EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.3.2025
COM(2025) 124 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS PADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Uzkrājumu un investīciju savienība
Stratēģija, kā veicināt ES iedzīvotāju turību un ekonomikas konkurētspēju
1.Kāpēc vajadzīga uzkrājumu un investīciju savienība?
Eiropas Savienībai ir līdzekļi, lai nodrošinātu savu ekonomisko nākotni, un tai ir milzīgs potenciāls labāk kalpot saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. ES ir talantīgs darbaspēks, daudzi inovatīvi un veiksmīgi uzņēmumi, lieli uzkrājumi un paredzama un stabila tiesiskā vide, kuras pamatā ir kopīgi principi un tiesiskums. Eiropas biržas kopā veido triljonus tirgus kapitalizācijas, Eiropā darbojas PVKIU, kas ir visveiksmīgākais ieguldījumu fondu zīmols pasaulē, un Eiropa ir kļuvusi par pasaules līderi ilgtspējīgu finanšu emisiju jomā ar vairāk emisiju nekā Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas un Āzijas un Klusā okeāna reģioni kopā. Eiropai ir ekonomiskais pamatojums – Komisijas Konkurētspējas kompass 1 nosaka izaugsmei un konkurētspējai būtiskas jomas, kurās jāīsteno pamatpasākumi, ņemot vērā trīs pārmaiņu imperatīvus: inovācijas plaisas novēršana, kopīgs dekarbonizācijas un konkurētspējas ceļvedis un pārmērīgas atkarības mazināšana un drošības palielināšana. Finanšu tirgi veicina plaukstošu ekonomiku, kas rada labākas darbvietas ar augstākām algām darbiniekiem šobrīd un nākamajās paaudzēs, kā arī piedāvā pienācīgus pensijas ienākumus, ņemot vērā demogrāfiskās norises. ES noturīgajai un labi regulētajai finanšu sistēmai ir ievērojams neizmantots potenciāls lielāku daļu uzkrājumu novirzītproduktīvām investīcijām. ES iedzīvotāji gūs labumu no labi attīstītiem, integrētiem un efektīviem ES finanšu tirgiem, kas var piedāvāt viņiem piekļuvi lielākām labklājības radīšanas iespējām.
Uzkrājumu un investīciju savienības izveide ir būtiska prioritāte, jo tās mērķis ir uzlabot veidu, kādā ES finanšu sistēma novirza uzkrājumus uz produktīvām investīcijām, radot vairāk un plašākas finanšu iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, īpaši ilgtspējīgiem uzņēmumiem. ES piedāvā pievilcīgas investīciju iespējas, tostarp investoriem no trešām valstīm, taču ir svarīgi padarīt Savienību par vēl pievilcīgāku investīciju galamērķi, palielinot tās kopējo izaugsmes potenciālu. Šāda pievilcība būtu jānodrošina ar spēcīgu kopējo pieprasījumu, atbalstu privātajām investīcijām, piekļuvi tīrākai un cenas ziņā pieejamākai enerģijai, izejvielām un progresīvām tehnoloģijām, kā arī ar vienkāršāku uzņēmējdarbības vidi vienotajā tirgū, kurā ir mazāk šķēršļu.
Strauji mainīgā ģeopolitiskā vide, klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi un tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmē ES nākotni, un ekonomikas atveseļošanai ir jābūt ES uzmanības centrā. Gaidāmi lieli politikas izaicinājumi tādās jomās kā drošība un aizsardzība, ilgtspējīga labklājība un ekonomikas konkurētspēja, kā arī demokrātija un sociālais taisnīgums, jo ES ir steidzami jāsagatavojas ļoti atšķirīgai lomai pasaules mērogā. Šajā ziņā būtiska nozīme būs ES ekonomikai, un tagad ir ļoti svarīgi īstenot ambiciozāku pieeju politikas koordinācijai starp dalībvalstīm, atspoguļojot nepieciešamību rīkoties kolektīvi, lai atraisītu ievērojamu neizmantotu izaugsmes, nodarbinātības un labklājības radīšanas potenciālu.
Tai pat laikā ES vienotā tirgus sniegtos ieguvumus ierobežo pastāvīgā sadrumstalotība. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vien SVF lēš, ka iekšējie šķēršļi, kas pastāv piekļuvei vienotajam tirgum, ir līdzvērtīgi tarifam vairāk nekā 100 % apmērā 2 , radot milzīgas izmaksas ES ekonomikai. Lai nodrošinātu ES labklājību un ekonomisko un ģeopolitisko spēku, ir steidzami jārīkojas, lai šos šķēršļus novērstu. Ir skaidrs, ka ES finanšu tirgi un ekonomika kopumā var dot daudz vairāk nekā tās atsevišķo valstu daļu summa, un, kā norādīts Dragi ziņojumā 3 , dinamiska un noturīga ekonomika ir priekšnoteikums, lai ES pati varētu noteikt savu attīstības gaitu. ES starptautiskie partneri jau pielāgojas jaunajai ģeoekonomiskajai realitātei, tāpēc arī ES ir apņēmīgi jāreaģē.
Turklāt ES ekonomika strukturāli nepilnīgi darbojas jau daudzus gadus – daļēji finanšu starpniecības problēmu dēļ. ES ekonomika ir iestrēgusi zemas izaugsmes ciklā, ko veicina pastāvīgi zems ražīgums salīdzinājumā ar citām pasaules daļām. Cita starpā salīdzinoši zemā ražīguma pieauguma un salīdzinoši augstā uzkrājumu līmeņa sakritība norāda uz problēmām, kas saistītas ar šo uzkrājumu novirzīšanu uz produktīvām investīcijām. Šādi finanšu starpniecības procesa ierobežojumi kavē ES izmantot iespējas un risināt 21. gadsimta ekonomikas problēmas, piemēram, saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos 4 .
ES ir lielas investīciju vajadzības, kas saskaņā ar Dragi ziņojumu līdz 2030. gadam sasniegs papildu 750–800 miljardus EUR gadā. Šo aplēsi vēl vairāk ietekmē lielākas investīcijas aizsardzībā, kas jāveic tajā pašā laikposmā. Liela daļa šo papildu investīciju ir saistīta ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un inovatīviem uzņēmumiem, un tieši šādus uzņēmumus bankas tik vienkārši nefinansē. Šā iemesla dēļ būtiskai ES kapitāla tirgu attīstībai ir jābūt svarīgam uzkrājumu un investīciju savienības elementam, lai ES varētu risināt pieaugošo neatbilstību starp uzkrājumiem un investīciju vajadzībām, tādējādi veicinot Eiropas uzkrājumu investēšanu Eiropas ekonomikā.
Uzkrājumu un investīciju savienībai būs izšķiroša nozīme, lai uzlabotu to, kā ES finanšu sistēma novirza uzkrājumus uz produktīvām investīcijām, nodrošinot plašāku efektīvu investīciju un finansēšanas iespēju klāstu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Aptuveni 10 triljoni eiro no ES privātpersonu uzkrājumiem pašlaik tiek turēti kā banku noguldījumi 5 . Lai gan banku noguldījumi ir droši un viegli pieejami, tie rada salīdzinoši zemu peļņu salīdzinājumā ar investīcijām kapitāla tirgus instrumentos. Saskaņā ar ECB analīzi 6 , ja ES mājsaimniecības pieskaņotu savu noguldījumu un finanšu aktīvu attiecību ASV mājsaimniecību noguldījumu attiecībai pret finanšu aktīviem, uz investīcijām tirgos varētu novirzīt līdz pat 8 triljonus EUR jeb aptuveni 350 miljardus EUR gadā.
ES politikas veidotāji plaši atbalsta nepieciešamību steidzami attīstīt uzkrājumu un investīciju savienību, taču ir pienācis laiks vārdus pārvērst arī rīcībā. Komisija Konkurētspējas kompasā ir uzsvērusi, ka uzkrājumu un investīciju savienība ir viens no galvenajiem faktoriem centienos palielināt ES ekonomikas konkurētspēju un viens no tīras rūpniecības kursa galvenajiem faktoriem. Komisija ir arī uzsvērusi uzkrājumu un investīciju savienību saistībā ar privātā kapitāla mobilizēšanu aizsardzībai kā daļu no apbruņošanās plāna ReArm Europe 7 . Kā uzsvērusi Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 8 , tikai efektīvs, dziļš un likvīds ES finanšu tirgus var aktivizēt uzkrājumus tik ļoti nepieciešamajām investīcijām. Progress šajā jomā vairs nav vienkārši vēlme. Tas ir kļuvis par nepieciešamību. Mūsdienu pasaulē Eiropas kā ekonomikas lielvaras lomas saglabāšana ir kļuvusi arī par Eiropas kolektīvās drošības, pastiprinātas gatavības un noturības, kā arī atvērtās stratēģiskās autonomijas veicināšanas jautājumu 9 .
Eiropas Parlaments, Eiropadome, Eurogrupa un Eiropas Centrālā banka, atsaucoties uz Enriko Letas 10 un Mario Dragi ziņojumiem, ir ievērojami atbalstījuši izlēmīgu rīcību, lai novērstu finanšu starpniecības trūkumus. Tomēr, lai uzkrājumu un investīciju savienība izdotos, visām ieinteresētajām personām būs jāizdara sarežģīta izvēle. Nāksies pieņemt drosmīgus lēmumus, atzīstot, ka ES kopējais spēks prasa kolektīvu rīcību, un būs jāapliecina vēlme pārvarēt savtīgas intereses un atteikties no sen iedibinātas prakses.
Arī privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība un dažādas valsts iestādes ir nākušas klajā ar daudzām idejām par to, kā panākt, lai uzkrājumu un investīciju savienība izdotos. Komisijas dienesti ir apmeklējuši visas dalībvalstis, lai apspriestu turpmāko virzību un uzzinātu par paraugpraksi. Vēstījumi visbiežāk norādīja uz nepieciešamību izmantot uz izaugsmi vērstu pieeju, likvidēt šķēršļus pārrobežu darbībai, regulējuma vienkāršošanu un proporcionalitāti, skaidrāku uzsvaru uz finanšpratību, plašāku finansēšanas iespēju izvēli uzņēmumiem un tiešāku saikni starp ES rīcību un vietējo ekonomiku un darbvietu radīšanu. Tomēr, lai gan uzkrājumu un investīciju savienība sniegs ievērojamus ieguvumus ES ekonomikai, šie ieguvumi prasīs arī būtiskas izmaiņas finanšu sistēmas darbībā gan ES, gan valstu līmenī. Būs svarīgi, lai privātais sektors, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kā arī valstu iestādes atzītu šādu pārmaiņu nepieciešamību un pieņemtu iespējas, ko sniedz attīstītāka un integrētāka ES finanšu sistēma.
Kā apstiprināts visu ieinteresēto personu atsauksmēs 11 , kuras Komisija ir ņēmusi vērā, uzkrājumu un investīciju savienības mērķu sasniegšanai būs nepieciešama ES līmeņa un valstu līmeņa pasākumu kombinācija. Pamatojoties uz šīm atsauksmēm un vadoties pēc Konkurētspējas kompasā izklāstītās stratēģijas, šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā ES var veicināt uzkrājumu un investīciju savienības izveidi. Darbības uzkrājumu un investīciju savienības jomā tiks uzsāktas Komisijas pilnvaru termiņa pirmajā pusē. Pasākumu paketes tiks pieņemtas ierobežotā skaitā jomu, kurām ir nepārprotama saikne ar ES ekonomikas konkurētspējas veicināšanu, 2025. gadā piešķirot prioritāti ietekmīgākajām darbībām. Ierosinātie pasākumi nākotnē tiks turpmāk pilnveidoti dialogā ar ieinteresētajām personām.
2.Kāda ir uzkrājumu un investīciju savienības būtība?
Uzkrājumu un investīciju savienībai būtu jāaptver visa ES finanšu sistēma, un tā būtu jāattīsta gan ES, gan valstu līmenī. Uzkrājumu un investīciju savienībai būtu jābalstās uz progresu, kas jau panākts saskaņā ar abiem kapitāla tirgu savienības rīcības plāniem 12 un paralēlajos centienos attīstīt banku savienību. Tā būtu jāattīsta, izmantojot visefektīvākos – gan leģislatīvos, gan neleģislatīvos – pasākumus, ņemot vērā divus mērķus: finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu konkurētspēju Eiropas Savienībā, vienlaikus ievērojot ES stratēģiskos mērķus.
Uzkrājumu un investīciju savienības veidošana ir dalībvalstu un ES iestāžu kopīga atbildība. Jāatzīmē, ka finanšu sistēma un tās uzraudzība nedarbojas izolēti, un efektīva finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveide nozīmētu, ka dalībvalstīm būtu jānovērš atšķirības pamatā esošajos tiesību aktos, tostarp vērtspapīru, uzņēmējdarbības un maksātnespējas tiesībās, kā arī administratīvo un tiesas procedūru efektivitātē, tostarp attiecībā uz lēmumu izpildi. Daži no šiem šķēršļiem, iespējams, būs jānovērš ar gaidāmo vienotā tirgus stratēģiju.
Pilnīgi skaidrs, ka ES līmeņa pasākumi ir nepieciešami tajās svarīgajās jomās, kurās visas dalībvalstis var virzīties uz priekšu un kurās tām būtu jāvirzās uz priekšu, lai novērstu ES mēroga trūkumus. Koordinēta pieeja būs vajadzīga arī citiem pasākumiem, taču tie būs vairāk atkarīgi no dalībvalstu individuālas rīcības. Komisija var palīdzēt dalībvalstīm apzināt, izstrādāt un īstenot valstu pasākumus un piedāvāt atbalstu to darbību koordinēšanai, ja tas rada pievienoto vērtību. Šādus valstu pasākumus Eurogrupa ir atzinusi par nepieciešamu papildinājumu ES rīcībai, un tos ir atkārtoti uzsvērušas arī nozares un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas 13 . Turklāt Komisija var papildināt dalībvalstu grupu saskaņotas iniciatīvas, ja šādas iniciatīvas ļauj iet tālāk un ātrāk, lai sasniegtu Savienības mērķus uzkrājumu un investīciju jomā. Šādām saskaņotām iniciatīvām jābūt atvērtām visu ieinteresēto dalībvalstu līdzdalībai, tajās jāievēro kompetenču sadalījums starp ES un valstu līmeni un Komisijas iniciatīvas tiesības, un tām jāatbilst ES prioritātēm un satvariem. Uzkrājumu un investīciju savienība būtu arī labāk jāintegrē Eiropas pusgada procesā, kurā regulāri tiks novērtēts progress strukturālo reformu īstenošanā dalībvalstīs – gan atsevišķās valstīs individuāli, gan visās kopā. Darbības, kas ir būtiskas uzkrājumu un investīciju savienības izveidei, tiks sīkāk atspoguļotas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, tādējādi stimulējot dalībvalstis īstenot reformas un sasniegt rezultātus. Visbeidzot, uzkrājumu un investīciju savienība centīsies panākt lielāku efektivitāti, un tās pamatā būs vienkāršošanas, sloga samazināšanas un digitalizācijas apsvērumi, kā izklāstīts dokumentā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” 14 .
Uzkrājumu un investīciju savienības īstenošanai ir vajadzīgi vairāki politikas pasākumi, kas ietekmē dažādas ES finanšu sistēmas dimensijas. Šos politikas pasākumus var sagrupēt četrās atšķirīgās, bet savstarpēji saistītās kategorijās: a) iedzīvotāji un uzkrājumi, b) investīcijas un finansēšana, c) integrācija un apjoms un d) efektīva uzraudzība vienotajā tirgū. Tās visas tiks aplūkotas nākamajās sadaļās.
A) Iedzīvotāji un uzkrājumi
Privātajiem noguldītājiem jau ir būtiska loma ES ekonomikas finansēšanā, izmantojot banku noguldījumus, taču viņi ir jāmudina un jāstimulē vairāk uzkrājumu turēt kapitāla tirgus instrumentos. ES iedzīvotāji var gūt lielu labumu no investīcijām kapitāla tirgos, kur viņi var gūt lielāku peļņu no saviem uzkrājumiem, kā arī tieši veicināt darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi. Proaktīva un būtiska privāto investoru līdzdalība ir būtiska arī tādēļ, lai ES kapitāla tirgus varētu iegūt pietiekamu apjomu un dziļumu ar mērķi nodrošināt nepieciešamo finansēšanas iespēju klāstu visiem ES uzņēmumiem, tostarp tiem, kas ir inovatīvāki, ar augstāku risku un lielāku peļņu. Svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji varētu piedalīties kapitāla tirgos, ir lielāka uzticēšanās finanšu produktiem, un tas nozīmē, ka ir vajadzīga viegla, vienkārša un lēta piekļuve investīciju iespējām. Šajā kontekstā ir jāuzlabo potenciālo privāto investoru finanšpratības līmenis, kā arī uzsvērts 5. martā pieņemtajā paziņojumā par prasmju savienību, un jāpiedāvā investīciju iespējas, kas atbilst viņu vajadzībām dažādos dzīves posmos, īpaši gatavojoties aiziešanai pensijā. Valstu līmenī būs vajadzīgi politikas pasākumi, lai piesaistītu privātos investorus kapitāla tirgiem, izmantojot atbilstīgus uzkrājumu pasākumus un stimulus, ieskaitot nodokļu stimulus. ES līmenī būs vajadzīgi pasākumi, lai atbalstītu konkurenci un galu galā piedāvātu privātajiem investoriem plašāku produktu izvēli, kas atbilst viņu vēlmēm attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, investīcijām un apdrošināšanu.
Privāto investoru līdzdalības kapitāla tirgos veicināšana
Dažās dalībvalstīs gūtā pieredze jau liecina, ka uzkrājumu un investīciju konti var sekmēt privāto investoru līdzdalību kapitāla tirgos, īpaši tad, ja šādiem kontiem tiek piesaistīti atbilstīgi stimuli. Labāka piekļuve uzkrājumu un investīciju kontiem var sniegt lielu labumu privātajiem investoriem, piedāvājot viņiem pievilcīgāku peļņu, veidojot apjomradītu ietekmi un padziļinot tirgus likviditāti. Dažās dalībvalstīs šādi konti jau pastāv, bet to pieņemšana sabiedrībā ievērojami atšķiras atkarībā no to iezīmēm. Sekmīgākajos piemēros šie uzkrājumu un investīciju konti ir viegli izmantojami un ir veidoti ar digitālajām saskarnēm, kas nodrošina piekļuvi plašam piemērotu produktu klāstam, piedāvā preferenciālas nodokļu likmes vai vienkāršotus nodokļu procesus un ļauj mainīt pakalpojumu sniedzēju bez maksas vai par zemām izmaksām. Dažos gadījumos konti un nodokļu stimuli ir paredzēti, lai atbalstītu investīcijas Eiropas uzņēmumos un tādās stratēģiskās prioritātēs kā aizsardzība un kosmoss, pētniecība un inovācija un zaļā pārkārtošanās. Lai vēl vairāk stimulētu privātpersonu dalību kapitāla tirgos un mobilizētu investīcijas Eiropas ekonomikā, piekļuve uzkrājumu un investīciju kontiem būtu jāpaplašina visā ES.
Ir ļoti svarīgi, lai pret privātajiem investoriem izturētos taisnīgi un piedāvātu viņiem atbilstošu investīciju produktu izvēli. Šajā sakarā Komisija 2023. gadā ierosināja privāto investīciju stratēģiju, kas galvenokārt ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka privātie investori tiek pienācīgi aizsargāti un ka viņiem ir izdevīgi investēt kapitāla tirgus instrumentos. Par priekšlikumu pašlaik notiek sarunas Eiropas Parlamentā un Padomē. Komisija modri sekos līdzi tam, lai galarezultāts būtu vērienīgs un aizsargātu investorus, vienlaikus līdz minimumam samazinot ar to saistīto regulatīvo slogu. Konkrētāk, šajā galarezultātā būtu jāizvairās no turpmākas ES kapitāla tirgu sadrumstalotības, kas kaitētu privātajiem investoriem, būtu jāievieš noteikumi par informācijas izpaušanu, kas ļauj saņemt informāciju vienkāršā un viegli saprotamā veidā, un galu galā būtu būtiski jāveicina privāto investoru lielāka līdzdalība ES kapitāla tirgos.
Lai Eiropas Savienībā attīstītu privāto investīciju kultūru, būtiska nozīme būs augstākam finanšpratības līmenim. Diemžēl finanšpatība ES ir zemā līmenī – 2023. gada jūlijā veiktās Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 18 % ES iedzīvotāju ir augsts finanšpratības līmenis 15 . Līmenis ievērojami atšķiras arī starp dalībvalstīm un dažādām demogrāfiskajām grupām dalībvalstīs – sievietēm, jauniešiem un gados vecākiem pieaugušajiem vidējais finanšpratības līmenis ir zemāks. Dažas dalībvalstis šajā sakarā jau ir veikušas pasākumus, taču būs vajadzīgi koordinētāki centieni gan ES, gan valstu līmenī, lai uzlabotu vidējo finanšpratības līmeni visā Savienībā, pamatojoties uz gūto pieredzi un jau īstenotajām iniciatīvām 16 .
Privātajiem investoriem būtu jādod iespējas atbalstīt stratēģiskus projektus, kuru izdošanās ir īpaši svarīga saistībā ar ES prioritātēm un mūsu sabiedrības nākotni, investējot kopā ar publiskām struktūrām. Būtu sīkāk jāizpēta iespējas palielināt privāto investoru piekļuvi šādām investīcijām.
Ierosinātie politikas pasākumi
·Komisija līdz 2025. gada 3. ceturksnim pieņems leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus, lai radītu Eiropas plānu uzkrājumu un investīciju kontiem vai produktiem, pamatojoties uz esošo paraugpraksi. Šiem pasākumiem tiks pievienots dalībvalstīm adresēts ieteikums par nodokļu režīmu uzkrājumu un investīciju kontiem. Komisija cieši uzraudzīs šo kontu pieņemšanu sabiedrībā un regulāri ziņos par progresu.
·Komisija veicinās Parlamenta un Padomes vienošanos par privāto investīciju stratēģiju. Tomēr Komisija nevilcināsies atsaukt priekšlikumu, ja sarunās netiks sasniegti stratēģijā paredzētie mērķi.
·Komisija līdz 2025. gada 3. ceturksnim pieņems finanšpratības stratēģiju, lai iedrošinātu iedzīvotājus, palielinātu informētību un paaugstinātu viņu līdzdalību kapitāla tirgos, tādējādi radot “informētāku investīciju” kultūru. Stratēģija arī centīsies palielināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un sniegt turpmākus norādījumus esošo finanšu kompetences satvaru īstenošanai.
·Komisija kopā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu, Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) un valstu attīstību veicinošām bankām cita starpā pētīs, kā palielināt privāto investoru iespējas piekļūt piemērotiem finanšu produktiem, kas tiem ļautu sniegt ieguldījumu ES prioritāšu finansēšanā.
Papildpensijas sektora attīstība
Attīstītāks ES papildpensijas sektors ir ļoti svarīgs, lai sniegtu finansiālu drošību iedzīvotājiem, īpaši demogrāfisko tendenču kontekstā, un tas palīdzēs attīstīt kapitāla tirgus un izmantot investīcijas, lai finansētu ES izaugsmi un inovāciju. Būs vajadzīgi politikas pasākumi gan ES, gan valstu līmenī, lai atbalstītu papildpensijas shēmu turpmāku pieņemšanu sabiedrībā, neizslēdzot turpmāku attīstību, un kā daļu no spēcīgām vairāku līmeņu sistēmām, uzturot dialogu ar sociālajiem partneriem un vienlaikus radot apstākļus, lai šis sektors nodrošinātu labākus rezultātus ilgtermiņa noguldītājiem.
Valstu līmenī dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, kas vajadzīgi, lai attīstītu savus papildpensiju sektorus. Dažās dalībvalstīs jau ir salīdzinoši attīstītas papildpensijas, un tiešā saistībā ar šo tajās ir arī attīstītāki kapitāla tirgi. Tas liecina, ka dalībvalstīm šajā jomā ir liels potenciāls mācīties citai no citas.
Automātiska reģistrācija, kas ir katalizators arodpensiju tirgu plašāka mēroga un dziļuma atraisīšanai, var būt svarīgs elements, lai attīstītu papildpensijas, kas sniedz labumu iedzīvotājiem. Automātiska reģistrācija, kas ir viegls un efektīvs līdzdalības veids, var palielināt darba ņēmēju līdzdalības līmeni un palielināt atdevi pensiju saņēmējiem, sniedzot apjomradīta ieguvuma un diversifikācijas iespēju priekšrocības. Pamatojoties uz dalībvalstu pozitīvo pieredzi automātiskās reģistrācijas jomā 17 , šī prakse būtu plašāk jāpopularizē visā Savienībā. Arī pensiju izsekošanas sistēmu un pensiju infopaneļu turpmāka attīstība palielinās iedzīvotāju informētību par viņu paredzamajiem pensijas ienākumiem un tādējādi veicinās labāku finanšu plānošanu.
ES līmenī pašreizējais tiesiskais regulējums papildpensiju nodrošināšanai, izmantojot tā sauktās arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (AKUI) un Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP), nav bijis ļoti efektīvs, un centieni palielināt arodpensijas un privātās pensijas pārrobežu mērogā līdz šim ir bijuši lielā mērā nesekmīgi. Ceļā ir stājušās vairākas problēmas: pensiju nodrošinātāji bieži vien ir pārāk mazi, tirgi ir pārāk sadrumstaloti, noteikumi var būt ierobežojoši, nepietiekama apjoma dēļ pastāv augstas maksas un izmaksas un daudzi darba ņēmēji un darba devēji nepazīst konkrētos nodrošinātājus vai nepārzina attiecīgos pensiju produktus. Tā rezultātā AKUI ir grūti pilnībā izmantot investīciju iespējas visā ES un radīt saviem dalībniekiem pievilcīgu peļņu. Turklāt privāto pensiju produktu tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts.
Ierosinātie politikas pasākumi
·Komisija līdz 2025. gada 4. ceturksnim nāks klajā ar ieteikumiem par automātiskās reģistrācijas izmantošanu un ar to saistīto paraugpraksi, pensiju izsekošanas sistēmām un pensiju infopaneļiem, izklāstot paraugpraksi un gūto pieredzi visā ES un iesakot šādu rīku izstrādi.
·Komisija līdz 2025. gada 4. ceturksnim pārskatīs spēkā esošo ES regulējumu attiecībā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI) un Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP), lai palielinātu dalību papildpensijās nolūkā nodrošināt pienācīgus ienākumus pensijā un uzlabot pensiju fondu spēju novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus produktīvās un inovatīvās investīcijās.
B) Investīcijas un finansējums
Kā uzsvērts Konkurētspējas kompasā, ES ir vajadzīgs lielāks kapitāla kopums, lai atbalstītu investīcijas Eiropas ekonomikā un samazinātu finansēšanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem. Ir vajadzīga izlēmīga rīcība, lai ievērojami palielinātu finansēšanas iespējas visiem ES uzņēmumiem, aptverot gan jaunuzņēmumus, gan nobriedušākus uzņēmumus, tostarp tiem, kuriem jāveic zaļā un digitālā pārkārtošanās, vai tiem, kuri darbojas aizsardzības un kosmosa nozarē, neatkarīgi no to atrašanās vietas ES. Būs vajadzīgi politikas pasākumi gan ES, gan valstu līmenī, lai veicinātu investīcijas gan pašu kapitālā kopumā, gan jo īpaši iespējkapitālā/izaugsmes kapitālā. Šādiem pasākumiem jāietver centieni atvieglot investīciju izņemšanu, novērst nodokļu šķēršļus un vēl vairāk stiprināt vērtspapīrošanas tirgus. Privāto līdzekļu mobilizāciju var atbalstīt arī, efektīvi izmantojot publiskās iniciatīvas, kas atbalsta stratēģiskas investīcijas. Tas jāpapildina ar nozares un citu ieinteresēto personu centieniem veidot dinamiskas vietējās ekosistēmas, tostarp reģionos, un sadarboties ar komerceņģeļiem, tīkliem, inkubatoriem un partnerībām ar rūpniecību un akadēmiskajām aprindām.
Investīciju pašu kapitālā un dažu alternatīvu aktīvu veicināšana
Institucionālajiem investoriem, piemēram, apdrošinātājiem un pensiju fondiem, ir būtiska nozīme ES finanšu sistēmā, taču tie parasti ir mazāk aktīvi kapitāla tirgos un dažu alternatīvu aktīvu, proti, iespējkapitāla, privātā kapitāla un infrastruktūras, jomā. Investīcijas pašu kapitālā un alternatīvos aktīvos, ja šādas investīcijas tiek rūpīgi pārvaldītas, var būt vērtīgs institucionālo investoru portfeļa komponents, piedāvājot diversifikāciju, augstāku peļņu un aizsardzību pret inflāciju. Tajā pašā laikā tās nodrošina ekonomikai būtisku finansējumu. Ir svarīgi nodrošināt, lai šiem institucionālajiem investoriem nebūtu nepamatotu regulatīvu šķēršļu piekļuvei šiem aktīviem, precizējot prudenciālo režīmu riska darījumiem ar mērķtiecīgo kapitālu, tostarp iespējkapitālu un izaugsmes kapitālu. Lielāks pašu kapitāla finansējums, ciešāk iesaistot institucionālos ieguldītājus, nāktu par labu visiem ES uzņēmumiem, īpaši MVU un mazajām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas ir ES ekonomikas mugurkauls un piekļuvē finansējumam joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem.
ES ekonomikas konkurētspēja un drošība ir kritiski atkarīga no inovatīvu jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu spējas piekļūt kapitālam – tas īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuri aktīvi darbojas Eiropas konkurētspējai svarīgās jomās, piemēram, mākslīgā intelekta, kvantu un citu dziļo tehnoloģiju jomās, biotehnoloģiju un tīro tehnoloģiju jomā vai aizsardzības nozarē. Jauni uzņēmumi ar neskaidriem nākotnes ieņēmumiem un nodrošinājuma trūkumu lielā mērā ir atkarīgi no pašu kapitāla finansējuma un parasti vēršas pie iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem. Tomēr šis finansējuma avots ES ir pārāk mazs un sadrumstalots, īpaši salīdzinājumā ar attiecīgajiem tirgiem citās jurisdikcijās. Lai gan ES tiek izveidots proporcionāli līdzīgs skaits jaunuzņēmumu kā ASV, finansējuma pieejamība šiem uzņēmumiem ir 7 reizes mazāka 18 nekā ASV. Pārāk daudzi ES jaunuzņēmumi meklē vēlīnā posma izaugsmes kapitālu iespējkapitāla fondos ārpus ES vai pirms to kļūšanas par augošiem uzņēmumiem tos iegādājas ārvalstu subjekti 19 . Pašlaik ES ir tikai 263 “vienradži” (13 % no pasaules kopskaita). Neraugoties uz nelielu progresu nesenā pagātnē (“vienradžu” skaita pieaugums 2023. gadā par 5,6 %), Eiropai trūkst vides, lai pilnībā izvērstu inovatīvus un strauji augošus uzņēmumus. Ir vajadzīga izlēmīga rīcība, papildinot gaidāmās Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģijas mērķus, lai nodrošinātu to, ka inovatīvi uzņēmumi var saņemt finansējumu un augt tieši Eiropas Savienībā. Tas arī sniegs būtisku labumu aizsardzības un kosmosa nozares finansēšanai saskaņā ar darbībām, kas uzsvērtas Baltajā grāmatā par aizsardzību.
Lai iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla fondi varētu attīstīties, ir svarīgi, lai noteikumi, ko piemēro šiem fondiem gan ES, gan valstu līmenī, būtu elastīgi un samērīgi. Paturot prātā šos mērķus, tika izveidots EuVECA zīmols, taču iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla fondi šo zīmolu dalībvalstīs ir izmantojuši nevienmērīgi regulatīvo ierobežojumu dēļ, kas ietekmē tā pievilcību un pozitīvo ietekmi uz vietējiem iespējkapitāla tirgiem.
Dalībvalstīm var būt arī izšķiroša nozīme dinamiskākas investīciju vides veicināšanā iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla finansēšanai. Valstu reformas var palīdzēt piesaistīt privātās investīcijas, sevišķi samazinot uzņēmumiem administratīvo slogu. Lai palielinātu iespējkapitāla investīciju pievilcību diversificētos portfeļos, kuros ne visi individuālie projekti būs sekmīgi, būs svarīgi arī racionalizēt pārstrukturēšanas, maksātnespējas un bankrota procedūras uzņēmēju un investoru labā. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai nodokļu sistēmas, īpaši attieksme pret zaudējumiem, neatturētu no riska uzņemšanās.
Lai sasniegtu vēlamos rezultātus attiecībā uz investīciju kapitāla vērtspapīros un alternatīvos aktīvos veicināšanu, ar likumdošanas pasākumiem vien nepietiks. Būs vajadzīga plašāka pieeja, izmantojot visus pieejamos instrumentus, lai veicinātu un attīstītu finansēšanas ekosistēmu, kas nāktu par labu investīcijām ES stratēģisko mērķu sasniegšanā. Komisija izmantos visus pieejamos pasākumus, lai veicinātu efektīvu finansēšanas ekosistēmu, piemēram, veicot izpildes un citus pasākumus šķēršļu likvidēšanai, to attiecinot arī uz šķēršļiem valstu līmenī.
Publiskā finansējuma instrumentu saskaņošana ar uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem
Komisija meklēs veidus, kā labāk saskaņot ES publiskā finansējuma instrumentus ar uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem. Turklāt nākamais ES ilgtermiņa budžets ir iespēja ES labāk izmantot savu budžetu, lai, nodrošinot ieguvumus visām dalībvalstīm, mazinātu risku un piesaistītu turpmāku valsts, privāto un institucionālo finansējumu 20 , īpaši pateicoties jaunam Konkurētspējas fondam. Jaunā daudzgadu finanšu shēma un uzkrājumu un investīciju savienība var būt savstarpēji atbalstošas. Plašāka ES izdevumu programmu finanšu arhitektūra ietver aizdevumus, garantijas un finanšu instrumentus, ko finansē no ES budžeta, un mobilizē līdzfinansējumu no dalībvalstīm un saņēmējiem. Ar InvestEU un Eiropas Inovācijas padomes palīdzību ES budžets mazina ar inovatīviem projektiem saistītu risku un piesaista privātā sektora investīcijas. Tomēr privāto investīciju atraisīšana joprojām ir sarežģīta. ES budžets var vēl vairāk papildināt un mobilizēt privātās investīcijas, lai finansētu strauji augošus uzņēmumus un novērstu šķēršļus, kas ierobežo inovāciju finansēšanai pieejamā Eiropas kapitāla apjomu.
Jāturpina attīstīt arī veiksmīgas ES un valstu programmas, kas atbalsta iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla attīstību 21 . Dažas no šīm programmām izmanto publiskos līdzekļus, lai piesaistītu iespējkapitālu un izaugsmes kapitālu, pārvarot investoru inerci ieguldīt šajā aktīvu klasē, palīdzot attīstīt investoru zināšanas jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu ekosistēmā un veidot uzticēšanos un ilgtermiņa attiecības finansēšanas ekosistēmā – arī reģionālā līmenī. Tāpēc Komisija sadarbosies ar EIB grupu, valstu attīstību veicinošām bankām un privātiem investoriem, lai piesaistītu vairāk privāto investīciju, īpaši no institucionālajiem investoriem, iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla segmentā.
Investīciju izņemšana
Tas, ka investoriem netiek nodrošinātas piemērotas investīciju izņemšanas iespējas, bieži tiek minēts kā galvenais iemesls iespējkapitāla un izaugsmes kapitāla fondu nepietiekamai attīstībai ES. Iespēja ir kotēšana biržā. Lai uzlabotu publisko kapitāla tirgu pievilcību, ES nesen pieņēma pasākumus, samazinot uzņēmumiem, īpaši MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, regulatīvo slogu un izmaksas saistībā ar biržas sarakstā iekļaušanas procesu (tiesību akts par iekļaušanu biržas sarakstā). Būs svarīgi šos pasākumus pilnībā īstenot visā Savienībā. Turklāt varētu izpētīt papildu pasākumus, kā atbalstīt uzņēmumus to sākotnējā publiskā piedāvājuma ceļā, lai palielinātu investīciju izņemšanas pievilcību, izmantojot publiskos kapitāla tirgus. Tomēr kotēšana biržā var nebūt piemērota iespēja visos gadījumos. Tāpēc, iespējams, būs jādara vairāk, lai veicinātu privātā kapitāla sekundāros tirgus, tostarp atbalstot investīciju izņemšanu no privātiem uzņēmumiem. Ir vajadzīgi vēl citi inovatīvi risinājumi, lai uzlabotu kapitāla pieejamību mazākiem uzņēmumiem, vienlaikus piedāvājot privātajiem investoriem lielākas iespējas sadarboties ar strauji augošiem uzņēmumiem, kas vēl nav gatavi kotēšanai biržā.
Nodokļi
Stimuls aizņemties, kas raksturo nodokļu sistēmas daudzās dalībvalstīs, rada nepamatotus fiskālos stimulus aizņēmuma finansēšanai uz pašu kapitāla finansēšanas rēķina. Komisija ir centusies risināt šo jautājumu ar savu priekšlikumu par atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos (DEBRA). Tomēr Padome šo iniciatīvu nav virzījusi uz priekšu un arī dalībvalstis nav uzsākušas līdzīgas iniciatīvas valstu līmenī, un tas saglabā stimulu aizņemties brīdī, kad uzkrājumu un investīciju savienība cenšas stimulēt lielākus kapitālieguldījumus.
Atšķirības valstu nodokļu procedūrās var radīt administratīvu slogu un šķēršļus pārrobežu investīcijām. Direktīva par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (FASTER direktīva) padara ieturējuma nodokļa procedūras ES efektīvākas un drošākas investoriem, finanšu starpniekiem un valstu nodokļu administrācijām. Neraugoties uz to, joprojām pastāv citi šķēršļi, kas kavē nepieciešamā mēroga sasniegšanu kapitāla tirgos un ierobežo investīciju iespējas. Piemēram, izpētot, kā ES var īstenot saskaņotāku pieeju attiecībā uz investīciju īpašumtiesībām un fondu struktūrām, varētu palielināt noteiktību nodokļu jomā un ļaut fondiem un investoriem labāk pārvaldīt un aplēst savu peļņu, veicot pārrobežu investīcijas.
Vērtspapīrošana
Vērtspapīrošana var veicināt investīcijas, ļaujot bankām nodot riskus tiem, kas spēj tos uzņemties, un tādējādi atbrīvot savu kapitālu papildu aizdevumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp MVU. ES vērtspapīrošanas regulējums, kas aptver gan vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu, gan ar VPS nesaistītu vērtspapīrošanu, ir pastiprinājis tirgus pārredzamību, drošību un standartizāciju. Tajā pašā laikā regulējuma turpmāka vienkāršošana varētu palīdzēt pilnībā izmantot ieguvumus, ko var sniegt vērtspapīrošana. Lai gan regulatīviem pasākumiem būs būtiska nozīme vērtspapīrošanas kā likviditātes, kapitāla pārvaldības un riska pārvešanas instrumenta potenciāla izmantošanā, izšķiroša nozīme ir arī nozares virzītai rīcībai. Privātā sektora vai dalībvalstu iniciatīvas, tostarp platformu izveide, var uzlabot standartizāciju un stiprināt vērtspapīrošanas ekosistēmu. Arī EIB grupa varētu vēl vairāk veicināt ES vērtspapīrošanas tirgus attīstību.
Ierosinātie politikas pasākumi
·Komisija līdz 2025. gada 4. ceturksnim veiks pasākumus, lai stimulētu institucionālo investoru veiktus kapitālieguldījumus. Lai atvieglotu apdrošinātāju investīcijas pašu kapitālā, Komisija “Maksātspēja II” deleģētajā aktā precizēs atbilstības kritērijus labvēlīga prudenciāla režīma piemērošanai ilgtermiņa investīcijām pašu kapitālā. Attiecībā uz bankām Komisija sniegs norādījumus par labvēlīga prudenciālā režīma izmantošanu investīcijām saskaņā ar likumdošanas programmām. Komisija apsvērs iespēju “Maksātspēja II” deleģētajā aktā šādu režīmu piemērot arī apdrošinātājiem. Attiecībā uz pensiju fondiem Komisija precizēs, kā šādas investīcijas var atbilst piesardzības principam, kas noteikts spēkā esošajos tiesību aktos. Vienlaikus Komisija novērsīs jebkādus citus nepamatotus šķēršļus institucionālo investoru pašu kapitāla investīcijām.
·Komisija līdz 2026. gada 3. ceturksnim pārskatīs un atjauninās EuVECA regulu, lai padarītu šo zīmolu pievilcīgāku, citstarp paplašinot investējamo aktīvu un stratēģiju tvērumu.
·Komisija sadarbosies ar EIB grupu un privātajiem investoriem, lai izvērstu augošo uzņēmumu TechEU 22 investīciju programmu. Komisija izpētīs veidus, kā atbalstīt Eiropas tehnoloģiju modeļu iniciatīvu 2.0 (ETCI) 23 , ko Eiropas Investīciju fonds (EIF) uzsāks līdz 2026. gadam, un īpaša loma būs arī citām iespējamām iniciatīvām, kuru mērķis ir piesaistīt privātās investīcijas iespējkapitālam un izaugsmes kapitālam, atbalstīt augstāka riska inovāciju un veicināt Eiropas mēroga kapitāla tirgus integrāciju. Komisija arī mudina EIB grupu izpētīt piemērotus mehānismus, lai Eiropas uzņēmumiem atvieglotu investīciju izņemšanas iespējas.
·Komisija rīkosies, lai novērstu atšķirības valstu nodokļu procedūrās, kas rada administratīvo slogu un šķēršļus pārrobežu investīcijām, kā arī atbalstīs dalībvalstu darbības šajā nolūkā, piemēram, apmainoties ar paraugpraksi un īstenojot kapitāla brīvu apriti un citas vienotā tirgus brīvības, un sniegs ieteikumus.
·Īstenojot tiesību aktu par iekļaušanu biržas sarakstā, Komisija nodrošinās, ka ES noteikumi par iekļaušanu biržas sarakstā, kas izstrādāti deleģētajos un īstenošanas aktos, ir vienkārši un ka tiek samazināts slogs, lai palielinātu likviditāti un kapitāla piedāvājumu biržā kotētiem uzņēmumiem, tādējādi padarot ES publiskos tirgus pievilcīgākus.
·Komisija līdz 2026. gada 3. ceturksnim nāks klajā ar pasākumiem, kas atbalstīs investīciju izņemšanu no privātiem uzņēmumiem, iespējams, izmantojot privātuzņēmumu akciju daudzpusēju periodisku tirdzniecību.
·Attiecībā uz vērtspapīrošanu Komisija 2025. gada 2. ceturksnī nāks klajā ar priekšlikumiem, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta banku un apdrošinātāju pienācīgas rūpības un pārredzamības prasību vienkāršošanai un prudenciālo prasību pielāgošanai.
C) Integrācija un apjoms
Lai nodrošinātu tirgus virzītas konsolidācijas iespēju, būtu jālikvidē ES kapitāla tirgu sadrumstalotības avoti – tas attiecas gan uz regulatīvo, gan uzraudzības, gan politisko jomu. Starpniecība ES kapitāla tirgos joprojām ir ļoti sadrumstalota pa atsevišķām valstīm, ierobežojot efektivitāti un traucējot tirgus dalībniekiem izmantot integrētāka tirgus apjomradītu ietekmi. Lai gan ES kapitāla tirgu integrācijai galu galā vajadzētu būt tirgus virzītam procesam, ir skaidrs, ka šādu procesu padara neiespējamu valstu šķēršļi. Tādēļ Komisija ir uzsākusi ārējus pētījumus, lai apzinātu šķēršļus, kas ietekmē tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūru konsolidāciju un investīciju fondu apjoma palielināšanos ES – tas attiecas uz ekonomiskiem, juridiskiem (valstu un ES līmeņa), uzraudzības, tehnoloģiskiem, ar uzvedību saistītiem un darbībai liktiem šķēršļiem. Komisija arī atvērs īpašu kanālu visiem tirgus dalībniekiem, kurā būs iespējams ziņot par šķēršļiem, ar kuriem tie saskaras. Vispārīgāk runājot, Komisija izmantos savas pilnvaras, lai ierosinātu tiesību aktus un sāktu pārkāpuma procedūras šādu šķēršļu novēršanai, vienlaikus vairāk atbalstot dalībvalstis ES tiesību aktu īstenošanā saskaņā ar neseno paziņojumu par īstenošanu un vienkāršošanu. Turklāt Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāveic vienkāršošanas centieni. Komisija arī cieši sadarbosies ar Eiropas uzraudzības iestādēm un dalībvalstīm, lai apzinātu un likvidētu šķēršļus. Īpaša prioritāte tiks piešķirta tam, lai atklātu un novērstu pārmērīgu reglamentēšanu saistībā ar ES tiesību aktiem, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un lai samazinātu valstu iespējas un rīcības brīvību, kas veicina sadrumstalotību.
Centieni šajā jomā balstīsies uz ES regulējuma vienkāršošanu, tostarp samazinot transponēšanas slogu un samazinot pārmērīgas reglamentēšanas iespējas, sevišķi izmantojot regulas, nevis direktīvas. Tādi pasākumi kā Komisijas priekšlikums par 28. juridisko režīmu un Eiropas inovācijas akts, kā norādīts Konkurētspējas kompasā, var būt nozīmīgi, lai likvidētu sadrumstalotību ES finanšu tirgos, nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas aptver sabiedrību tiesību, maksātnespējas, nodarbinātības un nodokļu tiesību attiecīgos aspektus. Turklāt Akcionāru tiesību direktīvas iespējama pārskatīšana varētu palīdzēt investoriem, starpniekiem un emitentiem vieglāk un lētāk darboties visās dalībvalstīs.
Tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūru konsolidācija
Neraugoties uz pēdējos gados panākto progresu, atlikušie šķēršļi neļauj ES tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūrām izmantot priekšrocības, ko sniedz patiesi netraucēts vienotais tirgus. Tas var arī ierobežot ieguvumus, ko var gūt grupās, kurās ietilpst vairākas tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūras. Šajā kontekstā ir svarīgi uzlabot ES tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūru sadarbspēju, savstarpējus savienojumus un efektivitāti. Konsolidācija ietvers to, kā vislabāk izmantot un ieviest jaunākās paaudzes tehnoloģijas un inovācijas finanšu tirgus infrastruktūrā, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, finanšu aktīvu žetonizāciju un mākslīgo intelektu (MI). Tā ietvers arī pārbaudi par to, vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir piemērots tirgus struktūrai, jo pēdējos gados tas ir attīstījies, īpaši tirdzniecības jomā. Ir arī svarīgi, lai pašreizējā regulatīvā un uzraudzības sistēma pienācīgi nodrošinātu sinerģiju vairāku tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūru grupās.
Aktīvu pārvaldības sektora turpmāka attīstība
ES gūst labumu no prudenciāli stabilas un spēcīgas investīciju fondu nozares, taču, neraugoties uz iespaidīgo progresu pēdējā desmitgadē, vēl ir daudz darāmā. Problēmu pamatā ir sadrumstalotība un nevajadzīgs regulatīvais slogs. Pašlaik aktīvu pārvaldītāji, kuri darbojas kā grupas struktūra vairākās dalībvalstīs, saskaras ar nevajadzīgiem šķēršļiem un izmaksām, kas izriet no pienākuma piešķirt līdzīgus resursus katrai no to vienībām. Uz tiem attiecas arī vairāki noteikumi, kas lieki dubulto slogu un mazina to konkurētspēju un elastību. Lai gan pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj ES atļautajiem fondiem izmantot pasi un tikt brīvi izplatītiem visā ES, ievērojot vienkāršu paziņošanas procedūru, šādi fondi praksē ne vienmēr no tā iegūst visā pilnībā. Valstu šķēršļi, atšķirīga prakse un pārmērīga reglamentēšana palielina ES fondu tirgus izmaksas un kavē to ienākšanu tirgū salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām. Savukārt ES iedzīvotāji redz mazākas investīciju iespējas un lielākas izmaksas.
Ierosinātie politikas pasākumi
·Komisija 2025. gada 2. ceturksnī izveidos īpašu kanālu, lai visi tirgus dalībnieki varētu ziņot par šķēršļiem, ar ko tie sastopas vienotajā tirgū, un pastiprinās izpildes pasākumus, lai paātrinātu to novēršanu.
·Lai novērstu šķēršļus integrētākai tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūrai, Komisija 2025. gada 4. ceturksnī nāks klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, tostarp noteikumiem par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, finanšu nodrošinājumu un norēķiniem un par tirdzniecības tirgus struktūru, lai turpinātu likvidēt šķēršļus pārrobežu darbībai, modernizētu tiesisko regulējumu jaunu tehnoloģiju un finanšu attīstības atzīšanai, kā arī nodrošinātu labāku izpildes un cenu veidošanas kvalitāti ES tirdzniecības vietās, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un apsverot iespēju aizstāt direktīvas ar regulām.
·Komisija 2025. gada 4. ceturksnī ierosinās tiesību aktus, lai novērstu atlikušos šķēršļus gan valstu, gan ES līmenī ES atļauto fondu izplatīšanai visā ES. Komisija arī ierosinās pasākumus, lai samazinātu darbības šķēršļus, kas ietekmē pārrobežu grupas, nolūkā vienkāršot gan lielu, gan specializētāku aktīvu pārvaldītāju darbību un nodrošināt efektīvāku piekļuvi klientiem un to apkalpošanu.
·Komisija līdz 2026. gada 4. ceturksnim novērtēs nepieciešamību pārskatīt Akcionāru tiesību direktīvu un apsvērs tās iespējamu pārskatīšanu, lai investoriem, starpniekiem un emitentiem būtu vieglāk darboties visās dalībvalstīs.
D) Efektīva uzraudzība vienotajā tirgū
Uzkrājumu un investīciju savienības mērķis ir saskaņota uzraudzība. Tas nozīmē, ka visiem finanšu tirgus dalībniekiem piemēro vienādu uzraudzības režīmu neatkarīgi no to atrašanās vietas visā Savienībā. Tādējādi saskaņota uzraudzība var veicināt tirgu integrāciju, likvidējot šķēršļus pārrobežu darbībai, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem un veicinot investoru pārliecību.
Saskaņota uzraudzība, ko veic vienota uzraudzības iestāde, jau attiecas uz lielu daļu ES banku nozares, bet citās nozarēs un īpaši kapitāla tirgos dalībniekus galvenokārt uzrauga valstu kompetentās iestādes. Saskaņotai uzraudzībai nav obligāti visos gadījumos nepieciešama vienota uzraudzības iestāde, un to principā var panākt, izmantojot valstu uzraudzības prakses konverģenci. Tomēr, neraugoties uz ievērojamo progresu, kas panākts, koordinējot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Neraugoties uz vienotu noteikumu kopumu, valstu iestādes noteikumus bieži piemēro atšķirīgi. Šādas atšķirības dažkārt var atspoguļot protekcionistisku rīcību un atturēt no pārrobežu darbībām, palielinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem un tādējādi ierobežojot izvēli iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Pārāk bieži valstu uzraudzības prakse rada papildu prasības, kas noved pie sadrumstalotības un nevajadzīga administratīvā sloga un liek šķēršļus uzņēmējdarbībai vienotajā tirgū. Turklāt šādas atšķirības var arī radīt apstākļus uzraudzības arbitrāžai, kas var graut tirgus dalībnieku pārliecību un mazināt uzticēšanos starp valstu uzraudzības iestādēm.
Lai samazinātu uzraudzības prakses atšķirības ES kapitāla tirgos, būs vajadzīgs jauns līdzsvars starp uzraudzības pienākumiem ES un valstu līmenī. Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) ir labāk jāizmanto esošie uzraudzības konverģences instrumenti, lai panāktu integrētāku un saskaņotāku uzraudzību. Jo īpaši tām būs jāpastiprina darbs, lai apzinātu un novērstu atšķirīgu valstu praksi, ja tā kavē patiesi integrētu tirgu attīstību un to konsekventu uzraudzību. EUI ir īpašs pienākums nodrošināt, lai to konverģences instrumenti sekmētu šķēršļu likvidēšanu, un savā darbā ņemt vērā Komisijas vienkāršošanas programmu un sloga samazināšanas mērķus.Jomās, kurās valstu kompetentās iestādes saskaras ar spēju ierobežojumiem, valstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piekļūt speciālo zināšanu kopumam un tādējādi sistemātiskāk un plašāk izmantot EUI atbalstu, piemēram, saņemot tehniskas konsultācijas vai deleģējot konkrētus uzdevumus vai pienākumus, vai regulāri izmantojot EUI kā datu un tehnoloģiju centra un SupTech rīku nodrošinātāja lomu 24 .
Konverģences instrumentu izmantošanai ir ierobežojumi, un ir apstākļi, kad jau šobrīd ir piemērota pāreja uz tiešu uzraudzību ES līmenī. Gadījumos, kad ir ievērojama tirgus dalībnieku pārrobežu klātbūtne, uzraudzības perspektīva, kas pārsniedz valsts līmeni, var radīt lietderīgu sinerģiju. Šādi apsvērumi ir īpaši svarīgi tirgus dalībniekiem ar nozīmīgām pārrobežu darbībām, piemēram, dažām lielām tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūrām, kā arī lielām pārrobežu aktīvu pārvaldības grupām. Jaunu vai topošu nozaru (piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju) gadījumā var būt efektīvāk attīstīt uzraudzības spējas ES līmenī. Attiecībā uz visiem jaunajiem uzdevumiem EUI būtu jāsaņem pienācīgs finansējums un būtu jābūt skaidrībai par to atbildību un pārskatatbildību. Pēc atbildības nodošanas būtu jāapsver iespēja apvienot valstu kompetento iestāžu uzraudzības resursus par labu attiecīgajām EUI, lai izvairītos no spēju dublēšanās un attiecīgajām izmaksām.
Ierosinātie politikas pasākumi
·Komisija aicina Eiropas uzraudzības iestādes un valstu kompetentās iestādes pilnībā izmantot pašlaik pieejamos instrumentus un īstenot vienkāršošanas programmu, kā izklāstīts paziņojumā par vienkāršošanu.
·Komisija 2025. gada 4. ceturksnī ierosinās pasākumus, lai stiprinātu uzraudzības konverģences instrumentus un padarītu tos efektīvākus.
·Komisija arī 2025. gada 4. ceturksnī izstrādās priekšlikumus, lai panāktu vienotāku kapitāla tirgu uzraudzību, kā norādīts Konkurētspējas kompasā, tostarp pārceļot konkrētus uzdevumus uz ES līmeni.
3.Banku nozares konkurētspēja un integrācija
Integrētai ES banku nozarei, kuras pamatā ir vienots noteikumu kopums, un banku savienībai ir izšķiroša nozīme uzkrājumu un investīciju savienības panākumu nodrošināšanā.
Bankām ir svarīga loma ekonomikā kā finanšu starpniekiem starp noguldītājiem un uzņēmumiem, tostarp stratēģiskās nozarēs, un tās neapšaubāmi ir galvenie finansējuma nodrošinātāji ES uzņēmumiem un MVU. Mūsdienu strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi saglabāt banku spēju nodrošināt pietiekamus kredītus ES ekonomikai un jo īpaši MVU, kas pielāgojas sadrumstalotiem starptautiskajiem tirgiem. Bankas ir arī kapitāla tirgu veicinātājas, jo tās padara kapitāla tirgus dziļākus un likvīdākus, darbojoties kā vērtspapīru emitenti, apdrošināšanas starpnieki, starpnieki institucionālajiem, korporatīvajiem un privātajiem investoriem, un dažos gadījumos tās pašas ir investori un likviditātes nodrošinātāji. Vienots noteikumu kopums ES bankām lielā mērā ir ieviests ar banku nozares tiesisko regulējumu 25 . Ievērojams progress ir panākts arī banku savienības izveidē, nozares noturības palielināšanā, integrācijas atbalstīšanā un starptautiskās konkurētspējas veicināšanā. Tomēr banku savienība joprojām ir nepilnīga, īpaši tāpēc, ka nav pienācīgu pasākumu, lai pārvaldītu vidēja lieluma banku bankrotu, un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas satvara. Kamēr tā ir, ES drošības tīkli joprojām ir sadrumstaloti.
Vienotais noteikumu kopums ES bankām atspoguļo starptautiski saskaņotus standartus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu globālu finanšu stabilitāti un izvairītos no globālas regulējuma sacensības pēc iespējas zemāku standartu noteikšanā. Jaunākās izmaiņas ES banku noteikumos ietver “Bāzele III” standartu pēdējos elementus, un tās Eiropas Savienībā piemēro no 2025. gada 1. janvāra. Šo standartu īstenošana ES atspoguļo līdzsvarotu kompromisu, kas saglabā visu ES banku noturību, vienlaikus atbilstot ES regulējuma īpatnībām. Tajā pašā laikā Komisijai ir jābūt modrai, lai izvairītos no tā, ka nelabvēlīgākos apstākļos nonāk ES bankas, kas starptautiskā mērogā darbojas pasaules finanšu tirgos, kā arī lai saglabātu to konkurētspēju Eiropas tirgos salīdzinājumā ar trešo valstu bankām. Komisija ir nekavējoties reaģējusi uz norisēm citās jurisdikcijās un turpinās aizsargāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā, citstarp saistībā ar noteikumiem par neto stabila finansējuma rādītāju un tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu, kur pavisam drīz sekos Komisijas rīcība. Turklāt, lai izveidotu patiesu vienoto tirgu banku jomā, mobilizētu kapitālu visā ES un veicinātu ES banku nozares starptautisko konkurētspēju, ir svarīgi apzināt un samazināt šķēršļus tirgus integrācijai un nevajadzīgu administratīvo slogu.
Ierosinātie politikas pasākumi
·Komisija aicina abus likumdevējus novērst nepilnības vidēja lieluma banku bankrota pārvaldības kārtībā, vienojoties par vērienīgu iznākumu sarunās par krīzes pārvaldību un noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Komisija ir gatava sniegt pilnīgu atbalstu šajā procesā. Turklāt Komisija veiks apņēmīgus pasākumus, lai turpmāk attīstītu banku savienību, citstarp identificējot saistībā ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu veicamos pasākumus, ņemot vērā līdz šim notikušās diskusijas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.
·Komisija 2026. gadā publicēs ziņojumu, kurā tiks novērtēta banku sistēmas vispārējā situācija vienotajā tirgū, iekļaujot banku nozares konkurētspējas novērtējumu.
·Komisija turpina izvērtēt norises banku tirgos, lai nodrošinātu ātru reakciju ikreiz, kad tiek apdraudēta ES banku nozares finanšu stabilitāte, iekšējais tirgus vai starptautiskā konkurētspēja.
4.Informēšanas pasākumi un iesaiste
Strauji mainīgais ģeopolitiskais un ģeoekonomiskais konteksts padara uzkrājumu un investīciju savienību par būtisku projektu, kas prasa steidzamu progresu, apņemšanos un politisko atbildību dažādos līmeņos. Šajā paziņojumā ir izklāstīts Komisijas viedoklis par to, kā spert nozīmīgu soli uzkrājumu un investīciju savienības izveidē. Ierosinātie pasākumi ir sarežģīti, taču nepieciešami, lai ES finanšu tirgi varētu efektīvi novirzīt uzkrājumus uz investīcijām, tādējādi radot vairāk iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem un palielinot ES konkurētspēju. Pastāvīga uzraudzība nodrošinās, ka pasākumi sasniedz savus mērķus, un ļaus palielināt intensitāti un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.
Par šā vērienīgā mērķa sasniegšanu ES iedzīvotāju labā ir kopīgi atbildīga Komisija, Eiropas Parlaments un dalībvalstis. Tādēļ ir regulāri jāsadarbojas ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, tostarp ar Eiropadomes un Eurogrupas starpniecību, lai saglabātu politisko impulsu, rīkotos un uzraudzītu īstenošanu. Tam nepieciešama arī sadarbība ar finanšu nozari, lai nodrošinātu ierosināto darbību pieņemšanu nozarē un veicinātu tirgus virzītas iniciatīvas, kas atbalsta uzkrājumu un investīciju savienības mērķus. Vienlīdz svarīgi ir uzturēt pastāvīgu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina līdztiesību un finansiālo iekļautību, kā arī ar jaunatnes organizācijām, lai nodrošinātu, ka uzkrājumu un investīciju savienība būtu veidota tā, lai labumu gūtu visi ES iedzīvotāji. Komisija, citstarp apmeklējot visas dalībvalstis, arī strādās pie tā, lai veidotu atbalstu un palielinātu informētību par uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem starp vietējā līmeņa aktoriem, piemēram, uzņēmumiem, privāto investoru grupām, patērētāju tiesību organizācijām un ideju laboratorijām.
Komisija regulāri novērtēs progresu šīs stratēģijas pasākumu īstenošanā, arī izmantojot virkni rādītāju, un aktīvi centīsies apzināt šķēršļus un veicināt sadarbību ar abiem likumdevējiem un visām ieinteresētajām personām, lai tos pārvarētu.
·Komisija līdz 2027. gada 2. ceturksnim publicēs uzkrājumu un investīciju savienības vidusposma pārskatu. Tas sniegs redzējumu par stāvokli attiecībā uz vispārējo progresu un atspoguļos informēšanas pasākumu un iesaistes rezultātā saņemto ieguldījumu.
Papildinājums
|
Darbība |
Veids |
Datums |
|
Vērtspapīrošanas pārskatīšana |
Leģislatīvs |
2025. g. 2. cet. |
|
Kanāls, kuru tirgus dalībnieki izmantos, lai ziņotu par šķēršļiem vienotajā tirgū |
Neleģislatīvs |
2025. g. 2. cet. |
|
ES uzkrājumu un investīciju konti |
Leģislatīvs vai neleģislatīvs |
2025. g. 3. cet. |
|
Privāto investīciju stratēģija |
Leģislatīvs |
Jau notiek |
|
Finanšpratības stratēģija |
Paziņojums |
2025. g. 3. cet. |
|
Lielākas iespējas privātajiem investoriem sniegt ieguldījumu ES prioritāšu finansēšanā |
Neleģislatīvs |
Jau notiek |
|
Ieteikumi par automātisku reģistrāciju, pensiju izsekošanas sistēmām un pensiju infopaneļiem |
Neleģislatīvs |
2025. g. 4. cet. |
|
AKUI un PEPP pārskatīšana |
Leģislatīvs |
2025. g. 4. cet. |
|
Institucionālo investoru pašu kapitāla ieguldījumu atbilstība un precizēšana |
Leģislatīvs un neleģislatīvs |
2025. g. 4. cet. |
|
Tirgus infrastruktūras pakete |
Leģislatīvs |
2025. g. 4. cet. |
|
Līdzekļu pārrobežu sniegšanas uzlabošana un to darbības šķēršļu samazināšana, ar kuriem saskaras aktīvu pārvaldītāji |
Leģislatīvs un neleģislatīvs |
2025. g. 4. cet. |
|
Integrētāka un efektīvāka uzraudzība |
Leģislatīvs |
2025. g. 4. cet. |
|
EuVECA regulas pārskatīšana |
Leģislatīvs |
2026. g. 3. cet. |
|
Tiesību akta par iekļaušanu biržas sarakstā īstenošana |
Leģislatīvs |
Jau notiek |
|
Investīciju izņemšana |
Leģislatīvs vai neleģislatīvs |
2026. g. 3. cet. |
|
Akcionāru tiesību direktīvas pārskatīšana |
Leģislatīvs |
2026. g. 4. cet. |
|
TechEU iniciatīva un ETCI 2.0 |
Neleģislatīvs |
2026. g. |
|
Nodokļu šķēršļu likvidēšana pārrobežu investīcijām |
Neleģislatīvs (ieteikumi, izpilde) |
jau notiek |
|
ENAS |
Leģislatīvs |
jau notiek |
|
Krīzes pārvaldība un noguldījumu apdrošināšana |
Leģislatīvs |
jau notiek |
|
Ziņojums par banku sistēmu vienotajā tirgū, tostarp konkurētspējas novērtējums |
Ziņojums |
2026. g. |
|
Uzkrājumu un investīciju savienības vidusposma pārskats |
Paziņojums |
2027. g. 2. cet. |
Eiropas Komisija, “ES Konkurētspējas kompass”, COM(2025) 30 final, 2025. gada 29. janvāris.
IMF, Regional Economic Outlook, Europe’s Declining Productivity Growth: Diagnoses and Remedies, 19. lpp.
Mario Draghi, “The Future of European Competitiveness”, 2025. g., https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/draghi-report_en .
Piemēram, kā atkārtoti uzsvērts tīras rūpniecības kursā, ES ekonomikas pārejai uz tīru enerģiju ir nepieciešams, lai ES palielinātu ikgadējās investīcijas enerģētikā, rūpnieciskajā inovācijā un transporta sistēmas izvēršanā par aptuveni 480 miljardiem EUR salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi. Sk. COM(2025) 85 final un SWD(2023) 68 final: 2021.–2030. g. Šajā kontekstā privātā kapitāla mobilizēšana un piesaistīšana, citstarp izmantojot ilgtspējīgu finansējumu, ir būtiska zaļās pārkārtošanās īstenošanai un klimatnoturības atbalstam.
Eurostat, “https://doi.org/10.2908/NASA_10_F_BS - Financial balance sheets - annual data,” 2025. gada 10. marts.
Eiropas Centrālā banka, “Follow the money: channelling savings into investment and innovation in Europe”, Eiropas Centrālās bankas prezidentes Kristīnes Lagardas runa, 2024. gada 22. novembris.
Eiropas Komisija, Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums par aizsardzības tiesību aktu kopumu, 2025. gada 4. marts
Eiropas Komisija, Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums presei par 2024.–2029. gada Komisijas pirmajām 100 dienām, 2025. gada 9. marts
Finanšu nozare var attīstīties tikai tādā vidē, kas ir droša un noturīga pret kiberdraudiem un kas nodrošina noguldītāju un investoru augstu uzticēšanās līmeni.
Enriko Leta, “Much more than a market – Speed, Security, Solidarity - Empowering the Single Market to deliver a sustainable future and prosperity for all EU Citizens”, 2025. g.: Enriko Letas ziņojums par vienotā tirgus nākoni – Eiropas Komisija .
Arī izmantojot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes. Sk. arī https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/14488-Savings-and-Investments-Union_lv .
Eiropas Komisija, “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, COM(2015) 468 final, 2015. gada 30. septembris, un “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”, COM(2020) 590 final, 2020. gada 24. septembris.
Eurogrupas iekļaujošā sastāvā paziņojums par kapitāla tirgu savienības nākotni, 2024. gada marts, https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/03/11/statement-of-the-eurogroup-in-inclusive-format-on-the-future-of-capital-markets-union/pdf/ .
Eiropas Komisija, “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu”, COM(2025) 47, 2025. gada 12. februāris.
Eiropas Komisija, “Eirobarometra zibensaptauja Nr. 525 – Finanšpratības līmenis ES”, 2023. gada jūlijs.
Piemēram, kopīgām ES un ESAO finanšu kompetences sistēmām bērniem un jauniešiem un pieaugušajiem.
Sk. “Pensiju uzkrājumiem izmantoto automātiskās reģistrācijas mehānismu paraugprakse un rezultāti”, galīgais ziņojums: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/6f40c27b-5193-11ec-91ac-01aa75ed71a1/language-en .
SVF aprēķini, pamatojoties uz Pitchbook datiem (17. attēls): kopējie iespējkapitāla līdzekļi, kas 2013.–2023. gadā piesaistīti ES, sasniedza 130 miljardus USD salīdzinājumā ar 924 miljardiem USD ASV. https://www.imf.org/en/Publications/WP/Issues/2024/07/10/Stepping-Up-Venture-Capital-to-Finance-Innovation-in-Europe-551411 .
The scale-up gap: Financial market constraints holding back innovative firms in the European Union | EIB .
COM(2025)46 – paziņojums “Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu”.
Piemēri ir Eiropas Inovācijas padome, Francijas Tibi iniciatīva, Grieķijas Equifund, ko atbalsta ERAF, un Vācijas WIN iniciatīva.
Investīciju programma TechEU atbalsta revolucionāru inovāciju, stiprina Eiropas rūpnieciskās spējas un augošus uzņēmumus, sekmējot finansējuma deficīta samazināšanos visai inovācijas un tehnoloģiju vērtības ķēdei, piedāvājot parāda, pašu kapitāla un kvazikapitāla finanšu produktus, ne tikai sadarbojoties tieši ar uzņēmumiem, bet arī izmantojot finanšu starpnieku tīklu. TechEU uzmanības centrā ir atbalsts sākotnējo un iespējkapitāla investoru “iziešanai” un inovatīvu uzņēmumu vēlākas izaugsmes posmam.
Pamatojoties uz panākumiem, kas gūti ar Eiropas Tehnoloģiju izcilības iniciatīvu (ETCI), kas ir daļa no TechEU investīciju programmas, EIB grupa izveidos ETCI 2.0, kas vēl ir dziļāka un vērienīgāka fondu savstarpējo ieguldījumu struktūra, kurā apvienots gan privāto, gan publisko investoru kapitāls. Izmantojot ilgtermiņa institucionālo investoru, tostarp pensiju fondu un apdrošināšanas sabiedrību, līdzdalību, šī iniciatīva palīdzēs novērst Eiropas augošo uzņēmumu finansējuma trūkumu.
https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/supervisory-newsletters/newsletter/2023/html/ssm.nl231115_2.en.html.
Kapitāla prasību regula un Kapitāla prasību direktīva.