EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.11.2025

COM(2025) 920 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par ES tirdzniecības politikas īstenošanu un izpildi

{SWD(2025) 940 final}

Saturs

I.Kopsavilkums

II.ES preferenciālo tirdzniecības nolīgumu maksimāli lietderīga izmantošana

II.2    ES divpusējo tirdzniecības nolīgumu īstenošana    

III.Atbalsts MVU atrast savu vietu globālajā tirdzniecībā

IV. Šķēršļu novēršana un risinājumu rašana

IV.1.    Pašreizējā situācija un tendences 2024. gadā    

IV.2.    Tirdzniecības saistību divpusēja un daudzpusēja izpilde – strīdu izšķiršana    

IV.3.    Vienotais kontaktpunkts    

I.Kopsavilkums

Pēdējos gados globālā ģeopolitiskā paradigma ir būtiski mainījusies, un rezultātā ir notikušas izmaiņas ES tirdzniecības politikas īstenošanā un izpildē.

Šis piektais ziņojums par ES tirdzniecības politikas īstenošanu un izpildi atspoguļo saskaņotus centienus pārskatīt un stiprināt tirdzniecības attiecības, veidot sadarbības partnerības un orientēties arvien sadrumstalotākas pasaules sarežģītībā – tas ilustrē tirdzniecības transversālo lomu konkurētspējas, drošības un ilgtspējas veicināšanā. 

Tirdzniecības nolīgumi ir palīdzējuši stiprināt ES konkurētspēju pasaulē

Laikā, kad ekonomikas vidē valda nenoteiktība, tirdzniecības nolīgumi ir palīdzējuši uzlabot ES uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem un ES eksportu svarīgās nozarēs, piemēram:

·Kopš 2017. gada septembrī sākās Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) provizoriskā piemērošana, ES preču eksports uz Kanādu ir palielinājies par 51 %. Salīdzinājumam – ES eksports uz pārējo pasauli tajā pašā laikposmā pieauga par 20 %. Šā pieauguma virzītājspēks bija lauksaimniecība, kuras produktu eksports palielinājās par 40 % – ES vīna eksports uz Kanādu palielinājās par 22 %, bet siera eksports – par 97 % 1 .

·Kopš ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) stāšanās spēkā 2019. gadā ES eksports uz Japānu ir palielinājies par aptuveni 267 miljoniem EUR. Labumu guvušas tādas nozares kā vīna, dzērienu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu (izņemot cūkgaļu), laukaugu un augu izcelsmes produktu ražošanas nozare.

·Tieši pateicoties ES brīvās tirdzniecības nolīgumam (BTN), kas provizoriski stājās spēkā 2013. gadā ar Kolumbiju un Peru un 2017. gadā ar Ekvadoru, ES uzņēmumi ir piedzīvojuši tirdzniecības pieaugumu aptuveni 4 miljardu EUR vērtībā ar Andu reģiona valstīm, it īpaši Kolumbiju, Peru un Ekvadoru.

Turklāt nesenie ES nolīgumi, kas atbalsta investīcijas un veicina ES noteikumu un standartu izmantošanu, un kas tādējādi nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir pozitīvi ietekmējuši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un to darbības paplašināšanu ārpus ES. Tas ir būtiski ES vairāk nekā 680 000 MVU, kas nodarbojas ar eksportu un veido 95 % no visiem ES eksportējošajiem uzņēmumiem.

Nesenā Komisijas uzdevumā veiktā ex post izvērtējuma pētījumā 2 par CETA tika pētīts to ES MVU skaita procentuālais pieaugums, kuri eksportē uz Kanādu, salīdzinot laikposmu pirms CETA (2012.–2016. g.) piemērošanas ar pirmajiem pieciem gadiem pēc šā nolīguma provizoriskās piemērošanas (2017.–2022. g.). Tajā secināts, ka to ES MVU skaits, kuri eksportē uz Kanādu, ir palielinājies par 20,3 % – šis rādītājs ir lielāks par lielāko uzņēmumu eksporta pieaugumu (t. i., par 13,8 %).

Tirdzniecības nolīgumi ir arī palielinājuši noturību un palīdzējuši dažādot ES ekonomiku

ES tirdzniecības politikas mērķu sasniegšana integrēta ES politikas virzienu kopuma ietvaros arī atbalsta konkrētu nozaru plašāku pārveidi.

·Rūpniecības nozare/automobiļi: kad spēkā stāsies 2024. gada decembrī politiskā līmenī noslēgtais Mercosur nolīgums, pakāpeniski tiks atcelti tarifi automobiļu detaļām (pašlaik 14 %) un automobiļiem (pašlaik 35 %), un vienlaikus samazināsies risks, ka eksporta ierobežojumi ietekmēs ES akumulatoru ražošanai svarīgu izejvielu piegādi.

·Digitāli iespējota preču un pakalpojumu tirdzniecība: ES ir iekļāvusi digitālās tirdzniecības sadaļas divpusējos tirdzniecības nolīgumos ar Japānu (ko nesen papildināja divpusējs nolīgums par datu plūsmām) 3 , Apvienoto Karalisti un Jaunzēlandi, kā arī modernizētajos nolīgumos ar Čīli un Meksiku. Papildus divpusējiem nolīgumiem ar e-komercijas sadaļām ES ir arī pabeigusi sarunas par digitālās tirdzniecības nolīgumiem (DTN) ar Singapūru (2024. gada jūlijs) un Korejas Republiku (2025. gada marts).

·Valsts iepirkums: ES ir puse tirdzniecības nolīgumos, arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), kurā ietvertas iepirkuma saistības, kas nodrošina savstarpēju piekļuvi 40 valstīm 4 (NVI un/vai BTN pusēm), nodrošinot tai piekļuvi iepirkumiem aptuveni 1,8 triljonu EUR vērtībā.

Ekonomiskā drošība un piegādes ķēdes drošība – tirdzniecības nolīgumi ir atbalstījuši dažādošanu un nodrošinājuši izejvielu piegādi

Tirdzniecības nolīgumi ir palīdzējuši ES uzņēmumiem atrast jaunus eksporta tirgus, vienlaikus dažādojot piegādes avotus un eksporta galamērķus. Tas savukārt ir ļāvis tiem elastīgi reaģēt uz globāliem riskiem un samazināt atkarību no konkrētiem tirgiem.

ES preču eksporta uz Krieviju kopējo kritumu par 53,1 miljardu EUR (2024. gadā salīdzinājumā ar 2019.–2021. gada vidējo rādītāju) vairāk nekā atsvēra ES eksporta pieaugums uz ES BTN partnervalstīm tajā pašā laikposmā vairāk nekā 200 miljardu EUR vērtībā 5 .

Pēc tam, kad Krievijai tika piemērotas tirdzniecības sankcijas, ES uzņēmumi ātri atrada jaunus alternatīvus tirgus, bieži vien valstīs, kuras jau ir noslēgušas tirdzniecības nolīgumu ar ES.

·Transportlīdzekļu un transportlīdzekļu detaļu samazināto pārdošanas apjomu Krievijai 8 miljardu EUR vērtībā kompensēja lielāks eksports uz Apvienoto Karalisti 8,8 miljardu EUR apmērā.

·Elektrisko iekārtu mazāka apjoma eksportu 7 miljardu EUR vērtībā kompensēja lielāks eksports (7,6 miljardu EUR vērtībā) uz vairākām valstīm, to skaitā Šveici, Apvienoto Karalisti, Meksiku un Norvēģiju.

Izveidotais ES tirdzniecības nolīgumu tīkls pastiprina ES spēju uzlabot savu stratēģisko elastību un tādējādi atbalsta Savienības ilgtermiņa ekonomiskās intereses. Ņemot vērā nesenos notikumus, it īpaši ASV tarifu pasākumus, lielāka uzmanība ir pievērsta arī to jauno tirdzniecības nolīgumu vērtībai, kuri vēl nav pieņemti vai par kuriem notiek sarunas. Šajā kontekstā tādi nolīgumi kā Mercosur, tiklīdz tie būs spēkā, būtiski veicinās dažādošanu, kas ir svarīga ES tirdzniecības stratēģijas daļa. Veiksmīga divpusēju sarunu programma varētu arī palīdzēt novērst ASV tarifu domino efektu, t. i., Ķīnas eksporta pieaugumu uz citām valstīm un tai sekojošo ES tirgus daļu samazināšanos.

ES lielais tirdzniecības nolīgumu un partnerību tīkls ir nostiprinājis tās ģeopolitisko klātbūtni starptautiskajā vidē, kurā situācija strauji pasliktinās. Šajā kontekstā tas ir veicinājis piegādes ķēžu noturību, palīdzot ES nodrošināt kritiski svarīgus resursus, piemēram, enerģiju un izejvielas, kas vajadzīgas pārejai uz tīru enerģiju un citām kritiski svarīgām ES ekonomikas nozarēm, un samazināt ES pārmērīgo atkarību no atsevišķiem tirgiem, kas var tikt izmantota pret ES.

·ES tirdzniecības nolīgumi ir palīdzējuši ES dažādot enerģijas un izejvielu piegādi, atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Piemēram, gāzes un sašķidrinātas dabasgāzes imports no Norvēģijas, Alžīrijas un Kazahstānas ir palīdzējis kompensēt piegādes deficītu, ko radīja sankcijas pret Krievijas gāzi (papildus importam no ASV), savukārt vara imports no Čīles un Kongo Demokrātiskās Republikas ir novērsis iztrūkumu, ko radīja vara importa no Krievijas kritums.

·ES tirdzniecības nolīgumi ir arī palīdzējuši dažādot piegādes, jo vairāk produktu tiek tirgots ar BTN partnervalstīm salīdzinājumā ar “līdzīgām” partnervalstīm, ar kurām BTN nav noslēgts. Nesen veiktais pētījums, ko sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo tirdzniecības padomi veica TRADE ĢD / galvenā ekonomista komanda un kurā aplūkotas tendences ES tirdzniecībā ar Kanādu, Japānu, Vjetnamu un Singapūru laikposmā no 2016. līdz 2023. gadam, apstiprināja, ka ES tirdzniecības nolīgumi to īstenošanas pirmajos gados radīja daudzveidīgāku piedāvājumu, īpaši ķīmisko produktu jomā, kas ir viena no svarīgākajām produktu kategorijām. Šis novērojums atspoguļo ES plašākos mērķus – samazināt piegādes ķēdes neaizsargātību, attīstīt partnerības ar līdzīgi domājošām valstīm un stiprināt un padziļināt ES rūpnieciskās spējas.

Tirdzniecības šķēršļu rezultatīva novēršana ir ļāvusi uzņēmumiem konkurēt saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem un nodrošinājusi savstarpīgumu

Komisija ir turpinājusi darbu PTO un tirdzniecības nolīgumu pārvaldības struktūrās ar mērķi novērst aizrobežu šķēršļus, it īpaši tehniskos šķēršļus. ES eksporta vērtība, ko ietekmēja tehniskie šķēršļi tirdzniecībā (TŠT) trešās valstīs, 2024. gadā bija aptuveni 25 miljardi EUR. Kā redzams nākamajā grafikā, ES eksports, ko visvairāk skar TŠT, ir eksports uz Ķīnu (14 miljardi EUR), kam seko eksports uz Maroku (5 miljardi EUR) un uz Kolumbiju (2 miljardi EUR).

1. attēls. TŠT ietekmētā ES eksporta piemēri trešās valstīs (2024. g.)

TŠT bieži vien ir visakūtākie attiecībās ar partnervalstīm, kuras vai nu nav noslēgušas ar ES tirdzniecības nolīgumu, vai arī kuras tādu noslēgušas salīdzinoši sen.

ES tirdzniecības nolīgumu spēcīgais institucionālais komponents ir palīdzējis visām pusēm maksimāli efektīvi novērst un likvidēt tirdzniecības šķēršļus, uzturot regulārus kontaktus starp tirdzniecības un nozaru ekspertiem.

·Pēc divpusēja dialoga, ko atbalstīja ES un Japānas EPN, Japāna pārskatīja savu nekaitīgo pārtikas piedevu sarakstu tā, lai aizsargātu ES eksportētāju intereses. Japāna 2024. gadā apstiprināja, ka 33 piedevas, ko plaši izmanto ES, paliks tās sarakstā, uzsverot ES reputāciju kvalitatīvu un nekaitīgu pārtikas produktu nodrošināšanā.

·Pēc divpusējām pārrunām ar Serbiju saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu Serbija 2025. gada martā atcēla kopš 2024. gada aprīļa spēkā esošo koksnes granulu importa aizliegumu, kas bija samazinājis ES eksporta apjomu par aptuveni 4 miljoniem EUR. Tāpat 2025. gada martā tika atcelti 2024. gada martā ieviestie kvantitatīvie ierobežojumi margarīna un saulespuķu eļļas importam, un 2025. gada jūlijā tika atcelti 2025. gada janvārī ieviestie kvantitatīvie metāllūžņu eksporta ierobežojumi.

Turpretī, ja diplomātiskais dialogs ir nesekmīgs, Komisija izmanto strīdu izšķiršanas iespēju (no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada jūnijam tika sāktas piecas jaunas lietas) vai izmanto autonomus pasākumus savu interešu aizstāvēšanai. 2025. gadā Komisija sāka izmantot savas pilnvaras saskaņā ar ES Starptautiskā iepirkuma aktu (IPI) nolūkā novērst negodīgu praksi, kas ierobežo ES piegādātāju, preču un pakalpojumu piekļuvi publiskiem līgumiem tirdzniecības partnervalstīs:

·2025. gada 14. janvārī pēc izmeklēšanas sākšanas par medicīnisko ierīču nozari Ķīnā Komisija publicēja konstatējumus, kas apstiprināja, ka Ķīna, veicot šādu ierīču publisko iepirkumu, ir netaisnīgi izturējusies pret ES medicīnisko ierīču piegādātājiem;

·2025. gada 19. jūnijā Komisija nolēma noteikt pasākumus Ķīnai 6 , liedzot Ķīnas uzņēmumiem piedalīties tādos publiskā iepirkuma līgumos par medicīniskajām ierīcēm ES, kuru vērtība pārsniedz 5 miljonus EUR. Turklāt uzvarējušajiem pretendentiem nebūtu atļauts vairāk nekā 50 % no izejresursiem šādu līgumu vajadzībām iegūt no Ķīnas.

Tirdzniecības nolīgumiem ir bijusi būtiska nozīme ilgtspējas veicināšanā

ES tirdzniecības nolīgumiem joprojām ir būtiska nozīme tirdzniecības un ilgtspējas stiprināšanā. 14 nolīgumos, kas noslēgti kopš 2012. gada (sākot ar nolīgumu ar Korejas Republiku), ir noteikumi, kas veicina starptautiskos darba un vides standartus. Komisija, cieši iesaistot ES vietējās konsultantu grupas (VKG), kas izveidotas saskaņā ar šiem nolīgumiem un kas pulcē uzņēmējus, arodbiedrības un citas ieinteresētās personas ar mērķi palīdzēt Komisijai īstenot tirdzniecības nolīgumus, ir turpinājusi noteikt katrai valstij specifiskas prioritātes, kas aptver darba, dzimumu līdztiesības, vides, klimata un pilsoniskās sabiedrības jautājumus.

Kolumbijā, Gvatemalā un Moldovā 2024. gadā tika panākts progress virzībā uz starptautisko darba tiesību pamatkonvenciju ratifikāciju un īstenošanu.

Komisijas vienotais kontaktpunkts 7 ir izvērtējis divas papildu oficiālas sūdzības par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), kas abas attiecas uz Vjetnamu. Viena sūdzība tika saņemta 2024. gada martā par Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju ratifikāciju, bet otra – 2025. gada februārī par cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumiem.

Ziņojuma tvērums

Šis ir piektais konsolidētais gada ziņojums 8 par to tirdzniecības saistību īstenošanu un izpildi, uz kurām attiecas 2024. gadā spēkā esošie preferenciālie divpusējie tirdzniecības nolīgumi 9 un PTO darbība. Tajā sniegts pārskats par ES galvenajām darbībām un sasniegumiem 2024. gadā un 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos, ko vadījis Komisijas galvenais tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugs.

Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā 10 ir ietverta papildu informācija par 41 ES nozīmīgāko preferenciālo nolīgumu. Komisijas tīmekļvietnē 11 ir šo ziņojumu papildinoša informācija par: i) to, kā 2024. gadā attīstījās ES tirdzniecība ar preferenciālajām partnervalstīm; ii) to, kā tika izmantotas tarifa preferences ES eksportam uz preferenciālas tirdzniecības partnervalstīm un importam no tām, gan attiecībā uz visu ES, gan dalījumā pa dalībvalstīm, un par iii) datiem par tarifu likmju kvotu izmantošanu saskaņā ar dažiem tirdzniecības nolīgumiem.

Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta ES tirdzniecības politikas īstenošanai un izpildei, izmantojot ES preferenciālas tirdzniecības nolīgumu un attiecību tīklu. Tas ir saistīts arī ar plašākiem jautājumiem, kas attiecas uz ekonomisko drošību un izpildi konkrētās jomās un kas šajā ziņojumā ir aplūkoti tikai īsi, bet par kuriem Komisija gatavo ziņojumus atsevišķi. Minētās problēmas cita starpā ir šādas:

·tirdzniecības aizsardzības instrumentu (antidempings, antisubsidēšana un drošības garantijas) izmantošana ir aplūkota Komisijas ikgadējā ziņojumā par tirdzniecības aizsardzību 12 ;

·viltošanas, pirātisma un citu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumu uzraudzība un novēršana ir aplūkota Komisijas reizi divos gados gatavotajā ziņojumā par IĪT trešās valstīs 13  un Pirātisma situācijas uzraudzības sarakstā 14 ;

·ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšana un divējāda lietojuma preču eksporta kontrole, kas ir ES stratēģiskās tirdzniecības un ieguldījumu drošības kontroles, ir aplūkotas Komisijas gada ziņojumos par ĀTI izvērtēšanu 15 un par Regulu (ES) 2021/821 (Eksporta kontroles regula) 16 ;

·ES vispārējās preferenču shēmas (VPS) 17 piemērošana ir aplūkota Komisijas ziņojumos par VPS.

Turklāt ir sagatavoti atsevišķi gada ziņojumi par Regulas par ārvalstu subsīdijām 18 un Starptautiskā iepirkuma akta 19 piemērošanu.

II.ES preferenciālo tirdzniecības nolīgumu maksimāli lietderīga izmantošana

II.1    ES tirdzniecība ar preferenciālajām partnervalstīm – galvenās norises 2024. gadā

2024. gadā stājās spēkā ES un Jaunzēlandes BTN (2024. gada 1. maijā) un EPN ar Keniju (2024. gada 1. jūlijā). Tādējādi noslēgto preferenciālas tirdzniecības nolīgumu skaits sasniedza 44 20 , un tie veido 46,1 % 21 no kopējās ES ārējās tirdzniecības.

Kā redzams 2. attēlā, ES lielākās preferenciālās partnervalstis (t. i., tās, kuru daļa no ES kopējās tirdzniecības apjoma ar preferenciālajām partnervalstīm pārsniedz 5 %) bija Apvienotā Karaliste (21,8 % no ES tirdzniecības apjoma ar preferenciālajām partnervalstīm), kam sekoja Šveice (14,2 %), Turcija (9,1 %), Norvēģija (6,9 %), Japāna (5,6 %) un Dienvidkoreja (5,3 %). Tirdzniecība ar šīm sešām partnervalstīm 2024. gadā kopā veidoja 63 % no ES preferenciālās tirdzniecības kopapjoma.

2. attēls. ES tirdzniecības apjoms pēc preferenciālās partnervalsts (2024. g.)

Avots: Eurostat, Comext.

Kā redzams 3. attēlā, lai gan ES tirdzniecība ar preferenciālajām partnervalstīm 2024. gadā samazinājās par 0,8 %, lielāks samazinājums tika reģistrēts ES tirdzniecībā ar visām partnervalstīm (–1,1 %) un partnervalstīm, kas nav BTN partnervalstis (–1,4 %). Tajā pašā periodā ES eksports uz preferenciālajām partnervalstīm palielinājās par 1,4 % – tas pārsniedza eksporta pieaugumu uz visām partnervalstīm (1,1 %) un partnervalstīm, kas nav BTN partnervalstis (0,7 %).

3. attēls. ES preču tirdzniecības apjoma gada pieaugums atbilstīgi partnervalstu veidam (2023.–2024. g.)

Avots: Eurostat, Comext.

It īpaši nesenāki tirdzniecības nolīgumi, piemēram, CETA, ES un Japānas EPN vai ES un Vjetnamas BTN, parasti atvieglo ES rūpniecības piekļuvi tirgum.

·Piemēram, ES un Vjetnamas BTN, kas stājās spēkā 2020. gada augustā, ir viens no vērienīgākajiem tirdzniecības nolīgumiem, ko ES ir noslēgusi ar jaunattīstības valsti. Tas ir arī pakāpeniski likvidējis tarifus un samazinājis ar tarifiem nesaistītus šķēršļus, nodrošinot abām pusēm labākus tirgus piekļuves nosacījumus. Pēdējo piecu gadu laikā ES eksports uz Vjetnamu ir veidojis divas trešdaļas no ES eksporta pieauguma uz ASEAN-4 22 valstīm. Visnozīmīgākās produktu kategorijas (t. i., 30. nodaļa, farmaceitiskie produkti) eksports no ES gandrīz divkāršojās: no 1,1 miljarda EUR 2019. gadā līdz 2,1 miljardam EUR 2024. gadā, kas abos gados veido 60 % no ES zāļu eksporta 23 .

·Kopš ES un Japānas EPN stāšanās spēkā ir pastāvīgi palielinājies izraudzīto ES pretendentu skaits Japānas valsts iepirkuma tirgū. 2022. gadā (jaunākie pieejamie dati) ES uzņēmumi ieguva publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības Japānā 317 miljonu EUR vērtībā.

Turklāt ES tirdzniecības nolīgumi ir palīdzējuši ES saglabāt tās kā lielākās lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētājas pozīcijas

ES lauksaimniecības pārtikas eksports uz visām partnervalstīm 2024. gadā uzstādīja jaunu rekordu, sasniedzot 235 miljardus EUR (+ 2,8 % salīdzinājumā ar 2023. gadu). 2024. gadā ES tirdzniecības apjoms ar preferenciālajām partnervalstīm (imports un eksports) palielinājās vairāk (+ 6,4 %) nekā ES tirdzniecības apjoms ar partnervalstīm, kas nav BTN partnervalstis (+ 2,8 %).

4. attēls. ES lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības apjoma gada pieaugums atbilstīgi partnervalstu veidam (2023.–2024. g.)

Apvienotā Karaliste bija ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksporta galvenais galamērķis gan starp preferenciālajām partnervalstīm, gan kopumā un veidoja 23 % no ES eksporta kopapjoma.

Laikposmā no ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma stāšanās spēkā 2021. gadā līdz 2024. gadam ES lauksaimniecības pārtikas eksports uz Apvienoto Karalisti palielinājās par 12 miljardiem EUR (+ 29 %). Līdzīgi kopš 2016. gada ES eksports uz Ukrainu ir palielinājies par 2,1 miljardu EUR (+ 139 %), kopš 2017. gada uz Kanādu – par 1,6 miljardiem EUR (+ 51 %) un kopš 2019. gada uz Japānu – par 1 miljardu EUR (+ 15 %).

Pēc samazinājuma 2023. gadā ES lauksaimniecības pārtikas importa apjoms atjaunojās līdz 2022. gada līmenim – 2024. gadā tas sasniedza teju 172 miljardus EUR. Šo apjoma kāpumu galvenokārt noteica augstākas kakao, kafijas, augļu un riekstu importa cenas. Brazīlija bija ES lielākais piegādātājs, kas veidoja 10 % tirgus daļu no kopējā ES lauksaimniecības pārtikas importa, un tai sekoja Apvienotā Karaliste (9 %), kas nostiprināja savas pozīcijas kā ES lauksaimniecības pārtikas importa galvenais avots preferenciālo partnervalstu vidū. Arī Ukraina bija nozīmīga ES pārtikas ķēdes piegādātāja (8 %), un puse no Ukrainas eksporta bija paredzēta galvenokārt ES dzīvnieku barības tirgum.

ES plašais tirdzniecības nolīgumu tīkls ir veicinājis kopumā labus lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības rezultātus. Konkrētāk, pēc attiecīgo tirdzniecības nolīgumu īstenošanas palielinājās ES lauksaimniecības pārtikas tirdzniecība ar Kanādu, Japānu un Vjetnamu, un, pateicoties tarifu atcelšanai vai samazināšanai, ievērojami pieauga to produktu eksports, kuriem piešķirta preferenciāla piekļuve. Komisijas 2024. gada novembrī publicētā pētījumā 24 par to ES produktu eksporta rādītājiem, kuriem piešķirta preferenciāla piekļuve saskaņā ar CETA, konstatēts, ka laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam eksports bija palielinājies vidēji par 14 %, proti, par 400 miljoniem EUR. Šos panākumus daļēji varētu saistīt ar sanitāro un fitosanitāro (SFS) šķēršļu pastāvīgu likvidēšanu partnervalstīs (likvidēti 95 šķēršļi laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam), kas panākta ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

Augstvērtīgu ES produktu eksports tiek aizsargāts, aizsargājot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) saskaņā ar BTN un citiem starptautiskiem nolīgumiem. No 2024. gada 31. decembra ļoti daudzām ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek piemērota aizsardzība saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem ar vairāk nekā 30 valstīm, kuras kopā veido aptuveni 60 % no pasaules IKP un 30 % no pasaules iedzīvotāju skaita.

Jaunzēlande – priekšrocības aizsargātām ES ĢIN. ·Pateicoties ĢIN aizsardzībai, kas noteikta ES un Jaunzēlandes BTN, Jaunzēlandei no sava tirgus jāizņem produkti, kas nav īstas ĢIN. Attiecībā uz izplatītākajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (piemēram, feta siers, portvīns un prosecco) ir atļauti pārejas periodi līdz deviņiem gadiem, un ir saglabāti divi nosaukumi. ·ĢIN aizsardzība saskaņā ar ES un Jaunzēlandes BTN dod labumu ES ražotājiem, aizsargājot to tiesības un novēršot negodīgu konkurenci.

Kopumā ES lauksaimniecības pārtikas tirdzniecība ir ļoti daudzveidīga un ietver daudzus importa un eksporta partnerus. Tomēr attiecībā uz dažiem lauksaimniecības pārtikas produktiem joprojām pastāv tirdznieciska atkarība 25 . Importa ziņā BTN nodrošina stabilitāti tirdzniecības attiecībās starp ES un tās partnervalstīm, un tas palielina ES noturību. Padome 2025. gada 12. jūnijā pieņēma arī regulu, ar ko nosaka jaunus tarifus atlikušajiem lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem vēl nebija piemēroti papildu muitas nodokļi. Mērķis ir samazināt ES atkarību no minētā importa, kā arī samazināt Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot tās spēju finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Regula stājās spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

ES pakalpojumu tirdzniecība ar preferenciālajām partnervalstīm palielinājās vairāk nekā ar partnervalstīm, kas nav BTN partnervalstis

ES pakalpojumu tirdzniecība (imports un eksports) ar preferenciālajām partnervalstīm 26 2023. gadā sasniedza 1,3 triljonus EUR (jaunākie pieejamie dati), t. i., gandrīz pusi (48 %) no kopējās ES pakalpojumu tirdzniecības. 2022.–2023. gadā ES pakalpojumu tirdzniecība ar preferenciālajām partnervalstīm palielinājās straujāk nekā tirdzniecība ar partnervalstīm, kas nav BTN partnervalstis (+ 4,5 % salīdzinājumā ar + 1,2 %).

ES tirdzniecības bilance pakalpojumu jomā ar preferenciālajām partnervalstīm uzrādīja 178,2 miljardu EUR pārpalikumu, savukārt tās tirdzniecības bilances ar pārējo pasauli deficīts bija 25,4 miljardi EUR. ES kopējā pakalpojumu tirdzniecības bilance 2023. gadā sasniedza 152,8 miljardus EUR, kas ir par 15,6 % mazāk nekā 2022. gadā.

Pēc atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas, kuras rezultātā ES pakalpojumu tirdzniecības apjoms (imports un eksports) laikā no 2021. līdz 2022. gadam strauji pieauga (+ 24,1 %), izaugsme 2023. gadā palēninājās līdz ierastākam līmenim (+ 2,8 %). Tikmēr ES 2023. gadā eksportēja pakalpojumus aptuveni 1427 miljardu EUR vērtībā (+ 1,6 % salīdzinājumā ar 2022. gadu). Galvenās eksporta nozares bija citi uzņēmējdarbības pakalpojumi (23,9 %), telekomunikācijas, datoru un informācijas pakalpojumi (20,7 %), transporta pakalpojumi (17,2 %), ceļojumu pakalpojumi (126 %) un finanšu pakalpojumi (7,1 %). ES importēja pakalpojumus aptuveni 1274 miljardu EUR apmērā (+ 4,1 % salīdzinājumā ar 2022. gadu).

5. attēls. ES pakalpojumu tirdzniecības gada pieaugums (2022.–2023. gads)

ES ir pasaules līdere digitāli sniegto pakalpojumu jomā, kas 2023. gadā veidoja vairāk nekā pusi (54 %) no ES kopējās ārējās pakalpojumu tirdzniecības un importa un eksporta apjoma ziņā atbilda aptuveni 3 triljoniem EUR.

II.2    ES divpusējo tirdzniecības nolīgumu īstenošana

A.Saistību īstenošana attiecībā uz piekļuvi tirgum

Šķēršļu novēršana/likvidēšana ar BTN komiteju starpniecību

Pieredze, kas gūta, novēršot iespējamos tirdzniecības šķēršļus, ir konsekventi parādījusi, ka ES ir visefektīvākā, ja tā var identificēt un prognozēt jaunus leģislatīvus vai regulatīvus šķēršļus, pirms tie kļūst par tiesību aktiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc gan PTO, gan ES tirdzniecības nolīgumu pārvaldības struktūrās tik liels uzsvars tiek likts uz pārredzamību un agrīno brīdināšanu. Preventīva rīcība ir būtiska arī MVU, kuriem var būt ierobežoti resursi, kas nepieciešami, lai sekotu līdzi iespējamām norisēm to eksporta tirgos.

Visefektīvākā rīcība ir bijusi kolektīva, t. i., Komisijas, ES delegāciju, dalībvalstu un uzņēmumu, kas darbojas gan partnervalstīs, gan ES, resursu mobilizēšana. Piemēram, koordinēta rīcība saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu nesen palīdzēja novērst potenciāla šķēršļa ieviešanu, kas izpaustos kā subsīdijas investīcijām atkrastes vējparkos, izmantojot Apvienotās Karalistes ilgtspējīgas rūpniecības atlīdzības, kuru budžets ir 646 miljoni EUR. ES sekmīgi apstrīdēja šo pasākumu 2022. gadā.

Lai veidotu spējas, Komisija un dalībvalstis turpina pētīt praktiskus veidus, kā atvieglot informācijas plūsmas starp ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām trešās valstīs.

Tirdzniecības nolīgumi ir bijuši kā atspēriena punkts sadarbībai savstarpēju interešu jomās

Tas, ka dažādās jurisdikcijās tiek risināti atšķirīgi tehniskie noteikumi, būtiski ietekmē darījumdarbības izmaksas un sarežģītību ārvalstīs. Šā iemesla dēļ ES izmanto savus tirdzniecības nolīgumus kā veidu, ar ko atvieglot regulatīvo sadarbību savstarpēju interešu jomās, samazināt izmaksas, atzīstot katras puses pieeju un veicinot to saskaņotību. Tālāk minēti daži veiksmīgas sadarbības piemēri 2024. gadā.

·Eiropas Zāļu aģentūrai un Kanādas Veselības ministrijai (Health Canada) sadarbojoties regulatīvo jautājumu jomā ES un Kanādas regulatīvās sadarbības forumā, bija iespējams uzlabot piekļuvi pediatrijā lietojamām zālēm. Kanādas Ūdeņraža asociācijas un asociācija Hydrogen Europe sarunu rezultātā 2024. gada jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands, savukārt sarunas par ūdeņraža enerģijas regulējumu, ilgtspējīgu praksi un mākslīgo intelektu turpinās.

·Piekļuve tirgum ir atvieglota arī ar savstarpējās atzīšanas nolīgumiem (SAN) par atbilstības novērtējumiem – vairs nav nepieciešams veikt dārgu divkāršu testēšanu. 2024. gadā saskaņā ar 1999. gada ES un ASV SAN 27 tika akreditēta jauna ES atbilstības novērtēšanas struktūra, un saskaņā ar ES un Japānas SAN tika atjaunota divu ES atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācija.

B.Uzmanības centrā – tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Komisija 2024. gadā turpināja īstenot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) politikas 28 pārskatīšanu, atzīstot TIA nozīmi tirdzniecības politikā.

Attiecībā uz 14 ES nolīgumiem, kas īpaši ietver TIA, Komisija ciešā sadarbībā ar ES vietējām konsultantu grupām (VKG), kas izveidotas saskaņā ar minētajiem nolīgumiem, turpināja noteikt konkrētām valstīm specifiskas prioritātes, kas aptver darba, dzimumu līdztiesības, vides, klimata un pilsoniskās sabiedrības jautājumus. Trīs jaunākie nolīgumi (ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgums, ES un Kenijas ekonomisko partnerattiecību nolīgums un ES un Jaunzēlandes BTN) ietver arī saistošus noteikumus par dzimumu līdztiesību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un darba tiesībām.

Komisija 2024. gadā nolīga neatkarīgu konsultantu un uzdeva tam veikt ex post izvērtējumu par ES BTN ietekmi uz svarīgiem vidiskajiem aspektiem, to vidū klimatu. Izvērtējumā, kas publicēts 2025. gada februārī 29 , pamatojoties uz dokumentu analīzi un intervijām ar dažādām ieinteresētajām personām, ir sniegta kvalitatīva analīze par vides un klimata jomas noteikumu ietekmi septiņos ES tirdzniecības nolīgumos. To papildina 20 gadījuma analīzes, kas aptver 11 partnervalstis.

·Izvērtējumā kopumā tika secināts, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļautajiem vides jomas noteikumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz vidi un klimatu partnervalstīs un, konkrētāk, tie nav nekādi pazeminājuši vides vai klimata standartus saistībā ar mērķi veicināt tirdzniecību vai piesaistīt investīcijas.

·Konkrēti, izvērtējumā tika konstatēts, ka ES BTN klimata un vides jomas noteikumi kopumā ir sasnieguši to mērķus un ir lietderīgi. Tie arī tika uzskatīti par efektīviem, jo ieguvumi no mērķu sasniegšanas atsvēra ieinteresēto personu izmaksas.

·Visbeidzot, izvērtējumā tika secināts, ka ES BTN vides jomas noteikumi ir saskaņoti un relevanti.

Vēl viena prioritāte 2024. gadā bija uzraudzīt progresu saistībā ar pirmo TIA sūdzību, ko kāda NVO 2022. gada maijā iesniedza Komisijas vienotajā kontaktpunktā par darba ņēmēju tiesībām kalnrūpniecības nozarē Peru un Kolumbijā. 2024. gadā turpinājās dialogs ar šīm valstīm ar mērķi apzināt problēmas, kas saistītas ar to attiecīgo darba tiesību īstenošanu. Attiecībā uz Kolumbiju diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta progresam saistībā ar tās reformām iekšzemes nodarbinātības jomā. Attiecībā uz sadarbību ar Peru TIA jomā 2024. gada martā un novembrī tika publicēts tehniskās sadarbības pasākumu saraksts par biedrošanās brīvību, bērnu darbu, piespiedu darbu, cīņu pret neoficiālu darbu un it īpaši par darba inspekciju sistēmas stiprināšanu. Šos pasākumus paredzēts īstenot turpmākajos gados ar plašu atbalstu no ES programmām.

Šā darba pozitīvie rezultāti liecina par pilsoniskās sabiedrības lielo nozīmi saistībā ar brīdināšanu par TIA politikas ievērošanu trešās valstīs un tās uzraudzību.

2024. gada martā vienotajā kontaktpunktā tika iesniegta otra oficiālā sūdzība par TIA politiku. Tā attiecās uz ES un Vjetnamas BTN TIA sadaļu, konkrētāk, Vjetnamas apņemšanos, ka tā “pastāvīgi un neatlaidīgi cenšas ratificēt, ciktāl tas vēl nav izdarīts, SDO pamatkonvencijas”. Komisijas sākotnējā novērtējumā tika atzīmēts, ka Vjetnama ir panākusi ierobežotu progresu saistībā ar pastāvīgiem un neatlaidīgiem centieniem ratificēt SDO Konvenciju Nr. 87. 2024. gada 27. novembrī Vjetnama pieņēma jaunu Arodbiedrību likumu. Tomēr šis jaunais likums neparedz Konvencijas Nr. 87 ratifikāciju kā nosacījumu vai prasību, kā arī tas nenozīmē Konvencijas Nr. 87 ratifikāciju. Vjetnamas Iekšlietu ministrija 2025. gada 21. martā sniedza rakstisku jaunāko informāciju par vairākiem ES interesējošiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem. Vēstulē tika sniegts ieskats par dažām nesenām norisēm un izklāstīta Vjetnamas jaunā Arodbiedrību likuma interpretācija, taču tajā nebija sniegta pietiekama informācija par Vjetnamas iepriekšējiem un plānotajiem centieniem novērtēt, vai tā atbilst ES un Vjetnamas BTN noteiktajām saistībām pastāvīgi un neatlaidīgi censties ratificēt SDO Konvenciju Nr. 87. Tāpēc ir vajadzīga papildu analīze, par kuru Komisija cer saņemt papildu informāciju no Vjetnamas.

2025. gada februārī tika saņemta trešā TIA sūdzība – arī saistībā ar ES un Vjetnamas BTN –, un tā attiecās uz cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumiem. Komisija pašlaik veic šīs sūdzības sākotnējo novērtējumu.

Saskaņā ar ES divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, kuros ietvertas TIA sadaļas, ir izveidotas apvienotās TIA komitejas ar mērķi apspriest TIA jautājumus.

Tālāk ir sniegti piemēri par reālo progresu, kas panākts 2024. gadā, ratificējot un īstenojot pamatkonvencijas par darba tiesībām un vidi, kas rosina partnervalstis uzlabot savu attiecīgo iekšzemes regulējumu (saskaņā ar nolīgumos ar ES paredzētajiem noteikumiem).

·Kolumbija 2024. gada 6. decembrī ratificēja SDO Konvenciju Nr. C156 (Konvencija par darba ņēmējiem ar ģimenes pienākumiem). Gvatemala 2024. gada 6. augustā ratificēja SDO Konvenciju Nr. C191 (Drošas un veselīgas darba vides konvencija). Moldova 2024. gada 19. martā ratificēja SDO Konvenciju Nr. C190 par vardarbību un aizskarošu izturēšanos.

·Moldova arī panāca progresu, pilnveidojot savus iekšējos noteikumus attiecībā uz nodarbinātību un vidi. Tā pieņēma likumu par klimata pārmaiņām, ar ko nosaka tiesisko regulējumu, kas paredz līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisiju līmeni. Turklāt 2024. gadā tika uzsākta Moldovas mazemisiju attīstības programma 2030. gadam, un valsts publicēja arī ekodizaina prasības 21 energopatēriņu ietekmējošam produktam. Attiecībā uz darba inspekcijām Moldova ziņoja par tiesību aktu grozījumiem, kas ļauj veikt nepaziņotas inspekcijas, lai palīdzētu atklāt un legalizēt nedeklarētu darbu. Progresu šajā jomā panākusi arī Gruzija, kas vēl vairāk nostiprinājusi savu darba inspekciju sistēmu, pieņemot darbā papildu darbiniekus, organizējot mācības un veidojot spējas. Valsts pieņēmusi arī savu nacionālo klimata pārmaiņu stratēģiju 2030. gadam.

Tāpat kā iepriekšējos gados, Komisija izmantoja TIA komitejas, kas izveidotas ES tirdzniecības nolīgumu ietvaros, nolūkā iesaistīt partnerus svarīgu TIA politikas pārskatīšanas elementu risināšanā un uzlabot sadarbību vides un klimata jautājumos, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumos. Jo sevišķi darbs tika veikts, izmantojot īpašu politikas dialogu un zaļās partnerības. Tālāk ir sniegti 2024. gadā panāktā progresa piemēri.

·ES un Korejas Republika padziļināja sadarbību 2023. gada maijā uzsāktās zaļās partnerības ietvaros tādos ar tirdzniecību saistītos jautājumos kā atkrastes vēja enerģija, kuģniecības nozares dekarbonizācija, aprites ekonomika un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM).

·ES un Japāna pastiprināja sadarbību zaļās alianses ietvaros tādos jautājumos kā oglekļa cenas noteikšana, atkrastes vēja enerģija un oglekļa uztveršana un izmantošana.

·ES un Singapūra pastiprināja sadarbību tehnoloģiju jomā ar mērķi atbalstīt zaļo pārkārtošanos.

·Tika uzsākts dialogs starp ES un Centrālameriku un starp ES un Peru, Kolumbiju un Ekvadoru nolūkā stiprināt to attiecīgo tirdzniecības nolīgumu ilgtspējas komponenta īstenošanu.

·Starp ES un Kanādu norisinājās diskusijas par CETA Tirdzniecības un dzimumu līdztiesības ieteikuma 30 īstenošanu. Tika rīkoti pasākumi ar mērķi apmainīties ar informāciju par politiku, tiesību aktiem un paraugpraksi dažādos jautājumos. 2024. gada Pilsoniskās sabiedrības foruma ietvaros 2024. gada 19. martā tika organizēts darbseminārs par tirdzniecību, dzimumu līdztiesību un MVU, un 2024. gada aprīlī Toronto notika pasākums par atbalstu sievietēm starptautiskajā tirdzniecībā.

Saskaņā ar TIA sadaļām izveidotās struktūras bija arī svarīgi forumi, kuros ES partnervalstis varēja padziļināt savu izpratni par nesen ierosinātajiem vai pieņemtajiem ES tiesību aktiem ilgtspējas jomā – daži no tiem vairākām partnervalstīm raisīja būtiskas bažas. Piemēram, gatavojoties jaunākajai TIA komitejai ar Jaunzēlandi, Komisija organizēja ES un Jaunzēlandes ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas ekspertu sanāksmes par atmežošanu.

ES turpina finansēt tehnisko sadarbību, kas atbalsta ilgtspējas mērķus

Lai panāktu progresu ES tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības aspektu īstenošanā un izpildē, Komisija kopumā ir paļāvusies uz stimulu piedāvāšanu tās partnervalstīm, kā arī uz tai pieejamo strīdu izšķiršanas iespēju. 2024. gadā ES turpināja īstenot sadarbības projektus Centrālamerikā 31 un Dienvidaustrumāzijā, arī īstenojot projekta “Tirdzniecība pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai” 2. posmu (4 miljoni EUR laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam), kuru mērķis ir uzlabot darba standartu īstenošanu, it īpaši Bangladešā, Mongolijā, Filipīnās un Vjetnamā. Ar iniciatīvu “Atbildīga darījumdarbība zaļām, digitālām un noturīgām piegādes ķēdēm Āzijā” ES turpināja atbalstīt ESAO un tās partneru darbu reģionā, palielinot informētību un atbalstot spēju veidošanu nolūkā īstenot starptautiski saskaņotus atbildīgas darījumdarbības standartus.

Sadarbība ar vietējām konsultantu grupām (VKG)

2024. gada beigās noslēdzās ES projekts, kura mērķis bija atbalstīt pilsoniskās sabiedrības mehānismu īstenošanu saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem, – Komisija līgumu par tā īstenošanu bija noslēgusi 2018. gadā un piešķīrusi tam trīs miljonu EUR budžetu. Pateicoties VKG ieguldījumam, tiek izveidots jauns finanšu mehānisms VKG darbības atbalstam ar iespēju tās atbalstīt vairākās BTN partnervalstīs, arī Andu reģiona un Centrālamerikas valstīs. Jaunais atbalsta mehānisms (ar 1,5 miljonu EUR budžetu diviem gadiem, ko var atjaunot vienu reizi) finansēs VKG darbu ES un jaunattīstības partnervalstīs. Šā projekta jaunā līguma tvērums ir pielāgots, lai ņemtu vērā VKG locekļu vajadzības, piemēram, papildu ekspertu ieguldījumu, protokolu sastādīšanu sanāksmju laikā un sekretariāta atbalstu VKG partnervalstīs sanāksmju organizēšanā.

Eiropas un partnervalstu VKG, kas uzrauga situāciju partnervalstīs, sniedz ieguldījumu Komisijas nostājas veidošanā nolūkā nodrošināt TIA saistību īstenošanu. Tālāk doti daži piemēri.

VKG ieguldījuma piemēri. ·ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju izvirzītie jautājumi Vjetnamā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem pret dažiem vides aktīvistiem vai arodbiedrību pārstāvjiem atbalsta ES diskusijas ar Vjetnamu par šo jautājumu. ·ES un Kanādas VKG sniegtā informācija palīdzēja abām pusēm pilnveidot ES un Kanādas kopīgo darba plānu TIA jomā. ·ES un Japānas VKG sniegtie piemēri izgaismoja plaša mēroga reklāmas kampaņu Japānā, kuru izmeklēja Reklāmas uzraudzības organizācija saistībā ar iespējamu zaļmaldināšanu. Šī informācija tika izmantota diskusijās par regulētas pieejas priekšrocībām šajā jomā, kā tas jau tiek darīts ES. ·Ņemot vērā politisko nenoteiktību un demokrātijas lejupslīdi Gruzijā, pilsoniskās sabiedrības organizācijas pauda bažas par Gruzijas likumprojekta par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību saderību ar SDO Konvenciju Nr. 111 (Konvencija par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā) un Konvenciju Nr. 190 (Konvencija pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos) un lūdza šo likumprojektu atsaukt.

III.Atbalsts MVU atrast savu vietu globālajā tirdzniecībā

Komisija 2024. gadā saglabāja stingru apņemšanos palīdzēt ES uzņēmumiem, īpaši MVU, maksimāli pilnvērtīgi izmantot ES tirdzniecības nolīgumus.

A.Platformas Access2Markets modernizācija un popularizēšana

Platforma Access2Markets kopš tās darbības sākuma 2020. gadā ir piesaistījusi 12 miljonus apmeklētāju. 2024. gadā tai bija trīs miljoni apmeklējumu, kas ir līdz šim lielākais apmeklējumu skaits. Tajā pašā laikā Komisija ir apmācījusi 14 000 ieinteresēto personu platformas izmantošanā, lai tās varētu gūt labumu no bezmaksas daudzvalodu informācijas. Platforma Access2Markets ir tikusi regulāri atjaunināta, lai padarītu to vēl pārskatāmāku, lietotājam draudzīgāku un noderīgāku Eiropas MVU, kuri vēlas paplašināt darbību starptautiskā mērogā. Tagad tajā ir iekļauta arī jauna statistika par pakalpojumiem.

B.Palīdzība MVU gūt maksimālu labumu no starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem

Starptautiskā tirdzniecība sniedz dažādas priekšrocības ekonomikai, uzņēmumiem un patērētājiem. 2023. gada dati liecināja, ka, lai gan aptuveni 95 % uzņēmumu, kas eksportē no ES, bija MVU, to eksporta vērtība veidoja tikai 30 % no kopējā eksporta apjoma. 2024. gadā Komisija atkal pastiprināja centienus palīdzēt MVU kļūt internacionālākiem.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls 32 (EEN) atbalsta MVU ar starptautisku ieceru vērienu, to skaitā jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus. Tas piedāvā uzņēmumu partnerību veidošanas pakalpojumus, atbalstu iekļūšanai tirgū un importa/eksporta atbalstu, kā arī konsultācijas regulējuma jomā.

Šajā nolūkā EEN ir cieši sadarbojies ar kontaktpunktiem, kas izveidoti starptautiskos tirgos, par kuriem ES MVU ir liela interese, to vidū Japānā, Dienvidkorejā, Singapūrā, Vjetnamā, Indijā, Kanādā, Čīlē, Apvienotajā Karalistē un ASV.

2024. gada 30. septembrī tika publicēts atklāts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus 33 nolūkā stiprināt EEN un paplašināt to, lai tajā iekļautu vēl citas stratēģiskas trešās valstis. Atklātā uzaicinājuma mērķis bija EEN pievienot jaunas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, kas pazīstamas kā “starptautiskā tīkla partneri”, un izmantot to praktisko pieredzi.

2024. gada decembrī EEN nosūtīja tiešsaistes aptauju saviem konsultantiem, kas sniedz internacionalizācijas pakalpojumus vietējiem uzņēmumiem. Tālāk izklāstīti aptaujas galvenie konstatējumi.

EEN 2024. gadā atbalstīja un rīkoja tīmekļseminārus ES tirdzniecības nolīgumu popularizēšanai, un tie tika straumēti vietnē YouTube 34 , arī tīmekļseminārus par šādiem tematiem:

-testēšana un sertificēšana pirms eksporta – priekšrocības, ko sniedz savstarpējas atzīšanas nolīgumi (SAN) par atbilstības novērtēšanas saturu;

-uzņēmējdarbība Jaunzēlandē – kā īstenot ES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgumu;

-uzņēmējdarbība Vjetnamā – iespējas vietējā lauksaimniecības pārtikas nozarē.

Konkrēti EEN biznesa konsultantu paveiktā darba rezultāti un piemēri par to, kā tie palīdzējuši ES MVU izmantot tirdzniecības iespējas, ir atrodami EEN tīmekļvietnē 35 .

Tirgus piekļuves dienas

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpināja organizēt tirgus piekļuves dienas. Šie pasākumi, kas tika organizēti dažādās ES valstīs, ir palīdzējuši palielināt uzņēmumu informētību valsts un vietējā līmenī par ES tirdzniecības nolīgumu priekšrocībām. 2024. gadā tika sarīkotas tirgus piekļuves dienas Francijā, Austrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Ungārijā. Šajos pasākumos, kuros iesaistījās teju 700 ieinteresēto personu nolūkā apspriest īpašās problēmas saistībā ar piekļuvi trešo valstu tirgiem un tirdzniecības nolīgumu konkurences priekšrocības, dalību ņēma arī tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugs.

Pētījums par ES MVU internacionalizācijas stratēģiju

Komisija 2025. gada 3. februārī publicēja pētījumu 36 par ES MVU internacionalizācijas stratēģiju. Pētījumā tika kartēti un analizēti esošie valstu un ES atbalsta pasākumi, konstatēti trūkumi, pārklāšanās jomas un iespējamie uzlabojumi. Tajā tika sniegti ieteikumi, kā efektīvāk izmantot esošos valstu un ES resursus. Pētījuma rezultāti tika prezentēti 2025. gada 7. februārī darbseminārā 37 . Komisija strādā, lai īstenotu pētījumā paustos būtiskākos ieteikumus.

ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto MVU sadaļu īstenošana

ES un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). 2024. gada decembrī pēc regulārām diskusijām starp to attiecīgajiem MVU kontaktpunktiem ES un Kanāda vienojās par trīs gadu rīcības plānu 38 (2025.–2027. gadam), ar ko īstenot CETA pausto ieteikumu par MVU.

ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN). 2024. gada 20. septembrī ES un Japānas MVU kontaktpunkti rīkoja ceturto sanāksmi EPN ietvaros, un pēc tam 2024. gada 11. novembrī Briselē notika atsevišķa sanāksme. Abas puses ziņoja par savām jaunākajām iniciatīvām, ar ko īstenot EPN paredzētos informācijas apmaiņas noteikumus, un par citām darbībām, ar ko mudināt lielāku skaitu MVU izmantot EPN sniegtās priekšrocības. MVU kontaktpunktu kopīgais darbības pārskats ir pieejams tiešsaistē 39 . Turklāt liela nozīme MVU atbalstīšanā joprojām bija ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram 40 . Piemēri tam, kā ES MVU sekmīgi ienāk Japānas tirgū, ir pieejami tiešsaistē 41 .

ES un Jaunzēlandes BTN. Pēc ES un Jaunzēlandes BTN stāšanās spēkā 2024. gada 1. maijā ES un Jaunzēlandes MVU kontaktpunktu pirmā sanāksme notika 2024. gada 11. decembrī. Tie apsprieda progresu, kas panākts, īstenojot informācijas apmaiņas saistības saskaņā ar MVU nodaļu, iespējamos tematus turpmākām sanāksmēm un to, kā strukturēt turpmāko darbu.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)

2024. gadā ES palīdzēja izveidot Pasaules tirdzniecības palīdzības dienestu 42  – iniciatīvu, kuru kopīgi vada PTO, Starptautiskais Tirdzniecības centrs un ANO Tirdzniecības un attīstības konference un kuras mērķis ir vienkāršot tirgus izpēti, vienā tiešsaistes portālā apkopojot informāciju par tirdzniecību un uzņēmējdarbību. ES piedalījās PTO 13. Ministru konferencē, kas no 2024. gada 26. februāra līdz 2. martam norisinājās Abū Dabī. Šajā konferencē tika publiskoti divi dokumenti “Access to finance for women-led micro, small and medium-sized enterprises (‘MSMEs’): a compendium of financial inclusion initiatives” 43 un “A compendium of special provisions for MSMEs in Authorized Economic Operator (AEO) Programs” 44 , un ES sniedza ievērojamu ieguldījumu to izstrādē.

2024. gadā ES piedalījās arī četrās PTO Neformālās darba grupas MMVU jautājumos 45 , kuras sastāvā ir 103 valstis, sanāksmēs, kurās tā PTO dalībvalstis iepazīstināja ar EEN, tiešsaistes platformu dzīvnieku un augu veselības sertifikācijai TRACES un pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 2020. gada decembra MMVU paketi.

IV. Šķēršļu novēršana un risinājumu rašana

IV.1.    Pašreizējā situācija un tendences 2024. gadā

2024. gadā globālās tirdzniecības vidi arvien vairāk ietekmēja pašreizējā ģeopolitiskā spriedze, ekonomikas svārstības un pārmaiņas tirdzniecības politikā. Valstis un tirdzniecības bloki centās rast līdzsvaru starp vietējo nozaru aizsardzību un brīvas un taisnīgas tirdzniecības sistēmas ieviešanas nodrošināšanu.

Importa ierobežojumi, vietējo resursu izmantošanas prasības, diskriminējoša prakse un arī vispārīgāki pasākumi, kas vērsti uz importa aizstāšanu (piemēram, neautomātiskas licences dažādiem importa veidiem), it īpaši dienvidu kaimiņreģionā 46 , bet arī Āzijā, kļuvuši par dažu ES tirdzniecības partneru izvēlēto rūpniecības politiku.

ES uzņēmumi turpināja saskarties ne vien ar eksportu ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti uz (kritiski svarīgām) izejvielām un pieņemti nolūkā radīt politikas telpu rūpniecības attīstībai un pārstrādei, ko īpaši veic partnervalstis Dienvidaustrumāzijā (piemēram, Indonēzijas noteiktais niķeļa rūdas eksporta aizliegums), Tālajos Austrumos (piemēram, Ķīnas noteiktie retzemju metālu eksporta ierobežojumi) vai Subsahāras Āfrikā (piemēram, Ganas un Tanzānijas vai nesenāk – Namībijas un Zimbabves – noteiktie litija eksporta aizliegumi), bet arī ASV centieniem ierobežot moderno pusvadītāju eksportu uz vairāk nekā 120 valstīm, to skaitā dažām ES dalībvalstīm. 

Atkal aktualizējās jautājums par tirdzniecības šķēršļu un protekcionisma pasākumu risināšanu un pārvarēšanu, un tas joprojām bija iemesls bažām, jo kopumā tika reģistrēti 23 jauni šķēršļi. Lielāko daļu veido sanitārie un fitosanitārie pasākumi (deviņi jauni šķēršļi), kā arī tehniski šķēršļi tirdzniecībā (pieci jauni šķēršļi) un šķēršļi pakalpojumu sniegšanai (četri jauni šķēršļi).

A.Reģistrēto šķēršļu uzskaitījums tirdzniecības un ieguldījumu jomā 2024. gada 31. decembrī

Komisijas datubāzē Access2Markets 2024. gada beigās kopumā 67 trešās valstīs tika reģistrēti 410 tirgus piekļuves šķēršļi. Tas ir samazinājums par 13 šķēršļiem salīdzinājumā ar 423 šķēršļiem, kas tika reģistrēti 2023. gada beigās. Šis samazinājums tāpat kā iepriekšējos gados atspoguļoja divvirzienu stratēģijas īstenošanu: pirmkārt, proaktīvi sadarboties ar partnervalstīm ar mērķi likvidēt tirdzniecības šķēršļus, kas ietekmē ES eksportētājus, un, otrkārt, regulāri veikt iekšēju pārskatīšanu nolūkā likvidēt novecojušus ierakstus, kas vairs nerada reālas problēmas saistībā ar piekļuvi tirgum.

Ģeogrāfiskā sadalījuma ziņā lielākais tirgus piekļuves šķēršļu skaits 2024. gadā tika reģistrēts Krievijā (32), Indijā (31) un Ķīnā (30), kam seko ASV (24), Brazīlija un Indonēzija (18 katrā). Šī vispārējā tendence kopumā atbilst 2023. gada dinamikai, lai gan mainījusies trīs saraksta augšgalā esošo valstu secība, proti, Krievija un Indija apsteidza Ķīnu. Brazīlijā un Indonēzijā saglabājās nemainīgs šķēršļu skaits. Citas trešās valstis ar 10 vai vairāk šķēršļiem bija Dienvidkoreja (17), Turcija (14), Malaizija, Austrālija un Alžīrija (katrā 11), kā arī Meksika, Taizeme un Maroka (katrā 10). Kā redzams 6. attēlā, 63 % tirdzniecības šķēršļu noteica valstis, kas nav preferenciālas tirdzniecības partnervalstis.

6. attēls. Šķēršļu sadalījums pēc nolīguma veida

Kā redzams 7. attēlā, sanitārie un fitosanitārie (SFS) pasākumi 2024. gadā veidoja šķēršļu lielāko kategoriju, proti, tajā ietilpa 93 šķēršļi jeb 23 % no visiem reģistrētajiem šķēršļiem, tāpat kā 2024. gadā. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā (TŠT) bija otrā lielākā kategorija ar 79 šķēršļiem, savukārt tarifu, tarifu ekvivalentu un kvantitatīvo ierobežojumu kategorijā ietilpa 65 šķēršļi. Trīs galvenās kategorijas kopā veidoja 58 % no visiem aktīvās tirdzniecības šķēršļiem 2024. gada beigās.

7. attēls. 2024. gada beigās reģistrēto šķēršļu veidi

Tendenču ziņā 2024. gadā bija vērojams straujš kritums divās konkrētās kategorijās: tarifu un kvantitatīvo ierobežojumu kategorijā šķēršļu skaits samazinājās no 70 līdz 65, savukārt eksporta nodokļu un ierobežojumu kategorijā šķēršļu skaits samazinājās no 20 līdz 16. Turpinājās SFS pasākumu lejupvērstā trajektorija – kopš 2020. gada reģistrētais kumulatīvais šķēršļu samazinājums šajā kategorijā sasniedza teju 15 %, pastiprinot piecu gadu tendenci. Tāpat šajā pašā laikposmā par 17 % samazinājās šķēršļi tarifu un kvantitatīvo ierobežojumu kategorijā, kā arī administratīvo procedūru kategorijā. Ar valsts iepirkumu saistītie šķēršļi salīdzinājumā ar 2020. gadu ir samazinājušies par 4 %.

Šķēršļu skaits visās pārējās kategorijās salīdzinājumā ar 2020. gada beigām kopumā saglabājās stabils.

B.Tirdzniecības un investīciju šķēršļu skaita tendences laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu vēl vairāk palielinājās jaunreģistrēto šķēršļu skaits, taču tajā pašā laikā tas saglabājās krietni zem līmeņa, kāds bija pirms Covid-19. Kopumā 2024. gadā tika reģistrēti 23 jauni šķēršļi – tas ir palielinājums salīdzinājumā ar 16 jauniem šķēršļiem 2023. gadā.

Kategorija	2020	2021	2022	2023	2024
SFS	13	2	3	3	9
TŠT	5	6	2	3	5
Tarifi un līdzvērtīgi pasākumi, kvantitatīvi ierobežojumi	5	2	3	4	2
Administratīvās procedūras	5	1	0	4	2
Pakalpojumi un ieguldījumi	4	1	0	0	4
Citi pasākumi55	4	2	0	0	0
IĪT	1	0	2	0	1
Publiskais iepirkums	3	2	0	0	0
Eksporta nodokļi un ierobežojumi	1	0	0	2	0
Pavisam kopā	41	16	10	16	23

Lielākais pieaugums bija saistīts ar SFS pasākumu kategoriju, kurā tika reģistrēti deviņi jauni šķēršļi, kas ir vairāk nekā jebkurā no trim iepriekšējiem gadiem. Kāpums bija vērojams arī saistībā ar TŠT – pieci no jauna reģistrēti šķēršļi salīdzinājumā ar trim no jauna reģistrētiem šķēršļiem 2023. gadā. Savukārt jaunu šķēršļu skaits tarifu, tarifu ekvivalentu un kvantitatīvo ierobežojumu kategorijā samazinājās no četriem jauniem šķēršļiem 2023. gadā līdz diviem. Pakalpojumu un investīciju kategorijā tika reģistrēti četri jauni šķēršļi (iepriekšējos divos gados nebija reģistrēts neviens jauns šķērslis).

Kā redzams nākamajā tabulā, 2024. gadā visvairāk skartā nozare joprojām bija lauksaimniecība un zivsaimniecība ar 10 jauniem šķēršļiem, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2023. gadā no jauna reģistrēto skaitu. Palielinājās arī šķēršļu skaits pakalpojumu kategorijā, proti, četri jauni šķēršļi salīdzinājumā ar vienu iepriekšējā gadā. Jauni šķēršļi tika reģistrēti arī iepriekš neskartās nozarēs, piemēram, kosmētikas, elektronikas, koksnes/papīra, tekstilizstrādājumu/ādas un keramikas/stikla nozarē. Turpretī šķēršļu skaits horizontālo pasākumu kategorijā samazinājās līdz nullei.

Nozares veids	Jauni šķēršļi 2022	Jauni šķēršļi 2023	Jauni šķēršļi (2024)
Lauksaimniecība, zivsaimniecība	5	4	10
Horizontālie šķēršļi	3	5	0
Vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni	1	1	1
Citas nozares	1	1	0
Autobūves nozare	0	2	0
Farmācijas nozare	0	2	2
Kalnrūpniecība	0	1	0
Pakalpojumi	0	1	4
Keramikas un stikla izstrādājumi	0	0	1
Kosmētikas līdzekļi	0	0	2
Elektronika	0	0	1
Koksne, papīrs un celuloze	0	0	1
Tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi	0	0	1
Kopā	10	16	23

Tālāk 8. attēlā ir parādīta jauno tirdzniecības šķēršļu ģeogrāfiskais sadalījums 2024. gadā. Vislielākais skaits jaunu tirdzniecības šķēršļu atkal reģistrēts dienvidu kaimiņreģionā – tajā reģistrēti astoņi jauni šķēršļi. Tam cieši sekoja Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, Austrālija un Jaunzēlande, kurās katrā tika reģistrēti seši jauni šķēršļi.

8. attēls. Jaunu tirdzniecības šķēršļu ģeogrāfiskais sadalījums 2024. gadā

C. 2024. gadā likvidētie šķēršļi

2024. gadā tika panākts progress tirdzniecības šķēršļu novēršanā – 27 partnervalstīs tika pilnībā vai daļēji likvidēti 44 šķēršļi. Tas tika panākts, apvienojot diplomātiskos darbu un institucionālos mehānismus saskaņā ar divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un PTO.

Visos gadījumos Komisija cieši sadarbojās ar dalībvalstīm un ES ieinteresētajām personām, izmantojot Tirgus piekļuves partnerību, kuras ietvaros katru mēnesi tiek rīkotas Tirgus piekļuves padomdevējas komitejas sanāksmes, kurā darbojas Komisija, dalībvalstis un ES uzņēmumu asociācijas. Būtiska nozīme tirdzniecības šķēršļu novēršanā bija ES delegācijām partnervalstīs, kas izmantoja savas īpašās zināšanas par vietējo situāciju un veicināja tiešu piekļuvi partnervalstu iestādēm. Turklāt īstenošanas un izpildes jautājumus regulāri apsprieda Padomes Tirdzniecības politikas komiteja, arī saistībā ar konkrētām valstīm specifiskiem šķēršļiem.

Lielākā daļa novērsto šķēršļu (48 %) bija saistīti ar lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari. Turklāt 14 % gadījumu tika risināti starpnozaru jautājumi, kas ietekmēja produktus no vairāk nekā vienas nozares.

9. attēls. Novērsto šķēršļu skaits atbilstīgi nozarei (2024. g.)

Arī šajā gadījumā lielākā daļa likvidēto šķēršļu attiecās uz SFS pasākumiem, proti, 2024. gadā tika likvidēts 21 šķērslis un 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos tika gūti līdzīgi panākumi. Šādu šķēršļu novēršanai un pilnīgai vai daļējai likvidēšanai, kas panākta ciešā sadarbībā ar dalībvalstu tirdzniecības konsultantiem un attiecīgajām nozaru apvienībām, bija tieša pozitīva ietekme uz Eiropas pārtikas nozari – par to liecina tālāk aprakstītie piemēri.

·Saūda Arābija atcēla aizliegumu attiecībā uz ES izcelsmes liellopu gaļu. Savukārt ES izcelsmes liellopu, aitas un kazas gaļas eksports uz Saūda Arābiju 2024. gadā tika novērtēts aptuveni 10 miljonu EUR apmērā (lielāko daļu veidoja liellopu gaļa), un paredzams, ka nākotnē tas palielināsies.

·Pēc liellopu gaļas un cūkgaļas importa no Vācijas apturēšanas uz trim mēnešiem Singapūra 2025. gada aprīlī atzina Vāciju par “no mutes un nagu sērgas brīvu zonu bez vakcinācijas” un ļāva atsākt eksportu. Vācija pašlaik ir viena no galvenajām cūkgaļas piegādātājām Singapūrai, un tās eksporta vērtība 2024. gadā sasniedza 25 miljonus EUR. Singapūra arī apstiprināja cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksportu no Portugāles saskaņā ar nosacījumiem saistībā ar iepriekšēju iekļaušanu sarakstā. Pirmais 25 tonnu cūkgaļas sūtījums no Portugāles uz Singapūru tika eksportēts 2025. gada februārī.

·ASV atzina Itāliju par oficiāli brīvu no cūku vezikulārās slimības. Rezultātā ASV ir atcēlušas tirdzniecības ierobežojumus Toskānas un Umbrijas izcelsmes cūkgaļai un cūkgaļas produktiem. Šo ierobežojumu atcelšana būtiski pozitīvi ietekmēs Itālijas eksportu uz ASV attiecībā uz dažiem īpašiem produktiem, it īpaši tādiem augstas vērtības aizsargātiem produktiem kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Finocchiona” un AĢIN “Prosciutto di Norcia”. Eksports uz ASV veido 13,5 % no sertificētās “Finocchiona” produkcijas un 15 % no “Prosciutto di Norcia” produkcijas.

·ASV no jauna atvēra savu tirgu arī aitas un kazas gaļas produktu importam. Paredzams, ka tas pozitīvi ietekmēs ES eksportētājus, it īpaši no Spānijas, un tiek lēsts, ka līdz 2027. gadam eksporta apjoms sasniegs 750 tonnas gadā, salīdzinot ar 120 tonnām 2025. gadā, un tā vērtība būs aptuveni 13 miljoni EUR gadā.

Pieci no 2024. gadā atceltajiem šķēršļiem bija TŠT, bet vēl septiņi šķēršļi attiecās uz tarifiem, tarifu ekvivalentiem vai kvantitatīviem ierobežojumiem. Šo šķēršļu likvidēšana palīdzēja samazināt izmaksas un uzlabot ES eksportētāju piekļuvi tirgiem. Tālāk minēti daži likvidēto šķēršļu piemēri.

·Paragvaja atcēla maksu par eksporta dokumentu legalizāciju tās konsulātos (kas ES importētājiem izmaksāja 22 miljonus EUR gadā) – tādējādi tika likvidēts būtisks ES un Paragvajas tirdzniecības attiecību strīdus elements.

·Dominikānas Republika 2021. gadā pēc ES delegācijas, dalībvalstu un citu skarto valstu rīcības nolēma atbrīvot alkoholisko dzērienu importētājus no tās fiskālās kontroles un izsekojamības sistēmas (TRAFICO) piemērošanas. Šī sistēma paredz, ka katra atsevišķā produkta vienība (piemēram, pudeles, bundžas u. c.) ir atsevišķi jāmarķē, un šī prasība bija ievērojami palielinājusi importēto produktu izmaksas salīdzinājumā ar vietējiem produktiem. ES importētāji tagad ietaupa aptuveni 6,5 miljonus EUR gadā.

·Turklāt 2025. gadā Dominikānas Republika izbeidza diskrimināciju pret sieru, termiski apstrādātu šķiņķu un konservētu dārzeņu importu no ES, kam atšķirībā no ekvivalentiem vietējiem produktiem tika piemērots 18 % PVN. Pēc divpusējām diskusijām PTO Tirgus piekļuves komitejā Dominikānas Republikas iestādes izbeidza diskrimināciju, attiecinot PVN arī uz vietējiem produktiem (izņemot dažus konservētu dārzeņu un tītara šķiņķa veidus). Tas nāks par labu ES siera un šķiņķu eksportam uz Dominikānas Republiku, kura vērtība 2024. gadā bija aptuveni 50 miljoni EUR.

·Peru zivsaimniecības pārvaldes iestāde grozīja savus noteikumus par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un 2024. gada novembrī oficiāli atzina ES laboratoriju darbam Peru par testēšanas iestādi SFS sertifikātu izdošanai pārtikas un barības eksportam. Tas nozīmē, ka ES laboratorija vairs nesaskarsies ar procesuāliem šķēršļiem, piemēram, pārbaudēm uz vietas un pārmēru stingriem darba apstākļiem tās darbiniekiem. Tas notika pēc daudzus gadu ilgām sarunām par regulatīvo šķēršļu novēršanu saskaņā ar ES tirdzniecības nolīgumu ar Peru.

·Indonēzija atcēla aizliegumu ES uzņēmumiem importēt tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus (piemēram, paklājus un grīdsegas). Pirms aizlieguma atcelšanas ES tekstilrūpniecības uzņēmumi varēja importēt pusfabrikātus vai nepabeigtus izstrādājumus tikai tad, ja to lūdza Indonēzijas Rūpniecības ministrijā reģistrēti MVU.

·Saūda Arābija 2024. un 2025. gadā vēl vairāk atviegloja ES keramikas flīžu importu tās tirgū, mazinot revīziju slogu. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrisināt šo jautājumu PTO TŠT veltītās sanāksmēs un divpusējās sanāksmēs, arī ar Komisijas galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga 2024. gada septembra vēstuli, Saūda Arābija beidzot sniedza rakstisku garantiju, ka tās revīzijas struktūras ievēros ES eksportētājiem noteikto revīzijas izmaksu ierobežojumu. Tā kā pēc izmeklēšanas saskaņā ar Tirdzniecības šķēršļu regulu tika pārtraukta lieka testēšana un produktu revīzijas, ES keramikas flīžu eksports uz Saūda Arābiju ir pastāvīgi pieaudzis – vērtības ziņā tas palielinājies no 385 miljoniem EUR 2021. gadā līdz 502 miljoniem EUR 2024. gadā. Kopumā keramikas flīzes veido 30 % no visa ES eksporta uz Saūda Arābiju.

·Pēc ESAO un ES pastāvīgiem aicinājumiem Brazīlija 2024. gada janvārī reformēja savus noteikumus par transfertcenu noteikšanu, t. i., tādu cenu noteikšanu, ko vienas un tās pašas korporācijas filiāles cita citai iekasē par precēm un pakalpojumiem, kas sniegti pāri robežām. Atbilstīgi jaunajiem noteikumiem, kas saskaņoti ar ESAO nesaistītu pušu darījuma principu, par šādiem darījumiem tagad jāmaksā atbilstoši tirgus likmei. Šīs izmaiņas, kas atspoguļo ES ilgtermiņa prioritāti, nodrošina lielāku noteiktību nodokļu jomā, samazina nodokļu dubulto uzlikšanu un vienkāršo atbilstības nodrošināšanu ES uzņēmumiem, kas darbojas Brazīlijā. Šo izmaiņu pilnīga ietekme izpaudīsies tikai pēc zināma laika, tomēr tās jau tagad ir nozīmīgs solis uz priekšu taisnīgākas un paredzamākas tirdzniecības vides radīšanā.

2024. gadā tika panākts arī labs progress eksporta ierobežojumu novēršanā.

·Turcija atcēla ilgstoši spēkā esošo licencēšanas režīmu vara metāllūžņu eksportam, kas faktiski bija pielīdzināms eksporta aizliegumam, jo tas paredzēja aizliedzošus nosacījumus. Eksportam paredzētie vara lūžņi tagad tiek reģistrēti automātiski.

·Indija un Bangladeša atcēla savus ilglaicīgos eksporta ierobežojumus attiecībā uz ādām, kas jau kādu laiku ietekmēja ES apģērbu un ādas nozari. Indija atcēla savu pārmērīgo izvedmuitas nodokli ādām un dažām daļēji apstrādātām ādām (šis nodoklis bija viens no augstākajiem pasaulē – no 25 % līdz 60 %), un tas ierobežoja ES apģērbu ražošanas nozares iespējas iegādāties pietiekamu daudzumu izejvielu no uzticamiem avotiem par tirgus cenām. 2025. gadā muitas pamatnodokļi tika samazināti no 10 % līdz nullei mitriem ar hromu apstrādātiem pusfabrikātiem attiecībā uz ādām un no 20 % līdz nullei miecētām un žāvētām ādām. 2024. gadā Bangladeša daļēji atcēla eksporta aizliegumu un tagad ļauj eksportēt jēlādas un mitros ar hromu apstrādātos pusfabrikātus (katru gadījumu izskatot atsevišķi).

IV.2.    Tirdzniecības saistību divpusēja un daudzpusēja izpilde – strīdu izšķiršana

Lielākā daļa šķēršļu joprojām tiek novērsti divpusējā dialogā ar tirdzniecības partneriem ar BTN komiteju vai PTO komiteju starpniecību, tomēr dažos gadījumos vēl arvien nākas izmantot oficiālas strīdu izšķiršanas procedūras vai nu saskaņā ar divpusēju nolīgumu, vai PTO. Tādēļ PTO ir ļoti svarīgi saglabāt sistēmu strīdu izšķiršanai starp PTO dalībvalstīm. 

Konkrētāk, daudzpusējā strīdu izšķiršanas pagaidu kārtība (MPIA), kā arī ad hoc strīdu izšķiršanas vienošanās ir palīdzējušas PTO saglabāt strīdu izšķiršanas spēju, neraugoties uz to, ka kopš 2019. gada nedarbojas PTO Apelācijas institūcija, jo ASV bloķē tās dalībnieku iecelšanu. MPIA garantē saviem dalībniekiem piekļuvi funkcionējošai strīdu izšķiršanas sistēmai PTO un nodrošina noteikumu izpildi un tirdzniecības strīdu izšķiršanu, nodrošinot, ka strīds nenonāk juridiskā vakuumā un nepaliek neatrisināts (t. s. “apelācija tukšumā”). Pēc tam, kad 2025. gada pirmajā pusē MPIA pievienojās Paragvaja, Malaizija un Apvienotā Karaliste, šī kārtība tagad aptver 57 no 166 PTO dalībvalstīm (ieskaitot ES dalībvalstis), kas veido 57 % no pasaules tirdzniecības apjoma. MPIA tika ieviesta 2020. gadā, un tā ir izrādījusies rezultatīva strīdu pienācīgas izšķiršanas nodrošināšanā.

Šā ziņojuma sagatavošanas laikā nevienā strīdā starp MPIA dalībniekiem nebija iesniegta “apelācija tukšumā”. Pirmais MPIA nolēmums tika pasludināts 2022. gada decembrī, ko ierosināja ES (Lieta DS591, Kolumbija – saldēti frī kartupeļi).

2025. gada 22. aprīlī ES MPIA pārsūdzēja arī lietu DS611 (Ķīna – aizliegumi sākt vai turpināt tiesvedību citā jurisdikcijā vai tiesā). PTO apelācijas šķīrējstruktūra 21. jūlijā atcēla svarīgus sākotnējās ekspertu grupas konstatējumus un piekrita ES, kas bija secinājusi, ka Ķīnas aizliegums sākt vai turpināt tiesvedību citā jurisdikcijā vai tiesā politika neatbilst TRIPS līgumam. Tā ir svarīga uzvara ES bāzētiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru pētniecības rezultātus apdraudēja minētā Ķīnas politika. Tā nodrošina, ka Eiropas uzņēmumi var arī turpmāk aizstāvēt savas intelektuālā īpašuma tiesības Eiropas tiesās. 

Strīdu izšķiršana joprojām ir svarīgs veids, kā īstenot ES izpildes pasākumus. Tā ir labi iedibināta, uz noteikumiem balstīta pieeja strīdu izšķiršanai, kas nodrošina juridisko noteiktību un paredzamību tirgotājiem, uzņēmumiem un valdībām.

Kopumā laikposmā no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada jūlijam tika uzsākta piecu jaunu strīdu izskatīšana:

·ES 2024. gada 14. jūnijā sāka divpusēju strīdu izšķiršanas lietu pret Alžīriju saskaņā ar ES un Alžīrijas asociācijas nolīgumu 47 . Šajā strīdā ES pieprasīja apspriešanos ar Alžīrijas iestādēm nolūkā novērst vairākus ES eksporta un investīciju ierobežojumus, arī to, ka importa licencēšanas sistēmai ir importa aizlieguma efekts, subsīdijas, kas ir atkarīgas no vietējo izejvielu izmantošanas automobiļu ražošanā, ierobežojumu ārvalstu īpašnieku dalībai sabiedrībās, kas importē preces Alžīrijā, un keramikas un marmora importa aizliegumu. ES apstrīd šos tirdzniecību un investīcijas ierobežojošos pasākumus kā nesaderīgus ar Alžīrijas saistībām saskaņā ar ES un Alžīrijas asociācijas nolīgumu. Diemžēl apspriedēs neizdevās atrisināt ES bažas. Tāpēc 2025. gada 15. jūlijā ES spēra nākamo soli strīdā, ieceļot šķīrējtiesnesi.

·ES 2024. gada 26. jūlijā PTO pieprasīja strīdu izšķiršanas konsultācijas saistībā ar Taivānas vietēja satura kritēriju izmantošanu jūras vēja enerģijas projektiem (DS625, Ķīnas Taibeja – pasākums attiecībā uz investīcijām atkrastes vēja enerģijas iekārtās). ES uzskata, ka Taivānas vietējo resursu izmantošana kā atbilstības un līgumu piešķiršanas kritērijs enerģijas ražošanas jaudas piešķiršanas izsolēs atkrastes vējparkiem diskriminē importētas preces un pakalpojumus. Pēc apspriešanās ES un Taivāna 2024. gada novembrī panāca vienošanos par to, kā Taivāna turpmāk risinās ES bažas. ES uzrauga šo saistību izpildi.

·ES 2024. gada 23. septembrī PTO pieprasīja strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu par kompensācijas maksājuma izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz dažu piena produktu importu no Eiropas Savienības (DS628, Ķīna – kompensācijas maksājuma izmeklēšanas sākšana attiecībā uz dažu piena produktu importu). Šī bija pirmā reize, kad ES nolēma apstrīdēt izmeklēšanu tās sākšanas posmā. Šādas ES rīcības pamatā bija jauna tendence, ka Ķīna īsā laikā ieviesa tirdzniecības aizsardzības pasākumus, pamatojoties uz apšaubāmiem apgalvojumiem un nepietiekamiem pierādījumiem. Tādējādi Komisija pilda savu apņemšanos stingri aizstāvēt ES piensaimniecības nozares un kopējās lauksaimniecības politikas intereses pret ļaunprātīgām procedūrām.

·ES 2024. gada 25. novembrī PTO pieprasīja strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu par pagaidu antidempinga maksājumiem, ko Ķīna noteikusi ES brendijam (DS631, Ķīna – pagaidu antidempinga maksājumi brendijam no ES). Konsultācijas tika pieprasītas, jo ES uzskata, ka pagaidu pasākumi pārkāpj PTO noteikumus, jo Ķīna tos balstīja uz nepietiekamiem pierādījumiem un apšaubāmiem apgalvojumiem (konkrētāk, par kaitējuma draudiem tās brendija ražošanas nozarei un par cēloņsakarību starp iespējamajiem kaitējuma draudiem un brendija importu no ES).

·2025. gada 20. janvārī ES pieprasīja PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu par Ķīnas tiesas praksi bez patenta īpašnieka piekrišanas noteikt pasaules mēroga autoratlīdzības likmes standartam būtiskiem patentiem (DS632, Ķīna – pasaules mēroga licencēšanas noteikumi standartam būtiskiem patentiem). Šāda prakse liedz ES uzņēmumiem vērsties ES tiesās ar mērķi aizstāvēt savas intelektuālā īpašuma tiesības un liek inovatīviem Eiropas uzņēmumiem samazināt autoratlīdzības likmes par saviem patentiem visā pasaulē, un tas dod labumu Ķīnas uzņēmumiem.

Ja ES saskaras ar novilcinošu taktiku vai partnervalstis neievēro ekspertu grupu secinājumus, Komisija var uzsākt neatbilstības procedūru, kā tas darīts lietā DS577 (ASV – gatavas olīvas).  Pēc tam, kad ASV nebija īstenojušas atbilstības ekspertu grupas 2024. gada 14. marta ziņojuma konstatējumus, ES 2024. gada 14. novembrī lūdza PTO Strīdu izšķiršanas padomi atļaut noteikt pretpasākumus, kā paredzēts Vienošanās par strīdu izšķiršanu (DSU) 22. panta 2. punktā. Pēc ASV pieprasījuma izveidot šķīrējtiesu saistībā ar ES ierosināto pretpasākumu līmeni 2024. gada 29. novembrī tika izveidota PTO ekspertu grupa, un pašlaik notiek šķīrējtiesas process.

Visbeidzot, Komisija turpināja centienus nodrošināt ekspertu grupu nolēmumu pilnīgu īstenošanu ES labā. Lai to panāktu, tā pilnībā izmanto iespējas, ko piedāvā PTO strīdu izšķiršanas shēma. 2024. gada novembrī Komisija saskaņā ar pastiprināto Izpildes regulu 48 sāka apspriešanos par Indijas PTO noteikumiem neatbilstošo tarifu ietekmi uz uzņēmumiem, kurus skar Indijas pasākumi vai iespējamie ES tirdzniecības politikas atbildes pasākumi.

IV.3.    Vienotais kontaktpunkts

Komisijas vienotais kontaktpunkts ir centralizēta platforma, kurā uzņēmumi, tirdzniecības asociācijas un citas ES ieinteresētās personas var efektīvi ziņot par tirdzniecības šķēršļiem. Tas nodrošina racionalizētu procesu sūdzību novērtēšanai, un kopš tā darbības uzsākšanas pirms pieciem gadiem vienotais kontaktpunkts ir saņēmis vairāk nekā 180 ārēju sūdzību. Lielākā daļa sūdzību (aptuveni 97 %) attiecas uz tirgus piekļuves problēmām, bet 3 % attiecas uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) jautājumiem. Arī 2024. gadā vienotais kontaktpunkts apliecināja savu efektivitāti.

Vienotais kontaktpunkts 2024. gadā saņēma 43 sūdzības par tirdzniecības šķēršļiem 24 partnervalstīs no visiem ģeogrāfiskajiem reģioniem. Tāpat kā iepriekšējos gados vislielākais sūdzību skaits (aptuveni viena trešdaļa) attiecās uz dienvidu kaimiņreģionu, Tuvajiem Austrumiem, Turciju, Krieviju un Vidusāziju. Tam sekoja Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas, Austrālijas un Jaunzēlandes reģions, saistībā ar kuru bija iesniegti 28 % sūdzību. Gandrīz viena piektdaļa no visām sūdzībām tika iesniegta par Eiropu un austrumu kaimiņreģionu 50 . Uz šiem trim reģioniem kopā attiecās aptuveni 78 % no visām 2024. gadā saņemtajām sūdzībām.

10. attēls. Vienotajam kontaktpunktam iesniegtās sūdzības 2024. gadā pa reģioniem

2024. gadā vienotais kontaktpunkts saņēma sūdzības no plaša ieinteresēto personu loka. Lielāko daļu sūdzību iesniedza ES uzņēmumi – 25 sūdzības iesniedza atsevišķi uzņēmumi, 10 – Eiropas tirdzniecības apvienības un 3 – valsts līmeņa nozaru apvienības. ES dalībvalstis iesniedza vēl četras sūdzības. Tas atbilst vispārējai tendencei, kāda vērojama kopš vienotā kontaktpunkta izveides. Līdz šim 89 % no visām ārējām sūdzībām ir saņemti no ES uzņēmumiem, 52 % – no atsevišķiem uzņēmumiem, 29 % – no ES līmeņa apvienībām un 8 % – no valsts līmeņa apvienībām. Atlikušos 10 % sūdzību iesniegušas dalībvalstis.

Līdz šim 48 % no visām iesniegtajām sūdzībām ir saistītas ar jaunu vai esošu tirdzniecības šķēršļu identificēšanu.

Ne visas 2024. gadā saņemtās sūdzības bija par iemeslu tirdzniecības šķēršļu konstatēšanai. Turklāt dažas sūdzības netika pieņemtas, jo tās vienotajam kontaktpunktam neiesniedza ES ieinteresētās personas vai citas struktūras, kurām ir tiesības iesniegt sūdzības saskaņā ar vienotā kontaktpunkta darbības pamatnostādnēm. Vairākas sūdzības netika tālāk izskatītas, jo vienotais kontaktpunkts nesaņēma pietiekamu informāciju novērtējuma veikšanai. Turklāt dažas sūdzības attiecās uz ES dalībvalstīm, tāpēc tās neietilpa vienotā kontaktpunkta darbības jomā. Visbeidzot, dažas sūdzības netika reģistrētas kā tirdzniecības šķēršļi, jo vienotais kontaktpunkts savā sākotnējā novērtējumā neatrada nekādus pierādījumus par pārkāpumu. Šīs sūdzības tika slēgtas, neveicot nekādas turpmākas darbības.

(1)

Avots: ES un Kanādas CETA ex post izvērtējums; 2025. gada 16. jūnijā publicētais galīgā ziņojuma projekts: Circabc .

(2)

“Trade Impact BV” ex post izvērtējuma pētījums, kas publicēts 2025. gada 16. jūnijā; Circabc .

(3)

  ES un Japānas nolīgums par datu pārrobežu plūsmām .

(4)

Albānija, Armēnija, Austrālija, Bosnija un Hercegovina, Kanāda, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Gruzija, Gvatemala, Hondurasa, Honkonga, Islande, Irāka, Izraēla, Japāna, Kazahstāna, Dienvidkoreja, Kosova, Lihtenšteina, Meksika, Moldova, Melnkalne, Aruba, Jaunzēlande, Nikaragva, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Panama, Peru, Serbija, Singapūra, Šveice, Taivāna, Ukraina, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis un Vjetnama.

(5)

Ja tiek iekļautas EEZ un muitas savienības partnervalstis, šī summa palielinās līdz aptuveni 270 miljardiem EUR.

(6)

 OV L, 2024/2754, 29.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2754/oj .

(7)

Vienotais kontaktpunkts ir pirmais kontaktpunkts visām ES ieinteresētajām personām, kas saskaras ar iespējamiem tirdzniecības šķēršļiem trešās valstīs vai neatbilstību ilgtspējas noteikumiem saistībā ar tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību vai vispārējo preferenču shēmu.

(8)

Ceturtais ziņojums tika publicēts 2024. gada 3. oktobrī, un tas ir pieejams šeit: Komisijas dokumentu reģistrs – COM(2024)385 .

(9)

Šā ziņojuma nolūkos “preferenciāls” attiecas uz nolīgumiem, ar kuriem izveido brīvās tirdzniecības zonu vai liberalizē pakalpojumu tirdzniecību un kuriem tādējādi nepiemēro GATT un GATS lielākās labvēlības režīmu.

(10)

 Komisijas dienestu darba dokuments: “Individual Information Sheets on the Implementation of EU Trade Agreements” (Individuālas informācijas lapas par ES tirdzniecības nolīgumu īstenošanu); SWD(2025) 940; Circabc .

(11)

Komisija / Tirdzniecības ĢD; īstenošanas un izpildes lapa: ES tirdzniecības nolīgumu īstenošana un izpilde – Eiropas Komisija (europa.eu) .

(12)

Komisijas 43. ziņojums par tirdzniecības aizsardzību: Komisijas dokumentu reģistrs – COM(2025)428 .

(13)

Jaunākais ziņojums par IĪT aizsardzību un īstenošanu trešās valstīs, kas publicēts 2025. gada 22. maijā un ir pieejams šeit: Komisijas dokumentu reģistrs – SWD(2025)131 .

(14)

Jaunākais Viltošanas un pirātisma situācijas uzraudzības saraksts, kas publicēts 2025. gada 22. maijā un ir pieejams šeit: Komisijas dokumentu reģistrs – SWD(2025)132 .

(15)

Piektais gada ziņojums par ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanu un Komisijas dienestu darba dokuments, 2025. gada 14. oktobris; Komisijas dokumentu reģistrs – COM(2025)632 .

(16)

Sk. ziņojumu par Regulas (ES) 2021/821 īstenošanu un 2025. gada 30. janvāra statistikas atjauninājumu par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli; COM(2025) 19; Komisijas dokumentu reģistrs – COM(2025)19. .

(17)

 Jaunākais ziņojums par VPS regulas piemērošanu: JOIN(2023) 34; Komisijas dokumentu reģistrs – JOIN(2023)34 (europa.eu) .

(18)

Sk. Regulas (ES) 2022/2560 (OV L 330, 23.12.2022., 1. lpp.) 52. pantu. Pirmais ziņojums ir jāiesniedz 2026. gadā.

(19)

Sk. 2025. gada 30. jūlija ziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1031 13. pantu; COM(2025) 430 final; eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52025DC0430 .

(20)

Nolīgumu saraksts ir pieejams šeit:  https://policy.trade.ec.europa.eu/eu-trade-relationships-country-and-region/negotiations-and-agreements_en .

(21)

Pievienojot nolīgumus ar Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju (Mercosur) un EPN ar Austrumāfrikas un Rietumāfrikas kopienām, kuru izstrāde ir pabeigta, bet kuri pašlaik vēl nav pieņemti, (3,4 % no kopējās ES tirdzniecības apjoma), ES preferenciālas tirdzniecības īpatsvars pieaugs līdz gandrīz 50 %.

(22)

 ASEAN-4 apzīmē Indonēziju, Malaiziju, Filipīnas un Taizemi.

(23)

Avots: Eurostat (Comext).

(24)

Eiropas Komisijas / AGRI ĢD pētījums, publicēts 2024. gada 26. novembrī: “Monitoring agri trade policy” .

(25)

Ceturtais ziņojums par nodrošinātību ar pārtiku Eiropas Savienībā; ES lauksaimniecības ekonomikas pārskati .

(26)

Preferenciālās partnervalstis ir 76 valstis, ar kurām ES ir noslēgusi preferenciālas tirdzniecības nolīgumu, neatkarīgi no tā, vai nolīguma darbības jomā ir iekļauti arī pakalpojumi.

(27)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A21999A0204%2801%29 .

(28)

TIA pārskatīšanas galveno secinājumu kopsavilkumu sk. 2022. gada ziņojumā par īstenošanu un izpildi: Komisijas dokumentu reģistrs – COM(2022)730 (europa.eu) .

(29)

  https://circabc.europa.eu/ui/group/8a31feb6-d901-421f-a607-ebbdd7d59ca0/library/01b3ba3c-a300-45ca-b12c-d069db91ed7e/details?download=true .

(30)

  CETA Tirdzniecības un dzimumu līdztiesības ieteikums: ES un Kanādas darba plāns 2020.–2021. gadam .

(31)

  https://www.euroclima.org/en/mapas-2021-en .

(32)

  https://een.ec.europa.eu/ .

(33)

  https://een.ec.europa.eu/news/open-invitation-join-enterprise-europe-network-international-network-partner .

(34)

  https://www.youtube.com/playlist?list=PLq0qsbVGoO6EO_q6ho_ip0x9IgDTRRAJd .

(35)

  https://een.ec.europa.eu/success-stories .

(36)

  https://single-market-economy.ec.europa.eu/publications/study-european-union-smes-internationalisation-strategy_en .

(37)

  https://single-market-economy.ec.europa.eu/news/hybrid-workshop-sme-internationalisation-2025-02-10_en .

(38)

  https://circabc.europa.eu/ui/group/09242a36-a438-40fd-a7af-fe32e36cbd0e/library/8c22233e-aa1c-4d70-9f0e-abcd021fc1f7/details .

(39)

  https://circabc.europa.eu/ui/group/09242a36-a438-40fd-a7af-fe32e36cbd0e/library/619f8187-79fe-4141-9756-ca58c042333d/details .

(40)

  https://www.eu-japan.eu/ .

(41)

  https://www.eu-japan.eu/eubusinessinjapan/procedures/import-export/case-studies-and-success-stories .

(42)

  https://globaltradehelpdesk.org/en .

(43)

  directdoc.aspx (wto.org) .

(44)

  INFMSMEW47R1.pdf .

(45)

  https://www.wto.org/english/tratop_e/msmes_e/msmes_e.htm .

(46)

Dienvidu kaimiņreģionā ietilpst 10 partnervalstis (Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija), kuras sadarbojas ar ES Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros.

(47)

  https://circabc.europa.eu/ui/group/09242a36-a438-40fd-a7af-fe32e36cbd0e/library/46ce9fe8-838a-4d71-8dde-9f4cd9976d3e/details?download=true .

(48)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/167 (2021. gada 10. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei (OV L 49, 12.2.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/167/oj ).

(49)

  https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/form-assets/operational_guidelines.pdf .

(50)

Austrumu kaimiņreģionā ietilpst sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina), kuras sadarbojas ar ES Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros.