EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.9.2025
COM(2025) 588 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Pusgada ziņojums par aizņēmumu, parādu pārvaldības un saistīto aizdevumu operāciju īstenošanu, kas sagatavots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma C(2023)8010 13. pantu
2025. gada 1. janvāris – 2025. gada 30. jūnijs
Saturs
1.Kopsavilkums
2.Ievads
3.Aizņēmumu operāciju īstenošana 2025. gada pirmajā pusgadā
Finansēšanas darbību īstenošana 2025. gada pirmajā pusgadā
Izmaksas
Investoru pieprasījums un sekundārā tirgus likviditāte
4.Finansējuma izmaksas un likviditātes pārvaldības izmaksas
Finansējuma izmaksas
Likviditātes pārvaldības IZMAKSAS
5.Pasākumi ES obligāciju tirgus turpmākai attīstībai
6.Citi galvenie fakti par 2025. gada pirmo pusgadu
7.Emisiju prognoze 2025. gada otrajam pusgadam
2025. GADA 1. PUSGADĀ PIESAISTĪTAIS FINANSĒJUMS
IEŅĒMUMU IZLIETOJUMS
Visas summas norādītas miljardos EUR.
APGROZĪBĀ ESOŠĀS ES OBLIGĀCIJAS
2025. gada 30. jūnijā
|
GALVENIE FAKTI PAR 2025. GADA 1. PUSGADU
-Ar sešām sindikācijām un septiņām izsolēm tika piesaistīti 85,8 miljardi EUR ar vidējo termiņu aptuveni 12 gadi.
-Lielāko daļu līdzekļu izmantoja NextGenerationEU (12,8 miljardi EUR) un Ukrainas atbalstam (10,1 miljards EUR), un papildu izmaksas veica saskaņā ar Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu (118 miljoni EUR) un Moldovas reformu un izaugsmes mehānismu (270 miljoni EUR).
-Finansējuma izmaksas NextGenerationEU bija 3,17 % (salīdzinājumā ar 2,99 % 2024. gada otrajā pusgadā), Ukrainas mehānismam 2,72 %, makrofinansiālās palīdzības (MFP) aizdevumam saskaņā ar G7 ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas (ERA) aizdevumu iniciatīvu 2,53 %, Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismam 2,77 % un Moldovas reformu un izaugsmes mehānismam 2,89 %.
|
1.Kopsavilkums
ES 2025. gada pirmajā pusgadā piesaistīja ilgtermiņa finansējumu 85,8 miljardu EUR apmērā, veicot sešas sindikācijas un septiņas izsoles. 6,9 miljardi EUR no šīs summas tika piesaistīti, izmantojot NextGenerationEU zaļās obligācijas. 2025. gada jūnija beigās apgrozībā Eiropas Savienībā bija ES obligācijas 661,6 miljardu EUR vērtībā (ar vidējo atlikušo dzēšanas termiņu aptuveni 12 gadi), un 75,1 miljardu no šā apjoma veidoja NextGenerationEU zaļās obligācijas. Apgrozībā esošo ES parādzīmju summa 2025. gada jūnija beigās bija 33,3 miljardi EUR.
2025. gada 1. pusgadā piesaistītie 85,8 miljardi EUR ir daļa no Komisijas kopējām plānotajām 2025. gada obligāciju emisijām aptuveni 160 miljardu EUR apmērā, un ir izziņota emisija 70 miljardu EUR apmērā 2025. gada otrajā pusgadā. Tā būtu līdz šim lielākā ikgadējā ES emisija, turpinot pastāvīgā pieauguma tendenci iepriekšējos gados (no 120 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 140 miljardiem EUR 2024. gadā).
Ieņēmumi no šīm emisijām ir ļāvuši Komisijai turpināt laikus apmierināt izmaksu vajadzības, kas saistītas ar dažādajām programmām, kuras finansē ar aizņēmumiem. No šīm programmām lielākā ir NextGenerationEU, kuras ietvaros no līdzekļiem, kas piesaistīti, izmantojot ES aizņēmumus, jau ir izmaksāti 378,6 miljardi EUR. Tomēr 2025. un 2026. gadā ievērojams atbalsts vēl ir jāizmaksā no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM).
2025. gada pirmajā pusgadā 12,8 miljardi EUR no emisijas ieņēmumiem tika izmaksāti NextGenerationEU ieguldījumu un reformu īstenošanai. No Ukrainas mehānisma un MFP programmas saistībā ar G7 ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas (ERA) aizdevumu iniciatīvu kopā 10,1 miljardu EUR saņēma Ukraina. Vēl 270 miljoni EUR ieņēmumu tika izmantoti aizdevuma finansēšanai saskaņā ar Moldovas reformu un izaugsmes mehānismu, un 118 miljoni EUR aizdevumu izsniegšanai Ziemeļmaķedonijai, Albānijai, Melnkalnei un Serbijai saskaņā ar Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu.
2025. gada pirmajā pusgadā palielinājās likviditātes turējumi, jo NextGenerationEU izmaksas samazinājās un bija mazākas par summām, kas prognozētas, pamatojoties uz dalībvalstu norādēm. Atšķirībā no iepriekšējiem pārskata periodiem, kad naudas atlikumi radīja ieņēmumus, šajā sešu mēnešu periodā šie naudas atlikumi radīja indikatīvas izmaksas aptuveni 195 miljonu EUR apmērā to ilgtermiņa finansējuma profila dēļ. Komisija veic aktīvu šo pagaidu naudas atlikumu pārvaldību nolūkā samazināt šīs turēšanas izmaksas. Naudas atlikumu uzkrāšanās ir īslaicīga, un tā izriet no emisijas regulārā un paredzamā grafika, kura mērķis ir nodrošināt labākos tirgus apstākļus, savukārt izmaksas atbilst katras atbalstītās programmas un it īpaši ANM īstenošanas specifikai. Tuvojoties NextGenerationEU izmaksu beigu datumam 2026. gadā, ienākošās un izejošās finansējuma plūsmas tuvināsies.
2025. gada pirmajā pusgadā ES emisija turpināja gūt labumu no spēcīga investoru pieprasījuma, savukārt ES obligāciju ienesīguma starpība ar lielāko daļu Eiropas valsts obligāciju samazinājās. 10 gadu obligāciju procentu likmju starpība starp ES obligācijām un Vācijas/Francijas valsts obligāciju grozu attiecībā 50/50 samazinājās no aptuveni 13 bāzes punktiem 2025. gada sākumā līdz 5 bāzes punktiem 2025. gada jūnija beigās. Tomēr, ņemot vērā tirgus apstākļus, kas ietekmē visus emitentus, ES finansējuma izmaksas šajā periodā palielinājās līdz 3,17 % salīdzinājumā ar 2,99 % iepriekšējā finansēšanas periodā.
Īstenojot pastāvīgos centienus konsolidēt un uzlabot ES obligāciju un ES parādzīmju emisijas programmu, Komisija 2025. gada aprīlī ieviesa trīs komponentu obligāciju izsoles (izsoles trim dažādiem termiņiem), kas ļāva palielināt katrā izsolē piesaistītās summas. Šo soli papildinās nekonkurējošu izsoļu piešķiršanas ieviešana 2025. gada rudenī, un tam būtu jāpalielina pieprasījums pēc izsolēs pārdotām obligācijām. 2025. gada janvārī Komisija ieviesa arī trīs komponentu parādzīmju izsoles, sākot piedāvāt jaunas 12 mēnešu ES parādzīmju sērijas papildus 3 mēnešu un 6 mēnešu termiņiem. Neatkarīgi no Komisijas savas iniciatīvas turpināja tirgus ieinteresētās personas. Pēc uz indeksiem balstīta nākotnes līguma ieviešanas 2024. gada decembrī 2025. gada pirmajā pusgadā tika paziņots par fiziski slēgtu ES obligāciju nākotnes līgumu ieviešanu no 2025. gada septembra.
2025. gada maija beigās Padome pieņēma jauno instrumentu ““Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE). Tas dod iespēju ES līdz 2030. gada beigām ar kapitāla tirgu starpniecību piesaistīt līdz 150 miljardiem EUR ar mērķi finansēt tādus aizdevumus dalībvalstīm, kurus var izmantot aizsardzības spēju iepirkuma paātrināšanai. Šis jaunais pilnvarojums kopā ar jau apgrozībā esošo obligāciju apjomīgajām refinansēšanas vajadzībām nozīmē stabilu klātbūtni ES tirgū pēc 2027. gada. Kopš NextGenerationEU darbības sākuma 2021. gada jūnijā Komisija ir saņēmusi pilnvarojumu nodrošināt finansējumu citām rīcībpolitikām kopumā 240 miljardu EUR apmērā, un jaunu parāda vērtspapīru emitēšanas termiņi ilgst līdz 2030. gadam. Visas finansējuma vajadzības tiek apvienotas un finansētas ar ES obligāciju un ES parādzīmju emisiju vienotas finansēšanas programmas ietvaros, tādējādi atbalstot ES kā emitenta klātbūtni tirgū.
2.Ievads
Komisija aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības vārdā jau vairāk nekā 40 gadus. Pēdējos piecos gados ES obligāciju emitēšana ir ievērojami palielinājusies, ņemot vērā, ka nolūkā finansēt tādas lielas programmas kā SURE, NextGenerationEU un finansiālā palīdzība Ukrainai (MFP+, Ukrainas mehānisms un MFP aizdevums kā daļa no G7 ERA iniciatīvas) ES aizņemas kapitāla tirgos. ES kopējais nedzēstais parāds 2025. gada 30. jūnijā bija 694,9 miljardi EUR, no kuriem 33,3 miljardi EUR bija ES parādzīmju veidā.
Šajā pusgada ziņojumā ir aplūkota aizņēmumu operāciju īstenošana laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam. Ziņojumā ir arī sniegts ieskats par ES obligāciju emitēšanu 2025. gada otrajā pusgadā. Tajā nav izvērtēts, kā šie ieņēmumi no ES obligācijām tiek izlietoti, cita starpā zaļajiem izdevumiem, jo šis jautājums tiek aplūkots atsevišķos ziņojumos saskaņā ar katra instrumenta noteikumiem.
Ievērojot Eiropas Revīzijas palātas 2023. gada jūnija ieteikumu, šā ziņojuma pielikumā ir sniegti rādītāji, kurus var izmantot, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota visaptverošā parāda pārvaldības stratēģija, kas ir Komisijas vienotās finansēšanas pieejas pamatā.
3.Aizņēmumu operāciju īstenošana 2025. gada pirmajā pusgadā
Komisija 2025. gada pirmajā pusgadā turpināja piesaistīt līdzekļus tirgos, izmantojot vienoto finansēšanas pieeju. Papildus tam, ka visas izmaksu saistības tika izpildītas laicīgi, emitēto obligāciju summas un dzēšanas termiņi atbilda iepriekš noteiktajiem parametriem, un finansēšanas noteikumi atbilda ES lieluma emitenta un reitinga nosacījumiem. Turpmākajās iedaļās ir izklāstīti daži galvenie Komisijas aizņēmumu un aizdevumu operāciju komponenti 2025. gada pirmajā pusgadā. Citi rādītāji, ko izmanto, lai uzraudzītu Komisijas finansēšanas stratēģijas īstenošanu, ir aplūkoti šā ziņojuma pielikumā.
Finansēšanas darbību īstenošana 2025. gada pirmajā pusgadā
Komisija piesaistīja kopumā 85,8 miljardus EUR ar ES obligācijām, kuru vidējais dzēšanas termiņš ir aptuveni 12 gadi (tas ir līdzīgs 2024. gada otrajā pusgadā piesaistītā finansējuma vidējam dzēšanas termiņam). 2025. gada pirmajā pusgadā NextGenerationEU zaļo obligāciju emisijas summa bija 6,9 miljardi EUR.
Komisija izmantoja sešu sindikāciju (59 % no piesaistītā apjoma) un septiņu izsoļu (41 % no piesaistītā apjoma) kombināciju, lai nodrošinātu atbilstību paziņotajam mērķrādītājam. 2025. gada martā Komisija ieviesa trīs komponentu obligāciju izsoles (iepriekš tika izmantotas divu komponentu obligāciju izsoles), lai ļautu nedaudz palielināt katras izsoles apjomu. ES obligāciju emisijas tika veiktas ar regulāriem starplaikiem visā sešu mēnešu ilgajā periodā, ņemot vērā tirgus likviditātes apstākļus, vienlaikus nodrošinot regulāru pieejamību tirgū.
Darījumu 2025. gada pirmajā pusgadā rezultātā ES obligāciju kopējā apgrozībā esošā summa 2025. gada 30. jūnijā sasniedza 661,6 miljardus EUR, no kuriem 516,2 miljardi EUR tika emitēti, izmantojot ES vienoto finansēšanas pieeju. Apgrozībā esošo NextGenerationEU zaļo obligāciju kopējā vērtība bija 75,1 miljards EUR.
2025. gada janvārī Komisija ieviesa arī trīs komponentu parādzīmju izsoles, sākot piedāvāt jaunas 12 mēnešu ES parādzīmju sērijas papildus 3 mēnešu un 6 mēnešu termiņiem. ES neatmaksātā aizdevuma apjoms ES parādzīmju veidā 2025. gada jūnija beigās bija 33,3 miljardi EUR.
1. diagramma. Finansējums, kas piesaistīts saskaņā ar vienoto finansēšanas pieeju
* Pirmie divi NextGenerationEU darījumi notika 2021. gada jūnijā. Tie ir iekļauti 2021. gada 2. pusgada rādītājā, jo bija daļa no tā paša finansēšanas plāna kā darījumi, kas notika 2021. gada 2. pusgadā.
Visas summas norādītas miljardos EUR.
Izmaksas
Pateicoties šiem darījumiem, Komisija turpināja finansēt dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus, savlaicīgi (vidēji deviņu darba dienu laikā) veicot izmaksas no ieņēmumiem.
Kopumā 2025. gada pirmajā pusgadā Komisija visām rīcībpolitikām kopā izmaksāja 23,3 miljardus EUR. 12,8 miljardi EUR tika izmaksāti NextGenerationEU finansēšanai. No šās summas 8,2 miljardus EUR izmantoja dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu finansēšanai saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). No tiem 5,7 miljardi EUR tika izmaksāti 11 dalībvalstīm dotāciju veidā un 2,5 miljardi EUR – 3 dalībvalstīm aizdevumu veidā. Atlikušie 4,6 miljardi EUR tika izmantoti, lai finansētu ES pārvaldītās programmas, ko atbalsta NextGenerationEU
.
Kopumā kopš 2021. gada vasaras Komisija ir veikusi izmaksas par 391 miljardu EUR NextGenerationEU atbalstam. Tas ietver 205,9 miljardus EUR dotācijās un 111,2 miljardus EUR aizdevumos dalībvalstīm ANM ietvaros un 73,9 miljardus EUR ES pārvaldītajām NextGenerationEU programmām. No 391 miljardu EUR lielās kopējās summas NextGenerationEU atbalstam 378,6 miljardi EUR ir finansēti ar parāda vērtspapīru emisiju
.
Papildus NextGenerationEU izmaksām Komisija 2025. gada pirmajā pusgadā Ukrainai izmaksāja 10,1 miljardu EUR, no kuriem 3,1 miljardu EUR Ukrainas mehānisma ietvaros un 7 miljardus EUR MFP programmā Ukrainai G7 ERA iniciatīvas ietvaros.
2025. gada pirmajā pusgadā ar ES obligāciju emisiju finansēja arī 118 miljonus EUR aizdevumos Ziemeļmaķedonijai, Albānijai, Melnkalnei un Serbijai Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma ietvaros un 270 miljonus EUR aizdevumos Moldovai paredzētā reformu un izaugsmes mehānisma ietvaros.
Investoru pieprasījums un sekundārā tirgus likviditāte
Pēc ES emitētajām obligācijām joprojām bija pieprasījums no līdzsvarotas un daudzveidīgas globālo investoru bāzes.
2. diagramma. Investori 2025. gada 1. pusgadā izpildītajos sindicētos darījumos pa investoru veidiem
2025. gada 1. pusgadā vairāk nekā 40 % sindikāciju veidā emitēto ES obligāciju iegādājās investori, kam parasti raksturīgi garāki ieguldījumu periodi (t. i., fondu pārvaldnieki, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi). Centrālās bankas/oficiālās iestādes, kas parasti dod priekšroku ieguldījumiem obligācijās ar termiņu līdz 10 gadiem, veidoja aptuveni 17 % no sindicēto ES obligāciju emisijām, savukārt banku finanšu resursu nodaļas bija vienīgais lielākais pieprasījuma avots, kas veidoja 33 % no sindicēšanas rīkojumu reģistriem.
3. diagramma. Investori 2025. gada 1. pusgadā izpildītajos sindicētos darījumos pa valstīm/reģioniem
Kopš NextGenerationEU darbības sākuma 2021. gadā sindikāciju veidā emitētās ES obligācijas ir piesaistījušas vairāk nekā 1900 dažādus investorus no vairāk nekā 70 dažādām valstīm. 2025. gada 1. pusgadā vairāk nekā 66 % no investīcijām ES obligāciju sindikācijās ir veikuši investori, kas atrodas ES, un vairāk nekā 22 % – starptautiskie investori, kas darbojas Apvienotajā Karalistē. Pārējās investīcijas ir veikuši starptautiskie investori no Āzijas un citām Eiropas valstīm ārpus ES, tādām kā Norvēģija un Šveice.
Neraugoties uz nestabilo tirgus vidi, ko izraisījusi nenoteiktība pasaules tirdzniecības politikā, jaunā emisijas prēmija (NIP)
, ko investori pieprasa kā koncesiju, kad ES emitē obligācijas sindikāciju veidā, 2025. gada pirmajā pusgadā joprojām bija neliela – vidēji aptuveni 1,6 bāzes punkti. Tas atbilda vidējai jaunas emisijas prēmijai 1,65 bāzes punktu apmērā 2024. gadā un citu emitentu prēmijai par salīdzināmiem darījumiem (pēc lieluma un termiņa).
Tajā pašā laikā ES obligāciju sekundārā tirgus likviditāte joprojām bija spēcīga, un to veicināja kopš 2023. gada novembra spēkā esošā kotēšanas kārtība. Saskaņā ar šo kārtību ES primārie tirgotāji tiek mudināti publicēt uzticamas ES obligāciju cenas vadošajās elektroniskās obligāciju tirdzniecības platformās. Kopš šīs kotēšanas kārtības ieviešanas ES obligāciju dienas tirdzniecības apjoms galvenajā elektroniskās tirdzniecības platformā caurmērā ir bijis 767 miljoni EUR, bet maksimālais dienas apjoms ir pārsniedzis 2 miljardus EUR. 2025. gada 1. pusgadā šis vidējais rādītājs bija nedaudz zemāks, un dienas vidējais apgrozījums bija 643 miljoni EUR, kas atspoguļo svārstīgāko investīciju vidi.
Komisija ir arī atbalstījusi ES līknes likviditāti, par tirgus cenu pārdodot esošās emisijas sērijas un veidojot jaunas sērijas, lai apmierinātu programmu vajadzības un pieprasījumu no investoru puses. Tā rezultātā vidējais nedzēstais apjoms uz ES obligāciju 2025. gada 1. pusgadā bija aptuveni 16 miljardi EUR, kas ir palielinājums salīdzinājumā ar 14,8 miljardiem EUR 2024. gada beigās. 2025. gada 1. pusgadā tika sākta arī jaunu 3 gadu, 10 gadu un 7 gadu sēriju emisija.
4. diagramma. ES un Eiropas valstu obligāciju ceturkšņa apgrozījums sekundārajā tirgū (% no apgrozībā esošās summas)
Avots: Eiropas Komisija, pamatojoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas apakškomitejas ES valsts parāda vērtspapīru tirgu jautājumos (ESDM) datiem.
Piezīme. Šajā diagrammā Eiropas valstu obligāciju (EGB) tirgus aptver obligācijas, ko emitējušas eurozonas valstis, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilitātes mehānisms. Dati par 2025. gada 1. un 2. ceturksni vēl nav pieejami.
4.Finansējuma izmaksas un likviditātes pārvaldības izmaksas
Finansējuma izmaksas
Izmaksu sadales metodika saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju ļauj Komisijai sasaistīt finansējuma izmaksas, kas tiek iekasētas no saņēmējiem (ES budžeta vai aizdevumu saņēmējiem), ar nosacījumiem, kas saņemti tirgū izmaksu finansēšanas laikā
. Turklāt šī metodika ļauj sadalīt aizņēmumu izmaksas atkarībā no programmas. Tas atspoguļo to politikas programmu skaita pieaugumu, kuras finansē ar diversificētās finansēšanas stratēģijas starpniecību vienotās finansēšanas pieejas ietvaros.
Saskaņā ar šo metodiku NextGenerationEU aplēstās maksājumu finansējuma izmaksas laikā no 2025. gada janvāra līdz jūnijam (“TC8” turpmākajā tabulā) ir 3,17 % salīdzinājumā ar 2,99 % iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Finansējuma izmaksas izmaksām saskaņā ar Ukrainas mehānismu, MFP Ēģiptes programmu un Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu 2025. gada jūnija beigās bija no 2,70 % līdz 2,80 %. Finansējuma izmaksas MFP aizdevumam Ukrainai G7 ERA iniciatīvas ietvaros bija 2,53 %.
Finansējuma izmaksu atšķirības starp programmas daļām atspoguļo programmas iezīmes, piemēram, aizņēmuma instrumentu vidējo termiņu atšķirības
.
5. diagramma. Finansējuma izmaksas
|
NextGenerationEU (Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments)
|
TC1
|
TC2
|
TC3
|
TC4
|
TC5
|
TC6
|
TC7
|
TC8
|
|
|
0,15 %
|
1,38 %
|
2,61 %
|
3,22 %
|
3,53 %
|
3,19 %
|
2,99 %
|
3,17 %
|
|
Ukrainas mehānisms
|
MFP+
|
MFP Ukrainai (G7 ERA)
|
|
2,72 %
|
3,16 %
|
2,53 %
|
|
MFP Ēģiptei
|
Rietumbalkāni (CP1)
|
Moldovas reformu un izaugsmes mehānisms
|
|
2,70 %
|
2,77 %
|
2,89 %
|
Finansējuma izmaksu izmaiņas atspoguļo arī dominējošos tirgus apstākļus, kas ietekmē aizņēmumu izmaksas ES emisijām. 2025. gada pirmajos sešos mēnešos procentu likmes bija ļoti svārstīgas saistībā ar ekonomisko un finansiālo nenoteiktību, kas ietekmēja visus emitentus. Rezultātā procentu likme 10 gadu ES obligācijām pusgadā svārstījās no 2,8 % līdz 3,3 %, un pusgada beigās tā bija 2,95 % salīdzinājumā ar 2,93 % 2025. gada janvāra sākumā. Tajā pašā laikā peļņas likmju starpība starp ES un lielāko daļu EGB emitentu nedaudz palielinājās, un 10 gadu procentu likmju starpība starp ES obligācijām un 50/50 Vācijas/Francijas valsts obligāciju grozu samazinājās no aptuveni 13 bāzes punktiem gada sākumā līdz 5 bāzes punktiem 2025. gada jūnijā.
6. diagramma. 10 gadu ES obligāciju ienesīgums
Likviditātes pārvaldības IZMAKSAS
2025. gada pirmajā pusgadā likviditātes turējumu vidējais līmenis bija 71,1 miljards EUR salīdzinājumā ar 50,7 miljardiem EUR 2024. gada otrajā pusgadā. Tas galvenokārt bija saistīts ar NextGenerationEU izmaksu kavējumiem salīdzinājumā ar prognozēm. Konkrētāk, 2025. gada 1. pusgada beigās prognozētā izmaksu plūsma gandrīz 45 miljardu EUR apmērā tika atlikta uz vēlāku laiku vasarā. Arī citas programmas nedaudz aizkavējās salīdzinājumā ar prognozēm.
Būtiskais likviditātes turējumu pieaugums ir skaidrojams ar nepieciešamību saglabāt augstu kopējo aizņēmumu apjomu, ņemot vērā lielo līdzekļu apjomu, kas līdz 2026. gada beigām vēl jāizmaksā saskaņā ar NextGenerationEU programmu
. Ņemot vērā NextGenerationEU īstenošanas pēdējā gadā nepieciešamo apjomīgo finansējuma summu, ir svarīgi, ka Komisija turpina aizņēmumu operācijas regulārā un paredzamā grafikā, lai nodrošinātu labākos tirgus nosacījumus un saglabātu paredzamību investoriem.
Lai gan iepriekšējos gados šie naudas atlikumi radīja peļņu, sakarā ar izmaiņām procentu likmju vidē šie naudas atlikumi ir sākuši radīt neto izmaksas. Šo likviditātes turējumu izmaksu palielināšanos izraisījušas monetārās politikas procentu likmju straujās pārmaiņas un ienesīguma līkņu saasināšanās visā tirgū.
Lai maksimāli palielinātu atdevi no šo naudas atlikumu ieguldīšanas īstermiņā, Komisija veica plašas likviditātes pārvaldības operācijas, izmantojot termiņnoguldījumus un repo darījumus ar mērķi 2025. gada pirmajos sešos mēnešos ieguldīt vidēji aptuveni 50–60 % no naudas atlikumiem. Šie īstermiņa ieguldījumi palīdzēja samazināt ar ieguldīto naudas atlikumu saistīto negatīvo pārnesumu par 20–25 bāzes punktiem. Kopumā neto indikatīvās likviditātes pārvaldības izmaksas 2025. gada pirmajā pusgadā tiek lēstas aptuveni 195 miljonu EUR
apmērā salīdzinājumā ar 140 miljonu EUR ienākumiem no likviditātes turējumiem 2024. gadā.
5.Pasākumi ES obligāciju tirgus turpmākai attīstībai
Kotēšanas kārtības īstenošana 2023. gada beigās un repo mehānisma ieviešana 2024. gada oktobrī uzlaboja ES obligāciju tirgus noturību, dziļumu un likviditāti. 2025. gada 1. pusgadā Komisija turpināja ieguldīt ES obligāciju tirgus padziļināšanā. Pēc tam, kad 2025. gada janvārī ar 12 mēnešu termiņa pievienošanu tika pastiprināta ES parādzīmju programma (papildus esošajiem 3 un 6 mēnešu termiņiem) un 2025. gada martā tika ieviestas jaunas trīs komponentu ES obligāciju izsoles, ir sākts darbs ar mērķi ieviest ar konkurenci nesaistītu sadales mehānismu obligāciju piešķiršanai izsolēs.
Ar konkurenci nesaistītu sadales mehānismu obligāciju piešķiršanai izsolēs ieviešana ļaus Komisijai nākamajā dienā pēc obligāciju izsoles piedāvāt saviem primārajiem tirgotājiem izsolīto obligāciju papildu apjomu (20 % no sākotnēji piešķirtā izsoles apjoma). Šo jauno funkciju izmanto daudzas valsts izsoļu programmas ar mērķi sniegt stimulu saviem primārajiem tirgotājiem piedalīties izsolēs un piesaistīt lielāku investoru interesi. Pašlaik notiek sagatavošanas darbs ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai ar konkurenci nesaistītus piedāvājumus ieviestu no 2025. gada rudens.
Tajā pašā laikā turpinājās neatkarīgas tirgus dalībnieku iniciatīvas. Pēc tam, kad 2024. gada decembrī tika sākta uz ICE indeksiem balstītu nākotnes līgumu tirdzniecība, EUREX paziņoja, ka 2025. gada septembrī tiks sākta fiziski piegādātu ES obligāciju nākotnes līgumu tirdzniecība. Labi funkcionējošs nākotnes līgumu tirgus var palīdzēt tirgus dalībniekiem noteikt cenu ES obligācijām un ierobežot atvērto pozīciju risku. Tāpēc tas ir vēl viens potenciāli vērtīgs atbalsts ES obligāciju tirgus darbībai un ES obligāciju kā likvīdu drošu aktīvu nozīmīgumam. Lai gan Komisijai nav tiešas lomas vai atbildības par nākotnes līgumu darbību, tā atzinīgi vērtē šīs neatkarīgās iniciatīvas, atzīstot to, cik svarīgs investoriem ir ES obligāciju tirgus, kurš strauji kļūst arvien nobriedušāks.
6.Citi galvenie fakti par 2025. gada pirmo pusgadu
Rīcība Eiropas drošības labā (SAFE) Jauns ES finanšu instruments, ko finansēs ar ES aizņēmumiem
Padome 2025. gada 27. maijā pieņēma regulu
, ar ko izveido jaunu finanšu instrumentu, lai palīdzētu dalībvalstīm paātrināt aizsardzības spēju iepirkumu – “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE). Saskaņā ar šo instrumentu Komisija ir pilnvarota līdz 2030. gada beigām veikt emisiju par papildu finansējumu līdz 150 miljardu EUR apmērā. Ieņēmumi tiks pārskaitīti dalībvalstīm kā aizdevumi svarīgu aizsardzības spēju iepirkuma finansēšanai.
Dalībvalstīm ir jāiesniedz savi aizdevuma pieprasījumi līdz 2025. gada novembra beigām. Aizdevumu apjoms un priekšfinansējums (kas var sasniegt 15 % no aizdevuma summas) tiks noteikts īstenošanas lēmumos, uz kuru pamata tiks veiktas izmaksas saskaņā ar jauno instrumentu.
SAFE pagarinātais termiņš (līdz 2030. gada beigām) un uz pieprasījumu balstītais izmaksu raksturs nozīmē, ka Komisija spēs netraucēti un pēc vajadzības mobilizēt līdzekļus ar īstermiņa un ilgtermiņa finansējumu visā ienesīguma līknē. Tā kā finansējums tiks integrēts saskaņā ar ES vienoto finansēšanas pieeju, izmaksas tiks finansētas no ilgtermiņa ES obligācijām ar konkurētspējīgu cenu, un tos atmaksās saņēmējas dalībvalstis.
Paredzams, ka SAFE aizdevumu finansēšana sāksies 2026. gadā, tiklīdz būs apstiprināti dalībvalstu plāni un aizdevuma līgumi. Visas SAFE aizdevumu finansēšanas emisijas notiks ar viena zīmola “ES obligācijām”.
7.Emisiju prognoze 2025. gada otrajam pusgadam
Nestabilu tirgu apstākļos visā 2025. gada pirmajā pusgadā Komisija turpināja īstenot regulāru, paredzamu un liela apjoma finansēšanas plānu. Kopš 2025. gada janvāra Komisija ES obligāciju veidā ir piesaistījusi ilgtermiņa finansējumu 85,8 miljardu EUR apmērā un tādējādi ir izpildījusi 2025. gada 1. pusgada finansēšanas plānu atbilstoši publicētajam grafikam un tirgus prognozēm. Ieņēmumi ir izmantoti dažādu ES rīcībpolitiku, tai skaitā NextGenerationEU, finansiālās palīdzības Ukrainai un programmu paplašināšanās kandidātvalstīm un trešām valstīm, finansēšanai.
Ar ES emisiju vēl joprojām tika apmierināts liels investoru pieprasījums, kā tas atspoguļots sindicēšanas rīkojumu reģistros un ar pastāvīgu un konsekventu atbalstu ES parādzīmju un ES obligāciju izsolēm. Tas apliecina drošību un likviditāti, ko ES obligācijas piedāvā Eiropas un pasaules investoriem, kuri meklē labas ieguldījumu iespējas augsta reitinga EUR denominētos vērtspapīros.
2025. gada 23. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja par nodomu 2025. gada otrajā pusgadā emitēt ES obligācijas līdz 70 miljardu EUR vērtībā. Finansēšanas plāna pamatā ir finansēšanas plāns 90 miljardu EUR apmērā 2025. gada pirmajam pusgadam, un tas atbilst iepriekš paziņotajiem paredzamajiem 2025. gada ikgadējiem emisijas apjomiem aptuveni 160 miljardu EUR apmērā.
Šis mērķrādītājs būtu ES obligāciju programmas ikgadējās emisijas rekords, turpinot iepriekšējo gadu tendenci (no 120 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 140 miljardiem EUR 2024. gadā) un atspoguļojot finansējuma vajadzības nākamajos divos gados, tai skaitā ANM līdzekļus gandrīz 335 miljardu EUR apmērā minētās programmas atlikušajā darbības laikā. Savā
2025. gada 4. jūnija paziņojumā
Komisija raksturo nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā panākto progresu un aicina dalībvalstis paātrināt to īstenošanu. Turklāt ieņēmumus izmantos finansiālās palīdzības sniegšanai Ukrainai, paplašināšanās kandidātvalstīm un trešām valstīm, kā arī to obligāciju atjaunošanai, kurām beidzas termiņš.
Summas, kas iegūtas ar ES obligāciju palīdzību, tiks papildinātas ar īstermiņa finansējumu, izmantojot ES parādzīmes. NextGenerationEU zaļo obligāciju emisijas (pašlaik 75,1 miljards EUR) joprojām būs cieši pielāgotas dalībvalstu paziņotajiem zaļajiem izdevumiem ANM zaļā komponenta finansēšanai. Turpmāka NextGenerationEU zaļo obligāciju emisija būs atkarīga no tā, vai dalībvalstis saskaņā ar saviem nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem paziņos un apstiprinās ar klimatu saistītos papildu izdevumus.
Pielikums. Īstenošanas rādītāji par līdzekļu izmantošanu nolūkā sasniegt Komisijas visaptverošās parāda pārvaldības stratēģijas efektivitātes un lietderības mērķus
|
Līdzekļi
|
Rādītājs
|
Vērtība 2025. gada pirmajā pusgadā (ja nav norādīts citādi)
|
Piezīmes par izpildi 2024. gada otrajā pusgadā
|
|
ES obligāciju programmas īstenošana
|
a) Regulāras emisijas visos līknes segmentos
Visu līknes nosegto termiņu (līdz 30 gadiem) ES obligāciju (un NextGenerationEU zaļo obligāciju) emitēšana nolūkā nodrošināt ieguldīšanas iespējas dažāda veida investoriem, ļaujot nodrošināt spēcīgu pieprasījumu no investoru puses un līdz ar to arī elastību noteikt emisijas apjomus un termiņus konkrētiem darījumiem, pamatojoties uz tirgus apstākļiem.
|
I.Emisiju programmas dalījums atkarībā no obligāciju termiņa
|
1–4 gadi: 21 %
4–8 gadi: 21 %
8–12 gadi: 19 %
12–17 gadi: 10 %
17–23 gadi: 12 %
23–31 gadi: 17 %
|
Komisija 2025. gada 1. pusgadā sasniedza savu mērķi, regulāri emitējot dažādu termiņu obligācijas, lai nodrošinātu ES līkni ar likviditāti visos segmentos. Finansēšanas darījumi tika sadalīti pa pusgadu tā, lai nodrošinātu regulāru klātbūtni tirgū. Darījumu skaits bija lielāks nekā 2024. gada 2. pusgadā, jo 2025. gada 1. pusgada finansējuma maksimālais mērķrādītājs 90 miljardi EUR bija lielāks nekā 2024. gada 2. pusgada finansējuma mērķrādītājs 65 miljardi EUR.
Zaļo obligāciju emisiju apjoms bija nedaudz mazāks nekā 2024. gada 2. pusgadā atbilstoši dalībvalstu ziņotajiem kumulatīvajiem zaļajiem izdevumiem un attiecīgai zaļo obligāciju emisiju kalibrēšanai šo izdevumu segšanai.
|
|
|
b)
|
II.Emisiju sadalījums laikā
|
Sešas sindikācijas un septiņas obligāciju izsoles, kuru rezultātā tika veiktas vismaz divas emisijas mēnesī.
|
|
|
|
c)
|
III.Zaļo obligāciju emisijas
|
6,9 miljardi EUR, ņemot vērā par tirgus cenu pārdotās ES 2033. gada obligācijas un ES 2050. gada obligācijas
|
|
|
|
d) Pareiza izsoļu un sindikāciju samēra panākšana
Dažādu finansēšanas metožu izmantošana pareizā samērā atkarībā no kopējiem emisiju apjomiem un tirgus apstākļiem tā, lai pārvaldītu izpildes riskus, uzlabotu sekundārā tirgus likviditāti un samazinātu aizņēmumu izmaksas.
|
I.Izsoles/sindikācijas sadalījums %
|
41 % obligāciju emisiju izsolēs
|
Komisija 2025. gada 1. pusgadā izsolēs emitēja 41 % ES obligāciju, kas ir nedaudz mazāk par īpatsvaru 2024. gada 2. pusgadā (42 %).
|
|
|
e) Lielu un likvīdu etalona obligāciju nodrošināšana
ES obligāciju iepriekšējo emisiju pārdošana par tirgus cenu (tapping) nolūkā palielināt dažādu emisiju apgrozībā esošo apjomu līdz līmenim, kas atbilst lielām un likvīdām etalona emisijām.
|
I.Jaunu obligāciju emisijas / iepriekšējo emisiju pārdošana par tirgus cenu
|
·22 miljardi EUR jaunās obligācijās
·64 miljardi EUR pārdošanā par tirgus cenu
|
Lai sekmētu ES vērtspapīru likviditāti, Komisija izmantoja savus darījumus, lai veiktu pārdošanu par tirgus cenu esošajās finansējuma līnijās, un šādā veidā tika piesaistīti aptuveni 75 % finansējuma apjoma.
Tika izveidotas jaunas finansējuma pozīcijas, lai tirgum nodrošinātu jaunas etalona emisijas tajos līknes segmentos, kur tas vajadzīgs, pamatojoties uz ES primāro tirgotāju ieteikumiem. 2025. gada 1. pusgadā tika sākta arī jaunu 3 gadu, 10 gadu un 20 gadu sēriju emisija.
Tā rezultātā vidējais nedzēstais apjoms uz obligāciju līdz 2025. gada jūnija beigām palielinājās līdz aptuveni 16 miljardiem EUR, nodrošinot obligāciju nemainīgu likviditāti.
|
|
|
f)
|
II.Laiks līdz jauno obligāciju nākamajai emitēšanai par tirgus cenu
|
Aptuveni trīs mēneši
|
|
|
|
g)
|
III.Apgrozībā esošo obligāciju vidējā summa
|
Aptuveni 16 miljardi EUR
|
|
|
|
h)
|
IV.Apgrozījums attiecībā pret emisiju apjomu
|
Aptuveni 174 % 2025. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 155 % 2024. gada 2. pusgadā
|
|
|
|
i)
|
V.Apgrozījuma absolūtā vērtība
|
1154 miljardi EUR 2025. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 894 miljardiem EUR 2024. gada 2. pusgadā
|
|
|
|
d) ES obligāciju emisiju termiņu profila pārvaldība, attiecīgi ņemot vērā:
·pagaidu papildu manevrēšanas telpu (ar NextGenerationEU saistītiem aizņēmumiem) un pastāvīgo manevrēšanas telpu (MFP+) saskaņā ar ES budžetu,
·izmaksāto summu atgūšanu nākotnē jebkurā konkrētā gadā;
·stabilas turpmākās refinansēšanas vajadzības;
·nepieciešamību aizsargāt ES reitingu ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt zemas aizņēmumu izmaksas un spēcīgu pieprasījumu no pamatinvestoru bāzes.
|
I.Emitēto obligāciju vidējais termiņš
|
Aptuveni 12 gadi
|
Vidējais termiņš ES emitētajām obligācijām 2025. gada 1. pusgadā bija 12 gadi. Tas atspoguļo nepieciešamību sadalīt atmaksāšanas profilu laikā, vienlaikus piesaistot investorus ES primārā tirgus darījumiem. Vidējais termiņš turpināja būt mazāks par maksimālo vidējo 17 gadu termiņu, kas noteikts ikgadējā aizņēmuma lēmumā par 2025. gadu.
Vidējais svērtais laiks līdz neatmaksātā parāda dzēšanas termiņam nedaudz samazinājās (līdz aptuveni 11 gadiem pēc tam, kad tas bija zemāks par 11,5 gadu atzīmi), ko noteica esošā parāda vērtspapīru emisijas profils un termiņa samazināšanās.
Arī refinansēšana saglabājās stabila, atspoguļojot iepriekšējās emisijas un atmaksāšanas profilu.
|
|
|
e)
|
II.Vidējais neatmaksātā parāda laiks līdz termiņam
|
Aptuveni 11 gadi
|
|
|
|
f)
|
III.Refinansēšana īstermiņā, t. i., to apgrozībā esošo obligāciju un parādzīmju procentuālā daļa, kuru termiņš beidzas nākamo 12 mēnešu laikā
|
Mazāk nekā 10 %
|
|
|
|
g)
|
IV.Refinansēšana vidējā termiņā, t. i., to apgrozībā esošo obligāciju un parādzīmju procentuālā daļa, kuru termiņš beidzas nākamo piecu gadu laikā
|
Mazāk nekā 37 %
|
|
|
ES parādzīmju programmas īstenošana
|
Regulāra ES parādzīmju ar termiņu līdz vienam gadam emitēšana izsolē nolūkā piesaistīt papildu investorus (vai esošo investoru papildu portfeļus) un atvieglot likviditātes pārvaldību.
|
I.Apgrozībā esošo ES parādzīmju apjoms
|
Aptuveni 30 miljardi EUR
|
Neatmaksātais parāds saskaņā ar ES parādzīmju programmu attiecīgajā periodā palielinājās no aptuveni 25 miljardiem EUR līdz aptuveni 30 miljardiem EUR saskaņā ar programmu, kuras mērķis bija vajadzības gadījumā nodrošinātu papildu likviditāti. Tas ietvēra arī jaunas ES parādzīmju sērijas ar 12 mēnešu termiņu ieviešanu.
|
|
|
|
II.ES parādzīmju izsoļu skaits
|
12
|
|
|
Likviditātes pārvaldība
|
Likviditātes portfeļa pārvaldība, ņemot vērā maksājumu saistības, vajadzības pēc izmaksām un naudas līdzekļu turēšanas izmaksas, ņemot attiecīgi vērā esošos tirgus apstākļus.
|
I.Neizpildīto maksājumu skaits likviditātes trūkuma dēļ
|
Nav
|
Komisija veica visas vajadzīgās izmaksas, un 2024. gada 2. pusgadā norēķinu neizpilde netika konstatēta.
|
|
Primāro tirgotāju tīkls
|
Plaša finanšu iestāžu loka piesaiste, kas apliecina stingru apņemšanos atbalstīt ES obligāciju emisiju.
|
I.To iestāžu skaits, kuras pēdējo sešu mēnešu laikā parakstījušas sākotnējās saistības darījumiem
|
19 (salīdzinājumā ar 18 2024. gada 2. pusgadā)
|
ES primārie tirgotāji turpināja atbalstīt Komisiju, un rotācija sindikācijās palīdzēja Komisijai pēc iespējas labāk izmantot visas bankas, kas ir tiesīgas piedalīties sindikātā.
|
|
Saziņa ar dažādām tirgus ieinteresētajām personām un līdzīgiem emitentiem
|
Saglabāt un veidot investoru bāzes, tirgus dalībnieku un līdzīgo emitentu uzticēšanos, lai uzturētu pieprasījumu pēc ES parāda vērtspapīriem un uzlabotu ES izpratni par tirgus dinamiku un investoru vajadzībām.
|
I.Novirzes no iepriekš paziņotajiem finansēšanas plānu publicēšanas termiņiem
|
Nav
|
Komisija turpināja regulāru un paredzamu saziņu ar tirgiem saskaņā ar iepriekšējiem paziņojumiem.
Apjomu 2025. gada 1. pusgadā samazināja par aptuveni 4 miljardiem EUR, jo obligāciju izsolēs tika gūti pievilcīgi finansēšanas nosacījumi.
Komisija regulāri publicēja statistiku par investoriem, un diversificētā investoru bāze turpināja palielināties.
|
|
|
|
II.Novirze no finansējuma plānā paziņotajiem apjomiem
|
Aptuveni 4 miljardi EUR jeb mazāk nekā 5 % (salīdzinājumā ar mazāk nekā 2 % 2024. gada 2. pusgadā)
|
|
|
|
|
III.Investoru sadalījuma statistika
|
Pēc veida:
centrālās bankas / oficiālās iestādes – 17 %, fondu pārvaldītāji – 24 %, banku finanšu resursu departamenti – 33 %, apdrošināšanas un pensiju fondi – 17 %, bankas – 8 %, riska ieguldījumu fondi – 2 %.
Pēc valsts / reģiona: Apvienotā Karaliste – 22 %, Ziemeļvalstis – 11 %, Francija – 10 %, Beniluksa valstis – 9 %, Itālija – 9 %, Āzijas un Klusā okeāna valstis – 5 %, Vācija – 8 %, Ibērija – 12 %, pārējās ES valstis – 7 %, pārējās Eiropas valstis ārpus ES – 2 %, Amerika – 1 %, Tuvie Austrumi un Āfrika – 2 %.
|
|