EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.2.2025
COM(2025) 42 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar kuru Eiropas Komisijai atļauj Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
Ar šo ieteikumu Komisija lūdz Padomes atļauju sākt sarunas par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā (turpmāk “instruments, ar ko izveido prasījumu komisiju”), kura izskatīs, novērtēs un pieņems lēmumus par atbilstīgiem prasījumiem, kas reģistrēti Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistrā, un noteiks katrā atsevišķā gadījumā maksājamo kompensāciju.
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2022. gada 14. novembrī pieņēma Rezolūciju ES-11/5 1 (“ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija”) “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”, kurā Ģenerālā asambleja atzina, ka Krievijas Federācija ir jāsauc pie atbildības par visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā vai pret Ukrainu, arī par tās agresiju, ar ko tā ir pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kā arī par visiem starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, un ka tai ir jāuzņemas atbildība par visām tās starptautiski nelikumīgo darbību juridiskajām sekām, tai skaitā jāveic reparācija par kaitējumu un visiem zaudējumiem, kas nodarīti ar šādām darbībām.
Minētajā rezolūcijā tika arī atzīta nepieciešamība sadarbībā ar Ukrainu izveidot starptautisku mehānismu reparācijai par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas izriet no Krievijas Federācijas starptautiski nelikumīgajām darbībām Ukrainā vai pret Ukrainu, un ieteica dalībvalstīm sadarbībā ar Ukrainu izveidot starptautisku zaudējumu reģistru, lai tajā reģistrētu dokumentus par pierādījumiem un prasījumu informāciju par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, kas nodarīts Krievijas Federācijas Ukrainā vai pret Ukrainu īstenoto starptautiski nelikumīgo darbību rezultātā, kā arī lai veicinātu un koordinētu pierādījumu vākšanu.
Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju valstis pieņēma pakāpenisku pieeju, izvēloties vispirms izveidot reģistru, un pēc tam pārējos kompensācijas mehānisma elementus, proti, prasījumu komisiju un kompensāciju fondu. Šī pieeja tika atspoguļota reģistra statūtos, kuros atzīts, ka reģistrs, kas ietver arī digitālo platformu, ar visiem tajā reģistrētajiem datiem par prasījumiem un pierādījumiem, ir paredzēts kā kompensācijas mehānisma pirmais elements, kas ar atsevišķu starptautisku tiesību instrumentu jāizveido sadarbībā ar Ukrainu 2 .
Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 12. maijā pieņēma rezolūciju, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru (turpmāk “Zaudējumu reģistrs” jeb “reģistrs”) 3 .
Zaudējumu reģistrā, par ko tika paziņots ceturtajā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju samitā Reikjavīkā (2023. gada 16. un 17. maijā), ir jāreģistrē dokumenti par pierādījumiem un prasījumu informācija par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij nodarīts 2022. gada 24. februārī vai pēc tam Ukrainas teritorijā Krievijas Federācijas Ukrainā vai pret Ukrainu īstenoto starptautiski nelikumīgo darbību rezultātā.
Savienība pievienojās Paplašinātajam daļējam nolīgumam par zaudējumu reģistru dibinātājas asociētās locekles statusā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts 2023. gada 11. maijā, saskaņā ar LESD 212. pantu 4 . Padome 2024. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu par Savienības statusa maiņu no asociētās locekles uz dalībnieces statusu 5 , tādējādi atkārtoti apliecinot Savienības stingro apņemšanos veikt reģistrā paredzētās darbības, tai skaitā veikt ikgadējo obligāto iemaksu.
Eiropas Padome un reģistra dibinātāji Zaudējumu reģistru izveidoja, īstenojot ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju.
2024. gada 2. aprīlī notikušajā Ministru konferencē “Tiesiskuma atjaunošana Ukrainai”, kur reģistrs oficiāli sāka darbību, ieinteresētās valstis vienojās pienācīgā laikā rīkot sanāksmi, lai apspriestu tiesību instrumenta projektu par prasījumu komisijas izveidi kā nākamo kompensācijas mehānisma Ukrainai izveides posmu.
Pēc tam Zaudējumu reģistra sekretariāts sagatavoja sākotnējo projektu instrumentam, ar ko izveido prasījumu komisiju (turpmāk “instrumenta projekts”), un kopā ar Ukrainu un Nīderlandi organizēja sagatavošanas sanāksmes, lai apmainītos ar sākotnējiem viedokļiem par šādu projektu un tā turpmākajām pārskatītajām versijām (2024. gada 9. un 10. jūlijs, 2024. gada 12. un 13. septembris un 2024. gada 13.–15. novembris, kā arī 2025. gada 28.–30. janvāris). 94 valstis, kas balsoja par minēto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, tika uzaicinātas uz sanāksmēm. Šajās sanāksmēs delegācijas tika mudinātas lūgt pilnvarojumu piedalīties kādā no nākamajām diplomātiskajām konferencēm, lai pieņemtu un parakstītu instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, ņemot vērā to, ka tas var būt juridiski saistošs starptautisks instruments.
Saskaņā ar attiecīgajiem instrumenta projekta noteikumiem prasījumu komisijai vajadzētu būt administratīvai struktūrai, kuras uzdevums būtu izskatīt, novērtēt un pieņemt lēmumus par atbilstīgiem prasījumiem, un katrā atsevišķā gadījumā noteikt maksājamās kompensācijas summu. Šajā nolūkā instrumenta projektā paredzēts, ka reģistra darbs tiks nodots prasījumu komisijai, ieskaitot mehānismus un resursus tās administratīvajai izveidei.
Instrumenta projekts ir sagatavots, apzinoties, ka vēl nav vienprātības attiecībā uz nākamās prasījumu komisijas institucionālo sistēmu vai tās darbību un pārvaldību. Līdz šim notikušajās sagatavošanas sanāksmēs iesaistītās valstis apsprieda šādas prasījumu komisijas izveides iespējas: i) Eiropas Padomes aizgādībā ar Eiropas Padomes konvenciju; ii) ar atsevišķu starptautisku instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju; iii) ar atsevišķu starptautisku instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, kura tomēr balstītos uz Eiropas Padomes sekretariāta atbalstu (tā dēvētais “hibrīdmodelis”). Tomēr paredzams, ka oficiālās sarunas par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, sāksies 2025. gada martā.
Tāpēc šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt, ka Savienība savlaicīgi piedalās gaidāmajās sarunās par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, kuru laikā tiks panākta vienošanās par šāda instrumenta būtību, prasījumu komisijas iezīmēm un visiem attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz tās institucionālo sistēmu, pārvaldību un darbību.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Savienības dalība sarunās par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, ir saskaņā ar Savienības apņemšanos nodrošināt, ka zaudējumi, kurus radījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu un citi Krievijas Federācijas izdarītie starptautisko tiesību pārkāpumi, tiek pienācīgi kompensēti. Šo apņemšanos jau apliecināja Savienības dalība Paplašinātajā daļējā nolīgumā, ar ko izveido Zaudējumu reģistru, vispirms kā dibinātājai asociētajai loceklei un pēc tam kā dalībniecei.
Turklāt dalība prasījumu komitejas izveidē papildina vairākas iniciatīvas, kuras Savienības līmenī īstenotas kopš 2022. gada februāra un kuru mērķis ir nodrošināt, ka pie atbildības tiek saukta gan Krievijas Federācija par agresijas karu pret Ukrainu, gan personas, kuras ir atbildīgas par Ukrainā un pret Ukrainu izdarītiem starptautiskiem noziegumiem. Proti, Savienība ir nodrošinājusi iespēju aģentūrā Eurojust izveidot Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA). Eurojust ir palīdzējusi valstu iestādēm, kuras piedalās kopējā izmeklēšanas grupā un ICPA, ar īpaši pielāgotu operatīvo, tehnisko, loģistikas un finansiālo atbalstu, tai skaitā ar savu Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi. Šis priekšlikums arī atbilst Savienības dalībai starptautiskos forumos un struktūrās, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, kas izmeklē starptautiskos noziegumus, kuri pastrādāti Ukrainā un pret Ukrainu, un nodrošināt, ka šādi noziegumi nepaliek nesodīti. Minētie forumi ietver ASV, Apvienotās Karalistes un ES Padomdevēju grupu saistībā ar zvērību noziegumiem, kura palīdz Ukrainas Ģenerālprokuratūrai saņemt ekspertu palīdzību, kā arī Dialoga grupu, kas darbojas kā starptautiska koordinācijas platforma iniciatīvām attiecībā uz atbalstu Ukrainas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējām, starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībām.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Savienības nelokāmais atbalsts Ukrainai atspoguļo kopīgu apņemšanos ievērot demokrātijas principus un aizsargāt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un mieru Eiropā. Tāpēc šis priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības politikas jomām, kuru mērķis ir aizsargāt starptautisko kārtību un mieru Eiropā, jo īpaši saistībā ar pašreizējo agresijas karu pret Ukrainu. Savienība ir pievienojusies Zaudējumu reģistram kā pilntiesīga dalībniece, un tas ir saskaņā ar tās ilgstošo sadarbību ar Eiropas Padomi cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma jomā.
Lai sasniegtu šos mērķus, Ukrainas mehānisma regulas 6 , kas pieņemta, pamatojoties uz LESD 212. pantu, mērķis ir “atbalstīt iniciatīvas, struktūras un organizācijas, kas iesaistītas demokrātijas, starptautiskā tiesiskuma un korupcijas apkarošanas centienu atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā” (3. panta i) punkts) un “stiprināt starptautisko tiesību ievērošanu” (3. panta h) punkts).
Visbeidzot, jo īpaši, lai aizsargātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību, saskaņā ar ANO Statūtiem Savienība ir pieņēmusi vēl nepieredzētu skaitu ierobežojošu pasākumu pret Krievijas Federāciju ar mērķi palielināt Krievijas Federācijas izmaksas par tās nelikumīgajām darbībām un kavētu tās spēju turpināt agresiju. Lai uzlabotu ierobežojošo pasākumu izpildi, Savienība cita starpā ir izveidojusi darba grupu “Freeze and Seize”, pieņēmusi direktīvu, ar ko saskaņo Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu definīciju un kriminālsodus par tiem 7 . Komisija ir iecēlusi ES sankciju sūtni, lai nodrošinātu nepārtrauktas augsta līmeņa diskusijas ar trešām valstīm nolūkā izvairīties no Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanas vai izvairīšanās no tiem (tas jo īpaši attiecas uz pasākumiem, kuri pieņemti attiecībā uz Krieviju), un ir publicējusi norādījumus valstu iestādēm un privātiem operatoriem par attiecīgo Savienības noteikumu interpretāciju šajā jautājumā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
LESD 218. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija sniedz “ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzot Savienības sarunu vadītāju vai sarunu grupas vadītāju”.
Saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu “Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāveic”.
Saskaņā ar iedibināto Tiesas judikatūru 8 materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta mērķa un satura. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, tad tiesību akts jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam. Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt, ka Savienība tiek pilnvarota piedalīties sarunās par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju.
Prasījumu komisijas izveides nolūks ir sniegt nepieciešamo tehnisko un finansiālo palīdzību trešai valstij, proti, Ukrainai, nodrošināt, ka Krievijas Federācija tiek pilnībā saukta pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu un ka tiek pienācīgi kompensēti visi bojājumi, zaudējumi un kaitējums, kas nodarīts visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, ieskaitot vietējās un reģionālās pašvaldības, valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem subjektiem Krievijas Federācijas Ukrainā vai pret Ukrainu īstenoto starptautiski nelikumīgo darbību rezultātā. Tāpēc instrumenta, ar ko izveido prasījumu komisiju, galīgais mērķis ir risināt prasījumu komisijas administratīvos, finansiālos, procesuālos, juridiskos un politiskos jautājumus, lai nodrošinātu, ka Krievijas Federācija veic pilnīgu reparāciju saskaņā ar prasījumu komisijas pilnvarojumu un funkcijām, kuras paredzētas starptautiskā instrumenta sākotnējā projektā un atbilst LESD 212. pantā minētajam nolūkam. Tas arī būtu saskaņā ar Padomes Lēmuma par Savienības statusa maiņu no asociētās locekles uz Zaudējumu reģistra dalībnieces statusu, kas pieņemts, pamatojoties uz LESD 212. pantu, materiālo juridisko pamatu un paredzēto Savienības ikgadējo iemaksu prasījumu komisijā, kā paredz regula, ar kuru izveido Ukrainas mehānismu, kas tāpat sniedz finansiālu palīdzību, pamatojoties uz LESD 212. pantu.
Tajā pašā laikā šīs iniciatīvas konteksts un sākotnējā projekta preambula liecina, ka paredzētās prasījumu komisijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērotas starptautiskās tiesības, un saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās prettiesiskajām darbībām. Kā liecina instrumenta projekta preambulā minētās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, šis mehānisms tiks izveidots, lai reaģētu uz Krievijas Federācijas agresijas noziegumu pret Ukrainu, kas nepārprotami pārkāpj ANO Statūtu 2. panta 4. punktu. Tādējādi šā mehānisma izveide būs arī daļa no starptautiskās sabiedrības centieniem nodrošināt starptautisko mieru un drošību. No ES perspektīvas dalība šajā mehānismā atbilst LES 21. panta 2. punktā noteiktajiem ES ārējās darbības mērķiem.
Šā ieteikuma pamatā ir LESD 212. pants saistībā ar LESD 218. panta 3. un 4. punktu, un tas paredz iecelt Komisiju par Savienības sarunu vedēju.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar LESD 216. panta 1. punktu Savienības dalība sarunās par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, ir Savienības ārējā kompetencē.
Saskaņā ar LESD 212. panta 3. punkta otro daļu Savienības dalība sarunās par starptautisku nolīgumu neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus. Ņemot vērā ES un tās dalībvalstu kopīgos mērķus nodrošināt, ka Krievijas Federācija atlīdzina karā nodarītos postījumus, ir lietderīgi, ka šajās sarunās piedalās gan Savienība, gan tās dalībvalstis, kuras nolemj to darīt.
•Proporcionalitāte
Savienības mērķus attiecībā uz šo priekšlikumu, kā aprakstīts iepriekš, var sasniegt tikai tad, ja Savienība piedalās sarunās par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Savienības dalība sarunās par instrumentu, ar ko izveido prasījumu komisiju, ir jānosaka ar Padomes lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas, izvirzot Savienības sarunu vadītāju un dodot norādes sarunu vadītājam saskaņā ar LESD 218. panta 3. un 4. punktu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Nepiemēro.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Nepiemēro.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Nepiemēro.
•Ietekmes novērtējums
Nepiemēro.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro.
•Pamattiesības
Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, kas rada un jau ir radījis milzīgus postījumus Ukrainā un zaudējumus Ukrainas iedzīvotājiem. Šā priekšlikuma mērķis ir stiprināt Savienības apņemšanos nodrošināt, ka šādus zaudējumus, ieskaitot tos, kas izriet no Krievijas Federācijas izdarītajiem pamattiesību, piemēram, tiesību uz dzīvību, personas neaizskaramību un īpašumu, pārkāpumiem, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu, var pienācīgi kompensēt ar prasījumu komisijas starpniecību.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Kā paredzēts instrumenta projektā, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Krievijas Federācijai būtu jāsedz prasījumu komisijas darba izmaksas. Tomēr instrumenta projektā ir arī noteikts, ka līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izpilda savu pienākumu, prasījumu komisija būtu jāfinansē no dalībnieku ikgadējām iemaksām un brīvprātīgām iemaksām. Šīs iemaksas uzskata par avansu maksājumiem, kuri Krievijas Federācijai ir jāmaksā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kuri ir atgūstami no Krievijas Federācijas. Konkrētāk, dalībnieku ikgadējās iemaksas būtu jānosaka asamblejas Finanšu komitejai, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas parastā budžeta skalu, ko šī organizācija ir pieņēmusi. Saskaņā ar instrumenta projektu netiek gaidīts, ka dalībnieki veiks iemaksas kompensāciju fondā, kas tiks izveidots, lai izpildītu prasījumu komisijas lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.
Tāpēc, ja Savienība plāno piedalīties instrumentā, ar ko izveido prasījumu komisiju, tai būs jāmaksā ikgadēja iemaksa. Sīkāka informācija par finansiālo ietekmi uz Savienību ir atrodama tiesību akta finanšu pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam.
Regula (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu, paredz juridisko pamatu Savienības iemaksai prasījumu komisijā līdz 2027. gadam. Pamatojoties uz Regulā (ES) 2024/792 un jo īpaši V nodaļā izklāstītajiem mērķiem, minētās regulas 34. panta 3. punktā ir noteikts, ka “[p]alīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, arī stiprina konflikta novēršanas, miera veidošanas un pirmskrīzes un pēckrīzes vajadzību apmierināšanas spējas un ietver cita starpā uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, kas veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, visaptverošu pēckonflikta atjaunošanu iekļaujošai un miermīlīgai sabiedrībai, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu finansējumu var piešķirt iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.” Tā kā instrumenta, ar ko izveido prasījumu komisiju, mērķis ir panākt, ka tiek ievērots starptautiskais tiesiskums Ukrainā, atbalstot mehānismu, kas kompensēs zaudējumus, kuri nodarīti Ukrainai un tās iedzīvotājiem un kurus izraisījuši Krievijas Federācijas starptautisko tiesību pārkāpumi, Regulas (ES) 2024/792 34. panta 3. punktā ir paredzēts atbilstošs juridiskais pamats tam, lai Savienība nodrošinātu finanšu iemaksas prasījumu komisijā līdz 2027. gadam.
Budžeta pozīcija, kas paredzēta šo izdevumu segšanai, būtu 16 06 03 01. pozīcija — Savienības pievienošanās palīdzība un citi pasākumi, kur relatīvās budžeta piezīmēs ir paskaidrots, ka šī pozīcija “segs arī atbalstu [...] citiem pasākumiem, kas papildina ES rīcību, piemēram, pārskatatbildības mehānismiem par Krievijas agresijas karu”.
Attiecībā uz izpildes metodi Savienības iemaksām prasījumu komisijā ir piemērojams 245. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 9 , kas paredz iespēju Savienībai maksāt dalības maksu struktūrām, kurās Savienība ir locekle.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Attiecībā uz ziņošanas kārtību Padome var iecelt īpašu komiteju LESD 218. panta 4. punkta nozīmē, ar kuru būtu jāapspriežas sarunu risināšanai. Ja šo komiteju iecels, Komisijai būtu tai regulāri jāziņo par pasākumiem, kas veikti, ievērojot Padomes lēmumu, un regulāri jāapspriežas ar šo komiteju.
Ikreiz, kad Padome to pieprasa, Komisijai būtu tai jāziņo par sarunu norisi un iznākumu, arī rakstiski.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Nepiemēro.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Lēmuma 1. pantā ir ietverta atļauja Komisijai Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku nolīgumu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā. Turklāt 1. pantā ir noteikts, ka sarunas būtu jārisina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm, kas pievienotas lēmuma pielikumā.
Lēmuma 2. pantā ir paredzēts iecelt Komisiju par Savienības sarunu vedēju.
Lēmuma 3. pantā ir paredzēts iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, jārisina sarunas.
Lēmuma 4. pantā ir noteikts, ka lēmums ir adresēts Komisijai.
Lēmuma 5. pantā ir noteikta lēmuma stāšanās spēkā.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar kuru Eiropas Komisijai atļauj Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 212. pantu saistībā ar 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
(1)Pēc neprovocētā un nepamatotā agresijas kara, ko Krievijas Federācija īsteno pret Ukrainu, 10 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2022. gada 14. novembrī pieņēma Rezolūciju ES-11/5 “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu” 11 .
(2)Papildus atgādinājumam par valstu pienākumiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. pantu, tai skaitā pienākumu savās starptautiskajās attiecībās atturēties no draudiem vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, Ģenerālā asambleja pauda nopietnas bažas par cilvēku bojāeju, civiliedzīvotāju pārvietošanu, infrastruktūras un dabas resursu katastrofālu iznīcināšanu, publiskā un privātā īpašuma iznīcināšanu un ekonomisko postu, ko izraisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu 12 .
(3)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja atzina, ka Krievijas Federācija ir jāsauc pie atbildības par visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pret Ukrainu. Turklāt tā arī uzsvēra, ka Krievijas Federācijai ir jāuzņemas atbildība par visām tās starptautiski nelikumīgo darbību juridiskajām sekām, tai skaitā jāveic reparācija par visiem zaudējumiem, kas nodarīti ar šādām darbībām 13 .
(4)Šajā kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja uzsvēra, ka sadarbībā ar Ukrainu jāizveido starptautisks mehānisms reparācijai par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas izriet no Krievijas Federācijas starptautiski nelikumīgajām darbībām Ukrainā vai pret Ukrainu 14 . Tādā nolūkā tā ieteica izveidot starptautisku zaudējumu reģistru, lai tajā reģistrētu dokumentus par pierādījumiem un prasījumu informāciju par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, kas nodarīts Krievijas Federācijas Ukrainā vai pret Ukrainu īstenoto starptautiski nelikumīgo darbību rezultātā, kā arī lai veicinātu un koordinētu pierādījumu vākšanu 15 .
(5)Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 12. maijā pieņēma Rezolūciju CM/Res(2023)3, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru.
(6)Lai centieni panākt saukšanu pie atbildības sekmētu starptautiska mehānisma izveidošanu reparācijai par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas izriet no Krievijas Federācijas starptautiski nelikumīgajām darbībām Ukrainā vai pret Ukrainu, valstis pieņēma pakāpenisku pieeju, izvēloties vispirms izveidot reģistru, un pēc tam pārējos kompensācijas mehānisma elementus, proti, prasījumu komisiju un kompensāciju fondu. Šī pieeja tika atspoguļota reģistra statūtos, kuros atzīts, ka reģistrs, kas ietver arī digitālo platformu, ar visiem tajā reģistrētajiem datiem par prasījumiem un pierādījumiem, ir paredzēts kā kompensācijas mehānisma pirmais elements, kas ar atsevišķu starptautisku tiesību instrumentu jāizveido sadarbībā ar Ukrainu un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un struktūrām.
(7)Pēc tam, kad Savienība 2023. gada 11. maijā ar paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienojās Zaudējumu reģistram dibinātājas asociētās locekles statusā, Savienība 2024. gada 22. jūlijā mainīja statusu uz dalībnieces statusu.
(8)Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 29. februārī pieņēma Regulu (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu, ar kuru likumdevēji inter alia ir nodrošinājuši juridisko pamatu palīdzības sniegšanai iniciatīvām un struktūrām, kuras ir iesaistītas starptautiskā tiesiskuma atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā, tai skaitā sedzot Savienības finansiālo iemaksu Zaudējumu reģistrā.
(9)Ukrainas prezidenta birojs, Ukrainas Ārlietu ministrija, Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija un Ukrainai radīto zaudējumu reģistrs 2024. gadā aicināja valstis, kas atbalstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijas A/RES/ES-11/5 pieņemšanu, uz sagatavošanas sanāksmēm par starptautisku instrumentu, lai Hāgā, Nīderlandē, izveidotu prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā. Pirmo oficiālo sarunu kārtu paredzēts sākt 2025. gada martā.
(10)Zaudējumu reģistra sekretariāts sagatavoja sākotnējo projektu starptautiskam instrumentam, ar ko izveido prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā. Sākotnējais projekts ietver noteikumus par prasījumu komisijas pilnvarām, funkcijām, juridisko statusu, atrašanās vietu, sastāvu un dalību, organizatorisko struktūru, finansējumu un budžetu, kā arī par prasījumu izskatīšanas procedūru, Krievijas Federācijas piedalīšanos un Zaudējumu reģistra darba nodošanu tālāk.
(11)Ņemot vērā Savienības ieinteresētību atkārtoti apliecināt stingro apņemšanos nodrošināt, ka Krievijas Federācija uzņemas atbildību par juridiskajām sekām, kuras izriet no tās starptautiski nelikumīgajām darbībām pret Ukrainu, tai skaitā pienākumu veikt reparāciju par visiem bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, ko radījušas minētās darbības, ir lietderīgi, ka Savienība piedalās sarunās par starptautisku instrumentu, ar kuru izveido prasījumu komisiju,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā.
2. pants
Sarunas risina, pamatojoties uz sarunu norādēm, kas izklāstītas pielikumā.
3. pants
Ar šo Komisija tiek iecelta par Savienības sarunu vadītāju.
4. pants
Savienība piedalās 1. pantā minētajās sarunās, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas iecelta saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu.
Komisija regulāri ziņo pirmajā daļā minētajai īpašajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo lēmumu, un regulāri ar to apspriežas.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Rezolūcija CM/Res(2023)3, ar ko izveido Paplašinātu daļēju nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru (pieņemta Ministru komitejā 2023. gada 12. maijā ministru vietnieku 1466. sanāksmē).
C(2023) 3241, 11.5.2023.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.2.2025
COM(2025) 42 final
PIELIKUMI
dokumentam
Ieteikums Padomes lēmumam,
ar kuru Eiropas Komisijai atļauj Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā
1. PIELIKUMS
Norādes sarunām par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā
Sarunu gaitā Komisijai būtu jācenšas sasniegt turpmāk izklāstītos mērķus.
(1)Starptautiskā instrumenta, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā, mērķis ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izveidot juridisko pamatu tam, lai administratīva struktūra varētu izskatīt, novērtēt un pieņemt lēmumus par atbilstīgiem prasījumiem un katrā atsevišķā gadījumā noteikt kompensācijas summu, kas maksājama par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts 2022. gada 24. februārī vai pēc tam Ukrainas teritorijā tās starptautiski atzītajās robežās, kuras ietver tās teritoriālo jūru, kā arī tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā un kontinentālajā šelfā visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, ieskaitot vietējās un reģionālās pašvaldības, valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem subjektiem Krievijas Federācijas Ukrainā vai pret Ukrainu īstenoto starptautiski nelikumīgo darbību, tai skaitā agresijas, ar ko tā ir pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kā arī jebkādu starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu rezultātā.
(2)Starptautiskais instruments nodrošina prasījumu komisijas juridisko statusu un juridiskas personas statusu, kas nepieciešams tās funkciju un pilnvaru īstenošanai.
(3)Starptautiskajā instrumentā skaidri un precīzi norāda valstu un starptautisko organizāciju dalības statusu un kārtību, kādā tās piedalās instrumentā.
(4)Starptautiskajā instrumentā skaidri apraksta prasījumu komisijas organizatorisko struktūru, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības struktūru un valstu un starptautisko organizāciju dalības kārtību.
(5)Starptautiskajā instrumentā precizē, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Krievijas Federācija sedz prasījumu komisijas izmaksas. Tajā arī precizē, ka līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izpilda minēto pienākumu, prasījumu komisiju finansē no dalībnieku ikgadējām aprēķinātajām iemaksām un brīvprātīgām iemaksām un ka dalībnieku iemaksas ir atgūstamas no Krievijas Federācijas.
(6)Starptautiskajā instrumentā skaidri paredz dalībnieku ikgadējo finansiālo iemaksu noteikšanas kārtību, kā arī finanšu noteikumus un procedūras, kas reglamentē prasījumu komisiju.
(7)Starptautiskajā instrumentā ietver kārtību, kas vajadzīga raitai un precīzai Zaudējumu reģistra darba nodošanai tālāk, un sīki apraksta reģistra iespējamo turpināšanu prasījumu komisijas satvarā.
(8)Sarunu procedūra ir šāda.
(a)Sarunām jāsagatavojas laikus. Tāpēc Komisija informē īpašo komiteju, kas iecelta saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu, par plānoto grafiku un apspriežamajiem jautājumiem un pēc iespējas drīz nodod attiecīgo informāciju.
(b)Vajadzības gadījumā pirms sarunu kārtām notiek īpašās komitejas, kas iecelta saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu, sanāksme, lai attiecīgā gadījumā noteiktu galvenos jautājumus, formulētu viedokļus un sniegtu norādes.
(c)Komisija pēc katras sarunu kārtas vai, ja vienlaicīgi notiek vairākas sarunas, pēc vairākām sarunu kārtām ziņo par sarunu iznākumu īpašajai komitejai, kas iecelta saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu.
(d)Komisija informē īpašo komiteju, kas iecelta saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu, par visiem svarīgajiem jautājumiem, kuri var rasties sarunu laikā.
2. PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3
1.2.Attiecīgā politikas joma3
1.3.Mērķi3
1.3.1.Vispārīgie mērķi3
1.3.2.Konkrētie mērķi3
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3
1.3.4.Snieguma rādītāji3
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12
3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24
3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24
3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25
3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26
3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28
3.2.7.Trešo personu iemaksas28
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29
4.Digitālā dimensija29
4.1.Digitālās vajadzības30
4.2.Dati30
4.3.Digitālie risinājumi31
4.4.Sadarbspējas novērtējums31
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Ieteikums Padomes Lēmumam, ar ko Eiropas Komisijai atļauj Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku nolīgumu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā.
1.2.Attiecīgā politikas joma
Tiesiskums
Finansiālās un tehniskās palīdzības sniegšana trešām valstīm
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir atļaut Komisijai Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku instrumentu par prasījumu komisijas izveidi. Prasījumu komisijas izveidošanai būs izšķiroši svarīga nozīme starptautiskās justīcijas atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā, jo tā ir starptautiska kompensācijas mehānisma Krievijas Federācijas agresijā pret Ukrainu cietušajiem neatņemama sastāvdaļa.
1.3.2.Konkrētie mērķi
1. Vispēdīgi sniegt Ukrainai vajadzīgo palīdzību, lai nodrošinātu, ka Krievijas Federācija uzņemas atbildību par savu pret Ukrainu vērsto starptautiski nelikumīgo darbību juridiskajām sekām, tai skaitā pienākumu veikt reparāciju par visiem bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, ko radījušas minētās darbības.
2. Ievērot Zaudējumu reģistra, kurā ES ir dalībniece, statūtus, kur noteikts, ka reģistrs, kas ietver arī digitālo platformu, ar visiem tajā reģistrētajiem datiem par prasījumiem un pierādījumiem, ir paredzēts kā kompensācijas mehānisma pirmais elements, kas ar atsevišķu starptautisku tiesību instrumentu jāizveido sadarbībā ar Ukrainu un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un struktūrām.
3. Izveidot Starptautisko prasījumu komisiju un nodrošināt, ka Savienība ir tās dalībniece.
4. Nodrošināt līdzekļus Starptautiskajai prasījumu komisijai Zaudējumu reģistrā dokumentēto atbilstīgo prasījumu izskatīšanai un novērtēšanai, un lēmumu pieņemšanai par tiem, kā arī katrā atsevišķā gadījumā maksājamās kompensācijas summas noteikšanai.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Starptautiskā prasījumu komisija strādātu kā faktu vākšanas struktūra un izskatītu un novērtētu reģistrā dokumentētos atbilstīgos prasījumus, un pieņemtu lēmumus par tiem, kā arī noteiktu katrā atsevišķā gadījumā maksājamās kompensācijas summu.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Starptautiskās prasījumu komisijas izveide.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 1
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Saistībā ar šīs iniciatīvas īstenošanu ir sagaidāmas divas galvenās vajadzības. Pirmā vajadzība īstermiņā būs ES oficiāli saņemt pilnvarojumu piedalīties sarunu procesā par Starptautiskās prasījumu komisijas izveidi. Otro vajadzību ilgtermiņā varētu novērtēt tikai pēc tam, kad Starptautiskā prasījumu komisija pilnībā sāks darboties. Tiklīdz tas notiks, šā instrumenta efektivitāti varēs novērtēt, ņemot vērā tā spēju izskatīt, novērtēt un pieņemt lēmumus par atbilstīgiem prasījumiem un noteikt katrā atsevišķā gadījumā maksājamās kompensācijas summu.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)
Savienība vairākkārt atkārtoti apliecināja apņemšanos nodrošināt, ka Krievijas Federācija uzņemas atbildību par visām tās starptautiski nelikumīgo darbību juridiskajām sekām, tai skaitā veic reparāciju par visiem zaudējumiem, kas nodarīti ar šādām darbībām. Šī apņemšanās jo īpaši atbilst aicinājumam, kas pausts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada rezolūcijā “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”, kurā atzīta nepieciešamība izveidot starptautisku mehānismu reparācijai par bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas izriet no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Atbildot uz šo aicinājumu, Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 12. maijā pieņēma rezolūciju, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru (“reģistrs”). Valstis pieņēma pakāpenisku pieeju, izvēloties vispirms izveidot reģistru, un pēc tam pārējos kompensācijas mehānisma elementus, proti, prasījumu komisiju un kompensāciju fondu. Šī pieeja tika atspoguļota reģistra statūtos, kuros atzīts, ka reģistrs, kas ietver arī digitālo platformu, ar visiem tajā reģistrētajiem datiem par prasījumiem un pierādījumiem, ir paredzēts kā kompensācijas mehānisma pirmais elements, kas ar atsevišķu starptautisku tiesību instrumentu jāizveido sadarbībā ar Ukrainu un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un struktūrām. Pēc tam, kad Savienība sākotnēji 2023. gada 11. maijā ar Komisijas lēmumu pievienojās Zaudējumu reģistram dibinātājas asociētās locekles statusā, pēc 2024. gada 22. jūlijā pieņemtā Padomes lēmuma Savienība mainīja statusu uz pilntiesīgas dalībnieces statusu. Tādējādi Savienība piedalās reģistrā pati kā dalībniece kopā ar dalībvalstīm un papildus tām (izņemot Ungāriju). Šāda dalība ļauj Savienībai pildīt savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un veicināt noteikumos balstītas starptautiskās tiesību sistēmas atjaunošanu. Vienlaikus tā ļauj Komisijai savas darbības, kas saistītas ar reparācijām, labāk koordinēt ar dalībvalstīm, tādējādi nodrošinot, ka Savienība var paust vienotu nostāju. Tādējādi iespēja Komisijai piedalīties sarunās par prasījumu komisiju un vispēdīgi pašā prasījumu komisijā, tiklīdz tā būs izveidota, ir pašreizējā status quo dabiska turpināšana un attīstība.
Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex-post)
Piedalīdamās Starptautiskās prasījumu komisijas izveidē, ES palīdzētu nodrošināt, ka Krievijas Federācija uzņemas atbildību par savu starptautiski nelikumīgo darbību juridiskajām sekām un ka šādos centienos ES var paust vienotu nostāju. Vajadzības gadījumā Komisija dažādos prasījumu komisijas izveides posmos varētu nodrošināt koordināciju ar dalībvalstīm un to starpā, tādējādi veicinot šīs jaunās struktūras efektīvu pārvaldību.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Galvenās iepriekš gūtās atziņas attiecas uz iepriekšējiem līdzīgiem instrumentiem. Visatbilstošākais precedents ir ANO Kompensāciju komisija (UNCC), kas var palīdzēt gūt izpratni par prasījumu komisijas zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā struktūru un izmaksām. Šī komisija pastāvēja 31 gadu (no 1991. līdz 2022. gadam), un tās iztiesāšanas funkcijas ilga 12 gadus. Ņemot vērā reģistra jau veikto pamatdarbu un tehnoloģiju attīstību pēdējās desmitgadēs, prasījumu komisijai varētu būt īsāks darbmūžs nekā UNCC, un pašlaik tiek lēsts, ka tas būs 10 gadi. Tomēr Savienība nepiedalījās UNCC.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Savienības nelokāmais atbalsts Ukrainai atspoguļo kopīgu apņemšanos ievērot demokrātijas principus un aizsargāt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un mieru Eiropā. Tāpēc šis priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības politikas jomām, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainu un aizsargāt starptautisko kārtību un mieru Eiropā, jo īpaši saistībā ar pašreizējo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šā priekšlikuma mērķus atbalsta Regula (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu. Minētās regulas 34. panta 3. punkts nosaka, ka palīdzība, ko sniedz saskaņā ar Ukrainas mehānisma III pīlāru, “arī stiprina konflikta novēršanas, miera veidošanas un pirmskrīzes un pēckrīzes vajadzību apmierināšanas spējas un ietver cita starpā uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, kas veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, visaptverošu pēckonflikta atjaunošanu iekļaujošai un miermīlīgai sabiedrībai, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu finansējumu var piešķirt iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.”
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Regula (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu, paredz juridisko pamatu Savienības iemaksai Starptautiskajā prasījumu komisijā līdz 2027. gadam. Pamatojoties uz Regulā (ES) 2024/792 un jo īpaši V nodaļā izklāstītajiem mērķiem, minētās regulas 34. panta 3. punktā ir noteikts, ka “[p]alīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, arī stiprina konflikta novēršanas, miera veidošanas un pirmskrīzes un pēckrīzes vajadzību apmierināšanas spējas un ietver cita starpā uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, kas veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, visaptverošu pēckonflikta atjaunošanu iekļaujošai un miermīlīgai sabiedrībai, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu finansējumu var piešķirt iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.” Tā kā instrumenta, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju, mērķis ir panākt, ka tiek ievērots starptautiskais tiesiskums Ukrainā, atbalstot mehānismu, kas kompensēs zaudējumus, kuri nodarīti Ukrainai un tās iedzīvotājiem un kurus izraisījuši Krievijas Federācijas starptautisko tiesību pārkāpumi, Regulas (ES) 2024/792 34. panta 3. punktā ir paredzēts atbilstošs juridiskais pamats tam, lai Savienība nodrošinātu finanšu iemaksas prasījumu komisijā līdz 2027. gadam. Budžeta pozīcija, kas paredzēta šo izdevumu segšanai, būtu 16 06 03 01. pozīcija — Savienības pievienošanās palīdzība un citi pasākumi, kur relatīvās budžeta piezīmēs ir paskaidrots, ka šī pozīcija “segs arī atbalstu [...] citiem pasākumiem, kas papildina ES rīcību, piemēram, pārskatatbildības mehānismiem par Krievijas agresijas karu”. Savienības iemaksu Zaudējumu reģistrā sedz arī Ukrainas mehānisms.
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
Ierobežots ilgums
– spēkā no 2025. līdz 2035. gadam 2
– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 3
Komisijas īstenota tieša pārvaldība 4 :
– ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās
– ko veic izpildaģentūras
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt) 5
– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
– publisko tiesību subjektiem
– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Attiecībā uz ziņošanas kārtību Savienība piedalās sarunās par prasījumu komisijas izveidi, apspriežoties ar īpašu komiteju LESD 218. panta 4. punkta nozīmē. Komisija regulāri ziņo īpašajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo lēmumu, un regulāri ar to apspriežas. Pēc Padomes lūguma Komisija tai ziņo, tostarp rakstiski, par sarunu gaitu un iznākumu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Attiecībā uz izpildes metodi Savienības iemaksām prasījumu komisijā ir piemērojams 245. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam9, kas paredz iespēju Savienībai maksāt dalības maksu struktūrām, kurās Savienība ir locekle.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Pašreizējā posmā nav konstatēti nekādi īpaši riski.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Saskaņā ar Komisijas centrālo dienestu norādījumiem kontroles izmaksas Komisijas līmenī tiek novērtētas pēc dažādu kontroles posmu izmaksām. Kopējo novērtējumu par katru pārvaldības veidu iegūst no visu šo izmaksu attiecības pret kopējo summu, kas attiecīgajā gadā samaksāta par attiecīgo pārvaldības veidu.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Uz šāda veida izdevumiem attiecas standarta noteikumi.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 6 |
no EBTA valstīm 7 |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 8 |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
0 |
16 06 03 01 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
0 |
Izdevumi papildus gada maksimālajiem apjomiem, kas noteikti daudzgadu finanšu shēmā |
|
ĢD: Eiropas kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||||
|
Darbības apropriācijas |
|||||||||
|
16 06 03 01 — Savienības pievienošanās palīdzība un citi pasākumi |
Saistības |
(1a) |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
||
|
Maksājumi |
(2a) |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
|||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 9 |
|||||||||
|
Budžeta pozīcija |
(3) |
||||||||
|
KOPĀ apropriācijas Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD |
Saistības |
=1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
||
|
Maksājumi |
=2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 10 |
|||
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
|||
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 0. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
=4+6 |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
=5+6 |
0,000 |
0,000 |
3,000 |
3,000 |
6,000 |
||
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētām aģentūrām)
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus |
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
|
Veids 11 |
Vidējās izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 12 … |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 … |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
|
KOPSUMMAS |
|||||||||||||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta
Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 13
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās) |
|||||
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administrācija atbalsta pozīcija
|
– galvenajā birojā |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– ES delegācijās |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
KOPĀ |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):
|
Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla |
Ārkārtas papildu personāls* |
|||
|
Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības |
Tiks finansēts no BA pozīcijas |
Tiks finansēts no maksām |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas |
Neattiecas |
|||
|
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT) |
||||
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
|
Ārštata darbinieki |
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām
|
KOPĀ digitālās un IT apropriācijas |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
IT izdevumi (korporatīvie) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Regula (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu, paredz juridisko pamatu Savienības iemaksai Starptautiskajā prasījumu komisijā līdz 2027. gadam. Pamatojoties uz Regulā (ES) 2024/792 un jo īpaši V nodaļā izklāstītajiem mērķiem, minētās regulas 34. panta 3. punktā ir noteikts, ka “[p]alīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, arī stiprina konflikta novēršanas, miera veidošanas un pirmskrīzes un pēckrīzes vajadzību apmierināšanas spējas un ietver cita starpā uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, kas veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, visaptverošu pēckonflikta atjaunošanu iekļaujošai un miermīlīgai sabiedrībai, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu finansējumu var piešķirt iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.” Tā kā instrumenta, ar ko izveido prasījumu komisiju, mērķis ir panākt, ka tiek ievērots starptautiskais tiesiskums Ukrainā, atbalstot mehānismu, kas kompensēs zaudējumus, kuri nodarīti Ukrainai un tās iedzīvotājiem un kurus izraisījuši Krievijas Federācijas starptautisko tiesību pārkāpumi, Regulas (ES) 2024/792 34. panta 3. punktā ir paredzēts atbilstošs juridiskais pamats tam, lai Savienība nodrošinātu finanšu iemaksas Starptautiskajā prasījumu komisijā līdz 2027. gadam.
– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
– jāpārskata DFS
3.2.7.Trešo personu iemaksas
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums
– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:
3.3.
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
pašu resursus
citus ieņēmumus
atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
4.Digitālā dimensija
|
Nepiemēro. |
4.1.Digitālās vajadzības
|
Nepiemēro. |
4.2.Dati
|
Nepiemēro. |
4.3.Digitālie risinājumi
|
Nepiemēro. |
4.4.Sadarbspējas novērtējums
|
Nepiemēro. |
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Nepiemēro. |