EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.6.2025
COM(2025) 344 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanu Rumānijā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.6.2025
COM(2025) 344 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanu Rumānijā
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanu Rumānijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 7. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.
(2)Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.
(3)Rumānijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piemēro kopš 2020. gada aprīļa. Padome 2020. gada 3. aprīlī pieņēma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu par to, ka Rumānijā deficīta kritērija neievērošanas dēļ pastāv pārmērīgs budžeta deficīts 1 , un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu izdeva ieteikumu 2 vēlākais līdz 2022. gadam novērst pārmērīga valdības budžeta deficīta situāciju.
(4)Ņemot vērā saimnieciskās darbības dziļo recesiju, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Padome 2021. gada 18. jūnijā pieņēma pārskatītu ieteikumu 3 saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, tādējādi iesakot Rumānijai ne vēlāk kā līdz 2024. gadam novērst pastāvošo pārmērīgo budžeta deficītu.
(5)Saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu Padome 2024. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu (ES) 2024/2130 4 , kurā konstatēja, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2021. gada 18. jūnija ieteikumu. Padomes 2024. gada 26. jūlija lēmumā tika ņemts vērā, ka nākamais solis pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, proti, pārskatīts Padomes ieteikums saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, sekotu pēc valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 11. pantu un 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
(6)Rumānija 2024. gada 25. oktobrī iesniedza savu pirmo valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, kā prasīts Regulā (ES) 2024/1263 5 . Plāns aptvēra 2025.–2028. gadu un paredzēja fiskālo korekciju septiņu gadu garumā. Padome 2025. gada 21. janvārī pieņēma ieteikumu, ar ko apstiprina Rumānijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu 6 . Minētajā ieteikumā tika noteikti neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi un precizēts reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai līdz septiņiem gadiem.
(7)Padome 2025. gada 21. janvārī saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu, kurā Rumānijai ieteikts novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju līdz 2030. gadam 7 . Padome ieteica Rumānijai korektīvu neto izdevumu virzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 8 3. panta 4. punktu, paredzot šādus maksimālos neto izdevumu 9 pieauguma tempus: 5,1 % 2025. gadā, 4,9 % 2026. gadā, 4,7 % 2027. gadā, 4,3 % 2028. gadā, 4,2 % 2029. gadā un 3,9 % 2030. gadā, kuri atbilst maksimālajiem kumulatīvajiem pieauguma tempiem, kas aprēķināti attiecībā pret 2023. gadu, 20,2 % 2025. gadā, 26,0 % 2026. gadā, 31,9 % 2027. gadā, 37,6 % 2028. gadā, 43,3 % 2029. gadā un 49,0 % 2030. gadā. Tie bija tie paši gada un kumulatīvie pieauguma tempi, kas noteikti ieteikumā, ar kuru apstiprina Rumānijas valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu. Padome noteica termiņu – 2025. gada 30. aprīli –, līdz kuram Rumānijai efektīvi jārīkojas un jāiesniedz vajadzīgie pasākumi kopā ar savu 2025. gada progresa ziņojumu, kas jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 21. pantu.
(8)Līdz šim Rumānija nav iesniegusi gada progresa ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un par reformu un investīciju kopuma īstenošanu, kas ir korekcijas perioda pagarinājuma pamatā.
(9)Neto izdevumi 2024. un 2025. gadā pieaug daudz straujāk, nekā ieteikusi Padome; tas rada pastāvīgi lielu valdības budžeta deficītu, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta laicīgu novēršanu līdz 2030. gadam. Nav tādu mīkstinošu “būtisku faktoru”, kas būtu jāapsver pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā un kas mainītu šo novērtējumu, savukārt augstie vidēja termiņa fiskālās stabilitātes riski, ar ko saskaras Rumānija, ir pastiprinošs faktors. Pamatojoties uz to, Padome [datums] saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu pieņēma lēmumu, ar ko konstatē, ka nav bijis efektīvas rīcības, reaģējot uz Padomes 2025. gada 21. janvāra ieteikumu.
(10)Ja dalībvalsts ar izņēmuma statusu nav efektīvi rīkojusies, LESD 126. pants nosaka pienākumu Padomei sniegt attiecīgajai dalībvalstij pārskatītu ieteikumu atbilstīgi 126. panta 7. punktam ar mērķi noteiktā termiņā novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu minētajā ieteikumā ir arī jānosaka ne vairāk kā sešu mēnešu termiņš, kurā attiecīgajai dalībvalstij efektīvi jārīkojas, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu; šo termiņu var saīsināt līdz trim mēnešiem, ja to prasa situācijas nopietnība. Turklāt Padomei savā ieteikumā jāiesaka, lai dalībvalsts ievērotu neto izdevumu maksimālo pieauguma tempu, kas noteikts ar korektīvu neto izdevumu virzību, tādējādi nodrošinot to, ka minētajā ieteikumā noteiktajā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabājas zem atsauces vērtības 3 % no IKP. Ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tika sākta, pamatojoties uz deficīta kritēriju, tad attiecībā uz gadiem, kad sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību, korektīvajai virzībai ir jāatbilst minimālajai gada strukturālajai korekcijai vismaz 0,5 % apmērā no IKP. Ņemot vērā Padomes Regulas (ES) 2024/1264 23. apsvērumu, Komisija 2025., 2026. un 2027. gada pārejas periodā, šajos gados nosakot ierosināto korektīvo virzību, var koriģēt minēto kritēriju, lai ņemtu vērā procentu izdevumu pieaugumu.
(11)Reālais IKP Rumānijā 2024. gadā palielinājās par 0,8 %. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2025. gada pavasara prognozi paredzams, ka ekonomika 2025. gadā pieaugs par 1,4 %, ko veicinās atlabšana būvniecības un transporta pakalpojumu nozarē, kurai nāks par labu dalība Šengenas zonā un infrastruktūras modernizācija. Sagaidāms, ka reālais IKP 2026. gadā pieaugs par 2,2 %, atspoguļojot Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu lielāku apguvi. Paredzams, ka bezdarbs 2025. gadā būs 5,3 % un 2026. gadā 5,2 %. Sagaidāms, ka inflācija, kas 2024. gadā bija 5,8 %, 2025. gadā būs samazinājusies līdz 5,1 % un 2026. gadā līdz 3,9 %.
(12)Saskaņā ar datiem, kurus Eurostat sniedza 2025. gada 22. aprīlī 10 , Rumānijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 9,3 % no IKP. Tas ir daudz vairāk nekā 2024. gada oktobrī pieņemtajā Rumānijas vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā iekļautā deficīta prognoze, proti, 7,9 % no IKP. Eiropas Komisijas 2025. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā būs 8,6 % no IKP, savukārt 2026. gadā – 8,4 % no IKP. Prognozēts, ka strukturālais deficīts 2025. gadā būs 7,9 %, un paredzams, ka 2026. gadā tas paliks nemainīgs.
(13)Vispārējās valdības parāds 2024. gada beigās bija 54,8 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2025. gada pavasara prognozi tas 2025. gada beigās būs palielinājies līdz 59,4 % no IKP un 2026. gada beigās līdz 63,3 %, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību, kas ir 60 % no IKP.
(14)Pārskatītā korektīvā neto izdevumu virzība, kas izklāstīta šajā ieteikumā un ar ko nosaka maksimālos neto izdevumu pieauguma tempus, atbilst strukturālās bilances minimālajam ikgadējam uzlabojumam vismaz 0,5 % apmērā no IKP un nodrošina to, ka sākotnējā korekcijas termiņā, proti, līdz 2030. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabājas zem atsauces vērtības. Lai nodrošinātu konsekventu, uz risku balstītu pieeju un nepieļautu novirzi no sākotnējās virzības, korektīvā virzība ir lejupvērsta, paredzot strukturālās primārās bilances ikgadējo korekciju aptuveni 2 procentpunktu apmērā [gadā] 2025. un 2026. gadā un aptuveni 1 procentpunkta apmērā pēc tam, ko atbalsta ar būtiskām reformām, tostarp nodokļu sistēmas pārskatīšanu, un kas nodrošina to, ka parāds vidējā termiņā atgriežas piesardzīgā līmenī, proti, zem 60 % no IKP. Pamatojoties uz korektīvo neto izdevumu virzību, kas izklāstīta šajā ieteikumā, Eiropas Komisijas vidēja termiņa valdības parāda prognozēšanas sistēmu un Eiropas Komisijas 2025. gada pavasara prognozi, vispārējās valdības deficīts samazinātos no 9,3 % no IKP 2024. gadā līdz 2,8 % 2030. gadā. Vispārējās valdības parāds turpinātu palielināties no 54,8 % no IKP 2024. gada beigās līdz 62,3 % 2028. gada beigās un pēc tam samazinātos līdz 61,1 % 2030. gadā.
(15)Ievērojot ieteiktos neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus, kas noteikti ar korektīvo neto izdevumu virzību, būtu jānodrošina pārmērīgā deficīta noturīga korekcija, savukārt konkrēti pasākumi būtu jāvirza uz publisko finanšu kvalitātes un struktūras uzlabošanu, investīciju saglabāšanu un ekonomikas izaugsmes potenciāla stiprināšanu. Fiskālajām un plašāka ekonomiska rakstura reformām būtu ilgtspējīgi jāuzlabo ekonomikas izaugsmes un noturības potenciāls un jāatbalsta fiskālā stabilitāte.
(16)Šajā sakarā joprojām piemēro Padomes 2025. gada 21. janvāra ieteikuma, ar ko apstiprina Rumānijas vidēja termiņa plānu, 2. punktu un II pielikumu (Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai līdz septiņiem gadiem). Komisija turpinās uzraudzīt šīs reformas un investīcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 22. panta 1. punktu. Tomēr, ņemot vērā Rumānijas fiskālās situācijas neseno pasliktināšanos salīdzinājumā ar vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, ir jāpalielina minētajā plānā izklāstīto reformu tvērums, it īpaši to reformu tvērums, kurām ir tiešāka ietekme uz fiskālo perspektīvu un parāda ilgtspēju. Gaidāmās nodokļu reformas mērķim vajadzētu būt tādam, lai radītu papildu ieņēmumus, kas būtiski pārsniedz plānā paredzētos 1,7 % no IKP. Lai palīdzētu uzlabot fiskālo situāciju, būs vajadzīgi arī papildu pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu administrēšanu un iekasēšanu, kā arī nodrošināt stingru kontroli pār kārtējiem izdevumiem, tostarp algām publiskajā sektorā.
(17)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 8. panta 3. punktu Padomes lēmumu atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ievērojot LESD 126. panta 12. punktu, pieņem tikai tad, ja budžeta deficīts ir samazināts zem atsauces vērtības un saskaņā ar Komisijas prognozēm tas šādā līmenī saglabāsies esošajā un nākamajā gadā,
AR ŠO IESAKA:
(1)Rumānijai būtu jānodrošina, ka neto izdevumu nominālā pieauguma temps nepārsniedz I pielikumā noteiktās maksimālās vērtības.
(2)Līdz ar to Rumānijai būtu jānovērš pārmērīga budžeta deficīta situācija līdz 2030. gadam.
(3)Padome nosaka, ka Rumānijai līdz 2025. gada 15. oktobrim ir efektīvi jārīkojas un jāizklāsta vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pārmērīga deficīta laicīgu novēršanu. Pēc tam Rumānijai vismaz reizi sešos mēnešos – pavasarī saistībā ar savu gada progresa ziņojumu un rudenī līdz 15. oktobrim – būtu jāziņo par šā ieteikuma īstenošanā gūtajiem panākumiem, līdz pārmērīgs budžeta deficīts ir novērsts.
Šis ieteikums ir adresēts Rumānijai.
I PIELIKUMS
Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi
(gada un kumulatīvie pieauguma tempi nominālā izteiksmē)
Rumānija
|
Gadi |
2025 |
2026 |
2027 |
2028 |
2029 |
2030 |
|
|
Pieauguma tempi (%) |
Gadā |
2,8 |
2,6 |
4,6 |
4,4 |
4,2 |
4,0 |
|
Kumulatīvi (*) |
2,8 |
5,5 |
10,4 |
15,2 |
20,1 |
24,9 |
|
(*) Kumulatīvos pieauguma tempus aprēķina, par bāzes gadu ņemot 2024. gadu.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs