EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.12.2025

JOIN(2025) 977 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES ekonomiskās drošības stiprināšana

1. Ievads

Par noteicošu mūsdienu ģeopolitiskās ainas iezīmi ir kļuvusi arvien biežāka un specializētāka ekonomisko instrumentu izmantošana stratēģisku mērķu sasniegšanai. Ietekmīgākie tirgus dalībnieki izmanto ekonomiskās sviras – sākot ar graujošiem tarifiem un atkarības izmantošanu par ietekmes sviru un beidzot ar tirdzniecības aizsardzības pasākumu patvaļīgu izmantošanu –, lai sasniegtu savus stratēģiskos un ģeopolitiskos mērķus, un tādējādi apdraud ES drošību, sabiedrisko kārtību, konkurētspēju un ekonomiku.

Riski ES ekonomiskajai drošībai nav jauni, bet pēdējā laikā tie pastiprinājušies: neaizsargātība tagad ir redzamāka, apgrūtinošāka un vieglāk pamanāma. Šie riski citu starpā ir šādi:

-augoša nestabilitāte globālajā tirdzniecības un investīciju vidē, ko raksturo graujošu tirdzniecības pasākumu un eksporta ierobežojumu pieaugums, kas atkarību izmanto par ietekmes sviru;

-pret kritiskām piegādes ķēdēm un tehnoloģijām vērstas plēsonīgas prakses izplatīšanās, kas apdraud mūsu rūpniecisko bāzi un dažkārt (piemēram, valsts finansēta jaudas pārpalikuma gadījumā) rada jaunu veidu atkarību;

-pastāvīga drošības ainas pasliktināšanās, tostarp saistībā ar Krievijas turpināto agresijas karu pret Ukrainu un hibrīduzbrukumu pieaugumu.

2023. gada Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā ir izklāstīta ES sākotnējā reakcija uz šīm problēmām 1 . Tajā ir izklāstīta virkne rīcības virzienu, kuru pamatā ir risku novērtējumi un kuru mērķis ir stiprināt ES ekonomisko drošību, veicinot konkurētspēju, aizsargājot pret riskiem un uzturot partnerattiecības ar valstīm, kurām ir līdzīgas bažas. Šie trīs pīlāri joprojām ir mūsu ekonomiskās drošības pieejas pamatā, un Komisija kopā ar dalībvalstīm strādā pie tā, lai tos integrētu visos politikas apsvērumos un rīcības virzienos. Ekonomiskā drošība ir svarīga arī tādēļ, lai ES saglabātu savas vērtības, principus un iedzīvotāju labklājību, kā arī stiprinātu mūsu ekonomisko neatkarību.

Tomēr nepieciešamība ES rīkoties drosmīgāk, ātrāk un vienotāk kopš 2023. gada stratēģijas pieņemšanas ir kļuvusi vēl izteiktāka. Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā, papildinot Savienības instrumentu sākotnējos politikas mērķus, tos stratēģiskāk un pārliecinošāk izmantot, lai balstītu Eiropas ekonomisko drošību, kas ir saistīta ar Savienības spēju līdztekus citiem mērķiem ar spēcīgas, dinamiskas un noturīgas ekonomikas palīdzību panākt drošību, paredzot potenciālus vai faktiskus draudus, ko ietver ES ekonomiskās attiecības ar citām pasaules valstīm, nepieļaujot draudu īstenošanos un reaģējot uz tiem. ES to var izdarīt, jo īpaši nodrošinot līderpozīciju saglabāšanu kritisko tehnoloģiju, nozaru un pakalpojumu jomā. Šajā paziņojumā atspoguļota paradigmas maiņa – pāreja no reaktīvas pieejas uz mūsu instrumentu kopuma izmantošanu proaktīvākā un sistemātiskākā veidā. Turklāt dažos gadījumos ES, tās dalībvalstīm un rūpniecībai, lai mazinātu neaizsargātību un uzlabotu vispārējo drošību, arvien vairāk būs jābūt gatavām uzņemties ekonomiskās izmaksas.

Šis aicinājums rīkoties ietver informācijas vākšanas, uzraudzības un analīzes uzlabošanu, kā arī spēju paredzēt jaunus draudus; trešo valstu atturēšanu no Savienības atkarības izmantošanas par ietekmes sviru; mūsu pakļautības mazināšanu tādu trešo valstu ietekmei, kuras šādu atkarību var izmantot par ietekmes sviru; centienu graut mūsu risku mazināšanas darbības novēršanu.

Svarīgi, ka šajā aicinājumā rīkoties ir arī atzīta vajadzība izmantot ES stiprās puses, citu starpā ES vienotā tirgus nesalīdzināmo nozīmi, mūsu tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, kā arī piekļuvi ES finansējumam un programmām. Tas nozīmē ES ekonomisko iespēju, kā arī to jomu apzināšanu, kurās citas valstis ir atkarīgas no ES. Tāpēc šis paziņojums ir pamats integrētai pieejai, kas aptver kā valstisko sektoru, tā uzņēmumus, uzlabotai pārvaldībai, kā arī vēl ciešākai sadarbībai ar līdzīgi domājošiem partneriem un attiecīgā gadījumā kopīgai rīcībai. Tas papildina visaptverošo ES sagatavotības savienības stratēģiju. ES ekonomiskās drošības pamatā ir tās dalībvalstu ekonomiskā drošība. Tā ir arī pēc būtības saistīta ar plašāka mēroga attiecībām ar pasauli un tādējādi ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ko sistemātiskāk izmantos izvirzīto mērķu atbalstam.

Tādējādi šajā paziņojumā, kura pamatā ir uz riskiem balstīta analīze, galvenā uzmanība ir pievērsta sešām augsta riska jomām, kas izklāstītas 3. iedaļā, tajā ir izmantoti instrumenti, kas ir mūsu rīcībā, un iezīmēts, kā tos var vēl uzlabot.

2. Proaktīva pieeja ekonomiskajai drošībai

ES rīcībā ir plašs instrumentu klāsts, kas veicina tās ekonomisko drošību. Lai stiprinātu savu ekonomisko drošību, tai tagad tas ir jāizmanto stratēģiskāk, efektīvāk un proaktīvāk. Lielākā daļa šo instrumentu sākotnēji netika izstrādāti, ņemot vērā ekonomisko drošību, tomēr tie ir ļoti svarīgi, lai veicinātu Savienības ekonomiskās drošības mērķu sasniegšanu.

Nepilnīgs nozīmīgu instrumentu saraksts ir dots 1. attēlā, un, kā tos koordinēti izmantot, ir sīkāk aplūkots 3. iedaļā.

1. attēls. Ekonomiskās drošības atbalsta instrumentu saraksts, nepilnīgs

Lai veicinātu ES ekonomisko drošību, Komisija koordinācijā ar dalībvalstīm izmantos šādus instrumentus.

·Lai pakāpeniski mazinātu ES pakļautību riskiem un nepieļautu ES risku mazināšanas mērķu apdraudēšanu, tiks izmantoti tirdzniecības un konkurences instrumenti. Tie ietvers diversifikācijas iespēju paplašināšanu un tādējādi – plašāku drošību ES tirdzniecības nolīgumu satvarā, muitas instrumentu kopuma stratēģisku izmantošanu un ārvalstu subsīdiju radīto kropļojumu novēršanu gan vienotajā tirgū, gan vēršoties pret subsīdijām vai importu par dempinga cenām.

·Lai sagatavotos ārkārtējām situācijām un tās pārvaldītu, kā arī lai mazinātu pakļautību ārējiem draudiem, piemēram, kiberdraudiem, tiks izmantoti noturības un kiberdrošības instrumenti.

·Lai mazinātu ES pārmērīgo pakļautību riskiem un cita starpā nodrošinātu sabiedrības normālu funkcionēšanu, tiks izmantoti drošības un sabiedriskās kārtības instrumenti, vienlaikus atbalstot darbības, kuru mērķis ir stiprināt ES pozīcijas kritisko tehnoloģiju un nozaru jomā, kā arī nepieļaut ES risku mazināšanas mērķu apdraudēšanu.

·Atturēšanai un rīcībai situācijās, kad trešās valstis mēģinās piespiest ES, kā arī ES uzņēmumu pasargāšanai no trešo valstu noteiktiem eksteritoriāliem pasākumiem un attiecīgā gadījumā izmaiņu panākšanai attiecīgās valsts uzvedībā, tiks izmantoti pretpiespiešanas un ierobežojoši pasākumi.

·Finansējumam un ierobežojumiem ar tādu ES instrumentu kā NDICI (Global Gateway), “Apvārsnis Eiropa”, NextGenerationEU, InvestEU, programma “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenti (IPA), izaugsmes plāni Rietumbalkāniem un Moldovai, kā arī Ukrainas mehānisms, “ES – veselībai” un gaidāmais Eiropas Konkurētspējas fonds starpniecību saskaņā ar programmu noteikumiem būtu jāstiprina ES ekonomiskā drošība vai vismaz nevajadzētu to vājināt.

·Lai vairotu ES pašas jaudu un stratēģiskās spējas augsta riska jomās, kas apzinātas risku novērtēšanas procesā, tiks izmantotas nozaru iniciatīvas.

Vēl svarīgāka nekā līdz šim ir cieša sadarbība un koordinācija ar valstīm, kuras piešķir līdzīgu nozīmi ekonomiskajai drošībai un noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai. ES strādās pie tā, lai stiprinātu starptautisko sadarbību ekonomiskās drošības jautājumos, jo īpaši ar uzticamiem partneriem, cita starpā izmantojot fokusētus ekonomiskās drošības dialogus, ko rīkos gan divpusēji, gan plurilaterāli. Šāda sadarbība atbalstīs kopīgu rīcību kopīgu ekonomiskās drošības interešu vai bažu gadījumā. Tādējādi arī tiks padziļināta kolektīva risku izpratne, būs vieglāk paredzēt draudus, varēs izstrādāt ietekmes mazināšanas pasākumus, kas līdz minimumam samazinās negatīvo ārējo ietekmi, būs vieglāk veidot un uzturēt uzticamas un noturīgas piegādes ķēdes nozīmīgās stratēģiskās nozarēs un izvairīties no negatīvas ietekmes uz mūsu līdzīgi domājošajiem starptautiskajiem partneriem.

Komisija centīsies divpusēji, ar G7 starpniecību un tādos satvaros kā Visaptverošā un progresīvā Klusā okeāna valstu partnerība un citos attiecīgos forumos sadarboties ar trešām valstīm. Kopīgiem spēkiem ar partneriem tā izstrādās un ieviesīs ekonomiskās drošības standartus noturīgām piegādes ķēdēm. Ciešāka sadarbība var ietvert instrumentu izmantošanu koordinētā veidā un koalīcijas veidošanu ar partneriem, kuriem ir līdzīgi ekonomiskās drošības mērķi vai kuri saskaras ar līdzīgām problēmām.

Pienācīgi jāņem vērā arī ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politikas nozīme un ietekme uz to. Riski un iespējas ES ekonomiskajai drošībai tiks integrēti Komisijas īstenotajā politikā un programmās ar šiem reģioniem. Kandidātvalstis ir ceļā uz to, lai kļūtu par nākamajām ES dalībvalstīm; saskaņošana ekonomiskās drošības politikas jomā, kā arī pakāpeniska integrēšanās vienotajā tirgū tām ir būtiska, lai nodrošinātu sekmīgu pievienošanos, vienlaikus uzlabojot ES spēju pārvarēt gan esošos, gan jaunos riskus. Tāpēc ir svarīgi, lai kandidātvalstis atspoguļotu ES ekonomiskās drošības pieeju un attiecīgā gadījumā pakāpeniski pielāgotos ES tiesību aktiem, kam ir nozīme ekonomiskās drošības mērķu sasniegšanā.

3. Eiropas ekonomiskās drošības veicināšana: augsta riska jomas

Ar 2023. gada stratēģiju tika sākta risku novērtēšana, kas aptver piegādes ķēdes noturību un enerģētisko drošību, kritisko infrastruktūru, ekonomiskās atkarības izmantošanu par ietekmes sviru un tehnoloģiju drošību un tehnoloģiju noplūdi. Novērtēšanā jau ir aplūkotas četras kritiskās tehnoloģijas: mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, pusvadītāji un biotehnoloģija. Pamatojoties uz šo darbu, Komisija ir apzinājusi sešas augsta riska jomas, kurās tā uzreiz vai īsā laikā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, rūpniecību un uzticamiem partneriem koncentrēs centienus. Tajā pašā laikā Komisija turpinās uzraudzīt norises un vajadzības gadījumā novērtēs jaunās augsta riska jomas un šajā sakarā rīkosies.

Pārskats par sešām augsta riska jomām

3.1. Piegādes ķēdes noturības stiprināšana un augsta riska atkarības novēršana preču un pakalpojumu jomā

Risks. Mūsdienu ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas un atkarīgas no plaša izejresursu, starppatēriņa preču un pamatpakalpojumu klāsta, ko nodrošina partneri visā pasaulē. Dažkārt piegādes ir ļoti koncentrētas – bieži vien valstīs, kuru stratēģiskās intereses atšķiras un kuras šādu atkarību spēj un vēlas palielināt un izmantot par ietekmes sviru. Šie riski ES piegādes ķēdēm ir īpaši pamanāmi mūsu atkarībā no konkrētām kritiskajām izejvielām, apstrādātiem un progresīviem materiāliem, tīru tehnoloģiju komponentiem un plaši izmantotiem pusvadītājiem, kā arī finanšu pakalpojumiem, zālēm, aeronautikas, digitālajām un kosmosa tehnoloģijām. Tie ir redzami arī lauksaimniecības pārtikas nozarē, kurā, kā atzīts paziņojumā “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?” 2 , ir jāmazina stratēģiskā atkarība, jo īpaši gadījumos, kad ES paļaujas uz barības un barības piedevu, kā arī mēslošanas līdzekļu importu no nedaudziem partneriem.

Augsta riska atkarība var: i) tikt izmantota par ietekmes sviru piespiešanas nolūkos (piemēram, saistībā ar kritiskām izejvielām, plaši izmantotiem pusvadītājiem, progresīviem materiāliem, energoproduktiem, draudiem liegt konkrētus pakalpojumus); ii) radīt sistēmisku ekonomisku neaizsargātību vai sistēmisku risku sabiedriskajai kārtībai un sabiedrības veselības aizsardzībai krīzes situācijās (piemēram, saistībā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kritiski svarīgo zāļu piegādi, pārtikas piegādi); iii) radīt plaša mēroga pārnozaru traucējumu risku (piemēram, ar ielaušanos telesakaru tīklos, ar paļaušanos uz vienu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju, ar digitālo pakalpojumu avārijas slēdžiem); iv) ietekmēt ES konkurētspēju, palēninot zaļo un digitālo pārkārtošanos, piegādes traucējumu gadījumā (tas attiecas, piemēram, uz akumulatoriem, pastāvīgajiem magnētiem, tīru tehnoloģiju produktiem un komponentiem, progresīviem materiāliem); v) ietekmēt dalībvalstu autonomiju militāro spēju attīstīšanā un izmantošanā vai vi) apdraudēt ES pārtikas suverenitāti.

Mērķis. Komisija un dalībvalstis centīsies līdz minimumam samazināt īslaicīgu traucējumu potenciālu, vienlaikus ieviešot pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski mazinātu pašreizējo augsta riska atkarību vienotajā tirgū un darbotos pret centieniem radīt jaunas atkarības. Tā izmantos savus instrumentus, lai uzraudzītu piegādes ķēdi, izveidotu satvaru piegāžu diversificēšanas atbalstam un nepieļautu, ka tiek apdraudēta ES rīcība pret konkurences kropļojumiem vienotajā tirgū. Svarīga nozīme būs arī darbībām saistībā ar virzību uz aprites ekonomiku.

Komisija darīs to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka alternatīvas piegādes ķēdes neapdraud dempings un manipulācijas ar cenām.

Komisija palīdzēs dalībvalstīm pilnībā un efektīvi izmantot instrumentus, kuri jau ir, jo īpaši noturības kritērijus, kas saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu no 2026. gada janvāra dalībvalstīm būs jāpiemēro publiskajā iepirkumā, izsolēs un publiskā atbalsta shēmās.

Komisija arī veiks pasākumus, lai attīstītu ES iekšējo jaudu un spējas un diversificētu piegādi, sadarbojoties ar partneriem, arī pamatojoties uz savu plašo tirdzniecības nolīgumu tīklu un citām divpusējas un plurilaterālas sadarbības formām. Tas ietvers konkrētu kritiski svarīgu produktu ražošanas apsvēršanu mūsu kandidātvalstīs un partnervalstīs plašākā nozīmē, to skaitā reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Tas stiprinās ES diversificēto piegādes ķēžu noturību un pavērs papildu iespējas ES uzņēmumiem. Komisija turpinās apzināt un pastāvīgi uzraudzīt neaizsargātās vietas piegādes ķēdēs un augsta riska atkarību, izmantojot riska novērtēšanas procesu un iesaisti ar dalībvalstīm un nozari.

3.2. Tādu ienākošo investīciju piesaiste, kurām ir pievienotā vērtība un kuras stiprina ES ekonomisko drošību

Risks. Ienākošās investīcijas palielina ES noturību un konkurētspēju, radot darbvietas, attīstot rūpnieciskās spējas, palielinot finansējumu un darbības mērogu, atbalstot inovāciju un tehnoloģiju nodošanu. Tomēr daži ienākošo investīciju veidi var radīt riskus. Riski citu starpā ir šādi: i) riski drošībai un sabiedriskajai kārtībai, to skaitā piekļuve sensitīviem datiem (piemēram, ģeolokalizācijai, biometriskajiem datiem, komercnoslēpumam), piekļuve kritiskajai infrastruktūrai, piekļuve divējāda lietojuma un citām kritiskām tehnoloģijām, un ii) riski ekonomikas noturībai (piemēram, lielāka atkarība vai viens atteices punkts kritiskās piegādes ķēdēs, ko kontrolē augsta riska vienības vai trešās valstis, kuras apdraud mūsu ekonomiskās drošības intereses (piemēram, akumulatori, kritiskās izejvielas, programmatūra un komponenti)), kuri padara ES neaizsargātu pret ekonomikas traucējumiem vai izmanto par ietekmes sviru, un iii) zemas konkurētspējas izraisītas problēmas, piemēram, tehnoloģiju nodošanas trūkums, mazas pievienotās vērtības radīšana (piemēram, tikai montāžas līnijās), darba ņēmēju pieņemšana darbā no investētājas valsts un tādējādi cita starpā ietekme uz vietējo darba tirgu.

Mērķis. Komisija galveno uzmanību pievērsīs tam, lai nodrošinātu, ka ES paliek atvērta un pievilcīga ārvalstu investīcijām. Ja būs vajadzīgs ES ekonomiskajai drošībai, tā centīsies līdzsvarot šo atvērtību ar nepieciešamību izvairīties no atkarības padziļināšanās vai jaunu atkarību radīšanas. Turklāt ir ļoti svarīgi saglabāt ES uzņēmumu inovācijas spēju, arī no jaunajiem līderiem ārvalstīs iegādājoties nozīmīgu intelektuālo īpašumu un nodrošināt piegādes drošību un pakalpojumu nepārtrauktību. Komisija izmantos savus instrumentus un iniciatīvas, lai noteiktu un īstenotu specializētus pasākumus, piemēram, tādu nosacījumu izvirzīšanu ienākošām investīcijām, kuri veicina tehnoloģiju nodošanu vienībām valstīs, kas mērķtiecīgi apdraud mūsu ekonomisko drošību.

3.3. Atbalsts dinamiskai aizsardzības un kosmosa rūpnieciskajai bāzei un citām augsta riska rūpniecības nozarēm

Risks. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un politikas virzīta rīcība ar mērķi izmantot tirdzniecības atkarību par sviru, uzsver, cik svarīgi ir investēt dinamiskā iekšzemes rūpnieciskajā bāzē, jo īpaši aizsardzībā un kosmosa nozarē, kā arī tādās stratēģiskās divējāda lietojuma nozarēs kā transportā (piemēram, aviācijā, aeronautikā, kuģubūvē un ostās), kas veicina ES ekonomiku un atbalsta tās stratēģisko autonomiju. Riski jomā ir šādi: i) nepietiekamas (iekšējās) investīcijas; ii) nelieli ražošanas apjomi apvienojumā ar nepietiekamu iekšzemes tehnoloģijas iepirkumu institucionālajai infrastruktūrai; iii) trešo valstu ārpustirgus politika un prakse, kas rada kropļojumus pasaules un reģionālajos tirgos; iv) trešo valstu noteikta nepamatota vai nesamērīga eksporta kontrole attiecībā uz Eiropas produktiem un tehnoloģijām (trešo valstu eksporta režīmu eksteritorialitāte); v) īpašumtiesību un kontroles zaudēšana ārvalstu iegāžu dēļ, tostarp dažos gadījumos portfeļiegāžu ceļā; vi) neelastīgs tiesiskais regulējums un sadrumstaloti kapitāla tirgi, kas nedz atvieglo līdzekļu plūsmu, nedz veicina augsta riska / augsta ienesīguma tehnoloģiju ar divējāda lietojuma spējām radīšanu un izvēršanu.

Daži komponenti tādās kritiskās nozarēs kā aizsardzībā tiek iegūti no augsta riska vienībām, kas ģeopolitiskas spriedzes situācijā varētu liegt piekļuvi aizsardzības ekipējumam, divējāda lietojuma tehnoloģijām un militārās mobilitātes aktīviem un to izmantošanu. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai ES saglabātu augsti kvalificētu darbaspēku un neatpaliktu no inovācijas līknes tehnoloģijās, kas ir stratēģisko nozaru pamatā. ES aizsardzības un militāro spēju labad ir svarīgi efektīvi mazināt šos riskus, ātri mobilizējot mērķtiecīgus un efektīvus instrumentus.

Mērķis. Komisija izmantos savus instrumentus, lai saglabātu un palielinātu stratēģiskās ražošanas jaudu un spējas Eiropas Savienībā, jo īpaši: i) veicinot publiskās un privātās investīcijas un attiecīgā gadījumā mazinot ar tām saistīto risku; ii) atbalstot pieprasījumu (stimulus), arī ar agregēšanu vai kopīgu iepirkumu; iii) novēršot stratēģisko spēju un nozaru pārvietošanu; iv) pakāpeniski izslēdzot potenciāli naidīgus spēkus no aizsardzības un citām kritiskām piegādes ķēdēm, tostarp ierobežojot ierobežojumiem pakļautu kritisku aizsardzības un kosmosa tehnoloģiju iepirkumu no valstīm ārpus ES; v) mazinot draudus no ārvalstu tiešajām investīcijām uzņēmumos, kuri piegādā kritiskus produktus vai tehnoloģijas; vi) atbalstot kritisku tehnoloģiju, komponentu un materiālu izstrādi Eiropas Savienībā atbilstīgi ilgtermiņa mērķiem un atbalstot to iekšzemes iepirkumu institucionālajai infrastruktūrai; vii) ES jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem nodrošinot nosacījumus, lai tie varētu izvērsties, piemēram, lai tiem būtu pieejams pienācīgs finansējums un labvēlīgs pagaidu tarifu režīms konkrētiem izejresursiem, kā arī labvēlīga kapitāla tirgu ekosistēma.

Prioritāte būs atbalstīt aizsardzības un kosmosa rūpniecisko bāzi. Tūlītēja uzmanība tiks pievērsta konkrētām augsta riska situācijām, kas apzinātas risku novērtēšanas procesā, turklāt Komisija no ekonomiskās drošības viedokļa cieši sekos līdzi norisēm visās nozīmīgajās nozarēs: tīru tehnoloģiju jomā, enerģētikā un energoietilpīgās un apritīgās nozarēs, lauksaimniecības pārtikas nozarē, digitālajā un elektronikas nozarē, aviācijā (ieskaitot aeronautiku), kuģubūvē, autobūvē un veselības jomā.

3.4. Līderības attīstīšana un saglabāšana kritisko tehnoloģiju jomā

Risks. Dažas trešās valstis un uzņēmumi ir izrādījuši interesi iegūt kontroli pār topošām vai progresīvām ES tehnoloģijām un zinātību. Dažos gadījumos šādu darbību mērķis ir bijis apdraudēt Savienības spēju konkurēt tehnoloģiju jomā. Tās cenšas sasniegt šo mērķi, piemēram, veicot iegādes, īstenojot sadarbību pētniecības un izstrādes jomā, reverso inženieriju vai rūpniecisko spiegošanu. Tas tiek darīts, arī mākslīgi atņemot tirgus daļu no inovatīvākiem uzņēmumiem, tādējādi tie gūst mazākus ieņēmumus, ko varētu investēt vismodernāko risinājumu pētniecībā un izstrādē. ES ekonomikas sniegums, drošība un ģeopolitiskā pozīcija galu galā būs atkarīgi no mūsu tehnoloģisko spēju saglabāšanas un attīstīšanas. Tāpēc ir stratēģiski svarīgi saglabāt ES spējas visās šajās tehnoloģijās, uzlabojot īpašus ES finansēšanas instrumentus un pievēršoties tehnoloģiju drošības un noplūdes jautājumiem. Vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš arvien sadrumstalotākai divējāda lietojuma preču eksporta kontroles īstenošanai un izpildei.

Mērķis. Komisija izmantos savus instrumentus, lai atbalstītu labvēlīga satvara vidi kritisku tehnoloģiju izstrādei Eiropas Savienībā un, likvidējot kropļojumus, nepieļautu darbības, kas apdraud ES centienus. Tā uzraudzīs norises tirgū un sniegs turpmāku atbalstu pētniecībai un inovācijai Eiropas Savienībā jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, iedibinātiem uzņēmumiem, pētniecības un inovācijas organizācijām un akadēmiskajai videi. Tās uzmanības centrā būs pētniecības, izstrādes un inovācijas sasniegumu ieviešana un valorizācija rūpniecībā vienotā tirgus rūpnieciskajā bāzē. 28. režīms, kas uzņēmumiem nodrošinās vienotu, saskaņotu ES mēroga noteikumu kopumu uzņēmumu izveidei, pārvaldībai, mobilitātei un piekļuvei finansējumam, stiprinās ES ekonomikas noturību, nodrošinot drošākas pārrobežu operācijas un stabilākas un diversificētākas piegādes ķēdes.

Komisija veicinās pētniecības un inovācijas drošību un veiks atbalsta pasākumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu tehnoloģiju vai zinātības noplūdes risku (piemēram, ar plēsonīgas iegādes, pētniecības un izstrādes sadarbības un stratēģiskos un jaunietekmes ES tirgos jutīgos galamērķos vai nozarēs veiktu investīciju starpniecību), vienlaikus turpinot veicināt uzticamas starptautiskas pētniecības un inovācijas partnerības, kas ir būtiskas Savienības ekonomiskās drošības mērķiem. Tā pētīs, kā nodrošināt, lai uzņēmumi un pētniecības un inovācijas organizācijas Eiropas Savienībā varētu paplašināties, un kā izvairīties no iegādes/ īpašumtiesību nodošanas, kuras cēlonis ir tikai nepietiekamas finansējuma iespējas no uzticamiem avotiem. Vienlaikus Komisija centīsies novērst augsta riska vienību piekļuvi Savienības atbalstītām darbībām kritisko tehnoloģiju jomā, kuras, iespējams, var izmantot par ietekmes sviru pret ES.

3.5. Tādas piekļuves liegšana sensitīvai informācijai un datiem, kura varētu apdraudēt ES ekonomisko drošību

Risks. Trešās valstis iegūst piekļuvi sensitīvai ES vai tās dalībvalstu informācijai/datiem vai nu rūpnieciskās spiegošanas rezultātā, piegādājot aparatūru vai programmatūru, ko izmanto konkrētos produktos (piemēram, satīklotos transportlīdzekļos, 5G/citās telesakaru sistēmās, elektrotīkla infrastruktūrā, DNS sekvencēšanas platformās), vai arī tādējādi, ka tām pieder un tās kontrolē konkrētus uzņēmumus, kuru rīcībā ir sensitīva informācija/dati (tas attiecas, piemēram, uz ostu operatoriem, lidostu ekspluatantiem un satiksmes operatoriem, finanšu tīkliem, MI modeļiem, datu portāliem, telesakariem, personas datiem vai sensitīvu tirgus informāciju). Pastāv skaidra ietekme uz drošību un sabiedrisko kārtību, ko vēl pastiprina potenciāla ekonomiskā ietekme, piemēram, saistībā ar piegādes ķēžu sadrumstalotību. Piemēram, enerģētikas nozarē šis risks attiecas arī uz gadījumiem, kad trešo valstu investori iegādājas ES uzņēmumus, kuru rīcībā ir vismodernākās tehnoloģijas darbības datu no kritiskās energoinfrastruktūras uzraudzībai un apstrādei.

Mērķis. Mazināt un, ja iespējams, likvidēt risku, ka augsta riska vienības un saistītas vienības var piekļūt sensitīvai ES vai tās dalībvalstu informācijai/datiem, un tādējādi ierobežot iespējamo negatīvo ietekmi uz ES ekonomiku un drošību. Saskaņā ar attiecīgām procedūrām uzmanība tiks pievērsta arī riskam, ko potenciāli varētu radīt ārvalstu darba ņēmēji stratēģiskās nozarēs un ārvalstu studenti augstākajā izglītībā, tostarp zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM).

3.6. Tādu ES kritiskās infrastruktūras traucējumu novēršana un mazināšana, kuri ietekmē ES ekonomiku

Risks. Ārvalstu spēki rada traucējumus ES kritiskajā infrastruktūrā, arī kritiskajā transporta, kosmosa sistēmu, enerģētikas un sakaru infrastruktūrā, jo īpaši tajā, kas atzīta par stratēģisku militārajai mobilitātei, un Eiropas ekonomikā tas varētu radīt kaskādes veida efektu. Galvenā uzmanība tiks pievērsta sniegto pakalpojumu stabilitātes nodrošināšanai. Traucējumi varētu rasties fizisku uzbrukumu, kiberuzbrukumu vai hibrīduzbrukumu rezultātā, un tie var ietvert veselu objektu vai to daļu/apakškomponentu sabotāžu. Tie varētu būt saistīti arī ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes ķēdēm, kas ir pamatā kritiskās infrastruktūras kritiskajiem komponentiem vai pakalpojumiem. Pastāv arī risks, ka augsta riska trešās valstis un operatori varētu iepriekš saņemt piekļuvi ES kritiskajai infrastruktūrai, lai spētu radīt tajā traucējumus (pēc vajadzības). Turklāt, ja konkrēta infrastruktūra ir apdraudēta vai tiek faktiski ietekmēta, ir risks reputācijai un uzticamībai. Visbeidzot, pastāv risks, ka trešās valstis uzņemsies vadošo lomu starptautisko standartu noteikšanā, kas var ietekmēt kritisko infrastruktūru.

Mērķis. Saskaņā ar attiecīgajām ES stratēģijām, kas attiecas uz aizsardzību, iekšējo drošību un sagatavotību, izpildīt spēkā esošos noteikumus, lai mazinātu datu noplūdes / spiegošanas, fizisku traucējumu un kibertraucējumu risku, jo īpaši: i) ierobežojot, ka augsta riska vienību īpašumā/kontrolē/ekspluatācijā ir Eiropas kritiskā infrastruktūra; ii) pastiprinot fiziskas aizsardzības pasākumus; iii) ierobežojot kiberneaizsargātību; iv) ierobežojot atkarību no viena piegādātāja vai augsta riska piegādātājiem, kā arī slēptu ievainojamību, lūkas vai potenciālus sistēmiskus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes traucējumus, jo īpaši tehnoloģiskas iesīkstes gadījumos vai ja ir atkarība no piegādātājiem; v) rezervējot kritiskās ES ražošanas jaudas, kam ir potenciāls tikt paplašinātām globālas piegādes ķēdes traucējumu vai veselības krīzes gadījumā; vi) Komisijai liedzot augsta riska vienību piekļuvi Savienības atbalstītām darbībām, to skaitā tādām, kuras saņem atbalstu no publiskām finanšu iestādēm un instrumentiem; ; vii) atbalstot kritisku apakškomponentu uzticamu piegādātāju attīstību Eiropas Savienībā un uzticamās trešās valstīs, lai būtu pieejamas dzīvotspējīgas alternatīvas; viii) atbalstot pamatiniciatīvas aizsardzības un saistītās jomās (Austrumu flanga sardze, Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva).

4. ES ekonomiskās drošības stiprināšanas darbības

Piekļuve kvalitatīvai informācijai un tās rūpīga analīze ir sākumpunkts efektīvai un informācijā balstītai ES ekonomiskās drošības politikai un lēmumu pieņemšanai. Šo centienu pamatā arī turpmāk būs ar 2023. gada stratēģiju ieviestā risku novērtēšanas sistēma. Līdz šim sagatavotie novērtējumi tiks atjaunināti, padziļināti un papildināti ar jauniem novērtējumiem par dažādām kritiskajām tehnoloģijām un piegādes ķēdēm.

Komisija turpinās uzlabot savas ekonomiskās drošības informācijas vākšanas spējas. Tā paātrinās to stratēģisko atkarību kartēšanu vērtības ķēdēs, kuras izraisījušas Savienības ekonomikas ievainojamību, un stiprinās trešo valstu uzraudzību un tādu darbību paredzēšanu, ko šīs varētu veikt, lai radītu jaunas atkarības vai saglabātu esošās.

Turklāt ES ekonomiskās drošības politikas panākumi būs atkarīgi no labākas koordinācijas gan ES līmenī, gan ar dalībvalstīm. Tas ietver vienotas izpratnes veidošanu par draudiem ekonomiskajai drošībai, konkrētu risku apzināšanu un risku mazināšanas pasākumu izstrādi. Tā pamatā vajadzētu būt labākām informācijas plūsmām, pilnīgai izpratnei par ES rīcības izmaksām un ieguvumiem un vēlmei vajadzības gadījumā rīkoties kopīgi, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai ieņemt spēka pozīciju. Komisija ir veikusi vajadzīgos iekšējos organizatoriskos pasākumus. Taču tam ir vajadzīgs arī jauns veids, kā strādāt ar dalībvalstīm un arvien vairāk – pašās dalībvalstīs un to starpā, jo īpaši attiecībā uz politikas jomām, kuras kļūst arvien stratēģiskākas, bet tradicionāli ir decentralizētas, piemēram, pētniecība un inovācija.

ES turpinās cieši sadarboties ar rūpniecību, gādājot par drošu informācijas apmaiņu un vairāk strukturētu iesaisti. Rūpniecība ir ES ekonomiskās drošības priekšplānā. Uzņēmumiem ir jākļūst noturīgākiem un jādiversificē savas kritiski svarīgās piegādes ķēdes, proti, jānovērš pilnīga paļaušanās uz vienu augsta riska piegādātāju. Ir arī ļoti svarīgi uzņēmējdarbības modeļos integrēt izmaksas, kas saistītas ar lielāku diversifikāciju, atzīstot ieguvumus, ko sniedz noturība pret ģeopolitiskajiem riskiem. Tam jābūt divvirzienu procesam un atbildība jādala starp publisko un privāto sektoru, ļaujot politikas veidotājiem uzlabot ES draudu novērtēšanas spējas un ar komercdarbības informāciju saistītās izlūkošanas spējas un sagatavot tās rīcībai, vienlaikus palīdzot rūpniecībai veikt risku mazināšanas pasākumus uzņēmumu līmenī.

Komisija ar Augstās pārstāves atbalstu: ®uzlabos savu informācijas vākšanas un analīzes jaudu, ātrāk izstrādājot risku novērtējumus par konkrētām kritiskām piegādes ķēdēm, kritisko infrastruktūru un kritiskajām tehnoloģijām un regulāri izsludinot uzaicinājumus iesniegt atsauksmes, lai informāciju par piegādes ķēdes ievainojamību un pakļautību ārējam spiedienam saņemtu no nozares un ieinteresētajām personām;  ®veicinās labāku koordināciju un informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm ekonomiskās drošības tīklā. Komisija izmantos tīklu, lai veicinātu scenāriju izstrādi, saskaņotu izpratni par draudiem, riskiem un risku mazināšanas iespējām, atvieglotu informācijas apmaiņu un atbalstītu īstenošanu, jo īpaši to rīku izmantošanā, kas ir dalībvalstu kompetencē. Šajā sakarā Komisija nodrošinās, ka ir pieejamas piemērotas informācijas sistēmas, lai atbalstītu ātru un drošu klasificētas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ar tām par ekonomiskās drošības jautājumiem, tostarp par risku novērtējumiem, kritiskām un augsta riska vienībām un darījumiem, kas potenciāli var radīt bažas. Tas papildinās darbu, ko veic ES krājumu veidošanas tīkls, kurš koncentrējas uz pirmās nepieciešamības preču piegādes nodrošināšanu krīzes situācijās; ®izveidos Ekonomiskās drošības informācijas centru, kurā ar EĀDD, INTCEN/SIAC 3 , ES delegāciju tīkla un dalībvalstu atbalstu, kā arī ar vienotā tirgus ekonomikas uzraudzības instrumentiem, kuri jau ir, piemēram, piegādes ķēdes brīdinājuma paziņojumu (SCAN), kartēs un konsolidēs pieejamo informāciju jau izveidoto publisko un privāto mehānismu ietvaros un koordinēs ekonomiskajai drošībai svarīgas papildu informācijas vākšanu. Tas ietvers tirgus uzraudzības mehānismu informācijas vākšanai par norisēm augsta riska jomās, tostarp ātrai informācijas ieguvei par tirdzniecības plūsmām diversificējamajās nozarēs, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta ES rīcība. Tā arī konsolidēs informāciju par augsta riska vienībām, atbalstot procesu, kurā novērtē tiesības saņemt ES finansējumu piedalīties ES investīciju vai iepirkuma procesā. Arī ES Muitas dienests un ES muitas datu centrs ļautu reāli atbalstīt un panākt saistīto ES ekonomiskās drošības iniciatīvu īstenošanu, veicinot arī attiecīgas informācijas apmaiņu; ®pastiprinās ES delegāciju strukturētu iesaisti sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvniecībām, citām ES struktūrām un ES uzņēmējiem trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka tās reāli piedalās risku novērtēšanā, uzraudzībā un mazināšanā ekonomiskās drošības jomā, veicinot arī informācijas apmaiņu starp uzņēmumiem un starp uzņēmumiem un valdību; ®līdz 2026. gada 3. ceturksnim novērtēs, cik lielā mērā Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts (ITĀSNA) ļauj savākt uzņēmuma līmeņa piegādes ķēdes informāciju no uzņēmumiem augsta riska nozarēs. Ņemot vērā šo analīzi, Komisija novērtēs turpmāku pasākumu nepieciešamību; ®ieteiks dalībvalstīm iecelt augstāko amatpersonu līmeņa valsts ekonomiskās drošības padomniekus, kas atbildēs par risku novērtēšanas un mazināšanas koordināciju ekonomiskās drošības jomā starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Komisija veicinās labāku politikas koordināciju un kopīgu rīcību, regulāri pulcinot šos padomniekus uz tikšanos. Tā arī aicina ES Padomi apsvērt iespēju regulāri sasaukt attiecīgos Padomes sastāvus politiska līmeņa diskusijām; ®izveidos uzticamu padomnieku grupu, kurā darbosies ES uzņēmumu pārstāvji, lai cita starpā konsultētu par konkrētiem riskiem un potenciāliem risinājumiem, kā arī apspriestu risku mazināšanas stratēģijas. Komisija regulāri aicinās rūpniecības pārstāvjus piedalīties konkrētu nozaru ekonomiskās drošības tīkla diskusijās un attiecīgā gadījumā informēs Komisijas locekļus; ®izveidos tirdzniecības noturības informācijas portālu, lai portāla “Piekļuve tirgiem” (A2M) ietvaros sniegtu ES uzņēmumiem atjauninātu informāciju par eksporta ierobežojumiem un citiem ierobežojošiem pasākumiem, ko noteikušas trešās valstis, kā arī par potenciāliem riskiem, kas saistīti ar nepieciešamību stiprināt ES noturību; ®paplašinās Kritisko tehnoloģiju observatoriju, lai apzinātu, uzraudzītu un analizētu aizsardzības un kosmosa nozari un ar to saistītās piegādes ķēdes un aptvertu jaunās tehnoloģijas un atbalstītu izrietošo ES tehnoloģiju ceļvežu īstenošanu ES un valstu līmenī; ®izmantos topošo Pētniecības drošības ekspertīzes centru, lai veicinātu pētniecības drošību un palielinātu pētniecības kopienas noturību, arī izstrādājot pienācīgas rūpības platformu, lai palīdzētu augstskolām izvēlēties starptautiskos partnerus; ®pētīs veidus, kā saskaņot un integrēt kandidātvalstis mūsu ekonomiskās drošības pieejā, jo īpaši tajās jomās, kurās to ekonomiskās drošības neaizsargātība var radīt drošības risku Eiropas Savienībai.

Pamatojoties uz pastiprinātu analīzi un pārvaldību, ES var labāk sasniegt savus ekonomiskās drošības mērķus, i) precizējot un uzlabojot jau izveidoto instrumentu izmantošanu un ii) vajadzības gadījumā izstrādājot jaunus.

Pirmkārt, Komisija pielāgos dažu savu instrumentu izmantošanas veidu, lai ar tiem varētu efektīvāk pārvaldīt ekonomiskās drošības riskus, un centīsies uzlabot koordināciju starp šiem instrumentiem.

Lai uzlabotu instrumentu izmantošanu, Komisija spers šādus soļus. ®ES finansējums ·Turpmāk Komisija savās finansēšanas darbībās stimulēs projektus, kas atbalsta ES ekonomisko drošību. ·Jo īpaši tai būtu jāmobilizē pietiekams finansējuma līmenis, lai mazinātu atkarību no kritiskajām tehnoloģijām, komponentiem un materiāliem, sevišķi tādās stratēģiskās nozarēs kā kosmoss un aizsardzība, tostarp, lai pilnībā īstenotu Kritisko tehnoloģiju observatorijas (KTO) tehnoloģiju ceļvežus. ·Komisijai, dalībvalstīm un īstenošanas partneriem būtu jācenšas nepieļaut augsta riska vienību piekļuvi sensitīvām Savienības atbalstītām darbībām. Finanšu regulas 136. pants nodrošina horizontālu juridisko pamatu ES drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzībai, kad Komisija un īstenošanas partneri izpilda ES budžetu. Tas ļauj liegt augsta riska vienībām izmantot ES līdzekļus, kā arī ierobežot piekļuvi ES līdzekļiem stratēģiskās nozarēs un kritisko tehnoloģiju un infrastruktūras jomās vienībām no trešām valstīm, kas apdraud ES ekonomiskās drošības intereses. Lai nerastos šaubas, īstenošanas partneriem būtu jāatturas no tādu projektu atbalstīšanas, kas ir pretrunā iepriekš minētajam, tostarp darbībās, ko tie veic uz savu risku. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu labāku politikas saskaņotību starp ES programmām un ekonomiskās drošības mērķiem, 2026. gada 1. ceturksnī tiks darīti pieejami norādījumi un tādējādi tiks atbalstīta saskaņotākas un efektīvākas pieejas izstrāde. Turklāt Komisija mudinās dalībvalstis, EIB grupu un citas starptautiskās finanšu iestādes / valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes, kas izpilda valsts vai ES budžetu, par prioritāti noteikt atbalstu ES uzņēmumiem, kuri mazina atkarību no ārvalstu spēkiem kritiskās nozarēs, jo īpaši konkrētos projektos, kritiskās tehnoloģijās un kritiskā infrastruktūrā, kas apzināta kā augsta riska infrastruktūra. Tāpat būtu jāliedz augsta riska piegādātājiem no trešām valstīm piekļūt ES un valsts finansējumam, ja minētās trešās valstis, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem, ir apzinātas kā tādas, kas apdraud ES ekonomiskās drošības intereses. ®Ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšana ·Tiks izstrādātas pamatnostādnes, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējo ĀTI izvērtēšanas regulu, lai nodrošinātu, ka valstu izvērtēšanas iestādes konsekventi izmanto izvērtēšanas pieeju, tostarp stratēģiskās nozarēs. Pamatnostādnēs būtu arī izklāstīts, kā ņemt vērā vairāku investīciju potenciālu kumulatīvu risku. To papildinās norādījumi par mijiedarbību starp ES līmeņa prasībām un valstu izvērtēšanas mehānismu piemērošanu finanšu nozarē. ®Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ·Tiks veikta Divējāda lietojuma preču eksporta kontroles regulas vispārēja izvērtēšana. Veicot izvērtēšanu, Komisija novērtēs, vai regula sasniedz savus mērķus jaunās ģeopolitiskās un ģeoekonomiskās realitātes kontekstā, tostarp to, kādu ietekmi rada arvien plašāka vienpusējas kontroles izmantošana, kas var ietekmēt arī vienoto tirgu. Kopā ar dalībvalstīm tā turpinās pētīt, kā šajā jaunajā kontekstā efektīvi pieņemt Eiropas kontroli jauno tehnoloģiju jomās. Izvērtēšanas procesā Komisija nodrošinās aktīvu saziņu ar ieinteresētajām personām no dalībvalstīm, rūpniecības, pētniecības institūtiem un akadēmiskās sabiedrības. ®Tirdzniecības aizsardzības instrumenti ·Izskatot ES ekonomiskajai drošībai nozīmīgas lietas, ES ekonomiskā drošība tiks ņemta vērā izmeklēšanas gaitā un iespējamo pasākumu veidolā. ®Iekšējā tirgus, muitas un konkurences instrumenti ·Lai saglabātu godīgu konkurenci jomās, kurās ārvalstu subsīdiju dēļ rodas kropļojumi, kas rada ekonomiskās drošības riskus, tiks pilnībā izmantota ārvalstu subsīdiju regula. ·Dalībvalstis tiks mudinātas par instrumentiem lielākas noturības veidošanai pilnībā izmantot pieejamās valsts atbalsta iespējas, piemēram, tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējumu, Reģionālā atbalsta pamatnostādnes, Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes, Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu un svarīgus projektus visas Eiropas interesēs. ·Lai atbalstītu Savienības uzņēmumu konkurētspēju, tiks vērtēta stratēģisku muitas instrumentu (tarifu apturēšanas, autonomu kvotu) izmantošana nozīmīgiem izejresursiem.

Otrkārt, Komisija izstrādās jaunus pasākumus, kā uzlabot ES ekonomisko drošību.

Komisija: ®pētīs iespēju izmēģinājuma kārtā ieviest ES līmeņa jaunuzņēmumu uzraudzības mehānismu, lai apzinātu jaunuzņēmumus kritisko tehnoloģiju jomās, kas ir neaizsargātas pret risku, ka tos iegādājas naidīgas ārvalstis, un lai virzītu tos uz alternatīvām ES investīcijām un citiem atbalsta veidiem (piemēram, konsultācijām, spēju veidošanu, investoru piemeklēšanu). Mehānisms darbotos esošo iniciatīvu, piemēram, ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģijas, satvarā; ®sadarbosies ar uzraudzības iestādēm, lai uzraudzītu portfeļinvestīcijas (kas neietilpst ĀTI koordinācijas mehānisma darbības jomā) jomās, kurās apzināts augsts risks ekonomiskajai drošībai; ®topošajā Konkurētspējas koordinācijas rīkā iekļaus nozīmīgo stratēģisko nozaru ekonomiskās drošības komponentu; ®stiprinās ES rūpniecisko bāzi un piegādes ķēžu noturību, izmantojot Rūpniecības paātrināšanas aktu; ®kā izklāstīts ResourceEU, turpinās attīstīt kritisko izejvielu sekundāros tirgus, tostarp izmantojot Aprites ekonomikas aktu, lai atvieglotu stratēģisku kritisko izejvielu projektu finansēšanu jomās, kurās apzināts augsts risks ekonomiskajai drošībai; ®līdz 2026. gada 3. ceturksnim izvērtēs veidus, kā stiprināt rūpniecības aizsardzību pret negodīgu tirdzniecības politiku un negatīvām norisēm globālajā tirgū, piemēram, pret jaudas pārpalikumu. Šajā sakarā Komisija izvērtēs līdzšinējo instrumentu efektivitāti un derīgumu un apsvērs iespējamu jaunu pasākumu nepieciešamību; ®pārskatīs Bloķēšanas statūtu regulu, lai vienkāršotu tās piemērošanu, mazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas ES personām un uzņēmumiem un radītu uzticamu atturēšanas instrumentu pret trešo valstu sankciju eksteritoriālu piemērošanu; tādējādi tiks stiprināta Eiropas ekonomiskā drošību, labāk aizsargājot ES uzņēmējus no pretrunīgiem trešo valstu pasākumiem un nodrošinot paredzamāku, efektīvāku un pārliecinošāku satvaru; ®pētīs veidus, kā mudināt uzņēmumus konkrētās augsta riska nozarēs nodrošināt, ka piegādes tiek veiktas no vismaz diviem dažādiem piegādātājiem, un mazināt pakļautību vienam dominējošam piegādātājam; ®pētīs iespēju sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ĀTI izvērtēšanas lēmumi, situācijās, kad to finansiālā dzīvotspēja bez investīcijām var būt apdraudēta, bet neskarot valsts atbalsta noteikumus; ®publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanas ietvaros ierosinās Eiropas priekšrokas kritērijus konkrētās stratēģiskās nozarēs, kurās mūsu publiskais iepirkums veicina pieprasījumu pēc Eiropas vadošās lomas rūpniecībā, palielina mūsu noturību un mazina drošības riskus; ®stimulēs uzņēmumus mazināt atkarību jauno tehnoloģiju jomās topošajā Mikroshēmu aktā 2.0, Kvantu aktā, Mākoņdatošanas un MI attīstības aktā un Komisijas Atvērtā pirmkoda stratēģijā; ®izmantos gaidāmo Kiberdrošības akta pārskatīšanu, lai ES līmenī ieviestu ierobežojumus attiecībā uz augsta riska piegādātāju piekļuvi kritiskajai infrastruktūrai.

5. Secinājumi

ES joprojām ir dedzīga atvērtas un noteikumos balstītas tirdzniecības, investīciju attiecību un starptautiskās sadarbības aizstāve. Tāpēc tā arī turpmāk atbalstīs atvērtu tirdzniecību un investīcijas ar partneriem visā pasaulē un baudīs to augļus. Vienlaikus mūsdienu ģeopolitiskajā vidē noteikti ir jāaizsargā ES ekonomiskā drošība. Lai to saglabātu, kā arī mūsu drošībai plašākā mērogā un mūsu rūpniecības konkurētspējai ir svarīgi pārvaldīt atvērtības radītos riskus.

Šā mērķa sasniegšanai ES rīcībā jau ir daudzi instrumenti. Tagad šie instrumenti ir jāizmanto stratēģiski un vajadzības gadījumā vēl papildus jāuzlabo, lai uzticamā veidā novērstu draudus ES ekonomiskajai drošībai, pirms tie rodas, un efektīvi reaģētu, kad tie rodas. Lai to panāktu, Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ir jāstrādā, ievērojot vienotu kārtību, un cieši jāsadarbojas ar rūpniecību, lai panāktu efektīvu un informācijā balstītu lēmumu pieņemšanu.

ES ir apņēmusies proaktīvāk, stratēģiskāk un koordinētāk izmantot visus pieejamos instrumentus, lai ilgam laikam izveidotu spēcīgu, drošu un noturīgu ekonomiku un efektīvi darbotos jaunajos ģeopolitiskajos un ģeoekonomiskajos apstākļos, kas veido globālo tirdzniecību.

(1)

JOIN(2023) 20 final.

(2)

COM/2024/75, 2025. gada 19. februāris.

(3)

Eiropas Ārējās darbības dienesta ES Izlūkošanas un situāciju centrs (ES INTCEN) ir viens no ES vienotās izlūkdatu analīzes procedūras (SIAC) elementiem un ir ES civilās izlūkošanas centrs, kas sniedz dziļu analīzi lēmumu pieņēmējiem visās ES iestādēs.