EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.7.2025
COM(2025) 428 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Komisijas 43. ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem, kā arī trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret ES, 2024. gadā
{SWD(2025) 231 final}
Kopsavilkums
Šis ir 43. ziņojums par Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības aizsardzības darbību. Tas aptver ES antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības darbības, trešo valstu tirdzniecības aizsardzības darbības attiecībā uz precēm, kas importētas no ES, kā arī uzklausīšanas amatpersonas darbību 2024. gadā. Tam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegta sīkāka informācija un statistika.
ES tirdzniecības aizsardzības darbību ziņā 2024. gads bija nozīmīgs. Komisija sāka 33 jaunas izmeklēšanas – tas ir rekordliels jaunu lietu skaits, kāds nav pieredzēts kopš 2006. gada. Vidējais ierosinātu jauno lietu skaits parasti ir aptuveni 12 lietas gadā, tādējādi aktivitātes līmenis 2024. gadā bijis patiešām ievērojams. Vairāk nekā trešdaļa jauno lietu ierosinātas ķīmisko vielu nozarē. Tomēr tirdzniecības aizsardzības darbībās lielā mērā dominēja ļoti politizētā, ekonomiski svarīgā un plašu publicitāti guvusī antisubsidēšanas izmeklēšana attiecībā uz baterijas elektrotransportlīdzekļiem (BEV) no Ķīnas. Šajā izmeklēšanā Komisija demonstrēja apņemšanos stingri piemērot ES un PTO noteikumus. Kad, pamatojoties uz stāvokļa pasliktināšanos ES tērauda ražošanas nozarē, tika sākta pārskatīšana, plašu redzamību guva arī aizsardzības pasākums tērauda nozarē.
Ņemot vērā negodīgas importa tirdzniecības pieaugumu, kas nelabvēlīgi skar ES ražotājus, Komisija 2024. gada oktobrī nolēma automātiski reģistrēt importu visās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās, lai dotu skaidru signālu, ka ES ir nodomājusi nopietni vērsties pret importa radītu negodīgu konkurenci. Turklāt, stājoties amatā, jaunā Komisija atklāti apstiprināja pastāvīgu apņemšanos stingri cīnīties pret negodīgu konkurenci un aizstāvēt ES rūpniecību.
Līdz gada beigām spēkā esošo pasākumu (galīgo un pagaidu) skaits bija palielinājies līdz 199, savukārt 2023. gada beigās spēkā bija 186 pasākumi. Ar šiem pasākumiem aizsargāto darbvietu skaits strauji palielinājās no gandrīz pusmiljona tiešo darbvietu 2023. gada beigās līdz vairāk nekā 625 000 2024. gada decembrī – pasākumi attiecībā uz BEV vien aizsargāja vairāk nekā 115 000 darbvietu.
Svarīga Komisijas prioritāte vēl joprojām ir pasākumu efektivitātes nodrošināšana, jo tā ir instrumentu ietekmes pamatā. Visu 2024. gadu turpinājās importa apjoma un tirgus dinamikas uzraudzība kopdarbībā ar nozari un vēršanās pret apiešanu. Gada laikā pretapiešanas izmeklēšanu rezultātā tika paplašināti divi pasākumi, lai novērstu ar pārkraušanas darbībām saistītu izvairīšanos no maksājuma nomaksas, un abos gadījumos bija iesaistītas vairākas citas valstis. Bērza saplākšņa importam no Krievijas noteiktie antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz Turciju un Kazahstānu, un antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, kas bija noteikti plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam no Indonēzijas, tika attiecināti arī uz Taivānu, Turciju un Vjetnamu. Bez šādas rīcības spēkā esošie pasākumi tiktu nopietni apdraudēti un ES ražošanas nozare atkal nonāktu importa par dempinga cenām un subsidētā importa kaitīgajā ietekmē.
2024. gadā Tiesa pieņēma svarīgus spriedumus, to skaitā sevišķi svarīgs bija apstiprinājums Vispārējās tiesas konstatējumiem par tādu pārrobežu atbalstu kā iniciatīvas “Belt & Road” ietvaros piešķirto atbalstu, ka trešās valsts finansiālo atbalstu ir iespējams attiecināt uz izcelsmes vai eksportētājas valsts valdību. Ar nozīmīgu tiesas nolēmumu tika apstiprināta arī Komisijas pieeja saliktās normālās vērtības noteikšanā, ja ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Šajos spriedumos tika atkārtoti apstiprināta ES pieeja cīņā pret īpaši kaitīgu negodīgu tirdzniecības praksi.
Pieaugot ES veikto izmeklēšanu skaitam, pieauga arī to lietu skaits, kuras pret ES vai tās dalībvalstīm ierosinājušas trešās valstis, proti, 2024. gadā tika ierosinātas 34 lietas, bet 2023. gadā – 20 lietas. ES neapstrīd trešo valstu tiesības izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, ja tie ir pamatoti, diemžēl dažas no šīm lietām, jo īpaši trīs Ķīnas ierosinātās lietas, bija nepamatotas un motivētas ar vēlmi veikt pretpasākumus pret ES leģitīmo antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz BEV. Trešo valstu tirdzniecības aizsardzības darbību uzraudzība jau tā prasa daudz resursu, un šīs nepamatotās izmeklēšanas rada nevajadzīgas papildu problēmas attiecīgajiem eksportētājiem un ir pielīdzināmas nelikumīgiem šķēršļiem, kas traucē piekļūt tirgum. Tomēr, saskārusies ar šīm problēmām, Komisija stingri aizstāvēja un atbalstīja skartos eksportētājus, izmantojot arī PTO Strīdu izšķiršanas kanālus saistībā ar Ķīnas noteiktajiem pagaidu antidempinga pasākumiem attiecībā uz brendiju un antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz piena produktiem.
2024. gadā tirdzniecības aizsardzības dienesti iesaistījās plašās komunikācijas un informācijas darbībās, to vidū arī īpašās informatīvās sesijās par BEV izmeklēšanu, kā arī prezentācijās, kuru mērķis bija palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem orientēties sarežģītajā tirdzniecības aizsardzības sistēmā. Kopumā ES tirdzniecības aizsardzības darbība 2024. gadā apliecināja apņemšanos nodrošināt godīgu tirdzniecību, pārredzamību un ES rūpniecības un darbvietu aizsardzību.
I.
Tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) piemērošana 2024. gadā
1.Izmeklēšanas darbības
1.1.Vispārīgs pārskats
ES 2024. gada beigās bija spēkā 192 galīgie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, to skaitā 124 antidempinga pasākumi, 38 antidempinga pasākumi, kas tika paplašināti pēc pretapiešanas izmeklēšanām, 22 antisubsidēšanas pasākumi, septiņi antisubsidēšanas pasākumi, kuri tika paplašināti pēc pretapiešanas izmeklēšanas, un viens aizsardzības pasākums. Bija ieviesti arī septiņi pagaidu antidempinga pasākumi, un 2024. gada beigās kopumā bija spēkā 199 pasākumi. Šie pasākumi aizsargā vairāk nekā 625 000 tiešo darbvietu Eiropas Savienībā.
Komisija 2024. gadā sāka 33 jaunas izmeklēšanas un 31 pārskatīšanu, kā arī turpināja 39 izmeklēšanas, kas gada sākumā vēl nebija pabeigtas. Gada laikā Komisija pabeidza astoņas jaunas izmeklēšanas un 34 pārskatīšanas.
Šim ziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā ir vairāk informācijas un statistikas un kurš ietver nākamo iedaļu pielikumus.
1.2.Antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas (sk. A–I pielikumu)
Komisija 2024. gadā sāka 33 jaunas izmeklēšanas (29 antidempinga, trīs antisubsidēšanas un vienu aizsardzības izmeklēšanu). Tas ir rekordliels skaits izmeklēšanu, kāds nav pieredzēts kopš 2006. gada, salīdzinājumam – 2023. gadā tika sāktas 12 jaunas izmeklēšanas. Vairāk nekā trešdaļa jauno lietu (12) attiecās uz ķīmijas nozares ražojumiem, kuri visi bija no Ķīnas. Tas nozīmē, ka jaunu lietu šajā nozarē bija divreiz vairāk nekā 2023. gadā un tas būtiski atšķiras no iepriekšējiem gadiem, proti, 2022. gadā ķīmijas nozarē nebija jaunu lietu, bet 2018.–2021. gadā katru gadu bija tikai viena lieta. Šo tendenci var saistīt ar milzīga jaudas pārpalikuma uzkrāšanos šajā nozarē Ķīnā apvienojumā ar pandēmijas ierobežojumu un loģistikas šķēršļu (kuģu konteineru krīzes) likvidēšanu, kura varētu būt izraisījusi negodīgi tirgota eksporta pieplūdumu no Ķīnas uz ES.
Komisija 2024. gadā sāka 30 pārskatīšanas – mazliet mazāk nekā 31 pārskatīšana 2023. gadā. Lielākā daļa (21) no tām bija termiņbeigu pārskatīšanas, pārējās – četras starpposma pārskatīšanas, trīs pretapiešanas izmeklēšanas un divas aizsardzības pasākumu pārskatīšanas. Termiņbeigu pārskatīšanu skaita pieaugums ir saistīts ar pasākumu piecu gadu dzīves ciklu.
Kopumā tika sāktas 63 jaunas un pārskatīšanas izmeklēšanas – salīdzinājumā ar 2023. gadā sāktajām 43 izmeklēšanām tas bija ievērojams pieaugums.
Komisija noteica 10 pagaidu pasākumus (deviņus antidempinga un vienu antisubsidēšanas) un pabeidza septiņas antidempinga izmeklēšanas, nosakot galīgos pasākumus. Komisija izbeidza vienu antisubsidēšanas izmeklēšanu (par alkilfosfātesteri), nenosakot pasākumus, jo sūdzība tika atsaukta. Tomēr tā turpināja antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz to pašu ražojumu, un rezultātā 2024. gada septembrī tika noteikti galīgie pasākumi.
2024. gadā tika pabeigtas 11 termiņbeigu pārskatīšanas, apstiprinot maksājumu. Piecu gadu piemērošanas perioda beigās automātiski beidzās divu antidempinga pasākumu termiņš.
1.3.Aizsardzības izmeklēšanas
2024. gadā tika sāktas divas aizsardzības izmeklēšanas. Viena bija tērauda nozares aizsardzības pasākuma darbības pārskatīšana, un tika sākta jauna izmeklēšana attiecībā uz importētiem leģētājelementiem uz mangāna un silīcija bāzes. 2024. gadā tika pabeigta arī divpusējo aizsardzības pasākumu pārskatīšana attiecībā uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsiem.
Darbības pārskatīšana: aizsardzības pasākums pret konkrētiem tērauda izstrādājumiem
ES aizsardzības pasākums tēraudam tika noteikts 2018. gada jūlijā un galīgie pasākumi – 2019. gada janvārī. Pēc tam Komisija veica vairākas pārskatīšanas. Pēdējo pārskatīšanu Komisija pabeidza 2024. gada jūlijā, un rezultātā pasākums tika pagarināts uz maksimālo ilgumu – astoņiem gadiem, proti, līdz 2026. gada jūlijam.
Komisija 2024. gada novembrī saņēma vairāku dalībvalstu pieprasījumu sākt tērauda nozarē noteiktā aizsardzības pasākuma pārskatīšanu. Sniegtā informācija liecināja, ka kopš iepriekšējās pārskatīšanas ES tērauda ražošanas nozares stāvoklis ir pasliktinājies. Pieprasījuma samazināšanās situācijā importa tirgus daļa saglabājās stabila vai palielinājās. Turklāt imports radīja ievērojamu cenu spiedienu. 2024. gada 17. decembrī sāktā pārskatīšanas izmeklēšana parādīja, ka pasākuma efektivitātes nodrošināšanai pašreizējos tirgus apstākļos ir pamatoti koriģēt kvotu pārvaldību. Pārskatīšana tika pabeigta līdz 2025. gada marta beigām, un izmaiņas stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
Jauna aizsardzības izmeklēšana attiecībā uz importētiem leģētājelementu uz mangāna un silīcija bāzes
Komisija 2024. gada 13. decembrī saņēma vairāku dalībvalstu pieprasījumu sākt aizsardzības izmeklēšanu attiecībā uz konkrētiem importētiem leģētājelementiem uz mangāna un silīcija bāzes. Pieprasījumā tika sniegti pietiekami pierādījumi, ka ražojumu importa tendenču un to importa nosacījumu dēļ varētu būt vajadzīgs piemērot aizsardzības pasākumus. Pamatojoties uz to, Komisija 2024. gada 19. decembrī sāka aizsardzības izmeklēšanu. Izmeklēšana parasti būtu jāpabeidz deviņu mēnešu laikā, t. i., 2025. gada septembrī, bet to var pagarināt līdz 2025. gada novembrim.
VPS aizsardzības pasākums attiecībā uz Indica rīsiem
2022. gada janvārī beidzās 2019. gadā saskaņā ar vispārējo preferenču shēmu (VPS) noteikto divpusējo aizsardzības pasākumu termiņš Indica rīsu importam no Kambodžas un Mjanmas. Pārskatīšana Vispārējās tiesas sprieduma īstenošanai tika pabeigta 2024. gada martā, kad Komisija atkārtoti noteica aizsardzības pasākumus Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importam uz pasākumu piemērošanas periodu, t. i., no 2019. gada 18. janvāra līdz 2022. gada 18. janvārim.
1.4.Izmeklēšanu ietvaros veiktās pārbaudes
Komisija nodrošina, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās izmantotā informācija ir precīza un pilnīga, lai nodrošinātu juridiski pamatotu lēmumu pieņemšanu un pasākumu pareizu noteikšanu.
Komisija 2024. gadā pārbaudīja datus no 346 uzņēmumiem, proti, no 148 uzņēmumiem Eiropas Savienībā un 191 uzņēmuma trešās valstīs. Praktiski visas šīs pārbaudes notika uz vietas uzņēmumos. Tikai septiņu uzņēmumu dati tika pārbaudīti attālināti – šāds process tika ieviests 2020. gadā, lai pārvarētu ar Covid-19 saistītos ceļošanas ierobežojumus, bet tiek izmantots aizvien mazāk.
2.Pārliecinoša un efektīva TAI piemērošana un izpilde
2.1.Apņemšanās pārliecinoši izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus
Apņemšanās pārliecinoši aizsargāt ES ražošanas nozari no negodīgas importa tirdzniecības radītās negodīgās konkurences tika atjaunota saistībā ar jaunās Komisijas stāšanos amatā 2024. gadā. Pilnvarojuma vēstulē toreizējam tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisāra amata kandidātam priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos nodrošināt brīvu un godīgu tirdzniecību, vienlaikus paužot stingrāku nostāju pret negodīgu konkurenci.
Savukārt komisārs Šefčovičs savā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā pievērsās ES uzņēmumu aizsardzībai pret negodīgu praksi, apņemdamies nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Viņš apliecināja, ka, lai gan ES turpinās iestāties par brīvu un godīgu tirdzniecību, tā juridiski stabilā veidā pārliecinoši izmantos spēcīgu tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu, stingri un spēcīgi vēršoties pret negodīgu importa tirdzniecību.
2.2.Importa reģistrācija
2024. gada oktobrī, cenšoties stiprināt tirdzniecības aizsardzības instrumentu ietekmi negodīgas konkurences, kā arī jaudas pārpalikuma seku novēršanā, Komisija sāka automātiski reģistrēt importu visās iesāktajās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās. Līdz tam imports tika reģistrēts tikai pēc pamatota nozares pieprasījuma saņemšanas. Importa reģistrēšanas mērķis ir dot iespēju iekasēt maksājumus ar atpakaļejošu spēku, ja tas ir pamatoti un ja ir izpildīti īpaši juridiskie nosacījumi. Prakses maiņa nenozīmē, ka pasākumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir automātiska. Lēmums par to tiek pieņemts tikai katras izmeklēšanas galīgajā posmā.
Pāreja uz importa automātisku reģistrēšanu palīdz ne tikai vienkāršot procedūras, bet arī atvieglo nozarei uzlikto slogu, atceļot vajadzību sagatavot pieprasījumus. Vienlaikus tas sniedz Komisijai precīzu un pareizu informāciju par izmeklējamā ražojuma importa avotiem un daudzumiem, kā arī par plašākām norisēm tirgū. Reģistrāciju veic dalībvalstu muitas dienesti, kā norādīts atsevišķās īstenošanas regulās.
2.3.Pasākumu uzraudzība un izpilde (sk. J, K, M, Q pielikumu)
Ja ekonomikas dalībnieki izvairās no tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, sistēmas spēks tiek mazināts. Šā iemesla dēļ importa uzraudzībai pēc pasākumu noteikšanas ir izšķirīga nozīme vēlamās pasākumu ietekmes nodrošināšanā.
Ja nozares pārstāvji atklāj apiešanu vai norādes par to, Komisija nekavējoties rīkojas, lai risinātu šo jautājumu. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un ES, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana. Komisija ir novērojusi dažādas apiešanas prakses, taču visizplatītākā vēl joprojām šķiet preču pārkraušana trešās valstīs. Sarežģītāka prakse ir saistīta ar montāžas procesiem, kas prasa konkrētu rūpnieciskās darbības līmeni un var mainīt ražojuma īpašības, bet vienlaikus galīgajam ražojumam pievieno ļoti mazu vērtību. Pēc tam šīs tālāk apstrādātās preces importē ES, parasti klasificētas citā kombinētās nomenklatūras (KN) pozīcijā, tādējādi izvairoties no spēkā esošā maksājuma.
Ja Komisijai ir pietiekami pierādījumi par pasākumu apiešanu, tā sāk pretapiešanas izmeklēšanas. Komisija 2024. gadā sāka divas pretapiešanas izmeklēšanas:
• attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kuri noteikti mononātrija glutamāta importam no Ķīnas un kuru apiešana, kā apgalvots, notiekot caur Malaiziju, un
• attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kuri noteikti grafīta elektrodu sistēmu importam no Ķīnas un kuru apiešanas prakse, kā apgalvots, tiekot īstenota Eiropas Savienībā.
Pārskata gadā Komisija pabeidza trīs pretapiešanas izmeklēšanas. Komisija paplašināja antidempinga pasākumus pret bērza saplākšņa importu no Krievijas, attiecinot tos arī uz Turciju un Kazahstānu, un paplašināja antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus pret plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu no Indonēzijas, attiecinot tos arī uz Taivānu, Turciju un Vjetnamu. Šajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka preces tiek pārkrautas trešās valstīs un arī ka pasākumi tiek apieti, veicot tālāku apstrādi ar ierobežotu pievienoto vērtību trešās valstīs, kurās notika izmeklēšana.
Ņemot vērā apiešanas prakses nopietnību un lai nodrošinātu uzraudzību, izmeklēšanā, kas attiecās uz plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu, no paplašinātajiem pasākumiem atbrīvotajiem ražotājiem eksportētājiem papildus obligātajam komercrēķinam un velmētavas apliecībai ir jāiesniedz deklarācija, kurā norādīts, vai vieta, kurā sākotnēji kausēts un liets nerūsējošais tērauds, kas izmantots plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu ražošanai, ir valstī, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi, t. i., Indonēzijā.
2024. gadā turpinājās sadarbība starp TAI dienestiem, citiem Komisijas dienestiem (TAXUD ĢD), attiecīgajām ES aģentūrām (OLAF) un valstu izpildiestādēm (dalībvalstu muitas dienestiem), kā arī regulāra informācijas apmaiņa ar Savienības ražošanas nozari, lai sekotu līdzi norisēm tirgū.
Ar TAXUD ĢD notiek regulāra informācijas apmaiņa par tādu preču klasifikāciju, uz kurām attiecas tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TAI). Turklāt, tiklīdz attiecīgie tiesību akti ir publicēti Oficiālajā Vēstnesī, TAXUD ĢD nekavējoties iekļauj attiecīgos pasākumus TARIC (Eiropas Savienības integrētajā tarifā). Tas nodrošina TAI pasākumu vienādu piemērošanu, jo TARIC dati katru dienu tiek automātiski nosūtīti uz dalībvalstu importa sistēmām.
Kad Komisija no Savienības ražošanas nozares saņem informāciju par pārkāpumiem vai nu ad hoc kārtībā, vai oficiālu sūdzību ietvaros, tā informē OLAF. Turklāt Komisija par šiem jautājumiem regulāri sazinās ar dalībvalstu muitas dienestiem, piemēram, publicē specializētus brīdinājumus par risku ES kopējā muitas riska pārvaldības sistēmā. Taču papildu informāciju nevar sniegt, jo OLAF un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanas par iepriekš minēto praksi ir konfidenciālas. OLAF publicē gada ziņojumu, kurā izklāsta savu darbību iepriekšējā gadā, kā arī statistiku par izmeklēšanas rezultātiem un lietu piemērus.
Komisija 2024. gadā veica īpašus uzraudzības uzdevumus 15 izmeklēšanās, kuras visas attiecās uz antidempinga pasākumiem, 12 – uz importu no Ķīnas, divas – uz importu no Indijas un viena – uz importu no Ēģiptes. Tērauda un alumīnija importa ex post uzraudzības sistēma turpinājās 2024. gadā, un Komisijas tīmekļvietnes tirdzniecības sadaļā katru mēnesi tika publicēti dati.
Arī saistību uzraudzība ir daļa no izpildes darbībām, jo saistības ļauj apturēt antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumus. Komisija pieņem šādas saistības, ja ir pārliecinājusies, ka tās var efektīvi novērst dempinga vai subsidēšanas kaitīgo ietekmi, un regulāri pārbauda to, kā eksportētāji pilda saistības.
2024. gada sākumā bija spēkā 11 saistības attiecībā uz divām procedūrām, kas attiecās uz biodīzeļdegvielu no Argentīnas un citronskābi no Ķīnas. Attiecībā uz biodīzeļdegvielas saistībām uzraudzība apliecināja, ka ražotāji eksportētāji saistības pilda pilnībā. Tomēr attiecībā uz citronskābi Komisija konstatēja, ka Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (CCCMC) ir pārkāpusi konkrētus saistību nosacījumus attiecībā uz Ķīnas izcelsmes citronskābi, tāpēc 2024. gada martā atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz trijiem uzņēmumiem.
2024. gadā pabeigtajās antidempinga izmeklēšanās saistību piedāvājumi netika izteikti. Antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas attiecās uz baterijas elektrotransportlīdzekļiem no Ķīnas, vairāki ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības, kas tika atzītas par nepietiekamām, lai kompensētu Ķīnas veikto eksporta subsidēšanu, kura rada kaitējumu. Tomēr Komisija joprojām bija gatava turpināt darbu, lai panāktu vienošanos par cenu saistībām, kas būtu saderīgas ar PTO un efektīvas. Šis sarežģītais process turpinājās līdz 2024. gada beigām.
2.4.Izskatīšana ES tiesās (S pielikums)
Vispārējā tiesa un Tiesa 2024. gadā pieņēma 25 spriedumus un rīkojumus lietās par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Tāpat kā iepriekšējā gadā, Vispārējā tiesa pasludināja 14 nolēmumus, savukārt Tiesa lēma par 10 apelācijas sūdzībām un vienu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. 2024. gadā tika ierosināts mazāk jaunu tiesvedību par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem (kopā 10) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (2023. gadā kopā 18). No desmit jaunajām lietām Vispārējā tiesā tika iesniegtas sešas atcelšanas prasības un trīs apelācijas sūdzības un Tiesā – viens lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Komisija uzvarēja visās lietās, izņemot vienu (lietu T-762/20 Sinopec Chongqing SVW Chemical u. c./Komisija). Par spriedumu Komisija ir iesniegusi apelācijas sūdzību, kas vēl tiek izskatīta.
Pagājušā gada judikatūra apstiprina Komisijas rīcības brīvību normālās vērtības noteikšanā, ko tā veic, ja konstatē nozīmīgus kropļojumus antidempinga pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas pretapiešanas praksi, jo īpaši atbalstīja pieeju, ka montāžas operācijas ietver nobeiguma apstrādes operācijas, un apstiprināja antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta piemērošanu pēc analoģijas kompensācijas maksājumu apiešanai ar montāžas operācijām trešās valstīs (iesniegta apelācijas sūdzība). Vairākos spriedumos Tiesa apstiprināja Komisijas konstatējumus par svarīgiem tirdzniecības aizsardzības prakses aspektiem, ieskaitot:
-ka trešās valsts finansiālo atbalstu var attiecināt uz subsidēto preču izcelsmes vai eksportētājas valsts valdību;
-to, ka likumīga ir Komisijas prakse koriģēt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nesaistītu pušu darījuma principam neatbilstošas izmaksas, un
-to, ka pamatregulas 7. panta 2.a punktu, kas attiecas uz mazākā maksājuma noteikuma modulāciju izejvielu tirgus kropļojumu gadījumā, attiecina uz visu dempinga apjomu.
3.Sociālie un vides standarti tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās
Izmaiņas ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktos 2017. un 2018. gadā atspoguļo ES apņemšanos ievērot augstus sociālos un vides standartus
2017. gadā ieviestā īpašā dempinga aprēķināšanas metodika gadījumos, kad valsts iejaukšanās būtiski kropļo tirgu, prasa neizkropļotas normālās vērtības noteikšanai izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti. Ja izvēlei ir pieejama vairāk nekā viena valsts, Komisija šādas valsts izvēlē var ņemt vērā sociālās un vides aizsardzības līmeņa atšķirības.
2024. gadā Komisija izmantoja nozīmīgu kropļojumu metodiku četrās antidempinga izmeklēšanās, kurās tika noteikti galīgie pasākumi. Tomēr visās lietās bija tikai viena iespējamā reprezentatīvā valsts, par kuru bija pieejami derīgi dati, tāpēc izraudzīšanās procesā netika aplūkots sociālo un vides standartu jautājums.
Tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācija 2018. gadā vēl vairāk apstiprināja ES apņemšanos ievērot sociālos un vides standartus. Kopš tā laika kaitējuma starpības aprēķinā Komisija ņem vērā sociālo un vides pienākumu izmaksas. Tagad izmaksas, kas saistītas ar atbilstību daudzpusējiem vides nolīgumiem un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām jebkādu pasākumu darbības laikā, var iekļaut ES ražošanas nozares ražošanas izmaksās. Piemēram, tās ietver papildu izmaksas nākotnē, kas saistītas ar atbilstību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, kura ir tās ES politikas stūrakmens, ar ko tiek panākta atbilstība daudzpusējiem vides nolīgumiem. Šīs izmaksas bija saistītas ar divām antidempinga lietām, kas pabeigtas 2024. gadā – elektrolītisku mangāna dioksīdu lietu un akilfosfātesteru lietu –, kuras abas attiecas uz Ķīnu. Šo izmaksu pieskaitīšana palielināja cenas, kas nerada kaitējumu, un tādējādi arī kaitējuma starpības. Tomēr pasākumu galīgais līmenis ir ietekmēts tikai tad, ja noteiktie maksājumi ir balstīti uz kaitējuma starpībām, un 2024. gadā maksājumi uz kaitējuma starpību bija balstīti tikai elektrolītisko mangāna dioksīdu lietā. Akilfosfātesteru lietā piemēroto pasākumu pamatā bija dempinga starpības.
Sociālos un vides standartus var ņemt vērā arī saistību piedāvājumu izskatīšanā. Tomēr 2024. gadā Komisija nesaņēma saistību piedāvājumus antidempinga lietās un BEV lietā saistību piedāvājumi tika noraidīti citu iemeslu dēļ, tāpēc sociālie un vides jautājumi šajā kontekstā netika ņemti vērā.
4.Uzklausīšanas amatpersonas darbības
Uzklausīšanas amatpersonai ir izšķirīga nozīme, jo tā var nodrošināt, ka ieinteresētās personas, ko skar procedūras vai pasākumi saskaņā ar ES tiesību aktiem par starptautisko tirdzniecību, var īstenot savas procesuālās tiesības, ieskaitot tiesības tikt uzklausītām. Uzklausīšanas amatpersona 2024. gadā saņēma 12 pieprasījumus iesaistīties, no kuriem visi attiecās uz tirdzniecības aizsardzības procedūrām.
Pieprasījumus iesniedza dažādas personas, ieskaitot lietotājus (2), ražotājus eksportētājus (4), Savienības ražošanas nozares pārstāvjus (2), trešās valsts valdību (1) un importētājus (3). Proti, vienā lietā divi importētāji un ražotājs eksportētājs iesniedza trīs pieprasījumus iesaistīties, un rezultātā notika trīs uzklausīšanas. Divās citās procedūrās tika iesniegti divi pieprasījumi.
Pieprasījuma iesniedzēju paustās galvenās bažas bija saistītas ar papildu informācijas izpaušanu vai iebildumiem pret faktiem un konstatējumiem (pieci pieprasījumi) un iebildumiem pret labāko pieejamo faktu piemērošanu (pieci pieprasījumi). Dažās lietās uzklausīšanas amatpersona saņēma pieprasījumus, kuri būtībā bija adresēti par izmeklēšanu atbildīgajiem dienestiem, un pēc tam nekavējoties tos nosūtīja attiecīgajām izmeklēšanas grupām. Uzklausīšanas amatpersona 2024. gadā nepagarināja termiņus.
Uzklausīšanas amatpersona 2024. gadā rīkoja trīs uzklausīšanas, kas visas attiecās uz vienu un to pašu procedūru. Uzklausīšanas amatpersona turpināja ievērot iedibināto praksi mudināt personas pirms uzklausīšanas pieprasīšanas paust bažas par izmeklēšanu atbildīgajiem Komisijas dienestiem. Šī pieeja ļāva lielākajai daļai personu novērst bažas tiešā veidā ar izmeklēšanas grupām, uzklausīšanas amatpersonai cieši uzraugot procesu un paliekot pieejamai ikviena papildu jautājuma risināšanai.
Noslēgumā uzklausīšanas amatpersona konstatēja, ka katrā lietā ir ievērotas visu personu procesuālās tiesības.
5.Darbības, kas saistītas ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem pret ES
ES 2024. gadā sākto jauno izmeklēšanu skaita pieaugums bija līdzīgs kā to izmeklēšanu skaita pieaugums, kuras pret ES vai tās dalībvalstīm veica trešās valstis. Šo lietu uzraudzība ir būtiska, jo nodrošina, ka nepamatoti tirdzniecības aizsardzības pasākumi nav šķērslis ES ražošanas nozares eksportam.
2024. gadā, kad pret ES eksportētājiem tika vērstas vairākas izmeklēšanas, kas tika sāktas uz apšaubāma juridiska pamata, kļuva īpaši svarīgi uzraudzīt lietas, ko pret ES sāk trešās valstis. Turklāt trīs Ķīnas ierosinātās lietas nepārprotami tika sāktas kā pretpasākumi pret ES antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz baterijas elektrotransportlīdzekļiem.
Minētās lietas bija Ķīnas veiktā antidempinga izmeklēšana attiecībā uz brendiju un cūkgaļu un antisubsidēšanas izmeklēšana attiecībā uz piena produktiem. Komisija uzskata, ka visās trijās izmeklēšanās trūka pietiekamu pierādījumu to sākšanai un pasākumu noteikšanai, un ciešā sadarbībā ar attiecīgo ražošanas nozari tā plaši iesaistījās visās trijās izmeklēšanās. Ļaunprātīgi izmantot instrumentus par pretpasākumiem ir nepieņemami, un Komisija stingri aizstāv attiecīgo ES ražotāju intereses, izmantojot visus pieejamos kanālus, ieskaitot PTO. Šajā kontekstā Komisija Pasaules Tirdzniecības organizācijā apstrīdēja izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz piena produktiem un izmeklēšanas sākšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu brendija lietā.
Komisijas iesaistīšanās citās lietās ES eksportētājiem ir devusi labvēlīgāku rezultātu, nekā tas būtu bijis bez šādas iesaistīšanās. Komisijas sasniegumi 2024. gadā ir aprakstīti pievienotajā dienestu darba dokumentā, daži piemēri ir sniegti tālāk tekstā.
·2024. gada janvārī pēc tam, kad ASV Tirdzniecības departaments bija konstatējis, ka dempinga nav, ASV izbeidza antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz skārda velmētavu ražojumu importu no Nīderlandes. 2024. gada februārī tika izbeigta izmeklēšana attiecībā uz tā paša ražojuma importu no Vācijas, jo ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija bija konstatējusi, ka nav kaitējuma. Komisija ļoti aktīvi atbalstīja attiecīgos eksportētājus jau no izmeklēšanas sākuma 2023. gada februārī. Ekonomiskā ziņā šīs lietas bija ļoti svarīgas, jo to eksporta vērtība ir aptuveni 1 miljards EUR – lielāka nekā jebkurā citā ASV tirdzniecības aizsardzības lietā pret ES vai tās dalībvalstīm.
·2024. gada novembrī ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija konstatēja, ka alumīnija štancējumu imports no Itālijas nav nodarījis kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, un izmeklēšana tika izbeigta bez pasākumiem. Izmeklēšana tika sākta 2023. gada oktobrī, un Komisija visā izmeklēšanas laikā aktīvi atbalstīja attiecīgos eksportētājus. Šajā lietā ekonomiskā interese bija 104 miljoni EUR .
·ASV 2024. gada jūlijā papīra iepirkumu maisiņu importam no Portugāles noteica antidempinga pasākumus 6,14 % apmērā. Komisija ļoti aktīvi atbalstīja attiecīgos eksportētājus, un rezultātā noteiktie maksājumi bija daudz zemāki par sūdzības iesniedzēju sākotnēji apgalvoto dempinga starpību, kas sasniedza pat 189 %. Šajā gadījumā ekonomiskās intereses bija 17 miljoni EUR vērtībā.
2024. gada beigās bija spēkā 168 tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas ietekmēja ES eksportu, – tas ir par astoņiem mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa pasākumu bija 124 antidempinga pasākumi, bija arī 37 tirdzniecības aizsardzības pasākumi, un pārējie bija septiņi antisubsidēšanas pasākumi. Salīdzinājumam – 2023. gadā bija 125 antidempinga, 44 tirdzniecības aizsardzības pasākumi un septiņi antisubsidēšanas pasākumi.
2024. gadā TAI pret ES eksportu joprojām visbiežāk izmantoja ASV, kur spēkā ir 41 pasākums. Nākamās ir Turcija un Ķīna, proti, attiecīgi ar 23 pasākumiem un 18 pasākumiem. Brazīlijā un Indonēzijā katra ir noteikušas 10 pasākumus. Nozīmīgas ir arī Kanāda un Madagaskara, proti, katra ar deviņiem galīgajiem pasākumiem. Dienvidāfrikai kopā ar Dienvidāfrikas Muitas savienību (DMS) ir septiņi pasākumi. Vēl aktīvi TAI lietotāji ir Argentīna, Meksika un Maroka, katra ar pieciem pasākumiem, savukārt Austrālijai un Indijai katrai ir četri pasākumi. Taizemē ir spēkā trīs pasākumi, savukārt Korejas Republikā, Jaunzēlandē un Pakistānā katrā ir divi pasākumi. Turklāt Kolumbija, Ēģipte, Gana, Persijas līča sadarbības padomes valstis, Libāna, Filipīnas, Tunisija, Apvienotā Karaliste un Vjetnama katra saglabāja spēkā vienu pret ES eksportu noteiktu pasākumu.
Pret ES un tās dalībvalstīm 2024. gadā tika sāktas 34 jaunas izmeklēšanas. Tas ir ievērojami vairāk nekā 2023. gadā sāktās 20 izmeklēšanas. 34 izmeklēšanas ietvēra 17 antidempinga pasākumus, 14 aizsardzības pasākumus un trīs antisubsidēšanas izmeklēšanas.
Visvairāk antidempinga izmeklēšanu sāka Indija, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna – attiecīgi piecas, četras un trīs izmeklēšanām. Nākamā bija Turcija ar divām izmeklēšanām, savukārt Austrālija, Kanāda un Apvienotā Karaliste katra sāka vienu izmeklēšanu.
Lielāko daļu aizsardzības izmeklēšanu sākusi Turcija (trīs jaunas lietas), nākamās bija Indonēzija un Madagaskara, kuras katra sāka divas lietas. Citas valstis, kas sāka aizsardzības izmeklēšanas, bija Ķīna, Indija, Jordānija, Maroka, Filipīnas, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis, un katra no tām sāka vienu jaunu izmeklēšanu.
Vairāk ir arī pieņemtu jaunu pasākumu. 2024. gadā kopumā pret ES eksportu tika ieviesti 17 jauni pasākumi, kas ietvēra deviņus antidempinga pasākumus un astoņus aizsardzības pasākumus. Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad tika noteikti četri antidempinga un septiņi aizsardzības pasākumi. ASV un Turcija katra noteica trīs jaunus antidempinga pasākumus, bet Kanāda, Ķīna un Indija katra noteica vienu antidempinga pasākumu. Madagaskara noteica trīs jaunus aizsardzības pasākumus, savukārt Turcija noteica divus šādus pasākumus. Papildus tam pa vienam aizsardzības pasākumam gada laikā noteica Gana, Dienvidāfrika un ASV.
Aizsardzības izmeklēšanu skaita pieaugums īpaši satrauc tāpēc, ka saskaņā ar PTO noteikumiem, pretstatā pasākumiem, kas vērsti tikai uz tādu izcelsmi, kura saistīta ar negodīgas tirdzniecības apstākļiem, aizsardzības pasākumi attiecas uz jebkuras izcelsmes importu. Tādējādi aizsardzības pasākumi ir visierobežojošākais līdzeklis no visiem tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem, un tie būtu jāizmanto tikai reaģēšanai uz importa pieaugumu, ko izraisījušas neparedzētas norises, un tad, ja ir izpildīti stingri kritēriji. Komisija iesaistījās visās lietās, kurās bija konstatētas sistēmiskas problēmas un trūkumi.
6.Ar PTO saistītas darbības
Katru gadu pavasarī un rudenī PTO rīko Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejas, Antidempinga komitejas un Aizsardzības pasākumu komitejas sanāksmes. Antidempinga komitejas aizgādībā PTO ir arī divas grupas: īstenošanas darba grupa un pretapiešanas neformālā grupa, kurās dalībvalstis dalās ar savu praktisko pieeju šādām izmeklēšanām. Notiek arī neformālas sanāksmes “Aizsardzības izmeklēšanu draugi”.
Dažādās komitejās PTO dalībvalstis uzrauga, kā izmeklēšanas iestādes īsteno attiecīgos nolīgumus, un pauž bažas un apmainās viedokļiem par tirdzniecības aizsardzības lietām. ES ļoti aktīvi piedalās visās komitejās, vēršot uzmanību uz vispārīgām sistēmiskām bažām, kā arī konkrētām tirdzniecības aizsardzības lietām, kas ietekmē mūsu eksportētājus. ES arī stingri aizstāv savas tirdzniecības aizsardzības darbības.
ES piedalījās abās sanāksmēs, ko rīkoja Antidempinga darba grupa īstenošanas jautājumos. Dalībnieki apsprieda šādus tematus: korekcijas izmeklējamā ražojuma tvērumā, Covid-19 ietekmi uz izmeklēšanām un gūto pieredzi nākotnei; konkurences apstākļus saistībā ar kaitējuma analīzi, kā arī attieksmi pret būtiska kaitējuma draudiem un būtisku izmeklēšanas kavēšanos.
Pretapiešanas neformālā grupa tikās 2024. gada oktobrī, kas bija tās pirmā sanāksme vairāku gadu laikā, un tajā dalībnieki dalījās informācijā un pieredzē par to, kā un ar kādiem līdzekļiem tie vēršas pret apiešanu.
Īpašajā subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejā dalībnieki turpināja izskatīt 2023. gadā iesniegtos paziņojumus par subsīdijām. ES paziņojums tika izskatīts saistībā ar Austrālijas jautājumiem par ES zvejniecības subsīdijām. PTO sekretariāta atjauninātā informācija par paziņojumiem liecina, ka paziņošanas pienākumi, kas izriet no Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, joprojām tiek pildīti mazā mērā. 2023. gadā paziņojumu par subsīdijām iesniedza mazāk nekā puse PTO dalībvalstu. ES turpināja uzsvērt, cik svarīgi ir pildīt pienākumus, un centās panākt lielāku pārredzamību attiecībā uz subsīdijām, kad 2025. gada jūnijā būs jāiesniedz un nākamie paziņojumi.
Regulārajā Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejā ES aizstāvēja savas antisubsidēšanas izmeklēšanas attiecībā uz baterijas elektrotransportlīdzekļiem no Ķīnas un alumīnija riteņiem no Marokas. Bez tam ES pauda bažas un uzsvēra trūkumus Austrālijas veiktajās antisubsidēšanas izmeklēšanās attiecībā uz konservētiem tomātiem no Itālijas, Ķīnas izmeklēšanās attiecībā uz piena produktiem no ES un ASV izmeklēšanās attiecībā uz melamīnu no Vācijas.
Antidempinga komitejā ES reaģēja uz kritiku par ES antidempinga izmeklēšanām attiecībā uz plakaniem karstajiem velmējumiem no Japānas, optiskās šķiedras kabeļiem no Indijas un termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz cauruļu savienotājelementiem no Krievijas. ES pauda bažas par Austrālijas veikto antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konservētiem tomātiem no Itālijas, kā arī Ķīnas izmeklēšanu attiecībā uz brendiju un cūkgaļas produktiem no ES. Attiecībā uz Ķīnas veiktajām izmeklēšanām ES uzsvēra, ka tās pamatotas ar apšaubāmiem apgalvojumiem un nepietiekamiem pierādījumiem un, ņemot vērā nepārprotamo sakritību laikā starp Ķīnas darbībām un dažādiem atskaites punktiem Eiropas Komisijas veiktajā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz baterijas elektrotransportlīdzekļiem, norādīja, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti negodīgi.
Aizsardzības pasākumu komitejā ES un daudzas delegācijas pauda bažas par to, ka visā pasaulē aizsardzības pasākumus izmanto pretpasākumu veidā, par to ilgumu, ka tos izmanto par ieroci pretpasākumu veidā un ka bieži PTO noteikumi netiek ievēroti. Dažās jaunattīstības valstīs, kas ir samērā jaunas instrumenta lietotājas, strauji palielinājās aizsardzības lietu skaits, jo šīs valstis uzskata, ka šāds instruments ir vieglāka alternatīva antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumiem. Diskusijās liela uzmanība tika pievērsta arī atsevišķiem problemātiskiem gadījumiem, un sanāksmēs liela uzmanība tika pievērsta ES aizsardzības pasākumiem tērauda nozarē. ES stingri aizstāvēja savu tērauda nozares aizsardzības pasākumu pret Brazīlijas, Ķīnas, Indijas, Japānas, Korejas, Turcijas, Šveices un Krievijas paustajiem kritiskajiem apgalvojumiem. Vairumā gaidījumu šajos apgalvojumos tika atkārtoti iepriekšējie argumenti, ka pasākumus būtu vajadzējis izbeigt, nevis pagarināt. Indijas iebildumu dēļ netika panākts konsenss par ASV priekšlikumu neformālo grupu “Aizsardzības izmeklēšanu draugi” pārveidot par komiteju.
2024. gadā, tostarp PTO 13. Ministru konferencē, turpinājās PTO sarunas par neatrisinātajiem jautājumiem sakarā ar visaptveroša nolīguma panākšanu par zvejniecības subsīdijām. ES veica iesaistes pasākumus, lai mudinātu citas PTO dalībvalstis pieņemt PTO Nolīgumu par zvejniecības subsīdijām, kas tika noslēgts 12. Ministru konferencē 2022. gadā. Nolīgums stāsies spēkā, tiklīdz divas trešdaļas PTO dalībvalstu būs to pieņēmušas.
Turklāt ES un citas līdzīgi domājošas PTO dalībvalstis turpināja ar subsīdijām saistītos darba virzienus PTO fosilā kurināmā subsīdiju reformas iniciatīvas un strukturēto tirdzniecības un vides ilgtspējas diskusiju ietvaros.
Trīspusējā sadarbībā ar ASV un Japānu galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai pa nozarēm novērtētu politiku un praksi, kas kropļo tirgu un ietver subsīdijas, kuras PTO noteikumos nav pietiekami aplūkotas. Partneri dalījās ar konkrētiem piemēriem un apmainījās ar informāciju par iespējamiem rīkiem, ar ko vērsties pret konstatēto praksi.
7.Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
Lai ierobežoti resursi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nebūtu šķērslis izprast tirdzniecības aizsardzības instrumentus un tos izmantot, Eiropas Komisija piedāvā visaptverošu atbalstu un norādījumus. Tie ir paredzēti MVU neatkarīgi no tā, vai tie ir ES ražotāji, eksportētāji vai importētāji.
Komisija 2024. gadā turpināja iesaistes programmu, lai palielinātu informētību par šiem instrumentiem. Lai sasniegtu pēc iespējas lielu auditoriju, pamatojoties uz pašreizējiem tīkliem, Komisija sniedza informāciju par tirdzniecības aizsardzību četros Access2Market pasākumos 2024. gadā un vienā Beļģijā organizētā tirgus piekļuves dienas pasākumā. Turklāt tirdzniecības aizsardzības dienesti sniedza informāciju eksporta pārvaldības meistarklasē, ko 2024. gada maijā Briselē rīkoja apvienība Trade Promotion Europe.
2024. gadā MVU turpināja iesaistīties tirdzniecības aizsardzības procedūrās. ES ražotāji MVU bija iesaistīti vairākās gada laikā sāktās jaunās izmeklēšanās, ieskaitot antidempinga izmeklēšanās attiecībā tādu ražojumu importu no Ķīnas kā sveces, cietkoksnes saplāksnis, vairākkārtu koka grīdas dēļi, bezgalvas skrūves un cukurkukurūza. Turklāt 2024. gada janvārī Komisija noteica galīgos antidempinga maksājumus tērauda profila galvas platēm no Ķīnas un Turcijas, nodrošinot aizsardzību vienīgajiem ES ražotājiem, kuri abi ir MVU, kas nodarbina 130–160 cilvēkus, un tādējādi atbalstīja šos mazos uzņēmumus.
8.Informatīvie un komunikācijas pasākumi / divpusējie kontakti
Komisija ir pilnībā apņēmusies uzlabot pārredzamību un sadarbību tirdzniecības aizsardzības jautājumos, un šajā kontekstā tirdzniecības aizsardzības dienesti 2024. gadā organizēja dažādus informācijas apmaiņas pasākumus, kā arī piedalījās tajos.
2024. gada janvārī tiešsaistē notika ES un Korejas tirdzniecības aizsardzības sadarbības darba grupas sanāksme, kurā eksperti pulcējās, lai apspriestu sadarbību tirdzniecības aizsardzības jomā. Komisija 2024. gada jūnijā rīkoja arī TAI dialogu ar Turcijas tirdzniecības aizsardzības dienestu, nodrošinot platformu informācijas un ideju apmaiņai.
Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts 2024. gada oktobrī organizēja mācību semināru trešo valstu amatpersonām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanām. Seminārs tika atzinīgi novērtēts, un tajā piedalījās pārstāvji no piecām valstīm: Madagaskaras, Malaizijas, Turcijas, Filipīnām un Dominikānas Republikas. Pasākums deva iespēju trešo valstu iestādēm apmainīties ar tirdzniecības aizsardzības procedūrām un praksi, veicināja sadarbību un dalīšanos ar zināšanām.
Komisija piedalījās arī 2024. gada novembrī Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas rīkotā starptautiskā tīmekļseminārā par tirdzniecības aizsardzības līdzekļu izmeklēšanu. Tīmekļseminārs nodrošināja platformu viedokļu un informācijas par izmeklēšanas praksi apmaiņai, un tajā piedalījās arī PTO amatpersonas.
Papildus šiem pasākumiem Komisija visu gadu sadarbojās ar dažādām ieinteresēto personu apvienībām, ieskaitot Business Europe un AEGIS Europe, lai uzklausītu ieinteresēto personu viedokli. 2024. gada septembrī Komisija sniedza prezentāciju pilsoniskās sabiedrības dialogam – jaunāko informāciju par norisēm tirdzniecības aizsardzības jomā.
II.
Antisubsidēšanas izmeklēšana attiecībā uz Ķīnas baterijas elektrotransportlīdzekļiem
2023. gada oktobrī sāktā ES antisubsidēšanas izmeklēšana attiecībā baterijas elektrotransportlīdzekļiem no Ķīnas guva lielu publicitāti un bija sarežģīta lieta, kas saistīja ievērojamu uzmanību Eiropas Savienībā un ārpus tās.
Izmeklēšanu sāka Komisija pēc savas iniciatīvas, jo tai bija pietiekami pierādījumi par subsidēto importu, kas rada ekonomiska kaitējuma draudus ES BEV ražotājiem. Par šo lietu Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja runā par stāvokli Eiropas Savienībā 2023. gadā.
Izmeklēšanā atklājās, ka visa Ķīnas BEV vērtības ķēde ir lielā mērā subsidēta un subsīdijas tiek piešķirtas augšupējām nozarēm, piemēram, kalnrūpniecībai un akumulatoru ražošanai, kā arī lejupējām nozarēm, piemēram, patēriņa atlaides BEV iegādei. Komisija konstatēja dažādas kompensējamas subsīdijas, ieskaitot tradicionālās shēmas, piemēram, dotācijas un atbrīvojumus no nodokļa, kā arī lietai specifiskas shēmas, piemēram, valsts subsīdijas (BEV ražotāji saņem noteiktu summu par katru pārdoto elektroautomobili), bateriju un to sastāvdaļu nodrošināšanu par nesamērīgi zemu atlīdzību un zaļo obligāciju izmantošanu (konkrēti zaļajai nozarei un BEV – ražotāji var piesaistīt līdzekļus ar preferenciālām likmēm, jo bankas tiek mudinātas iegādāties šādas obligācijas). Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šie subsidētie BEV no Ķīnas draud radīt ekonomisku kaitējumu konkurentiem ES elektrotransportlīdzekļu ražotājiem. Pirms pasākumu noteikšanas Komisija Savienības interešu pārbaudes ietvaros izvērtēja dažādu ieinteresēto personu, to skaitā importētāju, lietotāju un patērētāju, intereses. Kopš 2024. gada marta BEV imports tika reģistrēts, un 2024. gada jūlijā tika noteikti pagaidu pasākumi.
Tikmēr ES un Ķīna iesaistījās sarunās, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, izpētot cenu saistību iespējas. Tomēr, neatkarīgi no politiskās apņemšanās rast risinājumu, pirms tiesību aktos noteiktā termiņa izmeklēšanas pabeigšanai vienošanās panākta netika.
Rezultātā Komisija noteica galīgos maksājumus 7,8 %–35,3 % apmērā, un tie ir spēkā no 2024. gada 30. oktobra. Šie pasākumi tika izstrādāti, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus saglabājot ES tirgu atvērtu importam no Ķīnas.
Pēc izmeklēšanas pabeigšanas turpinājās diskusijas par cenu saistībām, taču līdz šim nav rasts savstarpēji pieņemams risinājums.
Izmeklēšanas gaitā Komisija, ņemot vērā lietas sarežģītību un lielo interesi par to, turpināja plašus komunikācijas pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību un izvairītos no pārpratumiem. Izmeklēšana un tās rezultāti liecina par ES apņemšanos īstenot savus tirdzniecības noteikumus un aizsargāt savas nozares pret negodīgām subsīdijām, vienlaikus nodrošinot arī to, ka tās tirgus joprojām ir atvērts importam no Ķīnas.
2024. gada augustā Ķīna pieprasīja PTO strīdu apspriešanos par pagaidu pasākumu noteikšanu lietā, bet 2024. gada novembrī šis pieprasījums tika aizstāts ar pieprasījumu rīkot PTO apspriešanos par galīgo pasākumu noteikšanu. Ekspertu grupa tika izveidota 2025. gada 25. aprīlī (DS630). 2025. gada sākumā vairāki elektrotransportlīdzekļu ražotāji (SAIC Motor Corporation, BYD Auto, Zhejiang Geely Automobile, BMW un Tesla (Šanhaja)) un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) iesniedza prasības tiesā, apstrīdot antisubsidēšanas pasākumus.