EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.6.2025
COM(2025) 600 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko Beļģijai ļauj novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kurus noteikusi Padome saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263
(Valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana)
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko Beļģijai ļauj novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kurus noteikusi Padome saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263
(Valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. pantu,
ņemot vērā Regulu (ES) 2024/1263 un jo īpaši tās 26. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību 1 kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu 2 un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām 3 ir reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas galvenie elementi. Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt valstu parāda ilgtspēju un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izmantojot reformas un investīcijas. Tā veicina valstu atbildību, un tajā ir likts uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvu un saskaņotu izpildes panākšanu.
(2)Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi, kas noteikti Padomes ieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. panta 1. punktu vai 19. pantu, ir vienīgā ar darbību saistītā atsauces vērtība ikgadējai fiskālajai uzraudzībai katrā dalībvalstī, un tie ir arī svarīgs jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas elements. Padomes ieteikumā noteiktie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi ir budžeta ierobežojums, kurš attiecas uz četriem vai pieciem gadiem un kura pamatā ir četru gadu korekcijas periods, ko pagarināšanas gadījumā ir iespējams pagarināt par papildu laikposmu, kurš nepārsniedz trīs gadus.
(3)Sistēma nodrošina iespēju noteikumus piemērot elastīgi, ja ārkārtēji apstākļi, ko dalībvalstis nevar kontrolēt, rada būtisku ietekmi uz publiskajām finansēm saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 26. pantu. Tādā gadījumā pēc dalībvalsts lūguma un Komisijas ieteikuma, kura pamatā ir tās veiktā analīze, Padome var četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstij novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, ko tai noteikusi Padome, ja i) pastāv ārkārtēji apstākļi, kurus dalībvalsts nevar kontrolēt, ii) tie rada būtisku ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, iii) šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padome nosaka termiņu šādai novirzei.
(4)Valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 10. un 11. martā, apņēmās stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Šie mērķi tika atkārtoti uzsvērti Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai. Eiropadome 2025. gada 6. marta secinājumos par Eiropas aizsardzību atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu kā tūlītēju pasākumu ierosināt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās valsts izņēmuma klauzulas koordinētu iedarbināšanu.
(5)Komisija 2025. gada 19. marta paziņojumā 4 aicināja visas dalībvalstis izmantot valsts izņēmuma klauzulas piedāvātās elastības iespējas, lai maksimāli palielinātu ietekmi uz ES aizsardzības spējām. Šādas elastības nolūks ir atvieglot pāreju uz pastāvīgi augstāku aizsardzības izdevumu līmeni. Minētajā paziņojumā ir aprakstīts, ka valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana dalībvalstīm ļautu novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, ko Padome nosaka, apstiprinot vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus vai nosakot koriģējošo virzību pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, ciktāl šo novirzi attaisno aizsardzības izdevumu palielināšana salīdzinājumā ar atsauces gadu, un ka šāds pārsniegums līdz 2028. gadam nebūs lielāks par 1,5 % no IKP gadā. Palielinājumam, kas pārsniedz šo summu, piemērotu parasto atbilstības novērtējumu. Šāda maksimālā robeža ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte, vienlaikus ļaujot visām dalībvalstīm izmantot elastību, lai panāktu augstāku aizsardzības izdevumu līmeni. Precīzās summas tiks noteiktas, kad būs pieejami izpildes dati, lai nodrošinātu, ka papildu elastību var izmantot tikai paredzētajam nolūkam.
(6)Padomes [datums] ieteikumā 5 tika apstiprināta Beļģijas neto izdevumu virzība. Turklāt Padomes [datums] ieteikumā 6 Beļģijai tika noteikta pārskatīta koriģējošā virzība.
(7)Beļģija 2025. gada 30. aprīlī iesniedza Padomei un Komisijai lūgumu iedarbināt valsts izņēmuma klauzulu.
(8)Lūgumā Beļģija norādīja, ka, ģeopolitiskajai situācijai kļūstot arvien saspīlētākai, Krievijai turpinot agresijas karu pret Ukrainu un tam apdraudot Eiropas drošību, Savienība saskaras ar eksistenciālu izaicinājumu, uz kuru jāreaģē, ievērojami palielinot aizsardzības izdevumus. Šī situācija ir ārkārtējs apstāklis, kuru dalībvalsts nevar kontrolēt.
(9)Lūgumā Beļģija bija iekļāvusi datus par kopējiem aizsardzības izdevumiem (1. tabula). Turklāt Beļģija plāno ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, lai 2025. gadā sasniegtu NATO mērķi 2 % no IKP, un saglabāt šādu palielinātu aizsardzības izdevumu līmeni visā pašreizējā parlamenta sasaukuma laikā. Tāpēc aizsardzības izdevumu palielinājumam būs būtiska ietekme uz Beļģijas publiskajām finansēm.
1. tabula. Beļģijas kopējie aizsardzības izdevumi
|
2021 a |
2022 a |
2023 a |
2024 b |
2025 b |
|
|
Vispārējās valdības kopējie aizsardzības izdevumi (% no IKP) |
0,9 |
1,0 |
0,9 |
1,3 |
2,0 |
Avots: a) Eurostat; b) Beļģijas sniegtā informācija Padomei un Komisijai.
(10)Beļģija lēš, ka kopējo aizsardzības izdevumu palielinājums no 2021. līdz 2025. gadam, izteikts attiecībā pret IKP, būs ap 1,1 procentpunktiem un tādējādi veicinās valdības bilances pasliktināšanos un valsts parāda palielināšanos.
(11)Pārējiem faktoriem nemainoties, izdevumu palielināšanās valsts izņēmuma klauzulas aptvertajā periodā izraisīs valsts parāda un budžeta deficīta palielināšanos līdz minētā perioda beigām. Indikatīvās Komisijas prognozes, kurās pieņemts, ka valdības izdevumi līdz 2028. gadam lineāri palielināsies, sasniedzot šajā ieteikumā atļauto līmeni, liek domāt, ka budžeta deficīta attiecība pret IKP un valsts parāda attiecība pret IKP 2028. gadā būs attiecīgi par 1,1 procentpunktiem un 1,9 procentpunktiem augstākas nekā tad, ja neto izdevumi palielinātos saskaņā ar Komisijas iepriekšējos norādījumos 7 noteikto virzību. Tas, visticamāk, prasītu papildu fiskālo korekciju pēc valsts izņēmuma klauzulas darbības perioda beigām, lai izpildītu budžeta struktūrai izvirzītās prasības, tai skaitā nodrošinātu, ka parāda attiecībai pret IKP virzība ir ticami lejupejoša vai saglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no IKP vidējā termiņā, un ka deficīts saglabājas vai tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā paliek zem šīs atsauces vērtības. Beļģija atzīst, ka, ņemot vērā aizsardzības izdevumu strukturālu palielinājumu, turpmāk var būt nepieciešama politika, ar kuras palīdzību vidējā termiņā tiktu saglabāta fiskālā stabilitāte un atbilstība fiskālajiem noteikumiem.
(12)Valstu statistikas iestādes un Eurostat apkopo un publicē datus par vispārējās valdības aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Starptautisko valdības funkciju klasifikāciju (COFOG) 8 Eiropas nacionālo kontu sistēmā (EKS 2010) 9 . Šie dati ir piemēroti, lai novērtētu aizsardzības izdevumu ietekmi uz valdības budžeta deficītu, valsts parādu, neto izdevumiem un saistītiem raksturlielumiem. Eurostat ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm izveidos datu vākšanas procesu. Izejas punktam vajadzētu būt COFOG nodaļas “Aizsardzība” kategorijām, taču vienlaikus būtu jāņem vērā arī NATO definīcija un jāsaglabā iespēja novērst anomālijas, kas varētu būt skaidrojamas ar atšķirībām attiecīgajās gada ziņošanas sistēmās. Datu vākšanas process jāpieskaņo ziņošanas termiņiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.
(13)Turklāt, lai gan līgumus par militāro ekipējumu var parakstīt laikā, kamēr darbojas valsts izņēmuma klauzula, daļa no minētā ekipējuma var tikt piegādāta vēlākā posmā, tādējādi ietekmējot publiskās finanses tikai pēc gadu perioda, kurā darbojas šī klauzula. Lai ņemtu vērā šo iespējamību, saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu atļautā elastība būtu jāattiecina arī uz aizsardzības izdevumiem, kas saistīti ar šādu vēlāku piegādi, ar noteikumu, ka attiecīgie līgumi parakstīti klauzulas darbības laikā un ka šie novēlotie aizsardzības izdevumi nepārsniedz iepriekš noteikto vispārējo ierobežojumu.
(14)Uz izdevumiem, kurus finansē no aizdevumiem, kas piešķirti no jaunā instrumenta rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE) 10 par labu spēcīgākai Eiropas aizsardzības industrijai, automātiski attiektos iepriekš minētā elastība. Šajā nolūkā dalībvalstis ziņotu Eurostat par visiem ar aizsardzību saistītajiem izdevumiem, kas veidojušies SAFE instrumenta kategorijās “aizsardzības ražojumi” un “citi aizsardzības vajadzībām izmantojami ražojumi”, kuras definētas priekšlikumā regulai, ar ko izveido SAFE instrumentu.
(15)Šis ieteikums nemaina valdības budžeta deficīta, valsts parāda un neto izdevumu definīcijas un saistītos raksturlielumus. Uz šiem raksturlielumiem balstītie dati Beļģijai jāapkopo un jāpaziņo saskaņā ar Regulām (ES) 2024/1263, Nr. 479/2009 un Nr. 549/2013,
AR ŠO IESAKA,
1. Beļģijai 2025.–2028. gadā ir ļauts novirzīties no Padomes ieteikumā C/2025/... 11 noteiktajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem un tos pārsniegt, ja neto izdevumi, kas pārsniedz šos maksimālos pieauguma tempus, nav lielāki par:
i) aizsardzības izdevumu procentuālās attiecības pret IKP palielinājumu kopš 2021. gada;
ii) ar noteikumu, ka novirze, kas pārsniedz neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus, nav lielāka par 1,5 procentiem no IKP.
2. Laikā pēc 2028. gada Beļģija vēl drīkst novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kas noteikti Padomes ieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. vai 19. pantu, un to pārsniegt, ja neto izdevumi, kas pārsniedz šos maksimālos pieauguma tempus, ir saistīti ar tāda militārā ekipējuma piegādi, par kuru līgumi ir noslēgti pirms 2028. gada beigām, un ja neto izdevumi nepārsniedz iepriekš noteikto vispārējo ierobežojumu.
3. Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 22. panta 7. punktu, novirzes no Padomes noteiktajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kuras ir pieļaujamas saskaņā ar šo ieteikumu, netiks iegrāmatotas Beļģijas kontroles kontā kā debets.
4. Lai nodrošinātu papildu izdevumu pareizu iegrāmatošanu, Beļģija iekļauj faktiskos un plānotos datus par kopējiem aizsardzības izdevumiem (COFOG 02. nodaļa) un aizsardzības investīcijām (COFOG 02. nodaļa, P.51), un jebkādiem izdevumiem, kurus finansēs no SAFE aizdevumiem, kas nav ietverti COFOG 02. nodaļā:
a) par T-4, T-3, T-2 un T-1 gadu (T gads ir kārtējais gads), kad tā sniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumus saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 479/2009;
b) par laikposmu no 2021. gada līdz T gadam (kārtējais gads) valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos un gada progresa ziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 1. punktu, 15. pantu un 21. panta 1. punktu;
c) par T gadu (kārtējais gads) un T+1 gadu budžeta plāna projektos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013.
Šis ieteikums ir adresēts Beļģijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (OV L, 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj ).
Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/1467/2024-04-30 ).
Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/85/2024-04-30 ).
Komisijas 2025. gada 19. marta paziņojums (C(2025) 2000 final).
Manual on sources and methods for the compilation of COFOG statistics – Classification of the Functions of Government (COFOG) – 2019. gada redakcija.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).