EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.2.2025
COM(2025) 61 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Euratom 2021.–2025. gada pētniecības un mācību programmas vidusposma izvērtējums
{SWD(2025) 54 final} - {SWD(2025) 55 final}
1.Ievads
Šajā ziņojumā ir izklāstīti Euratom pētniecības un mācību programmas 2021.–2025. gadam (“programma”) starpposma izvērtējuma rezultāti, kam pievienoti Komisijas apsvērumi, kā prasīts Padomes regulā par programmas izveidi 1 . Šī programma ir galvenais ES kodolpētniecības finansējuma avots, un tās budžets ir gandrīz 1,4 miljardi EUR. Tā finansē kodolsintēzes enerģētikas attīstību, un tās mērķis ir saglabāt visaugstākos kodoldrošuma, drošības un pretradiācijas aizsardzības standartus, kā arī Eiropas prasmes kodolenerģijas jomā.
Starpposma izvērtējumā, ko Komisija veica ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, analizēta programmas izstrāde, īstenošana un sākotnējie rezultāti. Šā izvērtējuma rezultāti, kas izklāstīti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā un apkopoti šajā ziņojumā, ir izmantoti, lai sagatavotu un izstrādātu Komisijas priekšlikumu programmas darbības pagarināšanai arī 2026.–2027. gadā.
Izvērtējumā tiek vērtēts progress programmas mērķu sasniegšanā, resursu efektīva izmantošana un nepārtraukta atbilstība, saskaņotība (programmas ietvaros un ar citiem instrumentiem), kā arī ES pievienotā vērtība. Tas aptver laikposmu no 2021. līdz 2024. gadam un novērtē gan Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) īstenotās netiešās darbības, gan Kopīgā pētniecības centra (JRC) veiktās tiešās darbības.
2.Pašreizējā situācija
|
|
|
|
|
|
|
|
|
812 mlj. EUR ES ieguldījums dotācijās un godalgās |
54 sāktie sadarbības projekti |
3,9 mlj. EUR vidējais dotācijas apjoms (izņemot partnerības) |
982 pētniecības projektos un partnerībās iesaistītās organizācijas |
95 % finansējuma piešķir pētniecības projektiem, partnerībām un godalgām |
4 uzsāktas līdzfinansētas Eiropas partnerības |
550 darbinieki, kas nodarbojas ar kodolpētniecību un sniedz atbalstu |
|
Avots: Eiropas Komisija |
||||||
Programma tika sākta 2021. gada maijā, un tās kopējais budžets ir 1,38 miljardi EUR. Līdz 2024. gada decembrim bija uzņemtas saistības par 79 % budžeta un veikti 40 % maksājumu. Programmu īsteno tiešā pārvaldībā, izmantojot netiešās un tiešās darbības, kas veido attiecīgi 61,5 % un 38,5 % no budžeta.
Netiešajām darbībām tika parakstītas 58 projektu dotācijas ar 810 miljoniem EUR Euratom ieguldījumos pēc trim uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā un pēc nosaukto saņēmēju priekšlikumu novērtējumiem. Turklāt Komisija piešķīra 2,6 miljonu EUR finansējumu pēcdoktorantūras stipendijām Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību (MSCA) ietvaros un godalgām, ko piešķir par izcilību kodolskaldīšanas un kodolsintēzes pētniecībā.
Tiešajām darbībām JRC budžets (426 miljoni EUR 2021.–2024. gadam) ir sadalīts trīs galvenajās kategorijās: pastāvīgais un pagaidu personāls (vairāk nekā 63 % no budžeta), ēku uzturēšana (29 %) un ar zinātniskā darba veikšanu saistīti izdevumi (8 %).
3.Izvērtējuma rezultāti
Programma veiksmīgi atbalsta attiecīgus pētījumus par kodoldrošumu, kodoldrošību, kodolgarantijām, aizsardzību pret radiāciju, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un kodolsintēzes enerģētiku. Ir pāragri izdarīt secinājumus par programmas ietekmi, jo no 58 uzsāktajiem projektiem līdz 2024. gadam bija pabeigts tikai viens projekts un vēl 10 tiks pabeigti 2025. gadā. Tomēr pieejamie rezultāti par uzsāktajiem projektiem, to tvērumu un pirmajiem rezultātiem, kā arī JRC darbības rezultāti liecina, ka programmas tiešās un netiešās darbības, kas īstenotas pēdējo četru gadu laikā, ir svarīgas tās mērķu sasniegšanai. Programmas ietvaros publicētas aptuveni 2000 zinātniski recenzētas publikācijas un aptuveni 11 000 cilvēku ir izgājuši apmācību un var izmantot pētniecības infrastruktūru.
Līdzfinansētās Euratom partnerības ir programmas stūrakmens. Tās veido 76 % no budžeta netiešajām darbībām un tajās ir iesaistīta lielākā daļa dalībvalstu (21 dalībvalsts ir iesaistīta atkritumu apsaimniekošanā, 23 – aizsardzībā pret radiāciju un 26 – kodolsintēzē). Programmā tika izmantots arī ievērojams finansējums no saņēmējiem (45 % no izmaksām), izmantojot partnerības. Partnerību nodrošinātais progress piesaista vairāk partneru no trešām valstīm; piemēram, radioaktīvo atkritumu jomā partneru skaits divkāršojās.
Euratom finansētā pētniecība drošības jomā neaprobežojas tikai ar dalībvalstīm, kas izmanto kodolenerģiju; 21 dalībvalsts ir iesaistīta dažādos projektos šajā jomā. Programmā ir iesaistītas arī “Apvāršņa Eiropas” paplašināšanas valstis (14 no 15 valstīm), kas saņem 13 % no Euratom finansējuma kodolskaldīšanas pētniecībai (pieaugums no 10 % 2014.–2018. gadā). “Paplašināšanas valstis” tagad veido 24 % no dalībniekiem Euratom projektos (pieaugums no 21 % 2014.–2018. gadā).
Visbeidzot, ziņojumi liecina, ka 2021. un 2022. gadā sāktie projekti sasniedza 53 % no tajos noteiktajiem starpposma mērķiem. Šā dokumenta sagatavošanas laikā pieejamie dati liecina, ka ir panākts progress programmas mērķu sasniegšanā, kā aprakstīts turpmākajās iedaļās.
Kodoldrošums
Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam Euratom programma finansēja 34 pētniecības projektus, kā arī JRC pētniecības darbības, aptverot plašu pašreizējo un turpmāko kodolsistēmu drošuma problēmu spektru. Tiešās darbības ir vērstas arī uz īpašu politikas atbalstu, kura mērķis ir stiprināt kodoldrošuma standartus ES un ārpus tās. Pašreizējo kodolsistēmu drošums joprojām ir prioritāte, un šajā jomā 11 projekti saņēma atbalstu ar dotācijām 50 miljonu EUR apmērā. Tos papildināja JRC pētījumi par projektēšanas analīzi un par materiāliem un komponentiem. Tas galvenokārt attiecas uz drošuma jautājumiem, kas saistīti ar esošo kodolelektrostaciju ilgtermiņa darbību, piemēram, struktūras stiprību, materiālu novērtēšanu, tos nebojājot, modeļu pārbaudi un nopietnu avāriju simulāciju. Šāda pētniecība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo ES elektrostaciju vidējais vecums ir 38 gadi, un tām ir liela nozīme ES enerģētikas nozares dekarbonizācijā un energoapgādes drošībā. Izvērtējumā secināts, ka programmai ir jāatbalsta vairāk pētījumu par esošo kodolelektrostaciju degradāciju un novecošanu.
Reaģējot uz augošo interesi par maziem modulāriem reaktoriem (MMR), programmas ietvaros tika finansēta pētniecība, īpašu uzmanību pievēršot to drošuma elementiem un pasīvās drošības sistēmām. Piecu pētniecības projektu, kā arī JRC pētījuma mērķis ir pārbaudīt MMR potenciālās priekšrocības, ņemot vērā to konstrukcijas vienkāršošanu un raksturīgos drošuma elementus. Pētījumos tika aplūkotas arī jaunas problēmas saistībā ar drošumu, drošību un aizsardzības pasākumiem. Atbalstot konstrukcijas uzlabojumus, Euratom finansētā pētniecība atvieglo Eiropas Mazo modulāro reaktoru industriālās alianses darbu. Turklāt tai jāatbalsta konsekventas regulatoru pieejas ieviešana attiecībā uz drošuma prasībām, veicinot drošuma uzlabošanu visā ES. Izvērtējumā secināts, ka, lai sagatavotu MMR drošuma analīzi, ir jāturpina darbs pie plaša pētniecības datu klāsta, kā arī pie simulācijas rīku verifikācijas un validēšanas. Vajadzētu likt arī lielāku uzsvaru uz regulatoru vajadzību apmierināšanu šajā jomā.
Saistībā ar kodoldegvielas ciklu Euratom atbalsts ir paredzēts, lai izstrādātu degvielu Krievijas projektētiem reaktoriem ES dalībvalstīs (un Ukrainā), degvielu, kas ir izturīga pret negadījumiem, un degvielu pētniecības reaktoriem. Deviņos projektos, kas saņēmuši dotācijas 45,6 miljonu EUR apmērā, tika aplūkoti trīs galvenie jautājumi: i) piegādes drošība, ii) darbības uzlabošana un iii) drošuma uzlabošana avārijas apstākļos. Šajā jomā JRC eksperimentālie pētījumi galvenokārt koncentrējas uz degvielas īpašību analīzi. Iepriekš minētās darbības papildina jauna līdzfinansēta Eiropas partnerība kodolmateriālu jomā (CONNECT-NM), kas izveidota 2024. gada oktobrī un kuras mērķis ir palielināt kodolenerģijas drošumu, efektivitāti un ekonomiju, uzlabojot materiālu veiktspēju un uzraugot un prognozējot materiālu uzvedību ekspluatācijas laikā.
Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana
Eiropas kopīgās radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas programmas (EURAD) sekmīga pabeigšana un tās pēcteces – līdzfinansētas Eiropas partnerības (EURAD-2) – uzsākšana pierāda, ka ES ir izveidojusi efektīvu kopīgas plānošanas un īstenošanas praksi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pētniecībā. Dalībvalstis ir izrādījušas stingru apņemšanos attiecībā uz EURAD-2, un aug arī trešo valstu interese. Šī partnerība ir svarīgs instruments, lai nodotu zināšanas un pieredzi no dalībvalstīm, kas ir sasniegušas lielu progresu zināšanu un īstenošanas jomā, tām dalībvalstīm, kuras tikai uzsāk radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas metožu un apglabāšanas iekārtu izstrādi, un tā palīdz izpildīt Direktīvā 2011/70/Euratom (Radioaktīvo atkritumu direktīvā) noteiktās prasības. Izvērtējumā tika uzsvērts, ka partnerība jāpielāgo mainīgajai situācijai, kad tiek apstiprinātas vai būvētas dziļās ģeoloģiskās apglabāšanas iekārtas. Piedaloties EURAD un EURAD-2, JRC sekmē atkritumu raksturošanu savās specializētajās testēšanas iekārtās, vienlaikus sniedzot arī ekspertu sagatavotus pārskatus, lai atbalstītu Komisiju Radioaktīvo atkritumu direktīvas īstenošanas uzraudzībā dalībvalstīs. Kopā ar projektiem, kas atbalsta dezekspluatāciju, programma finansēja virkni darbību, kas vērstas uz radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konkrēto mērķi.
Starojuma pielietojums un aizsardzība pret radiāciju
Komisija uzsāka deviņus projektus, no kuriem četros bija iesaistīts JRC, piešķirot 50 miljonus EUR dotācijās. Tie attiecas uz visām Padomes regulā noteiktajām starojuma pielietojuma jomām un uz aizsardzību pret starojumu (ar elektroenerģijas ražošanu nesaistīti jonizējošā starojuma pielietojumi, riski, ko rada nelielas starojuma devas, gatavība ārkārtējām situācijām, vides uzraudzība). Līdzfinansētā Eiropas partnerība aizsardzībai pret radiāciju PIANOFORTE ir guvusi labus panākumus un iesaistījusi saņēmējus no lielākās daļas dalībvalstu, kā arī no trešām valstīm. Tāpēc tai ir lielas iespējas arī turpmāk uzņemties vadošo lomu Eiropā veiktajos pētījumos par aizsardzību pret radiāciju. Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja (ZTK) ir sniegusi ieteikumus, ierosinot, kā uzlabot šo darbību turpmākajos gados. JRC pētījumi, ko ļauj īstenot īpaša Eiropas infrastruktūra un gadu gaitā uzkrātās speciālās zināšanas, būtiski paaugstina gatavību ārkārtējām situācijām, izmantojot vides radioaktivitātes uzraudzības pasākumus. Tie arī veicina ar elektroenerģijas ražošanu nesaistītus jonizējošā starojuma pielietojumus, īpaši medicīnā, izstrādājot jaunus radioaktīvos izotopus mērķētai alfa terapijai.
Ievērojams skaits priekšlikumu, kas iesniegti, atsaucoties uz uzaicinājumiem, liecina, ka inovatīviem jonizējošā starojuma pielietojumiem ir liels potenciāls medicīnā, aprites ekonomikā, tālā kosmosa izpētē un vides uzraudzībā. Šo potenciālu varētu vēl vairāk realizēt sinerģijā ar “Apvārsni Eiropu”, kā ieteikusi ZTK.
Kodoldrošība, kodolgarantijas un kodolieroču neizplatīšana
Ņemot vērā notiekošās ģeopolitiskās pārmaiņas, lielāka uzmanība tiek pievērsta kodolieroču neizplatīšanas un drošības jautājumiem Eiropas Savienībā. No 2021. līdz 2024. gadam JRC nodrošināja apmācību, lai atbalstītu tiesībaizsardzības, civilās aizsardzības un muitas iestādes kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā un stiprinātu kodolgarantijas. JRC arī aktīvi piedalās spēju veidošanā, lai cīnītos pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem (CBRN) 2 un atbalstītu ar kodoldrošību saistītus projektus ārpus ES. Tiešo darbību pētniecības mērķis ir izstrādāt un uzlabot analītiskās metodes un metodiku drošības pasākumu piemērošanai kodolmateriāliem. Šajos pētījumos JRC ir galvenā iesaistītā puse, kas uzrauga un novērš kodolmateriālu izplatīšanu. JRC arī veic ievērojamu daļu pētījumu par kodolgarantijām, lai atbalstītu Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) Eiropas Komisijas atbalsta programmas ietvaros, un sniedz politikas atbalstu drošības pasākumu jomā.
Lietpratība un kompetence kodolenerģētikā
Programmas darbības sniedz tiešu atbalstu studentiem un pētniekiem, kā arī nodrošina stabilitāti un paredzamību kodolpētniecības iekārtu lietotājiem. Euratom tiešās un netiešās darbības nodrošina specializētu apmācību un piekļuvi pētniecības infrastruktūrai gan OFFERR projektā, gan JRC atvērtās piekļuves programmā, kā arī atbalsta pētnieku mobilitāti un maģistrantūras, doktorantūras un pēcdoktorantūras studijas. Līdz 2024. gadam apmācību bija izgājuši vairāk nekā 3000 cilvēku un gandrīz 1000 doktorantūras un citu līmeņu studenti bija izmantojuši mobilitātes atbalstu. Pirmie rezultāti ir daudzsološi, un ir paredzams, ka Eiropas partnerības un JRC sasniegs lielāko daļu mērķu. 2025. gadā plānotajai Eiropas kodolprasmju iniciatīvai būtu jāsniedz papildu norādījumi Euratom darbībai un ciešākai rūpniecības nozares iesaistei. Lai gan piešķirto MSCA pēcdoktorantūras stipendiju skaits ir neliels, tās liecina par pastāvošo sinerģiju potenciālu starp Euratom un “Apvārsni Eiropu”. Ja būs pieejams finansējums, to varētu paplašināt, iekļaujot citus MSCA instrumentus, piemēram, doktorantūras tīklus. Izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība turpināt attīstīt infrastruktūras ekosistēmu, tai skaitā dalībvalstu un JRC iekārtas, lai sadarbības projektiem un partnerībām nodrošinātu praktiskus un ilgtspējīgus līdzekļus piekļuvei pētniecības infrastruktūrai.
Kodolsintēzes enerģētika
Līdzfinansētā Eiropas partnerība kodolsintēzes pētniecības jomā EUROfusion 3 no 2021. līdz 2024. gadam ir panākusi jūtamu progresu savās eksperimentālajās kampaņās un pētniecībā, kas vērsta uz kodolsintēzes ceļveža astoņiem tematiskiem uzdevumiem kodolsintēzes enerģētikas attīstīšanā. Dažādi rādītāji liecina, ka EUROfusion dod ieguldījumu 2021. gadā noteikto pētniecības starpposma mērķu sasniegšanā, atbalstot mobilitāti un piekļuvi pētniecības iekārtām, kā arī apmācot jaunas paaudzes pētniekus un inženierus. Neraugoties uz to, neatkarīgs izvērtējums ir radījis šaubas par pētniecības programmas piemērotību, lai sasniegtu tās galveno ilgtermiņa mērķi, proti, ražot elektroenerģiju kodolsintēzē. Arī Komisija izsaka šaubas šajā sakarā.
Kodolsintēzes pētniecības stratēģija ES pašlaik ir izklāstīta EUROfusion ceļvedī, kas tika publicēts 2012. gadā un atjaunināts 2017. gadā. Šis ceļvedis, kura pamatā ir JET 4 , ITER 5 un DEMO 6 iekārtu secīga attīstība un izmantošana, tiek uzskatīts par pārāk sarežģītu un nereālu grafiku. Galvenās bažas rada tas, ka ITER organizācija pašlaik pārskata projekta pamatscenāriju, kas var aizkavēt pirmo eksperimentu veikšanu par 10 gadiem un likt rūpniecības piegādes ķēdei stāvēt dīkā. Otra problēma ir tā, ka netiek pievērsta uzmanība būtisko galveno tehnoloģiju nepilnību novēršanai kodolsintēzes enerģijas reaktoru izstrādē, piemēram, pret radiāciju izturīgiem materiāliem, reģenerētājapvalkiem un tritija degvielas ciklam, plazmas sildīšanas tehnoloģijām un progresīvām magnētu sistēmām labākai plazmas hermetizācijai. Bažas vēl vairāk pastiprina tas, ka attiecīgajā kodolsintēzes vidē trūkst specializētu iekārtu komponentu testēšanai un kvalificēšanai. Bažas rada arī tas, ka pirmās kodolsintēzes elektrostacijas izmaksas vēl nav aprēķinātas un, iespējams, ka tās ir ļoti augstas. Lai gan EUROfusion ir iespaidīgs Eiropas laboratoriju sadarbības darbs, riski un neskaidrības to attiecīgajos uzdevumos nav pilnībā novērtētas vai izteiktas skaitļos. Joprojām pastāv būtiskas tehnoloģiskas problēmas, un pašlaik nav skaidrs, cik daudz laika un resursu būs vajadzīgs, lai atrisinātu šīs problēmas.
Kodolsintēzes vide strauji mainās un kļūst dinamiskāka, pateicoties vairākām privātām iniciatīvām gan Eiropā, gan pasaulē. Pastāv ievērojams risks, ka EUROfusion kā līdzfinansēta publisko sektoru savstarpēja partnerība nespētu pastāvīgi ņemt vērā šīs dinamiskās norises. ES varētu zaudēt inženiertehniskās zināšanas un kodolsintēzes rūpniecisko potenciālu, kas izstrādāts gadu desmitiem ar ievērojamiem publiskiem ieguldījumiem, jo tas varētu pārcelties uz valstīm ārpus ES, kur ir labvēlīgāka ekonomiskā un regulatīvā vide.
Aug vienprātība, kas pausta gan pasākumos 7 , gan sabiedriskajā apspriešanā, ko Komisija organizēja 2024. gadā, par to, ka šobrīd Euratom pieejā kodolsintēzes attīstībai ir pakāpeniski jāatsakās no ITER un citām iniciatīvām. Ir steidzami jāizstrādā ES stratēģija, kas nodrošinās pareizos apstākļus un pienācīgu sistēmu, lai novērstu tehnoloģiskās problēmas ceļā uz kodolsintēzes enerģētikas komerciālu izmantošanu.
Efektivitāte un vienkāršošana
Starpposma izvērtējums liecina par labu vispārējo efektivitāti, ko Komisija ir sasniegusi programmas pārvaldībā un īstenošanā. Netiešo darbību administratīvie izdevumi ir 5,4 %, kas ir mazāk nekā Padomes regulā noteiktais 6 % maksimālais apjoms. Programmas budžeta samazinājuma dēļ darbinieku skaits tika samazināts par 20 %, tāpēc JRC ir ieviesis efektivitātes uzlabošanas pasākumus pašreizējās pētniecības jomās. Tie ir atspoguļoti jaunā stratēģijā darbībām kodolenerģijas jomā un tā infrastruktūras pārvaldībai. Programma darbojas labi, ņemot vērā tās darbības rādītājus. Vidējais dotācijas piešķiršanas laiks ir 230 dienas, līdzīgi kā “Apvārsnī Eiropā”, un tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada programmu (238 dienas) un 2007.–2013. gada programmu (313 dienas).
Lai vienkāršotu tās īstenošanu, programmas pamatā ir “Apvāršņa Eiropas” noteikumi un pasākumi. Vienkāršotas pieejas ieviešana izmaksām “Apvārsnī Eiropā”, it īpaši iespēja personāla izmaksām izmantot vienības izmaksas, vēl vairāk vienkāršo programmas īstenošanu un palīdz samazināt kļūdu īpatsvaru. Personāla vienības izmaksas varētu izmantot arī jaunām dotācijām 2023.–2025. gada uzaicinājumā. Citi pasākumi, piemēram, vienota, vienkāršāka korporatīvā pieeja personāla izmaksu noteikšanai un “Apvāršņa Eiropas” kontroles stratēģijas pārorientēšana uz augsta riska jomu apzināšanu un ņemšanu vērā, varētu samazināt pārkāpumus un atvieglot atbalsta saņēmēju darbu.
Aktualitāte un pievienotā vērtība
Tā kā kodoltehnoloģiju izstrāde un izmantošana visā pasaulē paātrinās, Euratom programma nodrošina zināšanas un risinājumus, kas vajadzīgi, lai gūtu labumu no šiem sasniegumiem un kliedētu sabiedrības bažas par starojuma radītajiem riskiem. Tematiskie izvērtējumi apstiprināja pašreizējo Euratom darbību aktualitāti attiecīgajās jomās. Tomēr tajos arī atklājās nepieciešamība atbalstīt līdzfinansēto Eiropas partnerību organizācijas un darbības uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka pētniecība joprojām ir aktuāla un ka tā risina vissvarīgākās problēmas. Saskaņā ar izvērtējumiem, nodrošinot Komisijai un dalībvalstīm zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas, kā arī specializētus rīkus un iekārtas, JRC palīdz stiprināt kodoltehnoloģiju drošu izmantošanu.
Iestrādātais budžeta elastīgums un daļa neizlietoto ITER līdzekļu un trešo valstu kredītu no 2014.–2020. gada programmas ļāva pašreizējai programmai risināt jaunas problēmas, piemēram, energoapgādes drošību (alternatīva degviela VVER tipa reaktoriem 8 ) un stratēģisko autonomiju kodolmateriālu un datu jomā, kā arī atbalstīt pētniekus Ukrainā. Lai gan Padomes regula paredz elastību attiecībā uz īstenošanas veidiem un instrumentiem, pašlaik galvenais ierobežojošais faktors ir nelielais budžets, ko vēl vairāk apgrūtina trešo personu ienākumu trūkums, jo līdz šim nav noslēgts neviens asociācijas nolīgums ne ar Šveici, ne ar Apvienoto Karalisti. Ukrainas iesaistīšanai Euratom programmā ir spēcīga zinātniskā un politiskā vērtība, bet nav būtiskas ietekmes uz budžetu. JRC tiešās darbības nodrošina rīkus, kurus var ātri aktivizēt un pārorientēt, piemēram, rīku apdraudējumu diagnostikai un prognozēšanai kodolavārijas gadījumā (DAPHNE), ko Ukrainā izmanto, lai novērtētu kodolelektrostaciju radioloģiskos riskus kara laikā.
Izvērtējums skaidri parāda programmas ES pievienoto vērtību, proti, kopīgi attīstīt zināšanas par dažādiem starojuma lietojumiem un samazināt riskus. Turpmākās sabiedriskās apspriešanas liecina, ka galvenā pievienotā vērtība pētniekiem ir labāka zināšanu un paraugprakses apmaiņa pāri robežām, plašāka pārrobežu sadarbība un mobilitāte, kā arī plašāka rezultātu izplatīšana.
Saskaņotība un sinerģijas
Komisijas mērķis ir palielināt saskaņotību starp programmu un citām ES programmām. RTD ĢD un JRC iekšēji cieši sadarbojas, lai koordinētu netiešās un tiešās darbības, piemēram, kopīgi izstrādājot darba programmas. Koordinācija starp RTD ĢD un ENER ĢD, ko atbalsta Kodolsintēzes ekspertu grupa 9 , nodrošina saskaņotību ar ITER un dalībvalstu kodolsintēzes stratēģijām. Programmas partnerības palīdz dalībvalstīm īstenot Euratom direktīvas par drošības pamatstandartiem un par radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu. JRC piedalās 47 % projektu konsorciju, ko finansē no Euratom dotācijām, nodrošinot speciālās zināšanas un piekļuvi specializētai pētniecības infrastruktūrai. Tas ļauj izveidot sinerģiju ar pētniecības organizācijām un akadēmiskām iestādēm kodolenerģijas jomā. Sinerģija ar “Apvārsni Eiropu” ietver MSCA pēcdoktorantūras stipendijas kodolpētniekiem, ko finansē Euratom. Izvērtējumā norādīts, ka papildu sinerģijas, it īpaši ar jonizējošā starojuma lietojumiem, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, varētu izmanto daudz labāk, ja budžets tiktu palielināts un būtu vieglāk īstenot kopīgas darbības ar “Apvārsni Eiropu”.
4.Secinājumi
Programmas četru gadu laikā finansētās darbības palīdz dalībvalstīm sadarboties, lai izstrādātu kodoltehnoloģijas neatkarīgi no tā, vai valsts izvēlas ražot vai patērēt kodolenerģiju. Tas ļauj dalībvalstīm izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas visu interesēs, vienlaikus samazinot ar jonizējošo starojumu saistītos riskus. Nesenās Euratom darbības sniedz rezultātus un nodrošina atbalsta sistēmu, lai attīstītu, kopīgi izmantotu un uzturētu speciālās zināšanas un prasmes tādās jomās kā kodoldrošums un kodoldrošība, radioaktīvo atkritumu droša apsaimniekošana un aizsardzība pret radiāciju. Tās arī tuvina ES mērķa sasniegšanai kodolsintēzes enerģētikas jomā. Šīs zināšanas būs būtiskas tām dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot kodolenerģiju kā vienu no saviem energoresursiem (neatkarīgi no tā, vai tehnoloģija ir pašmāju vai importēta), un tām dalībvalstīm, kurām nepieciešams apliecinājums, ka kodolelektrostacijas kaimiņvalstīs atbilst visaugstākajiem drošuma standartiem. Sabiedrība arī gūst labumu no Euratom finansētiem pētījumiem par citiem jonizējošā starojuma lietojumiem, īpaši medicīnā.
Padomes lēmums 2021. gadā samazināt programmas budžetu par 20 % ierobežoja iespējas finansēt izcilus pētniecības priekšlikumus. Tas arī kavēja JRC centienus stāties pretim jauniem izaicinājumiem ar vajadzīgo elastīgumu un spējām laikā, kad atjaunojās interese par kodoltehnoloģijām.
Šajā izvērtējumā sniegti svarīgi konstatējumi, kas aprakstīti turpmāk attiecībā uz Komisijas priekšlikumu pagarināt Euratom programmas darbību arī 2026.–2027. gadā. Šie konstatējumi ir šādi:
-programma pievērsās jaunu problēmu risināšanai, piemēram, pētījumiem par alternatīvu degvielu Krievijā projektētiem reaktoriem, kurus izmanto vairākās dalībvalstīs, lielākai stratēģiskajai autonomijai kodolmateriālu un datu jomā un atbalstam pētniekiem Ukrainā. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus inovatīviem jonizējošā starojuma lietojumiem ir devis rezultātus, kas liecina par lielu interesi medicīnā, aprites ekonomikā, kosmosa izpētē un vides uzraudzībā, ko varētu turpināt attīstīt sinerģijā ar “Apvārsni Eiropu”. Šīs jaunās darbības piesaistīja jaunpienācējus. Tomēr ierobežotais budžets, kā arī nepieciešamība saglabāt programmas uzsvaru uz kodoldrošumu, radioaktīvajiem atkritumiem un aizsardzību pret radiāciju nozīmē, ka būs ļoti ierobežotas iespējas turpināt finansēt šīs jaunās darbības 2026.–2027. gadā;
-programmas īstenošanas pamatā ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumi un pasākumi. Sabiedriskā apspriešana parādīja, ka programmas atbalsta saņēmēji lielā mērā ir apmierināti ar pašreizējiem instrumentiem, praksi un atbalstu, kas saņemts no Komisijas. Komisija turpinās vienkāršot programmu 2026.–2027. gadā, vienlaikus nodrošinot noteikumu piemērošanas nepārtrauktību;
-izvērtējumā tika secināts, ka, saglabājot tādu pašu programmas tvērumu un budžetu kodolskaldīšanas pētniecībai kā 2021.–2025. gadā, tiktu nodrošināta pētniecības nepārtrauktība attiecībā uz Eiropā esošo kodolelektrostaciju drošu ekspluatāciju un jaunu reaktoru tehnoloģiju drošuma novērtēšanu. Tomēr finansējums pētniecības projektiem šajā jomā būs ļoti selektīvs, jo lielāko daļu kodolskaldīšanas pētniecības budžeta absorbēs līdzfinansētas partnerības. Pašreizējais finansējuma apjoms un līmenis nebūs pietiekams arī tad, ja Eiropa vēlas: i) panākt starptautiskos konkurentus, ii) risināt galvenos jautājumus, kas saistīti ar MMR, modernu degvielu un degvielas ciklu izstrādi un iii) ievērojami uzlabot kodolprasmes ES;
-programmai 2026.–2027. gadā jāturpina finansēt līdzfinansētās Eiropas partnerības kodolskaldīšanas pētniecības jomā: PIANOFORTE (aizsardzība pret radiāciju), EURAD-2 (radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana) un Connect-NM (kodolmateriāli). Šīs partnerības ir izveidojušās pētniecības kopienu, ieinteresēto personu un dalībvalstu ilgtermiņa centienu rezultātā, lai virzītu kopīgu pētniecības programmu un risinātu galvenās problēmas visās attiecīgajās jomās. Lai gan zinātniskās izpētes jomā progress ir jau panākts, Komisija centīsies vēl vairāk uzlabot partnerību organizāciju un darbību, lai nodrošinātu, ka Euratom programmas finansētā pētniecība joprojām ir aktuāla un ka tā risina vissteidzamākās problēmas. Komisija pievērsīs īpašu uzmanību partnerībām, lai regulāri apsvērtu daudzu ieinteresēto personu un dalībvalstu ilgtermiņa perspektīvas;
-Euratom finansētās kodolsintēzes pētniecības rezultāti ir iespaidīgi, taču ar tiem nepietiek, lai varētu laicīgi laist kodolsintēzes enerģētikas risinājumus tirgū, tādējādi atbalstot ES dekarbonizācijas centienus un veicinot konkurētspēju. Kodolsintēzes enerģētika kļūs par realitāti tikai tad, ja tā balstīsies uz precīziem pieņēmumiem par tehnisko sarežģītību un reālistiskām investīcijām rūpniecības piegādes ķēdēs. Programmai ir jāattīstās, lai novērstu tehnoloģiskās problēmas, kam nepieciešama papildu uzmanība un ieguldījumi, jāpiesaista vairāk privātā finansējuma un nozares pieredzes un jāpalielina starptautiskā sadarbība ar uzticamiem partneriem, kas ES radītu skaidru pievienoto vērtību. Komisija jau ir sākusi gatavot kopīgi plānotu Eiropas partnerību šajā jomā, kas apvienos publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas. 2026.–2027. gada darbības pavērs ceļu šai partnerībai un papildu inovācijas darbībām. Šāda jauna partnerība liks arī pārskatīt EUROfusion lomu un darbības, kam būs liela nozīme kodolsintēzes zinātnes pamatelementu izstrādē. Sīkāka informācija tiks sniegta paziņojumā par ES kodolsintēzes stratēģiju, kas pašlaik tiek izstrādāta;
-JRC ir īpaša loma programmā. Tā četri kodolobjekti ir nodrošinājuši speciālās zināšanas un iekārtas pusei no Euratom pētniecības projektiem, kas uzsākti kopš 2021. gada. Centrs veic arī pats savus ļoti nozīmīgus pētījumus, nodrošina apmācību un sagatavo analīzes. Tas dod labumu dalībvalstīm un sniedz politikas atbalstu Komisijai visā darbību spektrā, sākot ar kodoldrošumu un beidzot ar drošības un aizsardzības pasākumiem. Izvērtējumā tika atzīmēti centieni uzlabot JRC vispārējo efektivitāti, ieviešot jaunu darbības veidu, kura pamatā ir portfeļi. Tas ir ļāvis labāk integrēt zinātniskās darbības. Izvērtējumā arī tika uzsvērts, ka ir īstenota jauna kodolstratēģija, lai pilnveidotu infrastruktūras pārvaldību, labāk sadarbotos ar ieinteresētajām personām un uzlabotu saziņu. No 2026. līdz 2027. gadam JRC turpinās rast risinājumus pētniecības izaicinājumiem tādās jomās kā kodoldrošība un drošums, gatavība ārkārtējām situācijām un stratēģiskā enerģētiskā autonomija, kā arī sekmēs speciālo zināšanu saglabāšanu kodolenerģijas jomā ES.
