EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.1.2025
COM(2025) 26 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
2025. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju
{SWD(2025) 11 final} - {SWD(2025) 12 final}
Ievads
Eiropas Savienības spēja konkurēt un attīstīties pasaules ekonomikā pašreizējo ģeopolitisko problēmu apstākļos ir būtiski svarīga Eiropas labklājībai. Šajā sakarā ir svarīgi skaidri identificēt Savienības priekšrocības un trūkumus, lai pamatotu uz nākotni vērstu stratēģiju trūkumu novēršanai, tās priekšrocību stiprināšanai un jaunu iespēju izmantošanai.
ES ilgtermiņa konkurētspējas pamatā ir vienotais tirgus, kurš aptver gandrīz 450 miljonus cilvēku, 23 miljonus uzņēmumu un IKP 17 triljonu EUR apmērā. ES ir viena no trim lielākajām ekonomikām pasaulē un veido aptuveni vienu sesto daļu no pasaules ekonomikas. Tomēr pastāvīgie šķēršļi vienotajā tirgū un administratīvais slogs neļauj pilnībā izmantot tās potenciālu. Progress vienotā tirgus integrācijā ir palēninājies, un joprojām pastāv šķēršļi, īpaši attiecībā uz pakalpojumiem. Uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir grūti pārvarēt administratīvo slogu un ievērot valdības noteikumus. Tas apgrūtina uzņēmējdarbību un samazina uzņēmumu izaugsmes iespējas.
ES ekonomikas konkurētspēja saskaras ar arvien lielāku spiedienu no vairākām pusēm. Tā cieš no strukturāli augstām enerģijas un elektroenerģijas cenām. Tās pašlaik ir 2–3 reizes lielākas nekā ASV 1 . Eiropas uzņēmumi saskaras ar problēmām ieguldījumu veikšanā, kas izpaužas kā grūtības pētniecības rezultātu komercializēšanā, ko kavē nepietiekami publiskie un privātie ieguldījumi daudzsološākajās tehnoloģijās un nozarēs. Tādēļ digitālo un citu progresīvo tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas ziņā Savienība atpaliek no konkurējošajām ekonomikām. Trūkst arī kvalificēta darbaspēka. Tā kā ģeopolitiskā situācija kļūst aizvien nestabilāka, ir jāpievērš īpaša uzmanība stratēģiskajai atkarībai.
Produktivitāte Eiropā pastāvīgi atpaliek no ASV rādītājiem, taču tai ir liels potenciāls novērst šo atpalicību. ES darba ražīgums, ko mēra pēc pirktspējas, kas koriģēta attiecībā pret IKP par vienu nostrādāto stundu, 2023. gadā bija 77,8 % no ASV līmeņa (sk. 1. attēlu). Pozitīvi ir tas, ka darba ražīguma jomā ES pēdējo gadu laikā ir apsteigusi Apvienoto Karalisti un Japānu gan līmeņa, gan dinamikas ziņā. Eiropas Savienībā šis vidējais rādītājs slēpj dažas atšķirības, jo dalībvalstis, kas pievienojušās nesen, tuvojas ASV līmenim.
Eiropas kā uzņēmējdarbības galamērķa pievilcība samazinās. Kopš 2008. gada trešdaļa tā saukto “vienradžu uzņēmumu” ir izlēmuši pārcelties uz ārvalstīm 2 . Tikai 4 no 50 lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem atrodas ES, un neviens no ES visvērtīgākajiem uzņēmumiem pēdējo 50 gadu laikā šeit nav izveidots no sākotnējās idejas līdz augstākajam līmenim 3 , 4 , un tas liecina par tirgus dinamikas trūkumu, nepietiekamu inovācijas klimatu un lieliem šķēršļiem ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai. Tādēļ ir mazinājusies uzticēšanās Eiropas Savienībai kā uzņēmējdarbības vietai, samazinājušies ārvalstu tiešie ieguldījumi, un būtiski mājsaimniecību uzkrājumi tiek ieguldīti citviet. Vienlaikus pastāv milzīgs potenciāls palielināt ieguldījumus nozarēs un tehnoloģijās, kas ir svarīgas ES konkurētspējai, izmantojot ES priekšrocības, ar nosacījumu, ka tiek radīti vajadzīgie pamatnosacījumi.
Ikgadējais ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju sniedz analītisku kontekstu Konkurētspējas kompasam, kas ir jaunās Komisijas pirmā būtiskā iniciatīva. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt diagnostiku, lai atbalstītu tīras rūpniecības kursu un vienotā tirgus stratēģiju. Tas balstīts uz ziņojumiem, ko bijušais premjerministrs Enriko Leta sniedzis par vienoto tirgu 5 , bijušais premjerministrs Mario Dragi – par konkurētspēju 6 un bijušais prezidents Sauli Nīniste – par sagatavotību 7 . Tas sasaucas ar uzņēmumu aicinājumiem par ES darba kārtības prioritāti noteikt konkurētspēju 8 .
1. attēls. Darba ražīguma attīstība ES un citās attīstītajās ekonomikās
Avots: AMECO datubāze. IKP uz vienu iedzīvotāju par vienu nostrādāto stundu pirktspējas paritātes (PPP) izteiksmē. 2023. gadā ES indeksētās vērtības ir 100.
Ziņojumā ar 22 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI) 9 ir sniegta analīze par galvenajiem ES ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes virzītājspēkiem, kā arī par vienotā tirgus stāvokli. Tas sniedz pamatu diskusijām ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, nodrošinot iespēju ikgadējā progresa pārskatīšanā 10 izvērtēt vienoto tirgu un ES konkurētspēju pēc Eiropadomes pieprasījuma 11 , pamatojoties uz 2023. gada paziņojumu par ES konkurētspēju ilgtermiņā 12 . To papildina divi Komisijas dienestu darba dokumenti, kuros sniegts papildu datu aptvērums un analīze saistībā ar minētajiem KPI, pārskats par atsevišķu globālo dalībnieku noturības pasākumiem un rūpniecisko ekosistēmu monitorings. Šos elementus papildina vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu apkopojums, kurā ietverti vēl 150 citi rādītāji 13 .
Ziņojumā ir identificētas priekšrocības, uz kurām balstīties, un trūkumi, kas jānovērš. Tas sākas ar vienotā tirgus darbības novērtējumu un turpinās ar ES konkurētspējas novērtējumu saskaņā ar trim Konkurētspējas kompasa asīm. Tajā analizēts ES panāktais progress inovācijas plaisas novēršanā. Ziņojumā ir arī izklāstīts pašreizējais stāvoklis attiecībā uz virzītājspēkiem, kas veicina rūpniecības dekarbonizāciju un ieguldījumus. Visbeidzot, ziņojumā aplūkots progress ekonomiskās drošības stiprināšanā un atkarības mazināšanā.
1. IEDAĻA. Funkcionējošs vienotais tirgus
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Mērķrādītājs |
Jaunākā ES vērtība |
|
1. KPI: Darba ražīgums |
IKP par vienu nostrādāto stundu PPP izteiksmē |
77,8 % no ASV līmeņa (2023. g.) 74,2 % no ASV līmeņa (2022. g.) |
|
|
2. KPI: Integrācija vienotajā tirgū |
ES IKP daļa, ko veido tirdzniecība starp ES dalībvalstīm |
23,8 % precēm (2023. g.) 26,0 % precēm (2022. g.) 7,6 % pakalpojumiem (2023. g.) 7,8 % pakalpojumiem (2022. g.) |
|
|
3. KPI: Neatbilstības īpatsvars |
Ar to mēra to dalībvalstu transponēto ES Vienotā tirgus direktīvu īpatsvaru, par kuru nepareizu transponēšanu Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūru. |
<0,5 % |
0,9 % (2024. g.) 1,1 % (2023. g.) |
|
4. KPI: Vai viegli panākt normatīvo atbilstību |
Vai viegli panākt normatīvo atbilstību, pamatojoties uz apsekojuma datiem, uzņēmumiem sniedzot atbildes uz jautājumu “Cik viegli jūsu valstī uzņēmumiem ir ievērot valdības noteikumus un administratīvās prasības (piemēram, atļaujas, ziņošana, tiesību akti)? (1 = ļoti sarežģīti; 7 = ļoti viegli)” Pasaules Ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa apsekojumā. |
3,87 (2023. g.) 3,80 (2022. g.) |
|
Apzīmējums |
Situācija uzlabojusies |
Situācija stabila |
Situācija pasliktinājusies |
Labi funkcionējošs vienotais tirgus ir galvenais ražīguma pieauguma veicinātājs, jo tas nodrošina lielu pieprasījuma apjomu un diversificētus piegādes avotus. Tas nodrošina plašas iespējas uzņēmumiem attīstīt inovācijas un panākt izaugsmi. Viena no tirgus pamatvērtībām ir stabila vide, kuras pamatā ir tiesiskums. Tiesiskuma ievērošanai ir būtiska nozīme vienotā tirgus darbībā, nodrošinot stabilu darbības vidi, kas sniedz ES un tās dalībvalstīm globālas konkurences priekšrocības. Tiesiskums nodrošina uzņēmējdarbības vidi, kurā tiesību akti tiek piemēroti efektīvi un vienādi, kurā uzņēmumi var strādāt citā dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie uzņēmumi un kurā budžets tiek tērēts pārredzami un objektīvi.
Vienotā tirgus integrācija virzās uz priekšu, ES iekšējai tirdzniecībai pēdējās desmitgadēs uzrādot pieaugošu tendenci. Preču pārrobežu tirdzniecība Eiropas Savienībā palielinājās no nedaudz vairāk nekā 20 % no ES IKP 2018. gadā līdz 23,8 % pašlaik (2. KPI). Situācija pakalpojumu integrācijas jomā ir neviendabīgāka – tā pieaug daudz lēnāk un no daudz zemāka līmeņa, proti, no aptuveni 7 % no IKP līdz 7,8 % tajā pašā laikposmā. 2023. gadā bija vērojams būtisks kritums attiecībā uz precēm un neliels kritums attiecībā uz pakalpojumiem 14 , taču tas joprojām ievērojami pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Nesenā preču tirdzniecības vērtības krituma būtisku daļu var sasaistīt ar enerģijas cenu kritumu, kas samazināja tirgoto preču cenas, taču samazinājās arī faktiskie tirdzniecības apjomi. Šobrīd var būt pāragri izdarīt pārliecinošus secinājumus par šīm tendencēm – nākotnes dati sniegs papildu pierādījumus.
1.1Šķēršļi vienotajā tirgū
Gadu gaitā ES ir novērsusi daudzus šķēršļus tirdzniecībai vienotajā tirgū, taču vienlaikus joprojām parādās jauni šķēršļi un sadrumstalotības avoti. Vienotā tirgus šķēršļu izsekotājs 15 , kā arī Eiropas Apaļā galda rūpniecības jautājumos 16 , Eurochambres 17 un citu ieinteresēto personu veiktā analīze liecina par tendenci šiem šķēršļiem pieaugt. Uzraudzība no dažādām perspektīvām ir nepieciešama, lai noteiktu pienācīgus politikas risinājumus šo šķēršļu mazināšanai.
Pakalpojumu jomā vienotajā tirgū joprojām valda sadrumstalotība, ko rada regulatīvo un administratīvo šķēršļu apvienojums. Nozīmīgākie regulatīvie šķēršļi ir juridiskās prasības attiecībā uz piekļuvi reglamentētām profesijām un attiecībā uz uzņēmumiem, kas var sniegt pakalpojumus, kā arī atšķirīgi tiesību akti nodarbinātības un nodokļu jomā. Administratīvie šķēršļi ietver sarežģītas deklarēšanas prasības attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā un sociālā nodrošinājuma seguma apliecināšanu. Uzņēmējdarbības tiesību sarežģītība un atšķirības starp dažādu dalībvalstu noteikumiem, ko piemēro, dibinot jaunu uzņēmumu vai reģistrējot meitasuzņēmumu, joprojām ir šķērslis tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir atkarīgi no to klientu fiziska tuvuma.
2. attēls. Paziņotie šķēršļi, 15 biežāk sastopamās šķēršļu kategorijas.
Avots: Vienotā tirgus šķēršļu izsekošanas infopanelis, izmantojot “Your Europe”, MVU atsauksmju aptauju, SOLVIT un “Tavs Eiropas padomdevējs” (YEA) datus, laikposmā no 2022. gada līdz 2024. gada oktobrim.
Preču pārrobežu apritē ES iekšienē bieži ir vērojami dažāda veida šķēršļi, par ko liecina Vienotā tirgus šķēršļu izsekotāja dati. Piemēram, valstu prasības attiecībā uz iepakojumu un marķējumu liek ražotājiem izgatavot produktus, kas pielāgoti konkrētām dalībvalstīm, nevis apkalpot visu vienoto tirgu. Arī preču piekļuve tirgum tiek pakļauta spiedienam, ko rada juridiski un administratīvi šķēršļi ienākšanai tirgū, tai skaitā apstiprinājumu un atļauju saņemšanas prasības. Ieinteresētās personas regulāri ziņo par neregulatīviem šķēršļiem, piemēram, teritoriālajiem piegādes ierobežojumiem 18 (sk. 1.4. iedaļu par preču brīvu apriti). Viens no šķēršļiem attiecībā uz precēm ir tas, kādā veidā ražotāju paplašinātas atbildības shēmu prasības samazina piekļuvi tirgum. Arī tirgus prasības, ko dalībvalstis noteikušas nesaskaņotu preču savstarpējai atzīšanai un otrreizējo izejvielu eksportam, transportēšanai un izmantošanai, ir vēl vairāk sadrumstalojušas vienoto tirgu. 2. attēlā ir sniegts pārskats par 15 galvenajiem šķēršļiem, par kuriem ziņots Vienotā tirgus šķēršļu izsekotāja vietnē.
1.2Īstenošana un izpilde vienotajā tirgū
ES dalībvalstis un Komisija ir kopīgi atbildīgas par ES tiesību aktu izpildi, tai skaitā par vienotā tirgus noteikumu izpildi un cilvēku tiesību ievērošanu. Komisijas darbs atbilstības nodrošināšanas jomā ietver trīs galvenos aspektus: pastiprināt šķēršļu novēršanu, sadarbību ar dalībvalstīm un koriģējošus izpildes pasākumus.
Attiecībā uz izpildes panākšanas preventīvo aspektu Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu esošo paziņošanas mehānismu efektīvu īstenošanu un to pārredzamību. Reaģējot uz dalībvalstu lūgumu, Komisija ir izveidojusi un turpina izstrādāt vienotu paziņošanas kontaktpunktu – tiešsaistes platformu, kas sniedz pārskatu par dažādām paziņošanas procedūrām, kuras izriet no nozaru tiesību aktiem un attiecas uz vienoto tirgu, un nodrošina vienkāršu piekļuvi tām.
Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupa (SMET) veicina kopīgas atbildības apziņu starp Komisiju un dalībvalstīm, lai pienācīgi īstenotu ES noteikumus un sadarbotos ar mērķi novērst konkrētus šķēršļus vienotajā tirgū. SMET ziņojumā 19 ir sniegts visaptverošs pārskats. Pēdējos pāris gados sasniegto rezultātu piemēri ir vairāk nekā 90 administratīvo šķēršļu likvidēšana atļauju piešķiršanai vēja un saules enerģijas izmantošanai un atbalsts piecu atļauju piešķiršanas paraugprakšu ieviešanai, kas palīdz palielināt ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā. Sadarbība SMET grupā arī samazināja IBAN diskrimināciju piecās jomās (nodokļi, sociālie maksājumi, pensijas, veselības aprūpes maksājumi un telekomunikācijas). Turpinās jaunu SMET projektu identificēšana citās jomās, piemēram, digitālo pakalpojumu, iepakojuma un marķēšanas prasību, kā arī savstarpējās atzīšanas jomā 20 .
Attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu izpildes korektīvo aspektu situācija pastāvīgi uzlabojas. Saskaņā ar vienotā tirgus rezultātu apkopojumu 21 vēl vairāk ir samazinājies to vienotā tirgus noteikumu pārkāpuma lietu skaits (par 6 % pēdējā gada laikā), kuras Komisija ir uzsākusi pret ES dalībvalstīm par to, ka tās nav pienācīgi īstenojušas ES tiesību aktus 22 . Pārkāpumu skaits katrā dalībvalstī ievērojami atšķiras, un nozares, uz kurām attiecas lielākā daļa vienotā tirgus noteikumu pārkāpuma lietu, ir vide (35 %), transports (17 %) un enerģētika (12 %). Komisija arī turpina piemērot ES konkurences tiesību aktus, kuru mērķis ir novērst konkurenci ierobežojošu uzņēmumu rīcību, kas rada šķēršļus vienotā tirgus pienācīgai darbībai. Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka privātpersonas var pieprasīt finansiālu kompensāciju, ja dalībvalsts nopietni pārkāpj ES tiesību aktus.
Neatbilstības īpatsvars lēnām samazinās salīdzinājumā ar iepriekšējiem augstajiem rādītājiem, taču joprojām nesasniedz ES mērķrādītāju 23 . To mēra kā to dalībvalstu transponēto ES Vienotā tirgus direktīvu īpatsvaru, par kuru nepareizu transponēšanu Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūru (3. KPI). Pēc tam, kad neatbilstības īpatsvars ievērojami palielinājās no 0,8 % 2018. gadā līdz 1,4 % 2020. gadā, kas bija visaugstākais rādītājs, pašlaik tas lēnām samazinās, 2023. gadā pazeminoties līdz 0,9 %. Tomēr tas joprojām ievērojami pārsniedz ES 0,5 % mērķi.
Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts 24 stiprina gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām, novēršot piegādes ķēžu darbības traucējumus un uzlabojot koordināciju starp dalībvalstīm. Komisija īsteno ārkārtas rīcības plānus, kas ietver krīzes simulācijas un uzlabotus saziņas rīkus, lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām.
1.3Pārrobežu pakalpojumu sniegšana vienotajā tirgū
Pakalpojumu nozare veido aptuveni 70 % no ES IKP un nodarbinātības rādītājiem 25 , tomēr pakalpojumu vienotā tirgus darbības rādītāji joprojām ir zemāki par potenciāli iespējamajiem rādītājiem. Pārrobežu pakalpojumu tirdzniecības rādītāji sasniedz vien trešdaļu no preču tirdzniecības rādītājiem 26 un, atšķirībā no prešu tirdzniecības, nav lielāki par pakalpojumu tirdzniecības apjomu ar valstīm ārpus ES. Arī darba ražīguma pieaugums pakalpojumu jomā saglabājas zems 27 un negatīvi ietekmē gan pašas pakalpojumu nozares, gan ES ražošanas nozaru konkurētspēju, jo pakalpojumi nodrošina gandrīz 40 % no pievienotās vērtības ražošanas jomā 28 .
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, kuras mērķis ir novērst šķēršļus ieguldījumiem un tirdzniecībai pārrobežu pakalpojumu jomā, dalībvalstīm ir sniegta ievērojama brīvība noteikt pašām savus noteikumus. Tādēļ valstu noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Lai gan konkrētas valstu prasības var būt pamatotas un samērīgas, lai sasniegtu leģitīmus sabiedrības interešu mērķus, tās rada šķēršļus profesionāļiem un uzņēmumiem, kas vēlas piedāvāt pakalpojumus citās ES dalībvalstīs. Komisija lēš, ka, neraugoties uz regulatīvo šķēršļu sākotnējo samazinājumu pēc Pakalpojumu direktīvas transponēšanas, aptuveni 60 % no šiem šķēršļiem ir tāda paša veida kā pirms 20 gadiem 29 , turklāt savstarpējā atzīšana ir visai ierobežota.
Pakalpojumu nozares, piemēram, būvniecība un mazumtirdzniecība, ir ekonomiski nozīmīgas, taču to sniegums ir zemāks par potenciāli iespējamo 30 . Jaunu mājokļu piedāvājumu un Eiropas ēku fonda renovāciju palēnina sarežģīta regulatīvā un administratīvā vide, kurā pastāv lielas atšķirības ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī pašās dalībvalstīs, kas ierobežo būvniecības pakalpojumu pārrobežu sniegšanu. Citi piemēri ir ierobežojumi mazumtirdzniecības uzņēmumiem un ikdienas mazumtirdzniecības darbībām, kas būtiski traucē veidot labāk funkcionējošu mazumtirdzniecības nozari, radot plašāku ietekmi gan visā piegādes ķēdē, gan uz patērētājiem.
Dalībvalstis ierobežo piekļuvi vairāk nekā 5700 reglamentētām profesijām ES 31 , kas veido aptuveni 22 % no darbaspēka 32 . Darbaspēka īpatsvars reglamentētās profesijās dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras – no 14 % Dānijā līdz 33 % Vācijā 33 . Profesiju regulējums var aizsargāt vispārējas nozīmes mērķus, tomēr tā rezultātā vietējiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem var tikt liegts strādāt šajās profesijās, ja vien viņi neatbilst valsts tiesību aktu prasībām. Aplūkojot to profesiju kopumu, kurās uzņēmumi parasti nodarbina ārpakalpojumu sniedzējus, piemēram, grāmatvežus, arhitektus, inženierus un juristus, piekļuves ierobežotības pakāpe ir ļoti atšķirīga – dažas dalībvalstis nenosaka nekādus ierobežojumus, savukārt citas būtiski ierobežo ārvalstu valstspiederīgo iespējas strādāt šajās profesijās 34 .
Ja dalībvalsts reglamentē profesiju, uz citu dalībvalstu pilsoņiem attiecas procedūra viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai. Tā kā saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu 35 šādas procedūras jau ir izveidotas, vairāk nekā 90 % no gandrīz 1 miljona kvalifikācijas atzīšanas pieprasījumu bija pozitīvs rezultāts 36 . Tomēr iedzīvotāji saskaras ar praktiskām problēmām, mēģinot panākt savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 37 . Pastāvīga problēma ir arī trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju lēna un neefektīva atzīšana, kas kavē mobilitāti, veicina pārkvalificētību un ierobežo integrāciju ES darba tirgū. Komisija cenšas rast iespējamus risinājumus, kā paātrināt un vienkāršot profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmu.
Lai gan deklarācijas par darba ņēmēju norīkošanu darbā var būt pamatoti nepieciešamas, lai aizsargātu viņu tiesības, tās ir būtisks administratīvs šķērslis pagaidu pārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Komisija sadarbojas ar dalībvalstu iestādēm Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupā, lai nodrošinātu pamatotus un samērīgus deklarēšanas pienākumus. Komisija ir arī ierosinājusi regulu, kas paredzēta, lai izveidotu vienotu brīvprātīgu digitālo portālu, kas būtu savienots ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), ar mērķi vienkāršot deklarāciju par darba ņēmēju norīkošanu darbā iesniegšanu 38 . Tas ļautu uzņēmumiem iesniegt deklarācijas par norīkojumu vienā vietā attiecībā uz visām ES valstīm, izmantojot publisko saskarni, un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un valstu iestādēm, vienlaikus aizsargājot arī darba ņēmēju tiesības.
Pasta nozare saskaras ar problēmām, kas saistītas ar vēstuļu pasta piegādes apjoma strukturālo samazināšanos un vienības izmaksu pieaugumu, kas rada spiedienu uz universālā pakalpojuma izmaksām. Pasta pakalpojumu nozare ir būtiski svarīga ekonomikai un vienotajam tirgum, jo tā veido 0,8 % no ES IKP un tajā ir nodarbināti 1,65 miljoni cilvēku. Jauni tirgus dalībnieki, jo īpaši e-komercijas giganti, grauj konkurenci paku piegādes jomā. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 39 šī nozare saskaras ar tādām problēmām kā aizvien pieaugoša regulējuma sadrumstalotība un atšķirīgi kvalitātes līmeņi.
1.4 Preču pārrobežu aprite vienotajā tirgū
Jaunais tiesiskais regulējums ir uzlabojis konsekvenci ES tiesību aktos par produktiem, taču problēmas pastāv. Jaunais tiesiskais regulējums, kas aptver tādus produktus kā baterijas, mašīnas un individuālie aizsardzības līdzekļi 40 , attiecas uz aptuveni 80 % rūpnieciskās ražošanas un 74 % ES iekšējās ražošanas. Tomēr jaunā tiesiskā regulējuma 2022. gada izvērtējumā atklājās steidzami risināmi jautājumi, tai skaitā iespējamā ārvalstu ietekme, nelikumīga prakse un nepilnības digitalizācijas un aprites ekonomikas ieviešanā. Šo problēmu risināšana ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu saskaņotību un samazinātu izmaksas ekonomikas dalībniekiem un iestādēm.
Preču brīva aprite ir apdraudēta, ja produkti neatbilst veselības, drošības un ilgtspējas prasībām. ES tirgus uzraudzības sistēmas mērķis ir novērst šo problēmu, un tā attiecas uz visām nepārtikas precēm, kurām piemēro saskaņošanas tiesību aktus. Šie produkti veido aptuveni divas trešdaļas no ES iekšējās preču tirdzniecības. Komisija atbalsta un koordinē to valsts iestāžu darbības, kuras pārbauda ES tirgū laisto produktu atbilstību, un finansē 36 notiekošas kopīgas izpildes panākšanas darbības dažādās produktu nozarēs, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. 2024. gadā izpildiestādes reģistrēja vairāk nekā 36 916 izmeklēšanas lietas attiecībā uz nepārtikas precēm un vairāk nekā 23 389 gadījumos veica pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem.
Jaunās tendences starptautiskajā e-komercijā un piegādes ķēžu konfigurācijas izmaiņas rada spiedienu uz muitas kontroles, tirgus uzraudzības un patērētāju aizsardzības iestādēm. ES ievesto e-komercijas paku skaits palielinājās no 1,1 miljarda 2022. gadā līdz 2,2 miljardiem 2023. gadā, un paredzams, ka 2024. gadā tas sasniegs 4 miljardus. 2023. gadā pie ES robežām un vienotajā tirgū tika aizturēti aptuveni 152 miljoni viltotu preču, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 86 miljoniem 2022. gadā 41 . Ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai novērstu to, ka neatbilstīgas preces nonāk vienotajā tirgū, tai skaitā izmantojot pārdošanu tiešsaistē. Tie ietver Tirgus uzraudzības regulas 42 īstenošanu, ko atbalsta ES produktu atbilstības tīkls, Ražojumu vispārējā drošuma regulas 43 pieņemšanu, lai stiprinātu produktu drošuma noteikumus, un priekšlikumus ES muitas savienības reformai, lai efektīvāk kontrolētu produktu importu. Turklāt Komisija veic pasākumus saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu.
Teritoriālie piegādes ierobežojumi mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā sadrumstalo vienoto tirgu, ierobežo patērētāju izvēli un veicina būtiskas cenu atšķirības visā ES 44 . Šos ierobežojumus nosaka lieli zīmolu ražotāji, lai mazumtirgotājiem būtu ļoti grūti vai neiespējami iegādāties produktus vienā dalībvalstī un pārdot tos tālāk citā dalībvalstī. Lai gan konkurences tiesības ir efektīvs instruments sodīšanai par šādu praksi 45 , daudzi šādas prakses gadījumi tomēr neietilpst to darbības jomā 46 . Lai rastu risinājumus šai problēmai, Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāka faktu vākšanas pasākumu SMET ietvaros un plāno sākt dialogu ar attiecīgajām nozares ieinteresētajām personām (mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, ražotājiem, patērētājiem).
Saskaņoti tehniskie standarti veicina preču brīvu apriti, nodrošinot, ka produkti atbilst drošuma, kvalitātes un veiktspējas prasībām visās dalībvalstīs. CE zīme norāda, ka produkti atbilst ES saskaņotajiem tiesību aktiem par produktiem, ļaujot tos pārdot visā Eiropā. Standarti samazina šķēršļus tirdzniecībai, nodrošina produktu sadarbspēju un uzlabo Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Standartizācijas satvaram dažkārt pietrūkst īstenošanas ātruma un elastības, jo īpaši attiecībā uz jaunām vērtības ķēdēm zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām. Ir būtiski svarīgi veicināt standartu ātru izstrādi un ES rūpniecības nozares līdzdalību darbā pie standartizācijas pieprasījumu izskatīšanas jomās, kas ir svarīgas ES konkurētspējai. Šādas prioritārās jomas tiek noteiktas katru gadu, izmantojot Savienības gada darba programmu Eiropas standartizācijai 47 . Komisija pašlaik izvērtē Eiropas standartizācijas tiesisko regulējumu, lai noteiktu turpmāko rīcību.
Regulas par tekstilizstrādājumu marķēšanu izvērtējums liecina par marķēšanas prasību skaita pieaugumu. Prasību pieaugums palielina klientiem sniegtās informācijas sarežģītību un sadrumstalo vienoto tirgu. Tajā arī secināts 48 , ka spēkā esošais tiesiskais regulējums Eiropas līmenī neaptver ar reciklēšanu saistītu informāciju un marķējumu, kas nav noformēts fiziskā formā, t. i., digitālo marķējumu.
1.5Regulatīvais slogs vienotajā tirgū
Uzņēmumi uzskata, ka regulatīvais slogs Eiropā ir pārāk liels, jo 32 % ES uzņēmumu norāda, ka regulējums ir “būtisks šķērslis” to ieguldījumu darbību veikšanai. Vēl 34 % ES uzņēmumu uzskata, ka regulējums ir mazāk būtisks šķērslis, kas nozīmē, ka kopumā divas trešdaļas uzņēmumu uzskata, ka pārmērīga regulējuma dēļ ieguldījumu veikšana ir traucēta 49 . Salīdzinājumam – tikai 21 % uzņēmumu ASV norāda, ka “uzņēmējdarbības noteikumi” ir būtisks šķērslis ieguldījumiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ES uzņēmumu priekšstats par valdības regulējuma slogu kopumā ir bijis stabils, nedaudz uzlabojoties no 3,4 2019. gadā līdz 3,9 2023. gadā 50 , lai gan tas joprojām tiek uzskatīts par pārāk apgrūtinošu (sk. 4. KPI).
41 % uzņēmumu uzskata, ka liels regulatīvais slogs ir galvenais riska faktors, kas negatīvi ietekmē ES kā ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) vietas pievilcību 51 . Tas daļēji var izskaidrot to, ka ES daļa pasaules ĀTI plūsmās ir ievērojami samazinājusies no 36 % (2019. gadā) līdz 4 % (2023. gadā) 52 . Regulatīvais slogs īpaši apgrūtinošs ir MVU. 28 % ES MVU ziņo, ka vairāk nekā 10 % to darbinieku ir pieņemti darbā, lai izvērtētu un izpildītu regulatīvās prasības un standartus 53 . Piemēram, atļauju piešķiršanas procedūras jaunām vai modernizētām ražotnēm var būt laikietilpīgas un dārgas un var ietvert mijiedarbību ar daudzām publiskās pārvaldes iestādēm. Vēl citas jomas, ko uzņēmumi atkārtoti minējuši kā īpaši apgrūtinošas, ir darba ņēmēju norīkošana, korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšana un tiesību akti ķīmisko vielu jomā.
1.6Digitālie rīki vienotajam tirgum
Ekonomikas dalībnieki ziņo par grūtībām, kas saistītas ar piekļuvi informācijai un administratīvo formalitāšu kārtošanu tiešsaistē. Saskaņā ar jaunākajiem apsekojumiem 54 būtiskas problēmas ir, piemēram, grūtības piekļūt informācijai par noteikumiem un prasībām un pārāk sarežģītas administratīvās procedūras. Šīs problēmas risināšanai digitālie rīki var atvieglot piekļuvi un samazināt administratīvo slogu. Piemēram, vienotā digitālā vārteja ir ES e-pārvaldes iniciatīva, kas jau kalpo kā vienas pieturas aģentūra iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri vēlas strādāt, mācīties vai veikt uzņēmējdarbību citā ES valstī. Tās darbības joma tiek pakāpeniski paplašināta, iekļaujot papildu jomas un likumdošanas iniciatīvas 55 . Tomēr joprojām ir vajadzīgs ievērojams progress, jo īpaši attiecībā uz to, lai procedūras būtu piekļūstamas pārrobežu lietotājiem.
Sadrumstalota sadarbība starp dalībvalstu iestādēm un Eiropas Komisiju var apdraudēt ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu. Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI) ir svarīga nozīme sadarbības un ātras apmaiņas veicināšanā starp vairāk nekā 12 000 publisko iestāžu visā Eiropā. Pagājušajā gadā IMI iekļāva reglamentēto profesiju datubāzi. Papildu IMI izmantošanas veidi, piemēram, ierosinātā vienota digitālā portāla izveide deklarāciju iesniegšanai par darba ņēmēju norīkošanu darbā, varētu vēl vairāk samazināt administratīvo slogu.
Elektronisko rēķinu nekonsekventa ieviešana vēl vairāk sarežģī uzņēmumu administratīvos procesus, jo īpaši publiskā iepirkuma procesos. Ar Direktīvu par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās 56 visas līgumslēdzējas iestādes Eiropā tiek pilnvarotas saņemt un apstrādāt e-rēķinus, kas atbilst noteiktam standartam. To Eiropas uzņēmumu īpatsvars, kuri sūta e-rēķinus, palielinājās no 10,3 % 2013. gadā līdz 32,2 % 2020. gadā.
Visaptverošas un piekļūstamas informācijas par produktu aprites ciklu trūkums traucē īstenot centienus pārredzamības un ilgtspējas jomā. Digitālā produkta pase (DPP), kas izveidota saskaņā ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, kura ir spēkā kopš 2024. gada jūlija, kad tā būs izveidota un sāks darboties, sniegs visaptverošu informāciju par produkta aprites ciklu, ietverot atbilstības dokumentāciju, drošuma instrukcijas un norādījumus par produktu likvidēšanu.
Visbeidzot, publiskā sektora sadarbspēja ļauj pārvaldes iestādēm sadarboties un sniegt sabiedriskos pakalpojumus pāri valstu, nozaru un organizatoriskajām robežām. Pārrobežu sadarbspēja var uzņēmumiem radīt ietaupījumus no 5,7 līdz 19,2 miljardiem EUR 57 gadā.
1.7MVU
ES MVU (99,8 % no visiem uzņēmumiem) ir ES ekonomikas struktūras pamatā, tomēr ekonomiskā situācija tiem joprojām sagādā grūtības. Kā liecina GROW ĢD 2024. gada MVU darbības pārskats, MVU pievienotā vērtība reālā izteiksmē 2023. gadā samazinājās par 1,6 % un 2024. gadā tiek lēsts turpmāks samazinājums par 1,0 %. Salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem MVU produktivitātes jomā ir vērojama nepareiza virzība: MVU produktivitāte 2008. gadā bija aptuveni 68 % salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem, bet 2024. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 60 % 58 .
MVU joprojām ir izaugsmes un inovācijas dzinējspēks Eiropā. Lielākā daļa ES augošo uzņēmumu, kuriem ir strauja izaugsme un augsta produktivitāte, ir MVU 59 . Mikrouzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 10 darbinieku, pēdējo trīs gadu laikā ir radījuši gandrīz 4 miljonus darbvietu, un 11 no 14 industriālajām ekosistēmām darbvietu skaita pieaugums MVU 2023. gadā ir apsteidzis izaugsmi lielajos uzņēmumos 60 .
MVU darbību apgrūtina problēmas četrās galvenajās jomās: regulatīvie šķēršļi vai administratīvais slogs, maksājumu kavējumi, piekļuve finansējumam un prasmes 61 . 35 % MVU uzskata, ka sarežģītas administratīvās vai juridiskās procedūras ir būtisks šķērslis resursefektivitātes pasākumu īstenošanai 62 , savukārt par vissvarīgāko problēmu 29 % MVU uzskata piekļuvi prasmēm 63 . Turklāt situācija maksājumu jomā Eiropā turpina pasliktināties: faktiskais maksājumu laiks uzņēmumu savstarpējos darījumos ir palielinājies no 52 dienām 2022. gadā līdz 62 dienām 2024. gadā. Dinamisma trūkums MVU segmentā ir saistīts ar lēnāku vispārējo ekonomikas izaugsmi, kā arī norāda uz to, ka darbības paplašināšana ir kļuvusi sarežģītāka un ka var vēl vairāk veicināt apjomradītus ietaupījumus, ko nodrošina vienotais tirgus.
1.8Iespējamā paplašināšanās un kandidātvalstu integrācija vienotajā tirgū
Kandidātvalstu ekonomiskā integrācija ES vienotajā tirgū ir viena no Komisijas galvenajām prioritātēm 64 . Tā atvieglo tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi gan ES, gan kandidātvalstīs. Komisija turpina atbalstīt šo integrāciju, uzraugot kandidātvalstu progresu valsts tiesību aktu saskaņošanā ar ES tiesību aktiem un palīdzot tām veikt politikas un ekonomikas reformas. Paredzams, ka papildu ekonomiku integrācija vienotajā tirgū pozitīvi ietekmēs tādas svarīgas nozares kā izejvielas, mašīnbūve un tūrisms.
Iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt saiknes ar Ukrainu un Moldovu, ietver atsevišķu rūpniecības nozaru regulatīvo integrāciju. ES kā abu valstu svarīga tirdzniecības partnera loma kopš 2022. gada ir pastāvīgi pieaugusi, ES veidojot vairāk nekā 50 % no to kopējā tirdzniecības apjoma. Ar Ukrainu tiek organizēts ikgadējs dialogs par sadarbību rūpniecības jomā; Ukrainas valdība 2024. gada martā nāca klajā ar Ukrainas plānu 65 – to reformu un ieguldījumu sarakstu, kas tuvinātu valsti ES un vienotajam tirgum. Saskaņā ar iespējamiem nolīgumiem par rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (ACAA) Komisija stiprina kandidātvalstu administratīvās spējas, lai palīdzētu tām īstenot ES tiesību aktus par rūpniecības precēm. Mērķis ir nodrošināt kandidātvalstu pakāpenisku integrāciju ES vienotajā tirgū un ekonomiskās vērtības ķēdēs.
Ekonomikas attīstības veicināšana ES kaimiņvalstīs var nākt par labu arī pašai ES, piedāvājot tirdzniecības iespējas. Izaugsmes plāns Rietumbalkāniem 66 piedāvā pakāpenisku integrāciju ES preču un pakalpojumu vienotajā tirgū un ciešākus savienojumus ar ES piegādes ķēdēm. Tāda kopēja reģionālā tirgus izveide Rietumbalkāniem, kas atbilstu ES noteikumiem, nākamajā desmitgadē reģiona ekonomiku varētu divkāršot.
2. IEDAĻA. Inovācijas plaisas novēršana
12.1Pētniecība un inovācija
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Mērķrādītājs |
Jaunākā ES vērtība |
|
5. KPI: Pētniecības un izstrādes izdevumi |
Kopējie privātā un publiskā sektora izdevumi pētniecībai un izstrādei kā daļa no IKP. |
>3 % līdz 2030. g. |
2,22 % (2023. g.) 2,21 % (2022. g.) |
|
6. KPI: Patentu pieteikumi |
Patentu pieteikumu skaits uz miljonu iedzīvotāju |
152,8 (2023. g.) 151,8 (2022. g.) |
|
|
7. KPI: Iespējkapitāla ieguldījumi |
Iespējkapitāla ieguldījumi (daļa no IKP) |
0,05 % (2023. g.) 0,09 % (2022. g.) |
67 68 Pētniecības un izstrādes izdevumi un intelektuālā īpašuma (IĪ) radīšana ir svarīgi rādītāji ES ekonomikas inovācijas spējai. Mūsdienu uz zināšanām balstītajā ekonomikā IĪ ir būtiski svarīgs, lai gūtu komerciālus panākumus, un tas liecina par uzņēmumu novatorismu. Jaunuzņēmumiem ir desmit reizes lielākas iespējas iegūt agrīnā posma iespējkapitālu, ja tie ir reģistrējuši patentus vai preču zīmes. Intelektuālā īpašuma tiesības nodrošina arī par 200 % lielāku sekmīgas uzņēmuma pārdošanas iespējamību. Turklāt nemateriālie aktīvi veido 90 % no S&P 500 uzņēmumu tirgus vērtības.
69 70 Pētniecības un izstrādes izdevumi pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, bet ļoti lēni, sasniedzot 2,2 % no IKP 2023. gadā salīdzinājumā ar 2,1 % 2015. gadā. Šī vērtība joprojām ir zemāka par ES mērķrādītāju pētniecībai un izstrādei atvēlēt 3 % no IKP. Turklāt pētniecības un izstrādes izdevumi joprojām ir mazāki nekā valstīm līdziniecēm, proti, Dienvidkorejai (5,2 %), ASV (3,6 %), Japānai (3,4 %) un Ķīnai (2,6 %), kurām tie ir lielāki nekā ES (5. KPI).
Laikposmā no 2000. līdz 2021. gadam Eiropas patentu pieteikumu īpatsvars pasaules patentu pieteikumu vidū samazinājās no 30 % līdz 17 %, lai gan absolūtā izteiksmē tas saglabājās stabils 71 (6. KPI). ES uzņēmumi, jo īpaši MVU, nepietiekami izmanto iespēju oficiāli aizsargāt savu intelektuālo īpašumu, piemēram, patentus, preču zīmes un dizainparaugus. Tikai 9 % MVU pieder reģistrēts IĪ salīdzinājumā ar vairāk nekā 55 % lielo uzņēmumu.
Lai gan ES tehnoloģiskā bāze ir daudzveidīgāka nekā citu lielāko ekonomiku tehnoloģiskā bāze, tā ir nesamērīgi vairāk specializējusies mazāk sarežģītu tehnoloģiju jomā. Tas norāda uz nosacītu vidēji augsta tehnoloģiskā līmeņa slazdu, kas mazina ES spēju iekļūt jaunās, tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs un tās attīstīt, un kas tādējādi apdraud turpmākās izaugsmes potenciālu. Aplūkojot pasaules 50 lielākos pētniecības un izstrādes investorus katrā nozarē 2023. gadā, kas minēti 2024. gada Rūpnieciskās pētniecības un izstrādes rezultātu apkopojumā, ES uzņēmumi bija vadošie autobūves nozarē (61 % no kopējā apjoma, ASV – 18 %, Ķīna – 5 %, Japāna – 15 %), savukārt citās tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs ES investori atpaliek: veselības aprūpes nozare (ES –14 %, ASV – 51 %, Japāna – 4 %); IKT aparatūra (ES – 8 %, ASV – 55 %, Ķīna – 15 %); IKT programmatūra (ES – 4 %, ASV – 82 %, Ķīna – 10 %, Japāna – 4 %) 72 . ES inovācijas rādītāji pēdējo desmit gadu laikā ir nedaudz uzlabojušies (8 %), bet joprojām ir zemāki nekā ASV, Apvienotajai Karalistei un Japānai, arī Ķīnai strauji panākot pārējās valstis, tās rādītājiem šajā periodā palielinoties par 28 % 73 .
Uzņēmumi un universitātes saskaras ar grūtībām savu pētījumu sākotnējā izvēršanā un komercializācijā. Piemēram, komerciāli tiek izmantota tikai aptuveni viena trešdaļa no patentētajiem izgudrojumiem, ko reģistrējušas Eiropas universitātes 74 . Tas parasti ir saistīts ar vājajām uzņēmējdarbības nozares un akadēmisko aprindu sadarbības saiknēm, nekonsekventiem intelektuālā īpašuma pārvaldības noteikumiem un izolētu akadēmisko karjeru bez pietiekamiem stimuliem komercializācijai un uzņēmējdarbībai. Uzņēmējdarbības jomā uzņēmumi saskaras ar daudzām problēmām, cenšoties komercializēt savu ar intelektuālo īpašumu aizsargāto inovāciju, piemēram, tādām kā sadrumstalota intelektuālā īpašuma pārvaldības vide un privātā kapitāla trūkums.
Iespējkapitāla ieguldījumi ir vēl vairāk samazinājušies: no 0,09 % no IKP 2022. gadā līdz 0,05 % 2023. gadā (sk. 7. KPI un 3. attēlu). Daudzi inovatīvi, strauji augoši uzņēmumi ir atkarīgi no iespējkapitāla, kas darbojas kā riska ieguldījumi to paplašināšanai. Tiek lēsts, ka ES iespējkapitāla tirgus (izteikts kā iespējkapitāla ieguldījumu īpatsvars IKP) joprojām ir 10 reizes mazāks nekā ASV un 7 reizes mazāks nekā Ķīnā. Tāpēc daudzus ļoti inovatīvus Eiropas uzņēmumus sasaista ierobežota piekļuve kapitālam, kas bieži vien liek tiem meklēt finansējumu ārvalstīs vai pat pārcelt savu darbību uz labvēlīgāku finansēšanas vidi, piemēram, ASV. Piemēram, progresīvās ražošanas nozarēs no 2017. līdz 2023. gadam gandrīz 90 % no iespējkapitāla vērtības nonāca vai nu ASV, vai Ķīnas uzņēmumos (attiecīgi 47 % un 39 %), savukārt tikai 4 % no šajā nozarē visā pasaulē piesaistītā iespējkapitāla tika novirzīti uzņēmumiem, kas atrodas ES 75 .
|
3. attēls. Iespējkapitāla ieguldījumi kā daļa no IKP 2023. gadā |
|
|
|
Avots: Invest Europe; Eurostat; ESAO; Statista. |
ES budžetā ir virkne programmu, kas darbojas kā svarīgas sviras publiskā un privātā sektora ieguldījumiem un centieniem pētniecības jomā. Piemēram, programma InvestEU jau ir nodrošinājusi investīcijas 218 miljardu EUR apmērā inovatīvākai un konkurētspējīgākai ES. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadā pētniecībai un inovācijai nodrošina finansējumu 93,5 miljardu EUR apmērā, savukārt Inovāciju fonds atbalsta inovatīvas mazoglekļa tehnoloģijas (sk. 3.2. iedaļu). Lai gan ES budžetā ir pieejamas ievērojamas finansējuma iespējas, ES izdevumi ir sadalīti pārāk daudzās programmās, palielinot sarežģītību un elastības trūkumu, kas neļauj panākt rezultātu, ko cenšas sasniegt, apvienojot resursus, lai finansētu svarīgus projektus ES līmenī 76 .
Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP) tika izveidota 2024. gadā, lai koordinētu ES finansējuma sniegšanu prioritāriem projektiem, tehnoloģijām un nozarēm. Tā vairo ieguldījumus un palielina atbalstu inovatīvu un stratēģisku tehnoloģiju izstrādei un ražošanai Eiropā. STEP piesaista un koordinē finansējumu 11 ES programmās, kas paredzētas digitālajām tehnoloģijām un dziļo tehnoloģiju inovācijai, tīrām un resursefektīvām tehnoloģijām un biotehnoloģijām. Komisija jau ir publicējusi aptuveni 30 STEP uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par kopējo summu vairāk nekā 8,5 miljardu EUR apmērā, un dalībvalstis STEP projektiem ir novirzījušas vairāk nekā 6 miljardus EUR.
12.2Digitalizācija
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Mērķrādītājs |
Jaunākā ES vērtība |
|
8. KPI: MVU digitālā intensitāte 77 |
To ES uzņēmumu īpatsvars, kuru digitālā intensitāte ir vismaz pamatlīmenī. Tas nozīmē, ka jāizmanto vismaz četras no divpadsmit atlasītajām digitālajām tehnoloģijām (piemēram, MI tehnoloģija; e-komercijas tirdzniecības konta esamība vismaz 1 % no kopējā apgrozījuma utt.), kā noteikts Digitālās desmitgades politikas programmā. |
90 % līdz 2030. g. |
57,7 % (2023. g.) 54,8 % (2021. g.) |
|
9. KPI: Digitālo tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos |
To Eiropas uzņēmumu īpatsvars, kas izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, datu analīzi un/vai mākslīgo intelektu. Digitālās desmitgades politikas programmā noteiktais mērķrādītājs. |
75 % līdz 2030. g. |
Mākoņdatošanas pakalpojumi: 38,9 % (2023. g.) 34,0 % (2021. g.) Datu analīze: 33,2 % (2023. g.) Lielie dati: 14,2 % (2020. g.) 78 Mākslīgais intelekts: 8,0 % (2023. g.) 7,6 % (2021. g.) |
ES atpaliek no saviem konkurentiem digitālajā jomā. Piemēram, ES darbojas tikai 263 “vienradžu” uzņēmumi salīdzinājumā ar 1539 uzņēmumiem ASV un 387 uzņēmumiem Ķīnā. ES joprojām spēj konkurēt tādās jomās kā progresīva ražošana un mobilo tīklu iekārtas, bet nav spējusi pielāgoties pasaules konkurentu kopējam attīstības tempam gan aparatūras, gan programmatūras segmentos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Kamēr ES daļa pasaules IKT tirgū pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājusies uz pusi (līdz 10,8 %), ASV daļa ir palielinājusies par trešdaļu (līdz 38 %) 79 . Turklāt ES zināšanu bāze digitālo tehnoloģiju izstrādei lielā mērā atrodas ārpus Savienības, un gandrīz 70 % no reģistrētajiem digitālo patentu pieteikumiem ir atsauces uz patentiem ārpus ES 80 .
MVU digitālā intensitāte un digitālo tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos vēl nav pietiekami strauji palielinājusies. 2023. gadā 57,7 % ES MVU bija sasniegts vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem, lai gan tas nebija pietiekami straujš, lai turpinātu virzību uz mērķi līdz 2030. gadam 90 % uzņēmumu sasniegt digitālās intensitātes pamatlīmeni. (8. KPI). Ir palielinājies arī to ES uzņēmumu īpatsvars, kuros ir vairāk nekā desmit darbinieku un kuri ir ieviesuši svarīgas digitālās tehnoloģijas, proti, 33,2 % uzņēmumu izmanto datu analīzi, 38,9 % izmanto mākoņdatošanu un 8 % ir savā uzņēmējdarbībā ieviesuši mākslīgo intelektu 81 , taču arī šie skaitļi atpaliek no trajektorijas, pa kuru jāvirzās, lai 2030. gadā sasniegtu 75 % ieviešanas mērķrādītāju (9. KPI).
Progresīvas ražošanas izvēršana tradicionālajās nozarēs, piemēram, aditīvajā ražošanā un robotikā, joprojām notiek pārāk lēni. Robotu blīvums ES ir 22 vienības uz 1000 darbiniekiem, kas ir mazāk nekā ASV (29), un ievērojami atpaliek no Dienvidkorejas (101), Ķīnas (47) un Japānas (42) 82 .
Revolucionārākie un daudzsološākie tehnoloģiju sasniegumi būs saistīti ar mākslīgo intelektu (MI), un tā ir joma, kurā Eiropa pašlaik atpaliek. ES līdz šim nav spējusi izmantot iespējas, ko var dot vienotais tirgus, lai nodrošinātu plaša mēroga piekļuvi brīvas plūsmas datiem un plašas darbības izvēršanas perspektīvas – abi minētie aspekti ir priekšnosacījumi sekmīgai tehnoloģiju nozarei. Uzņēmumi veic lielus ieguldījumus MI, un lielāko daļu ieguldījumu šajā jomā veic ASV uzņēmumi. Paredzams, ka līdz 2030. gadam nozares vērtība pieaugs vairāk nekā desmitkārtīgi 83 . Lai uzlabotu apstākļus tehnoloģiju attīstībai, ES paplašina savu pasaulē vadošo augstas veiktspējas datošanas infrastruktūru, lai izveidotu “MI rūpnīcas”, kas darbotos kā vienas pieturas aģentūras uzņēmumiem, lai tie apmācītu un izstrādātu MI modeļus.
Plašāka digitālo tehnoloģiju ieviešana ražošanas jomā var būtiski palielināt produktivitāti visā ekonomikā. Tehnoloģijas izvēršana ir tikpat svarīga kā tās izstrāde, un tā ir tūlītēja izdevība salīdzinājumā ar sarežģītākajiem centieniem mākslīgā intelekta attīstības jomā strauji panākt ASV un Ķīnu, kas savā virzībā jau ir tālu priekšā. Lai veicinātu ekonomiku kopumā, būtiska nozīme būs progresīvu digitālo tehnoloģiju ieviešanas stimulēšanai rūpniecības jomā, pakalpojumu nozarē un publiskajā sektorā.
12.3Prasmes un izglītība
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Mērķrādītājs |
Jaunākā ES vērtība |
|
10. KPI: Nodarbinātības līmenis |
Darbspējas vecuma cilvēku īpatsvars nodarbinātībā. |
78 % līdz 2030. g. |
75,3 % (2023. g.) 74,6 % (2022. g.) |
|
11. KPI: Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībā |
To pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi gadā piedalās izglītībā un/vai apmācībā. |
60 % līdz 2030. g. |
39,5 % (2022. g.) 37,4 % (2016. g.) |
|
12. KPI: IKT jomas speciālisti |
IKT jomas speciālisti kā daļa no kopējā nodarbināto skaita |
20 miljoni IKT jomas speciālistu, aptuveni 10 % no kopējā nodarbināto skaita |
9,8 miljoni, 4,8 % no nodarbināto skaita (2023. g.) 9,4 miljoni, 4,6 % no nodarbināto skaita (2022. g.) |
|
13. KPI: PISA vērtējums |
15 gadus vecu jauniešu sniegums ESAO organizētajos PISA testos, kas aptver matemātiku, lasītprasmi un dabaszinātnes. Augsti vērtējumi liecina par labāku sniegumu. |
Matemātika: 474 (2022. g.) Matemātika: 492 (2018. g.) Lasītprasme: 475 (2022. g.) Lasītprasme: 488 (2018. g.) Dabaszinātnes: 484 (2022. g.) Dabaszinātnes: 488 (2018. g.) |
Lai gan ES nodarbinātības līmenis pastāvīgi virzās uz 2030. gadam noteikto 78 % mērķrādītāju 84 (10. KPI), izglītības rezultāti vidējās izglītības līmenī atpaliek. ES nodarbinātības līmenis 2023. gadā pārsniedza 75 % salīdzinājumā ar 72 % 2018. gadā 85 . Šie rādītāji kopumā atbilst ASV rādītājiem, bet ir zemāki par tendencēm Japānā un Apvienotajā Karalistē 86 . Vienlaikus Eiropa saskaras ar problēmu saistībā ar jauniešu nodrošināšanu ar pamatprasmēm. Vidējais PISA vērtējums liecina, ka 15 gadus vecu jauniešu sniegums matemātikā, lasītprasmē un dabaszinātnēs ir pasliktinājies visās disciplīnās, turpinot iepriekšējos apsekojumos konstatēto lejupvērsto tendenci. ES skolēnu sniegums ir nepietiekams salīdzinājumā ar vienaudžiem Apvienotajā Karalistē, ASV, Japānā un Ķīnā 87 (13. KPI). Lielāka sieviešu līdzdalība darba tirgū palīdz novērst prasmju trūkumu, taču pēdējos gados dzimumu nodarbinātības atšķirība ir samazinājusies tikai nedaudz.
Darba tirgus strauji mainīgais raksturs apvienojumā ar demogrāfiskajām pārmaiņām nozīmē, ka eiropiešiem ir vajadzīgas jaunas prasmes. Tomēr vairāk nekā 70 % uzņēmumu ziņo, ka vajadzīgo prasmju trūkums neļauj tiem veikt ieguldījumus, un gandrīz 80 % MVU ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm 88 . Problēmu pastiprina tas, ka tiek prognozēts, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Eiropā turpmāk līdz 2050. gadam 89 katru gadu samazināsies vidēji par aptuveni vienu miljonu cilvēku, ja vien netiks ieviestas kompensējošas pārmaiņas. Lai gan pieprasījums pēc IKT prasmēm ir augsts un pieaug, tiek lēsts, ka tikai 56 % iedzīvotāju digitālās prasmes ir pamatprasmju vai augstākā līmenī 90 , un tas norāda uz darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas nepieciešamību. 45 % MVU ziņo, ka prasmju trūkums mazina to spēju ieviest vai efektīvi izmantot digitālās tehnoloģijas 91 . IKT speciālistu skaits 2023. gadā ir sasniedzis 10 miljonus, kas ir 4,8 % no kopējā nodarbināto skaita 92 un virzās uz 2030. gada mērķrādītāju, proti, panākt, ka IKT speciālistu skaits sasniedz 10 % no kopējā darbaspēka (12. KPI). Tomēr tikai 39,5 % pieaugušo iedzīvotāju piedalās izglītībā vai apmācībā (11. KPI), kas norāda uz nepieciešamību veicināt mūžizglītību. Eiropas Sociālais fonds veicina darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, un tā budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 142,7 miljardi EUR. Reaģējot uz prasmju trūkumu kritiski svarīgās nozarēs, piemēram, neto nulles emisiju tehnoloģiju, kiberdrošības un būvniecības jomā, sadarbībā ar uzņēmēju aprindām ir izveidotas īpaši pielāgotas nozaru akadēmijas.
3. IEDAĻA. Rūpniecības nozares dekarbonizācija un ieguldījumi
13.1Piekļuve privātajam kapitālam un ieguldījumiem
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Jaunākā ES vērtība |
|
14. KPI: Privātie ieguldījumi |
Privātie ieguldījumi (daļa no IKP) |
18,5 % (2023. g.) 19,3 % (2022. g.) |
|
15. KPI: Privātie uzkrājumi, kas ieguldīti obligācijās, akcijās, ieguldījumu fondos u. tml. |
Mājsaimniecību uzkrājumu apjoms obligācijās, biržā kotētās akcijās un ieguldījumu, apdrošināšanas un pensiju fondos attiecībā pret mājsaimniecību skaidras naudas līdzekļu un banku noguldījumu apjomu. Tas sniedz priekšstatu par to, cik liela daļa no uzkrājumiem tiek tieši ieguldīta investīcijās reālajā ekonomikā, atvieglojot uzņēmumu piekļuvi finansējumam. |
43 % (2023. g.) 42 % (2022. g.) |
Uzņēmumiem ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai. Tiem ir vajadzīgi ieguldījumi elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un uzglabāšanā, rūpniecisko procesu elektrifikācijā, energoefektivitātē, datošanas jaudā, automatizācijā un daudzās citās jomās. Tāpat tiem ir vajadzīgi ieguldījumi pusvadītāju nozarē un daudzu kritiski svarīgu izejvielu ieguvē, apstrādē un reciklēšanā.
Privātie ieguldījumi pēdējos gados kopumā ir bijuši stabili – aptuveni 19 % apmērā no IKP (14. KPI). Kopējais līmenis ir nedaudz augstāks nekā ASV un krietni augstāks nekā Apvienotajā Karalistē 93 . Īpaša analīze par iespējkapitāla un attiecīgo KPI attīstību ir izklāstīta 2. iedaļā.
Salīdzinājumā ar citām attīstītajām ekonomikām daudz mazāka daļa ES privāto uzkrājumu tiek tieši novirzīta ieguldījumiem uzņēmumos un riskantākiem ieguldījumu veidiem. Ienesīgu ieguldījumu apjoms ir neliels, savukārt privāto uzkrājumu apjoms ir liels 94 . ES mājsaimniecību uzkrājumu īpatsvars uzņēmumu obligācijās, biržā kotētās akcijās, ieguldījumu fondos u. c. ir salīdzinoši zems, proti, 43 % no uzkrājumu līmeņa tradicionālajos bankas kontos (15. KPI) 95 . Attiecīgais līmenis Apvienotajā Karalistē ir 55 % un ASV — 72 % (sk. 4. attēlu) 96 . Augsts līdzdalības līmenis finanšu tirgos palīdz uzņēmumiem dažādot savu finansējumu. Spēcīgi kapitāla tirgi ir svarīgi, lai atvieglotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam un piesaistītu finansējumu augošiem uzņēmumiem 97 .
|
4. attēls. Mājsaimniecību uzkrājumi, kas ieguldīti obligācijās, akcijās, ieguldījumu fondos u. tml.
|
|
Piezīme. Mājsaimniecību uzkrājumu apjoms uzņēmumu obligācijās, biržā kotētās akcijās un ieguldījumu, apdrošināšanas un pensiju fondos attiecībā pret mājsaimniecību skaidras naudas līdzekļu un banku noguldījumu apjomu. |
|
Avots: Eiropas Komisija, FISMA ĢD. |
Ievērojamas ES noguldītāju naudas summas ir vai nu piesaistītas bankas kontiem, vai arī ieguldītas ārvalstīs. Lai gan privāto uzkrājumu apjoms ES 2022. gadā bija gandrīz par 65 % lielāks nekā ASV, ES mājsaimniecību kopējā bagātība ir ievērojami mazāka nekā ASV mājsaimniecībām 98 – galvenokārt tāpēc, ka tās parasti saņem mazāku peļņu no finanšu tirgiem. Lai gan ASV mājsaimniecību neto bagātība pēdējo 15 gadu laikā ir pieaugusi par aptuveni 150 %, eurozonā tā ir pieaugusi tikai par 55 % 99 . Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka ES finanšu sistēmā trūkst spēju stimulēt ieguldījumus ar augstu ienesīgumu, ko var izskaidrot ar fiskālo stimulu trūkumu un apgrūtinošām nodokļu pārskatu prasībām daudzās dalībvalstīs, kā arī ar to, ka sabiedrībā valdošais priekšstats, ka vispārējā uzņēmējdarbības vide nav pietiekami daudzsološa, mazina uzticēšanos izredzēm gūt peļņu no ieguldījumiem. No ES mājsaimniecību uzkrājumiem, kas ieguldīti uzņēmumu obligācijās, biržā kotētās akcijās un ieguldījumu fondos, ievērojama daļa – aptuveni 300 miljardi EUR gadā – tiek ieguldīti nevis ES, bet gan ārvalstīs 100 , galvenokārt ASV. Vienlaikus ES ārvalstu tiešie ieguldījumi ASV 2023. gadā sasniedza 3,27 triljonus EUR 101 .
Jaunu banku aizdevumu MVU apjoms kopš Covid-19 pandēmijas ir samazinājies, apdraudot jaunu ieguldījumu veikšanu. Lai gan būtu vēlams lielāku finansējuma daļu uzņēmumiem novirzīt, izmantojot uzņēmumu obligācijas, biržā kotētās akcijas, iespējkapitālu un ieguldījumu fondus, banku finansējums joprojām ir būtiski svarīgs, lai veicinātu lielākās daļas to Eiropas MVU izaugsmi un konkurētspēju, kuri ieguldījumu finansēšanai izmanto tradicionālos banku aizdevumus (kas veido 57 % no to kopējā finansējuma, sk. 5. attēlu). Tomēr aizdevumi MVU, kuru apjoms pēc Covid-19 pandēmijas sākuma palielinājās milzīgo valsts intervences pasākumu shēmu dēļ, ievērojami samazinās, jo valsts atbalsts vairs netiek piešķirts. Pašreizējais jaunā banku finansējuma līmenis ir samazinājies zem pirmspandēmijas līmeņa (6. attēls), ko daļēji var sasaistīt arī ar procentu likmju pieaugumu laikposmā līdz 2024. gadam.
|
5. attēls. MVU 2023. gadā izmantotā finansējuma veids (daļa no kopējā finansējuma apjoma) |
6. attēls. Jauni banku aizdevumi nefinanšu sabiedrībām |
|
|
|
|
Avots: Apsekojums par uzņēmumu piekļuvi finansējumam (SAFE), 2023. gada decembris1 |
Avots: Eiropas Centrālā banka, MFI procentu likmju statistika2. |
13.2Publiskie ieguldījumi un infrastruktūra
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Jaunākā ES vērtība |
|
16. KPI: Publiskie ieguldījumi |
Publiskie ieguldījumi (daļa no IKP) |
3,49 % (2023. g.) 3,24 % (2022. g.) |
Pēdējo gadu laikā publisko ieguldījumu apjoms ir pamazām palielinājies, 2024. gadā sasniedzot 3,5 % no IKP, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 3,1 % no IKP 2018. gadā (16. KPI). Lai gan ES un ASV ir vienāds publisko izdevumu līmenis, proti, 3,5 % no IKP, finansēšanas vide ES ir sadrumstalota un sarežģīta, un lielāko daļu finansējuma piešķir valstu līmenī. Piemēram, pētniecības un izstrādes jomā 93 % no katru gadu ieguldītajiem publiskajiem līdzekļiem tiek piešķirti, izmantojot valsts programmas 102 .
ES līmenī zaļās un digitālās pārkārtošanās finansēšanu palīdz īstenot kohēzijas politikas fondi, Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) un citi instrumenti 103 . Kopš 2021. gada ANM ir izmaksājis 306 miljardus EUR 104 , tāpēc ir rūpīgi jāīsteno valstu plāni, lai nodrošinātu savlaicīgu un visaptverošu atlikušo summu izmaksu. Kohēzijas politikas fondi laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam ir izmaksājuši 249 miljardus EUR. Inovāciju fonds šajā desmitgadē nodrošinās aptuveni 40 miljardus EUR mazoglekļa tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs, elektroenerģijas ražošanā un enerģijas uzkrāšanā.
Neraugoties uz attiecīgajiem publiskā finansējuma avotiem, piemēram, InvestEU un STEP, joprojām trūkst finansējuma ražošanas jaudas palielināšanai, jo mazāk nekā 5 % no ES tīro tehnoloģiju finansējuma atbalsta neto nulles emisiju ražošanu augstākajā tehnoloģiju gatavības līmenī (8.–9. līmenis) 105 .
ES valsts atbalsta regulējums ir ļāvis dalībvalstīm veikt mērķtiecīgus publiskos ieguldījumus, vienlaikus novēršot nepamatotus konkurences izkropļojumus un saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. 2022. gadā dalībvalstis valsts atbalstam (tai skaitā krīzes pasākumiem) iztērēja gandrīz 228 miljardus EUR jeb 1,4 % no to IKP. Šā gada vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu apkopojums, kas publicēts kopā ar šo ziņojumu, ietver jaunu rādītāju, kas salīdzina valsts atbalsta koncentrāciju ar IKP koncentrāciju Eiropas Savienībā. Tajā konstatēts, ka pēdējo 10 gadu laikā valsts atbalsts starp dalībvalstīm ir sadalīts nevienmērīgāk 106 .
Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI) ir būtisks instruments koordinētiem publiskā un privātā sektora ieguldījumiem ES, lai atbalstītu revolucionāru inovāciju un infrastruktūras projektus kritiski svarīgo tehnoloģiju jomās. IPCEI ir solis ceļā uz ciešāku starpvalstu rūpniecības politikas koordināciju Eiropas Savienībā, kas ir attīstība, kurai ir jāturpinās. Līdz šim ir apstiprināti desmit integrēti IPCEI, kuru valsts publiskā atbalsta vērtība ir vairāk nekā 37 miljardi EUR, tādējādi veicinot vairāk nekā 66 miljardus EUR vērtus privātos ieguldījumus (sk. 7. attēlu). IPCEI izstrādes un pārskatīšanas process ir jāpadara vienkāršāks un raitāks, lai ātri varētu uzsākt stratēģiskus projektus. Kopīgais Eiropas forums, kas veltīts IPCEI, kurš sāka darboties 2023. gada oktobrī, palīdz risināt šos jautājumus, identificējot nākotnes IPCEI stratēģiskās jomas un uzlabojot to izstrādi un īstenošanu.
7. attēls. Pārskats par IPCEI un piesaistītajiem ieguldījumu apjomiem (līdz 2024. gada rudenim)
Avots: Apstiprinātie IPCEI – Eiropas Komisija .
Publiskais iepirkums var būt stratēģisks instruments, ar kura palīdzību publiskos ieguldījumus novirzīt Eiropas ekonomikas nākotnes veidošanai, lai atbalstītu tādus mērķus kā zaļā pārkārtošanās un ES ekonomikas noturība, taču tā īstenošana var būt sarežģīta. Publiskā iepirkuma direktīvas nodrošina vienotus noteikumus visā vienotajā tirgū, un vairāk nekā 250 000 publisko iestāžu ES katru gadu tērē aptuveni 14 % no IKP (2000 miljardi EUR 2022. gadā) pakalpojumiem, būvdarbiem un piegādēm. Lai gan spēkā esošie noteikumi pieļauj sociālo, ilgtspējas un noturības kritēriju piemērošanu, to izmantošana ir bijusi visai ierobežota, tai skaitā īstenošanas problēmu dēļ.
13.3Enerģētika
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Mērķrādītājs |
Jaunākā ES vērtība |
|
17. KPI Elektroenerģijas cenas patērētājiem, kas nav mājsaimniecības |
Elektroenerģijas cenas patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (ES ID cenu diapazons, lielie komercpatērētāji), neiekļaujot atgūstamos nodokļus un nodevas. |
0,16 EUR par kWh (2024. g.) 0,20 EUR par kWh (2023. g.) |
|
|
18. KPI: Elektrifikācija |
Elektroenerģija kā daļa no kopējā enerģijas patēriņa 107 . |
21,3 % (2022. g.) 20,8 % (2021. g.) |
|
|
19. KPI: No atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars |
Atjaunīgās enerģijas ražošana kā daļa no kopējā enerģijas patēriņa. |
45 % 2030. gadā |
24,5 % (2023. g.) 23 % (2022. g.) |
Enerģijas cenu kāpums pēdējos gados ir negatīvi ietekmējis Eiropas energoietilpīgās nozares, piemēram, tērauda, cementa, stikla, papīra un ķīmisko vielu ražotājus. Ražošanas apjoms ir strauji samazinājies – dažos segmentos par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar līmeni pirms 2021. gada 108 . Piemēram, alumīnija ražošanā enerģijas izmaksas parasti veido pusi no kopējām ražošanas izmaksām 109 . Enerģijas izmaksas būtiski ietekmē ES uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskajos tirgos.
ES elektroenerģijas cenas ir samazinājušās, salīdzinot ar to augstāko līmeni, taču tās joprojām ir gandrīz divas reizes augstākas par to vēsturiski augstāko līmeni un ievērojami augstākas nekā konkurējošos reģionos (sk. 17. KPI). ES uzņēmumiem nākas saskarties ar elektroenerģijas cenām, kas vidēji ir trīs reizes augstākas nekā ASV, un dabasgāzes cenām, kas ir 4–5 reizes augstākas 110 . Eiropas Savienībā pastāv arī būtiskas cenu atšķirības 111 . Cenu kāpumam ir bijusi tieša negatīva ietekme uz ieguldītāju uzticēšanos, un tā rezultātā ir pārtraukti ārvalstu tiešie ieguldījumi un apturēti paplašināšanās projekti. 33 % uzņēmumu apgalvo, ka svārstīgas un pārāk augstas enerģijas cenas ir galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē ES kā uzņēmējdarbības vietas pievilcību 112 .
8. attēls. Elektroenerģijas cenas uzņēmumiem ES un citās attīstītajās valstīs.
Avots: Eurostat, ASV Enerģētikas informācijas pārvalde (EIA), Apvienotās Karalistes Enerģētiskās drošības un neto nulles emisiju departaments (DESNZ) un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) 113 .
Pašreizējais cenu līmenis arī kavē ES ekonomikas elektrifikāciju. Elektroenerģijas īpatsvars energoresursu struktūrā kopš 2000. gada nemainīgi ir aptuveni 20 %, un tās sniegtās iespējas vēl nav pilnībā izmantotas (18. KPI) 114 . To daļēji var izskaidrot ar pastāvīgi nelielo gāzes un elektroenerģijas cenu atšķirību, kas nenodrošina pietiekamus ekonomiskus stimulus pāriet uz elektroenerģiju, neraugoties uz elektrosistēmu augstāku energoefektivitāti. Tas ir kavējis rūpniecības nozares un mājsaimniecību pārkārtošanos. Tomēr paredzams, ka elektroenerģijas īpatsvars pakāpeniski palielināsies, ņemot vērā arvien stingrākus emisiju noteikumus, augstāku oglekļa cenu noteikšanu 115 un pārskatītos enerģijas nodokļu noteikumus 116 , kas veicinās rūpniecības nozares elektrifikāciju, stimulēs siltumsūkņu izmantošanu apkurei un paātrinās elektrotransportlīdzekļu ieviešanu.
ES ekonomika joprojām lielā mērā ir atkarīga no fosilā kurināmā, kas veido aptuveni divas trešdaļas no energoresursu struktūras. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars palielinās un veido 24,5 % (19. KPI), savukārt kodolenerģija veido 12 % no ES energoresursu struktūras 117 . Paziņojuma par Eiropas klimata mērķrādītāju 2040. gadam ietekmes novērtējums liecina, ka līdz 2040. gadam šie tīrās enerģijas avoti varētu nodrošināt vairāk nekā 75 % no vajadzīgā ES elektroenerģijas patēriņa 118 . Pašreizējā atkarība no importētā fosilā kurināmā rūpniecības nozarei rada piegādes traucējumu un cenu svārstīguma risku, savukārt lielāka turpmākā paļaušanās uz dekarbonizētiem enerģijas avotiem var palielināt pieejamību cenas ziņā un mazināt rūpniecības nozares neaizsargātību.
Eiropa ir panākusi labus rezultātus tīro tehnoloģiju un enerģētikas inovāciju jomā 119 , taču tā vēl nenodrošina pietiekamus pamatnosacījumus inovatīvu produktu laišanai tirgū un uzņēmumu darbības paplašināšanai, kas savukārt varētu palīdzēt paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot elektroapgādi. Paredzams, ka svarīgu lielā apjomā ražotu tīro tehnoloģiju globālais tirgus līdz 2035. gadam trīskāršosies un tā vērtība izaugs līdz aptuveni 1,9 triljoniem EUR gadā 120 , piedāvājot ES uzņēmumiem plašas iespējas izmantot šo potenciālu. Neto nulles emisiju industrijas akta (NZIA) ātra īstenošana palīdzēs ES veidot spēcīgu šo tehnoloģiju iekšzemes ražošanas jaudu, kam ir būtiska nozīme, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības pēc lētākas un tīrākas enerģijas.
13.4Aprites ekonomika
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Mērķrādītājs |
Jaunākā ES vērtība |
|
20. KPI: Materiālu apritīgas izmantošanas rādītājs |
Reģenerētie materiāli, kas ievadīti atpakaļ ekonomikā, kā daļa no kopējā materiālu izmantošanas apjoma. |
23,4 % līdz 2030. g. |
11,8 % (2023. g.) 11,5 % (2022. g.) |
Eiropa pamazām attīstās apritīgākas ekonomikas virzienā 121 . Kopš 2000. gada ES ekonomikas apritīgums, ko mēra, izmantojot materiālu apritīgas izmantošanas rādītāju, 2023. gadā ir palielinājies no 8,2 % līdz 11,8 % 122 (20. KPI), kas nozīmē mazāku primāro materiālu patēriņu, mazāk atkritumu un mazāku atkarību no ārvalstīm. ES materiālu patēriņš, mērot izejvielu ieguvi ES patēriņam, 2022. gadā bija 14,8 tonnas uz vienu iedzīvotāju 123 .
Pāreju uz aprites ekonomiku kavē vairāki faktori. Ekonomiskie ierobežojumi var atturēt no aprites uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanas, jo tie bieži vien rada augstākas sākotnējās izmaksas un otrreizējās izejvielas parasti ir dārgākas nekā pirmreizējās. Ņemot vērā inovācijas riskus un nenoteiktību par veikto ieguldījumu atdevi, kā arī grūtības izvērst un atkārtot risinājumus sadrumstalotā tirgū, apritīguma ekonomiskais pamatojums nav acīmredzams. Piemēram, ES dalībvalstu tiesiskā regulējuma atšķirības, jo īpaši attiecībā uz atkritumu stadijas beigu kritērijiem, apgrūtina atkritumu brīvu apriti vienotajā tirgū. Tas neļauj attīstīt uzlabotas piegādes ķēdes un attur no inovatīvu reciklēšanas iekārtu darbības paplašināšanas. Rūpniecisko atkritumu vai blakusproduktu (rūpnieciskā simbioze) valorizācijas pakāpe dažādās dalībvalstīs un dažādās nozarēs ir atšķirīga, un lēta atkritumu apglabāšana poligonos un atkritumu/blakusproduktu piegādes prognozējamības trūkums rada šķēršļus apritīgas uzņēmējdarbības modeļu izmantošanai. Pastāv arī papildu iespējas uzlabot preču remontējamību, lai pagarinātu to kalpošanas laiku un ierobežotu resursu un enerģijas patēriņu, kas saistīts ar jaunu preču ražošanu. Turklāt pastāv liels neizmantots potenciāls paplašināt biobāzētu materiālu, jo īpaši koka būvmateriālu un patēriņa preču, izmantošanu, ko var iegūt no vietējiem Eiropas mežiem. Tas ierobežotu izsmeļamo resursu izmantošanu un ļautu lielākam skaitam ēku un preču darboties kā oglekļa piesaistītājiem.
Kritiski svarīgo izejvielu akts (CRMA) un Produktu ilgtspējas ekodizaina regula (ESPR) uzlabo nosacījumus aprites uzņēmējdarbības modeļu izmantošanai. CRMA ir noteikts, ka ES reciklēšanai līdz 2030. gadam ir jāaptver 25 % no ES stratēģisko izejvielu gada patēriņa, un tas racionalizē ieguldījumu veikšanu reciklēšanas iekārtās. Produktu līmenī saskaņā ar ESPR tiks izstrādāti īpaši apritīguma kritēriji konkrētām produktu kategorijām. Tas palīdzēs novērst tirgus sadrumstalotību, ko rada atšķirīgie valstu noteikumi produktu ilgtspējas jomā. Izejvielu informācijas sistēma 124 atbalsta uz informāciju balstītas politikas izstrādi un uzņēmējdarbības lēmumus, izmantojot aprites cikla datus par būtiskām izejvielām.
4. IEDAĻA. Drošības palielināšana un atkarības mazināšana
14.1Tirdzniecība un stratēģiskā atkarība
|
KPI |
Kas tiek mērīts |
Jaunākā ES vērtība |
|
21. KPI: Tirdzniecība ar pārējo pasauli kā daļa no IKP |
ES ekonomiskās integrācijas pakāpe ar pārējo pasauli. |
14,8 % precēm (2023. g.) 17,4 % precēm (2022. g.) 7,4 % pakalpojumiem (2023. g.) 7,8 % pakalpojumiem (2022. g.) |
|
22. KPI: Preču un pakalpojumu eksports kā daļa no pasaules importa apjoma |
ES ekonomikas ietekme pasaulē un tirgus daļa. |
20,4 % precēm (2023. g.) 16,1 % precēm (2022. g.) 31,9 % pakalpojumiem (2023. g.) 33,5 % pakalpojumiem (2022. g.) |
Starptautiskā tirdzniecība ir būtiski svarīga ES labklājībai. Tā dod uzņēmumiem iespēju paplašināt savu uzņēmējdarbību pasaules mērogā, radot darbvietas un ieņēmumus, veicinot efektivitāti un stimulējot inovāciju. Tā arī veicina Eiropas ekonomisko drošību, aizsargājot un dažādojot piegādes ķēdes, kā arī veicina kritiski svarīgu resursu importu Eiropas uzņēmumu vajadzībām. ES ekonomikas atvērtība un tirdzniecības ar pārējo pasauli ekonomiskā nozīme pēdējo 30 gadu laikā ir divkāršojusies, preču tirdzniecībai ar valstīm ārpus ES pieaugot no 8 % no IKP 1995. gadā līdz 14,8 % no IKP 2023. gadā un pakalpojumu tirdzniecībai ar valstīm ārpus ES pieaugot no 3 % no IKP 1995. gadā līdz 7,4 % 2023. gadā (21. KPI) 125 . Salīdzinājumā ar 2022. gadu tirdzniecības īpatsvars IKP samazinājās, jo īpaši attiecībā uz precēm. Atspoguļojot 1.1. iedaļā aprakstītās ES iekšējās tirdzniecības tendences, ES ārējās tirdzniecības apjoms joprojām pārsniedz 2021. gada līmeni un pirmspandēmijas līmeni, un būtiska 2022. gadā novērotā pieauguma daļa ir saistīta ar (enerģijas) cenu ietekmi. Tas redzams 9. attēlā.
ES iegūst ekonomiskas un politiskas priekšrocības no savas globālās tirdzniecības lielvaras statusa gan pakalpojumu eksporta jomā, kur tā ieņēmusi pirmo vietu pasaulē, gan preču eksporta jomā, kur tā ieņēmusi otro vietu pasaulē. Laika gaitā ES pastāvīgi ir bijusi ekonomika ar vislielāko pakalpojumu eksporta apjomu — tas nepārtraukti pieauga un augstāko punktu, proti, 36 % no pārējās pasaules pakalpojumu importa apjoma sasniedza 2021. gadā, bet 2023. gadā samazinājās līdz nedaudz mazāk nekā 32 %. Preču eksporta kā daļas no pārējās pasaules importa jomā pēdējo desmit gadu laikā ir novērota pretēja tendence – ES rādītāji lēnām samazinās, izņemot pieaugumu no 16 % 2022. gadā līdz 20 % 2023. gadā (10. attēls, 22. KPI) 126 .
|
9. attēls. ES tirdzniecība ar pārējo pasauli kā daļa no ES IKP.
|
10. attēls. Preču un pakalpojumu eksports kā daļa no pasaules importa apjoma.
|
|
|
Avots: ANO Industriālās attīstības organizācija, Konkurētspējīga rūpnieciskā snieguma datubāze; Pasaules Bankas datubāzes; Eurostat; Eiropas Komisijas aplēses. |
||
Šīs tendences ir vērojamas kā daļa no plašākām pārmaiņām pasaules tirdzniecības vidē. Lai gan nav pierādījumu, kas liecinātu par strukturālu deglobalizāciju, globālās tirdzniecības īpatsvars attiecībā pret IKP kopš 2013. gada kopumā ir saglabājies nemainīgs. Tas daļēji ir saistīts ar dažādiem satricinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmiju un spriedzi tirdzniecības jomā starp ASV un Ķīnu. Pēdējos gados ekonomikas dalībnieki visā pasaulē ir ieviesuši politiku, lai uzlabotu savu ekonomisko drošību un noturību (sk. 2. pielikumu par atsevišķu globālo dalībnieku noturības pasākumiem), kā rezultātā notiek piegādes ķēžu konfigurācijas maiņa globālā mērogā. ES piegādes ķēdes ir dinamiski tīkli ar ievērojamu spēju pielāgoties šai jaunajai globālajai videi. Nesen veiktā analīze liecina, ka ir pierādījumi, ka notiek ES importa pārorientēšana no tiem partneriem, ar kuriem nav noslēgta vienošanās 127 , uz ES (“repatriācija”), kaimiņos esošajiem partneriem, ar kuriem ir noslēgta vienošanās (“tuvzonas izmantošana”), un partneriem, kas neatrodas kaimiņos, bet ar kuriem ir noslēgta vienošanās (“partneru izmantošana”), un šī pārorientēšana notiek ar atšķirīgu intensitāti 128 . Tas kopumā ir palielinājis ES importa diversifikāciju.
Tirdzniecības nolīgumi un stratēģiskās partnerības veicina piekļuvi tirgiem ārvalstīs un rada jaunas ieguldījumu iespējas. Tas ir būtiski, ņemot vērā gan dažu preču iekšzemes ražošanas ierobežojumus, gan ES uzņēmumu potenciālu apgūt jaunus tirgus ārvalstīs. Pēdējo piecu gadu laikā Komisija ir likvidējusi 140 šķēršļus ES eksportam vairāk nekā 40 valstīs, 2023. gadā vien ES eksporta vērtībai palielinoties par papildu 6,2 miljardiem EUR 129 .
Vienlaikus pastāv būtiski riski, ko rada aizvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, negodīga tirdzniecības prakse un stratēģiskā atkarība, kurai ir pakļauta tāda atvērta ekonomika kā ES. Pierādījumi par Ķīnas eksporta par ļoti konkurētspējīgām cenām pieaugumu, ko daudzos gadījumos veicina valsts subsīdijas, varētu radīt nopietnu kaitējumu ES ražošanas nozares segmentiem. Tāpēc ES pieņēma tarifus attiecībā uz elektrotransportlīdzekļiem no Ķīnas 130 . Turklāt ES ir pieņēmusi jaunu Ārvalstu subsīdiju regulu un stiprinājusi ĀTI izvērtēšanas satvaru stratēģiskās jomās. 2. pielikumā ir sniegts ieskats atsevišķu globālo dalībnieku noturības pasākumos 131 .
ES ekonomikas ārējās neaizsargātības analīze liecina, ka ES ir vairāk pakļauta ārējās tirdzniecības radītiem apdraudējumiem nekā Ķīna, bet mazāk nekā ASV. Attiecībā uz visām rūpniecības precēm ārējās neaizsargātības indekss (EXVI) 132 nosaka, ka ES šīs rādītājs ir 0,22, Ķīnai – 0,13 un ASV – 0,28. Tādās stratēģiskās piegādes ķēdēs kā pusvadītāju, neto nulles emisiju tehnoloģiju un kritiski svarīgu izejvielu ķēdes ar vislielāko neaizsargātību ES saskaras izejvielu jomā (0,28), salīdzinot ar pusvadītāju jomu (0,22) un neto nulles emisiju tehnoloģiju jomu (0,18). Salīdzinājumā ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem ES šķiet neaizsargātāka pret ārējiem faktoriem visās trijās minētajās piegādes ķēdēs nekā Ķīna. Tomēr salīdzinājumā ar ASV ES ir neaizsargātāka tikai pusvadītāju piegādes ķēdē. Pēdējo desmit gadu laikā ir nedaudz samazinājusies ES neaizsargātība kritiski svarīgo izejvielu jomā, savukārt neaizsargātība pusvadītāju un neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēdēs ir saglabājusies salīdzinoši stabilā līmenī, kā izklāstīts 1. pielikuma II daļā.
ES uzņēmumi ir ziņojuši par grūtībām piekļūt konkrētām precēm, kuru ražošanai vajadzīga piekļuve tādām izejvielām kā, piemēram, tēraudam, varam, fosilajam kurināmajam, litijam utt. 37 % uzņēmumu tās norādījuši kā lielākos šķēršļus 133 . Citi būtiski šķēršļi ir piekļuve pusvadītājiem un mikroshēmām (23 %), kā arī citiem komponentiem, pusfabrikātiem un iekārtām (27 %) 134 . Lai palielinātu piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, ES ir parakstījusi 14 izejvielu partnerības, un tiek gatavotas vēl citas partnerības 135 . Ar Global Gateway 136 ES turpina stiprināt tirdzniecības saiknes ar izaugsmes centriem un aizsargāt piegādes ķēdes kritiski svarīgās jomās.
Secinājums
Šajā ziņojumā ir atspoguļotas ES ekonomikas un tās konkurētspējas sniegtās priekšrocības un trūkumi. Tajā ir atklāts, ka integrācijas progress vienotajā tirgū turpinās, bet ir palēninājies. Lai gan situācija neatbilstības īpatsvara jomā ir uzlabojusies, joprojām pastāv pārāk liela sadrumstalotība attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, un arī administratīvais slogs ir pārāk liels. Pastāv risks, ka Eiropa atpaliks inovācijas jomas attīstībā. Privātā un publiskā sektora izdevumi pētniecībai un izstrādei joprojām ir mazāki nekā valstīm līdziniecēm. Uzņēmumiem ir grūtības paplašināties, iespējkapitāla nozīme joprojām ir daudz mazāka nekā konkurējošo valstu ekonomikā. Nodarbinātības līmenis pieaug, bet joprojām trūkst kvalificēta darbaspēka. Digitalizācija virzās uz priekšu, par ko liecina digitālo tehnoloģiju ieviešana, taču tā vēl nenotiek pietiekami raiti. Arī rūpniecības nozares un energosistēmu dekarbonizācija, kā arī apritīgums paātrinās, taču būtu vēl jāpaātrina. Augstās enerģijas cenas negatīvi ietekmē Eiropas konkurētspēju. Publiskā un privātā sektora ieguldījumus ne vienmēr ir iespējams veikt visdaudzsološākajās tehnoloģijās un nozarēs. Eiropa gūst labumu no tā, ka tās ekonomika ir ļoti atvērta, taču stratēģiskās atkarības ir rūpīgi jāuzrauga.
Ir daudz iespēju stiprināt Eiropas konkurētspēju ilgtermiņā un pilnībā izmantot ES vienotā tirgus spēku un potenciālu, apņēmīgi risinot izklāstītās problēmas un novēršot šķēršļus. Ir jānovērš grūtības, ar kurām uzņēmumi saskaras savas darbības paplašināšanas, jauninājumu ieviešanas un produktivitātes palielināšanas procesā. Tā kā daudzi konkurētspējas virzītājspēki ir savstarpēji cieši saistīti, Eiropas konkurētspējas un labklājības veicināšanai būs vajadzīga saskaņota un stratēģiska pieeja, jo īpaši sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā.
Gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju kalpos par pamatu politiskām diskusijām par konkurētspēju un labklājību un tiks izmantots turpmākajos politikas izstrādes posmos. Šajā ziņojumā sniegta kopīga diagnostika un norādīts uz rūpniecības politikas prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz gaidāmo Tīras rūpniecības kursu un vienoto tirgu, konkrētāk, uz gaidāmo vienotā tirgus stratēģiju. Šajā saistībā Konkurētspējas kompasā ir iezīmēts satvars gaidāmajai rīcībai politikas izstrādes jomā, kas vajadzīga, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju un izaugsmi. Turklāt šis ziņojums tiks izmantots diskusijās Eiropadomē, Konkurētspējas padomē un Eiropas Parlamentā, kā arī diskusijās ar dalībvalstīm. Tāpat tas var būt labs pamats ciešai sadarbībai un dialogam ar ieinteresētajām personām, tai skaitā uzņēmumiem. Šis ziņojums tiks izmantots diskusijās Eiropas pusgada ietvaros un saistībā ar konkurētspējas koordinācijas instrumentu, kā arī Konkurētspējas fondu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Apkopojot iepriekš minēto, jānorāda, ka šis ziņojums dod iespēju cieši uzraudzīt Eiropas konkurētspēju, lai dažādi Eiropas dalībnieki katru gadu varētu sekot līdzi progresam un noteikt politikas prioritātes.
Eiropas Komisija, Diplomātija izejvielu jomā .
