EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.11.2025

COM(2025) 690 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2025. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

{SWD(2025) 750 final} - {SWD(2025) 751 final} - {SWD(2025) 752 final} - {SWD(2025) 753 final} - {SWD(2025) 754 final} - {SWD(2025) 755 final} - {SWD(2025) 756 final} - {SWD(2025) 757 final} - {SWD(2025) 758 final} - {SWD(2025) 759 final}

I. IEVADS

Ģeopolitiskie saspīlējumi ir stiprinājuši Eiropas izpratni par vienotas rīcības nozīmīgumu. To ietekmē visā kontinentā ir pieaugusi pārliecība par to, ka eiropiešiem ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu mūsu drošību un labklājību. Tas nozīmē arī aizsargāt Eiropas demokrātiskās vērtības un risināt jaunas globālas drošības problēmas. To var sekmīgi paveikt, tikai cieši sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu spēcīgu, stabilu, drošu un vienotu Eiropu, kuras pamatā ir kopīgas demokrātiskās vērtības. Mūsdienu pasaulē paplašināšanās politika ir svarīgs ģeopolitisks instruments, kas veicina mūsu kopīgo drošību un labklājību. Laikmetā, ko raksturo būtiskas globālas pārmaiņas, paplašināšanās apvieno Eiropu, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un identitāti, un joprojām ir iedvesmojošs un pievilcīgs ekonomisks, sociāls un demokrātisks modelis.

Paplašināšanās process vēl aizvien ir stingrs, taisnīgs un balstīts uz nopelniem, un atkarīgs no objektīvā progresa, ko panākusi katra paplašināšanās procesā iesaistītā valsts. Paplašināšanās process ir atkal aktivizējies, izvirzot priekšplānā augstas prasības attiecībā uz reformām. Lai pilnībā pielāgotos Eiropas Savienības demokrātiskajiem standartiem un vērtībām, kandidātvalstīm ir jāveic stingras un ilglaicīgas reformas savas ekonomikas, iestāžu, demokrātisko sistēmu un sabiedrības pastāvīgai pārveidei. Reformu pamatā jābūt tiesiskuma un pamattiesību nodrošināšanai un ES ģeopolitiskās orientācijas nepārprotamai ievērošanai. Lai to panāktu, paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vadībai ir jāatbalsta transformatīvās pārmaiņas un jāstiprina sabiedrības uzticēšanās un vienota izpratne visā sabiedrībā.

Vienlaikus ES uzdevums ir palīdzēt paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm izpildīt visus dalības kritērijus. Tāpēc tā sniedz atbalstu, kas stiprina iestādes, demokrātisko pārvaldību un reformas valsts pārvaldē. ES arī aktīvāk pievērsās pakāpeniskai integrācijai, stiprinot saikni starp ES un kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, cita starpā izmantojot izaugsmes plānus 1 un ļaujot tām piedalīties konkrētu politikas virzienu un programmu īstenošanā vēl pirms to uzņemšanas ES. Šajā sakarā iespēja baudīt pakāpeniskas integrācijas sniegtās priekšrocības ir jāpiesaista gan reformu tempam, kādā nodrošina, piemēram, tiesiskumu, pamattiesības, demokrātiju un pievienošanās procesa pamatjautājumus kopumā, gan līmenim, kādā ir panākta saskaņotība ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP).

Dažos aspektos gada laikā ir gūti ievērojami panākumi. Progress virzībā uz ES, ko līdz šim sasniegušas valstis, kas ievieš reformas visstraujāk, liecina, ka reformu īstenošana ir izdevīga. Tam vajadzētu kalpot par spēcīgu stimulu visām procesā iesaistītajām valstīm.

Katra paplašināšanās ir padarījusi mūsu Savienību stiprāku. Šo panākumu atslēga ir gatavība. Ne tikai topošajām dalībvalstīm ir jāgatavojas pienākumiem, kas ir saistīti ar to dalību ES, – arī ES ir jāpielāgojas dalībvalstu skaita pieaugumam. Gan dalībvalstīs, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs aktīvāk rīko informācijas un komunikācijas pasākumus, lai pārrunātu ar iedzīvotājiem paplašināšanās radītās priekšrocības un problēmas.

II. Iespēja paplašināt Savienību kļūst reāla

Ņemot vērā procesa paātrināšanos dažās kandidātvalstīs, šis ir pirmais Komisijas pilnvaru termiņš kopš 2010.–2014. gada, kurā iespēja paplašināt Savienību ir kļuvusi reāla. Melnkalne un Albānija jau ir paziņojušas par savu nodomu pabeigt pievienošanās sarunas attiecīgi līdz 2026. un 2027. gadam. Arī Serbija, Moldova un Ukraina nesen paziņoja, kad tās plāno pabeigt pievienošanās sarunas. Šie paziņojumi apliecina kandidātvalstu stingro apņemšanos, un Komisija ir apņēmusies atbalstīt minētās valstis, lai tās varētu izpildīt prasības dalībai ES, taču pievienošanās procesa pamatā joprojām ir paša nopelnu princips.

Arī ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunas valstis. Tāpēc Komisija vērtē paplašināšanās ietekmi uz galvenajām politikas jomām un gatavo pirmspievienošanās politikas pārskatus un reformas.

Priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2028.–2034. gadam) 2 Komisija apstiprina, ka paplašināšanās ir politiska un ģeostratēģiska nepieciešamība. Minētajā priekšlikumā arī ir uzsvērts, ka ES ir cieši apņēmusies sadarboties ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, lai tās sagatavotos pievienošanās procesam, pilnībā ievērojot principu, ka pievienošanās process ir balstīts uz nopelniem, un paužot stingru pārliecību, ka šo valstu nākotne ir Eiropas Savienībā. Jaunais instruments “Eiropa pasaulē” sniegs būtisku finansiālu un politikai piesaistītu atbalstu, lai palīdzētu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm sekot šai virzībai.

ES 2020. gadā pārskatīja paplašināšanās metodiku, stingri nosakot, ka ES pamatjautājumi un vērtības ir būtiskas pievienošanās procesā. Saskaņā ar pārskatīto metodiku rezultāti ir sasniegti, kad kandidātvalstis ir guvušas panākumus ar ES saistītu reformu īstenošanā un jo īpaši saistībā ar pievienošanās procesa pamatjautājumiem un kad dalībvalstis, pamatojoties uz kandidātvalstu paveikto, pieņem lēmumus, kas vajadzīgi sarunu turpināšanai. Laikposmā pēc pievienošanās šādas pozitīvās dinamikas saglabāšanu nodrošina ne vien spēkā esošie ES acquis, bet arī pievienošanās līgumi. Turpmākajos pievienošanās līgumos būs jāparedz stingrāki aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu atkāpšanos no pievienošanās sarunās saskaņotajām saistībām, un prasības jaunajām dalībvalstīm arī turpmāk aizsargāt tiesiskumu un neatgriezeniski nostiprināt jau paveikto šajā jomā.

III. PAPLAŠINĀŠANĀS PROCESĀ IESAISTĪTĀS VALSTIS CEĻĀ UZ ES

III.1. Pārskats par svarīgākajām norisēm

Tagad paplašināšanās process rit raitāk nekā pēdējos 15 gados. Kopš 2024. gada sākuma ir notikušas vienpadsmit starpvaldību konferences – piecas ar Albāniju, četras ar Melnkalni un pa vienai ar Ukrainu un Moldovu.

Melnkalnes iestāžu nemainīgā politiskā apņemšanās virzīties uz stratēģisko mērķi, t. i., integrāciju Eiropā, ir devusi taustāmus rezultātus nepieciešamo reformu īstenošanā un valsts virzībā uz pievienošanos ES. Melnkalnei ir atvērtas visas 33 pārbaudāmās sarunu sadaļas, un septiņas sadaļas ir provizoriski slēgtas. Kopš iepriekšējā ziņojuma sagatavošanas ir notikušas divas starpvaldību konferences, kurās provizoriski slēdza četras jaunas sadaļas 3 , jo Melnkalne bija izpildījusi slēgšanas kritērijus. Tādējādi Melnkalne ES pievienošanās procesā apsteidz citas kandidātvalstis. Lai gūtu turpmāku progresu, valstij ir svarīgi saglabāt stingro nostāju stratēģiskajā jautājumā par virzību uz ES.

Pēc starpvaldību konferences 2024. gada 15. oktobrī, kurā tika sāktas pievienošanās sarunas par 1. kopu “Pamatjautājumi”, pievienošanās sarunas ar Albāniju sāka ritēt nepieredzēti strauji – notika vēl četras starpvaldību konferences, kuru rezultātā tika sāktas sarunas par piecām kopām. Tas skaidri atspoguļo Albānijas stingro politisko apņemšanos. Albānija turpināja īstenot reformas attiecībā uz pamatjautājumu kopu, jo īpaši visaptverošu tiesu sistēmas reformu, pabeidzot pārbaudes procesu pirmajā instancē, un ar labiem rezultātiem savu darbību turpināja arī Īpašā struktūra cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību (SPAK), apkarojot korupciju, aktīvi iesaistoties starptautiskajā sadarbībā cīņā pret organizēto noziedzību un veidojot spējas veikt finanšu izmeklēšanu. Tika pieņemti pamata tiesību akti par nacionālajām minoritātēm un personas datu aizsardzību. Straujajam progresam pievienošanās sarunu procesā vajadzētu vēl vairāk paātrināt ar ES saistītās reformas, jo īpaši attiecībā uz mediju brīvību, tiesu sistēmas reformu turpināšanu, turpmākiem rezultātiem cīņā pret organizēto noziedzību, narkotiku nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kā arī korupciju, jo īpaši augstā līmenī. Turklāt joprojām ir svarīgi veicināt pamattiesību, tajā skaitā dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas, bērnu tiesību un tiesību uz īpašumu, ievērošanu, šim nolūkam izmantojot iekļaujošu un konstruktīvu politisko dialogu.

Šoruden tika pabeigta acquis tehniskā izskatīšana (skrīnings) attiecībā uz Ukrainu un Moldovu. Par abām valstīm Komisija iesniedza Padomei skrīninga ziņojumus par 1. kopu “Pamatjautājumi”, 2. kopu “Iekšējais tirgus”, 3. kopu “Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme” un 6. kopu “Ārējās attiecības”. Ievērojot norādījumus skrīninga ziņojumos, Ukraina un Moldova 2025. gada maijā pieņēma ceļvežus tiesiskuma, valsts pārvaldes un demokrātisko iestāžu darbības jomā, un Ukraina vēl pieņēma arī rīcības plānu attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Ir būtiski, lai minētās valstis neatkāptos no stingrās apņemšanās īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus tiesiskuma jomā, tajā skaitā cīņu pret korupciju. Komisija atgādina, ka novērtējumā tā atzina kopas par pamatjautājumiem, iekšējo tirgu un ārējām attiecībām par gatavām atvēršanai.

Neskatoties uz Krievijas agresijas kara radītajiem sarežģījumiem, Ukraina ir apliecinājusi stingru apņemšanos virzīties uz ES, gūstot panākumus svarīgāko reformu īstenošanā, tomēr tai ir jāpanāk turpmāks un stabils progress cīņā pret korupciju. Reformu virzību un plašāku saskaņotību ar ES acquis būtiski sekmēja Ukrainas plāns, kas apliecina nosacītības noturību ārkārtas apstākļos. Jau īstenotie pasākumi (sākot ar korupcijas apkarošanas pasākumu pastiprināšanu un beidzot ar valsts pārvaldes uzlabošanu) rada pamatu valsts atveseļošanai un paver iespējas lielākai privātā sektora iesaistei. Ir ļoti svarīgi saglabāt šo impulsu un novērst regresa risku, jo īpaši korupcijas apkarošanas jomā. Ievērojams progress ir panākts arī attiecībā uz pakāpenisku integrāciju vienotajā tirgū, tādējādi jau pietuvinot Ukrainu ES. Pirmais lēmums par iekšējā tirgus režīma piemērošanu Ukrainai stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un attiecas uz iniciatīvu “Viesabonēšana kā mājās”.

Moldova ir paātrinājusi progresu ceļā uz pievienošanos un ievērojami padziļinājusi sadarbību ar ES, neraugoties uz pastāvīgajiem hibrīddraudiem un mēģinājumiem destabilizēt valsti un tās kursu uz ES. Moldovas stingro apņemšanos pievienoties ES atkārtoti apstiprināja arī 2025. gada 28. septembra parlamenta vēlēšanu rezultāti – jaunievēlētā parlamenta vairākums ir cieši apņēmies sekmēt valsts virzību uz ES. Pirmais ES un Moldovas samits, kas notika 2025. gada 4. jūlijā, pacēla sadarbību un integrāciju jaunā līmenī. Vienlaikus tika veikti konkrēti pasākumi Moldovas pakāpeniskai integrācijai vienotā tirgus nozīmīgākajos aspektos, cita starpā iekļaujot valsti zonā “Viesabonēšana kā mājās” 2026. gada 1. janvārī.

Serbijai ir atvērtas 22 no 35 sarunu sadaļām, un divas no tām ir provizoriski slēgtas. Pēdējā kopa, ko atvēra 2021. gada decembrī, bija 4. kopa “Zaļā programma un ilgtspējīga savienotība”. Iestādes kā stratēģisko mērķi joprojām norāda dalību ES, taču reformu īstenošanas faktiskais temps ir ievērojami palēninājies. Serbijai ir jāīsteno pārliecinošas reformas visās jomās, jo īpaši pievienošanās procesa pamatjautājumu jomā, un jāpaātrina saskaņošana ar acquis, cita starpā jāpanāk pakāpeniska un stingra saskaņotība ar KĀDP. Serbijai vajadzētu arī daudz atbildīgāk uztvert komunikāciju par valsts virzību uz pievienošanos ES un īstenot to proaktīvi un objektīvāk, kā arī atturēties no retorikas, kas vērsta pret ES. Polarizācija Serbijas sabiedrībā ir padziļinājusies, ņemot vērā studentu un iedzīvotāju masveida protestus, kas kopš 2024. gada novembra notiek visā Serbijā un atspoguļo iedzīvotāju vilšanos par korupciju un pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu valstī un ko saasināja gadījumi, kad pret protestētājiem tika vērsts pārmērīgs spēks un tika izdarīts spiediens uz pilsonisko sabiedrību.

ES veicinātajā dialogā starp Serbiju un Kosovu tiek sagaidīts, ka abas valstis ievēros visas to attiecīgās saistības, kas izriet no nolīguma par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā pielikuma par nolīguma īstenošanu, kā arī no visiem iepriekšējiem dialoga gaitā noslēgtajiem nolīgumiem. ES veicina dialogu starp Serbiju un Kosovu ar mērķi veicināt sadarbību, panākt progresu ceļā uz ES un uzlabot cilvēku dzīvi minētajās valstīs.

Ziemeļmaķedonija vēl nav pieņēmusi nepieciešamos grozījumus Konstitūcijā, lai attiecinātu to arī uz valsts teritorijā dzīvojošiem citu tautību iedzīvotājiem, piemēram, bulgāriem, kā tas minēts Padomes 2022. gada jūlija secinājumos un ko Ziemeļmaķedonija apņēmās paveikt. Iestādes turpināja izstrādāt ceļvežus tiesiskuma, valsts pārvaldes reformas un demokrātisko iestāžu darbības jomā un rīcības plānu minoritāšu aizsardzībai. Ziemeļmaķedonijai būtu jāpastiprina centieni nostiprināt tiesiskumu, jo īpaši aizsargājot tiesu iestāžu neatkarību un integritāti un aktīvāk apkarojot korupciju. 

Pārskata periodā Bosnija un Hercegovina saskārās ar politisku spriedzi, ko izraisīja valdošās koalīcijas sabrukums, un reformu procesa nonākšanu strupceļā. Parlaments pieņēma tiesību aktus par datu aizsardzību un robežkontroli, un tika parakstīts statusa nolīgums ar Frontex. Bosnija un Hercegovina 2025. gada septembrī iesniedza reformu programmu Komisijai saskaņošanai. Bosnijas un Hercegovinas administratīvā vienība Republika Srpska pieņēma tiesību aktus, kas apdraud konstitucionālo un tiesisko kārtību un valsts iestāžu darbību. Konstitucionālā tiesa atcēla minētos tiesību aktus. Pēc notiesājoša sprieduma kriminālprocesā pret administratīvās vienības Republika Srpska prezidentu un sprieduma apstiprināšanas apelācijas instancē Republika Srpska prezidentu atcēla no amata un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 23. novembrī. Lai mazinātu politisko saspīlējumu, Republika Srpska Nacionālā asambleja oktobrī iecēla prezidenta pienākumu izpildītāju laikposmam līdz vēlēšanām, izbeidza pašreizējā prezidenta pilnvaras un atcēla sešus tiesību aktus, kas iepriekš bija atzīti par antikonstitucionāliem. Lai būtu iespējams sarīkot pirmo starpvaldību konferenci, valstij ir jāveic attiecīgi pasākumi, sākot ar tiesību aktu pieņemšanu par tiesu sistēmas reformu un galvenā sarunu vedēja iecelšanu. Bosnijai un Hercegovinai vajadzētu steidzami pabeigt īstenot iesāktās konstitucionālās un vēlēšanu reformas. Saistībā ar gaidāmajām pievienošanās sarunām būs jāveic valsts iestāžu reforma, lai nodrošinātu to darbību un nediskrimināciju.

Kosova 4** joprojām ir apņēmības pilna virzīties uz dalību ES, ko apliecina lielais sabiedrības atbalsts. Tomēr progresu virzībā uz ES kavēja šķeltnieciska iekšpolitika, un tas apstājās, jo, tuvojoties parlamenta vēlēšanām februārī, Asamblejas darbs kļuva lēnāks, bet pēc vēlēšanām izveidojās ilgstošs politiskais strupceļš. Komisija ir spērusi pirmos soļus, lai no 2025. gada maija pakāpeniski atceltu spēkā esošos pasākumus. Komisijas turpmākā rīcība ir atkarīga no tā, vai nepārtrūks situācijas deeskalācija valsts ziemeļos. Komisija plāno turpināt pasākumu atcelšanu, ja varas nodošana pēc vietējām vēlēšanām ziemeļos notiks netraucēti un saspīlējums turpinās mazināties.

ES veicinātajā dialogā starp Kosovu un Serbiju tiek sagaidīts, ka abas valstis ievēros visas savas attiecīgās saistības, kas izriet no nolīguma par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā pielikuma par nolīguma īstenošanu, kā arī no visiem iepriekšējiem dialoga gaitā noslēgtajiem nolīgumiem. ES veicina dialogu starp Kosovu un Serbiju ar mērķi veicināt sadarbību, panākt progresu ceļā uz ES un uzlabot cilvēku dzīvi minētajās valstīs. Kosovai būtu jāsāk meklēt ilgtermiņa risinājumu attiecībā uz visu kopienu piekļuvi sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem, kā to paredz arī saistības, kas valstij noteiktas dialoga gaitā.

Turcija ir kandidātvalsts un nozīmīga ES partnere. Saskaņā ar Eiropadomes 2024. gada aprīļa secinājumiem 5 ES ir turpinājusi attīstīt attiecības ar Turciju pakāpeniskā, samērīgā un atsaucamā veidā. Arī Padome 2024. gada decembrī 6 atkārtoti apliecināja, ka Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta nodrošināt stabilu un drošu vidi Vidusjūras austrumdaļā un attīstīt sadarbībā balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar Turciju. Turpmākā ES un Turcijas sadarbības paplašināšanā ES īpašu nozīmi piešķir Kipras noregulējuma sarunu atsākšanai un progresam tajās. Turcijai būtu jāievēro starptautiskās tiesības, labas kaimiņattiecības un ES dalībvalstu suverenitāte. ES un Turcija pārrunāja jautājumus, kuros tām ir kopīgas intereses, tajā skaitā muitas savienības īstenošanu, ekonomikas jautājumus, migrācijas pārvaldību, zaļo un digitālo pārkārtošanos, klimata pārmaiņas, ārpolitiku un drošības politiku, jo īpaši reģionālās norises, un arī savienotību, tajā skaitā starpreģionu drošības un savienotības ministru sanāksmē, kas notika 2025. gada oktobrī. ES ir stratēģiski ieinteresēta attīstīt noturīgus un efektīvus transporta, enerģētikas un digitālos savienojumus, kas savienotu Vidusāziju ar Dienvidkaukāzu un tālāk ar ES. Pagājušajā gadā saskaņā ar attiecīgajiem Padomes secinājumiem notika augsta līmeņa dialogi par ekonomiku, tirdzniecību, migrāciju, drošību un klimatu. Tajā pašā laikā turpina pasliktināties situācija attiecībā uz demokrātijas standartu, tiesiskuma, tiesu iestāžu neatkarības un pamattiesību ievērošanu, un tas joprojām vieš nopietnas bažas. Kopš 2025. gada sākuma pret vēlētām amatpersonām, opozīcijas līderiem un partijām, politiskajiem aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmēju pārstāvjiem, žurnālistiem un citām personām ierosinātas daudzas tiesvedības, veikti aresti un izvirzītas apsūdzības, kas rada jautājumus par to, kā Turcija ievēro demokrātiskās vērtības. Dialogs par tiesiskumu nav nodalāms no ES un Turcijas attiecībām, un diskusija par to, kā risināt minēto satraucošo situāciju, turpināsies.

Attiecībā uz Gruziju Eiropadome 2024. gada jūnijā un oktobrī 7  secināja, ka Gruzijas iestāžu rīcība apdraud valsts virzību uz ES un ir de facto apturējusi pievienošanās procesu. Eiropadome 2024. gada decembrī pauda nožēlu par Gruzijas valdības lēmumu līdz 2028. gadam apturēt procesu saistībā ar valsts pievienošanos ES. Kopš tā laika situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Gruzijā ir noticis nopietns regress demokrātijas jomā, jo ir strauji vājinājies tiesiskums un tiek būtiski ierobežotas pamattiesības. Iestāžu sistēmiskās un sistemātiskās represīvās darbības, tajā skaitā tādu tiesību aktu pieņemšana, kuri ierobežo pilsonisko telpu un pamattiesības, apgrūtina neatkarīgu mediju darbību un vēršas pret LGBTIQ personām, gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji pilnā pārliecībā par savu nesodāmību izmanto pārmērīgu spēku, un pret ES vērsta naidīga retorika ir krasā pretrunā ES vērtībām un darbībām, ko sagaida no ES kandidātvalsts. Turklāt ir vērojams būtisks regress attiecībā uz deviņiem soļiem, kas norādīti Komisijas ieteikumā par kandidātvalsts statusa piešķiršanu, un šis apstāklis vēl vairāk novirza Gruziju no kursa uz ES. Iestādes, kas izveidotas tiesiskuma nodrošināšanai, izmanto partijas mērķu sasniegšanai, tādējādi graujot minēto iestāžu integritāti. Iestādes nav veikušas nekādus pasākumus, lai mainītu rīcības virzienu un atsāktu valsts virzību uz dalību ES. Vadošo opozīcijas pārstāvju ieslodzīšana un valdošās partijas paziņojums par nodomu aizliegt konkrētas opozīcijas partijas un ar tām saistītu personu darbību ir tiešs uzbrukums demokrātiskajam plurālismam.

Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Bosnija un Hercegovina saglabāja pilnīgu saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Sankciju īstenošana Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir problemātiska, un valstij būtu jāturpina stiprināt savas spējas īstenot ierobežojošus pasākumus un panākt to ievērošanu. Kosova turpina brīvprātīgi nodrošināt saskaņotību ar KĀDP un īstenot ES noteiktos ierobežojošos pasākumus, tādējādi skaidri apliecinot savu apņemšanos ievērot ES vērtības, ko ES ir vairākkārt novērtējusi atzinīgi. Komisija no nākamā gada sarunu procesā ieviesīs īpašu 31. sadaļu, kuras ietvaros ziņos par Kosovas konverģenci ar KĀDP saskaņā ar ES un Kosovas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Ukrainas un Moldovas panāktais saskaņotības līmenis joprojām ir ļoti augsts.

Savukārt Serbijas saskaņotība ar KĀDP vēl aizvien ir zema. Serbija turpināja sadarboties ar ES jautājumā par sankciju apiešanu, taču valstij ir ievērojami jāuzlabo saskaņotības līmenis, lai tās virzība uz ES būtu sekmīga. Serbijas pilsonības piešķiršana Krievijas valstspiederīgajiem, kas ļauj tiem ātri iegūt tiesības ieceļot ES bez vīzas, rada potenciālus drošības riskus ES. Gruzijas saskaņotība ar KĀDP pasliktinājās un joprojām ir zemā līmenī. Vēl aizvien bažas rada kopīgu augstas prioritātes un ekonomikai kritiski svarīgu preču reeksports. Lidojumu skaits no Gruzijas uz dažādiem galamērķiem Krievijā turpināja būtiski pieaugt. Gruzijai būtu aktīvāk jāsadarbojas, lai nepieļautu, ka tās teritoriju un/vai Gruzijā reģistrētus tiesību subjektus izmanto ES noteikto ierobežojošo pasākumu apiešanai. Turcija nav panākusi progresu saskaņotības ar KĀDP nodrošināšanā, un saskaņotības līmenis pārskata periodā joprojām bija ļoti zems. Turcija sadarbojas ar ES, lai apturētu pret Krieviju vērsto ES sankciju apiešanu, un dažos gadījumos ir guvusi rezultātus, tāpēc tā tiek aicināta turpināt un pastiprināt šādu sadarbību. Dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, būtu prioritārā kārtā jāizpilda savas saistības un jāuzlabo saskaņotība ar KĀDP (cita starpā attiecībā uz ierobežojošajiem pasākumiem) atbilstīgi savai sarunu programmai, kā arī jāatturas no rīcības un paziņojumiem, kas ir pretrunā ES ārpolitikas nostājai.

       

III.2. Pievienošanās procesa pamatjautājumi

Pievienošanās procesa pamatjautājumi ir tiesiskums, pamattiesības, demokrātisko iestāžu darbība, valsts pārvaldes reforma un ekonomiskie kritēriji, un tie atspoguļo ES vērtības un principus. Pārliecinošas reformas un neatgriezeniski panākumi pamatjautājumos ir būtiski, lai nodrošinātu, ka cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, ka tas ir noteikts tiesību aktos un ka cilvēki var reāli īstenot savas pamattiesības. Minētajās jomās sasniegto rezultātu kopējai ietekmei ir izšķiroša nozīme, lai paplašināšanās procesā iesaistītās valstis varētu nodrošināt progresu ceļā uz pievienošanos ES. Tiesiskums un laba pārvaldība nodrošina juridisko noteiktību un arī kalpo kā pamats, kas balsta konkurētspējas uzlabošanos un ļauj radīt apstākļus, kuri sekmē ārvalstu tiešos ieguldījumus, sociālekonomisko progresu un labklājību. Stabilas iestādes ir arī būtiskas, lai nodrošinātu atbilstību ES acquis visās politikas jomās, tajā skaitā ES sniegtās ievērojamās finansiālās palīdzības pārvaldībā. Joprojām ir svarīgi nodrošināt ticamas oficiālās statistikas iegūšanu paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs.

Progress ar pamatjautājumiem saistītu reformu īstenošanā gada laikā tika novērots jo īpaši Melnkalnē, Albānijā, Moldovā un Ukrainā. Pilnīgi pretēja situācija bija Gruzijā, kur situācija pamatjautājumu jomā krasi pasliktinājās.

Gan 2024. gada, gan 2025. gada ziņojumā par tiesiskumu 8 papildus ES dalībvalstīm ir aplūkotas četras kandidātvalstis – Albānija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne un Serbija. Arī tas ir viens no elementiem pakāpeniskajā integrācijā, kuras mērķis ir stingri un neatgriezeniski nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, kamēr tās vēl nav pievienojušās ES, un arī pēc tam. Informācija ziņojumā par tiesiskumu papildina ziņojumus par paplašināšanos, kuros vispusīgi aplūkoti visi aspekti, kas attiecas uz demokrātisko iestāžu darbību, tiesiskumu un pamattiesībām, kā arī visas ES acquis sadaļas.

Demokrātisko iestāžu darbība

Stabilas un saliedētas demokrātiskās iestādes joprojām ir ļoti nozīmīgas pievienošanās procesam un būtiskas politiskajai stabilitātei. Vairākās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs demokrātiskos procesus joprojām kavēja viedokļu polarizācija, ierobežota parlamentārā uzraudzība un sabiedriskās apspriešanas iespēju nepietiekama izmantošana. Gruzijā situācija demokrātijas jomā ievērojami pasliktinājās, jo iestādēm un struktūrām, kas ir būtiskas demokrātijas pienācīgai darbībai, trūkst objektivitātes un neatkarības. Vēlēšanu procesi, kas notika vairākās valstīs, kopumā noritēja miermīlīgi, starp kandidātiem valdīja konkurence, un vēlēšanu organizācija bija profesionālā līmenī. Tomēr vairākās valstīs ir vajadzīgas būtiskas reformas, lai īstenotu vēl neizpildītos ieteikumus, ko sniedzis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs un Venēcijas komisija, jo īpaši tos ieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesiem. Gruzijā parlamenta vēlēšanām 2024. gada oktobrī un pašvaldību vēlēšanām 2025. gada oktobrī bija raksturīga izteikta polarizācija un regress demokrātijas jomā, un tika ziņots par iebiedēšanu, piespiešanu un spiediena izdarīšanu uz vēlētājiem, kas raisīja bažas par iedzīvotāju spēju brīvi formulēt viedokli un balsot, nebaidoties no represijām. Moldova grozīja tiesisko regulējumu, lai novērstu apdraudējumus vēlēšanām, ko rada ārvalstu iejaukšanās un korupcija, taču ir svarīgi turpināt darbu, lai pabeigtu ar vēlēšanām saistīto tiesību aktu saskaņošanu ar Eiropas standartiem.

Tiesiskais regulējums, kas nodrošina pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi, ir spēkā daudzās valstīs, bet tā īstenošanā pastāvīgi nākas saskarties ar problēmām, jo īpaši saistībā ar valsts iestāžu piešķirtā finansējuma nepietiekamību un jēgpilnas apspriešanās rīkošanu. Turklāt ierobežojošu tiesību aktu ieviešana dažās valstīs un stratēģisku tiesvedību izmantošana pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) rada nopietnas bažas par pilsoniskās telpas sašaurināšanos. Gruzijā pieņemtie un īstenotie ierobežojošie tiesību akti, kas vērsti pret aktīvistiem, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgiem medijiem, apdraud demokrātijas pamatus, un tiem nav precedenta citās kandidātvalstīs. Pilsoniskās sabiedrības aktivitāti mazina arī aresti un citi piespiedu pasākumi pret demonstrantiem Gruzijā un arī Serbijā, jo īpaši apvienojumā ar verbāliem uzbrukumiem un nomelnošanas kampaņām, cita starpā arī no augsta līmeņa amatpersonu puses. Turcijā pilsoniskā telpa ir vēl vairāk sašaurinājusies iestāžu ilgstoši īstenota tiesiska un administratīva spiediena dēļ. Tomēr dažās valstīs bija vērojamas arī pozitīvas norises, piemēram, Valdības un pilsoniskās sabiedrības sadarbības padomes izveide Ziemeļmaķedonijā un trīs tiesību aktu pieņemšana Ukrainā ar mērķi stiprināt iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti un apspriešanos ar tām.

Valsts pārvaldes reforma

Progress, kas gūts, īstenojot ieteikumus par valsts pārvaldes reformām, kopumā nav pārāk liels. Lai gan kandidātvalstis apliecina gatavību pieņemt vajadzīgos stratēģiskos satvarus un politikas plānošanas instrumentus, ar to īstenošanu tik labi nesokas. Galvenie faktori, kas apgrūtina reformu īstenošanu, ir nepietiekamas administratīvās spējas, nepieciešamība mainīt valsts pārvaldes kultūru, lai reformas ietekme saglabātos ilgtermiņā, kā arī nepietiekama politiskā līdzatbildība. Civildienesta politizācija joprojām ir būtiska problēma cilvēkresursu pārvaldības jomā. Ir jāpanāk progress pārskatatbildības kultūras nodrošināšanā, jo nozīmīgāko iestāžu, piemēram, valsts parlamenta vai augstākās revīzijas iestādes, potenciāls kontrolēt valdību jautājumos, kas attiecas uz valsts pārvaldi, netiek izmantots pilnā mērā.

Visas valstis ir izveidojušas pārliecinošu un atbilstošu stratēģisko satvaru publisko finanšu pārvaldībai. Taču lielākoties progress ir panākts tikai svarīgākajos aspektos, piemēram, neatkarīgu fiskālo padomju un sistēmu izveide fiskālās disciplīnas un nodokļu ieņēmumu uzraudzībai, publisko investīciju pārvaldība un stratēģiskās plānošanas sasaiste ar vidēja termiņa budžeta struktūrām.

Tiesu iestādes un pamattiesības                        

Lielākā daļa paplašināšanās procesā iesaistīto valstu turpināja uzlabot tiesu iestāžu darbību, īstenojot reformas nozarē. Taču šādu reformu ietekme ne vienmēr bija pozitīva. Albānija, Ukraina un Moldova turpināja stiprināt tiesu iestāžu neatkarību un pārskatatbildību, cita starpā īstenojot pārbaudes procesus. Minētās valstis arī uzlaboja vadības struktūru darbību un kārtību kandidātu izvirzīšanai darbam minētajās struktūrās, lai šis process būtu pārredzams un tiktu ņemti vērā kandidātu nopelni. Melnkalne ir guvusi dažus sākotnējus pozitīvus rezultātus, īstenojot uzlabotu tiesisko regulējumu, kas garantē tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti un pārskatatbildību un tika izstrādāts aktīvajā reformu posmā 2024. gadā. Vienlaikus neatļauta ietekmēšana un mēģinājumi ierobežot tiesu iestāžu neatkarību ir radījuši draudus tiesiskumam un demokrātijai Turcijā un zināmā mērā arī Serbijā. Gruzijā izmaiņas tiesību aktos radīja nopietnus draudus tiesu iestāžu neatkarībai un integritātei, saasinot tiesu sistēmas “nozagšanas” riskus. Citas valstis (piemēram, Ziemeļmaķedonija, Bosnija un Hercegovina, Kosova) ir guvušas ierobežotus panākumus galveno ieteikumu īstenošanā tieslietu nozarē. Lai izpildītu Eiropas standartus, visām valstīm ir nepārtraukti jāturpina reformas, jāuzlabo vadības struktūru spējas un jāpiešķir atbilstoši cilvēkresursi, tehniskie un finanšu resursi.

Korupcija vēl aizvien ir būtiska problēma, kas paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jārisina prioritārā kārtā. Albānija un Moldova veica turpmākus pasākumus, lai stiprinātu tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu korupcijas novēršanai un apkarošanai, bet Melnkalnē bija jūtama pagājušajā gadā pieņemto uzlabojumu kopējā ietekme. Ukrainā tiesību aktu grozījumi radīja risku vājināt specializētās iestādes korupcijas apkarošanai, taču tos drīz atcēla. Attiecībā uz būtiskām reformām korupcijas apkarošanas jomā jāizvairās no tādas rīcības, kas mazinās vai pilnībā neitralizēs reformu radīto ietekmi. Pastāv dažādi valsts nozagšanas riski, jo īpaši Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā, Serbijā un Turcijā, un tie ir jānovērš. Augsta līmeņa korupcija, organizētā noziedzība, krāpšana nodokļu jomā un savtīgu interešu nesamērīga ietekme uz politisko, ekonomisko un publisko jomu prasa apņēmīgu rīcību, lai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs nodrošinātu tiesiskumu un ekonomikas attīstību. Būtiska ir politiskā griba, apņemšanās uzlabot pārredzamību un integritāti, cita starpā izmantojot efektīvas īpašuma deklarēšanas sistēmas un atklājot un mazinot interešu konfliktus. Ir vajadzīga holistiska pieeja, kas paredz konsekventi īstenot korupcijas apkarošanas stratēģijas un nodrošināt, ka korupcijas apkarošanas struktūras ir efektīvas, neatkarīgas un to rīcībā ir pienācīgi resursi. Neskatoties uz rezultātu pakāpenisku uzlabošanos, jo īpaši Albānijā, Kosovā, Melnkalnē, Moldovā un Ukrainā, centieni izmeklēt korupcijas gadījumus un saukt pie atbildības par korupciju, jo īpaši augstākos līmeņos, ir jāturpina un jāpastiprina visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Jāturpina arī centieni izveidot un aizsargāt pētnieciskajai žurnālistikai un pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi.

Tiesiskais regulējums pamattiesību ievērošanai, aizsardzībai un īstenošanai kopumā ir ieviests, un lielākā daļa paplašināšanās procesā iesaistīto valstu ir panākušas progresu tiesību aktu saskaņošanā ar ES acquis. Taču ir jomas, kurās vēl trūkst pilnīgas saskaņotības, un tas attiecas jo īpaši uz datu aizsardzību, procesuālajām tiesībām un noziegumos cietušo tiesībām, mediju brīvību, nediskrimināciju, naida noziegumiem un naida runu, personu ar invaliditāti tiesībām, tajā skaitā piekļūstamību, dzimumu līdztiesību, LGBTIQ personu tiesībām un ar dzimumu saistītu vardarbību. Dažās valstīs ir pasliktinājusies situācija cilvēktiesību īstenošanas jomā, un visām valstīm ir sistemātiskāk jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar starptautisko un Eiropas pārraudzības struktūru, ombuda vai valstu cilvēktiesību iestāžu, līdztiesības veicināšanas iestāžu un datu aizsardzības iestāžu ieteikumu izpildi. Minētās iestādes ir arī jānodrošina ar papildu un pastāvīgiem resursiem. Jāstiprina arī to neatkarība. Visām valstīm jānodrošina Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Joprojām pastāv bažas par ieslodzījuma apstākļiem un pasākumiem spīdzināšanas un sliktas izturēšanās novēršanai (jo īpaši Ziemeļmaķedonijā, Ukrainā, Moldovā un Gruzijā). Dažās valstīs, piemēram, Serbijā, Turcijā un Gruzijā, biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvībai ir noteikti stingrāki ierobežojumi, Gruzijā ieviešot arī represīvus tiesību aktus.

Vārda brīvība, mediju brīvība un plurālisms ir demokrātiskas sabiedrības pamatpīlāri. Melnkalnē un Ziemeļmaķedonijā ir vērojami daži uzlabojumi. Lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu mediju nozarei kopumā ir raksturīga mediju koncentrācija un politiskā ietekme, un tā ir plaši pakļauta FIMI (ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās) darbībām. Ir jāgarantē regulatīvo iestāžu un sabiedrisko raidorganizāciju neatkarība, turpinot centienus stiprināt plurālismu, neatkarību, ziņošanas kvalitāti un arī uzlabot žurnālistu darba apstākļus. Vairākās valstīs tika biežāk novērota žurnālistu iebiedēšana, arī stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), draudi, represijas, fiziski uzbrukumi un aizturēšana, kas liecina par regresu Serbijā, Gruzijā un Turcijā. Ir jāpanāk, lai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes sistemātiski veiktu turpmākus pasākumus.

Nepieciešami pastāvīgi centieni turpināt saskaņošanu ar ES acquis un nodrošināt tiesību aktu efektīvu īstenošanu attiecībā uz līdztiesību un nediskrimināciju, apkarot naida noziegumus un naida runu un novērst pastāvīgo diskrimināciju pret romiem, LGBTIQ personām, personām ar invaliditāti un minoritātēm piederošām personām. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs joprojām ir plaši izplatīta ar dzimumu saistīta vardarbība un jo īpaši vardarbība ģimenē, un tām ir jāpieliek pūles, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām ir faktiski pieejami specializēti atbalsta dienesti ar pietiekamām spējām. Bērnu aizsardzība ir uzlabojusies, jo īpaši Ukrainā, taču visām valstīm būtu jāturpina uzskatīt par prioritāti bērnu aizsardzības sistēmu sistemātisku integrāciju, paātrinot to bērnu deinstitucionalizāciju, kuriem liegta vecāku gādība, kā arī personu ar invaliditāti (arī bērnu) deinstitucionalizāciju.

Tiesiskums, brīvība un drošība                            

Turpmāks progress bija vērojams smagās un organizētās noziedzības apkarošanā ar mērķi apturēt paplašināšanās procesā iesaistīto valstu noziedzīgo grupu darbību gan iekšzemē, gan starptautiskā mērogā, arī ES teritorijā. Centieni gūt stabilus rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgiem notiesājošiem spriedumiem visās smagās un organizētās noziedzības jomās ir devuši noteiktus panākumus, kas kopumā liecina par pastāvīgu situācijas uzlabošanos, un šādi centieni būtu jāturpina. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būtu jāstiprina savas spējas veikt proaktīvu izmeklēšanu, pamatojoties uz operatīvo informāciju, lai tās varētu atšķetināt sarežģītas lietas, kas ir saistītas ar organizēto noziedzību. Dažās valstīs, jo īpaši Albānijā, uzlabojās specializētu prokuratūras dienestu spējas efektīvi veikt organizētu noziedzīgu grupu kriminālvajāšanu, un minētās spējas būtu vēl jāpilnveido. Vairākās valstīs, jo īpaši Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, ir jāstiprina arī sadarbības un koordinācijas mehānismi starp iestādēm, kas iesaistītas organizētās noziedzības izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par šādiem noziegumiem, un pēdējām divām minētajām valstīm būtu jāturpina jau sāktās reformas šajā jomā.

ES dalībvalstu un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība joprojām sniedz pozitīvus rezultātus. Lielākajai daļai paplašināšanās procesā iesaistīto valstu ir izveidojusies laba sadarbība ar CEPOL, Eiropolu, Eurojust un Eiropas Prokuratūru (EPPO). Tika izveidotas vairākas jaunas kopīgas izmeklēšanas grupas, kuru darbība vainagojās ar sekmīgiem arestiem. Ne visas valstis vienādi aktīvi piedalās Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem, taču kopumā to līdzdalība ir uzlabojusies un būtu jāturpina, jo tā sekmē izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pret organizētās noziedzības grupām.

Narkotiku tirdzniecība vēl aizvien ir viena no tām jomām, kurās organizētās noziedzības grupas visbiežāk darbojas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Konfiscētās narkotikas būtu jāiznīcina sistemātiskāk, saglabājot kriminālprocesa vajadzībām tikai paraugu. Albānijā un Moldovā tika panākts progress valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām. Tiek veidota ciešāka sadarbība ar Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru atbilstīgi tās pārskatītajām pilnvarām.

Īstenojot visaptverošo reģionālo ceļvedi par kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) kontroli Rietumbalkānos, ir gūti pozitīvi rezultāti daudzās jomās, un ceļveža īstenošana būtu jāturpina. Arī Moldova gūst stabilus panākumus VIKI kontroles jomā, un tai būtu jāturpina risināt atlikušās problēmas. Labus panākumus VIKI kontroles jomā ir guvusi arī Ukraina, un šim procesam būtu jāturpinās.

Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būs jāpastiprina centieni cilvēku tirdzniecības apkarošanā un vēl vairāk jāmazina kontrabandas ceļā pārvietoto neatbilstīgo migrantu skaits, jo neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz ES pa Rietumbalkānu maršrutu jau ir ievērojami mazinājušās. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēku tirdzniecības novēršanai un palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem, arī atkārtotas cilvēku tirdzniecības novēršanai un reintegrācijas veicināšanai. Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, jo īpaši Serbija, Melnkalne, Moldova un Turcija, ir veikušas būtiskus pasākumus cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas stiprināšanai, vēl vairāk pilnveidojot savu tiesisko regulējumu un institucionālo vai operatīvo sistēmu, kas paredzēta cilvēku tirgotāju apkarošanai un palīdzības sniegšanai cietušajiem.

Tā kā organizētā noziedzība aizvien aktīvāk darbojas digitālajā telpā, ir ļoti svarīgi, lai paplašināšanās procesā iesaistītās valstis stiprinātu spējas izmeklēt kibersekmētus noziegumus.

Ir jāuzlabo spējas apkarot ekonomiskos noziegumus, starptautisko krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Serbija un Moldova šajā gadā panāca progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jāpanāk stabili rezultāti izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgu notiesājošu spriedumu pieņemšanā lietās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, arī klasificējot minēto darbību kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu. Šajā sakarā ir jāturpina saskaņošana ar ES acquis attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī attiecībā uz terorisma finansēšanas apkarošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu. Dažas valstis ir panākušas progresu attiecībā uz finanšu izmeklēšanu sistemātiskāku ierosināšanu. Tomēr kopumā spēja sākt šāda veida izmeklēšanu un efektīvi izņemt un konfiscēt līdzekļus joprojām ir nepietiekama. Lai efektīvi izsekotu nelikumīgām finanšu plūsmām un konfiscētu tās, ir jāturpina centieni iegūt un izplatīt uzticamu informāciju, cita starpā uzlabojot pārredzamību attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, t. i., izmantojot jo īpaši faktisko īpašnieku reģistrus, un stiprinot iestāžu piekļuvi citu iestāžu attiecīgajām datubāzēm. Turklāt būtu jāizmanto visi pieejamie instrumenti līdzekļu konfiskācijai. Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu sekmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienestu izveidē ir dažādas, taču noteiktu progresu šajā ziņā ir panākusi jo īpaši Albānija un Kosova. Lai novērstu kriptovalūtu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, ir jāattīsta papildu spējas. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jānodrošina, ka to muitas iestādēm ir pienācīgas spējas īstenot noteikumus un panākt to izpildi un ka tās arī sadarbojas ar savas valsts nodokļu iestādēm.

Liela uzmanība joprojām jāpievērš terorismam, vardarbīgam ekstrēmismam un radikalizācijai. Turpinājās kopīgā rīcības plāna terorisma apkarošanai Rietumbalkānos īstenošana, un 2025. gada oktobrī tika parakstīts jauns kopīgais rīcības plāns. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būtu jānodrošina, ka to tiesiskais regulējums efektīvi nosaka kriminālatbildību par teroristu nodarījumiem un ir saskaņots ar ES acquis par sprāgstvielu prekursoriem un teroristisku tiešsaistes saturu. Radikalizācija tiešsaistē, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un nepilngadīgajiem, un radikalizācija cietumos joprojām ir satraucošākās un problemātiskākās radikalizācijas situācijas. Minēto parādību novēršanai ir jāpieliek lielākas pūles, un būtu jāveic konkrēti pasākumi teroristiska tiešsaistes satura apkarošanai. Daudzās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs vēl ir jāizveido vai jāpilnveido koordinācijas mehānismi terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai.

Tiesību aktu un iestāžu darbības saskaņošana ar ES regulējumu par kritisko vienību noturību visās aplūkotajās valstīs vēl aizvien ir agrīnā posmā. Ir jāpieliek lielākas pūles, lai izstrādātu valsts tiesību aktus un identificētu kritisko infrastruktūru saskaņā ar ES acquis.

Hibrīddraudi joprojām ir nopietna politiska, sociāla un drošības problēma, ar ko saskaras paplašināšanās procesā iesaistītās valstis. Minētie draudi cita starpā ietver ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI), kā arī fiziskus uzbrukumus un kiberuzbrukumus, jo īpaši tādus, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru. To mērķis ir graut ES demokrātiskās pamatvērtības un sašķelt sabiedrību gan ES, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Jo īpaši Moldova parlamenta vēlēšanu laikā pierādīja savu noturību pret Krievijas nemitīgo iejaukšanos. Visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai nepieļautu FIMI un dezinformāciju un palielinātu sabiedrības noturību (sk. arī šā paziņojuma IV daļu). ES ir vēl vairāk stiprinājusi atbalstu kandidātvalstīm un sadarbību ar tām savstarpējās noturības uzlabošanā.

Migrācija                                

ES joprojām ir stingri apņēmusies sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm un Turciju un atbalstīt tās, izmantojot visaptverošu pieeju ar mērķi novērst neatbilstīgu migrāciju, cita starpā apkarojot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, uzlabojot robežu pārvaldību un sadarbību patvēruma, aizsardzības un uzņemšanas jomā un pastiprinot darbu atgriešanas jomā, bet vienlaikus nodrošinot pamattiesību aizsardzību un vēl vairāk saskaņojot vīzu politiku. Kaut arī neatbilstīgas migrācijas plūsmas Rietumbalkānu maršrutos ir samazinājušās, tomēr ir jāturpina iegrožot neatbilstīgu migrāciju minētajos maršrutos un pastāvīgi jāsaglabā modrība, jo īpaši attiecībā uz nelikumīgām un vardarbīgām darbībām, ko veic noziedzīgie tīkli, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

Nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits no Rietumbalkāniem uz ES 2024. gadā samazinājās par 78 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, turpinot kristies pēc 2023. gadā reģistrētā samazinājuma par 31 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Ļoti izteiktā lejupejošā tendence līdz šim turpinās arī 2025. gadā, un gada pirmajos astoņos mēnešos atklāto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits samazinājās vēl par 47 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2024. gadā. Minētais progress ir saistīts ar pastiprinātiem izpildes centieniem reģionā un ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem. Robežu pārvaldības uzlabošanu ir veicinājusi arī ātrāka saskaņošana ar ES acquis pēdējo gadu laikā. Prioritārās jomas ietver efektīvu robežu pārvaldību, migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, biežāku atgriešanu un sadarbību patvēruma, aizsardzības un uzņemšanas sistēmu jomā.

Kopumā ES sadarbība Rietumbalkāniem migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā uzlabo minēto darbību rezultātus. Rietumbalkānu partneri ir apliecinājuši pastāvīgu apņemšanos sadarboties šajā jomā.

No Turcijas pa Vidusjūras austrumdaļas maršrutu ieceļojušo personu skaits 2025. gada pirmajā pusē samazinājās par vairāk nekā trešdaļu un saruka arī visos apakšmaršrutos. Arī no Turcijas Itālijā ieceļojušo personu skaits samazinājās par 36 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2024. gadā. Lai gan jūras maršrutos no Turcijas uz Itāliju un Kipru 2024. gadā bija vērojams būtisks ieceļotāju skaita samazinājums, ievērojami pieauga to neatbilstīgo ieceļotāju skaits, kuri no Turcijas ieradās Grieķijā, šķērsojot sauszemes robežas. Komisija patlaban īsteno 2023. gada oktobrī pieņemto ES rīcības plānu attiecībā uz Vidusjūras austrumdaļas maršrutu. ES turpina atbalstīt Turcijas nozīmīgos pūliņus, kurus šī valsts pieliek, lai uzņemtu 2,7 miljonus bēgļu (galvenokārt no Sīrijas), un sadarbojas ar Turcijas iestādēm neatbilstīgas migrācijas novēršanā. ES un Turcijas sadarbībai kopumā joprojām ir ļoti svarīgi īstenot 2016. gada martā pieņemto ES un Turcijas paziņojumu un ES un Turcijas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu vēl aizvien izraisa iedzīvotāju masveida pārvietošanos gan Ukrainas iekšienē, gan plašākā reģionā. Valstis plašākajā reģionā, jo īpaši Moldova, turpina uzņemt bēgļus no Ukrainas, tādējādi sekmējot aizsardzības un integrācijas centienus.

Lai izvairītos no migrācijas vai drošības riska radīšanas ES, visiem Rietumbalkānu partneriem prioritārā kārtā būtu jāpievēršas turpmākai saskaņošanai ar ES sarakstu, kurā uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir vajadzīgas vīzas. Kamēr nav panākta pilnīga saskaņotība, paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būtu jānodrošina no vīzas prasības atbrīvoto trešo valstu valstspiederīgo stingra pārbaude. Programmas un prakse par investīcijām valstī piešķirt pilsonību to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ieceļošanai ES ir vajadzīga vīza, rada drošības vai neatbilstīgas migrācijas riskus un tādējādi apdraud ES vīzu politiku, tāpēc tās būtu prioritārā kārtā jāizbeidz. 

Dažām ES dalībvalstīm nopietnas problēmas joprojām rada nepamatoti patvēruma pieteikumi, ko iesniedz valstspiederīgie no tām paplašināšanās procesa partnervalstīm, ar kurām ir spēkā bezvīzu režīms.

Kopš 2022. gada ir apspriesti, parakstīti vai īstenoti pieci jauni statusa nolīgumi, kas ļauj Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) izvietot Rietumbalkānos papildu pastāvīgos korpusus.

Valstu sistēmu saskaņošanā ar Šengenas prasībām ir gūts progress. Tas ir būtiski, lai paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm nodrošinātu instrumentus un resursus, kas ir nepieciešami, lai risinātu kopīgas problēmas, tajā skaitā drošības apdraudējumus un neatbilstīgu migrāciju. Melnkalne, Albānija un Serbija ir guvušas panākumus savu Šengenas rīcības plānu izstrādē vai īstenošanā, savukārt pārējās valstis veic sagatavošanās pasākumus. Būtu jāpārtrauc piešķirt sezonālus vīzu režīma atvieglojumus un atļaut bezvīzu ieceļošanu, pamatojoties uz trešās valsts izdotu vīzu vai uzturēšanās atļauju. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, kuras ir sasniegušas vislielāko progresu, būtu jāpaātrina savi centieni un jāieceļ valsts Šengenas koordinators, kas būtu atbildīgs par Šengenas rīcības plāna izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

Ekonomika                                

Arī 2024. gadā ekonomikas izaugsme bija samērā stabila, un inflācija samazinājās lielākajā daļā no desmit paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, ko veicināja zemākas izejvielu cenas pasaulē un kopumā piesardzīga monetārā nostāja valstīs ar monetāro autonomiju. Zemāka inflācija un algu pieaugums palielināja reālos izmantojamos ienākumus, un mājsaimniecību patēriņa palielināšanās bija kopumā galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks Rietumbalkānos, Moldovā un Gruzijā.  Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IKP pieauga Gruzijā (9,4 %), Kosovā (4,4 %) un Ziemeļmaķedonijā (2,8 %), savukārt izaugsmes rādītāji Serbijā (3,9 %) un Albānijā (4 %) bija aptuveni tādi paši kā iepriekšējā gadā. Moldovas IKP praktiski nemainījās (0,1 %), kas izskaidrojams galvenokārt ar būtisku samazinājumu lauksaimniecības nozarē, savukārt Melnkalnē tas samazinājās gandrīz uz pusi (3,2 %), un samazinājumu Bosnijā un Hercegovinā (2,6 %) izraisīja galvenokārt vājāki eksporta rādītāji. Ukrainas ekonomikas izaugsme bija noturīga (2,9 %), bet otrajā pusgadā izaugsmes temps palēninājās, Krievijai pastiprināti uzbrūkot kritiskajai infrastruktūrai. Turcijā stingra monetārā politika ierobežoja iekšzemes pieprasījumu, tāpēc ekonomikas izaugsmi (3,3 %) lielākoties noteica neto eksports. Apņēmīgi politikas pasākumi mazināja inflāciju, taču 2025. gada pavasarī iekšzemes politiskā spriedze izraisīja finanšu satricinājumu.

Lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu tekošā konta bilance 2024. gadā pasliktinājās, atspoguļojot importa pieaugumu, ko veicināja spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Ārvalstu tiešo ieguldījumu pozitīvā saldo īpatsvars IKP nedaudz samazinājās, tomēr lielākajā daļā valstu bija vairāk nekā pietiekams ārējā deficīta segšanai. Aizdevumi privātajam sektoram lielākajā daļā valstu pieauga. Banku sektorā kapitāla rādītāji vēl aizvien ir pārliecinoši, likviditātes rādītāji – pozitīvi, un arī peļņas rādītāji vairumā gadījumu ir palielinājušies, jo procentu likmes joprojām ir augstas. Aktīvu kvalitātes rādītāji kopumā uzlabojās.

Rietumbalkānos un Moldovā 2024. gadā ievērojami palielinājās valdības ieņēmumi. Tajā pašā laikā izdevumi lielākajā daļā valstu bija mazāki nekā budžetā paredzētie, un visbiežāk plānoto apjomu nesasniedza kapitālieguldījumi. Tādas budžeta izpildes rezultātā fiskālais deficīts parasti bija mazāks par prognozēto. Fiskālās problēmas cita starpā rada nepietiekama ieņēmumu bāze, nepilnības publisko investīciju pārvaldībā un fiskālajā pārvaldībā, bet dažos gadījumos arī mērena vai liela apmēra valsts parāds.

Lai gan lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu bija vērojami daži uzlabojumi darba tirgū un 2024. gadā bezdarbs samazinājās, bet nodarbinātības līmenis pieauga, nodarbinātības rādītāji kopumā saglabājās zemi, un bezdarba līmenis bija augstāks nekā ES, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū. Aktīvā darba tirgus politika nav pietiekami vērsta uz neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, un neoficiāla nodarbinātība vēl aizvien ir problēma. Joprojām pastāv strukturāla prasmju neatbilstība, kas ir saistīta ar nepietiekamiem ieguldījumiem cilvēkkapitālā un nepietiekami attīstītām izglītības un apmācības sistēmām. Lai risinātu minētās problēmas, ir pastāvīgi jāuzlabo izglītības kvalitāte, atbilstība un iekļautība, īstenojot visaptverošas reformas un veicinot jauniešu līdzdalību. Ekonomikas konverģencei jāiet roku rokā ar sociālo konverģenci, un šā procesa pamatā ir jābūt ES sociālo tiesību pīlāra principiem un ES acquis sociālajā jomā. Lai to panāktu, ir ļoti svarīgi, lai visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis panāktu progresu labi funkcionējošu darba tirgus struktūru un iestāžu, efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu un spēcīga sociālā dialoga izveidē.

Visās desmit paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir jāpaātrina strukturālās reformas ar mērķi panākt ilgtspējīgu izaugsmi vidējā termiņā un sasniegt progresu dalībai ES izvirzīto ekonomisko kritēriju izpildē. Minētajā nolūkā ir jānodrošina tirgus ekonomikas darbība un jāpierāda spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru ES. Ekonomikas politikai būtu arī jāatbalsta vērienīgi mērķi zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būtu steidzami jāpievērš uzmanība dekarbonizācijas un noturības politikas īstenošanai. ES atbalsta valstu reformu centienus, izmantojot izaugsmes plānus Rietumbalkāniem 9 un Moldovai 10 , Ukrainas plānu 11 , kā arī aktīvu politisko dialogu un ieteikumus, kas ir kopīgi saskaņoti ekonomikas un finanšu dialogā, cita starpā pamatojoties uz ekonomikas reformu programmām 12 .  

III.3. Ekonomiskā un sociālā konverģence, konkurētspēja un pakāpeniska integrācija

Ekonomisko saišu stiprināšana starp ES un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir būtiska gan partnervalstu, gan ES sociālekonomiskajai attīstībai un konkurētspējai. ES ir izstrādājusi regulējumu un instrumentus ekonomiskās un sociālās konverģences paātrināšanai starp dalībvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm vēl pirms paplašināšanās. Investīcijas un reformas, kas paredzētas izaugsmes plānos Rietumbalkāniem un Moldovai un Ukrainas mehānismā, sniedz atbalstu paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un sagatavo tās dalībai ES. Minētos instrumentus papildina asociācijas nolīgumos un dažādos nozares nolīgumos paredzētā iespēja turpināt kandidātvalstu pakāpenisku integrāciju atsevišķās ES politikas jomās un attiecīgajās ES pamatiniciatīvās, kas palīdzēs tām īstenot ES acquis un pakāpeniski integrēties noteiktos vienotā tirgus aspektos, kā arī atvieglos tām pāreju uz dalībvalsts statusu. Paplašināšanās dimensijas sistemātiska ietveršana plānotajās ES iniciatīvās vēl vairāk atvieglos topošajām dalībvalstīm pievienošanās procesu.

Finanšu instrumenti sociālekonomiskās konverģences atbalstam

Lai stiprinātu atbalstu reformām paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, ES plāno izmantot tādus rezultātorientētus instrumentus kā uz politiku balstīti aizdevumi un uz rezultātiem balstīts finansējums. Tādējādi galvenais nosacījums finansējuma piešķiršanai būs konkrētu rezultātu sasniegšana, nevis izmaksu atlīdzināšana, līdz ar to ES finansiālais atbalsts radīs lielāku ietekmi un būs stratēģiski saskaņots ar reformu galvenajām prioritātēm.

Reformu un izaugsmes mehānismi, kas paredzēti Rietumbalkāniem 13 un Moldovai 14 , kā arī Ukrainas mehānisms sniedz atbalstu, pamatojoties uz strukturētiem reformu plāniem un programmām, kurās noteikts, ka līdzekļu izmaksa ir atkarīga no izmērāma progresa sasniegšanas reformu īstenošanā. Atalgojot par panākumiem un pastiprinot pārskatatbildību, ES palīdz partneriem sekmīgi īstenot reformas attiecībā uz pārvaldību, ekonomiku un tiesiskumu, lai panāktu lielāku saskaņotību ar ES standartiem un vērtībām. Šādi mērķorientēti instrumenti stiprina mūsu kopīgo apņemšanos veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, stabilitāti un vēlāk arī dalību ES. Jaunie reformu un izaugsmes plāni un tas, ka jau ir sākta tajos paredzēto mehānismu īstenošana, ir vēl viens skaidrs apliecinājums ES stingrajam atbalstam un apņēmībai veicināt ekonomisko konverģenci laikposmā līdz pievienošanās brīdim. Pirmajos īstenošanas periodos jau ir sasniegti noteikti rezultāti reformu paātrināšanā. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jāsaglabā pašreizējais ātrais temps un jādivkāršo centieni, lai sniegtu saviem iedzīvotājiem vēl vairāk konkrētu ieguvumu.

Ukrainas mehānisms ir galvenais instruments, ko ES izmanto, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Tas sasaista finansiālo atbalstu Ukrainai ar vērienīgu un izaugsmi veicinošu reformu programmu, kuras mērķis ir veicināt strukturālu pārveidi, vienlaikus atbalstot Ukrainas virzību uz pievienošanos ES. Ukrainas mehānisms sasniedz savus mērķus, proti, atbalstīt Ukrainas finansējuma vajadzības un rekonstrukciju, piesaistīt investīcijas, uzlabot atbalstu Ukrainas sabiedrībai un veicināt reformas, kas vajadzīgas, lai valsts varētu pievienoties ES. Līdz 1. oktobrim mehānisms ir piesaistījis 31,3 miljardus EUR, no kuriem 22,7 miljardi EUR ir izmaksāti no mehānisma I pīlāra tieši valstij kā budžeta atbalsts. 

Ukrainas mehānisma I pīlāra nolūkiem sagatavotajā Ukrainas plānā ir izklāstīta valsts reformu un investīciju stratēģija 2024.–2027. gadam, lai veicinātu Ukrainas ekonomikas atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju un vienlaikus sekmētu saskaņotību ar ES acquis. Plānā norādītie konkrētie soļi ietver virkni būtisku pasākumu, lai īstermiņā tuvinātu Ukrainu saskaņotībai ar ES acquis, tajā skaitā tādu tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem veicina ES acquis īstenošanu, ES ieteikumu izpildi un ES standartu pieņemšanu dažādās nozarēs. Ņemot vērā Krievijas agresijas kara radītās problēmas, Ukrainas plānu 2025. gada oktobrī nedaudz grozīja, lai precizētu dažus soļus un mainītu dažus īstenošanai noteiktos termiņus, taču Ukrainas vispārējās saistības palika nemainīgas. Līdz 2025. gada 28. oktobrim ir izpildīti 44 Ukrainas plānā paredzētie reformu soļi, tādējādi ieliekot pamatus Ukrainas ilgtermiņa atveseļošanai, paātrinot Ukrainas progresu ceļā uz pievienošanos ES un palīdzot Ukrainas iestādēm pielāgoties ES standartiem. Vienpadsmit no pabeigtajiem soļiem arī veicina Ukrainas saskaņotību ar ES acquis. Starp būtiskām reformām ir korupcijas apkarošanas spēju palielināšana, korporatīvās pārvaldības standartu uzlabošana, ekonomiskā drošība, cīņa pret nodokļu nemaksāšanu un arī nacionālā enerģētikas un klimata plāna un klimata likuma pieņemšana, taču daži no reformu soļiem, tajā skaitā ar tiesu sistēmu saistītie, vēl nav īstenoti.

Moldovas izaugsmes plānu pieņēma 2024. gada oktobrī, un tā mērķis ir veicināt sociālekonomisko konverģenci ar ES un atbalstīt valsti pievienošanās procesā, balstoties uz progresu ar ES saistītu reformu īstenošanā. Plāns, kuram ir trīs pīlāri, paātrinās sociālekonomiskas un fundamentālas reformas, uzlabos piekļuvi ES vienotajam tirgum un palielinās finansiālo palīdzību, izmantojot īpašu Moldovas reformu un izaugsmes mehānismu. Izmantojot 2025. gada martā pieņemto mehānismu, ES ir apņēmusies laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam piešķirt būtisku atbalsta paketi 1,9 miljardu EUR apmērā. Reformu programmu, kas ietver 153 reformas, Moldova pieņēma 7. maijā, un pēc tam tika parakstīts mehānisma nolīgums un aizdevuma līgums. Īstenojot minēto instrumentu, Moldovai piešķirs atbalstu valsts modernizācijai un pārveidei, lai nākotnē tā varētu kļūt par sekmīgu ES dalībvalsti. Priekšfinansējuma summa ir 294 miljoni EUR, un no tiem 270 miljoni EUR ir aizdevumi, kurus izmaksāja 11. jūnijā, un 24,3 miljoni EUR ir dotācijas, ar kurām atbalstīs investīciju projektus, ko vēlāk apstiprinās saskaņā ar Kaimiņattiecību politikas investīciju platformu. Aizdevumu pirmo daļu – 18,9 miljonus EUR – izmaksāja 2025. gada 2. septembrī pēc tam, kad Moldova bija iesniegusi savus pirmos reformu soļus. Plāns apvienojumā ar mehānismu nodrošinās iespējas un stimulus tādu reformu un investīciju īstenošanai, kas vajadzīgas, lai paātrinātu pievienošanās procesu un veicinātu Moldovas ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi un dekarbonizāciju valsts iedzīvotāju labā.

Izaugsmes plāns Rietumbalkāniem ietver īpašu reformu un izaugsmes mehānismu 6 miljardu EUR apmērā, kura mērķis ir veicināt labuma guvēju ekonomikas sociālekonomisko konverģenci ar ES un paātrināt reģionālo ekonomisko integrāciju, kā arī pakāpenisku integrāciju vienotajā tirgū. Mehānisms atalgo Rietumbalkānus par progresu saskaņoto reformu programmu īstenošanā un atbalsta nozīmīgas investīcijas prioritārajās jomās, izmantojot Rietumbalkānu investīciju sistēmu. Pirmajās divās ziņošanas kārtās no mehānisma tika piešķirtas ievērojamas summas, kas liecina, ka mehānisma inovatīvā, sniegumā balstītā pieeja sniedz rezultātus uz vietas. Tomēr labuma guvējiem jāturpina centieni pabeigt atlikušos reformu soļus, lai tie varētu pilnībā izmantot minētā instrumenta sniegtās priekšrocības.

Komisija 2024. gada oktobrī pieņēma lēmumu apstiprināt piecas reformu programmas. Saistīto reformu īstenošana sākās 2025. gadā, un Albānijai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai un Serbijai izmaksāja daļu priekšfinansējuma. Pamatojoties uz pirmās kārtas maksājuma nosacījumiem, kas izpildīti līdz 2025. gada martam, Komisija 2025. gada jūlijā pieņēma divus lēmumus par līdzekļu izmaksāšanu Melnkalnei un Ziemeļmaķedonijai. Savukārt 2025. gada oktobrī Komisija, atzīstot būtisko progresu reformu īstenošanā un 30 nosacījumu izpildi saskaņā ar reformu programmām, atļāva turpināt līdzekļu izmaksāšanu Albānijai, Melnkalnei un Ziemeļmaķedonijai saskaņā ar otrās kārtas maksājuma nosacījumiem. Ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas sākotnējo kavēšanos ar reformu programmas pieņemšanu, Komisijai 2025. gada jūlijā nācās par 10 % samazināt valstij paredzēto indikatīvo piešķīrumu no Reformu un izaugsmes mehānisma. Bosnija un Hercegovina iesniedza reformu programmu Komisijai saskaņošanai 2025. gada septembrī. Politiskā strupceļa dēļ Kosova joprojām nav ratificējusi ne mehānisma nolīgumu, ne aizdevuma līgumu, un tāpēc īstenota ir tikai neliela daļa no Kosovas reformu programmā saskaņotajiem soļiem.

Mehānisms papildina palīdzību, kas Rietumbalkāniem tiek sniegta, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) 15 . Minētais instruments ir vērsts uz administratīvo un institucionālo spēju veidošanu, kā arī uz 2020. gada ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem 16 īstenošanu, stratēģijā Global Gateway 17 paredzēto iniciatīvu izvēršanu, ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu un divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanu.

IPA III plānošanā laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam izmantota galvenokārt uz politiku orientēta pieeja. Tā saskan ar Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma pieeju un nodrošina, ka ES divpusējais atbalsts ir gan stratēģisks, gan arī rada ietekmi. IPA III daudzvalstu programmas mērķis ir veicināt izaugsmes plāna Rietumbalkāniem īstenošanu, pastiprinot ES apņemšanos attiecībā uz šo reģionu. Šāda pieeja apvieno visas iniciatīvas ar atsevišķu valstu centieniem, tādējādi maksimāli palielinot ES atbalsta efektivitāti un aptvērumu.

Pakāpeniska integrācija

Paātrinātas jeb pakāpeniskas integrācijas mērķis ir dažas no priekšrocībām, ko valstis iegūtu pēc pievienošanās ES nākotnē, nodrošināt jau pirmspievienošanās posmā, ļaujot kandidātvalstij integrēties konkrētās ES politikas jomās, jo īpaši noteiktos ES vienotā tirgus aspektos, tiklīdz būs veikta tiesību aktu saskaņošana un izveidotas spējas īstenot ES acquis. Tas kalpo par stimulu ES acquis saskaņošanai un īstenošanai, apsteidzot plānotos termiņus. Pakāpeniska integrācija ir skaidrs pierādījums tam, ka arī ES pilda savas apņemšanās un piedāvā partnervalstīm iespējas paātrināt un padziļināt integrāciju ES, lai tādējādi atvieglotu paplašināšanās procesu. Pakāpeniska integrācija nav faktiska paplašināšanās – tā ir instruments, kas atvieglo paplašināšanās procesu. Līdz ar to paplašināšanās procesā iesaistītās valstis var sākt pakāpenisku integrāciju, kad tās ir pārliecinoši pierādījušas reālu apņemšanos virzīties uz pievienošanos ES un panākt progresu jomās, kas ir svarīgas ES ģeostratēģisko mērķu sasniegšanai, piemēram, nodrošināt tiesiskumu un demokrātiju un plašākā nozīmē arī saskaņotību ar KĀDP, un tas padara pievienošanās procesu dinamiskāku un pakāpeniskāku. Nolīgumi, ar kuriem paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm piešķir piekļuvi iekšējam tirgum saistībā ar pakāpenisku integrāciju, ietvers stabilu institucionālo sistēmu, kā arī tiesiskās garantijas un strīdu izšķiršanas mehānismus, kuru pamatā ir ES līgumi un kuri nodrošina iekšējā tirgus integritāti un Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu.

Priekšnoteikums Rietumbalkānu ciešākai integrācijai vienotajā tirgū ir sešu partneru turpmāki centieni izpildīt apņemšanos izveidot kopējo reģionālo tirgu, turklāt neviens Rietumbalkānu partneris nedrīkst nevienai no pārējām piecām valstīm bloķēt piekļuvi ES vienotajam tirgum.

Attiecībā uz Ukrainu un Moldovu ir pierādījies, ka padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas ir uzticams un elastīgs tiesiskais regulējums un – vēl svarīgāk – efektīvs instruments abu valstu pakāpeniskas integrācijas veicināšanai. Attiecībā uz Rietumbalkāniem 2023. gada izaugsmes plānā bija ierosināts īstenot pakāpenisku integrāciju, pamatojoties uz stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem.

Pakāpeniska integrācija ir sniegusi ieguvumus gan Moldovai un Ukrainai, gan Rietumbalkānu partneriem, un 2025. gads ir bijis īpaši nozīmīgs vairākās jomās. Pakāpeniska integrācija ir sekmējusi saskaņošanu ar ES acquis, un rezultāti jau ir redzami tādās jomās kā telesakari (viesabonēšana), maksājumi, tiesību akti par banku pakalpojumiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (vienotā euro maksājumu telpa, SEPA), muita, enerģētika un industriālās preces. Citas pakāpeniskās integrācijas jomas ir lauksaimniecība, uzticamības pakalpojumi, kosmoss, veselības aprūpe, pārvadājumi un aizsardzība. Darbs visās šajās jomās turpināsies.

Ir veikti būtiski pasākumi, lai paplašināšanās partnerus integrētu ES zonā “Viesabonēšana kā mājās”. Padome 2025. gadā pieņēma lēmumus, ar kuriem Ukrainai un Moldovai no 2026. gada 1. janvāra tiks piešķirta savstarpēja piekļuve viesabonēšanai. Tas sniegs ieguvumu iedzīvotājiem, tajā skaitā pārvietotajiem ukraiņiem, kuri varēs izmantot sakaru pakalpojumus pāri robežām bez papildu maksas. Rietumbalkānu valstis turpināja īstenot 2019. gadā noslēgto reģionālo viesabonēšanas nolīgumu un brīvprātīgo nolīgumu par datu viesabonēšanas maksas samazināšanu ar ES, par kuru vienojās vadošie telesakaru operatori un kurš stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Tajā pašā laikā Komisija sadarbojas ar operatoriem un gatavojas ierosināt sešus divpusējus nolīgumus, lai paplašinātu zonu “Viesabonēšana kā mājās”, attiecinot to arī uz Rietumbalkānu partneriem, lai tiem piešķirtu priekšrocības un uzliktu pienākumus, kas līdzinās tiem, kādi attiecas uz Ukrainu un Moldovu.

Nozīmīgs notikums maksājumu pakalpojumu jomā bija Melnkalnes, Albānijas, Ziemeļmaķedonijas, Moldovas un Serbijas iekļaušana vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) shēmu 18 ģeogrāfiskajā tvērumā. Tādējādi minēto valstu finanšu iestādes var piedalīties SEPA maksājumu shēmās, kas atvieglo pārskaitījumus euro valūtā un dod iespēju samazināt izmaksas un maksājumu apstrādes laiku. Lai pievienotos SEPA, valstīm bija jāpanāk saskaņotība ar ES pamatnoteikumiem finanšu jomā, tajā skaitā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, un šādi tās stiprināja savu finanšu sistēmu integritāti un drošību, vienlaikus gūstot progresu pievienošanās procesā. Kosova jau ir sākusi pieteikuma procesu, lai pievienotos SEPA, bet Bosnija un Hercegovina un Ukraina savus pieteikumus vēl gatavo.

Vēl viens būtisks pakāpeniskas integrācijas elements ir muitas sadarbība, arī muitas kontroles un muitas procedūru atvieglošanas jomā. Ar Moldovu kopš 2022. gada ir spēkā atzīto uzņēmēju (AEO) savstarpējās atzīšanas sistēma. Līdzīgs nolīgums tiek gatavots ar Ukrainu. Ir panākts progress, īstenojot CBTN nolīguma 5. papildprotokolu, kas paredz CBTN pušu AEO programmu savstarpēju atzīšanu un kalpos par pamatu savstarpējas atzīšanas satvara izveidei ar ES. Starp nozīmīgiem nolīgumiem, kuri paātrina preču pārrobežu apriti, ir arī Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru, un tai jau ir pievienojušās Ziemeļmaķedonija, Serbija, Gruzija un Ukraina. Moldovu un Melnkalni 2025. gada 1. novembrī uzaicināja pievienoties konvencijai, bet Bosnija un Hercegovina un Albānija ir paātrinājušas sagatavošanās darbu tempu. Minētās iniciatīvas sniedz būtiskus ieguvumus, piemēram, mazina muitas pārbaudes un paātrina muitošanas laiku, vienlaikus stiprinot valstu spēju novērst un atklāt nelikumīgas tirdzniecības plūsmas. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jānodrošina, ka pievienošanās brīdī to digitālās sistēmas ir saskaņotas ar ES acquis par digitālo muitas vidi, jo tas ir būtiski ES finanšu interesēm un drošībai. Sadarbība starp ES un kandidātvalstīm nodokļu jomā arī būtu jāstiprina vēl pirms pievienošanās, lai sagatavotu kandidātvalstis dalībai ES vienotajā tirgū.

Turpinās darbs paplašināšanās partneru integrēšanai ES rūpniecības piegādes ķēdēs. Tiek gatavoti nolīgumi ar Ukrainu, Moldovu un Serbiju par rūpniecisko ražojumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu, un nolīgumu ar Ukrainu ir plānots sākt īstenot jau 2026. gadā. Komisija ir arī ierosinājusi satvaru Rietumbalkānu, Ukrainas un Moldovas pakāpeniskai integrācijai stratēģiskās rūpniecības nozarēs, lai veicinātu minēto valstu rūpniecības nozaru integrāciju Eiropas vērtības ķēdēs vēl pirms to pilnvērtīgas pievienošanās ES. Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis var ievērojami sekmēt dekarbonizāciju, paātrinot pāreju uz atjaunīgo enerģiju un apritīguma ieviešanu un atbalstot tīro tehnoloģiju un kritisko izejvielu vērtības ķēdes.

Visbeidzot, enerģētikas jomā visu paplašināšanās partneru integrācija ES iekšējā enerģijas tirgū turpinās Enerģētikas kopienas ietvaros. Notiek darbs, lai līdztekus Moldovai līdz 2027. gadam ES tirgū integrētu arī Ukrainas elektroenerģijas tirgu. Tas attiecas arī uz turpmāku integrāciju ES gāzes tirgū. Turpinās arī Rietumbalkānu enerģijas tirgu integrācija ES tirgū.

III.4. Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesa un paplašināšanās procesa būtiski elementi ir labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība. Joprojām ir svarīgi pārvarēt pagātnes mantojumu un risināt strīdus, ko izraisījuši konflikti 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Ir jāatrisina virkne svarīgu, bet līdz šim vēl nenokārtotu divpusēju jautājumu, tajā skaitā robežu jautājumi, taisnīguma nodrošināšana kara noziegumos cietušajiem, vēl aizvien bezvēsts pazudušo personu identificēšana un pagātnes nežēlīgo noziegumu precīzas uzskaites izveidošana reģionālā līmenī. Atzīstot izlīguma sarežģītību, ES joprojām ir gatava atbalstīt un atvieglot visus šādus centienus, izmantojot dažādos tās rīcībā esošos instrumentus un politikas pamatnostādnes.

Divpusējie jautājumi vēl aizvien negatīvi ietekmē paplašināšanās procesā iesaistīto valstu pievienošanās procesu un kavē reģionālo integrāciju. Paplašināšanās satvars nodrošina vispārēju politisko vidi, kas sekmē nenokārtoto divpusējo jautājumu godprātīgu risināšanu un savstarpēji pieņemamu risinājumu rašanu, ko Komisija var veicināt.

Rietumbalkānu reģionam ir vērienīga iecere – izveidot kopēju reģionālo tirgu (KRT) ar mērķi nodrošināt personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti. Tas sekmēs nodarbinātību un tirdzniecību un atvieglinās muitas procedūras starp partneriem. KRT izveides darbu koordinē Reģionālās sadarbības padome un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums sadarbībā ar investīciju forumu Western Balkans 6 Chamber, kas nodrošina lielāku privātā sektora iesaisti.

Ir panākts progress KRT rīcības plāna īstenošanā, proti, pēdējo trīs gadu laikā ir pieņemti pieci mobilitātes nolīgumi, kas ir saistīti ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu ceļošanas vajadzībām, profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu un piekļuvi augstākajai izglītībai. Pārvarot ieilgušās grūtības, CBTN Apvienotā komiteja 2024. gada oktobrī pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas ievērojami palielina ieguvumus, ko varētu sniegt KRT.

Reģionālā savienotība un sadarbība transporta, enerģētikas un digitālajā jomā tās nodrošināšanai joprojām ir viena no prioritātēm. Transporta kopiena turpināja veicināt regulējuma saskaņošanu un reģionālo integrāciju, vienlaikus arī sekmējot pārvadājumu atvieglošanu, ko panāks ar zaļo joslu iniciatīvu. Minēto mērķu sasniegšanai īsteno arī ceļvežus par 11 noslogotākajām robežšķērsošanas vietām saskaņā ar vienošanos, ko panāca ES un Rietumbalkānu samitā 2024. gada decembrī. Eiropas Komisija ir apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanai, izmantojot Droša un ilgtspējīga transporta programmu, un sniegs tehnisko atbalstu tehnisko pētījumu sagatavošanai par investīcijām; Komisija arī sekmē divpusēju apspriežu rīkošanu ar ES kaimiņvalstīm par procedūru saskaņošanu.  ES un Ukrainas solidaritātes joslas joprojām nodrošina loģistikas maršrutus kritiski svarīgām tirdzniecības plūsmām starp Ukrainu, Moldovu, ES un pārējo pasauli.

Digitālajā jomā papildus saskaņošanai ar ES acquis un noturīgas, stabilas un drošas infrastruktūras izveidei (atbilstīgi ES 5G kiberdrošības rīkkopai un visaptverošiem kibernoturības regulējumiem) Rietumbalkāniem arī ir ļoti svarīgi izstrādāt digitālās identitātes regulējumu un attīstīt digitālos publiskos pakalpojumus. Reģions ir apņēmies izveidot valsts digitālās identitātes makus un pēc tam – līdz 2027. gada beigām – “Balkānu digitālās identitātes maku”. Vairāk nekā 300 pašvaldības ir pieteikušās iniciatīvai “Wi-Fi Rietumbalkāniem”, un pirmos tīklājus uzstādīs 2025. gadā. Komisija atbalsta arī septiņus Eiropas digitālās inovācijas centrus šajā reģionā, kuriem būtu jāpalīdz novērst prasmju trūkumu digitālo tehnoloģiju, arī mākslīgā intelekta, jomā, un ir izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, lai pieteiktos uz finansējumu vēl citu šādu centru izveidei.

Visām pusēm godprātīgi jāīsteno spēkā esošie divpusējie nolīgumi, tajā skaitā Prespas nolīgums starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju un Sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums starp Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju.

Gan Kosovas, gan Serbijas virzība uz pievienošanos ES joprojām ir atkarīga no tā, vai abas valstis panāks jēgpilnu progresu savu attiecību normalizēšanā. Lai īstenotu 2023. gada nolīgumu par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā pielikumu, ir jārīkojas izlēmīgi, taču pagaidām abas valstis ir bijušas pārāk aizņemtas ar iekšpolitisku sarežģījumu risināšanu. Iztrūkstot konstruktīvai iesaistei, abas puses var zaudēt ļoti izdevīgas iespējas. Virzība uz attiecību normalizēšanu ir arī viens no nosacījumiem Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma īstenošanai.

Ukraina ir stratēģiski padziļinājusi diplomātisko iesaisti, lai stiprinātu attiecības ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar ES dalībvalstīm. Saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukraina ir saņēmusi atbalstu politiskās, humānās, ekonomiskās, tehniskās un aizsardzības palīdzības veidā, jo īpaši no Ukrainas kaimiņvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, un arī no vairākām kandidātvalstīm. Ukrainas apņēmību panākt reģionālo stabilitāti un integrāciju atspoguļo tās aktīvā līdzdalība dažādos reģionālos formātos, piemēram, Austrumu partnerībā, Centrāleiropas iniciatīvā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijā, Demokrātijas un ekonomiskās attīstības organizācijā un Reģionālās sadarbības padomē.

Moldova uztur labas attiecības ar kaimiņvalstīm un pārējām kandidātvalstīm, izmantojot divpusējas, trīspusējas un reģionālas iniciatīvas. Notiek regulāra viedokļu apmaiņa ar Ukrainu un Rietumbalkānu valstīm par pievienošanās procesu. Saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu Moldova ir izveidojusi un pilnveidojusi sekmīgu sadarbību ar Ukrainu un Rumāniju, arī trīspusējos formātos, gan tehniskā, gan augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz enerģētisko drošību, pārvadājumiem un savienotību. Moldovas valdība konsekventi saskaņo savu nostāju ar starptautiskajiem paziņojumiem, kuros nosodīta Krievijas militārā agresija, un izrāda solidaritāti Ukrainai.

Turpinās attiecību atjaunošana starp Turciju un Grieķiju. Pārskata periodā Turcija neveica nedz neatļautas urbšanas darbības Vidusjūras austrumdaļā, nedz lidojumus pāri Grieķijas salām Egejas jūrā, tomēr tika ziņots par Grieķijas gaisa telpas un satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Joprojām tika ziņots par Grieķijas teritoriālo ūdeņu robežas pārkāpšanu, turklāt incidentu skaits ir ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu. Neatrisinātais jautājums par kontinentālo šelfu un ekskluzīvajām ekonomikas zonām vēl aizvien ir iemesls spriedzei divpusējās attiecībās, taču dialogs turpinājās.

Kā 2024. gada decembrī atkārtoti uzsvēra Padome 19 , turpmākā ES un Turcijas sadarbības paplašināšanā ES piešķir īpašu nozīmi Kipras noregulējuma sarunu atsākšanai un progresam tajās. Pārskata periodā Turcija neuzrādīja progresu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku un joprojām nav izpildījusi pienākumu pilnībā īstenot ES un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu. Turcija vēl aizvien noraida divu kopienu, divu zonu federācijas modeli, kura pamatā ir ANO Drošības padomes rezolūcijas, un apgalvo, ka divu valstu risinājums ir labāks. Tajā pašā laikā Turcija piedalījās divās neformālās sanāksmēs ar piecu pušu dalību, kuras notika ANO ģenerālsekretāra aizgādībā. Opozīcijas kandidāts, kas uzvarēja prezidenta vēlēšanās Kipras turku kopienā 2025. gada oktobrī, pauda gatavību oficiālām izlīguma sarunām. ES 2024. gada decembrī atzinīgi novērtēja ANO ģenerālsekretāra veiktos pasākumus izlīguma sarunu atsākšanai un 2025. gada maijā – ANO ģenerālsekretāra personīgās sūtnes Kipras jautājumos atkārtotu iecelšanu. Eiropas Komisija 2025. gada maijā iecēla īpašo sūtni Kiprā. ES ir gatava aktīvi atbalstīt visus ANO vadītā procesa posmus, izmantojot visus tās rīcībā esošos piemērotos līdzekļus, un pēdējā laikā to vēlreiz apliecināja Eiropadome 2024. gada aprīļa secinājumos un Padome 2024. gada decembra secinājumos 20 . Tagad ir ārkārtīgi svarīgi, lai Turcija iesaistītos un aktīvi palīdzētu panākt taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu Kipras jautājuma noregulējumu ANO sistēmas ietvaros, pamatojoties uz divu kopienu, divu zonu federāciju ar politisku vienlīdzību un ievērojot attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, kā arī atbilstīgi ES acquis un principiem, kas ir ES pamatā.

Gruzija kopumā uztur labas divpusējās attiecības ar savām kaimiņvalstīm un pārējām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Gruzija un Turcija ir noslēgušas stratēģisku partnerību un uztur sakarus augstā līmenī, cita starpā arī Augsta līmeņa stratēģiskās sadarbības padomē. Lai gan Gruzija atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, Ukraina ir paudusi bažas par to, ka Gruzija nav pievienojusies ES sankcijām pret Krieviju un ka starp abām valstīm nenotiek militārā un tehniskā sadarbība. Gruzijai un Moldovai tradicionāli ir labas divpusējās attiecības.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis vēl nepieredzētu nestabilitāti Melnās jūras reģionā un izgaismojis nepieciešamību pēc iesaistes, kas vērsta uz nākotni. ES 2025. gada maijā publiskoja stratēģisko pieeju Melnās jūras reģionam 21 , kuras mērķis ir veicināt savienotību un izaugsmi, savienojot Eiropu ar Dienvidkaukāzu un Vidusāziju. Stratēģija stiprinās ES kā uzticama ģeopolitikas dalībnieka lomu Melnās jūras reģionā. Stratēģijas mērķis ir sniegt reālus ieguvumus partneriem Melnās jūras reģionā (Ukraina, Moldova, Gruzija, Turcija, Armēnija un Azerbaidžāna) un pašai ES, šajā nolūkā ieguldot svarīgās un savstarpēji izdevīgās partnerībās un padziļinot tās, un sekmējot reģionālo sadarbību savienotības jomā. Turpmākā sadarbība ar Melnās jūras reģionu ir strukturēta trīs pīlāros: i) drošības, stabilitātes un noturības uzlabošana, ii) ilgtspējīgas izaugsmes un labklājības veicināšana un iii) vides aizsardzības, klimatnoturības un sagatavotības klimata pārmaiņām, civilās aizsardzības veicināšana.

IV. Informācija un sabiedrības iesaiste

Pievienošanās ES ir visas sabiedrības kopīgs projekts, jo tā ir uz pamattiesībām un demokrātiskām vērtībām balstīta sabiedrības modeļa izvēle, un katrai valstij ir jāpieņem šis lēmums ar aktīvu sabiedrības iesaisti, jo tas noteiks valsts nākotni. Projektā jāiesaistās ne tikai valdībai, bet arī opozīcijai, iedzīvotājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām kopienām. Lai reāli īstenotu šādu izvēli, tai ir jābalstās uz demokrātisko leģitimitāti un plašu politisko un sabiedrisko vienprātību. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, gan ES, un tam jāatspoguļojas valsts vadītāju komunikācijā ar pilsoņiem. Cilvēku savstarpējā dialoga veicināšana, izmantojot kultūru, jaunatni un sportu, ir būtiska, lai panāktu savstarpēju sapratni un uzticēšanos.

Jaunākā Eirobarometra speciālaptauja par attieksmi pret ES paplašināšanos ES pilsoņu vidū parādīja, ka lielākā daļa ES pilsoņu (56 %) atbalsta turpmāku ES paplašināšanos. Vienlaikus tikai katrs trešais ES pilsonis (32 %) jūtas informēts par paplašināšanās procesu, savukārt divas trešdaļas (67 %) uzskata, ka informācija par to ir nepietiekama. Visā Savienībā ir jāpieliek vairāk pūļu, lai reaģētu uz ES pilsoņu bažām un izskaidrotu paplašinātās Savienības priekšrocības. Sabiedrības viedoklis paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs kopumā vēl aizvien ir pozitīvs. Efektīva komunikācija, kā arī aktīva cīņa pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, arī dezinformāciju, ir stratēģiska nepieciešamība, jo šādas manipulācijas ar informāciju rada arvien lielākus drošības apdraudējumus gan ES, gan paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Ļoti svarīgs ES dalībvalstu un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu pienākums ir aktīvi informēt iedzīvotājus un sniegt tiem precīzu informāciju par procesu, kādā notiek pievienošanās ES. Sabiedrība ir pelnījusi skaidri zināt, kā pieņem lēmumus par paplašināšanos un kas tiek darīts, lai sagatavotu Savienību sekmīgai paplašināšanai. Dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par lēmumiem, ko tās pieņem, un atklāti jāizskaidro tie saviem iedzīvotājiem. Komisija ir gatava atbalstīt šos centienus 22 , lai veicinātu lielāku sabiedrības uzticēšanos paplašināšanās procesam un palīdzētu nodrošināt sekmīgai procesa norisei nepieciešamo leģitimitāti.

V. SECINĀJUMI UN IETEIKUMI    

I.

1.Dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums spēcīgā, stabilā, drošā un vienotā Eiropā, kuras pamatā ir kopīgas demokrātiskas vērtības. Ieguldījumi paplašināšanās procesā ir arī ieguldījumi ES stratēģiskajā drošībā un ilgtermiņa ekonomiskajās interesēs.

2.Paplašināšanās ir un arī turpmāk būs stingrs, taisnīgs un uz nopelniem balstīts process, kura pamatā ir objektīvais progress, ko panākusi katra paplašināšanās procesā iesaistītā valsts. Tam ir nepieciešama apņēmība īstenot neatgriezeniskas reformas visās ES tiesību jomās, īpašu uzmanību pievēršot paplašināšanās procesa pamatjautājumiem. Demokrātija, tiesiskums un pamatvērtības arī turpmāk būs ES paplašināšanās politikas stūrakmeņi. Kandidātvalstīm ir jāņem vērā un jāīsteno stingras un ilglaicīgas reformas, nodrošinot savas ekonomikas, demokrātisko sistēmu un sabiedrības paliekošu pārveidi. Tas nozīmē, ka paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jāpiekrīt transformatīvām pārmaiņām, jāveido uzticēšanās un jānodrošina vienota izpratne visā sabiedrībā. Cīņai pret korupciju ir jāvelta pastāvīga uzmanība. Dalība Eiropas Savienībā ir stratēģiska izvēle. Partneriem ir stingri un nepārprotami jāpieņem un jāveicina ES vērtības. Saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, arī ar ES noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, vēl vairāk nekā iepriekš kalpo par apliecinājumu kopīgām vērtībām un stratēģiskajai orientācijai jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā.

3.Gada laikā ir panākts ievērojams progress. Ņemot vērā paplašināšanās procesa tempa paātrināšanos dažās kandidātvalstīs, ES paplašināšanās turpmākajos gados ir reāli iespējama. Pamatojoties uz iepriekšējos gados paveikto, tagad paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un ES ir pienācis laiks veikt konkrētus pasākumus.

4.Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jāpastiprina centieni, jo īpaši tām, kuras ir izvirzījušas vērienīgus mērķus attiecībā pievienošanās sarunu pabeigšanu.

5.Šos centienus ES ir gadu gaitā atbalstījusi ar dažādiem instrumentiem. Tā pārskatīja paplašināšanās metodiku. Piedāvājot pakāpenisku integrāciju, ES dod paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm iespēju paātrināt un padziļināt to integrāciju ES un sniegt saviem iedzīvotājiem konkrētus rezultātus. Tā izstrādāja apstākļiem pielāgotu satvaru, paredzot īpašus finanšu instrumentus paplašināšanās atbalstam, tajā skaitā nesen pieņemtos izaugsmes plānus Rietumbalkāniem un Moldovai un Ukrainas plānu un mehānismus attiecīgo plānu īstenošanai. Tā pastiprināja sadarbību drošības un aizsardzības jomā ar vairākām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm.

6.Patlaban ES veic turpmākus sagatavošanās pasākumus brīdim, kad Savienība kļūs plašāka un spēcīgāka.

a.Komisija gatavo pirmspievienošanās politikas pārskatus un reformas, kurās novērtēta paplašināšanās ietekme uz galvenajām politikas jomām.

b.Komisijas priekšlikums nākamajai daudzgadu finanšu shēmai paredz izmantot jauno instrumentu “Eiropa pasaulē”, lai nodrošinātu nepieciešamo finansiālo un uz politiku balstīto atbalstu, kas palīdzēs kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm sasniegt progresu virzībā uz dalību ES. Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka tad, ja Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, daudzgadu finanšu shēmu attiecīgi pārskata saskaņā ar atbilstošajiem pievienošanās līgumiem, lai ņemtu vērā no šādas pievienošanās Savienībai izrietošos nepieciešamos izdevumus.

c.Komisija arī stiprinās iesaistes pasākumus paplašināšanās apspriešanai gan Savienībā, gan kandidātvalstīs, plānojot tajos pārrunāt ne tikai priekšrocības, ko sniegs paplašinātā Savienība, bet arī iespējas risināt problēmas. Efektīva komunikācija, kā arī aktīva cīņa pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, arī dezinformāciju, ir stratēģiska nepieciešamība. Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests ir gatavi atbalstīt dalībvalstu centienus vēl vairāk nostiprināt sabiedrības uzticēšanos paplašināšanās procesam un palīdzēt nodrošināt sekmīgai procesa norisei nepieciešamo leģitimitāti.

d.Lai nodrošinātu, ka jaunās dalībvalstis arī turpmāk ievēro un aizsargā pašu ieviestos uzlabojumus tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā, Komisija uzskata, ka nākotnē pievienošanās līgumos būtu jāiekļauj stingrāki pasākumi aizsardzībai pret regresu to saistību izpildē, ko valstis uzņēmās pievienošanās sarunu laikā.

7.Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesa un paplašināšanās procesa būtiski elementi ir labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība. Reģionālā sadarbība un apņemšanās attiecībā uz kopējo reģionālo tirgu ir būtiskas arī pakāpeniskai integrācijai. Joprojām ir svarīgi pārvarēt pagātnes mantojumu un risināt strīdus, ko izraisījuši konflikti 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Ir jāatrisina līdz šim vēl nenokārtoti divpusējie jautājumi, arī attiecībā uz pēctecību, tajā skaitā robežu jautājumi un taisnīguma nodrošināšana kara noziegumos cietušajiem, vēl aizvien bezvēsts pazudušo personu identificēšana un pagātnes nežēlīgo noziegumu precīzas uzskaites izveidošana reģionālā līmenī. Atzīstot izlīguma sarežģītību, ES tomēr ir gatava atbalstīt un atvieglot visus šādus centienus, izmantojot dažādos tās rīcībā esošos instrumentus un politikas pamatnostādnes. Kosovas un Serbijas attiecību normalizēšana ES veicinātajā dialogā ir būtiska abu partneru virzībai uz Eiropu, un tie var zaudēt svarīgas iespējas, ja nepanāks progresu šajā jautājumā.

8.Divpusējie jautājumi joprojām negatīvi ietekmē pievienošanās procesu un kavē paplašināšanās partneru reģionālo integrāciju. Paplašināšanās satvars nodrošina vispārēju politisko vidi, kas sekmē nenokārtoto divpusējo jautājumu risināšanu un savstarpēji pieņemamu risinājumu rašanu, ko Komisija ir gatava veicināt.

II.

9.Melnkalnē process, lai pievienotos ES, ir valsts svarīgākā prioritāte, un tā ir Melnkalnes iestāžu skaidra politiska apņemšanās, ko parasti atspoguļo arī politikas lēmumi. Cita starpā joprojām tiek nodrošināta 100 % saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, arī attiecībā uz sankcijām. Skaidru noteikumu trūkums un pretrunīgi sekundārie tiesību akti par tiesnešu iecelšanu 2024. gada decembrī izraisīja institucionālo krīzi, kas tika pārvarēta 2025. gada marta vidū. Valdība darbojas kopumā stabilā politiskā vidē, īsteno reformas un pagājušajā gadā ievērojami paātrināja sagatavošanās darbus dalībai ES. Starpvaldību konferencēs 2024. gada decembrī un 2025. gada jūnijā tika provizoriski slēgtas vēl četras sarunu sadaļas, un plānā par turpmāku sadaļu provizorisku slēgšanu pēc attiecīgo nosacījumu izpildes ir izvirzīti vērienīgi mērķi.

Komisija uzskata, ka saskaņā ar sarunu programmu pašlaik ir nodrošināts vispārējs līdzsvars starp progresu tiesiskuma sadaļās, no vienas puses, un progresu, kas pievienošanās sarunās panākts visās sadaļās, no otras puses. Melnkalnes valdība ir vairākkārt apliecinājusi, ka tās mērķis ir pabeigt pievienošanās sarunas līdz 2026. gada beigām. Komisija uzskata, ka, saglabājot līdzšinējo tempu reformu īstenošanā, Melnkalne varēs sasniegt šo vērienīgo mērķi. Lai to panāktu, Melnkalnei vislielākā uzmanība būtu jāpievērš tiesiskuma sadaļu īstenošanai un turpmāka progresa panākšanai tādās svarīgās jomās kā vārda brīvība un mediju brīvība, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, reformu paātrināšana un padziļināšana attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, profesionalitāti un pārskatatbildību un pilnīga saskaņotība ar ES vīzu politiku. Starp problēmām, kuras vēl jāatrisina, ir savlaicīga iecelšana augsta līmeņa amatos tiesu iestādēs un prokuratūrā. Nozaru sarunu sadaļās vissvarīgāk ir nekavējoties pievērsties nozīmīgāko ar ES saistīto reformu īstenošanai un slēgšanas kritēriju izpildei, pamatojoties uz strukturētu un labi izplānotu pieeju, jo tas nodrošinās progresu virzībā uz integrāciju ES. Ir būtiski arī turpmāk nodrošināt plašu politisku vienprātību par svarīgākajām reformām. 

Ja Melnkalne turpinās gatavoties dalībai ES līdzšinējā tempā, Komisija saskaņā ar iedibināto praksi izstrādās finanšu paketes projektu un pēc tam kopējo nostāju projektus sarunu slēgšanai par finanšu un budžeta noteikumiem un sāks gatavot kopējās nostājas projektu par iestāžu sadaļu.

10.Pievienošanās sarunas ar Albāniju sāka ritēt nepieredzēti strauji – notika vēl četras starpvaldību konferences, kuru rezultātā tika sāktas sarunas par piecām kopām. Ļoti daudz ir paveikts, gatavojoties pēdējās kopas atvēršanai šogad. Šis lieliskais rezultāts skaidri apliecina Albānijas stingro politisko apņemšanos un tās sabiedrības nepārprotamo vēlmi pievienoties ES. Albānija turpināja gūt progresu pamatjautājumu kopā paredzēto reformu īstenošanā. Albānijas pilnīgā saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku apliecina valsts stratēģisko izvēli.

Komisija uzskata, ka saskaņā ar sarunu programmu pašlaik ir nodrošināts vispārējs līdzsvars starp progresu tiesiskuma sadaļās, no vienas puses, un progresu, kas pievienošanās sarunās panākts visās sadaļās, no otras puses. Albānijas valdība ir vairākkārt apliecinājusi, ka tās mērķis ir pabeigt pievienošanās sarunas līdz 2027. gada beigām. Komisija uzskata, ka, saglabājot līdzšinējo tempu reformu īstenošanā, Albānija varēs sasniegt šo vērienīgo mērķi. Turpmāka progresa sasniegšanā neatliekama prioritāte ir aktīvāka reformu īstenošana attiecībā uz pamatjautājumiem, jo īpaši tiesiskuma jomā, kur vajadzētu ātri pabeigt starpposma kritēriju izpildi, kas ir iespējams jau tuvākajā nākotnē. Citās sarunu sadaļās vissvarīgāk ir paātrināt nozīmīgāko, bet līdz šim vēl nepieņemto leģislatīvo un institucionālo priekšlikumu pieņemšanu. Tas attiecas ne tikai uz tām sadaļām, kuras varētu provizoriski slēgt īstermiņā, bet arī uz tām, kurās ir jāveic ieguldījumi vai pielāgojumi ilgākā termiņā, piemēram, finanšu pakalpojumu jomā. Albānija ir panākusi progresu to reformu īstenošanā, kuras attiecas uz aktīvu starptautisko sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā un spēju veidošanu finanšu izmeklēšanas jomā, bet tai vēl ir jāturpina īstenot uzlabojumus attiecībā uz tādu noziegumu izmeklēšanu, kas ir saistīti ar narkotiku tirdzniecību, un uz noziedzīgu grupu atklāšanu un likvidēšanu. Iekļaujoša un konstruktīva sadarbība starp valdošo partiju un opozīciju, kā arī ar visām ieinteresētajām personām ir būtiska, lai reformām būtu ilglaicīga ietekme.

11.Neraugoties uz Krievijas agresijas kara izraisītajiem ļoti sarežģītajiem apstākļiem valstī, Ukraina arī pēdējā gada laikā apliecināja stingru apņēmību turpināt virzību uz pievienošanos ES. Skrīninga procesa pabeigšana 2025. gada septembrī bija solis uz priekšu Ukrainas pievienošanās procesā. Maijā valsts pieņēma ceļvežus attiecībā uz tiesiskumu, valsts pārvaldes reformu un demokrātisko iestāžu darbību, kā arī rīcības plānu attiecībā uz nacionālajām minoritātēm un savu nostāju sarunās par pamatjautājumu kopu. Komisijas vērtējums par minētajiem ceļvežiem un rīcības plānu ir pozitīvs. Ukraina turpināja veicināt integritāti un meritokrātiju tiesu sistēmā un nodrošināt noteikumu izpildi augsta līmeņa korupcijas lietās. Tā ir arī sākusi reformas vairākās tiesībaizsardzības struktūrās. Ar karastāvokli saistītie pamattiesību ierobežojumi kopumā joprojām ir samērīgi.

Nesenās negatīvās tendences, tajā skaitā spiediena izdarīšana uz specializētajām korupcijas apkarošanas aģentūrām un pilsonisko sabiedrību, ir apņēmīgi jāpavērš pretējā virzienā. Ukrainai arī jāpanāk turpmāks progress tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības nozares neatkarības, integritātes, profesionalitātes un efektivitātes stiprināšanā, kā arī organizētās noziedzības apkarošanā. Pamattiesību aizsardzības jomā ir vēl vairāk jāuzlabo saskaņotība ar ES standartiem, un jāturpina arī reformas attiecībā uz valsts pārvaldi un decentralizāciju.

Ukrainas valdība ir paziņojusi, ka tās mērķis ir pabeigt pievienošanās sarunas līdz 2028. gada beigām. Komisija ir apņēmusies atbalstīt šo vērienīgo mērķi, taču uzskata, ka tādā gadījumā ir jāpaātrina reformu temps, jo īpaši pamatjautājumu jomā un konkrēti attiecībā uz tiesiskumu. Komisija novērtējumā atzina, ka Ukraina ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus 1. kopas (“Pamatjautājumi”), kā arī 6. kopas (“Ārējās attiecības”) un 2. kopas (“Iekšējais tirgus”) atvēršanai. Komisija sagaida, ka Ukraina izpildīs arī nosacījumus, kas vajadzīgi atlikušo trīs kopu atvēršanai līdz gada beigām. Komisija turpinās darbu, lai Padome varētu pieņemt attiecīgos lēmumus un līdz gada beigām būtu atvērtas visas kopas. Lai gan fundamentālo reformu jomā ir panākts noteikts progress, ir būtiski turpināt centienus.

12.Moldovas iedzīvotāji 2025. gada 28. septembrī balsoja parlamenta vēlēšanās, kuru rezultāti apliecināja, ka jaunievēlētā parlamenta vairākums ir cieši apņēmies sekmēt valsts virzību uz ES. EDSO/ODIHR secināja, ka vēlēšanu norise bija sekmīga, neskatoties uz vēl nepieredzētu Krievijas iejaukšanos. Iejaukšanās ietvēra labi organizētas un rūpīgi izstrādātas dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumus un nelikumīgu finansēšanu. Skrīninga procesa pabeigšana 2025. gada septembrī bija solis uz priekšu Moldovas pievienošanās procesā. Turklāt pavasarī valsts pieņēma ceļvežus attiecībā uz tiesiskumu, valsts pārvaldes reformu un demokrātisko iestāžu darbību. Komisijas vērtējums par ceļvežiem ir pozitīvs. Ceļā uz pievienošanos ES Moldova turpināja īstenot nozīmīgas reformas, tajā skaitā attiecībā uz augsta līmeņa tiesnešu un prokuroru pārbaudi un iecelšanu amatā, korupcijas apkarošanu un mediju brīvību.

Moldovas valdība ir paziņojusi, ka tās mērķis ir līdz 2028. gada sākumam provizoriski pabeigt pievienošanās sarunas. Komisija ir apņēmusies atbalstīt minēto mērķi, ko tā uzskata par vērienīgu, taču sasniedzamu, ja Moldova paātrinās reformu īstenošanas tempu. Komisija novērtējumā atzina, ka Moldova ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus 1. kopas (“Pamatjautājumi”), kā arī 6. kopas (“Ārējās attiecības”) un 2. kopas (“Iekšējais tirgus”) atvēršanai. Komisija sagaida, ka Moldova izpildīs arī nosacījumus, kas vajadzīgi atlikušo trīs kopu atvēršanai līdz gada beigām. Komisija turpinās darbu, lai Padome varētu pieņemt attiecīgos lēmumus un līdz gada beigām tiktu atvērtas visas kopas. Raugoties nākotnē, izšķiroša nozīme būs centienu pastiprināšanai pamatjautājumu jomā – gan attiecībā uz tiesiskumu plašākā nozīmē, arī korupcijas apkarošanas iestāžu sadarbības uzlabošanu un stabilu rezultātu sasniegšanu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgo tiesas nolēmumu pieņemšanā, gan attiecībā uz turpmākām reformām valsts pārvaldē.

13.Polarizācija Serbijas sabiedrībā ir padziļinājusies, ņemot vērā masveida protestus, kas kopš 2024. gada novembra notiek visā Serbijā un atspoguļo iedzīvotāju vilšanos, cita starpā par korupciju un pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu valstī, un ko saasināja gadījumi, kad pret protestētājiem tika vērsts pārmērīgs spēks un tika izdarīts spiediens uz pilsonisko sabiedrību. Tāpēc situācija kļūst aizvien sarežģītāka, un šķeltnieciska retorika ir būtiski mazinājusi uzticēšanos ieinteresēto personu starpā, kas savukārt ietekmē pievienošanās procesu. Reformas ir ievērojami palēninājušās. Bieži izskan pret ES vērsti vēstījumi, ko pauž arī politiķi un pēc tam izplata mediji, taču šādi vēstījumi ir jāizbeidz. Jāatzīst, ka pēdējā laikā Serbija ir uzlabojusi saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tomēr valstij būtu jāvelta vairāk pūļu stabilākas un plašākas saskaņotības panākšanai. Serbijai būtu skaidri jāapliecina ģeopolitiskā orientācija uz ES, cita starpā sākot nodrošināt saskaņotību ar ierobežojošajiem pasākumiem, ko ES ir noteikusi saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Jānorāda, ka daži no pēdējā laika notikumiem tomēr ir pozitīvi. Serbija grozīja tiesību aktus mediju jomā, lai tie būtu vēl vairāk saskaņoti ar ES acquis un Eiropas standartiem. Komisijas 2021. gadā pieņemtais novērtējums par to, ka Serbija ir izpildījusi kritērijus 3. kopas (“Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme”) atvēršanai, vēl aizvien ir spēkā

Turpmāk Komisija sagaida, ka nesen atsāktais process jaunas padomes iecelšanai elektronisko mediju regulatīvajā iestādē (REM) un likumdošanas process, lai pieņemtu likumu par vienoto vēlētāju reģistru, tiks pabeigts un īstenots pārliecinošā un iekļaujošā veidā, iesaistot pilsonisko sabiedrību un visas ieinteresētās personas, arī opozīciju. Serbijai vajadzētu atsākt reformas tiesu sistēmā un vispārīgi pamattiesību jomā un steidzami novērst regresu vārda brīvības jomā un akadēmiskās brīvības ierobežojumus, kā arī nodrošināt progresu attiecībā uz vēlēšanu regulējumu un pabeigt nodalīšanu enerģētikas nozarē. To valstu saraksts, ar kurām Serbijai ir bezvīzu režīms, būtu jāsaskaņo ar attiecīgo ES sarakstu. Pastāvīgi jāpievērš uzmanība tam, lai saglabātu vispārējo līdzsvaru starp progresu tiesiskuma sadaļās un attiecību normalizēšanu ar Kosovu, no vienas puses, un progresu, kas pievienošanās sarunās panākts visās sadaļās, no otras puses. ES veicinātajā dialogā tiek sagaidīts, ka Serbija izpildīs visas saistības, kas izriet no nolīguma par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā pielikuma par nolīguma īstenošanu, kā arī no visiem iepriekšējiem dialoga gaitā noslēgtajiem nolīgumiem. ES veicina dialogu starp Serbiju un Kosovu ar mērķi veicināt sadarbību, panākt progresu ceļā uz ES un uzlabot cilvēku dzīvi minētajās valstīs.

Komisija ir gatava atbalstīt Serbiju tādu demokrātisko pārmaiņu ieviešanā, kādas ir jāievieš ikvienai valstij, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti. Serbijai ir jāizkļūst no pašreizējā politiskā strupceļa un jānovērš sabiedrības šķelšanās, atjaunojot savstarpējo uzticēšanos starp politiskajiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, un jārada apstākļi iekļaujošam dialogam, kas ir nepieciešams progresa panākšanai nozīmīgākajās īstenojamajās reformās. Serbijai ir jāstiprina apņemšanās virzīties uz dalību ES un politiskā griba pārliecinoši īstenot nepieciešamās reformas, skaidri apliecinot to ar konkrētām izlēmīgām darbībām un atspoguļojot publiskajā komunikācijā. Lai panāktu progresu virzībā uz ES, Serbijai ir jāsasniedz taustāmi rezultāti korupcijas apkarošanā un tiesiskuma stiprināšanā, cita starpā arī attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, mediju brīvību un vēlēšanu reformām, jānodrošina patiesi labvēlīga vide pilsoniskajai sabiedrībai un jāveic pārliecinoši pasākumi, lai izbeigtu dezinformācijas izplatīšanu un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju.

14.Ziemeļmaķedonija turpina nodrošināt pilnīgu saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kas apliecina valsts stratēģisko izvēli. Iestādes turpināja izstrādāt ceļvežus attiecībā uz tiesiskumu, valsts pārvaldes reformu un demokrātisko iestāžu darbību, kā arī rīcības plānu minoritāšu aizsardzībai, kura galīgo redakciju jāapstiprina iekļaujošā procesā. Tomēr pēdējā gada laikā Ziemeļmaķedonija nav veikusi nekādus izlēmīgus pasākumus, lai gūtu progresu pievienošanās sarunās. Ziemeļmaķedonija vēl nav pieņēmusi attiecīgus grozījumus Konstitūcijā, lai attiecinātu to arī uz valsts teritorijā dzīvojošiem citu tautību iedzīvotājiem, piemēram, bulgāriem, kā tas minēts Padomes 2022. gada jūlija secinājumos un ko Ziemeļmaķedonija apņēmās paveikt. Visām pusēm godprātīgi jāīsteno divpusēji nolīgumi ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā Prespas nolīgums starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju un Sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums starp Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju.

Attiecībā uz sarunu sākšanas kritērijiem ir jārīkojas ātri, izlēmīgi un saskaņā ar sarunu programmu, lai pēc attiecīgo nosacījumu izpildes iespējami drīzāk atvērtu 1. kopu. Ziemeļmaķedonijai būtu jāpastiprina centieni īstenot ar ES saistītas reformas, jo īpaši pamatjautājumu kopā un konkrēti tiesiskuma nodrošināšanai, ko jāpanāk, aizsargājot tiesu iestāžu neatkarību un integritāti un stiprinot cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Korupcija būtu jāapkaro neatlaidīgi, cita starpā stiprinot noteikumu izpildes nodrošināšanu un gūstot pārliecinošus panākumus augsta līmeņa lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgo notiesājošu spriedumu pieņemšanā.

15.Bosnijā un Hercegovinā virzību uz pievienošanos ES aizkavēja politiskā krīze administratīvajā vienībā Republika Srpska, kas izraisīja valdošās koalīcijas sabrukumu. Minētā iemesla dēļ tika pieņemtas tikai dažas reformas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka 2025. gada septembrī Bosnija un Hercegovina iesniedza reformu programmu Komisijai saskaņošanai. Bosnijas un Hercegovinas pastāvīgā un pilnīgā saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku apliecina valsts stratēģisko izvēli. Pēc nesenajām institucionālajām pārmaiņām administratīvajā vienībā Republika Srpska Bosnijai un Hercegovinai ir iespēja pievērsties to reformu īstenošanai, kuras ir jāveic ceļā uz ES.

Ievērojot Eiropadomes 2024. gada marta lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu, Bosnijas un Hercegovinas iestāžu uzmanības centrā būtu jāatgriežas visiem attiecīgajiem pasākumiem, kurus jāveic saskaņā ar Komisijas 2022. gada oktobra ieteikumu. Minētie pasākumi ietver Tiesu likuma un Likuma par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi galīgo redakciju izstrādi un pieņemšanu saskaņā ar Eiropas standartiem. Bosnijai un Hercegovinai ir arī jāizstrādā valsts plāns acquis pieņemšanai un steidzami jāieceļ valsts IPA koordinators. Progress minētajos jautājumos, kā arī galvenā sarunu vedēja iecelšana ir būtiska, lai Komisija varētu iesniegt Padomei sarunu programmu un sākt ES acquis skrīninga procesa skaidrojošo daļu. Jautājumi, kas norādīti Komisijas atzinumā par valsts pieteikumu dalībai ES, tajā skaitā par pārvaldību un konstitucionālajām un vēlēšanu reformām, būtu jārisina steidzami.

16.Kosova ir potenciāla kandidātvalsts, kuras apņemšanās virzīties uz dalību ES ir visu politikas dalībnieku nemainīga nostāja ar plašu atbalstu arī sabiedrībā. Kosova nodrošina pilnīgu saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Tomēr pirms parlamenta vēlēšanām 2025. gada februārī Kosovas iekšpolitikā bija vērojama šķeltnieciska retorika, bet pēc vēlēšanām politikas dalībnieki nespēja izveidot galvenās struktūras līdz pat oktobrim, kad parlaments beidzot sāka darbu oficiāli, jo politiķi ilgi nevēlējās piekāpties un panākt risinājumu sarunu ceļā. Ņemot vērā iepriekš minēto, pēc 2025. gada februāra vēlēšanām reformu temps kopumā palēninājās, kā arī turpinājās šķeltnieciska politika. ES atzinīgi novērtēja vietējo vēlēšanu pirmo kārtu, kas noritēja mierīgi un iekļaujoši, piedaloties visām kopienām, un kurās bija konkurence starp kandidātiem. Ir panākts noteikts progress, jo īpaši smagās un organizētās noziedzības apkarošanā un digitālajā pārveidē.

Nākamajā periodā Kosovai ir no jauna jāpievēršas virzībai uz ES, panākot sadarbību starp partijām un izvirzot par prioritāti tik ļoti nepieciešamās reformas, jo īpaši tiesiskuma un vārda brīvības jomā. Kosovai būtu jāturpina risināt situāciju saistībā ar nepamatotiem patvēruma pieteikumiem, ko Kosovas pilsoņi iesniedz ES. Komisija ir gatava pēc pieprasījuma sagatavot atzinumu par Kosovas dalības pieteikumu. ES veicinātajā dialogā tiek sagaidīts, ka Kosova izpildīs visas saistības, kas izriet no nolīguma par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā pielikuma par nolīguma īstenošanu, kā arī no visiem iepriekšējiem dialoga gaitā noslēgtajiem nolīgumiem. ES veicina dialogu starp Serbiju un Kosovu ar mērķi veicināt sadarbību, panākt progresu ceļā uz ES un uzlabot cilvēku dzīvi minētajās valstīs. Komisija ir spērusi pirmos soļus, lai no 2025. gada maija pakāpeniski atceltu spēkā esošos pasākumus. Komisijas turpmākā rīcība ir atkarīga no tā, vai nepārtrūks situācijas deeskalācija valsts ziemeļos. Komisija plāno turpināt pasākumu atcelšanu, ja varas nodošana pēc vietējo vēlēšanu otrās kārtas ziemeļos notiks netraucēti un saspīlējums turpinās mazināties.

17.Turcija ir kandidātvalsts un ļoti svarīga Eiropas Savienības partnere. Taču pievienošanās sarunas ar Turciju kopš 2018. gada ir apturētas saskaņā ar Padomes lēmumu. Fakti, kas bija šāda lēmuma pamatā, joprojām ir aktuāli, jo īpaši ņemot vērā turpmāku regresu, kas šogad tika novērots pamattiesību un tiesiskuma jomā, arī attiecībā uz tiesu iestādēm. Turcijai kā ilggadīgai Eiropas Padomes dalībvalstij un ES kandidātvalstij atbilstīgi savām saistībām būtu jāievēro visaugstākie demokrātijas standarti un jānovērš minētais regress.

Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta nodrošināt stabilu un drošu vidi Vidusjūras austrumdaļā un attīstīt sadarbībā balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar Turciju, jo īpaši attiecībā uz starpreģionālo drošības un savienotības programmu, kuras mērķis ir tuvināt ES Dienvidkaukāzam un Vidusāzijai un uzlabot Melnās jūras reģiona drošību. Ņemot vērā ģeopolitiskos sarežģījumus, kā arī ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītās problēmas, partnerība ar Turciju būtu jāpastiprina. Pateicoties uzlabotai reģionālajai stabilitātei Vidusjūras austrumdaļā un labu kaimiņattiecību veicināšanai, tika veikti konkrēti pasākumi to jautājumu risināšanā, kas skar kopīgas intereses. Turpinājās augsta līmeņa iesaiste, un atsākās augsta līmeņa dialogs par ekonomiku. Notika arī augsta līmeņa dialogi par tirdzniecību, kā arī par migrāciju un drošību. Turcija ir nozīmīgs reģionālais dalībnieks ārpolitikas jomā, kas ir svarīgs elements ES un Turcijas attiecību kontekstā – pat tad, ja pastāv atšķirīgi viedokļi atsevišķos ārpolitikas jautājumos. Turcijas formālā saskaņotība ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku vēl aizvien ir ļoti zemā līmenī, lai gan tās intereses un mērķi bieži vien sakrīt ar galvenajām norisēm reģionā (miers un savienotība Dienvidkaukāzā, stabilitāte Sīrijā, pamiers Gazā un mērķis panākt divu valstu risinājumu). Turcija īstenoja konkrētus pasākumus, lai apturētu pret Krieviju vērsto ES sankciju apiešanu savā teritorijā, tomēr Turcijai būtu vēl aktīvāk jāsadarbojas ar ES jautājumā par sankciju apiešanas novēršanu.

Saskaņā ar 2023. gada kopīgo paziņojumu un Eiropadomes secinājumiem ES būtu jāturpina piemērot pakāpenisku, samērīgu un atsaucamu pieeju sadarbības aktivizēšanai ar Turciju svarīgākajās jomās. Turcijai būtu jāturpina pašas konstruktīvie centieni un jārisina jautājumi, par kuriem ES paudusi bažas. Turcijai būtu jāievēro starptautiskās tiesības, labas kaimiņattiecības un ES dalībvalstu suverenitāte. Tiek sagaidīts, ka Turcija aktīvi atbalstīs sarunas, lai panāktu taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu Kipras jautājuma noregulējumu ANO sistēmas ietvaros saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, arī tajās minētajiem ārējiem aspektiem, un atbilstīgi principiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un acquis. Turcijai ir arī jāpilda savs pienākums nodrošināt ES un Turcijas asociācijas nolīguma papildprotokola pilnīgu un nediskriminējošu īstenošanu.

18.Komisija atkārtoti apliecina ciešo solidaritāti ar Gruzijas tautu un gatavību arī turpmāk atbalstīt Gruzijas iedzīvotāju vēlmi virzīties uz nākotni Eiropā. Gruzijas iestāžu veiktie pasākumi neatbilst rīcībai, kādu ES sagaida no ES kandidātvalsts. Visos pamatjautājumos bija vērojams nopietns regress, jo tika pieņemti represīvi tiesību akti, kas apdraud pamattiesības un pamatbrīvības, tiesu iestādes izmantoja kā politisku instrumentu, opozīcijas līderus vajāja, protestētājus un žurnālistus patvaļīgi aizturēja un pilsoniskā telpa sašaurinājās. Mazinoties līdzsvara un atsvara principa piemērošanai un demokrātiskai lēmumu pieņemšanai un iztrūkstot efektīvai parlamentārajai uzraudzībai, ir pieaugusi izpildvaras ietekme, cita starpā izraisot valsts nozagšanu. Gruzijas iestādes 2024. gada novembrī pieņēma lēmumu neprasīt sākt pievienošanās sarunas un tādējādi nepārprotami atkāpās no iepriekšējo valdību īstenotās politikas, Gruzijas tautas vairākuma vēlmes tuvināties Eiropai un Gruzijas konstitūcijā ierakstītās apņemšanās nodrošināt Gruzijas pilnīgu integrāciju ES. Vienlaikus Gruzijas iestādes arī sistemātiski izplatīja pret ES vērstu retoriku un dezinformāciju un nav nekādi apliecinājušas politisko apņemšanos īstenot attiecīgās reformas (t. i., deviņus soļus), kas izklāstītas Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumos un ir nepieciešamas valsts progresam ceļā uz ES. Gruzijas iestāžu rīcība ir iedragājusi ES un Gruzijas attiecības un novirzījusi Gruziju no kursa uz ES paplašināšanos. Līdz ar to process saistībā ar Gruzijas pievienošanos ES ir faktiski apstājies. Kamēr Gruzijas iestādes nav pavērsušas savu rīcību pretējā virzienā, Komisija, rīkojoties viena pati un kopā ar Padomi, ir pazeminājusi politisko kontaktu līmeni no augsta uz zemāku, apturējusi divpusējo palīdzību, kas sniedz tiešus ieguvumus Gruzijas iestādēm, kā arī pastiprinājusi atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem. Padome 2025. gada janvārī pēc Komisijas priekšlikuma nolēma daļēji apturēt ES un Gruzijas nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un apturēja Gruzijas diplomātisko un dienesta/oficiālo pasu turētājiem iepriekš piešķirto atbrīvojumu no vīzu prasības.

Gruzijai ir steidzami jānovērš regress demokrātijas jomā un ar partiju atbalstu un efektīvu pilsonisko līdzdalību jāīsteno visaptveroši un konkrēti centieni pašreizējo bažu novēršanai un nozīmīgāko reformu īstenošanai atbilstīgi kandidātvalsts statusa piešķiršanas brīdī noteiktajiem deviņiem soļiem, pilnībā ievērojot ES vērtības un principus, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada decembra secinājumus par to, ka Gruzijas valdības rīcība ir de facto apturējusi pirmspievienošanās procesu, un Gruzijas pastāvīgo regresu pamatjautājumu jomā, Komisija norāda, ka Gruzija ir kandidātvalsts tikai formāli. Gruzijas iestādēm ir jādemonstrē stingra apņemšanās mainīt kursu un atsākt virzību uz pievienošanos ES.

VI. PIELIKUMI                        

Statistikas dati

Trešo personu rādītāji par stāvokli demokrātijas, labas pārvaldības un tiesiskuma jomā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs

(1)

Izaugsmes plāni Rietumbalkāniem un Moldovai un Ukrainas mehānisms.

(2)

COM(2025) 570 final.

(3)

T. i., 5. sadaļa (“Publiskais iepirkums”), 7. sadaļa (“Intelektuālā īpašuma tiesības”), 10. sadaļa (“Informācijas sabiedrība un mediji”) un 20. sadaļa (“Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika”).

(4)

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(5)

EUCO 12/24.

(6)

https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16983-2024-INIT/lv/pdf.

(7)

EUCO 15/24; EUCO 25/24.

(8)

COM(2025) 900 final.

(9)

COM(2023) 691 final.

(10)

COM(2024) 470 final.

(11)

Regula (ES) 2024/792.

(12)

Sakarā ar regresu pamatjautājumu jomā Gruziju neuzaicināja uz 2025. gada ekonomikas un finanšu dialogu.

(13)

Regula (ES) 2024/1449.

(14)

Regula (ES) 2025/535.

(15)

Regula (ES) 2021/1529.

(16)

COM(2020) 641 final.

(17)

JOIN(2021) 30 final.

(18)

Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova un Serbija ietilpst SEPA ģeogrāfiskajā tvērumā, un 2025. gada 6. oktobrī atsevišķas Albānijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas un Moldovas bankas pievienojās SEPA maksājumu shēmām. Atsevišķas Serbijas bankas veic pasākumus ar mērķi pievienoties maksājumu shēmām līdz 2026. gada maijam.

(19)

https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16983-2024-INIT/lv/pdf.

(20)

https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16983-2024-INIT/lv/pdf.

(21)

  JOIN(2025) 135 final .

(22)

Komisija pastiprinās stratēģisko komunikāciju un sāks īpašu informācijas kampaņu par paplašināšanos, kuras mērķis ir saprotami izskaidrot reformu ietekmi, apkarot dezinformāciju un uzsvērt savstarpējos ieguvumus, ko sniegs plašāka un spēcīgāka Savienība.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.11.2025

COM(2025) 690 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN EIROPAS REĢIONU KOMITEJAI

2025. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

{SWD(2025) 750 final} - {SWD(2025) 751 final} - {SWD(2025) 752 final} - {SWD(2025) 753 final} - {SWD(2025) 754 final} - {SWD(2025) 755 final} - {SWD(2025) 756 final} - {SWD(2025) 757 final} - {SWD(2025) 758 final} - {SWD(2025) 759 final}

I pielikums

Indeksi	Trešo personu rādītāji par stāvokli demokrātijas, labas pārvaldības un tiesiskuma jomā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs1
	Albānija	Bosnija un Hercegovina	Kosova	Ziemeļmaķedonija	Melnkalne	Serbija	Turcija	Gruzija	Moldova	Ukraina
Nations in Transit 2024 – Democracy Scores (Nācijas pārejas posmā, 2024. gads – demokrātijas rezultāti), Freedom House https://freedomhouse.org/count   ries/nations-transit/scores	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 46/100 (2023. gads: 46/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 36/100 (2023. gads: 37/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 38/100 (2023. gads: 38/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 46/100 (2023. gads: 48/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 46/100 (2023. gads: 46/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 43/100 (2023. gads: 46/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	n. p.	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 34/100 (2023. gads: 34/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 36/100 (2023. gads: 36/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 40/100 (2023. gads: 39/100) Statuss: pārejas vai hibrīdrežīms (2023. gads: pārejas vai hibrīdrežīms)
Freedom in the World 2025 – Global Freedom Score (Brīvība pasaulē 2025. gadā – pasaules valstu brīvības novērtējums), Freedom House https://freedomhouse.org/count   ries/freedom-world/scores	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 68/100 (2024. gads: 68/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 52/100 (2024. gads: 51/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 60/100 (2024. gads: 60/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 67/100 (2024. gads: 67/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 69/100 (2024. gads: 69/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 56/100 (2024. gads: 57/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 33/100 (2024. gads: 33/100) Statuss: nebrīva valsts (2024. gads: nebrīva valsts)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 55/100 (2024. gads: 58/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 60/100 (2024. gads: 61/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)	Kopējais novērtējuma punktu skaits: 51/100 (2024. gads: 49/100) Statuss: daļēji brīva (2024. gads: daļēji brīva)
2024. gada demokrātijas indekss, The Economist Intelligence Unit Democracy Index 2024 – Economist Intelligence Unit	Kopējais rezultāts: 6,20/10 (2023. gads: 6,28/10) Ierindojums: 66/167 (2023. gads: 66/167) Režīma veids: nepilnīga demokrātija (2023. gads: nepilnīga demokrātija)	Kopējais rezultāts: 5,06/10 (2023. gads: 5,00/10) Ierindojums: 88/167 (2023. gads: 94/167) Režīma veids: hibrīdrežīms (2023. gads: hibrīdrežīms)	n. p.	Kopējais rezultāts: 6,28/10 (2023. gads: 6,03/10) Ierindojums: 62/167 (2023. gads: 72/167) Režīma veids: nepilnīga demokrātija (2023. gads: nepilnīga demokrātija)	Kopējais rezultāts: 6,73/10 (2023. gads: 6,67/10) Ierindojums: 50/167 (2023. gads: 52/167) Režīma veids: nepilnīga demokrātija (2023. gads: nepilnīga demokrātija)	Kopējais rezultāts: 6,26/10 (2023. gads: 6,33/10) Ierindojums: 64/167 (2023. gads: 64/167) Režīma veids: nepilnīga demokrātija (2023. gads: nepilnīga demokrātija)	Kopējais rezultāts: 4,26/10 (2023. gads: 4,33/10) Ierindojums: 103/167 (2023. gads: 102/167) Režīma veids: hibrīdrežīms (2023. gads: hibrīdrežīms)	Kopējais rezultāts: 4,70/10 (2023. gads: 5,20/10) Ierindojums: 94/167 (2023. gads: 89/167) Režīma veids: hibrīdrežīms (2023. gads: hibrīdrežīms )	Kopējais rezultāts: 6,04/10 (2023. gads: 6,23/10) Ierindojums: 71/167 (2023. gads: 68/167) Režīma veids: nepilnīga demokrātija (2023. gads: nepilnīga demokrātija)	Kopējais rezultāts: 4,90/10 (2023. gads: 5,06/10) Ierindojums: 92/167 (2023. gads: 91/167) Režīma veids: hibrīdrežīms (2023. gads: hibrīdrežīms)

1 Tabulā ir sniegts jaunākais pieejamais sarindojums un/vai novērtējuma punktu skaits, ko sagatavojušas trešās personas. Iekavās ir norādīta papildu atsauce uz iepriekšējā novērtējuma datiem, ja tie ir pieejami.

2025. gada pasaules preses brīvības indekss, Reporters Without Borders https://rsf.org/en/index	Kopējais vērtējums: 58,18/100 (2024. gads: 54,10/100) Ierindojums: 80/180 (2024. gads: 99/180)	Kopējais vērtējums: 56,33/100 (2024. gads: 58,85/100) Ierindojums: 86/180 (2024. gads: 81/180)	Kopējais vērtējums: 52,73/100 (2024. gads: 60,19/100) Ierindojums: 99/180 (2024. gads: 75/180)	Kopējais vērtējums: 70,44/100 (2024. gads: 73,78/100) Ierindojums: 42/180 (2024. gads: 36/180)	Kopējais vērtējums: 72,83/100 (2024. gads: 73,21/100) Ierindojums: 37/180 (2024. gads: 40/180)	Kopējais vērtējums: 53,55/100 (2024. gads: 54,48/100) Ierindojums: 96/180 (2024. gads: 98/180)	Kopējais vērtējums: 29,40/100 (2024. gads: 31,60/100) Ierindojums: 159/180 (2024. gads: 158/180)	Kopējais vērtējums: 50,53/100 (2024. gads: 53,05/100) Ierindojums: 114/180 (2024. gads: 103/180)	Kopējais vērtējums: 73,36/100 (2024. gads: 74,86/100) Ierindojums: 35/180 (2024. gads: 31/180)	Kopējais vērtējums: 63,93/100 (2024. gads: 65/100) Ierindojums: 62/180 (2024. gads: 61/180)
2024. gada tiesiskuma indekss, World Justice Project (Pasaules tiesiskuma projekts) https://worldjusticeproject.org/   rule-of-law-index/global/	Kopējais rezultāts: 0,48/1 (2023. gads: 0,48/1) Ierindojums pasaulē: 89/142 (2023. gads: 91/140)	Kopējais rezultāts: 0,52/1 (2023. gads: 0,51/1) Ierindojums pasaulē: 71/142 (2023. gads: 75/140)	Kopējais rezultāts: 0,56/1 (2023. gads: 0,56/1) Ierindojums pasaulē: 58/142 (2023. gads: 58/140)	Kopējais rezultāts: 0,53/1 (2023. gads: 0,53/1) Ierindojums pasaulē: 67/142 (2023. gads: 67/140)	Kopējais rezultāts: 0,57/1 (2024. gads: 0,56/1) Ierindojums pasaulē: 56/142 (2024. gads: 57/142)	Kopējais rezultāts: 0,47/1 (2023. gads: 0,48/1) Ierindojums pasaulē: 94/142 (2023. gads: 93/140)	Kopējais rezultāts: 0,42/1 (2023. gads: 0,41/1) Ierindojums pasaulē: 117/142 (2023. gads: 117/140)	Kopējais rezultāts: 0,60/1 (2023. gads: 0,60/1) Ierindojums pasaulē: 49/142 (2023. gads: 48/140)	Kopējais rezultāts: 0,54/1 (2023. gads: 0,53/1) Ierindojums pasaulē: 64/142 (2023. gads: 68/140)	Kopējais rezultāts: 0,49/1 (2023. gads: 0,49/1) Ierindojums pasaulē: 88/142 (2023. gads: 89/140)
Worldwide Governance Indicators 2023 – Rule of Law (2023. gada Vispasaules pārvaldības indikatori – tiesiskums), Pasaules Bankas grupa https://info.worldbank.org/gove   rnance/wgi/	Procentiles: 45,75/100	Procentiles: 39,62/100	Procentiles: 41,51/100	Procentiles: 45,28/100	Procentiles: 52,36/100	Procentiles: 51,42/100	Procentiles: 32,55/100	Procentiles: 55,19/100	Procentiles: 47,17/100	Procentiles: 19,81/100
Worldwide Governance Indicators 2023 – Governance Effectiveness (2023. gada Vispasaules pārvaldības indikatori – valdības efektivitāte), Pasaules bankas grupa https://info.worldbank.org/gove   rnance/wgi/	Procentiles: 60,38/100	Procentiles: 15,57/100	Procentiles: 47,64/100	Procentiles: 49,06/100	Procentiles: 59,91/100	Procentiles: 51,89/100	Procentiles: 41,51/100	Procentiles: 77,83/100	Procentiles: 44,34/100	Procentiles: 37,74/100

Worldwide Governance Indicators 2023 – Control of Corruption (2023. gada Vispasaules pārvaldības indikatori – korupcijas kontrole), Pasaules Bankas grupa http://info.worldbank.org/gove   rnance/wgi/	Procentiles: 43,40/100	Procentiles: 30,66/100	Procentiles: 48,58/100	Procentiles: 42,45/100	Procentiles: 51,89/100	Procentiles: 38,21/100	Procentiles: 34,91/100	Procentiles: 71,23/100	Procentiles: 46,70/100	Procentiles: 25,94/100
Korupcijas uztveres 2024. gada indekss, Transparency International https://www.transparency.org/   en/cpi/2023	Novērtējuma punktu skaits: 42/100 (2023. gads: 37/100) Ierindojums: 80/180 (2023. gads: 98/180)	Novērtējuma punktu skaits: 33/100 (2023. gads: 35/100) Ierindojums: 114/180 (2023. gads: 108/180)	Novērtējuma punktu skaits: 44/100 (2023. gads: 41/100) Ierindojums: 73/180 (2023. gads: 83/180)	Novērtējuma punktu skaits: 40/100 (2023. gads: 42/100) Ierindojums: 88/180 (2023. gads: 76/180)	Novērtējuma punktu skaits: 46/100 (2023. gads: 46/100) Ierindojums: 65/180 (2023. gads: 63/180)	Novērtējuma punktu skaits: 35/100 (2023. gads: 36/100) Ierindojums: 105/180 (2023. gads: 104/180)	Novērtējuma punktu skaits: 34/100 (2023. gads: 34/100) Ierindojums: 107/180 (2023. gads: 115/180)	Novērtējuma punktu skaits: 53/100 (2023. gads: 53/100) Ierindojums: 53/180 (2023. gads: 49/180)	Novērtējuma punktu skaits: 43/100 (2023. gads: 42/100) Ierindojums: 76/180 (2023. gads: 76/180)	Novērtējuma punktu skaits: 35/100 (2022. gads: 36/100) Ierindojums: 105/180 (2022. gads: 104/180)

II PIELIKUMS – Statistikas pielikums STATISTIKAS DATI (11.9.2025.), 1. daļa (Albānija–Melnkalne)

Demogrāfija

Piezīme

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova*

Ziemeļmaķedonija

Melnkalne

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Iedzīvotāju kopskaits (tūkstoši)

2794 i

2762 i

3464 pi

3441 pi

1774 i

:

1837 i

1830 i

618 i

617 i

445 997 i

447 704 bpi

15–64 gadus veco iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%)

68,0 i

67,5 i

:

:

67,1 i

:

65,9 i

65,5 i

66,1 i

65,7 i

63,9 i

63,8 bpi

Iedzīvotāju skaita dabisko izmaiņu vispārējais rādītājs (uz 1000 iedzīvotājiem)

0,2

:

-4,2 p

-2,8 p

:

:

-2,4

-1,9

-0,1

1,1

-2,9 bep

-2,6 bep

Paredzamais dzīves ilgums (gados), vīrieši

77,4

:

:

:

:

:

:

:

:

75,1

77,9 bep

78,7 bep

Paredzamais dzīves ilgums (gados), sievietes

80,9

:

:

:

:

:

:

:

:

80,2

83,3 bep

84,0 bep

Darba tirgus

Piezīme

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Ekonomiskās aktivitātes līmenis personām vecumā no 20 līdz 64 gadiem: to iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuri ir ekonomiski aktīvi (%)

Kopā

79,1 ew

81,4 w

63,6

64,3

43,2 w

45,1 w

:

:

:

:

79,3

80

Vīrieši

86,7 ew

88,1 w

77,2

77,7

62,4 w

64,1 w

:

:

:

:

84,7

85,2

Sievietes

72,0 ew

75,1 w

49,8

50,6

24,5 w

26,8 w

:

:

:

:

73,9

74,8

Nodarbinātības līmenis 20 līdz 64 gadus vecām personām (% no iedzīvotāju kopskaita)

Kopā

70,4 ew

73,4 w

53,9

55,9

37,9 w

40,3 w

:

:

:

:

74,6

75,3

Vīrieši

77,4 ew

79,6 w

67,7

69,5

55,7 w

59,4 w

:

:

:

:

79,9

80,4

Sievietes

63,7 ew

67,5 w

40

42,1

20,5 w

22,0 w

:

:

:

:

69,3

70,2

Personas vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, % no iedzīvotājiem vecuma grupā

23,3 w

22,8 w

18,2

16,5

33,0 w

33,4 w

:

:

:

:

9,6

9,2

Darba tirgus (turpinājums)

Piezīme

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova*

Ziemeļmaķedonija

Melnkalne

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Personas vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, % no iedzīvotājiem vecuma grupā

25,2 w

25,0 w

23,5

22,2

36,6 w

37,6 w

:

:

:

:

11,7

11,3

Nodarbinātība pa galvenajām nozarēm

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (%)

33,9 ew

39,4 w

7,3 i

7,6 i

2,2 w

2,4 w

:

:

:

:

3,7 i

3,6 i

Rūpniecība (%)

14,3 ew

11,8 w

25,4 i

25,1 i

13,3 w

12,9 w

:

:

:

:

17,7 i

17,4 i

Būvniecība (%)

7,6 ew

7,2 w

9,2 i

9,2 i

11,0 w

11,8 w

:

:

:

:

6,8 i

6,8 i

Pakalpojumi (%)

44,2 ew

41,7 w

58,2 i

58,0 i

73,4 w

72,9 w

:

:

:

:

71,5 i

72,0 i

Cilvēki, kuri nodarbināti publiskajā sektorā kā daļa no kopējās nodarbinātības, personas vecumā no 20 līdz 64 gadiem (%)

16,1 ew

15,9 w

19,0 w

19,0 w

27,7 w

27,4 w

:

:

:

:

:

:

Cilvēki, kuri nodarbināti privātajā sektorā kā daļa no kopējās nodarbinātības, personas vecumā no 20 līdz 64 gadiem (%)

83,9 ew

84,1 w

81,0 w

81,0 w

72,3 w

72,6 w

:

:

:

:

:

:

Bezdarba līmenis (% no darbaspēka)

Kopā

11,0 ew

9,6 w

15,4

13,2

12,5 w

10,8 w

:

:

:

:

6,2

6,1

Vīrieši

10,6 ew

9,3 w

12,6

10,9

11,0 w

7,6 w

:

:

:

:

5,9

5,8

Sievietes

11,4 ew

9,9 w

19,8

16,7

16,5 w

18,2 w

:

:

:

:

6,5

6,4

Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem

24,9 ew

24,5 w

35,1

30,1

21,4 w

17,3 w

:

:

:

:

14,6

14,6

Ilgstošie bezdarbnieki (>12 mēneši)

7,4 ew

6,8 w

11,4

9,6

8,1 w

7,7 w

:

:

:

:

2,4

2,1

Mēneša vidējā nominālā darba alga (EUR)

595

:

963

:

521 iw

570 iw

517 iw

595 iw

712 iw

792 iw

2580

:

Izglītība

Piezīme

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova*

Ziemeļmaķedonija

Melnkalne

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Publiskie izdevumi izglītībai attiecībā pret IKP (%)

2,9 iw

2,9 piw

4,1 iw

:

3,9 iw

4,1 iw

:

:

:

:

4,7 d

:

Dalība pirmsskolas izglītībā (bērni vecumā no 3 gadiem)

1)

82,2 w

82,9 w

43,6 w

45,0 w

:

:

42,4

46,1

:

78,3

93,3 d

94,6 d

Dalība pirmsskolas izglītībā (bērni vecumā no 3 gadiem), zēni

1)

83,1 w

84,3 w

44,1 w

45,3 w

:

:

41,4

46,2

:

78,4

93,2 d

94,5 d

Dalība pirmsskolas izglītībā (bērni vecumā no 3 gadiem), meitenes

1)

81,1 w

81,5 w

43,2 w

44,7 w

:

:

43,4

46,1

:

78,2

93,3 d

94,7 d

15 gadus veci jaunieši, kuriem ir vājas sekmes lasīšanā

73,7

:

:

:

:

:

73,6

:

52,9

:

26,2

:

15 gadus veci jaunieši, kuriem ir vājas sekmes matemātikā

73,9

:

:

:

:

:

66,2

:

59,5

:

29,5

:

15 gadus veci jaunieši, kuriem ir vājas sekmes zinātņu priekšmetos

67,4

:

:

:

:

:

65,3

:

54,9

:

24,2

:

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie: to iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību un kuri neturpina izglītību vai apmācību (%)

15,5 w

15,7 w

3,6

4,2

7,8 w

7,7 w

:

:

:

:

9,6

9,6

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie vīrieši: to vīriešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību (ne augstāku par 2. līmeni saskaņā ar 2011. gada ISCED) un kuri neturpina izglītību vai apmācību

:

:

3,9

5,2

:

:

:

:

:

:

11,1

11,3

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušās sievietes: to sieviešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars, kuras ieguvušas ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību (ne augstāku par 2. līmeni saskaņā ar 2011. gada ISCED) un kuras neturpina izglītību vai apmācību

:

:

3,3

3,1

:

:

:

:

:

:

8

7,7

Izglītība

Piezīme

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova*

Ziemeļmaķedonija

Melnkalne

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

To personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuras ir piedalījušās izglītībā un apmācībā (pēdējās 4 nedēļās)

0,6 w

0,7 w

1,8

1,8

:

4,5 w

:

:

:

:

11,9

12,8

To personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuras ir piedalījušās izglītībā un apmācībā (pēdējās 4 nedēļās), vīrieši

0,7 w

0,6 w

1,6

1,5

:

4,3 w

:

:

:

:

10,8

11,6

To personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuras ir piedalījušās izglītībā un apmācībā (pēdējās 4 nedēļās), sievietes

0,6 w

0,8 w

2,0

2,0

:

4,8 w

:

:

:

:

12,9

14,0

Profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ieguvušas personas, kam nodrošinātas darba vidē balstītas mācības (% no iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 34 gadiem)

2,4 w

1,6 w

:

:

:

:

:

:

:

:

60,1

64,6 b

To iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību, kopā

15,0 w

17,4 w

6,8

8,1

10,7 w

8,8 w

:

:

:

:

15,4

15

To iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību, vīrieši

16,3 w

19,0 w

6,7

8,8

12,1 w

8,1 w

:

:

:

:

17,6

17,5

To iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību, sievietes

13,8 w

16,0 w

6,8

7,5

9,4 w

9,6 w

:

:

:

:

13,1

12,3

Iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa ar vidējo izglītību vai pēcvidusskolas neterciāro izglītību, kopā

57,6 w

57,8 w

87

86,1

73,9 w

77,5 w

:

:

:

:

65,8

65,9

Iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa ar vidējo izglītību vai pēcvidusskolas neterciāro izglītību, vīrieši

64,7 w

65,0 w

89,4

87,2

77,4 w

83,0 w

:

:

:

:

66,7

66,3

Iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa ar vidējo izglītību vai pēcvidusskolas neterciāro izglītību, sievietes

51,1 w

51,0 w

84,6

85,1

70,1 w

71,7 w

:

:

:

:

64,9

65,4

Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem procentuālā daļa ar terciāro izglītību, kopā

38,4 ew

36,5 w

28,6

28,2

30,9 w

30,6 w

:

:

:

:

42,8

43,8

Izglītība

Piezīme

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova*

Ziemeļmaķedonija

Melnkalne

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem procentuālā daļa ar terciāro izglītību, vīrieši

31,9 ew

31,2 w

23,4

23,5

26,3 w

23,9 w

:

:

:

:

37,4

38,4

Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem procentuālā daļa ar terciāro izglītību, sievietes

45,5 ew

42,0 w

34,1

33,1

35,9 w

37,4 w

:

:

:

:

48,4

49,4

To personu īpatsvars, kurām ir vismaz digitālās pamatprasmes (% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem)

:

23,3

:

30,1

:

:

:

:

:

52

:

55,6

To personu īpatsvars, kurām ir vismaz digitālās pamatprasmes (% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem), vīrieši

:

25,1

:

30,8

:

:

:

:

:

53,5

:

56,7

To personu īpatsvars, kurām ir vismaz digitālās pamatprasmes (% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem), sievietes

:

21,6

:

29,3

:

:

:

:

:

50

:

54,5

Nacionālie konti	Piezīme	Albānija		Bosnija un Hercegovina		Kosova*		Ziemeļmaķedonija		Melnkalne		ES27
		2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Iekšzemes kopprodukts
Faktiskajās cenās (milj. EUR)		18 068	21 731	23 324	25 524	8896	9680	13 243	14 583 p	5924	6964	16 136 043	17 199 528
Uz vienu iedzīvotāju (EUR)		6500	:	6733 pi	:	5015 i	:	7230 e	7980 e	9600	11 000 p	35 950	38 130
Pēc pirktspējas līmeņa (PSL) uz vienu iedzīvotāju		12 189	:	:	:	:	:	15 086 e	15 823 e	17 477	19 550 p	35 955	38 135
Pēc pirktspējas līmeņa (PSL) uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret ES vidējo rādītāju (ES27 = 100)		33,9	:	:	:	:	:	42,0 e	41,5 e	48,6	51,3 p	100	100
Gada reālā IKP (nosaka pēc apjoma) izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (%)		4,8	4	4,2	2	4,3	4,1	2,8	2,1 p	6,4	6,3	3,4	0,5
Bruto pievienotā vērtība pa galvenajām nozarēm
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (%)		19,7	18,7	5,7	5,5	9,2	9	8,4	7,6 p	7,5	6,8	1,9	1,8
Rūpniecība (%)		13,3	13,2	24,2	22,7	23,3	22,8	19,7	19,8 p	11,3	11,6	20	20,1
Būvniecība (%)		13,4	13,4	5,2	5,4	10,7	10,1	6,9	6,9 p	4,8	4	5,4	5,6
Pakalpojumi (%)		53,6 i	54,8 i	64,9 i	66,3 i	56,9 i	58,2 i	64,9 i	65,6 pi	76,3 i	77,6 i	72,6 i	72,4 i
Maksājumu bilance	Piezīme	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) (milj. EUR)	2)	C	1253,4 i	730,7 w	863,7 w	556,9 w	650,1 w	654,2 w	488,1 w	783,0 i	434,0 i	-270 767,2 i	-93 663,2 pi
Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) (% no IKP)	2)	C	5,77 i	3,13 iw	3,38 iw	6,26 i	6,72 i	4,94 i	3,35 pi	13,22 i	6,23 i	-1,68 i	-0,54 pi
Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) attiecībā pret ES27 (milj. EUR)	3)	C	813,5 i	399,3 w	421,0 w	351,1 i	352,0 i	452,3 i	402,2 i	218,0 i	95,0 i	-63 667,4 i	-34 878,0 pi
Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) attiecībā pret ES27 (% no IKP)	3)	C	3,74 i	1,71 iw	1,65 iw	3,95 i	3,64 i	3,42 i	2,76 ip	3,68 i	1,36 i	-0,39 i	-0,20 pi
Pārvedumi, % no IKP		4,60 i	4,26 i	7,86 i	7,36 i	13,7 i	13,80 i	2,65 i	2,33 pi	7,36 i	5,60 i	0,14 i	0,14 i

Preču ārējā tirdzniecība	Piezīme	Albānija		Bosnija un Hercegovina		Kosova*		Ziemeļmaķedonija		Melnkalne		ES27
		2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Eksporta uz ES27 valstīm īpatsvars eksporta kopējā vērtībā (%)		73,4 iw	70,8 iw	73,6 iw	73,0 iw	33,9 iw	32,3 iw	78,3 iw	78,7 iw	30,3 iw	36,1 iw	:	:
Importa no ES27 valstīm īpatsvars importa kopējā vērtībā (%)		51,6 iw	50,9 iw	56,9 iw	59,0 iw	42,4 iw	43,0 iw	46,8 iw	49,2 iw	44,3 iw	45,8 iw	:	:
Tirdzniecības bilance (milj. EUR)		-3912	-3994	-5451	-5659	-4719	-5051	-3826	-2826	-2840	-3136	-435 505	34 922
Starptautiskā preču un pakalpojumu tirdzniecība attiecībā pret IKP
Imports (% no IKP)		47,5	43,9	61,9	55,7	71,4	70,3	93,4	80,9 p	74,4	68,6	53,5	48,3
Eksports (% no IKP)		37,2	38,4	48,3	43,9	38,6	39,6	72,8	67,8 p	51,5	50	55,4	52
Publiskās finanses	Piezīme	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Valdības budžeta pārpalikums (+) / deficīts (-) (%)		:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	-3,2	-3,5
Valdības parāds (%)		:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	82,5	80,8

Finanšu rādītāji

Piezīme

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova*

Ziemeļmaķedonija

Melnkalne

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Gada patēriņa cenu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (%)

4)

6,6 d

5,3 d

14,0 w

6,1 w

11,6 d

4,9 d

14,0 d

9,0 d

11,9 d

8,7 d

9,2

6,4

Kopējais ārējais parāds attiecībā pret IKP (%)

3)

54,1 iw

46,3 piw

51,6 iw

47,4 iw

38,6 iw

39,6 iw

81,5 iw

77,9 piw

158,7 iw

130,1 iw

:

:

Kopējais parāds ārvalstu valūtās attiecībā pret IKP (%)

:

:

:

:

:

:

:

:

:

:

:

:

Rezerves aktīvu vērtība (ieskaitot zeltu) (milj. EUR)

-71,8

911,5

72,8

26,5

67,6

-44

271,6

603,1

164

-482

:

:

Starptautiskās rezerves – ekvivalents importa mēnešos

6,9 iw

7,3 iw

6,8 iw

7,0 iw

2,2 iw

2,0 iw

3,7 iw

4,6 iw

5,2 iw

3,6 iw

:

:

Uzņēmējdarbība	Piezīme	Albānija		Bosnija un Hercegovina		Kosova*		Ziemeļmaķedonija		Melnkalne		ES27
		2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Rūpniecības produkcijas apjoma indekss (2015. g. = 100)	5)	116,1 w	106,3 w	107,2	103,1	:	:	103,6	104,3	107,2	114,1	110,8	108,6 i
Infrastruktūra	Piezīme	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Dzelzceļa tīkla blīvums (izmantotās dzelzceļa līnijas uz 1000 km²)		7,1 i	8,8 i	19,9 iw	19,9 iw	30,5 iw	30,5 iw	26,9 i	26,9 i	18,0 i	18,0 i	47,8 i	47,6 i
Ātrgaitas šoseju garums (kilometros)		25	25	231	231 p	:	:	335	335	0	0	:	:
Enerģētika	Piezīme	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Enerģijas neto imports attiecībā pret IKP		3,9 i	1,1 i	6,5 i	4,2 i	10,0 i	7,6 i	13,4 i	7,6 pi	7,0 i	2,1 i	5,1 i	3,2 i

STATISTIKAS DATI (11.9.2025.), 2. daļa (Serbija – Ukraina)

Demogrāfija	Piezīme	Serbija		Turcija		Gruzija**		Moldova***		Ukraina		ES27
		2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Iedzīvotāju kopskaits (tūkstoši)		6797 i	6641 i	84 680 i	85 280 i	3689 i	3736 i	2565 i	2513 pi	40 998 i	:	445 997 i	447 704 bpi
15–64 gadus veco iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%)		64,4 i	63,4 i	67,9 i	68,1 i	63,7 i	63,8 i	66,4 i	65,9 pi	67,4 i	:	63,9 pi	63,8 bpi
Iedzīvotāju skaita dabisko izmaiņu vispārējais rādītājs (uz 1000 iedzīvotājiem)		-6,9	-5,4	6,2	5,1	-1,8	-0,7	-3,6 ep	-3,9 ep	:	:	-2,9 bep	-2,6 bep
Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados), vīrieši		72,7 b	73,8 b	74,3	74,8	69,4	69,9	:	67,5 ep	:	:	77,9 bep	78,7 bep
Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados), sievietes		77,9 b	78,6 b	78,4	79,8	78,1	77,5	:	76,4 ep	:	:	83,3 bep	84,0 bep
Darba tirgus	Piezīme	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Ekonomiskās aktivitātes līmenis personām vecumā no 20 līdz 64 gadiem: to iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuri ir ekonomiski aktīvi (%)
Kopā	6)	75,9	76,8	63,1	63,1	65,9 w	68,7 w	53,7 w	58,4 w	:	:	79,3	80
Vīrieši	6)	83,3	83,3	83,3	82,7	77,9 w	80,3 w	57,8 w	61,9 w	:	:	84,7	85,2
Sievietes	6)	68,7	70,5	42,8	43,5	54,7 w	57,9 w	50,0 w	55,3 w	:	:	73,9	74,8
Nodarbinātības līmenis 20 līdz 64 gadus vecām personām (% no iedzīvotāju kopskaita)
Kopā	6)	68,8	69,6	56,5	57,3	54,0 w	56,9 w	52,1 w	55,7 w	:	:	74,6	75,3
Vīrieši	6)	75,8	75,9	75,9	76,5	62,2 w	64,9 w	55,8 w	58,8 w	:	:	79,9	80,4
Sievietes	6)	61,8	63,4	37	38	46,4 w	49,4 w	48,7 w	53,0 w	:	:	69,3	70,2
Personas vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, % no iedzīvotājiem vecuma grupā	6)	13,3	12,4	24,1	22,4	23,4 w	21,0 w	17,2 w	13,8 w	:	:	9,6	9,2

Darba tirgus (turpinājums)

Piezīme

Serbija

Turcija

Gruzija**

Moldova***

Ukraina

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Personas vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, % no iedzīvotājiem vecuma grupā

6)

15,4

15,2

27,2

25,8

30,7 w

26,9 w

26,2 w

23,1 w

:

:

11,7

11,3

Nodarbinātība pa galvenajām nozarēm

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (%)

6) 7)

13,9 i

13,1 i

15,7 i

14,6 i

17,9 w

16,5 w

20,8 w

20,9 w

:

:

3,7 i

3,6 i

Rūpniecība (%)

6) 7)

23,8 i

23,5 i

21,7 i

21,3 i

11,9 w

12,2 w

14,8 w

14,4 w

:

:

17,7 i

17,4 i

Būvniecība (%)

6) 7)

5,9 i

5,9 i

6,0 i

6,3 i

8,5 w

8,8 w

7,7 w

7,1 w

:

:

6,8 i

6,8 i

Pakalpojumi (%)

6) 7)

56,4 i

57,4 i

56,6 i

57,8 i

61,8 w

62,4 w

56,7 w

57,6 w

:

:

71,5 i

72,0 i

Cilvēki, kuri nodarbināti publiskajā sektorā kā daļa no kopējās nodarbinātības, personas vecumā no 20 līdz 64 gadiem (%)

:

:

:

:

23,4 w

23,3 w

28,8 w

28,5 w

:

:

:

:

Cilvēki, kuri nodarbināti privātajā sektorā kā daļa no kopējās nodarbinātības, personas vecumā no 20 līdz 64 gadiem (%)

:

:

:

:

76,6 w

76,7 w

71,2 w

71,5 w

:

:

:

:

Bezdarba līmenis (% no darbaspēka)

Kopā

6) 8)

9,6

9,5

10,5

9,4

17,3 w

16,4 w

3,1 w

4,6 w

:

:

6,2

6,1

Vīrieši

6) 8)

9,1

9,1

9

7,7

19,3 w

18,3 w

3,6 w

5,0 w

:

:

5,9

5,8

Sievietes

6) 8)

10,1

9,9

13,5

12,7

14,6 w

14,0 w

2,6 w

4,2 w

:

:

6,5

6,4

Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem

8)

24,3

25

19,5

17,5

39,4 w

34,5 w

10,7 w

11,5 w

:

:

14,6

14,6

Ilgstošie bezdarbnieki (>12 mēneši)

6) 8)

3,9

3,8

2,5

2

6,6 w

6,5 w

0,7 w

0,8 w

:

:

2,4

2,1

Mēneša vidējā nominālā darba alga (EUR)

6) 9) 10) 11) 12)

920

:

272 iw

333 iw

501 iw

622 iw

525 iw

622 iw

436 iw

441 iw

2580

:

Izglītība

Piezīme

Serbija

Turcija

Gruzija**

Moldova***

Ukraina

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Publiskie izdevumi izglītībai attiecībā pret IKP (%)

13)

3,0 p

:

3,1

:

3,2 iw

3,7 iw

:

:

:

:

4,7 d

:

Dalība pirmsskolas izglītībā (bērni vecumā no 3 gadiem)

12)

69,2

:

48,6

54,9

148,7 dw

141,3 dw

94,4 w

98,9 w

88,5 w

87,1 w

93,3 d

94,6 d

Dalība pirmsskolas izglītībā (bērni vecumā no 3 gadiem), zēni

12)

69,2

:

48,9

55,3

:

:

94,4 w

99,2 w

88,7 w

87,3 w

93,2 d

94,5 d

Dalība pirmsskolas izglītībā (bērni vecumā no 3 gadiem), meitenes

12)

69,3

:

48,3

54,5

:

:

94,5 w

98,6 w

88,4 w

86,9 w

93,3 d

94,7 d

15 gadus veci jaunieši, kuriem ir vājas sekmes lasīšanā

36,4

:

29,3

:

:

:

:

:

:

:

26,2

:

15 gadus veci jaunieši, kuriem ir vājas sekmes matemātikā

43,1

:

38,7

:

:

:

:

:

:

:

29,5

:

15 gadus veci jaunieši, kuriem ir vājas sekmes zinātņu priekšmetos

35,1

:

24,7

:

:

:

:

:

:

:

24,2

:

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie: to iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību un kuri neturpina izglītību vai apmācību (%)

5,7

5,8

21,2

19,5

6,0 w

5,3 w

21,5 w

17,5 w

:

:

9,6

9,6

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie vīrieši: to vīriešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību (ne augstāku par 2. līmeni saskaņā ar 2011. gada ISCED) un kuri neturpina izglītību vai apmācību

6,5

5,8

22,2

20,1

6,1 w

5,1 w

24,5 w

18,6 w

:

:

11,1

11,3

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušās sievietes: to sieviešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars, kuras ieguvušas ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību (ne augstāku par 2. līmeni saskaņā ar 2011. gada ISCED) un kuras neturpina izglītību vai apmācību

5,0

5,9

20,2

19,0

5,9 w

5,4 w

18,7 w

16,4 w

:

:

8

7,7

Izglītība	Piezīme	Serbija		Turcija		Gruzija**		Moldova***		Ukraina		ES27
		2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
To personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuras ir piedalījušās izglītībā un apmācībā (pēdējās 4 nedēļās)		5,1	6,1	6,7	7,4	1,6 w	1,7 w	1,3 w	:	:	:	11,9	12,8
To personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuras ir piedalījušās izglītībā un apmācībā (pēdējās 4 nedēļās), vīrieši		4,4	5,5	6,4	7,0	1,3 w	1,6 w	1,1 w	:	:	:	10,8	11,6
To personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars, kuras ir piedalījušās izglītībā un apmācībā (pēdējās 4 nedēļās), sievietes		5,7	6,7	7,0	7,8	1,8 w	1,8 w	1,4 w	:	:	:	12,9	14,0
Profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ieguvušas personas, kam nodrošinātas darba vidē balstītas mācības (% no iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 34 gadiem)		17,2	21,4	:	:	:	:	:	:	:	:	60,1	64,6 b
To iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību, kopā	6) 14)	6,5	6,3	26,2	23,5	6,0 w	5,3 w	26,5 w	22,4 w	:	:	15,4	15
To iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību, vīrieši	6)	6,9	5,9	28	24,6	5,9 w	4,3 w	28,0 w	22,5 w	:	:	17,6	17,5
To iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuri ieguvuši ne vairāk kā zemākā līmeņa vidējo izglītību, sievietes	6)	6,1	6,7	24,3	22,4	6,1 w	6,4 w	25,0 w	22,2 w	:	:	13,1	12,3
Iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa ar vidējo izglītību vai pēcvidusskolas neterciāro izglītību, kopā	6)	85,9	85,9	50,8	53,8	78,1 w	76,4 w	62,7 w	65,2 w	:	:	65,8	65,9
Iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa ar vidējo izglītību vai pēcvidusskolas neterciāro izglītību, vīrieši	6)	87,4	87,5	54,6	58	83,4 w	79,4 w	62,8 w	67,4 w	:	:	66,7	66,3
Iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 24 gadiem procentuālā daļa ar vidējo izglītību vai pēcvidusskolas neterciāro izglītību, sievietes	6)	84,4	84,2	47	49,4	72,2 w	72,9 w	62,7 w	63,0 w	:	:	64,9	65,4
Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem procentuālā daļa ar terciāro izglītību, kopā	6)	36,1	38,2	37,6	39,9	35,2 w	35,6 w	31,8 w	31,3 w	:	:	42,8	43,8

Izglītība	Piezīme	Serbija		Turcija		Gruzija**		Moldova***		Ukraina		ES27
		2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023	2022	2023
Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem procentuālā daļa ar terciāro izglītību, vīrieši	6)	30,7	29,8	37,4	39,2	30,4 w	31,2 w	27,8 w	23,5 w	:	:	37,4	38,4
Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem procentuālā daļa ar terciāro izglītību, sievietes	6)	41,6	46,9	37,9	40,5	40,1 w	40,3 w	35,2 w	38,1 w	:	:	48,4	49,4
To personu īpatsvars, kurām ir vismaz digitālās pamatprasmes (% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem)		:	33,6	:	33,1	32,4 w	34,5 w	:	:	:	:	:	55,6
To personu īpatsvars, kurām ir vismaz digitālās pamatprasmes (% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem), vīrieši		:	35,5	:	36,8	30,5 w	33,5 w	:	:	:	:	:	56,7
To personu īpatsvars, kurām ir vismaz digitālās pamatprasmes (% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem), sievietes		:	31,8	:	29,4	34,1 w	35,4 w	:	:	:	:	:	54,5

Nacionālie konti

Piezīme

Serbija

Turcija

Gruzija**

Moldova***

Ukraina

ES27

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Iekšzemes kopprodukts

Faktiskajās cenās (milj. EUR)

13) 15)

63 501 p

75 204 p

862 310

1 030 514

23 662 w

28 464 w

13 795 w

15 454 w

154 006

167 632

16 136 043

17 199 528

Uz vienu iedzīvotāju (EUR)

6) 13) 15)

9530 p

11 350 p

10 150

12 080

6374 w

7661 w

5455 w

6288 w

:

:

35 950

38 130

Pēc pirktspējas līmeņa (PSL) uz vienu iedzīvotāju

15)

16 449 p

18 650 p

24 509

27 458

:

:

17 461 w

20 910 w

:

:

35 955

38 135

Pēc pirktspējas līmeņa (PSL) uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret ES vidējo rādītāju (ES27 = 100)

15)

45,7 p

48,9 p

68,2

72

:

:

30,9 ew

34,9 ew

:

:

100

100

Gada reālā IKP (nosaka pēc apjoma) izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (%)

13) 15)

2,6 p

3,8 p

5,5

5,1

11,0 w

7,8 w

-4,6 w

1,2 w

-28,8

5,5

3,4

0,5

Bruto pievienotā vērtība pa galvenajām nozarēm

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (%)

13) 15) 16)

6,3 p

4,4 p

7,2

6,9

7,6 w

6,9 w

9,4 w

7,1 w

9,7

8,6

1,9

1,8

Rūpniecība (%)

13) 15) 16)

24,1 p

22,2 p

29,5

25,8

16,5 w

14,1 w

13,3 w

12,2 w

18,9

19,9

20

20,1

Būvniecība (%)

13) 15) 16)

5,6 p

5,9 p

5,5

6,2

8,0 w

7,6 w

8,8 w

8,3 w

1,5

1,8

5,4

5,6

Pakalpojumi (%)

13) 15) 16)

64,0 pi

67,5 pi

57,7 i

61,1 i

67,9 w

71,4 w

68,4 w

71,3 w

69,9 i

69,7 i

72,6 i

72,4 i

Maksājumu bilance

Piezīme

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

2022

2023

Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) (milj. EUR)

12)

4328,2 w

4261,6 w

8170,2 w

4324,7 w

1837,9 w

1493,1 w

514,0 w

315,8 w

249,9 w

4102,8 w

-270 767,2 i

-93 663,2 pi

Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) (% no IKP)

12) 13) 15)

6,82 pi

5,67 pi

0,95 i

0,42 i

7,77 iw

5,25 iw

3,73 iw

2,04 iw

0,16 iw

2,45 iw

-1,68 i

-0,54 pi

Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) attiecībā pret ES27 (milj. EUR)

12)

1430,0 i

2122,0 i

2793,1 i

1939,1 i

621,3 w

489,8 w

:

:

92,4 w

3323,5 w

-63 667,4 i

-34 878,0 pi

Neto (ienākošie - izejošie) ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) attiecībā pret ES27 (% no IKP)

12) 13)

2,25 pi

2,82 pi

0,32 i

0,19 i

2,63 iw

1,72 iw

:

:

0,06 iw

1,98 iw

-0,39 pi

-0,20 pi

Pārvedumi, % no IKP

12) 13) 15)

6,31 pi

5,25 pi

0,02 iw

0,02 iw

9,48 iw

7,92 iw

8,29 diw

6,72 diw

1,03 iw

0,99 iw

0,14 i

0,14 i