Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

1

C1.R1

M

Rīkojums TMA/178/2020 un Karaļa dekrētlikums Nr. 23/2020

Rīkojuma un Karaļa dekrēta noteikums par to stāšanos spēkā

4. CET.

2020

Stājas spēkā i) Rīkojums TMA/178/2020 par administratīvā sloga samazināšanu saistībā ar elektrouzlādes iekārtu uzstādīšanu degvielas uzpildes stacijās un infrastruktūras likvidēšanai nepieciešamā laika noteikšanu, ii) Karaļa 2020. gada 23. jūnija Dekrētlikums Nr. 23/2020, ar ko paziņo par komunālajiem pakalpojumiem uzlādes infrastruktūru, kuras jauda pārsniedz 250 kW, lai paātrinātu šāda veida iekārtu ieviešanu.

2

C1.R1

M

Grozījumi Ēku tehniskajā kodeksā (vēl jāapstiprina), Zemsprieguma elektrotehniskajos noteikumos (LVER) un Karaļa dekrēta apstiprināšana, lai regulētu publiskos uzlādes pakalpojumus

Kodeksa, noteikumu un Karaļa dekrēta noteikums par to stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Stājas spēkā:
I) Ēku tehniskā kodeksa grozījumi (vēl jāapstiprina), lai paredzētu a) pienākumu nodrošināt uzlādes punktu iepriekšēju uzstādīšanu 100 % jauno stāvvietu dzīvojamās ēkās un 20 % jaunu stāvvietu komerciālajās un citās ēkās, b) līdz 2023. gadam uzstādīt vienu uzlādes punktu uz katrām 40 jaunām stāvvietām (un vienu uz katrām 20 stāvvietām vispārējās valsts administrācijas ēkās) un c) pienākumu iepriekš esošām nedzīvojamām autostāvvietām ar vairāk nekā 20 stāvvietām pielāgoties iepriekš minētajai prasībai (t. i., līdz 2023. gadam uzstādīt vienu uzlādes punktu uz katrām 40 stāvvietām);
II) Zemsprieguma elektrotehnikas noteikumu (LVER) grozījumi, lai iekļautu pienākumus attiecībā uz uzlādes infrastruktūru autostāvvietām, kas nav savienotas ar ēku, un
III) Karaļa dekrēts, ar ko reglamentē publiskos uzlādes pakalpojumus, tostarp to subjektu attiecības, kas piedalās pakalpojuma sniegšanā (uzlādes punktu operatori, elektromobilitātes pakalpojumu sniedzēji), un nosaka to tiesības un pienākumus;

3

C1.R2

M

Likuma par ilgtspējīgu mobilitāti pieņemšana

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2024

Stājas spēkā likums par ilgtspējīgu mobilitāti, kas uzlabo sabiedriskā transporta politikas plānošanu, koordināciju un efektivitāti un atbalsta transporta digitalizāciju un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tajā ietver arī īpašus pasākumus, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus, kas palīdz samazināt sauszemes kravu pārvadājumu radītās globālās emisijas, tostarp:

I.Pienākums izstrādāt programmu slīdošo automaģistrāļu ieviešanai tajos koridoros, kur tas ir dzīvotspējīgi un kur tās attīstība ir saistīta ar uzņēmējdarbības interesēm.

II.Dzelzceļa maksas prēmijām par kravu pārvadājumiem vismaz 5 gadu laikposmā.

III.Atbalsta programma dzelzceļa kravu pārvadājumiem, tostarp stimuli, kas veicina modālo pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu un modernizāciju un inovāciju dzelzceļa transporta nozarē.

417

C1.R2

M

Lietojumprogrammu izstrāde transporta infrastruktūras ieguldījumu izmaksu un ieguvumu analīzes īstenošanai

Rīka pieejamība oficiālā tīmekļa vietnē

4. CET.

2025

Lietojumprogrammu izstrāde un pieejamība oficiālā tīmekļa vietnē, lai veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi par ieguldījumiem dažādu transporta veidu infrastruktūrā saskaņā ar ilgtspējas, sociālajiem un vides apsvērumiem, kas izklāstīti Ilgtspējīgas mobilitātes likumā paredzētajā oficiālajā metodikā.

418

C1.R2

M

Smilškastes birojs

Noteikumi par stāšanos spēkā

2. CET.

2026

Karaļa dekrēta, ar ko izveido transporta ministrijas organizatorisko struktūru un nosaka “Sandbox” biroja īpašās kompetences, publicēšana un stāšanās spēkā.

4

C1.I1

T

Budžets, kas iztērēts pirkumiem vai ko piešķir pašvaldības, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti

Miljoni EUR

0

400

4. CET.

2022

Projekta vai subsīdiju piešķiršanaspublicēšanu Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā vai tādu izdevumu izpildi, kas saistīti ar pašvaldību iepirkumiem, kuri palīdz veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētas provincē, un noteiktos apstākļos to var piešķirt arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parku pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); b) zemu emisiju zonu (LEZ) ieviešana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā pārvaldes pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvas mobilitātes stimulēšanai un prioritāšu noteikšanai.
Atlases kritēriji nodrošina, ka no kopējā galīgā budžeta 1 500 000 000 EUR apmērā vismaz 310 000 000 EUR palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mērķus ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 190 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

5

C1.I1

T

Budžets, kas iztērēts pirkumiem vai ko piešķir autonomie apgabali, vismaz EUR 900 miljonu apmērā, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti

Miljoni EUR

0

900

4. CET.

2023

Projekta vai subsīdiju piešķiršanaspublicēšana OV vai publiskā iepirkuma platformā, vai ar autonomo kopienu pirkumiem saistīto izdevumu izpilde. Autonomo kopienu projekti, piešķirtās subsīdijas un iepirkumi:
1) palīdzēt veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, nodrošinot subsīdijas privātiem uzņēmumiem, lai a) nodotu metāllūžņos vecus smagos transportlīdzekļus, b) atjaunotu savu smago pasažieru un kravas autoparku ar tīrākiem transportlīdzekļiem, c) pirktu vai pielāgotu savas piekabes vai puspiekabes intermodālajiem pārvadājumiem vai d) uzstādītu uzlādes un uzpildes punktus ar alternatīvām degvielām (elektrisko degvielu, LNG, CNG un biometānu); Subsīdijas būtu jāpiešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01);
vai
2) palīdzēt veicināt ilgtspējīgu mobilitāti provincē pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētu, atbalstot a) sabiedriskā transporta parku pārveidošanu, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); b) zemu emisiju zonu (LEZ) ieviešana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā pārvaldes pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi, lai par prioritāti noteiktu kolektīvo transportu un aktīvo mobilitāti, tostarp velotransporta infrastruktūru un gājēju joslas; e) stimulēt jaunu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanu Spānijā transporta nozarē; F) stāvvietu atturēšanai, kas atrodas ārpus šīm pašvaldībām un provinces galvaspilsētām, lai samazinātu satiksmi, kas nonāk pilsētas centrā; g) dzelzceļa transporta sistēmas, piemēram, metro vai dzelzceļu, paplašināšana vai modernizācija;h) digitalizācijas projekti, kas papildina ilgtspējīgas mobilitātes atbalsta pasākumus, tostarp reāllaika informācijas sistēmas par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, mobilitāte kā pakalpojums, projekti, kuru mērķis ir uzlabot intermodālo vai starppakalpojumu biļešu pārdošanu, projekti satiksmes un mobilitātes pārvaldības un informācijas analīzes atbalstam, lai palielinātu transporta sistēmas efektivitāti, un i) citi projekti, kas: I. Palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti, jo īpaši pilsētu teritorijās ii) Stimulēt privātā transporta izmantošanas samazināšanu pilsētu un lielpilsētu teritorijās iii. Stimulēt sabiedriskā transporta izmantošanu vai iv) Stimuli aktīvai un veselīgai mobilitātei.
Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 900 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

6

C1.I1

T

Pabeigti projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās

Skaits

0

25

4. CET.

2023

Ir pabeigti vismaz 25 projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai pilsētu un lielpilsētu teritorijās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un noteiktos apstākļos — pilsētu teritorijās no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju.
Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, ir šādi:
i. Pašvaldību izstrādātie projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētu provincē, un noteiktos apstākļos tos var piešķirt arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parku pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); b) zemu emisiju zonu (LEZ) ieviešana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā pārvaldes pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvas mobilitātes stimulēšanai un prioritāšu noteikšanai. Projekts ir noteiktu, savstarpēji saistītu un koordinētu darbību kopums, ko veic ar kopīgu mērķi noteiktā termiņā un budžetā un kam tiek pieprasīta subsīdija. Viena pašvaldība var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu.
II. Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti pilsētu un lielpilsētu teritorijās un ko izstrādājuši autonomie apgabali. Tas attiecas uz a) līdz i) tipoloģijām, kas norādītas ieguldījumā C1.I1. Pilsētu un lielpilsētu teritorijas ir pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, galvaspilsētas provincēs un noteiktos apstākļos pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 20000 iedzīvotāju. Katrs autonomais apgabals var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu.
III. Projekti, kas nodrošina subsīdijas privātiem uzņēmumiem, lai a) nodotu metāllūžņos vecus smagos transportlīdzekļus, b) atjaunotu savu smago pasažieru un kravas autoparku ar tīrākiem transportlīdzekļiem, c) iegādātos vai pielāgotu savas piekabes vai puspiekabes intermodālajiem pārvadājumiem vai d) uzstādītu uzpildes punktus ar alternatīvām degvielām (elektrisko degvielu, LNG, CNG un biometānu). Vismaz 3000 smago transportlīdzekļu vai uzpildes punktu ir jāsubsidē, lai ņemtu vērā, ka ir pabeigts viens projekts, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Subsīdijas būtu jāpiešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

7

C1.I1

T

Budžets, kas iztērēts pirkumiem vai ko piešķir pašvaldības, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti

Miljoni EUR

400

1 500

4. CET.

2024

Projekta vai subsīdiju piešķiršanaspublicēšanu Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā vai tādu izdevumu izpildi, kas saistīti ar pašvaldību iepirkumiem, kuri palīdz veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētas provincē, un noteiktos apstākļos to var piešķirt arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parku pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); b) zemu emisiju zonu (LEZ) ieviešana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā pārvaldes pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvas mobilitātes stimulēšanai un prioritāšu noteikšanai.
Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 310 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 190 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

(Pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembris)

8

C1.I1

T

Līgumi vai citi juridiskie instrumenti, kas piešķirti valsts ceļu uzlabošanai pilsētu teritorijās

Līgums vai cits juridisks instruments

0

35

2. CET.

2023

Vismaz 35 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas piešķirti, lai uzlabotu valsts ceļus pilsētu teritorijās. Projekti ietver jaunu velojoslu būvniecību, gājēju zonu paplašināšanu, stāvvietu samazināšanu vai drošības uzlabošanu uz krustojumiem.

9

C1.I1

T

Pabeigti projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās

Skaits

25

280

4. CET.

2025

Ir pabeigti vismaz 280 projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti 150 pilsētu teritorijās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un noteiktos apstākļos pilsētu teritorijās no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju.
Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, ir šādi:
i. Pašvaldību izstrādātie projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētu provincē, un noteiktos apstākļos tos var piešķirt arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parku pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); b) zemu emisiju zonu (LEZ) ieviešana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā pārvaldes pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvas mobilitātes stimulēšanai un prioritāšu noteikšanai. Projekts ir noteiktu, savstarpēji saistītu un koordinētu darbību kopums, ko veic ar kopīgu mērķi noteiktā termiņā un budžetā un kam tiek pieprasīta subsīdija. Viena pašvaldība var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu.
II. Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti pilsētu un lielpilsētu teritorijās un ko izstrādājuši autonomie apgabali. Tas attiecas uz a) līdz i) tipoloģijām, kas norādītas ieguldījumā C1.I1. Pilsētu un lielpilsētu teritorijas ir pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, provinces galvaspilsētas un pašvaldības, kurās noteiktos apstākļos ir vairāk nekā 20000 iedzīvotāju. Katrs autonomais apgabals var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu.
III. Projekti, kas nodrošina subsīdijas privātiem uzņēmumiem, lai a) nodotu metāllūžņos vecus smagos transportlīdzekļus, b) atjaunotu savu smago pasažieru un kravas autoparku ar tīrākiem transportlīdzekļiem, c) iegādātos vai pielāgotu savas piekabes vai puspiekabes intermodālajiem pārvadājumiem vai d) uzstādītu uzpildes punktus ar alternatīvām degvielām (elektrisko degvielu, LNG, CNG un biometānu). Vismaz 3000 smago transportlīdzekļu vai uzpildes vai uzlādes punktu, vai uzpildes punktu ir jāsubsidē, lai ņemtu vērā, ka ir pabeigts viens projekts, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Subsīdijas būtu jāpiešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

(Pamatscenārijs: 2023. gada 31. decembris)

10

C1.I1

T

Uzlaboti valsts ceļi pilsētu teritorijās, lai veicinātu jaunus mobilitātes veidus

Skaits

0

34

4. CET.

2025

Uzlaboti vismaz 34 valsts ceļi pilsētu teritorijās, izbūvējot jaunas velojoslas, paplašinot gājēju zonas, samazinot stāvvietu skaitu vai uzlabojot drošību uz krustojumiem.
Šos ieguldījumus veic Satiksmes, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrija uz ceļiem, kas tai pieder pilsētu teritorijās.

11

C1.I2

T

Balva inovatīviem projektiem, kas veicina elektromobilitāti

Miljoni EUR

0

250

2. CET.

2023

Publicēts paziņojums par vismaz 250 miljonu eiro piešķiršanu uzaicinājumos, ar kuriem atbalsta inovatīvus projektus, kas veicina elektromobilitāti. Atlases kritēriji, ko izmanto uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus atbalsta shēmu piešķiršanai, ietver: I) ietekmes uz vidi samazināšana, ii) tehniskā un ekonomiskā dzīvotspēja, iii) tehnoloģiskās attīstības un inovācijas līmenis, iv) atkārtojamība un mērogojamība, v) ar projektu saistītā darbvietu radīšana, tieša un netieša ietekme uz vērtības ķēdi un sinerģija ar citām nozarēm, galvenokārt rūpniecības nozarēm.

12

C1.I2

T

Elektrotransportlīdzekļu un uzlādes punktu subsīdiju pieprasījumu reģistrācija

Skaits

0

238 000

4. CET.

2023

Subsīdiju pieprasījumu reģistrācija vismaz 238000 elektrotransportlīdzekļu (BEV, REEV, PHEV vai FCEV) un uzlādes punktiem, tostarp uzlādes punktiem, kas paredzēti publiskai izmantošanai dzīvojamos rajonos, kā arī valsts ceļu tīklā, jo pieprasījumi ir nešķirami no elektrotransportlīdzekļiem un/vai uzlādes punktiem.

419

C1.I2

T

Ieviestie elektrotransportlīdzekļi un uzlādes punkti

Skaits

0

238 000

4. CET.

2025

Vismaz 238000 elektrotransportlīdzekļu (BEV, REEV, PHEV vai FCEV) un uzlādes punktiem, tostarp publiski izmantojamiem uzlādes punktiem dzīvojamos rajonos, kā arī izvērstajā valsts autoceļu tīklā.

13

C1.I2

T

Novatorisku elektromobilitātes veicināšanas projektu pabeigšana

Skaits

0

85

4. CET.

2025

Ir pabeigti vismaz 85 projekti, kas īstenoti saskaņā ar atbalsta programmu inovācijas projektiem elektromobilitātes jomā (MOVES Singulares).

14

C1.I3.

T

Modernizētas tuvsatiksmes dzelzceļa līnijas

Skaits (km)

0

200

2. CET.

2023

Modernizētas vismaz 200 km maza attāluma dzelzceļa līnijas. Intervencēs var iekļaut (bet ne tikai) jebkuru no šādiem pasākumiem: Platformas vai sliežu ceļa atjaunošana vai elektrifikācijas, drošības un sakaru/signalizācijas iekārtu vai drošības sistēmu uzlabošana, un to īsteno visā valsts teritorijā.

15

C1.I3.

T

Stacijas ir uzlabojušās, pateicoties digitalizācijai

Skaits

0

420

2. CET.

2023

Ar visiem vai dažiem projektiem, ko RENFE izstrādāja kā SPO operators, tika uzlabotas vismaz 420 stacijas, un turpmāk bija uzskaitītas šādas stacijas:
• Drošības sistēmu digitalizācija stacijās (piemēram, vieda videoanalītika, kiberdrošība un krāpšanas kontrole)
• Pasažieru informācijas sistēmas
• Piekļuves staciju piekļuves kontroles uzlabošana
• Biļešu tirdzniecības automātu projekti
• Telpu pielāgošana

16

C1.I3.

T

Uzlabotas vai jaunas īsa attāluma dzelzceļa līnijas

Skaits

0

20

2. CET.

2023

ADIF/ADIF AV uzlaboja vismaz 20 maza attāluma dzelzceļa līniju stacijas vai no jauna uzbūvēja stacijas. Darbi cita starpā var ietvert piekļūstamības darbus, ēku vai platformu modernizāciju, jaunu staciju būvniecību un/vai jaunu vai atjaunotu sliežu ceļu būvniecību.

17

C1.I3.

T

Līgumi vai citi juridiskie instrumenti, kas piešķirti ieguldījumiem maza attāluma dzelzceļa līnijās

Līgums vai cits juridisks instruments

0

288

2. CET.

2023

Vismaz 288 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas piešķirti valsts teritorijā un attiecas uz ieguldījumiem maza attāluma dzelzceļa līnijās.

18

C1.I3.

T

Modernizētas tuvsatiksmes dzelzceļa līnijas

Skaits (km)

200

700

2. CET.

2026

Modernizētas vismaz 700 km maza attāluma dzelzceļa līnijas. Intervencē ietilpst (bet ne tikai) kāds no turpmāk minētajiem pasākumiem: Platformas vai sliežu ceļa atjaunošana vai elektrifikācijas, drošības un sakaru/signalizācijas iekārtu vai drošības sistēmu uzlabošana, un to īsteno visā valsts teritorijā.

(Bāzlīnija: mērķrādītāja Nr. 14 izpildes datums)

19

C1.I3.

T

Stacijas ir uzlabojušās, pateicoties digitalizācijai

Skaits

420

850

2. CET.

2026

Ar visiem vai dažiem projektiem, ko RENFE izstrādāja kā SPO operators, tika uzlabotas vismaz 850 stacijas, un turpmāk bija uzskaitītas šādas stacijas:
• Drošības sistēmu digitalizācija stacijās (piemēram, vieda videoanalītika, kiberdrošība un krāpšanas kontrole)
• Pasažieru informācijas sistēmas
• Piekļuves staciju piekļuves kontroles uzlabošana
• Biļešu tirdzniecības automātu projekti
• Telpu pielāgošana

(Pamatscenārijs: Mērķrādītāja izpildes datums)

20

C1.I3.

T

Uzlabotas vai jaunas īsa attāluma dzelzceļa līnijas

Skaits

20

70

2. CET.

2026

ADIF/ADIF AV uzlaboja vai no jauna uzbūvēja vismaz 70 maza attāluma dzelzceļa līniju stacijas. Darbi var ietvert (bet ne tikai) piekļūstamības darbus, ēku vai platformu modernizāciju, jaunu staciju būvniecību un/vai jaunus vai atjaunotus sliežu ceļus.

(Pamatscenārijs: Mērķrādītāja atsijāšanas datums)

A.4. Aizdevuma atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C1.R3) — Karaliskais dekrēts, ar ko reglamentē minimālos kritērijus mazemisiju zonām

Šīs reformas mērķis ir panākt, ka stājas spēkā 27. decembra Karaļa dekrēts Nr. 1052/2022, ar ko nosaka minimālās prasības, kuras jāievēro zemu emisiju zonām (LEZ), ko vietējās iestādes izveidojušas pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un salu teritorijās saskaņā ar juridiskajām prasībām, kas noteiktas 20. maija Likuma Nr. 7/2021 14. panta 3. punktā.

Šīs Karaļa dekrētā noteiktās minimālās prasības attiecas uz:

— vietējo iestāžu pienākums noteikt konkrētus pasākumus, kas jāīsteno, lai sasniegtu LEZ mērķus, proti, uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī veicināt atbilstību mērķiem attiecībā uz troksni, ilgtspējīgu mobilitāti un energoefektivitāti transportlīdzekļu izmantošanā. Šo pasākumu mērķis ir veicināt modālo pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, par prioritāti nosakot aktīvo mobilitāti un sabiedrisko transportu.

— Pienākums norobežot VZZ, ņemot vērā to braucienu sākumpunktu un galamērķi, kuros tiek uzskatīts par nepieciešamu iejaukties, izmantojot modālo pārvirzi vai veicinot braucienu samazināšanu.

— LEZ platība ir adekvāta un pietiekama, lai sasniegtu noteiktos mērķus, un samērīga ar tiem. Ar karaļa dekrētu paredz iespēju pēc vietējo iestāžu lēmuma izveidot vairākus VZ lielākās pilsētās, kā arī salu teritorijās.

— Kvantitatīvi nosakāmu gaisa kvalitātes mērķu noteikšana, kas nodrošina uzlabojumu salīdzinājumā ar pamatscenāriju bez LEZ. LEZ papildus palīdz sasniegt Pasaules Veselības organizācijas gaisa kvalitātes direktīvās noteiktās pamatvērtības.

— LEZ projektā iekļauj izmērāmus un kvantificējamus mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai LEZ līdz 2030. gadam, kas atbilst Nacionālajā integrētajā enerģētikas un klimata plānā (PNIEC) noteiktajiem mērķiem, jo īpaši mērķim samazināt privāto mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

— Aizliegumi vai ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļiem, to kustību un novietošanu stāvvietā atkarībā no to piesārņošanas potenciāla.

Ar karaļa dekrētu iepriekš pastāvošajiem LEZ, kas izveidoti pirms Karaļa dekrēta 1052/2022 apstiprināšanas, piešķir 18 mēnešu pārejas periodu, lai pielāgotos šīm minimālajām prasībām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada decembrim.

A.5. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

L1

C1.R3

M

Karaļa dekrēta, ar ko reglamentē zemas emisijas zonas (LEZ), stāšanās spēkā

Karaļa dekrēta noteikums par tā stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Stājas spēkā 27. decembra Karaļa dekrēts Nr. 1052/2022, ar ko reglamentē mazemisiju zonas (LEZ)

B. KOMPONENTS 02: Spānijas pilsētprogrammas īstenošana: Pilsētu rehabilitācijas un reģenerācijas plāns

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents attiecas uz ēku energorehabilitāciju, to dekarbonizāciju un to kvalitātes un komforta uzlabošanu. Tā pievēršas arī sociālajiem īres mājokļiem, palielinot to fondu un nodrošinot taisnīgāku un iekļaujošāku atveseļošanu. Turklāt komponenta mērķis ir risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, atbalstot sociālos vai cenas ziņā pieejamus īres mājokļus. Ir iekļautas arī digitalizācijas darbības. Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents atbalsta Spānijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) īstenošanu, kurā paredzēta 1200000 dzīvojamo ēku renovācija līdz 2030. gadam un siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu renovācija vidēji 300000 dzīvojamo ēku gadā. Šajā sakarā Spānija ierosina:

a)Izstrādāt un īstenot reformu pasākumus, tostarp Spānijas pilsētprogrammu, Spānijas ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, Mājokļu likumu, likumu par arhitektūras uzlabošanu un “vienas pieturas aģentūru” izveidi ēku renovācijai;

b)vismaz 410000 renovācijas darbību ietvaros renovēt vismaz 285000 unikālu dzīvojamo ēku, vismaz 600 hektārus pilsētu teritoriju, vismaz 40000 dzīvojamo ēku ekvivalentu un 690 000 m 2 nedzīvojamo ēku ekvivalentu, kas līdzvērtīgs vismaz 4300 dzīvojamām ēkām un 230 000 m 2 nedzīvojamām ēkāmpašvaldībās un pilsētu teritorijās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, un vismaz 1 230 000 m 2 publisko ēku līdz 2026. gadam, panākotvidējo primārās enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 30 % apmērā, tostarp renovējot un modernizējot siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas;

c)būvēt vismaz 20000 jaunu mājokļu sociālās īres vajadzībām vai par pieņemamām cenām ar primārās enerģijas pieprasījumu, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām;

d)vietējā līmenī īstenot vismaz 100 izmēģinājuma projektus, kas atbalsta energoefektivitāti un Spānijas pilsētprogrammas īstenošanu; un

e)uzlabot piekļuvi finansējumam energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu būvniecībai un renovācijai un attīstīt kapitāla tirgus šajās jomās.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2023 un Nr. 4 2022, lai palielinātu energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību, tostarp veicot renovāciju. Tas arī atbalsta zaļo pārkārtošanos (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2023, 1 2022 un 3 2019) un jo īpaši energoefektivitātes uzlabojumus (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī uzlabo atbalstu ģimenēm (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2; Konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2020) un palīdz ātrāk īstenot nobriedušus publisko investīciju projektus un veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C2.R1) — Spānijas pilsētprogrammas (un ar to saistītā rīcības plāna) īstenošana

Šā pasākuma mērķis ir sagatavot un apstiprināt Spānijas pilsētprogrammu, kas būs stratēģisks un nereglamentējošs dokuments, kurā ilgtspēja iekļauta pilsētu attīstības politikas jomā. Tā ir arī darba metode, kas virza visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, lai panāktu taisnīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību to konkrētajās teritorijās un kalpotu vietējai pārvaldei, pilsētām un ciematiem neatkarīgi no to iedzīvotāju skaita, jo tā ir instruments ar stratēģisku, integrētu un visaptverošu perspektīvu, kā prasīts ES pilsētprogrammā un Jaunajā Leipcigas hartā.

Spānijas pilsētprogramma ietver analīzi par trūkumiem un problēmām, ar ko saskaras Spānijas pilsētas un ciemati, lai panāktu vides ziņā ilgtspējīgu, sociāli saliedētu un ekonomiski iespējamu pilsētattīstību. Tas ietver stratēģisku satvaru, kas strukturēts, pamatojoties uz šādām desmit stratēģiskām problēmām: demogrāfija; vides aizsardzībā; ekonomiskā un sociālā joma; pašreizējais stāvoklis ēku fondā; neaizsargātība pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi; (liela) atkarība no tūrisma; un ar piesārņojumu saistītiem riskiem.

Pilsētprogrammā iekļauj arī īpašu rīcības plānu valsts administrācijai un norādījumus, lai palīdzētu vietējām struktūrām sagatavot savus vietējos rīcības plānus saskaņā ar vispārējās valsts administrācijas ierosināto metodiku, apņemoties uzlabot publisko un publiskā un privātā sektora pārvaldību. Investīcija Nr. 6 papildina šo reformu, atbalstot vismaz 100 vietējo rīcības plānu sagatavošanu.

Kā daļu no pilsētprogrammas un ņemot vērā nepieciešamību izpildīt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti un energoefektivitāti, Spānija izstrādā ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, lai atbalstītu valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda renovāciju. Tas ietver gan publiskās, gan privātās ēkas un līdz 2050. gadam izveido ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, veicinot esošo ēku izmaksefektīvu pārveidi par gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Reforma (C2.R2) — Spānijas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna 2020. gada atjauninājums

Šā pasākuma mērķis ir īstenot ilgtermiņa renovācijas stratēģiju (ERESEE). Tas ietver darbības, ar kurām sagatavo, apspriež īpašās darba grupās, apstiprina un izplata ilgtermiņa renovācijas stratēģijas rīcības plāna stratēģisko dokumentu. Rīcības plāns ir saskaņā ar ERESEE iekļautajām darbībām. Lai īstenotu ERESEE, izveido vairākas darba grupas, lai izstrādātu skaidrus ieteikumus pilsētvides rehabilitācijas un reģenerācijas rīcības plāna īstenošanai. Ziņojumus ar darba grupu ieteikumiem publicē.

ERESEE III daļā “Īstenošana” ERESEE iekļauj darbību kopumu, tostarp reformu kopumu kā daļu no ceļveža, kas veicina pilsētu rehabilitāciju un atjaunošanu un veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ceļvedis ir strukturēts, pamatojoties uz vienpadsmit asīm un darbībām, kuru mērķis ir uzlabot pārvaldību, regulējumu un finansējumu. Šo ceļvedi iekļauj stratēģiskajā dokumentā kā galveno soli ERESEE īstenošanā. Visbūtiskākās darbības ir šādas:

-Atjaunot publiskās pārvaldes ēkas (saskaņotas ar Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 11. komponentu);

-fondu jomas, kurās jāveic uzlabojumi, tostarp jauni nodokļi, kas labvēlīgi renovācijai, gan dzīvojamo ēku, gan terciārajā sektorā;

-veicināt un mobilizēt privāto finansējumu;

-cīnīties pret enerģētisko nabadzību;

-ieviest jaunu enerģētikas modeli ēku sektorā, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas patēriņu ēkās;

-aktivizēt un apkopot rehabilitācijas pieprasījumu;

-uzlabot piedāvājuma apstākļus, veicinot rehabilitācijas nozares modernizāciju ar pētniecības, izstrādes un inovācijas, digitalizācijas un uzraudzības, prasmju un apmācības palīdzību;

-izplatīt informāciju iedzīvotājiem un uzņēmumiem un apmainīties ar labu praksi starp pārvaldes iestādēm; un

-izstrādāt statistiku un rādītājus valsts finansēto darbību uzraudzībai, lai varētu pienācīgi novērtēt valsts politiku.

Šis stratēģiskais dokuments ļaus īstenot ERESEE Spānijas pilsētprogrammas ietvaros, integrējot dažādas pārvaldes iestādes (centrālās, reģionālās un vietējās).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C2.R3) — Mājokļu likums

Šā pasākuma mērķis ir ar Mājokļu likumu ieviest pirmo šāda veida regulējumu Spānijā, lai pievērstos dažādiem publiskās plānošanas, plānošanas un sadarbības instrumentiem, kas jau ir ieviesti, lai atbalstītu tiesības uz pienācīgu un pienācīgu mājokli. Tā attiecas uz esošā publiskā un privātā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī dzīvojamās vides, kurā tās atrodas, atjaunošanu un atjaunošanu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Likums attiecas uz pietiekama mājokļu fonda nodrošināšanu īres īpašumam, kas pieejams par pieņemamām cenām.

Tiesību akti attiecas uz dažādiem plānošanas, plānošanas un sadarbības instrumentiem, lai nodrošinātu tiesību uz pienācīgu un pienācīgu mājokli īstenošanu, tostarp — kā vienu no prioritātēm — esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī dzīvojamās vides, kurā tās atrodas, atjaunošanu un atjaunošanu.

Turklāt likums veicina cenas ziņā pieejamu un sociālu mājokļu piedāvājuma palielināšanu, nodrošinot atbilstību prasībām, kas pašlaik ir noteiktas gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar Ēku tehniskā kodeksa (CTE) energotaupības pamatdokumentu (DB-HE), un izvairās no pasākumiem, kas vidējā termiņā varētu kavēt mājokļu piedāvājumu.

Šo reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma (C2.R4) — Arhitektūras un ēku vides kvalitātes likums un jauna valsts arhitektūras stratēģija

Šā likuma mērķis ir atzīt arhitektūras un ēku kvalitāti par sabiedrisku labumu, uzlabot dzīves kvalitāti, veicināt arhitektūras sociālās saknes, veicināt pilsētu teritoriju un centru ilgtspējīgu attīstību, veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī aizsargāt un aizsargāt kultūras un dabas mantojumu.

Šajā nolūkā likums attiecas uz dažādām iniciatīvām un darbībām, kas cieši saistītas ar rehabilitācijas un reģenerācijas programmām šajā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā. Tiesību akti jo īpaši reglamentē: I) administratīvās sadarbības pasākumi arhitektūras, inženiertehnisko un pilsētplānošanas projektu un būvdarbu iepirkuma jomā; instrumenti labas prakses izplatīšanai un atbalstam, apmācībai un publiskā un privātā sektora partnerībām; un iii) rehabilitācijas veicināšana no visaptverošas perspektīvas, piemēram, no iepriekš aprakstītās perspektīvas.

Šo reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma (C2.R5) — Renovācijas biroji (“vienas pieturas aģentūra”)

Šā pasākuma mērķis ir veicināt un paplašināt dažās pašvaldībās izveidotos vietējos renovācijas birojus, lai palīdzētu mājsaimniecībām un īpašnieku kopienām veikt ļoti sarežģītos dzīvojamās ēkas atjaunošanas uzdevumus.

Šajā nolūkā šis pasākums vēl vairāk veicina un paplašina šo pieeju, izveidojot procesu, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un sadarbību starp centrālajām, reģionālajām un/vai vietējām pašvaldībām. Tas ietver visa publiskā atbalsta koordinācijas pastiprināšanu (centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī). Šajos vienas pieturas aģentūrās iesaista visus pārvaldes līmeņus, lai maksimāli palielinātu renovācijas darbību efektivitāti.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reforma (C2.R6) — Uzlabots finansējums renovācijas darbībām

Šā pasākuma mērķis ir novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem renovācijas darbības uzsākšanai, proti, piekļuvi finansējumam ar izdevīgiem nosacījumiem. Lai saņemtu renovācijas aizdevuma apstiprinājumu, dažkārt ir nepieciešams piešķirt individuālu individuālu aizdevumu katram atsevišķam ēkas īpašniekam. Tas ir šķērslis ēku pilnīgai un integrētai renovācijai.

Lai risinātu šo jautājumu, pasākums:

-Izveido jaunu Instituto de Crédito Oficial (ICO) garantiju pozīciju, lai daļēji segtu risku, ka privātas finanšu iestādes piešķir aizdevumus dzīvojamo ēku renovācijai;

-veicina īpašu regulatīvo noteikumu pieņemšanu, tostarp horizontālā īpašuma likuma reformu, lai uzlabotu īpašnieku kopienu piekļuvi finansējumam; un

-mudina finanšu iestādes izmantot zaļo finansējumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija (C2.I1) — Rehabilitācijas programma ekonomikas un sociālajai atveseļošanai dzīvojamā vidē

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt energoefektivitātes renovāciju dzīvojamās ēkās un apkaimēs. Darbības saskaņā ar šo pasākumu īsteno vismaz 410000 renovācijas darbību vismaz 285000 unikālo mājokļu, panākot primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vidēji par vismaz 30 %, ko verificē ar energosnieguma sertifikātiem. Atbalsta šādas darbības:

a)Programma energorenovācijas atbalstam apkaimju līmenī. Programmā renovē vismaz 600 hektārus pilsētu teritoriju, panākot primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vidēji par vismaz 30 %, ko apliecina energoefektivitātes sertifikāti. Darbības ietver energoefektivitātes uzlabošanu, elektromobilitātes infrastruktūras izvēršanu, ēku pieejamības uzlabošanu un bīstamu vielu aizvākšanu. Ne vairāk kā 15 % no pasākuma ir paredzēti uzlabojumiem apkaimju līmenī, piemēram, āra apgaismojuma, veloceliņu, zaļās infrastruktūras un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai, ņemot vērā apkaimes sociālekonomiskās iezīmes.

b)Programma dzīvojamo ēku energorenovācijas atbalstam. Atbalsta līmenis ir augstāks tām darbībām, kurām primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums ir lielāks, un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Darbības ietver energoefektivitātes uzlabošanu, elektromobilitātes infrastruktūras izvēršanu, ēku pieejamības uzlabošanu un bīstamu vielu aizvākšanu.

c)Darbību kopums attiecas uz energorenovācijas stimuliem. Tas cita starpā ietver i) iespēju atskaitīt renovāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ja tiek panākts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vismaz par 30 %, un ii) finansēšanas satvara uzlabošanu, veicinot publiskā un privātā sektora partnerības.

Karaļa dekrētā nosaka tehniskās prasības, lai nodrošinātu atbilstību vidējam primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumam par 30 %. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumus apstiprina ar Karaļa dekrētlikumu, un to mērķis ir noteikt nodokļu atvieglojumus ēku atjaunošanas darbībām, lai uzlabotu energoefektivitāti.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C2.I2) — Programma sociālo īres mājokļu būvniecībai energoefektīvās ēkās

Šā pasākuma mērķis ir būvēt vismaz 20000 jaunu mājokļu sociālās īres vajadzībām vai par pieņemamām cenām, kas atbilst energoefektīviem kritērijiem. Tos jo īpaši būvē teritorijās, kurās sociālie mājokļi pašlaik ir nepietiekami, un uz valsts zemes. Katra mājokļa būvniecība saskaņā ar šo pasākumu var saņemt arī papildu atbalstu no ICO aizdevumu mehānisma sociālo mājokļu veicināšanai (C2.I7), ciktāl tā nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Sociālo mājokļu primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēku vajadzības. Šajā nolūkā Karaļa dekrētā ir noteiktas tehniskās prasības, lai ierobežotu primārās enerģijas pieprasījuma vērtību līdz 80 % no robežvērtības, kas noteikta Ēku tehniskā kodeksa (CTE) HE 0. iedaļā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C2.I3) — Ēku energorehabilitācijas programma

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt vismaz 40000 dzīvojamo ēku un 690 000 m 2nedzīvojamo ēku energorenovāciju, uzlabojot energoefektivitāti un integrējot atjaunīgo enerģiju. Programma atbalsta tikai atjaunojamos energoresursus, izņemot fosilo kurināmo, nodrošina augstāku atbalsta intensitāti energokopienām un ļauj priekšfinansēt renovācijas darbības. Īpašās darbības ietver energoefektivitātes uzlabošanu ar siltumizolāciju, atjaunojamās enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās un apgaismojuma sistēmas uzlabošanu. Ir paredzēts atbilstības kritērijs, ka ar energoefektivitātes sertifikātiem vidēji tiek panākts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vismaz par 30 %.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C2.I4) — Reģenerācijas programma un demogrāfiskās problēmas

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt ēku renovāciju pašvaldībās un pilsētu teritorijās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju. Darbības ietver ēku, publiskā aprīkojuma un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un patēriņu, īpašnieku pašpatēriņu un vietējās energokopienas, kā arī ilgtspējīgu mobilitāti (piemēram, elektrouzlādes stacijas). Veic divu veidu darbības:

a)Energoefektivitātes ziņā dzīvojamās ēkās veic vismaz 4300 energorenovācijas un nedzīvojamās ēkās — 230 000 m², panākot, ka primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vidēji ir vismaz 30 %, ko verificē ar energosnieguma sertifikātiem.

b)Vismaz 500 unikālu tīras enerģijas projektu īsteno, izmantojot konkursus vai vietējo iestāžu investīcijas šādās jomās: atjaunīgu elektrisko vai siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtu uzstādīšanu sabiedriskajās ēkās vai infrastruktūrā (tostarp vismaz 80 % pašpatēriņu); II) publisko ēku vai infrastruktūras energorenovācija (vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma, ko pārbauda ar energoefektivitātes sertifikātiem); III) ilgtspējīga mobilitāte (projekti par modālo pārvirzi vai elektrisko mobilitāti); IV) samazināt gaismas piesārņojumu, uzlabojot sabiedrības apgaismojumu; un v) vietējā energokopiena vai citi sabiedrības virzīti projekti šajās pašvaldībās.

Šajā nolūkā Oficiālajā Vēstnesī publicē regulatīvo bāzi un aicinājumu piešķirt ieguldījumu atbalstu, ko attiecina uz vietējām iestādēm.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C2.I5) — Publisko ēku atjaunošanas programma

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt energorenovāciju publiskās ēkās, tostarp publiskajā pārvaldē, izglītības, sociālās aprūpes, sporta, veselības, kultūras vai sabiedrisko pakalpojumu jomā. Vismaz 1 230 000 m 2sabiedrisko ēku renovē, panākot, ka primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vidēji ir vismaz 30 %, ko verificē ar energoefektivitātes sertifikātiem. Pasākums atbalsta: ūdens, materiālu izmantošanas, atkritumu apsaimniekošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām uzlabošana; II) ēku pieejamības uzlabošana; III) bīstamu vielu aizvākšana un iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošana; un iv) ēku saglabāšana.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C2.I6) — Atbalsta programma izmēģinājuma projektu izstrādei Spānijas pilsētprogrammas vietējiem rīcības plāniem

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt vietējās pašvaldības Spānijas pilsētprogrammas desmit stratēģisko mērķu īstenošanā, apstiprinot vismaz 100 vietējos rīcības plānus. Spānijas pilsētprogrammas desmit stratēģiskie mērķi ir šādi: zemes izmantošanas plānošana un racionālāka izmantošana, tās saglabāšana un aizsardzība; II) izvairīties no pilsētu izplešanās un atjaunot esošās pilsētas; III) novērst un samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un noturību; resursu ilgtspējīga izmantošana un aprites ekonomikas veicināšana; tuvuma un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšana; VI) veicināt sociālo kohēziju un censties panākt līdztiesību; VII) veicināt un stimulēt pilsētu ekonomiku; VIII) mājokļa pieejamības nodrošināšana; IX) digitālās inovācijas vadība un veicināšana; un x) uzlabot līdzdalības un pārvaldības instrumentus.

Pasākums i) kalpo par paraugu un ceļvedi citām vietējām pašvaldībām, izstrādājot savus rīcības plānus; īstenot Spānijas pilsētprogrammu ar rīcības plāniem vietējā līmenī; un iii) īstenot konkrētus projektus kā daļu no vietējiem rīcības plāniem, lai uzsvērtu Spānijas pilsētprogrammas potenciālu. Atbalstu piešķir konkursa kārtībā, un tas jo īpaši ietver transversālus un integrētus projektus ar stratēģisku redzējumu un pārvaldības modeli, kas nodrošina visplašāko līdzdalību.

Investīcijas saskaņā ar šo pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

21

C2.R1

M

Spānijas pilsētprogrammas un ilgtermiņa renovācijas stratēģijas energoefektivitātes atjaunošanai ēku sektorā stāšanās spēkā Spānijā

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

2. CET.

2020

Stājas spēkā Spānijas pilsētprogramma kā valsts pilsētpolitika, kas nodrošina pilsētu integrētu un visaptverošu stratēģisko plānošanu, un 2020. gada atjauninājums ilgtermiņa renovācijas stratēģijai (ITRS) Spānijas ēku sektora energorehabilitācijai (ERESEE). ERESEE stratēģijas mērķis ir diagnosticēt ēku fondu Spānijā, novērst šķēršļus un radīt jaunas pieejas ēku renovācijas paplašināšanai, veicināt investīcijas nozarē, palielināt energotaupību un samazināt oglekļa emisijas saskaņā ar klimata mērķiem.

21.bis

C2.R2

M

Darba grupu ieteikumu publicēšana ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanai Spānijā

Darba grupu ieteikumu publicēšana

2. CET.

2023

Darba grupu detalizētu ieteikumu publicēšana par to, kā īstenot ilgtermiņa renovācijas stratēģijas (ITRS) 2020. gada atjauninājumu attiecībā uz Spānijas ēku sektora energorehabilitāciju (ERESEE). ERESEE stratēģijas mērķis ir diagnosticēt ēku fondu Spānijā, novērst šķēršļus un radīt jaunas pieejas ēku renovācijas paplašināšanai, veicināt investīcijas nozarē, palielināt energotaupību un samazināt oglekļa emisijas saskaņā ar klimata mērķiem. Lai īstenotu ERESEE, izveido vairākas darba grupas, lai izstrādātu skaidrus ieteikumus pilsētvides rehabilitācijas un reģenerācijas rīcības plāna īstenošanai. Sīki izstrādātajos ieteikumos iekļauj ceļvedi un metodiskās rokasgrāmatas katram veicamajam pasākumam, kas adresēts katram iesaistītajam aģentam (valsts pārvaldei, ieinteresētajām personām utt.).

22

C2.R3

M

Mājokļu likuma stāšanās spēkā, tostarp darbības, kas atbalsta mājokļu piedāvājuma palielināšanu saskaņā ar gandrīz nulles enerģijas ēkām

Mājokļu likuma noteikums par stāšanos spēkā

3. CET.

2022

Mājokļu likums attiecas uz dažādiem plānošanas, plānošanas un sadarbības instrumentiem, lai nodrošinātu tiesību uz pienācīgu un pienācīgu mājokli pienācīgu īstenošanu, tostarp — kā vienu no prioritātēm — esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī dzīvojamās vides, kurā tās atrodas, atjaunošanu un atjaunošanu. Likums veicina cenas ziņā pieejamu un sociālu mājokļu piedāvājuma palielināšanu, nodrošinot atbilstību prasībām, kas pašlaik ir noteiktas gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar Ēku tehniskā kodeksa (CTE) energotaupības pamatdokumentu (DB-HE).

23

C2.R4

M

Arhitektūras un celtniecības vides kvalitātes likuma stāšanās spēkā

Arhitektūras un celtniecības vides kvalitātes likuma noteikums par stāšanos spēkā

3. CET.

2022

Arhitektūras un celtniecības vides likuma pieņemšana, tostarp integrēta pieeja rehabilitācijai, kas veicinās gandrīz nulles enerģijas ēku fonda izaugsmi ne tikai starp jaunām ēkām, bet arī starp esošajām ēkām. Likums nosaka arhitektūras un apbūvētās vides kvalitātes principu, nosakot vides ilgtspēju un ieguldījumu energoefektivitātes mērķu sasniegšanā kā vienu no galvenajiem vērtēšanas kritērijiem un virzot nepieciešamo dzīvojamā fonda rehabilitāciju uz integrētu pieeju rehabilitācijai.

24

C2.R5

M

Karaļa dekrēta par renovācijas birojiem (“vienas pieturas aģentūras”) stāšanās spēkā

Karaļa dekrēta par renovācijas birojiem noteikums par stāšanos spēkā

3. CET.

2021

Karaļa dekrēta, ar ko nosaka renovācijas biroju (“vienas pieturas aģentūras”) darbības jomu un to finansēšanu, pieņemšana. Pirms Karaliskā dekrēta pabeigšanas tiek rīkota nozaru konference par mājokļiem un tiek pabeigts sabiedrības informēšanas posms un citas juridiskās procedūras.

25

C2.R6

M

Horizontālā īpašuma likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai atvieglotu rehabilitācijas finansēšanu

Horizontālā īpašuma likuma noteikums par stāšanos spēkā

3. CET.

2022

Grozījumi 21. jūlija Likumā Nr. 49/1960 (Horizontālā īpašuma likums) par kopīpašumu, lai veicinātu ēku renovācijas un uzlabošanas īstenošanu īpašnieku kopienās un piekļuvi finansējumam. Grozījuma mērķis ir atvieglot īpašnieku kopienu lēmumu pieņemšanu veikt ēku renovācijas darbus, kas palīdz uzlabot energoefektivitāti, un atvieglot piekļuvi banku finansējumam.

26

C2.I1

M

Stājas spēkā Karaļa dekrēts par atjaunošanas programmas īstenošanas tiesisko regulējumu; un Karaļa dekrētlikums, kas reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus programmas atbalstam

Karaļa dekrēta un Karaļa dekrētlikumu noteikums par stāšanos spēkā

3. CET.

2021

Pieņemt karaļa dekrētu, ar ko nosaka atjaunošanas programmas īstenošanas tiesisko regulējumu; un Karaļa dekrētlikumu, kas reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus programmas atbalstam. Karaļa dekrētā, ar ko nosaka tiesisko regulējumu, ir noteiktas tehniskās prasības, lai nodrošinātu atbilstību 30 % vidējam neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa samazinājumam. Pirms karaļa dekrēta pabeigšanas rīko nozaru konferenci par mājokļiem un pabeidz sabiedrības informēšanas posmu un citas juridiskās procedūras.

27

C2.I1

T

Mājokļu renovācijas darbību pabeigšana vai lēmumi piešķirt atbalstu mājokļu renovācijas darbību veikšanai, lai sasniegtu vai mēģinātu panākt primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 30 % (vismaz 231000 darbību vismaz 160000 unikālo mājokļu)

Skaits

0

231 000

4. CET.

2024

Vismaz 231000 dzīvojamo mājokļu renovācijas darbību vai lēmumi piešķirt atbalstu šo darbību veikšanai vismaz 160000 pabeigtos unikālos mājokļos, cenšoties panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (kumulatīvs). Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai istabu kopums — tostarp tās piederumi, lobiji un koridori — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas, tā kā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Mājokļu rehabilitācijas darbību skaitu nosaka kā visu to uzlabošanas un rehabilitācijas darbību summu (noteiktajās apkaimēs, ēku vai mājokļu līmenī), kas veiktas vai kurām atbalsts piešķirts ar administratīvu lēmumu, īstenojot vienu no atbalsta pozīcijām (pilnīga rehabilitācija vai būvniecības elementi) vai nodokļu atvieglojumus. Neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa vidējo ietaupījumu procentuālo daļu, kas vajadzīga, lai izpildītu 30 % minimālo vērtību, iegūst, atveseļošanas darbību kopumu līdzsvarojot ar atbalsta vai finansējuma summu, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Šis rādītājs ietver uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumus visās pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energoefektivitātes sertifikāti, kas agregēti, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu.

28

C2.I1

T

Pabeigta zeme teritorijās vai apkaimēs, uz kurām attiecas atjaunošana un kurās primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vidēji ir vismaz 30 % (ha)

Skaits (hektāri)

0

600

2. CET.

2026

Vismaz 600 hektāri zemes platībās vai apkaimēs, uz kurām attiecas atjaunošana. Šis skaitlis ietver to rajonu vai pilsētu teritoriju platību, uz kurām attiecas darbības, pamatojoties uz nolīgumiem saskaņā ar programmu. Darbības veic, nodrošinot tehniskās prasības, lai nodrošinātu atbilstību neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa vidējam samazinājumam par 30 % ēku renovācijā. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energoefektivitātes sertifikāti, kas agregēti, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu.

29

C2.I1

T

Mājokļu renovācijas darbību pabeigšana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 410000 darbību vismaz 285000 unikālo mājokļu)

Skaits

231 000

410 000

2. CET.

2026

Ir pabeigtas vismaz 410000 mājokļu renovācijas darbības vismaz 285000 unikālo mājokļu, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (kumulatīvs). Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai istabu kopums — tostarp tās piederumi, lobiji un koridori — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas, tā kā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Mājokļu rehabilitācijas gadījumu skaitu nosaka kā visu uzlabošanas un rehabilitācijas darbību summu (noteiktajās apkaimēs, celtniecības vai mājokļu līmenī), kas veiktas, īstenojot vienu no atbalsta pozīcijām (pilnīga rehabilitācija vai būvniecības elementi) vai nodokļu atvieglojumus. Neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa vidējo ietaupījumu procentuālo daļu, kas vajadzīga, lai izpildītu 30 % minimālo vērtību, iegūst, atveseļošanas darbību kopumu līdzsvarojot ar atbalsta vai finansējuma summu, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Šis rādītājs ietver uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumus visās pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energoefektivitātes sertifikāti, kas agregēti, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu. (Pamatscenārijs: 2024. gada 31. decembris)

30

C2.I2

M

Stājas spēkā Karaļa dekrēts par reglamentējošo noteikumu noteikšanu, lai īstenotu energoefektīvu sociālo īres mājokļu programmu, kas atbilst energoefektīviem kritērijiem

Karaļa dekrēta noteikums par stāšanos spēkā

3. CET.

2021

Pieņemts Karaļa dekrēts, ar ko nosaka tiesisko regulējumu energoefektīvu sociālo īres mājokļu programmas īstenošanai atbilstīgi energoefektīviem kritērijiem. Karaļa dekrētā nosaka tehniskās prasības, lai ēku būvniecībā nodrošinātu, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm. Šajā nolūkā prasība ir ierobežot neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa vērtību līdz 80 % no robežvērtības, kas noteikta Ēku tehniskā kodeksa (CTE) Enerģijas ietaupījuma pamatdokumenta (DB-HE) HE 0. iedaļā. Pirms karaļa dekrēta pabeigšanas rīko nozaru konferenci par mājokļiem un pabeidz sabiedrības informēšanas posmu un citas juridiskās procedūras.

31

C2.I2

T

Jauni mājokļi, kas uzbūvēti sociālai īrei vai par pieņemamām cenām un atbilst energoefektīviem kritērijiem

Skaits

0

20 000

2. CET.

2026

Vismaz EUR 950000000 no dotācijām, kas piešķirtas, lai pabeigtu vismaz 20000 mājokļu sociālo īri vai par pieņemamām cenām, kuras atbilst energoefektīviem kritērijiem. Skaitlis 20000 mājokļi atbilst to mājokļu skaitam, kuru būvniecība jāpabeidz, un tas attiecas uz sociālo īri par pieņemamām cenām, ko apliecina kompetentās iestādes sertifikāts vai pierādījums par mājokļu pabeigšanu un izmantošanu. Turklāt atbilstību prasībai ierobežot neatjaunīgas primārās enerģijas patēriņa vērtību līdz 80 % no robežvērtības, kas noteikta Ēku tehniskā kodeksa (CTE) energotaupības pamatdokumenta (DB-HE) HE 0. iedaļā, nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātu.

32

C2.I3.

M

Mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas piešķiršana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu

Autonomo kopienu kopīgie lēmumi par koncesijām

4. CET.

2023

Piešķirts vismaz 40000 dzīvojamo mājokļu renovācijas un 690 000 m 2nedzīvojamo ēku ekvivalents, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Līdzvērtību nosaka attiecībā pret attiecīgo vidējo enerģijas ietaupījumu, kas panākts uzm² no katra intervences veida. Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai istabu kopums — tostarp tās piederumi, lobiji un koridori — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas, tā kā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

33

C2.I3.

M

Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas pabeigšana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu

Pabeigto darbu agregētie energoefektivitātes sertifikāti—

2. CET.

2026

Renovētu vismaz 40000 dzīvojamo mājokļu un 690 000 m 2nedzīvojamo ēku ekvivalentu, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Līdzvērtību nosaka attiecībā pret attiecīgo vidējo enerģijas ietaupījumu, kas panākts uzm² no katra intervences veida. Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju “Mājoklis ir istaba vai istabu kopums — tostarp tās piederumi, lobiji un gaiteņi — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas, tā kā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu” un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energoefektivitātes sertifikāti, kas agregēti, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu.

34

C2.I4

M

Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācija pašvaldībās, kurās ir pabeigts mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu

2. CET.

2026

Ekvivalents vismaz 4300 dzīvojamiem mājokļiem un 230 000 m² nedzīvojamu ēku (tostarp publiskām, privātām vai sociālām ēkām), kas renovētas pašvaldībās un pilsētu teritorijās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Ekvivalenci nosaka attiecībā pret attiecīgo vidējo enerģijas ietaupījumu, kas panākts uz katra intervences veida m². Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energoefektivitātes sertifikāti, kas agregēti, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu.

35

C2.I4

T

Tīras enerģijas projekti pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju

Skaits

0

500

2. CET.

2026

Pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, vietējā līmenī pabeigti vismaz 500 unikāli tīras enerģijas projekti. Īpašības: Projekti, tostarp projekti, kuru slēgšanas tiesības piešķir konkursa kārtībā, vai vietējo iestāžu ieguldījumi, izvēloties vai apvienojot:
— Atjaunīgo elektrisko vai siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtu uzstādīšana sabiedriskajās ēkās vai infrastruktūrā (tostarp vismaz 80 % pašpatēriņš). Var ietvert centralizētu siltumapgādi/dzesēšanu.
— Publisko ēku vai infrastruktūras energoatjaunināšana (sasniedzot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu)
— Ilgtspējīga mobilitāte (projekti par modālo pārvirzi vai elektrisko mobilitāti)
— Gaismas piesārņojuma samazināšana, uzlabojot sabiedrības apgaismojumu
— Vietējā energokopiena vai citi sabiedrības virzīti projekti šajās pašvaldībās.

36

C2.I5.

T

Pabeigt publisko ēku renovāciju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 290 000 m 2);

Skaits (m2)

0

290 000

4. CET.

2024

Vismaz 290 000 m 2( kumulatīvi) renovētu sabiedrisko ēku, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Pēc projekta pabeigšanas pārbauda būvju beigu sertifikātu vai būvju pieņemšanas apliecības (autonomās kopienas) vai katras pašvaldības, kas to saņem, apliecinājuma pārbaudi, kā noteikts Subsīdiju likuma (38/2003) 30. pantā. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir nepieciešama pabeigto darbu energosertifikācija un tā ir apkopota, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu.

37

C2.I5.

T

Pabeigt publisko ēku renovāciju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 1 230 000 m 2);

Skaits (m2)

290 000

1 230 000

2. CET.

2026

Vismaz 1 230 000 m 2 (kumulatīvi) renovētu sabiedrisko ēku, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Pēc projekta pabeigšanas pārbauda būvju beigu sertifikātu vai būvju pieņemšanas apliecības (autonomās kopienas) vai katras pašvaldības, kas to saņem, apliecinājuma pārbaudi, kā noteikts Subsīdiju likuma (38/2003) 30. pantā. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir nepieciešama pabeigto darbu energosertifikācija un tā ir apkopota, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu. (Pamatscenārijs: 2024. gada 31. decembris)

38

C2.I6

T

Rīcības plāni saskaņā ar Spānijas pilsētprogrammu

Skaits

0

100

4. CET.

2022

Vismaz 100 pašvaldībām ir jāapstiprina vietējais rīcības plāns (Pilsētas stratēģija), un tām jāatbilst Spānijas pilsētprogrammas kritērijiem, kas ietver novērtējumu un rīcības virzienus saskaņā ar tās desmit stratēģiskajiem mērķiem.

B.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C2.R7) — Pasākumu programma īres mājokļu piedāvājuma veicināšanai

Šā pasākuma mērķis ir veicināt īres mājokļu piedāvājuma pieaugumu, jo īpaši sociālo mājokļu fondā un pilsētās, kurās cenas ir palielinājušās.

Lai risinātu šo jautājumu, pasākums ietver:

·grozījums Zemes un pilsētu rehabilitācijas likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināts ar Karaļa 2015. gada 30. oktobra Likumdošanas dekrētu Nr. 7/2015, ar ko ievieš pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt pilsētplānošanas procedūras, kas saistītas ar ēku atjaunošanas darbībām un ēku būvniecību sociālo mājokļu vajadzībām;

·publicēt rokasgrāmatu ar ieteikumiem un paraugpraksi, kuras mērķis ir vienkāršot un paātrināt pilsētplānošanas licencēšanas procedūras, veicinot i) zināšanu un pieredzes apmaiņu starp pārvaldes iestādēm vietējā, reģionālā un centrālā līmenī, ii) pasākumus procesu sistematizēšanai un optimizēšanai un iii) izmēģinājuma projektu turpmāko attīstību dažādos teritoriālajos kontekstos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 7 (C2.I7) — ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām mehānismā — ICO aizdevumu mehānismā sociālo mājokļu veicināšanai —, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu būvniecībai un renovācijai, kā arī attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot aizdevumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 4 000 000 000 EUR apmērā. Katrs galīgais saņēmējs saskaņā ar šo pasākumu var arī saņemt papildu dotācijas atbalstu saskaņā ar Programmu sociālo īrētu mājokļu būvniecībai energoefektīvās ēkās (C2.I2), ciktāl tas nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Mehānismu pārvalda Instituto de Crédito Official (ICO) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešie aizdevumi energoefektīvu ēku būvniecībai. Ēkas sasniedz vismaz par 20 % mazāku primārās enerģijas patēriņu nekā valsts pamatnostādnēs noteiktās gandrīz nulles enerģijas ēku enerģijas prasības.

·Tiešie aizdevumi esošo ēku renovācijai. Renovācijas rezultātā neatjaunīgās enerģijas primārais patēriņš samazinās vismaz par 30 %.

·Mediācijas līnija: starpniecības līniju veido aizdevumi, ko ICO piešķir komercbankām, kuras savukārt piešķir aizdevumus galīgajiem saņēmējiem energoefektīvu ēku būvniecībai vai esošo ēku renovācijai.

Uzbūvētās un/vai renovētās ēkas ir jāizmanto sociālai vai cenas ziņā pieejamai īrei vai jānodod izmantošanai par sociālo un cenas ziņā pieņemamu īres maksu vismaz 50 gadus. Kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu sociālo un cenas ziņā pieejamu īres maksu, ir kritēriji, kas noteikti Karaļa dekrēta 853/2021 6. programmā.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un SIO paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: mehānisma galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2. Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a. Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b. Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c. Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

D. Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.Aizdevumu gadījumā: ieguldījumu politika izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 5 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 6 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 .

II.Ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e. Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no Savienības instrumentiem, lai segtu vienas un tās pašas izmaksas.

3. Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera brīvā struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4. Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

-Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

-Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

-Pienākums pirms apņemšanās finansēt kādu darbību pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā un Atveseļošanas un noturības mehānismā noteiktajām prasībām.

-Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata mērķrādītāju prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam kontrolēt, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamo īstenošanas un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5. Prasības īstenošanas partnera veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 2 122 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 9

6. Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7. Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: SIO paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā īstenošanas nolīguma pielikumu. Finansēšanas nolīguma pamatprasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Fonds darbojas, tostarp:

-Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

-Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

B.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L2	C2.R7	M	Likuma par zemi un pilsētu atjaunošanu konsolidētā teksta grozījuma stāšanās spēkā	Pārskatītā likuma noteikums par stāšanos spēkā				2. CET.	2025	Stājas spēkā grozījums Zemes un pilsētu rehabilitācijas likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināts ar Karaļa 2015. gada 30. oktobra Likumdošanas dekrētu Nr. 7/2015. Ar grozījumu ievieš pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt pilsētplānošanas procedūras, kas saistītas ar ēku atjaunošanas pasākumiem un ēku būvniecību sociālo mājokļu vajadzībām.
L3	C2.R7	M	Paraugprakses rokasgrāmatas publicēšana plānošanas atļauju procedūru vienkāršošanai un racionalizēšanai	Publicēšana tiešsaistē				2. CET.	2025	Publicēt rokasgrāmatu ar ieteikumiem un paraugpraksi, kuras mērķis ir vienkāršot un paātrināt pilsētplānošanas licencēšanas procedūras, veicinot i) zināšanu un pieredzes apmaiņu starp pārvaldes iestādēm vietējā, reģionālā un centrālā līmenī, ii) pasākumus procesu sistematizēšanai un optimizēšanai un iii) izmēģinājuma projektu turpmāko attīstību dažādos teritoriālajos kontekstos.
L4	C2.I7	M	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L5	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (I)	Juridisko finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā		0	40 %	2. CET.	2025	ICO un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskas finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 40 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L6	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (II)	Juridisko finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā		40 %	100 %	3. CET.	2026	ICO un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskas finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 53 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L7	C2.I7	M	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārskaita EUR 4000000000 uz SIO mehānismu.

C. 03. KOMPONENTS: Lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības sistēmas vidiskā un digitālā pārveide

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents uzlabo agropārtikas un zivsaimniecības nozares ilgtspēju, konkurētspēju un noturību ekonomiskā, vidiskā un sociālā ziņā. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā iekļautās investīcijas un reformas ir vērstas uz šādiem elementiem:

a)Uzlabot apūdeņošanas efektivitāti un ilgtspēju;

b)veicināt lauksaimniecības un lopkopības ilgtspēju un konkurētspēju;

c)īstenot stratēģiju digitalizācijas veicināšanai lauksaimniecības pārtikas un lauku nozarēs kopumā; un

d)zivsaimniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšana.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un par publisko un privāto investīciju veicināšanu un zaļās pārkārtošanās veicināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C3.R1) — grozījumi noteikumos, kas reglamentē tirdzniecības attiecības pārtikas apritē, tostarp grozījumi 2007. gada 2. augusta Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pārtikas ķēdes darbību, grozot valsts tiesību aktus, kas reglamentē tirdzniecības attiecības pārtikas ķēdē (Likums 12/2013), tostarp, bet pārsniedzot Direktīvas (ES) 2019/633 transponēšanu. Pasākums attiecas vismaz uz:

a)Paplašināt tiesību aktu darbības jomu, iekļaujot i) tirdzniecības attiecības gan uz dalībvalstīm, gan trešām valstīm ikreiz, kad uzņēmējs atrodas Spānijā, un ii) izejvielām un citiem produktiem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums;

b)pārtikas līgumu minimālā satura paplašināšana, iekļaujot i) līgumsodus, ii) izņēmumus force majeure apstākļu dēļ un iii) atsauci uz iesaistīto pušu mediācijas pieprasījumu, lai risinātu gadījumus, kad nav panākta vienošanās;

c)paplašināt negodīgas komercprakses sarakstu, piemēram, vienpusēji grozīt līgumus attiecībā uz nepārdoto produktu apjomu vai atgriešanu; un

d)atzīstot Pārtikas informācijas un kontroles aģentūru par iestādi, kas atbildīga par tādas kontroles sistēmas izveidi un izstrādi, kura vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību tiesību aktiem valsts līmenī, un par kontaktpunktu sadarbībai starp izpildiestādēm, kā arī ar Eiropas Komisiju un autonomajām kopienām to attiecīgajās teritorijās.

Pasākums papildina i) Karaļa 2020. gada 25. februāra dekrētlikumu Nr. 5/2020, ar ko pieņēma steidzamus pasākumus attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku, un ii) Likumu Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par steidzamiem pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C3.R2) — lopkopības vidiskās ilgtspējas tiesiskā regulējuma izstrāde un pārskatīšana

Šis pasākums uzlabo lopkopības vides ilgtspēju, izstrādājot un pārskatot tiesisko regulējumu šādi:

a)Izstrādāt vispārēju labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) reģistru, lai atvieglotu piesārņojošo un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķināšanu cūku un mājputnu fermās, kā arī lai aptvertu citus vides datus. Tā sniedz labāku novērtējumu par to, kā lopkopji ievēro SEG un piesārņotāju emisiju saistības.

b)Pakāpeniski pārskatīt plānošanas tiesību aktus lopkopības nozarēs, kas nosaka prasības attiecībā uz atrašanās vietu, attālumu, lielumu, veselības stāvokli, biodrošību un vides un dzīvnieku labturības infrastruktūru saimniecībās nozarēs, kurās tā jau ir (cūku audzēšana), kā arī izveidot jaunu tiesisko regulējumu nozarēs (mājputnu audzēšana), kuras vēl nebija reglamentētas. Tā nosaka atsevišķas nozaru emisiju samazināšanas saistības, nosakot prasības atbilstīgi to ieguldījumam piesārņotāju radīšanā, piemērojot proporcionalitātes principu.

Pasākums ietver abus tiesību aktu noteikumus, kas jāpublicē līdz 2022. gada beigām. Tajā arī paredzēts, ka vispārējā LPTP reģistra īstenošana cūku un mājputnu fermās sāks darboties līdz 2023. gada 31. decembrim. Pārskatītos plānošanas tiesību aktus piemēro pakāpeniski aptuveni divu gadu laikā pēc to publicēšanas.

Turklāt šā pasākuma mērķis ir:

a)Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas biodrošību saistībā ar pārnēsājamām dzīvnieku slimībām. Jaunajā regulā digitalizācija un jaunas tehnoloģijas tiks iekļautas transportlīdzekļos, ko izmanto kā transporta, tīrīšanas un dezinfekcijas centrus.

b)Reglamentēt antibiotiku izmantošanu mājlopu sugām, izmantojot metodi, ar ko aprēķina antibiotiku regulāru un ceturkšņa patēriņu katrā mājlopu saimniecībā, un valsts atsauces rādītāju. Regulā apraksta pasākumus, kas jāveic, pamatojoties uz rezultātiem. Tiesību aktiem ir viena gada pārejas periods tām lopkopības saimniecībām, kurām nozaru tiesību aktos nav pienākuma ieviest integrētu pārvaldības sistēmu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C3.R3) — tiesiskais regulējums par ilgtspējīgu uzturu lauksaimniecības augsnē un tiesību akti par lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu

Šā pasākuma mērķis ir regulēt lauksaimniecisko mēslošanu, lai konsekventi novērstu dažādos barības vielu ielaides avotus lauksaimniecības augsnēs. Turklāt tā sniedz tehniskas konsultācijas lauksaimniekiem, lai palīdzētu viņiem ievērot juridiskās prasības un racionalizēt mēslošanu. Šis plāns: I) novērst klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi; II) samazināt ūdens piesārņojumu ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem un fosfātiem; un iii) uzlabot gaisa kvalitāti.

Ierosinātais tiesiskais regulējums ir saistīts ar citu juridisku instrumentu: Karaļa dekrēta projekts par ūdeņu aizsardzību pret difūzo piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (ar ko aizstāj Karaļa 16. februāra Dekrētu Nr. 261/1996). Tā ir saistīta arī ar rīcības plāna izstrādi, lai novērstu, koriģētu un samazinātu difūzo piesārņojumu, ko rada nitrāti, jo īpaši no lauksaimniecības avotiem. Ar šo pasākumu ievieš Karaļa dekrētu, ar ko transponē 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, nosakot vērienīgākus mērķus nekā Nitrātu direktīvā un palielinot konverģenci ar ūdens resursu plānošanas mērķiem saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma (C3.R4) — Spānijas apūdeņošanas pārvaldības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir valsts līmenī izveidot pārvaldības mehānismu, kas ļautu visām attiecīgajām nozarēm un publisko iestāžu līmeņiem sadarboties apūdeņošanas jomā. Tas ietver vides ilgtspēju, īstenošanas kritērijus un aspektus, kas saistīti ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Ar šo pasākumu Spānijā izveido apūdeņošanas ilgtspējas novērošanas centru, lai sniegtu datus par apūdeņošanas ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi uz teritoriju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C3.R5) — Lauksaimniecības un pārtikas un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas II rīcības plāna īstenošana

Šā pasākuma mērķis ir turpināt īstenot Spānijas stratēģiju lauksaimniecības pārtikas un lauku apvidu digitalizācijai, ko Spānijas valdība pieņēma 2019. gada martā. Pasākumā izklāsta otru rīcības plānu, kas atbilst stratēģijas trim galvenajiem mērķiem: I) digitālās plaisas mazināšana; datu izmantošanas veicināšana; un iii) veicināt uzņēmējdarbības attīstību un jaunus uzņēmējdarbības modeļus.

Ar pasākumu turpina atbalstīt digitālo procesu un prasmju pieņemšanu un iekļaušanu saimnieciskajā darbībā, kas saistīta ar lauku apvidiem un to sociālo struktūru. Ar pasākumu izstrādā, izstrādā un īsteno lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas otro rīcības plānu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C3.R6) — Ilgtspējīgas zivsaimniecības regulējuma valsts tiesiskā regulējuma pārskatīšana

Šā pasākuma mērķis ir: I) veicināt ekonomiskās un sociālās ilgtspējas integrēšanu zivsaimniecības pārvaldībā; nodrošina lielāku juridisko noteiktību visiem zivsaimniecības nozares dalībniekiem; un iii) nodrošināt lielāku pārredzamību, modernizāciju un digitalizāciju zvejniecības pārvaldībā. Pasākumā ņem vērā ES politikas mērķus un problēmas, tostarp kopējās zivsaimniecības politikas reformu, Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jūras stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Lai sasniegtu šos mērķus, ar pasākumu sasniedz:

a)Pārskatīt spēkā esošo zivsaimniecības likumu, lai to saskaņotu ar jaunajiem ilgtspējības kritērijiem un pētniecības vajadzībām zivsaimniecībā;

b)ar karaļa dekrētu atjaunināt dažādu valsts zvejas vietu rīku, metožu un skaitīšanas pārvaldību; un

c)likuma īstenošana, lai modernizētu kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmas zvejas jomā.

Paredzēts, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks publicēts karaļa dekrēts par valsts zvejas vietu dažādo rīku, metožu un sūdzību pārvaldības uzlabošanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C3.I1) — plāns apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot apūdeņošanas efektivitāti un ilgtspēju, izmantojot atlasītu darbību kopumu. Tā veicina ūdens taupīšanu un energoefektivitāti apūdeņošanas darbībās. Šie pasākumi ietver:

a)Darbību modernizācija, tostarp vismaz: I) darbības jomās, kurās virszemes ūdeņus vai gruntsūdeņus aizstāj ar netradicionāliem ūdens resursiem (piemēram, pārgūtu ūdeni saskaņā ar Regulu (ES) 2020/741 un atsāļotu ūdeni saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” 2021/C58/01) modernizācijas procesa ietvaros; un ii) darbības, kas palielina ūdens ietaupījumus vai vēl vairāk samazina ūdens pieprasījumu vai palielina enerģijas ietaupījumu;

b)modernizēt apūdeņošanas sistēmas ar ietekmi uz enerģiju, tostarp i) piemērot preferenciālu režīmu darbībām, kuru darbībai elektroenerģija nav vajadzīga, salīdzinājumā ar darbībām, kurām tā ir vajadzīga vai kurām nepieciešama atjaunīgā enerģija; un ii) modernizācijas pasākumi, lai veicinātu enerģētisko pašpietiekamību, tostarp atjaunīgās enerģijas izmantošanu; un

c)jaunu tehnoloģiju veicināšana, piemēram: I) darbības, kas nodrošina augstāku jauno tehnoloģiju un inovāciju īstenošanas līmeni, lai panāktu efektīvāku apūdeņošanu; un ii) darbības, kas ierosina augstāku intensitāti apūdeņošanas modernizācijā.

Pasākuma īstenošanu veic valsts uzņēmums Sociedad Estatal de Infraestructuras Agrarias (SEIASA). Šajā nolūkā vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu ieguldījumiem apūdeņošanas modernizācijā, projektu atlases kritērijus, plāna īstenošanas procedūras, kā arī veicamo darbību sarakstu. Šajā darbību sarakstā iekļauj vismaz:

a)Gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošanas aizstāšana ar netradicionāliem ūdens resursiem (pārgūts ūdens vai atsāļots ūdens saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01));

b)tādu ūdens regulēšanas sistēmu (rezervuāru) ieviešana, kas pieļauj gravitācijas apūdeņošanu;

c)āra grāvju aizstāšana ar pazemes caurulēm;

d)filtrēšanas un sūknēšanas sistēmu konstrukcija; un

e)skaitītāju un tālvadības sistēmu uzstādīšana.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši atsāļotu ūdeni ražo, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi šajā nozarē. Visas apūdeņošanas darbības veic saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējumus veic saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 92/43/EEK un īsteno vajadzīgos ietekmes mazināšanas pasākumus vides aizsardzībai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C3.I2) — Lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanas plāns (I): Dzīvnieku un augu veselības laboratoriju modernizācija

Šis pasākums uzlabo pārtikas nodrošinājumu lauksaimniecības un lopkopības nozarē, nodrošinot ātru rīcību, reaģējot uz dzīvnieku slimību uzliesmojumiem, tostarp tiem, kas skar cilvēkus, kā arī augiem kaitīgajiem organismiem, būvējot iekārtas ar 3. bioloģiskā drošuma līmeni. Konkrēti, pasākums nodrošina šādu iekārtu nodošanu ekspluatācijā:

a)3. līmeņa bioloģiskās drošības laboratorija (LSCA-Santa Fe);

b)līmeņa bioloģiskās drošības dzīvnieku novietne (LCV-Algete); un

c)valsts augu veselības laboratorija Lugo.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C3.I3) — Lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanas plāns (II): Stiprināt spēju veidošanu un biodrošības sistēmas stādaudzētavās, tīrīšanas un dezinfekcijas centros

Šis pasākums stiprina profilaksi un aizsardzību pret dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem, kuru sastopamība ir palielinājusies klimata pārmaiņu dēļ, uzlabojot spēju veidošanu un biodrošības sistēmas stādaudzētavās, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas centros. Tā stiprina biodrošības sistēmas augu reproduktīvā materiāla ražošanas iekārtās, kurām ir svarīga nozīme no kaitēkļiem brīva materiāla iegūšanā, samazinot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Atbalsts izpaužas kā ieguldījumu atbalsts, kas paredzēts lauku saimniecībām, kurās izmanto augu reproduktīvo materiālu, un centriem dzīvu dzīvnieku transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai. Konkrēti, ir paredzētas dotācijas šo objektu tehnoloģiskai uzlabošanai, izmantojot automatizāciju, robotizāciju un jaunu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmu, piemēram, termiskās dezinfekcijas, uzstādīšanu.

Pasākums ietver vismaz 465 tīrīšanas un dezinfekcijas centru un centru, kas ražo augu reproduktīvo materiālu ar uzlabotām apmācības un biodrošības sistēmām, stiprināšanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 4 (C3.I4) — Lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanas plāns (III): Investīcijas precīzā lauksaimniecībā, energoefektivitātē un aprites ekonomikā lauksaimniecības un lopkopības nozarē

Šis pasākums veicina lauksaimniecības un lopkopības nozares ilgtspēju un konkurētspēju, veicot ieguldījumus: I) precīzā lauksaimniecība; II) energoefektivitāte; III) aprites ekonomika; un iv) atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Konkrētāk, ieguldījumi ir saistīti ar šādiem aspektiem:

a)Jaunu sistēmu ieviešana lauksaimniecības atkritumu, lauksaimniecības dzīvnieku efluentu un to blakusproduktu apsaimniekošanai, tostarp strukturālas reformas;

b)modernizēt siltumnīcas — gan to iekārtas, gan aprīkojumu;

c)veicināt biogāzu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu; un

d)reāllaika datu vākšana, izmantojot sensorus, kas ļauj saimniecībās izmantot precīzo lauksaimniecību un tehnoloģijas, kas ietver satelītnavigācijas sistēmu (GNSS) un ģeolokācijas ieviešanu lopkopībā.

Pasākumu īsteno kā individuālus vai kolektīvus ieguldījumus lauku saimniecībās vai lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmumos. Vismaz 5000 saimniecību ir pabeigušas projektus precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C3.I5) — Lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozares un lauku vides digitalizācijas stratēģija: pasākumu izstrāde lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozares un lauku vides digitalizācijas un uzņēmējdarbības atbalstam

Šajā pasākumā izklāsta darbības Lauksaimniecības pārtikas, mežsaimniecības un lauku nozaru digitalizācijas stratēģijā, ko Spānijas valdība pieņēma 2019. gada martā, un otrajā rīcības plānā 2021.–2023. gadam. Darbības ietver:

a)Īpaša finansiālā atbalsta pozīcija MVU lauksaimniecības pārtikas nozarē, lai stimulētu inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus, kas jāīsteno, sniedzot līdzdalības aizdevumus;

b)digitālās inovācijas centrs uzņēmumiem lauksaimniecības pārtikas nozarē, kas jāīsteno, izmantojot iekšējo līgumu un publisko iepirkumu konkursa kārtībā;

c)lauksaimniecības pārtikas nozares digitalizācijas novērošanas centrs, izmantojot partnerības nolīgumu starp MAPA un sadarbības struktūru; un

d)lauksaimniecības zināšanu un informācijas sistēmas (LZIS) konsultantu platforma, kas darbosies kā instruments zināšanu un informācijas nodošanas veicināšanai starp AKIS dalībniekiem un kas jāīsteno, izmantojot divus iekšējos līgumus.

Pasākuma ietvaros vismaz 60 lauksaimniecības pārtikas MVU īsteno inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus, kas atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un tiek finansēti ar līdzdalības aizdevumiem līdz 2023. gada beigām.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un Empresa Nacional de Innovación (ENISA) un turpmākā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 10 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 11 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 12 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 13 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi;

III.pieprasīt ENISA pārbaudīt projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Netiek atbalstītas nekādas darbības, kas saistītas ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C3.I6) — Plāns ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanai zivsaimniecības nozarē (I): Zvejniecību interesējošo jūras rezervātu tīkla modernizācija

Šā pasākuma mērķis ir modernizēt zvejniecību interesējošo jūras rezervātu tīklu, veicot šādas darbības:

a)Divu īpašam nolūkam paredzētu atbalsta kuģu iegāde, lai nodrošinātu rezervēs veikto darbību kontroli un uzraudzību;

b)informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana, lai nodrošinātu rezervju kontroli un uzraudzību, iegādājoties vismaz dronus ar pietiekamu jaudu, lai varētu veikt kontroles un uzraudzības darbības un optimizēt esošos līdzekļus;

c)rezervātu tīkla paplašināšana, izveidojot jaunu jūras rezervātu; un

d)esošās jūras rezervāta Isla de Alborán un tās apkārtnes atjaunināšana, lai atvieglotu piekļuvi, uzlabotu tās energoefektivitāti, kā arī aprīkotu to ar piemērotu aprīkojumu (t. i., radiolokācijas savienojumu ar pussalu), lai to uzraudzītu un kontrolētu.

Divu īpašam nolūkam paredzētu atbalsta kuģu iegādi un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanu, lai nodrošinātu kontroli un uzraudzību, īsteno, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši divi īpašam nolūkam paredzēti atbalsta kuģi ir ar labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi šajā nozarē. Ieguldījums jūras rezervātu tīkla paplašināšanā ietver pētījumu par jaunas jūras rezervāta izveidi, ko plānots veikt, noslēdzot iekšēju līgumu. Tas pats attiecas uz darbiem, kas plānoti, lai atjauninātu Isla de Alborán rezervātu un tās apkārtni, kas ietver nepieciešamo pētījumu par enerģijas būvniecību un optimizāciju.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 7 (C3.I7) — Zvejniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanas plāns (II): Veicināt pētniecību zvejniecības un akvakultūras jomā un atbalstīt apmācību

Šis pasākums uzlabo to zinātnisko atziņu daudzumu un kvalitāti, kas ir pamatā lēmumu pieņemšanai zvejniecības pārvaldības jautājumos. Pasākums ietver: vismaz divu akustisko zonžu iegāde, lai aprīkotu divus esošus zvejas un okeanogrāfijas pētniecības kuģus, lai nodrošinātu to datu kvalitāti, kas iegūti dažādu pelaģisko sugu krājumu zinātniskajam novērtējumam; un ii) zvejniecības un akvakultūras pētniecības veicināšana, lai nodrošinātu uz ekosistēmu balstītu pieeju lēmumu pieņemšanai zvejniecības pārvaldībā.

Abu akustisko zonžu iegādi īsteno, pamatojoties uz publiskā iepirkuma procedūru, kurā konkurss notiek ekskluzīvi. Zvejniecības un akvakultūras pētniecības veicināšanu panāk, parakstot nolīgumus ar publiskām pētniecības iestādēm un vajadzības gadījumā piešķirot pašu resursus novērotāju pieņemšanai darbā uz kuģa vai rīkojot konkursus.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 8 (C3.I8) — Zvejniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanas plāns (III): Tehnoloģiskā attīstība un inovācija zivsaimniecībā un akvakultūrā

Šā pasākuma mērķis ir izveidot ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgāku zvejniecības un akvakultūras nozari, izmantojot divus darbības virzienus:

a)Publiskā un privātā sektora partnerību izveide, lai veicinātu jūras nozaru izaugsmi nozarē, lai īstenotu projektus, kas kalpo par zilās ekonomikas procesu katalizatoriem; un

b)atbalsts tehnoloģiju attīstībai un inovācijai nozarē.

Pasākums paredz pabeigt vismaz 20 pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, lai pieņemtu jaunas tehnoloģijas, kas veicina zvejniecības un akvakultūras nozares noturību un ilgtspēju.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 9 (C3.I9) — Plāns ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanai zivsaimniecības nozarē (IV): IKT digitalizācija un izmantošana zivsaimniecības nozarē

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot zvejas darbību uzraudzību, lai nodrošinātu vides ilgtspēju, kā arī zivsaimniecības nozares dzīvotspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pasākums ietver divus darbības virzienus:

a)Atbalsta shēma zvejniecības un akvakultūras nozares digitalizācijai, tostarp atbalsts tādas uzraudzības sistēmas uzstādīšanai, kurā izmanto kameras zvejniecības attālinātai uzraudzībai un izmetumu apkarošanai kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus; un

b)mūsdienīgi IKT risinājumi zvejas uzraudzībai, tostarp i) nozvejas reģistrācijas sistēma (tostarp elektronisku nozvejas datu iesniegšanas ierīču iegāde, kā arī to ģeolokācija) ar iespēju izsekot kuģus, kuru garums ir mazāks par 12 metriem; izmēģinājuma projekta īstenošana attiecībā uz dronu lidojumu pakalpojumu zvejniecības kontrolei un uzraudzībai un izmēģinājuma projekts par tālvadības sistēmu tādu zvejas kuģu nozvejām, kuru garums pārsniedz 24 metrus; un iii) ierīces un programmatūra (t. i., otra ugunsmūra uzstādīšana) Spānijas zivsaimniecības informācijas sistēmas drošības stiprināšanai.

Spānijas zvejniecības un akvakultūras nozares digitalizāciju īsteno kā dotācijas konkursam, savukārt mūsdienīgus IKT risinājumus zvejas uzraudzībai īsteno, izmantojot atklātu un centralizētu iepirkumu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 10 (C3.I10) — Zvejniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanas plāns (V): Atbalsts cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

Šis pasākums atbalsta cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas joprojām apdraud jūras ekosistēmas. Šajā nolūkā ar pasākumu tiek atbalstītas šādas investīcijas:

a)Četru patruļkuģu iegāde; un

b)trīs tāljūras patruļkuģu modernizācija, ko izmanto nelegālas, paziņotas un neregulētas zvejas apkarošanai.

Pasākumu īsteno, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru patruļkuģu būvniecībai un grozot nolīgumu ar Spānijas jūras spēkiem attiecībā uz atkrastes patruļkuģiem, kas nodrošina juridisku nodrošinājumu nodošanai jūras spēkiem, pārvaldot iepriekš minētos modernizācijas darbus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 11 (C3.I11) — Plāns ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanai zivsaimniecības nozarē (VI): Atbalsts zivsaimniecības nozares finansēšanai

Šis pasākums nodrošina finansējumu investīciju projektiem zivsaimniecības nozarē, piešķirot aizdevumu Sociedad Anónima Estatal de Caución Agraria (SAECA). Pasākuma mērķis ir izveidot finansējuma pozīciju projektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu zvejas darbību, tostarp: I) darba un drošības apstākļu uzlabošana; II) procesu un sistēmu digitalizācija; III) produktu vērtības un izsekojamības uzlabošana; IV) meklējot jaunus produktus un noformējumus, tostarp iepakojumu; un v) veicināt inovāciju, energoefektivitāti un energoefektivitāti, kā arī pāreju uz enerģiju ar mazāku ietekmi uz klimatu.

Pasākums tiek īstenots, noslēdzot nolīgumu starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un SAECA, lai atbalstītu ieguldījumu projektu finansēšanu zvejniecības nozarē. Mehānisma pamatā ir aizdevums SAECA, lai izveidotu finansējuma pozīciju, kas paredzēta, lai atkārtoti garantētu projektus ar darbībām, kas saistītas ar ilgtspējīgu zvejas darbību. Nolīgumā iekļauj nosacījumu, kas garantē, ka ar šo finansējumu veiktie ieguldījumi atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un SAECA un turpmākā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 14 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 15 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 16 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 17 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt SAECA pārbaudīt projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
39	C3.R1	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums Nr. 5/2020 par steidzamiem pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku un Likums Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai	Karaļa dekrētlikuma Nr. 5/2020, Likuma Nr. 8/2020, Likuma Nr. 12/2013 noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums Nr. 5/2020 (2020. gada 25. februāris) ar steidzamiem pasākumiem lauksaimniecības un pārtikas jomā, lai uzlabotu pārtikas ķēdes darbību, grozot valsts tiesību aktus, kas reglamentē tirdzniecības attiecības pārtikas ķēdē. Galvenie mērķi ir nodrošināt, ka pārtikas produktu cenas sedz ražošanas izmaksas, izvairīties no vērtības iznīcināšanas pārtikas ķēdē un aizliegt veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir maldināt patērētājus par produktu cenu un tēlu. Stājas spēkā Likums Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par steidzamiem pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai, lai apstiprinātu iepriekš minēto Karaļa dekrētlikumu, pieņemot likumu.
40	C3.R1	M	Stājas spēkā otrais grozījums Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai	Likuma Nr. 12/2013 noteikums par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Stājas spēkā otrais grozījums Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai, pārsniedzot Direktīvā (ES) 2019/633 noteiktās minimālās prasības. Šis tiesību akta grozījums veicina dažādas darbības virzībā uz pārredzamāku un līdzsvarotāku pārtikas vērtības ķēdi, kas nozīmē izmaiņas i) tiesību aktu paplašinātajā darbības jomā attiecībā uz tirdzniecības attiecībām; II) pārtikas līgumu minimālais saturs tiek attiecināts uz praktiski visiem darījumiem.
41	C3.R2	M	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, kura mērķis ir izveidot lauku saimniecībās labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vispārēju reģistru, lai informētu par piesārņotāju un SEG emisijām, un reformēt plānošanas tiesību aktus, nosakot kritērijus lauku saimniecībām dažādās nozarēs	Tiesiskā regulējuma noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Tiesiskais regulējums vispārējā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu reģistra izveidei atvieglo piesārņojošo un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu cūku un mājputnu fermās, kā arī citu vides datu reģistrēšanu. Pakāpeniska plānošanas tiesību aktu pārskatīšana lopkopības nozarēs reglamentē prasības attiecībā uz saimniecību atrašanās vietu, lielumu, sanitārajiem apstākļiem un infrastruktūru, mainot prasības cūku fermām un izveidojot jaunu tiesisko regulējumu mājputnu nozarei.
422	C3.R2	M	Stājas spēkā regula par lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas biodrošības uzlabošanu un regula par antibiotiku ilgtspējīgu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām	Noteikums Karaļa dekrētā, ar ko nosaka tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Saskaņā ar pasākuma aprakstu stājas spēkā Karaļa dekrēts par lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas biodrošības uzlabošanu un Karaļa dekrēts par antibiotiku ilgtspējīgu lietošanu lopu interešu sugām.
42	C3.R3	M	Stājas spēkā normatīvais satvars par ilgtspējīgu uzturu lauksaimniecības augsnēs.	Normatīvā regulējuma par stāšanos spēkā normatīvs regulējums				1. CET.	2023	Šis normatīvais regulējums ir paredzēts, lai regulētu mēslošanas darbu un veicinātu tehniskas konsultācijas lauksaimniekiem, lai racionalizētu mēslošanu un izpildītu juridiskās prasības.
43	C3.R4	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par pārvaldības mehānismu Spānijas apūdeņošanas sistēmas uzlabošanai.	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā noteikums				4. CET.	2022	Ar karaļa dekrētu izveido pārvaldības mehānismu valsts līmenī, lai skartās nozares varētu sadarboties jautājumos, kas saistīti ar Spānijas apūdeņošanu, piemēram, attiecībā uz ilgtspēju, izpildes kritērijiem, noteikumiem utt. Tā mērķis ir arī izveidot ilgtspējīgas apūdeņošanas novērošanas centru Spānijā.
44	C3.R5	M	Lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas otrā rīcības plāna pieņemšana.	Publikācija Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē				4. CET.	2022	Pasākums nodrošina lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku vides digitalizācijas stratēģijas nepārtrauktību ar otru plānu, kura mērķis ir mazināt digitālo plaisu, veicināt datu izmantošanu un veicināt uzņēmējdarbības attīstību un jaunus uzņēmējdarbības modeļus.
45	C3.R6	M	Karaļa dekrēta par valsts zvejas vietu pārvaldību stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā noteikums				2. CET.	2022	Ar karaļa dekrētu saskaņo valstu zvejas vietu dažādo rīku, metožu un skaitīšanas pārvaldību, veicinot labāku uzņēmējdarbības pārvaldību un ņemot vērā ES galveno politikas virzienu un problēmu mērķus, piemēram, kopējās zivsaimniecības politikas reformu, Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jūras stratēģijas vai IAM.
423	C3.R6	M	Stājas spēkā pārskatītais Zivsaimniecības likums un Likums par kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmu modernizēšanu zvejas jomā.	Likuma, ar ko nosaka tās stāšanos spēkā, noteikums				2. CET.	2026	Stājas spēkā pārskatītais Zvejniecības likums un Likums par kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmu modernizēšanu zvejas jomā saskaņā ar pasākuma aprakstu.
46	C3.I1	T	Līguma starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA stāšanās spēkā, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (I posms)		Miljoni EUR	0	260	3. CET.	2021	Sadarbības nolīgums starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA (I posms; Ar budžeta izpildi 260 000 000 EUR apmērā īsteno nosacījumus, kas paredzēti plānā, lai uzlabotu apūdeņošanas efektivitāti un ilgtspēju, ko veic ar šo ieguldījumu. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī veicamo darbību sarakstu saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu.
47	C3.I1	T	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīguma īstenošana par atbalstu apūdeņoto platību uzlabošanai un ilgtspējai (II posms)		Miljoni EUR	0	303	4. CET.	2022	Sadarbības nolīgums starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA (II posms; 303 000 000 EUR no budžeta izpildes) īsteno nosacījumus plānā par apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanu, ko veic ar šo investīciju projektu. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī veicamo darbību sarakstu saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu.
424	C3.I1	T	Stājas spēkā papildinājums Nolīgumam starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA par atbalstu apūdeņoto platību uzlabošanai un ilgtspējai (II posms)		Miljoni EUR	303	453	2. CET.	2023	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA sadarbības nolīguma papildinājums (II posma paplašināšana; 150 000 000 EUR no budžeta izpildes) īsteno nosacījumus plānā par apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanu, ko veic ar šo investīciju projektu. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī veicamo darbību sarakstu saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu. (Pamatscenārijs: 2022. gada 30. jūnijs, pamatojoties uz 47. mērķrādītāja mērķi)
48	C3.I1	T	Ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā modernizēto apūdeņošanas sistēmu modernizācija		Skaits (hektāri)	0	125 000	2. CET.	2026	Ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā modernizētas vismaz 125000 hektāru apūdeņošanas sistēmu. Platību, kas modernizēta ar atveseļošanas un noturības plāna investīcijām, kā arī veikto darbību tipoloģiju atspoguļo sadarbības nolīgumos, ko SEIASA paraksta ar skartajām I ūdens lietotāju kopienām. Šajos nolīgumos nosaka konkrētas darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu ūdens taupīšanu un energoefektivitāti modernizētās apūdeņošanas sistēmās. Dažas no darbībām, kas jāveic saskaņā ar šo plānu, ir šādas: gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošanas aizstāšana ar netradicionāliem ūdens resursiem (pārgūti vai atsāļoti saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ii) tādu ūdens regulēšanas sistēmu ieviešana, kas pieļauj gravitācijas apūdeņošanu (izmantojot augstuma atšķirību tā, lai ūdens transportēšanai nebūtu nepieciešams izmantot enerģiju), iii) tādas enerģijas aizstāšana no fosilajiem energoresursiem, kas nepieciešama sūknēšanai ar atjaunojamiem energoresursiem (galvenokārt fotoelementu enerģija), iv) no betona vai zemes izgatavotu vaļēja grāvju aizstāšana ar apraktām caurulēm, v) filtrēšanas un sūknēšanas staciju būvniecība un vi) skaitītāju un tālvadības sistēmu uzstādīšana. Līdz 2026. gada 2. ceturksnim vismaz 125000 hektāru apūdeņošanas sistēmu ir modernizētas ūdens ietaupījumu un energoefektivitātes ziņā, ko var pārbaudīt, izmantojot SIEASA un apūdeņošanas kopienu nolīgumus.
421	C3.I2	T	Bioloģiskās drošības 3. līmeņa laboratorijas un valsts augu veselības laboratorijas būvniecības pabeigšana.		Skaits		2	1. CET.	2025	3. līmeņa Bioloģiskās drošības laboratorijas (LCSA-Santa Fe) un Valsts augu veselības laboratorijas būvniecības pabeigšana Lugo.
49	C3.I2	T	Dzīvnieku novietnes būvniecības pabeigšana, kurā ir 3. bioloģiskās drošības līmenis.		Skaits	0	1	2. CET.	2026	3. līmeņa bioloģiskās drošības dzīvnieku novietnes (LCV — Algete) būvniecības pabeigšana
50	C3.I3	T	Uzlaboti tīrīšanas un dezinfekcijas centri un augu reproduktīvā materiāla ražošanas centri ar pastiprinātām apmācības un biodrošības sistēmām		Skaits	0	465	3. CET.	2024	Vismaz 465 tīrīšanas un dezinfekcijas centri un augu reproduktīvā materiāla ražošanas centri ar pastiprinātām apmācības un biodrošības sistēmām. Spēju attīstīšana ietver tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtu uzlabošanu un būvniecību visā Spānijā, un biodrošība izpaužas kā pieejamas, modernas un aprīkotas tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšana un dezinfekcija ir galvenais bioloģiskās drošības pasākumu pīlārs, tāpēc ir būtiski veikt šo iekārtu tehnoloģiskos uzlabojumus, piemēram, automatizāciju, robotizāciju, jaunu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmu uzstādīšanu, piemēram, termisko dezinfekciju vai sistēmu uzstādīšanu.
51	C3.I4	T	Investīciju plāns lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai		Miljoni EUR	0	307	2. CET.	2022	Investīciju plāna pabeigšana, lai veicinātu lauksaimniecības un lopkopības darbību ilgtspēju un konkurētspēju precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes un aprites ekonomikas jomā (budžeta izpilde 307 000 000 EUR apmērā). Regulatīvais pamats nosaka, kas ir saņēmēji, prasības, kas tiem jāizpilda, atbilstīgo ieguldījumu veidu un atbilstības kritērijus ieguldījumiem: precīzā lauksaimniecība, energoefektivitāte, aprites ekonomika un atjaunojamo energoresursu izmantošana.
52	C3.I4	T	Pabeigti projekti precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā		Skaits	0	5 000	2. CET.	2026	Vismaz 5000 saimniecību ir pabeigušas projektus precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā. Precīzā lauksaimniecība ietver ģeolokācijas un satelītnavigācijas sistēmas (GNSS), reāllaika datu vākšanu, izmantojot sensorus un satelītu un gaisa attēlus, kā arī ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), kartēšanu, saziņu un savienojamību, energoefektivitāte ietver ēku (noliktavas un palīgēkas) kondicionēšanu un izolāciju un sistēmas, kas optimizē siltumnīcefekta gāzu klimata kontroli un lauksaimniecības un lopkopības saimniecību enerģijas un siltumenerģijas patēriņu, aprites ekonomika ietver struktūras lauksaimniecības mirstīgo atlieku un lopkopības blakusproduktu izmantošanai un atgūšanai, izmantojot priekšapstrādes darbības un paņēmienus, kas uzlabo to pārvaldību un turpmāku izmantošanu, un atjaunīgās enerģijas izmantošana ietver enerģijas ražošanas infrastruktūru uzstādīšanu no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, lai atbalstītu elektroenerģijas un siltumenerģijas vajadzības.
53	C3.I5	T	Līgumattiecību parakstīšana starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un ENISA		Miljoni EUR	0	30	2. CET.	2023	Trīs līgumisku vienošanos parakstīšana (viena gadā) starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un ENISA, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas MVU digitālo pārveidi, izmantojot atbalsta pozīciju inovatīvai vai uz tehnoloģijām balstītai uzņēmējdarbībai Spānijas lauksaimniecības pārtikas nozarē (budžeta izpilde: 30000000 MILJONI EUR; EUR 10000000 gadā). Sadarbības nolīgumos starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un ENISA paredz nosacījumus uz tehnoloģijām balstītai uzņēmējdarbības līnijai, lai atbalstītu tos lauksaimniecības pārtikas nozares MVU, kuri īsteno inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus, piešķirot līdzdalības aizdevumus, ieguldījumu politiku un atbilstības kritērijus. Iepriekš minētajos nolīgumos iekļauj klauzulu, kas garantē, ka ar šo finansējumu veiktie ieguldījumi atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) par atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šīs investīcijas mērķis ir reaģēt uz vairākiem mērķiem, kas noteikti Spānijas lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku vides digitalizācijas stratēģijā un tās rīcības plānos.
54	C3.I5	T	Atbalstītie lauksaimniecības pārtikas MVU, lai īstenotu inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus		Skaits	0	60	2. CET.	2023	Vismaz 60 lauksaimniecības pārtikas MVU piešķir kredītus inovatīvu un digitālu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Šīs atbalsta līnijas mērķis ir piešķirt līdzdalības aizdevumus, lai mudinātu uzņēmumus izstrādāt dzīvotspējīgus un inovatīvus projektus, kas saistīti ar elektronisko tirdzniecību un “Rūpniecības 4.0” konsolidāciju, kā arī daudzām citām lauksaimniecības pārtikas nozares digitālo uzņēmējdarbības modeļu izmaiņu svirām. Cita starpā ar atlases kritērijiem garantē, ka darījumi ar šo ieguldījumu, ko šie MVU veikuši ar šiem aizdevumiem, atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) par atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
55	C3.I6	M	IKT aprīkojuma iegāde zvejas interešu jūras rezervēm un līgumi par īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi jūras rezervēm	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas publicēšana publiskā iepirkuma platformā				4. CET.	2022	Publiskā iepirkuma platformā publicēts līgums par IKT aprīkojuma iegādi zvejas interešu jūras rezervēm un divu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par divu īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi jūras rezervātiem. Jūras rezervātu IKT iekārtas sastāv no i) Alborán bākas radiosakaru savienojuma ar pussalu un ii) dronu iegādes ar pietiekamu jaudu, kas ļauj veikt kontroles un uzraudzības darbības un optimizēt esošos līdzekļus, arī samazinot ietekmi uz vidi. Lai iegādātos īpašam nolūkam paredzētu kuģi jūras rezervātiem, meklē labāko tehnoloģiju, kas ļauj ievērot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
56	C3.I7	M	Nolīgumi ar publiskām pētniecības iestādēm	Līgumu parakstīšana ar publiskām pētniecības iestādēm				4. CET.	2021	Nolīgumu parakstīšana ar publiskajām pētniecības struktūrām, lai veicinātu zvejniecības un akvakultūras pētniecību, nodrošinot uz ekosistēmu balstītu pieeju lēmumu pieņemšanai zvejniecības pārvaldībā
57	C3.I7	T	Akustisko zonžu iegāde pētniecībai zivsaimniecībā		Skaits	0	2	2. CET.	2022	Publiskā iepirkuma platformā tiek publicēts līgums, kas piešķirts divu zivsaimniecības pētniecībai paredzētu akustisko zonžu iegādei. Divu esošo zvejas pētniecības kuģu divu zonžu iegūšanas mērķis ir nodrošināt iegūto datu kvalitāti un tādējādi veicināt dažādu pelaģisko sugu krājumu zinātnisko novērtēšanu, veicinot zvejniecības ilgtspēju un lēmumu pieņemšanu zvejniecības pārvaldības jautājumos, pamatojoties uz labākajām zinātniskajām atziņām.
58	C3.I8	T	Pētniecības izstrādes un inovācijas projekti zvejniecības un akvakultūras nozares noturības un ilgtspējas atbalstam		Skaits	0	20	2. CET.	2023	Pabeigt vismaz 20 pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, lai pieņemtu jaunas tehnoloģijas, kas veicina zvejniecības un akvakultūras nozares noturību un ilgtspēju.
59	C3.I9	M	Spānijas zivsaimniecības informācijas sistēmas (SIPE) un zvejas uzraudzības sistēmas digitālā pastiprināšana	Otrā ugunsmūra barjeras uzstādīšana				2. CET.	2023	Zvejas informācijas un uzraudzības digitālā pastiprināšana, tostarp otra ugunsmūra barjeras (ugunsmūra) uzstādīšana, lai palielinātu Spānijas zivsaimniecības informācijas sistēmas (SIPE) drošību, ievērojot prasības, kas Valsts drošības shēmā (ENS) noteiktas attiecībā uz augstu drošības līmeni, un zvejas kuģu digitalizāciju.
60	C3.I10	M	Vieglo patruļlaivu un tāljūras patruļkuģu iegāde nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas publicēšana publiskā iepirkuma platformā				4. CET.	2022	Publiskā iepirkuma platformā tiek publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu četrām jaunām vieglās patruļlaivām un trim atjaunotiem atklātās jūras patruļkuģiem, ko izmanto, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas joprojām ir viens no lielākajiem draudiem jūras ekosistēmām. Tiek meklēta labākā tehnoloģija, kas nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
61	C3.I11	T	Ieguldījumu projektu finansēšana zvejniecības nozarē		Miljoni EUR	0	5	2. CET.	2022	Apstiprināt Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas un SAECA nolīgumu par atbalstu ieguldījumu projektu finansēšanai zvejniecības nozarē, piešķirot vismaz EUR 5000000 aizdevumu Sociedad Anónima Estatal de Caución Agraria (SAECA), lai izveidotu finansējuma pozīciju, kas paredzēta, lai atkārtoti garantētu projektus ar darbībām, kas saistītas ar ilgtspējīgu zvejas darbību; uzlabot darba apstākļus un darbības drošību; un procesu un sistēmu digitalizācijai. Minētajā nolīgumā iekļauj klauzulu, kas garantē, ka saskaņā ar šo ieguldījumu atbalstītie darījumi atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) par atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

C.3. Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C3.R7) — Likums par pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu

Šīs reformas mērķis ir novērst pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, nosakot prioritāšu hierarhiju pārtikas izmantošanā, lai tā nekļūtu par izšķērdēšanu.

Jaunās regulas mērķis ir panākt efektīvāku resursu pārvaldību:

a)aprites bioekonomikas veicināšana;

b)veicināt pārtikas pārpalikumu atgūšanu un sadali sociālās solidaritātes nolūkos, piešķirot to par prioritāti cilvēku lietošanai;

c)atbalstīt pētniecību un inovāciju pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas un samazināšanas jomā;

d)reaģēt uz Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteikto atbildīgas ražošanas un patēriņa mērķrādītāju; un

e)siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju samazināšana.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma (C3.R8) — Noteikumi par lauku saimniecību informācijas sistēmu

Šīs reformas mērķis ir izveidot Lauksaimniecības un mežsaimniecības informācijas sistēmu (SIEX), lai Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija varētu pārvaldīt lauksaimniecības un lopkopības politiku. Informācijas sistēma vienkāršo lauksaimnieku attiecības ar administrāciju un uzlabo lauksaimnieku uzņēmējdarbības pārvaldību, apkopojot attiecīgo informāciju par lauku saimniecībām vienā informācijas sistēmā,

Ar šo regulu izveido un reglamentē lauksaimniecības un lopkopības saimniecību un lauksaimnieciskās ražošanas informācijas sistēmu, kā arī autonomo kopienu lauku saimniecību reģistru un lauku saimniecību digitālo reģistru. Digitālajā saimniecības grāmatā paredz attiecīgu pārejas periodu: jo īpaši Digitālās lauku saimniecību grāmatas 9. un 10. pants stājas spēkā visās lauku saimniecībās ne vēlāk kā 2025. gada 3. ceturksnī.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

Investīcija (C3.I12) — Plāns apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir palielināt 1. investīcijas (C3.I1) vērienīgumu: Plāno uzlabot apūdeņošanas efektivitāti un ilgtspēju, palielinot modernizēto hektāru skaitu ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

D. KOMPONENTS 04: Ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas Spānijas neaizsargātībai pret klimata pārmaiņu tiešo un netiešo negatīvo ietekmi, ko rada tās bioģeogrāfija un ģeomorfoloģija, uzlabojot ekosistēmu saglabāšanās stāvokli, vajadzības gadījumā veicot ekoloģisku atjaunošanu un apvēršot biodaudzveidības zudumu, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabājot un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus. Šis komponents arī veicina ekosistēmu pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, pieņemot pasākumus to seku mazināšanai, pieņemot valsts stratēģiju cīņai pret pārtuksnešošanos un koncentrējoties uz meža ugunsgrēkiem.

Papildu uzsvars tiek likts uz jūras ekosistēmu aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu. Īstenojot šo Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu, i) uzsāk zilo programmu jūru un to bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai; palielināt aizsargājamo jūras teritoriju īpatsvaru, līdz 2025. gada beigām aizsargājot vismaz 18 % Spānijas teritorijas un aizsargājot gan faunu, gan floru; un iii) pirmo reizi Spānijā ieviest jūras pārvaldības sistēmu.

Turklāt tā arī saglabā un ilgtspējīgi pārvalda lauku apvidus, to ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un meža zemi. Lauku apvidos, kuros iedzīvotāju skaita samazināšanās ir īpaši negatīvi ietekmējusi, ir liela daļa Spānijas bagātīgā dabas mantojuma, un tāpēc tie ir vietējās bagātības avots, kas paver iespējas mainīt demogrāfisko lejupslīdi.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents atbalsta investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tā arī atbalsta pienācīgu zemes apsaimniekošanu, jo īpaši meža apsaimniekošanu, dabas aizsardzību un atjaunošanu, kas saskaņota ar Eiropas zaļā kursa un ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķiem.

D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C4.R1) — Sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Ar šo reformu atjaunina biodaudzveidības un dabas mantojuma tiesību aktus, lai atbalstītu to saistību izpildi, kas izriet no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un nesen pieņemtās ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam.

Šīs reformas galvenais uzdevums ir sagatavot, apstiprināt un izvērst dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģisko plānu (kā noteikts Likumā Nr. 42/2007 par dabas mantojumu un bioloģisko daudzveidību), lai ilgtermiņā ietekmētu visu Spānijas dabas sistēmu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī pakalpojumus, ko tas sniedz sabiedrībai. Šī reforma ietver arī šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu:

a)Bioloģiskās daudzveidības, zinātnes un zināšanu stratēģijas pieņemšana, kurā tiks apzinātas galvenās pētniecības nepilnības un noteiktas konkrētas jomas, kurās ir vajadzīga pētniecība bioloģiskās daudzveidības jomā.

b)Pieņemts Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plānu, kurš veicinās ekoloģiski saskanīgu tīklu, kas palīdz saglabāt dabas mantojuma teritorijas un jūras bioloģisko daudzveidību, veicinot plānotu, efektīvu un saskaņotu aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldību.

c)Valsts Apputeksnētāju aizsardzības stratēģija paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu apputeksnētāju stāvokli. Šajā stratēģijā īpaša uzmanība ir pievērsta i) apputeksnētājiem labvēlīgu teritoriju veicināšanai; II) uzlabot tās pārvaldību un samazināt kaitīgo sugu radītos riskus; III) fitosanitārie produkti; un iv) apputeksnētāju saglabāšanas pētījumu veicināšana un saistīto pētījumu rezultātu izplatīšana šajā jomā.

d)Pieņemt regulu par administratīvo un zinātnisko iestāžu atjaunināšanu saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES regula), kas garantē no CITES izrietošo pasākumu īstenošanu un nodrošina, ka tirdzniecība nekaitē sugu aizsardzības statusam un to ilgtermiņa izdzīvošanai.

e)Mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas plāns, kas garantē mitrāju saglabāšanu un racionālu izmantošanu.

Šo darbību izstrādi saskaņā ar šo pasākumu tieši atbalsta šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta 1. un 2. investīcija (aprakstīta turpmāk). Tas arī papildina abas pārējās reformas un investīcijas, kas aprakstītas šajā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C4.R2) — ekosistēmu un zaļās infrastruktūras atjaunošana

Šīs reformas mērķis ir līdz 2050. gadam izstrādāt un īstenot centrālās valdības Zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas stratēģiju, atjaunot bojātās ekosistēmas un konsolidēt pilnībā funkcionējošu sauszemes un jūras dabisko un daļēji dabisko teritoriju tīklu, kas savienots Spānijā.

Šīs reformas ietver septiņus dažādus darbības virzienus, lai: samazināt sadrumstalotības un ekoloģiskās savienojamības zuduma ietekmi; II) atjaunot dzīvotnes un ekosistēmas galvenajās teritorijās; III) uzturēt un uzlabot zaļās infrastruktūras elementu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; uzlabot ar zaļo infrastruktūru saistīto elementu noturību; nodrošināt teritoriālo saskaņotību; VI) ietver efektīvu zaļo infrastruktūru; un vii) nodrošināt interešu grupu un sabiedrības pienācīgu komunikāciju, izglītību un līdzdalību zaļās infrastruktūras attīstībā.

Šo reformu atbalsta arī šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta 3. investīcija, kurā jo īpaši ņemti vērā ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam ieteikumi par ekoloģisko koridoru iekļaušanu, liela mēroga koku stādīšanu, ievērojamu progresu piesārņotas zemes atjaunošanā un mērķi nodrošināt, ka pilsētām, kurās ir vismaz 20000 iedzīvotāju, ir vērienīgs pilsētvides zaļināšanas plāns. Tas ir saistīts arī ar šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta 1. reformu un 1. investīciju.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Reforma (C4.R3) — Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Ar šo reformu atjaunina 1999. gada Spānijas meža stratēģiju kopā ar Spānijas Mežsaimniecības plānu 2002.–2032. gadam, izstrādājot pasākumu kopumu mežsaimniecības nozares veicināšanai, aptverot visu Spānijas mežu: sugu un teritoriju aizsardzība, ugunsgrēki, īpašumtiesības, attīstība, meža platību un resursu pašreizējais stāvoklis un tendences u. c. Reforma risina ekonomisko un sociālo atdzīvināšanu lielos lauku apvidos, kas saskaras ar nopietnām iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmām, un tā ir labi saskaņota ar Eiropas zaļo kursu.

Spānijas Mežsaimniecības stratēģijai ir piecas stratēģiskās prioritātes:

1)Dabas mantojuma, bioloģiskās daudzveidības un savienojamības saglabāšana un uzlabošana.

2)Aizsardzība, veselības drošība un profilakse un pielāgošanās dabas un vides riskiem.

3)Meža bioekonomika: zaļā ekonomika un darbvietas, meža resursu mobilizēšana un mežsaimniecības nozares ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība.

4)Zināšanu un mežsaimniecības kultūras attīstība un uzlabošana.

5)Meža pārvaldības modelis: Spānijas mežsaimniecības politikas regulatīvais, administratīvais un tehniskais satvars.

Spānijas meža stratēģijā ir divi galvenie instrumenti, kas vajadzīgi, lai reformētu mežsaimniecības nozari kopumā. Pirmais ir ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādņu pieņemšana. Šīs pamatnostādnes aptver tādus jautājumus kā bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas un aprites bioekonomika. Otrkārt, stratēģiskās pamatnostādnes meža ugunsgrēku apsaimniekošanai Spānijā, kurās nosaka mērķus, kas jāievēro, nosaka galvenos darba virzienus un nosaka sabiedrības grupas ar noteiktu atbildības pakāpi. Šīs stratēģiskās pamatnostādnes ir būtiskas, lai kontrolētu meža ugunsgrēkus un palielinātu meža nozares stratēģisko pozicionēšanu saistībā ar ekoloģisko pārkārtošanos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C4.I1) — Dabas mantojuma digitalizācija un zināšanas par to

Investīcija izveido sistēmu, lai digitalizētu dabas mantojuma pārvaldību, kontroli un monitoringu, aptverot gan sauszemes, gan jūras laukus. Šis ieguldījums būtiski uzlabo zināšanas par sugām un dzīvotnēm, kā arī informācijas un dabas mantojuma kartēšanu, tostarp ģeoloģisko. Investīcija ir vērsta uz informācijas iegūšanu un tās pārvaldību, tostarp:

1)Programma, kuras mērķis ir uzlabot zināšanas un digitalizāciju par bioloģisko daudzveidību un dabas mantojuma pārvaldību valsts līmenī, attīstot monitoringa tīklus, ieviešot sensorus un izmantojot fiksētās un mobilās digitālās informācijas ieguves sistēmas.

2)Informācijas pārvaldības sistēmu vai platformu izstrāde valsts līmenī ar papildu analītiskām un izplatīšanas spējām.

Palaiž amfībijas gaisa kuģu flotes aviācijas elektronikas sistēmas atjauninājumu, un tajā iekļauj aprīkojuma projektēšanu, sertificēšanu un iegādi, lai padarītu gaisa kuģus drošākus un efektīvākus ugunsdzēšanas laikā. Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši aviācijas elektronikas sistēmas uzlabošanu amfībijas gaisa kuģu flotē iekļauj tikai esošajos gaisa kuģos, un tā nepalielina šo gaisa kuģu darbmūžu vai jaudu. Tā nodrošina drošības un lidojuma apstākļus tikai tādu darbību laikā, kurās tos izmanto meža ugunsgrēku dzēšanai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C4.I2) — Sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Šīs investīcijas ietver tiešo ieguldījumu un dotāciju līniju kopumu gan sauszemes, gan jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tas ietver piecus darbības virzienus, kas ir saskaņoti ar 1. reformu:

1)Sauszemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, pievēršoties sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa uzlabošanai, draudu un mirstības novēršanai, kā arī darbībām invazīvu svešzemju sugu kontrolei un izskaušanai.

2)Infrastruktūras uzlabošana, kas ietver tādas darbības kā ar dabas mantojuma pārvaldību saistītu iekārtu un infrastruktūras nodrošināšana, atjaunošana un modernizācija un izpratnes veicināšana, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmes izcelšana un izplatīšana cilvēka veselībai un labklājībai.

3)Investīcija jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, lai līdz 2025. gadam aizsargātu vismaz 18 % Spānijas jūras teritorijas.

4)Mitrāju atjaunošana, veicot darbības mitrāju saglabāšanai, uzlabošanai un atjaunošanai, un jo īpaši tos, kas saistīti ar 2. reformā paredzēto mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas plānu.

5)Starptautiskās tirdzniecības kontrole, lai uzlabotu un konsolidētu CITES glābšanas centru tīklu un stiprinātu nelegālās tirdzniecības apkarošanas rīcības plānu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C4.I3) — ekosistēmu un zaļās infrastruktūras atjaunošana

Šī investīcija ietver darbību kopumu 2. reformas īstenošanas atbalstam. Mērķis ir atjaunot dabiskās ekosistēmas un teritorijas, ko degradē ieguves darbības, kā arī citas iniciatīvas pilsētvidē, kuru mērķis ir veicināt pilsētu savienojamību un apvērsi.

Investīcijās ir izvirzīts mērķis atjaunot vismaz 30000 hektāru dabisko ekosistēmu. Atjaunošanas darbības ir vērstas uz degradētām teritorijām vai ekosistēmām, likvidējot mākslīgos elementus, uzlabojot augsni un morfoloģiju un atjaunojot veģetāciju un naturalizāciju. Attiecībā uz kalnrūpniecību ieguldījums atjauno vismaz 30 bijušos ieguves objektus. Bijušo raktuvju atjaunošana ietver augsnes dekontamināciju, morfoloģijas atjaunošanu, veģetācijas atjaunošanu un to bijušo raktuvju naturalizāciju, kuras vairs nedarbojas.

Visbeidzot, investīcija veicina zaļo infrastruktūru, kas aptver vietējo pašvaldību vajadzības, tostarp: I) pilsētplānošanas un atjaunošanas stratēģijas, kuru mērķis ir izveidot un atjaunot zaļo un zilo infrastruktūru un atbrīvot pilsētu telpu, lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, augsnes caurlaidību un dabisko savienojamību pilsētās; II) darbības un projekti, kas aptver pārvaldības un līdzdalības procesus, zaļo un zilo zonu pārvaldību un pilsētvides metabolisma projektus, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību; un iii) atbalsts aprīkojumam un infrastruktūras projektiem pilsētplānošanas jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C4.I4 Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Šis ieguldījums ietver ieguldījumus ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā:

1)Darbības, kas uzlabo meža apsaimniekošanu, pievēršoties meža ugunsgrēku apkarošanai un citām meža apsaimniekošanas intervencēm; tehniskais atbalsts mežu īpašniekiem un pārvaldes iestādēm, lai konsolidētu valsts īpašumtiesības; meža apsaimniekošanas plāni, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un mežu ilgtspējīgu izmantošanu.

2)Darbības, kas aizsargā klimata pārmaiņas un pielāgojas tām, tostarp vismaz 100 īpašam nolūkam paredzētu ugunsdzēsības līdzekļu, ugunsdzēsības brigāžu bāzu atjaunošana un meža uzlabošanas darbību progress.

3)Darbību kopums atbalsta mežsaimniecības nozari kā galveno resursu demogrāfisko problēmu risināšanai, īpašu uzmanību pievēršot zaļajai uzņēmējdarbībai un vietējai bioekonomikai. Šī ieguldījuma daļa ietver dotācijas vietējām iestādēm un citiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, lai veicinātu mežsaimniecības nozares un tās rūpniecības konkurētspēju, uzņēmējdarbību un ilgtspēju. Šīs darbības ir īpaši vērstas uz videi draudzīgu darbvietu radīšanu, jo īpaši atbalstot sieviešu un jauniešu līdzdalību mežsaimniecības nozarē un zaļo uzņēmējdarbību.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši ar šo pasākumu skaidri novērš un izslēdz atbalstu monokultūras plantācijām, jo īpaši eikaliptu, lai samazinātu ūdens noslodzi un ugunsgrēka risku. Lai iegādātos ugunsdzēsības aprīkojumu, tiek atbalstītas tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā īpašo nolūku, kam tās kalpo.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
62	C4.R1	M	Dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns un aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plāns	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģiskā plāna (Karaļa dekrēts) un Aizsargāto jūras teritoriju tīkla plāna (Karaļa dekrēts) pieņemšana, tostarp vismaz deviņu jūras pārvaldības bāzu izveide, iii) bioloģiskās daudzveidības, zinātnes un zināšanu stratēģija, iv) Valsts Apputeksnētāju saglabāšanas stratēģija, v) noteikumi par iestāžu, administratīvo un zinātnisko struktūru atjaunināšanu saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un vi) mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas plāns.
63	C4.R2	M	Zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas valsts stratēģijas pieņemšana	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				2. CET.	2021	Valsts zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas stratēģijas pieņemšana. Stratēģijā ietver rīcības virzienus, lai sasniegtu: I) sadrumstalotības un ekoloģiskās savienojamības zuduma ietekmes samazināšana; II) ekosistēmu atjaunošana galvenajās teritorijās; III) uzturēt un uzlabot ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; IV) noturības uzlabojumi; V) pārvaldības modeļa definīcija; un vi) saziņu, izglītību un ieinteresēto personu līdzdalību.
64	C4.R3	M	Spānijas meža stratēģijas un atbalsta plāna apstiprināšana	Publikācija Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Spānijas meža stratēģijas un atbalsta plāna pieņemšana, kas ietver ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatnostādnes.
65	C4.I1	M	Piešķir tiesības slēgt līgumus par īpašiem mērķiem paredzētiem lidaparātiem ugunsdzēšanai un izveido bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmu	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana				2. CET.	2022	Piešķirt tiesības slēgt līgumus par vismaz desmit speciālo gaisa kuģu (Canadair) atjaunināšanu un modernizāciju ugunsdzēsības vajadzībām un darīt pieejamu bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmu. Sistēma ietver zināšanu palielināšanu par sugām un dzīvotnēm un digitālo platformu. Investīcija nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), modernizējot tikai esošos gaisa kuģus, kas nepalielina to kalpošanas laiku vai jaudu.
66	C4.I1	M	Zināšanu par bioloģisko daudzveidību uzraudzības un pārvaldības sistēmas pabeigšana un darbības uzsākšana	ACTA de Recepción				2. CET.	2026	Bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēma ir pabeigta un darbojas (tostarp digitālā platforma), un ir veikts precīzs LIDAR lidojums vismaz 75 % valsts sauszemes teritorijas.
67	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas		% no Spānijas jūras teritorijas	13	15	2. CET.	2023	Panākt, ka aizsargājamā jūras teritorija ir vismaz 15 % no Spānijas jūras teritorijas. Aizsargājama jūras teritorija ir jūras teritorija, kas iekļauta Natura 2000 tīklā vai citu kategoriju aizsargājamās dabas teritorijās, kā noteikts Likumā Nr. 42/2007; teritorijas, ko aizsargā starptautiskie instrumenti un jūras rezervāti, attiecīgā gadījumā iekļauj RAMPE (Spānijas aizsargājamo jūras teritoriju tīklā). (Pamatscenārijs: 2020. gada 31. decembrī)
68	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas		% no Spānijas jūras teritorijas	15	18	4. CET.	2025	Panākt, ka aizsargājamā jūras teritorija ir vismaz 18 % no Spānijas jūras teritorijas. Aizsargājama jūras teritorija ir jūras teritorija, kas iekļauta Natura 2000 tīklos vai citu kategoriju aizsargājamās dabas teritorijās, kā noteikts Likumā Nr. 42/2007; teritorijas, ko aizsargā starptautiskie instrumenti un jūras rezervāti, attiecīgā gadījumā iekļauj RAMPE (Spānijas aizsargājamo jūras teritoriju tīklā). (Pamatscenārijs: 2023. gada 31. decembrī)
69	C4.I2	T	Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi		Skaits (hektāri)	0	50 000	2. CET.	2026	Pabeigtās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas darbības aptver vismaz 50000 hektāru. Saglabāšanas pasākumi ir šādi: darbības, kas novērš dzīvnieku un augu sugu mirstību, ii) invazīvu sugu agrīnas atklāšanas, kontroles vai izskaušanas darbības, iii) apsaimniekošanas un dzīvotņu uzlabošanas pasākumus, jo īpaši tos, kas veikti attiecībā uz aizsargājamām sugām, iv) mitrāju atjaunošanas darbības, piemēram, dabiskās dinamikas, ūdens daudzuma un kvalitātes, kā arī dabiskās faunas un floras uzlabošanu, un v) darbības, kas nodrošina, atjauno un modernizē iekārtas un infrastruktūru, kas saistīta ar dabas mantojuma un jo īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu (Natura 2000 un aizsargājamās dabas telpas), un Konvencijas par nelikumīgu tirdzniecību ar apdraudētajām sugām (CITES) infrastruktūras uzlabošanu, tostarp jauna glābšanas centra izveidi. Attiecībā uz īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi investīciju atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbalstot tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo nolūku.
70	C4.I3.	T	Bijušo raktuvju (vismaz 20 bijušo raktuvju) sanācija		Skaits (ieguves vietas)	0	20	2. CET.	2023	Vismaz 50 % katras ieguves vietas atjaunošana, kas vērsta uz vismaz 20 bijušajām raktuvēm, tostarp augsnes dekontaminācija, morfoloģijas atjaunošana un veģetācijas atjaunošana un naturalizācija.
71	C4.I3.	M	Ekosistēmu atjaunošanas darbības	Pabeigto darbu/projektu oficiāla sertifikācija				4. CET.	2025	Vismaz 30000 hektāru aizņem pabeigtas ekosistēmu atjaunošanas darbības degradētās teritorijās vai ekosistēmās, tostarp mākslīgo elementu likvidēšana, augsnes un morfoloģijas uzlabošana, veģetācijas atjaunošana un naturalizācija, un ar zaļo infrastruktūru saistītu projektu pabeigšana vismaz 30 pilsētās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju.
72	C4.I3.	T	Bijušo raktuvju (vismaz 30 bijušo raktuvju) rehabilitācijas pabeigšana		Skaits (ieguves vietas)	0	30	2. CET.	2026	Ir atjaunotas vismaz 30 bijušās raktuvju teritorijas, tostarp augsnes dekontaminācija, morfoloģijas atjaunošana un to bijušo raktuvju atjaunošana un naturalizācija, kuras vairs nedarbojas.
73	C4.I4	T	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai		Skaits (transportlīdzekļi)	0	100	2. CET.	2023	Vismaz 100 speciālo transportlīdzekļu iegāde ugunsdzēšanai. Investīciju atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbalstot tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo nolūku.
425	C4.I4	M	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (II daļa)	MITERD parakstīts sertifikāts				2. CET.	2026	Darbības ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā, tostarp ugunsdzēsēju brigāžu renovācija un meža uzlabošanas darbību pabeigšana, tostarp adaptīvas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses plānošana un sugu bagātināšana, un vismaz 70 projekti, kas atbalsta zaļo uzņēmējdarbību un vietējo bioekonomiku, atbilstoši pasākuma aprakstam. Investīciju atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbalstot tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo nolūku.

D.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto ieguldījumu apraksts

Reforma (C4.R4) — Valsts stratēģija cīņai pret pārtuksnešošanos

Ar šo reformu atjaunina valsts stratēģiju cīņai pret pārtuksnešošanos, aizstājot 2008. gadā publicēto Valsts rīcības plānu cīņai pret pārtuksnešošanos, izveidojot jaunu stratēģisku sistēmu cīņai pret pārtuksnešošanos Spānijas teritorijā. Šīs reformas mērķis ir veicināt dabas kapitāla aizsardzību, saglabāšanu un uzlabošanu, pievēršoties sausajām, daļēji mitrajām un sausajām mitrajām zonām, un līdz minimumam samazināt zemes degradāciju.

Stratēģijai ir trīs pīlāri:

1)Pasākumi pārtuksnešošanās novēršanai un samazināšanai un degradētu teritoriju atjaunošanai.

2)Spēju veidošana un pārvaldība.

3)Zināšanas un sabiedrība: darbības zināšanu, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības uzlabošanai.

Šai reformai ir pievienots rīcības plāns laikposmam no 2022. līdz 2026. gadam. Šis rīcības plāns veicina stratēģijas izstrādi, nosaka prioritātes un nosaka to saturu un īstenošanas grafiku.

Stratēģija arī veicina koordināciju un sadarbību starp attiecīgajiem aģentiem, kas nodarbojas ar pārtuksnešošanās jautājumiem, un ar to izveido šādas koleģiālas struktūras:

1)Nacionālā komiteja cīņai pret pārtuksnešošanos, kas piesaistīta Valsts dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības komisijai. Šīs komitejas mērķis ir darboties kā konsultatīvai struktūrai un veicināt sadarbību starp valsts pārvaldi un autonomo kopienu administrācijām;

2)Nacionālā padome cīņai pret pārtuksnešošanos. Šī struktūra darbojas kā padomdevēja struktūra, kas sniedz atbalstu valsts administrācijai un palīdz koordinēt zinātnisko un pilsonisko sabiedrību; un

3)Ekoloģiskās pārkārtošanās un demogrāfisko problēmu ministrijas bioloģiskās daudzveidības, mežu un pārtuksnešošanās ģenerāldirektorāta tehniskā nodaļa cīņai pret pārtuksnešošanos. Šī nodaļa atbild par pasākumu un darbību izstrādi, īstenošanu un koordinēšanu attiecībā uz pārtuksnešošanos Spānijas teritorijā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

D.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

L12

C4.R4

M

Valsts stratēģijas pārtuksnešošanās apkarošanai un ar to saistītā rīcības plāna (2022.–2026. gadam) pieņemšana un koleģiālu struktūru izveide.

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2024

Valsts stratēģijas pieņemšana cīņai pret pārtuksnešošanos un ar to saistītās darbības saskaņā ar pasākuma aprakstu.

E. KOMPONENTS 05: Piekrastes un ūdens resursi

Šā komponenta mērķis ir uzlabot ūdens resursu pārvaldību, īstenot piekrastes pielāgošanās politiku, lai novērstu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, un stiprināt jūras stratēģiju un jūras telpisko plānojumu īstenošanu.

Lai uzlabotu ūdens resursu pārvaldību, Spānijai ir jārisina dažādas problēmas, piemēram, jāapzina jauni piesārņotāji (piemēram, mikroplastmasa), jānovērš pašreizējais investīciju trūkums plānošanā, piekrastes pielāgošanās klimata pārmaiņām, publiskā hidroloģiskā domēna kontrole un pārvaldība, jūras un sauszemes īpašums un ūdens attīrīšana, kā arī kavējas jaunu tehnoloģiju un IKT tehnoloģiju ieviešana ūdens resursu apsaimniekošanai. Šajā nolūkā Spānija uzlabo nozares efektivitāti. Spānija arī cenšas ūdens resursu apsaimniekošanu labāk saskaņot ar vides mērķiem, piemēram, tiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam un ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā. Šajā nolūkā izmanto dažādas stratēģijas, piemēram, publiskās pārvaldes digitalizāciju, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai, tostarp ūdens kvalitāti un atbilstību ekoloģiskajām plūsmām, vides infrastruktūras nodrošināšanu un uzlabošanu, infrastruktūras drošību vai gruntsūdeņu stāvokļa uzlabošanu un ūdens nesējslāņa atgūšanu.

Klimata pārmaiņas ir saasinājušas erozijas un plūdu ietekmi piekrastē. Tāpēc ar šo Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu tiek īstenota arī Spānijas piekrastes pielāgošanās klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei politika. Lai cīnītos pret eroziju un samazinātu plūdu risku, ievieš vairākus pielāgošanās pasākumus, piemēram, vides atjaunošanu degradētās teritorijās, sakārtotas un pareizas piekļuves uzlabošanu publiskajai sauszemes jūras teritorijai vai dabā balstītu risinājumu izstrādi un īstenošanu. Šis rīcības virziens rada noturīgāku piekrasti pret klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī labāk sagatavo tūrisma nozari un citas nozares, kas atkarīgas no piekrastes teritoriju stāvokļa. Turklāt tas vēl vairāk stiprina programmas Copernicus nozīmi, kam ir izšķiroša nozīme, lai novērstu un novērtētu ekstremālu laikapstākļu postījumus un ietekmi.

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta ietvaros Spānija veicina jūrniecības nozaru optimālu ilgtspējīgu attīstību un aizsargā jūras vidi ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli, pieņemot tiesību aktu, transponējot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un stiprinot tās īstenošanu.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz energoefektivitātes un resursu izmantošanas veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tajā investīcijas ir vērstas arī uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši veicinot pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas avotu ražošanu un izmantošanu, energoinfrastruktūru, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu transportu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī uzlabo ūdens atkalizmantošanu (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C5.R1) — Ūdens plāni un stratēģijas un regulatīvās izmaiņas

Reforma attiecas uz Ūdens likuma, tā noteikumu un citu sekundāro tiesību aktu pārskatīšanu un atjaunināšanu, lai nodrošinātu investīciju veicināšanai labvēlīgu tiesisko regulējumu. Reforma ietver vairāku plānu un stratēģiju pieņemšanu un pārskatīšanu, kas veido pamatu investīcijām un ūdens resursu apsaimniekošanai, kas stiprina un palielina investīcijas. Šīs regulatīvās izmaiņas saskaņo ar Eiropas zaļo kursu.

Šajā reformā tiks risināti daudzi jautājumi attiecībā uz visu veidu ūdeni, piemēram, uzlabota finanšu sistēma notekūdeņu atkalizmantošanai, tehnisko standartu pieņemšana dambju un to rezervuāru drošībai, valsts ūdens attīrīšanas, attīrīšanas, efektivitātes, ietaupījumu un atkalizmantošanas plāna pieņemšana (attīrīšanas, sanitārijas, efektivitātes, ietaupījumu, ietaupījumu un infrastruktūras drošības īstenošana — DSEAR plāns).

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C5.I1) — Attīrīšanas, sanitārijas, efektivitātes, ietaupījumu, atkārtotas izmantošanas un infrastruktūras drošības (DESEAR) pasākumu īstenošana

Ar šo ieguldījumu veic šādas darbības:

1)Attīrīšanas, sanitārijas un ūdens atkalizmantošanas pasākumu īstenošana. Šā darbības virziena mērķis ir uzlabot komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Dažos gadījumos komunālie notekūdeņi tiek atkalizmantoti, tādējādi samazinot pašreizējo ieguves spiedienu. Jaunie attīrīšanas pasākumi nodrošina visas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas neto nulles enerģijas patēriņu. Infrastruktūras apsver vismaz jaunām vai modernizētām notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrām, kas nodrošina notekūdeņu attīrīšanas papildu jaudu. Attīrīšanu no jauna nosaka vai modernizē līdz līmenim, kas atbilst vismaz Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai (Direktīva 91/271/EEK). Esošās infrastruktūras uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā vidējais enerģijas patēriņš samazinās vismaz par 10 %. Šos ietaupījumus panāk, projektu izstrādē īstenojot energoefektivitātes pasākumus (koģenerācija, enerģijas un siltuma atgūšana, fotoelementu paneļi, LED apgaismojums u. c.) un uzaicinājumos iesniegt projektus un darbus ieviešot energoefektivitātes klauzulas un kritērijus.

2)Darbības, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti un samazināt ūdens zudumus. Ar darbībām īsteno subsīdiju shēmu, lai uzlabotu vidējo un mazo pašvaldību piegādes tīklu efektivitāti, ļaujot pašvaldībām vai publiskām struktūrām, kas atbild par ūdensapgādi, to uzlabot, samazinot zudumus sadales tīklos, un darbības ūdens uzglabāšanas objektu, kā arī iekārtu uzlabošanai un uzlabošanai vidējās un mazās pašvaldībās. Šīs infrastruktūras apkalpotie iedzīvotāji atbilst tiem, kurus apkalpo ūdens sadales sistēma.

3)Investīcijas dambju un rezervuāru drošības uzlabošanai. Tās ir darbības, kas nodrošina esošo lielo valstij piederošo aizsprostu drošību, īstenojot attiecīgos operatīvās rīcības plānus un citas papildu darbības. Tas neizraisa jaunu dambju būvniecību vai esošo dambju paplašināšanu.

4)Darbības energoefektivitātes un ūdens efektivitātes uzlabošanai pilsētas ūdens aprites ciklā. Šīs darbības veicina projektus, kas saistīti ar ūdens attīrīšanu, sanitāriju un atkalizmantošanu, ūdens efektivitātes uzlabošanu un ūdens zudumu samazināšanu, izmantojot ūdens lietotāju digitalizāciju. To dara L’Horta Sud apgabalā Valensijā, nodrošinot jaunu infrastruktūru ūdens attīrīšanai, sanitārijai un atkārtotai izmantošanai 250000 cilvēka ekvivalenta; un Rincón de León attīrīšanas iekārtā Alikantē uzlabo apūdeņošanas ūdens apsaimniekošanu 18500 hektāros.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C5.I2) — Upju ekosistēmu monitorings un atjaunošana, ūdens nesējslāņa atjaunošana un plūdu riska mazināšana

Šā ieguldījuma mērķi ir šādi:

1)Uzraudzīt un atjaunot upju ekosistēmas un dabiskos upju krājumus. Šī līnija ietver vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir atjaunot upju telpu, paplašināt monitoringa tīklus un uzlabot to apdraudošo hidromorfoloģisko spiedienu uzskaiti.

2)Izstrādāt pasākumus plūdu riska mazināšanai. Šis rīcības virziens ietver jau esošos plūdu riska pārvaldības plānus, tostarp preventīvos pasākumus teritorijas un pilsētplānošanas jomā, tehnisko pamatnostādņu izstrādi, lai mazinātu plūdu zonās esošo teritoriju neaizsargātību un veicinātu dažādu tautsaimniecības nozaru pielāgošanos plūdu riskam. Turklāt pašvaldības pievēršas upju atjaunošanas pasākumu īstenošanai pilsētvidē, ievieš ilgtspējīgas drenāžas sistēmas un uzlabo pilsētvides caurlaidību un to saistību ar upju vides vērtībām pilsētu teritorijās, izstrādājot tehniskās vadlīnijas un ūdens plānošanas mērķus.

3)Pieņemt pasākumus gruntsūdeņu ieguves samazināšanai, izmantojot alternatīvus resursus (ūdens nesējslāņa reģenerāciju). Šie pasākumi samazina dažu gruntsūdens objektu ieguvi, jo īpaši to, kas apdraud Doñana teritoriju un dažus ūdens nesējslāņus Spānijas dienvidaustrumos, un paplašina pjezometriskā monitoringa tīklus.

4)Fotoelementu enerģijas piegāde atsāļošanas iekārtām un to sadale.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C5.I3) — Digitālā pārkārtošanās ūdens nozarē (digitālā vides tiesību aktu izpilde) — Stratēģisks projekts ekonomikas atveseļošanai un pārveidei (PERTE) ūdens izmantošanas digitalizācijai.

Digitālajai pārejai var būt izšķiroša nozīme ūdens nozares efektivitātes uzlabošanā. Lai uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanas digitalizāciju, šai investīcijai ir trīs darbības virzieni:

1)Uzlabot zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu — PERTE ūdens izmantošanas digitalizācijai. Šī PERTE modernizē ūdens ciklu, izmantojot digitalizāciju un inovāciju. Tādējādi tiks panākta efektīvāka un ilgtspējīgāka ūdens apsaimniekošana, ar digitalizācijas palīdzību uzlabojot zināšanas par ūdens izmantošanu. To panāk, atbalstot programmas digitalizācijas veicināšanai pilsētu ūdens aprites ciklā, izsludinot konkursus konkursa kārtībā, un apūdeņošanā, izmantojot apūdeņošanas digitālo komplektu.

2)Pasākumi nokrišņu monitoringam upju baseinos un piekrastes zonās. Šis darbības virziens veicina meteoroloģisko radaru tīkla atjaunošanu un pabeigšanu ar jaunām tuvjoslas iekārtām, piemēram, automātisko meteoroloģisko staciju atjaunošanu un uzlabošanu radaru kalibrēšanai reāllaikā, kā arī valsts radaru centra projektēšanu, izstrādi un ieviešanu.

3)Uzlabota meteoroloģiskā novērošana un klimata risku uzraudzība un novēršana, tostarp jauna integrēta meteoroloģiskā atbalsta sistēma, meteoroloģiskās novērošanas rīki agrīnai brīdināšanai, tostarp integrētās globālās novērošanas sistēmas īstenošana, ārpakalpojumu izveide, meteoroloģisko datu automātiska kvalitātes kontrole un marķēšana, izmantojot mākslīgā intelekta metodes, NoSQL datu dziļums datu efektīvai īstenošanai, pamatojoties uz liela apjoma datu apstrādi.

Investīcija attiecas uz 26 rīku vai atjaunotas infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu un lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus nolūkā novērst klimata riskus.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C5.I4) — Piekrastes pielāgošana klimata pārmaiņām un jūras stratēģiju un jūras telpiskās plānošanas plānu īstenošana

Klimata pārmaiņas būtiski negatīvi ietekmē Spānijas piekrasti, un paredzams, ka tās ietekmēs to. Ar šo investīciju īsteno Stratēģiju piekrastes pielāgošanai klimata pārmaiņu ietekmei ar mērķi palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņām un klimata mainīgumu un Spānijas piekrastes plānošanā un pārvaldībā integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas ietver viļņlaužu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu, nogulu apsaimniekošanas, dabā balstītu risinājumu izveidi, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedtīklu ieviešanu piekrastes erozijas attālā monitoringa vajadzībām vai darbības ar līdzīgu ietekmi.

Šīs investīcijas aizsargā un atjauno piekrastes ekosistēmas vai degradētas teritorijas. To panāk ar dažādām darbībām, piemēram: I) regresa skarto iekārtu pārvietošana; II) noteikt valstij piederošās uz sauszemes izvietotās jūras teritorijas robežas; III) nepareizi vai neatbilstoši aizņemtas valstij piederošas piejūras zemes atgūšana; IV) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; V) degradētu piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana, piekrastes saglabāšana un pārvaldība; un/vai vi) darbības ar līdzīgu ietekmi.

Pasākums arī uzlabo sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskajai sauszemes jūras teritorijai, atgūstot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskajam īpašumam, plānotu, pārvaldītu un atjaunotu piekļuvi, vai darbības ar līdzīgu ietekmi. Investīcija attiecas uz stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošanu. To īsteno, izmantojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem un klimatu un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
74	C5.R1	M	Hidroloģiskās plānošanas regulas grozījumu stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā noteikums				4. CET.	2021	Karaļa dekrēts, ar ko groza Hidroloģiskās plānošanas regulu (Oficiālais Vēstnesis). Grozījumi attiecas uz aspektiem, kas saistīti ar sausumu un ūdens trūkumu, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas prasībām un attiecīgajiem standartiem saskaņā ar Ūdens direktīvu īstenošanas kopējo stratēģiju.
75	C5.R1	M	Stājas spēkā grozījumi Ūdens likumā un jaunajā regulā, ar ko aizstāj Karaļa dekrētu Nr. 1620/2007	Ūdens likuma norma par stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Grozījums Ūdens likumā, lai iekļautu notekūdeņu novadīšanas nodokļu un ūdens infrastruktūras izmaksu atgūšanas sistēmas pārskatīšanu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” un izmaksu atgūšanas principu. Jaunā regula, ar ko aizstāj Karaļa dekrētu Nr. 1620/2007, maina tiesisko un finansiālo regulējumu notekūdeņu atkalizmantošanai saskaņā ar principiem “piesārņotājs maksā” un izmaksu atgūšanas principiem, uzlabojot ūdensobjektu, tostarp gruntsūdeņu, monitoringu un aizsardzību un risinot sausuma un deficīta aspektus.
76	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra		Skaits (iedzīvotāju skaits)	0	175 000	2. CET.	2023	Tādu ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru nodošana ekspluatācijā, kas sniedz pakalpojumus vismaz 175000 cilvēka ekvivalentu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 91/271/EEK un izpildītu energoefektivitātes kritērijus vai uzlabotu efektivitāti un/vai samazinātu ūdens zudumus ūdens sadales sistēmās.
427	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra		Skaits (iedzīvotāju skaits)	175 000	425 000	2. CET.	2026	Tādu ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru nodošana ekspluatācijā, kas sniedz pakalpojumus vismaz 425000 cilvēka ekvivalentu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 91/271/EEK un sasniegtu energoefektivitātes kritērijus, un/vai uzlabotu efektivitāti un/vai samazinātu ūdens zudumus ūdens sadales sistēmās. (Pamatscenārijs: 2023. gada 30. jūnijā).
428	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra		Skaits (hektāri)	0	18 500	2. CET.	2026	Notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras ūdens atkārtotas izmantošanas nodošana ekspluatācijā Rincón de León attīrīšanas iekārtā Alikantē, uzlabojot ūdens apsaimniekošanu apūdeņošanai 18500 hektāros, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 91/271/EEK un izpildītu energoefektivitātes kritērijus, un/vai lai uzlabotu efektivitāti un/vai samazinātu ūdens zudumus ūdens sadales sistēmās.
77	C5.I2	M	Upju krastu aizsardzības pret plūdu riskiem atjaunošana	MITERD parakstītie sertifikāti				4. CET.	2022	Atjaunoti vismaz 200 km upju krastu un vismaz 40000 iedzīvotāju ir aizsargāti pret plūdu risku.
78	C5.I2	T	No ūdens nesējslāņiem iegūtā ūdens apjoma samazinājums		Skaits (HM3/gadā)	510	470	2. CET.	2025	No Doñana, Segura-Mar Menor, Mancha Oriental esošajiem ūdens nesējslāņiem iegūtā ūdens apjoma samazinājums gadā no 510 hm3/gadālīdz 470 hm3/gadā.
429	C5.I2	M	Fotoelementu (PV) enerģijas piegāde atsāļošanas iekārtām un tās sadale	Ārējs ziņojums, kas apliecina ietaupījumus				2. CET.	2026	Aizstāt 35 % no enerģijas, ko izmanto atsāļošanas iekārtās Mursijā un Almerijā (Torrevieja, Valdelentisco, Águilas Carboneras, Bajo Almanzora un Campo de Dalias), un ūdens transportēšanu starp Júcar-Vinalopó, izmantojot fotoelementu enerģiju.
430	C5.I3.	M	Darbības attiecībā uz PERTE ūdens lietotāju digitalizācijai	Oficiāls paziņojums par pabeigtiem darbiem				2. CET.	2026	Vismaz 5000000 iedzīvotāju, kas gūst labumu no pilsētu ūdens cikla digitalizācijas projektu uzsākšanas, un vismaz 200000 hektāri, kas gūst labumu no digitālā apūdeņošanas komplekta, kas ir daļa no PERTE ūdens izmantošanas digitalizācijas vajadzībām.
79	C5.I3.	M	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par tādu instrumentu ieviešanu, kas paredzēti, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus	Piešķirtie līgumi				4. CET.	2023	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 26 rīku vai atjaunotas infrastruktūras ieviešanai, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu un lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus nolūkā novērst klimata riskus. Darbības galvenokārt attiecas uz elektroniskā ūdens reģistra izstrādi un ieviešanu, hidroloģisko datu un ūdens kvalitātes pārvaldību, datņu apstrādes digitalizāciju un aeronavigācijas meteoroloģiskās uzraudzības tīkla modernizāciju.
426	C5.I3.	M	Instrumentu nodošana ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus	MITERD parakstītie sertifikāti				2. CET.	2026	26 rīku vai atjaunotas infrastruktūras nodošana ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu un lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus nolūkā novērst klimata riskus. Darbības galvenokārt attiecas uz elektroniskā ūdens reģistra izstrādi un ieviešanu, hidroloģisko datu un ūdens kvalitātes pārvaldību, datņu apstrādes digitalizāciju un aeronavigācijas meteoroloģiskās uzraudzības tīkla modernizāciju.
80	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 50 kilometru garumā no krasta līnijas		Skaits (kilometros)	0	50	4. CET.	2022	Vismaz 50 kilometru krasta līnijaspabeigšana degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošanai, piekrastes teritoriju aizsardzība un piekļūstamības palielināšana, erozijas mazināšana, labākas zināšanas un piekrastes teritoriju noturības palielināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņu sekām, tālvadības monitorings un stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošana. Darbībās ņem vērā jebkuru no šādiem aspektiem: palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, cīnoties pret eroziju un stiprinot piekrastes līniju. Tajā ņem vērā viļņlaužu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu, nogulu apsaimniekošanas, dabā balstītu risinājumu izveidi, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedtīklu ieviešanu piekrastes erozijas monitoringam vai darbības ar līdzīgu ietekmi. II) aizsargāt un atjaunot piekrastes ekosistēmas vai degradētas teritorijas. To veic, a) pārvietojot regresa skartās iekārtas; b) noteikt valstij piederošās uz sauszemes izvietotās jūras teritorijas robežas; nepareizi vai neatbilstoši aizņemtas valstij piederošas piejūras zemes atgūšana; d) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; e) degradētu piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana; F) krasta līnijas saglabāšana un pārvaldība; un/vai g) darbības ar līdzīgu ietekmi. uzlabot sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskajai uz sauszemes izvietotajai jūras jomai. To veic, atgūstot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskam īpašumam, plānojot, pārvaldot un atjaunojot piekļuvi, vai veicot darbības ar līdzīgu ietekmi. IV) Jūras stratēģiskās plānošanas politikas īstenošana. To panāk, īstenojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem, klimatu un piekrasti un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem.
81	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 100 kilometru garumā no krasta līnijas		Skaits (kilometros)	50	100	2. CET.	2023	Darbu pabeigšana vismaz 100 kilometru garumā no krasta līnijas, kas ietver jebkuru no turpmāk minētajiem: palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, cīnoties pret eroziju un stiprinot piekrastes līniju un attālināto uzraudzību. Tajā ņem vērā viļņlaužu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu, nogulu apsaimniekošanas, dabā balstītu risinājumu izveidi, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedtīklu ieviešanu piekrastes erozijas monitoringam, labākas zināšanas vai darbības ar līdzīgu ietekmi. II) aizsargāt un atjaunot piekrastes ekosistēmas vai degradētas teritorijas. To veic, a) pārvietojot regresa skartās iekārtas; b) noteikt valstij piederošās uz sauszemes izvietotās jūras teritorijas robežas; nepareizi vai neatbilstoši aizņemtas valstij piederošas piejūras zemes atgūšana; d) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; e) degradētu piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana; F) krasta līnijas saglabāšana un pārvaldība; g) labākas zināšanas un/vai h) darbības ar līdzīgu ietekmi. uzlabot sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskajai uz sauszemes izvietotajai jūras jomai. To veic, atgūstot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskam īpašumam, plānošanu, pārvaldību un piekļuves atjaunošanu, labākas zināšanas vai līdzīgas darbības. IV) stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošana un labākas zināšanas. To panāk, īstenojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem, klimatu un piekrasti un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem. (Pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembrī)
81b	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 145 kilometru garumā no krasta līnijas		Skaits (kilometros)	100	145	2. CET.	2026	Darbu pabeigšana vismaz 145 kilometrus gar krasta līniju, kas ietver jebkuru no turpmāk minētajiem: palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, cīnoties pret eroziju un stiprinot piekrastes līniju un attālināto uzraudzību. Tajā ņem vērā viļņlaužu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu, nogulu apsaimniekošanas, dabā balstītu risinājumu izveidi, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedtīklu ieviešanu piekrastes erozijas monitoringam, labākas zināšanas vai darbības ar līdzīgu ietekmi. II) aizsargāt un atjaunot piekrastes ekosistēmas vai degradētas teritorijas. To veic, a) pārvietojot regresa skartās iekārtas; b) noteikt valstij piederošās uz sauszemes izvietotās jūras teritorijas robežas; nepareizi vai neatbilstoši aizņemtas valstij piederošas piejūras zemes atgūšana; d) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; e) degradētu piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana; F) krasta līnijas saglabāšana un pārvaldība; g) labākas zināšanas un/vai h) darbības ar līdzīgu ietekmi. uzlabot sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskajai uz sauszemes izvietotajai jūras jomai. To veic, atgūstot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskam īpašumam, plānošanu, pārvaldību un piekļuves atjaunošanu, labākas zināšanas vai līdzīgas darbības. IV) stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošana un labākas zināšanas. To panāk, īstenojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem, klimatu un piekrasti un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem. (Pamatscenārijs: 2023. gada 31. decembris)

E.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto ieguldījumu apraksts

Investīcija (C5.I5) — Ūdens nesējslāņa atveseļošana ar alternatīviem resursiem

Šā ieguldījuma mērķis ir samazināt gruntsūdeņu ieguvi, jo īpaši Seguras upes baseinā, Vidusjūras-Andalūzijas upes baseinā un Katalonijas iekšējos upju baseinos.

Šā ieguldījuma mērķis ir i) izveidot starpsavienojumus starp dažādām atsāļošanas iekārtām Seguras upes baseinā, lai nodrošinātu ūdens drošību Taho-Segura Aqueduct ūdens lietotājiem, ii) ieviest sistēmā ūdeni, kas nāk no dažādām atkārtotas izmantošanas iekārtām Alikantes reģionā, un iii) veikt atsāļošanas darbības Katalonijas iekšējā upju baseinu apgabalā (Tordera II — Foikss) un Vidusjūras-Andalūzijas apgabalā (Costa del Sol un Levante Almeriense). Šīs darbības samazina gruntsūdeņu daudzumu, kas iegūts no ūdens nesējslāņiem, kuri ir pārmērīgi izmantoti un kuru ekoloģiskais stāvoklis ir slikts, vienlaikus nodrošinot ūdens drošību dažādiem lietotājiem un veicinot ūdens nesējslāņa reģenerāciju.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši atsāļotu ūdeni ražo, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi šajā nozarē. Turklāt investīcijas nedrīkst izraisīt apūdeņoto platību paplašināšanos, nedz arī palielināt apūdeņošanas intensitāti.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C5.I6) — PERTE ūdens izmantošanas digitalizācijai

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt projektus tādu tehnoloģiju īstenošanai, kas veicina digitalizāciju un stiprina satvaru ūdens izmantošanas uzraudzībai un kontrolei pilsētu ūdens aprites ciklā, galveno uzmanību pievēršot vidējām un lielām pašvaldībām, kā arī rūpniecības nozarei.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

L13

C5.I5.

T

Gruntsūdeņu ieguves samazināšana

Skaits (hm3 /gadā)

0

60

2. CET.

2026

Alternatīvu resursu piegāde no atsāļošanas iekārtām, vienlaikus panākot līdzvērtīgu to gruntsūdeņu apjoma samazinājumu gadā, kas iegūti no ūdens nesējslāņiem Katalonijas un Vidusjūras-Andalūzijas upju baseinos, saskaņā ar pasākuma aprakstu.

L14

C5.I6

M

Pasākumi pilsētu ūdens cikla un rūpniecības nozares digitalizācijai

Oficiāls paziņojums par pabeigtiem darbiem

2. CET.

2026

10000000 iedzīvotāju guva labumu no pilsētu ūdens cikla digitalizācijas projektiem, un tika pabeigti vismaz 90 rūpnieciskie projekti ūdens jautājumos.

F. 06. KOMPONENTS: Ilgtspējīga mobilitāte (tālums)

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas: 1) pāreja uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem; 2) samazināt emisijas transporta nozarē; 3) padarīt transporta nozari drošāku, pieejamāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku.

Komponenta mērķi ir šādi: Spānijas dzelzceļa tīkla (jo īpaši TEN-T pamattīkla koridoru un TEN-T blakustīkla) attīstību; izveidot sadarbspējīgāku transporta tīklu (dzelzceļš, autoceļš, ostas), lai samazinātu tā oglekļa pēdu; uzlabot pārrobežu savienojumus ar Franciju un Portugāli; transporta nozares modernizācija, ieviešot progresīvas digitālās tehnoloģijas.

Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu energoefektivitātē un resursu izmantošanā un par dzelzceļa kravu pārvadājumu infrastruktūras veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un par investīcijām zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un ilgtspējīgā transportā (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C6.R1) — Drošas, ilgtspējīgas un savienotas mobilitātes stratēģija

Pasākuma mērķi ir šādi:

a)Palielināt mobilitātes tīkla drošību, nodrošinot labāku cilvēku un preču aizsardzību, uzlabojot standartus un samazinot negadījumu skaitu.

b)Palielināt ilgtspēju, par prioritāti nosakot ikdienas mobilitāti, ekonomisko un sociālo taisnīgumu, energoefektivitāti un cīņu pret klimata pārmaiņām.

c)Uzlabot savienojamību ar digitalizāciju, tehnoloģisko progresu un multimodālo savienojamību.

Stratēģija attiecas uz konkrētām darbībām šādās deviņās jomās:

I.Mobilitāte visiem (universālas pieejamības nodrošināšana par saprātīgām izmaksām);

II.Jauna ieguldījumu politika (lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem);

III.Droša mobilitāte (prioritāras investīcijas uzraudzībā, uzturēšanā un kiberdrošībā);

IV.Mazemisiju mobilitāte (palielināt efektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu);

V.Vieda mobilitāte (pētniecība un izstrāde un inovācija mobilitātes jomā, intelektiskas infrastruktūras izveide un pārvaldība);

VI.Viedās intermodālās loģistikas ķēdes (prioritāte ir preču pārvadājumi pa dzelzceļu publiskajās un privātajās darba kārtībās);

VII.Savienot Eiropu un savienot ar pasauli (savienot ostas ar intermodāliem loģistikas termināļiem un pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai koordinētu pārrobežu infrastruktūras būvniecību un/vai uzlabošanu);

VIII.Sociālie un darba aspekti (dzimumu līdzsvars un transporta darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi); un

IX.Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitalizācija, lai īstenotu digitālo pārkārtošanos un kļūtu atvērtāka un inovatīvāka.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C6.R2) — Indikatīva dzelzceļa stratēģija

Reformas mērķis ir izveidot instrumentus, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa tīkls atbilst nākotnes mobilitātes vajadzībām saskaņotā un efektīvā veidā. Stratēģijā paredz skaidru plānošanas scenāriju dzelzceļa transporta veidam un ļauj saskaņot investīciju prioritātes ar drošas, ilgtspējīgas un savienotas mobilitātes stratēģiju (R1).

Reforma sastāv no vairākām darbībām, tostarp:

a)skaidrāk plānot darbības dzelzceļa nozarē, jo īpaši attiecībā uz ikdienas mobilitāti;

b)uzlabot tīkla uzturēšanu;

c)nodrošināt dzelzceļa tīkla ekonomisko ilgtspēju;

d)par prioritāti noteikt resursu efektīvu izmantošanu, veicot ieguldījumu projektu ex ante un ex post novērtējumu;

e)uzlabot tīkla sadarbspēju, jo īpaši Eiropas komunikāciju tīkla koridoros, un tīkla intermodalitāti;

f)dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšana;

g)uzlabot drošību dzelzceļa transportā un

h)veicināt transporta un inovācijas digitalizāciju, lai nodrošinātu savienotu mobilitāti.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C6.I1) — Valsts pārvades tīkls: Eiropas koridori

Pasākuma mērķis ir izveidot jaunu dzelzceļa infrastruktūru Eiropas TEN-T galvenajos koridoros un modernizēt un modernizēt esošos koridorus.

Ieguldījumu veido darbības šādās galvenajās dimensijās:

a)Platforma: Projekti, kas ļauj izveidot infrastruktūru, kura atbalsta sliežu ceļus un kurā ietilpst uzbērumi, klīrenss, viadukti, tuneļi u. c. Tie galvenokārt ir jaunas infrastruktūras būvniecība;

b)Pakalpojumu aizstāšana: Darbības, kas atjauno esošos pakalpojumus (vieglu, apūdeņošanu, ūdeni utt.), kas tiek ietekmēti dzelzceļa darbu izpildes laikā;

c)Kāpurķēdes: Darbības sliežu ceļu materiālu (balasta, gulšņu, sliežu, pārmiju un izplešanās ierīču) montāžai un piegādei jaunos dzelzceļa posmos, kā arī esošo sliežu ceļu atjaunošanai;

d)Elektroenerģija: Darbības, kas vērstas uz līniju elektrifikāciju, tostarp: gaisvadu kontakttīkls, vilces apakšstacijas, transformācijas centri, tālvadības elektrolīnijas, augstsprieguma elektrolīnijas;

e)Satiksmes signalizācija un vadība: Projekti, kas attiecas uz jaunu signalizācijas un satiksmes vadības sistēmu ieviešanu;

f)Telekomunikācijas: Projekti, kas attiecas uz fiksētajiem un mobilajiem telesakariem dzelzceļa līnijās.

g)Stacijas: Esošo staciju modernizācija un atjaunošana, kā arī jaunu staciju būvniecība.

Darbus pabeidz vismaz 1400 kilometru garumā no tīkla, kas iekļauts Atlantijas okeāna un Vidusjūras koridoros, tostarp darbības esošo posmu uzlabošanai un investīcijas, lai panāktu progresu jaunu posmu būvniecībā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C6.I2) — Eiropas transporta tīkla programma, citi darbi

Pasākuma mērķis ir uzlabot valsts transporta tīklu, kas aptver visus transporta veidus (dzelzceļu, autotransportu, gaisu), lai padarītu to uzticamāku, ilgtspējīgāku, drošāku un noturīgāku.

Investīcija sastāv no šādām darbībām:

a)Modernizēt dzelzceļa tīklu salīdzinājumā ar TEN-T tīklu, kas nav pamattīkls, veicot darbus vismaz 900 kilometru attālumā;

b)Padarīt ceļu tīklu drošāku saskaņā ar valstu un Eiropas noteikumiem, padarīt ilgtspējīgāku, uzlabot digitalizāciju un ieviest intelektiskas transporta sistēmas, kā arī atjaunināt primāro provizorisko projektu par fiksēto savienojumu pāri Gibraltāra šaurumam;

c)Veicināt Eiropas vienotās gaisa telpas attīstību (20 projekti);

d)Atbalstīt Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitālo pārveidi.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1 010 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 301 000 000 EUR ar klimata koeficientu vismaz 40 % apmērā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C6.I3) — Intermodalitāte un loģistika

Pasākuma mērķis ir īstenot drošas, ilgtspējīgas un savienotas mobilitātes stratēģijas (R1) 6. asi par viedām intermodālām loģistikas ķēdēm.

Ieguldījumu veido trīs darbības virzieni:

a)deviņu stratēģisku intermodālo un loģistikas termināļu izstrāde vai modernizācija, lai dažos gadījumos intermodālos termināļus integrētu loģistikas zonā un visos gadījumos veicinātu kravu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu;

b)uzlabot dzelzceļa un autoceļu piekļuvi Spānijas ostām, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus, uzlabojot ostu savienojumus ar dzelzceļu (2 ostām) un autoceļu tīklu (viena osta);

c)uzlabota pieejamība (19 projekti) un ilgtspēja ostās (projekti 25 ostu iestādēs).

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 584 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 217 000 000 EUR ar klimata koeficientu vismaz 40 % apmērā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C6.I4) — Ilgtspējīga un digitāla transporta atbalsta programma

Pasākuma mērķis ir uzlabot transporta sistēmas efektivitāti, digitalizējot un ieviešot jaunas tehnoloģijas nozarē un atbalstot visilgtspējīgākos transporta veidus, jo īpaši dzelzceļu. Šis ieguldījums ir saskaņots ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) darba programmas iniciatīvām un aicina attīstīt Eiropas transporta tīklu.

Ieguldījumu veido pakete, kas sastāv no:

a)atbalsta shēma ilgtspējīgiem kravu pārvadājumiem, kuras pamatā ir ECO-INCENTIVES dzelzceļa un jūras transporta vajadzībām;

b)līdzekļu pārskaitījumi autonomajām kopienām, lai piešķirtu dotācijas pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijas projektiem reģionālā un vietējā līmenī;

c)līdzekļu pārskaitījumi autonomajām kopienām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai citiem juridiskiem instrumentiem pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijas projektiem reģionālā un vietējā līmenī; un

d)projektu piešķiršana šādām darbībām:

Darbības virziens. Dzelzceļa kravu pārvadājumu savstarpēja izmantojamība

1. Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS);

2. Darbības, ar ko likvidē šķēršļus dzelzceļa savstarpējai izmantojamībai;

3. Lokomotīvju ar maināmu gabarītu ass inovācija un attīstība;

Darbības virziens. Transporta intermodalitātes veicināšana

4. Kravu un intermodālo dzelzceļa-autoceļa termināļu un to sauszemes savienojumu būvniecība, pielāgošana vai modernizācija;

Darbības virziens. Dzelzceļa kravu pārvadājumu aprīkojuma modernizācija

5. Darbības, ar ko atbalsta dzelzceļa kravu vagonu atjaunošanu vai modernizāciju, tostarp dzelzceļa automaģistrāļu pakalpojumu izveidei;

6. Darbības, ar ko atbalsta dzelzceļa iekārtu atjaunošanu vai pielāgošanu citiem materiāliem, kuros kā ūdeņradis vai elektroenerģija tiek izmantotas alternatīvās degvielas;

Darbības virziens. Drošs, ilgtspējīgs un satīklots autotransports

7. Komerciālo transportlīdzekļu drošu stāvvietu būvniecība un modernizācija un informācijas pakalpojumu sniegšana;

8. Intelektiskie transporta pakalpojumi autotransporta nozarei (ITS) maksas autoceļu koncesijās un citos ceļu satiksmes drošības un saglabāšanas pakalpojumos;

9. Darbības, ar ko atbalsta lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem paredzētas alternatīvas uzpildes infrastruktūras ieviešanu autoceļu tīklā. Šā pasākuma atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), paredzot nosacījumu, saskaņā ar kuru būvniecības laikā atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanai ir iespējama gāzveida degvielu pārkārtošanās un sadales infrastruktūra;

10. Darbības, ar ko atbalsta tehnikas atjaunošanu vai pielāgošanu ceļa seguma ilgtspējai, oglekļa pēdas samazināšanai un pārdomātai samazināšanai;

Rīcības virziens. Jūras un gaisa transporta ilgtspēja

11. Atbalsts alternatīvo degvielu ieviešanai ostās un lidostās. Šā pasākuma atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), paredzot nosacījumu, saskaņā ar kuru būvniecības laikā atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanai ir iespējama gāzveida degvielu pārkārtošanās un sadales infrastruktūra;

12. Atbalsts alternatīvo energotehnoloģiju ieviešanai jūrniecības nozarē;

Darbības virziens. Transporta digitalizācija

13. Projekti pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai valsts līmenī;

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 63 500 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 210 000 000 EUR ar klimata koeficientu vismaz 40 % apmērā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

82

C6.R1

M

Ilgtspējīgas, drošas un savienotas mobilitātes stratēģija (sabiedriskā apspriešana)

Paziņojums par apspriešanās pabeigšanu

4. CET.

2020

Stratēģijas sabiedriskās apspriešanas procesa beigas attiecībā uz darbībām šādās deviņās jomās:
1) mobilitāte visiem (lai nodrošinātu vispārēju pieejamību par saprātīgām izmaksām);
2) jauna ieguldījumu politika (lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem);
3) droša mobilitāte (prioritāras investīcijas uzraudzībā, uzturēšanā un kiberdrošībā);
Mazemisiju mobilitāte (palielināt efektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu);
5) vieda mobilitāte (pētniecība un izstrāde, kā arī mobilitātes inovācija, intelektiskas infrastruktūras izveide un pārvaldība);
6) viedās intermodālās loģistikas ķēdes (lai par prioritāti noteiktu preču pārvadājumus pa dzelzceļu);
7) savienot Eiropu un savienot ar pasauli (savienot ostas ar intermodālajiem loģistikas termināļiem un pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai koordinētu pārrobežu infrastruktūras būvniecību un/vai uzlabošanu);
8) sociālie un darba aspekti (dzimumu līdzsvars un transporta darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi);
9) Transporta ministrijas digitalizācija (MITMA).

83

C6.R1

M

Ilgtspējīgas, drošas un savienotas mobilitātes stratēģija (apstiprināšana)

Ministru padomes apstiprinājums

4. CET.

2021

Ministru padomes apstiprinājums stratēģijai attiecībā uz darbībām šādās deviņās jomās:
1) mobilitāte visiem (ar mērķi nodrošināt vispārēju pieejamību par saprātīgām izmaksām);
2) jauna ieguldījumu politika (lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem);
3) droša mobilitāte (prioritāras investīcijas uzraudzībā, uzturēšanā un kiberdrošībā);
Mazemisiju mobilitāte (palielināt efektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu);
5) vieda mobilitāte (pētniecība un izstrāde, kā arī mobilitātes inovācija, intelektiskas infrastruktūras izveide un pārvaldība);
6) Viedas intermodālās loģistikas ķēdes (prioritāras preču pārvadājumiem pa dzelzceļu publiskās un privātās darba kārtībās);
7) savienot Eiropu un savienot ar pasauli (savienot ostas ar intermodālajiem loģistikas termināļiem un pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai koordinētu pārrobežu infrastruktūras būvniecību un/vai uzlabošanu);
8) sociālie un darba aspekti (dzimumu līdzsvars un transporta darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi);
9) Transporta ministrijas digitalizācija MITMA.

84

C6.R2

M

Indikatīva dzelzceļa stratēģija

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2022

Indikatīvās dzelzceļa stratēģijas apstiprināšanas rezolūcijaspublicēšana Oficiālajā Vēstnesī ar darbībām attiecībā uz:
skaidrāk plānot darbības dzelzceļa nozarē, jo īpaši attiecībā uz ikdienas mobilitāti;
uzlabot tīkla uzturēšanu;
nodrošināt dzelzceļa tīkla ekonomisko ilgtspēju;
resursu efektivitātes prioritāšu noteikšana, veicot ieguldījumu projektu ex ante un ex post novērtējumu;
uzlabot tīkla sadarbspēju, jo īpaši Eiropas komunikāciju tīkla koridoros, un tīkla intermodalitāti;
dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšana;
uzlabot drošību dzelzceļa transportā;
transporta digitalizācijas un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu savienotu mobilitāti.
Attiecībā uz visām “Indikatīvajā dzelzceļa stratēģijā” iekļautajām darbībām nodrošināt Likuma Nr. 21/2013 par ietekmes uz vidi novērtējumu un 5. decembra Likuma Nr. 9/2018, ar ko groza Likumu Nr. 21/2013, noteikumu izpildi un īstenot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ietekmes uz vidi aizsardzībai nepieciešamās ietekmes mazināšanas darbības.

85

C6.I1

T

TEN-T pamattīkls: līgumu piešķiršana

Līgums vai cits juridisks instruments

0

144

4. CET.

2022

Piešķirti vismaz 144 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas ietver darbības vienā vai vairākos no šādiem TEN-T pamattīkla koridoriem:
ATLANTIJAS KORIDORS
• Y Vasca: Vitorija-Bilbao-San Sebastian/Astigarraga-Irun
• Valjadolida-Plencia-Leona
• León-La Robla-Pola de Lena
• Kastejón-Pamplona-Logroño-Bilbao

• La Coruña-Vigo-Ourense
• Ourense-Monforte

• Monforta-Leona
• Talayuela-Plasencia-Káceres-Mérida-Badajoz

• Talayuela-Madride-Valjadolida-Vitorija

• Seviļa-Velva

VIDUSJŪRAS KORIDORS:
• Madride-Saragoza-Taragona

• Frontera francesa-Barselona/Taragona-Vandellós

• Vandellós-Castellón
• Sagunto-Teruela — Saragosa
• Saragosa-Taragona
• Kasteljona-Valensija-La Encina-Alikante

• Alcázar de San Juan-La Encina
• Mursija-Kartagena
• Mursija-Almerija

• Utrera-Antequera Santa Ana

• Madride-Valensija

KOPĪGS ABIEM KORIDORIEM
• HSL Barcelona — HSL Levante sasaiste
• Aranjuez-Alcázar de San Juan-Manzanares-Córdoba-Algeciras
• Madride-Seviļa
Darbības pieder vienam vai vairākiem šādiem veidiem:
• Platforma. Tas ietver projektus, kas ļauj izveidot infrastruktūru, kura atbalsta sliežu ceļus un kurā ietilpst uzbērumi, klīrenss, viadukti, tuneļi u. c. Tie galvenokārt ir jaunas infrastruktūras būvniecība.
• Pakalpojumu aizstāšana. Tas ietver darbības, kuru mērķis ir atjaunot esošos pakalpojumus (vieglu, apūdeņošanu, ūdeni utt.), kas tiek ietekmēti dzelzceļa darbu izpildes laikā.
• Kāpurķēdes. Tas ietver darbības sliežu ceļu materiālu (balasta, gulšņu, sliežu, pārmiju un paplašināšanas ierīču) montāžai un piegādei jaunos dzelzceļa posmos, kā arī esošo sliežu ceļu atjaunošanai.
• Elektroenerģija. Tas ietver darbības, kuru mērķis ir līniju elektrifikācija, tostarp: gaisvadu kontakttīkls, vilces apakšstacijas, transformācijas centri, elektroenerģijas tālvadība, augstsprieguma elektrolīnijas u. c.
• Satiksmes signalizācija un vadība. Tas ietver projektus, kuru mērķis ir ieviest jaunas signalizācijas un satiksmes vadības sistēmas (ERTMS u. c.).
• Telekomunikācijas. Ietver projektus, kas saistīti ar fiksētajiem un mobilajiem telesakariem dzelzceļa līnijās (piemēram, optiskās šķiedras, GSM-R)
• Stacijas. Tas ietver esošo staciju modernizāciju un atjaunošanu, kā arī jaunu staciju būvniecību.

86

C6.I1

T

TEN-T pamattīkls: darbu gaita

—

Skaits (km)

0

335

4. CET.

2024

Vismaz 335 km pabeigtu darbu TEN-T pamattīklā koridoros un ar raksturlielumiem, kas noteikti 2022. gada 4. ceturkšņa mērķī #85

87

C6.I1

T

TEN-T pamattīkls: darbu pabeigšana

—

Skaits (km)

335

1 400

2. CET.

2026

Vismaz 1 400 km pabeigtu darbu TEN-T pamattīklā koridoros un ar raksturlielumiem, kas noteikti 2022. gada 4. ceturkšņa mērķrādītājā #85. (pamatscenārijs: 2024. gada 31. decembrī).

88

C6.I2

T

TEN-T tīkls dzelzceļa transports un valsts autoceļu tīkls piešķir līgumslēgšanas tiesības

Līgums vai cits juridisks instruments

0

188

4. CET.

2022

Vismaz 188 piešķirtie līgumi vai citi juridiskie instrumenti, kas ietver intervences dažādos transporta veidos: dzelzceļa intervencei TEN-T blakustīklā un autoceļiem valsts autoceļu tīklā
a) Attiecībā uz dzelzceļu intervences pieder pie viena vai vairākiem šādu veidu intervencēm:
• Dzelzceļa satiksmes pārvaldības tehnoloģiskās infrastruktūras uzlabošana
• Drošība (piemēram, kiberdrošība, avārijas detektoru uzstādīšana)
• Akustiskie aizsarglīdzekļi/trokšņa kartes
• ERTMS dzelzceļa signalizācijai izmantotās satelīttehnoloģijas izstrāde
• Posmu elektrifikācija (piemēram, Monforte-Lugo)
• Sliežu ceļa atjaunošana (piemēram, Soria-Torralba un Monforte-Lugo)
• Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas (piemēram, Soria-Torralba un Ávila-Salamanca) uzlabošana
• Jaunu sadaļu vai variantu izveide (piemēram, Palencia-Santander, Rincón de Soto variants un Ourense variants)
b) Attiecībā uz autoceļiem intervences pieder pie viena vai vairākiem šādu veidu intervencēm:
• Ceļu satiksmes drošības uzlabošana: ceļu satiksmes drošības iekļaušana tuneļos, neaizsargātu savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība un neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzība
• Ilgtspēja: gaisa kvalitātes uzlabošana, jauni pilsētu mobilitātes veidi, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimata risku novēršana, energoefektivitāte, trokšņa samazināšana
• Digitalizācija: Monitoringa sistēmu ieviešana tiltiem, tuneļiem, izmantojot lielo datu analīzi un lietisko internetu; ceļa digitalizācija uzraudzībai un uzturēšanai
• Inteliģento transporta sistēmu ieviešana autobusu-VAO joslās
• Sākotnējā provizoriskā projekta atjaunināšana fiksētajam savienojumam pāri Gibraltāra šaurumam

89

C6.I2

T

TEN-T blakustīkls: progress dzelzceļa darbu jomā

—

Skaits (km)

0

347

4. CET.

2024

Vismaz 347 kilometrus darbu, kas pabeigti, lai padarītu dzelzceļa tīklu sadarbspējīgāku galvenokārt saistībā ar TEN-T, un galīgais mērķis ir veikt vispārējus darbus vismaz 900 kilometru tīkla garumā. Darbi atbilst 88. mērķrādītāja a) punktā definētajiem intervenču veidiem.

90

C6.I2

T

Eiropas vienotā gaisa telpa: piešķirtais projekts un projektu pabeigšanas gaita

—

Skaits

0

15

4. CET.

2024

Kopumā ir pabeigti vismaz 15 projekti (galīgā mērķrādītāja 20 projekti) Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai digitalizācijas un drošības jomā no šāda atlases kritēriju saraksta: Kopumā ir pabeigti vismaz 15 projekti (galīgā mērķrādītāja 20 projekti) Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai digitalizācijas un drošības jomā no šāda atlases kritēriju saraksta:
• Tiešas investīcijas ar ENAIRE (Air Navigation Manager Spānijā) starpniecību Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai, kas saistītas ar gaisa satiksmes vadības sistēmu un uzraudzības sistēmu modernizāciju, informācijas sistēmu digitālo pārveidi un sakaru sistēmu attīstību.
• Lidojumu veikšanai lietotājiem pieejamās aeronavigācijas dokumentācijas (datu un kartēšanas) digitalizācija
• Zemes/gaisa pārklājuma paplašināšana un balss digitalizācija pilotu-kontrolētāju komunikācijā. Uzlabot zema līmeņa pārklājumu konkrētos gaisa telpas apgabalos, modernizējot zemes sakaru infrastruktūru
• Balss sakaru sistēmas attīstība gaisa satiksmes vadības centros, izmantojot digitalizāciju un progresīvas tehnoloģijas, kas nodrošina labāku kvalitāti, lielāku drošību, informācijas pieejamību un lielāku kapacitāti ārkārtas situācijās
• Primārā radaru tīkla tehnoloģiskā modernizācija, uzlabojot veiktspēju un virzot sistēmas uz primāro radaru pilnīgu digitalizāciju, izmantojot visus pieejamos tehnoloģiskos sasniegumus, lai palielinātu darbības efektivitāti;
• Tādu radaru sistēmu attīstība, kas ir sekundāras līdz Modo S. tehnoloģijai, kas nodrošina informāciju gaisa satiksmes vadības sistēmai
• Dažādu ENAIRE sistēmu aparatūras nomaiņa
• Dažādu ENAIRE pārvaldības un darbības lietojumprogrammu izstrāde
• Kuģniecības sistēmu tehnoloģiskā modernizācija, par prioritāti nosakot to pilnīgu digitalizāciju un sistēmu uzraudzības un tālvadības risinājumu ieviešanu;
• Infrastruktūras izveide jaunu gaisa satiksmes vadības sistēmu ieviešanai. Būtiski, lai nodrošinātu jauno darbības koncepciju īstenošanu Spānijā. Turklāt ir iekļauta iekārtu modernizācija, lai nodrošinātu noturību pret kļūmēm.
• Tehniskās darbības pārvaldības digitalizācija un automatizācija, lai integrētā veidā uzlabotu attālinātu sistēmu uzraudzības rīkus
• Gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizācija, lai nodrošinātu atbilstību regulatīvajiem kritērijiem, iekļaujot uzlabojumus jaudas, drošības, kiberdrošības un digitalizācijas koncepcijās, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas;

91

C6.I2

M

Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitalizācija

Oficiāls paziņojums par darbu pabeigšanu

4. CET.

2024

Šādu projektu pabeigšana:
• Informācijas modelēšanas (BIM) veidošana, izveidojot sadarbības platformu digitālās informācijas un modeļu pārvaldībai.
• Mobilitātes kā pakalpojuma veicināšana, atvērto datu sniegšana un jaunu tehnoloģiju izmantošana mobilitātes analīzei un optimizācijai.
• Analīzes, uzraudzības, uzraudzības, vajadzību kontroles, pakalpojumu ieviešanas un jauno tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas sauszemes transportā ieviešana.
• Ceļu ģenerāldirektorāta digitalizācijas plāns.
• Jaunu pakalpojumu izstrāde un uzlabota pārvaldība cita starpā gaisa, jūras un ģeogrāfiskās informācijas jomā.

92

C6.I2

T

Jauns vai modernizēts TEN-T tīkls, citi darbi

—

Skaits (km)

347

900

2. CET.

2026

Vismaz 900 kilometru darbu, kas pabeigti, lai dzelzceļa tīklu padarītu savstarpēji savietojamu galvenokārt saistībā ar TEN-T ar būvdarbiem. Darbi atbilst 88. mērķrādītāja a) punktā definētajiem intervenču veidiem. (pamatscenārijs: 2024. gada 31. decembrī).

93

C6.I2

T

Eiropas vienotā gaisa telpa: projekta pabeigšana

—

Skaits

15

20

2. CET.

2026

Ir pabeigti vismaz 20 projekti digitalizācijas un drošības jomā, lai attīstītu Eiropas vienoto gaisa telpu, un projekti ir atlasīti saskaņā ar projekta balvas (90. atskaites punkts) atlases kritērijiem (pamatscenārijs: 2024. gada 31. decembrī).

94

C6.I2

M

Valsts autoceļu tīkls, kas pielāgots spēkā esošajiem noteikumiem

Projekta pabeigšana

2. CET.

2026

Darbu pabeigšana valsts autoceļu tīklā atbilstoši 88. mērķrādītāja b) punktā noteiktajiem intervences veidiem. Tas ietver darbus vismaz 80 tuneļos, darbus, lai uzlabotu žogus un norādes, lai samazinātu iespējamību, ka savvaļas dzīvnieki varētu nokļūt, pasākumu īstenošanu, lai uzlabotu visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku, piemēram, gājēju un riteņbraucēju (kājāmgājēju un riteņbraucēju) drošības apstākļus, ilgtspēju (gaisa kvalitātes uzlabošana, jauni pilsētu mobilitātes veidi, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimata riska novēršana), energoefektivitāti, trokšņa samazināšanu, digitalizāciju (pārraudzības sistēmu ieviešana tiltiem, tuneļiem, lielo datu analīzes un lietu interneta izmantošana; ceļu digitalizācija uzraudzībai un uzturēšanai), intelektisko transporta sistēmu ieviešana autobusos, sākotnējā provizoriskā projekta atjaunināšana fiksētajam savienojumam pāri Gibraltāra šaurumam.

95

C6.I3

T

T1: to līgumu vai citu juridisko instrumentu skaits, kas piešķirti, lai uzlabotu intermodālo un loģistikas infrastruktūru

—

Līgums vai cits juridisks instruments

0

66

4. CET.

2022

Vismaz 66 līgumi vai citi juridiskie instrumenti, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, tostarp intervences intermodālo un loģistikas infrastruktūru uzlabošanai.
Intervences attiecas uz vienu vai vairākām šādām jomām:
a) stratēģisku intermodālo un loģistikas termināļu attīstīšana un modernizācija vienā vai vairākās no šādām vietām:
• Vicálvaro Madridē;
• Lalagosta Barselonā
• Sanluisā Valensijā
• Júndiz, Alavā.
• Loģistikas iekārta Kan Tunisā (Barselona)
• Orduña terminālis (Biskaja)
• Loģistikas iekārta Lezo (Gipuzkoa)
• Muriedas (Santandra)
• Escombreras terminālis (Mursija);
b) pievedceļu konstrukcija vai paplašināšana vismaz 750 metru garumā;
uzlabot dzelzceļa piekļuvi A Coruña ostai un Kasteljonas ostai;

uzlabot ceļu piekļuvi Alhesirasas ostai; un

uzlabota pieejamība un ilgtspēja ostās, tostarp:
• Pieejamība: dzelzceļa piekļuves darbi, tostarp atjaunošanas un modernizācijas darbi, kā arī jauna piekļuve iekšējai satiksmei un tās uzlabošana ostās, pielāgojot infrastruktūru, kas turpina ārējo piekļuvi uz sauszemes.
• Ilgtspēja: tostarp ūdensapgādes un sanitārijas sistēmu atbilstība; gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni; efektīvāku energotīklu uzstādīšana; saules fotoelementu iekārtas; apgaismes tīklu atjaunošana un LED tehnoloģijas uzstādīšana; elektroenerģijas patēriņa kontroles sistēmas; pārstrādes sistēmu atjaunošana.

96

C6.I3

T

T2: To līgumu vai citu juridisko instrumentu skaits, kas piešķirti, lai uzlabotu intermodālo un loģistikas infrastruktūru

—

Līgumu vai citu juridisku instrumentu skaits

66

105

4. CET.

2024

Kopējais piešķirto līgumu vai citu juridisko instrumentu skaits, ņemot vērā līgumus vai citus juridiskus instrumentus, kas jau novērtēti saskaņā ar 95. mērķi, tostarp intermodālās un loģistikas infrastruktūras uzlabošanas intervences saskaņā ar 95. mērķrādītāja a), b), c), d) vai e) punktā noteiktajām jomām.

97

C6.I3

T

Tādu projektu pabeigšana, kas saistīti ar intermodālajiem un loģistikas termināļiem, ostām un 750 metrus gariem pievedceļiem

—

Skaits

0

14

2. CET.

2026

Darbu pabeigšana deviņos stratēģiskos intermodālos un loģistikas termināļos (Tilos un trīs ostas piekļūst jaunām vai modernizētām, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus, un vismaz divu pievedceļu izbūve vai paplašināšana vismaz 750 metru garumā. Darbi atbilst 95. mērķrādītāja a), b), c) un d) punktā definētajiem intervenču veidiem.

98

C6.I3

T

Dzelzceļa pieejamības projektu un ostu ilgtspējas projektu pabeigšana

—

Skaits

0

44

2. CET.

2026

44 darbību pabeigšana (19+ 25): vismaz 19 projekti par dzelzceļa pieejamību un ilgtspējas projektu pabeigšanu ostās 25 dažādās ostu iestādēs. Darbi atbilst 95. mērķrādītāja e) punktā definētajiem intervenču veidiem.

99

C6.I4

M

Atbalsts ilgtspējīga un digitāla transporta programmai.

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un oficiālu rezolūciju pieņemšana

4. CET.

2022

Finansējums 800 000 000 EUR apmērā ilgtspējīga un digitāla transporta atbalsta programmas ietvaros, izmantojot:
ministru rīkojuma(-u) publikācijas Oficiālajā Vēstnesī, ar ko izveido atbalsta shēmu ilgtspējīgiem kravu pārvadājumiem, pamatojoties uz ECO-INCENTIVES, dzelzceļa un jūras transporta vajadzībām;

oficiālās rezolūcijas, ar kurām apstiprina pārskaitījumus, kas noteikti Karaļa dekrētā, ar kuru līdzekļu pārskaitīšana autonomajām kopienām tiek piešķirta dotāciju piešķiršanai pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijas projektiem reģionālā un vietējā līmenī;

C) oficiālās rezolūcijas, ar kurām apstiprina pārvietojumus, kas noteikti Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas valsts sekretariāta rezolūcijā par līdzekļu pārskaitīšanu autonomajām kopienām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai citiem juridiskiem instrumentiem pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijas projektiem reģionālā un vietējā līmenī; un

transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas valsts sekretariāta rezolūcija par projektu piešķiršanu šādām darbībām:
Darbības virziens. Dzelzceļa kravu pārvadājumu savstarpēja izmantojamība
1. Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS)
2. Darbības, ar kurām novērš šķēršļus dzelzceļa savstarpējai izmantojamībai saskaņā ar SITS.
3. Lokomotīvju ar maināmu gabarītu ass inovācija un attīstība.
Darbības virziens. Transporta intermodalitātes veicināšana

4. Kravu un intermodālo dzelzceļa termināļu un to sauszemes savienojumu būvniecība, pielāgošana vai modernizācija
Darbības virziens. Dzelzceļa kravu pārvadājumu aprīkojuma modernizācija
5. Darbības, ar ko atbalsta dzelzceļa kravu vagonu atjaunošanu vai modernizāciju, tostarp dzelzceļa automaģistrāļu pakalpojumu izveidei.
6. Darbības, lai atbalstītu dzelzceļa traktoru aprīkojuma atjaunošanu vai pielāgošanu ar citiem materiāliem, kuros izmanto alternatīvās degvielas (ūdeņradi vai elektrību).
Darbības virziens. Drošs, ilgtspējīgs un satīklots autotransports
7. Komerciālo transportlīdzekļu drošu stāvvietu būvniecība un modernizācija un informācijas pakalpojumu sniegšana (Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013).
8. Intelektiskie transporta pakalpojumi autotransporta nozarei (ITS) maksas autoceļu koncesijās un citos ceļu satiksmes drošības un saglabāšanas pakalpojumos.
9. Darbības, ar ko atbalsta alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūras ieviešanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem autoceļu tīklā
10. Darbības, ar ko atbalsta līdzekļu un mašīnu atjaunošanu vai pielāgošanu, lai panāktu ilgtspējīgu ietvi: samazināta oglekļa pēda un trokšņa slāpētāji
Rīcības virziens. Jūras un gaisa transporta ilgtspēja
11. Atbalsts alternatīvo degvielu ieviešanai ostās un lidostās.
12. Atbalsts aktīvo alternatīvo energotehnoloģiju ieviešanai jūrniecības nozarē.
Darbības virziens. Transporta digitalizācija
13. Projekti pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai valstu līmenī.

Attiecībā uz 9. un 11. darbību atlases kritēriji atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nodrošinot, ka būvniecības laikā ir iespējama infrastruktūra atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanai.

100

C6.I4

M

ECO-INCENTIVES balva un oficiāls paziņojums par darbu uzsākšanu saskaņā ar ilgtspējīga un digitālā transporta atbalsta programmu

Oficiāls paziņojums par darbu sākumu

4. CET.

2024

Vismaz 30 000 000 EUR piešķiršana ECO-INCENTIVES dzelzceļa un jūras transporta vajadzībām un darbu uzsākšana projektos, kas piešķirti saskaņā ar 99. atskaites punktu b), c) un d) apakšpunktā un kuru vērtība naudas izteiksmē ir vismaz 665 371 038 EUR.

101

C6.I4

M

Ilgtspējīgs un digitāls transports: darbu pabeigšana

Oficiāls paziņojums par darbu pabeigšanu

2. CET.

2026

Visu 2022. gada 4. ceturksnī piešķirto projektupabeigšana (99. atskaites punkts), lai veicinātu ilgtspējīgu un digitālu transportu. Darbi attiecas uz jomām, kas noteiktas 2022. gada 4. ceturkšņa projektu piešķiršanas atlases kritērijos.
Attiecībā uz 10. un 12. pasākumu atlases kritēriji atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nodrošinot, ka būvniecības laikā ir iespējama infrastruktūra atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanai.

F.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto ieguldījumu apraksts

Reforma (C6.R3) — Valsts autoceļu tīkla energoefektivitātes stratēģija

Šīs reformas mērķis ir publicēt Energoefektivitātes stratēģiju Valsts ceļu tīklā un izveidot pasākumu kopumu energoefektivitātes uzlabošanai Valsts ceļu tīklā.

Šī stratēģija aptver vismaz šādus elementus:

a)valsts ceļu tīkla energoapgādes analīze;

b)valsts ceļu tīkla pašreizējās situācijas analīzi attiecībā uz tā apgaismojumu un iespējamo risinājumu pamatojumu;

c)valsts ceļu tīklā veicamo pasākumu vai darbību saraksts; un

d)ieguldījumu un finansēšanas plāns nepieciešamajiem pasākumiem vai darbībām ceļu tīkla apgaismojuma sistēmā, norādot to īstenošanas grafiku.

Stratēģija tiks publicēta 2024. gada pirmajā ceturksnī.

Īstenojot energoefektivitātes stratēģiju valsts autoceļu tīklā, Ceļu ģenerāldirektorāts veic oglekļa pēdas aprēķinu 2024. gadam, kura rezultāti tiks iesniegti 2025. gadā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L15	C6.R3	M	Energoefektivitātes stratēģija	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				1. CET.	2024	Valsts ceļu tīkla energoefektivitātes stratēģijas apstiprināšana Oficiālajā Vēstnesī, ietverot pasākuma aprakstam atbilstošos elementus.
L16	C6.R3	M	Oglekļa pēdas aprēķināšana, ko veic Ceļu ģenerāldirektorāts	Rezultātu publicēšana oficiālajā tiešsaistes platformā				4. CET.	2025	Oglekļa pēdas aprēķins, ko veic Ceļu ģenerāldirektorāts 2024. gadam, kura rezultāts tiks iesniegts 2025. gadā kā daļa no Energoefektivitātes stratēģijas īstenošanas.

G. KOMPONENTS 07: Atjaunojamo energoresursu izvēršana un integrācija

Spānijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.–2030. gadam ir paredzēts ievērojams atjaunīgās enerģijas izplatības pieaugums Spānijā, 2030. gadā sasniedzot 74 % elektroenerģijas sektorā un 42 % galapatēriņā. Šajā kontekstā šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, izmantojot šādus elementus:

a)skaidra un paredzama tiesiskā regulējuma izstrāde, kas veicina ieguldījumus atjaunojamos energoresursos;

b)rūpnieciskās vērtības ķēdes izveide un konsolidācija atjaunojamo energoresursu jomā;

c)atbalsts inovatīviem atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģiju avotiem, tostarp to integrēšana galapatēriņā; un

d)zaļo prasmju attīstīšana.

Turklāt komponents ir īpaši vērsts uz to, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Spānijas salās, kā arī iedzīvotāju līdzdalību, izmantojot atjaunīgās enerģijas kopienas.

Komponents ir saistīts ar investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī veicina publiskās un privātās investīcijas un zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C7.R1) — Atjaunojamo energoresursu ražošanas veicināšanas tiesiskais regulējums

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu atjaunojamo energoresursu ražošanas veicināšanai, lai palielinātu noteiktību un veicinātu privātās investīcijas atjaunīgajā enerģijā, likvidētu šķēršļus atjaunīgo energoresursu izmantošanai un uzlabotu to integrāciju vidē, elektrosistēmā un dažādās nozarēs.

Pasākums ietver vairākus leģislatīvus un reglamentējošus pasākumus, tostarp:

-Karaļa dekrētlikuma Nr. 23/2020 pieņemšanu 2020. gada jūnijā, ar ko izveido jaunu izsoļu sistēmu atjaunīgās enerģijas ražošanai un uzlabo mehānismu atjaunīgās enerģijas ražošanas piekļuvei elektrotīklam;

-Karaļa Dekrēta Nr. 960/2020 pieņemšana 2020. gada novembrī, kas uzlabo to ieņēmumu paredzamību, kuri tiks gūti no atjaunīgās enerģijas ražošanas jaunajās izsolēs;

-Karaļa 2020. gada decembra Dekrēts Nr. 1183/2020, ar ko reglamentē piekļuves un pieslēguma nosacījumus atjaunojamo energoresursu ražošanai saskaņā ar Karaļa Dekrētlikuma Nr. 23/2020 noteikumiem; un

-Likums par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu, ko paredzēts pieņemt 2021. gada pirmajā pusē, ar kuru tiesību aktos tiks noteikti atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķis līdz 2050. gadam (tostarp 100 % atjaunīgās elektroenerģijas sistēma). Šajā likumā ir iekļauti arī elementi, kas attiecas uz citiem plāna komponentiem (piemēram, administratīvo šķēršļu samazināšana un prasības publisko uzlādes punktu uzstādīšanai).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C7.R2) — Valsts pašpatēriņa stratēģija

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pašpatēriņu kā alternatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanas veidu, noteikt mērķrādītājus šajā jomā 2021.–2030. gada periodam un noteikt un izstrādāt pasākumus, lai mazinātu galvenos šķēršļus to ieviešanai. Pašpatēriņš veicina atjaunojamās enerģijas ražošanas integrāciju ēkās un pilsētvidē un veicina nodarbinātību vietējā līmenī.

Pasākums ietver to, ka Spānijas valdība 2021. gada otrajā pusē pieņem valsts pašpatēriņa stratēģiju, lai samazinātu administratīvos šķēršļus pašpatēriņam. Stratēģijā nosaka pašreizējo un potenciālo situāciju Spānijā un nosaka pasākumus, kuru mērķis ir: (a) labāka koordinācija starp pārvaldes iestādēm; b) informācijas izplatīšana patērētājiem un izpratnes veicināšana; apzināt esošās attiecīgās prasmes, kā arī turpmākas apmācības iespējas, kas saistītas ar pašpatēriņa ieviešanu.

Pasākums attiecas uz valsts pašpatēriņa stratēģijas galveno elementu īstenošanu, tostarp uz norādījumu publicēšanu par to, kā veicināt pašpatēriņu un tādu apmācību pabeigšanu, kuru mērķis ir uzlabot vajadzīgās prasmes.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C7.R3) — Energokopienu attīstība

Šā pasākuma mērķis ir attīstīt energokopienas, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā, izmantojot atjaunīgās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas. Pasākums atbalstīs apmācību, līdzdalības un kopienas veidošanas procesus un atbalstu konkrētiem projektiem.

Ar pasākumu piešķir pirmo energokopienu izmēģinājuma projektu, pamatojoties uz konkursa uzaicinājumu, lai pierādītu šā modeļa dzīvotspēju. Tā līdz 2024. gada beigām īsteno 37 izmēģinājuma projektus, kuros piedalās vietējā kopiena, ar veikto darbību ceļvedi un attiecīgu turpmāko pasākumu apzināšanu. Šo projektu pamatā ir atjaunojamā enerģija.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 (C7.R4) — Atjaunojamās enerģijas inovācijas un tehnoloģiju attīstības satvars

Šis pasākums stiprina inovācijas un tehnoloģiju attīstības sistēmu attiecībā uz vairākiem atjaunojamiem enerģijas avotiem un sekmē virzību uz mērķi panākt, ka 100 % no enerģijas pieprasījuma veido atjaunojamie energoresursi. Atjaunojamie energoresursi, uz kuriem attiecas šis pasākums, ietver atkrastes vēja enerģiju un biogāzi. Pasākums arī atvieglo pētniecību un izstrādi atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā.

Pasākums ietver jūras vēja enerģijas un citas jūras enerģijas ceļveža publicēšanu. Šā ceļveža mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus šā atjaunojamās enerģijas avota attīstībai. Konkrēti, ceļveža mērķis ir: veicināt pētniecību, izstrādi un inovāciju, izmantojot dinamiskāku tiesisko regulējumu un stiprinot tehnoloģiju centrus un jaunu prototipu testēšanas platformas; apzināt iespējas un sinerģijas ar galvenajām rūpniecības nozarēm; izstrādāt piemērotu tiesisko regulējumu (jo īpaši peldošas tehnoloģijas) ieviešanai Spānijā; un d) noteikt pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz vidi (vienlaikus cenšoties vienkāršot administratīvās procedūras). Ar pasākumu īsteno ceļvedī noteiktos galvenos regulatīvos pasākumus, lai veicinātu atkrastes vējparkus, veicinātu pētniecību un izstrādi un atbalstītu peldošu tehnoloģiju ieviešanu.

Otrais šā pasākuma elements ir biogāzes ceļveža publicēšana, kurā analizē piemērotus regulatīvos un nozaru instrumentus biogāzes veicināšanai, galveno uzmanību pievēršot šā enerģijas avota efektīvai izmantošanai (piemēram, agrorūpnieciskiem lietojumiem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuru elektrifikācija vēl nav alternatīva). Šī reformas daļa attiecas uz biogāzes ceļvedī paredzēto galveno darbību īstenošanu, tostarp: a) atjaunīgo gāzu izcelsmes apliecinājumu sistēmas izveide, kuras mērķis ir veicināt investīcijas biogāzē un dekarbonizēt tādas nozares kā rūpniecība un transports; b) tāda instrumenta izstrādi, ar ko aprēķināt biogāzes devumu dekarbonizācijā; un c) priekšizpētes, lai veicinātu biogāzes ražošanas iekārtu ieviešanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C7.I1) — Inovatīvas atjaunojamās enerģijas attīstība, kas integrēta ēkās un ražošanas procesos

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovatīvu atjaunojamo energoresursu attīstību, kā arī to, kas jāintegrē ēkās un ražošanas procesos. Tā atbalsta atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un tehnoloģijas, kas vēl nav pilnībā konkurētspējīgas, tostarp atjaunojamos elektriskos un termiskos avotus lauksaimniecības nozarē, atjaunojamos energoresursus, kuru mērķis ir nodrošināt dzīvojamo ēku un pakalpojumu nozares aukstumapgādi/apkuri, siltumenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem rūpnieciskos procesos, bioenerģiju un jūras atjaunojamos energoresursus. Atbalsts tiks sniegts kā ieguldījumu atbalsts, ko piešķirs, izmantojot konkursus, kas nodrošina izmaksu ziņā efektīvu iznākumu, vai tiešs pašu kapitāla atbalsts atjaunojamo energoresursu projektiem. Investīcija arī atbalstītu pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi atjaunojamo energoresursu ražošanas jomā.

Saskaņā ar šo investīciju līdz 2026. gada pirmajai pusei uzstāda vismaz 3 800 MW inovatīvas atjaunīgās enerģijas ražošanas vai atjaunīgās enerģijas ar pievienoto vērtību.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C7.I2) — Ilgtspējīga enerģija salās

Šī investīcija atbalstīs ilgtspējīgu enerģiju Spānijas salās (Kanāriju un Baleāru salās) kā daļu no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu salās, jo īpaši atbalstot projektus atjaunīgās enerģijas izplatībai un integrēšanai salās un sistēmās, kas nav pussalas. Tas atbilst Spānijas nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kas ietver pasākumus salu dekarbonizācijai un to atkarības no naftas samazināšanai.

Konkrētas atbalstāmās investīcijas ietver atjaunojamos elektroenerģijas avotus, akumulācijas risinājumus un viedos projektus (kā daļu no programmas “Viedās salas”). Daļa no darbībām saskaņā ar šo ieguldījumu balstīsies uz zināšanām, kas iegūtas programmā “Tīru enerģiju ES salām”.

Saskaņā ar šo investīciju uzstāda vismaz 180 MW atjaunīgās enerģijas ražošanas, kā arī vismaz 600 darbības, projektus vai programmas, ko atbalsta vai īsteno, tostarp: dinamizācijas programmas vai biroji, salu ceļveži, ieguldījumu vai atbalsta projekti, kas saistīti ar programmām “Viedās salas” vai “Tīru enerģiju ES salām”, atjaunojamās enerģijas ilgtspējas vai uzglabāšanas projektiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
102	C7.R1	M	Karaļa dekrētlikuma Nr. 23/2020 (enerģētikas pasākumi) stāšanās spēkā	Noteikums Karaļa dekrētlikumā Nr. 23/2020 par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Karaļa Dekrētlikums Nr. 23/2020 apstiprina enerģētikas pasākumus, kuru mērķis ir noteikt juridisko pamatu jaunai izsoļu shēmai, definēt jaunus enerģētikas nozares dalībniekus, piemēram, neatkarīgus agregatorus un atjaunīgās enerģijas kopienas, un palīdzēt racionalizēt piekļuves un pieslēguma atļaujas.
103	C7.R1	M	Karaļa Dekrēta Nr. 960/2020 (atjaunīgās enerģijas ekonomiskais režīms) stāšanās spēkā	Noteikums Karaļa Dekrētā Nr. 960/2020 par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Karaļa Dekrēts Nr. 960/2020 reglamentē atjaunojamo energoresursu enerģijas ekonomisko režīmu
104	C7.R1	M	Karaļa Dekrēta Nr. 1183/2020 (atjaunīgo energoresursu pieslēgums elektrotīklam) stāšanās spēkā	Noteikums Karaļa Dekrētā Nr. 1183/2020 par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Karaļa Dekrēts Nr. 1183/2020 reglamentē hibridizāciju un rīkojumu par piekļuvi atjaunīgajiem energoresursiem un to pieslēgumu elektrotīklam.
105	C7.R1	M	Likuma par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu stāšanās spēkā	Likuma par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu noteikums par stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Likums par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu nodrošina alternatīvu regulatīvo stabilitāti atjaunīgo resursu attīstībai, samazinātus administratīvos šķēršļus un minimālās prasības ekspluatācijā esošu publisku uzlādes punktu uzstādīšanai.
106	C7.R1	T	Papildu ražošanas jauda atjaunojamo energoresursu enerģijai	—	Skaits (MW)	0	6 000	2. CET.	2023	Kumulatīvā papildu ražošanas jauda atjaunojamo energoresursu enerģijai, ko atbalsta saskaņā ar jauno veicinošo tiesisko regulējumu, kurš iekļauts reformā C7.R1 (tostarp izsoles mehānisms, kas izveidots ar RD 960/2020, jauna regula par piekļuves un pieslēguma atļaujām un par hibridizāciju): piešķirts vismaz 6 000 MW
107	C7.R1	T	Spānijā uzstādītā kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas jauda	—	Skaits (MW)	0	6 000	2. CET.	2023	Kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas jauda, kas Spānijā uzstādīta laikposmā no 2020. gada 1. ceturkšņa līdz 42023 ceturksnim saskaņā ar jauno veicinošo tiesisko regulējumu, kas iekļauts reformā C7.R1 (tostarp izsoles mehānismu, kas izveidots ar RD 960/2020, jaunu regulu par piekļuves un pieslēguma atļaujām un par hibridizāciju): uzbūvēti vismaz 6 000 MW
108	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģija	Publikācija tīmekļa vietnē				4. CET.	2021	Ministru padome pieņem un publicē valdības tīmekļa vietnē Valsts pašpatēriņa stratēģiju, lai samazinātu administratīvos šķēršļus pašpatēriņam.
109	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģijas pasākumu pabeigšana	Rezultātu publicēšana tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Galveno pasākumu pabeigšana saskaņā ar valsts pašpatēriņa stratēģiju, tostarp: ekoloģiskās pārkārtošanās ministrijas tīmekļa vietnē ir publicēti tehniskie norādījumi un norādījumi pašvaldībām par to, kā veicināt pašpatēriņu un pabeigt vismaz 500 profesionāļu apmācību, lai uzlabotu nepieciešamās tehniskās prasmes atjaunojamo energoresursu pašpatēriņa jomā.
110	C7.R3	M	Izmēģinājuma projekts energokopienām	Publikācija tīmekļa vietnē				2. CET.	2022	Pirmā eksperimentālā projekta piešķiršana energokopienām, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, lai pierādītu šā modeļa dzīvotspēju.
111	C7.R3	T	Ar enerģētiku saistītu izmēģinājuma projektu pabeigšana vietējās kopienās	—	Skaits	0	37	4. CET.	2024	Vismaz 37 ar enerģētiku saistītu izmēģinājuma projektu pabeigšana ar vietējās kopienas līdzdalību, pamatojoties uz ceļvedi, kurā izklāstītas veiktās darbības un turpmākie pasākumi. Šie izmēģinājuma projekti var ietvert līdzdalības procesus, atbalstu vietējo energokopienu izveidei vai pašu atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu.
112	C7.R4	M	Ceļvedis attiecībā uz atkrastes vēja enerģiju un citu jūras enerģiju	Publikācija tīmekļa vietnē				4. CET.	2021	Jūras vēja un citas jūras enerģijas ceļveža publicēšana, lai samazinātu administratīvos šķēršļus šā atjaunojamās enerģijas avota attīstībai
113	C7.R4	M	Jūras vēja un citas jūras enerģijas kartē noteikto regulatīvo pasākumu stāšanās spēkā	Regulatīvo pasākumu noteikumi, stājoties spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā galvenie regulatīvie pasākumi, kas noteikti jūras vēja un citas jūras enerģijas kartē, lai veicinātu pētniecību un inovāciju un atbalstītu peldošu tehnoloģiju ieviešanu. Šie galvenie pasākumi ietver: jūras telpiskās plānošanas plānu galīgā apstiprināšana, tīkla plānošanas un atkrastes stratēģijas labāka koordinācija un tiesiskā regulējuma atjaunināšana.
114	C7.R4	M	Ceļvedī par biogāzi noteikto pasākumu pabeigšana	Publikācija tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Ceļvedī par biogāzi noteikto galveno pasākumu pabeigšana, tostarp izcelsmes apliecinājumu shēmas izveide atjaunīgajām gāzēm, lai uzlabotu biogāzes konkurētspēju un veicinātu investīcijas biogāzes ražošanā, nodrošinot ātrāku dekarbonizāciju tādās nozarēs kā rūpniecība un transports.
115	C7.I1	M	Konkurss par investīciju atbalstu inovatīvai atjaunojamo energoresursu jaudai vai atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai ar pievienoto vērtību	Publicēts OV				2. CET.	2022	Pirmā konkursa publicēšana Oficiālajā Vēstnesī par investīciju atbalstu inovatīvām atjaunojamo energoresursu jaudām vai atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai ar pievienoto vērtību
116	C7.I1	M	Jauni jūras atjaunīgās enerģijas infrastruktūras projekti, tehnoloģijas vai iekārtas	Piešķiršanas lēmums/ieguldījumu iestādes lēmums				2. CET.	2023	Vismaz 6 projekti, kam piešķirts atbalsts jaunu jūras atjaunojamās enerģijas infrastruktūras projektu, tehnoloģiju vai iekārtu veicināšanai. Šīm sešām norisēm būtu jāveicina jūras atjaunīgās enerģijas projektu īstenošana Spānijā. Šīs norises var ietvert MVU, kuri nodarbojas ar jūras atjaunojamās enerģijas darbību un kuri saņem dotācijas, aizdevumus vai kapitālieguldījumus, piedalās publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, kā arī dotācijas, kas tieši piešķirtas atjaunīgās enerģijas jūras projektiem vai jūras atjaunīgās enerģijas jauno tehnoloģiju ražošanas vai ieviešanas prototipam.
117	C7.I1	T	Papildu ražošanas jauda inovatīvai enerģijai vai atjaunojamās enerģijas pievienotā vērtība	—	Skaits (MW)	0	3 800	2. CET.	2026	Kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda inovatīvai vai ar pievienoto vērtību saistītai atjaunīgo energoresursu jaudai (uzstādīti vismaz 3 800 MW)
118	C7.I2	M	Birojs “Tīra enerģija un viedi projekti salām”	Publikācija tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Tīras enerģijas un viedu projektu biroja izveide salām ar mērķi pārvaldīt atbalsta programmas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Birojs koordinē enerģētikas pārkārtošanas dinamiku un attīstību salās.
119	C7.I2	T	Projektu pabeigšana enerģētikas pārkārtošanas atbalstam salās	—	Skaits	0	600	3. CET.	2025	Vismaz 600 atbalstītās vai īstenotās darbības, projekti vai programmas, tostarp: dinamizācijas programmas vai biroji, salu ceļveži, investīciju vai atbalsta projekti, kas saistīti ar tīru enerģiju ES salām vai viedo salu programmām, atjaunīgo enerģiju vai ilgtspējīgas uzglabāšanas projektiem.
120	C7.I2	T	Papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda salās	—	Skaits (MW)	0	180	2. CET.	2026	Kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda, kas iepirkta konkursos par atjaunīgo energoresursu jaudu salās (uzstādīti vismaz 180 MW).

H. 8. SASTĀVDAĻA: Elektroenerģijas infrastruktūra, viedtīkli un elastības un uzglabāšanas izvēršana

Spānijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 42 %. Arvien lielāka atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjoma integrēšanai (paredzams, ka 2030. gadā tiks sasniegti 74 % no pieprasījuma un līdz 2050. gadam — 100 %) ir vajadzīgas vairākas papildu investīcijas tīkla digitalizācijā, uzkrāšanā un pieprasījuma pārvaldībā. Jo īpaši atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju nepastāvība un daļēja paredzamība nozīmē, ka enerģijas uzkrāšanai ir svarīga loma, lai nodrošinātu sistēmas elastību un tīkla stabilitāti.

Šajā kontekstā šim Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentam ir šādi mērķi:

a)Attīstīt elastīgāku, decentralizētāku un dinamiskāku energosistēmu, kas spēj efektīvi un droši absorbēt augstākus atjaunojamās enerģijas ražošanas līmeņus;

b)Jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde; un

c)Jaunu dalībnieku (ražotāju, piegādātāju un patērētāju, kā arī uzglabāšanas operatoru un agregatoru) iesaistīšana elektroenerģijas sistēmā un elastīgāks tiesiskais regulējums, kas spēj pielāgoties jaunām vajadzībām, izmantojot “regulatīvās smilškastes”.

Komponents veicina investīcijas inovācijā un energoefektivitātē un mudina pieņemt efektīvu politiku inovācijas veicināšanai (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tā arī veicina publiskās un privātās investīcijas un zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C8.R1) — Veicinošs satvars atjaunojamo energoresursu integrēšanai energosistēmā: tīkli, uzglabāšana un infrastruktūra

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt pārredzamu un stabilu tiesisko regulējumu, kas rada noteiktību un ļauj palielināt atjaunīgo energoresursu integrāciju energosistēmā, veicot investīcijas tīklos, uzkrāšanā un infrastruktūrā.

Reforma ietver ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģiju 2050. gadam (“ELP 2050”). Šīs stratēģijas mērķis ir izveidot pamatu stratēģiskai un regulatīvai sistēmai, lai efektīvi integrētu atjaunojamos energoresursus elastīgā un intelektiskā enerģētikas sistēmā. ELP 2050 mērķi ir šādi: SEG emisiju samazinājums par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu (klimatneitralitāte); (b) sasniegt 97 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā; un c) 100 % atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas sistēma.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C8.R2) — Enerģijas uzkrāšanas stratēģija un enerģijas uzkrāšanas izvēršanas tiesiskā regulējuma pielāgošana

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt, apstiprināt un ieviest tiesisko un stratēģisko satvaru enerģijas uzkrāšanas veicināšanai. Reforma nodrošina nepieciešamo satvaru plānotajām investīcijām saskaņā ar C8.I1. un C8.I3., kas saistītas attiecīgi ar enerģijas uzkrāšanas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu enerģētikas pārkārtošanā.

Reforma ietver to, ka Spānijas valdība apstiprina Enerģijas uzglabāšanas stratēģiju. Šīs stratēģijas mērķis ir 2030. gadā nodrošināt 20 GW enerģijas uzkrāšanas jaudu un 2050. gadā — 30 GW.

Reforma ietver trīs leģislatīvus un reglamentējošus aktus: I) Karaļa dekrēts Nr. 1183/2020, ar ko reglamentē krātuvju piekļuvi tīklam; II) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia apkārtraksts Nr. 1/2021, lai noteiktu metodiku un nosacījumus attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades un sadales tīkliem un pieslēgumu tiem; III) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia 2020. gada 10. decembra rezolūcija, ar ko reglamentē enerģijas uzkrāšanas iekārtu dalību papildpakalpojumu sniegšanā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C8.R3) — tiesiskā regulējuma izstrāde attiecībā uz agregēšanu, pieprasījuma pārvaldību un elastības pakalpojumiem

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs viedas un dinamiskas energosistēmas izveidei, tostarp: pieprasījuma pārvaldības un elastības pakalpojumu regulējumu valsts tiesiskajā regulējumā, ii) tiesiskā regulējuma izstrādi, lai aptvertu dažādus elastības pakalpojumus, un iii) regulējuma izstrādi, lai nodrošinātu patērētāju piekļuvi saviem enerģijas patēriņa datiem.

Reforma atbilst nacionālajam enerģētikas klimata plānam, kurā skaidri atzīta nepieciešamība noteikt tehniskās prasības dalībai esošajos un augošajos tirgos dalībniekiem, kas piedāvā enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, enerģijas uzkrāšanas operatoriem un tiem, kas sniedz pieprasījumreakcijas pakalpojumus.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir arī uzsvērta nepieciešamība attīstīt agregatoru, jo īpaši neatkarīgo agregatoru, statusu, lai veicinātu to dalību tirgū. Šajā nolūkā reforma paredz neatkarīga pieprasījuma agregatora statusa izveidi ar Karaļa dekrētlikumu Nr. 23/2020, lai mazumtirdzniecības tirgū varētu ienākt jauni dalībnieki.

Reforma ne tikai atbalsta nacionālo enerģētikas un klimata plānu, bet arī transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurā noteikts pienākums nodrošināt patērētāju līdzdalību tirgos, tostarp ar pieprasījumreakcijas palīdzību, veicināt patērētāju individuālu vai agregētu līdzdalību vai ar neatkarīgu agregatoru starpniecību un ļaut sadales tīklos izmantot elastību.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C8.R4) — Regulatīvās smilškastes vai izmēģinājuma stendi

Šā pasākuma mērķis ir valsts tiesiskajā regulējumā izstrādāt regulatīvās testēšanas platformas (smilškastes), ļaujot ieviest jaunus produktus vai tehnoloģiskus risinājumus, izņēmumus vai regulatīvus aizsardzības pasākumus, lai palīdzētu veicināt pētniecību un inovāciju enerģētikas nozarē. Reforma ir tieši saistīta ar reformu C8.R3 un investīciju C8.I3.

“Regulatīvās smilškastes” ļauj nozarei testēt jaunas tehnoloģijas, sistēmas un pakalpojumus, kas saistīti ar elastību, pieprasījumreakciju un enerģijas uzkrāšanu drošā vidē, kurā ieinteresētās personas var izmantot inovatīvus risinājumus, nepakļaujoties novēršanas regulatīvajām prasībām. Turklāt “smilškastes” nodrošina divvirzienu regulatīvo dialogu starp administrāciju un regulatoru, kas paātrina un atvieglo spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu un pielāgo tos jaunu aģentu ienākšanai tirgū. Paredzams, ka tas atvieglos jaunu tehnoloģisko uzņēmumu izveidi, dodot tiem iespēju pārbaudīt savus uzņēmējdarbības modeļus.

Reforma ietver Karaļa dekrēta pieņemšanu par “regulatīvo smilškastu” izstrādi, lai varētu izstrādāt jaunus izmēģinājuma projektus ar mērķi veicināt pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C8.I1) — Enerģijas uzkrāšanas izvēršana

Šā pasākuma mērķis ir izvērst enerģijas uzkrāšanu, uzsākot atbalsta un investīciju iniciatīvas divās galvenajās jomās:

a)Liela mēroga uzglabāšanas attīstīšana. Liela mēroga uzkrāšana ir nepieciešama, lai integrētu lielākus atjaunīgās enerģijas ražošanas apjomus un sniegtu pakalpojumus sistēmai, sākot no frekvences regulēšanas, rampas atbalsta (elastīgums) vai “melnās iedarbināšanas”; un

b)Veicināt uzglabāšanu aiz skaitītāja un integrēt nozares līmenī. Tehnoloģijas, kas atrodas aiz skaitītāja, var ietvert pašu patēriņa iekārtas, litija baterijas un siltuma uzkrāšanas sistēmas.

Ierosinātās investīcijas atbalsta saskaņā ar šā komponenta reformām, jo īpaši C8.R1. un C8.R2. reformu, kas nodrošina juridisko un stratēģisko pamatu efektīvai enerģijas uzkrāšanas izvēršanai.

Pasākumu īsteno, izmantojot inovatīvus uzkrāšanas projektus, kas veicina enerģētikas pārkārtošanu, jo īpaši, lai enerģētikas nozarei nodrošinātu jaunu elastību, tostarp atjaunīgo energoresursu integrāciju. Ekspluatācijā ir vismaz pieci inovatīvi uzkrāšanas projekti, kas atbilst kopējai uzstādītajai jaudai vismaz 660 MW (vai ekvivalentai kopējai energoapgādei (MWh).

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C8.I2) — Tīklu digitalizācija

Šis pasākums sniedz atbalstu investīcijām, kas saistītas ar sadales tīklu digitalizāciju, lai tās saskaņotu ar prasībām, kas vajadzīgas, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu. Nepieciešamība digitalizēt elektroenerģijas tīklus ir daļa no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāveicina tīklu modernizācija, piemēram, ieviešot viedos tīklus. Tīklu digitalizācija ir nepieciešama, lai virzītu energosistēmas pārveidi ar lielāku atjaunīgās enerģijas īpatsvaru nolūkā izveidot drošu un noturīgu elektroenerģijas sistēmu. Tas ir īpaši svarīgi teritorijās, kas nav pussalas un kam raksturīga lielāka neaizsargātība un energoatkarība.

Pasākuma vispārējais mērķis ir palielināt elektroenerģijas konkurētspēju, paātrinot ekonomikas elektrifikāciju. Šajā nolūkā pasākums paredz sākotnējā atbalsta mehānismu, lai maksimāli palielinātu tīklu digitalizācijas piedāvāto potenciālu: samazināt zudumus un noplūdes atjaunojamo energoresursu ražošanā, ii) veicināt pieprasījuma līdzdalību elektroenerģijas sistēmas pārvaldībā un iii) optimizēt tīkla konfigurāciju.

Pasākums ietver vismaz 35 inovatīvu digitalizācijas projektu (viedas elektroenerģijas sadalei) piešķiršanu sadales uzņēmumiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija (C8.I3) — Jauni uzņēmējdarbības modeļi enerģētikas pārkārtošanā

Šis pasākums ietver investīcijas un atbalsta mehānismus, kuru mērķis ir veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus pārejai, kas saistīta ar enerģijas uzkrāšanas izvēršanu, kā arī tās otrās aprites pārvaldību un reciklēšanu, pieprasījuma pārvaldību, agregatoriem, elastības pakalpojumiem, piekļuvi datiem un smilškastēm. Pasākums jo īpaši ietver:

a)Atbalsts agregatoru ieviešanai valsts elektroenerģijas tirgū, īpašu uzmanību pievēršot neatkarīgiem agregatoriem, uzstādot reāllaika mērīšanas iekārtas (dalītā uzskaite) un kontroles un komunikācijas centrus, kā arī veicinot agregēšanas platformas;

b)Uzglabāšanas izvēršana visā vērtības ķēdē;

c)Atbalsts pieprasījuma pārvaldības projektiem dažādos patērētāju profilos (liela rūpniecība, MVU, atjaunīgās enerģijas kopienas/iedzīvotāju energokopienas, agregatori u. c.);

d)Aicina iesniegt pieteikumus, lai veiktu regulatīvos izmēģinājumu stendus tieša atbalsta, konkurences atbalsta vai sadarbības nolīgumu veidā; un

e)Atbalsts jaunuzņēmumiem vai novatoriskām iniciatīvām enerģētikas jomā.

Investīcija ir cieši saistīta ar reformu C8.R4, kuras mērķis ir izstrādāt “regulatīvās smilškastes” inovatīviem projektiem. Tā pamatā ir arī stratēģiskais un tiesiskais regulējums, kas noteikts citās reformās, jo īpaši reformā C8.R3.

Paredzams, ka tiks piešķirti vismaz 18 projekti, lai veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai, tostarp viedo uzskaiti, uzkrāšanu, pieprasījumreakciju, elastības pakalpojumus un datus.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

121

C8.R1

M

Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas (“ELP2050”) apstiprināšana.

Ministru padomes apstiprinājums

1. CET.

2021

Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas (“ELP2050”) apstiprināšana. ELP50 ir pamats stratēģiskās un normatīvās sistēmas noteikšanai, lai efektīvi integrētu atjaunojamos energoresursus elastīgā un intelektiskā energosistēmā, kas jāskata saistībā ar NEKP izklāstīto plašāko pieeju.

122

C8.R2

M

Stājas spēkā plānošanas, likumdošanas un regulatīvās reformas, lai veicinātu enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādi.

Normatīvo un regulatīvo pasākumu noteikumi par stāšanos spēkā

2. CET.

2021

Šādu plānošanas, likumdošanas un regulatīvo reformu pieņemšana un stāšanās spēkā, lai veicinātu enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādi:
a) apstiprināt Enerģijas uzglabāšanas stratēģiju Ministru padomē ar mērķi veicināt enerģijas uzkrāšanas izvēršanu, izmantojot 66 konkrētus pasākumus, kas sagrupēti 10 rīcības virzienos, kuri iekļauti stratēģijā. Mērķis ir 2030. gadā nodrošināt 20 GW enerģijas uzkrāšanas jaudu un 2050. gadā — 30 GW;
b) Karaliskā dekrēta Nr. 1183/2020 publicēšana OV, lai regulētu krātuvju piekļuvi tīklam.
C) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia publikācija OV, lai noteiktu metodiku un nosacījumus attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades un sadales tīkliem un pieslēgumu tiem.
2020. gada 10. decembra rezolūcijas, ar ko reglamentē enerģijas uzkrāšanas iekārtu dalību papildpakalpojumu sniegšanā, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

123

C8.R3

M

Stājas spēkā regulatīvi pasākumi elastīguma un pieprasījumreakcijas integrēšanai.

Normatīvo un regulatīvo pasākumu noteikumi par stāšanos spēkā

4. CET.

2023

Tiesiskā regulējuma izstrāde elastīguma un pieprasījumreakcijas integrēšanai, veicot šādas darbības.
a) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia 2020. gada 10. decembra rezolūcijas publicēšana, ar ko pielāgo dažas darbības procedūras dalībai līdzsvara pakalpojumos.
tādu tiesību aktu pieņemšana, ar kuriem pilnībā transponē Direktīvu 2019/944
C) RDL23/2020 pieņemšana, lai izveidotu neatkarīga agregatora statusu

124

C8.R4

M

Stājas spēkā pasākumi, kuru mērķis ir veicināt “regulatīvās smilškastes”, lai veicinātu pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.

Noteikumi Karaļa dekrētā par stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Karaļa dekrēta par “regulatīvo smilškastu” attīstību publicēšana un stāšanās spēkā, lai varētu izstrādāt jaunus izmēģinājuma projektus ar mērķi veicināt pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.
Tiesību akti ļauj nozarei izmēģināt jaunas tehnoloģijas, sistēmas un pakalpojumus, kas saistīti ar elastību, pieprasījumreakciju un enerģijas uzkrāšanu drošā un labvēlīgā telpā, kurā ieinteresētās personas var iepazīties ar inovatīviem risinājumiem, nepakļaujoties spēkā esošajām regulatīvajām prasībām. Turklāt tas nodrošina divvirzienu regulatīvo dialogu starp administrāciju un regulatoru, kas paātrina un atvieglo spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu un to atbilstību jaunu aģentu ienākšanai tirgū, veicinot tehnoloģiju jaunuzņēmumu izveidi, dodot tiem iespēju pārbaudīt savus uzņēmējdarbības modeļus.

125

C8.I1

T

Piešķirti inovatīvi uzglabāšanas projekti

—

Skaits

0

5

4. CET.

2023

Piešķirti vismaz pieci inovatīvi uzkrāšanas projekti, kas atbilst kopējai uzstādītajai jaudai vismaz 660 MW vai ekvivalentai kopējai energoapgādei (MWh).

126

C8.I1

T

Darbojas inovatīvi uzglabāšanas projekti

—

Skaits

0

5

2. CET.

2026

Darbojas vismaz pieci inovatīvi uzkrāšanas projekti, kas atbilst kopējai uzstādītajai jaudai vismaz 660 MW vai ekvivalentai kopējai energoapgādei (MWh).

127

C8.I2

T

Inovatīvi digitalizācijas projekti elektroenerģijas sadalei

—

Skaits

0

35

4. CET.

2023

Vismaz 35 inovatīvi digitalizācijas projekti (tostarp tīkla automatizācija), kas piešķirti izplatīšanas uzņēmumiem saskaņā ar Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia Apkārtrakstā Nr. 6/2019 izklāstītajiem raksturlielumiem un definīcijām.

128

C8.I3

T

Projekti, kuru mērķis ir veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai

—

Skaits

0

18

4. CET.

2023

Piešķirti vismaz 18 projekti, kas veicina jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai, tostarp viedo uzskaiti, uzkrāšanu, pieprasījumreakciju, elastības pakalpojumus un datus.

I. 9. KOMPONENTS: Atjaunīgais ūdeņradis

Spānijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 23 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šajā kontekstā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 9. komponenta galvenais mērķis ir izstrādāt atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijas:

a.Kā līdzekli enerģijas uzkrāšanai, lai pārvaldītu atšķirības starp elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, nodrošinot elastību elektroenerģijas sistēmā.

b.Veicinot to attīstību un konsolidāciju visā rūpniecības vērtību ķēdē, ņemot vērā to, ka šīs tehnoloģijas pašlaik nav gatavas darboties saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

c.Atbalstot to integrāciju galapatēriņā, tostarp, lai rūpniecībā aizstātu fosilo ūdeņradi; un

d.Attīstot zaļās prasmes.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem veicināt investīcijas inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un veicināt zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Komponents ir daļa no atjaunīgās enerģijas stratēģijas, kas ir Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 1. un 6. komponenta (Ūdeņraža izmantošana mobilitātes un transporta vajadzībām), 7. komponenta (atjaunīgās enerģijas ražošana) un 8. komponenta (Uzglabāšana un viedtīkli) daļa.

I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C9.R1) — Ūdeņraža ceļvedis

Šis pasākums nodrošina satvaru atjaunīgā ūdeņraža attīstībai Spānijā (“ūdeņraža ceļvedis”). Šajā nolūkā tajā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam attiecībā uz uzstādīto jaudu pa nozarēm (rūpniecība un transports). Ministru padome Ūdeņraža ceļvedi apstiprināja 2020. gada oktobrī. Pasākums arī paredz konkrētus līdzekļus ceļveža īstenošanas atbalstam, nodrošinot, ka ūdeņraža elektrolīzeri tiek apgādāti ar atjaunīgo enerģiju. Saistītās regulatīvās darbības ietver i) regulatīva instrumenta izveidi, kas ietver to valsts struktūru iecelšanu un pārvaldību, kuras izdod atjaunīgo gāzu, tostarp atjaunīgā ūdeņraža, izcelsmes apliecinājumus; un ii) regulatīvu mehānismu, kas nosaka, kā tiek verificēta ūdeņraža atjaunīgā izcelsme.

Šo reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C9.I1) — shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam, valsts projekts

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt īstenot Ūdeņraža ceļvedi saskaņā ar četriem darbības virzieniem.

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām atbalsta shēmā, kas aptver subsīdijas atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas atbalstam. Shēma darbojas, nodrošinot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 555 000 000 EUR apmērā. Shēmu pārvalda “Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía” (IDAE) kā īstenošanas partneris.

Pasākuma mērķis ir panākt, lai visu elektrolīzeru, tostarp papildu infrastruktūras, kopējā atļautā ražošanas jauda būtu vismaz 700 MW.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Spānija pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar ko izveido shēmu un kas ietver šādus elementus:

1.To darbību sarakstu, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kurās cita starpā iekļauj visu turpmāk minēto:

·Atbalsts, cita starpā, MVU, lai stiprinātu un stiprinātu pašreizējo Spānijas vērtības ķēdi, veicinot vienu vai vairākas no šādām darbībām: ražošanas spējas, prasmes, konkurētspēja, zināšanu un tehnoloģiju nodošana un/vai starptautiskā dimensija;

·Atbalstīt tehnoloģiju attīstību vai prototipus (piemēram, elektrolīzerus, kompresorus, uzglabāšanas traukus, kurināmā elementus un H2 transporta sistēmas), tostarp “pirmo šāda veida”, lai atbalstītu jaunu, ar ūdeņraža ražošanu, sadales loģistiku vai patēriņu saistītu projektu vai prototipu validēšanu;

·Atbalstīt intervences, kuru mērķis ir uzlabot testēšanas iekārtas vai ieviest jaunas galveno pamattehnoloģiju vai sistēmu ražošanas līnijas ūdeņraža piegādes ķēdē, piemēram, elektrolīzerus vai kurināmā elementus. Tie vai nu: I) uzlabot pētniecības, izstrādes un inovācijas testēšanas iekārtas vai laboratorijas un/vai saistīto aprīkojumu; vai ii) uzlabot iekārtas un/vai jauna aprīkojuma (piemēram, darbgaldu) iepirkumu, lai ražotu ar ūdeņradi un kurināmā elementiem saistītas sistēmas, iekārtas vai sastāvdaļas;

·Atbalsts atjaunīgā ūdeņraža klasteru izveidei, kas integrē liela mēroga ražošanu, pārstrādi un patēriņu. Vismaz vienas no šīm kopām mērķis ir integrēt lieljaudas atjaunīgā ūdeņraža elektrolīzeru, kas tieši piegādā ūdeņradi vietējiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Elektrolīzeru iegūst no atjaunīgās elektroenerģijas. Rezultātā iegūto ūdeņradi integrē uzņēmumu rūpnieciskajos procesos un piegādes ķēdēs (tostarp uzņēmējdarbības modeļu pielāgošanā un pārvirzīšanā no fosilā ūdeņraža patēriņa), lai aizstātu vismaz 5 % no to ikgadējā fosilā ūdeņraža patēriņa;

·Atbalsts ūdeņraža ieviešanai novatoriskos projektos, kuru apjoms ir mazāks par kopu. Tās ievieš atjaunīgo ūdeņradi ārpus vienota industriālā mezgla izolētām energosistēmām, kas ļauj atjaunīgo ūdeņradi integrēt tādās jomās kā transports. Paredzams, ka šīs intervences aptvers atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, sadali un patēriņu, veicinot pārklājumu dažādās nozarēs un Spānijas teritorijas daļās;

·Daži no uzņēmumiem, kurus atbalsta ar šo atvieglojumu, kopā ar uzņēmumiem no citām dalībvalstīm var kļūt par daļu no ūdeņraža IPCEI, paļaujoties uz pienācīgu satvaru sadarbībai Savienībā, lai integrētu valstu vērtības ķēdes konkurētspējas veicināšanai.

2.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu novērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai investīciju lēmumos saskaņā ar shēmu, veic ieguldījumu komiteja vai tehniskās novērtēšanas komiteja un apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības, kas nozīmē, ka viņiem jābūt vai nu IDAE nodarbinātiem darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Galīgie piešķiršanas lēmumi vai ieguldījumu lēmumi saskaņā ar shēmu attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz lēmumu par piešķiršanu vai ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīgā līdzvērtīga pārvaldes struktūra. Ja IDAE piedalās kāds no pieteikuma iesniedzējiem un šā uzaicinājuma budžets nav pietiekams, lai segtu visus saņemtos pieteikumus, novērtēšanas procesam veic ārēju revīziju, kā paredzēts IDAE “Plan de Mitigación de Potenciales Conflictos de Interés en Sociedades Participadas”.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitālam un riska kapitālam), juridiskais(-ie) instruments(-i) izslēdz uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 18 uz šādām nozarēm: enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 19 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 20 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 21 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 22 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasība, ka shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

5.Summu, uz kuru attiecas shēma, un prasību visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

6.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā subsīdiju shēmā 23 .

Darbības saskaņā ar šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
129	C9.R1	M	Ūdeņraža ceļvedis	Ministru padomes apstiprinājums				4. CET.	2020	Ūdeņraža ceļveža apstiprināšana Ministru padomē. Ūdeņraža ceļvedī ir noteiktas pamatnostādnes, ko Spānija noteikusi atjaunīgā ūdeņraža nozares attīstībai. Šajā nolūkā tajā ir noteikti mērķi, kas līdz 2030. gadam jāsasniedz attiecībā uz uzstādīto jaudu, rūpniecību un mobilitāti.
130	C9.R1	M	Regulas, ar ko izveido izcelsmes apliecinājumus atjaunīgajām gāzēm, stāšanās spēkā	Regulas noteikums par regulas stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā regula, ar ko izveido valsts izcelsmes apliecinājumu sistēmu atjaunīgajām gāzēm, tostarp atjaunīgajam ūdeņradim, nodrošinot 100 % atjaunīgās enerģijas. Sistēma, kas jāizveido ar regulatīvo instrumentu, ietver valsts izdevējiestāžu iecelšanu un to pārvaldības pieņemšanu; un regulatīvu mehānismu, kas nosaka, kā tiek verificēta ūdeņraža atjaunīgā izcelsme.
131	C9.I1	M	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido atbalsta shēmu, kura atbilst ieguldījumu budžetam saskaņā ar prasībām, kas norādītas pasākuma aprakstā.
132	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (I)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		0	30 %	2. CET.	2023	IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par vismaz 30 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).
133	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (II)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		30 %	75 %	4. CET.	2025	IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par vismaz 75 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).
134	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu.	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana.		75 %	100 %	3. CET.	2026	IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par 100 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).
135	C9.I1	M	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārskaita IDAE vismaz EUR 1555 miljonus atbalsta shēmai.

J. KOMPONENTS NR. 10: Taisnīga pārkārtošanās

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas ekonomiskajai un sociālajai ietekmei ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus skar ogļraktuvju un ogļu elektrostaciju/kodolelektrostaciju slēgšana, ko vēl vairāk saasināja Covid-19 pandēmijas un termoelektrostaciju slēgšanas ietekme. Vēl viens mērķis ir mainīt ražošanas modeli un veicināt pārveidi, atbalstot teritoriju noturīgāku ekonomisko un sociālo modeli nākotnei. Stratēģija ir izstrādāta paralēli Spānijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) teritoriālajam plānam, kuram ir paredzēts plašāks tvērums, ilgāks termiņš un stratēģiskāks uzsvars uz uzņēmējdarbības attīstību un atbalstu.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar nodarbinātības atbalstīšanu, izmantojot pasākumus darbvietu saglabāšanai, efektīvus stimulus pieņemšanai darbā un prasmju attīstīšanai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); veicināt publiskās un privātās investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3); un stiprināt sadarbību dažādos valdības līmeņos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C10.R1) — Taisnīgas pārkārtošanās protokoli

Valdība 2020. gada februārī apstiprināja Taisnīgas pārkārtošanās stratēģiju, kas atspoguļota nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP). Saistībā ar šo stratēģiju un saskaņā ar Spānijas atveseļošanas un noturības plānu ar šo reformu izveido 12 taisnīgas pārkārtošanās protokolus, kas aptver katru apgabalu, kuru skar ogļraktuvju un ogļu elektrostaciju slēgšana. Katrs taisnīgas pārkārtošanās protokols attiecas vismaz uz teritoriju, ko skar ogļu spēkstacijas slēgšana. Protokoli ir instrumenti skarto teritoriju vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai. Uzmanība tiek pievērsta, inter alia, darbvietu saglabāšanai un radīšanai, dažādošanas un specializācijas veicināšanai, teritoriju pievilcības palielināšanai, lai cīnītos pret iedzīvotāju skaita samazināšanos, un zemes atjaunošanai vides jomā. Šajos protokolos iekļauj attiecīgo vietējo dalībnieku (publiskā un privātā sektora, tostarp uzņēmumu, sociālo partneru, izglītības nozares, NVO u. c.) sadarbību.

Šī reforma ietver arī Taisnīgas pārkārtošanās institūta izveidi. Institūta mērķis ir noteikt un pieņemt pasākumus, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un teritorijām, kuras skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un šo teritoriju iedzīvotājiem un optimizējot pārveides procesa iespējas. Institūta galvenās funkcijas ir veicināt rūpniecības politikas izstrādi, pētniecību un izstrādi, saimnieciskās darbības veicināšanu, nodarbinātību un profesionālo apmācību.

Pasākums ietver arī tādas konsultatīvās padomes izveidi, kuras sastāvā ir ministru departamentu pārstāvji un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un kura sniedz konsultācijas un novērtē taisnīgas pārkārtošanās politikas ietekmi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C10.I1) — Ieguldījumi taisnīgā pārejā

Taisnīgas pārkārtošanās protokolus papildina investīcijas teritorijās, lai:

a)radīt darbvietas un atbalstīt īstermiņa darbību;

b)paātrināt pārmaiņas, koncentrējoties uz mazāka mēroga izmēģinājuma projektiem, kuri, ja tos uzskatītu par sekmīgiem, tiktu izvērsti TPF kontekstā; un

c)veicināt ekonomikas attīstību, veicinot sociālo un teritoriālo kohēziju.

Projekti ir vērsti uz četrām konkrētām jomām:

I.Vides atjaunošanas plāni (piemēram, meža atjaunošana vai veģetācijas atjaunošana) slēgtām vai pamestām raktuvju teritorijām un noplicinātai zemei blakus termoelektrostacijām vai atomelektrostacijām, aptverot vismaz 2000 hektārus atjaunotas zemes. Šo plānu ietvaros ir jādemontē rūpnīcas un ieguves iekārtas, kā arī jāatjauno augsne un jāveic meža atjaunošanas vai veģetācijas atjaunošanas procesi, atjaunīgās enerģijas iekārtas vai ekoalternatīva ekonomikas attīstība;

II.Vismaz 130 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projekti pašvaldībās un teritorijās, kurās notiek pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, ar kopējo finanšu ieguldījumu vismaz 102 000 000 EUR apmērā. Projekti aptver vairākas jomas, tostarp: infrastruktūras un sabiedrisko ēkuatjaunošana; inovatīvus projektus saziņai starp pašvaldībām vai izolētām iedzīvotāju teritorijām, pamatojoties uz ilgtspējīgas mobilitātes risinājumiem un esošās transporta infrastruktūras atveseļošanu un alternatīvu izmantošanu; tādas publiskās infrastruktūras atjaunošana, kas atbalsta aprites ekonomiku, tostarp kopienu komponēšanas iekārtas, atkritumu apsaimniekošanas centri; vides projekti valsts īpašumā esošu teritoriju (piemēram, rezervātu, upju celiņu vai piestātņu un dabas interpretācijas zonu) atjaunošanai un uzlabošanai; digitālā infrastruktūra un pakalpojumi ekoloģisko produktu kooperatīvu attīstībai vai kopienas shēmas kopīgiem iepirkumiem un pārdošanai internetā.

III.Atbalsts diviem pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem enerģijas uzglabāšanas un zaļā ūdeņraža jomā. Projekti pielāgo CIUDEN (Ciudad de la Energía) — valdības pētniecības, izstrādes un inovācijas fonda, kas izveidots Bjerco (Leona) un ir piesaistīts Taisnīgas pārkārtošanās institūtam, un atkarībā no Ekoloģiskās pārkārtošanās un demogrāfisko problēmu ministrijas — iekārtām un laboratorijām diviem pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, kas saistīti ar zaļā ūdeņraža ražošanu un enerģijas uzglabāšanu; un

IV.Atbalsts darba ņēmēju un personu, kuras skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, pārkvalifikācijai un nodarbināmības uzlabošanai, nodrošinot, ka vismaz 840 personas saņem individualizētu palīdzību darba meklēšanā un/ vai pārkvalifikācijas ceļus. Pārkvalifikācijas palīdzībai būtu jāaptver vismaz šādas jomas: atjaunojamās enerģijas (vēja un fotoelementu) uzstādīšanu un uzturēšanu, atjaunošanu un vides pārvaldību un/vai integrētu mājokļu un energorehabilitāciju.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

J.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
137	C10.R1	M	Taisnīgas pārkārtošanās fonda institūta izveide	Publicēts OV				1. CET.	2020	Ar Karaļa Dekrētu Nr. 500/2020, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fonda institūtu. Institūta mērķis ir noteikt un pieņemt uz solidaritāti balstītus pasākumus, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un teritorijām, kuras skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un šo teritoriju iedzīvotājiem un optimizējot pārveides procesa iespējas.
138	C10.R1	T	Taisnīgas pārkārtošanās protokoli un konsultatīvā padome	—	Skaits	0	12	2. CET.	2023	Pēc līdzdalības procesa Taisnīgas pārkārtošanās tīmekļa vietnē ir publicēti 12 taisnīgas pārkārtošanās protokoli, kas ietver saistības attiecībā uz nodarbinātību, vides atjaunošanu un ekonomisko un sociālo attīstību vietējiem iedzīvotājiem 12 skartajās teritorijās. Katrs taisnīgas pārkārtošanās protokols attiecas vismaz uz teritoriju, ko skar ogļu spēkstacijas slēgšana. Konsultatīvās padomes izveide, kuras sastāvā būtu ministriju departamentu pārstāvji un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un kura sniegtu konsultācijas un novērtētu taisnīgas pārkārtošanās politikas ietekmi
139	C10.I1	M	Taisnīgas pārkārtošanās mācību atbalsta programma un atbalsta piešķiršana taisnīgas pārkārtošanās reģionu ekonomiskajai attīstībai	Publicēts OV				4. CET.	2021	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts: a) rīkojums, ar ko apstiprina tiesisko regulējumu mācību atbalsta programmai “Taisnīga pāreja”, precizējot atbalsta plānu darba ņēmēju un cilvēku, kurus skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, profesionālajai kvalifikācijai un integrācijai darba tirgū; un b) rīkojums, ar ko nosaka regulatīvo pamatu atbalsta piešķiršanai taisnīgas pārkārtošanās reģionu ekonomikas attīstībai, attīstot vides, digitālo un sociālo infrastruktūru pašvaldībās un teritorijās, kuras ir pārejas procesā uz mazoglekļa ekonomiku.
140	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem.	—	Skaits	0	100	4. CET.	2022	Publicē Oficiālajā Vēstnesī vismaz 91 000 000 EUR par vismaz 100 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem pašvaldībās un teritorijās, kas pāriet uz mazoglekļa ekonomiku. 100 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projekti atrodas taisnīgas pārkārtošanās apgabalu pašvaldībās un teritorijās.
431	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem		Skaits	100	130	4. CET.	2024	Publicē Oficiālajā Vēstnesī vismaz 11 000 000 EUR par vismaz 30 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem pašvaldībās un teritorijās, kas pāriet uz mazoglekļa ekonomiku. Vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektus īsteno pašvaldībās un teritorijās taisnīgas pārkārtošanās apgabalos. (Pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembris)
141	C10.I1	T	Palīdzība darba meklēšanā un pārkvalifikācija bezdarbniekiem	—	Skaits	0	840	4. CET.	2025	Vismaz 840 personas, kas izmantojušas individuālu palīdzību darba meklēšanā un/vai individuālus pārkvalifikācijas ceļus bezdarbniekiem taisnīgas pārkārtošanās apgabalos. Pārkvalifikācijas ceļi aptver vismaz šādas jomas: atjaunojamās enerģijas (vēja un fotoelementu) uzstādīšanu un uzturēšanu, atjaunošanu un vides pārvaldību un/vai integrētu mājokļu un energorehabilitāciju.
142	C10.I1	T	Investīciju projekti, kuru mērķis ir pielāgot rūpnieciskos objektus zaļajam ūdeņradim un enerģijas uzkrāšanai.	—	Skaits	0	2	4. CET.	2025	Divu investīciju projektu pabeigšana, lai pielāgotu rūpnieciskos objektus kā nākotnes Infraestructura Científica y Técnica Singular (ICTS) zaļā ūdeņraža ražošanas un enerģijas uzglabāšanas validēšanai. Projekti pielāgo Ciudad de la Energía (CIUDEN) iekārtas un laboratorijas diviem pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem, kas saistīti ar zaļā ūdeņraža ražošanu un enerģijas uzglabāšanu.
143	C10.I1	T	Atjaunota zeme slēgtās ogļraktuvēs vai spēkstacijām blakus esošās teritorijās.	—	Skaits (hektāri)	0	2 000	2. CET.	2026	Vismaz 2000 hektāru atjaunotas zemes slēgtās ogļu ieguves vietās vai teritorijās, kas atrodas blakus termoelektrostacijām vai atomelektrostacijām. Atjaunotās zemes platība piesārņotās teritorijās, jo īpaši ogļu ieguves vietās vai zemē, kas robežojas ar termoelektrostacijām vai atomelektrostacijām, un kur tiek demontētas elektrostacijas un ieguves iekārtas, un augsne ir atjaunota un uz to attiecas meža atjaunošanas vai veģetācijas atjaunošanas procesi, atjaunīgās enerģijas iekārtas vai ekoalternatīva ekonomikas attīstība.

K. KOMPONENTS NR. 11: Valsts pārvaldes modernizācija

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar valsts pārvaldi, tostarp tiesu sistēmas efektivitāti, administratīvo spēju un sadarbību starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Tās mērķis ir modernizēt Spānijas valsts pārvaldi, reformējot administratīvos procesus, publisko iepirkumu, tiesiskumu, valsts nodarbinātību, tostarp cilvēkresursu politiku; palielināt publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti, tos vēl vairāk digitalizējot; veicināt enerģijas taupīšanu, atjaunojamās enerģijas izmantošanu sabiedriskajās ēkās un infrastruktūrā, veicināt valsts ierēdņu ilgtspējīgu mobilitāti; un stiprināt valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju uzraudzīt, kontrolēt un īstenot valsts politiku. Galvenie pasākumi šo mērķu sasniegšanai ir šādi:

a)Reformēt centrālo, reģionālo un vietējo valsts pārvaldi, uzlabojot to sadarbību, stiprinot publiskā iepirkuma sistēmu, novērtējot valsts politiku un veicinot pāreju uz beztermiņa darba līgumiem;

b)Pārvaldes iestāžu un procesu digitalizācija ar pieciem prioritāriem projektiem stratēģiskās jomās: tieslietas, valsts nodarbinātības dienesti, sabiedrības veselības dati, konsulātu pārvaldība un teritoriālā pārvalde;

c)Centrālās valdības enerģētikas pārkārtošanas plāns;

d)Administratīvo spēju stiprināšana.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par publiskā iepirkuma regulējuma stiprināšanu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2019 un Nr. 4 2020), pārejas uz beztermiņa līgumiem veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), publisko investīciju projektu ātrāku īstenošanu un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2019, 3, 3 2020, 1 2022 un 1 2023) un sadarbības uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 2019 un 2020. gads).

K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C11.R1) — Pārvaldības modernizācijas un digitalizācijas reforma

Šo pasākumu formulē vairākos darbības virzienos, lai novērstu trūkumus valsts pārvaldes nodarbinātības politikā, stiprinātu sadarbību un koordināciju starp dažādiem pārvaldes līmeņiem un uzlabotu to, kā centrālā valdība īsteno valsts politiku. Attiecībā uz nodarbinātības politiku mērķis ir samazināt pagaidu darbinieku īpatsvaru valsts pārvaldē un stiprināt valsts nodarbinātības spējas, virzoties uz uz kompetencēm balstītu cilvēkresursu modeli, tostarp darbā pieņemšanas nolūkos. Otrais rīcības virziens ir turpināt izstrādāt ex ante politikas novērtējumu un palielināt pārredzamību un pilsoņu līdzdalību sabiedriskās politikas veidošanā, tostarp jaunu likumu par interešu grupu darbības pārredzamību un integritāti. Visbeidzot, reforma stiprinās esošos instrumentus sadarbībai starp dažādiem valdības līmeņiem Spānijā. Tas pastiprina nozaru konferenču, esošo struktūru sadarbībai ar reģioniem nozīmi, precizējot, kad tās var panākt vienošanos par obligātu atbilstību. Reforma arī pastiprina Priekšsēdētāju konferenci (kurā augstākā līmenī tiekas premjerministrs un autonomo apgabalu priekšsēdētāji). Reforma attiecas arī uz instrumentiem, ar kuriem ir iespējama sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm, un ar to izveido digitālus starpadministratīvus starpsavienojumus un sadarbspēju starp centrālās un reģionālās valdības IT platformām. Reforma arī atjaunina valsts drošības regulējumu.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma (C11.R2) — reforma tiesiskuma un tiesu sistēmas efektivitātes veicināšanai

18. septembra Likumā Nr. 3/2020 un programmā “Tiesiskums 2030. gadam” ir izklāstīts ceļvedis tiesvedības reformai Spānijā. Šajā sakarā šis pasākums modernizē tiesu sistēmu līdz ar stāšanos spēkā (ņemot vērā “vacatio legis”, kas noteikts katrā likumā),

līdz 2022. gada 31. decembrim:

(a)Karaļa dekrētlikums par procesuālo efektivitāti, kas saīsina procedūru ilgumu visās jurisdikcijās, vienlaikus saglabājot pilsoņu procesuālās garantijas;

(b)Karaļa dekrētlikums par digitālo efektivitāti, kas veicina uz datiem balstītu arhitektūru informācijas pārvaldībai.

līdz 2024. gada 31. decembrim:

(c)Likums par tiesu sistēmas organizatorisko un procesuālo efektivitāti, ar ko groza tiesu kartes organizāciju un paredz alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus. Šis likums aizstāj lielo skaitu vienpersonisku pirmās instances tiesu ar 431 koleģiālu struktūru (Tribunalede Instancia) un īsteno Tiesu biroju.

(d)Likums par tiesībām uz aizstāvību, kas attīsta un stiprina pamattiesības uz taisnīgu tiesu un galu galā veicina tiesiskuma stiprināšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C11.R3) — Ekonomikas pārvaldības institucionālās arhitektūras modernizācijas reforma

Ar šo pasākumu reformē institucionālās ekonomikas pārvaldības sistēmas aspektus, tostarp paātrinot un veicinot procesu digitalizāciju. Tas iekļauj: reforma attiecībā uz to, kā Caja General de Depósitos (Vispārējais noguldījumu fonds) rīkojas ar garantijām, lai tās padarītu elektroniskas; finanšu klientu aizsardzības iestādes izveide, kuras mērķis ir garantēt finanšu klientu tiesības; uzlabot institucionālo sistēmu, lai noregulētu finanšu iestādes, pieņemot likumu, ar ko groza pašreizējo iestāžu noregulējuma sistēmu; un d) modernizēt finanšu un revīzijas jomu uzraudzību, reformējot Vispārējo grāmatvedības plānu un Revīzijas regulu.

Reforma ietver arī a) likumu par klientu pakalpojumiem (tostarp finanšu pakalpojumiem), ar ko nosaka kvalitātes standartus un nodrošina efektīvākus pakalpojumus klientiem; un b) zaļās grāmatas publicēšana, lai veicinātu ilgtspējīgas finanses Spānijā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma (C11.R4) — Valsts publiskā iepirkuma stratēģija

Ar šo reformu pabeidz īstenot Publiskā iepirkuma reformu, kas paredzēta Likumā Nr. 9/2017 par publiskā sektora līgumiem (kas ir galvenais Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) transponēšanas akts). Ar to izveido pārvaldības struktūru, lai risinātu vajadzību pēc konsekventa publiskā iepirkuma regulējuma, kas nodrošinātu pārredzamību, efektīvus kontroles mehānismus, publiskā iepirkuma datubāzu savstarpēju savienojamību starp visiem valdības līmeņiem un koordināciju starp valdības līmeņiem, lai: panākt, lai Valsts novērtēšanas birojs pilnībā darbotos, un ii) pieņemt valsts publiskā iepirkuma stratēģiju.

Spānija jau ir izveidojusi neatkarīgu Publiskā iepirkuma regulēšanas un uzraudzības biroju un Valsts novērtēšanas biroju. Ar šo reformu tiks risinātas arī problēmas, kas saistītas ar publiskā iepirkuma informācijas un datubāzu ierobežoto sniegšanu, kā arī trūkumi publiskā iepirkuma līgumu struktūrā. Šajā nolūkā reforma: uzlabot publiskā iepirkuma efektivitāti (procesi, rezultāti, dati un informācija); veicināt dalībnieku profesionalizāciju (saskaņā ar Komisijas 2017. gada oktobra ieteikumu); uzlabot MVU piekļuvi; un d) stiprināt digitālā publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C11.R5) — Administratīvās spējas

Šī reforma modernizē valsts pārvaldes iestāžu iekšējo darbību, lai uzlabotu Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu nolūkā ilgtermiņā ietekmēt Spānijas valsts pārvaldes turpmāko reformu un investīciju īstenošanu. Kopumā tā kopā ar investīciju Nr. 5 reformē publiskās pārvaldes iestāžu spējas, lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna pienācīgu īstenošanu. Tas nozīmē integrētas informācijas un pārvaldības sistēmas izveidi; izstrādā apmācības pasākumus atveseļošanas un noturības plānā iesaistītajām personām; un izvērst komunikācijas pasākumus, lai uzrunātu potenciālos atveseļošanas un noturības plāna dalībniekus un labuma guvējus, kā arī uzņēmumus un mājsaimniecības kopumā, lai uzzinātu par atveseļošanas un noturības plāna piedāvātajām iespējām.

Atveseļošanas un noturības plānā iekļauto darbību pārvaldību, ziņošanu un uzraudzību īsteno, izmantojot jaunu administratīvās un finanšu pārvaldības modeli, lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto darbību pienācīgu īstenošanu. Šis vienotais modelis ir jācentralizē Eiropas fondu ģenerālsekretariātā, un to izmanto ziņošanas ministrijām, to attiecīgajām IKT nodaļām un, iespējams, līdzbiedru pārvaldēm reģionos (autonomajās kopienās). Šajā nolūkā centrālā valdība pieņēma Karaļa dekrētlikumu Nr. 36/2020.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 1 (C11.I1) — Vispārējās valsts pārvaldes modernizācija

Darbības saskaņā ar ieguldījumiem C11.I1 un C11.I3 ir izstrādātas saskaņā ar tiem pašiem principiem, un I1 ir vērstas uz centrālo valdību, bet I3 — uz reģionālajām un vietējām iestādēm. Attiecībā uz visām šīm vienībām veic šādus pasākumus:

a)Uz iedzīvotājiem orientēta pārvalde, iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto digitālo publisko pakalpojumu uzlabošana un pasākumu īstenošana saskaņā ar Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam;

b)Viedas darbības un datu pārvaldība, uzlabojot publiskās pārvaldes pakalpojumu (t. i., publiskā iepirkuma) pārvaldības kvalitāti un efektivitāti, tostarp datu plūsmu, izmantojot viedas automatizācijas tehnoloģijas un digitālo infrastruktūru;

c)Digitālā infrastruktūra un kiberdrošība, kuras mērķis ir nodrošināt Spānijas valsts pārvaldes tehnoloģisko infrastruktūru, kas nepieciešama to modernizācijai. Attiecībā uz kiberdrošību ar šo pasākumu izveido kiberdrošības operāciju centru visai valsts administrācijai un tās publiskajām aģentūrām aizsardzībai pret kiberdrošības apdraudējumiem;

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C11.I2) — Īpaši projekti centrālās valdības digitalizācijai

Šī investīcija veicinās plašāku digitalizācijas ieviešanu un digitālo pakalpojumu attīstību visā valsts pārvaldē. Politikas jomas digitālās pārveides īstenošanai ir šādas:

a)Veselības aprūpes sistēma. Investīcija uzlabo sadarbspēju starp centrālo valdību un autonomajiem apgabaliem, kā arī veicina datu analīzi;

b)“Tiesu sistēma”. Investīcija iedzīvotājiem un juridiskajiem operatoriem nodrošina digitālos rīkus, lai labāk pārvaldītu viņu attiecības ar tiesvedību;

c)Valstu nodarbinātības dienesti. Investīcija atjaunina IT sistēmas, kas ir aktīvas darba tirgus politikas pārvaldības pamatā;

d)Iekļautība, sociālais nodrošinājums un migrācija. Investīcija nodrošina kompetentajai ministrijai digitālos rīkus, kas veicina attiecīgās politikas īstenošanu attiecībā uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām grupām, kā arī informācijas izmantošanu, lai izstrādātu papildu korektīvos vai riska mazināšanas pasākumus;

e)Konsulārie pakalpojumi. Investīcija uzlabos Spānijas valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu pieejamību gan ārvalstīs dzīvojošiem spāniem, gan Spānijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem. Izmēģinājuma iniciatīvas drošības un lauksaimniecības jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C11.I3) — Teritoriālās politikas un civilās apkalpošanas ministrijas,Valsts veselības dienesta un autonomo kopienu administrācijas un vietējo pašvaldību digitālā pārveide un modernizācija

Ar šo ieguldījumu saistītās darbības atbilst tiem pašiem principiem, kas aprakstīti C11.I1. punktā un kas paredzēti reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C11.I4) — Enerģētikas pārkārtošanas plāns vispārējā valsts pārvaldē

Pasākums veicina enerģijas ietaupījumus un efektivitāti centrālās valdības ēkās un infrastruktūrā. Ar pasākumu panāk vidēji primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 30 %, ko verificē ar energoefektivitātes sertifikātiem. Investīcija veicina ēku grīdas platības renovāciju, lai palielinātu ēku ar augstu energoefektivitāti un jo īpaši gandrīz nulles enerģijas ēku skaitu. Investīcija veicina arī saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu ieviešanu centrālās valdības pārvaldes iekārtās. Pasākums arī veicina publisko transportlīdzekļu parka pārveidi bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļos 24 .

Investīcija ietver gan ieguldījumus pamatkapitālā (infrastruktūra un sabiedriskās ēkas), gan dabas kapitālā (visas darbības veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu).

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C11.I5) — Administrācijas pārveide Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Šis ieguldījums ir saistīts ar šā komponenta R5 reformu. Tā pielāgo valsts pārvaldes darbību, lai risinātu problēmas, ko rada atveseļošanas un noturības plāna īstenošana un uzraudzība. Pasākums modernizē informācijas sistēmu un saziņas kanālus, lai apmainītos ar informāciju visos valdības līmeņos un ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un potenciālajiem saņēmējiem. Pasākums ietver arī mērķorientētas mācības vispārējās valsts pārvaldes darbiniekiem, kas saskaņā ar aplēsēm visā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā aptver vismaz 3150 personas.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

K.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
144	C11.R1	M	Stājas spēkā tiesību akts, kura mērķis ir samazināt pagaidu nodarbinātību valsts pārvaldē	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz akta stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka pasākumus, lai samazinātu pagaidu nodarbinātību valsts nodarbinātībā, un efektīvus noteikumus, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un sodītu par to, tostarp pienākumu līdz 2022. gada 31. decembrim publicēt visus uzaicinājumus par pagaidu darbinieku stabilizācijas procedūrām. Šis tiesību akts ir piemērojams valsts, reģionālajām un vietējām valsts pārvaldes iestādēm.
145	C11.R1	M	Likuma 40/2015 grozījumu un ministriju rīkojumu, ar ko stiprina starpteritoriju sadarbību, stāšanās spēkā	Tiesību akta un ministrijas rīkojumu noteikums par to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā grozījums Likumā 40/2015 un ministriju rīkojumi stiprināt starpteritoriālo sadarbību, kas aptver šādus elementus: I) ļaut izveidot daudznozaru konferences, ii) izstrādāt lēmumu pieņemšanas procedūras nozaru konferencēs, tostarp gadījumos, kad ar tām tiek noslēgti nolīgumi par obligātu atbilstību; III) nostiprināt Priekšsēdētāju konferenci, izveidojot pastāvīgu sekretariātu; IV) paredzēt daudzgadu politikas mērķu un rezultātu rādītāju obligātu sagatavošanu, apstiprināšanu un publicēšanu, kā arī pārredzamus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus; un v) izveidot digitālus starpadministratīvus starpsavienojumus un sadarbspēju starp centrālās un reģionālās valdības IT platformām. Attiecībā uz i), ii) un iv) mērķi ministru rīkojumi tiek apspriesti ar autonomajiem apgabaliem līdzdalīgā, iekļaujošā un pārredzamā procesā.
146	C11.R1	M	Likuma stāšanās spēkā, lai pastiprinātu valsts politikas izvērtēšanu	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā Novērtēšanas likums ar pasākumu kopumu, lai stiprinātu valsts politiku, pamatojoties uz ex ante novērtējumu. Mērķi ir šādi: stiprināt pašreizējā Valsts novērtēšanas institūta (Instituto de Evaluación de Políticas Públicas) režīmu, lai tam piešķirtu organizatorisko un funkcionālo neatkarību; II) nodrošināt Institūtam spējas un līdzekļus tā funkciju veikšanai; III) ietverot politikas sistemātiska ex ante novērtējuma principu; un iv) citu struktūru un aģentūru, tostarp AIReF, pilnvaru saglabāšana.
147	C11.R1	M	Likuma 7/1985 par vietējiem administratīvajiem režīmiem reformas un Karaļa 11. jūlija Dekrēta Nr. 1690/1986, ar ko apstiprina Noteikumus par vietējo pašvaldību iedzīvotājiem un teritoriālo demarkāciju, grozījuma stāšanās spēkā	Likuma un Karaļa dekrēta, ar ko īsteno reformas, noteikums par to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 7/1985, ar ko reglamentē vietējos administratīvos režīmus, un grozījumi Karaļa 1986. gada 11. jūlija Dekrētā Nr. 1690/1986, ar ko apstiprina noteikumus par vietējo vienību iedzīvotājiem un teritoriālo demarkāciju. Grozījumi Likumā Nr. 7/1985, kas reglamentē vietējos administratīvos režīmus, veicina: I) paātrināt un paplašināt vietējo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanu, tostarp ar digitāliem līdzekļiem, piemēram, lietotnēm, un ii) atbalstīt mazpilsētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Grozījumi Karaļa Dekrētā Nr. 1690/1986, ar ko apstiprina noteikumus par vietējo vienību iedzīvotājiem un teritoriālo demarkāciju, atjaunina un uzlabo pašvaldību pārvaldīto pašvaldību iedzīvotāju skaitīšanu. Reformām pievieno ietekmes novērtējumu, tostarp fiskālās stabilitātes aspektus.
148	C11.R1	M	Ar valsts pārvaldes civildienestu saistīto reglamentējošo pasākumu stāšanās spēkā	Noteikums Karaļa dekrētā(-os) un ministrijas rīkojumā(-os), ar ko īsteno reformas elementus, norādot to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā reglamentējošie pasākumi, kas attiecas uz valsts pārvaldes civildienestu. Pasākumi stiprina administrācijas spēju piesaistīt un noturēt talantus, kas vajadzīgi tās pašreizējo uzdevumu veikšanai, tostarp informācijas un telekomunikāciju jomās. Pasākumi ietver šādus elementus: I) cilvēkresursu plānošanas, organizēšanas un pārvaldības instrumentu atdzīvināšana; garantēt vienlīdzības, nopelnu un piekļuves spējas principu efektivitāti, kā arī atlases procesu pārredzamību un elastību; III) novērtēšanas un snieguma regulēšana saskaņā ar uz kompetencēm balstītu sistēmu, tostarp attiecībā uz jaunu pieņemšanu darbā; un iv) piekļuve augstākā līmeņa ierēdņu amatiem (proti, ģenerāldirektoriem un līdzīgiem amatiem), pamatojoties uz nopelniem un konkurenci. Reglamentējošie pasākumi ir Karaļa dekrētlikuma veidā attiecībā uz ii) un iii) elementiem; un ministrijas rīkojumu(-us) attiecībā uz i) un iv) elementiem.
149	C11.R1	M	Jaunās valsts iestādes, kas veic novērtēšanu, statūti	Karaļa dekrēta noteikums par karaļa dekrēta stāšanos spēkā				3. CET.	2023	Stājas spēkā jaunās valsts novērtēšanas valsts iestādes Karaļa dekrēts par statūtiem. Šī karaļa dekrēta mērķi ir šādi: nodrošināt valsts novērtēšanas valsts iestādei spējas un līdzekļus, lai tā varētu pildīt savas funkcijas attiecībā uz metodisko standartizāciju ex ante sabiedriskās politikas izvērtēšanai; II) veikt sabiedriskās politikas novērtējumus; un iii) sistemātiskas ex ante politikas novērtēšanas principa iekļaušana ar likumā paredzētajiem izņēmumiem.
150	C11.R1	T	Valsts nodarbinātības stabilizācija		Skaits		300 000	4. CET.	2024	Darbā pieņemšanas procedūru pabeigšana, lai stabilizētu nodarbinātību (izmantojot beztermiņa līgumus vai štata darbinieku amata vietas), kas ietver vismaz 300000 amata vietas (tostarp tās, kas izriet no 2017. gada un 2918 stabilizācijas procedūrām)
432	C11.R1	M	Likums par interešu grupu darbības pārredzamību un integritāti	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā un IT auditu, ar kuru pārbauda, vai reģistrs darbojas				4. CET.	2024	Stājas spēkā likums, kas reglamentē attiecības starp lobistiem (tostarp NVO, ideju laboratorijām, arodapvienībām, peļņas un bezpeļņas apvienībām, arodbiedrībām, uzņēmēju organizācijām un juristiem, ja to mērķis ir ietekmēt politiku, nevis sniegt juridisko palīdzību) un publisko sektoru. Ar likumu izveido publisku un obligātu interešu grupu reģistru, ko uzrauga neatkarīga struktūra, kurai ir spējas un līdzekļi (cilvēkresursi, finanšu un tehniskie resursi), kā arī uzraudzības un sankciju piemērošanas pilnvaras. Likums arī paredz jaunā reģistra savstarpēju savienošanu ar esošajiem reģionālajiem interešu grupu reģistriem. Reģistrs darbojas, tostarp attiecībā uz iepriekš minēto savstarpējo savienojamību. Veic IT revīziju, lai pārbaudītu darbībspēju.
433	C11.R1	M	Valsts drošības regulējuma atjaunināšana	Karaļa dekrēta noteikums par tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā karaļa dekrēts, ar ko atjaunina valsts drošības regulējumu. Karaļa dekrētā: pielāgot nacionālās drošības regulējuma prasības konkrētu sistēmu grupu vai veidu realitātei, ieviešot jēdzienu “īpašs atbilstības profils”; saskaņot valsts drošības regulējumu ar tiesisko regulējumu un stratēģisko kontekstu, lai garantētu drošību digitālajā publiskajā pārvaldē saskaņā ar 2019. gada Valsts kiberdrošības stratēģiju un Valsts kiberdrošības plānu; un iii) veicināt labāku reaģēšanu uz kiberdrošības tendencēm, mazināt ievainojamību un veicināt pastāvīgu modrību, pārskatot pamatprincipus, minimālās prasības un drošības pasākumus.
151	C11.R2	M	Likuma Nr. 3/2020 par procesuālajiem un organizatoriskajiem pasākumiem tieslietu jomā stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				3. CET.	2020	Stājas spēkā 18. septembra Likums Nr. 3/2020 par procesuāliem un organizatoriskiem pasākumiem Covid-19 apkarošanai tieslietu administrācijas jomā.
152	C11.R2	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums, ar ko uzlabo tiesu procedūru efektivitāti, un Karaļa dekrētlikums par digitālo efektivitāti	Tiesību akta(-u) noteikums(-i), kas norāda uz to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums, ar ko uzlabo procedūru efektivitāti valsts tiesu sistēmā, un Karaļa dekrētlikums par digitālo efektivitāti, kurā: intensīvāk izmantot tehnoloģijas, lai nodrošinātu efektīvus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus; ieviest reformas procesuālajos tiesību aktos, lai palielinātu procedūru ātrumu administratīvajās un sociālajās jurisdikcijās; un iiii) grozīt apelācijas procesus (“jebde casación”), lai izvairītos no nepamatotas kavēšanās.
434	C11.R2	M	Organizatoriskās un procesuālās efektivitātes likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā Likums par organizatorisko un procesuālo efektivitāti, lai grozītu tiesu kartes organizāciju saskaņā ar pasākuma aprakstu un turpinātu uzlabot tiesu sistēmas procesuālo efektivitāti: reformu ieviešana procesuālajos tiesību aktos, lai palielinātu procedūru ātrumu jurisdikcijās, uz kurām neattiecas 152. pamatmērķis, ii) alternatīvu strīdu izšķiršanas līdzekļu ieviešana; ieviest reformas procesuālajos tiesību aktos, lai izšķirtu strīdus pirms nonākšanas tiesā; IV) vēl vairāk panākt efektīvāku pārvaldību un ātrāku reakciju uz iedzīvotāju un uzņēmumu prasībām; un v) kopumā panākt dinamiskāku, efektīvāku, iedzīvotājiem draudzīgāku, ilgtspējīgāku un pārredzamāku tiesu pārvaldi.
435	C11.R2	M	Likuma “Par tiesībām uz aizstāvību” stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Likuma par tiesībām uz aizstāvību stāšanās spēkā, lai attīstītu un stiprinātu pamattiesības uz taisnīgu tiesu.
153	C11.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts 937/2020 par Caja General de Depósitos regulējumu	Dekrēta noteikums par dekrēta stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā Karaļa 27. oktobra Dekrēts Nr. 937/2020, ar ko apstiprina Caja General de Depósitos noteikumus par to, kā īstenot Kajā nodoto garantiju un noguldījumu digitālo pārvaldību, atceļot fizisko dokumentāciju. Ar karaļa dekrētu tiek atjaunināta Kajā noguldīto garantiju un skaidras naudas maksājumu izveides, anulēšanas un izpildes procedūra. Tā arī veicina elektronisko procedūru īstenošanu Kajā, nosakot noteikumus un kanālus elektronisko dokumentu iesniegšanai, un nodrošina procedūras digitalizācijai nepieciešamo tiesisko regulējumu.
154	C11.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus, ar ko īsteno 20. jūlija Likumu Nr. 22/2015 par pārskatu revīzijām	Karaļa dekrēta noteikums par karaļa dekrēta stāšanos spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina 2015. gada 20. jūlija Likuma Nr. 22/2015 par pārskatu revīziju īstenošanas noteikumus. Šīs reformas mērķis ir nodrošināt revīzijas darbības tiesisko regulējumu ar lielāku juridisko noteiktību, lai revīzijas darbība būtu pietiekami kvalitatīva. Tāpēc revidentiem, revīzijas uzņēmumiem un visiem subjektiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiek nodrošināta lielāka garantija un drošība, interpretējot un piemērojot likuma “Par revīziju” noteikumus, vienlaikus nodrošinot labāku revīziju veikšanu, kā arī normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.
437	C11.R3	M	Divgadu klimata pārmaiņu riska ziņojuma par finanšu sistēmu publicēšana un Ilgtspējīgas finanšu padomes izveide	Ziņojuma un Padomes rīcības plāna publicēšana				2. CET.	2023	Iestādes publicē Zaļo grāmatu par ilgtspējīga finansējuma veicināšanu. Papildus veic šādus divus pasākumus: makroprudenciālās uzraudzības iestādes Finanšu stabilitātes padomes (AMCESFI) tīmekļa vietnē tiek publicēts divgadu ziņojuma par klimata pārmaiņu riskiem finanšu sistēmai pirmais izdevums saskaņā ar 33. pantu 20. maija Likumā Nr. 7/2021 par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu; un ii) Ilgtspējīgas finanšu padomes izveide un darbības uzsākšana (tostarp valsts pārvaldes, finanšu uzraudzības iestāžu un privātā sektora pārstāvji) kā forums publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanai ilgtspējīga finansējuma jomā. Pirmajā sanāksmē Padome apstiprina rīcības plānu ar grafiku un sasniedzamajiem mērķiem.
436	C11.R3	M	Likuma par klientu pakalpojumiem un likuma, ar ko izveido Finanšu klientu aizsardzības iestādi, stāšanās spēkā	Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Stājas spēkā i) Likums par klientu pakalpojumiem un b) Likums, ar ko izveido finanšu klientu aizsardzības iestādi. Jaunais likums par klientu pakalpojumiem nosaka darbības, kas garantē patērētājiem viņu tiesību īstenošanu saistībā ar parakstītajiem līgumiem, un nosaka kvalitātes standartus un kontroles vai revīzijas prasības, lai pārbaudītu iepriekš minēto darbību īstenošanu.
155	C11.R4	M	Ministra rīkojuma, ar ko izveido Valsts novērtēšanas biroju, stāšanās spēkā	Ministrijas rīkojuma noteikums par rīkojuma stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Stājas spēkā ministrijas rīkojums, ar ko izveido Valsts novērtēšanas biroju (Oficina Nacional de Evaluación) Neatkarīgā Publiskā iepirkuma regulēšanas un uzraudzības biroja (OIReScon) ietvaros. Saskaņā ar Likuma Nr. 9/2017 par publisko iepirkumu 333. pantu Birojs novērtē koncesijas līgumu finansiālo ilgtspēju, kā noteikts Likuma Nr. 9/2017 par publisko iepirkumu 14. un 15. pantā. Ministrijas rīkojums piešķir Birojam spējas un līdzekļus tā funkciju veikšanai.
156	C11.R4	M	Valsts iepirkuma stratēģija	Valsts iepirkuma stratēģijas pieņemšana, ko veic Publiskā iepirkuma regulēšanas un uzraudzības neatkarīgais birojs				4. CET.	2022	Saskaņā ar Ley 9/2017 334. pantā noteiktajām prasībām valsts iepirkuma stratēģijas mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma efektivitāti un ilgtspēju. Stratēģijā iekļauj šādus elementus: I) stratēģiskā publiskā iepirkuma veicināšana; profesionalizācija; III) atvieglot MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam; IV) pieejamo datu uzlabošana; V) publiskā iepirkuma efektivitātes veicināšana; VI) publiskā iepirkuma pilnīga digitālā pārveide; VII) palielināt juridisko noteiktību; VIII) publiskā iepirkuma uzraudzības un kontroles uzlabošana, tostarp korupcijas novēršana, pamatojoties uz apzināto risku karti.
157	C11.R5	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums Nr. 36/2020 par atveseļošanas, pārveides un noturības plāna īstenošanu	Karaļa dekrēta noteikums par karaļa dekrēta stāšanos spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā Karaļa 2020. gada 30. decembra Dekrētlikums Nr. 36/2020, ar ko apstiprina steidzamus pasākumus valsts pārvaldes modernizācijai un Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai, piešķirot Spānijas valsts pārvaldes iestādēm līdzekļus, tostarp juridiskos instrumentus, lai savlaicīgi un saskaņā ar ES tiesību aktiem, tostarp ANM regulu, īstenotu atveseļošanas un noturības plānu. Ar karaļa dekrētlikumu tiks ieviestas regulatīvas reformas, kas paātrina projektu īstenošanu un ļauj palielināt publisko izdevumu efektivitāti, vienmēr saglabājot garantijas un kontroli, kas prasīta ES tiesiskajā regulējumā.
158	C11.R5	M	Jaunu struktūru izveide centrālajā valdībā, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar plāna īstenošanu, kontroli un revīziju.	Publicēts OV				2. CET.	2021	Eiropas fondu (Secretaría General de Fondos Europeos) ģenerālsekretāra izveide un jaunas nodaļas Budžeta informātikas birojā (Oficina de Informática Presupuestaria) un Valsts administrācijas galvenā kontroliera (Intervención General de la Administración del Estado) Valsts revīzijas birojā (Oficina Nacional de Auditoría), lai veicinātu ilglaicīgu uz sniegumu balstītu plānošanu un kontroli, izmantojot pieredzi plāna pārvaldībā un kontrolē un saskaņā ar Karaļa Dekrēta Nr. 1182/2020 noteikumiem.
159	C11.R5	M	Rīkojums, ar ko nosaka procedūras un formātu informācijai, ar kuru jāapmainās ANP uzraudzībai un izdevumu izpildes uzskaitei	Noteikums rīkojumā par rīkojuma stāšanos spēkā				3. CET.	2021	Stājas spēkā Rīkojums, ar ko nosaka procedūras un formātu informācijai, ar kuru jāapmainās ANP uzraudzībai un izdevumu uzskaitei
160	C11.I1	M	Valstu publiskā iepirkuma platformu starpsavienojumi	Centrālās un reģionālās publiskās pārvaldes iestādes izsniedz parakstītus sertifikātus, kas apliecina platformas funkcionalitāti				2. CET.	2023	Turpmāka savienojamība (datu apmaiņa) starp visām esošajām publiskā iepirkuma platformām (centrālā un reģionālā pārvalde): vismaz 142 atvērto datu lauki un 52 apkopoti dati centrālās valdības platformā. Atvērto datu lauku skaits centrālās valdības platformā 2021. gada janvārī: 119 Apkopoto datu skaits centrālās valdības platformā 2021. gada janvārī: 43
161	C11.I1	T	Apbalvojums projektiem, kas atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitālo pārveidi		Miljoni EUR	0	960	4. CET.	2023	Vismaz 960 000 000 EUR piešķiršana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā projektos, kas aptver šādas jomas: — Digitālā pārveide proaktivitātes, mobilitātes, lietotāju pieredzes ziņā; — Digitālā pārveide automatizācijas un uz datiem vērstas valsts pārvaldes ziņā; — Digitālā pārveide fiziskās, loģiskās infrastruktūras un programmatūras ziņā; Digitālā pārveide kiberdrošības jomā.
162	C11.I1	M	Centrālās publiskās pārvaldes digitālās pārveides atbalsta projektu pabeigšana	Kompetentās iestādes parakstīti sertifikāti, kas apliecina, ka projekti ir pabeigti un darbojas				4. CET.	2025	To projektu pabeigšana, kas piešķirti saskaņā ar mērķi #161
163	C11.I2	M	Sadarbspējīgas platformas sociālā nodrošinājuma un veselības datu apmaiņai	Centrālās un reģionālās sociālā nodrošinājuma pārvaldes izsniedz parakstītus sertifikātus, kas apliecina platformas funkcionalitāti				2. CET.	2023	Centrālā administrācija un reģioni uzlabo to platformu sadarbspēju, kas ļauj apmainīties ar sociālā nodrošinājuma datiem un informāciju šādās jomās: I) primārā aprūpe, ii) hospitalizācija, iii) veselības aprūpes speciālisti, zāļu recepte/izsniegšana
164	C11.I2	T	Tiesvedība, kas jāveic elektroniski		Skaits	0	2 839	4. CET.	2022	Vismaz 2839 papildu tiesu iestādēm ir nepieciešamā infrastruktūra, lai nodrošinātu iespēju vismaz 30 % tiesvedības procesu noturēt elektroniski. Tas nozīmē, ka dažādās tiesu instancēs ir jāveic telemātikas prasības ar pilnīgu juridisko noteiktību. Lai sasniegtu šo mērķi, visiem dalībniekiem ir jābūt iespējai piekļūt tiesas sēžu zālēm videokonferences veidā. Turklāt tas ļauj izveidot pilnībā virtuālas tiesas zāles, kurām visi dalībnieki var piekļūt videokonferencē. Tiek izveidota tūlītēja platforma, lai izveidotu jaunus modeļus attiecībām un apstrādei bez tiešas saskares un apstrādes. Tas uzlabo iedzīvotāju attālināto piekļuvi valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.
165	C11.I2	T	Apbalvojums projektiem, kas atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītājprojektus		Miljoni EUR	0	1 205	4. CET.	2023	Projektu piešķiršanas publicēšana OV vai publiskā iepirkuma platformā šādās jomās: — Digitālā pārveide veselības nozarē; — Tieslietu administrācijas digitālā pārveide; — Digitālā pārveide nodarbinātības jomā; — Digitālā pārveide iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas jomā; Konsulārais digitalizācijas plāns; — Digitālā pārveide citās vispārējās valsts pārvaldes jomās.
166	C11.I2	M	Centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītājprojektu atbalsta projektu pabeigšana (izņemot tos, uz kuriem attiecas #163. atskaites punkts, #164. mērķrādītājs un #341. atskaites punkts)	Kompetentās iestādes parakstīti sertifikāti, kas apliecina, ka projekti ir pabeigti un darbojas				4. CET.	2025	To projektu pabeigšana, kas piešķirti saskaņā ar #165 mērķrādītāju (izņemot tos, uz kuriem attiecas #163. starpposma mērķis, #164. mērķrādītājs un #341. atskaites punkts)
167	C11.I3	M	Reģionālo un vietējo struktūru digitalizācija	Teritoriālās politikas un civildienesta ministrija izsniedz parakstītu apliecinājumu, kas apliecina, ka mērķis ir sasniegts				2. CET.	2023	Autonomās kopienas un vietējās pašvaldības ir pabeigušas projektus saskaņā ar šādiem stratēģiskajiem virzieniem Digitālās stratēģijas 2025. gadam, publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācijas plāna un pārējās publiskajā sektorā plānotās modernizācijas darbības ietvaros: administrācija, kas orientēta uz iedzīvotājiem; II) viedas darbības; III) datu valdība; IV) digitālā infrastruktūra un v) kiberdrošība. Konkrēti: a) katrs autonomais apgabals ir pabeidzis vismaz vienu projektu vienā no piecām iepriekš minētajām stratēģiskajām līnijām; B) 60 % digitālo procedūru, kas analizētas reģionālo pārvaldes iestāžu CAE ziņojumā (Comunidades Autónomas), ļauj tās izmantot mobilajā režīmā (Current: 48 %).
168	C11.I3	T	Balva projektiem, kas atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi		Miljoni EUR		1 000	2. CET.	2025	Projektu piešķiršanaspublicēšana OV vai publiskā iepirkuma platformā šādās jomās: — Digitālā pārveide proaktivitātes, mobilitātes, lietotāju pieredzes ziņā; — Digitālā pārveide automatizācijas un uz datiem vērstas valsts pārvaldes ziņā; — Digitālā pārveide fiziskās, loģiskās infrastruktūras un programmatūras ziņā; Digitālā pārveide kiberdrošības jomā.
169	C11.I3	M	Visu to projektu pabeigšana, kas atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi	Kompetentās iestādes parakstīti sertifikāti, kas apliecina, ka projekti ir pabeigti un darbojas				2. CET.	2026	Visu projektu pabeigšana, aptverot šādas jomas saskaņā ar mērķrādītāju #168 (izņemot tās, uz kurām attiecas #167. starpposma mērķis): Digitālā pārveide proaktivitātes, mobilitātes un lietotāju pieredzes ziņā — Digitālā pārveide automatizācijas un uz datiem vērstas valsts pārvaldes ziņā — Digitālā pārveide fiziskās, loģiskās infrastruktūras un programmatūras ziņā. Digitālā pārveide kiberdrošības jomā.
438	C11.I3	T	Īstenots personīgās digitālās aprūpes plāns		Skaits	0	17	2. CET.	2026	Ir pabeigti vismaz 17 izmēģinājuma projekti personīgās digitālās aprūpes plāna ietvaros, kas sekmē Spānijas Digitālās programmas 2025. gadam mērķa sasniegšanu, lai veicinātu personalizētu aprūpi iedzīvotāju vajadzībām. Projekti, izmantojot digitalizāciju, pievēršas vismaz vienai no šādām jomām: Datu vākšana: it risinājumu testēšana pacientu datu uztveršanai, glabāšanai un interpretēšanai Personalizēta digitālā aprūpe: personalizētas digitālās aprūpes nodrošināšanas rīku un/vai pakalpojumu testēšana Informācijas ģenerēšanas testēšana attiecībā uz rīkiem un/vai pakalpojumiem, kas, pamatojoties uz iegūtajiem pacientu datiem, palīdz speciālistiem diagnosticēt vai uzraudzīt pacientus. Pēc izmēģinājuma projektu pabeigšanas publicē sākotnēju izvērtējumu, kurā novērtē izmēģinājuma projektu efektivitāti un to ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu, tostarp konkrētus ieteikumus, ja tiek konstatēti trūkumi vai trūkumi.
170	C11.I4	T	Transportlīdzekļu atjaunošana valsts pārvaldē		Skaits	0	5 500	4. CET.	2024	Vismaz 5500 bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi (BEV, REEV, PHEV, FCEV), ar kuriem aizstāj publiskajā pārvaldē izmantotos transportlīdzekļus, kuru pamatā ir fosilās degvielas.
171	C11.I4	T	Sabiedrisko ēku energorenovācija (140 000 m 2)		Skaits (m2)	0	140 000	4. CET.	2024	Sabiedriskās ēkās pabeigti vismaz 140 000 m²energorenovācijas, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.
172	C11.I4	T	Energorenovācija sabiedriskajās ēkās (1 050 000 m 2)		Skaits (m2)	140 000	1 050 000	2. CET.	2026	Publiskajās ēkās pabeigti vismaz 1 050 000 m²energorenovācijas, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. (pamatscenārijs: 2024. gada 31. decembris)
439	C11.I4	T	Saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu ieviešana centrālās valdības pārvaldes iekārtās		Miljoni EUR	0	80	2. CET.	2026	Projektu pabeigšana saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu ieviešanai centrālās valdības pārvaldes iekārtās par vismaz EUR 80000000.
173	C11.I5	M	Atveseļošanas un noturības mehānisma integrētā informācijas sistēma	Revīzijas ziņojums				3. CET.	2021	Tādas sistēmas ieviešana, kas ļauj a) augšupielādēt atveseļošanas un noturības plānu un informāciju par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas īstenošanu un uzraudzību; b) lai sagatavotu pārvaldības deklarācijas un revīzijas kopsavilkumu, kā arī maksājumu pieprasījumus un c) vāktu un glabātu datus par saņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 22. pantu. Par izmantoto sistēmu sagatavo īpašu revīzijas ziņojumu. Ja ziņojumā ir konstatētas nepilnības, revīzijas ziņojumā iesaka koriģējošus pasākumus.
174	C11.I5	T	Jauni komunikācijas rīki un darbības		Skaits	0	4	4. CET.	2022	Vismaz divi kopienas vadītāji tika pieņemti darbā, lai palielinātu klātbūtni sociālajos medijos, palielinot plāna potenciālo dalībnieku un labuma guvēju skaitu, lai uzzinātu par plāna piedāvātajām iespējām; un divas tīmekļa vietnes darbojas, lai veicinātu resursu maksimālu apgūšanu.
175	C11.I5	T	Apmācīti valsts pārvaldes darbinieki		Skaits	0	3 150	3. CET.	2026	Vismaz 3150 publiskās pārvaldes darbinieki ir apmācīti jomās, kas saistītas ar atveseļošanas un noturības plāna (ANP) īstenošanu, kontroli un revīziju.

K.3. Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 6 (C11.I6) — Kiberdrošības un noturības un drošības instrumenti

Šis pasākums ietver divus galvenos ieguldījumus: kiberdrošības programma, kuras mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā; un ii) “Noturības un drošības fonds”, lai veicinātu ienesīgas investīcijas un ražošanas jaudas palielināšanu Spānijas teritorijā drošības, aizsardzības, aeronautikas un kosmosa nozarēs.

Kiberdrošības programma

Šis pasākuma elements ir kiberdrošības programmas projektu īstenošana, kas palīdz: spēju veidošana, lai reaģētu uz kiberdraudiem; II) stratēģisko aktīvu drošības un noturības nodrošināšana; stiprināt kibernoziedzības izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas; IV) kiberdrošības veicināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem; veicināt kiberdrošības nozari; un vi) kiberdrošības kultūras attīstīšana.

Kiberdrošības programmas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Drošības un noturības fonds

Šis pasākuma elements ir publiskas investīcijas mehānismā — Drošības un noturības fondā —, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas drošības, aizsardzības, aeronautikas un kosmosa nozarēs un attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot aizdevumus, pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Estatal de Participaciones Industriales Desarrollo Empresarial (SEPIDES) kā īstenošanas partneris. Mehānismā iekļauj šādas divas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: Mehānisms tieši iegulda uzņēmumos, kas ir apņēmušies īstenot jaunus projektus mērķa nozarēs, tostarp jaunus projektus pašreizējās attīstības programmās. Mehānisms spēj ieguldīt, izmantojot aizdevumu, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentus. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Netiešā līnija: Mehānisms investē esošajos fondos, kas iegulda Mehānisma mērķa nozarēs. Mehānisma maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no jebkura fonda vai citas ieguldījumu sabiedrības. Fondu kapitālieguldījumi nedrīkst izraisīt to, ka publiskā kapitāla daļa fondā vai ieguldījumu instrumentā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu investīcijas Mehānismā, Spānija apstiprina Mehānisma izveides un pārvaldības regulu un visus saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

1)Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma sākotnējo ieguldījumu lēmumu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu. Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki. Veto tiesības attiecībā uz starpnieka ierosinātu ieguldījumu lēmumu var izmantot valsts drošības apsvērumu dēļ.

2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu. Stratēģiskām investīcijām, t. i., investīcijām aizsardzības tehnoloģijās un ražojumos, kas noteikti Eiropas Aizsardzības fonda gada darba programmā; ieguldījumi kosmosā atompulksteņos, stratēģiskās nesējraķetēs; un kosmosa produktiem; un investīcijas, kas vērstas tikai uz kiberdrošības rīku un risinājumu izstrādi un izvēršanu, tostarp, ja tie ir daļa no digitālo tīklu un datu infrastruktūras izvēršanas vai modernizācijas; galīgos saņēmējus nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu subjekti, un to izpildvadība atrodas Savienībā, izņemot attiecībā uz ieguldījumiem, kas ir mazāki par EUR 10000000. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā investīcijā 5G savienojamības jomā, pasākumi un riska mazināšanas plāni saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu 26 attiecas arī uz tā piegādātājiem. Šādi piegādātāji ir, piemēram, telesakaru iekārtu tirgotāji un ražotāji un citi piegādātāji, kas ir trešās personas, piemēram, mākoņpakalpojumu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīto pakalpojumu sniedzēji, sistēmu integrētāji, līgumslēdzēji drošības un apkopes jomā un pārraides iekārtu ražotāji. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā ieguldījumā aizsardzības jomā, šo ierobežojumu piemēro arī tā piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Ierobežojumi attiecībā uz trešās valsts vai trešās valsts subjekta kontroles neesamību, kas izklāstīti iepriekšējos trīs punktos, neattiecas uz konkrētu finansēšanas un ieguldījumu darbību, ja galīgais saņēmējs var pierādīt, ka tas ir tiesību subjekts, attiecībā uz kuru dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir apstiprinājusi garantiju saskaņā ar principiem par atbalsttiesīgiem subjektiem, kas izklāstīti attiecīgajos Eiropas Aizsardzības fonda (“EAF”) regulas noteikumos, 27 vai Komisijas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar principiem, kuri attiecas uz atbalsttiesīgiem subjektiem un izklāstīti attiecīgajos Kosmosa regulas noteikumos. 28 Īstenošanas partnerim ir jāpaziņo valdībai par visām atkāpēm, kas piešķirtas ierobežojumiem.

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c)Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I)Aizdevumu, projektu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 29 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 30 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 31 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 32 .

II)Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika prasa uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 33 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 34 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 35 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 36 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 37 .

III)Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3)Summa, uz kuru attiecas regula un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, maksājumu struktūra īstenošanas partnerim un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SEPIDES revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti Mehānisma un finansēšanas nolīgumu regulas un saistīto dokumentu nosacījumi.

5)Prasības finanšu starpnieku atlasei: SEPIDES atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

6)Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: SEPIDES paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā daļu no saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido Mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

a)Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

b)Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

K.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās, kas attiecas uz L17, PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L89	C11.I6	T	Apbalvojums projektiem, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā	Miljoni EUR	0	1 041	2. CET.	2025	Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā tiek publicēta vismaz 1 041 525 000 EUR piešķiršana projektiem, kuru mērķis ir stiprināt publiskās pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā. Šie projekti veicina viena vai vairāku šādu mērķu sasniegšanu: spēju veidošana, lai reaģētu uz kiberdraudiem; II) stratēģisko aktīvu drošības un noturības nodrošināšana; stiprināt kibernoziedzības izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas; IV) kiberdrošības veicināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem; veicināt kiberdrošības nozari; un vi) kiberdrošības kultūras attīstīšana.
L17	C11.I6	T	Projektu pabeigšana, lai stiprinātu valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)		Miljoni EUR	0	1 041	2. CET.	2026	Vismaz 1 041 525 000 EUR ir pabeigti projekti, kuru mērķis ir stiprināt publiskās pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā. Šie projekti veicina viena vai vairāku šādu mērķu sasniegšanu: spēju veidošana, lai reaģētu uz kiberdraudiem; II) stratēģisko aktīvu drošības un noturības nodrošināšana; stiprināt kibernoziedzības izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas; IV) kiberdrošības veicināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem; veicināt kiberdrošības nozari; un vi) kiberdrošības kultūras attīstīšana.
L18	C11.I6	M	Regula, ar ko izveido Drošības un noturības fondu	Regulas stāšanās spēkā				2. CET.	2024	Mehānisma izveides regulas un ar to saistīto dokumentu stāšanās spēkā.
L19	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)				35 %	2. CET.	2025	Mehānisms un visi SEPIDES atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 35 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 40 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L20	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)				100 %	3. CET.	2026	Mehānisms un visi SEPIDES atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 40 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L21	C11.I6	M	Drošības un noturības fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 1000000000 uz mehānismu.

L. 12. KOMPONENTS: Rūpniecības politika

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 12. komponenta mērķis ir veicināt Spānijas rūpniecības pakalpojumu ekosistēmas modernizāciju un produktivitāti, ātrāk īstenojot digitālo un zaļo pārkārtošanos.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3 par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē. Tas ir arī saskaņots ar konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020 (veicinot publiskās un privātās investīcijas un veicinot zaļo pārkārtošanos). Komponents arī palīdzēs īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 2 2019 par sadarbības veicināšanu starp uzņēmumiem un izglītību, lai nodrošinātu ar darba tirgu saistītas prasmes, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 2020 par veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu. Komponents arī palīdz risināt konkrētām valstīm adresēto 2022. gada ieteikumu Nr. 3 par reciklēšanas rādītāju palielināšanu, lai sasniegtu ES mērķrādītājus un veicinātu aprites ekonomiku, uzlabojot koordināciju starp visiem valdības līmeņiem un veicot turpmākas investīcijas, lai izpildītu atkritumu dalītas savākšanas un reciklēšanas pienākumus. Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2023. gada ieteikumu Nr. 3 samazināt atkarību no fosilajām degvielām, paātrināt atjaunīgās enerģijas ieviešanu un elektromobilitātes izplatību.

Viens no komponentā iekļauto pasākumu mērķiem ir atvieglot Spānijas uzņēmumu dalību plānotā svarīgā projektā visas Eiropas interesēs (IPCEI).

L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C12.R1) — Spānijas stratēģija rūpniecības veicināšanai 2030. gadā

Spānijas stratēģijas “Rūpniecība 2030. gadam” mērķis ir pielāgot tiesisko regulējumu, lai palīdzētu rūpniecībai pārvarēt servitizācijas, digitalizācijas, vides ilgtspējas un aprites ekonomikas problēmas. Stratēģija jo īpaši ietver 1992. gada Rūpniecības likuma reformu. Pasākuma mērķis ir uzlabot koordinācijas mehānismus starp dažādiem valdības līmeņiem rūpniecības politikas jomā un uzlabot rūpniecības kvalitāti un drošumu, izmantojot pastiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 38 . Visbeidzot, jāpārskata pārkāpumu definīcija rūpniecības politikā un jāatjaunina piemērojamo sankciju līmenis.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C12.R2) — Atkritumu politika un aprites ekonomikas veicināšana

Pasākuma mērķis ir veicināt ražošanas un patēriņa modeļus, kas pēc iespējas ilgāk saglabā produktus, materiālus un dabas resursus ekonomikā. Mērķis ir līdz minimumam samazināt atkritumu rašanos un nodrošināt atkritumu pilnīgu izmantošanu, no kuras nav iespējams izvairīties. Šī reforma ietver Spānijas aprites ekonomikas stratēģijas apstiprināšanu 2020. gada jūnijā saskaņā ar ES aprites ekonomikas rīcības plāniem.

Pasākums ietver arī tiesību aktu kopumu par aprites ekonomiku, lai regulētu atkritumu sūtījumus un apglabāšanu un apsaimniekotu nolietotas riepas, un pasākumus attiecībā uz nolietotiem transportlīdzekļiem. Šajā nolūkā tika apstiprināts 2020. gada 2. jūnija Karaļa 2020. gada 2. jūnija Dekrēts Nr. 646/2020, 2020. gada 7. jūlija dekrēts Nr. 731/2020 un 2020. gada 4. augusta Karaļa dekrēts Nr. 731/2020, kā arī Karaļa 2021. gada 19. janvāra dekrēts Nr. 27/2021 un 13. aprīļa Karaļa dekrēts Nr. 265/2021. Turklāt reforma ietver regulatīvo pasākumu apstiprināšanu attiecībā uz iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ko 2022. gadā veic Ministru padome.

Turklāt pasākums ietver jauna likuma par atkritumiem un piesārņotu augsni stāšanos spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Likumā iekļauj:

a)Atkritumu pamatdirektīvas un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīvas īstenošana, kā arī Spānijas noteikumu pielāgošana, ņemot vērā pēdējo desmit gadu pieredzi;

b)ES mērķu ieviešana attiecībā uz atkritumiem un pienākumi attiecībā uz dalītu savākšanu, kas izriet no ES regulām, paredzot to īstenošanu bioatkritumos pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Turklāt ar pasākumu ievieš dalītas savākšanas pienākumus, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās prasības;

c)Paplašinātas ražotāja atbildības regulējuma pārskatīšana, izveidojot jaunu tiesisko regulējumu (kas prasīts ES regulās un papildu noteikumos); un

d)Valsts nodokļu ieviešana atkritumiem (tostarp apglabāšanai poligonos, sadedzināšanai un līdzsadedzināšanai, kā arī vienreizlietojamiem plastmasas konteineriem).

Visbeidzot, šī reforma veicina koordināciju starp dažādiem organizācijas un kompetences līmeņiem atkritumu apsaimniekošanā, lai uzlabotu tiesību aktu īstenošanu un galu galā panāktu progresu atkritumu rašanās samazināšanā un to atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā, kuru rašanos nevar novērst, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

Šajā nolūkā šī reforma ietver:

a)Izveidot darba grupu Atkritumu koordinācijas komitejā, lai uzraudzītu atkritumu jomas tiesību aktu īstenošanu, un pieņemt īpašus pasākumus, lai veicinātu atbilstību saskaņotajiem valsts tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Saskaņotie pasākumi tiks publicēti ministrijas tīmekļa vietnē.

b)Otrā normatīvo aktu kopuma par aprites ekonomiku pieņemšana, īstenojot šādus aspektus:

I.Regula par finanšu garantijām dažiem ražotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem, lai šīs garantijas tiktu aprēķinātas saskaņā ar vienādiem kritērijiem visos reģionos

II.Regula par tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem. Regulā jo īpaši:

I.Noteikt pienākumu sagatavot profilakses programmas ražotājiem, kuri laiž valsts tirgū noteiktu produktu daudzumu;

II.Noteikt pienākumu konteineriem, kas ir daļa no publiskajām savākšanas sistēmām, un izveidot īpašu infrastruktūru, kas ļautu dalīti savākt tabakas izstrādājumu atkritumus ar filtriem un filtriem;

III.Ietver iespēju noteikt profilakses un dalītas savākšanas mērķus atbilstoši iegūtajiem rezultātiem;

IV.Izveidot tabakas izstrādājumu ražotāju reģistru ar filtriem un filtriem;

III.Regula par rūpnieciskajām atkritumeļļām, lai tiesisko regulējumu saskaņotu ar jaunā atkritumu likuma noteikumiem, kas ietver noteikumu par rūpnieciskajām atkritumeļļām;

IV.Regulējums par nolietotām riepām pēc pašreizējā standarta daļējas un savlaicīgas pārskatīšanas, kas tika veikta 2020. gadā; un

V.Ministrijas rīkojums par minimālajām prasībām sadzīves atkritumu apstrādei pirms apglabāšanas poligonos.

Šie noteikumi nodrošina koordinētu pārvaldību visos reģionos, kā arī ražotāja paplašinātas atbildības (EPR) shēmas īstenošanu.

Turklāt reforma ietver otrā aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanu, kas jāīsteno 2024.–2026. gadā kā daļu no Spānijas aprites ekonomikas stratēģijas. Otrajā rīcības plānā pievēršas pirmā plāna īstenošanas laikā apzinātajām problēmām, kā arī nozarēm, kurās iniciatīvas ir jākoncentrē valsts līmenī.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija (C12.I1) — Nozaru datu telpas stratēģisko ražošanas nozaru digitalizācijai

Šā pasākuma mērķis ir izveidot drošas un plašas datu telpas stratēģiskās rūpniecības nozarēs, piemēram, lauksaimniecības pārtikas, ilgtspējīgas mobilitātes, veselības un tirdzniecības nozarē. Inovāciju, efektivitāti un apjomradītus ietaupījumus veicina, izstrādājot kopīgus komponentus (pamatelementus) un kopīgojot kopīgas infrastruktūras un datus (mākoņdatošanas platformas, superdatošanas un glabāšanas tīklus, lielo datu analīzi un mākslīgo intelektu).

Tiek stiprinātas pārvaldības struktūras, lai precizētu publiskā un privātā sektora sadarbību datu telpu attīstībā. Turklāt definē mehānismus sadarbspējas nodrošināšanai un izstrādā atbilstīgus noteikumus un mehānismus, lai veicinātu datu kopīgošanu starp uzņēmumiem. Ieguldījumu veic saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” 39 un tajā paredzētajām darbībām, jo īpaši gaidāmo Datu aktu un pārvaldības regulu 40 , kā arī ES mākoņdatošanas federāciju. Sinerģija nodrošina papildināmību ar programmu “Digitālā Eiropa” 41 . Investīcijas saskaņo arī ar galvenajām atsaucēm un standartiem, piemēram, tiem, ko veicina Starptautiskā datu telpu (IDS) asociācija.

Līdz 2023. gada 31. decembrim atbalsta vismaz četras augstvērtīgas nozaru un sadarbspējīgas datu telpas lauksaimniecības pārtikas nozarē, ilgtspējīgas mobilitātes nozarē, veselības nozarē un tirdzniecības nozarē.

Šo investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C12.I2) — Konkurētspējas un rūpniecības ilgtspējas veicināšanas programma

Šā pasākuma mērķis ir veicināt tādu stratēģisku nozaru pārveidi, kas ir būtiskas Spānijas rūpniecības pārkārtošanai, piemēram, autobūves un elektrotransportlīdzekļu, lauksaimniecības pārtikas, veselības, aeronavigācijas un jūras transporta nozaru, rūpniecības nozaru, kas saistītas ar atjaunīgo enerģiju, un procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju projektēšanas un ražošanas spēju pārveidi. Saskaņā ar šo darbību atbalsta vismaz trīs galvenos stratēģiskos projektus (tā sauktos “PERTE”), kas aptver visu vērtības ķēdi attiecīgajā nozarē un ietver atbalstu MVU.

Ar šo pasākumu finansē arī mazāka mēroga projektus, piemēram, rūpniecisko simulāciju, progresīvos materiālus, virtuālo realitāti un sadarbīgo un kognitīvo robotiku. Ar šo pasākumu turpina atbalstīt ilgtspējīgu rūpniecisko infrastruktūru, piemēram, rūpniecības parkus vai loģistikas apgabalus. Šā pasākuma elementa ietvaros Spānijas atveseļošanas un noturības plāns finansē vismaz 78 inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

Pēc tam, kad Ministru padome ir apstiprinājusi PERTE, attiecīgā ministrija izsludina konkursu, lai saņemtu konkrētus priekšlikumus, kas jāizstrādā saskaņā ar apstiprināto PERTE. Atbalsta pasākumus, kas var būt valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. pantu un par kuriem var būt nepieciešams iepriekšējs paziņojums Komisijai, neīsteno, pirms Spānija nav saņēmusi Komisijas apstiprinājumu par valsts atbalstu.

Ministru padomes lēmumā, ar ko apstiprina PERTE, iekļauj sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 42 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 43 ; III) netiešo ETS izmaksu kompensācija; IV) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 44 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 45 ; un v) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var kaitēt videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kas paredzētas uzņēmumu vidiskās ilgtspējas būtiskai palielināšanai (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis šajā investīcijā ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi nozarē.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 455 000 000 EUR palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mērķus ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 500 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu[]. 46 Alternatīvi, ja tas ir labi pamatoti, sniedzot paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc alternatīvā pieeja var nebūt iespējama, atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 2 531 500 000 EUR palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mērķus ar vidēji vismaz 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C12.I3) — Plāns atkritumu jomas tiesību aktu īstenošanas atbalstam un aprites ekonomikas veicināšanai

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt veicināt aprites ekonomiku Spānijā, finansējot projektus, kas paredzēti, lai īstenotu valsts atkritumu apsaimniekošanas regulējuma satvaru un sasniegtu ES mērķus atkritumu jomā, kā arī inovatīvus aprites ekonomikas projektus privātajā sektorā, lai atvieglotu pāreju uz aprites ekonomiku.

Pasākums atbalsta esošo dalītās atkritumu savākšanas sistēmu modernizāciju un investīcijas savākšanas punktos, lai uzlabotu reciklēšanu, jaunu atkritumu apstrādes staciju būvniecību un resursefektivitātes palielināšanu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, nepalielinot to darbmūžu vai jaudu (jāverificē iekārtu līmenī). Pasākuma mērķis attiecas arī uz digitālajiem risinājumiem šajā jomā un aprites ekonomikas veicināšanu uzņēmumu līmenī. Ierosinātais mērķis ir pabeigt vismaz 30 no plānotajiem projektiem. Ar pasākumu panāk jaunas dalīti savāktu sadzīves atkritumu apstrādes jaudas būvniecību vismaz 1500000 tonnu apmērā gadā.

Pasākums ietver arī līdzekļu sadali autonomajiem apgabaliem projektiem, ar kuriem īsteno tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā un par kuriem līdz 2024. gada beigām jāvienojas un jāapstiprina nozaru konferencē vai tiešas dotācijas veidā saskaņā ar Vispārējo likumu par subsīdijām 38/2003.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C12.I4) — Pusvadītāju vērtības ķēdes nozares stiprināšana

Investīcijas mērķis ir sniegt atbalstu dotāciju veidā projektiem, kas saistīti ar pusvadītāju vērtības ķēdi, lai stiprinātu valsts mikroelektronikas ekosistēmu un paplašinātu ietekmi, ko rada Spānijas uzņēmumu dalība IPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IPCEI ME-TC). Šis atbalsts uzlabo pusvadītāju nozares projektēšanas un ražošanas jaudu Spānijā.

Šo pasākumu īsteno, izmantojot divu veidu instrumentus:

1.Pirmais pabeidz nepieciešamo finansējumu, lai atbalstītu Spānijas uzņēmumu dalību IPCEI-MCE, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija.

2.Otrais — valsts uzaicinājums — ir vērsts uz finansējuma sniegšanu citiem projektiem, ko izstrādājuši pusvadītāju nozares vērtības ķēdes uzņēmumi.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 5 (C12.I5) — Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam

Šis pasākums sastāv no publiskiem ieguldījumiem subsīdiju shēmā, lai stimulētu privātās investīcijas un atbalstītu aprites ekonomikas veicināšanu uzņēmumu līmenī trijās Spānijas ekonomikas galvenajās nozarēs: tekstilizstrādājumi un mode, plastmasa un atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas. Shēma darbojas, nodrošinot finansiālus stimulus privātajam sektoram, piešķirot dotācijas vai kapitālieguldījumus, tostarp riska kapitāla un pašu kapitāla fondus. Pamatojoties uz ANM investīcijām, shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 300 miljonu EUR apmērā.

Shēmu pārvalda Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía (IDAE) un Fundacion Biodiversidad kā īstenošanas partneri. Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus(kapitla ieguldjumu gadjum is instruments btu ieguldjumu politika, kas japstiprina IDAE), izveidojot shmu, kas ietver dus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts. Pieteikumu novērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas iekļaujami galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, veic novērtēšanas struktūra un apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, tiem jābūt vai nu īstenošanas partneru darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra. Ja IDAE piedalās kāds no pieteikuma iesniedzējiem un šā uzaicinājuma budžets nav pietiekams, lai segtu visus saņemtos pieteikumus, novērtēšanas procesam veic ārēju revīziju, kā paredzēts IDAE “Plan de Mitigación de Potenciales Confictos de Interés en Sociedades Participadas”.

2.To darbību saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuras ir šādas:

a.Tekstilizstrādājumi, mode un plastmasa (vismaz 200 000 000 EUR, ko pārvalda Fundación Biodiversidad): investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai atvieglotu materiālu samazināšanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu un/vai pārvērtēšanu.

b.Atjaunojamās enerģijas iekārtas (vismaz 100 000 000 EUR, ko pārvalda IDAE): investīcijas ekodizainā, infrastruktūrā, tehnoloģijās, pētniecībā, izstrādē un inovācijā un/vai iekārtu un sistēmu izstrādē, lai veicinātu materiālu samazināšanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu un/vai pārvērtēšanu.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Konkrētāk, juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 49 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 50 . Attiecībā uz atkritumu pārstrādes mašīnām un papildu aprīkojumu izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitālam un riska kapitālam), juridiskais(-ie) instruments(-i) izslēdz uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 51 uz šādām nozarēm: enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 52 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 53 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 54 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 55 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasība, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

5.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no subsīdiju shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

6.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā subsīdiju shēmām 56 .

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, ieguldījumu politikas galvenās prasības attiecībā uz iespējamo līdzekļu piešķiršanu ietver:

a.Finanšu produkta(-u) pozīciju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

8.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, — šādas uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.IDAE uzraudzības sistēmas apraksts, lai ziņotu par piesaistītajiem ieguldījumiem.

b.To IDAE procedūru apraksts, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar IDAE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata mērķrādītāju prasībām; un iii) tiek ievērota prasība IDEA pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) vai ieguldījumu politikas nosacījumi, ar ko izveido shēmu.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija (C12.I6) — Subsīdiju shēma stratēģisku projektu atbalstam elektrotransportlīdzekļu vērtības ķēdē (dotācijas)

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām subsīdiju shēmā, lai ar dotācijām stimulētu privātās investīcijas elektrotransportlīdzekļu vērtības ķēdē. Shēma veicina stratēģisku nozaru, piemēram, autobūves un elektrotransportlīdzekļu, pārveidi, piešķirot dotācijas privātajam sektoram saistībā ar Ministru padomes apstiprinātajiem stratēģiskajiem projektiem vai PERTE. Pamatojoties uz ANM investīcijām, subsīdiju shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 250 000 000 EUR apmērā.

Shēmu pārvalda SEPIDES kā īstenošanas partneris. Ar attiecīgu tiesību aktu SEPIDES pārveido par publisku uzņēmumu, lai īstenotu šo investīciju (tas ir atskaites punkts Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 31. komponenta 6. investīcijā).

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar kuriem izveido shēmu, kas ietver šādus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu novērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas iekļaujami galīgajos piešķiršanas lēmumos vai investīciju lēmumos saskaņā ar shēmu, veic vērtēšanas komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra un apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, viņiem jābūt vai nu SEPIDES nodarbinātiem darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Galīgais lēmums par shēmas ieguldījumiem attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi vērtēšanas komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra.

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru apjoms ir vismaz 250 000 000 EUR. Pasākums atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Konkrētāk, juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 57 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 58 ; un iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 59 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 60 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kas paredzētas uzņēmumu vidiskās ilgtspējas būtiskai palielināšanai (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis šajā investīcijā ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi nozarē.

4.Prasības SEPIDES veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 100 000 000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 61

5.Prasība, ka subsīdiju shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no subsīdiju shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

L.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

176

C12.R1

M

Rūpniecības likuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2023

Likuma mērķis ir uzlabot koordinācijas mehānismus starp dažādiem valdības līmeņiem rūpniecības politikas jomā un uzlabot rūpniecības kvalitāti un drošumu, izmantojot pastiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK, Regulu (EK) Nr. 765/2008 un Regulu (ES) Nr. 305/2011. Visbeidzot, pārskata pārkāpumu definīciju šajā jomā un atjaunina piemērojamo sankciju līmeni.

177

C12.R2

M

Spānijas aprites ekonomikas stratēģija (EEEC)

Ministru padomes apstiprinājums

2. CET.

2020

Spānijas aprites ekonomikas stratēģijas (EEEC) apstiprināšana. Tā veido pamatu, lai veicinātu jaunu ražošanas un patēriņa modeli, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, kurā atkritumu rašanās tiek samazināta līdz minimumam un pilnībā tiek izmantoti atkritumi, no kuriem nav iespējams izvairīties.

178

C12.R2

M

Tiesību aktu, kas ir daļa no aprites ekonomikas politikas paketes, stāšanās spēkā

Karaļa dekrētu noteikumi, kas norāda uz likumu stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Aprites ekonomikas politikas pakete ietver:
Karaļa 4. augusta Dekrēts Nr. 731/2020, ar ko groza Karaļa 30. decembra Dekrētu Nr. 1619/2005 par nolietotu riepu apsaimniekošanu.
Karaļa 7. jūlija Dekrēts Nr. 646/2020, ar ko reglamentē atkritumu apglabāšanu poligonos.
Karaļa 2. jūnija Dekrēts Nr. 553/2020, ar ko reglamentē atkritumu sūtījumus valsts teritorijā.
Karaļa 2021. gada 19. janvāra Dekrēts Nr. 27/2021 un 13. aprīļa Karaļa dekrēts Nr. 265/2021.
Gaidāms, ka 2022. gadā Ministru padome apstiprinās regulatīvos pasākumus attiecībā uz iepakojumu un iepakojuma atkritumiem.

179

C12.R2

M

Likuma “Par atkritumiem un piesārņotu augsni” stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Likumā iekļauj:
atkritumu pamatdirektīvas un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīvas īstenošana, kā arī Spānijas noteikumu atjaunināšana, ņemot vērā pēdējo desmit gadu pieredzi;
ES mērķu ieviešana attiecībā uz atkritumiem un no ES regulām izrietošie pienākumi attiecībā uz dalītu savākšanu, paredzot to īstenošanu bioatkritumos pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Turklāt ar pasākumu ievieš dalītas savākšanas pienākumus, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās prasības;
III) paplašinātas ražotāja atbildības regulējuma pārskatīšana, nosakot jaunus noteikumus, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās prasības;
IV) Valsts nodokļu ieviešana atkritumiem (tostarp atkritumu poligoniem, sadedzināšanai un līdzsadedzināšanai, kā arī vienreizlietojamiem plastmasas konteineriem).

180

C12.I1

T

Augstvērtīgas nozaru un sadarbspējīgas datu telpas

—

Skaits

0

4

2. CET.

2026

Lielas augstvērtīgas nozaru un sadarbspējīgas datu telpas, kas izveidotas stratēģiskās nozarēs. Vismaz četri lauksaimniecības pārtikas nozarē, ilgtspējīgas mobilitātes nozarē, veselības nozarē un tirdzniecības nozarē saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šim nolūkam mobilizētā budžeta izpildes summa ir vismaz EUR 400000000.

181

C12.I2

M

Plāns, kā veicināt autobūves nozares vērtības ķēdi virzībā uz ilgtspējīgu un savienotu mobilitāti

Ministru padomes apstiprinājums

2. CET.

2020

Ministru padomes apstiprinājums “Plāns autobūves nozares vērtības ķēdes stiprināšanai virzībā uz ilgtspējīgu un savienotu mobilitāti”.

182

C12.I2

M

PERTE elektrotransportlīdzekļu jomā

Ministru padomes apstiprinājums

3. CET.

2022

Ministru padomes apstiprinājums stratēģiskajam projektam ekonomikas atveseļošanai un pārveidei (PERTE) elektrotransportlīdzekļu stratēģiskajā jomā un atbalsts vismaz 400 000 000 EUR apmērā. PERTE apstiprinājuma lēmumā ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus atspoguļo klimata pārmaiņu mērķiem piemērojamo intervences jomu prasības saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

183

C12.I2

M

PERTE plānā noteiktajās stratēģiskajās jomās

Ministru padomes apstiprinājums

4. CET.

2022

Ministru padomes apstiprinājums vismaz divām PERTE programmām un kopējais budžeta piešķīrums vismaz 800 000 000 EUR apmērā atbalstam citās stratēģiskās jomās, piemēram, lauksaimniecības pārtikas, veselības, aeronavigācijas un jūras transporta nozarēs un rūpniecības nozarēs, kas saistītas ar atjaunojamiem energoresursiem, kā arī procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju projektēšanas un ražošanas spējās. PERTE apstiprinājuma lēmumā ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus atspoguļo klimata pārmaiņu mērķiem piemērojamo intervences jomu prasības saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

184

C12.I2

T

Inovatīvi projekti rūpniecības pārveidei energoefektivitātes, ilgtspējas un digitalizācijas ziņā

—

Skaits

0

78

4. CET.

2022

Rūpniecības ministrs piešķir vismaz 1 200 000 000 EUR vismaz 78 inovatīviem projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar apstiprinātiem PERTE (vismaz 3), kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā. Projektu atlase pēc uzaicinājuma, kas publicēts OV, pamatojoties uz atlases kritērijiem attiecībā uz atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus atspoguļo klimata pārmaiņu mērķiem piemērojamo intervences jomu prasības saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

185

C12.I2

T

PERTES budžeta izpilde un inovatīvi rūpniecības pārveides projekti

—

EUR

0

2 531 500 000

4. CET.

2024

Budžeta izpilde vismaz 2 531 500 000 EUR apmērā, kas mobilizēta vismaz 210 inovatīvos projektos, tostarp projektos, kas saistīti ar apstiprinātiem PERTE (vismaz 3), kas ietver reālu rūpniecības pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 455 000 000 EUR palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mērķus ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 500 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Alternatīvi, ja tas ir labi pamatoti, sniedzot paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc alternatīvā pieeja var nebūt iespējama, atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 2 531 500 000 EUR palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mērķus ar vidēji vismaz 40 % klimata koeficientu saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Vismaz 3 800 000 000 EUR privātās investīcijas mobilizē no ANM līdzekļiem, arī saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šo mērķrādītāju neuzskata par sasniegtu, ja kāds no pasākumiem, par kuriem ir uzņemtas budžeta saistības, ir uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. pantu, par to ir jāpaziņo Komisijai un nav saņemts Komisijas apstiprinājums līdz 2024. gada 31. decembrim.

186

C12.I2

T

PERTE un inovatīvu rūpniecības pārveides projektu pabeigšana

—

Skaits

0

3

2. CET.

2026

Pabeigt vismaz 210 inovatīvus projektus, tostarp tos, kas saistīti ar apstiprinātiem PERTE (vismaz trīs), kuri ietver reālu rūpniecības pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

187

C12.I3

T

Projektu pabeigšana, lai atbalstītu tiesību aktu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā un veicinātu aprites ekonomiku uzņēmumā

—

Skaits

0

30

4. CET.

2023

Ir pabeigti vismaz 30 projekti, ko apstiprinājusi MITERD, lai atbalstītu atkritumu jomas tiesību aktu īstenošanu un veicinātu aprites ekonomiku uzņēmumā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas saistītas ar mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām, notiek tikai esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu, ko pārbauda iekārtas līmenī.

188

C12.I3

T

Jaunas dalīti savākto sadzīves atkritumu apstrādes jaudas būvniecība

—

sadzīves atkritumu dalītās savākšanas jaudas T/gadā

0

1 500 000

2. CET.

2026

Jaunas apstrādes jaudas izbūve dalīti savāktiem atkritumiem, kas ir vismaz 1500000 tonnas gadā. Dalīta savākšana ir savākšana, kurā atkritumu plūsmu glabā atsevišķi pēc veida un rakstura, lai atvieglotu konkrētu apstrādi.

440

C12.R2

M

Atkritumu koordinācijas komisijas darba grupa atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu ievērošanas uzraudzībai

Atkritumu koordinācijas komitejas apstiprinājums

2. CET.

2024

Atkritumu koordinācijas komiteja apstiprina īpašas darba grupas izveidi, lai uzraudzītu atbilstību tiesību aktiem atkritumu jomā, un šādas atbilstības kritēriju saskaņošanu, kā arī pasākumu pieņemšanu, lai to atvieglotu.

441

C12.R2

M

Tiesību aktu, kas ir daļa no otrās aprites ekonomikas paketes, stāšanās spēkā

Noteikumi karaļa dekrētos, ar kuriem nosaka tiesību aktu stāšanos spēkā

4. CET.

2025

Otrā aprites ekonomikas regulējuma pakete ietver:

-Karaļa dekrēts par finanšu garantijām atkritumu radītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem

-Karaļa dekrēts par tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas radušies no tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kurus tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem

-Karaļa dekrēts par rūpniecisko atkritumeļļu apsaimniekošanu

-Karaļa dekrēts par nolietotu riepu apsaimniekošanu.

-Ministrijas rīkojums, ar ko nosaka minimālās prasības attiecībā uz apstrādi pirms sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonos

-Otrā aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšana

442

C12.I3

T

Dotāciju sadale atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošanai.

EUR miljonos

0

300

2. CET.

2023

Nozares konferences par vidi nolīguma, ar ko apstiprina piešķiršanas kritērijus un dotāciju teritoriālo sadalījumu, apstiprināšana vai tiešo dotāciju apstiprināšana saskaņā ar Vispārējo likumu par subsīdijām 38/2003 saistībā ar 2024. gada atkritumu jomas tiesību aktu īstenošanas atbalsta plānu tādu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir īstenot valsts regulējumu atkritumu jomā un sasniegt ES mērķus. Projekti ietver darbības, kuru mērķis ir ieviest un uzlabot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas, investīcijas savākšanas punktos, lai uzlabotu pārstrādi, un jaunas dalīti savāktu atkritumu apstrādes iekārtas būvniecību.

443

C12.I3

T

Atkritumu apsaimniekošanas projektu pabeigšana

EUR miljonos

270

2. CET.

2026

Pabeigt projektus vismaz EUR 270000000 apmērā, kas piešķirti, lai ieviestu un uzlabotu atkritumu dalītas savākšanas sistēmas, veiktu ieguldījumus savākšanas punktos nolūkā uzlabot pārstrādi un būvētu jaunas dalīti savāktas atkritumu apstrādes iekārtas.

444

C12.I4

M

PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana.

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī vai oficiālajā tīmekļa vietnē

EUR miljonos

200

1. CET.

2025

Juridiskas saistības 200 000 000 EUR apmērā galīgajiem saņēmējiem, kas piedalās IPCEI mikroelektronikas un savienojamības jomā, un galīgajiem saņēmējiem, kuri saņem atbalstu Spānijas pusvadītāju ekosistēmai pētniecības, izstrādes un inovācijas (P& D&I) posmā un pirmajā rūpnieciskās izvēršanas posmā, izslēdzot masveida ražošanu un komercdarbību.

445

C12.I4

T

PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana (II).

EUR miljonos

180

2. CET.

2026

Vismaz 180 000 000 EUR ir izmaksāti galīgajiem saņēmējiem, kas piedalās IPCEI mikroelektronikas un savienojamības jomā, un galīgajiem saņēmējiem, kuri saņem atbalstu Spānijas pusvadītāju ekosistēmai pētniecības, izstrādes un inovācijas (P& D&I) posmā un pirmajā rūpnieciskās izvēršanas posmā, izslēdzot masveida ražošanu un komercdarbību.

448

C12.I5.

M

Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Apliecinājums par izmaksu Implemen-ting partnerei

2. CET.

2024

Spānija pārskaita EUR 100000000 IDAE un EUR 200000000 Fundación Biodiversidad shēmai.

446

C12.I5.

M

Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Subsīdiju shēmas izveide

Stājas spēkā attiecīgais(-ie) juridiskais(-ie) instruments(-i)

4. CET.

2024

Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.

447

C12.I5.

T

Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu

Publicētu juridisku finansēšanas nolīgumu vai galīgo piešķiršanas rezolūciju stāšanās spēkā

0 %

100 %

3. CET.

2025

IDAE un Fundación Biodiversidad ir publicējušas galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēgušas juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ieskaitot netiešās izmaksas).

448.a

C12.I6

M

Subsīdiju shēma elektrisko transportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Apliecinājums par izmaksu SEPIDES

2. CET.

2024

Spānija pārskaita 250 000 000 EUR sistēmas SEPIDES.

448b

C12.I6

M

Subsīdiju shēma elektrisko transportlīdzekļu nozarei (dotācijas); Subsīdiju shēmas izveide

Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā

3. CET.

2024

Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido subsīdiju shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.

448.c

C12.I6

T

Subsīdiju shēma elektrisko transportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu

Publicētu juridisku finansēšanas nolīgumu vai galīgo piešķiršanas rezolūciju stāšanās spēkā

0

100 %

2. CET.

2026

SEPIDES ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ieskaitot netiešās izmaksas). SEPIDES ir nodrošinājušas, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

I.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 7 (C12.I7) — Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi)

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām atbalsta shēmā, lai ar aizdevumiem stimulētu privātās investīcijas elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē. Shēma veicina tādu stratēģisku nozaru kā autobūves un elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas nozares pārveidi, piešķirot aizdevumus privātajam sektoram saistībā ar Ministru padomes apstiprinātajiem stratēģiskajiem projektiem vai PERTE. Pamatojoties uz ANM investīcijām, shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 200 000 000 EUR apmērā.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar kuriem izveido aizdevumu shēmu, kas ietver šādus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu novērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas iekļaujami galīgajos piešķiršanas lēmumos vai investīciju lēmumos saskaņā ar shēmu, veic ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, tiem jābūt vai nu SEPIDES nodarbinātiem darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra.

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru apjoms ir vismaz 1 200 000 000 EUR. Pasākums atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01): darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 62 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 63 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 64 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 65 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) prasa aizdevumu shēmu galasaņēmēju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kas paredzētas uzņēmumu vidiskās ilgtspējas būtiskai palielināšanai (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis šajā investīcijā ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi nozarē.

4.Prasības SEPIDES veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 480 000 000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 66

5.Prasību, ka aizdevumu shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no aizdevumu shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

L.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums		Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
				Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L22	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas (aizdevumu) vērtības ķēdē: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Apliecinājums par izmaksu SEPIDES				2. CET.	2024	Spānija pārskaita 1 200 000 000 EUR sistēmas SEPIDES.
L23	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas (aizdevumu) vērtības ķēdē: Shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				3. CET.	2024	Juridiskā instrumenta(-u), ar ko izveido aizdevumu shēmu, stāšanās spēkā saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām
L24	C12.I7	T	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas (aizdevumu) vērtības ķēdē: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu	Publicētu juridisku finansēšanas nolīgumu vai galīgo piešķiršanas rezolūciju stāšanās spēkā		0	100 %	2. CET.	2026	SEPIDES ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ieskaitot netiešās izmaksas). SEPIDES ir nodrošinājušas, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

M. 13. KOMPONENTS: Atbalsts MVU

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme ES un Spānijas ekonomikā, jo īpaši gadījumos, kad MVU sniedz lielāku ieguldījumu valsts IKP un kur uzņēmumu vidējais lielums ir mazāks nekā vidēji ES.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plānakomponents risina problēmas, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (tostarp pašnodarbinātas personas), lai palielinātu Spānijas ekonomikas konkurētspēju un veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Šīs problēmas ir šādas: grūtā piekļuve finansējumam uzņēmējdarbībai, uzņēmējdarbības izaugsmei un inovācijai; digitālo prasmju trūkums un digitālo tehnoloģiju ieviešanas trūkums, kas kavē MVU produktivitāti un konkurētspēju; uzņēmumu mazais lielums, kas kavē apjomradītu ietaupījumu izmantošanu un internacionalizāciju; un lielo neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem un zemiem apjomradītiem ietaupījumiem, kas kavē ieguldījumus un inovāciju.

Šā komponenta mērķi ir ieviest reformas un investīcijas, kuru mērķis ir atvieglot uzņēmumu izveidi, izaugsmi un uzņēmumu pārstrukturēšanu, uzlabot uzņēmējdarbības vidi (jo īpaši stiprinot Spānijas iekšējā tirgus darbību), kā arī vēl vairāk veicināt svarīgos produktivitātes pieauguma procesus, izmantojot digitalizāciju, inovāciju un internacionalizāciju. Šis komponents ir lielā mērā vērsts uz digitalizāciju, izmantojot horizontālu pieeju, lai nodrošinātu digitalizācijas pamatpasākumu kopumu ievērojamai MVU daļai, un vertikālu pieeju procesu digitalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas veicināšanai dažos MVU.

Šis komponents daļēji attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par progresu Likuma par tirgus vienotību īstenošanā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un par to pasākumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, kuru mērķis ir nodrošināt likviditāti MVU un pašnodarbinātām personām, jo īpaši novēršot maksājumu kavējumus (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tajā ņemti vērā arī konkrētai valstij adresētie ieteikumi par investīciju koncentrēšanu uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un piekļuves uzlabošanu digitālajai apmācībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Tas arī veicina investīcijas zaļās pārkārtošanās jomā (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2023 un 1 2022).

M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C13.R1) — Uzņēmējdarbības regulējuma un klimata uzlabošana

Reformas mērķis ir uzlabot sistēmu, kurā notiek saimnieciskā darbība, nodrošinot labāku regulējumu un uzņēmējdarbības vidi, kas atvieglo uzņēmumu izveidi un izaugsmi, kā arī vajadzības gadījumā to pārstrukturēšanu, pieņemot vairākus pasākumus.

Reforma sastāv no:

a)Likuma par uzņēmējdarbības veidošanu un izaugsmi pieņemšana. Šā tiesību akta mērķis ir:

I.Vienkāršot uzņēmuma izveides procedūras. To panāk, samazinot minimālā kapitāla prasību uzņēmuma izveidei un stiprinot kolektīvās finansēšanas platformas un citus publiskā finansējuma instrumentus;

II.Juridiski pasākumi, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru. Šis likums uzlabo Direktīvas 2011/7 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos īstenošanas efektivitāti. Paredzams, ka likums samazinās vidējos maksājumu termiņus komercdarījumos. Tas palīdzētu risināt likviditātes problēmas, ar kurām saskaras kreditoru MVU, kas nesaņem savlaicīgu samaksu, un tas pozitīvi ietekmētu to darbību un izaugsmi. Tādu pasākumu piemēri, kas jāīsteno, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru, ir pamatnostādnes par maksājumu termiņu publicitāti un pārredzamību, labākā uzņēmējdarbības prakse un mehānismi labākai izpildei, piemēram, ārpustiesas strīdu izšķiršanas sistēma;

III.Grozīt dažus Tirgus vienotības likuma noteikumus, lai nodrošinātu lielāku skaidrību jomās, kurās neskaidrības ir radījušas īstenošanas problēmas. Tirgus vienotības likuma mērķis ir likvidēt nevajadzīgus, nesamērīgus vai diskriminējošus šķēršļus piekļuvei saimnieciskajai darbībai un tās veikšanai, kā arī brīvībai veikt uzņēmējdarbību visā teritorijā. Šīs reformas mērķis ir arī uzlabot Tirgus vienotības likumā paredzēto mehānismu efektivitāti un pārredzamību, lai aizsargātu uzņēmējus, kuru darbību ietekmē valsts pārvaldes noteiktie šķēršļi. Turklāt reforma stiprina sadarbību, lai veicinātu labāku regulējumu visā valstī;

b)Izveido jaunu nozaru konferenci par regulējuma uzlabošanu un uzņēmējdarbības klimatu. Tās mērķis ir veicināt to, ka visas publiskās pārvaldes iestādes pareizi piemēro laba regulējuma principus, un nodrošināt dažādu pārvaldes iestāžu optimālu koordināciju, tostarp attiecībā uz pasākumiem, kas papildina atgūšanu. Nozaru konference arī seko darbam citās nozaru konferencēs, kas ļauj uzlabot labāka regulējuma koordināciju, uzraudzību un veicināšanu, pievēršoties gan horizontāliem, gan nozaru jautājumiem;

c)Maksātnespējas likuma reforma, lai transponētu Direktīvu (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un par pasākumiem maksātnespējas procedūru efektivitātes palielināšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīva). Reforma ietver efektīvākas otrās iespējas procedūras izveidi fiziskām personām, ļaujot atvieglot parādu, iepriekš nelikvidējot maksātnespējīgās personas aktīvus. Turklāt pārstrukturēšanas plānus, kas prasīti Maksātnespējas direktīvā (ES) 2019/1023, ievieš kā jaunu pirmsmaksātnespējas instrumentu, kas uzlabo pašlaik piemērojamo pirmsmaksātnespējas instrumentu efektivitāti, lai novērstu maksātnespēju un turpmāku bankrotu. Lai samazinātu procesa ilgumu un izmaksas, ievieš arī īpašu procedūru mikrouzņēmumiem, kas pilnībā apstrādāti elektroniski.

d)Šī reforma ietver arī tāda likuma pieņemšanu, ar ko groza trīs tiesību aktus, jo īpaši Likumu Nr. 34/2006, kas attiecas uz advokātu un prokuratoru profesionālo praksi. Jaunā sistēma nodrošina vienotu piekļuvi juristu un prokuratoru profesijām, jo viena un tā pati kvalifikācija ļauj strādāt abās profesijās. Daudzdisciplīnu profesionālām sabiedrībām ir atļauts kopīgi piedāvāt juridiskās aizsardzības un pārstāvības pakalpojumus tiesā. Groza arī prokuratoru pakalpojumiem piemērojamo tarifu sistēmu: nosaka maksimālo maksu, bet ne minimālo, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu saņēmēji var piekļūt pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par konkurētspējīgām cenām. Ar šo reformu Spānija nodrošina, ka tiesību akti šajā jomā ir saskaņoti ar 15., 16. un 25. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. pantu. Attiecībā uz šo reformu Ministru padome 2020. gada septembrī apstiprināja minētos tiesību aktu priekšlikumu projektus.

e)Grozīt konkurences likumu (Likums Nr. 15/2007 par konkurences aizsardzību), racionalizēt procedūras un stiprināt valsts pretmonopola tiesisko regulējumu saskaņā ar starptautisko paraugpraksi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Grozījums paredz izlīguma procedūras ieviešanu pretmonopola lietās saskaņā ar konkurences tiesību 1. pantu (slepena rīcība), 2. pantu (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) un 3. pantu (brīvas konkurences izkropļošana ar negodīgām darbībām), lai stimulētu pārkāpumu pieļaušanu un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem. Ar šo grozījumu arī 1) ievieš papildu tiesību normas Regulai (ES) 2022/1925 (Digitālo tirgu tiesību akts), lai Spānijas kompetentajai iestādei piešķirtu pilnvaras veikt izmeklēšanu valsts satvarā, 2) racionalizē procedūru izšķiršanas termiņu, kā arī 3) paredz sankciju režīma pastiprināšanu, tostarp palielinot sankcijas fiziskām personām (t. i., vadītājiem).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma (C13.R2) — stratēģija Spānijai, kas veicina uzņēmējdarbību

Pasākuma mērķis ir veicināt Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju. Reforma ietver jaunuzņēmumu likuma pieņemšanu, labvēlīga satvara izveidi ļoti inovatīvu jaunuzņēmumu izveidei un izaugsmei, NEXT-TECH publiskā un privātā fonda izveidi, lai izvērstu jaunuzņēmumus revolucionāru tehnoloģiju jomā, un darba ņēmējiem paredzētā migrācijas režīma pārskatīšanu, lai piesaistītu talantus un novērstu prasmju trūkumu.

Pieņemot Likumu par jaunuzņēmumiem līdz 2022. gada beigām: sniegt jaunuzņēmumu juridisko definīciju; noteikt nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu to radīšanu un piesaistītu talantus; noteikt pasākumus, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju piesaisti; un pieņemt mehānismus, lai atvieglotu tiesību aktu īstenošanu un tā saistību ar pasākumiem, kas saistīti ar digitālo uzņēmēju ekosistēmu.

Reforma ietver arī grozījumus 11. janvāra Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju regulā un 2013. gada 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un viņu internacionalizāciju.

Grozījumi Konstitutīvā likumā Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju vienkāršo ar migrāciju saistītās administratīvās procedūras, tostarp samazinot atļauju skaitu un pagarinot to derīguma termiņu, paātrinot procedūras, atvieglojot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi darba tirgum un uzlabojot sistēmu pieņemšanai darbā izcelsmes vietā. Ar grozījumiem jo īpaši ievieš elastīgāku studentu piekļuvi darba tirgum, daudzgadu cirkulārās migrācijas shēmu sezonas darbiniekiem, jaunus noteikumus valsts nodarbinātības situācijas novērtēšanai un jaunas administratīvās vienības (UTEX) izveidi, lai uzlabotu ārvalstnieku lietu apstrādi.

Grozījumi 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un viņu internacionalizāciju atvieglos tādu ārvalstnieku pieņemšanu darbā, kuriem ir ļoti specifiskas prasmes un kompetences, izmantojot vienkāršāku un elastīgāku procedūru nekā standarta procedūra, kas noteikta Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 regulā. Ar Likuma Nr. 14/2013 grozījumiem tiks ieviesta jauna migrācijas shēma digitālajiem nomadiem, jauni inovācijas kritēriji attiecībā uz uzturēšanās un darba atļaujām uzņēmējiem, valsts migrācijas shēmas darbības jomas paplašināšana augsti kvalificētiem profesionāļiem, attiecinot to arī uz MVU un augstāko PIA sertifikātu turētājiem, un garāki derīguma termiņi un uzturēšanās un darba atļauju procedūru vienkāršošana salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas Likumā Nr. 14/2013 pirms grozījumiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C13.R3) — Vērtspapīru tirgu un ieguldījumu pakalpojumu likuma pārskatīšana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot vērtspapīru tirgu regulējumu, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, jo īpaši attiecībā uz MVU, apstiprinot Likumu Nr. 6/2023, kas reglamentē vērtspapīru tirgu un ieguldījumu pakalpojumus Spānijā.

Likumā 6/2023:

·vienkāršot procesu, lai atļautu tirgot fiksēta ienākuma vērtspapīrus;

·paplašināt MVU piekļuvi BME Growth (BME biržas tirgum);

·obligātos pārņemšanas piedāvājumus attiecināt ne tikai uz vērtspapīriem, ko tirgo regulētos tirgos, bet arī uz vērtspapīriem, ko tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (tostarp to ES izaugsmes tirgus segmentos); un

·samazināt šķēršļus ienākšanai finanšu tirgos, atceļot informācijas sistēmu (pēctirdzniecības saskarni), lai uzraudzītu vērtspapīru klīringu, norēķinus un reģistrāciju tiesību aktos paredzētajā pārejas periodā.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 1 (C13.I1) — Uzņēmējdarbība

Investīciju mērķi ir stimulēt uzņēmējdarbības ekosistēmu, lai padarītu to noturīgāku un konkurētspējīgāku, risinot zaļās un digitālās pārkārtošanās radītās problēmas.

Ieguldījumu veido četras galvenās darbības:

1) uzņēmējdarbības prasmju stiprināšana, tostarp prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, un atbalsts uzņēmējiem saskaņā ar ES prioritātēm zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Šīs darbības ietvaros vismaz 6900 uzņēmēju vai MVU ir pabeiguši programmu, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības ekosistēmu. Konkrētāk, 6100 uzņēmēju vai MVU saņem atbalstu no uzņēmējdarbības prasmju programmas (no kuriem 1200 ir sievietes uzņēmējas/MVU, ko vada vai piedalās sievietes) un 800 sieviešu uzņēmējām — ar Sieviešu talantu piesaistīšanas programmas starpniecību.

2) nodrošināt rīkus uzņēmumu izveides un uzņēmējdarbības pārvaldības atbalstam un MVU stiprināšanai, tostarp atbalstu vismaz 12000 aktīviem lietotājiem virtuālajā ONE-National uzņēmējdarbības biroja (ONE) platformā saskaņā ar MVU politikas stratēģisko satvaru 2030. gadam, Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju un Spānijas digitālo programmu 2025. gadam;

3) Izplatīšanas un komunikācijas kampaņas, lai izveidotu, attīstītu vai piesaistītu Spānijai starptautiskus pasākumus, kas vērsti uz inovatīviem uzņēmumiem, un programmu talantīgu sieviešu piesaistīšanai. Tas ietver vismaz 20 pasākumus uzņēmējdarbības jomā, kas izstrādāti saskaņā ar Karogu programmu; un vismaz 260 komunikācijas darbības (200 plašsaziņas līdzekļu uzstāšanās un 60 pasākumi) sadaļā “Brand Spain Entrepreneurship Nation”; un

4) Uzņēmējdarbības un MVU atbalsta pozīcijas finansēšana, izmantojot sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Tas ietver atbalstu vismaz 200 uzņēmējām, izmantojot līdzdalības aizdevumus, ko piešķīrusi Empresa Nacional de Innovación, S.A.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Spānijas iestādēm un pilnvaroto struktūru vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un turpmākā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 67 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 68 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 69 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 70 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra/finanšu starpnieks pārbaudītu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Attiecībā uz konkursiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 71 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 72 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 73 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 74 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C13.I2) — Izaugsme

Pasākuma mērķis ir veicināt MVU izaugsmi.

Investīcija sastāv no darbībām, kas saistītas ar:

1) atbalsts (11000) individuāliem MVU saskaņā ar programmu “Prasmes MVU izaugsmei”. Šīs programmas mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem nepieciešamās prasmes, lai tie varētu augt un kļūt konkurētspējīgāki, mainot savus uzņēmējdarbības modeļus un veicinot divējādo pārkārtošanos;

2) finansiālais atbalsts, ko piešķir MVU izstrādātiem rūpniecības projektiem (1500), darbībām saistībā ar šīm investīcijām jaunās rūpnieciskās iekārtās vai esošo iekārtu paplašināšanai, ņemot vērā potenciālu veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu.

3) uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, sniedzot atbalstu finansiālu, komerciālu un tehnisku garantiju veidā, stiprinot Compañia Española de Reafianzamiento SME S.A. ( CERSA) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, kā noteikts 2021. gada 21. janvāra norādījumos dalībvalstīm. Šīs darbības ietvaros CERSA sniedz ilgtermiņa atbalstu reģionālajām savstarpējās garantijas sabiedrībām, izmantojot pretgarantijas segumu, atbalstot to risku. CERSA veicina MVU konkurētspēju un noturību, arī izmantojot trīs jaunas īpašas līnijas, kas ļauj piekļūt ilgtermiņa finansējumam un apgrozāmā kapitāla operācijām darbībām saskaņā ar šīm investīcijām šādās jomās: digitalizācijai; ilgtspēja; izaugsme un atveseļošana (noturības pastiprināšana, galvenokārt tiem MVU, kurus skārusi Covid-19 pandēmija un kuri ir gatavi īstenot būtiskus pārveides un izaugsmes plānus).

Turklāt, lai īstenotu finanšu garantiju instrumentu, ir jānoslēdz nolīgums starp ministriju, kas atbild par ieguldījumiem, un īstenošanas partneri vai pilnvaroto subjektu. Vienošanās ietver pienākumus attiecībā uz atveseļošanas un noturības plānā iekļauto informāciju. Turklāt visi atmaksājumi (t. i., procenti par aizdevumu, peļņa no pašu kapitāla vai atmaksātā pamatsumma, atskaitot saistītās izmaksas), kas saistīti ar finanšu instrumentu, būtu atkārtoti jāiegulda tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Spānijas iestādēm un pilnvaroto struktūru vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un turpmākā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi;

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 75 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 76 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 77 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 78 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

Attiecībā uz konkursiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 79 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 80 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 81 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 82 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3 (C13.I3) Digitalizācija un inovācija

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt MVU prasmes un rīkus, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos un risinātu no tās izrietošās problēmas. Tas ir saskaņots ar Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam, un to papildina darbības 15. komponentā par savienojamību un 19. komponentā par digitālajām prasmēm.

Investīcija ir vērsta uz šādām dažādām darbībām:

1) digitālā rīkkopa: Šī ir galvenā darbība saskaņā ar šo pasākumu, kas veicinās mazo un vidējo uzņēmumu (no 10 līdz mazāk par 250 darbiniekiem), mikrouzņēmumu (no viena līdz deviņiem darbiniekiem) un pašnodarbināto digitalizāciju jebkurā saimnieciskās darbības nozarē, paaugstinot to digitālās brieduma līmeni. Programmas pamatā ir dotāciju piešķiršana, lai atbalstītu digitālo tehnoloģiju integrāciju nolūkā efektīvi ieviest e-komerciju, digitalizēt attiecības ar valsts pārvaldi un klientiem, izstrādāt digitālus iekšējos procesus un ieviest e-rēķinus un digitālo tirgvedību; īpaši uz pakalpojumiem orientētu risinājumu veicināšana. Programma daļēji subsidē digitālo pamatrisinājumu pakešu pieņemšanas izmaksas, piemēram, cita starpā interneta klātbūtne, e-pārdošana, mākoņdatošanas birojs, digitālais darbs, digitalizācijas pamatprocesi, klientu pārvaldība, digitālā tirgvedība, kiberdrošība u. c. Katrai DTK digitalizācijas paketei piešķir fiksētu dotācijas summu, ko katrā uzaicinājumā nosaka atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības nozares.

2) programma“Pārmaiņu aģenti” un programma “Kit Consulting”: šīs divas programmas kopā atbalsta vismaz 15000 mazo un vidējo uzņēmumu (desmit 249 darbinieki) to digitālās pārveides procesos.

3)programma “MVU 2.0 paātrinātāji”: šī ir šīs investīcijas darbība, kas paplašinās infrastruktūru, kura atbalsta MVU digitalizāciju, sniedzot konsultāciju pakalpojumus un apmācības pakalpojumus.

Programma “Inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsts”: ar šo pasākumu atbalsta projektus, kuru mērķis ir digitalizēt dažādu ekonomikas nozaru vērtību ķēdi un kurus īsteno inovatīvas uzņēmējdarbības kopas un ar tām saistītās struktūras Rūpniecības un tūrisma ministrijas MVU atbalsta politikas ietvaros.

5)Digitālās inovācijas centru (DIH) programma:  ir programma, kuras mris ir atbalstt digitls inovcijas centru izveidi Spnij. Digitls inovcijas centri ir struktras, kas paldz uzmumiem reat uz digitlajm problmm un kt konkurtspjgkiem, uzlabojot savu uzmjdarbbu un raoanas procesus, intensvi izmantojot digitls tehnoloijas.  apakpaskuma ietvaros var atbalstt 25. digitls inovcijas centrus (DIH), lai tie vartu sniegt pakalpojumus MVU. No 25 DIC 12 var saemt atbalstu no programmas Digitl Eiropa. Lai sasniegtu s investcijas, neem vr atbalstu, ko programma Digitl Eiropa sniedz konkrtm darba paketm.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 83 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 84 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 85 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 86 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 4 (C13.I4) Atbalsts tirdzniecībai

Pasākuma mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmumiem pielāgoties tirdzniecības nozares digitalizācijai un patērētāju uzvedības izmaiņām.

Investīcijai ir divi galvenie darbības virzieni.

1.Projekti mazās tirdzniecības nozarē, kuru mērķis ir iekļaut jaunas tehnoloģijas, kas ļauj vietējai tirdzniecībai reaģēt uz jauniem patēriņa ieradumiem, izmantojot “Tehnoloģiju fondu” (200 projekti). Atbalsttiesīgie projekti saskaņā ar šo fondu ietver:

a.Projekti jaunu tehnoloģiju jomā, kuru mērķis ir uzlabot tiešsaistes tirdzniecības un komunikācijas stratēģiju, uzņēmējdarbības modeļus vai iepirkšanās pieredzi;

b.Projekti jaunu tehnoloģiju jomā, lai fiziskās iepirkšanās pieredzi pielāgotu jaunām patērētāju vajadzībām un paradumiem un jauniem pārvaldības modeļiem;

c.Projekti tehnoloģisko risinājumu jomā, lai uzlabotu pēdējās jūdzes loģistikas efektivitāti un ilgtspēju;

d.Projekti tehnoloģisko risinājumu īstenošanai, lai uzlabotu energoefektivitāti un resursefektivitāti.

Investīcijas pabeidz, izveidojot digitālu platformu (Plataforma Comercio Conectado), lai veicinātu nozares digitalizāciju.

2.Pašvaldību iesniegtie projekti, kuru mērķis ir uzlabot pašvaldību tirgu modernizāciju, komercapgabalus, pārdošanas tirgus, kas nav nodalīti, un īsus tirdzniecības kanālus saskaņā ar programmu “Ilgtspējīgi tirgi” (130 projekti). Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo programmu ietver:

a.Projekti, kas saistīti ar klientu izpratnes rīku pieņemšanu, pamatojoties uz lielajiem datiem vai citām tehnoloģijām;

b.Projekti tirgu digitālās pārveides jomā, kas uzlabo vispārējo kanālu tirgu un iepirkšanās pieredzi;

c.Projekti, kuru mērķis ir ielu tirdzniecības un īsu tirgvedības kanālu digitālā pārveide;

d.Projekti saistībā ar būvdarbiem un atjaunošanu, lai uzlabotu objektus, to pieejamību, aprīkojumu un to teritoriju piemērotību, ko aizņem pašvaldību tirgi, komerciālās teritorijas un tirgi, kas nav novietnes, un tiem piegulošās teritorijas;

e.Projekti, kuru mērķis ir samazināt izejvielu patēriņu tirdzniecībā un aizstāt tos ar videi draudzīgām alternatīvām;

f.Viedo piegādes punktu uzstādīšana;

g.Energoefektivitātes uzlabošanas projekti;

h.Darbības, kas veicina atkritumu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu;

i.Izpratnes veicināšana un apmācība tehnoloģisko prasmju jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C13.I5) Internacionalizācija

Pasākuma mērķis ir stiprināt Spānijas eksporta atbalsta, internacionalizācijas un ārvalstu ieguldījumu sistēmas spējas un instrumentus.

Ieguldījumu veido šādu 11 darbību kopums:

1.Finansēšanas pozīcija priekšizpētes, priekšizpētes, priekšizpētes un nozaru un iestāžu modernizācijas pētījumiem;

2.INNOVA Invest programma, lai atbalstītu ārvalstu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē;

3.VIVES programma, lai sniegtu finansiālu atbalstu stažieru pieņemšanai darbā uzņēmumos, kas iesaistīti eksporta darbībās;

4.Starptautiskā mentorēšanas mācību programma;

5.Programma sakaru sistēmu, telemātikas pakalpojumu un eksporta asociāciju, eksporta federāciju, Spānijas tirdzniecības kameru un to federāciju digitalizācijas stiprināšanai;

6.Eksporta bāzes paplašināšanās programma — programma, kuras mērķis ir sniegt personalizētas konsultācijas uzņēmumiem un jo īpaši MVU;

7.Spānijas straujas izaugsmes uzņēmumu ekosistēmas stiprināšanas programma;

8.Atbalsts tirgu atvēršanai un konsolidācijai, piešķirot subsīdijas izdevumiem, kas saistīti ar trešo valstu iestāžu pārbaudēm un revīzijām, kā arī juridiskajiem un konsultāciju izdevumiem tirdzniecības aizsardzības jomā;

9.COFIDES (valsts īpašumā esošas finanšu iestādes, kas nodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējumu uzņēmumu internacionalizācijas ieguldījumu projektu atbalstam) finanšu stimulu programma, lai veicinātu ietekmes ieguldījumus. Tā galvenais mērķis ir radīt izmērāmu, sociālu un/vai ietekmi uz vidi, kā arī finansiālu atdevi;

10.Veicināt valdības pakalpojumu digitalizāciju, lai atbalstītu internacionalizāciju;

11.ICEX digitalizācija (valsts publiska uzņēmējdarbības struktūra, kas veicina Spānijas uzņēmumu internacionalizāciju).

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 95 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 96 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 97 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 98 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

M.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

189

C13.R1

M

Likuma, ar ko groza Likumu Nr. 34/2006 par piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijai, stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2021

Likuma, ar ko groza Likumu Nr. 34/2006 par piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijai, stāšanās spēkā:
— Pašreizējās minimālo maksu sistēmas reforma, pārveidojot to par maksimālo maksu sistēmu un jaunu pienākumu konsultācijās klientam iesniegt izmaksu tāmi.
— Atļaut daudzdisciplīnu darbības advokātu un prokuratoru profesijās vienā un tajā pašā juridiskajā personā;
— Vienota piekļuve advokāta un prokuratora profesijai.

190

C13.R1

M

Likuma par Maksātnespējas likuma reformu stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

2. CET.

2022

“Maksātnespējas likuma” reformas stāšanās spēkā.
Maksātnespējas likuma reforma, kas pārsniedz direktīvas prasības:
— izveido efektīvāku otrās iespējas procedūru fiziskām personām, ļaujot atvieglot parādu, iepriekš nelikvidējot maksātnespējīgās personas aktīvus,
— izveidot īpašu procedūru mikrouzņēmumiem, kas samazina ilgumu un izmaksas un tiks pilnībā apstrādāta elektroniski.

191

C13.R1

M

Likuma par uzņēmējdarbības veidošanu un izaugsmi stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Stājas spēkā jaunais Likums par uzņēmējdarbības veidošanu un izaugsmi, lai vienkāršotu uzņēmuma izveides procedūras un veicinātu daudzveidīgus finansējuma avotus uzņēmējdarbības izaugsmei. Likums par uzņēmējdarbības veidošanu un izaugsmi ietver arī pasākumus, lai veicinātu maksājumu agrīnu veikšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu likviditāti MVU un pašnodarbinātām personām, izvairoties no maksājumu kavējumiem. Pasākumi, kas jāīsteno, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru, ietver pamatnostādnes par maksājumu termiņu publicitāti un pārredzamību, labāko uzņēmējdarbības praksi un mehānismus labākai izpildei, piemēram, ārpustiesas strīdu izšķiršanas sistēmu. Likums par uzņēmējdarbības veidošanu un izaugsmi ietver arī grozījumus “Tirgus vienotības likumā”, lai atvieglotu tā īstenošanu un stiprinātu mehānismus, kas pieejami tirgus dalībniekiem, kurus ietekmē tirgus šķēršļi. Tiks izveidota jauna nozaru konference par regulējuma uzlabošanu un uzņēmējdarbības klimatu, lai veicinātu to, ka visas publiskās pārvaldes iestādes pareizi piemēro laba regulējuma principus, un lai nodrošinātu dažādu pārvaldes iestāžu optimālu koordināciju.

449

C13.R1

M

Konkurences aizsardzības likuma grozījumu stāšanās spēkā

Noteikums par likuma grozījumu stāšanos spēkā

4. CET.

2025

Konkurences aizsardzības likuma grozījumu stāšanās spēkā.

450

C13.R2

M

Stājas spēkā Karaļa 2022. gada 26. jūlija Dekrēts Nr. 629/2022, ar ko groza Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju noteikumus

Karaļa dekrēta norma, kas norāda uz attiecīgo noteikumu stāšanos spēkā

3. CET.

2022

Stājas spēkā attiecīgie noteikumi Karaļa 2022. gada 26. jūlija Dekrētā Nr. 629/2022, ar ko groza Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 noteikumus par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju saskaņā ar pasākuma aprakstu.

192

C13.R2

M

Jaunuzņēmumu likuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Stājas spēkā jaunuzņēmumu likums, kas rada labvēlīgu pamatu ļoti inovatīvu jaunuzņēmumu izveidei un izaugsmei. Jaunuzņēmumu likums ievieš nodokļu iemaksu reformas stimulu veidā, lai veicinātu un atvieglotu jaunuzņēmumu attīstību, kā arī ārvalstu uzņēmēju un ieguldītāju piesaisti saskaņā ar fiskālās konsolidācijas mērķiem. Jaunuzņēmumu likums arī pieņem mehānismus, lai atvieglotu tā īstenošanu un saistību ar pasākumiem, kas saistīti ar digitālo uzņēmēju ekosistēmu.

451

C13.R2

M

Grozījumu stāšanās spēkā 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un tā internacionalizāciju

Likuma grozījumu noteikums, kas norāda uz attiecīgo noteikumu stāšanos spēkā

2. CET.

2023

Stājas spēkā 27. septembra Likuma Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un tā internacionalizāciju grozījumu attiecīgie noteikumi saskaņā ar pasākuma aprakstu.

452

C13.R3

M

Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, veicot izmaiņas 2023. gada 17. marta Likumā Nr. 6/2023.

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

2. CET.

2024

Stājas spēkā Vērtspapīru tirgu un ieguldījumu pakalpojumu likums. Tā vienkāršo fiksēta ienākuma vērtspapīru pielaišanu tirdzniecībai, paplašina piekļuvi BME Growth, attiecina obligātos pārņemšanas solījumus, kas attiecas ne tikai uz regulētā tirgū tirgotiem vērtspapīriem, attiecinot tos arī uz vērtspapīriem, ko tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, un samazina šķēršļus ienākšanai finanšu tirgos, atceļot informācijas sistēmu (ko sauc par “pēctirdzniecības saskarni”), lai uzraudzītu vērtspapīru klīringu, norēķinus un reģistrāciju.

193

C13.I1

T

Uzņēmēji vai MVU, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem

—

Skaits

0

6 900

4. CET.

2024

Vismaz 6900 uzņēmēju vai MVU ir pabeiguši programmu, kuras mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, saskaņā ar MVU politikas stratēģisko satvaru 2030. gadam, Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju un Spānijas digitālo programmu 2025. gadam, tostarp vismaz 2000 sieviešu uzņēmējām/MVU, kuras vada vai kurās piedalās sievietes. Konkrētāk, 6100 uzņēmēju vai MVU saņem atbalstu Uzņēmējdarbības prasmju programmā (no kuriem 1200 ir sievietes uzņēmējas/MVU, ko vada vai piedalās sievietes) un 800 sievietes uzņēmējas ar Sieviešu talantu piesaistīšanas programmas starpniecību un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

194

C13.I1

T

Lietotāji, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem

—

Skaits

0

12 000

4. CET.

2023

Vismaz 12000 lietotāju, kas gūst labumu no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, saskaņā ar MVU politikas stratēģisko satvaru 2030. gadam, Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju un Spānijas digitālo programmu 2025. gadam; un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

195

C13.I1

T

Citu darbību izplatīšana, komunikācija un finansējums

—

Skaits

0

480

4. CET.

2024

Ir pabeigtas vismaz 480 darbības izplatīšanas un komunikācijas kampaņām, lai izveidotu, attīstītu vai piesaistītu Spānijai starptautiskus pasākumus, kas vērsti uz inovatīviem uzņēmumiem un programmu talantīgu sieviešu piesaistīšanai. Tas ietver vismaz 20 pasākumus uzņēmējdarbības jomā, kas izstrādāti saskaņā ar Karogu programmu; un vismaz 260 komunikācijas darbības (200 plašsaziņas līdzekļu uzstāšanās un 60 pasākumi) sadaļā “Brand Spain Entrepreneurship Nation”.
Finansēt uzņēmējdarbības un MVU atbalsta pozīciju, izmantojot programmu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam. Tas ietver atbalstu vismaz 200 uzņēmējām, izmantojot līdzdalības aizdevumus, ko piešķir Empresa Nacional de Innovación, S.A., saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) par atbalstītiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

196

C13.I2

T

CERSA garantija

—

EUR (miljoni)

0

1 000

2. CET.

2023

CERSA garantija: Vismaz EUR 1000000000 CERSA piešķirto garantiju veidā, kas ļauj MVU iegūt garantijas ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajam kapitālam. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

197

C13.I2

T

MVU, ko atbalsta programma “Prasmes MVU izaugsmei”

—

Skaits

0

11 000

4. CET.

2025

Vismaz 11000 MVU ir pabeiguši programmu “Prasmes MVU izaugsmei”. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu, un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

198

C13.I2

T

Uzņēmēji un MVU, kas saņem atbalstu no Rūpniecības uzņēmējdarbības atbalsta programmas

—

Skaits

0

1 500

2. CET.

2023

Finansiālu atbalstu uzņēmējiem un MVU piešķir rūpniecības investīciju projektiem saskaņā ar Rūpniecības uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Piešķirtais finansiālais atbalsts sedz izmaksas, kas saistītas ar Sociedades de Garantia Reciproca (SGR) iekasēto garantijas maksu, aizdevuma procentus un izmaksas, kas saistītas ar garantijas darbības novērtēšanu un atvēršanu un aizdevumu rūpniecības uzņēmumu izveidei vai esošo iekārtu paplašināšanai. Šīs investīcijas var saņemt atbalstu arī no citām Savienības programmām vai instrumentiem attiecībā uz izmaksām, kas netiek atbalstītas no ANM. Aizdevuma termiņš ir vismaz viens gads.
No 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim no MINTUR ar CERSA starpniecību ir piešķirts finansiāls atbalsts vismaz 1500 darbībām. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu, un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

(Pamatscenārijs: 2021. gada 1. janvāris)

199

C13.I3

M

MVU digitalizācijas plāns 2021.–2025. gadam

Publikācija

1. CET.

2021

Ministru padomes apstiprinājums MVU digitalizācijas plānam 2021.–2025. gadam, kurā paredzēts instrumentu kopums, lai mikrouzņēmumos un autonomajos uzņēmumos iekļautu jau pieejamos digitālos rīkus, veicinātu mazo uzņēmumu digitalizāciju un veicinātu tehnoloģisko inovāciju

200

C13.I3

T

Digitālās rīkkopas programmai atvēlētais budžets

—

%

0

30

4. CET.

2022

Vismaz 30 % no budžeta 3 067 000 000 EUR apmērā, kas atvēlēti MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto digitalizācijas darbībām, izmantojot digitālo rīkkopu, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

201

C13.I3

T

Pārmaiņu aģentiem piešķirtais budžets

—

%

0

30

4. CET.

2022

Vismaz 30 % no budžeta EUR 300000000 apmērā, kas atvēlēti MVU programmā “Pārmaiņu avoti”. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ar darba uzdevumiem iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

202

C13.I3

T

Budžets, kas piešķirts inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmai

—

%

0

30

4. CET.

2022

Vismaz 30 % no budžeta 115 000 000 EUR apmērā tika piešķirti programmā “Inovatīvas uzņēmējdarbības kopu atbalsta programma”. Noteikumos (ordenesde base) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

203

C13.I3

T

DIC programmai piešķirtais budžets

—

%

0

30

4. CET.

2022

Vismaz 30 % no budžeta 37 590 000 EUR apmērā, kas piešķirti programmā “Digitālās inovācijas centri”. Noteikumos (ordenesde base) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

204

C13.I3

T

MVU, kas saņem atbalstu no programmas “Digitālā rīkkopa”

—

Skaits

0

500 000

4. CET.

2024

Vismaz 500000 MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto, kas saņēmuši atbalstu no programmas “Digitālā rīkkopa” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

205

C13.I3

T

“Izmaiņu” un “Kit Consulting” programmas aģentu budžeta izpilde

—

%

30

100

4. CET.

2023

100 % no budžeta EUR 300000000 apmērā (ieskaitot pārvaldības izmaksas līdz 4 % no kopējā atvēlētā budžeta) “Pārmaiņu aģentūrās” un/vai “Kit Consulting Program” (abi paredzēti MVU). Tās ir programmas, kuru mērķis ir atbalstīt vismaz 15000 mazo un vidējo uzņēmumu (10–249 darbinieki) to digitālās pārveides procesos. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembrī).

206

C13.I3

T

Inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmas budžeta izpilde

—

%

30

100

4. CET.

2023

100 % no budžeta 115 000 000 EUR apmērā, kas piešķirti programmā “Inovatīvas uzņēmējdarbības kopu atbalsta programma”. Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt projektus, kuru mērķis ir digitalizēt dažādu ekonomikas nozaru vērtību ķēdi un kurus īsteno inovatīvas uzņēmējdarbības kopas un ar tām saistītās struktūras saskaņā ar Rūpniecības un tūrisma ministrijas MVU atbalsta politiku. Noteikumos (ordenesde base) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembrī).

207

C13.I3

T

DIC programmas budžeta izpilde

—

%

30

75

4. CET.

2023

75 % no budžeta 37 590 000 EUR apmērā, kas piešķirti programmā “Digitālās inovācijas centri”. Tā ir programma, kuras mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, uzlabojot uzņēmējdarbību un ražošanas procesus, intensīvi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Noteikumos (ordenesde base) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembrī).

208

C13.I3

T

Digitālās rīkkopas programmas pabeigšana

—

Skaits

500 000

676 000

4. CET.

2025

Vismaz 676000 MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto, kas saņēmuši atbalstu no programmas “Digitālā rīkkopa” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Programmas pamatā ir dotāciju piešķiršana, lai atbalstītu digitālo tehnoloģiju integrāciju nolūkā efektīvi ieviest e-komerciju, digitalizēt attiecības ar administrāciju un klientiem, izstrādāt digitālus iekšējos procesus un ieviest e-rēķinus un digitālo tirgvedību; īpaši uz pakalpojumiem orientētu risinājumu veicināšana. Programma daļēji subsidē digitālo pamatrisinājumu pakešu, piemēram, interneta klātbūtnes, e-pārdošanas, mākoņdatošanas biroja, digitālā darba, digitalizācijas pamatprocesu, klientu pārvaldības, digitālās tirgvedības un kiberdrošības, pieņemšanas izmaksas. (pamatscenārijs: 2023. gada 31. decembrī).

No galīgā mērķrādītāja attiecībā uz vismaz 676000 MVU, mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām:

·Vismaz 629000 MVU ar mazāk nekā 50 darbiniekiem, mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām saņem atbalstu ar vaučeru, kura apmērs ir vismaz EUR 2000 un nepārsniedz EUR 12000.

·Vismaz 12100 MVU, kuros ir vismaz 50 un mazāk par 250 darbiniekiem, piešķir vaučeru vismaz 25000–29000 EUR apmērā.

209

C13.I3

T

MVU, kas ir pabeiguši darbības, kuru mērķis ir palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu (izņemot digitālo rīkkopu)

—

Skaits

0

169 747

4. CET.

2025

Vismaz 169747 MVU ir pabeiguši darbības, kuru mērķis ir palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, un kurus atbalsta šādas programmas: Programma “Pārmaiņu aģenti”, “Kit Consulting” programma, “MVU 2.0 paātrinātāji”; “Inovatīvas uzņēmējdarbības kopu atbalsta programma”.

1) “Pārmaiņu projekti” un “Kit Consulting” programmas: šīs divas programmas kopā atbalsta vismaz 15000 mazo un vidējo uzņēmumu (desmit 249 darbinieki) to digitālās pārveides procesos.
2) programma “MVU 2.0 paātrinātāji”: šī ir darbība investīcijas ietvaros, kas paplašinās infrastruktūru, kura atbalsta MVU digitalizāciju, sniedzot konsultāciju pakalpojumus un apmācības pakalpojumus.
3) programma “Inovatīvas uzņēmējdarbības kopu atbalsts”: ar šo programmu atbalsta projektus, kuru mērķis ir digitalizēt dažādu ekonomikas nozaru vērtību ķēdi un kurus īsteno inovatīvas uzņēmējdarbības kopas un ar tām saistītās struktūras Rūpniecības un tūrisma ministrijas MVU atbalsta politikas ietvaros.

Digitālās inovācijas centru atbalsta programmas finansēto darbību un/vai darba pakešu pabeigšana, kas atbilst piešķiršanas lēmumiem par vismaz 37 590 000 EUR. Programmas “Digitālā Eiropa” finansētās darba paketes neņem vērā. Digitālās inovācijas centru atbalsta programma palīdz uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, uzlabojot to darījumdarbību un ražošanas procesus, intensīvi izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Iepriekšējo programmu un Digitālās inovācijas centru atbalsta programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

210

C13.I4

T

MVU un uzņēmumu apvienības, kas saņēmušas atbalstu no Tehnoloģiju fonda

—

Skaits

0

200

2. CET.

2023

Vismaz 200 MVU vai uzņēmumu asociācijas komerciālajā sektorā, kas saņēmuši dotāciju atbalstu no Tehnoloģiju fonda saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Projekti mazās tirdzniecības nozarē, kuru mērķis ir iekļaut jaunas tehnoloģijas, kas ļauj vietējai tirdzniecībai reaģēt uz jauniem patēriņa ieradumiem, izmantojot “Tehnoloģiju fondu” (200 projekti). Atbalsttiesīgie projekti saskaņā ar šo fondu ietver:
a. Jaunu tehnoloģiju projekti, kuru mērķis ir uzlabot tiešsaistes tirdzniecības un komunikācijas stratēģiju, uzņēmējdarbības modeļus vai iepirkšanās pieredzi.
b. Jaunu tehnoloģiju projekti fiziskās iepirkšanās pieredzes pielāgošanai jaunām patērētāju vajadzībām un paradumiem un jauniem pārvaldības modeļiem.
C. Tehnoloģisku risinājumu projekti, lai uzlabotu pēdējās jūdzes loģistikas efektivitāti un ilgtspēju.
D. Projekti tehnoloģisko risinājumu īstenošanai, lai uzlabotu energoefektivitāti un resursefektivitāti.
Investīcijas pabeidz, izveidojot digitālu platformu (Plataforma Comercio Conectado), lai veicinātu nozares digitalizāciju.

211

C13.I4

T

Modernizācijas pasākumi pašvaldību tirgos vai komerciālās teritorijās

—

Skaits

0

30

4. CET.

2024

Vismaz 30 modernizācijas darbības pašvaldību tirgos vai komerciālās teritorijās saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Pašvaldību iesniegtie projekti, kuru mērķis ir uzlabot pašvaldību tirgu modernizāciju, komercapgabalus, pārdošanas tirgus, kas nav nodalīti, un īsus tirdzniecības kanālus saskaņā ar programmu “Ilgtspējīgi tirgi” (30 projekti). Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo programmu ietver:
a. projekti, kas saistīti ar klientu izpratnes rīku pieņemšanu, pamatojoties uz lielajiem datiem vai citām tehnoloģijām.
b. Tirgu digitālās pārveides projekti, kas uzlabo vispārējo kanālu tirgu un iepirkšanās pieredzi.
C. Projekti, kuru mērķis ir ielu tirdzniecības digitālā pārveide un īsi tirgvedības kanāli.
D. Projekti būvdarbu un atjaunošanas jomā, lai uzlabotu objektus, to pieejamību, aprīkojumu un to teritoriju piemērotību, ko aizņem pašvaldību tirgi, komerciālās teritorijas un tirgi, kas nav novietnes, un tiem piegulošās teritorijas.
e. Projekti, kuru mērķis ir samazināt izejvielu patēriņu tirdzniecībā un aizstāt tos ar videi draudzīgām alternatīvām.
F. Viedo piegādes punktu uzstādīšana.
g. Projekti, kuru mērķis ir uzlabot energoefektivitāti pašvaldību tirgos, komercplatībās, pārdošanas tirgos, kas nav nodalīti.
H. Darbības, kas veicina atkritumu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu.
I. Izpratnes veicināšana un apmācība par tehnoloģiskajām prasmēm pašvaldību tirgos, komercplatībās, pārdošanas tirgos, kas nav novietnes.

212

C13.I4

T

Tirgus infrastruktūras modernizācija mazās pašvaldībās

—

Skaits

0

100

4. CET.

2024

Vismaz 100 pabeigtas tirgus infrastruktūras modernizācijas darbības mazās pašvaldībās ir apstiprinātas un uzsāktas saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo programmu ietver:
a. projekti, kas saistīti ar klientu izpratnes rīku pieņemšanu, pamatojoties uz lielajiem datiem vai citām tehnoloģijām.
b. Tirgu digitālās pārveides projekti, kas uzlabo vispārējo kanālu tirgu un iepirkšanās pieredzi.
C. Projekti, kuru mērķis ir ielu tirdzniecības digitālā pārveide un īsi tirgvedības kanāli.
D. Projekti būvdarbu un atjaunošanas jomā, lai uzlabotu objektus, to pieejamību, aprīkojumu un to teritoriju piemērotību, ko aizņem pašvaldību tirgi, komerciālās teritorijas un tirgi, kas nav novietnes, un tiem piegulošās teritorijas.
e. Projekti, kuru mērķis ir samazināt izejvielu patēriņu tirdzniecībā un aizstāt tos ar videi draudzīgām alternatīvām.
F. Viedo piegādes punktu uzstādīšana.
g. Projekti, kuru mērķis ir uzlabot energoefektivitāti pašvaldību tirgos, komercplatībās, pārdošanas tirgos, kas nav nodalīti.
H. Darbības, kas veicina atkritumu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu.
I. Izpratnes veicināšana un apmācība par tehnoloģiskajām prasmēm pašvaldību tirgos, komercplatībās, pārdošanas tirgos, kas nav novietnes.

213

C13.I5

T

Uzņēmumi, kas piedalās projektos, kuri atbalsta to internacionalizāciju

—

Skaits

0

3 000

4. CET.

2024

Vismaz 3000 uzņēmumu, no kuriem vismaz 2500 MVU ir piedalījušies un pabeiguši projektus, kas atbalsta to internacionalizāciju saskaņā ar internacionalizācijas rīcības plāniem 2021.–2022. gadam un 2023.–2024. gadam. Horizontālās darbības eksporta apvienību, tirdzniecības palātu un administratīvo pakalpojumu digitalizācijas atbalstam sniedz labumu visiem eksportētājiem un veicina jaunu uzņēmumu internacionalizāciju saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīcijas darbības atlasa no šāda projektu/teritoriju saraksta:
1. Finansēšanas pozīcija priekšizpētes, priekšizpētes, priekšizpētes un nozaru un iestāžu modernizācijas pētījumiem.
2. INNOVA Invest programma, kuras mērķis ir atbalstīt ārvalstu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē.
3. VIVES programma, lai sniegtu finansiālu atbalstu stažieru pieņemšanai darbā uzņēmumos, kas iesaistīti eksporta darbībās.
4. Internacionalizācijas mentorēšanas un apmācības programma.
5. Programma eksporta federāciju, Spānijas tirdzniecības kameru un to federāciju sakaru sistēmu, telemātikas pakalpojumu un digitalizācijas stiprināšanai.
6. Eksporta bāzes paplašināšanās programma — programma, kuras mērķis ir sniegt personalizētas konsultācijas uzņēmumiem un jo īpaši MVU internacionalizācijai.
7. Spānijas straujas izaugsmes uzņēmumu ekosistēmas stiprināšanas programma.
8. Atbalsts tirgu atvēršanai un konsolidācijai, izmantojot subsīdijas izdevumiem, kas saistīti ar trešo valstu iestāžu pārbaudēm un revīzijām un juridiskajiem un konsultāciju izdevumiem tirdzniecības aizsardzības jomā.
9. COFIDES (valsts īpašumā esošas finanšu iestādes, kas nodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējumu uzņēmumu internacionalizācijas ieguldījumu projektu atbalstam) finanšu stimulu programma, lai veicinātu ietekmes ieguldījumus.
10. Veicināt valdības pakalpojumu digitalizāciju, lai atbalstītu internacionalizāciju.
11. ICEX digitalizācija (valsts publiska uzņēmējdarbības struktūra, kas veicina Spānijas uzņēmumu internacionalizāciju) un virtuālās universitātes izveide.
Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 6(C13.I6) — ICO Zaļā līnija un Uzņēmumu un uzņēmēju līnija

Šo pasākumu veido ieguldījums divās finanšu pozīcijās: ICO Zaļā līnija un ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija.

ICO Zaļā līnija

Šis pasākuma elements sastāv no publiskām investīcijām mehānismā — Zaļajā ICO līnijā —, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas zaļajās nozarēs un attīstītu kapitāla tirgus šajā jomā, jo īpaši aptverot septiņas dažādas jomas: ilgtspējīgs transports, tostarp dzelzceļš; II) energoefektivitāte; III) atjaunojamā enerģija, tostarp enerģijas uzkrāšana un elektroenerģijas tīkls; IV) rūpniecības dekarbonizācija un mazoglekļa rūpniecības vērtības ķēdes, kas saistītas ar enerģētikas pārkārtošanu; ūdens resursu apsaimniekošana; VI) aprites ekonomika; VII) pielāgošanās klimata pārmaiņām. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību nodrošinot tiešu finansējumu, uzņēmumu obligāciju iegādi un kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram un mājsaimniecībām, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 22 000 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Instituto de Crédito Oficial (ICO) un Axis (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldnieks) kā īstenošanas partneri. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Mediācijas līnija: starpniecības līniju veido aizdevumi, ko ICO piešķir komercbankām, kuras savukārt piešķir aizdevumus galīgajiem saņēmējiem zaļo projektu finansēšanai. Galasaņēmēji ir privāti uzņēmumi (piemēram, MVU, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības, lielas korporācijas vai uzņēmēji) un mājsaimniecības.

·ICO tiešais finansējums: šī pozīcija nodrošina tiešus aizdevumus privātiem uzņēmumiem (piemēram, uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu) un publiskiem uzņēmumiem, lai finansētu zaļos projektus. Aizdevumus sniedz tieši ICO, un katru projektu līdzfinansē trešās personas privāts(-i) ieguldītājs(-i). ICO piešķirtie līdzekļi nepārsniedz 70 % no kopējās ieguldījuma atbalsta summas. Privātie ieguldītāji sedz vismaz 30 % no kopējās investīciju atbalsta summas.

·Uzņēmumu obligāciju iegāde: saskaņā ar šo pozīciju ICO iegādājas augstākas prioritātes vidēja termiņa un ilgtermiņa fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko emitējuši Spānijas uzņēmumi organizētajos sekundārajos tirgos (piemēram, alternatīvā fiksēta ienākuma tirgū (MARF) vai Finanšu aktīvu starpnieku asociācijā (AIAF)). Vērtspapīri ir saistīti ar konkrētu uzņēmuma, kas emitē vērtspapīru, zaļo investīciju projektu.

·Pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumi: šī pozīcija ietver tiešus kapitāla ieguldījumus, izmantojot asi (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldītājs), un/vai līdzekļu nodošanu pašu kapitāla fondiem vai citiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, kuri veic kapitālieguldījumu darbības uzņēmumos, kas īsteno zaļos projektus. Līnijas maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumentu fondiem. Līnijas kapitālieguldījumi nedrīkst izraisīt to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un SIO paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma galīgo lēmumu par investīcijām pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

II.Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika prasa uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 103 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 104 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 105 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 106 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 107 .

III.Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, maksu struktūra īstenošanas partnerim un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tās netiek izmantotas Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksas apkalpošanai.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām, tostarp izmantojot pozitīvo deklarāciju sarakstu un/vai pašdeklarāciju darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 000 EUR, pirms uzņemties saistības finansēt darbību.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata mērķrādītāju prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību, revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi, tostarp izmantojot pozitīvo deklarāciju sarakstu un/vai pašdeklarācijas darbībām, kuru summa ir mazāka par 10 000 000 EUR.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 17 800 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 108

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: SIO paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā īstenošanas nolīguma pielikumu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

1.Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija

Šis pasākuma elements ietver publiskas investīcijas mehānismā, Uzņēmumu un uzņēmēju ICO līnijā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam nozarēs, kas saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, un attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās, projektus, kas saistīti ar publisko un privāto universitāšu digitalizāciju PERTE jaunās valodas ekonomikas (NEL) ietvaros, un tūrisma nozares uzņēmumu projektus, kas saistīti ar ilgtspēju, digitalizāciju, cilvēkresursu un aprīkojuma prasmju pilnveides shēmām un tā konkurētspējas un noturības stiprināšanu. [Līnija kalpos arī, lai segtu apgrozāmā kapitāla vajadzības, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt iepriekš minētos mērķus]. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot tiešu finansējumu, uzņēmumu obligāciju iegādi un kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 8 150 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Instituto de Crédito Oficial (ICO) un Axis (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldnieks) kā īstenošanas partneri. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Mediācijas līnija: starpniecības līniju veido aizdevumi, ko ICO piešķir komercbankām, kuras savukārt piešķir aizdevumus galīgajiem saņēmējiem, lai finansētu projektus, kas saistīti ar to saimniecisko darbību; digitalizācija un mākslīgais intelekts universitātēm; un cilvēkresursu un aprīkojuma ilgtspējas, digitalizācijas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides shēmas un projekti tūrisma nozares konkurētspējas un noturības stiprināšanai. Galasaņēmēji ir privāti uzņēmumi (piemēram, pašnodarbinātie, MVU, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības, lielas korporācijas vai uzņēmēji) un publiskas struktūras, kas veic līdzīgas darbības.

·ICO tiešais finansējums: šī pozīcija nodrošina tiešus aizdevumus privātiem uzņēmumiem (piemēram, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un lielām korporācijām) un publiskiem uzņēmumiem, lai finansētu projektus, kas saistīti ar to saimniecisko darbību. Aizdevumus sniedz tieši ICO, un katru projektu līdzfinansē trešās personas privāts(-i) ieguldītājs(-i). ICO piešķirtie līdzekļi nepārsniedz 70 % no kopējās ieguldījuma atbalsta summas. Privātie ieguldītāji sedz vismaz 30 % no kopējās investīciju atbalsta summas.

·Uzņēmumu obligāciju iegāde: saskaņā ar šo pozīciju ICO iegādājas augstākas prioritātes vidēja termiņa un ilgtermiņa fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko emitējuši Spānijas uzņēmumi organizētajos sekundārajos tirgos (piemēram, alternatīvais fiksēta ienākuma tirgus (MARF) vai Finanšu aktīvu starpnieku asociācija (AIAF)). Vērtspapīri ir saistīti ar konkrētu sabiedrības, kas emitē vērtspapīru, ieguldījumu projektu.

·Pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumi: šī pozīcija ietver tiešus kapitāla ieguldījumus, izmantojot asi (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldītājs), un/vai līdzekļu nodošanu kapitāla fondiem vai citiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, kuri veic kapitāla ieguldījumu darbības uzņēmumos (jaunuzņēmumos, MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumos un lielās sabiedrībās). Līnijas maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumentu fondiem. Līnijas kapitālieguldījumi nedrīkst izraisīt to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un SIO paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma galīgo lēmumu par investīcijām pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības. Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

II.Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika prasa uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 113 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 114 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 115 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 116 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 117 .

III.Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām, tostarp izmantojot pašdeklarāciju darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 000 EUR, pirms uzņemties saistības finansēt darbību.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijas arī pārbauda darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi, tostarp izmantojot pašdeklarācijas darbībām, kas mazākas par 10 000 000 EUR, pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktām digitālajām investīcijām: vismaz 150 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu. 118

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: SIO paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā īstenošanas nolīguma pielikumu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 7 (C13.I7) — Nākamais tehnoloģiju fonds

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas instrumentā “Next Tech Fund”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas stratēģiskajās nozarēs, kas saistītas ar digitālo pārkārtošanos, un lai attīstītu kapitāla tirgus šajā jomā. Mehānisms darbojas, nodrošinot finansiālus stimulus ar līdzieguldījumiem ar citiem fondiem tieši vai ar starpnieku palīdzību privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistās līdzīgās darbībās. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 4 000 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Española para la Transformación Tecnológica (SETT) un/vai Axis (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldnieks) kā īstenošanas partneri. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: šī pozīcija ietver tiešus pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus, izmantojot SETT, Spānijā reģistrētiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un kapitāla īpašumtiesībām, kas apņemas īstenot jaunus tehnoloģiskos projektus. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Netiešā līnija: šī pozīcija ietver līdzekļu pārskaitīšanu esošiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, tostarp riska kapitāla fondi, kuri veic pašu kapitāla un/vai kvazikapitāla ieguldījumu darbības tehnoloģiju jomās, uz kurām attiecas Fonds. Fonda maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumenta fonda.

·Eiropas tehnoloģiju čempionāta iniciatīva (ETCI): šī pozīcija ietver līdzekļu pārvedumu līdz EUR 1 miljarda apmērā, ko Spānija veic ETCI — fondu fondam, kuru pārvalda Eiropas Investīciju fonds (EIF) un kurš novirza vēlīnā posma izaugsmes kapitālu daudzsološiem Eiropas novatoriem.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un ass un/vai Spānija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu, vai Spānija apstiprina attiecīgo juridisko instrumentu un saistītos dokumentus, kuros ir šāds saturs:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Attiecībā uz tiešo līniju Mehānisma sākotnējo ieguldījumu lēmumu pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Attiecībā uz tiešo līniju Mehānisma galīgais lēmums par investīcijām attiecas tikai uz investīciju komitejas vai attiecīgās līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu. Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem, izmantojot netiešo līniju un ETCI līniju, galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika prasa uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 119 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 120 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 121 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 122 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 123 .

II.Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums un/vai juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas īstenošanas nolīgumā un/vai juridiskajā instrumentā un saistītajos dokumentos, ar ko izveido Mehānismu, tostarp izmantojot pašdeklarāciju darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10000000 EUR, pirms uzņemties saistības finansēt darbību, pirms uzņemties saistības finansēt darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO un/vai SETT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata mērķrādītāju prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un/vai juridiskā instrumenta un saistīto dokumentu, ar ko izveido Mehānisma un finansēšanas nolīgumus, nosacījumi, tostarp izmantojot pašdeklarācijas darbībām, kuru summa ir mazāka par 10000000 EUR, pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktām digitālajām investīcijām: vismaz 4 000 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu. 124

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO un/vai SETT atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: Asis un/vai SETT paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā pielikumu īstenošanas nolīgumam vai juridiskajam instrumentam un saistītajiem dokumentiem, ar ko izveido Mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 8 (C13.I8) — Līdzieguldījumu fonds (FOCO)

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā — līdzieguldījumu fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas stratēģiskajās nozarēs, jo īpaši tajās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un PERTE, un lai šajās jomās attīstītu kapitāla tirgus. Minētais mehānisms darbojas, sniedzot aizdevumus, pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus, izmantojot līdzieguldījumus ar trešo personu ārvalstu un daudzpusējiem institucionālajiem ieguldītājiem, tieši vai ar starpnieku starpniecību privātajam sektoram. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 2 000 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Compañía Española de Financiación del Desarrollo (COFIDES) kā īstenošanas partneris. Mehānismā iekļauj šādas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: Mehānisms kopā ar trešo personu institucionālajiem ieguldītājiem tieši iegulda uzņēmumos, kas ir apņēmušies īstenot jaunus projektus Spānijas stratēģiskajās ekonomikas nozarēs, tostarp tajās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un PERTE. Mehānisms spēj ieguldīt, izmantojot aizdevumu, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentus. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Netiešā līnija: Mehānisms investē esošajos fondos, kas iegulda Mehānisma mērķa nozarēs, un spēj izveidot īpaši pielāgotus finansēšanas instrumentus, kas paredzēti tām pašām nozarēm. Mehānisma maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no jebkura fonda vai citas ieguldījumu struktūras, un tā neizraisa to, ka publiskā kapitāla daļa fondā vai ieguldījumu instrumentā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Trešo personu ieguldītāju līdzieguldījums ir vismaz līdzvērtīgs Mehānisma ieguldījumam un investē ar pari passu nosacījumiem. Trešo personu līdzieguldītāji cita starpā var ietvert:

·Ārvalstu publiskās iestādes, piemēram, valsts pensiju fondi, valsts un reģionālā līmeņa fondi, daudzpusējas iestādes, kas iegulda privātos kapitāla tirgos (piemēram, Eiropas Investīciju fonds).

·Ārvalstu privātie ilgtermiņa institucionālie ieguldītāji, piemēram, ieguldījumu fondi, pensiju fondi vai apdrošināšanas sabiedrības.

·Iekšzemes privāto ieguldījumu sabiedrības un struktūras ar nosacījumu, ka tās mobilizē finanšu resursus no ārvalstu privātajiem ieguldītājiem.

·Ārvalstu kapitāla sabiedrības, kas piedalās uzņēmumu skaitļos Spānijā, lai īstenotu ieguldījumu projektus un ražošanas darbības, ko varētu atbalstīt fonds.

Lai īstenotu investīcijas Mehānismā, Spānija apstiprina Mehānisma izveides un pārvaldības regulu un visus saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma sākotnējo ieguldījumu lēmumu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu. Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu. Stratēģiskām investīcijām, t. i., investīcijām aizsardzības tehnoloģijās un ražojumos, kas noteikti Eiropas Aizsardzības fonda gada darba programmā; ieguldījumi kosmosā atompulksteņos, stratēģiskās nesējraķetēs; un kosmosa produktiem; un investīcijas, kas vērstas tikai uz kiberdrošības rīku un risinājumu izstrādi un izvēršanu, tostarp, ja tie ir daļa no digitālo tīklu un datu infrastruktūras izvēršanas vai modernizācijas; galīgos saņēmējus nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu subjekti, un to izpildvadība atrodas Savienībā, izņemot attiecībā uz ieguldījumiem, kas ir mazāki par EUR 10000000. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā investīcijā 5G savienojamības jomā, pasākumi un riska mazināšanas plāni saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu 125 attiecas arī uz tā piegādātājiem. Šādi piegādātāji ir, piemēram, telesakaru iekārtu tirgotāji un ražotāji un citi piegādātāji, kas ir trešās personas, piemēram, mākoņpakalpojumu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīto pakalpojumu sniedzēji, sistēmu integrētāji, līgumslēdzēji drošības un apkopes jomā un pārraides iekārtu ražotāji. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā ieguldījumā aizsardzības jomā, šo ierobežojumu piemēro arī tā piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Ierobežojumi attiecībā uz trešās valsts vai trešās valsts subjekta kontroles neesamību, kas izklāstīti iepriekšējos trīs punktos, neattiecas uz konkrētu finansēšanas un ieguldījumu darbību, ja galīgais saņēmējs var pierādīt, ka tas ir tiesību subjekts, attiecībā uz kuru dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir apstiprinājusi garantiju saskaņā ar principiem par atbalsttiesīgiem subjektiem, kas izklāstīti attiecīgajos Eiropas Aizsardzības fonda (“EAF”) regulas noteikumos, 126 vai Komisijas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar principiem, kuri attiecas uz atbalsttiesīgiem subjektiem un izklāstīti attiecīgajos Kosmosa regulas noteikumos. 127 Īstenošanas partnerim ir jāpaziņo valdībai par visām atkāpēm, kas piešķirtas ierobežojumiem.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.Aizdevumu, projektu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 128 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 129 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 130 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 131 . Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika izslēdz uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 132 uz šādām nozarēm: enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 133 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 134 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 135 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 136 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana.

II.Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas Mehānisma izveides noteikumi un visi saistītie dokumenti, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulās, ar kurām izveido Mehānismu, pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar COFIDES revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti piemērojamajā regulā un saistītajos dokumentos, ar kuriem izveido Mehānismu un finansēšanas nolīgumus.

5.Prasības finanšu starpnieku atlasei: COFIDES atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

6.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: COFIDES paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā daļu no saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido Mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

a.Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

b.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 9 (C13.I9) — Stratēģiskais uzņēmumu maksātspējas atbalsta fonds (FASEE)

Šo investīciju veido Stratēģiskais uzņēmumu maksātspējas atbalsta fonds, lai sniegtu pagaidu maksātspējas atbalstu dzīvotspējīgām un stratēģiskām sabiedrībām ekonomiski stratēģiskās nozarēs, kuras skārusi Covid-19 pandēmija. Šīs investīcijas attiecas tikai uz tām darbībām, kas atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, interešu konflikta neesamībai un dubultai finansēšanai. Neatkarīgs revidents veic ex post revīziju, lai pārbaudītu šo prasību izpildi, kā arī datu vākšanu, kā noteikts ANM regulas 22. pantā.

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar fonda darbībām, līdzīgā veidā atkārtoti iegulda līdz brīdim, kad tos izmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 10 (C13.I10) — Covid-19 Uzņēmējdarbības rekapitalizācijas fonds (FONREC)

Šo investīciju veido Covid-19 Uzņēmējdarbības rekapitalizācijas fonds, lai sniegtu pagaidu maksātspējas atbalstu dzīvotspējīgiem vidējiem uzņēmumiem (apgrozījumā no 10 miljoniem EUR līdz 400 miljoniem EUR), kurus skārusi Covid-19 pandēmija. Šīs investīcijas attiecas tikai uz tām darbībām, kas atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, interešu konflikta neesamībai un dubultai finansēšanai. Neatkarīgs revidents veic ex post revīziju, lai pārbaudītu šo prasību izpildi, kā arī datu vākšanu, kā noteikts ANM regulas 22. pantā.

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar fonda darbībām, līdzīgā veidā atkārtoti iegulda līdz brīdim, kad tos izmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija 11 (C13.I11) — Garantiju instruments SGR-CERSA

Šīs investīcijas mērķis ir papildināt pasākumu C13.I2. Tā uzlabo MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam, sniedzot atbalstu finansiālu, komerciālu un tehnisku garantiju veidā, stiprinot Compañia Española de Reafianzamiento SME S.A. (CERSA). Šīs darbības ietvaros CERSA sniedz ilgtermiņa atbalstu, izmantojot pretgarantijas segumu reģionālajām savstarpējās garantijas sabiedrībām (SGR), atbalstot to risku. CERSA veicina MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu konkurētspēju un noturību, izmantojot arī trīs jaunas īpašas līnijas, kas ļauj piekļūt ilgtermiņa finansējumam un apgrozāmā kapitāla operācijām darbībām saskaņā ar šīm investīcijām šādās jomās: digitalizācijai; ilgtspēja; izaugsme un atveseļošana (noturības pastiprināšana, galvenokārt tiem MVU, kurus skārusi Covid-19 pandēmija un kuri ir gatavi īstenot būtiskus pārveides un izaugsmes plānus). CERSA un SGR sniegtās garantijas veicina digitālās inovācijas centri un citas iniciatīvas, lai informētu uzņēmumus par pieejamo digitalizācijas atbalstu.

Pamatojoties uz ANM investīcijām 630 000 000 EUR apmērā, CERSA mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 2 100 000 000 EUR apmērā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 12 (C13.I12) — ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus mehānismā, ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fondā, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam, lai ieguldītu dzīvotspējīgos un inovatīvos projektos un projektos, kas saistīti ar valodu tehnoloģijām, PERTE Jaunās valodas ekonomikas (NEL) ietvaros. Mehānisms darbojas, sniedzot līdzdalības aizdevumus tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 303 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda valsts inovācijas uzņēmums (Empresa Nacional de Innovación, SA — ENISA) kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu Mehānismā, Spānija un ENISA paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Sākotnējo lēmumu par Mehānisma ieguldījumiem pieņem ieguldījumu komiteja, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. ENISA gadījumā ieguldījumu komiteju integrē ENISA darbinieki (kas ir neatkarīgi no valdības). Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

1.Finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

2.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

3.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

4.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.ieguldījumu politika izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 137 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 138 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām.

II.ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

5.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ENISA revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktām digitālajām investīcijām: vismaz 20 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 13 (C13.I13) — Reģionālais noturības fonds (FRA)

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas InvestEU dalībvalsts nodalījumā un mehānismā — Reģionālajā noturības fondā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas autonomajos apgabalos šādās prioritārās jomās: sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi un pilsētvides atjaunošana; ilgtspējīgs transports; rūpniecības un MVU konkurētspēja; pētniecībai, attīstībai un inovācijai; ilgtspējīgs tūrisms, aprūpes ekonomika; ūdens un atkritumu apsaimniekošana; un enerģētikas pārkārtošanu; kā arī attīstīt kapitāla tirgus šajās jomās.

Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot finansējumu privātajam sektoram, publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās, un publiskām struktūrām, cita starpā reģionālajām vai vietējām pašvaldībām. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis ir nodrošināt finansējumu vismaz 19 500 000 000 EUR apmērā. Papildu 500 000 000 EUR iemaksā InvestEU dalībvalsts nodalījumā.

Mehānismu pārvalda EIB grupa kā īstenošanas partneris. Mehānismā iekļauj šādas produktu līnijas:

·Tiešais publiskais savienojums (EUR 3500000000): Tieša līdzfinansējuma aizdevumu instruments, lai finansētu projektus, ko īsteno publiskās struktūras, cita starpā reģionālās vai vietējās pašvaldības.

·Pārējās pozīcijas (EUR 16000000000): Līnijas, kas paredzētas privātām vai publiskām struktūrām līdzīgās darbībās, jo īpaši:

oTiešas līdzfinansēšanas instruments projektu finansēšanai, izmantojot aizdevumus, aktīvu iegādi vai dalību projektu finansēšanā.

oAr starpnieku nodrošinātu finansējumu MVU, uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, infrastruktūras projektiem vai privātpersonām, tostarp izmantojot kapitālieguldījumus, kvazikapitālu, aizdevumus, augstākas prioritātes privātos kredītus vai ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādi, ko emitējušas finanšu vienības, kuras rada jaunu atbilstīgu aizdevumu portfeli.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un EIB grupa paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:

1.Sākotnējo lēmumu par Mehānisma ieguldījumiem EIB grupa pieņem neatkarīgi no Spānijas valdības. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu.  Attiecībā uz starpniecības ieguldījumiem galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

II.Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika prasa uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 143 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 144 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 145 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 146 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 147 .

III.Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulās, ar kurām izveido Mehānismu, pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

b.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar EIB grupas revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

c.EIB grupas pienākums iesniegt centrālās valdības ģenerālkontrolei (IGAE) gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši tās ārējie revidenti.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 148 .

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: EIB grupa atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontrole attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību notiek un tiek veikta ex ante attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: EIB grupa paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā īstenošanas nolīguma pielikumu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

b.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Iemaksu InvestEU dalībvalsts nodalījumā (500 000 000 EUR) izmanto, lai finansētu MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un privātpersonas, tostarp izmantojot obligācijas, aizdevumus, izpirkumnomu, subordinēto parādu, faktoringu, banku garantijas vai tirdzniecības finansējumu.

Stājas spēkā garantijas nolīgums starp Komisiju un īstenošanas partneri, kas atlasīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017. Lai īstenotu šo pasākumu, Spānija ir ierosinājusi EIF kā īstenošanas partneri.

Spānija ar Eiropas Komisiju paraksta iemaksu nolīgumu, kurā iekļauj:

-Ierosinātais īstenošanas partneris.

-Prasība par atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01). Vajadzības gadījumā garantijas nolīgumā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 149 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 150 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 151 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 152 .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

M.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L25	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums ar ICO par SIO Zaļo līniju	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L25a	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)		%	0 %	15 %	4. CET.	2024	ICO/ass un ICO atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 15 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L26	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)		%	15 %	50 %	2. CET.	2025	ICO/ass un ICO atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L27	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (III)		%	50 %	75 %	4. CET.	2025	ICO/ass un ICO atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 75 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 7,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L28	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (IV)		%	75 %	100 %	3. CET.	2026	ICO/ass un IKB atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). Vismaz 80,9 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L29	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārskaita EUR 22000000000 mehānisma vajadzībām SIO.
L30	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums attiecībā uz SIO Uzņēmumu un uzņēmēju līniju	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L31	C13.I6	T	ICO Uzņēmumi un uzņēmēji — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)		%	0 %	50 %	2. CET.	2025	ICO/ass un ICO atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L32	C13.I6	T	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)		%	50 %	75 %	4. CET.	2025	ICO/ass un ICO atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 75 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 7,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L33	C13.I6	T	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (III)		%	75 %	100 %	3. CET.	2026	ICO/ass un IKB atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). Vismaz 1,84 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L34	C13.I6	M	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārskaita EUR 8150000000 mehānisma vajadzībām SIO.
L35	C13.I7	M	Nākamais tehnoloģiju fonds — īstenošanas nolīgums ar asi un/vai SETT	Īstenošanas nolīguma vai regulas un saistīto dokumentu, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma vai regulas un saistīto dokumentu, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā
L36	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem (I)		%	0 %	50 %	2. CET.	2025	Ass un/vai SETT, kā arī ass un/vai SETT atlasītie starpnieki ir noslēguši juridisku finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). SETT sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L37	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem (II)		%	50 %	75 %	4. CET.	2025	Ass un/vai SETT, kā arī ass un/vai SETT atlasītie starpnieki ir noslēguši juridisku finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 75 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). SETT sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L38	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem (II)		%	75 %	100 %	3. CET.	2026	Ass un/vai SETT, kā arī ass un/vai SETT atlasītie starpnieki ir noslēguši juridisku finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). 100 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L39	C13.I7	M	Next Tech — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārskaita EUR 4000000000 ICO un/vai SETT mehānismam.
L40	C13.I8	M	Foco — regulas, ar ko izveido Fondu	Mehānisma izveides regulu stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Mehānisma izveides regulas un ar to saistīto dokumentu stāšanās spēkā.
L41	C13.I8	T	Foco — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)		%	0	50 %	2. CET.	2025	Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 20 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 20 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L42	C13.I8	T	Foco — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)		%	50 %	100 %	3. CET.	2026	Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 20 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 20 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L43	C13.I8	T	Foco — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 2000000000 uz mehānismu.
L44	C13.I9	T	Maksātspējas atbalsta fonds stratēģiskajiem uzņēmumiem		Miljoni EUR	0	563	2. CET.	2024	Galasaņēmējiem ir izmaksāti vismaz 563 300 000 EUR no ANM atbalsttiesīgajām darbībām FASEE ietvaros. Neatkarīga revidenta ex post revīzijā būtu jāapstiprina vismaz atbilstība NBK, valsts atbalsta noteikumiem, krāpšanas, korupcijas, interešu konflikta un dubultas finansēšanas neesamībai, kā arī ANM 22. pantā noteikto datu vākšanai. Ex post revīzijā pārbauda, vai atbalsts ir sniegts tikai tiem uzņēmumiem, kuri atbalsta piešķiršanas brīdī bija dzīvotspējīgi un stratēģiski valsts vai reģionālajai ražošanas struktūrai.
L45	C13.I10	T	FONREC		Miljoni EUR	0	457,01	2. CET.	2025	Galasaņēmējiem ir izmaksāti vismaz 457 010 000 EUR no ANM atbalsttiesīgajām darbībām saskaņā ar FONREC. Neatkarīga revidenta ex post revīzijā būtu jāapstiprina vismaz atbilstība NBK, valsts atbalsta noteikumiem, krāpšanas, korupcijas, interešu konflikta un dubultas finansēšanas neesamībai, kā arī ANM 22. pantā noteikto datu vākšanai. Ex post revīzijā pārbauda, vai atbalsts ir sniegts tikai uzņēmumiem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar instrumenta tiesisko regulējumu.
L46	C13.I11	T	CERSA		Miljoni EUR	0	2 100	3. CET.	2026	CERSA garantija: Vismaz 2 100 000 000 EUR apmērā garantijas, ko CERSA piešķīrusi no 2023. gada 1. jūlija un kas ļauj MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām saņemt garantijas par ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmo kapitālu, kā arī finanšu, komerciālās un tehniskās garantijas. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu, un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
L47	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				2. CET.	2024	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L48	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem			0	50 %	2. CET.	2025	ENISA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
L49	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem			50 %	100 %	3. CET.	2026	ENISA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 6,6 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L50	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 303000000 uz ENISA Mehānisma vajadzībām.
L51	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — InvestEU: Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Spānijas valdību un Eiropas Komisiju	Iemaksu nolīguma parakstīšana				2. CET.	2023	Parakstīts iemaksu nolīgums starp Spānijas valdību un Eiropas Komisiju par summu EUR 500000000.
L52	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — InvestEU: Finansēšanas vai investīciju darbības vismaz 500 miljonu tonnu apmērā, kas piešķirtas instrumentam, kuru apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.			0	100 %	3. CET.	2026	InvestEU Investīciju komiteja ir apstiprinājusi finansēšanas vai investīciju darbības 100 % apmērā no kopējās ANM resursu summas, kas piešķirta instrumentam.
L53	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds: Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā kopā ar saistītajiem nolīgumiem par vismaz trim instrumentiem.
L54	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)			0	15 %	4. CET.	2024	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 15 % no ANM investīcijām izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība ir uzņēmusies atbilstošas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrību vai privātpersonu kā daļu no jaunā atbilstīgo aizdevumu portfeļa.
L55	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)			15 %	50 %	2. CET.	2025	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 50 % no ANM investīcijām izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība ir uzņēmusies atbilstošas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrību vai privātpersonu kā daļu no jaunā atbilstīgo aizdevumu portfeļa.
L56	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (III)			50 %	75 %	4. CET.	2025	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 75 % no ANM investīcijām izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība ir uzņēmusies atbilstošas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrību vai privātpersonu kā daļu no jaunā atbilstīgo aizdevumu portfeļa.
L57	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (IV)			75 %	100 %	3. CET.	2026	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai 100 % ANM investīciju izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība ir uzņēmusies atbilstošas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrību vai privātpersonu kā daļu no jaunā atbilstīgo aizdevumu portfeļa.
L58	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (I)			0	50 %	4. CET.	2024	EIB grupa ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 50 % no ANM investīcijām izmantotu tiešajā publiskajā līnijā (ņemot vērā pārvaldības maksas). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.
L59	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (II)			50 %	100 %	2. CET.	2025	EIB grupa ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai 100 % ANM investīciju izmantotu tiešā publiskajā līnijā (ņemot vērā pārvaldības maksas). EIBgrupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.
L60	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — ieguldījums klimata jomā					3. CET.	2026	Vismaz 50 % no tiešās publiskās līnijas un citu līniju finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L61	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Projektu pabeigšana, ko veic publiskas struktūras					3. CET.	2026	Projektu pabeigšana, ko veic publiskās struktūras, kuru izdevumi ir vismaz EUR 3150000000 (ieskaitot pārvaldības maksas) tiešajā publiskajā līnijā.
L62	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — Ekonomikas un digitālās pārkārtošanās ministrija ir pabeigusi investīcijas	Apliecinājums par līdzekļu izmaksāšanu fondā				3. CET.	2026	Spānija pārskaita EUR 19500000000 EIB grupai attiecībā uz Mehānismu.

N. 14. KOMPONENTS: Tūrisms

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas:

-Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Spānijas tūrisma nozare saskaras ar ļoti delikātu situāciju, un ir steidzami jārīkojas, lai palielinātu tās ilgtspēju un konkurētspēju.

-Kanāriju salām un Baleāru salām, kas ir Spānijas tūrisma nozares dzinējspēki, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai mazinātu ārējo ietekmi un to lielo atkarību no brīvdienu aktivitātēm.

-Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu par tūrisma konkurētspēju Spānija ierindojas 27. vietā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Turklāt tās publiskie un privātie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir salīdzinoši nelieli. Turklāt daudzos ziņojumos norādīts, ka ceļojumu nozare ir nozare ar vislielāko potenciālu gūt labumu no mākslīgā intelekta (128 % darbības pievienotās vērtības pieaugums, izmantojot MI lietojumu).

Šā komponenta mērķis ir pārveidot un modernizēt Spānijas tūrisma nozari, palielinot tās konkurētspēju un noturību.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē un pētniecības un inovācijas atbalsta politikas efektivitātes uzlabošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), nodarbinātības atbalstīšanu ar pasākumiem darbvietu un prasmju attīstīšanai un piekļuves digitālajām mācībām uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), publisko un privāto investīciju veicināšanu un zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un koordinācijas uzlabošanu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma Nr. 1 (C14.R1) — Karaļa dekrēts, ar ko īsteno Valsts finanšu fondu tūrisma konkurētspējai (FOCIT)

Reformas mērķis ir uzlabot tūrisma nozares konkurētspēju, veicinot inovāciju un atbalstot energoefektivitāti un aprites ekonomiku.

Ar reformu groza spēkā esošos tiesību aktus, kas reglamentē Valsts finanšu fonda tūrisma konkurētspējai mērķus, būtību, darbības un atbilstīgos projektus.

Grozītais tiesību akts ļauj tūrisma konkurētspējas valsts finanšu fondam finansēt tūrisma uzņēmumus, lai uzlabotu energoefektivitāti, samazinātu resursu patēriņu un atkritumu rašanos, kā arī palielinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Energoefektivitātes un aprites ekonomikas jomā fonds finansē inovācijas projektus.

Finansēšanas instruments var izmantot finansējuma apvienošanas shēmas, apvienojot aizdevumus ar citiem atbalsta veidiem. Instrumentu finansē no valsts budžeta.

Reforma ietver arī šādus īpašus pasākumus:

·tūrisma nozares veicināšanasplāns, kurā aprakstīti pasākumi tūrisma nozares veicināšanai un noteikts satvars ar tūrismu saistīto pasākumu īstenošanai.

·tīmekļa vietnes izveide, kurā apkopoti dati no dažādiem tūrisma statistikas avotiem, tostarp no publiskām un privātām struktūrām, piemēram, INE, Turespaña, Spānijas Bankas, AENA un RENFE.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C14.I1) — Tūrisma modeļa pārveide ilgtspējas virzienā

Investīcijas mērķis ir stiprināt tūrisma vidisko, sociālekonomisko un teritoriālo ilgtspēju, un tā ir vērsta uz tūrisma galamērķiem, sociālajiem partneriem un nozares privātajiem dalībniekiem.

Ieguldījumu veido četri apakšpasākumi:

1.Spānijas ilgtspējīga tūrisma stratēģijas sagatavošana 2030. gadam, kas veidos valsts tūrisma programmu nozares problēmu risināšanai vidējā termiņā un ilgtermiņā, veicinot trīs ilgtspējas pīlārus: sociālekonomiskie, vides un teritoriālie aspekti;

2.Tūrisma ilgtspējas plāni galamērķos: Šos apakšpasākumus īsteno šādā secībā:

a.Tūrisma ilgtspējas stratēģijas sagatavošana galamērķī, kas nodrošinās pamatu tūrisma administrācijas darbību strukturēšanai, plānošanai, izstrādei un novērtēšanai, lai pārveidotu galamērķus, saskaņā ar ilgtspējīgiem kritērijiem un saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

b.Galamērķa tūrisma ilgtspējas plāna programmas sagatavošana. Šajā programmā paredz autonomo kopienu un vietējo pašvaldību līdzdalības nosacījumus, piemērošanas jomu, minimālās ieguldījumu robežvērtības, priekšlikumu iesniegšanas procedūru un to apstiprināšanas, īstenošanas un pamatojuma noteikumus.

c.Teritoriālo plānu tūrisma ilgtspējai galamērķos sagatavošana un īstenošana. Tos izstrādā, izmantojot līdzdalības un sadarbības procesu starp trim kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm un dažādiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem galamērķa tūrisma ekosistēmā. Tās ļauj katrai teritorijai un galamērķim risināt tūrisma ilgtspējas problēmas, īstenojot savas tūrisma plānošanas pilnvaras un saskaņā ar Spānijas valdības apstiprināto tūrisma ilgtspējas stratēģiju galamērķim. Šie plāni ietver darbības šādās jomās:

I.Zaļā pārkārtošanās, tostarp darbības saskaņā ar šo investīciju attiecībā uz vides atjaunošanu, publiskās izmantošanas pārvaldību aizsargājamās dabas teritorijās, tūrisma sertifikācijas sistēmu īstenošanu, aprites ekonomikas pasākumu īstenošanu sabiedriskajos pakalpojumos un ritināmu/sausināmu lauku ceļu būvniecību.

II.Energoefektivitāte, tostarp darbības saskaņā ar šo investīciju, lai samazinātu CO2 emisijas ēkās, publiskajā infrastruktūrā un pakalpojumos, mazinātu klimata pārmaiņas, ieviestu vides tehnoloģijas, dekarbonizētu un veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti vai uzlabotu pilsētvidi.

III.Digitālā pārveide, tostarp darbības saskaņā ar šo investīciju nolūkā digitalizēt pakalpojumus tūristiem galamērķos, attīstīt galamērķa digitālo pēdu vai tirgus izpēti un tūrisma pieprasījuma pārvaldību.

IV.Konkurētspējas pārveide, tostarp darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru mērķis ir paplašināt pieejamību visā galamērķī, uzlabot vietējo publisko tūrisma infrastruktūru vai veicināt darbvietu radīšanu, izstrādājot jaunus tūrisma produktus, piemēram, kultūras, dabas, gastronomijas vai tradicionālās amatniecības un rūpniecības produktus.

3.Sociālās ilgtspējas plāns tūrisma nozarei.

4.Esošās Spānijas tūrisma galamērķu tūrisma kvalitātes sistēmas (SICTED) pārveide par visaptverošu tūrisma ilgtspējas sistēmu tūrisma galamērķiem. Tas ietver jauna procesa un norādījumu izstrādi, esošās IT platformas modernizāciju, jaunu tūrisma ilgtspējas aģentu apmācību un datu apkopošanas mehānisma izstrādi, lai analizētu un uzraudzītu tūristu mājokļu tirgu visā Spānijā.

Darbības saskaņā ar šo investīciju notiek laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam, izmaksājot vietējām pašvaldībām laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un īstenojot līdz 2026. gadam. Projektus, kuru mērķis ir veicināt tūrisma galamērķu ilgtspēju saskaņā ar šo investīciju, pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 153 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 154 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 155 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 156 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus nodrošina, ka var atbalstīt tikai tādas darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 359 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 miljoni EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % apmērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo ieguldījuma likmi var sasniegt, izmantojot visas intervences jomas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C14.I2) — Digitalizācijas un izlūkošanas programma galamērķiem un tūrisma nozarei

Saskaņā ar šo ieguldījumu veikto darbību mērķis ir izstrādāt viedu galamērķa platformu, lai tūristiem darītu pieejamus sadarbspējīgus publiskos un privātos pakalpojumus. To papildina tūrisma izlūkošanas sistēmas izstrāde un iniciatīvu kopums, lai atbalstītu Spānijas viedo galamērķu tīklu. Darbības saskaņā ar šo investīciju atbalsta arī digitālos risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts un citas pamattehnoloģijas tūrisma nozares uzņēmumos, kā arī nodrošina finansējumu rūpniecisko datu telpu attīstībai un digitālās inovācijas veicināšanai tūrisma nozarē.

Darbības saskaņā ar šo investīciju notiek, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu un tiešās investīcijas. Finansējumu no investīciju projektiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu un citām pamattehnoloģijām, ir saņēmuši vismaz 1000 uzņēmumu vai kopu, un līdz 2025. gada 30. jūnijam sāk vieda galamērķa platformu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C14.I3) — Tūrisma noturības stratēģijas piekrastes teritorijām

Ieguldījums ir vērsts uz Baleāru salām, Kanāriju salām, Seūtu un Melilju, lai risinātu īpašās problēmas, ar kurām tūrisma nozare saskaras šajās teritorijās. Pasākumi uzlabo šo teritoriju konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos, un tie ietver:

-publiskā infrastruktūra, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrisko vietu uzlabošanai, lai veicinātu tūrismu, vides apsaimniekošanu un atkritumu apstrādi, kā arī novecojušas tūrisma infrastruktūras pārkvalificēšanai;

-sabiedrisko pakalpojumu stiprināšana īpašās tūrisma ietekmes zonās: administratīvie, drošības un veselības aprūpes pakalpojumi;

-apmācība, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu apmācībai saistībā ar tūrisma nozari;

-alternatīvu tūrisma produktu izstrāde un tūrisma piedāvājuma modernizācija;

-stimuli, lai veicinātu savienojamību ar teritorijām un lai tūrisma uzņēmumi varētu darboties ārpus karstās sezonas;

-veicināt valstu un starptautiskās ārzonu teritorijas kā tūrisma galamērķus, kam ir vēsturiska kultūras nozīme; un

-sezonāli koriģēti stratēģiskie veicināšanas pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot tiešsaistes tirgvedības stratēģijām, valodas pieejamībai, proaktīvai multivides rīku kapacitātei un institucionālo klientu attiecību pārvaldībai (CRM).

Līdz 2025. gada decembrim investīcijas piekrastes reģionos būtu guvušas labumu vismaz 400 ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C14.I4) — Īpašas darbības konkurētspējas jomā

Investīcija ietver pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot tūrisma nozares konkurētspēju. Konkrētas darbības, kas jāatbalsta saskaņā ar šo investīciju, ietver:

-tūrisma produktu izstrāde saskaņā ar Ilgtspējīga tūrisma produktu attīstības stratēģiju un cita starpā aptverot šādas indikatīvās kategorijas: gastronomiskais tūrisms, kultūrtūrisms, pilsētu tūrisms, ekotūrisms, uzņēmējdarbības tūrisms, sporta tūrisms, piemēram, riteņbraukšana, kultūras mantojums un reliģiskais tūrisms;

-projekti, kuru mērķis ir samazināt tūrisma uzņēmumu atkritumu vai enerģijas patēriņu gadā. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, īpašie pasākumi ietver sensoru uzstādīšanu enerģijas patēriņa monitoringam un optimizēšanai, energovadības sistēmu (piemēram, ISO 500001 sertificētu sistēmu) izmantošanas veicināšanu, siltumefektīvu materiālu izmantošanu, energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanu un ārējo elementu, piemēram, toņu vai dārzu, izmantošanu. Īpašie pasākumi atkritumu samazināšanai ietver plānus atkritumu segregācijai to rašanās vietā un darbības, lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Citi pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas un apmācību par energoefektivitātes un atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, kas paredzēti tūrisma objektu personālam, un vietējo preču ražošanas un iegādes veicināšanu;

-vēsturisko tūrisma mantojuma objektu atjaunošana un atjaunošana, tostarp i) oglekļa pēdas samazināšana un kompensēšana, izstrādājot rīcības plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ii) objektu ekorehabilitācija, iii) energoefektivitātes uzlabošana, aizstājot dīzeļdegvielas vai degvielas katlus ar dabasgāzes katliem, iv) pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, v) uzlabojumi pelēkā ūdens attīrīšanas sistēmās, vi) atkritumu apsaimniekošanas sistēmu modernizācija, vii) telpu atjaunošana un izmantošana ar viedām tehnoloģijām, pasākumi objektu pieejamības uzlabošanai un viii) pasākumi enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanai; un

-tirdzniecības zonu uzlabošana vietējās teritorijās, kurās ir liels tūristu pieplūdums, tostarp darbības saistībā ar šo ieguldījumu jaunās tehnoloģijās; tehnoloģisko risinājumu ieviešana energoefektivitātes uzlabošanai; ekoloģiski efektīvi procesi un atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana; personāla mācības; integrētu digitālo parakstu, kas pielāgots ārvalstu apmeklētājiem; un sabiedrisko vietu pielāgošana, lai uzlabotu pieejamību un mobilitāti.

Līdz 2024. gada 31. decembrim pabeidz vismaz 60 projektus komerciālās teritorijās, kas atrodas vietējos apgabalos ar lielu tūristu pieplūdumu. Līdz 2025. gada 30. jūnijam ir pieejami vismaz 45 jauni tūrisma produkti. Līdz 2026. gada 30. jūnijam īstenoto investīciju rezultātā: I) vismaz 3400 tūrisma uzņēmumi ir pabeiguši projektus, lai samazinātu ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu, un ii) jāpabeidz vismaz 50 projekti, kas vērsti uz vēsturiskajiem tūrisma mantojuma objektiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

N.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

214

C14.R1

M

Tūrisma nozares veicināšanas plāns

Publikāciju tīmekļa vietne

2. CET.

2020

Plānā apraksta tūrisma nozares stimulēšanas pasākumus un nosaka satvaru ar tūrismu saistīto pasākumu īstenošanai.

215

C14.R1

M

Tīmekļa vietnes “DATAESTUR” atklāšana, vācot datus par tūrismu

Saite uz Dataestur tīmekļa vietni

4. CET.

2020

Tīmekļa vietnē vāc datus par tūrismu Spānijā no dažādiem tūrisma statistikas avotiem, tostarp tādām publiskām un privātām struktūrām kā INE, Turespaña, Spānijas Banka, AENA vai RENFE, un tā darbojas.

216

C14.R1

M

Karaļa dekrēta, ar ko īsteno Valsts finanšu fondu tūrisma konkurētspējai, stāšanās spēkā

Karaļa dekrēta noteikums par likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2021

Karaļa dekrēts, ar ko īsteno Valsts finanšu fondu tūrisma konkurētspējai, uzlabos piekļuvi publiskajam finansējumam uzņēmumiem aprites ekonomikas un energoefektivitātes jomā.

217

C14.I1

T

Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī

—

EUR (miljoni)

0

561

4. CET.

2021

Publikācija Oficiālajā Vēstnesī par atbalstu vietējām pašvaldībām, lai īstenotu “Teritoriālos plānus tūrisma ilgtspējai galamērķī” par vismaz 561 000 000 EUR, un 35 % līdzekļu atvēlēti pasākumiem, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektromobilitāti galamērķos. Atlases kritēriji nodrošinās atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka no pasākumam piešķirtā galīgā kopējā budžeta vismaz 359 000 000 EUR no pasākuma veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % apmērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo ieguldījuma likmi var sasniegt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā noteiktajām intervences jomām.

218

C14.I1

T

Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī

—

EUR (miljoni)

561

1 173

4. CET.

2022

“Teritoriālo plānu tūrisma ilgtspējībai galamērķī” īstenošanas atbalsta piešķiršana vietējām pašvaldībām vismaz 1 173 000 000 EUR apmērā (pamatscenārijs: 2021. gada 31. decembris) un 35 % līdzekļu ir paredzēti pasākumiem, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektromobilitāti galamērķos. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka no pasākumam piešķirtā galīgā kopējā budžeta vismaz 359 000 000 EUR no pasākuma veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % apmērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo ieguldījuma likmi var sasniegt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā noteiktajām intervences jomām.

219

C14.I1

T

Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī

—

EUR (miljoni)

1 173

1 788,6

2. CET.

2023

“Teritoriālo plānu tūrisma ilgtspējībai galamērķa vietā”īstenošanas atbalsta piešķiršana vietējām pašvaldībām par vismaz EUR 1788600000 (pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembris) un 35 % līdzekļu ir paredzēti pasākumiem, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektronisko mobilitāti galamērķos. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka no pasākumam piešķirtā galīgā kopējā budžeta vismaz 359 000 000 EUR no pasākuma veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % apmērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo ieguldījuma likmi var sasniegt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā noteiktajām intervences jomām.

220

C14.I1

M

To plānu pabeigšana, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī

Uzraudzības komisijas ziņojums, kurā apstiprināts progresa slieksnis

4. CET.

2024

Uzraudzības komisija nodrošina, ka visi piešķirtie galamērķi atbilst vismaz šādai procentuālajai daļai no katra tūrisma ilgtspējas plāna izpildes līmeņa:
— 50 % pabeigšana galamērķiem, kas piešķirti 2021. gadā.
— 30 % pabeigšana galamērķiem, kas piešķirti 2022. gadā.
— 15 % pabeigšana galamērķiem, kas piešķirti 2023. gadā.

221

C14.I1

M

Tūrisma galamērķu ilgtspējas veicināšanas projektu pabeigšana

Atestāts par absolvēšanu

2. CET.

2026

Visu to projektu pabeigšana, kas iekļauti “Teritoriālajos plānos tūrisma ilgtspējai galamērķī” un kas piešķirti saskaņā ar 217., 218. un 219. mērķrādītāju, 35 % finansējuma piešķirot pasākumiem, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektromobilitāti galamērķos, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

222

C14.I2

M

Tūrisma nozares vieda galamērķa platformas izveide.

Saite uz platformu

2. CET.

2025

Pilnībā funkcionējošas viedo galamērķu platformas īstenošana un uzsākšana. Platforma nodrošina, ka tūristiem ir pieejami sadarbspējīgi publiskie un privātie pakalpojumi.

223

C14.I2

T

Saņēmēji inovatīviem uz tehnoloģijām balstītiem projektiem, kas saistīti ar MI un citām pamattehnoloģijām

—

Skaits

0

1 000

2. CET.

2025

Vismaz 1000 atbalsta saņēmēju (uzņēmumu vai klasteru) ir pabeiguši inovatīvus uz tehnoloģijām balstītus projektus tūrisma nozarē saistībā ar mākslīgo intelektu un citām pamattehnoloģijām, piemēram, lietu internetu, 5G, lielajiem datiem, kiberdrošību, mobilajām lietotnēm.

224

C14.I3

T

Atbalsta saņēmēji piekrastes reģionos, kas ir pabeiguši projektus, lai uzlabotu savu konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos

—

Skaits

0

400

4. CET.

2025

Vismaz 400 atbalsta saņēmēji ārpus piekrastes reģionos (Baleāru salās, Kanāriju salās, Seūtā un Meliljā) ir pabeiguši projektus, lai uzlabotu savu konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos.

225

C14.I4

T

Projekti, kas vērsti uz komerciālām teritorijām, kuras atrodas vietējās teritorijās ar lielu tūrisma pieplūdumu

Skaits

0

60

4. CET.

2024

Saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā, ir pabeigti vismaz 60 projekti, kas vērsti uz komerciālām teritorijām, kuras atrodas vietējos apgabalos ar lielu tūristu pieplūdumu.

226

C14.I4

T

Tūrisma produkti, kas piegādāti saskaņā ar Tūrisma stratēģiju

—

Skaits

0

45

2. CET.

2025

Vismaz 45 jauni tūrisma produkti, kas piegādāti saskaņā ar Ilgtspējīga tūrisma produktu attīstības stratēģiju, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

227

C14.I4

T

Tūrisma uzņēmumi, kas samazina ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu

—

Skaits

0

3 400

2. CET.

2026

Vismaz 3400 tūrisma uzņēmumi ir pabeiguši projektus, kuru mērķis ir samazināt ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

228

C14.I4

T

Vēsturiskā mantojuma objektu atjaunošanas projekti ar pašreizējo vai turpmāko tūrisma izmantojumu

—

Skaits

0

50

2. CET.

2026

Vismaz 50 vēsturiskā mantojuma objektu reģenerācijas darbības ir pabeigtas saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

O. KOMPONENTS NR. 15: Digitālā savienojamība

Digitālā savienojamība ir būtisks faktors saimnieciskās darbības attīstībā, produktivitātes palielināšanā, inovācijas veicināšanā un teritoriālajā un sociālajā kohēzijā. Piekļuve digitālajiem tīkliem kļūst arvien nepieciešamāka, lai varētu piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem, attīstīt saimniecisko darbību un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina savienojamības problēmas, nodrošinot īpaši ātrdarbīgu fiksēto tīklu pārklājumu ar vairāk nekā 100 Mb/s un 5G pārklājumu Spānijā un jo īpaši lauku apvidos un galvenajos pārrobežu transporta koridoros. No kiberdrošības viedokļa galvenais komponentā risināmais uzdevums ir izveidot uzticamu un drošu vidi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai veicinātu digitalizācijas un hipersavienojamības procesu, kas saistīts ar 5G ieviešanu un pakalpojumiem, kas tiks nodrošināti ar šo tehnoloģiju, piemēram, lietu interneta (IoT) lietojumprogrammām.

Šā komponenta mērķi ir saskaņot telesakaru nozari ar Eiropas digitālās stratēģijas prasībām un stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, novēršot digitālo plaisu un palielinot piekļuvi īpaši ātram pārklājumam visā valstu teritorijā. Komponents atbalsta 5G tehnoloģijas paātrinātu ieviešanu: 1) darīt pieejamus nepieciešamos spektra resursus 5G prioritārajās joslās; 2) izstrādāt uzticamu un drošu izvēršanas vidi un 3) veicināt 5G tehnoloģiju lietojumu izstrādi. Tās mērķis ir arī atbalstīt ilgtspējīgu kiberdrošības kultūru iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju ekonomikas politikas koncentrēšanu uz inovācijas veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un uz agrāku laiku īstenotu publisko investīciju projektu īstenošanu un investīciju koncentrēšanu uz digitālo pārkārtošanos (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 3 2020, 1 2022, 1 2023).

O.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C15.R1) — Telekomunikāciju tiesiskā regulējuma reforma: Vispārējie tiesību akti, reglamentējošie instrumenti un īstenošanas instrumenti

Pasākuma mērķis ir transponēt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa Direktīvu 2018/1972, izstrādāt paraugpraksi lieljaudas un 5G fiksēto un mobilo tīklu izvēršanai un izstrādāt nepieciešamās darbības, lai valsts satvarā īstenotu rīkkopu, kas izriet no Eiropas Komisijas Ieteikuma par savienojamību C(2020) 6270.

Rīkkopu, kas izriet no Eiropas Komisijas Ieteikuma par savienojamību C(2020) 6270 īstenošanas, iekļauj Spānijas tiesiskajā regulējumā vispārējo telesakaru tiesību aktu ietvaros tajos elementos, kuriem nepieciešams likuma statuss.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C15.R2) — ceļvedis 5G: Spektra pārvaldība un piešķiršana, izvēršanas sloga samazināšana, Kiberdrošības akts 5G un atbalsts vietējām pašvaldībām

Pasākuma mērķi ir šādi: 1) jāpabeidz “otrā digitālā dividende” un izsoles procedūra 700 MHz frekvenču joslai un 26 GHz frekvenču joslai; 2) uz laiku samazināt spektra nodokļus telesakaru operatoriem 2022. un 2023. gadā, lai paātrinātu 5G izvēršanu; 3) iekļaut ES rīkkopu 5G kiberdrošībai valsts tiesību aktu kopumā; un 4) izplatīt vietējām valsts pārvaldes iestādēm labu praksi telekomunikāciju un pilsētplānošanas jomā.

Attiecībā uz īstenošanu ir noteikti šādi posmi:

-“Otrās digitālās dividendes” pabeigšana

-Stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai

-700 MHz joslas izsole

-Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par 26 GHz joslu

-Spektra nodokļa pagaidu samazinājums

-Kiberdrošības akts 5G

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C15.I1) — Teritoriālās kohēzijas veicināšana, izvēršot tīklus: Īpaši ātra platjoslas tīkla paplašināšana

Pasākuma mērķi ir šādi: 1) jāpadziļina īpaši ātrdarbīgu platjoslas piekļuves tīklu pārklājums teritorijās, kurās tā nav, lai sasniegtu 100 % iedzīvotāju; un 2) veikt īpašas darbības, lai paplašinātu pārklājumu vēsturiskajos pilsētu centros ar baltās zonas statusu.

Investīcija ietver īpaši ātras platjoslas savienojamības (virs 100 Mb/s) nodrošināšanu tiem apgabaliem, galvenokārt lauku apvidiem un vēsturiskas vērtības apgabaliem, kuriem pašlaik nav šādas savienojamības. Sīki izstrādātu izpildes plānu pieņem līdz 2021. gada beigām, un 100 % budžeta piešķir līdz 2023. gada beigām. Plānā arī nosaka galīgos mērķus (attiecībā uz papildu pārklājumu vienībās), kas jāsasniedz, un nodrošina tehnoloģisko neitralitāti un tirgus konkurences mehānismu uzturēšanu un visu operatoru piekļuvi izvērstajai infrastruktūrai. Šādā plānā nosaka intervences teritorijas. Īstenošanas plānā izklāsta arī nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus, tostarp tos, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Mērķis ir nodrošināt simetrisku ātrumu 300 Mb/s, ko baltajos un pelēkajos apgabalos var uzlabot līdz 1 Gb/s simetriskam (gigabits sekundē).

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija (C15.I2) Infrastruktūras stiprināšana references centros, sociālekonomiskie virzītājspēki un nozaru digitalizācijas projekti

Pasākuma mērķi ir šādi: 1) uzlabot tādu centru savienojamību un aprīkojumu, kas nodrošina piekļuvi pamata aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, slimnīcām, veselības centriem, izglītības un apmācības centriem; un 2) nodrošināt ultrasavienojamību galvenajos sociālekonomiskajos dzinējspēkos valstī un apgabalos, kuros ir liels pieprasījums pēc jaudas (tehnoloģiskās salas).

Investīcija ietver 1 gigabitu savienojamības paplašināšanu, aptverot galvenos sociālās un saimnieciskās darbības centrus visā valstī. Izvēlētie objekti ietver rūpnieciskus objektus, datu centrus, agrorūpniecības objektus, pētniecības centrus, transporta mezglus, loģistikas mezglus vai uzņēmumus ar augstu datu intensitāti, kā arī veselības aprūpes centrus, piemēram, slimnīcas, mācību centrus un veselības centrus.

Īpašas darbības ietver: a) projekti savienojamības stiprināšanai kontaktpunktos un sabiedriskajos pakalpojumos; b) projekti 1 gigabitu savienojamības jomā un atbalsts galvenajām nozarēm, tostarp inovatīvi nozaru digitalizācijas projekti (veselība, lauksaimniecības pārtika, mobilitāte, tūrisms, rūpniecība, tirdzniecība u. c.) un savienojamības projekti rūpniecības un uzņēmējdarbības īpašumiem baltajās/pelēkajās teritorijās.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija (C15.I3) — Savienojamības vaučeri MVU un neaizsargātām grupām

Investīcija sastāv no tā, ka tiek nodrošināta:

-Vaučeri MVU, lai finansētu ieguldījumus savienojamībā (tostarp vismaz 100 Mb/s pamata savienojamību un pakalpojumus ar pievienoto vērtību, piemēram, VPN un kiberdrošību); un

-Vaučeri neaizsargātām personām vai ģimenēm, lai finansētu platjoslas savienojumu paketes ar vispiemērotāko tehnoloģiju.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C15.I4) — Infrastruktūras atjaunošana un ilgtspēja

Investīcija ietver esošā ēku fonda daļas aprīkošanu ar infrastruktūru, lai veicinātu ļoti augstas veiktspējas tīklu optimālu izvēršanu piekļuves pēdējā kilometrā. Paredzams, ka šī investīcija ne tikai ilgtspējīgi koordinēs un optimizēs nākamās paaudzes piekļuves tīklu izvēršanu, bet arī optimizēs izvērsto tīklu enerģijas patēriņu. Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C15.I5) — Pārrobežu digitālās infrastruktūras izvēršana

Ieguldījumu veido trīs projekti.

1) Pārrobežu digitālās infrastruktūras savienojamības uzlabošana: Tas nozīmētu Spānijas uzņēmumu dalību uzņēmumu konsorcijos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI 2 Digital) un jaunās VGAR datu infrastruktūras starpsavienojumu un zemūdens kabeļu projektos.

2) dalība digitālās infrastruktūras projektos: kandidātprojekti būtu saistīti ar jaunās paaudzes mākoņdatošanu un perifērijas infrastruktūru un pakalpojumiem; un progresīvo procesoru un pusvadītājiem.

3) citi pārrobežu digitālās infrastruktūras pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, tostarp investīcijas drošā satelītsakaru sistēmā un kvantu sakaru spēju attīstībā.

Sīki izstrādātu īstenojamu plānu par šīm investīcijām iesniedz līdz 2022. gada 31. decembrim, lai skaidri definētu atlasītos projektus.

Plānā izklāsta tehniskos kritērijus (projektu un saņēmēju galvenās iezīmes) un nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu valsts atbalsta kontroli. Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C15.I6) — 5G izvēršana: tīkli, tehnoloģiskās pārmaiņas un inovācija

Ieguldījumu veido četri dažādi apakšprojekti:

1) tiek veicināta un paātrināta 5G ieviešana galvenajos transporta koridoros (autoceļi un dzelzceļi), gan valstu (sekundārie koridori noteiktās jomās), gan pārrobežu (primārie koridori). Šī iniciatīva ir saskaņota ar Eiropas Komisijas noteiktajiem 5G koridoriem, un tā veicinās koridorus starp Spāniju un Portugāli un Spāniju un Franciju kopumā vismaz 4000 vietās, ieskaitot atvilces maršrutēšanas savienojumus. Šis pasākums attiecas uz sekundārajiem maršrutiem, uz kuriem neattiecas spektra konkursos noteiktās saistības.

2) 5G ieviešana konkrētās teritorijās, lai līdz 2025. gada 31. decembrim 5G preferenču joslās panāktu 75 % iedzīvotāju pārklājumu. Lai atvieglotu šo izvēršanu, veic arī darbības, lai palielinātu esošā tīkla jaudu, kas spēj reaģēt uz lielo pieprasījumu pēc joslas platuma un bāzes staciju blīvumu, kam nepieciešama 5G izvēršana (vismaz 7000 jaunas vai esošas vietas ar jaunu 5G aprīkojumu; un vismaz 4000 esošu objektu, kuru mērķis ir palielināt to atvilces maršrutēšanas tīkla jaudu). Šis pasākums nodrošina pārklājumu jomās, uz kurām neattiecas spektra konkursos noteiktās saistības.

3) 5G ieviešana galvenajās saimnieciskajās darbībās (rūpnieciskās ražošanas vidē stratēģiskos uzņēmumos noteiktās svarīgās un ļoti ietekmīgās ražošanas nozarēs) un pamatpakalpojumos (ražošanas vidē izglītības, aprūpes un sociālās un veselības jomās). Ir gaidāmi vismaz 43 savienojamības projekti.

4) Atbalsts ar 5G un 6G saistītai pētniecībai un izstrādei inovācijas ekosistēmām (vismaz 200 projekti) un 5G kiberdrošības ekosistēmām (centra izveide, kas spēj uzņemt aptuveni 300 inženierus, 5G kiberdrošībai, izņemot ar būvniecību/renovāciju saistītās izmaksas).

Attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem projektiem līdz 2022. gada 30. jūnijam iesniedz detalizētu izpildes plānu, kura mērķis ir skaidri definēt atlasītos projektus un līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirt 100 % budžeta un līdz 2026. gada 30. jūnijam panākt projekta pabeigšanu.

Plānā iekļauj īstenošanas plānu 5G izvēršanai ar darbībām šādās jomās: 1) 5G koridori; 2) 5G piekļuves tīklu un mobilās atvilces maršrutēšanas izvēršana citās noteiktās teritorijās; 3) 5G izvēršanas projekti galveno saimniecisko darbību un pamatpakalpojumu savienojamībai un digitalizācijai; un 4) atbalsts inovatīviem lietojumiem 5G un 6G ekosistēmā. Plānā izklāsta arī tehniskos kritērijus (projektu galvenās iezīmes un attiecīgā gadījumā aptvertās jomas) un nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus, tostarp nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Plānā nosaka arī galīgos mērķrādītājus, kas jāsasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 7 (C15.I7) Kiberdrošība: Stiprināt iedzīvotāju, MVU un profesionāļu spējas; nozares ekosistēmas uzlabošana

Investīcija sastāv no vairākām darbībām, kuru mērķis ir attīstīt gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu kiberdrošības spējas un stiprināt Spānijas kiberdrošības ekosistēmu. Darbības ir saistītas ar trim asīm:

1) iedzīvotāju, MVU un profesionāļu kiberdrošības spēju stiprināšana. Nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, nepieciešamās prasmes, lai apzinātu riskus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju ikdienas izmantošanu. Programmas šajā jomā ietver izpratnes veicināšanas kampaņu, kas, domājams, uzrunās pēc iespējas vairāk cilvēku, izmantojot komunikācijas kampaņas, tuvuma pasākumus un īpašu resursu izstrādi šiem mērķiem. Tas ietver arī reaģēšanas mehānismu palielināšanu, izmantojot koordinētus reaģēšanas pakalpojumus un darbības, piemēram, kiberdrošības palīdzības līniju, kas palielina tā kapacitāti līdz 20000 zvaniem mēnesī.

2) kiberdrošības industriālās ekosistēmas veicināšana. Šī pasākuma daļa ietver konkrētas darbības attiecībā uz: valsts kiberdrošības industriju jaunu uzņēmumu izveidei, izaugsmei un attīstībai šajā nozarē; kiberdrošības pētniecība, izstrāde un inovācija, kas ļauj izstrādāt risinājumus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību; apmācīt un attīstīt talantus, lai apmierinātu neapmierināto pieprasījumu pēc nozares profesionāļiem. Turklāt tajā paredz izveidot demonstrējumu centru kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un izveidot jaunus kiberdrošības pakalpojumus, tostarp testēšanas laboratorijas un kiberdrošības uzbrukumu simulatorus, kā arī izstrādāt kiberdrošības marķējuma sertifikātus. 3) starptautiska kiberdrošības centra izveide, lai stimulētu nozari Eiropā, aktīvi piedaloties Eiropas kiberdrošības centru tīklā. Tas ietver Eiropas Kompetenču centra (ERCC) spoguļcentra izveidi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 8 (C15.I8) — PERTE mikroshēma: Zinātniskās un tehnoloģiskās ekosistēmas stiprināšana. Lielākas projektēšanas spējas

Šis pasākums ir daļa no PERTE mikroshēmas — stratēģiskas iniciatīvas, kuras mērķis ir attīstīt Spānijas mikroelektronikas un pusvadītāju nozares zinātniskās, projektēšanas un ražošanas spējas. Šī investīcija stiprina pusvadītāju nozares zinātnisko un tehnoloģisko ekosistēmu, galveno uzmanību pievēršot pētniecības, izstrādes un inovācijas attīstībai nozarē kopumā, tostarp tīrās telpas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, talantu radīšanai un piesaistīšanai vai konkrētu jomu, piemēram, integrētas fotonikas vai RISC-V, stiprināšanai.

Projekti, ko atbalsta saskaņā ar šo investīciju, vismaz daļēji sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās no šādām darbības jomām:

·Darbība. Pētniecības, izstrādes un inovācijas attīstība attiecībā uz progresīviem mikroprocesoriem un alternatīvām arhitektūrām.

·Darbība. Fotonikas P & A & I attīstība

·Darbība. Finansēšanas pozīcija LPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IPCEI ME-TC)

·Darbība. “Fablesss” uzņēmumu izveide progresīvu mikroprocesoru un alternatīvu arhitektūras projektēšanai.

·Darbība Nr. 5. Izmēģinājuma līniju izveide.

·Darbība Nr. 6. Izglītības, apmācības un apmācības tīkla izveide pusvadītāju jomā

·Darbība. Kuru izgatavošanas jauda ir mazāka par 5 nm

·Darbība Nr. 8. Kuru izgatavošanas jauda pārsniedz 5 nm

·Darbība Nr. 9. IKT ražošanas stimulu shēma

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

O.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

229

C15.R1

M

Telekomunikāciju likuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Ar Telekomunikāciju likumu transponē arī Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (EECC) Direktīvu 2018/1972. Tiesību aktā iekļauj arī ieteikumus par ES savienojamības rīkkopu, kam jābūt tiesību aktā saskaņā ar Spānijas tiesisko regulējumu. Papildus Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa Direktīvas 2018/1972 transponēšanai likumā iekļauj: I) noteikumi zemūdens kabeļu un IXP/datu centru inventarizācijai; II) kā arī vienkāršotu fiskālo shēmu vietējiem nodokļiem par tīkla izvēršanu; un iii) vienota kontaktpunkta izveidi, lai piemērotu licences un atļaujas, ko tīklu izvēršanai piešķīruši dažādi valdības līmeņi.

230

C15.R2

M

2025. gada Digitālās Spānijas plāns un stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai

Publikācija

4. CET.

2020

Spānijas 2025. gada plāna publicēšana un “5G tehnoloģijas veicināšanas stratēģijas” apstiprināšana Ministru padomē

231

C15.R2

M

Atbrīvot 700 MHz frekvenču joslu

Paziņojums Eiropas Komisijai

4. CET.

2020

700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanas procesa pabeigšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/899 (2017. gada 17. maijs) par 470–790 MHz joslas izmantošanu Savienībā

232

C15.R2

M

700 MHz spektra joslas piešķiršana

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2021

700 MHz frekvenču joslas piešķiršana izsoles rezultātā — publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

233

C15.R2

M

Tiesību akta par 5G spektra nodokļa samazināšanu stāšanās spēkā

Tiesību akta noteikums par stāšanos spēkā

4. CET.

2021

Tiesību akta pieņemšana par 5G spektra nodokļu samazināšanu, lai paātrinātu 5G izvēršanu, nosakot atbilstošu 5G ieviešanas paātrinājumu, ko sagaida no katra saņēmēja. Tiesību aktā nosaka projekta izvēršanai nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus.

234

C15.R2

M

26 GHz spektra joslas piešķiršana

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2022

Izsoles rezultātā publicēta 26 GHz spektra joslas piešķiršana Oficiālajā Vēstnesī

235

C15.R2

M

Likuma “Par 5G kiberdrošību” stāšanās spēkā

Likuma “Par 5G kiberdrošību” noteikums par stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Likums par 5G kiberdrošību ietver un īsteno ieteikumu par ES rīkkopu 5G kiberdrošībai.

Likumā ir vismaz šādas iezīmes:

Telekomunikāciju operatoru drošības riska novērtēšanas un pārvaldības pienākumi; Piegādes ķēdes dažādošanas pienākumi, lai izvairītos no tehnoloģiskās atkarības;

— Līdzekļi augsta riska un vidēja riska pārdevēju identificēšanai un

iespējamie to izmantošanas ierobežojumi.

236

C15.I1

M

Īpaši ātra platjoslas izvēršana: piešķiršanas

Projektu piešķiršana

4. CET.

2023

Visu līgumu un dotāciju piešķiršana (kopējais budžets EUR 752000000) un līdzekļu pārskaitīšana tādu darbību veikšanai, kuru mērķis ir nodrošināt īpaši ātru platjoslas savienojamību baltajās un pelēkajās zonās ar simetrisku ātrumu 300 Mb/s, ko var modernizēt līdz simetriskam 1 Gb/s, izņemot attālos lauku apvidos, kuros ir vajadzīgi īpaši projekti, kuros tiktu garantēti vismaz 100 Mb/s.

237

C15.I1

M

Īpaši ātra platjoslas izvēršana: Projekta pabeigšana

Piešķirto projektu pabeigšana

4. CET.

2025

Īpaši ātrdarbīgas platjoslas izvēršanas projektu pabeigšana saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti programmas piešķiršanā (#236. atskaites punkts).

238

C15.I2

T

Savienojamības uzlabošana galvenajos centros un nozarēs

—

Skaits

0

16 100

4. CET.

2024

Vienību skaits, kas modernizētas līdz 1 gigabitu savienojamības ātrumam:
— vismaz 9000 valsts centru un dienestu, piemēram, sabiedrības veselības centrus, izglītības un apmācības centrus un pētniecības un attīstības centrus;
— vismaz 1600 mazām rūpnieciskām un uzņēmējdarbības vietām;
— vismaz 5500 savienojumu tika nodrošināti digitalizācijas projektiem (veselība, lauksaimniecības pārtika, mobilitāte, tūrisms, rūpniecība, tirdzniecība utt.).

239

C15.I3

T

Savienojamības kuponi MVU un neaizsargātām grupām

—

Skaits

0

136 000

4. CET.

2024

Vismaz 125000 savienojamības vaučeru privātpersonām vai ģimenēm, kas identificētas kā “neaizsargātas” (lai iegādātos platjoslas pieslēguma paketi ar vispiemērotāko tehnoloģiju), un piešķirti vismaz 11000 savienojamības vaučeri MVU (vaučeri sastāv no diviem atšķirīgiem elementiem — savienojamība ar ātrumu 100 Mb/s un pievienotās vērtības pakalpojumu kopums, VPN, kiberdrošība).

240

C15.I4

T

Telekomunikāciju infrastruktūras pielāgošana ēkās

—

Skaits

0

7 700

4. CET.

2024

Pabeigti darbi vismaz 7700 ēkās, lai uzlabotu to kopīgo savienojamības tīkla infrastruktūru ļoti augstas veiktspējas tīklu līmenī.

241

C15.I5

M

Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: piešķiršanas

Projektu piešķiršanas oficiāla publikācija

2. CET.

2024

Visu līgumu un dotāciju piešķiršana projektiem (kopējais projektu uzaicinājuma budžets ir EUR 500000000) un līdzekļu pārvietojums, lai izpildītu darbības: a) zemūdens kabeļiem un mākoņdatošanas/datu infrastruktūras starpsavienojumiem; b) par jaunās paaudzes mākoņdatošanas un perifērijas infrastruktūras un pakalpojumu projektiem; C) par progresīva procesora un pusvadītāju projektiem; un d) par pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem kvantu sakaru un drošu satelītsakaru spēju stiprināšanai

242

C15.I5

M

Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: projekta pabeigšana

Piešķirto projektu pabeigšana

2. CET.

2026

Pabeigt projektus (piešķirti #241. atskaites punktā) attiecībā uz a) zemūdens kabeļiem un mākoņa/datu infrastruktūras starpsavienojumu; b) par jaunās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūras un pakalpojumu projektiem; C) par progresīva procesora un pusvadītāju projektiem; un d) par pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem kvantu sakaru un drošu satelītsakaru spēju stiprināšanai

243

C15.I6

M

5G tehnoloģijas ieviešana: piešķiršanas

Projektu piešķiršanas oficiāla publikācija

4. CET.

2024

Visu līgumu un dotāciju piešķiršana projektiem (kopējais projektu budžets ir EUR 1465000000) un līdzekļu pārskaitīšana darbību izpildei: a) 5G izvēršana galvenajos valsts (dažos apgabalos) un pārrobežu transporta koridoros (4000 vietas); b) 5G ieviešana konkrētās teritorijās ar mērķi līdz 2025. gadam panākt 75 % iedzīvotāju pārklājumu 5G priekšrocību joslās (vismaz 7000 jaunas vai esošas vietas ar jaunu 5G aprīkojumu; un vismaz 4000 esošu objektu ar darbībām to atvilces maršrutēšanas tīkla jaudas palielināšanai); C) 5G ieviešana galvenajās saimnieciskajās darbībās pamatpakalpojumos (43 savienojamības projekti); un d) atbalsts ar 5G un 6G saistītai pētniecībai un izstrādei inovācijas ekosistēmās (200 projekti) un 5G kiberdrošības ekosistēmām.

244

C15.I6

M

5G tehnoloģijas ieviešana: Projekta pabeigšana

Piešķirto projektu pabeigšana

2. CET.

2026

Projektu pabeigšana attiecībā uz a) 5G izvēršanu galvenajā valsts teritorijā (dažos apgabalos) un pārrobežu transporta koridoros (4000 vietas); b) 5G ieviešana konkrētās teritorijās ar mērķi līdz 2025. gadam panākt 75 % iedzīvotāju pārklājumu 5G preferenču joslās (vismaz 7000 jaunas vai esošas vietas ar jaunu 5G aprīkojumu un vismaz 4000 esošas vietas ar darbībām to atvilces maršrutēšanas tīkla jaudas palielināšanai); C) 5G ieviešana galvenajās saimnieciskajās darbībās pamatpakalpojumos (43 savienojamības projekti); un d) atbalsts ar 5G un 6G saistītai pētniecībai un izstrādei inovācijas ekosistēmās (200 projekti) un 5G kiberdrošības ekosistēmām. Projekti tiek pabeigti saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti programmas piešķiršanā (243. atskaites punkts).

245

C15.I7

M

Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.

Programmu publicēšana

4. CET.

2022

Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas un Globālās drošības inovācijas programmas uzsākšana un citas saistītas darbības (piešķirts budžets 311 000 000 EUR apmērā), kas darbojas galvenajos nozares aspektos, piemēram:
— veicināt valsts kiberdrošības nozari, lai radītu, attīstītu un attīstītu uzņēmumus šajā nozarē,
izstrādāt risinājumus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību kiberdrošības jomā,
apmācīt un attīstīt talantus, kas specializējušies kiberdrošības jomā,
Internacionalizācijas darbības kiberdrošības jomā
— demonstrējumu centra izveide kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveide
— kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrāde.

453

C15.I7

M

Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.

Programmu publicēšana

2. CET.

2023

Valsts kibernozares atbalsta programmas un Globālās drošības inovācijas programmas un citu saistītu darbību (piešķirts budžets 107 000 000 EUR apmērā papildus 311 000 000 EUR saskaņā ar 245. starpposma mērķrādītāju) turpinājums 245. pamatrādītājā par kopējo piešķīrumu 418 000 000 EUR apmērā), kas darbojas galvenajos nozares aspektos, piemēram:

— veicināt valsts kiberdrošības nozari, lai radītu, attīstītu un attīstītu uzņēmumus šajā nozarē;

izstrādāt risinājumus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību kiberdrošības jomā,

apmācīt un attīstīt talantus, kas specializējušies kiberdrošības jomā,

— internacionalizācijas darbības kiberdrošības jomā;

— demonstrējumu centra izveide kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveide

— kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrāde.

246

C15.I7

T

Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Resursi

—

Skaits

0

100

2. CET.

2023

Stiprināt un uzlabot kiberdrošības spējas, nodrošinot vismaz 100 resursu informētības un komunikācijas darbībām kiberdrošības jomā. Digitālās prasmes kiberdrošības jomā attīsta visos izglītības līmeņos, izstrādājot īpašus resursus, rīkus un materiālus. Turklāt tiek izveidots starptautisks kiberdrošības centrs, kas piedalās Eiropas kiberdrošības centru tīklā.

247

C15.I7

T

Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Kiberdrošības palīdzības līnija

Skaits

5 000

20 000

4. CET.

2022

Kiberdrošības spēju stiprināšana, uzlabojot Valsts kiberdrošības institūta (INCIBE) kiberdrošības palīdzības līniju, kurā mēnesī tiek apstrādāti vismaz 20000 zvanu. Šis palīdzības tālrunis arī atbalsta tādu materiālu izņemšanu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, tīmekļa resursiem (CSAM).

248

C15.I7

M

Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību projektu pabeigšana.

Paziņojums par investīciju projektu pabeigšanu

2. CET.

2026

Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmā un Globālajā drošības inovācijas programmā iekļauto projektu pabeigšana un citas saistītas darbības šādās jomās (piešķirtas 245. atskaites punktā):
— veicināt valsts kiberdrošības nozari, lai radītu, attīstītu un attīstītu uzņēmumus šajā nozarē,
izstrādāt risinājumus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību kiberdrošības jomā,
apmācīt un attīstīt talantus kiberdrošības jomā,
Internacionalizācijas darbības kiberdrošības jomā
— demonstrējumu centra izveide kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveide
— kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrāde

454

C15.I8

M

PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju stiprināšana, projektēšana un inovatīva ražošana: piešķiršanas

Projektu piešķiršanas oficiāla publikācija

2. CET.

2025

Vismaz 540 900 000 EUR piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem mikroelektronikas un pusvadītāju jomā, tostarp baltās telpas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, talantu projektēšanai, ražošanai un piesaistīšanai vai inovatīvai ražošanai.

455

C15.I8

T

PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju stiprināšana, projektēšana un inovatīva ražošana: izmaksa.

EUR (miljoni)

0

486,81

2. CET.

2026

Vismaz 486 810 000 EUR izmaksa pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem mikroelektronikas un pusvadītāju jomā, tostarp baltās telpas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, talantu projektēšanai, ražošanai un piesaistīšanai vai inovatīvai ražošanai.

456

C15.I8

T

PERTE MIKROSHĒMA. Priekšsēdētāji un mikroelektronikas talanti

Skaits

0

13

2. CET.

2026

Vismaz 13 universitāšu profesoru izveide un finansēšana uz 3 gadiem, ko finansē ANM, galveno uzmanību pievēršot mikroelektronikai, lai palielinātu talantus Spānijā saistībā ar pusvadītāju projektēšanu un ražošanu.

O.3. Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 9 (C15.I9) — CHIP finansēšanas mehānisms

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām mehānismā — CHIP finansēšanas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas pusvadītāju nozarē, tostarp liela mēroga ražotnēs. Minētais mehānisms darbojas, nodrošinot aizdevumus, pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus (vai to kombināciju) privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 10 750 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Española para la Transformación Tecnológica (SETT) kā īstenošanas partneris. Fondā iekļauj šādas produktu pozīcijas:

·Tiešā līnija: Tiešie ieguldījumi uzņēmumos, kas izmanto parastos aizdevumus, līdzdalības aizdevumus un līdzdalību pagaidu un mazākuma kapitālā. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Līdzieguldījums “Atvērtās ES fabrikās” un “Integrētās ražotnēs”: Lai atbalstītu pusvadītāju ražošanas nozari Spānijā, fonds var sniegt atbalstu apvienotiem finanšu instrumentiem, izmantojot aizdevumus, pašu kapitālu un kvazikapitālu (vai to maisījumu), kas koordinācijā ar publiskā atbalsta programmām integrē privāto un publisko kapitālu, ievērojot turpmāk izklāstītās pārvaldības prasības.

Lai īstenotu ieguldījumu Mehānismā, Spānija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu vai arī Spānija apstiprina attiecīgo juridisko instrumentu un saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasībā ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši investīcijās jaunās iekārtās, izmanto labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, maksājumu struktūra īstenošanas partnerim un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas noteikumos, ar kuriem izveido Mehānismu, pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SETT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma vai regulas un saistīto dokumentu, ar ko izveido Mehānismu, un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktām digitālajām investīcijām: vismaz 10 750 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu. 161

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

O.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un atmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

L63

C15.I9

M

Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Finansēšanas mehānisma oficiāla apstiprināšana

Īstenošanas nolīguma parakstīšana

4. CET.

2023

Īstenošanas nolīguma parakstīšana, ko veic ministrija un SETT, vai regulas un ar to saistīto dokumentu, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā.

L64

C15.I9

T

Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (I)

0

25 %

2. CET.

2025

Mehānisms ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 25 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).

Spānijas valdība un pieteikuma iesniedzējs paraksta arī Spānijas valsts tiesību aktos aprakstīto Vispārīgo rīcības protokolu vai līdzvērtīgu diplomātisko instrumentu attiecībā uz vismaz vienu pusvadītāju ražotni (priekšgalā vai aizmugurē) kā atvērtu ES fabriku vai integrētu ražotni, kas ir pirmā šāda veida iekārta saskaņā ar definīcijām, kuras noteiktas Eiropas Mikroshēmu aktā.

SETT sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīts, ka vismaz 100 % šā finansējuma veicina digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.

L65

C15.I9

T

Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (II)

25 %

100 %

3. CET.

2026

Mehānisms ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).

SETT sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīts, ka vismaz 100 % šā finansējuma veicina digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.

L66

C15.I9

M

Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.

Nodošanas sertifikāts

3. CET.

2026

Spānija pārvieto EUR 10750000000 uz SETT mehānismam.

P. 16. KOMPONENTS: Mākslīgais intelekts

Mākslīgajam intelektam (MI) ir ievērojams pārveides potenciāls no tehnoloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa, ņemot vērā tā starpnozaru izplatību, lielo ietekmi, straujo izaugsmi un ieguldījumu produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanā.

Galvenās problēmas, ko risina šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents, ir saistītas ar: MI ierobežotā izmantošana uzņēmumos, jo īpaši MVU, ii) plaši pieejamu datu repozitoriju izveide un iii) publisko un privāto investīciju veicināšana MI inovācijā. Komponents ir strukturēts, pamatojoties uz Valsts mākslīgā intelekta stratēģiju (ENIA), kas ir viens no galvenajiem Spānijas valdības digitālās programmas (España Digital 2025) plāniem. Šis komponents arī palīdz risināt sabiedrības problēmas, jo īpaši dzimumu nevienlīdzības mazināšanu (ar darbībām, kas vērstas uz sievietēm), digitālo plaisu, ekoloģisko pārkārtošanos, kā arī teritoriālo kohēziju.

No šāda viedokļa šā komponenta mērķis ir:

a)noteikt Spāniju par vadošo valsti zinātnes izcilības un inovācijas ziņā MI jomā starpdisciplinārā veidā;

b)uzņemties vadošo lomu visā pasaulē rīku, tehnoloģiju un lietojumprogrammu izstrādē spāņu valodas projicēšanai un izmantošanai MI jomā;

c)veicināt kvalificētu darbvietu radīšanu, veicināt apmācību un izglītību, stimulēt Spānijas talantus un piesaistīt globālus talantus;

d)iekļaut MI kā faktoru, lai uzlabotu Spānijas privātā sektora produktivitāti, valsts pārvaldes efektivitāti un ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas izaugsmes virzītājspēku;

e)radīt uzticēšanās vidi MI jomā gan tehnoloģiju attīstības, gan regulējuma, gan sociālās ietekmes ziņā;

f)stimulēt pasaules mēroga debates par tehnoloģisko humānismu, izveidojot forumus un informatīvus pasākumus un piedaloties tajos, lai izstrādātu ētikas satvaru, kas garantē iedzīvotāju individuālās un kolektīvās tiesības;

g)stiprināt MI kā transversālu vektoru, lai risinātu sabiedrības lielās problēmas un jo īpaši samazinātu dzimumu nevienlīdzību, digitālo plaisu, atbalstītu ekoloģisko pārkārtošanos un teritoriālo kohēziju.

Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un publisko un privāto investīciju veicināšanu un digitālās pārkārtošanās veicināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C16.R1) — Valsts MI stratēģija

Šā visaptverošā pasākuma mērķis ir izveidot satvaru uzticamas, pārredzamas un iekļaujošas valsts MI stratēģijas īstenošanai, kas nodrošina atbilstību pamatprincipiem un vērtībām un ņem vērā iedzīvotāju kolektīvos centienus. Šajā nolūkā pasākums ietver trīs likumdošanas reformas, lai noteiktu tiesisko un ētikas regulējumu MI jomā, un deviņus investīciju projektus, kuru mērķis ir atbalstīt uz MI balstītu tehnoloģiju izstrādi un pieņemšanu Spānijas ekonomikā un sabiedrībā, piemēram, projektus prasmju, talantu un infrastruktūras jomā.

Šīs darbības ir sagrupētas piecās politikas svirās:

·Tiesiskais regulējums un ētikas regulējums (tiesību akti):

a)valsts mākslīgā intelekta stratēģija (ENIA): valsts rīcības un reformu plānu MI tehnoloģiju ieviešanai un paplašināšanai Spānijas ekonomikā un sabiedrībā, izveidojot Mākslīgā intelekta konsultatīvo padomi;

b)“regulatīvās smilškastes”: izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus, lai nodrošinātu “regulatīvās smilškastes” MI piemērošanai. Drošu vidi vai smilškastes izmanto, lai ieviestu jaunus procesus un pakalpojumus, kuru pamatā ir dati gan publiskajā, gan privātajā sfērā. Drošu vidi un smilškastes var izmantot valdības aģentūras, MI lietotāji un datu repozitoriju veidotāji, iespējams, digitālās inovācijas centru tīkla ietvaros, lai ieviestu un regulētu jaunus produktus un lietojumus;

c)MI observatorija un uzticamības sertifikācija: tostarp izstrādāt i) aizsardzības plānu neaizsargātām grupām MI jomā, tostarp darba un sociālās tiesības un sieviešu vajadzības, ii) plānu, lai palielinātu informētību un uzticēšanos MI, iii) novērošanas centrus par tādu algoritmu ētisko un regulatīvo ietekmi, kuros ietverts mākslīgais intelekts, iv) uzticamu MI sertifikāciju un zīmogu arhitektūru MI produktiem un pakalpojumiem, kā arī v) Digitālo tiesību hartas izstrādi un popularizēšanu.

d)Spānijas aģentūras (AESIA) izveide, lai uzraudzītu mākslīgā intelekta sistēmas, ko izmanto gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Jo īpaši aģentūra vismaz uzrauga un veicina tiesību garantēšanu saistībā ar MI, interpretē “regulatīvo smilškastu” izstrādes rezultātus un veic MI izstrādes izvērtējumus, lai turpinātu izstrādāt regulējumu un norādījumus, kas reglamentē MI.

·Pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana MI jomā (projekti):

e)Pētniecības, izstrādes un inovācijas uzdevumi: rūpniecības pētniecības vai eksperimentālās izstrādes projektu finansēšana MI jomā, lai risinātu galvenās sabiedrības problēmas vai valstu uzdevumus, kas minēti ENIA (t. i., dzimumu atšķirības, ekoloģiskā pārkārtošanās, teritoriālā struktūra un digitālā plaisa) nozarēs, kuras ir ļoti svarīgas un kurām ir augsta traucējumu un ietekmes spēja (t. i., enerģētika, mobilitāte, biomedicīna, klimats, lauksaimniecības pārtika, veselība, tūrisms un viesmīlība);

f)daudznozaru MI institūts: izveidot daudznozaru pētniecības centru, kas integrē MI kopā ar citām zinātnēm, īpašu uzmanību pievēršot neirotehnoloģijām;

g)izcilības tīkls mākslīgā intelekta jomā: izveidot Spānijas izcilības tīklu MI jomā ar starpdisciplīnu apmācību un augstas specializācijas programmām un mehānismiem talantu pieņemšanai darbā un noturēšanai, kas darbojas integrētā veidā, lai koordinētu pētniecību valsts līmenī.

·Talantu piesaistīšana (projekti):

h)Spānijas talantu centrs: informācijas mezgla izveide, lai piesaistītu un noturētu talantus MI jomā, proti, Spānijas talantu centrs, kas, paredzams, kalpos kā kontaktpunkts talantu un ārvalstu ieguldījumu pieņemšanai darbā un uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu vajadzībām un ieguldījumiem sociālās ietekmes jomā;

i)Akadēmiskie priekšsēdētāji: 10–15 akadēmisko priekšsēdētāju izveides finansēšana laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, galveno uzmanību pievēršot tādiem galvenajiem tematiem kā MI ietekme uz demokrātiju, jaunām MI tendencēm, MI sistēmu novērtējumiem, smadzeņu MI hibridizācijai un biomedicīniskajam MI.

·Datu un tehnoloģiju infrastruktūras (projekti):

j)Dabas valodas tehnoloģiju plāns: mērķis ir attīstīt dabiskās valodas apstrādes nozari, kā arī mašīntulkošanas un sarunu sistēmas Spānijā, jo īpaši spāņu un vienā no oficiālajām valodām;

k)superdatošanas stratēģisko spēju stiprināšana: programmas izstrāde, lai atvieglotu MVU un superdatošanas centru piekļuvi un izmantošanu dažādos reģionos (piemēram, Estremadurā, Galisijā un Aragonā), kā arī kvantiskās datošanas ieviešana dažādu tematu projektos, tostarp mobilitātes un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt PERTE mikroshēmu kontekstā kvantu mikroshēmu izstrādi stiprina, atbalstot pētniecību, izstrādi un inovāciju jaunas paaudzes kvantu mikroshēmu tehnoloģiju izstrādē.

·MI integrēšana vērtības ķēdēs (projektos):

l)uzaicinājums piešķirt dotācijas MI integrācijai vērtības ķēdēs: atbalsta programma, no kuras finansē eksperimentālās izstrādes projektus, kuru tehnoloģiskā gatavība atbilst 6., 7. un 8. TGL līmenim. Projektu finansēšana šajos tehnoloģiskās gatavības līmeņos ir spēcīgs atbalsts produktiem, kas varētu būt tuvu ieviešanai tirgū un tādējādi tikt pārnesti uz vērtības ķēdi;

m)Valsts zaļo algoritmu programma: atbalsta programma zaļo algoritmu izstrādei, lai maksimāli palielinātu energoefektivitāti un samazinātu MI modeļu ietekmi uz vidi, vienlaikus atbalstot šīs tehnoloģijas izmantošanu, lai reaģētu uz dažādām vides problēmām.

Reformas un investīcijas īsteno, izmantojot i) uzaicinājumus piešķirt dotācijas pētniecības, izstrādes un inovācijas misijām, MI integrāciju vērtības ķēdēs un jaunas paaudzes kvantu mikroshēmu tehnoloģiju izstrādi; konvencijas par datu un tehnoloģiju infrastruktūrām; III) iepirkums, kas paredzēts tiesiskajam un ētiskajam satvaram, Valsts zaļo algoritmu programmai un dabiskās valodas plānam; un iv) konsorciji daudznozaru MI institūtam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

P.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

249

C16.R1

M

Valsts stratēģija mākslīgā intelekta jomā

Publicēts OV

3. CET.

2020

Valsts stratēģijas MI jomāpublicēšana. Stratēģijai ir šādi mērķi:
1. Pozicionējot Spāniju kā valsti, kas apņēmusies veicināt zinātnisko izcilību un inovāciju MI jomā.
2. Spāņu valodas projicēšana mākslīgajā intelektā.
3. Kvalificētas nodarbinātības radīšana, talantu stimulēšana un piesaistīšana, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm.
4. MI iekļaušana ražošanas sistēmā, lai uzlabotu Spānijas uzņēmumu produktivitāti.
5. Uzticamas vides izveide saistībā ar MI.
6. Ētikas satvara izstrāde, kas garantē iedzīvotāju individuālās un kolektīvās tiesības MI jomā.
7. Iekļaujoša un ilgtspējīga MI stiprināšana; konkrēti, lai mazinātu dzimumu nevienlīdzību un digitālo plaisu un atbalstītu ekoloģisko pārkārtošanos un teritoriālo kohēziju.

250

C16.R1

M

Digitālo tiesību harta

Publicēts OV

4. CET.

2021

Spānijas valdība pieņem un publicē Digitālo tiesību hartas oficiālajā tīmekļa vietnē. Hartai nav normatīva rakstura, bet tās mērķis ir atzīt jaunās piemērošanas un interpretācijas problēmas, ko rada tiesību pielāgošana digitālajai videi, un šajā kontekstā ierosināt ar to saistītus principus un politiku. Vienlaikus tā ierosina arī atsauces satvaru publisko iestāžu rīcībai, izmantojot un attīstot visas pašreizējās digitālās vides iespējas un iespējas, vienlaikus novēršot tās riskus.

251

C16.R1

M

Atbalsts projektiem mākslīgā intelekta jomā

Programmas dotāciju publicēšana un finansēšana

4. CET.

2023

Vismaz 500 000 000 EUR budžets ir piešķirts dotācijām projektiem mākslīgā intelekta pētniecības un izstrādes projektos, Spānijas MI talantu centram, MI daudznozaru institūtam, MI izcilības tīklam, dabiskās valodas tehnoloģiju plānam, akadēmisko krēslu krēsliem, novērošanas centriem, uzticamai MI sertifikācijai un zīmogam, aizsardzības plānam neaizsargātām grupām MI jomā, MI izpratnes un uzticēšanās plānam, kvantu datošanai un zaļajiem algoritmiem valsts programmai.

458

C16.R1

M

Regulatīvās smilškastes un Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūra (AESIA)

Publicēts OV

4. CET.

2024

To leģislatīvo aktu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, kas vajadzīgi, lai atļautu “regulatīvās smilškastes” MI piemērošanai, un Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūras iekšējos statūtus. Pēdējais minētais ietver: aģentūras veids un tiesiskais režīms (valsts juridiskās personas statusa piešķiršana, pašas aktīvi un pārvaldības autonomija); tās mērķi, mērķi un kompetences; bioloģisko struktūru un tās atlases procesu; tās patstāvības, finanšu un līgumu slēgšanas režīms; kā arī tās ekonomiskā budžeta pārvaldība un kontrole.

252

C16.R1

T

Risinātās misijas uz valstīm

—

Skaits

0

7

1. CET.

2026

Vismaz 7 projekti, kas finansēti konkrētu valstu uzdevumu risināšanai ar inovatīviem MI virzītiem risinājumiem, lai risinātu šajās misijās konstatētās problēmas: veselības, rūpniecības, vides, sabiedrības, enerģētikas, lauksaimniecības un ekonomikas jomā projektus īsteno, finansējot sadarbības projektus aptuveni EUR 10000000–15000000 apmērā.

253

C16.R1

M

Mākslīgā intelekta projektu pabeigšana

Paziņojums par investīciju projektu pabeigšanu

1. CET.

2026

Mākslīgā intelekta pētniecības un izstrādes projektu pabeigšana, Spānijas MI talantu centrs, MI daudzdisciplīnu institūts, MI izcilības tīkls, dabiskās valodas tehnoloģiju plāns, akadēmiskie krēsli, novērošanas centri, uzticama MI sertifikācija un zīmogs, aizsardzības plāns neaizsargātām grupām MI jomā, MI izpratnes un uzticēšanās plāns, kvantu datošana un valsts programma zaļajiem algoritmiem saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus (#251. atskaites punkts).

457

C16.R1

T

PERTE MIKROSHĒMA. Kvantu ekosistēmas stiprināšana.

EUR (miljoni)

0

36

2. CET.

2026

Vismaz 36 000 000 EUR izmaksa pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jaunās paaudzes kvantu tehnoloģiju jomā, tostarp atbalsts kvantu aparatūras, programmatūras un kvantu starpprogrammatūras izstrādei, alternatīvu kubītu un ar tiem saistīto nepieciešamo izmēģinājuma līniju izstrādei, kvantu sakariem un kriptogrāfijai, kvantu interneta tehnoloģijām, metroloģijai un kvantu zondēšanai.

Q. KOMPONENTS NR. 17: Zinātne, tehnoloģija un inovācija

Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijā 2021.–2027. gadam ir paredzēts ievērojams investīciju pieaugums pētniecībā, izstrādē un inovācijā Spānijā, 2027. gadā sasniedzot 2,12 % no IKP. Šajā kontekstā šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Spānijas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas sistēmu, reformējot tās pārvaldību, uzlabojot koordināciju starp dalībniekiem, uzlabojot tās efektivitāti un paātrinot investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā, izmantojot šādus elementus:

a)Skaidra un paredzama tiesiskā regulējuma izstrāde, kas uzlabo nozares pārvaldību, palielina pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas efektivitāti, uzlabo zināšanu nodošanu un veicina ieguldījumus pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

b)ieguldījumi infrastruktūrā, aprīkojumā un cilvēkkapitālā;

c)investīcijas zināšanu pārnesē, reģionālajā pētniecībā, izstrādē un inovācijā, valstu pētniecības, izstrādes un inovācijas projektos un publiskā un privātā sektora partnerībās; un

d)investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā tādās stratēģiskās nozarēs kā veselība, vide, klimata pārmaiņas un enerģētika, mikroelektronika un pusvadītāji, ilgtspējīga autobūve un kosmiskā aviācija.

Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē un par pētniecības un inovācijas atbalsta politikas efektivitātes uzlabošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), publisko un privāto investīciju un pētniecības un inovācijas veicināšanu ( 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz pētniecības un inovācijas veicināšanu (2021. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

JAUTĀJUMS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C17.R1): Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas likuma reforma

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas nozares tiesisko regulējumu, lai uzlabotu nozares pārvaldību un koordināciju, radītu pievilcīgu zinātnisko karjeru un uzlabotu zināšanu pārnesi no pētniecības uz lietišķiem produktiem/pakalpojumiem sabiedrībai. Spānija jo īpaši atjaunina Likumu Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, uzlabojot zinātnes, pētniecības un inovācijas politikas koordināciju, uzlabojot Spānijas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas sistēmas pārvaldību un koordināciju, ieviešot jaunu karjeru zinātnes jomā un veicinot zināšanu nodošanu.

Šis pasākums ir saistīts ar turpmāk aprakstītajiem C17.I1., C17.I4. un C17.I5. punktā iekļautajiem ieguldījumiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C17.R2): Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģija 2021.–2027. gadam un zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas informācijas sistēmas progresīva attīstība

Pasākums ietver Spānijas valdības pieņemto Spānijas Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas stratēģiju 2021.–2027. gadam. Stratēģijā ir izklāstīti nozares vispārējie mērķi laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Lai veicinātu zināšanu nodošanu, stratēģijā ir apvienotas iepriekš nodalītās zinātnes un tehnoloģijas stratēģijas un inovācijas stratēģija. Stratēģija nodrošina vispārēju satvaru, lai vadītu gan valstu, gan reģionālos pētniecības, izstrādes un inovācijas plānus. Šajā nolūkā Spānija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros ir pieņēmusi stratēģiju “Spānijas pārdomātas specializācijas stratēģija”, kas nodrošina struktūru gaidāmajām reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām.

Stratēģiju izstrādāja Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas padome, kuru vada Zinātnes un inovācijas ministrija un kurā ir pārstāvētas galvenās ministrijas un reģioni. Stratēģija ir apspriesta ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp privāto sektoru, valsts pētniecības organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Lai uzraudzītu un novērtētu stratēģiju, tika izveidota komiteja, kurā pārstāvēta valsts, reģioni, ekonomikas un sociālie dalībnieki, zinātnes un inovācijas kopiena un pilsoniskā sabiedrība.

Stratēģijā paredz gada uzraudzības ziņojumus, starpposma novērtējumu (līdz 2023. gada decembrim) un stratēģijas galīgo novērtējumu. Izvērtējumos tiks aplūkots arī progress, kas panākts, izpildot Spānijai adresētos ieteikumus pētniecības un izstrādes jomā. Turklāt šā pasākuma konkrētais mērķis ir uzlabot zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas informācijas sistēmu, lai uzlabotu datu vākšanu un analīzi Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas uzraudzībai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C17.R3): Publisko pētniecības organizāciju reorganizācija un to struktūras un darbības racionalizācija

Šā pasākuma mērķis ir palielināt publisko pētniecības organizāciju (PRO) efektivitāti pēc problēmu analīzes, reorganizējot PRO, tostarp to pārvaldības struktūru. 2021. gada sākumā ekspertu komiteja veica PRO analīzi un secināja, ka lielākām, neatkarīgām un elastīgām pētniecības aģentūrām ir labākas struktūras, lai konkurētu.

Pēc šīs analīzes Spānija Spānijas Valsts pētniecības padomē (Centro Superior de Investigaciones Científicas, CSIC) iekļauj trīs PRO: valsts lauksaimniecības un pārtikas pētniecības institūts (Instituto Nacional de Investigación y Tecnología Agraria, INIA), Spānijas Okeanogrāfijas institūts (Instituto Español de Oceanografía, IEO) un Spānijas Ģeoloģiskās izpētes un ieguves institūts (Instituto Geológico Minero de España, IGME). Šī reorganizācija stiprina Spānijas ekspertu spējas zivsaimniecības politikas, lauksaimniecības pārtikas un ekoloģiskās pārkārtošanās jomā. Trīs profesorām ir valsts aģentūras tiesiskais režīms, kas nodrošina lielāku elastību un uz sniegumu balstītu sistēmu, kas noteikta daudzgadu pārvaldības līgumā. Turklāt Spānija ievieš uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu. Reforma stiprina attiecīgās struktūras pārvaldību, darbības novērtēšanu un kontroli.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 (C17.I1): Papildu pētniecības un izstrādes plāni ar autonomajiem apgabaliem

Šā pasākuma mērķis ir veicināt valsts līmeņa koordināciju ar reģioniem pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, izstrādājot papildu pētniecības, izstrādes un inovācijas plānus, kas līdzfinansējami no ANM, un reģioniem. Šis jaunais instruments arī veicina sadarbību starp reģioniem, jo tie nosaka kopīgas prioritātes saskaņā ar savām attiecīgajām reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām (RIS3).

Saskaņā ar Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģiju 2021.–2027. gadam papildu plāni uzlabo zināšanu radīšanu un tehnoloģisko inovāciju, dažādo pārvaldības līmeņu koordināciju un veicina teritoriālo ekonomikas pārveidi šādās stratēģiskās jomās: kvantu sakari, enerģētika un zaļais ūdeņradis, lauksaimniecības pārtika, bioloģiskā daudzveidība, astrofizika un augstas enerģijas fizika, jūras zinātne, materiālu zinātne un biotehnoloģija, ko izmanto veselībai. Lai veidotu teritoriālo sinerģiju, papildu plānos ir paredzēta vairāku reģionu dalība programmā ar iespēju piedalīties vairākās programmās. Tādējādi vairākos plānos ir iespējams iekļaut un izmantot konkrētas reģionālās spējas. Plāni ilgst divus vai trīs gadus, un tiem ir vajadzīgas reģionu līdzfinansējuma saistības.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ietver astoņu finanšu nolīgumu parakstīšanu starp Zinātnes un inovācijas ministriju un reģioniem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C17.I2): Valsts zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas sistēmas kapacitātes, infrastruktūras un aprīkojuma stiprināšana

Šis ieguldījums ir vērsts uz pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas tehniskā zinātniskā aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanu, uzlabošanu un atjaunināšanu, lai veicinātu izcilu pētniecību un uzlabotu sistēmas konkurētspēju.

Ar šo ieguldījumu atbalsta zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas nozares infrastruktūru un aprīkojumu, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Investīcija finansē arī atjaunošanu, atjaunināšanu vai jaunu valsts stratēģisko infrastruktūru, piemēram: biodrošības 3. līmeņa iekārtu infrastruktūra, lai risinātu jaunās problēmas, kas saistītas ar pārnēsājamiem patogēniem, jaunas fitoģenētiskas iekārtas būvniecība, jauna Optiskās attīstības centra izveide un Centro de Investigaciones Energéticas, Medioambientales y Tecnológicas (CIEMAT) infrastruktūras modernizācija ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai veiktu pētniecību atjaunojamās enerģijas jomā. Konkrētas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas jāatbalsta, ietver lielas zinātniskās infrastruktūras, kas atrodas Spānijā, jo īpaši tās, kas iekļautas Unikālās zinātniskās un tehniskās infrastruktūras kartē (ICTS) (Mapa de Infraestructuras Científicas y Técnicas Singulares). Turklāt investīcija atbalsta Eiropas un starptautisko infrastruktūru, piemēram, CERN un padziļinātas pazemes Neutrino eksperimentus.

Turklāt investīcija ietver vairākus uzaicinājumus piešķirt dotācijas, lai uzlabotu Spānijas pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas internacionalizācijas spēju, tostarp: uzaicinājums Eiropas projektu pārvaldībai, uzaicinājums “Eiropa pētniecībai 2020”, uzaicinājums “Eiropa izcilībai 2020”, 2022. un 2023. gads. Investīcija paredz arī pētniecības un izstrādes pārvaldības digitalizāciju.

Darbības saskaņā ar šo investīciju notiek, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un veicot tiešas publiskās investīcijas.

Turklāt saistībā ar stratēģisko projektu atveseļošanas un ekonomiskās pārveides mikroshēmai ( PERTE mikroshēma) investīcijas atbalsta pētniecības izstrādes un inovācijas projektus pusvadītāju un mikroelektronikas nozares vērtības ķēdē. Konkrēti, veic ieguldījumus būvniecībā, platības palielināšanā, esošās infrastruktūras un aprīkojuma stiprināšanā tīro telpu jomā (CSIC Valsts mikroelektronikas centrs un unikālās zinātniskās un tehniskās infrastruktūras (ICTS) sadalītā MICRONANOFABS) un darbībās, kuru mērķis ir stiprināt spējas pusvadītāju jomā, kas saistīti ar superdatošanu (Mare Nostrum 5, Spānijas Superdatoru tīkls (RES) un Valsts komunikācijas tīkls izglītībai un pētniecībai (RedIRIS), kā arī Spānijas ieguldījumu kopuzņēmumā partnerības pamatnolīgumam par plaša mēroga Eiropas iniciatīvas izstrādi augstas veiktspējas datošanai ar ekosistēmu, kuras pamatā ir RISC-V.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 3 (C17.I3): Jauni privāti, starpdisciplināri, publiski pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, koncepcijas testi un atbalsta piešķiršana, kas izriet no starptautiskiem konkursiem. Progresīva pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz sabiedrības problēmām. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā

Saskaņā ar šo ieguldījumu veikto darbību mērķis ir stiprināt zināšanu radīšanu, zināšanu pārnesi un publiskā un privātā sektora partnerības P & A un I jomā. Ar darbībām, kas saistītas ar šo ieguldījumu, tiek pastiprināta pētniecības un inovācijas darbība privātajā sektorā un pastiprināta sadarbība starp publiskām pētniecības organizācijām un privāto sektoru. Pasākuma mērķis ir arī palielināt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību tādās stratēģiskās jomās kā zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī palielināt Spānijas pētniecības grupu internacionalizāciju.

Saistībā ar šo ieguldījumu ir paredzēti deviņi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus: Ar uzaicinājumu iesniegt koncepcijas pamatojumu finansē projektus pirmskonkurences attīstības agrīnajos posmos, lai paātrinātu zinātnisko atziņu pārveidi produktos vai pakalpojumos, 2) uzaicinājumā iesniegt starpdisciplinārus projektus finansē publiskā un privātā sektora konsorciju projektus, kas uzlabo Spānijas pētniecības, izstrādes un inovācijas konkurētspēju, 3) uzaicinājumu iesniegt pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, 4) uzaicinājumu iesniegt publiskā un privātā sektora sadarbības projektus, lai finansētu projektus ar augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni, kas vērsts uz tirgum tuvu rezultātu sasniegšanu, 5) uzaicinājums iesniegt starptautiskas sadarbības projektus, lai finansētu Spānijas publisko pētnieku projektus, kas ir daļa no projektiem, kuri atlasīti finansējumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerībām, 6) uzaicinājums veikt pētniecību un izstrādi, lai risinātu sabiedrības problēmas, tostarp, piemēram, droša, efektīva un tīra enerģija vai kiberdrošība, 7) uzaicinājums finansēt publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā “ Inovācijas alianse”, 8) uzaicinājums iesniegt pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus pusvadītāju jomā (“Zinātnes un inovācijas misijas, kas saistītas ar PERTE mikroshēmu”) un 9) uzaicinājums iesniegt koncepcijas pierādījumus pusvadītāju jomā.

Investīcijas saskaņā ar šo pasākumu tiek veiktas 2020.–2026. gadā, un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā jākoncentrē 2020.–2025. gada periodā, un dažu sarežģītāko investīciju īstenošana ilgst līdz 2026. gadam.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) šīs pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek panākti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām tiek atbalstītas alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām tās pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C17.I4): Jauna zinātniskā karjera

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt stabilu zinātnisko karjeru. Tas ir saistīts ar C17.R1. Atjauninātajā Zinātnes likumā ir iekļauta jauna zinātniskā karjera Spānijā, kas nodrošina satvaru visam pētniecības personālam, tostarp universitāšu personālam. Sistēma nodrošina pārredzamību personāla iecelšanā, elastīgumu, mobilitāti un stabilitāti pētniecības karjerā.

Atbalstu sniedz dotāciju veidā, ko piešķir konkursa kārtībā šādās programmās: Doktorantūras stipendija, četru gadu programma doktorantūras studentiem uzņēmumā (50 vietas), 2) Torres Quevedo dotācija, trīs gadu programma doktorantam uzņēmumā (vismaz 160 vietas), 3) Juan de la Cierva Training dotācija, divu gadu programma doktorantiem akadēmiskajās iestādēs, tā ietver mobilitātes stipendiju (1,200 vietas) un 4) Juan de la Cierva Incorporation stipendiju, kas ir trīs gadu programma doktorantūras studijām akadēmiskajās iestādēs, ietver pētniecības dotāciju (650 vietas). Šis pasākums ietver arī pētniecības jaunuzņēmumu paketi 750 pētniekiem ar stabiliem līgumiem akadēmiskajās iestādēs vai publiskās pētniecības organizācijās, kā arī īpašu pētniecības uzsākšanas paketi 25 pētniekiem mikroelektronikas un pusvadītāju jomā. Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu tiek veiktas, izmantojot konkurētspējīgus dotāciju uzaicinājumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 5 (C17.I5): Zināšanu nodošana

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt tehnoloģiju nodošanu un atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju pētniecības rezultātu nodošanu. Šis ieguldījums ir saistīts ar reformu C17.R1; atjauninātais Zinātnes likums atbalsta zināšanu nodošanu, veicinot pētnieku mobilitāti, izveidojot elastīgu juridisku instrumentu, lai veiktu līdzieguldījumus tehnoloģiju jaunuzņēmumos, un pārveidojot stimulu struktūru, lai zināšanu nodošana tiktu pienācīgi atzīta pētnieka atalgojumā, kā arī tradicionālajā pētniecības darbībā.

Šie pasākumi ietver sešas konkrētas darbības zināšanu nodošanas veicināšanai: 1) uzaicinājums “Inovācijas ekosistēmas, kuru pamatā ir Cervera izcilības tīkli”, 2) pētniecības rezultātu pārneses biroju spēju un orientācijas uzlabošana, 3) aicinājums piešķirt Cervera dotācijas tehnoloģiju centriem, pētniecības centriem un MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, lai veiktu pētniecību un izstrādi prioritāro tehnoloģiju jomā, 4) aicinājums atbalstīt Spānijas MVU ar Eiropas izcilības zīmogu, 5) riska kapitāla atbalsts, lai ar tehnoloģiju nodošanas fonda starpniecību veiktu ieguldījumus uzņēmumos ar stratēģiskām tehnoloģijām, un 6) atbalsts NEOTEC — notiekošai pētniecības un izstrādes pamatprogrammai, lai atbalstītu uz tehnoloģijām balstītu uzņēmumu izveidi un konsolidāciju.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu galvenokārt notiek, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) šīs pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek panākti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām tiek atbalstītas alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām tās pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C17.I6): Veselība

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju veselības nozarē. Pasākums ietver šādus darbības virzienus:

1) ieguldījumi progresīvo terapiju, jauno zāļu un personalizētās medicīnas jomā,

2) pasākumi, lai stiprinātu valsts veselības aprūpes sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju,

3) Instituto de Salud Carlos III, jo īpaši Valsts mikrobioloģijas centra, Valsts epidemioloģijas centra un Valsts arodmedicīnas skolas un Valsts veselības skolas, darbības, lai atbalstītu spējas apkarot infekcijas slimības un globālos draudus,

Dalība daudzvalstu projektā “Eiropas genoms” iniciatīvas “1 miljons genomu” ietvaros,

5) spēju veidošanas pasākumi, kas saistīti ar infekcijas slimību izpēti, citiem globāliem veselības apdraudējumiem un novecošanu,

6) darbības saskaņā ar PERTE Vanguard Health, lai: stiprināt un internacionalizēt rūpnieciskās spējas veselības nozarē, atbalstot Spānijas dalību daudzvalstu pētniecības, izstrādes un inovācijas projektos, ii) atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas saistīta ar reto slimību diagnostiku, iii) atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai personalizētās precīzās medicīnas jomā, iv) Proteomikas un metabolikas platformas izstrādi Instituto de Salud Carlos III (ISCIII) ietvaros, v) ISCIII cilvēku biomonitoringa infrastruktūras atjaunināšanu, paplašināšanu un uzlabošanu un vi) uz pacientiem orientētu klīnisko pētījumu vienību izstrādi un modernizāciju, un

7) neatmaksājamā daļa no aizdevumiem veselības nozarei kā papildinājums investīcijai C17.I10 (aizdevumi veselības un kosmiskās aviācijas nozarei).

Darbības saskaņā ar šīm investīcijām notiek, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, riska kapitālu, publiskās un privātās investīcijas un tiešās publiskās investīcijas.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 7 (C17.I7): Vide, klimata pārmaiņas un enerģētika

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas nozarē. Ar pasākumu atbalsta: 1) pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, kas saistīti ar ilgtspējīgu plastmasu aprites ekonomikā, alternatīvas plastmasas ražošanu un plastmasas atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, 2) projekts par klimata pārmaiņām un ietekmi uz ūdens rezervēm, 3) projekts par augsto tehnoloģiju komponentiem enerģētikas pārkārtošanā, jo īpaši pievēršoties enerģijas uzglabāšanai un iekārtu prototipu izstrādei CO2 uztveršanai no rūpniecisko procesu emisijām energoietilpīgās nozarēs, ko īsteno Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC). Ja ir iesaistītas iekārtas saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), tās sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir vismaz mazākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, 170 un darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ir izslēgtas; 171 4) pētniecības projekts par stratēģiskiem metāliem enerģētikas pārkārtošanai un 5) enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centra izveide Estremadūrā, lai stimulētu tehnoloģisko un zinātnisko reakciju uz zaļās enerģijas ražošanas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz rūpnieciskiem ūdeņraža lietojumiem, kā arī zaļā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu. Pasākums atbalsta arī spēju veidošanu, kas jānodrošina centrā, lai apmācītu zinātniekus un pētniekus enerģētikas un enerģijas uzkrāšanas nozarēs.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu notiek kā uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) šīs pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek panākti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām tiek atbalstītas alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām tās pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 8 (C17.I8): Ilgtspējīga automobiļu pētniecība, izstrāde un inovācija

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju ilgtspējīgā autobūves nozarē. Pasākuma mērķis jo īpaši ir: 1) atbalstīt komponentu un platformu izstrādi tikai elektrotransportlīdzekļiem, uzlādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem un ūdeņraža transportlīdzekļiem, 2) veicināt pētniecību un izstrādi autonomās braukšanas un savienotās mobilitātes jomā, izstrādājot jaunu aparatūras un programmatūras transportlīdzekļu arhitektūru, un 3) pielāgot komponentu un sistēmu ražošanas jomas tikai elektriskiem, uzlādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem un ūdeņraža transportlīdzekļiem. Projektus īsteno uzņēmumu konsorciji, kuros ir trīs līdz astoņi uzņēmumi (vismaz vienam jābūt MVU), kas ilgst ne vairāk kā trīs gadus.

Darbības saskaņā ar šo investīciju notiek, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) šīs pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek panākti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām tiek atbalstītas alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām tās pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 9 (C17.I9): Aviācija

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju aviācijas un kosmosa nozarē, galveno uzmanību pievēršot darbībām saskaņā ar šo investīciju, kas saistītas ar mazoglekļa vai bezoglekļa aviācijas tehnoloģijām un aeronautiku. Pasākuma mērķis ir uzlabot rūpnieciskās spējas, kas saistītas ar nākotnes mazemisiju un bezemisiju gaisa kuģiem, kritiski svarīgu tehnoloģiju attīstību saistībā ar bezpilota gaisa kuģiem, iekāpšanas sistēmām, daudzfunkcionāliem gaisa kuģiem un progresīvām ražošanas sistēmām, kas ietver digitālo dvīņu izveidi, efektivitātes veicināšanu un mazāku resursu patēriņu vai mazāku ietekmi uz vidi. Saskaņā ar Nacionālo kosmosa tehnoloģiju programmu pasākums atbalsta arī aviācijas un kosmosa nozari, finansējot pētniecību, izstrādi un inovāciju, ražošanas jaudu atjaunināšanu, digitalizāciju un tehnoloģijas, kā arī tādu zaļo tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas veicina nozares ilgtspēju. Interešu jomas ietver piekļuvi kosmosam, Zemes novērošanu, optiskās un drošās sakaru sistēmas un satelītu konstelācijas. Darbības saskaņā ar šo investīciju notiek, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un veicot publisko iepirkumu.

Turklāt papildus investīcijai C17.I10 (aizdevumi veselības un kosmiskās aviācijas nozarei) šajā investīcijā iekļauj neatmaksājamo daļu no aizdevumiem aviācijas un kosmosa nozarei.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus vai publiskā iepirkuma konkursā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 180 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 181 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 182 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 183 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. . Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) šīs pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek panākti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām tiek atbalstītas alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām tās pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

JAUTĀJUMS. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
254	C17.R1	M	Stājas spēkā grozījumi 2011. gada 1. jūnija Likumā Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju.	Likuma noteikumi par stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā grozījumi Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju likumā, uzlabojot koordināciju starp dažādiem zinātnes, pētniecības un inovācijas politikas līmeņiem, uzlabojot Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas pārvaldību un koordināciju, ieviešot jaunu zinātnisko karjeru un uzlabojot zināšanu nodošanu.
255	C17.R2	M	Spānijas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam publicēšana	Spānijas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam publicēšana				4. CET.	2020	Spānijas Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas stratēģijā (EECTI) ir izklāstīta vispārējā stratēģija, kas pētniecības attīstības un inovācijas jomā jāievēro visām valsts pārvaldes iestādēm, tostarp reģionālajam un vietējam līmenim. Stratēģija ir pārdomātas specializācijas stratēģija Spānijai. Tiek izveidota stratēģijas uzraudzības komiteja, kurā ir pārstāvji no valsts, reģioniem, ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētajām personām un zinātnieku aprindām. Stratēģijas pamatā ir dažādu pārvaldes līmeņu koordinācijas princips, un tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu dzimumu perspektīvu pētniecībā un inovācijā. Tās mērķis ir stiprināt publiskā un privātā sektora sadarbību, veicināt zināšanu pārnesi, saglabāt zinātnieku talantus un attīstīt zinātnisko karjeru, nodrošināt pienācīgus nodokļu stimulus pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam privātajā sektorā un iekļaut dzimumu perspektīvu.
256	C17.R2	M	Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam vidusposma novērtējums	Nolīgums Consejo de Política Científica, Tecnológica y de Innovación un novērtējuma publicēšana Zinātnes un inovācijas ministrijas tīmekļa vietnē.				2. CET.	2023	Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam uzraudzības komitejas veikto vidusposma novērtējumu publicē 2023. gada decembrī. Novērtējumā izmantojamie rādītāji ir saskaņoti Consejo de Política Científica, Tecnológica y de Innovación (kurā ir pārstāvēti 17 autonomie apgabali), šo rādītāju indikatīvs saraksts un datu meklēšana ir noteikta Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijā 2021.–2027. gadam. Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas sistēmu izmanto, lai apkopotu datus par stratēģijas īstenošanā gūtajiem panākumiem.
257	C17.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par valsts pētniecības organizāciju reorganizāciju.	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā noteikums				1. CET.	2021	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par valsts pētniecības organizāciju (PRO) reorganizāciju. Tā mērķis ir uzlabot trīs PRO ar samazinātu kritisko masu vadības un zinātnisko padomdevēju spēju, integrējot to lielākā PRO: uzlabot iegūtās PRO konkurētspēju, ii) uzlabot to efektivitāti un iii) nodrošināt administratīvo elastību.
258	C17.I1	T	Nolīgumi, ko Zinātnes un inovācijas ministrija parakstījusi ar autonomajām kopienām par papildu pētniecības un izstrādes plānu īstenošanu.	—	Skaits		4	4. CET.	2021	Četri Zinātnes un inovācijas ministrijas parakstīti nolīgumi ar autonomajiem apgabaliem par “P & A papildplānu” īstenošanu vismaz EUR 140000000 apmērā. Nolīgumi nodrošina stratēģisku koordināciju un sinerģiju starp reģionālajām un valstu pārdomātas specializācijas stratēģijām.
259	C17.I2	T	Apbalvojumi projektiem, kas uzlabo valsts zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, un divpusēji nolīgumi, kas parakstīti ar starptautiskām struktūrām, un citi instrumenti, lai finansētu projektus Eiropas un starptautiskajā infrastruktūrā.	—	EUR (miljoni)		300,2	4. CET.	2022	Valsts subsīdiju datubāzē publicēt vismaz 255 155 000 EUR, kas piešķirti projektiem, kuri uzlabo valsts zinātnisko infrastruktūru, Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sistēmas kapacitāti un nolīgumiem, kas parakstīti ar starptautiskiem subjektiem, un citiem instrumentiem, lai finansētu projektus Eiropas un starptautiskajā infrastruktūrā vismaz 45 000 000 EUR apmērā (CERN, DUNE, HKK, ESS-lund, Harmony un SKA).
260	C17.I2	T	Pabeigt visus projektus, kas uzlabo zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, tostarp projektus par Eiropas un starptautisko infrastruktūru.	—	%		100	3. CET.	2026	100 % pētniecības un inovācijas projektu (par vismaz 676 000 000 EUR) saskaņā ar mērķi uzlabot zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, atjaunojot zinātnisko aprīkojumu, modernizējot BSL3 iekārtu, izveidojot jaunu fitogēno infrastruktūru, aprīkojot CIEMAT (Centro deInvestigaciones Energéticas, Medioambientales y Tecnológicas) arinfrastruktūru, kas vajadzīga, lai veiktu pētniecību atjaunojamo energoresursu enerģijas (tostarp ūdeņraža un uzglabāšanas) jomā, progresīvās optiskās attīstības centra, kā arī pētniecības un izstrādes infrastruktūras izveide pēc “Planes Estratégicosde Infrastructuras científicas y Técnicas Singulares” projektiem, lai atbalstītu Eiropas un starptautisko infrastruktūru (CERN, DUNE, HKK, ESS-lund, Harmony un SKA), un izmantojot tādus ieguldījumus kā zinātniskā aprīkojuma iegāde un atjaunošana, tīru telpu būvniecība pusvadītāju un mikronano tehnoloģiju jomā un spēju stiprināšana augstas veiktspējas datošanas un komunikācijas jomā.
261	C17.I3	T	Jaunu privātu, starpdisciplināru, publisku pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu piešķiršana, koncepcijas testi, starptautiski konkursi un progresīvi pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz sociālajām problēmām		EUR (miljoni)		897	4. CET.	2022	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vismaz EUR 897000000 piešķīrumu saskaņā ar šādiem uzaicinājumiem: uzaicinājums iesniegt koncepcijas pamatojuma projektus (80 000 000 EUR), uzaicinājums iesniegt starpdisciplinārus projektus stratēģiskās pozīcijās (73 000 000 EUR), uzaicinājums iesniegt pētniecības un izstrādes projektus, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos (296 000 000 EUR), uzaicinājums iesniegt publiskā un privātā sektora sadarbības projektus (140 000 000 EUR), uzaicinājums uz pētniecību un izstrādi sabiedrības problēmu risināšanai (230 000 000 EUR) un uzaicinājums iesniegt starptautiskus sadarbības projektus (78 000 000 EUR). Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
262	C17.I3	T	Tādu pētniecības un inovācijas projektu apstiprināšana, kuros vismaz 35 % ir saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos	—	Skaits		3 110	2. CET.	2023	Ir apstiprināti vismaz 3110 pētniecības un inovācijas projekti, no kuriem vismaz 35 % ir saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp 110 projekti, kas saistīti ar PERTE mikroshēmu. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
263	C17.I4	T	Atbalsts zinātniskās pētniecības karjerai, izmantojot stipendijas un dotācijas	—	Skaits		2 845	2. CET.	2023	Spānijas zinātniskās pētniecības karjeru uzlabo vismaz 2070 pētnieku atbalsts, izmantojot Juan de la Cierva Incorporation programmu, Juan de la Cierva apmācības programmu, Industriālās doktorantūras programmu un Torres Quevedo programmu. Turklāt vismaz 775 pētnieki ir saņēmuši “pētniecības uzsākšanas paketi” saskaņā ar stabilo līgumu, kas līdzīgs Tenure Track, no kuriem 25 pētnieki ir saņēmuši KĪP jaunuzņēmumu pētniecības paketi.
264	C17.I4	T	Stipendiju un dotāciju pabeigšana Spānijas zinātniskās pētniecības karjeras atbalstam	—	Skaits		2 070	2. CET.	2026	Spānijas zinātniskās pētniecības karjeru uzlabo vismaz 2070 pētnieki, kuri ir pabeiguši Juan de la Cierva Incorporation programmu, Juan de la Cierva apmācības programmu, Industriālās doktorantūras programmu un Torres Quevedo programmu.
265	C17.I5	T	Novatoriski un uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi programmas INNVIERTE ietvaros ir saņēmuši kapitālu, lai stiprinātu savus pētniecības pasākumus agrīnā posmā	—	Skaits		45	2. CET.	2023	Lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un palīdzētu izveidot inovatīvu uzņēmējdarbības struktūru, kuras pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas, programmas INNVIERTE ietvaros vismaz 45 inovatīvi un uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi ir saņēmuši kapitālu, lai stiprinātu savus pētniecības pasākumus agrīnā posmā. Visi šie uzņēmumi ir saņēmuši ieguldījumus arī no privātā sektora. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
266	C17.I5	T	Atbalsts jauniem uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem, lai tie varētu īstenot savu uzņēmējdarbības plānu.	—	Skaits		348	2. CET.	2023	Izmantojot uzaicinājumus piešķirt NEOTEC dotācijas, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un palīdzētu izveidot jaunus uzņēmumus, kuru pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas: Vismaz 348 uz jaunām tehnoloģijām balstīti uzņēmumi, kam atļauts īstenot savu uzņēmējdarbības plānu. Šiem uzņēmumiem vajadzētu būt trīs vai mazāk gadus veciem, un tiem vajadzētu būt inovatīviem uzņēmumiem, kā definēts VGAR. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
459	C17.I5	T	Projektu pabeigšana, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un atbalstītu inovatīvu tehnoloģiju pētniecības rezultātu nodošanu	—	EUR (miljoni)		118.8	3. CET.	2026	Šādu projektu pabeigšana par kopējo summu EUR 118800000. Projekti, ko piešķir, ietver: Aicinājums izveidot inovācijas ekosistēmas, kuru pamatā ir Cervera izcilības tīkli — Pētniecības rezultātu pārneses biroju spēju un orientācijas uzlabošana Uzaicinājums piešķirt Cervera dotācijas tehnoloģiju centriem, pētniecības centriem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, lai veiktu pētniecību un izstrādi prioritāro tehnoloģiju jomā — Aicinājums atbalstīt Spānijas MVU ar Eiropas izcilības zīmogu
267	C17.I6	T	Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju, projektiem, kas saistīti ar precīzijas personalizētās medicīnas stratēģiju, un ieguldījumu publiskā un privātā sektora ieguldījumu instrumentā uzlabotas terapijas jomā.	—	EUR (miljoni)		436.2	1. CET.	2024	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēti vismaz 436 185 000 EUR, kas piešķirti: * 174 000 000 EUR projektos, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju, tostarp: — EUR 80000000 Stratēģiskās rīcības veselības jomā piešķiršanai, — EUR 75000000 dotācijas, lai palielinātu ar valsts veselības sistēmu saistīto pētniecības centru zinātnisko kapacitāti, un dotācijas priekšlikumiem, kas saistīti ar zinātniskā un tehniskā aprīkojuma finansēšanu, tostarp ar novecojušu zinātniski tehnisko iekārtu atjaunošanu, — 6 000 000 EUR dotācijām izcilības zīmogam Instituto de Salud Carlos III; — 13 000 000 EUR dotācijas publiskā un privātā sektora partnerībām LRP/LPG vides iekļaušanai SNS pētniecības grupās, t. i., dotācijas Valsts veselības sistēmas internacionalizācijai. * EUR 140500000 projektos, kas saistīti ar personalizētas medicīnas stratēģiju, tostarp: — EUR 29500000 vispārējs uzaicinājums personalizētai medicīnai — EUR 91500000 uzaicinājums īpašām programmām personalizētai medicīnai — EUR 15000000 uzaicinājums personalizēto un uzlaboto terapiju plānam — EUR 4500000 uzaicinājums Spānijas internacionalizācijai personalizētas medicīnas jomā Veselības sistēmas internacionalizācijas pasākumi atbalsta Spānijas nostāju Eiropas veselības nozarē, mudinot Spāniju piedalīties ES VEALTH programmā un pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Tas ļauj finansēt pētniecības un inovācijas kopas, kas ir daļa no kopīgiem pārrobežu plānošanas projektiem, kuri atlasīti finansējumam no pamatprogrammām “Apvārsnis Eiropa” un “Apvārsnis 2020” partnerībām, piemēram, ERA-Net līdzfinansējuma, Eiropas kopīgās plānošanas ierosmēm (EJP) vai starptautiskām kopīgas plānošanas ierosmēm (KPI), iniciatīvām, kas izveidotas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. un 185. pantu, un partnerībām, kas izveidotas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Un vismaz 1 ieguldījums EUR 36685000 apmērā publiskā un privātā sektora ieguldījumu instrumentā uzlabotas terapijas jomā. EUR 85000000 darbībām saskaņā ar PERTE, kas paredzētas veselības aizsardzībai: I.) uzaicinājums uz Veselības ministrijas un Zinātnes un inovācijas ministrijas kopīgām misijām reto slimību jomā; ii) aicinājums uz Veselības ministrijas un Zinātnes un inovācijas ministrijas kopīgām misijām precīzās medicīnas īstenošanā; iii) aicinājums veikt ieguldījumus uz pacientiem orientētas klīniskās pētniecības vienību apmācībā, modernā infrastruktūrā, projektēšanā un aprīkojumā pētniecības spēju uzlabošanai.
268	C17.I6	T	Visu to projektu pabeigšana, kuru mērķis ir stiprināt pētniecības attīstību un inovāciju veselības nozarē.		%		100	2. CET.	2026	Visu projektu pabeigšana par kopējo summu EUR 527126000. Projekti, kuriem piešķirts finansējums, tostarp šādi uzaicinājumi: * Attiecībā uz valsts veselības sistēmas stratēģisko spēju stiprināšanu un internacionalizāciju: stratēģiskā rīcība veselības jomā projekti, kuru mērķis ir palielināt ar valsts veselības sistēmu saistīto pētniecības centru zinātniskās spējas, priekšlikumi, kas saistīti ar zinātniskā un tehniskā aprīkojuma finansēšanu, tostarp ar novecojušu zinātniski tehnisko iekārtu atjaunošanu, — izcilības zīmoga projekti Instituto de Salud Carlos III; un publiskā un privātā sektora partnerības LRP/LPG vides iekļaušanai SNS pētniecības grupās. * Attiecībā uz personalizētās medicīnas stratēģiju: Vispārējā uzaicinājuma personalizētai medicīnai projekti personalizēto un progresīvo terapiju plāna uzaicinājuma projekti projekti saistībā ar uzaicinājumu uz Spānijas internacionalizāciju personalizētas medicīnas jomā * Vismaz 2 kapitāla palielinājums, lai veiktu klīniskos izmēģinājumus (II un III posms) ar zālēm uzlabotām terapijām
460	C17.I6	T	Līdzekļu izmaksa PERTE Health pētniecības un izstrādes projektiem	—	EUR (miljoni)		243	3. CET.	2026	Programmā “PERTE Health” EUR 243000000 ir izmaksāti šādiem pētniecības un izstrādes projektiem: — projekti veselības nozares rūpniecisko spēju stiprināšanai un internacionalizācijai, — projekti kopīgai misijai reto slimību, tostarp ALS un neiromuskulāro slimību, jomā, — projekti kopīgai precīzijas medicīnas misijai, — Proteomikas un metabolomikas platformas izveide Instituto de Salud Carlos III (ISCIII), — projekti ISCIII cilvēku biomonitoringa infrastruktūras atjaunināšanai; un — uz pacientiem orientētu klīnisko pētījumu nodaļu modernizācijas projekti, lai uzlabotu to infrastruktūru, projektēšanu vai aprīkojumu to pētniecības kapacitātei, apmācību klīniskajā pētniecībā vai izstrādātu klīniskās pētniecības kontroles birojus.
269	C17.I7	M	Enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centrs	Centrs uzbūvēts un aprīkots				2. CET.	2026	Estremadūrā tiek būvēts un aprīkots enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centrs, kura mērķis ir stimulēt tehnoloģisko un zinātnisko reakciju uz zaļās enerģijas ražošanas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz rūpnieciskā ūdeņraža lietojumiem, kā arī zaļā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu. Centrā ir eksperimentālas demonstrēšanas iekārtas enerģijas uzkrāšanas risinājumu testēšanai un validēšanai. Tas ir aprīkots ar vajadzīgo zinātnisko un tehnisko aprīkojumu. Consejo Superior de Investigaciones Científicas ir veicis šādus ieguldījumus: — Pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, kas saistīti ar ilgtspējīgu plastmasu aprites ekonomikā, ražošanu alternatīva plastmasa un ilgtspējīga plastmasas atkritumu apsaimniekošana — projekts par klimata pārmaiņām un ietekmi uz ūdens rezervēm projekts par augsto tehnoloģiju komponentiem enerģētikas pārkārtošanā, jo īpaši pievēršoties enerģijas uzglabāšanai un iekārtu prototipu izstrādei CO2 uztveršanai no rūpniecisko procesu emisijām energoietilpīgās nozarēs, ko veic CSIC, — pētniecības projekts par stratēģiskajiem metāliem enerģētikas pārkārtošanai Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
270	C17.I8	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ilgtspējīgas autobūves jomā	—	Skaits		35	2. CET.	2022	Vismaz 35 uzņēmumi, kam piešķirts atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ilgtspējīgā autobūves nozarē, lai palielinātu uzņēmumu tehnoloģisko jaudu jomās, kas saistītas ar tādu enerģijas uzkrāšanas sistēmu izstrādi, kuras rada ļoti zemas emisijas un augstu reciklējamību, augstas efektivitātes ūdeņraža mobilitātes sistēmām, autonomu braukšanu un savienotu mobilitāti vai ražošanas vides pielāgošanu ar drošām un stabilām sistēmām cilvēka un mašīnas mijiedarbībai viedajā ražošanas vidē. Projekti nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), neatlasītām un nefinansētām darbībām un attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Projekti ir šādi: — elektrisko, no elektrotīkla uzlādējamu hibrīdautomobiļu un ūdeņraža transportlīdzekļu sastāvdaļu un platformu izstrāde, — autonomā vadīšana un satīklota mobilitāte, jaunas aparatūras un programmatūras transportlīdzekļu arhitektūras izstrāde — elektrisko, no elektrotīkla uzlādējamu hibrīdautomobiļu un ūdeņraža transportlīdzekļu sastāvdaļu un sistēmu ražošanas zonu pielāgošana. Projektus īsteno uzņēmumu konsorciji, kuros ir trīs līdz astoņi uzņēmumi (vismaz vienam jābūt MVU), ne ilgāk kā trīs gadus, un minimālais budžets ir 5 000 000 EUR.
461	C17.I9	M	Konkursu par pētniecību, izstrādi un inovāciju aerokosmiskajā nozarē apbalvojumu publicēšana.	Publicēts OV				4. CET.	2024	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta informācija par EUR 70000000 piešķiršanu saistībā ar uzaicinājumiem kosmosa pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem kosmosa tehnoloģiju plāna ietvaros. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
271	C17.I9	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem aviācijas un kosmosa jomā, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem	—	Skaits		65	2. CET.	2023	Ar Aeronáutica plāna atbalstu vismaz 65 uzņēmumiem ir piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti aviācijas jomā, kas vērsti uz zemu un nulles emisiju līmeni, tostarp investīcijām, kas saistītas ar kosmiskās aviācijas tehnoloģijām un aeronautiku. Projektus īsteno 3–6 uzņēmumu konsorciji (vismaz vienam jābūt MVU), kas ilgst ne vairāk kā 3 gadus. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
272	C17.I9	T	Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu pabeigšana aviācijas un kosmosa jomā, īpašu uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem	—	Skaits		81	3. CET.	2026	Vismaz 81 uzņēmums ar Aeronáutica plāna atbalstu ir pabeidzis savus pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus aviācijas un kosmosa jomā, koncentrējoties uz zemu un nulles emisiju līmeni, tostarp investīcijas, kas saistītas ar aerokosmiskajām tehnoloģijām un aeronautiku, un veikt publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, lai izstrādātu tehnoloģijas un inovācijas Zemes novērošanas satelītu jomā. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
462	C17.I9	T	Līdzekļu izmaksa projektiem saskaņā ar PERTE Aerospace.	—	EUR (miljoni)		90	3. CET.	2026	Saskaņā ar PERTE Aersopace vismaz EUR 90000000 izmaksāja dotācijās un neatmaksājamos aizdevumos pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.

JAUTĀJUMS. Aizdevuma atbalstam paredzēto ieguldījumu apraksts

Investīcija Nr. 10 (C17.I10) — Aizdevumu atbalsts saskaņā ar PERTE Health un PERTE Aerospace

Investīcija attiecas uz aizdevuma atbalsta izmantošanu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai veicinātu privātās investīcijas veselības un kosmiskās aviācijas nozarē, kas tiek veiktas PERTE Health un PERTE Aerospace ietvaros.

Saskaņā ar programmu “PERTE veselībai” pasākuma mērķis ir stiprināt zinātniskās, tehnoloģiskās un inovācijas spējas veselības nozarē. Ar pasākumu jo īpaši atbalsta investīcijas, izmantojot: 1) aizdevumi veselības nozares uzņēmumiem, lai atbalstītu tādas darbības kā pētniecība, izstrāde un inovācija, rūpniecības mēroga palielināšana, ražošanas procesu modernizācija un atjaunināšana, kā arī ilgtspējīgu procesu izstrāde un īstenošana; 2) INNVIERTE ieguldījumi Spānijas tehnoloģiskos un inovatīvos uzņēmumos veselības aprūpes nozarē; un 3) aizdevumi Valsts veselības sistēmas pētniecības centriem, lai paplašinātu to pētniecības un tehnoloģiju attīstības spējas.

Saskaņā ar PERTE Aerospace pasākuma mērķis ir stiprināt zinātniskās, tehnoloģiskās un inovācijas spējas aviācijas un kosmosa nozarē. Ar pasākumu atbalsta investīcijas, izmantojot aizdevumus aviācijas un kosmosa nozares uzņēmumiem tādās darbībās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, rūpnieciska mēroga izpēte, ražošanas procesu modernizācija un atjaunināšana, digitalizācija un tehnoloģiskā modernizācija, ilgtspējīgu procesu izstrāde un īstenošana.

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar finanšu operācijām, izmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevuma atmaksas.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), juridiskajā(-ās) nolīgumā(-os) starp izpildītāju(-iem) un saņēmēju subjektu un turpmāko finanšu instrumenta ieguldījumu politiku:

-Aizdevumu un garantijugadījumā: izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 184 ; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 185 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 186 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 187 . Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) šīs pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek panākti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām tiek atbalstītas alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām tās pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

-Riska kapitāla instrumentu gadījumā: pieprasīt uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar definīciju, kas noteikta Direktīvas 2013/34/ES (grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464) 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 188 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 189 ] un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 190 .

-Īstenojošā struktūra pieprasa, lai saņēmējs ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

4.JAUTĀJUMS Aizdevumu atbalsta uzraudzības un īstenošanas atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Visu rādītāju bāzes līnijas datums ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L67	C17.I10	T	Ieguldījumi pašu kapitāla atbalstā veselības nozarē		EUR (miljoni)	0	27	3. CET.	2026	Innvierte izmaksāja 27 000 000 EUR inovatīvos un tehnoloģiskos veselības nozares uzņēmumos kā pašu kapitālu vai kvazikapitālu. Šīs investīcijas projektu izvērtēšana nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kā izklāstīts pasākuma aprakstā.
L68	C17.I10	T	Līdzekļu piešķiršana aizdevumu veidā, lai atbalstītu veselības un kosmiskās aviācijas nozares		EUR (miljoni)	0	181.6	4. CET.	2024	CDTI saistības EUR 181600000 apmērā aizdevumos ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā, rūpnieciskajā mērogā, ražošanas procesu modernizācijā un zaļo tehnoloģiju ieviešanā veselības un kosmiskās aviācijas nozarē.
L69	C17.I10	T	Līdzekļu izmaksa aizdevumu veidā, lai atbalstītu veselības un kosmiskās aviācijas nozares		EUR (miljoni)	0	461.7	3. CET.	2026	CDTI izmaksāti 461 700 000 EUR aizdevumos ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā, rūpniecības mērogā, ražošanas procesu modernizācijā un zaļo tehnoloģiju ieviešanā veselības un kosmiskās aviācijas nozarē.
L70	C17.I10	T	Valsts veselības sistēmas pētniecības un izstrādes spēju uzlabošana.		Skaits	0	4	3. CET.	2026	Pabeigt ieguldījumu projektus, kuru mērķis ir uzlabot vismaz četru Valsts veselības sistēmas pētniecības centru pētniecības un tehnoloģiju attīstības spējas.

R. 18. KOMPONENTS: Valsts veselības sistēmas atjaunošana un spēju paplašināšana

Veselības krīze ir parādījusi Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas spēku, taču tā ir atklājusi arī grūtības, ar kurām tā saskaras, risinot situācijas, kurās nepieciešama prognozēšana, ātra reaģēšana un koordinācija, kā arī nepieciešamību novērst pašreizējās strukturālās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām, sociālajām, tehnoloģiskajām vai ekonomiskajām tendencēm. Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas: neaizsargātība pret globālo veselības krīzi, ii) veselības aprūpes sistēmas pārveide sabiedrības novecošanas dēļ, iii) dzimumu līdztiesība un iv) sistēmas ilgtermiņa ilgtspēja un noturība.

Šā komponenta mērķi ir šādi:

·Sagatavot veselības sistēmu, lai novērstu un novērstu iespējamus globālus veselības apdraudējumus, piemēram, pašreizējo Covid-19 pandēmiju, palielinot sabiedrības veselības spējas un epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas.

·Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus ar vislielāko ātrumu, kvalitāti un drošību neatkarīgi no pacientu resursiem, dzīvesvietas, dzimuma, izcelsmes vai vecuma.

·Nodrošināt, ka veselības aprūpes sistēmas centrā ir cilvēki, uzlabojot viņu līdzdalību un pārveidojot veselības aprūpi atbilstoši cilvēku un kopienu vajadzībām.

·Nodrošināt informācijas sistēmas, kas mēra ne tikai darbību, bet arī galīgos rezultātus veselības jomā.

·Aktīvi veicināt veselību un labklājību un novērst slimības un atkarību visa mūža garumā.

·Piesaistīt un noturēt labākos profesionāļus, kas viņiem piedāvā individuālas un kolektīvas attīstības iespējas.

·Virzīties uz digitalizētu valsts veselības sistēmu, kas rada informāciju un zināšanas un veicina pētniecību un inovāciju veselības jomā kā darbvietu, izaugsmes, produktivitātes un inovācijas virzītājspēku.

·Nodrošināt pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu modernas un attīstītas sabiedrības jauno veselības problēmu risināšanai, kā arī nodrošināt izdevumu efektivitāti.

·Stiprināt un attīstīt koordināciju un daudzlīmeņu pārvaldību valsts veselības sistēmas pārvaldībā un uzlabot teritoriālo kohēziju. Aktīvi veicināt stratēģijas dzimumu līdztiesības panākšanai veselības aprūpes sistēmā.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents atbalsta to, kā tiek īstenoti konkrētai valstij adresētie ieteikumi par pandēmijas efektīvu apkarošanu un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes un noturības stiprināšanu attiecībā uz veselības aprūpes darbiniekiem un pirmās nepieciešamības medicīniskajiem produktiem un infrastruktūru (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), un ar pasākumiem darbvietu saglabāšanai, efektīviem darbā pieņemšanas stimuliem un prasmju attīstīšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

R.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C18.R1) — Primārās aprūpes un kopienas aprūpes stiprināšana

Primārās aprūpes stiprināšana ir viena no svarīgākajām veselības problēmām, ar ko Spānija saskarsies turpmākajos gados. Šīs reformas mērķis ir labāk reaģēt uz jaunām veselības problēmām, uzlabot individuālo pieredzi aprūpē visiem, novērst slimības un palielināt primārās aprūpes nozīmi.

Reforma ietver rīcības plāna sagatavošanu un īstenošanu, lai izstrādātu stratēģisko satvaru primārās un komunālās aprūpes stiprināšanai, ko centrālā valdība un autonomās kopienas pieņēma 2019. gadā. Rīcības plāns ir strukturēts, pamatojoties uz darbības virzieniem, kuros jānosaka projektu reģionālā izpilde. Tas ietver klīniskās pārvaldības procesu uzlabošanu, diagnostikas iekārtu paplašināšanu un atjaunošanu veselības centros, IT izstrādi, speciālistu apmācību vai veselības centru un veselības un neatliekamās palīdzības dienestu infrastruktūras uzlabošanu. Rīcības plānu apstiprina Starpteritoriālā padome. Tā īstenošana netiks finansēta no Atveseļošanas un noturības plāna.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C18.R2) — Sabiedrības veselības sistēmas reforma

Reformas mērķis ir izveidot vispārēju un integrētu sistēmu sabiedrības veselības nodrošināšanai. Tā ietver vērienīgākas, integrētākas un labāk formulētas sabiedrības veselības sistēmas izveidi, veicot šādas darbības:

- Sabiedrības veselības stratēģija, ar ko izveido vispārēju un integrētu sistēmu, kura tiks ņemta vērā visās sabiedrības veselības politikas jomās un kuras ilgums ir pieci gadi, ar starpposma novērtējumiem ik pēc diviem gadiem, kuros analizē īstenošanas pakāpi. Stratēģiju apstiprina, vienojoties ar Valsts veselības sistēmas starpteritoriālo padomi.

- Sabiedrības veselības uzraudzības tīkls un jauns Valsts sabiedrības veselības centrs, ko izveido ar valdības likumu vai karaļa dekrētu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3 (C18. R3) — Kohēzijas, taisnīguma un universāluma stiprināšana

Šīs reformas mērķis ir vēl vairāk stiprināt piekļuvi vispārējai veselības aprūpei Spānijā, vienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā un kohēziju veselības aprūpes jomā starp dažādām valsts teritorijām. Reforma sastāv no trim pīlāriem:

- Likums par valsts veselības sistēmas taisnīgumu, universālumu un kohēziju. Likuma mērķi ir šādi: nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem, ii) integrēt pacientu pārstāvjus Spānijas valsts veselības sistēmas pārvaldības struktūrās, iii) ierobežot jaunu līdzmaksājumu izmantošanu, iv) mainīt sociālo un veselības pabalstu definīciju valsts veselības sistēmas pakalpojumu portfelī, v) nodrošināt koordināciju starp veselības un sociālajām iestādēm, vi) ieviest ietekmes novērtējumu visām regulatīvajām izmaiņām šajā jomā un vii) reformēt zāļu izmantošanu valsts veselības sistēmā. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā pētīta arī tā ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, un tas ir jāpublisko.

- Ļoti sarežģītas aprūpes pārorientēšana veselības aprūpes sistēmā, konsolidējot un attīstot kontaktpunktu (CSUR) tīklu un pārkārtojot ļoti sarežģītu aprūpi, kas nav saistīta ar CSUR.

- Palielināt sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu kopējo portfeli. Šī reforma paplašinās un uzlabos kopējā portfeļa pakalpojumus zobārstniecībā, genomikas medicīnā, ortopēdiskajā un protēžu aprūpē un profilaktiskajā aprūpē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 (C18. R4) — Profesionālo prasmju stiprināšana un pagaidu nodarbinātības samazināšana

Reformas mērķis ir novērst medmāsu un ārstu trūkumu, samazināt pagaidu darba līgumu izmantošanu, uzlabot darba apstākļus un uzlabot apmācību un profesionālo attīstību.

Reforma aptver divas jomas:

1.Grozījumi likumā, kas reglamentē veselības aprūpes darbiniekus Spānijā (Veselības aprūpes dienestu statūtu pamatstatūti), lai samazinātu pagaidu nodarbinātību. Likuma grozījumu procesā tiek sniegts ziņojums par tā ekonomisko ietekmi un it īpaši par Likuma par valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņa ietekmi. Grozījumu papildina ar citiem juridiski saistošiem noteikumiem un papildu pasākumiem, lai:

I.Nodrošināt profesionāļu izvietošanu konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos, kas netiek pietiekami apkalpoti ar stimulējošiem pasākumiem.

II.Uzlabot vidi un darba apstākļus, veicot pasākumus, kas veicina profesionālo attīstību un notur talantus Spānijas sistēmā, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet arī paverot iespējas veselības aprūpes, mācīšanas un pētniecības jomā.

2.Karaļa dekrēta stāšanās spēkā, lai uzlabotu specializēto veselības apmācības sistēmu. Karaļa dekrēts reglamentē transversālu apmācību veselības zinātņu specializācijās, īpašās apmācības jomās un veselības zinātņu speciālistu kvalifikāciju apstiprināšanas un atzīšanas procedūru.

Šī reforma ir saistīta ar 1. reformu komponentā Nr. 11 (C11.R1).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C18.R5) — Zāļu regulējuma reforma un zāļu pieejamības uzlabošana

Šīs reformas galvenais mērķis ir atjaunināt Spānijas tiesisko regulējumu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm, grozot Likumu par garantijām un zāļu un medicīnisko ierīču racionālu izmantošanu (Karaļa 2015. gada 24. jūlija Likumdošanas dekrēts Nr. 1/2015), kas pašlaik ir tiesiskais regulējums, ar kuru Spānijā tiek izveidots attiecīgais tiesiskais regulējums. Jo īpaši sistēma ir jāpielāgo, lai tiktu galā ar jaunām revolucionārām zinātnes atziņām, lai padziļinātu pasākumus farmācijas izdevumu racionalizācijai, stimulētu zāļu racionālu izmantošanu un veiktu izmaiņas, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi. Likuma izstrādes procesā tiek sniegts ziņojums par tā ekonomisko ietekmi un it īpaši par Likuma par publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņa ietekmi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C18.I1) — Investīciju plāns augsto tehnoloģiju iekārtām valsts veselības sistēmā

Spānijā iekārtu novecošanās līmenis ir augstāks par Eiropas vidējo rādītāju, un iekārtu vidējais blīvums uz vienu iedzīvotāju ir zemāks, taču ar dažiem izņēmumiem, piemēram, MRI skeneriem. Arī aprīkojuma ģeogrāfiskais sadalījums ir nelīdzsvarots. Šīs investīcijas mērķis ir atjaunot esošo aprīkojumu un nodrošināt Spānijai papildu augsto tehnoloģiju medicīnisko aprīkojumu.

Investīcija sedz:

- Aprīkojuma atjaunošana novecošanās dēļ.

- Aprīkojuma krājumu paplašināšana, lai līdzsvarotu starpreģionu atšķirības un pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju attiecībā uz iedzīvotāju skaitu uz miljonu iedzīvotāju, īpašu uzmanību pievēršot Spānijas teritorijas apgabaliem, kuros salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju uz vienu iedzīvotāju nav pietiekami daudz iedzīvotāju.

Plānā iekļauj šādus iekārtu veidus: lineāri paātrinātāji, datorizēta aksiālā tomogrāfija (CAT), ieskaitot plānošanas paātrinātājus; magnētiskā rezonanse, positronu emisijas tomogrāfija (PET), positronu emisijas tomogrāfija un CAT (PET-CAT), gamma kamera, digitālās brāvioterapijas iekārtas, asinsvadu angiogrāfija, neiroradioloģiskā angiogrāfija un hemodinamiskās telpas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C18.I2) — Veselības profilakses un veicināšanas pasākumi

Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt profilaktisko aprūpi. Tajā īpaša uzmanība pievērsta veselīga dzīvesveida un vides veicināšanai. Tā aptver šādas jomas: cīņa pret smēķēšanu, alkohola patēriņa novēršana, garīgās veselības veicināšana, veselīgas dzīves vides un dzīvesveida veicināšana, mikrobu rezistences plāns un vēža profilakse, tostarp Eiropas vēža apkarošanas kodeksa izplatīšana.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C18.I3) — Palielinātas spējas reaģēt uz veselības krīzēm

Pandēmija ir izgaismojusi nepieciešamību stiprināt spējas uzraudzībai, agrīnai atklāšanai un ātrai reaģēšanai uz kritiskām situācijām, kā arī nepieciešamību stiprināt laboratoriju un veselības iestāžu spējas. Šī investīcija sastāv no darbību kopuma, kuru mērķis ir palielināt spēju reaģēt uz turpmākām veselības krīzēm:

1. Jaunā Valsts sabiedrības veselības centra aprīkojums;

2. Sabiedrības veselības uzraudzības informācijas sistēma, kas paplašina, uzlabo un integrē esošās informācijas sistēmas par infekcijas un neinfekcijas slimībām Spānijā;

3. Meliljas Universitātes slimnīcas pabeigšana un Nacionālā dozimetrijas centra jaunās ēkas būvniecība;

4. Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas jaudas palielināšana Valsts Darba drošības un veselības institūtā;

5. Valsts pārtikas centra stiprināšana;

6. Tehnoloģiskiem ieguldījumiem Zāļu aģentūrā un Valsts transplantācijas organizācijā;

7. Valsts veselības sistēmas darbības novērtējums pandēmijas laikā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C18.I4) — Veselības aprūpes speciālistu apmācība un resursi zināšanu apmaiņai un pacientu ar retām slimībām ārstēšanas uzlabošana

Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt veselības aprūpes speciālistu prasmes un kompetences, īpašu uzmanību pievēršot apmācībai, kas saistīta ar šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta reformām un investīcijām. Tās mērķis ir arī veicināt instrumentus, kas ļauj veselības aprūpes speciālistiem dalīties zināšanās, lai uzlabotu veselības aprūpes koordināciju un kvalitāti, tostarp par prioritārām jomām, uz kurām attiecas šis komponents. Tās mērķis ir arī uzlabot reto slimību pacientu ārstēšanu.

Ieguldījums aptver piecas jomas:

·Pastāvīga apmācība šādās jomās: veselības aprūpes tehnoloģiju un informācijas sistēmu izmantošana, sabiedrības veselības un epidemioloģijas uzraudzība, pacientu un profesionālā drošība, diagnostikas un terapeitisko resursu racionāla izmantošana, vēža agrīna atklāšana, garīgā veselība, vides veselība, riska faktoru novēršana, ar dzimumu saistītas vardarbības agrīna atklāšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas agrīna atklāšana, bioētika, aprūpe dzīves cikla beigās, klīniskā saziņa, uz pierādījumiem balstīta medicīna, komandas darbs, pētniecības metodoloģija, par veselības centriem atbildīgo personu vadības prasmju attīstīšana, specializētas veselības apmācības pasniedzēju apmācība un tālākizglītības vērtētāju apmācība.

·Valsts veselības sistēmas speciālistu apgūto nereglamentēto prasmju novērtēšanas un akreditācijas sistēmas izveide

·Sadarbības instrumenti, lai risinātu ļoti sarežģītus apstākļus.

·Datorizētas kartēšanas izstrāde, lai Spānijā vizualizētu kopīgus resursus un pakalpojumus agrīnai aprūpei un genomikas medicīnai.

·Izmēģinājuma projektu pabeigšana, lai nodrošinātu valsts veselības sistēmu ar sadarbspējīgām spējām, infrastruktūru, aprīkojumu un informācijas sistēmām, lai veicinātu veselības aprūpes uzlabošanu pacientiem ar retām slimībām.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C18.I5) — Plāns zāļu patēriņa racionalizēšanai un ilgtspējas veicināšanai un genomikas pakalpojumu portfeļa paplašināšanai nacionālajā veselības sistēmā

Šī investīcija ietver zāļu un medicīnisko ierīču izmantošanas racionalizācijas plāna īstenošanu. Plāna mērķis ir sasniegt šādus mērķus:

·izmantot medikamentus tikai tad, ja tie ir nepieciešami, un, ja tos lieto, izmantot tos, kas ir visrentablākie;

·samazināt polifarmāciju (vairāk nekā piecas zāles) un zāļu nevajadzīgu izmantošanu;

·samazināt ar jaunām zālēm saistīto klīnisko nenoteiktību, palielinot zinātnes atziņas, uzlabojot pieejamo informāciju un samazinot finansiālo nenoteiktību.

·paplašināt genomikas pakalpojumu portfeli valsts veselības sistēmā

Plāns ietver trīs sistēmu izveidi vai turpmāku attīstību, lai uzlabotu narkotiku un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu Spānijā:

1.Tīkla zāļu novērtēšanai valsts veselības sistēmā izveide: Izstrādā tehnoloģisku platformu, lai pārvaldītu un kopīgotu zāļu novērtēšanas un pozicionēšanas ziņojumus (kuros analizēta jauno zāļu pievienotā vērtība, pamatojoties uz to izmaksu lietderību) to dažādajos izstrādes posmos.

2.Augstas ietekmes zāļu sistēmas (VALTERMED) paplašināšana. Šā rīka pamatā ir administratīvo, klīnisko un terapeitisko datu reģistrs, lai izsekotu un analizētu pacientu sākotnējo statusu un attīstību pēc farmakoloģiskās ārstēšanas uzsākšanas. Šā jaunā rīka mērķi integrē autonomo apgabalu informācijas sistēmās un iekļauj informāciju par zāļu ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti.

3.Spānijas Veselības tehnoloģiju un aprūpes tīkla (RedETS) izveide. Šim tīklam ir būtiska nozīme, sniedzot zinātniskas un tehniskas konsultācijas lēmumu pieņemšanai par veselības aprūpes tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušanu publiskajā finansējumā. Tehnoloģiskā platforma ļauj pārvaldīt un kopīgot dažādos RedETS produktus to dažādajos attīstības posmos starp Tīkla aģentūrām/struktūrvienībām un uzraudzīt katram posmam noteikto termiņu ievērošanu.

Investīcija ietver projektus, kas saistīti ar: ģenērisko un biolīdzīgo zāļu lietošanas veicināšana, ortopēdisko un protēžu pakalpojumu un produktu izstrāde un modernizācija, veselības aprūpes speciālistu apmācība par zāļu racionālu izmantošanu un risinājumi inovāciju veicināšanai zāļu jomā.

Investīcija arī paplašina valsts veselības sistēmas ģenētiskās testēšanas katalogu, iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu un izveidojot informācijas sistēmu genomikas informācijas integrēšanai valsts līmenī.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C18.I6) — Veselības datu ezers

Šī investīcija ietver veselības datu ezera izveidi, kas apkopo informāciju no dažādām informācijas sistēmām, tostarp reģionālām sistēmām, ar mērķi veicināt masveida analīzi reāllaikā, lai atbalstītu un uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu, riska faktoru identificēšanu, tendenču analīzi, modeļu identificēšanu, veselības riska situāciju prognozēšanu un resursu plānošanu to risināšanai, tostarp izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, un jaunas mērogojamas sistēmas arhitektūras un jaunus instrumentus modeļu apstrādei un identificēšanai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

R.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis
273	C18.R1	M	Rīcības plāns primārās aprūpes un kopienas aprūpes jomā	Consejo starpteritoriālais apstiprinājums				4. CET.	2021	Rīcības plāna galvenais mērķis ir stiprināt primāro aprūpi valsts veselības aprūpes sistēmā, lai labāk reaģētu uz jaunām veselības problēmām, uzlabotu individuālo pieredzi aprūpē visiem, novērstu slimības un palielinātu primārās aprūpes spēju risināt veselības problēmas.
274	C18.R2	M	Spānijas sabiedrības veselības stratēģijas apstiprināšana	Consejo starpteritoriālās Sanidad apstiprinājums				2. CET.	2022	Sabiedrības veselības stratēģijā nosaka stratēģiskās pamatnostādnes par sabiedrības veselības pasākumiem visā Spānijā. Stratēģijas mērķis ir uzlabot Spānijas iedzīvotāju veselību, nosakot galvenos virzienus un prioritātes, kas jāievēro visām veselības pārvaldes iestādēm savā politikā sabiedrības veselības veicināšanai, profilaksei un aizsardzībai, darbībās, kas vērstas uz iedzīvotāju mērķgrupām, iedzīvotāju informēšanu, profesionāļu apmācību un viņu vajadzību apmierināšanu. Stratēģija nodrošina, ka sabiedrības veselība un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei tiek ņemta vērā visās valsts politikas jomās, un veicina starpnozaru rīcību šajā jomā. Tā ilgums ir pieci gadi, ar starpposma novērtējumiem ik pēc diviem gadiem, kuros analizē īstenošanas pakāpi. Tā ietver pasākumus un darbības, kas attiecas uz visām sabiedrības veselības jomām un ko stratēģijas darbības laikā īsteno visu Spānijas veselības aizsardzības iestāžu politikā, plānos un programmās, ievērojot stratēģijā noteiktos termiņus.
275	C18.R3	M	Likums par valsts veselības aprūpes sistēmas taisnīgumu, universālumu un kohēziju, ļoti sarežģītas aprūpes pārorientēšanu un kopējā pakalpojumu portfeļa palielināšanu	Likuma stāšanās spēkā un Consejo starpteritoriālās Sanidad apstiprinājums				4. CET.	2023	Tiesību aktu un pamatelementu mērķi ir šādi: Nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei visiem, integrēt pacientu pārstāvjus Spānijas valsts veselības sistēmas pārvaldības struktūrās, ierobežot jaunu līdzmaksājumu izmantošanu, mainīt sociālo un veselības pabalstu definīciju valsts veselības sistēmas portfelī, nodrošināt koordināciju starp veselības un sociālajām iestādēm un ieviest ietekmes novērtējumu par visām regulatīvajām izmaiņām šajā jomā un, visbeidzot, reformēt zāļu izmantošanu valsts veselības sistēmā. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kas arī tiek publiskots, pētot arī tā ietekmi uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Pēc Consejo starpteritoriālās Sanidad vienošanās stājās spēkā ministrijas rīkojums, ar ko paplašina sabiedrības veselības pakalpojumu kopējo portfeli, vismaz paplašinot un uzlabojot pakalpojumus, kas saistīti ar zobu aprūpi, genomikas medicīnu, ortopēdisko un protēžu aprūpi un profilaktisko aprūpi. Consejo starpteritoriālā Sanidad apstiprinājums koordinācijas centru tīkla konsolidācijai un attīstībai, kā arī šo centru, dienestu un atsauces vienību (CSUR) nepārvaldītās aprūpes pārkārtošanai
276	C18.R4	M	Likums par veselības aprūpes dienesta personāla statūtiem, citi papildu pasākumi un specializētās veselības apmācības sistēmas uzlabošana	Likuma grozījuma stāšanās spēkā un karaļa dekrēta stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Pamatstatūti ir pamatnorma, kas reglamentē piekļuvi veselības aprūpes ierēdņa statusam un reglamentē amata vietu nodrošināšanu, paaugstināšanu amatā, mobilitāti un darba apstākļus. Grozījumam ir šādi tiešie mērķi: — Samazināt pagaidu darba līgumu skaitu. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā pētīta arī tā ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Grozījumu papildina ar citiem juridiski saistošiem noteikumiem un papildu pasākumiem, lai: - Nodrošināt profesionāļu norīkošanu konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos, kas netiek pietiekami apkalpoti ar stimulējošiem pasākumiem. — Uzlabot vidi un darba apstākļus, veicot pasākumus, kas veicina profesionālo attīstību un notur talantus Spānijas sistēmā, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet arī paverot iespējas veselības aprūpes, mācīšanas un pētniecības jomā. Stājas spēkā Karaļa dekrēts par specializētās veselības apmācības sistēmas uzlabošanu
277	C18.R5	M	Likums par garantijām un zāļu racionālu izmantošanu	Likuma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Likuma par garantijām un zāļu racionālu izmantošanu stāšanās spēkā. Daži no šīs tiesību reformas galvenajiem mērķiem ir šādi: — Mainīt atsauces cenu sistēmu, ieviešot elementus, kas palielina konkurenci. — Konsolidēt zāļu attālināto izsniegšanu. — Ļaut sociāli sanitāro centru zāļu noliktavām būt saistītām ar primārās aprūpes aptieku pakalpojumiem. — Grozīt sistēmu, lai aprēķinātu ceturkšņa iemaksu, ko valsts veselības sistēmā veikuši no publiskiem līdzekļiem finansētu zāļu un veselības produktu ražotāji, importētāji un piegādātāji. — Precizēt kompetenci attiecībā uz zāļu reklāmas kontroli. Mainīt Medicīnas aģentūras piemērotās likmes. — Grozīt un atjaunināt sankciju piemērošanas procedūru un pārkāpumus. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā pētīta arī tā ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.
278	C18.I1	M	Aprīkojuma ieguldījumu plāna apstiprināšana un līdzekļu sadale	Consejo starpteritoriālās Sanidad apstiprinājums				4. CET.	2021	Consejo Interteritoriālais apstiprinājums plānam un līdzekļu sadalei, nosakot mehānismus dotāciju piešķiršanai EUR 796100000 apmērā.
279	C18.I1	T	Aprīkojuma ierīču uzstādīšana/atjaunošana/paplašināšana	—	Skaits	0	750	2. CET.	2023	Nodot ekspluatācijā vismaz 750 jaunas aprīkojuma ierīces, atjaunojot, paplašinot vai ieviešot jaunas iekārtas visā valstī.
280	C18.I2	T	Sabiedrības veselības kampaņas un darbības	—	Skaits	0	11	4. CET.	2023	Ir veiktas vismaz 11 sabiedrības veselības izplatīšanas vai skrīninga kampaņas šādās jomās: cīņa pret smēķēšanu, alkohola patēriņa novēršana, garīgās veselības veicināšana, veselīgas dzīves vides un dzīvesveida veicināšana, mikrobu rezistences plāns un vēža profilakse, tostarp Eiropas vēža apkarošanas kodeksa izplatīšana. Kampaņas notiek visā valstī. Izplatīšanu veic, izmantojot radio, drukātos plašsaziņas līdzekļus, internetu, tiešo tirgvedību un darbības ārpus telpām.
281	C18.I3	M	Sabiedrības veselības uzraudzības tīkla informācijas sistēma	Sertifikāts par nodošanu ekspluatācijā				4. CET.	2025	Darbojas valsts un autonomo kopienu uzraudzības sistēma (Sabiedrības veselības uzraudzības tīkla informācijas sistēma), lai nodrošinātu agrīnu brīdināšanu un ātru reaģēšanu nolūkā atklāt problēmas, kas var radīt veselības apdraudējumu, izplatīt informāciju no kompetentajām iestādēm un atvieglot kontroles pasākumu īstenošanu. Jaunā Valsts sabiedrības veselības centra aprīkojums tiek iegādāts par kopējo vērtību vismaz EUR 9,45 miljoni. Pabeidz Meliljas Universitātes slimnīcas aprīkojuma iegādi un Valsts Dosimetrijas centra jaunās ēkas būvniecību, kā arī aprīkojuma iegādi un ieviešanu sistēmām un infrastruktūrai, lai palielinātu Valsts Darba drošības un veselības institūta, Valsts pārtikas centra, Zāļu un veselības produktu aģentūras un Valsts transplantācijas organizācijas testēšanas laboratorijas jaudu, kuru kopējā vērtība ir vismaz 43 miljoni euro. Pabeidz un publicē valsts veselības sistēmas darbības novērtējumu pandēmijas laikā.
282	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālisti, kas apmācīti tālākizglītības plānu ietvaros	—	Skaits	0	90 000	2. CET.	2023	Vismaz 90000 veselības aprūpes speciālistu ir pabeiguši kopumā 360000 tālākizglītības kredītpunktu (CEC), kas atbilst 3,6 miljoniem mācību stundu saskaņā ar tālākizglītības plāniem, kuri izstrādāti saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas C18.I4 definīcijā. Apmācība aptver: Veselības tehnoloģiju un informācijas sistēmu izmantošana, sabiedrības veselības uzraudzība un epidemioloģija, pacientu un profesionālā drošība, diagnostikas un terapeitisko resursu racionāla izmantošana, vēža agrīna atklāšana, garīgā veselība, vides veselība, riska faktoru novēršana, ar dzimumu saistītas vardarbības agrīna atklāšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas agrīna atklāšana, bioētika, klīniskā saziņa, uz pierādījumiem balstīta medicīna, sadarbība ar citiem, izmeklēšanas metodes, veselības iestāžu vadītāju vadības kompetenču attīstība un mentoru apmācība specializētā veselības apmācībā. Apmācība ir nodrošināta klasē, tiešsaistes un jaukta tipa mācību formā, un to ir pabeiguši kvalificēti veselības aprūpes speciālisti un veselības aprūpes speciālisti profesionālās apmācības jomā.
463	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālistu apmācība un resursi zināšanu apmaiņai					2. CET.	2026	Vismaz 1300 veselības aprūpi apmāca par starptautiskiem veselības aprūpes profesionālo prasmju novērtēšanas un akreditācijas modeļiem (veselības nozares darbinieku atkārtotas sertifikācijas modeļi). Lai novērtētu un akreditētu neregulētās prasmes, izstrādā arī šādas IT lietojumprogrammas: ·Tīmekļa lietojumprogramma atkārtotai sertifikācijai ·Profesionālās atkārtotās sertifikācijas datu integrēšana REPS portālā Ir jāiegādājas vai jāizstrādā sadarbības rīki darbam ar ļoti sarežģītiem apstākļiem. Sadarbības rīkiem ir vismaz šādas funkcijas: ·Kopīgi klīniskie procesi pacientu pārvaldībai. ·Saziņa starp profesionāļiem. Pabeidz datorizētu kartēšanu, lai vizualizētu kopīgos resursus un pakalpojumus agrīnas aprūpes un genomikas medicīnas jomā.
283	C18.I5	M	VALTERM ED sistēma un platforma veselības aprūpes tehnoloģiju un valsts veselības sistēmas ieguvumu novērtēšanai	Sertifikāts par nodošanu ekspluatācijā				4. CET.	2023	Darbojas Veselības ministrijas un autonomo reģionu zāļu novērtēšanas tīkls, darbojas VALTERM ED sistēma un ir izveidota platforma Spānijas Veselības aprūpes tehnoloģiju un valsts veselības sistēmas ieguvumu novērtēšanas aģentūru tīklam (SNS REDETS).
464	C18.I5	T	Plāns zāļu patēriņa racionalizēšanai un ilgtspējas veicināšanai					2. CET.	2026	Tiek īstenota ģenērisko un biolīdzīgo zāļu lietošanas veicināšanas kampaņa. Ievieš informācijas sistēmu ortopēdisko un protēžu pakalpojumu recepšu pārvaldībai. Vismaz 46300 veselības aprūpes speciālistu apmāca par zāļu racionālu izmantošanu, zinātnisko atziņu izmantošanu klīniskajā darbībā un prasmju attīstīšanu zinātniskās literatūras kritiskā lasīšanā. Izveido diplomu kursu par zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumu.
284	C18.I6	T	Darbojas veselības datu ezers	—	Skaits	0	17	4. CET.	2023	Veselības datu ezers darbojas valsts vajadzībām un ietver vismaz 17 autonomus reģionus vai pilsētas, lai varētu veikt masveida datu analīzi diagnostikas un ārstēšanas metožu identificēšanai un uzlabošanai.
465	C18.I4	T	Projektu pabeigšana, lai uzlabotu veselības aprūpi pacientiem ar retām slimībām		Miljoni EUR	0	50	2. CET.	2026	Izmēģinājuma projektu pabeigšana vismaz EUR 50 miljonu vērtībā, lai nodrošinātu Valsts veselības aprūpes sistēmu (SNS) ar sadarbspējīgām spējām, infrastruktūru, aprīkojumu un informācijas sistēmām, lai veicinātu veselības aprūpes uzlabošanu pacientiem ar retām slimībām
466	C18.I5	T	Genomikas pakalpojumu paplašināšana valsts veselības sistēmā		Miljoni EUR	0	23	2. CET.	2026	Iegādājas aprīkojumu, kas nepieciešams paplašinātā ģenētiskās testēšanas kataloga īstenošanai un kura vērtība ir vismaz EUR 23000000, un darbojas informācijas sistēma genomikas informācijas integrēšanai valsts līmenī.
466a	C18.I6	T	Masveida datu apstrādes projekti				2	4. CET.	2025	Kā daļu no investīcijām veselības datu ezerā īsteno vismaz divus masveida datu apstrādes projektus.

S. 19. KOMPONENTS: Digitālās prasmes

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir paaugstināt digitālo prasmju (pamata un padziļināto) līmeni, veicot dažādām iedzīvotāju grupām paredzētas darbības. Šo prasmju apguve ir būtiska, lai Spānija varētu izmantot iespējas, ko sniedz pieaugošā ekonomikas un sabiedrības digitalizācija.

Mērķtiecīgas darbības MVU digitalizācijai papildina pasākumus, kas paredzēti plāna 13. komponentā (Atbalsts MVU). Darbības, kuru mērķis ir palielināt augsti kvalificētu cilvēku skaitu IKT jomā, papildina 15. komponenta (Digitālā savienojamība) darbības. Visbeidzot, skolu digitalizācijas darbībām būtu jāpastiprina 21. komponenta (Izglītība) pasākumi un jāpalielina 23. komponentā (Darba tirgus) paredzēto darbību ietekme.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem par inovācijas veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), piekļuvi digitālajai apmācībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un nobriedušu publisko investīciju projektu ātrāku īstenošanu, privāto investīciju veicināšanu, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

S.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C19.R1) — Valsts digitālo kompetenču plāns

Šo pasākumu veido stratēģisks plāns, kura mērķi ir: nodrošināt digitālo prasmju apmācību plašai sabiedrībai; II) novērst digitālo plaisu starp dzimumiem; izglītības sistēmas digitalizācija un mācīšanās digitālo prasmju attīstīšana; nodrošināt digitālās prasmes privāto darba ņēmēju un bezdarbnieku labākai nodarbināmībai, v) atbalstīt publiskā sektora darbinieku digitālās prasmes; VI) digitālo prasmju attīstīšana MVU; un vii) IKT speciālistu skaita palielināšana. Investīcijas komponentā palīdz sasniegt stratēģiskā plāna mērķus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. janvārim.

Ieguldījums 1 (C19. I1) — transversālās digitālās prasmes

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni. Pasākums paredz: a) atbalsta centru tīkla izveide digitālo pamatprasmju un padziļinātu digitālo prasmju apguvei, b) e-iekļaušanas darbības, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem vai atvieglotu neaizsargātu bērnu apmācību, c) dažādas izpratnes veicināšanas kampaņas, d) darbības vispārējās sabiedrības digitālo spēju palielināšanai un e) digitālo resursu attīstīšana spāņu valodas izplatīšanai un mācīšanai. Pasākums arī veicina sieviešu digitālo iespēju nodrošināšanu un zinātnisko un tehnoloģisko profesiju veidošanos skolā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 2 (C19. I2) — Izglītības digitālā pārveide

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot piekļuvi digitālajām mācībām, nodrošinot pārnēsājamas ierīces vismaz 300000 skolēnu no neaizsargātām grupām publiskās vai valsts subsidētās skolās. Tā arī uzstāda, atjaunina un uztur interaktīvas digitālās sistēmas (IDS) vismaz 240000 klasēs publiskās un valsts subsidētās skolās, lai nodrošinātu tālmācības un jaukta tipa mācības. Pasākums atbalsta arī digitālās stratēģijas sagatavošanu vai pārskatīšanu vismaz 22000 publisku un publiski subsidētu skolu centru, un tas ietver 700000 skolotāju digitālo apmācību.

Šis pasākums atbalsta arī digitālā PIA plāna īstenošanu. To panāk, izmantojot digitālās akreditācijas pārvaldības rīku profesionālajām prasmēm, kas iegūtas, izmantojot darba pieredzi, un izveidojot digitālus PIA pārvaldības rīkus nodarbinātībai saskaņā ar Valsts kvalifikāciju katalogu un profesionālās apmācības dzīves reģistru. Visbeidzot, pasākums atbalsta simulatoru, digitālo dvīņu un tehnoloģisko centru izveidi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 3 (C19. I3) — Digitālās prasmes nodarbinātībai

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt nodarbināto un bezdarbnieku, jo īpaši jauniešu, digitālās prasmes, lai uzlabotu viņu nodarbināmību. Apmācība ir vērsta arī uz valsts pārvaldi (cita starpā veselības aprūpes speciālistiem, bruņoto spēku karavīriem un jūrniekiem un īpašas pieejamības rezervētājiem, darbiniekiem, kas strādā sociālā nodrošinājuma un finanšu jomās). Visbeidzot, pasākums atbalsta MVU digitalizāciju, veicot darbības, kas vērstas uz konkrētām ekonomikas nozarēm, un apmācot personas, kas var darboties kā pārmaiņu katalizatori, tostarp ekspertus un uzņēmumu vadītājus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 4 (C19. I4) — Digitālie speciālisti

Šā pasākuma mērķis ir pielāgot esošo profesionālās apmācības piedāvājumu padziļinātām digitālajām prasmēm un piesaistīt un noturēt talantus šajās jomās. Tā arī izveido atvērtus izglītības resursus digitālai mācīšanai mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomā dažādos līmeņos.

Pasākums ietver īpašu apmācību aptuveni 20000 IT ekspertu, galveno uzmanību pievēršot kiberdrošībai, kā arī četru gadu stipendiju finansēšanu, lai piesaistītu un noturētu talantus padziļinātās digitālajās prasmēs.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

S.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Visu rādītāju bāzes līnijas datums ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

285

C19.R1

M

Valsts digitālo kompetenču plāna apstiprināšana Ministru padomē

Atsauce uz Ministru padomi

1. CET.

2021

Valsts digitālo kompetenču plāna apstiprināšana Ministru padomē. Plāna mērķi ir šādi: 1) nodrošināt digitālo prasmju apmācību plašai sabiedrībai; 2) novērst digitālo plaisu starp dzimumiem; 3) izglītības sistēmas digitalizācija un mācīšanās digitālo prasmju attīstīšana; Nodrošināt digitālās prasmes privātā un publiskā sektora darba ņēmēju labākai nodarbināmībai; 6) digitālo prasmju attīstīšana MVU; un 7) palielināt IKT speciālistu skaitu, jo tas nav saistošs reģioniem un vietējām vienībām.

286

C19.I1

T

Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.

—

%

0

75

4. CET.

2023

Vismaz 75 % no budžeta ir atvēlēti darbībām, kas saistītas ar ieguldījumu iedzīvotāju apmācīšanā digitālo prasmju apguvē.

287

C19.I1

M

Digitālo spēju uzlabošanas darbību pabeigšana

Valsts digitālās apmācības centru kvalifikācijas sertifikāts

4. CET.

2024

Valsts digitālo prasmju tīkla izveide (tostarp 1500 profesionālās apmācības centru reforma) un izpratnes veicināšanas kampaņu un komunikācijas plānu īstenošana

288

C19.I1

T

Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.

—

Skaits

0

2 600 000

2. CET.

2026

2600000 iedzīvotāju ir apmācīti digitālo prasmju jomā saskaņā ar pasākuma darbībām. Apmācības ilgums ir vismaz 7,5 stundas.

289

C19.I2

M

Programma publisku un publiski subsidētu skolu aprīkošanai ar digitālajiem rīkiem

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2021

Programmas apstiprināšana, lai aprīkotu vismaz 240000 klases, apmācītu 700000 skolotājus un sagatavotu vai pārskatītu digitālo stratēģiju vismaz 22000 publiskiem un publiski subsidētiem skolu centriem, un sadarbībā ar autonomajiem apgabaliem nodrošinātu 300000 savienotas digitālās ierīces (klēpjdatorus, planšetdatorus) publiskās un valsts subsidētās skolās. Programma ir saistoša autonomajiem apgabaliem.

290

C19.I2

M

Izglītības digitālās pārveides darbību pabeigšana

Valsts un reģionālās pārvaldes apliecinājums

4. CET.

2025

Izglītības digitālās pārveides darbību pabeigšana, tostarp digitālo prasmju sertifikācija vismaz 80 % no 700000 skolotājiem, kas apmācīti digitālo prasmju jomā; un vismaz 22000 centru atbalstīja savu digitālo stratēģiju sagatavošanu un pārskatīšanu.

291

C19.I2

T

Savienotu digitālo ierīču nodrošināšana publiskās un valsts subsidētās skolās, lai pārvarētu “digitālo plaisu” un aprīkotu vismaz 240000 klases

—

Skaits

0

540 000

4. CET.

2025

Pabeigta savienotu un interaktīvu digitālo ierīču nodrošināšana vismaz 300000 skolēnu un aprīkojuma vismaz 240000 klasēm publiskās un valsts subsidētās skolās, lai pārvarētu “digitālo plaisu”. Valsts un reģionālo pārvaldes iestāžu izsniegti sertifikāti par aprīkojuma iegādi un piegādi.

292

C19.I3

T

Digitālā apmācība nodarbinātībai

—

Skaits

0

300 000

2. CET.

2026

Vismaz 300000 cilvēku piedalījās digitālo prasmju apmācībā. Katrā apmācībā ir vismaz 150 stundas.

292a

C19.I3

T

Digitālā apmācība darba vidē

—

EUR (miljoni)

0

310

2. CET.

2026

Apmācības pabeigšana par digitālajām prasmēm darba vidē un apmācības saturu, lai atbalstītu tās īstenošanu, kas atbilst kopējam budžetam vismaz 310 miljonu EUR apmērā. Katrā apmācībā ir vismaz 25 stundas.

293

C19.I4

T

Stipendiju programmas digitālajiem talantiem

—

Skaits

0

300

4. CET.

2024

Vismaz 300 saņēmēji piešķīra stipendijas digitālo talantu piesaistīšanai un noturēšanai (kumulatīvi 2021.–2024. gadā). Katrā programmā ir vismaz 240 ECTS.

294

C19.I4

T

It speciālistu apmācība

Skaits

0

18 000

4. CET.

2025

Vismaz 18000 IT speciālistu apmācīti specializētos kursos, kas katrs ilgst vismaz 250 stundas.

T. 20. KOMPONENTS: Stratēģiskais plāns profesionālās izglītības veicināšanai

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir pārveidot un modernizēt profesionālās izglītības un apmācības sistēmu (PIA), to pielāgojot, lai reaģētu uz pārmaiņām ekonomikas ražošanas nozarēs. Šajā nolūkā komponenta mērķis ir uzlabot darba ņēmēju nodarbināmību un darba mobilitāti, kā arī palielināt ražīgumu un konkurētspēju.

Pastāvošo prasmju neatbilstību risina, lai uzlabotu līdzsvaru starp iedzīvotāju izglītības un apmācības līmeni un darba tirgus vajadzībām, jo īpaši atbalstot mazkvalificētu prasmju pilnveidi, lai panāktu vairāk vidēja līmeņa prasmju un pārkvalifikāciju. Īpašu uzmanību pievērš tehniskajām un digitālajām prasmēm, novēršot prasmju atšķirības starp dzimumiem un palielinot augstāko PIA programmu pievilcību, lai uzlabotu uzņemšanu. Komponents arī paredz esošo prasmju atzīšanu, lai nodrošinātu piekļuvi jaunām apmācības iespējām un jaunām kvalifikācijām integrētākā PIA sistēmā, kas pavada cilvēkus gan obligātajā izglītībā, palīdzot samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, gan visā darba dzīves laikā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); palielināt sadarbību starp izglītību un uzņēmumiem, lai uzlabotu darba tirgum atbilstošu prasmju un kvalifikācijas nodrošināšanu, jo īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); atbalstīt nodarbinātību, izmantojot pasākumus darbvietu saglabāšanai, efektīvus stimulus pieņemšanai darbā un prasmju attīstīšanai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); uzlabot piekļuvi digitālajai apmācībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

T.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C20.R1) — Profesionālās izglītības modernizācijas plāns

Šī reforma ietver profesionālās izglītības modernizācijas plāna pieņemšanu un īstenošanu. Plāns tika iesniegts 2020. gada 22. jūlijā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka profesionālās izglītības (PIA) sistēma atbilst darba tirgum, kurā ir vajadzīga vidēja kvalifikācija, tādējādi apmierinot ražošanas nozares (jo īpaši tehnisko/augstākā līmeņa tehniķu) vajadzības un nodrošinot, ka profesionālā izglītība un kvalifikācija uzlabo nodarbinātības izredzes. Tajā nosaka, ka profesionālā apmācība ir būtisks elements, lai veicinātu ekonomisko un sociālo virzītājspēku pēc pandēmijas.

Plānā galvenā uzmanība ir pievērsta vienotas integrētas PIA sistēmas izveidei, kas nodrošina apmācību un profesionālās kvalifikācijas visiem iedzīvotājiem, tostarp PIA studentiem izglītības sistēmā un PIA nodarbinātības jomā. Tā norīko PIA kā standarta pastāvīgu profesionālās izaugsmes elementu visiem darba ņēmējiem visā viņu darba mūžā.

Plāna galvenais instruments ir Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogs, ko pārskata un atjaunina, tostarp integrējot digitālās un zaļās pārkārtošanās piemērošanu. Tas ietver jaunas profesionālās izglītības kvalifikācijas izstrādi visās nozarēs, bet īpašu uzmanību pievēršot divpadsmit stratēģiskajām nozarēm, kurās jāpastiprina profesionālā apmācība, ņemot vērā reģionālās vajadzības.

Plānu īsteno, pieņemot vairākus karaļa dekrētlikumus, kas atbilst jaunu grādu mācību programmu izveidei. Kopumā laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ir paredzēts pakāpeniski izveidot aptuveni 42 jaunus grādus, aptverot vidējos, augstākos un specializētos grādus. Reforma ietver arī profesionālās izglītības grādu atkārtotu pārskatīšanu, tādu jaunu profesionālās izglītības grādu izstrādi, kas atbilst ražošanas nozaru vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot nozarēm, kas profesionālās izglītības stratēģiskajā plānā noteiktas par prioritārām.

Citi plāna prioritārie virzieni ietver inovācijas, lietišķās pētniecības, uzņēmējdarbības, digitalizācijas un ilgtspējas iekļaušanu profesionālās apmācības pamatelementos; un norīkojot uzņēmumus kā profesionālās izglītības neatņemamu sastāvdaļu un veicinot publiskā un privātā sektora sadarbību sistēmā, jo īpaši veicinot profesionālās izglītības divējādo raksturu. Šajā nolūkāreformas pamatā ir ministriju, uzņēmumu un sociālo partneru kopīgs darbs, lai noteiktu ekonomikai nepieciešamās prasmes.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.

Reforma (C20.R2) — Likums, kas reglamentē integrēto PIA sistēmu, kura saistīta ar valsts kvalifikāciju sistēmu

Saskaņā ar profesionālās izglītības modernizācijas plāna mērķiem un valsts kvalifikāciju sistēmas sistēmu Spānija iesniedz un pieņem likumu, kas reglamentē integrēto profesionālās izglītības (PIA) sistēmu. Jaunajā likumā vienā sistēmā tiks iekļautas divas pašreizējās atsevišķās profesionālās izglītības sistēmas — viena izglītības sistēmā un sistēma, kuras mērķis ir apmācība nodarbinātībai. Tajā nosaka integrētu mūžizglītības sistēmu iedzīvotājiem jebkurā vecumā un personiskā vai darba situācijā, piedāvājot papildu un kumulatīvus kursus, kas ļauj iegūt jaunu kvalifikāciju. To papildina arī orientācijas process visa mūža garumā.

Pirmajā sagatavošanas posmā Izglītības un profesionālās izglītības ministrija ar sociālo partneru un reģionālo pašvaldību konsensu sagatavo likumprojektu. Gaidāms, ka Ministru padome likumprojektu apstiprinās līdz 2021. gada 31. decembrim, un pieņemšana Saeimā notiks līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Visbeidzot apstiprinātā likuma un abu iepriekš pastāvošo profesionālās izglītības sistēmu apvienošanas mērķis ir modernizēt sistēmu, jo īpaši:

a)galveno uzmanību pievēršot mazkvalificētu prasmju pilnveidei un viņu nodarbināmības uzlabošanai;

b)risinātu prasmju neatbilstības jautājumu;

c)atjaunināt Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogu, pielāgot to ekonomikas nākotnes vajadzībām, tostarp atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos; un

d)uzlabot augstākās profesionālās izglītības un apmācības programmu pievilcību, lai uzlabotu uzņemšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C20.I1) — Darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana saistībā ar profesionālo kvalifikāciju

Šis ieguldījums ietver četras darbības, kuru mērķis ir saglabāt un uzlabot to aktīvo iedzīvotāju (darbinieku vai bezdarbnieku) profesionālās prasmes, kas vecāki par 16 gadiem:

a)Darba pieredzes un neformālās apmācības ceļā iegūto profesionālo prasmju novērtēšana un oficiāla akreditācija. Šajā nolūkā tās mērķis ir nodrošināt esošo prasmju oficiālu atzīšanu un nodrošināt piekļuvi tālākizglītībai un jaunām kvalifikācijām. Kopumā plāns piecu gadu laikā iegulda 2000000 kompetences vienību reģistrēšanā, novērtēšanā un akreditācijā.

b)D-digitāls modulārs piedāvājums darbiniekiem, kas saistīti ar Valsts profesionālo kvalifikāciju kataloga kompetences vienībām. Darbība ir vērsta uz nodarbinātajiem cilvēkiem un nodrošina, ka vismaz 300000 darba ņēmēju iegūst digitālo apmācību profesionālajai izaugsmei un ļauj viņiem apgūt augstākas prasmes.

c)Padarīt profesionālo izglītību elastīgāku un pieejamāku, izveidojot “AulasMentor”. Darbība nodrošina neformālu apmācību saskaņā ar Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogu lauku apvidos vai personām, kurām draud iedzīvotāju skaita samazināšanās. Īpašu uzmanību pievērš sievietēm, lai pavērtu jaunas iespējas mācībām, darbvietu radīšanai un vietējās ekonomikas uzlabošanai.

d)Modulāra prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas apmācība nodarbinātajiem un bezdarbniekiem. Darbība piedāvā apmācību par jaunām un strauji mainīgām uz nākotni vērstām prasmēm, kas, paredzams, radīs darbvietas nākotnē, tostarp zaļo pārkārtošanos, aprūpes ekonomiku un citas stratēģiskas nozares, kas noteiktas Modernizācijas plānā. Prioritāti piešķir tām grupām, kas ir visneaizsargātākās un piedāvā apmācību, kuras mērķis ir vismaz 700000 nodarbināto un bezdarbnieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C20.I2): Profesionālās apmācības digitālā pārveide

Šīs investīcijas mērķis ir pārveidot un modernizēt profesionālo apmācību, lai atbalstītu katras ražošanas nozares digitalizāciju, kā arī piešķirt prioritāti vides ilgtspējai kā pamatkompetencei. Tas ietver četras darbības:

a)Profesionālās apmācības skolotāju digitālā un zaļā apmācība, kas ļauj viņiem darboties kā galvenajam apmācības procesa pīlāram un kā digitālās un ekoloģiskās pārkārtošanās svirām, ko piemēro attiecīgajām profesionālās apmācības ražošanas nozarēm. Galvenā uzmanība ir pievērsta skolotāju tehnisko, profesionālo un pedagoģisko prasmju nodrošināšanai, lai nodrošinātu izglītības un apmācības sistēmas kvalitāti.

b)Mācību telpu pārveidošana par lietišķām tehnoloģiju telpām, kas no jauna veido darba vidi, izmantojot tehnoloģiskos resursus,un ļauj skolēniem tuvoties tehnoloģijām, kuras viņi vēlāk atradīs uzņēmumos. Ieguldījums ļauj izveidot vismaz 1253 “tehnoloģiju” klases.

c)“Uzņēmējdarbības” klašu izveide valsts arodmācību centros, piedāvājot studentiem saprast uzņēmējdarbību kā profesionālās kompetences neatņemamu sastāvdaļu un likt pamatus uzņēmējdarbības sākšanai vai sākšanai. Spānija nodrošina, ka darbība ir fiskāli ilgtspējīga pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma beigām, tostarp paļaujoties uz citiem ES finansējuma avotiem.

d)Vismaz 50 centri ir integrēti jaunizveidotajā valsts profesionālās izglītības izcilības centru tīklā.

Ieguldījumiem tehnoloģiju un uzņēmējdarbības klasēs kopā ar izcilības centriem, kas vērsti uz pētniecību un inovāciju, ir svarīga nozīme uzņēmējdarbības struktūras modernizācijā, ekonomikas pārveides atbalstīšanā un konkurētspējas uzlabošanā. Turklāt tiek uzskatīts, ka tie veicina uzņēmumu izveidi stratēģiskās nozarēs un palielina MVU lielumu un produktivitāti.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 3 (C20.I3): Inovācija un profesionālās izglītības internacionalizācija

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt profesionālās apmācības kopējo piedāvājumu, izveidojot vismaz 8252 jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu, līdzsvarojot piedāvājumu ar uzņēmumu vajadzībām un efektīvi reaģējot uz nozaru vajadzībām, kā izklāstīts Profesionālās izglītības modernizācijas plānā, un reģionālajām atšķirībām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu pēc vidējām kvalifikācijām. Finansējuma teritoriālais sadalījums PIA piedāvājuma palielināšanai balstās uz vajadzību novērtējumu un seko diskusijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka piedāvājums efektīvi atbilst reģionālajām atšķirībām un nozaru vajadzībām. Paredzams, ka par to tiks panākta vienošanās izglītības nozaru konferencēs ar autonomajiem reģioniem.

Lai veicinātu saziņu svešvalodā, kas ir būtisks profesionālās darbības elements, PIA jomā kā stratēģisku mērķi veicina divvalodību. Galvenā uzmanība tiek pievērsta gan skolotāju, gan skolēnu izglītībai svešvalodā formatīvā cikla ietvaros, 3700 ciklus pārvēršot divvalodu piedāvājumā.

Turklāt ieguldījuma mērķis ir attīstīt inovācijas un zināšanu pārneses projektus starp PIA centriem un uzņēmumiem, lai tie kļūtu par jaunā profesionālās izglītības modeļa galveno elementu. Investīcijas mērķis ir arī pārvērst vidēja un augsta līmeņa apmācības ciklus divvalodu ciklos, reaģējot uz uzņēmumu pieaugošo internacionalizāciju un ekonomikas globalizāciju.

Spānija nodrošina, ka darbība ir fiskāli ilgtspējīga pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma beigām, tostarp paļaujoties uz citiem ES finansējuma avotiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

T.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

295

C20.R1

M

Profesionālās izglītības modernizācijas plāns un saistītie karaļa dekrētlikumi

Publikācija MEFP tīmekļa vietnē un premjerministra uzstāšanās

4. CET.

2020

Premjerministra uzstāšanās par profesionālās izglītības modernizācijas plānu un astoņu karaļa dekrētlikumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī plāna īstenošanai, kas atbilst 5 speciālistu, 2 vidējā un 1 augstākā līmeņa mācību programmām

296

C20.R2

M

Likuma par vienotu integrētu profesionālās izglītības sistēmu stāšanās spēkā ar mērķi modernizēt sistēmu

Publikācija Oficiālajā Vēstnesī

2. CET.

2022

Likuma par vienotu integrētu profesionālās izglītības sistēmu stāšanās spēkā ar mērķi modernizēt sistēmu. Likums apvieno abas iepriekš pastāvošās profesionālās izglītības sistēmas un modernizē tās: I) galveno uzmanību pievēršot mazkvalificētu prasmju pilnveidei un viņu nodarbināmības uzlabošanai; II) prasmju neatbilstības novēršana; III) atjaunināt Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogu, pielāgojot to ekonomikas nākotnes vajadzībām, tostarp atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos; IV) uzlabot augstākās profesionālās izglītības un apmācības programmu pievilcību, lai uzlabotu uzņemšanu.

297

C20.I1

T

Jaunas kompetences vienības Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogā

—

Skaits

0

2 000 000

4. CET.

2025

Valsts profesionālo kvalifikāciju kataloga 2000000 kompetences vienību, kas iegūtas darba pieredzes un neformālās apmācības ceļā, reģistrācija (reģistrācija), novērtēšana un akreditācija.

298

C20.I1

T

Modulārā apmācība nodarbināto un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai

—

Skaits

0

1 000 000

4. CET.

2024

Nodrošināt modulāru digitālo apmācību prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai (no kurām apmācīti vismaz 300000 darba ņēmēju) un modulāru apmācību, kuras mērķis ir darba ņēmēju un bezdarbnieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana (apmācītas vismaz 700000 personas).

299

C20.I2

T

Profesionālās izglītības izcilības un inovācijas centri

—

Skaits

0

50

2. CET.

2023

Vismaz 50 centri, kas integrēti jaunizveidotajā valsts profesionālās izglītības izcilības centru tīklā

467

C20.I2

T

Klases telpu pārveidošana par lietišķajām tehnoloģiskajām telpām

Skaits

0

1 253

4. CET.

2025

Vismaz 1253 klases pārvērtās tehnoloģiju klasēs, kas no jauna veido darba vidi, izmantojot tehnoloģiskos resursus, lai studenti varētu tuvoties tehnoloģijām, ko viņi vēlāk atradīs uzņēmumos.

467a

C20.I2

T

“Uzņēmējdarbības” klašu izveide un atbalsts

—

Skaits

0

1 350

4. CET.

2024

Vismaz 1350 “uzņēmējdarbības” klašu izveide un atbalstīšana valsts arodmācību centros.

467.b

C20.I2

T

“Zaļās” apmācības pabeigšana PIA skolotājiem

—

Skaits

0

25 281

2. CET.

2023

Vismaz 25,281 apmācības sertifikātu izsniegšana par 30 stundu ilgu digitālo un zaļo apmācību. Viens un tas pats skolotājs var pabeigt vairāk nekā vienu apmācību.

300

C20.I3

T

Vismaz 1667 jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu.

—

Skaits

39 063

40 730

4. CET.

2022

Salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu ir izveidotas vismaz 1667 jaunas PIA grupas. Finansējuma teritoriālais sadalījums PIA piedāvājuma palielināšanai balstās uz vajadzību novērtējumu un seko diskusijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka piedāvājums efektīvi atbilst nozaru vajadzībām, kā izklāstīts profesionālās izglītības modernizācijas plānā, un reģionālajām atšķirībām. Bāzlīnijas datums: 2019./2020. mācību gads.

301

C20.I3

T

Divvalodu profesionālās apmācības cikli

—

Skaits

0

3 700

4. CET.

2024

Vismaz 3700 profesionālās apmācības ciklu (vidējā un augstākā), kas pārveidoti par divvalodu piedāvājumu

302

C20.I3

T

Jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu.

—

Skaits

39 063

47 315

4. CET.

2025

Salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu vismaz 8252 jaunas PIA grupas. Bāzlīnijas datums: 2019./2020. mācību gads.

U. C. KOMPONENTS NR. 21: Izglītības modernizācija un digitalizācija, tostarp agrīnā izglītība 0–3

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz izglītības sistēmas modernizāciju un izglītības infrastruktūras uzlabošanu. Tās mērķis ir panākt elastīgāku un iekļaujošāku sistēmu, kas labāk pielāgota katra skolēna vajadzībām un ievieš jaunas mācīšanas un mācīšanās metodes, tostarp digitālas. Galvenie mērķi katrā izglītības posmā ir šādi:

a)Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (ECEC). Komponenta mērķis ir pakāpeniski palielināt uzņemšanu pirmsskolas izglītībā un aprūpē, par prioritāti nosakot jaunu sabiedrisko vietu nodrošināšanu bērniem jomās, kurās ir lielāks nabadzības vai sociālās atstumtības risks, un lauku apvidos. Galvenā uzmanība tiek pievērsta bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem, un uzmanība tiek pievērsta gan pieejamībai, gan pieejamībai cenas ziņā, lai jo īpaši veicinātu sieviešu integrāciju darba tirgū un liktu pamatus izglītības rezultātu uzlabošanai un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai vēlākos posmos.

b)Pamatizglītība un vidējā izglītība. Komponenta mērķis ir uzlabot izglītības rezultātus, samazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un augstu atkārtošanās līmeni, sniedzot papildu atbalstu skolēniem ar nepietiekamiem rezultātiem un izstrādājot jaunu mācību programmu pamatkompetencēm (tostarp digitālajām) obligātajā pamatizglītībā un vidējā izglītībā un vidusskolas izglītībā.

c)Universitāšu sistēma. Komponenta mērķis ir modernizēt universitāšu sistēmu, pielāgojot universitāšu kursu organizēšanu mūsdienu sabiedrības vajadzībām, uzlabojot augstākās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām un atbalstot tehnoloģisko pārveidi. Tās mērķis ir arī palielināt piekļuvi augstākajai izglītībai un uzlabot tās pieejamību cenas ziņā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un izglītības rezultātu uzlabošanu, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2) un uzlabojot piekļuvi digitālajai izglītībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Tas arī palīdz īstenot iepriekšējos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar labāku atbalstu skolēniem un skolotāju apmācībai, kā arī uzlabot atbalstu ģimenēm (2019. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2), tostarp piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei.

U.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C21.R1) — Jauns pamatlikums par izglītību

Ar šo reformu tiek pieņemts jauns likums par izglītību, kas attiecas uz agrīno pirmsskolas izglītību, obligāto pamatizglītību un vidējo izglītību un vidējo izglītību. Tā izveido pamatu izglītības un apmācības iespēju palielināšanai visiem iedzīvotājiem, tostarp uzlabojot izglītības rezultātus un agrīni atklājot grūtības un stiprinot skolu autonomiju. Tā ir vērsta uz to, lai samazinātu segregāciju pēc skolēnu izcelsmes un uzlabotu sistēmas iekļaujošās spējas. Turklāt mērķis ir stiprināt digitālās kompetences visos izglītības līmeņos, tādējādi reaģējot uz arvien digitalizētāku ekonomiku. 2020. gada 29. decembrī tika pieņemts jauns likums (LOMLOE).

Izglītības likuma regulējuma izstrādi īsteno, izmantojot:

a)jaunas, uz kompetencēm balstītas mācību programmas reglamentēšana;

b)izvērtēšana, jo īpaši izglītības sistēmas vispārējais novērtējums, kā arī diagnostikas novērtējumi;

c)skolotāja profesijas attīstību; un

d)regulējumu par ārvalstu sertifikātu un studiju, kas nav universitātes, atzīšanu un apstiprināšanu.

Šajā nolūkā tas veido pamatu 2. reformai un dažādiem komponentā iekļautiem ieguldījumiem.

Visbeidzot, paredzams, ka reforma veicinās to skolēnu iekļaušanu parastajās skolās, kuriem vajadzīga īpaša izglītība, un tai būs pievienots 10 gadu mainīgais plāns, par kuru panākta vienošanās ar reģionālajām iestādēm un kurā paredzēti papildu resursi, lai atbalstītu skolas, kas uzņem skolēnus ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C21.R2) — Jauns mācību programmas modelis pamatkompetencēm, pamatmācībām un iekļaujošai akadēmiskajai plānošanai

Pamatojoties uz 1. reformā minētā jaunā Izglītības likuma (LOMLOE) pieņemšanu, šī reforma ietver dekrētlikumu pieņemšanu par minimālajām prasībām pamatizglītībai, obligātajai vidējai izglītībai un vidusskolas izglītībai. Tas ietver arī mācīšanas un mācīšanās metodisko vadlīniju ieviešanu, kuru pamatā ir uz kompetencēm balstīta mācību programma, un “maigu prasmju” iekļaušanu, ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā. Dekrētlikumos iekļauj novērtēšanas sistēmu, kas izstrādāta saskaņā ar mācību programmu un vērsta uz kompetenču apguves līmeni un uz to pasākumu novērtēšanu, kas veicina studentu progresu. Mērķis ir izstrādāt elastīgāku un atvērtāku izglītības modeli, kas veicina padziļinātu mācīšanos, izmantojot sadarbīgas metodikas un palīdzot uzlabot izglītības rezultātus. Jaunajā mācību programmā uzmanība tiks pievērsta izglītībai ilgtspējīgai attīstībai un pilsoniskumam. Digitālo kompetenču attīstību iekļauj visos līmeņos, gan izmantojot konkrētu saturu, gan transversālu perspektīvu.

Šajā reformā vismaz 100 ārējie eksperti piedalās izglītības posmu jomu un priekšmetu mācību programmu un novērtēšanas sistēmu izstrādē, kas nodrošinās pamatu karalisko dekrētu izstrādei par jauno mācību programmu un kopējo novērtēšanas sistēmu.

Reforma ietver arī atbalsta, norādījumu un mācību materiālu sagatavošanu, kā arī skolotāju apmācību, lai nodrošinātu, ka viņi var efektīvi īstenot jauno mācību programmu. Materiālus publicē tiešsaistē, lai tos varētu izmantot visi skolotāji, kā arī izplatītu labu praksi. Vismaz 4000 profesionāļu pabeidz apmācību, lai pieteiktos jaunajai mācību programmai.

Reformu izstrādā un īsteno, apspriežoties ar izglītības padomdevējām struktūrām un ekspertiem, kā arī ar autonomajām kopienām.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Reforma (C21.R3) — Visaptveroša universitāšu sistēmas reforma

Reforma ir vērsta uz universitāšu sistēmas visaptverošu reformu, kuras pamatā ir četri galvenie mērķi:

a)Augstākās izglītības pieejamības veicināšana. Stipendijas palielina, ņemot vērā sociālekonomiskos apstākļus, un nodrošina vienlīdzīgas iespējas, uzlabojot stipendijas studentiem ar invaliditāti. Stipendiju sistēma tika reformēta 2020. gadā, bet 2021. un 2022. gadā tā tiks pilnveidota. Samazina arī publiskās universitātes maksu, tostarp nosakot robežvērtības un samazinot lielas reģionālās atšķirības.

b)Augstskolu kursu organizēšanas pieņemšana. Pieņem dekrētlikumu, lai reformētu universitāšu kursu organizēšanu un nodrošinātu to kvalitāti un atbilstību darba tirgum. Šajā nolūkā tiek veicināta augstskolu sadarbība ar uzņēmumiem augstākajā izglītībā, reglamentējot divu bakalaura grādu un maģistra grādus, tostarp mācību programmas uzņēmumos, kurus uzrauga universitātes. Saskaņā ar Eiropas izglītības telpas mērķiem nodrošina diplomu automātisku atzīšanu. Jāstiprina arī pārbaudes, pārraudzības un akreditācijas procesi attiecībā uz mācībām klātienē vai daļēji klātienē, apvienojot augstākās izglītības piedāvājuma kvalitātes nodrošināšanu un birokrātijas samazināšanu attiecīgajās procedūrās. Jāveicina arī inovatīva mācīšana.

c)Nodrošināt universitāšu iestāžu labu pārvaldību un veicināt pedagoģiskā un pētnieciskā personāla pētniecību, nodošanu un mobilitāti. Reforma uzlabo efektivitāti, lietderību un universitāšu autonomiju universitāšu ikdienas vadībā, palielina ieinteresēto personu līdzdalību pārvaldībā un veicina pārredzamību un pārskatatbildību. Tās mērķis ir arī nodrošināt universitātēm augsti kvalificētus skolotājus, paredzamāku pedagoģisko karjeru un ciešāku saikni starp mācīšanu un pētniecību. To daļēji panāk, stājoties spēkā konstitutīvam likumam.

d)Universitāšu iestāžu kvalitātesnodrošināšana. Tiek pieņemts dekrētlikums, ar ko nosaka akadēmiskās kvalitātes kritērijus universitāšu un saistīto centru izveidei, atzīšanai, pilnvarošanai un akreditācijai, tostarp tālmācības un pusklātienes universitāšu izveidei, atzīšanai, pilnvarošanai un akreditācijai. Mērķis ir panākt, lai universitātēm būtu minimāls akadēmiskais piedāvājums, vienlaikus nodrošinot universitāšu specializācijas iespēju; minimālais pirmsdiploma studentu skaits; vismaz 5 % no sava budžeta atvēlēt pētniecības programmām; un tām ir iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

Šajā nolūkā reformā ņem vērā Spānijas universitāšu rektoru konferences (CRUE) ieteikumus. Tā palīdz uzlabot augstākās izglītības atbilstību darba tirgum, tostarp veicinot sadarbību ar uzņēmumiem un ieviešot uz sniegumu balstītus finansēšanas modeļus valsts universitātēs.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C21.I1) — Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (ECEC) veicināšana

Šā pasākumaietvaros Spānija iegulda jaunu pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu būvniecībā, esošo ēku rehabilitācijā un atjaunošanā, kā arī aprīkojumā, lai izveidotu vismaz 60000 jaunu valsts īpašumā esošu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu bērniem līdz 3 gadu vecumam. Galvenā uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā pieejamu publisku vietu nodrošināšanai bērniem apvidos ar augstāku nabadzības vai sociālās atstumtības risku un lauku apvidos, jo īpaši vecuma grupā no 1 līdz 2 gadiem. Ēkas pieder vai nu reģionālajām vai vietējām iestādēm, vai Seūtas un Meliljas gadījumā — Izglītības un profesionālās izglītības ministrijai.

Investīcija varētu segt arī darbības izdevumus, tostarp skolotāju algas investīciju ieviešanas laikā, lai stimulētu reģionālās un vietējās pašvaldības uz ne vairāk kā 40000 jaunām mācību vietām. Spānija nodrošina, ka darbība ir fiskāli ilgtspējīga pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma beigām, tostarp paļaujoties uz citiem ES finansējuma avotiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C21.I2): Orientācijas, progresa un izglītības uzlabošanas programma (“PROA+”)

Lai sniegtu atbalstu un konsultācijas skolēniem ar zemiem rezultātiem un samazinātu gan skolu pametušo, gan priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus, Spānija iegulda esošās orientācijas, progresa un izglītības bagātināšanas programmas (“PROA+”) paplašināšanā.

Šī programma ir vērsta uz darbībām, kas nodrošina minimālos nosacījumus visu studentu izglītošanai, ievieš stiprināšanas pasākumus tiem, kuriem ir lielākas mācīšanās grūtības, galvenokārt pamatprasmes, meklē jaunus organizācijas un vadības veidus izglītības centrā un nodrošina papildu atbalstu un apmācību skolotājiem. Šo pasākumu mērķim vajadzētu būt visu skolēnu panākumu uzlabošanai šajās skolās.

Programma ir paredzēta skolām ar īpašu izglītības sarežģītību, tostarp lauku apvidos, un ievērojamai daļai neaizsargātu skolēnu, kuriem ir mācīšanās grūtības parastajās klasēs. Centru atlasi veic izglītības pārvaldes iestādes. Mērķskolas jo īpaši atrodas apgabalos, ko veido skolēni un ģimenes ar zemu sociālekonomisko un izglītības līmeni. Kopumāatbalstu saņem vismaz 2700 skolas.

Ieguldījumu izstrādā sadarbībā ar autonomajām kopienām nozaru konferenču ietvaros, un līdzekļu teritoriālais sadalījums balstās uz īpašiem kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, lai atspoguļotu vajadzības un palīdzētu mazināt reģionālās atšķirības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija (C21.I3) — Atbalsts neaizsargātiem studentiem un ģimenēm

Spānija veic ieguldījumus vismaz 1000 neaizsargātu studentu atbalsta, konsultāciju un psihoizglītības pakalpojumu vienību izveidē skolu rajonos. Tā atvieglo atbalstu audzēkņiem un viņu ģimenēm, lai pārvarētu izglītības šķēršļus nolūkā samazināt mācību kavējumus un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Tiek atbalstīta sadarbība ar dažādām mācību sistēmām (gan formālām, gan neformālām), lai veicinātu būtisku starppersonu, saziņas un kognitīvo prasmju attīstību. Ieguldījumu attīsta, izmantojot teritoriālo sadarbību ar autonomajām kopienām saistībā ar nozaru konferencēm, kurās nosaka fondu teritoriālā sadalījuma kritērijus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C21.I4) — Pedagoģiskā un pētnieciskā personāla apmācība

Šis pasākums ietver ieguldījumus stipendijās publiskajām universitātēm, kuru mērķis ir veicināt Spānijas universitāšu sistēmas pārkvalificēšanos un tās mācībspēku profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošināt iespējas nesenajiem doktorantūras absolventiem nākotnē iekļauties augstākās izglītības sistēmā. Ar dotācijām finansē pēcdoktorantūras pētniecības uzturēšanos prestižās ārvalstu universitātēs un pētniecības centros, kā arī Spānijas universitātēs un citos Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas valsts iestādēs. Šajā nolūkā paredzams, ka dotācijas palīdzēs piesaistīt starptautiskus talantus un novērst zemo internacionalizācijas līmeni Spānijas universitātēs.

Dotācijas piešķir saskaņā ar trim dažādām programmām, piemērojot īpašus kritērijus atkarībā no mērķgrupas, galveno uzmanību pievēršot i) jauno doktorantu apmācībai; dotācijas universitāšu pasniedzējiem — pastāvīgajiem profesoriem un vecāka gadagājuma lektoriem, kas strādā uz karjeras ceļa; un iii) dotācijas, kuru mērķis ir piesaistīt starptautiskus talantus, finansēt pēcdoktorantūras apmācību, ko rīko prestižās Spānijas universitātes un citi Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas publiskā sektora darbinieki. Programmas ilgst no viena līdz trim gadiem atkarībā no programmas un mērķgrupas.

Visas šīs dotācijas piešķir laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam, no kurām labumu gūst vismaz 2600 kandidātu. Katra universitāte tieši saņem budžeta piešķīrumu no Universitāšu ministrijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp pedagoģiskā un pētnieciskā personāla skaitu un PHD disertāciju. Pamatojoties uz pieteikumiem, kandidātus novērtē ekspertu komisija, kurai ir starptautisks prestižs un kuru ieceļ katra universitāte un kurā ir vismaz trīs locekļi un lielākā daļa ārējo ekspertu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C21.I5) — Universitātes digitālās infrastruktūras, aprīkojuma, tehnoloģiju, mācīšanas un novērtēšanas uzlabošana

Šī investīcija ietver vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot universitāšu tehnoloģiskās un digitālās spējas un prasmes. Tie ietver ieguldījumus digitālajos mācību resursos un infrastruktūrā, piemēram, serveru mākoņdatošanas datu glabāšanas tīklos, kiberdrošībā un klašu tehnoloģijās tiešsaistes kursiem; un investīcijas akadēmiskā personāla un studentu digitālajā apmācībā.

Investīciju darbības uzlabo tehnoloģiju attīstību un digitālos resursus digitālo mācīšanas pakalpojumu atbalstam. Atbalstu sniedz centralizētām infrastruktūrām un IKT pakalpojumiem, koncentrējoties uz optiskās šķiedras tīkliem un efektīvi izvēršot IKT pakalpojumus, balstoties uz apjomradītiem ietaupījumiem un sadarbspēju. Galvenais mērķis ir novirzīt investīcijas, lai mazinātu digitālo plaisu starp akadēmisko personālu un studentiem nolūkā uzlabot attālinātās mācīšanas pakalpojumus un aprīkojumu. Citi mērķi, tostarp ieguldījumi, lai veicinātu starpuniversitāti aptverošus digitālās inovācijas projektus, kurus var paplašināt un atkārtot plašākā mērogā, un sniegt atbalstu valsts tālmācības universitātei (UNED), lai uzlabotu augstākās izglītības iespējas mazapdzīvotās teritorijās.

Mērķis ir ar Universitāšu ministrijas tīmekļa vietnes starpniecību uzraudzīt un izplatīt “Universitāšu digitālā indeksa” attīstību, lai 2023. gadā šo indeksu palielinātu vismaz par 10 % universitāšu sistēmā kopumā salīdzinājumā ar 2019. gadu. Šis indekss aptver dažādas dimensijas, tostarp pārvaldību (piemēram, digitālo mācīšanai iespējoto klašu skaits, to profesoru skaits, kuri izmanto digitālās sistēmas, tiešsaistes procedūru skaits un savienojamības līmenis pilsētiņās u. c.); inovācija (piemēram, starpaugstskolu digitālie līgumi, mācību analīzes darbības, multivides repozitoriji, digitālās prasmes mācībspēkos, personalizēti maršruti u. c.); un pārvaldība (piemēram, digitālās pārveides plāns, digitalizācijas projektu portfeļi un apmācības plāni digitālo kompetenču jomā utt.).

Universitātes katru gadu sniedz papildu informāciju, sertificējot savu iekšējās kontroles jomu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6 (C21.I6) — universitāšu mikroapliecinājumu izstrādes plāns

Šīs investīcijas mērķis ir attīstīt universitāšu sistēmas kā mūžizglītības iestāžu spējas un veicināt pieaugušo prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju saskaņā ar Padomes 2022. gada jūnijā pieņemto ieteikumu par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā.

Šā pasākuma pirmais elements ir rīcības plāna pieņemšana mikroapliecinājumu izstrādes satvara izveidei, ko izstrādā Universitāšu ministrija pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ko publicē ministrijas tīmekļa vietnē. Plāns attiecas uz darbībām i) universitāšu pārveidošanai par mūžizglītības iestādēm; II) veicināt pieaugušo un viņu darba devēju pieprasījumu; III) veicināt mikroapliecinājumu kvalitāti un atbilstību; IV) lai atbalstītu vienlīdzīgu piekļuvi; un v) izveidot personalizētus un elastīgus apmācības veidus.

Šā pasākuma otrais elements ir vismaz 60000 mikroapliecinājumu vienību nodrošināšana, kuru ilgums ir mazāks par 15 ECTS un kuri atbilst vismaz 1000 dažādiem apmācības pasākumiem, tostarp iespēja vienam un tam pašam pieaugušajam nodrošināt vairāk nekā vienu vienību. Apmācības pasākumi nodrošina īpašas zināšanas un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Pasākums ietver arī novērtējuma ziņojuma par mikroapliecinājumu sniegšanu publicēšanu universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē līdz 2025. gada 31. decembrim.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

U.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
303	C21.R1	M	Pamatlikuma par izglītību stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Konstitutīvā likuma stāšanos spēkā				1. CET.	2021	Konstitutīvā izglītības likuma (LOMLOE) mērķis ir izveidot atjaunotu tiesību sistēmu, kas saskaņā ar kvalitātes, taisnīguma un iekļaušanas principiem palielina studentu izglītības un apmācības iespējas un palīdz uzlabot izglītības rezultātus.
304	C21.R2	M	Karaļa dekrēta par izglītības minimālajām prasībām stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta noteikums par karaļa dekrēta stāšanos spēkā				1. CET.	2022	Karaļa dekrētā par minimālajām mācīšanas prasībām pamatizglītībai, obligātajai vidējai izglītībai un vidusskolas izglītībai ietver metodoloģisku mācīšanas un mācīšanās vadlīniju ieviešanu, pamatojoties uz kompetencēm balstītu mācību programmu, iekļaujot “maigās prasmes”; novērtēšanas sistēma kompetenču apguvei; elastīgāka un atvērtāka modeļa izstrāde, kas veicina padziļinātu mācīšanos; un pedagoģisko materiālu sagatavošana, atbalsts, norādījumi un apmācība skolotājiem, lai nodrošinātu, ka viņi var efektīvi īstenot jauno mācību programmu.
305	C21.R2	M	Materiāli, lai vadītu un atbalstītu skolotājus jaunās mācību programmas īstenošanā un profesionāļu apmācībā	Publicēto materiālu sertifikāti un sniegtā apmācība				3. CET.	2024	Pabeigta atbalsta rokasgrāmatas un mācību materiālu sagatavošana. Visus materiālus publicē tiešsaistē, lai tos varētu izmantot 100 % skolotāju. Vismaz 4000 skolotāju ir pabeiguši apmācību, lai pieteiktos jaunajai mācību programmai. Vismaz 100 ārējie eksperti piedalās izglītības posmu jomu un priekšmetu mācību programmu un novērtēšanas sistēmu izstrādē, kas ir pamats jaunās mācību programmas un kopējās novērtēšanas sistēmas karalisko dekrētu izstrādei.
306	C21.R3	M	Karaļa dekrētu par universitāšu organizāciju stāšanās spēkā	Karaļa dekrētu noteikums, kas norāda uz karaļa dekrētu stāšanos spēkā				3. CET.	2021	Divi Karaļa dekrēti par universitāšu organizāciju ir šādi: — Karaļa dekrēts, ar ko nosaka augstskolu kursu organizēšanu un kvalitātes nodrošināšanas kārtību — Karaļa dekrēts par universitāšu un ar to saistīto centru izveides, atzīšanas, autorizācijas un akreditācijas sistēmu.
307	C21.R3	M	Konstitutīvā likuma par universitāšu sistēmu un citu tiesību aktu un dokumentu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Konstitutīvā likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Jaunais konstitutīvais likums un citi tiesību akti un dokumenti, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi augstākajai izglītībai, nodrošināt universitāšu iestāžu labu pārvaldību un veicināt pētniecību, pārnesi un pedagoģiskā un pētniecības personāla mobilitāti. Reforma palīdz uzlabot augstākās izglītības atbilstību darba tirgum, tostarp veicinot sadarbību ar privātā un trešā sektora iestādēm un ieviešot uz sniegumu balstītu finansējumu publiskām universitātēm.
308	C21.I1	T	Budžeta piešķīrums agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšanai		EUR	0	670 990 000	4. CET.	2023	Budžeta piešķīrums reģionālajām/vietējām struktūrām 670 990 000 EUR apmērā agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšanai, izveidojot jaunas valsts īpašumā esošas vietas.
309	C21.I1	T	Jaunas vietas agrīnās pirmsskolas izglītības pirmajam ciklam	—	Skaits	0	60 000	4. CET.	2025	Agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšana, pilnībā izveidojot jaunas valsts īpašumā esošas vietas (jauna būvniecība un/vai reforma/rehabilitācija un aprīkojums vismaz 60000 vietās salīdzinājumā ar 2020. gada beigām, un šo darbības izdevumu palielināšana līdz ne vairāk kā 40000 vietām līdz 2025. gadam).
310	C21.I2	T	Atbalsts skolām saskaņā ar programmu PROA+	—	Skaits	0	2 700	4. CET.	2024	Programmas PROA+ atbalstītās vismaz 2700 skolas visā valstī saskaņā ar programmas prasībām
311	C21.I3	T	Atbalsta un konsultāciju nodaļas neaizsargātiem studentiem	—	Skaits	0	1 000	4. CET.	2024	Visā valstī darbojas vismaz 1000 palīdzības un virzības vienības neaizsargātiem studentiem.
312	C21.I4	T	Stipendijas un stipendijas pēcdoktorantūras studentiem, profesoru palīgiem un pētniekiem	—	Skaits	0	2 600	2. CET.	2023	Stipendiju un stipendiju piešķiršana pēcdoktorantūras studentiem, profesoru palīgiem un pētniekiem vismaz 2600 kandidātu. Šo dotāciju mērķi ietver tās mācībspēku profesionālās izaugsmes veicināšanu, kurus nākotnē varētu integrēt sistēmā. Dotācijas finansē pētniecības uzturēšanos prestižās ārvalstu universitātēs un pētniecības centros, kā arī Spānijas universitātēs un citos valsts iestādēs. Šajā nolūkā dotācijas palīdz piesaistīt starptautiskus talantus. Dotācijas piešķir saskaņā ar trim dažādām programmām, piemērojot īpašus kritērijus atkarībā no mērķa un mērķgrupas, un tās ilgst no viena līdz trim gadiem atkarībā no programmas un mērķgrupas.
313	C21.I5	M	“Augstskolu digitālā indeksa” pieaugums	Indeksa publicēšana Universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē				4. CET.	2023	Investīciju pabeigšana i) digitālajos resursos, piemēram, digitālajā aprīkojumā un infrastruktūras uzlabošanā; II) kiberdrošība un klases tehnoloģijas mācīšanai tiešsaistē; III) digitālā apmācība akadēmiskajam personālam un studentiem; un iv) investīcijas digitālo pakalpojumu platformās; nepieciešams palielināt universitāšu digitālo indeksu vismaz par 10 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni universitāšu sistēmā kopumā, aptverot dažādas brieduma dimensijas: Pārvaldība, inovācija un valdība. Atbilstīgos projektus sāk no 2020. gada februāra. “Digitālais universitāšu indekss” ir “Universitāšu digitālā brieduma modeļa” (MD4U) saīsināta versija — rādītāju sistēma, ko Crue-TIC (Spānijas universitāšu kancleru konferences IT nozare) izmanto ikgadējā apsekojumā, lai raksturotu Spānijas universitāšu digitalizācijas līmeni pārvaldības, inovācijas un pārvaldības jomā. “Digitālais universitāšu indekss” ir infopanelis, lai uzraudzītu universitāšu digitālā līmeņa attīstību. Programmas ietekmes pamatscenārijs ir augstskolu sistēmas digitalizācijas līmeņa vērtības 2019. gadā, un atsauces datums ir 2019. gada 31. decembris.
468	C21.I6	M	Rīcības plāna pieņemšana universitāšu mikroapliecinājumu izstrādei	Publikācija Universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Pieņemt rīcības plānu mikroapliecinājumu izstrādes satvara izveidei, ko pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām izstrādājusi Universitāšu ministrija. Plāns attiecas uz darbībām i) universitāšu pārveidošanai par mūžizglītības iestādēm; II) veicināt pieaugušo un viņu darba devēju pieprasījumu; III) veicināt mikroapliecinājumu kvalitāti un atbilstību; IV) lai atbalstītu vienlīdzīgu piekļuvi; un v) izveidot personalizētus un elastīgus apmācības veidus.
469	C21.I6	T	Pieaugušajiem izsniegtie universitātes mikroapliecinājumi		Skaits	0	60 000	2. CET.	2026	Nodrošina vismaz 60000 mikroapliecinājumu vienību, kuru ilgums ir mazāks par 15 ECTS un kuri atbilst vismaz 1000 dažādiem apmācības pasākumiem, tostarp iespēju vienam un tam pašam pieaugušajam nodrošināt vairāk nekā vienu vienību. Apmācības pasākumi nodrošina īpašas zināšanas un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Pasākums ietver arī novērtējuma ziņojuma par mikroapliecinājumu sniegšanu publicēšanu universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē līdz 2025. gada 31. decembrim.

V. 22. KOMPONENTS: Rīcības plāns aprūpes ekonomikai, līdztiesības un iekļaušanas politikas stiprināšana

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir modernizēt un stiprināt sociālos pakalpojumus un sociālās iekļaušanas politiku. Tajā īpaša uzmanība pievērsta ilgtermiņa aprūpes (LTC) modelim, lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc dažādiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem sabiedrības novecošanas dēļ, veicinātu inovāciju un uz cilvēkiem orientētu aprūpes modeli, kura pamatā ir deinstitucionalizācijas stratēģija.

Citu sociālo pakalpojumu un sociālās iekļaušanasjomā mērķi ietver sociālo pakalpojumu modernizāciju un stiprināšanu, veicinot inovāciju un jaunas tehnoloģijas, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu visā teritorijā, labāk noteiktu vajadzības un uzlabotu to kvalitāti. Ģimeņu atbalsta jomā darbību mērķis ir uzlabot tiesisko aizsardzību un materiālo atbalstu (naudā un natūrā) ģimenēm, lai samazinātu bērnu nabadzību. Vēl viens komponenta mērķis ir modernizēt citus no iemaksām neatkarīgus sociālos pabalstus, lai uzlabotu to aizsardzības un aktivizēšanas funkcijas. Īpašu mērķtiecīgu darbību mērķis ir atbalstīt ar dzimumu saistītas vardarbības upurus, veicināt sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un uzlabot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas spējas.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar to, lai nodrošinātu, ka nodarbinātības un sociālie dienesti spēj sniegt efektīvu atbalstu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); uzlabot atbalstu ģimenēm (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); samazināt valsts bezdarba palīdzības sistēmas sadrumstalotību un novērst nepilnības reģionālo minimālo ienākumu shēmu aptvērumā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); un uzlabot minimālo ienākumu un ģimenes atbalsta shēmu tvērumu un adekvātumu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

V.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C22.R1) — Ilgtermiņa aprūpes stiprināšana un atbalsta un ilgtermiņa aprūpes modeļa izmaiņu veicināšana

Reformas mērķis ir uz cilvēkiem orientēts un uz tiesībām balstīts atbalsta modelis. Paredzams, ka Autonomijas un atkarības aprūpes sistēma (SAAD) tiks uzlabota, ieviešot reformas, kas vienkāršo administratīvās procedūras, paātrina pieteikumu apstrādi un samazina to apgādājamo gaidīšanas sarakstus, kuri nesaņem pakalpojumus, uz kuriem viņiem ir tiesības, kā arī samazina atšķirības visā teritorijā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta arī profesionālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, darba apstākļu uzlabošanai un dažādu finansiālo pabalstu veidu seguma palielināšanai. Vidējā termiņā reformas mērķis ir īstenot valsts deinstitucionalizācijas stratēģiju — modeli, kas vērsts uz kopienas aprūpi, kura atbilst to cilvēku vajadzībām un vēlmēm, kuriem vajadzīgs atbalsts, vienlaikus nodrošinot izmaksu efektivitāti un atbalstot ģimenes, kas viņus aprūpē.

Ilgtermiņa aprūpes reformas pamatā ir SAAD novērtējums 2021. gadā, lai gūtu padziļinātu izpratni par 2020. gadā sāktā ilgtermiņa aprūpes reformas procesa progresu un tā ietekmi. Šā izvērtējuma secinājumus iesniedz teritoriālajai padomei 2022. gada pirmajā pusē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C22.R2) — Publisko sociālo pakalpojumu modernizācija un jauna tiesiskā regulējuma nodrošināšana tiem

Reformas mērķis ir stiprināt sociālo pakalpojumu publisko sistēmu, pieņemot tiesisko regulējumu, izmantojot Teritoriālās padomes nolīgumus un to attiecīgos uzraudzības, uzraudzības un izpildes kontroles mehānismus (tostarp saistošus īstenošanas datumus, kuros ņem vērā autonomo kopienu atšķirīgo attīstības pakāpi saistībā ar mērķiem), lai garantētu minimālo kopējo pakalpojumu portfeli un kopējus minimālos standartus to sniegšanai visā teritorijā. Šajā nolūkā tā palīdz mazināt atšķirības un nevienlīdzību attiecībā uz sniegto pakalpojumu veidu, līmeni un kvalitāti. Par tiesisko regulējumu vienojas ar reģioniem un vietējām korporācijām, un vajadzības gadījumā tas aptver arī citus komponentus sociālo pakalpojumu stiprināšanai, piemēram: publiskās sistēmas organizācija, tostarp tās iekšējā koordinācija un koordinācija ar citām sociālās aizsardzības sistēmām (izglītība, veselība, tieslietas, mājokļi un pilsētplānošana, nodarbinātība utt.), vai sociālo uzņēmumu līdzdalība sociālo pakalpojumu sniegšanā. Turklāt tās mērķis ir veicināt inovāciju, uzlabot sociālo pakalpojumu darbinieku prasmes un izveidot jaunu sociālo pakalpojumu informācijas sistēmu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. septembrim.

Reforma (C22.R3) — Pieņemt jaunu likumu par ģimeņu aizsardzību un viņu niršanasatzīšanu

Tiek pieņemts jauns likums par ģimeņu aizsardzību un viņu daudzveidības atzīšanu, lai reaģētu uz demogrāfiskajām un sociālajām pārmaiņām, kas notikušas pēdējo desmitgažu laikā. Šā jaunā likuma mērķis ir nodrošināt dažādu veidu ģimenes struktūru juridisku atzīšanu un noteikt pabalstus un pakalpojumus, kurus tām ir tiesības saņemt atkarībā no to iezīmēm un ienākumu līmeņa. Šajānolūkā reformas ietver tiesiskā regulējuma sistematizāciju, atjaunināšanu un uzlabošanu, kā arī aizsardzības pasākumus, ko Vispārējā valsts pārvalde atzīst ģimenēm, ņemot vērā to daudzveidību gan sociālās aizsardzības (pabalsti, sociālie pakalpojumi), gan juridiskās (civiltiesību reformas konkrētām grupām: neprecētiem pāriem, atjaunotām ģimenēm) un ekonomiskiem (nodokļu uzlikšana, stipendijas u. c.). Tas ietver arī Lielo ģimeņu likuma pārskatīšanu.

Reformas galvenais mērķis ir samazināt bērnu nabadzību. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš nevienlīdzības mazināšanai, nodrošinot aizsardzību ģimenēm ar īpašām vajadzībām vai neaizsargātās situācijās, vai tām, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība, viena vecāka ģimeņu gadījumā veicinot pasākumus, kas aizsargā bērnu un pusaudžu interešu principu dzimšanas, audžuģimeņu vai adopcijas gadījumos. Turklāt ar likumu nosaka kopīgus principus un mērķus, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību ar citām valsts politikas jomām, tostarp nodokļu politiku, un uzlabotu aizsardzību, pamatojoties uz subjektīvām tiesībām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 202 4. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 (C22.R4) — migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas reforma

Tiek stiprināta pašreizējā migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēma Spānijā, lai uzlabotu tās spējas, pielāgojot to esošajām un aplēstajām nākotnes vajadzībām un veicinot tās efektivitāti. Galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai samazinātu ilgo gaidīšanas laiku un zemo atzīšanas līmeni starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem. Paredzams, ka ar stabilāku un labāk funkcionējošu sistēmu turpmāko migrācijas krīžu pārvaldība būs vienmērīgāka.

Uzņemšanas politiku pielāgo neaizsargātu personu un patvēruma meklētāju vajadzībām un ES integrācijas mērķiem, padarot visu sistēmu noturīgāku. Tā arī nosaka pabalstu līmeni pamatpakalpojumiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem trūkst finanšu resursu, un pieteikuma iesniedzējiem ar neaizsargātāku profilu, kuriem nepieciešama pastiprināta aizsardzība, lai samazinātu uzņemšanas apstākļu nodrošināšanu finansiālu pabalstu veidā. Turklāt pielāgo sistēmu, kas aptver papildu pakalpojumus un ceļus. Tā pievēršas uzņemšanas sistēmas organizācijai no teritoriālā viedokļa, kuras mērķis ir paātrināt varas pārņemšanu autonomajās kopienās, kā noteikts judikatūrā, izmantojot vairākus izmēģinājuma projektus. Visbeidzot, par teritoriālā sadalījuma parametriem, kas attiecas uz pieteikumu iesniedzējiem sadarbībā, vienojas ar autonomajām kopienām.

Lai nodrošinātu īstenošanu, izmanto rādītāju sistēmu, kas ietver tādus elementus kā valstspiederība, dzimums, etniskā piederība, neaizsargātība, apstākļi izcelsmes valstī utt., izmantojot svērto formulu, kas ļauj objektīvi aprēķināt iespējamību, ka tiks piešķirta aizsardzība. Kamēr pieteikumi tiek izskatīti, formulas rezultāts ļauj par uzņemšanu atbildīgajām iestādēm virzīt pieteikuma iesniedzējus uz pamata vai uzlabotu uzņemšanas ceļu. Tas attiecas arī uz attiecīgajiem pabalstiem. Tas ļauj piemērot uzņemšanas pamatnosacījumus visiem patvēruma meklētājiem un uzlabot uzņemšanas nosacījumus tiem, kuriem ir liela atzīšanas iespējamība.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Reforma Nr. 5 (C22.R5) — Vispārējās valsts administrācijas no iemaksām neatkarīgo finansiālo pabalstu sistēmas uzlabošana

Šī reforma ietver jaunās minimālo redzamo ienākumu (MVI) shēmas apstiprināšanu 2020. gada maijā, vienotas no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu valsts sistēmas izveidi un no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu minimālo līmeni visneaizsargātākajām mājsaimniecībām.

Par sākumpunktu izmantojot MVI shēmu, tiek pieņemts plāns, lai reorganizētu un vienkāršotu valsts vispārējās pārvaldes no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu sistēmu. Plāna mērķis ir integrēt un racionalizēt no iemaksām neatkarīgus pabalstus, pamatojoties uz MVI shēmu, lai uzlabotu publisko resursu efektivitāti un lietderību un koncentrētos uz neaizsargātiem un nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta pienācīga seguma nodrošināšanai atkarībā no apstākļiem, kas rada neaizsargātību, un pienācīga ienākumu atbalsta nodrošināšanai, tādējādi veicinot nabadzības samazināšanu. Šajā nolūkā tajā ņem vērā mājsaimniecību, jo īpaši ģimeņu ar bērniem un personu ar invaliditāti, strukturālās vajadzības. Tā arī sasaista ienākumu atbalstu ar aktīvu darba meklēšanu, lai veicinātu sociālekonomisko integrāciju un izvairītos no “nabadzības slazdiem”.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 (C22.I1): Ilgtermiņa aprūpes un atbalsta plāns: deinstitucionalizācija, aprīkojums un tehnoloģijas

Saskaņā ar šā komponenta 1. reformu Spānija veic ieguldījumus sešās darbības jomās.

I.Ilgtermiņa atbalsta plānā, kurā analizēta pašreizējā situācija aprūpes politikas jomā un kura mērķis ir apzināt vajadzību pēc uzlabojumiem un nākt klajā ar priekšlikumu reformai spēkā esošajos tiesību aktos par personīgo autonomiju un aprūpi cilvēkiem, kas atrodas atkarības situācijā. Tā arī izvērtē situāciju un projektus, kas tiek īstenoti dažādās teritorijās;

II.Valsts deinstitucionalizācijas stratēģiju, tostarp izpratnes veicināšanas un izplatīšanas kampaņu īstenošanu;

III.Četri izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir veicināt deinstitucionalizāciju un gūt pieredzi, lai pārveidotu atbalstu un ilgtermiņa aprūpi, tostarp atbalstu un ilgtermiņa aprūpi personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem;

IV.Dzīvojamo, nedzīvojamo un dienas aprūpes centru būvniecība un atjaunošana, kā arī ieguldījumu aprīkojums aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Šos investīciju projektus īsteno autonomās kopienas, pamatojoties uz teritoriālo vajadzību novērtējumu; un nodrošināt, ka jaunas un atjaunotas dzīvojamās vietas ir saskaņotas ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

V.Kopienā integrētu dienas aprūpes centru reforma, tostarp lauku apvidos, ko vada IMSERSO (Instituto de Mayores y Servicios Social, Sociālo tiesību un programmas 2030. gadam paspārnē). Vienpadsmit centrus reformē un pielāgo jaunajam ilgtermiņa aprūpes modelim, galveno uzmanību pievēršot personām ar fizisku invaliditāti, kas atbilst 1100 vietām. Investīcijas ir paredzētas arī inovatīviem projektiem tajos pašos centros; un

VI.Jauni tālaprūpes pakalpojumi, lai virzītos uz proaktīvu un personalizētu aprūpi, kas veicina to cilvēku personīgo autonomiju un uzturēšanu, kuri ir atkarīgi no aprūpes savās mājās.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 2 (C22.I2): Sociālo pakalpojumu modernizācijas plāns — tehnoloģiskā pārveide, inovācija, apmācība un bērnu aprūpes stiprināšana

Saskaņā ar šā komponenta 2. reformu Spānija veic ieguldījumus piecās darbības jomās.

I.Jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu gan sociālo pakalpojumu efektivitāti (īsāks gaidīšanas laiks), gan to kvalitāti (labāki sociālo pasākumu rezultāti), tostarp veicinot integrētu aprūpi.

II.Tehnoloģiskie rīki sociālo pakalpojumu pārvaldības un informācijas sistēmu uzlabošanai, tostarp tiešsaistes platforma valsts un reģionālajās pārvaldes iestādēs pieejamās informācijas centralizēšanai. Tas jo īpaši ietver Spānijas sociālo pakalpojumu informācijas sistēmas (SIESS) pilnīgu ieviešanu. Paredzams, ka šī jaunā informācijas sistēma nodrošinās sadarbspēju arī ar citām sistēmām (nodarbinātība, veselība, trešais sektors). Tas ietver arī tiešsaistes rīku, lai analizētu projektus, ko izstrādājušas trešā sektora organizācijas, lai pārvaldītu dažādas budžeta programmas, kas saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem un ģimeņu, bērnu un dažu neaizsargātu grupu aprūpi, un tiešsaistes platformu, kuras mērķis ir centralizēt informāciju par aprūpi, kas pieejama vispārējā valsts pārvaldē un autonomajās kopienās.

III.Izmēģinājuma projekti, lai veicinātu inovāciju sociālo pakalpojumu jomā.

IV.To valsts sociālo pakalpojumu sistēmas darbinieku apmācība, kas iesaistīti jaunā ilgtermiņa aprūpes modeļa īstenošanā un atbalstīšanā.

V.Uzlabot dzīvojamo ēku infrastruktūru un citus bērnu aprūpes un pusaudžu aprūpes centru aspektus, labāk apmierināt emocionālās, personīgās un izglītības/profesionālās vajadzības.

Lielāko daļu ieguldījumu veido reģionālo valdību īstenotie projekti sociālo pakalpojumu tehnoloģiskajai pārveidei un infrastruktūras un pakalpojumu modernizācijai saistībā ar mājokļu aizsardzību un audžuģimenēm.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 3 (C22.I3): Spānijas valsts plāns par piekļuvi

Spānija iegulda, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti, galveno uzmanību pievēršot kognitīvās piekļūstamības uzlabošanai saziņā ar publiskajām iestādēm (tostarp tīmekļa vietnēm) un fiziskai piekļuvei publiskām ēkām un sabiedriskām vietām; veselības aprūpes pakalpojumu fizisko telpu piemērotība; pieejamība izglītības centros; un sabiedriskā transporta izmitināšana, tostarp pieejamība starp pilsētām un lauku apvidiem. Pašvaldībām tiek sniegts finansiāls atbalsts būvdarbu veikšanai un aprīkojuma iegādei, jo īpaši lauku apvidos. Investīcijas ir paredzētas arī komunikācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, kā arī pētniecības, attīstības un inovācijas pētniecības projektiem kognitīvās pieejamības jomā.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024 gada 31. martam.

Ieguldījums 4 (C22.I4): Plāns Spānijai aizsargā jūs no vardarbības dzimuma dēļ

Spānija iegulda tālruņa un tiešsaistes pakalpojumos, lai atbalstītu no vardarbības pret sievietēm cietušās personas, tostarp cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upurus. Tas ietver 24 stundu krīzes palīdzības centrus visās provincēs, tostarp Seūtā un Meliljā, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar anonimitātes un demogrāfisko aspektu nodrošināšanu. Šo centru izveide ir daļa no Spānijas apņemšanās ievērot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas Spānijai tika ratificēta 2014. gadā. Investīcija arī izveido jaunu sociālo un nodarbinātības konsultāciju dienestu, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus, tostarp juridiskas konsultācijas, psiholoģisku un emocionālu atbalstu un palīdzību cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuru integrācijai darba tirgū. Telepalīdzība ietver arī cietušo aizsardzību, tostarp ierīces distancēšanās pasākumu uzraudzībai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C22.I5): Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšana

Spānija iegulda uzņemšanas sistēmas kapacitātes palielināšanā, palielinot valsts tiešu līdzdalību uzņemšanas tīkla līdzekļos. Tas palīdz nodrošināt lielāku izmitināšanas un uzņemšanas pakalpojumu stabilitāti. Investīcija ietver sistēmas vajadzību novērtējumu nākamajiem trim gadiem, atbalstu esošo centru atjaunošanai un atjaunošanai, kā arī administratīvās procedūras jaunu ēku iegādei, būvniecībai un iespējamai esošo ēku renovācijai, nodrošinot energoefektivitāti. Pamatojoties uz labas prakses novērtējumu, Spānija nosaka arī uzņemšanas centru pārvaldību, ko veic trešās personas. Visbeidzot, investīcijas aptver centru digitalizāciju un jaunas digitālās arhitektūras izstrādi, lai uzlabotu to pārvaldību un atvieglotu pieteikuma iesniedzēju vietu sadalījumu starp autonomajām kopienām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

V.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
314	C22.R1	M	Teritoriālās padomes apstiprinājums Autonomijas un atkarības aprūpes sistēmas (SAAD) izvērtējumam.	Novērtējuma publicēšana				2. CET.	2022	Izvērtēšana notiks 2021. gadā, lai gūtu padziļinātu izpratni par 2020. gadā sāktā ilgtermiņa aprūpes reformas procesa progresu un tā ietekmi. Šā izvērtējuma secinājumus iesniedz teritoriālajai padomei 2022. gada pirmajā pusē.
315	C22.R2	M	Sociālo pakalpojumu teritoriālās padomes nolīgumu un ministru noteikumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī	Teritoriālās padomes nolīgumu un ministrijas noteikumu noteikums par to stāšanos spēkā				3. CET.	2026	Pēc tam, kad tiek apstiprināti Teritoriālās padomes nolīgumi ar to attiecīgajiem uzraudzības, uzraudzības un kontroles mehānismiem (tostarp saistoši īstenošanas datumi, kuros tiks ņemta vērā autonomo apgabalu atšķirīgā attīstības pakāpe saistībā ar mērķiem), tiek pieņemti vajadzīgie ministrijas noteikumi. Teritoriālās padomes nolīgumu mērķis ir uzlabot pašreizējo pakalpojumu sniegšanas sistēmu un regulēt pamatnosacījumus sociālo pakalpojumu sniegšanai Spānijā.
316	C22.R3	M	Ģimenes daudzveidības likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Ģimenes daudzveidības likuma mērķis ir i) juridiski atzīt dažādu veidu ģimenes struktūras; II) to pabalstu un pakalpojumu noteikšanu, uz kuriem viņiem ir tiesības, atkarībā no to iezīmēm un ienākumu līmeņa; un iii) bērnu nabadzības mazināšana, ņemot vērā pārdales ietekmes novērtējuma konstatējumus.
317	C22.R4	M	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas likumdošanas reformas stāšanās spēkā Spānijā	Noteikums rīkojumā par rīkojuma stāšanos spēkā				1. CET.	2022	Ar centrālo ministrijas rīkojumu tiek reformēta migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēma Spānijā, ko pieņēmusi Iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas ministrija. Reformas mērķis ir izstrādāt jaunas uzņemšanas procedūras visiem uzņemšanas tīkla centriem un atzīt uzņemšanas pamatnosacījumus visiem patvēruma meklētājiem un uzlabot uzņemšanas apstākļus tiem, kuriem ir liela atzīšanas iespējamība.
318	C22.R5	M	Stājas spēkā 29. maija Karaļa dekrētlikums Nr. 20/2020, ar ko apstiprina minimālos vitāli svarīgos ienākumus	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2020	Minimālā vizuālā ienākuma stāšanās spēkā (Karaļa 29. maija Dekrētlikums Nr. 20/2020).
319	C22.R5	M	Publicēts “Plāns, kā reorganizēt un vienkāršot vispārējās valsts administrācijas no iemaksām neatkarīgo finansiālo pabalstu sistēmu”.	Plāna publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				3. CET.	2022	“Plāna, kā reorganizēt un vienkāršot vispārējās valsts pārvaldes no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu sistēmu” pieņemšana (publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Plāna mērķis ir integrēt no iemaksām neatkarīgos pabalstus ienākumu seguma instrumentā, lai uzlabotu publisko resursu efektivitāti un lietderību, un koncentrēt tos uz cilvēkiem, kuriem draud neaizsargātība vai sociālā atstumtība. Šajā plānā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai pienācīgi aptvertu dažādos apstākļus, kas noved pie cilvēku neaizsargātības, kā arī ienākumu atbalsta adekvātumu. Šajā nolūkā tā ņem vērā, no vienas puses, strukturālās vajadzības, piemēram, mājsaimniecības ar bērniem un personas ar invaliditāti, un, no otras puses, sasaista ienākumu atbalstu ar aktīvu darbu, kas meklē iekļaušanu, un izvairās no “nabadzības slazdiem”. Plānā ņem vērā visus esošos ar iemaksām nesaistītos pasākumus, lai tos pakāpeniski un laika gaitā integrētu vienotā valsts sistēmā, lai nodrošinātu, ka plāna mērķis ir pilnībā sasniegts.
320	C22.R5	M	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu sistēmu	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2023	Reforma reorganizē un vienkāršo no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu sistēmu. Reformas mērķis ir seguma instrumentā, kas veidots, pamatojoties uz minimālo vitāli svarīgo ienākumu shēmu (IMV), iekļaut galvenos no iemaksām neatkarīgos pabalstus, ko nodrošina valsts administrācija, reorganizēt un vienkāršot no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu sistēmu saskaņā ar “Plānu reorganizēt un vienkāršot vispārējās valsts administrācijas no iemaksām neatkarīgo finansiālo pabalstu sistēmu”.
321	C22.I1	T	Sociālo tiesību ministrijas īstenotie projekti un programma 2030. gadam		Skaits	0	4	2. CET.	2023	Pabeigt 4 izmēģinājuma projektus par deinstitucionalizētu aprūpi, no kuriem viens ir vērsts uz atbalstu un aprūpi cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, un reformēt centrus, kas atbilst vismaz 1100 IMSERSO vietām.
470	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.		EUR (miljoni)	0	1 355	2. CET.	2024	Publicē Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā vismaz 1 355 000 000 EUR par dzīvojamo, nedzīvojamo un dienas aprūpes centru atjaunošanu un būvniecību, lai tos pielāgotu jaunajam ilgtermiņa aprūpes modelim.
322	C22.I1	T	Mājas teleaprūpes pakalpojumi Autonomijas un aprūpes sistēmā (SAAD)		EUR (miljoni)	0	304	1. CET.	2025	Jauni tālaprūpes pakalpojumi, kas izvietoti vismaz 304 000 000 EUR apmērā. Pamata datums: 2020. gada 31. marts.
323	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.		Skaits		15 200	2. CET.	2026	Dzīvojamie, nedzīvojamie un dienas aprūpes centri, kas ir atjaunoti un/vai būvēti tā, lai vismaz 15200 vietu pielāgotu jaunajam ilgtermiņa aprūpes modelim.
324	C22.I2	M	Īpašu tehnoloģisko rīku ieviešana, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu informācijas un pārvaldības sistēmas.	Visu projekta posmu un galīgo rezultātu ārējais novērtējums.				3. CET.	2023	Īpašu tehnoloģisku instrumentu izstrāde un ieviešana, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu informācijas un pārvaldības sistēmas, aptver: I.Spānijas Sociālo pakalpojumu informācijas sistēma (SIESS); II.tiešsaistes rīks trešā sektora struktūru izstrādāto projektu analīzei; III.datorrīki dažādu budžeta programmu pārvaldībai, kas saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem un ģimenes, bērnu un atsevišķu neaizsargātu grupu aprūpi; un IV.tiešsaistes platforma, kurā centralizēt valstī pieejamo informāciju par aprūpi.
325	C22.I2	M	Sociālo pakalpojumu tehnoloģiskās pārveides un ar mājokļu aizsardzību un audžuģimenēm saistītās infrastruktūras un pakalpojumu modernizācijas projektu pabeigšana	Ar katru no autonomajiem reģioniem noslēgto nolīgumu kontrole				4. CET.	2025	Reģionālās valdības pabeidz sociālo pakalpojumu tehnoloģisko pārveidi, nodrošinot sadarbspēju ar citām sistēmām, kas mijiedarbojas ar sociālajiem pakalpojumiem (nodarbinātība, veselība, trešais sektors), un modernizē infrastruktūru un pakalpojumus, kas saistīti ar bērnu un pusaudžu aprūpes centru mājokļu aizsardzību, tostarp labāk risinot personalizēta atbalsta vajadzības (tostarp emocionālā un izglītības/profesionālā) un audžuģimeņu apmācību, ar kopējo budžetu vismaz 450 000 000 EUR apmērā.
471	C22.I2	T	Izmēģinājuma projektu īstenošana		Skaits	0	19	4. CET.	2025	Ir pabeigti vismaz 19 izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir veicināt inovāciju sociālo pakalpojumu jomā.
326	C22.I3	T	Projekti, kuru mērķis ir uzlabot pieejamību		EUR (miljoni)	0	178	1. CET.	2024	Pašvaldību, reģionālo valdību un centrālās valdības veikto ieguldījumu pabeigšana, lai uzlabotu pieejamību un likvidētu šķēršļus, ar kopējo budžetu vismaz 178 miljoni euro, kas būtu jākoncentrē uz: I.kognitīvās pieejamības uzlabošana saziņā ar valsts iestādēm (tostarp tīmekļa vietnēm); II.uzlabot fizisku piekļuvi publiskām ēkām un sabiedriskām vietām, tostarp veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības centriem; III.sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošana; IV.pielāgošanās darbu veikšana un aprīkojuma iegāde pašvaldībās, jo īpaši lauku apvidos. V.Komunikācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, VI.Pētniecības, attīstības un inovācijas pētniecības projekti kognitīvās pieejamības jomā.
473	C22.I4	M	Dažāda veida pakalpojumu izveide seksuālās vardarbības upuriem.	Tiesību aktu stāšanās spēkā				1. CET.	2023	Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem seksuālās vardarbības upuriem tiek radītas tiesības saņemt sociālos un nodarbinātības konsultāciju pakalpojumus, tostarp juridiskas konsultācijas, psiholoģisku un emocionālu atbalstu un palīdzību integrācijai darba tirgū.
472	C22.I4	M	Ieguldījumi telefona pakalpojumos un tiešsaistes pakalpojumos, lai atbalstītu no vardarbības pret sievietēm cietušos					4. CET.	2025	Nodrošināt vismaz 30000 distancēšanās uzraudzības ierīču, jaunu lietotni cietušajiem un jaunu lielo datu un mākslīgā intelekta platformu, lai atbalstītu no vardarbības pret sievietēm cietušās personas, tostarp cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upurus. Bāzes līnijas datums: 2020. gada 1. februārī.
327	C22.I4	T	Centri seksuālās vardarbības upuriem.		Skaits	19	52	4. CET.	2024	Katrā provincē darbojas vismaz viens visaptverošs aprūpes centrs seksuālās vardarbības upuriem, kā arī viens Spānijas autonomajās pilsētās Seūtā un Meliljā. Bāzes līnijas datums: 2020. gada 1. februārī.
328	C22.I5	T	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas kapacitāte		Skaits	400	6 100	2. CET.	2026	Salīdzinājumā ar 2019. gadu vismaz par 5700 vietām palielināt uzņemšanas spējas starptautiskās aizsardzības patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmā Iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas ministrijas centros. Vismaz EUR 176000000 tiek izlietoti ēku būvniecībai un atjaunošanai, nodrošinot energoefektivitāti. Bāzlīnijas datums: 2019. gada 31. decembrī.

V.3. Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C22.R6): Stiprināt garantiju mehānismus, lai nodrošinātu augstāku tiesību aizsardzības līmeni konkrētos gadījumos, kad patērētāju skar īpaša sociāla un ekonomiska neaizsargātība.

Reformas mērķis ir pieņemt dažādus pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un lietotājus pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām.

Reforma ietver vismaz tiesību aktu pieņemšanu par marķēšanu Braila alfabētā, kā arī citos formātos, lai garantētu vispārēju piekļuvi patēriņa precēm un produktiem, kas ir īpaši svarīgi drošības, integritātes un dzīves kvalitātes aizsardzībai, jo īpaši neredzīgām un vājredzīgām personām kā neaizsargātiem patērētājiem. Turklāt ar reformu groza tiesību aktus, lai nodrošinātu individualizētu attieksmi maksājumu pakalpojumos pēc pieprasījuma patērētājiem un lietotājiem neaizsargātās situācijās, lai izvairītos no diskriminācijas “digitālās plaisas” dēļ.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6 (C22.I6): Sociālās ietekmes fonds (FIS)

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām mehānismā — Sociālās ietekmes fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas sociālās ietekmes sektorā, jo īpaši projektos, kas veicina sociālos un vides risinājumus, ņemot vērā ietekmes mērīšanas un pārvaldības procedūras, kas noteiktas nozares paraugpraksē (GIIN u. c.), un lai šajās jomās attīstītu kapitāla tirgus. Minētais mehānisms darbojas, sniedzot aizdevumus, pašu kapitāla unkvazikapitāla ieguldījumus tieši vai ar starpnieku starpniecību privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 400000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Compañía Española de Financiación del Desarrollo (COFIDES) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas trīs produktu līnijas:

·Parakstīšanās uz daļām sociālās ietekmes ieguldījumu fondos. Šajā pozīcijā jāiegādājas tādu ieguldījumu instrumentu daļas, kurus pārvalda privāti finanšu pārvaldnieki un kuru mērķis ir ieguldīt sociālos un vides projektos visos brieduma posmos. Pirkums nepārsniedz 25 % no katra fonda kopējām daļām, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kuros minētā procentuālā daļa var palielināties, lai gan tā nepārsniedz 49 %. Turklāt Mehānisms neiegādājas vairāk nekā divu fondu daļas, ko pārvalda viens un tas pats finanšu pārvaldnieks, izņemot gadījumus, kad vienam no tiem ir atsavināšanas periods un tas ir deinvestējis vismaz 50 % pārvaldīto aktīvu.

·Līdzieguldījums vai līdzfinansējums, izmantojot pašu kapitālu vai citus parāda instrumentus, projektos ar izmērāmu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi vai uzņēmumos, kas ir apņēmušies īstenot jaunus projektus ar šādām iezīmēm. Šī pozīcija līdzfinansē vai līdzfinansē projektus ar citiem publiskiem vai privātiem līdzekļiem, tostarp, iespējams, tiem, par kuriem Mehānisms ir iegādājies akcijas.

·Tiešiem aizdevumiem un līdzdalības aizdevumiem uzņēmumos, kas īsteno projektus ar izmērāmu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi.

Šī investīcija attiecas arī uz tehniskās palīdzības mehānismu (TAF), kura mērķis ir uzlabot saņēmēju spējas pārvaldīt un novērtēt savu ieguldījumu projektu ietekmi. Tā atbalsta arī Mehānisma pareizu finanšu pārvaldību. TAF pārvaldīs COFIDES, un tam tiks piešķirts sākotnējais piešķīrums līdz 8 miljoniem EUR.

Lai īstenotu investīcijas Mehānismā, Spānija apstiprina Mehānisma izveides un pārvaldības regulu un visus saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c)Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I)Aizdevumu, projektu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 191 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 192 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām.

II)Kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politika izslēdz uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 193 uz šādām nozarēm: enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 194 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 195 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 196 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 197 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana

III)Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3)Summa, uz kuru attiecas Mehānisma izveides noteikumi un visi saistītie dokumenti, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulās, ar kurām izveido Mehānismu, pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar COFIDES revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti piemērojamajā regulā un saistītajos dokumentos, ar kuriem izveido Mehānismu un finansēšanas nolīgumus.

5)Prasības finanšu starpnieku atlasei: COFIDES atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

6)Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: COFIDES paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā daļu no saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

b)Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

V.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājam)

Laiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

L71

C22.R6

M

Attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā

Tiesību akta noteikums, kas paredz tiesību akta stāšanos spēkā

4. CET.

2025

Stājas spēkā attiecīgie tiesību akti par patērētāju un lietotāju aizsardzību pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām, jo īpaši: a) Likums Nr. 4/2022 par patērētāju un lietotāju aizsardzību pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām un b) Karaliskais dekrēts, ar ko regulē Braila alfabēta marķējumu un citus formātus, lai garantētu universālu piekļuvi īpaši nozīmīgām precēm un patēriņa precēm.

L72

C22.I6

M

Sociālās ietekmes fonds: Regula, ar ko izveido mehānismu

Regulas, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā

2. CET.

2023

Mehānisma izveides regulas un ar to saistīto dokumentu stāšanās spēkā

L73

C22.I6

T

Sociālās ietekmes fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondi)

%

0

100 %

3. CET.

2026

Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 40 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 10 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem).

L74

C22.I6

M

Sociālās ietekmes fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Nodošanas sertifikāts

3. CET.

2026

Spānija pārvieto EUR 400000000 uz mehānismu.

W. KOMPONENTS 23: Jauna publiskā politika dinamiskam, noturīgam un iekļaujošam darba tirgum

Spānijas atveseļošanas un noturības plānakomponents risina svarīgas strukturālas problēmas Spānijas darba tirgū. Tās galvenie mērķi ir samazināt strukturālo bezdarbu un jauniešu bezdarbu, samazināt pagaidu darba līgumu plašo izmantošanu un koriģēt darba tirgus divējādo raksturu, palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā, modernizēt darba koplīguma slēgšanas sarunu instrumentus un palielināt aktīvas darba tirgus politikas efektivitāti un lietderību.

Komponents ietver attiecīgus ieguldījumus, kas papildina struktūrfondu (jo īpaši Eiropas Sociālā fonda) finansētos ieguldījumus, kuru mērķis ir maksimāli palielināt reformu ietekmi uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu, produktivitātes pieaugumu un sociālo, teritoriālo un dzimumu atšķirību mazināšanu.

Kopumā komponentā iekļauto pasākumu mērķis ir risināt ieilgušās problēmas Spānijas darba tirgū un iesniegt vērienīgu un saskaņotu reformu kopumu, no kurām lielākā daļa ir jāīsteno līdz 2021. gada beigām. Daži reformu priekšlikumi pašlaik tiek apspriesti ar sociālajiem partneriem, izmantojot sociālā dialoga procesu. Tāpēc dažas detaļas ir nepārprotami atstātas atklātas, lai atstātu pietiekami daudz vietas nolīguma noslēgšanai un sociālo partneru apstiprinājumam.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem par pāreju uz beztermiņa līgumiem un par darbā pieņemšanas stimuliem, par valsts nodarbinātības dienestiem, aktīvu darba tirgus politiku un pieaugušo izglītību, par bezdarba aizsardzību, minimālo ienākumu shēmām un par darbvietu saglabāšanu (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2 un Nr. 2 2020).

W.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C23.R1) — Tāldarba regulējums

Ar šo reformu izveido tiesisko regulējumu attālināta darba nodrošināšanai ar mērķi uzlabot darba ņēmēju aizsardzību un elastību, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības produktivitāti. To veido divu Karaļa dekrētlikumu apstiprināšana:

·Karaļa 2020. gada 22. septembra Dekrētlikums Nr. 28/2020 nodrošina tiesisko regulējumu, kas veicina attālināta darba ieviešanu privātajā sektorā, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības produktivitāti un nodrošinot darba ņēmējiem aizsardzību un elastību. Tā garantē vienādus darba apstākļus tiem, kas strādā attālināti un uz vietas, kā arī tāldarba brīvprātīgo raksturu gan darba ņēmējam, gan darba devējam. Izveidotā sistēma dod priekšroku jaukta veida attālumam un darbam uz vietas.

·Karaļa 2020. gada 29. septembra Dekrētlikums Nr. 29/2020 par tāldarbu valsts pārvaldē nosaka tiesisko regulējumu publiskā sektora darbiniekiem, kurā atzīta iespēja nodrošināt šāda veida darbu brīvprātīgi, atgriezeniski ar iepriekšēju atļauju.

Šī reforma ir saistīta ar 1. reformu komponentā Nr. 11 par valsts pārvaldi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R2) — Pasākumi dzimumu nevienlīdzības novēršanai

Šīs reformas mērķis ir novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. To veido divi statūti:

·Karaļa 13. oktobra Dekrēts 901/2020 reglamentē darba devēju pienākumu izstrādāt un reģistrēt līdztiesības plānus, lai nodrošinātu darba samaksas pārredzamību. Visiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, ir pienākums izstrādāt un reģistrēt šādus plānus, un 2022. gadā pienākums ir arī visiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku. Karaļa dekrētā nosaka plānu apspriešanas procedūru, prasības, kas jāievēro, veicot diagnozi, kā arī to novērtēšanas un uzraudzības īpašības.

·Karaļa 13. oktobra Dekrēts Nr. 902/2020 par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm garantē darba samaksas pārredzamības principu, lai identificētu diskriminējošas situācijas nepareizu darba novērtējumu dēļ (t. i., zemāka samaksa par vienādas vērtības darbu). Dekrētā nosaka situācijas, kurās darbs tiek uzskatīts par līdzvērtīgu. Tas ir spēkā kopš 2021. gada aprīļa, pēc sešu mēnešu perioda, kas darba devējiem atvēlēts nepieciešamo īstenošanas mehānismu izveidei.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Reforma (C23.R3) — Mājsaimniecību izplatītāju darba regulējums, ko veic digitālās platformas (autovadītāji)

Reformas mērķis ir reglamentēt tā saukto braucēju darba apstākļus, kuri ir iesaistīti izplatīšanas darbībās trešām personām, izmantojot tehnoloģiskos līdzekļus. Karaļa dekrētlikums garantē šiem darba ņēmējiem tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi darba apstākļu ziņā un tiesības uz piekļuvi sociālajai aizsardzībai un apmācībai, izmantojot juridisku prezumpciju par darba attiecībām starp uzņēmumu un vadītāju. Tas arī ļauj darba ņēmēju juridisko pārstāvību informēt par noteikumiem, kas ietverti mākslīgā intelekta algoritmos un sistēmās, kuras var ietekmēt darba apstākļus, tostarp piekļuvi nodarbinātībai un profilēšanu un tās uzturēšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reforma (C23.R4) — Līgumu vienkāršošana: beztermiņa līguma vispārināšana, pagaidu darba līgumu izmantošanas iemesli un mācību/stažēšanās līguma regulējums.

Šīs reformas mērķis ir grozīt Darba likumā (Leģislatīvais dekrēts Nr. 2/2015) paredzētos noteikumus par līgumiem, lai reglamentētu pagaidu darba līgumu izmantošanu kā vienīgo cēloni un vispārinātu beztermiņa darba līgumu izmantošanu. Reforma ietver šādus elementus:

·Līgumu izvēlnes vienkāršošana un reorganizācija ar trim galvenajiem veidiem: beztermiņa, pagaidu un apmācība/stažēšanās. Jauno līgumu veidu izstrādes mērķis ir ierobežot spēkā esošos iemeslus terminētu līgumu izmantošanai, tādējādi padarot beztermiņa līgumus par vispārēju noteikumu.

·Apmācības/stažēšanās līguma izmantošanas pārskatīšana, lai nodrošinātu pienācīgu pamatu jauniešu ienākšanai darba tirgū.

·Sezonas līguma izmantošanas pastiprināšana, kas ir īpašs beztermiņa līguma veids, ko izmanto sezonas darbībās.

·Reforma stiprina kontroli attiecībā uz nepilna darba laika līgumu izmantošanu, lai novērstu neatbilstīgu darba laiku.

·Pastiprināt cīņu pret krāpšanu darbaspēka jomā, tostarp atjauninot sankciju sistēmu.

Šī reforma ir cieši saistīta ar 1. reformu komponentā Nr. 11, ar kuru tiks ieviestas citas juridiskas izmaiņas valsts civildienesta darbinieku statūtos, lai samazinātu pagaidu darba līgumu izmantošanu publiskajā sektorā. Tas ir saistīts arī ar 6. reformu (elastības un stabilitātes mehānisms) šajā komponentā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R5) — Aktīvas darba tirgus politikas modernizācija (ALMP)

Šīs reformas mērķis ir modernizēt ADTP īstenošanu Spānijā, ņemot vērā neatkarīgas fiskālās iestādes (AIReF) izdevumu pārskatīšanas secinājumus. Reforma sastāv no vairākiem elementiem, piemēram, individuālu konsultāciju iespēju izstrāde, ļaunprātīgas izmantošanas novēršana apmācībās darbavietā (piemēram, stažēšanās un apmācības līgumi), pieaugušo izglītības sistēmas stiprināšana un kompetenču atzīšana, vienas pieturas aģentūras izveide jauniešiem, koordinācijas uzlabošana starp nodarbinātības un sociālajiem dienestiem un ar reģioniem un sadarbības uzlabošana ar privāto sektoru.

Šo reformu papildina divas citas reformas šajā komponentā, proti, 7. reforma (nolīgšanas stimuli) un 11. reforma (valsts nodarbinātības dienestu digitalizācija). Daži reformas elementi (piemēram, pārkvalifikācijas un palīdzības programmas gados vecākiem darba ņēmējiem pastiprināšana) rada sinerģiju ar reformu Nr. 2 30. komponentā (faktiskā pensionēšanās vecuma saskaņošana ar likumā noteikto pensionēšanās vecumu).

Reforma ietver vairākus likumdošanas pasākumus 2021. un 2022. gadā:

a)Rīcības plāns 2021.–2027. gadam, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu saistībā ar ES garantijas jauniešiem plus īstenošanu. Rīcības plānā iekļauj prakses/stažēšanās līgumu pārskatīšanu un praktikantu statūtu apstiprināšanu. Šie pasākumi ir saskanīgi ar izglītības politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai (kā izklāstīts 21. komponentā). Šā pasākuma elementa īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

b)Spānijas nodarbinātības aktivizēšanas stratēģija 2021.–2024. gadam pēc sociālā dialoga procesa. Jaunās stratēģijas galvenie mērķi ir šādi:

·Uz cilvēkiem vērsta un uz uzņēmējdarbību vērsta pieeja: paredzams, ka ADTP izstrādē galvenā uzmanība tiks pievērsta katras personas un uzņēmuma īpašajiem apstākļiem.

·Atbilstība produktīvajai pārveidei: ADTP būtu jānodrošina profesionālā pāreja, kas saistīta ar ražošanas modeļa pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku.

·Orientācija uz rezultātiem: Paredzams, ka ADTP tiks novērtēta, uzraudzīta un veicināta rezultātu sasniegšana.

·Uzlabot valsts nodarbinātības dienestu spējas, tos digitalizējot un modernizējot.

·Valsts nodarbinātības sistēmas pārvaldība un kohēzija, lai uzlabotu koordināciju valsts un reģionālā līmenī un ADTP iesaistītās ieinteresētās personas.

Šā pasākuma elementa īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

c)Nodarbinātības likuma reforma ar šādiem mērķiem: stiprināt valsts nodarbinātības sistēmas politiku un koordinācijas instrumentus; II) reformēt aktīvu darba tirgus politiku; III) pārskatīt sistēmas pārvaldību; IV) stiprināt nodarbinātības politikas vietējo dimensiju; un v) izpildīt prasības, lai īstenotu dažādus pasākumus, kas paredzēti Valsts aktīvas nodarbinātības politikas plānā. Šajā sakarā tiesību aktu izmaiņu galvenie elementi ir šādi:

·Aktīvas un pasīvas nodarbinātības politikas stiprināšana, ņemot vērā kompetenču sadalījumu starp valsti un autonomajiem apgabaliem.

·Starpniecības sistēmas un publiskā un privātā sektora partnerību stiprināšana.

·Valsts nodarbinātības sistēmas kopīgais pakalpojumu portfelis.

·Finansēšanas modeļa pārskatīšana.

·Sadarbība ar sociālajiem dienestiem.

·Vietējā un Eiropas dimensija.

·Tehnoloģiju attīstība nodarbināmībai.

·IKT un lielo datu izmantošana.

·Uzlabot nodarbināmību.

Šā pasākuma elementa īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R6) — Pastāvīgs mehānisms iekšējai elastībai, darbvietu stabilitātei un pārejas posmā esošu darba ņēmēju pārkvalifikācijai.

Šīs reformas mērķis ir izveidot pastāvīgu shēmu, lai pielāgotos cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, aptverot darba laika apturēšanu vai samazināšanu, izmantojot nodarbinātības regulējuma plānu, kurā iekļauta prasība uzlabot vai pārkvalificēt darba ņēmējus prasmēs, kas atzītas par pieprasītām. Shēmas pamatā ir pieredze, kas gūta Covid-19 krīzes laikā ieviestajās saīsināta darbalaika shēmās (t. s. “ERTE”), lai saglabātu darbvietas pārvietošanās ierobežojumu laikā un citos pandēmijas izraisītos darbības ierobežojumos.

Reforma sastāv no diviem jauniem pielāgošanas mehānismiem:

·Ekonomikas stabilizācijas mehānisms, kas nodrošina iekšējo elastību uzņēmumiem un stabilitāti darba ņēmējiem, saskaroties ar pārejošiem vai cikliskiem satricinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmēju apmācībai.

·Mehānisms, kas atbalsta pārejas procesā esošo darba ņēmēju un uzņēmumu pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu, lai palīdzētu tiem tikt galā ar tehnoloģiskām vai pieprasījuma inovācijām, un kas atvieglo darba ņēmēju brīvprātīgu mobilitāti uzņēmumos un starp tiem.

Pasākumu īsteno, grozot Darba likumu. Tas ietver trīspusēja fonda izveidi, ko finansē no darba devēju un darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma iemaksām un ko papildina valsts. Tā nodrošina fiskālo stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā dažādas iespējas un scenārijus. Par šā fonda konkrēto darbību vienojas ar sociālajiem partneriem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R7) — darbā pieņemšanas stimulu pārskatīšana

Reformas mērķis ir vienkāršot darbā pieņemšanas stimulu sistēmu un palielināt tās efektivitāti, izmantojot mērķtiecīgākus pasākumus, ņemot vērā izdevumu pārskatīšanu, ko veic neatkarīga fiskālā iestāde (“AIReF”). Jo īpaši tās mērķis ir uzlabot ļoti konkrētu grupu nodarbināmību ar zemu līdzdalību darba tirgū, veicinot kvalitatīvas darbvietas un pastāvīgus līgumus. Jāsamazina stimulu skaits un jāstandartizē prasības atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem. Ir paredzēta pastāvīga darbā pieņemšanas stimulu sistēmas uzraudzība un novērtēšana.

Reformu īsteno, grozot Likumu Nr. 43/2006. Tas ir cieši saistīts ar citiem pasākumiem šajā komponentā, piemēram, 5. reformu (aktīvas darba tirgus politikas vispārēja reforma) un 7. investīciju (aktivizācijas ceļi minimālo ienākumu shēmas saņēmējiem).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R8) — Darba koplīguma slēgšanas sarunu modernizēšana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot darba koplīguma slēgšanas sarunu darbību, pēc sociālā dialoga procesa grozot attiecīgās Darba likuma tiesību normas (Leģislatīvā dekrēta Nr. 2/2015 III sadaļa). Tāpēc paredzētās regulatīvās izmaiņas plānā nav pilnībā sīki izklāstītas. Izmaiņas uzlabo tiesību normas, kas reglamentē koplīguma sarunas.

Darba koplīguma slēgšanas sarunu modernizācija ietver izmaiņas pašā sarunu struktūrā, lai stiprinātu sarunu pušu pārstāvību, bagātinātu dialoga saturu un palielinātu juridisko noteiktību tā īstenošanā un ietekmē. Izmaiņas nerada nesamērīgus šķēršļus uzņēmumiem pielāgoties ciklam un reaģēt uz produktivitātes attīstību.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R9) — Apakšlīgumu slēgšanas darbību modernizācija

Šīs reformas mērķis ir uzlabot apakšuzņēmēju uzņēmumos strādājošo darba apstākļus un tiesības, grozot Darba likuma 42. pantu (Leģislatīvais dekrēts Nr. 2/2015), lai nodrošinātu tā pareizu izmantošanu gadījumos, kad tas uzlabo ražošanas darbību un attur to no situācijas, kad tā ir tikai izmaksu samazināšanas līdzeklis.

Šī reforma nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni darba ņēmējiem, kas iesaistīti apakšuzņēmuma līgumu slēgšanā, un virzās uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starp apakšuzņēmējiem un uzņēmuma darbiniekiem. Tā arī stiprina līgumslēdzēju vai apakšuzņēmēju atbildību un novērš ārpakalpojumu izmantošanu, slēdzot apakšuzņēmuma līgumus gadījumos, kad tas veikts, lai pazeminātu darba standartus personām, kuras strādā apakšuzņēmēju labā.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 10 (C23.R10) — Bezdarba palīdzības vienkāršošana un uzlabošana

Šī tiesību aktu reforma attiecas uz no iemaksām neatkarīgu bezdarbnieka pabalstu, un to īsteno, grozot Karaļa Likumdošanas dekrētu Nr. 8/2015. Tas ir cieši saistīts ar 22. komponenta 5. reformu, kurā izklāstīta vispārīgāka no iemaksām neatkarīgu sociālo pabalstu reforma.

Reforma ietver šādus mērķus:

I.paplašināt aizsardzību bezdarba gadījumā, novēršot dažas pašreizējās sistēmas aptvēruma nepilnības un pagarinot maksimālo ilgumu;

II.vienkāršot sistēmu, kas pašlaik ir sadrumstalota vairākās shēmās;

III.sasaistīt pabalstu ar personalizētu aktivizācijas maršrutu;

IV.atvieglot pāreju uz sociālo aizsardzību, ja saņēmējs neatgriežas darbā un ir neaizsargātā situācijā.

Parasti jaunās shēmas mērķgrupa ir tāda pati kā pašreizējā sistēmā, t. i., bezdarbnieki, kuri nav tiesīgi saņemt uz iemaksām balstītus bezdarbnieka pabalstus vai nu tāpēc, ka viņi ir bijuši bez darba pārāk ilgi un ir izsmēluši savas tiesības, vai tāpēc, ka viņu iemaksu vēsture ir pārāk īsa (mazāk nekā 12 mēneši, bet vairāk nekā seši mēneši). Pabalsta mēneša summa saglabājas 80 % apmērā no “IPREM” (rādītājs par daudzkārtējiem publiskajiem ienākumiem).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 11 (C23.R11) — Valsts nodarbinātības dienestu (VND) digitalizācija tās modernizācijai un efektivitātei.

Šīs reformas mērķis ir pārveidot valsts nodarbinātības dienestus un uzlabot to efektivitāti iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Reforma sastāv no šādiem elementiem:

·Iekšējās pārvaldības uzlabošana: modernizēt informācijas sistēmas, kas atbalsta bezdarbnieka pabalstu sistēmu, kā arī tās sistēmas, kas atbalsta aktīvu darba tirgus politiku.

·Visu sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija iedzīvotājiem un uzņēmumiem un klientu apkalpošanas uzlabošana, tostarp jaunu pakalpojumu piedāvājums (mobilā lietojumprogramma un uzlabota pirmsiecelšanas sistēma un tiešsaistes pakalpojumi).

·Statistika un datu pārvaldība: Atbilstošas datu pārvaldības iekļaušana, kas veicina lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrībai vērtīgas informācijas publicēšanu.

·Krāpšanas apkarošanas sistēmu uzlabošana, izmantojot mākslīgā intelekta sistēmas un lielos datus.

·Darbvietu un infrastruktūras modernizācija, lai VND darbiniekiem atvieglotu tāldarba režīmu.

VND reforma ietver vispārīgākus centienus modernizēt un digitalizēt publiskās pārvaldes iestādes (ANP 11. komponents). VND reformu finansē, slēdzot līgumus par 11. komponenta 2. investīciju un īstenojot to.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C23.I1) — Jauniešu nodarbinātība

Šī investīcija ietver virkni aktivizēšanas un apmācības programmu gados jauniem darba meklētājiem (16–29 gadi), kuru mērķis ir atbalstīt viņu integrāciju darba tirgū. To veido šādas darbības:

1.“Tandem” programma. Tā nodrošina jauniešiem vecumā no 16 līdz 29 gadiem apmācību darbavietā valsts skolu darbsemināros, īpašu uzmanību pievēršot prasmēm, kas vajadzīgas divējādās pārkārtošanās, sociālās aprūpes un teritoriālās kohēzijas īstenošanai. Dotācijas saņem centrālās pārvaldes iestādes un citas valsts publiskā sektora struktūras, kā arī apvienības, fondi un citas bezpeļņas struktūras, kas atbild par īstenošanu.

2.Programma “Pirmā profesionālā pieredze” valsts pārvaldē. Tā piedāvā sākotnējo darba pieredzi publiskajā sektorā (gan centrālajā, gan teritoriālajā pārvaldē) bezdarbniekiem jauniešiem, kuri ir pabeiguši formālo izglītību. Viņi iegūst vispārīgās prasmes, strādājot darbvietās, kas saistītas ar divējādo pārkārtošanos, sociālo aprūpi un teritoriālo kohēziju. Dotācijas tiek piešķirtas valsts iestādēm no centrālās un teritoriālās pārvaldes, kas atbild par īstenošanu.

3.Investigo programma. Tā attiecas uz jaunu pētnieku pieņemšanu darbā, ko veic valsts pētniecības iestādes, valsts universitātes, tehnoloģiju centri un citas publiskas un privātas struktūras, kas īsteno pētniecības projektu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C23.I2) — Sieviešu nodarbinātība un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana aktīvā darba tirgus politikā

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot sieviešu integrāciju darba tirgū, kas ir saskaņā ar daudziem citiem dzimumu līdzsvara veicināšanas plāna pasākumiem. To veido šādas darbības:

1.Atbalsta pozīcija sievietēm lauku un pilsētu teritorijās. Tā aptver apmācības pasākumus digitālās, zaļās, ilgtermiņa aprūpes, uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas jomā. Uzaicinājumus iesniegt dotāciju priekšlikumus organizē publiskām un privātām struktūrām, kas atbild par apmācības nodrošināšanu.

2.Atbalsta pozīcija sievietēm, kas cietušas no vardarbības vai cilvēku tirdzniecības. Tā aptver šo sieviešu integrācijas ceļus divos posmos. Pirmajos sešos mēnešos dalībnieki izmanto personalizētus sociālās iekļaušanas ceļus, un nākamie seši mēneši apgūst apmācību darbavietā, darba devējiem apņemoties viņus pieņemt darbā pēc tam.

3.Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana aktīvā darba tirgus politikā. Tas attiecas uz integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai iekļaušanu visos VND ikgadējo nodarbinātības plānu elementos (gan centrālajos, gan reģionālajos) 2021.–2023. gada periodā. Šajā nolūkā tiek nolīgti konsultāciju pakalpojumi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C23.I3) — Jaunas prasmes zaļās, digitālās un produktīvās pārkārtošanās īstenošanai

Šis ieguldījums ietver dažādas apmācības iniciatīvas, kuru mērķis ir pārkvalificēt darba ņēmējus, kuriem draud pārvietošana. To veido šādi darbības virzieni:

1.Uzaicinājumi iesniegt dotācijas un iesniegt piedāvājumus jaunu prasmju apguvei digitālai, zaļai un produktīvai pārveidei. Tā ir vērsta uz tūrisma nozares darba ņēmējiem, bezdarbniekiem, okupētajiem darba ņēmējiem un personām, uz kurām attiecas ERTE. Apmācības pasākumu ilgums ir tāds, kā to prasa ražošanas nozare.

2.Apmācības kuponi jaunu prasmju apguvei digitālai, zaļai un produktīvai pārveidei. Tā ir vērsta uz tiem pašiem darba ņēmēju veidiem kā iepriekšējā darbības pozīcijā, bet šajā gadījumā saņēmējs saņem tiešu subsīdiju apmācībai par prasmēm, kas ir būtiskas zaļajām, digitālajām un citām stratēģiskām nozarēm.

3.Vajadzīgo prasmju noteikšana. Pētījums, kura pamatā ir apsekojums, kas veikts vismaz 23 ražošanas nozarēs, sniedz efektīvu atbildi uz apmācības un pārkvalifikācijas prasībām darba tirgū, tostarp prasmēm digitālās pārkārtošanās un zaļās pārkārtošanās jomā. Tā arī paredz pārmaiņas un reaģē uz potenciālo pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C23.I4) — Jauni teritoriālie projekti līdzsvara atjaunošanai un taisnīgumam

Šīs investīcijas finansē vismaz 68 jaunus teritoriālos projektus, kuru mērķis ir risināt demogrāfiskās problēmas un veicināt produktīvu pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļu un digitālu ekonomiku. Katrā valsts autonomajā reģionā īsteno vismaz četrus projektus.

To veido divu veidu projekti:

1.Teritoriāli projekti neaizsargātām grupām. Šie projekti ir vērsti uz ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri ievēro personalizētus un individualizētus maršrutus, kuros integrē dažādas darbības, piemēram: konsultācijas un atbalsts, orientācijas programmas, darba meklēšanas grupu aprūpe, apmācības un samierināšanas stipendijas, atbalsts darbā pieņemšanai un darbību pārraudzībai.

2.Uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu projekti. Šie projekti risina demogrāfiskās problēmas un veicina produktīvu pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļu un digitālu ekonomiku. Finansējamās iniciatīvas cita starpā ietver agrārās apmācības projektus, ilgtspējīgu vietējo attīstību, sociālās ekonomikas iniciatīvas kultūras un mākslas pasākumiem, ekoloģisko pāreju, vietējās attīstības iniciatīvas, lauku tūrismu un mākslas mantojumu. No projekta var finansēt tādas darbības kā: sociālā uzņēmējdarbība un ārštata darbinieki, darba tirgus pētījumi, vietējie veicināšanas un attīstības aģenti, palīdzība kooperatīvu vai mikrouzņēmumu dibināšanai, tīklošana, dalība konferencēs un izplatīšanas pasākumi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C23.I5) — aktivizācijas atbalsta politikas pārvaldība un veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt valsts nodarbinātības dienestus un uzlabot aktīvas darba tirgus politikas efektivitāti. Šajā nolūkā tajā ir paredzēts izveidot 20 nodarbinātības orientācijas, uzņēmējdarbības un inovācijas centru tīklu. Tie būs izkliedēti visā valstī (viens centrs centrālās valdības līmenī un otrs katrā autonomajā teritorijā, tostarp Seūtā un Meliljā), lai uzlabotu VND koordināciju starp reģioniem.

Turklāt ir paredzēts tālākizglītības pasākumu kopums valsts nodarbinātības dienestu darbiniekiem, nodrošinot viņiem vidēji 14000 apmācības pasākumu gadā. Apmācība jāorganizē moduļos, kuru vidējais ilgums ir 30 stundas, un 2021.–2023. gada periodā vidēji katrs darbinieks piedalās modulī gadā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6 (C23.I6) — Visaptverošs plāns sociālās ekonomikas veicināšanai

Ar šo pasākumu atbalsta inovatīvus sociālās ekonomikas projektus, kuru mērķis ir radīt iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomikas struktūru.

Tas ietver vismaz 30 sociālās ekonomikas projektu izstrādi laikposmā no 2021. līdz2025. gadam šādās jomās:

·Darba vietu radīšana un saglabāšana dzīvotspējīgos uzņēmumos, kas nonākuši grūtībās vai bez paaudžu maiņas, pārvēršot tos sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības formulās (kooperatīvos un darba uzņēmumos), ko pārvalda to darbinieki.

·Inovatīvu sociālās ekonomikas struktūru izveide un konsolidācija, kas ietekmē paaudžu maiņu un jauniešu uzņēmējdarbību.

·Sociālās ekonomikas uzņēmumu digitalizācija, izveidojot digitālās platformas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību lauku apvidos.

·Kooperatīvu, darba uzņēmumu un citu sociālās ekonomikas veidu tīklošana, ko papildina spēju veidošanas un apmācības pasākumi, lai sabiedrībai sniegtu jaunus visaptverošus pakalpojumus.

·Veicināt neaizsargātu uzņēmumu un grupu ilgtspējīgu un iekļaujošu pārkārtošanos.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 7 (C23.I7) — Iekļaujošas izaugsmes veicināšana, sasaistot sociālās iekļaušanas politiku ar valsts minimālo ienākumu shēmu (IMV)

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot integrācijas ceļu efektivitāti valsts minimālā ienākuma shēmas (IMV) saņēmējiem, īstenojot vismaz 18 izmēģinājuma projektus. Pēc to pabeigšanas veic novērtējumu, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus. Šajā novērtējumā iekļauj konkrētus ieteikumus, kā palielināt apguves rādītāju un uzlabot sociālās iekļaušanas politikas efektivitāti. Šis pasākums ir cieši saistīts ar 22. komponenta 5. reformu.

Lai īstenotu izmēģinājuma projektus, Sociālās iekļaušanas ministrija paraksta partnerības nolīgumus ar attiecīgajām reģionālajām un vietējām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī ar trešā sektora sociālās darbības struktūrām un sociālajiem partneriem. Šiem partnerības nolīgumiem ir šādi mērķi: I) uzlabot IMV izmantošanas līmeni; II) palielināt IMV efektivitāti, izmantojot integrācijas ceļus. Katram partnerības nolīgumam pievieno rīcības plānu, kurā nosaka vismaz šādus elementus:

·IMV atbalsta saņēmēji, kas piedalās izmēģinājuma projektā.

·Vispiemērotākie risinājumi (kas jānosaka, pamatojoties uz gūto pieredzi) un saistītie iekļaušanas rezultāti/iznākumi, kas jāsasniedz ar intervences palīdzību.

·Datu infrastruktūras prasības: lai varētu paļauties uz labām kontrolgrupām, ir vajadzīgi ne tikai IPV atbalsta saņēmēji, bet arī citi reģionālo programmu atbalsta saņēmēji.

·Intervences vienības izmaksas.

·Iekļaušanas ministrijas uzraudzības plāns, lai novērtētu plānā noteikto dažādo starpposma mērķu sasniegšanu.

·Novērtējuma publicēšana, tiklīdz izmēģinājuma projekts ir pabeigts ar konstatējumiem un gūto pieredzi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

W.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
329	C23.R1	M	Stājas spēkā divi karaļa dekrētlikumi, kas reglamentē tāldarbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē	Karaļa dekrētlikumu noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Abi karaļa dekrētlikumi reglamentē tāldarbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē. Tiesību aktu mērķi ir šādi: I) nodrošināt tiesisko regulējumu (RDL 28/2020), kas veicina attālināta darba ieviešanu, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības produktivitāti un nodrošinot darba ņēmējiem aizsardzību un elastību; un ii) tāldarba regulēšana visās publiskās pārvaldes iestādēs (RDL 29/2020) kā jauns darba organizēšanas un strukturēšanas veids, lai labāk kalpotu vispārējām interesēm un nodrošinātu valsts pārvaldes normālu darbību.
330	C23.R2	M	Stājas spēkā divi normatīvie akti par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem un par līdztiesības plāniem un viņu reģistrāciju	Normatīvo aktu noteikumi spēkā stāšanās brīdī				2. CET.	2021	Abi nolikumi attiecas uz vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem, kā arī uz līdztiesības plāniem un viņu reģistrāciju. Noteikumu mērķi ir: I) nodrošināt darba samaksas pārredzamības principu, lai identificētu diskrimināciju nepareizu darba novērtējumu dēļ; un ii) izstrādāt līdztiesības plānus un nodrošināt to reģistrāciju publiskā reģistrā.
331	C23.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums par to darba ņēmēju aizsardzību, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskus līdzekļus	Karaļa dekrētlikuma noteikumi par stāšanos spēkā				3. CET.	2021	Karaļa dekrētlikums attiecas uz to darba ņēmēju aizsardzību, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskus līdzekļus. Likuma mērķi ir garantēt šiem cilvēkiem tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz darba apstākļiem, tiesības piekļūt sociālajai aizsardzībai un apmācībai un ļaut darba ņēmēju juridiskajai pārstāvībai būt informētai par noteikumiem, kas ietverti mākslīgā intelekta algoritmos un sistēmās, kuras var ietekmēt platformas reglamentējošos darba apstākļus, tostarp piekļuvi nodarbinātībai un profilēšanu un tās uzturēšanu.
332	C23.R4	M	Darba ņēmēju nolikuma grozīšana, lai atbalstītu pagaidu nodarbinātības samazināšanu, racionalizējot līgumu veidu skaitu	Noteikumi grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Ievērojot sociālo dialogu un visaptverošas pieejas ietvaros līdzsvarojot vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, stājas spēkā grozījumi 2015. gada 23. oktobra Likumdošanas dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu, lai atbalstītu pagaidu nodarbinātības samazināšanu, racionalizējot līgumu veidu skaitu.
333	C23.R5	M	Stājas spēkā Rīcības plāns jauniešu bezdarba problēmas risināšanai	Rīcības plāna noteikumi par stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Rīcības plāns risina jauniešu bezdarba problēmu saistībā ar ES garantijas jauniešiem plus īstenošanu. Garantijas jauniešiem mērķis ir uzlabot un padziļināt iestāžu savstarpējo koordināciju, stiprināt attiecības ar privāto sektoru un vietējām iestādēm, uzlabot apmācības kvalitāti un piemērotību, meklēt jaunas darba iespējas nozarēs ar izaugsmes potenciālu, samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, saglabāt un uzlabot novērtēšanas un uzraudzības sistēmu un vēl vairāk stiprināt personalizētas orientācijas programmas.
334	C23.R5	M	Karaļa dekrēts par jaunu Spānijas nodarbinātības stratēģiju 2021.–2024. gadam	Noteikumi Karaļa dekrētā par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Ievērot sociālo dialogu un kā daļu no visaptverošas pieejas, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, apstiprināt Ministru padomi un stājas spēkā Karaļa dekrēts par jaunu Spānijas nodarbinātības aktivizēšanas stratēģiju 2021.–2024. gadam. Jaunās stratēģijas galvenie mērķi ir šādi: uz cilvēkiem vērsta un uz uzņēmējdarbību vērsta pieeja: Aktīvu nodarbinātības politiku izstrādā, ņemot vērā katras personas un uzņēmuma īpašos apstākļus. II) Saskaņotība ar produktīvu pārveidi: Aktīva nodarbinātības politika nodrošina profesionālo pāreju, kas saistīta ar ražošanas modeļa maiņu uz zaļu un digitālu ekonomiku. III) Novirzīšanās uz rezultātiem: Aktīva nodarbinātības politika tiek novērtēta, uzraudzīta un veicināta rezultātu sasniegšana. IV) Valstu nodarbinātības dienestu spēju uzlabošana: Izmantojot digitalizāciju un modernizāciju. IV) Valsts nodarbinātības sistēmas pārvaldība un kohēzija, lai uzlabotu koordināciju valsts un reģionālā līmenī un ieinteresētās personas, kas iesaistītas aktīvā darba politikā.
335	C23.R5	M	Nodarbinātības likuma grozījumu (Karaļa Likumdošanas dekrēts Nr. 3/2015) stāšanās spēkā	Noteikums grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Nodarbinātības likuma (Karaļa Leģislatīvais dekrēts Nr. 3/2015) grozījumi: stiprināt valsts nodarbinātības sistēmas politiku un koordinācijas instrumentus; II) reformēt aktīvu darba tirgus politiku; III) pārskata sistēmas pārvaldību; stiprināt nodarbinātības politikas vietējo dimensiju; un v) atbilst prasībām, lai īstenotu dažādus pasākumus, kas paredzēti Valsts aktīvas nodarbinātības politikas plānā.
336	C23.R6	M	Grozījumi Darba ņēmēju statūtos, lai izveidotu sistēmu, lai pielāgotos cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, tostarp sistēmu, kas nodrošina iekšējo elastību uzņēmumiem un stabilitāti darba ņēmējiem	Noteikumi grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Ievērojot sociālo dialogu un visaptverošas pieejas ietvaros līdzsvarojot vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū un nodrošinot fiskālo stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, stājas spēkā grozījumi Karaļa 2015. gada 23. oktobra Likumdošanas dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina Darba ņēmēju statūtu pārstrādāto tekstu, lai izveidotu shēmu, ar ko pielāgojas cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, tostarp sistēmu, kas nodrošina iekšējo elastību uzņēmumiem un darba ņēmējiem stabilitāti, atbalsta darba ņēmēju prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju uzņēmumos un nozarēs, kurās notiek pāreja, un veicina darba ņēmēju brīvprātīgu mobilitāti (uzņēmumu iekšienē un starp tiem).
337	C23.R7	M	Likuma Nr. 43/2006 reformas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu darbā pieņemšanas veicināšanas sistēmu un palielinātu tās efektivitāti, ņemot vērā AIReF sniegtos ieteikumus	Reformas noteikums par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Ar Likuma Nr. 43/2006 reformu tiks vienkāršota un palielināta darbā pieņemšanas veicināšanas sistēmas efektivitāte, ņemot vērā Spānijas Fiskālās atbildības neatkarīgās iestādes (AIReF) 2020. gada izdevumu pārskata ziņojumā sniegtos ieteikumus: “Stimulē pieņemšana darbā”
338	C23.R8	M	Darba ņēmēju statūtu grozīšana, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, kas reglamentē darba koplīguma slēgšanas sarunas	Noteikumi grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Sociālā dialoga ievērošana un visaptverošas pieejas ietvaros, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, stājas spēkā grozījumi dažos Karaļa 2015. gada 23. oktobra Likumdošanas dekrēta Nr. 2/2015 noteikumos, ar ko apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu, lai uzlabotu tiesību normas, kas reglamentē koplīguma sarunas.
339	C23.R9	M	Grozījumi Darba ņēmēju nolikumā, lai uzlabotu to personu tiesības, kuras strādā uzņēmumos, ar kuriem noslēgti apakšuzņēmuma līgumi	Noteikumi grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Ievērojot sociālo dialogu un īstenojot visaptverošu pieeju, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, stājas spēkā grozījumi 2015. gada 23. oktobra Likumdošanas dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina pārstrādāto Darba likuma tekstu, lai uzlabotu to cilvēku tiesības, kuri strādā uzņēmumos, ar kuriem noslēgti apakšuzņēmuma līgumi.
340	C23.R10	M	Stājas spēkā grozījumi Karaļa leģislatīvajā dekrētā Nr. 8/2015, ar ko reformē regulējumu par no iemaksām neatkarīgu atbalstu bezdarbam	Noteikums grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Karaļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 8/2015 reforma attiecas uz regulējumu par no iemaksām neatkarīgu atbalstu bezdarbam, tostarp šādiem mērķiem: i) paplašināt aizsardzību bezdarba gadījumā; II) vienkāršot sistēmu; III) saistīt pabalstu ar personalizētu aktivizācijas maršrutu; IV) atvieglot pāreju uz sociālo aizsardzību, ja saņēmējs neatgriežas darbā un ir neaizsargātā situācijā.
341	C23.R11	M	Valsts nodarbinātības dienesta modernizācijas līgumu pakalpojumu izpildes apliecinājumi	Sertifikāti par pakalpojumu pabeigšanu saskaņā ar līgumiem (administratīvie akti)				4. CET.	2023	Apliecinājumi par pakalpojumu pabeigšanu saskaņā ar līgumiem (administratīvajiem aktiem) par Valsts nodarbinātības dienesta modernizāciju, uzlabojot iekšējās pārvaldības sistēmas, modernizējot darbvietas un digitalizējot Pilsoņu atbalsta dienestu. Norādījumi ietvers: — Iekšējās vadības uzlabošana: Uzlabot informācijas sistēmas, kas atbalsta bezdarbnieka pabalstu sistēmu, kā arī tās sistēmas, kas atbalsta nodarbinātības politiku. — Digitālie nodarbinātības dienesti: Iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un klientu apkalpošanas uzlabošana. — Statistika un datu pārvaldība: Atbilstošas datu pārvaldības iekļaušana, kas ļauj pieņemt lēmumus, kā arī sabiedrībai vērtīgas informācijas publicēšana. — Darbavietu un infrastruktūras modernizācija.
342	C23.I1	T	Cilvēki, kas pabeiguši jaunatnes programmas.	—	Skaits	0	18 300	4. CET.	2025	Vismaz 18300 cilvēku ir pabeiguši jaunatnes programmas, ņemot vērā, ka tajā ir uzņemti 21900 cilvēki. Šā mērķa pamatā ir trīs programmas: • Tandēma programma. Mērķis: iegūt profesionālo kompetenci, mācoties pārmaiņus ar darbu. Vismaz 25 % no programmas bija vērsti uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 25 % no programmas bija vērsti uz digitālajām prasmēm. • Pirmās pieredzes programma. Mērķis: atvieglot pirmo darba pieredzi saistībā ar kvalifikāciju. Vismaz 20 % no programmas bija vērsti uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 20 % no programmas bija vērsti uz digitālajām prasmēm. • Programma “Investigo”. Mērķis: nodrošināt darbu, kas saistīts ar pētniecības projekta izstrādi.
343	C23.I2	T	Cilvēki, kas ir pabeiguši programmu “Plāns Empleo Mujer, lauku un pilsētu teritorijas” un dzimumvardarbības un cilvēku satiksmes upuri	—	Skaits	0	23 200	4. CET.	2025	Vismaz 23200 cilvēku ir pabeiguši programmu “PlānsEmpleo Mujer, lauku un pilsētu teritorijas” un“Dzimumu vardarbības un cilvēku satiksmes upuri”, ņemot vērā, ka tajā ir uzņemti 29000 cilvēki. Šī programma ietver individuālu un integrētu orientācijas, konsultāciju un apmācības pasākumu maršrutu, kas pielāgots iesaistīto sieviešu nodarbināmības profilam. Nodrošinātā apmācība ir saistīta ar darbvietām ar labām teritoriālajām izredzēm, kas izriet no lauku un pilsētu darba tirgus vajadzībām, kurā programma ir izstrādāta, un tās mērķis ir iegūt kvalifikāciju, kas palielina dalībnieku nodarbināmību un viņu iespējas piekļūt pienācīgam darbam, vienlaikus stiprinot lauku apvidu produktīvo attīstību, cīnoties pret dzimumu atšķirībām un uzlabojot sieviešu pastāvību teritorijā. Vismaz 35 % no programmas bija vērsti uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 35 % no programmas bija vērsti uz digitālajām prasmēm.
344	C23.I3	T	Cilvēki, kas pabeiguši apmācības programmas, lai apgūtu digitālās, ekoloģiskās un produktīvās pārveides prasmes	—	Skaits	0	825 000	4. CET.	2025	Vismaz 825000 cilvēku ir pabeiguši apmācības programmas, lai apgūtu digitālās, ekoloģiskās un produktīvās pārveides prasmes, ņemot vērā, ka tajā ir uzņemti 975000 cilvēki. Apmācībā galvenā uzmanība tiek pievērsta tūrisma nozarei, citām valsts nozīmes stratēģiskām nozarēm, darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas ERTE, un darba ņēmējiem, kas gūst labumu no mikrokredītu apmācības. Vismaz 30 % no programmas bija vērsti uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 30 % no programmas bija vērsti uz digitālajām prasmēm.
420	C23.I3	T	Vajadzīgo prasmju noteikšana, izmantojot pētniecības programmu	Pētniecības programmas publicēšana	Skaits	0	23	4. CET.	2025	Pētniecības programmas pabeigšana, lai noteiktu vajadzīgās prasmes, pamatojoties uz apsekojumu, kas veikts vismaz 23 ražošanas nozarēs un kas efektīvi reaģē uz apmācības un pārkvalifikācijas prasībām darba tirgū, tostarp prasmēm digitālās pārkārtošanās un zaļās pārkārtošanās jomā. Tā arī paredz pārmaiņas un reaģē uz potenciālo pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, attīstot apmācības specialitātes.
345	C23.I4	M	Līdzekļu reģionālā piešķīruma apstiprināšana teritoriāliem projektiem, kas paredzēti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem.	Nozaru nodarbinātības konferences atsauces protokols				3. CET.	2021	Nozaru nodarbinātības konferencē apstiprināts reģionālais līdzekļu piešķīrums teritoriāliem projektiem, kas paredzēti neaizsargātām grupām, un teritoriāliem projektiem uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem, piemēram, tādu projektu izstrādei, kas veicina uzņēmējdarbību, vietējās attīstības iniciatīvām, sociālās ekonomikas iniciatīvām un jauniem teritoriāliem projektiem, kas veicina ražošanas pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļu un digitālu ekonomiku.
346	C23.I4	T	Ir pabeigti teritoriāli projekti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem, iesaistot vismaz 39000 darba ņēmēju un 64000 uzņēmumu.	—	Skaits	0	68	4. CET.	2023	Ir pabeigti vismaz 68 teritoriālie projekti neaizsargātām grupām un teritoriāli uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu projekti, kuros iesaistīti aptuveni 39000 darba ņēmēju un 64000 uzņēmumu. Teritoriālos projektus neaizsargātām grupām izstrādā, izmantojot personalizētus un individualizētus maršrutus, kuros integrē dažādas darbības, piemēram: konsultācijas un atbalsts, orientācijas programmas, darba meklēšanas grupu aprūpe, apmācības un samierināšanas stipendijas, atbalsts darbā pieņemšanai un darbību pārraudzībai. Uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu projekti risina demogrāfiskās problēmas un veicina produktīvu pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļu un digitālu ekonomiku, cita starpā izmantojot agrāras apmācības projektus, ilgtspējīgu vietējo attīstību, sociālās ekonomikas iniciatīvas kultūras un mākslas darbībām, ekoloģisko pārkārtošanos, vietējās attīstības iniciatīvas, lauku tūrismu un mākslas mantojumu. Šie projekti cita starpā ietver šādas darbības: sociālā uzņēmējdarbība un ārštata darbinieki, darba tirgus pētījumi, vietējie veicināšanas un attīstības aģenti, palīdzība kooperatīvu vai mikrouzņēmumu dibināšanai, tīklošana, dalība konferencēs, izplatīšanas pasākumi.
347	C23.I5	T	Pilnībā darbojas publiskie konsultāciju, uzņēmējdarbības, atbalsta un inovācijas centri jaunām darbvietām.	—	Skaits	0	20	4. CET.	2024	Pilnībā darbojas vismaz 20 publiski konsultāciju, uzņēmējdarbības, atbalsta un inovācijas centri jaunām darbvietām.
348	C23.I5	T	VND darbinieku apmācības pasākumi		Skaits	0	42 000	2. CET.	2023	Ir pabeigti vismaz 42000 VND darbinieku apmācības pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot viņu prasmes un sniegt efektīvāku atbalstu darba meklētājiem.
349	C23.I6	T	Pabeigti sociālās ekonomikas projekti	—	Skaits	0	30	2. CET.	2025	Ir pabeigti vismaz 30 sociālās ekonomikas projekti, kas atbalsta: darba vietu radīšana un saglabāšana dzīvotspējīgos uzņēmumos, kas nonākuši grūtībās vai bez paaudžu maiņas, pārvēršot tos sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības formulās (kooperatīvos un darba uzņēmumos), ko pārvalda to darba ņēmēji vīrieši un sievietes; b) inovatīvu sociālās ekonomikas struktūru izveide un konsolidācija, kas ietekmē paaudžu maiņu un jauniešu uzņēmējdarbību; C) sociālās ekonomikas uzņēmumu digitalizācija, izveidojot digitālas platformas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību lauku apvidos; kooperatīvu, darba uzņēmumu un citu sociālās ekonomikas veidu tīklošana, ko papildina spēju veidošanas un apmācības pasākumi, lai sabiedrībai sniegtu jaunus visaptverošus pakalpojumus; un e) veicināt neaizsargātu uzņēmumu un grupu ilgtspējīgu un iekļaujošu pārkārtošanos.
350	C23.I7	M	Minimālā vizuālā ienākuma (IMV) izmantošanas līmeņa uzlabošana un tā efektivitātes palielināšana, izmantojot iekļaušanas politiku	Partnerības līguma (“Convenio”) publicēšana				1. CET.	2022	Atbalstīt IMV atbalsta saņēmēju sociālekonomisko iekļaušanu, izmantojot ceļus: astoņi partnerības nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un trešā sektora sociālās darbības struktūrām, lai īstenotu ceļus. Šiem partnerattiecību nolīgumiem ir šādi mērķi: I) uzlabot IMV izmantošanas līmeni; II) palielināt IMV efektivitāti, izmantojot iekļaušanas politiku.
351	C23.I7	M	Novērtējums, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus	Novērtējuma publicēšana				1. CET.	2024	Pēc vismaz 18 izmēģinājuma projektu pabeigšanas publicē novērtējumu, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus, tostarp konkrētus ieteikumus par to, kā palielināt apguves rādītāju un uzlabot sociālās iekļaušanas politikas efektivitāti.

X. KOMPONENTS 24: Kultūras nozare

Kultūras nozarei ir svarīga loma Spānijas ekonomikā, jo tā veido 3,2 % no valsts IKP, kā arī 3,6 % no valsts kopējās nodarbinātības pirms Covid-19 pandēmijas. Turklāt tai ir neaizstājama vērtība sabiedrībai, par ko liecina Spānijas iedzīvotāju augstais līdzdalības līmenis kultūras jomā pirms pandēmijas. Tomēr nozare cieš no vairākām strukturālām iezīmēm, kas ir liegušas tai pilnībā izmantot savu potenciālu un ir padarījušas to īpaši neaizsargātu krīzes laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 24. komponents ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir reformēt mākslinieku darba satvaru un stiprināt un modernizēt kultūras uzņēmējdarbības struktūru.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu nolūkā uzturēt ekonomiku un atbalstīt atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un par atbalstu nodarbinātībai, bezdarba aizsardzības stiprināšanu un piekļuves digitālajām mācībām uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

X.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C24.R1) — Mākslinieka statusa attīstība un ieguldījumu, kultūras sponsorēšanas un līdzdalības veicināšana

Šīs reformas mērķis ir risināt problēmu, kas izriet no tā, ka spēkā esošajos darba un nodokļu noteikumos nav ņemtas vērā kultūras nozares īpatnības (piemēram, neregulāri ienākumi un darba modeļi) un nepieciešamība piesaistīt privāto finansējumu papildus publiskajam atbalstam.

Reforma izstrādā atbilstošu tiesisko, fiskālo un darba regulējumu kultūras nozarei, lai uzlabotu dažādu nozares dalībnieku sociālo aizsardzību, kā arī palielinātu privāto investīciju piesaisti.

Ar šo reformu apstiprina normatīvās izmaiņas mākslinieka statūtu īstenošanai, tostarp regulatīvās izmaiņas šādos aspektos:

a)PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa adekvātumu;

b)arodbiedrību pārstāvība;

c)veselība un īpašas darba attiecības ar māksliniekiem publiskajā karjerā;

d)sponsorēšanas regulēšanu;

e)nodokļu atvieglojumu režīms.

Šīs izmaiņas īstenos, izveidojot starpministriju komiteju Mākslinieka statūtu jautājumos un 2021. gadā izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, juridiskajam instrumentam stājoties spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam īsteno arī pasākumus privāto investīciju veicināšanai kultūras nozarē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C24.R2) — Autortiesību un blakustiesību stiprināšanas plāns

Šīs reformas mērķis ir stiprināt autortiesības un citas intelektuālā īpašuma tiesības, veicot šādas darbības:

a)Pieņemt likumu par intelektuālā īpašuma tiesībām Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, transponējot Direktīvu 2019/789 SatCab un Direktīvu 2019/790 par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū;

b)Pieņemt karaļa dekrētu, ar ko apstiprina jauno Intelektuālā īpašuma reģistra regulu, lai pielāgotu šo struktūru jaunajai digitālajai realitātei;

c)Pieņemt Karaļa dekrētu, ar ko groza Karaļa 2006. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 1889/2011, ar ko reglamentē Intelektuālā īpašuma komisijas II nodaļas darbību, lai atvieglotu cīņu pret jauniem intelektuālā īpašuma pārkāpumu veidiem internetā; un

d)Attiecīgā normatīvā akta un Spānijas Autortiesību biroja statūtu apstiprināšana.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C24.I1) — Kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšana

Šīs investīcijas mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar kultūras nozares konkurētspēju, uzlabojot kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības struktūras noturību, kā arī veicinot to digitālo pārkārtošanos.

Šajā nolūkā darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ir sagrupētas šādās trīs projektu kategorijās:

a)Kultūras un radošo nozaru (KRN) konkurētspēja un profesionalizācija, izmantojot: kultūras speciālistu uzņēmējdarbības un finanšu prasmju stiprināšana, izmantojot stipendiju programmu; specializēta vadības apmācība izpildītājmākslas un mūzikas mākslas profesionāļiem; un iii) atbalsts kultūras paātrinātājiem, lai attīstītu kultūras projektus ar augstu izaugsmes potenciālu; un iv) grāmatu nozares veicināšana un digitalizācija,

b)Intelektuālā īpašuma pārvaldības sistēmu digitalizācija, izmantojot: I) atbalsts projektiem, kuru mērķis ir digitalizēt intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības operatorus; un ii) atbalstīt to administratīvo vienību digitālo pārveidi, kuras pārvalda intelektuālā īpašuma tiesības;

c)KRN nozares internacionalizācija, izmantojot: I) atbalsts izpildītājmākslas un mūzikas nozares modernizācijai un modernizācijai; un ii) pasākumi KRN uzņēmumu un profesionāļu atbalstam, lai palielinātu to klātbūtni valstu un starptautiskajos tirgos.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C24.I2) — Kultūras veicināšana visā teritorijā

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot teritoriālo un sociālo kohēziju, atvieglojot piekļuvi kultūrai, kā arī atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju un konsolidāciju visā teritorijā. Konkrētās darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ir sagrupētas šādās četrās projektu kategorijās:

a)Atbalsts izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācijai un ilgtspējīgai pārvaldībai, kā arī starpteritoriālu izplatīšanas kanālu veicināšanai: resursu nodošana autonomajām kopienām, lai atbalstītu izpildītājmākslas un mūzikas infrastruktūras modernizāciju un ilgtspējīgu pārvaldību, un ii) atvieglotu kultūras priekšnesumu koordināciju autonomajās kopienās;

b)Spānijas kultūras mantojuma saglabāšanas, atjaunošanas un stiprināšanas darbības, veicot darbības, kas attiecas uz: kultūras un sporta ministrijas pārziņā esošā kultūras mantojuma noteikšana un ii) kultūras un sporta ministrijas atbildībā esošā mantojuma vērtības paaugstināšana, jo īpaši, visaptveroši atjaunojot Tabacalera ēku Madridē;

c)Bibliotēku piešķiršana: digitālo grāmatu licenču iegāde un ii) papīra grāmatu iegāde; un

d)Atbalsts kultūras piedāvājuma paplašināšanai un dažādošanai neurbanizētās teritorijās: kultūras inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšana ārpuspilsētu teritorijās; nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai; un iii) ar kultūras palīdzību veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C24.I3) — Galveno kultūras pakalpojumu digitalizācija un veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt un popularizēt lielas kultūras iestādes. Konkrēto investīciju mērķis saskaņā ar šo pasākumu ir atbalstīt:

a)Valsts Prado muzejs: uzlabot tā pieejamību un integrāciju pilsētvidē, ii) integrēt visus sensorus vienotā uzraudzītā sistēmā, iii) attīstīt iekļaujošu pieredzi, lai muzejs būtu pieejams lielākam skaitam apmeklētāju, iv) izstrādāt sadarbspējīgu digitālo platformu starp muzejiem, v) uzlabot pārvaldes digitālos rīkus un vi) radīt multivides saturu;

b)Valsts muzejs Centro de Arte Reina Sofia, piedāvājot stipendijas un pētniecības rezidences jaunajiem māksliniekiem un domātājiem, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma digitalizācijas pasākumu izstrādei;

c)Spānijas Nacionālā bibliotēka, veicinot tās digitālo datu un kolekciju izmantošanu un atkalizmantošanu mācīšanas, pētniecības, kultūras nozaru un tehnoloģiju attīstības atbalstam;

d)Plānu citu bibliotēku aktīvu digitalizācijai un piekļuvei bibliogrāfiskajam mantojumam no valsts pārvaldes iestādēm vai privātām struktūrām, lai tos darītu pieejamus iedzīvotājiem, izmantojot digitālos repozitorijus;

e)Visu veidu arhīvu sistēmu, vēstures mantojuma inventāra un ierakstu, tostarp audiovizuālā mantojuma, digitalizācija, jaudas palielināšana un sadarbspēja; un

f)Pasākumus, lai modernizētu publiskās pārvaldības rīkus un ieviestu integrētu sistēmu INAEM (Instituto Nacional de las Artes Escénicas y de la Música) resursu, aktīvu, struktūru un infrastruktūras digitalizācijai un kataloģizēšanai, tostarp tādus pasākumus kā dažādu progresīvu rīku ieviešana publiskā atbalsta shēmu plānošanai, pārvaldībai un ietekmes novērtēšanai izpildītājmākslas un mūzikas nozarē, kā arī digitālas integrētas sistēmas (INAEM DIGITAL) ieviešana dokumentācijas, arhivēšanas pakalpojumu un INAEM struktūru un infrastruktūru digitalizācijai un kataloģizēšanai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

X.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
352	C24.R1	M	Mākslinieka statūtu stāšanās spēkā, sponsorēšana un nodokļu atvieglojumu režīms.	Regulas noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā normatīvās izmaiņas, lai īstenotu mākslinieka statūtus un reglamentētu šādus aspektus nolūkā uzlabot mākslinieku darba apstākļus: PVN adekvātums; iedzīvotāju ienākuma nodoklis; arodbiedrību pārstāvība, veselība un īpašas darba attiecības māksliniekiem publiskajā karjerā; labāks regulējums attiecībā uz sponsorēšanu un nodokļu stimulu režīmu.
353	C24.R2	M	Normatīvo un regulatīvo pasākumu stāšanās spēkā, lai stiprinātu autortiesības un blakustiesības	Tiesību aktu noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2023	1) pieņemt likumu par intelektuālā īpašuma tiesībām Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, pilnībā transponējot SatCab direktīvu 2019/789 un 2019/790 direktīvu; 2) Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus par Intelektuālā īpašuma reģistru; 3) Karaļa dekrēts, ar ko groza Karaļa 2006. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 1889/2011, ar ko reglamentē Intelektuālā īpašuma komisijas darbību; un 4) atbilstošā normatīvā akta un Spānijas Autortiesību biroja statūtu apstiprināšana
354	C24.I1	T	Kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšana	—	Skaits	0	1 216	2. CET.	2023	To struktūru un projektu skaits, kam piešķirts finansējums no atbalsta shēmas, attiecībā uz: kultūras un radošo nozaru (KRN) konkurētspēja un profesionalizācija, tostarp uzņēmējdarbības un finanšu prasmju stiprināšana (vismaz 900 atbalsta saņēmēji); kultūras un radošo nozaru profesionāļu uzņēmējdarbības un finanšu prasmes (vismaz 900 atbalsta saņēmēji); — īstenota digitalizācijas plānošana un izveidoti rīki digitālās pārveides apspriešanai (vismaz 16 projekti); — kultūras un radošo nozaru internacionalizācija (vismaz 300 saņēmēji). Projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
475	C24.I1	T	Iniciatīvu un projektu pabeigšana kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšanai		Skaits	0	1 216	2. CET.	2026	1216 darbību pabeigšana, lai veicinātu kultūras nozaru konkurētspēju, izmantojot: — kultūras un radošo nozaru profesionāļu uzņēmējdarbības un finanšu prasmes (vismaz 900 subjektu); — īstenota digitalizācijas plānošana un izveidoti rīki digitālās pārveides apspriešanai (vismaz 16 projekti); — kultūras un radošo nozaru internacionalizācija (vismaz 300 subjektu).
355	C24.I2	T	Izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācija un ilgtspējīga pārvaldība	—	Skaits	0	200	4. CET.	2023	Novecošanas izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācija un ilgtspējīga pārvaldība: vismaz 200 darbības, kas īstenotas vismaz 17 reģionos saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
357	C24.I2	T	E-grāmatu licences bibliotēkām	—	Skaits	0	300 000	2. CET.	2023	E-grāmatu licences, kas iegādātas un piegādātas publiskām bibliotēkām (vismaz 300000)
359	C24.I2	T	Kultūras un radošo iniciatīvu veicināšana	—	Skaits	0	400	4. CET.	2023	Veicināt bezpeļņas organizāciju un bezpeļņas organizāciju kultūras aktivitāti ārpuspilsētu teritorijās (vismaz 400 iniciatīvas)
358	C24.I2	T	Grāmatu iegāde bibliotēkām	—	Skaits	0	450 000	4. CET.	2024	Papīra grāmatas, kas iegādātas un nodotas publiskām bibliotēkām (vismaz 450000)
356	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un vairošana	—	Skaits	0	19	4. CET.	2025	Kultūras objekti, ko atbalsta ar Spānijas kultūras mantojuma saglabāšanas, atjaunošanas un stiprināšanas pasākumiem: vismaz 19 vietas vismaz 15 reģionos saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
474	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma (Tabacalera) saglabāšana, atjaunošana un vairošana					2. CET.	2026	Tabakalera kultūras objekts Madridē tika atbalstīts ar Spānijas kultūras mantojuma saglabāšanas, atjaunošanas un stiprināšanas pasākumiem.
360	C24.I3	T	Nozīmīgu kultūras pakalpojumu digitalizācija un veicināšana		EUR (miljoni)	0	40	2. CET.	2022	Kopējais budžets, par kuru uzņemtas saistības vismaz EUR 40000000 apmērā, lai palīdzētu: a) iedrošināt un digitalizēt Nacionālo Prado muzeju un Reinas Sofijas muzeju; — Darbības, kuru mērķis ir palielināt Spānijas Nacionālās bibliotēkas digitālās kolekcijas lietotāju skaitu gadā — Otra bibliogrāfiskā mantojuma digitalizācija [digitalizētas bibliogrāfiskā mantojuma kolekcijas]; — Digitāla piekļuve bibliogrāfiskajam mantojumam un visu veidu publisko arhīvu sistēmu sadarbspēja, kā arī Spānijas vēsturiskā mantojuma inventarizācijas un arhīvu sistēmu datu glabāšanas jaudas paplašināšana; — Integrētas sistēmas pabeigšana INAEM resursu, aktīvu, struktūru un infrastruktūras digitalizācijai un kataloģizēšanai
361	C24.I3	T	Digitalizācijas pabeigšana un nozīmīgu kultūras pakalpojumu veicināšana	—	Skaits	0	200	2. CET.	2023	Vismaz 200 projektu pabeigšana saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā, lai: Veicināt un digitalizēt Nacionālo Prado muzeju un Reinas Sofijas muzeju; — Darbības, kuru mērķis ir palielināt Spānijas Nacionālās bibliotēkas digitālās kolekcijas lietotāju skaitu gadā; — Digitāla piekļuve bibliogrāfiskajam mantojumam un visu veidu publisko arhīvu sistēmu sadarbspēja, kā arī Spānijas vēsturiskā mantojuma inventarizācijas un arhīvu sistēmu datu glabāšanas jaudas paplašināšana; — Integrētas sistēmas pabeigšana INAEM resursu, aktīvu, struktūru un infrastruktūras digitalizācijai un kataloģizēšanai.
362	C24.I3	T	Bibliogrāfiskā mantojuma digitalizācijas pabeigšana		Skaits (miljoni)	10	12	2. CET.	2023	— Bibliogrāfiskā mantojuma digitalizācija (publiskās un privātās kolekcijas) (kopumā digitalizēti 12 miljoni lappušu)

Y. KOMPONENTS NR. 25: Spānijas Audiovizuālais centrs

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents apvieno virkni investīciju un reformu, kuru mērķis ir atdzīvināt un stiprināt audiovizuālo nozari. Tās mērķis ir uzlabot ieguldījumu vidi, konsolidēt Spāniju kā starptautisku platformu ieguldījumiem audiovizuālajā jomā un norādīt Spāniju par atsauci audiovizuālo produktu, tostarp videospēļu un digitālās jaunrades, eksportēšanā. Šis komponents ietver arī darbības, kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu internacionalizāciju, veicināt inovāciju nozarē un īstenot labāku regulējumu.

Saskaņā ar plānu “Spānijas digitālā 2025. gada programma” un nesen apstiprināto “Plan Spain Audio-visual Hub of Europe” komponents, paredzams, atbalstīs darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešu vidū un tūrisma nozarē, un ietvers darbības, kas mazina dzimumu nevienlīdzību.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Y.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C25.R1): Audiovizuālā tiesiskā regulējuma reforma

Audiovizuālā tiesiskā regulējuma reforma ietver divu tiesību aktu pieņemšanu un nozares plāna apstiprināšanu:

1.Stājas spēkā Vispārīgais likums par audiovizuālo komunikāciju, kuram ir atšķirīgi mērķi. Pirmkārt, pielāgot un modernizēt tiesisko regulējumu audiovizuālo mediju pakalpojumiem un platformu video apmaiņas pakalpojumiem Spānijā. Otrkārt, izveidot mehānismus, lai garantētu lietotāju tiesības, piemēram, nepilngadīgo un sabiedrības aizsardzību pret noteikta veida saturu. Treškārt, veicināt Eiropas audiovizuālo darbu, divkāršojot atbalstu neatkarīgai audiovizuālai ražošanai. Ceturtkārt, uzlabot personu ar invaliditāti integrāciju. Likums stājas spēkā 2022. gada pirmā ceturkšņa beigās.

2.Likuma Nr. 55/2007 par kinematogrāfiju reforma, kuras mērķis ir i) atjaunināt likuma noteikumus atbilstoši nozares jaunajai realitātei; II) saskaņot tiesisko regulējumu ar Eiropas tiesisko regulējumu, tostarp valsts atbalsta noteikumiem; un iii) atjaunināt un grozīt mehānismu, lai sniegtu finansiālu atbalstu audiovizuālajai nozarei. To izdara līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.“Spānijas audiovizuālā centra Eiropai” plāna pieņemšana un īstenošana, kura mērķis ir padarīt Spāniju par globālu ieguldījumu platformu, piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un eksportēt audiovizuālos produktus. Šo plānu Ministru padome pieņēma 2021. gada martā. Tas ietver investīcijas visas audiovizuālās nozares vērtības ķēdes uzlabošanai, pamatojoties uz Spānijas salīdzinošajām priekšrocībām šajā nozarē, tostarp vispāratzītu audiovizuālo nozari, labi apmācītu cilvēkkapitālu un globāli atzītu radošo spēju. Plānā ir iekļauti visi audiovizuālās nozares formāti (piemēram, kino, seriāli, reklāma, videospēles un animācija). “Spānijas audiovizuālā centra Eiropai” mērķis ir izveidot sinerģiju ar citām nozarēm, piemēram, kultūru un tūrismu. Pasākumu pamatā ir četras prioritātes: padarīt Spāniju par audiovizuālās produkcijas pievilcības centru, ii) samazināt ar nozari saistītās administratīvās un regulatīvās izmaksas, iii) uzlabot nozares uzņēmumu konkurētspēju, ieguldot to digitalizācijā, un iv) radīt talantus un samazināt dzimumu nevienlīdzību.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 (C25.I1): Audiovizuālās nozares veicināšanas, modernizācijas un digitalizācijas programma

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot audiovizuālās nozares uzņēmējdarbības un radošās struktūras konkurētspēju un noturību, kā arī veicināt tās internacionalizāciju un piesaistīt ārvalstu ieguldījumus. Lai to izdarītu, investīcijās ir trīs atsevišķas programmas.

1.Programma audiovizuālās nozares veicināšanai, modernizācijai un digitalizācijai, lai uzlabotu audiovizuālās nozares uzņēmējdarbības un radošās struktūras konkurētspēju un noturību. Programma atbalsta arī digitālo tehnoloģiju ieviešanu un integrāciju audiovizuālā satura ražošanā un popularizēšanā, kā arī autoru atlīdzības instrumenta digitalizācijā.

2.Programma audiovizuālās nozares internalizācijas veicināšanai, piedaloties audiovizuālās uzņēmējdarbības konferencēs, platformās un projektu izstrādes laboratorijās un gadatirgos. Mērķis ir ieviest dažādus mehānismus, lai pilnībā izmantotu Spānijas audiovizuālās nozares potenciālu un veicinātu vietējos talantus globālā vidē.

3.Programma ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanai audiovizuālajā nozarē, izveidojot pievilcīgu investīciju vidi, samazinot administratīvo slogu un atvieglojot dažādas administratīvās procedūras (iesaistot saikni ar valsts pārvaldi vispārējā, reģionālā un vietējā līmenī).

Šīs investīcijas ir vērstas uz uzņēmumiem, profesionāļiem un dalībniekiem visā audiovizuālās vērtības ķēdē, un tās ir īpaši vērstas uz MVU, kas ražo audiovizuālo saturu, MVU, kas specializējas autoru atlīdzības pārvaldībā, un tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumiem, kas var izstrādāt platformas, kuras ir atvērtas visām ieinteresētajām personām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Y.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Visu rādītāju bāzes līnijas datums ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

363

C25.R1

M

Plāns “Spānija, Eiropas Audiovizuālais centrs”.

Ministru padomes apstiprinājums

1. CET.

2021

Ministru padomes apstiprinājums plānam “Spānija, Eiropas Audiovizuālais centrs”. Plānā ir apvienotas publiskās investīcijas un reformas, kuru mērķis ir i) internacionalizēt nozari un palielināt Spānijas kā ārvalstu ieguldījumu galamērķa pievilcību; samazināt regulatīvās un administratīvās izmaksas; III) uzlabot visu uzņēmumu konkurētspēju, ieviešot jaunas tehnoloģijas, lai uzņēmums varētu konkurēt digitalizētā tirgū; un iv) veicināt cilvēkkapitālu, samazinot dzimumu nevienlīdzību.

364

C25.R1

M

Stājas spēkā vispārējais likums par audiovizuālo komunikāciju.

Likuma par stāšanos spēkā noteikumi

1. CET.

2022

Vispārējā likuma par audiovizuālajiem sakariem stāšanās spēkā. Šis likums reglamentē tiesisko regulējumu audiovizuālo sakaru pakalpojumu sniegšanai Spānijā un efektīvi transponē valsts tiesību sistēmā Audiovizuālo sakaru pakalpojumu direktīvu 2018/1808. Tā mērķis ir pielāgot un atjaunināt tiesisko regulējumu, ko Spānijā piemēro audiovizuālo sakaru pakalpojumiem un video koplietošanas platformas pakalpojumiem. Likuma mērķis ir arī garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dažādajiem tirgus dalībniekiem. Visbeidzot, likumā ir iekļauts kāds mehānisms, lai garantētu lietotāju tiesības (piemēram, nepilngadīgo un sabiedrības aizsardzība pret noteikta veida saturu).

365

C25.R1

M

Stājas spēkā likums par kino.

Likuma par stāšanos spēkā noteikumi

4. CET.

2023

Kinematogrāfijas likuma apstiprināšana parlamentā un stāšanās spēkā. Šis likums atjaunina tiesisko regulējumu, ņemot vērā audiovizuālās nozares jauno realitāti un vajadzības, saskaņojot valsts regulējumu ar Eiropas tiesisko regulējumu.

366

C25.I1

T

Atbalsts MVU audiovizuālajā nozarē.

—

Skaits

0

100

4. CET.

2023

Piešķiršana/publiskais iepirkums vismaz EUR 200 miljonu apmērā, lai atbalstītu darbības, kas norādītas pasākuma aprakstā minētajās trīs programmās. Tas ietver atbalstu vismaz 100 MVU audiovizuālajā nozarē to digitalizācijā, dzimumu līdztiesības veicināšanā, internacionalizācijā un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanā saskaņā ar vispārējo programmu.

476

C25.I1

T

MVU atbalsta projektu pabeigšana audiovizuālajā nozarē

Skaits

0

100

4. CET.

2024

Projektu pabeigšana, lai atbalstītu darbības, kas norādītas pasākuma aprakstā minētajās trijās programmās, tostarp atbalsts vismaz 100 MVU audiovizuālajā nozarē to digitalizācijā, dzimumu līdztiesības veicināšanā, internacionalizācijā un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanā saskaņā ar vispārējo programmu.

Y.3 Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 2 (C25.I2) — PERTE “Jauna valodu ekonomika”: Informācija spāņu un citās oficiālajās valodās.

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt spāņu un līdzoficiālo valodu ekonomisko potenciālu, veicinot plašsaziņas līdzekļu nozares internacionalizāciju, izplatīšanu un paplašināšanu šajās valodās. Lai to panāktu, ar šo investīciju atbalsta satura digitalizācijas un izplatīšanas projektus, kā arī to, ka mediju nozares uzņēmumi pieņem jaunus tehnoloģiskos rīkus satura pārvaldībai un apstrādei spāņu un oficiālajās valodās.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 3 (C25.I3) — Audiovizuālo centru fonds

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus instrumentā — Audiovizuālo centru fondā —, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam projektos, kas cita starpā saistīti ar filmām, fikciju, televīziju, saturu, digitālo kultūru, kā arī multividi un interaktīvu saturu, piemēram, videospēlēm, iegremdējošu pieredzi un vizuālo ietekmi, un lai attīstītu kapitāla tirgus šajā jomā. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot tiešu finansējumu un kapitālieguldījumus un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 1712000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Española para la Transformación Tecnológica (SETT) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·SET tiešais finansējums: šī pozīcija nodrošina tiešus aizdevumus privātiem uzņēmumiem (piemēram, uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un lielām korporācijām) un publiskiem uzņēmumiem, lai finansētu projektus audiovizuālajā nozarē. Aizdevumus sniedz tieši SETT un katrs projekts, ko līdzfinansē trešās personas privāts(-i) ieguldītājs(-i). SETT piešķirtie līdzekļi nepārsniedz 70 % no kopējās ieguldījuma atbalsta summas. Privātie ieguldītāji sedz vismaz 30 % no kopējās investīciju atbalsta summas.

·Pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumi: šī pozīcija ietver tiešus kapitāla ieguldījumus, izmantojot SETT, un/vai līdzekļu nodošanu kapitāla fondiem vai citiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, kuri veic kapitālieguldījumu darbības uzņēmumos audiovizuālajā nozarē. Fonda maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumentu fondiem. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka valsts pašu kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu Mehānismā, Spānija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu, vai arī Spānija apstiprina attiecīgo juridisko instrumentu un saistītos dokumentus, kuros ir šāds saturs:

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Turklāt investīciju politika prasa, lai Mehānisma galasaņēmēji ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums vai juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju politiku, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SETT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Pirmsuzņemties saistības finansēt kādu darbību, revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi, tostarp izmantojot pozitīvo deklarāciju sarakstu un/vai pašdeklarācijas darbībām, kuru summa ir mazāka par 10000000 EUR.

5.Prasības īstenošanas partnera veiktām digitālajām investīcijām: vismaz 1712000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu 210 .

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: SET atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Finanšu starpnieku interešu konflikta neesamības kontroli veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: SET paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā pielikumu īstenošanas nolīgumam vai juridiskajam instrumentam un saistītajiem dokumentiem, ar ko izveido Mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Y.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Visu rādītāju bāzes līnijas datums ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās nav iekļauts PVN saistībā ar pasākumu C25.I2.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L75	C25.I2	M	Balvu publicēšana par digitalizācijas finansēšanu un projektu satura izplatīšanu	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī vai oficiālajā tīmekļa vietnē				3. CET.	2025	Oficiālajā Vēstnesī vai oficiālajā tīmekļa vietnē publicēta informācija par aizdevumu piešķiršanu vismaz 19 500 000 EUR apmērā projektiem, kas paredzēti satura un informācijas digitalizācijai un izplatīšanai, kā arī jaunu tehnoloģisko rīku pieņemšanai plašsaziņas līdzekļu nozares uzņēmumos satura pārvaldībai un apstrādei spāņu un citās oficiālajās valodās.
L76	C25.I2	T	Satura digitalizācijas un izplatīšanas projektu īstenošana		EUR (miljoni)		17.55	2. CET.	2026	Pabeigt projektus, kas atbilst vismaz 17 550 000 EUR lielam budžetam attiecībā uz digitalizāciju, satura izplatīšanu un jaunu tehnoloģisko rīku pieņemšanu satura pārvaldībai un apstrādei spāņu un oficiālajās valodās.
L77	C25.I3	M	Audiovizuālā centra fonds: Mehānisma stāšanās spēkā	Īstenošanas nolīguma vai Mehānisma izveides juridiskā instrumenta stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Stājas spēkā īstenošanas nolīgums vai juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu.
L78	C25.I3	T	Audiovizuālā centra fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I).			0	50 %	2. CET.	2025	SET un SETT atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 1 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). SETT sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L79	C25.I3	T	Audiovizuālā centra fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II).			50 %	100 %	3. CET.	2026	SET un SETT atlasītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera veiktajiem tiešajiem kapitālieguldījumiem). SETT ir arī nodrošinājis, ka 100 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L80	C25.I3	M	Audiovizuālā centra fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu		EUR (miljoni)	0	1 712	3. CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 1712000000 uz Mehānisma SETT.

Z. KOMPONENTS: Sporta veicināšana

Saskaņā ar Spānijas atveseļošanas un noturības plānu sporta nozare Spānijā veido 3,1 % no IKP un tieši vai netieši nodrošina 2,1 % no kopējās nodarbinātības valstī.

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir veicināt sporta nozares pārveidi, digitalizējot sporta organizācijas un modernizējot sporta objektus, lai nodrošinātu to vidisko ilgtspēju un pieejamību. Tā arī atbalsta sporta veicināšanu veselības aizsardzības nolūkos, jo īpaši nodrošinot labāku piekļuvi fiziskajām aktivitātēm apgabalos, kuros draud iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī veicot pētījumus šajā jomā. Visbeidzot, komponents ietver mērķtiecīgus ieguldījumus, lai veicinātu sieviešu dalību profesionālajā un amatieru sportā.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), publisko un privāto investīciju veicināšanu un zaļās pārkārtošanās veicināšanu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2023, 1 2022 un 3 2020) un veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

Šis komponents atbalsta un papildina darbības, kas paredzētas citās plāna daļās, piemēram, darbības veselīga dzīvesveida veicināšanai 18. komponentā (Veselības sistēmas reforma). Optimizējot un modernizējot esošās sporta infrastruktūras, tā arī papildina 2. komponenta (Renovācija) ietvaros veiktos pasākumus un atbalsta tūrisma nozares pārveidi Spānijā saskaņā ar 14. komponentu (Tūrisms).

Z.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C26.R1) — Sporta likums

Šā leģislatīvā pasākuma mērķis ir nodrošināt veselību un drošību sportā visos līmeņos, iekļaut dzimumu līdztiesības, pieejamības un sociālās kohēzijas aspektus sporta regulējumā, modernizēt sporta organizācijas un infrastruktūru, izmantojot digitalizāciju un to ekoloģisko pārveidi, un veicināt nozares internacionalizāciju. Tiesību akti pielāgo sporta organizatoriskās struktūras pašreizējām problēmām, ar kurām tas saskaras, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C26.R2) — Sporta speciālistu likums

Šā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai jaunu sporta profesiju regulējums neradītu šķēršļus pakalpojumu izveidei un sniegšanai Spānijas teritorijā. Ar pasākumu risina problēmas, ko rada regulējuma neviendabīgums reģionālā līmenī (tostarp atšķirīgas piekļuves prasības dažādos reģionos). Pasākums nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem, jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C26.R3) — Valsts stratēģija sporta veicināšanai

Šīs stratēģijas mērķis ir veicināt sporta praksi, lai izvairītos no negatīvās ietekmes, ko mazkustīgs dzīvesveids un fiziskās aktivitātes trūkums var radīt veselībai un labklājībai. Pasākums cita starpā ietver: pasākumi labas prakses un veselīgu ieradumu ieviešanai; b) analītisks instruments stratēģijas ietekmes mērīšanai un uzlabošanai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C26.I1) — Digitālais sporta plāns

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt sporta federācijas, tostarp to budžeta pārvaldību un sporta licenču piešķiršanas procedūras. Tā arī uzlabo sporta praksē iegūto datu analīzi, tostarp veselīga dzīvesveida veicināšanai un pētniecības vajadzībām. Visbeidzot, tā veicinās valsts sporta medicīnas centru digitalizāciju un cīņu pret dopingu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C26.I2) — Sporta objektu ekoloģiskās pārkārtošanās plāns

Šā pasākuma mērķis ir modernizēt esošos sporta objektus, tostarp sporta objektus, kas var piesaistīt tūrismu, un augstas veiktspējas sporta centrus. To panāk, tos digitalizējot optimālai izmantošanai un uzlabojot energoefektivitāti, kas, paredzams, ļaus ietaupīt vismaz 30 % no primārās enerģijas pieprasījuma. Pasākums arī veicina sportu lauku apvidos, izveidojot monitoru tīklu fizisko aktivitāšu stimulēšanai.

Atlases kritēriji investīcijām, kas veiktas saskaņā ar šo komponentu, nodrošina atbilstību 100 % klimatrīcības apsekošanai vismaz par 106 000 000 EUR. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 211 .

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C26.I3) — Sociālais plāns sportam

Šim pasākumam ir divējāds mērķis. No vienas puses, tās mērķis ir modernizēt esošos sporta objektus, uzlabojot to digitalizāciju, energoefektivitāti un pieejamību, lai Spānija varētu pieteikties starptautisku sporta sacensību rīkošanai. No otras puses, tās mērķis ir veicināt sieviešu dalību profesionālajā sportā, veicot darbības, lai palielinātu viņu klātbūtni un pamanāmību, apmācību un ļautu profesionalizēt sieviešu sportu, jo īpaši futbolu.

Atlases kritēriji investīcijām, kas veiktas saskaņā ar šo komponentu, nodrošina atbilstību 100 % klimatrīcības izsekošanai vismaz 27500000 EUR apmērā no kopējās investīcijas. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Z.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās ir iekļauts PVN.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

367

C26.R1

M

Sporta likuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Likums veicina veselību un drošību sportā visos līmeņos, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu un pieejamību, modeļa starptautiskās dimensijas veicināšanu un organizāciju un infrastruktūras modernizāciju, ievērojot vides aizsardzības un digitalizācijas principus.

368

C26.R2

M

Dažu sporta profesiju reglamentēšanas likuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

4. CET.

2023

Likuma par dažu sporta profesiju regulējumu pieņemšana, lai risinātu regulējuma neviendabīguma radītās problēmas un pienācīgi ņemtu vērā nepieciešamības un proporcionalitātes principus.

369

C26.R3

M

Valsts stratēģija sporta veicināšanai pret mazkustīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes trūkumu

Publikācija tīmekļa vietnē

4. CET.

2023

Spānijas valdības apstiprinājums īstenot Valsts stratēģiju sporta veicināšanai pret mazkustīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes trūkumu. Stratēģijas mērķi ir šādi: pastāvīga analīzes instrumenta ieviešana, lai analizētu, novērtētu un uzlabotu stratēģijas ietekmi; b) tādu darbību īstenošana, kuru mērķis ir izveidot labu praksi un veselīgus paradumus pēc analīzes veikšanas. Stratēģija ir saistoša reģionālajām un vietējām iestādēm.

370

C26.I1

M

Sporta nozares digitalizācija

Publicēts OV

3. CET.

2025

Budžeta izpilde vismaz 75,6 miljonu EUR apmērā, kam būtu ievērojami jāuzlabo nozares digitalizācija, jo īpaši: sporta federācijas digitalizācija (tostarp budžeta un licenču pārvaldība) ar jaunu IT sistēmu; b) IT datu programmatūras sistēma datu analīzei; C) lietu internets (IoT) augstas veiktspējas centros; d) sistēmas, lai noteiktu konkurentu modeļus vai optimizētu katra sportista apmācību; 10 pētniecības projektu publicēšana veselības uzlabošanas fiziskās aktivitātes (HEPA) jomā; F) IT sistēmas tests Sporta medicīnas valsts centrā; g) izveidot elektronisku biroju Antidopinga administrācijā, tostarp ieviest “bezpapīra” sistēmu AD kontrolei; un h) pētījumi par digitalizācijas vajadzībām (piemēram, lietojumprogrammām, sporta federācijām, sporta medicīnu, HEPA un antidopingu) sporta nozares digitalizācijai.

371

C26.I1

T

Sporta medicīnas centri

—

Skaits

20

4. CET.

2025

Vismaz 20 no 23 sporta medicīnas centriem izmanto jauno IT tehnoloģiju.

372

C26.I1

M

It projektu pabeigšana augstas veiktspējas centros un Antidopinga administrācijā

Datu vākšana no augstas veiktspējas centriem; AD kontroles lietotnes testu sākums

3. CET.

2025

It sistēmu (tostarp lietu interneta) izstrādes pabeigšana augstas veiktspējas centros. Elektroniska biroja izveide Antidopinga administrācijā, tostarp “bezpapīra” sistēmas ieviešana AD kontroles jomā.

373

C26.I2

T

Sporta un sporta objektu tehnisko centru renovācija un uzlabošana

Skaits

0

95

4. CET.

2025

Ir renovēti vismaz 40 tehniskie centri un 45 sporta objekti, un ar digitalizācijas palīdzību tie ir uzlabojuši energoefektivitāti un/vai izmantošanas optimizāciju un/vai uzlabojuši pieejamību. Darbu pabeigšanas pārbaudes vidējais lielums ir būvdarbu pabeigšanas sertifikāti. Ar energoefektivitātes pasākumiem panāk vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Iekārtu sarakstu publisko.

374

C26.I3

M

Projekti līdztiesības veicināšanai sportā

Publicēts OV

2. CET.

2022

CVD (Nacionālā sporta padome) piešķir uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Oficiālajā Vēstnesī, kurā, paredzams, atlasīs vismaz 15 saņēmējprojektus līdztiesības veicināšanai sportā, jo īpaši izmantojot apmācību, sieviešu sporta profesionalizāciju un sieviešu sporta pamanāmību. Uzaicinājuma kopējais budžets ir EUR 11700000.

375

C26.I3

T

Sporta sociālā plāna darbību pabeigšana

Skaits

0

40

4. CET.

2023

Sporta sociālā plāna darbību pabeigšana, tostarp vismaz 40 sporta objektu atjaunošana un darbības, kuru mērķis ir veicināt sieviešu klātbūtni profesionālajā sportā (apmācības programmas, tirgvedības kampaņas un pētījumi). Ar energoefektivitātes pasākumiem panāk vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Iekārtu sarakstu publisko.

AA. KOMPONENTS: Pasākumi un rīcība krāpšanas nodokļu jomā novēršanai un apkarošanai

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un apkarošanu. Komponenta mērķis ir palielināt nodokļu saistību izpildi un iekasēt vairāk nodokļu ieņēmumu. Komponents cita starpā attiecas uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem par fiskālo un publiskā iepirkuma sistēmu stiprināšanu visos valdības līmeņos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un par fiskālās politikas īstenošanu, ja to ļauj ekonomiskie apstākļi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošinātu parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

AA.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C27.R1) — Krāpšanas apkarošanas likuma pieņemšana

Šīs reformas mērķis ir stiprināt noteikumus pret nodokļu apiešanas praksi, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību, kā arī grozīt netiešos un tiešos nodokļus, dažus pašvaldību nodokļus un azartspēļu regulējumu. Ar reformu tiek ieviestas izmaiņas regulā, kuru mērķis ir noteikt nodokļu taisnīguma parametrus un atvieglot darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot krāpšanu, pastiprinot nodokļu kontroli.

Reforma ietver likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā pieņemšanu un stāšanos spēkā, kas:

·Paplašina to darījumu perimetru, kuros ir atļauti e-maksājumi (paraksti un profesionāļi), un nosaka juridisku robežvērtību skaidras naudas maksājumiem;

·Atjaunina nodokļu oāžu sarakstu saskaņā ar pārredzamības, nodokļu neuzlikšanas un kaitējošu nodokļu režīmu kritērijiem;

·Ievieš izmaiņas noteikumos, kas attiecas uz personām, kurām ir nodokļu parādi;

·Ievieš “divkāršas lietošanas programmatūras” aizliegumu;

·Ievieš atsauces vērtību nodokļa bāzei īpašuma aplikšanā ar nodokli.

Likumu pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam. Likums stājas spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Reforma paredz likuma provizorisku novērtējumu līdz 2022. gada 31. decembrim, un, pamatojoties uz minēto novērtējumu, 2023. gadā var tikt veikti grozījumi.

Reforma (C27.R2) — Nodokļu aģentūras modernizācija

Nodokļu aģentūrai ir uzticēta valsts nodokļu sistēmas un muitas sistēmas ieviešana, un tā veic savu darbību Stratēģiskā plāna 2020.–2023. gadam ietvaros. Šis stratēģiskais plāns, kas lielā mērā balstās uz IT risinājumu izmantošanu, katru gadu tiek pārskatīts, lai nodrošinātu, ka tas tiek pielāgots jaunām nodokļu politikas norisēm, informācijas avotiem, nodokļu maksātāju uzvedībai un tehnoloģiju attīstībai. Šīs reformas mērķis ir atbalstīt stratēģiskā plāna 2020.–2023. gadam īstenošanu un ikgadējo pārskatīšanu, kura mērķis ir modernizēt aģentūru pakalpojumu sniegšanu, lai samazinātu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Reforma cieši mijiedarbojas ar citām reformām šajā komponentā. Reforma ietver:

·Palielināt cilvēkresursus Nodokļu aģentūrā atbilstoši tās vidēja termiņa vajadzībām un

·Pārskatīt Aģentūras ēkas, lai modernizētu tehnoloģijas un palielinātu energoefektivitāti.

Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C27.R3) — Pastiprināta palīdzība nodokļu maksātājiem

Šīs reformas mērķi ir uzlabot palīdzību nodokļu maksātājiem. Svarīgs elements Nodokļu aģentūras stratēģijā 2020.–2023. gadam ir uzlabot pakalpojumus nodokļu maksātājiem, plašāk izmantojot elektroniskās platformas (tā sauktās “ADI”, integrēta digitālā pārvalde). Reforma ietver jaunu pakalpojumu sniegšanu, lai atvieglotu uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanu, kā arī PVN aplikšanu ar nodokli. Jaunie pakalpojumi ietvers uzlabotas saziņas metodes, palīdzības dienestu pakalpojumus un lietotāju datu aplūkošanu, kā arī nodokļu deklarācijas un deklarāciju apstrādi. Šādu pakalpojumu sniegšanu plānots palielināt trīs kārtās 2021.–2023. gadā, lai pakāpeniski arvien vairāk klientu izvēlētos izmantot elektroniskos pakalpojumus, nevis apmeklēt vietējos nodokļu birojus. Ar šiem pasākumiem aģentūras mērķis ir atvieglot saviem klientiem nodokļu kodeksa ievērošanu un tādējādi palielināt nodokļu ieņēmumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C27.R4) — starptautiskā dimensija

Šīs reformas mērķis ir palielināt un optimizēt IT sistēmu izmantošanu starptautiskajā sadarbībā, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šī reforma saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem politikas jomā ietver pasākumu veikšanu, lai atvieglotu nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildi (tostarp datus par iedzīvotāju ienākuma nodokli), pastiprinātu cīņu pret nedeklarētām darbībām un ēnu ekonomiku un pārskatītu no dažādām valstīm iegūtās informācijas kvalitāti un lietderību. Paredzams, ka šie mērķi tiks sasniegti, plašāk izmantojot sarežģītākas IT sistēmas un ieviešot tiešsaistes pakalpojumus nodokļu maksātājiem.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C27.R5) — Kooperatīvs modelis

Šīs reformas mērķis ir uzlabot nodokļu aģentūras attiecības ar ieinteresētajām personām, piemēram, lieliem uzņēmumiem, MVU, pašnodarbinātām personām un attiecīgajām apvienībām, kā arī tiesu sistēmu, lai panāktu lielāku atbilstību nodokļu saistībām. Attiecībā uz nodokļu maksātājiem Aģentūras mērķis ir uzlabot sadarbību un uzlabot atbilstību, izmantojot brīvprātīgus nodokļu pārredzamības ziņojumus. Paredzams, ka sadarbība ar tiesnešiem, prokuroriem un tiesām tiks pastiprināta, palielinot izmeklēšanu nodokļu jomā.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

AA.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
376	C27.R1	M	Likuma par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas apkarošanu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Likuma par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā (turpmāk tekstā — “Ley de medidas de prevención y lucha contra el fraude fiscal”) stāšanās spēkā, kas: —Palielina to darījumu perimetru, kuros e-maksājumi ir obligāti (uzņēmumi un profesionāļi), un nosaka skaidras naudas maksājumu juridiskās robežvērtības. Atjaunina nodokļu oāžu sarakstu saskaņā ar pārredzamības, nodokļu neuzlikšanas un kaitējošu nodokļu režīmu kritērijiem. Ievieš izmaiņas noteikumos par to personu iekļaušanu sarakstā, kurām ir nodokļu parādi. —Īsteno “divkāršas lietošanas programmatūras” aizliegumu. Ievieš atsauces vērtību nodokļa bāzei īpašuma aplikšanā ar nodokli.
377	C27.R1	M	Likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā seku starpposma novērtējums.	Ziņojuma publicēšana Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2022	Finanšu ministrija veic Likuma par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas apkarošanu starpposma novērtējumu. Šis novērtējums ar iespējamiem ieteikumiem uzlabojumiem tiks publicēts Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
378	C27.R2	T	Nodokļu aģentūras modernizācija — Nodokļu iestādes darbinieku skaits		Skaits	25 325	26 320	4. CET.	2021	Palielināt darbinieku skaitu nodokļu iestādē līdz vismaz 26320 darbiniekiem. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembrī.
379	C27.R2	T	Nodokļu aģentūras modernizācija — Nodokļu izmeklēšana		Skaits	5 743	6 591	4. CET.	2021	Iestādes veic 6591 nodokļu izmeklēšanu (tādu nodokļu izmeklēšanu skaits, kas veiktas 2021. gadā), lai atklātu nereģistrētas ar nodokli apliekamas darbības. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembrī.
380	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — Sociedades Web uzlabots un pieejams vismaz 1666123 nodokļu maksātājiem.		Skaits	0	1 666 123	4. CET.	2021	Sociedades Web, kas ir pakalpojums, kurš paredzēts uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, tiek modernizēts, un tas automātiski uzrāda nodokļu informāciju, ko uzņēmumi iepriekš ir paziņojuši valsts pārvaldei un kas ir būtiska nodokļu deklarācijai. Pēc minētās modernizācijas pabeigšanas pakalpojumu dara pieejamu 1666123 uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembrī.
381	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — Renta Web uzlabots un pieejams vismaz 1779505 nodokļu maksātājiem		Skaits	0	1 779 505	4. CET.	2021	Renta Web ir programmatūra, kuras mērķis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un kura ļaus tieši importēt “libros registro” iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijās. Tā būs pieejama 1779505 iedzīvotāju ienākumu nodokļu maksātājiem. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembrī.
382	C27.R3	M	Četru digitālo atbalsta platformu īstenošana	Nodokļu aģentūras ziņojuma publicēšana				2. CET.	2023	Nodokļu aģentūra izveido un ievieš četras nodokļu digitālās atbalsta platformas (DSP). DPS darbojas kā virtuāli tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz nodokļu maksātājiem plašāku palīdzības pakalpojumu, ļaujot tiem sazināties ar Nodokļu aģentūru dažādās valodās, lai veiktu tiešsaistes atbalsta procedūras, kas ietver: 1) informācijas pakalpojumi, kas saistīti ar i) skaitīšanas informāciju; II) PVN; iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 2) palīdzības pakalpojumi, kas saistīti ar: I) tautas skaitīšanas deklarācijas; un ii) ceturkšņa PVN pašnovērtējumi iznomātājiem un PVN deklarācijas nodokļa maksātājiem, kas uzsāk savu darbību.
383	C27.R4	T	Starptautiskā dimensija — identificēti reģistrēti ārvalstu nodokļu maksātāji		Skaits (%)	0	85	4. CET.	2021	Lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, jo īpaši attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kas reģistrā iekļauti kā ārvalstu nodokļu maksātāji, Nodokļu aģentūra īsteno projektu, kurā izmanto jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem no dažādiem starptautiskiem avotiem, piemēram, FATCA un DRS. Paredzams, ka pēc projekta pabeigšanas saņemtā starptautiskā informācija būs piemērota riska analīzei. Projekta mērķis ir identificēt nodokļu datus no vismaz 85 % reģistrēto ārvalstu nodokļu maksātāju, par kuriem nodokļu aģentūra 2019. gadā saņēma informāciju, un pārbaudīt nodokļu datus, lai tos varētu izmantot riska analīzē līdz 2021. gada 31. decembrim. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembrī.
384	C27.R5	T	Sadarbības modelis — pārredzamības ziņojumi		Skaits	0	20	4. CET.	2021	Nodokļu aģentūra 2021. gadā īsteno projektu, kas mudina starptautiskos uzņēmumus atklāt informāciju par savu darbību. Šāda informācijas atklāšana var ietekmēt šo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem. Mērķis ir 20 pārredzamības ziņojumi, kas iesniegti 2021. gadā.

AB. KOMPONENTS: Nodokļu sistēmas pielāgošana XXI gadsimta realitātei

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 28. komponenta pasākumi ietver dažādus nodokļu pasākumus, piemēram, ārkārtas pasākumus, par kuriem tika lemts ekonomikas krīzes akūtajā posmā 2020. gadā, jaunu nodokļu ieviešanu 2021. gada valsts budžeta kontekstā un vidēja termiņa projektus, lai pārskatītu un attīstītu nodokļu sistēmu, kas labāk atbilst tās mērķim. Pasākumi ietver arī nodokļu stimulus zaļās pārkārtošanās paātrināšanai. Spānijas nodokļu sistēmas reformas mērķi ir padarīt to taisnīgāku, progresīvāku, ilgtspējīgāku un taisnīgāku, vienlaikus padziļinot zaļo nodokļu sistēmu, iekļaujot dzimumperspektīvu un uzlabojot vispārējas nozīmes valsts politiku, piemēram, veselības aizsardzību. Reformu mērķis ir arī pozitīvi veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, ekonomikas noturību un starpteritoriju kohēziju. Tā kā nodokļu ieņēmumu kopējā attiecība pret IKP Spānijā ir zemāka nekā vienādranga ekonomikā, ir iespējams palielināt ieņēmumus un veicināt valsts finanšu stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Komponents cita starpā attiecas uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem par fiskālā un publiskā iepirkuma sistēmu stiprināšanu visos valdības līmeņos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), par fiskālās politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2020), par transporta elektrifikāciju (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2023 un Nr. 4 2022), par investīciju palielināšanu ekoloģiskajā un digitālajā pārkārtošanā (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2023, 1 2022 un 3 2020) un par sociālo un cenas ziņā pieejamu energoefektīvu mājokļu pieejamības palielināšanu, jo īpaši ar renovācijas palīdzību (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2023 un 4 2022).

AB.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C28.R1) — 2020. un 2021. gadā veiktie pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

Spānija 2020. un 2021. gadā ieviesa vairākus nodokļu pasākumus, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi. Šie pasākumi ietvēra nodokļu un muitas parādu atlikšanu, nodokļu termiņu apturēšanu un pagarināšanu, iespējas vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokli, MVU uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN režīmus, PVN likmes pagaidu samazināšanu konkrētām precēm, kas nepieciešamas veselības krīzes pārvarēšanai, un nefinanšu uzņēmumu maksātnespējas fonda izveidi. Šo pasākumu mērķis bija mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Šie pasākumi stājas spēkā 2020. gada 1. februārī, un daži no tiem turpinās 2021. gadā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C28.R2) — Nodokļu ieguvumu analīze

Neatkarīgas fiskālās iestādes (AuridadIndependiente de Responsabilidad Fiscal, AIReF) veiktajā izdevumu pārskatā par nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, akcīzes nodokļiem un PVN tika konstatētas iespējas grozīt konkrētus nodokļu atvieglojumus. 2020. gadā tika grozīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa shēmu nodokļu atvieglojumi un samazinātā PVN likme bezalkoholiskiem dzērieniem un sulām, kā arī dažiem dzērieniem ar pievienotiem cukuriem un/vai saldinātājiem. Turpmāku regulatīvo reformu īstenošana līdz 2025. gada 31. decembrim izriet no padziļinātas analīzes par esošajiem pārskatiem, tostarp AIReF pārskatiem, un no darba grupas, kas izveidota, lai novērtētu 15 papildu nodokļu atvieglojumus, kā arī no citas ministriju analīzes ar mērķi padarīt nodokļu sistēmu efektīvāku, atbalstīt zaļo pārkārtošanos vai veicināt taisnīgumu, un tiek lēsts, ka to spēkā stāšanās brīdī ieņēmumi pastāvīgi palielināsies par 0,1 procentpunktu no IKP.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma (C28.R3) — Nodokļu reformas ekspertu komitejas izveide

Iestādes 2021. gada 12. aprīlī izveido ekspertu komiteju, lai izskatītu optimālas nodokļu sistēmas iezīmes un sniegtu ieteikumus par to, kā saskaņoti modernizēt un pielāgot pašreizējo nodokļu sistēmu. Ekspertu komiteja jo īpaši pievērš uzmanību šādām jomām:

·vides nodokļi;

·uzņēmumu ienākuma nodoklis;

·nodokļu uzlikšana digitalizētajai ekonomikai;

·īpašuma aplikšana ar nodokļiem, tostarp īpašuma aplikšana ar nodokli un saskaņošanas konkrēta īstenošana šajā jomā;

·nodokļu uzlikšana jaunām saimnieciskām darbībām; un

·dzimumu līdztiesība.

Grozījumi nodokļu sistēmā, kuru pamatā ir ekspertu komitejas ieteikumi vai citas Finanšu ministrijas analīzes, stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma (C28.R4) — Nodokļu pasākumu reforma, kas veicina ekoloģisko pārkārtošanos

Šī reforma ietver nodokļu pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt zaļo pārkārtošanos. Šie pasākumi ir šādi:

·nodokļa ieviešana atkritumu apglabāšanai poligonos un sadedzināšanas iekārtās;

·nodokļa ieviešana vienreizējas lietošanas plastmasas iepakojumam;

·fluorētām siltumnīcefekta gāzēm piemērojamā nodokļa grozīšanu;

·nodokļi vai maksājumi, kas saistīti ar mobilitāti, piemēram, ceļa nodevas un transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļi; kā arī

·pārskatīt subsīdijas minerāleļļām, ko izmanto kā kurināmo.

Pasākumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C28.R5) — Digitālo pakalpojumu nodokļa apstiprināšana

Ar šo reformu ievieš nodevu, kuras pamatā ir to uzņēmumu apgrozījums, kuru neto apgrozījums pārsniedz 750 000 000 EUR, un ienākumi no konkrētu digitālo pakalpojumu, piemēram, tiešsaistes reklāmas un starpniecības pakalpojumu, sniegšanas Spānijā. Nodeva nav atkarīga no tā, vai sabiedrība ir vai nav rezidente Spānijas teritorijā. Nodeva stājas spēkā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Reformā iekļauj arī pasākuma ietekmes novērtējuma ziņojumu, ko izdod līdz 2022. un 2023. gada 31. martam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C28.R6) — Finanšu darījumu nodokļa apstiprināšana

Ar šo pasākumu ievieš nodevu, kuras pamatā ir tādu kotētu Spānijas uzņēmumu akciju iegādes vērtība, kuru tirgus kapitalizācija pārsniedz EUR 1000000000. Reformas īstenošana stājās spēkā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Reformā iekļauj arī pasākuma ietekmes novērtējuma ziņojumu, ko izdod līdz 2022. un 2023. gada 31. martam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C28.R7) — Īstermiņa nodokļu pasākumi attiecībā uz iedzīvotāju nodokļiem

Reforma palielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes un pārdales pakāpi, izdarot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Likumā par ieguldījumu nodokli. Proti, tā palielina likmi par 2 procentu punktiem vispārējā valsts mērogā no EUR 300000 kā vispārēju novērtējuma pamatu un ietaupīt no EUR 200000 par 3 procentu punktiem. Turklāt tiek samazināts individuālo pensiju iemaksu samazinājuma ierobežojums no EUR 8000 līdz EUR 2000 un pašreizējais ierobežojums iemaksām, ko sabiedrība veic savam darbiniekam, tiek palielināts no EUR 8000 līdz EUR 10000. Turklāt attiecībā uz īpašuma nodokli reforma palielina likmi, kas piemērojama pēdējai tarifa daļai, par 1 procentu punktu no 2,5 % līdz 3,5 % (aktīviem, kas pārsniedz EUR 10000000). Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 1. janvārim.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C28.R8) — Īstermiņa pieņemšanas nodokļu pasākumi uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā

Ar reformu groza Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, lai palielinātu šā nodokļa ieguldījumu publisko izdevumu atbalstīšanā, vienlaikus arī vienkāršojot atbrīvojumus un atskaitījumus, lai nodokļu maksātājiem nodrošinātu minimālo likmi 15 % apmērā. No otras puses, atbrīvojums no nodokļa dividendēm un kapitāla pieaugumam, ko rada to dalība meitasuzņēmumos, kas ir gan rezidenti, gan nerezidenti Spānijas teritorijā, tiek samazināts par 5 %.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C28.R9) — Īstermiņa nodokļu pasākumi netiešo nodokļu jomā

Reforma paplašina 21 % PVN nodokļa pamatlikmes piemērošanu bezalkoholiskiem dzērieniem, sulām un gāzveida dzērieniem ar pievienotu cukuru. Šāds pasākums ir sociāla apņemšanās veicināt šo kategoriju dzērienu atbildīgu patēriņu un atbilst mērķim finansēt Spānijas labklājības valsts ārējās izmaksas, kas šajā gadījumā izriet no neveselīga uztura. Turklāt nodokļu likmi apdrošināšanas prēmijām palielina par diviem procentu punktiem, līdz 8 %, tomēr paliekot vidēji zemā diapazonā attiecībā uz kaimiņvalstīm.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

AB.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
385	C28.R1	M	Fiskālie pasākumi, kas pieņemti 2020. un 2021. gadā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas.	Likumu un Karaļa dekrētlikumu noteikumi, kuros norādīta to stāšanās spēkā				1. CET.	2021	2020. un 2021. gadā pieņemto nodokļu pasākumu stāšanās spēkā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas: 1. Pārejas noteikumi: dažādi karaļa dekrētlikumi, ko valdība apstiprinājusi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. 2. Valsts noteikumu grozīšana: Karaļa 24. septembra Likumdošanas dekrēts Nr. 1/1993, ar ko apstiprina Likuma par nodokli par patronu pārsūtīšanu un dokumentētiem tiesību aktiem konsolidēto tekstu. Likums 37/1992, 28. decembris, par pievienotās vērtības nodokli. 2002. gada 23. decembra Likums Nr. 49/2002 par bezpeļņas organizāciju nodokļu režīmu un nodokļu atvieglojumiem atbalsta saņemšanai. 17. decembra Likums Nr. 58/2003 par vispārējo nodokli. — 28. novembra Likums Nr. 35/2006 par iedzīvotāju ienākuma nodokli
386	C28.R2	M	Nodokļu atvieglojumu pārskatīšana un grozījumi	Reformu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā un darba grupas ieteikumu publicēšanu finanšu tīmekļa vietnē, kā arī citas Finanšu ministrijas un AIReF analīzes				4. CET.	2025	Stājas spēkā regulatīvās reformas, kas izriet no padziļinātās analīzes par esošajiem pārskatiem, tostarp AIReF pārskatiem, un darba grupa, kas izveidota, lai novērtētu papildu nodokļu atvieglojumus, un citas analīzes, ko veikusi Finanšu ministrija. Regulatīvo reformu mērķis ir padarīt nodokļu sistēmu efektīvāku, atbalstīt zaļo pārkārtošanos vai veicināt taisnīgumu, un tiek lēsts, ka to spēkā stāšanās brīdī ieņēmumi pastāvīgi palielināsies par 0,1 procentpunktu no IKP.
387	C28.R3	M	Ekspertu komitejas iecelšana, ko veic finanšu ministrs.	Publikācija tīmekļa vietnē				2. CET.	2021	Ekspertu komitejas iecelšana, lai virzītu nodokļu sistēmas reformu. Komiteja ir atbildīga par vajadzīgo reformu tehniskās analīzes veikšanu, ņemot vērā pašreizējo scenāriju, kā arī paredzamo situāciju vidējā termiņā un ilgtermiņā, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: vides nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodokļi, digitālās ekonomikas nodokļi, īpašuma nodokļi un konkrēta saskaņošana šajā jomā, nodokļu uzlikšana jaunām saimnieciskajām darbībām.
388	C28.R3	M	To reformu stāšanās spēkā, kas izriet no Komitejas ieteikumiem vai citām Finanšu ministrijas analīzēm	Reformu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā				1. CET.	2023	Stājas spēkā reformas, kas izriet no ekspertu komitejas ieteikumiem vai citām Finanšu ministrijas analīzēm tādās jomās kā vides nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodokļi, ienākumu nodokļi, veselības nodokļi un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kapitāla ienākumiem, kas cita starpā ietver dīzeļdegvielas nodokļa palielinājuma stāšanos spēkā. Šīs reformas kopā ar pasākumiem, ar ko ievieš ierobežojumus tādu negatīvo nodokļu bāzu kompensēšanai, kuras neietilpst ANP darbības jomā, aplēš, ka to spēkā stāšanās brīdī ieņēmumi pastāvīgi palielināsies vismaz par 0,3 procentpunktiem no IKP.
389	C28.R4	M	Nodokļi par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un atkritumiem	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				3. CET.	2021	Stājas spēkā likums, ar ko reglamentē nodokļus par plastmasu un atkritumu depozītu un sadedzināšanu, lai veicinātu aprites ekonomiku un samazinātu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu izmantošanu.
390	C28.R4	M	Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un satiksmes nodokļa analīze	Publikācija tīmekļa vietnē				1. CET.	2022	Reforma paredz analizēt transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, satiksmes nodokli vai maksājumus, piemēram, ceļu nodevas. Pamatojoties uz šo analīzi, tiks apsvērta tiesību aktu pārskatīšana, lai veicinātu ilgtspējīgāku autotransportu un samazinātu SEG emisijas.
391	C28.R4	M	Fluorēto gāzu nodokļa reformas stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā Fluorēto gāzu nodokļa reforma, lai atturētu no to izmantošanas un samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
392	C28.R5	M	Digitālo pakalpojumu nodoklis	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā Likums par konkrētiem digitālo pakalpojumu nodokļiem (Ley 4/2020, de 15 de octubre, del Impuesto sobre Determinados Servicios Digitales), lai valdībai radītu jaunus ieņēmumu avotus, pamatojoties uz jaunām uzņēmējdarbības nozarēm, vienlaikus saskaņotā veidā un attiecīgā gadījumā starptautiskā kontekstā attīstot nodokļu sistēmu.
393	C28.R6	M	Finanšu darījuma nodoklis	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā Likums par finanšu darījumu nodokli (Ley 5/2020, de 15 de octubre, del Impuesto sobre las Transacciones Financieras), lai valdībai radītu jaunus ieņēmumu avotus, vienlaikus saskaņotā veidā un attiecīgā gadījumā starptautiskā kontekstā attīstot nodokļu sistēmu.
394	C28.R7	M	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un ienākumu nodokļa grozījumi 2021. gadā	Budžeta likuma noteikums, kurā norādīta tā stāšanās spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā grozījumi, kas ieviesti ar 2021. gada Budžeta likumu un attīstības noteikumiem saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un ienākumu nodokli, lai samazinātu valdības budžeta deficītu un padarītu iedzīvotāju ienākuma nodokli progresīvāku.
395	C28.R8	M	Uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumi 2021. gadā	Budžeta likuma noteikums, kurā norādīta tā stāšanās spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā grozījumi, kas ieviesti ar 2021. gada Budžeta likumu un ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistītajiem attīstības noteikumiem, lai palielinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.
396	C28.R9	M	Netiešo nodokļu izmaiņas 2021. gadā	Budžeta likuma noteikums, kurā norādīta tā stāšanās spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā grozījumi, kas ieviesti ar 2021. gada Budžeta likumu un attīstības noteikumiem, kuri saistīti ar netiešajiem nodokļiem, lai veicinātu veselīgāku uzturu, samazinot dažu cukuru saturošu dzērienu patēriņu, un palielinātu centrālās valdības ieņēmumus, palielinot apdrošināšanas prēmiju nodokli.

AB.3. Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija (C28.I1) — Fiskālie stimuli energoefektivitātes renovācijai un elektrotransportlīdzekļu un uzlādes punktu iegādei

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt nodokļu atvieglojumus i) veicināt ēku renovācijas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti; un ii) stimulēt elektrotransportlīdzekļu un uzlādes staciju izvēršanu. Pasākuma pamatā ir investīcijas C1.I2 un C2.I1.

Pasākuma rezultātā tiek veiktas renovācijas darbības, kas uzlabo energoefektivitāti un samazina nodokļu maksātāju primārās enerģijas patēriņu vidēji vismaz par 30 %.

Turklāt šis pasākums nodrošina nodokļu atvieglojumus mājsaimniecībām elektrisko un hibrīda transportlīdzekļu iegādei un uzlādes punktu uzstādīšanai. Nodokļu atvieglojumi sastāv no nodokļu atskaitījumiem, lai atbalstītu mājsaimniecības jaunu hibrīda un elektrotransportlīdzekļu (BEV, REEV, PHEV, FCEV, FCHV) un uzlādes staciju iegādei.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), ar fiskālo stimulu atlases kritērijiem finansē tikai bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu iegādi 212 .

Pasākumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

AB.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

L81

C28.I1

T

Mājokļu renovācijas darbību pabeigšana, panākot energoefektivitātes uzlabošanu.

Skaits

410 000

510 000

3. CET.

2026

Ir pabeigtas vismaz 510000 mājokļu renovācijas darbības vismaz 355000 unikālo mājokļu, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (kumulatīvs). Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai istabu kopums — tostarp tās piederumi, lobiji un koridori — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas, tā kā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Mājokļu rehabilitācijas gadījumu skaitu nosaka kā visu to uzlabojumu un rehabilitācijas pasākumu summu, kas veikti, izmantojot nodokļu atvieglojumus. Primārās enerģijas patēriņa vidējo ietaupījumu procentuālo daļu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību minimālajai 30 % vērtībai, iegūst, atveseļošanas darbību kopumu līdzsvarojot ar atbalsta vai finansējuma summu, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Šis rādītājs ietver uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumus visās pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energoefektivitātes sertifikāti, kas agregēti, lai apstiprinātu sasniegto vidējo enerģijas ietaupījumu. (Pamatscenārijs: 2026. gada 30. jūnijs saskaņā ar 2. komponenta 29. mērķrādītāju

L82

C28.I1

T

EVS un ierīkotā uzlādes infrastruktūra

Skaits

238 000

348 000

3. CET.

2026

Ir ieviesti vismaz 110000 jaunu elektrotransportlīdzekļu (BEV, REEV, PHEV, FCEV vai FCHV) un uzlādes stacijas, uz kurām attiecas nodokļu atvieglojumi.

(Pamatscenārijs: 2025. gada 31. decembris saskaņā ar 1. komponenta 419. mērķrādītāju

AC. KOMPONENTS: Publisko izdevumu efektivitātes uzlabošana

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 29. komponenta reformu mērķis ir i) uzlabot publisko izdevumu efektivitāti, stiprinot izdevumu pārskatīšanas satvaru un praksi, un ii) saskaņot centrālās valdības budžetu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un zaļā budžeta plānošanas principiem.

Plāna komponenta mērķis ir uzlabot publisko izdevumu kvalitāti, jo īpaši pārskatot to struktūru un pārorientējot to izmantošanu, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu un galu galā padarītu publiskās finanses stabilākas un valsts parādu vidējā termiņā. Reformas risina arī problēmas, ko rada jaunā ekonomiskā un sociālā realitāte.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu — kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi — tādas fiskālās politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

AC.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C29.R1) — Publisko izdevumu pārskatīšanas un novērtēšanas process

Šīs reformas mērķis ir izveidot pastāvīgu sistēmu, kas nodrošina publisko izdevumu kvalitātes uzlabojumus, stiprina fiskālo stabilitāti un vispārējās valdības finanšu ilgtspēju. Šajā reformā ir četri apakšelementi:

·2018.–2020. gada izdevumu pārskatīšanas ieteikumu iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesā (I posms un II posms): Lai panāktu efektīvu pēcpārbaudi saistībā ar I un II posma ieteikumiem, budžeta vienībām, kurām sniegti ieteikumi, nosaka termiņu atbildes sniegšanai uz šiem ieteikumiem saskaņā ar principu “ievēro vai paskaidro”. Paredzams, ka Finanšu ministrijai tiks uzdots uzraudzīt pēcpasākumus un sagatavot gada ziņojumu par ieteikumu izpildi.

·2021. gada izdevumu pārskatīšanas III posma sākšana: Izdevumu pārskatīšanas trešajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta finanšu instrumentiem un pašvaldību atkritumu apsaimniekošanai;

·Jauns publisko izdevumu pārskatīšanas un novērtēšanas process (2022.–2026. gadam): Turpmākos izdevumu pārskatus šajā ciklā veiks neatkarīga fiskālā iestāde (AutridadIndependiente de Responsabilidad Fiscal, AIReF). Par šo turpmāko pārskatīšanu fokusu, tvērumu un grafiku lemj Ministru padome pēc apspriešanās ar AIReF. Mērķis ir 2022.–2026. gadā katru gadu publicēt ziņojumu;

·Novērtētāja spēju stiprināšana (AIReF): AIReF statūtus groza, lai izveidotu jaunu nodaļu, kas būtu atbildīga par publisko izdevumu pārskatīšanu.

Reformu var uzskatīt par tādu, kas atbalsta saskaņotību un citas reformas Spānijas atveseļošanas un noturības plānā, jo īpaši 6., 17., 18., 21., 23. un 28. komponentā, kur ieteikumi, kuru pamatā ir izdevumu pārskatīšanas I un II posms, ir iekļauti minētajās reformu prioritātēs.

Paredzams, ka šī reforma tiks pabeigta līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C29.R2) — Centrālās valdības budžeta saskaņošana ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem

Šīs reformas mērķis ir saskaņot valsts budžetu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kas ir visa plāna pamatā. Reforma ietver tāda ziņojuma publicēšanu saistībā ar valsts budžeta procesu, kas saskaņā ar iepriekš noteiktu metodiku atspoguļo publisko investīciju saskaņošanu ar IAM. Šīs reformas pamatā ir metodika un uzraudzības sistēma, kas pašlaik tiek izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reforma (C29.R3) — Centrālā valdības budžeta saskaņošana ar zaļo budžeta plānošanu

Šīs reformas mērķis ir vidējā termiņā saskaņot valsts budžetu ar ES zaļās budžeta plānošanas atsauces sistēmu. Tas pastiprina 2. reformu un kopumā plāna zaļos centienus. Reforma ietver divu ziņojumu publicēšanu saistībā ar centrālās valdības budžeta procesu, kuros attiecīgi kartē zaļos un brūnos izdevumus 2023. un 2024. gada budžeta tiesību aktos. Šīs reformas pamatā ir metodika un uzraudzības sistēma, kas pašlaik tiek izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

AC.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

397

C29.R1

M

Pastāvīgas grupas izveide Finanšu ministrijā, lai aktīvi uzraudzītu izdevumu pārskatīšanas rezultātu īstenošanu un apstiprinātu rīkojumu par gada budžeta likuma izstrādi

Tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz tā stāšanos spēkā. Gada budžeta likuma izstrādes kārtība

2. CET.

2021

Stājas spēkā i) Finanšu ministrijā (budžeta un izdevumu valsts Sekretariātā) izveidota pastāvīga komanda izdevumu pārskatīšanas rezultātu īstenošanas aktīvai uzraudzībai, veicinot principa “ievēro vai paskaidro” piemērošanu; un ii) par Finanšu ministrijas apņemšanos publicēt gada ziņojumu ar atbildēm uz visiem AIReF sniegtajiem izdevumu pārskatīšanas ieteikumiem. Gada budžeta likuma izstrādes kārtība ietver centrālās administrācijas un sociālā nodrošinājuma saistības budžeta ciklā uzraudzīt un sekot līdzi izdevumu pārskatīšanas ieteikumiem, tostarp pasākumiem, kas ir īstenoti vai kurus plānots īstenot nākamajā gadā.

398

C29.R1

M

Izdevumu pārskatīšanas III posms

Ministru padomes apstiprinājums

2. CET.

2021

Ministru padome lemj par izdevumu pārskatīšanas III posma sākšanu 2021. gadā. Izdevumu pārskatīšanas trešajā posmā pievēršas vismaz divām jomām: finanšu instrumenti un sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Izdevumu pārskatīšanu veic AIReF.

399

C29.R1

M

Pastāvīgas nodaļas izveide AIReF, kas būtu atbildīga par valdības noteikto izdevumu pārskatīšanu.

Lauku attīstības noteikumi, kas norāda tā stāšanos spēkā

2. CET.

2021

Stājas spēkā grozījumi Karaliskajā dekrētā Nr. 215/2014 par AIReF bioloģiskās ražošanas statūtiem, izveidojot pastāvīgu vienību, kas atbild par valdības pasūtīto izdevumu pārskatīšanu.

400

C29.R1

M

Ministru padomes apstiprinājums jaunajam ciklam (2022.–2026. gadam) izdevumu pārskatīšanai, kas tiks pasūtīta AIReF.

Ministru padomes nolīguma noteikums, kurā norādīta tā stāšanās spēkā

4. CET.

2021

Jaunais publisko izdevumu daudzgadu pārskatīšanas cikls aptver laikposmu no 2022. līdz 2026. gadam. Lai pienācīgi plānotu piemērošanu un vāktu nepieciešamo informāciju katram izdevumu pārskatīšanas posmam, Ministru padome pēc apspriešanās ar AIReF pieņem lēmumu un publicē vismaz politikas jomas, attiecīgās publiskās struktūras un laikposmus, uz kuriem attiecas analīze, kā arī attiecīgos metodoloģiskos aspektus.

401

C29.R1

M

Uzraudzības ziņojuma publicēšana

Publicēšana Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē

1. CET.

2022

Uzraudzības ziņojuma ikgadēja publicēšana. Ziņojumā uzskaita AIReF sniegtos ieteikumus un sīki izklāsta regulatīvās izmaiņas vai citus pasākumus, kas veikti to risināšanai. Ja izdevumu centri, kuriem adresēti ieteikumi, tiem nepiekrīt, iekļauj attiecīgu pamatojumu.

402

C29.R1

M

Izdevumu pārskatīšanas III posms

Ziņojumu publicēšana AIReF tīmekļa vietnē

2. CET.

2023

AIReF izdevumu pārskatīšanas trešā posma ziņojumu publicēšana.

403

C29.R2

M

Ziņojums par budžeta saskaņošanu ar IAM

Publicēšana kā papildu dokumentācija Gada budžeta likumā

3. CET.

2021

2022. gada budžeta likumprojektam pievienotā ziņojuma par tā saskaņošanu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem publicēšana.

404

C29.R3

M

Ziņojums par zaļās budžeta plānošanas saskaņošanu

Publicēšana kā papildu dokumentācija Gada budžeta likumā

3. CET.

2022

Ziņojums par zaļo budžetu (zaļā dimensija), kas pievienots 2023. gada budžeta likumam. Ziņojumā norāda zaļos izdevumus ikgadējā budžeta likumā un sagatavo saskaņā ar metodiku un uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

405

C29.R3

M

Ziņojums par zaļās budžeta plānošanas saskaņošanu

Publicēšana kā papildu dokumentācija Gada budžeta likumā

2. CET.

2023

Ziņojums par zaļo budžetu (brūno dimensiju), kas pievienots 2024. gada budžeta likumam. Ziņojumā norāda brūnos izdevumus ikgadējā budžeta likumā un sagatavo saskaņā ar metodiku un uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

AD. KOMPONENTS: Pensijas

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir reformēt pensiju sistēmu, lai i) nodrošinātu sistēmas finansiālo ilgtspēju īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ii) saglabātu pensiju pirktspēju, iii) saglabātu pensiju adekvātumu, iv) aizsargātu pensionārus no nabadzības un v) nodrošinātu taisnīgumu starp paaudzēm. Reformu pasākumu pamatā ir plašā parlamentārā vienprātība par Toledo pakta ieteikumu pieņemšanu 213 . Pasākumi, uz kuriem joprojām attiecas sociālais dialogs, ir šādi: I) finansējuma avotu nodalīšana, ii) pārskatīts pensiju pabalstu indeksācijas mehānisms, iii) stimuli novēlotai pensionēšanai un regulējuma izmaiņas attiecībā uz priekšlaicīgu pensionēšanos, iv) izmaiņas iemaksu periodā vecuma pensijas aprēķināšanai, v) jauna pašnodarbināto iemaksu sistēma, kuras pamatā ir reālie ienākumi, un vi) arodpensiju shēmu attīstība, izmantojot koplīguma sarunas.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par pensiju sistēmas ilgtspējas saglabāšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un fiskālās politikas īstenošanu, kad to ļaus ekonomiskie apstākļi, kuru mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

AD.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C30.R1) — Sociālā nodrošinājuma finansējuma avotu nošķiršana

Reformas mērķis ir mainīt pensiju sistēmas finansējumu saskaņā ar Toledo pakta ieteikumiem, lai uz iemaksām balstītus pabalstus finansētu no sociālajām iemaksām un no iemaksām neatkarīgus pabalstus izmaksātu no valsts budžeta. Reformu veido valsts, kas pārņem finansējumu vairākiem izdevumu posteņiem, kurus pašlaik sedz sociālās iemaksas. Reforma stiprina saikni starp iemaksām un maksājumtiesībām un uzlabo iemaksu sistēmas finansiālo ilgtspēju.

Izdevumu posteņus, kas iepriekš tika finansēti no sociālajām iemaksām, bet saskaņā ar šo reformu, uzskata par tādiem, kas nav saistīti ar iemaksām un ko finansē no valsts budžeta, veido i) daļa no nodarbinātības politikas, kas nav atkarīga no iemaksām, ii) sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumi nodarbinātības veicināšanai, iii) bērna piedzimšanas un bērnu aprūpes pabalsti, iv) izdevumi, kas saistīti ar priekšlaicīgu pensionēšanos, v) maternitātes pensijas piemaksa, v) pensijas ģimenes locekļiem, vi) atbalsta pasākumi (“netiešās subsīdijas”) īpašās shēmās un vii) izmaksas, kas saistītas ar iemaksu trūkumu papildināšanu vecuma pensijas aprēķināšanai.

Reforma ir sākusies ar noteikumiem valsts vispārējā budžetā 2021. gadam, un to īstenos pakāpeniski, veicot pārvietojumus no valsts budžeta uz sociālā nodrošinājuma budžetu.

Pasākumu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C30.R2) — Pensiju pirktspējas saglabāšana, faktiskā pensionēšanās vecuma saskaņošana ar likumā noteikto pensionēšanās vecumu, vecuma pensijas aprēķināšanas perioda pielāgošana jaunām karjerām un ilgtspējas faktora aizstāšana ar paaudžu vienlīdzības mehānismu

Reformas mērķi ir i) garantēt pensionāru pirktspēju, ii) palielināt darbaspēka līdzdalību vecuma grupā, kas ir tuvu likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, iii) atlikt pensionēšanos, iv) pastiprināt iemaksu sistēmas progresivitāti, v) pielāgot pašreizējo regulējumu, lai nodrošinātu pārtrauktu karjeru un citus netipiska darba veidus, un vi) pievērsties gaidāmo demogrāfisko pārmaiņu ietekmei, nepasliktinot pašreizējo un turpmāko pensiju adekvātumu. Reformu veido četras atsevišķas regulatīvās reformas saskaņā ar Toledo pakta ieteikumiem, kas jāpieņem divos posmos.

Reformas, kas stāsies spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim, ir šādas:

·Jauns indeksācijas mehānisms, kas sasaista pensiju pabalstus ar inflāciju, lai pastāvīgi garantētu pensionāru pirktspēju.

·Faktiskā pensionēšanās vecuma saskaņošana ar likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar mērķi palielināt darbaspēka līdzdalību vecuma grupā, kas ir tuvu likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, un atlikt pensionēšanos. Pasākums ietver šādas regulatīvas izmaiņas:

a. Jaunu stimulu radīšana, lai atliktu pensionēšanos (palielināti ekonomiskie stimuli, lai aizkavētu pensionēšanos, un darba un pensijas saderības veicināšana). Jo īpaši tiem darba ņēmējiem, kuri atliek pensionēšanos, ir tiesības izvēlēties: pensijas summas palielinājumu par katru pilnu papildu iemaksu gadu, kas ieskaitīts laikposmā no likumā noteiktā pensionēšanās vecuma līdz faktiskajai pensionēšanās dienai; vienreizēju maksājumu; un abu iepriekšējo apvienojumu.

b.Pastiprināt atturošus faktorus, reglamentējot priekšlaicīgas pensionēšanās elementus pašreizējā regulējumā par priekšlaicīgu pensionēšanos. Priekšlaicīgas pensionēšanās samazinājuma likmi groza, lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu un atceltu priviliģēto attieksmi pret šiem pensionāriem ar maksimālo iemaksu bāzi. Darba koplīguma slēgšanas noteikumi, kas piespiež piekļuvi pensijai standarta pensionēšanās vecumā, ir jāaizliedz.

Reformas, kas stāsies spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, ir šādas:

·Iemaksu perioda koriģēšanu vecuma pensijas aprēķināšanai, lai pastiprinātu sistēmas progresivitāti un pielāgotu spēkā esošo regulējumu pārtrauktai karjerai un citiem netipiska darba veidiem.

·Ilgtspējas faktora aizstāšana ar mehānismu, kas garantē starppaaudžu taisnīgumu un budžeta ilgtspēju. Pasākuma mērķis ir risināt gaidāmo demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, nepasliktinot pašreizējo un turpmāko pensiju adekvātumu.

Pasākumu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C30.R3) — Sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reforma pašnodarbinātām personām

Reformas mērķis ir vienādot attieksmi pret darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, palielināt iemaksas pensiju sistēmā un nodrošināt, ka pašnodarbinātas personas saņem pienācīgus pensijas ienākumus. Ar reformu groza pašnodarbināto iemaksu režīmu. Saskaņā ar Toledo pakta ieteikumiem pašnodarbinātu personu iemaksu pamatā ir reālie ienākumi, nevis pašu izvēlēta iemaksu bāze. Galīgo iemaksu aprēķina, pamatojoties uz nodokļu iestāžu sniegtajiem pašnodarbinātajiem profesionālajiem ienākumiem. Reformu īsteno pakāpeniski, palielinot minimālo iemaksu bāzi, lai varētu pielāgoties jaunajam režīmam.

Pasākumu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C30.R4) — Maternitātes papildinājumu racionalizēšana

Reformas mērķis ir kompensēt vecākiem, galvenokārt mātēm, bērna piedzimšanas un bērnu aprūpes izmaksas, lai samazinātu sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības. Ar reformu tiek pārveidota maternitātes piemaksa, un tā jau ir pieņemta (Karaļa 2. februāra Dekrētlikums Nr. 3/2021). Iepriekšējo maternitātes piemaksu, kas bija spēkā kopš 2016. gada, Eiropas Savienības Tiesa savā 2019. gada 12. decembra spriedumā atzina par diskriminējošu vīriešiem. Paredzams, ka reformētā piemaksa par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu atbildīs tiesas nolēmumam un novērsīs diskrimināciju. Jaunā piemaksa ir balstīta uz iemaksu ceļu analīzi, lai noteiktu, kurš no abiem vecākiem viņu ar iemaksām saistītajā karjerā bija visnelabvēlīgākajā situācijā bērna piedzimšanas dēļ, ar nosacījumu, ka gadījumā, ja nav īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša vecāka, mātei piešķir piemaksu.

Pasākumu īsteno līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C30.R5) — Pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšana

Ar reformu pārskata papildpensiju sistēmas tiesisko regulējumu, lai palielinātu to arodpensiju shēmu segumu, par kurām panākta vienošanās darba koplīguma slēgšanas sarunās, vēlams nozares līmenī. Aroda pensiju shēmu jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir aptvert darba ņēmējus, kuriem nav arodpensiju shēmu, savos uzņēmumos un pašnodarbinātas personas, kurām pašlaik nav piekļuves šīm otrā līmeņa shēmām.

Reformas īpašie pasākumi ietver:

I.Valsts veicinātu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondu izveide, ko pārvalda privātais sektors.

II.Stimuli un regulējuma izmaiņas, lai palielinātu to arodpensiju shēmu tvērumu, par kurām panākta vienošanās darba koplīguma slēgšanas sarunās.

III.Pensiju shēmu procedūru vienkāršošana.

IV.Regulējuma izmaiņas, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti starp dažādiem uzņēmumiem un nozarēm.

V.Nodokļu atvieglojumi, lai veicinātu dalību kolektīvajās profesionālajās shēmās

VI.Ierobežot kolektīvās okupācijas shēmu pārvaldības izmaksas zem 0,30 % no pārvaldītajiem aktīviem.

Reformas īstenošana ir sākusies ar 2021. gada vispārējā valsts budžeta noteikumiem, novirzot nodokļu atvieglojumus, kas iepriekš bija saistīti ar individuālām pensiju shēmām, par labu kolektīvajām shēmām (pasākums v. iepriekš) un publiski veicinot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondus (iepriekš minētais pasākums).

Pasākumu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C30.R6) — Maksimālās iemaksu bāzes korekcija

Reforma palielina pensiju sistēmas maksimālo iemaksu bāzi un koriģē maksimālās pensijas, lai paplašinātu iemaksu bāzi, palielinātu pensiju sistēmas progresivitāti un palielinātu kopējos ieņēmumus. Pasākumi atbilst Toledo pakta ieteikumiem. Sistēma tiek pielāgota pakāpeniski, lai datu sniedzēji varētu pielāgoties izmaiņām. Maksimālās pensijas un maksimālās iemaksu bāzes attiecīgi palielina, lai saglabātu sistēmas uz iemaksām balstīto raksturu. Reformu īstenos pakāpeniski nākamo trīsdesmit gadu laikā.

Pasākums stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

AD.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijasdatums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
406	C30.R1	M	Sociālā nodrošinājuma finansējuma nodalīšana	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā 30. decembra Likums Nr. 11/2020 par 2021. gada vispārējo valsts budžetu par sociālā nodrošinājuma finansējuma avotu nodalīšanu. Katru gadu valsts pārskaita sociālā nodrošinājuma sistēmai summu, kas atbilst no iemaksām neatkarīgajiem izdevumiem. Tas ļauj samazināt sociālā nodrošinājuma deficītu un nodot to centrālajai administrācijai, kurai ir piemēroti instrumenti tā novēršanai. Tā arī kliedē šaubas par sistēmas maksātspēju, uzlabojot apstākļus, lai risinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas. 2021. gada Valsts budžeta likumā ir paredzēts pirmais un nozīmīgais solis šajā virzienā.
407	C30.R2	M	Pensiju pirktspējas saglabāšana un faktiskā pensionēšanās vecuma un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošana	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Stājas spēkā Oficiālajā Vēstnesī publicēti tiesību akti, kuru mērķis ir: pensiju pirktspējas saglabāšana: tiks izstrādāts jauns pārvērtēšanas mehānisms, kas sasaista pensijas ar inflāciju, lai nodrošinātu, ka pensionāru pirktspēja tiek garantēta pastāvīgi. faktiskā pensionēšanās vecuma un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošana: nodrošināt stimulus pensionēšanās atlikšanai, tostarp palielināt ekonomiskos stimulus un veicināt darba un pensionēšanās saskaņošanu, lai palielinātu darbaspēka līdzdalību vecuma grupā, kas ir tuvu likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, un atlikt pensionēšanos.
408	C30.R2	M	Izdienas pensijas aprēķina perioda koriģēšana	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par aprēķināšanas perioda koriģēšanu, pagarinot aprēķina periodu vecuma pensijas aprēķināšanai.
409	C30.R2	M	Ilgtspējas faktora aizstāšana ar paaudžu taisnīguma mehānismu	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem aizstāj pašreizējo ilgtspējas faktoru, kas sasaista pensijas ar paredzamo mūža ilgumu ar mehānismu, kas garantē paaudžu taisnīgumu un budžeta ilgtspēju, pielāgojoties demogrāfiskajām pārmaiņām.
410	C30.R2	M	Atjauninātas prognozes, kas parāda, kā 2021. un 2022. gadā veiktās pensiju reformas nodrošina ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju	Ziņojuma publicēšana sociālā nodrošinājuma tīmekļa vietnē				4. CET.	2022	Atjauninātu prognožu publicēšana, kas parāda, kā 2021. un 2022. gadā veiktās pensiju reformas nodrošina ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, ņemot vērā arī citu strukturālo reformu, piemēram, darba tirgus reformu, ietekmi.
411	C30.R3	M	Pašnodarbināto sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reforma	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reformu pašnodarbinātām personām, pakāpeniski mainot iemaksu sistēmu, lai tā balstītos uz reāliem ienākumiem.
412	C30.R4	M	Maternitātes papildinājumu racionalizēšana	RDL noteikums, norādot tā stāšanos spēkā				1. CET.	2021	Stājas spēkā Karaļa 2021. gada 3. februāra Dekrētlikums Nr. 3/2021 par maternitātes papildinājumu racionalizēšanu. Lai izpildītu EST 2019. gada 12. decembra nolēmumu, pensiju papildinājumi ir jāracionalizē un jākoncentrē uz dzimumu nevienlīdzības mazināšanu. Par vecākiem, kuru darba dzīve ir mainīta tūlīt pēc vecāku stāvokļa, ievieš fiksētu maksājumu.
413	C30.R5	M	Ar pašreizējo papildpensiju sistēmu saistīto nodokļu atvieglojumu pārskatīšana	Likuma norma, kas norāda uz 11. nobeiguma noteikuma un 62. panta stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā 30. decembra Likums Nr. 11/2020 par 2021. gada vispārējo valsts budžetu par nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu saistībā ar pašreizējo papildpensiju sistēmu. Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem pāriet no individuāliem privātiem pensiju plāniem uz arodpensiju shēmām, kuru pamatā ir darba koplīgumi. Budžeta likuma attiecīgie noteikumi jaunā regulējuma ieviešanai ir nobeiguma noteikums Nr. 11 LPGE un 62. pants.
414	C30.R5	M	Pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšana	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu pensiju shēmas, administrācijai izveidojot pensiju fondus, kas pieejami visiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.
415	C30.R6	M	Maksimālās iemaksu bāzes korekcija	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz maksimālās iemaksu bāzes pielāgošanu: pakāpeniski palielināt sistēmas maksimālo iemaksu bāzi un pielāgot maksimālās pensijas, lai paplašinātu iemaksu bāzi un sistēmas progresivitāti un palielinātu kopējos ieņēmumus.

AE. KOMPONENTS: REPowerEU nodaļa

REPowerEU nodaļas mērķis ir samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un jo īpaši vienkāršot atļauju piešķiršanu jauniem elektrotīkliem un atjaunīgās enerģijas projektiem, atbalstīt atjaunīgās enerģijas un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, uzlabot atjaunīgo energoresursu vērtības ķēdi un veicināt rūpniecības dekarbonizāciju.

Komponentā ir ņemti vērā konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas saistīti ar vispārējās atkarības no fosilā kurināmā samazināšanu 2022. un 2023. gadā. Tā veicina pasākumus atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai, koncentrējoties uz decentralizētām iekārtām un pašpatēriņu, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un uzlabojot piekļuvi tīklam. Tas atbalsta arī papildu investīcijas krātuvēs, tīkla infrastruktūrā un atjaunīgajā ūdeņradī (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 un 2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Neviens pasākums šajā komponentā nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

AE.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C31.R1) — Reforma, ar ko uzlabo atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas ražošanas projektiem un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai

Reformai ir divējāds mērķis. Pirmkārt, vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas ražošanai un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai un, otrkārt, racionalizēt atļauju pieteikumu apstrādi. Attiecībā uz pirmo mērķi reforma ietver tiesību aktus, ar ko vienkāršo procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai. Šajā sakarā reforma ietver šādus elementus:

·vienkāršot procedūras konkrētām projektu kategorijām, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumu un atļauju piešķiršanas procedūru;

·precizēt un samazināt administratīvo slogu konkrētiem projektiem saistībā ar atjaunīgo gāzu ievadīšanu gāzes tīklā;

·Noteikt termiņu, līdz kuram CNMC ir jāsniedz ziņojums par atļauju piešķiršanu jauniem atjaunojamās enerģijas projektiem;

·Atceļot ierobežojumus pašpatēriņa ieviešanai un vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras;

·Tīkla jaudas piešķiršanas uzlabošana.

Attiecībā uz otro mērķi reforma ietver jaunas administratīvās vienības izveidi centrālajā administrācijā, lai atbalstītu atjaunīgās enerģijas projektu atļauju pieteikumu apstrādi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 1 (C31.I1) — Ieguldījumi, kas veicina pašpatēriņu (pamatojoties uz atjaunīgo enerģiju un uzkrāšanu aiz skaitītāja) un energokopienas

Šī investīcija ir C7.I1, C7.R3 un C8.I1. pasākuma paplašināšana. Šīs investīcijas mērķis ir veicināt pašpatēriņu, uzglabāšanu aiz skaitītāja un energokopienas. Investīcija atbalsta:

·pašpatēriņa lietojumi, kas integrēti ēkās vai ražošanas procesos un kuru pamatā ir atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas vai uzglabāšanas risinājumi aiz skaitītāja; un

·iniciatīvas, ko īsteno energokopienas, vai nu uzstādot atjaunojamo energoresursu enerģiju vai energoefektivitātes risinājumus, vai īstenojot līdzdalības un kopienas veidošanas procesus.

C7.I1., C7.R3. un C8.I1. punktā minētie juridiskie instrumenti var veicināt šā pasākuma īstenošanu, ja vien tie nav saistīti ar dubultu finansēšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 2 (C31.I2) — atjaunīga ūdeņraža ražošanas un izmantošanas atbalsta shēma

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām atbalsta shēmā, kas aptver subsīdijas un, iespējams, pašu kapitālu, tostarp riska kapitālu, lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu. Shēma darbojas, nodrošinot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas vai kapitālieguldījumus, tostarp riska kapitālu, privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 600 000 000 EUR apmērā. Shēmu pārvalda “Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía” (IDAE) kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Spānija pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus (kapitāla ieguldījumu gadījumā šis instruments būtu ieguldījumu politika, kas jāapstiprina IDAE), izveidojot shēmu, kas ietver šādus elementus:

1.To darbību saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuras ir vismaz viena no šādām darbībām:

oAtbalsts inovācijai vērtības ķēdē un zināšanu bāze atjaunīgā ūdeņraža jomā: šī sadaļa var ietvert pētniecību un izstrādi, tehnoloģiju nodošanu un ražošanas un testēšanas sistēmas un komponentus.

oIzveidot atjaunīgā ūdeņraža kopas, kas integrētu ražošanu, pārstrādi un patēriņu plašā mērogā.

oIzstrādāt “pionierprojektus”, kas ļautu ieviest atjaunīgo ūdeņradi mazākā mērogā dažādās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, elektroenerģijas ražošanā, siltumenerģijas izmantošanā un transportā.

oAtbalstīt Spānijas atjaunīgā ūdeņraža sistēmas integrāciju Eiropas sistēmā, piemēram, atbalstot uzņēmumus Eiropas projektos, piemēram, IPCEI iniciatīvās. Projekti, kas izriet no šīm IPCEI iniciatīvām, atbilst iepriekš minētajām trim darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu (vērtības ķēde, kopas, novatoriski projekti).

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitālam un riska kapitālam), juridiskais(-ie) instruments(-i) izslēdz uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 214 uz šādām nozarēm: enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 215 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 216 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 217 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 218 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

5.Summu, uz kuru attiecas shēma, un prasību visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

6.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā subsīdiju shēmā 219 .

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, ieguldījumu politikas galvenās prasības attiecībā uz iespējamo līdzekļu piešķiršanu kapitāla ieguldījumiem, tostarp riska kapitālam, ietver:

a)Finanšu produkta(-u) pozīciju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

8.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, šādas uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības:

a)IDAE uzraudzības sistēmas apraksts, lai ziņotu par piesaistītajiem ieguldījumiem.

b)To IDAE procedūru apraksts, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajā tiesību aktā, ar ko izveido shēmu, pirms uzņemties saistības finansēt darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar IDAE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība IDAE pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā(-o) tiesiskā(-o) instrumenta(-u), ar ko izveido shēmu, nosacījumi.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 3 (C31.I3) — Subsīdiju shēma atjaunojamo energoresursu un uzglabāšanas vērtības ķēdes atbalstam

Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām atbalsta shēmā, kas aptver subsīdijas un, iespējams, pašu kapitālu, tostarp riska kapitālu, lai atbalstītu atjaunīgās enerģijas un uzglabāšanas vērtības ķēdi. Shēma darbojas, nodrošinot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas vai kapitālieguldījumus, tostarp riska kapitālu, privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā. Shēmu pārvalda “Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía” (IDAE) kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus (kapitāla ieguldījumu gadījumā šis instruments būtu ieguldījumu politika, kas jāapstiprina IDAE), ar ko izveido shēmu, kas ietver šādus elementus:

1.To darbību saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuras ir vismaz viena no šādām darbībām: tādu tehnoloģiju un komponentu projektēšana, ražošana, uzglabāšana, reciklēšana vai pētniecība un izstrāde, kas ir būtiski pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku. Šo tehnoloģiju vai komponentu piemēri ir akumulatori, saules enerģijas paneļi, vējturbīnas un siltumsūkņi. Var atbalstīt arī šo tehnoloģiju ražošanai nepieciešamo izejvielu atgūšanu.

2.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu novērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai investīciju lēmumos saskaņā ar shēmu, veic ieguldījumu komiteja vai tehniskās novērtēšanas komiteja un apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības, kas nozīmē, ka viņiem jābūt vai nu IDAE nodarbinātiem darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Galīgie piešķiršanas lēmumi vai investīciju lēmumi saskaņā ar subsīdiju shēmu attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz lēmumu par piešķiršanu vai ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīgā līdzvērtīga pārvaldes struktūra. Ja IDAE piedalās kāds no pieteikuma iesniedzējiem un šā uzaicinājuma budžets nav pietiekams, lai segtu visus saņemtos pieteikumus, novērtēšanas procesam veic ārēju revīziju, kā paredzēts IDAE “Plan de Mitigación de Potenciales Conflictos de Interés en Sociedades Participadas”.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Konkrētāk, juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 220 ; II) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 221 ; un iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 222 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 223 . Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitālam un riska kapitālam), juridiskais(-ie) instruments(-i) izslēdz uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 224 uz šādām nozarēm: enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 225 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 226 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 227 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 228 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā subsīdiju shēmā: vismaz 902 000 000 EUR no investīcijām subsīdiju shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķa sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 229

5.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summu, uz kuru attiecas shēma, un prasību visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, ieguldījumu politikas galvenās prasības ietver:

a)Finanšu produkta(-u) pozīciju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, šādas uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības:

e)IDAE uzraudzības sistēmas apraksts, lai ziņotu par piesaistītajiem ieguldījumiem.

f)To IDAE procedūru apraksts, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

g)Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajā tiesību aktā, ar ko izveido shēmu, pirms uzņemties saistības finansēt darbību.

h)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar IDAE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda: ka kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība IDAE pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā(-o) tiesiskā(-o) instrumenta(-u), ar ko izveido shēmu, nosacījumi.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C31.I4) — Ieguldījums elektroenerģijas tīkla infrastruktūras atbalstam

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt Spānijas elektroenerģijas pārvades tīkla attīstību. Investīcija ietver atbalsttiesīgo projektu pabeigšanu Spānijas tīkla attīstības plāna 2021.–2026. gadam (“plāns”) ietvaros. Pirms atbalsta piešķiršanas Spānija noteiks atbilstības kritērijus, kuriem jāatbilst projektiem, kas atlasāmi no Spānijas tīkla attīstības plāna 2021.–2026. gadam, pamatojoties uz:

·Projekti, kas atbilst REPowerEU mērķiem, un jo īpaši projekti, kas veicina atjaunīgo energoresursu integrāciju, rūpniecības dekarbonizāciju, bezemisiju transportu un iekšējo sastrēgumu novēršanu; un

·projekti, kurus pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 5 (C31.I5) — Ieguldījums rūpniecības dekarbonizācijas atbalstam (dotācijas)

Šā pasākuma, kas ir daļa no stratēģiskā rūpniecības dekarbonizācijas projekta, mērķis ir atbalstīt rūpniecisko procesu dekarbonizāciju. Pasākums ietver tādu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir ražošanas nozares dekarbonizācija, piemēram, projektus, kuru mērķis ir SEG emisiju samazināšana, kā arī jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu izveidi.

Lēmumā, ar ko apstiprina PERTE rūpniecības dekarbonizācijai, iekļauj atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 230 ; II) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 231 . Atlases kritēriji papildus paredz, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 236000000 EUR, kas veido 40 % no pasākuma aplēstajām izmaksām, veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 232

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija (C31.I6) — Subsīdiju shēma dekarbonizācijas projektiem (dotācijas)

Šis pasākums sastāv no publiskiem ieguldījumiem valsts subsīdiju shēmā, lai stimulētu privātās investīcijas. Shēma veicina rūpniecisko procesu dekarbonizāciju un jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstību saistībā ar DECARB stratēģisko projektu (PERTE), ko apstiprinājusi Ministru padome. Pamatojoties uz ANM investīcijām, subsīdiju shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 430 000 000 EUR apmērā.

Shēmu pārvalda SEPIDES kā īstenošanas partneris. Attiecīgais tiesību akts pārveido SEPIDES par publisku uzņēmumu, lai īstenotu šo ieguldījumu.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar ko izveido subsīdiju shēmu un kas ietver šādus elementus:

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru apjoms ir vismaz 430000000 EUR. Pasākums atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā, kā arī jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstību.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Konkrētāk, juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 233 ; II) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 234 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kas paredzētas uzņēmumu vidiskās ilgtspējas būtiskai palielināšanai (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis šajā investīcijā ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi nozarē. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā subsīdiju shēmā: vismaz 172 000 000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 235

5.Prasība, ka subsīdiju shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no subsīdiju shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

AE.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2022. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Starpposma mērķis
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

477

C31.R1

M

Reforma, ar ko uzlabo atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas ražošanai un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai

Attiecīgo tiesību aktu noteikumu stāšanās spēkā

2. CET.

2023

Šis atskaites punkts ietver divus elementus.

·Pirmkārt, karaļa dekrētlikumu 14/2022, 17/2022, 18/2022 un 20/2022 stāšanās spēkā. Šajos karaļa dekrētlikumos paredzēto enerģētikas pasākumu mērķis ir vienkāršot atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai.

·Otrkārt, stājās spēkā Orden TED/189/2023, ar ko centrālajā administrācijā izveido jaunu administratīvo vienību, kura atbalsta atjaunīgās enerģijas projektu atļauju pieteikumu apstrādi.

478

C31.I1

T

Investīcijas, kas veicina enerģijas uzkrāšanu vai pašpatēriņu, pamatojoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu vai uzglabāšanu aiz skaitītāja

MW

4 400

5 100

3. CET.

2026

700 MW uzstādītās jaudas enerģijas uzkrāšanas vai pašpatēriņa lietojumos, kas integrēti ēkās vai ražošanas procesos. Pašpatēriņa lietojumu pamatā ir atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas vai uzglabāšanas risinājumi aiz skaitītāja. (Pamatscenārijs: datums 2026. gada 2. ceturksnis, 117. mērķrādītāja mērķis un datums 2026. gada 2. ceturksnis; mērķa Nr. 126 mērķis)

479

C31.I1

T

Energokopienu īstenoto iniciatīvu skaits

Skaits

37

77

3. CET.

2026

Pabeigt 40 iniciatīvas, ko īsteno energokopienas, vai nu uzstādot atjaunojamo energoresursu enerģiju vai energoefektivitātes risinājumus, vai īstenojot līdzdalības un kopienas ēku procesus. (Pamatscenārijs: datums: 2024. gada 4. ceturksnis, 111. mērķrādītāja mērķis)

483

C31.I2

M

Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Nodošanas sertifikāts

2. CET.

2024

Spānija pārskaita IDAE vismaz EUR 1600 miljonus atbalsta shēmai.

480

C31.I2

M

Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Shēmas izveide

Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā

4. CET.

2024

Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido atbalsta shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.

481

C31.I2

T

Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (I)

Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana

0

50 %

2. CET.

2025

IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par vismaz 50 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).

482

C31.I2

T

Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (II)

Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana

50 %

100 %

3. CET.

2026

IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par 100 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).

487

C31.I3

M

Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Nodošanas sertifikāts

2. CET.

2024

Spānija pārskaita EUR 1000 miljonus IDAE atbalsta shēmai.

484

C31.I3

M

Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Shēmas izveide

Ministra rīkojuma stāšanās spēkā

4. CET.

2024

Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido atbalsta shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.

485

C31.I3

T

Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (I)

Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana

0

50 %

2. CET.

2025

IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par vismaz 50 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).

486

C31.I3

T

Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (II)

Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana

50 %

100 %

3. CET.

2026

IDAE ir publicējusi galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā par vismaz 100 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas). IDAE ir nodrošinājis, ka vismaz 90 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

488

C31.I4

M

Elektroenerģijas pārvades projektu atlases kritēriju publicēšana

Attiecīgā tiesību akta stāšanās spēkā

1. CET.

2024

Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko nosaka atbilstības kritērijus, kuriem jāatbilst elektroenerģijas pārvades projektiem, kas jāatlasa no Spānijas tīkla attīstības plāna 2021.–2026. gadam, pamatojoties uz:

·Projekti, kas atbilst REPowerEU mērķiem, un jo īpaši projekti, kas veicina atjaunīgo energoresursu integrāciju, rūpniecības dekarbonizāciju, bezemisiju transportu vai iekšējo sastrēgumu novēršanu; un

·projekti, kas jāpabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.

489

C31.I4

M

Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu saraksta pieņemšana

Projektu saraksta publicēšana

4. CET.

2024

Attiecīgā ministrija ir pieņēmusi atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu sarakstu EUR 931 miljonu apmērā, ievērojot atlases kritērijus, kas izriet no 488. atskaites punkta.

490

C31.I4

M

Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu pabeigšana

Atestāts par absolvēšanu

3. CET.

2026

Pabeigt atbalstītos elektroenerģijas pārvades projektus, kas iekļauti sarakstā, kurš pieņemts 489. atskaites punkta rezultātā.

491

C31.I5

M

Uzaicinājumu un noteikumu publicēšana, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai

Publikācija

2. CET.

2023

Uzaicinājumu apstiprināšana un noteikumi, kas reglamentē atbalstu dotāciju veidā ražošanas rūpniecības dekarbonizācijas projektiem, kā arī jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstībai. Uzaicinājumi un noteikumi, kas reglamentē atbalstu dotāciju veidā projektiem, nodrošina, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

492

C31.I5

M

Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana

Piešķiršanas lēmumu publicēšana

Miljoni

EUR

0

531

4. CET.

2024

Galasaņēmējiem ir piešķirti vismaz 531 000 000 EUR (vismaz 40 % no kopējiem līdzekļiem veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku).

493

C31.I5

M

Dekarbonizācijas projektu pabeigšana

Atestāts par absolvēšanu

3. CET.

2026

Tādu projektu pabeigšana, kuru kopējais piešķirtais budžets ir vismaz EUR 531000000.

494

C31.I6

M

Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: SEPIDES pārveidošana par publisku uzņēmumu

Leģislatīvā akta stāšanās spēkā

2. CET.

2024

Stājas spēkā attiecīgais tiesību akts, ar ko SEPIDES pārveido par publisku uzņēmumu subsīdiju shēmas īstenošanai

497

C31.I6

M

Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Apliecinājums par izmaksu SEPIDES

2. CET.

2024

Spānija pārskaita 430 000 000 EUR sistēmas SEPIDES.

495

C31.I6

M

Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Shēmas izveide

Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā

3. CET.

2024

Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido subsīdiju shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.

496

C31.I6

T

Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu

Publicētu juridisku finansēšanas nolīgumu vai galīgo piešķiršanas rezolūciju stāšanās spēkā

0

100 %

3. CET.

2026

SEPIDES ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ieskaitot netiešās izmaksas). SEPIDES ir nodrošinājušas, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

AE.3 Aizdevumu atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 7 (C31.I7) — Ieguldījums rūpniecības dekarbonizācijas atbalstam (aizdevumi)

Pasākuma, kas ir daļa no stratēģiskā rūpniecības dekarbonizācijas projekta, mērķis ir aizdevumu veidā piešķirt atbalstu projektiem, kuru mērķis ir apstrādes rūpniecības dekarbonizācija. Šis ieguldījumu pasākums ietver vismaz vienu no trim turpmāk minētajiem dažādajiem darbības virzieniem:

·atbalsts aizdevumu veidā projektiem, ar kuriem īsteno ražošanas rūpniecības dekarbonizāciju, piemēram, projektiem, kas samazina SEG emisijas;

·izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai stimulētu uzņēmumus veikt ieguldījumus ar augstām saistītajām izmaksām lielos rūpnieciskās dekarbonizācijas investīciju projektos un ievērojami samazināt SEG emisijas, maksājot fiksētu oglekļa cenu noteiktā laikposmā (oglekļa līgums par starpību); un

·atbalsts aizdevumu veidā jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstībai.

Ministru padomes lēmumā, ar ko apstiprina PERTE rūpniecības dekarbonizācijai, iekļauj sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošinaprognozētās CO2 ekvivalenta emisijas, kuras nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm bezmaksas kvotu iedalei 236 ; un ii) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 237 . Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 260000000 EUR, kas veido 40 % no pasākuma aplēstajām izmaksām, veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 238

Visas atmaksājamās summas, kas saistītas ar finanšu operācijām, atkārtoti iegulda jaunās operācijās tajā pašā pasākuma politikas jomā, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevuma atmaksas.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 8 (C31.I8) — Atbalsta shēma dekarbonizācijas projektiem (aizdevumi)

Šis pasākums ietver investīcijas atbalsta shēmā, lai ar aizdevumiem stimulētu privātās investīcijas rūpniecības dekarbonizācijā.

Shēma veicina rūpniecisko procesu dekarbonizāciju un jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstību, piešķirot aizdevumus privātajam sektoram saistībā ar Ministru padomes apstiprināto stratēģisko projektu rūpniecības dekarbonizācijai. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu aizdevumos vismaz 1 050 000 000 EUR apmērā.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar kuriem izveido aizdevumu shēmu, kas ietver šādus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu novērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas iekļaujami galīgajos piešķiršanas lēmumos vai investīciju lēmumos saskaņā ar shēmu, veic ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, tiem jābūt vai nu SEPIDES nodarbinātiem darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra.

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru apjoms ir vismaz 1050000000 EUR . Pasākums atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

3.Prasības ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Konkrētāk, juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošinaprognozētās CO2 ekvivalenta emisijas, kuras nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm bezmaksas kvotu iedalei 239 ; un ii) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 240 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) prasa aizdevumu shēmu galasaņēmēju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kas paredzētas uzņēmumu vidiskās ilgtspējas būtiskai palielināšanai (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis šajā investīcijā ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi nozarē. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) prasa aizdevumu shēmu galasaņēmēju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

4.Prasības ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 420000000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 241 .

5.Prasību, ka aizdevumu shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no aizdevumu shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

AE.4 Aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2022. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Starpposma mērķu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L83	C31.I7	M	Uzaicinājumu un noteikumu publicēšana, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai.	Publikācija				2. CET.	2024	Uzaicinājumu apstiprināšana un noteikumi, kas reglamentē atbalstu aizdevumu veidā projektiem, kuri paredzēti ražošanas nozares dekarbonizācijai un jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražošanas iekārtu investīciju attīstīšanai. Uzaicinājumi un noteikumi, kas reglamentē atbalstu aizdevumu veidā projektiem, nodrošina, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.
L84	C31.I7	T	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana		EUR miljonos	0	585	4. CET.	2024	Galasaņēmējiem ir piešķirti vismaz 585 000 000 EUR (vismaz 40 % no kopējiem līdzekļiem veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku).
L85	C31.I7	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana	Atestāts par absolvēšanu				3. CET.	2026	Tādu projektu pabeigšana, kuru kopējais piešķirtais budžets ir vismaz EUR 585000000. Ja tiek finansēts izmēģinājuma projekts oglekļa dioksīda cenu starpības līgumam, tam piešķirto budžetu uzskata par līdzvērtīgu ar oglekļa līgumu saistīto garantiju apjomam attiecībā uz atšķirībām, uz kurām attiecas izmēģinājuma projekts.
L86	C31.I8	M	Atbalsta shēma rūpniecības dekarbonizācijai (aizdevumi): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Apliecinājums par izmaksu SEPIDES				2. CET.	2024	Spānija pārskaita 1 050 000 000 EUR sistēmas SEPIDES.
L87	C31.I8	M	Aizdevumu shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				3. CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido aizdevumu shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.
L88	C31.I8	T	Atbalsta shēma rūpniecības dekarbonizācijai (aizdevumi): Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu.	Publicētu juridisku finansēšanas nolīgumu vai galīgo piešķiršanas rezolūciju stāšanās spēkā		0	100 %	3. CET.	2026	SEPIDES ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ieskaitot netiešās izmaksas). SEPIDES ir nodrošinājušas, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

2.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Spānijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 163 029 653 473 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

3.Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

3.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

1	C1.R1	M	Rīkojums TMA/178/2020 un Karaļa dekrētlikums Nr. 23/2020
21	C2.R1	M	Spānijas pilsētprogrammas un ilgtermiņa renovācijas stratēģijas energoefektivitātes atjaunošanai ēku sektorā stāšanās spēkā Spānijā
39	C3.R1	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums Nr. 5/2020 par steidzamiem pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku un Likums Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai
63	C4.R2	M	Zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas valsts stratēģijas pieņemšana
82	C6.R1	M	Ilgtspējīgas, drošas un savienotas mobilitātes stratēģija (sabiedriskā apspriešana)
102	C7.R1	M	Karaļa dekrētlikuma Nr. 23/2020 (enerģētikas pasākumi) stāšanās spēkā
103	C7.R1	M	Karaļa Dekrēta Nr. 960/2020 (atjaunīgās enerģijas ekonomiskais režīms) stāšanās spēkā
104	C7.R1	M	Karaļa Dekrēta Nr. 1183/2020 (atjaunīgo energoresursu pieslēgums elektrotīklam) stāšanās spēkā
105	C7.R1	M	Likuma par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu stāšanās spēkā
121	C8.R1	M	Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas (“ELP2050”) apstiprināšana.
122	C8.R2	M	Stājas spēkā plānošanas, likumdošanas un regulatīvās reformas, lai veicinātu enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādi.
129	C9.R1	M	Ūdeņraža ceļvedis
137	C10.R1	M	Taisnīgas pārkārtošanās fonda institūta izveide
144	C11.R1	M	Stājas spēkā tiesību akts, kura mērķis ir samazināt pagaidu nodarbinātību valsts pārvaldē
151	C11.R2	M	Likuma Nr. 3/2020 par procesuālajiem un organizatoriskajiem pasākumiem tieslietu jomā stāšanās spēkā
153	C11.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts 937/2020 par Caja General de Depósitos regulējumu
154	C11.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus, ar ko īsteno 20. jūlija Likumu Nr. 22/2015 par pārskatu revīzijām
157	C11.R5	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums Nr. 36/2020 par atveseļošanas, pārveides un noturības plāna īstenošanu
158	C11.R5	M	Jaunu struktūru izveide centrālajā valdībā, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar plāna īstenošanu, kontroli un revīziju.
159	C11.R5	M	Rīkojums, ar ko nosaka procedūras un formātu informācijai, ar kuru jāapmainās ANP uzraudzībai un izdevumu izpildes uzskaitei
173	C11.I5	M	Atveseļošanas un noturības mehānisma integrētā informācijas sistēma
177	C12.R2	M	Spānijas aprites ekonomikas stratēģija (EEEC)
181	C12.I2	M	Plāns, kā veicināt autobūves nozares vērtības ķēdi virzībā uz ilgtspējīgu un savienotu mobilitāti
199	C13.I3	M	MVU digitalizācijas plāns 2021.–2025. gadam
214	C14.R1	M	Tūrisma nozares veicināšanas plāns
215	C14.R1	M	Tīmekļa vietnes “DATAESTUR” atklāšana, vācot datus par tūrismu
230	C15.R2	M	2025. gada Digitālās Spānijas plāns un stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai
231	C15.R2	M	Atbrīvot 700 MHz frekvenču joslu
249	C16.R1	M	Valsts stratēģija mākslīgā intelekta jomā
255	C17.R2	M	Spānijas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam publicēšana
257	C17.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par valsts pētniecības organizāciju reorganizāciju.
285	C19.R1	M	Valsts digitālo kompetenču plāna apstiprināšana Ministru padomē
295	C20.R1	M	Profesionālās izglītības modernizācijas plāns un saistītie karaļa dekrētlikumi
303	C21.R1	M	Pamatlikuma par izglītību stāšanās spēkā
318	C22.R5	M	Stājas spēkā 29. maija Karaļa dekrētlikums Nr. 20/2020, ar ko apstiprina minimālos vitāli svarīgos ienākumus
329	C23.R1	M	Stājas spēkā divi karaļa dekrētlikumi, kas reglamentē tāldarbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē
330	C23.R2	M	Stājas spēkā divi normatīvie akti par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem un par līdztiesības plāniem un viņu reģistrāciju
333	C23.R5	M	Stājas spēkā Rīcības plāns jauniešu bezdarba problēmas risināšanai
363	C25.R1	M	Plāns “Spānija, Eiropas Audiovizuālais centrs”.
385	C28.R1	M	Fiskālie pasākumi, kas pieņemti 2020. un 2021. gadā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas.
387	C28.R3	M	Ekspertu komitejas iecelšana, ko veic finanšu ministrs.
392	C28.R5	M	Digitālo pakalpojumu nodoklis
393	C28.R6	M	Finanšu darījuma nodoklis
394	C28.R7	M	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un ienākumu nodokļa grozījumi 2021. gadā
395	C28.R8	M	Uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumi 2021. gadā
396	C28.R9	M	Netiešo nodokļu izmaiņas 2021. gadā
397	C29.R1	M	Pastāvīgas grupas izveide Finanšu ministrijā, lai aktīvi uzraudzītu izdevumu pārskatīšanas rezultātu īstenošanu un apstiprinātu rīkojumu par gada budžeta likuma izstrādi
398	C29.R1	M	Izdevumu pārskatīšanas III posms
399	C29.R1	M	Pastāvīgas nodaļas izveide AIReF, kas būtu atbildīga par valdības noteikto izdevumu pārskatīšanu.
406	C30.R1	M	Sociālā nodrošinājuma finansējuma nodalīšana
412	C30.R4	M	Maternitātes papildinājumu racionalizēšana
413	C30.R5	M	Ar pašreizējo papildpensiju sistēmu saistīto nodokļu atvieglojumu pārskatīšana
		Maksājuma summa	EUR 11494252874

3.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

24	C2.R5	M	Karaļa dekrēta par renovācijas birojiem (“vienas pieturas aģentūras”) stāšanās spēkā
26	C2.I1	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par atjaunošanas programmas īstenošanas tiesisko regulējumu; un Karaļa dekrētlikums, kas reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus programmas atbalstam
30	C2.I2	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par reglamentējošo noteikumu noteikšanu, lai īstenotu energoefektīvu sociālo īres mājokļu programmu, kas atbilst energoefektīviem kritērijiem
40	C3.R1	M	Stājas spēkā otrais grozījums Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai
46	C3.I1	T	Līguma starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA stāšanās spēkā, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (I posms)
56	C3.I7	M	Nolīgumi ar publiskām pētniecības iestādēm
74	C5.R1	M	Hidroloģiskās plānošanas regulas grozījumu stāšanās spēkā
83	C6.R1	M	Ilgtspējīgas, drošas un savienotas mobilitātes stratēģija (apstiprināšana)
108	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģija
112	C7.R4	M	Ceļvedis attiecībā uz atkrastes vēja enerģiju un citu jūras enerģiju
139	C10.I1	M	Taisnīgas pārkārtošanās mācību atbalsta programma un atbalsta piešķiršana taisnīgas pārkārtošanās reģionu ekonomiskajai attīstībai
155	C11.R4	M	Ministra rīkojuma, ar ko izveido Valsts novērtēšanas biroju, stāšanās spēkā
189	C13.R1	M	Likuma, ar ko groza Likumu Nr. 34/2006 par piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijai, stāšanās spēkā
216	C14.R1	M	Karaļa dekrēta, ar ko īsteno Valsts finanšu fondu tūrisma konkurētspējai, stāšanās spēkā
217	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī
232	C15.R2	M	700 MHz spektra joslas piešķiršana
233	C15.R2	M	Tiesību akta par 5G spektra nodokļa samazināšanu stāšanās spēkā
250	C16.R1	M	Digitālo tiesību harta
258	C17.I1	T	Nolīgumi, ko Zinātnes un inovācijas ministrija parakstījusi ar autonomajām kopienām par papildu pētniecības un izstrādes plānu īstenošanu.
273	C18.R1	M	Rīcības plāns primārās aprūpes un kopienas aprūpes jomā
278	C18.I1	M	Aprīkojuma ieguldījumu plāna apstiprināšana un līdzekļu sadale
289	C19.I2	M	Programma publisku un publiski subsidētu skolu aprīkošanai ar digitālajiem rīkiem
306	C21.R3	M	Karaļa dekrētu par universitāšu organizāciju stāšanās spēkā
331	C23.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums par to darba ņēmēju aizsardzību, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskus līdzekļus
332	C23.R4	M	Darba ņēmēju nolikuma grozīšana, lai atbalstītu pagaidu nodarbinātības samazināšanu, racionalizējot līgumu veidu skaitu
334	C23.R5	M	Karaļa dekrēts par jaunu Spānijas nodarbinātības stratēģiju 2021.–2024. gadam
336	C23.R6	M	Grozījumi Darba ņēmēju statūtos, lai izveidotu sistēmu, lai pielāgotos cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, tostarp sistēmu, kas nodrošina iekšējo elastību uzņēmumiem un stabilitāti darba ņēmējiem
338	C23.R8	M	Darba ņēmēju statūtu grozīšana, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, kas reglamentē darba koplīguma slēgšanas sarunas
339	C23.R9	M	Grozījumi Darba ņēmēju nolikumā, lai uzlabotu to personu tiesības, kuras strādā uzņēmumos, ar kuriem noslēgti apakšuzņēmuma līgumi
345	C23.I4	M	Līdzekļu reģionālā piešķīruma apstiprināšana teritoriāliem projektiem, kas paredzēti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem.
378	C27.R2	T	Nodokļu aģentūras modernizācija — Nodokļu iestādes darbinieku skaits
379	C27.R2	T	Nodokļu aģentūras modernizācija — Nodokļu izmeklēšana
380	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — Sociedades Web uzlabots un pieejams vismaz 1666123 nodokļu maksātājiem.
381	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — Renta Web uzlabots un pieejams vismaz 1779505 nodokļu maksātājiem
383	C27.R4	T	Starptautiskā dimensija — identificēti reģistrēti ārvalstu nodokļu maksātāji
384	C27.R5	T	Sadarbības modelis — pārredzamības ziņojumi
389	C28.R4	M	Nodokļi par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un atkritumiem
400	C29.R1	M	Ministru padomes apstiprinājums jaunajam ciklam (2022.–2026. gadam) izdevumu pārskatīšanai, kas tiks pasūtīta AIReF.
403	C29.R2	M	Ziņojums par budžeta saskaņošanu ar IAM
407	C30.R2	M	Pensiju pirktspējas saglabāšana un faktiskā pensionēšanās vecuma un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošana
		Maksājuma summa	EUR 13793103448

3.3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

2	C1.R1	M	Grozījumi Ēku tehniskajā kodeksā (vēl jāapstiprina), Zemsprieguma elektrotehniskajos noteikumos (LVER) un Karaļa dekrēta apstiprināšana, lai regulētu publiskos uzlādes pakalpojumus
45	C3.R6	M	Karaļa dekrēta par valsts zvejas vietu pārvaldību stāšanās spēkā
51	C3.I4	T	Investīciju plāns lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai
57	C3.I7	T	Akustisko zonžu iegāde pētniecībai zivsaimniecībā
61	C3.I11	T	Ieguldījumu projektu finansēšana zvejniecības nozarē
65	C4.I1	M	Piešķir tiesības slēgt līgumus par īpašiem mērķiem paredzētiem lidaparātiem ugunsdzēšanai un izveido bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmu
110	C7.R3	M	Izmēģinājuma projekts energokopienām
115	C7.I1	M	Konkurss par investīciju atbalstu inovatīvai atjaunojamo energoresursu jaudai vai atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai ar pievienoto vērtību
124	C8.R4	M	Stājas spēkā pasākumi, kuru mērķis ir veicināt “regulatīvās smilškastes”, lai veicinātu pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.
130	C9.R1	M	Regulas, ar ko izveido izcelsmes apliecinājumus atjaunīgajām gāzēm, stāšanās spēkā
190	C13.R1	M	Likuma par Maksātnespējas likuma reformu stāšanās spēkā
229	C15.R1	M	Telekomunikāciju likuma stāšanās spēkā
254	C17.R1	M	Stājas spēkā grozījumi 2011. gada 1. jūnija Likumā Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju.
270	C17.I8	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ilgtspējīgas autobūves jomā
274	C18.R2	M	Spānijas sabiedrības veselības stratēģijas apstiprināšana
296	C20.R2	M	Likuma par vienotu integrētu profesionālās izglītības sistēmu stāšanās spēkā ar mērķi modernizēt sistēmu
304	C21.R2	M	Karaļa dekrēta par izglītības minimālajām prasībām stāšanās spēkā
314	C22.R1	M	Teritoriālās padomes apstiprinājums Autonomijas un atkarības aprūpes sistēmas (SAAD) izvērtējumam.
317	C22.R4	M	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas likumdošanas reformas stāšanās spēkā Spānijā
350	C23.I7	M	Minimālā vizuālā ienākuma (IMV) izmantošanas līmeņa uzlabošana un tā efektivitātes palielināšana, izmantojot iekļaušanas politiku
360	C24.I3	T	Nozīmīgu kultūras pakalpojumu digitalizācija un veicināšana
364	C25.R1	M	Stājas spēkā vispārējais likums par audiovizuālo komunikāciju.
374	C26.I3	M	Projekti līdztiesības veicināšanai sportā
376	C27.R1	M	Likuma par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas apkarošanu stāšanās spēkā
390	C28.R4	M	Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un satiksmes nodokļa analīze
391	C28.R4	M	Fluorēto gāzu nodokļa reformas stāšanās spēkā
401	C29.R1	M	Uzraudzības ziņojuma publicēšana
411	C30.R3	M	Pašnodarbināto sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reforma
414	C30.R5	M	Pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšana
		Maksājuma summa	EUR 6896551724

3.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

4	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumiem vai ko piešķir pašvaldības, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti
22	C2.R3	M	Mājokļu likuma stāšanās spēkā, tostarp darbības, kas atbalsta mājokļu piedāvājuma palielināšanu saskaņā ar gandrīz nulles enerģijas ēkām
23	C2.R4	M	Arhitektūras un celtniecības vides kvalitātes likuma stāšanās spēkā
25	C2.R6	M	Horizontālā īpašuma likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai atvieglotu rehabilitācijas finansēšanu
38	C2.I6	T	Rīcības plāni saskaņā ar Spānijas pilsētprogrammu
41	C3.R2	M	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, kura mērķis ir izveidot lauku saimniecībās labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vispārēju reģistru, lai informētu par piesārņotāju un SEG emisijām, un reformēt plānošanas tiesību aktus, nosakot kritērijus lauku saimniecībām dažādās nozarēs
43	C3.R4	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par pārvaldības mehānismu Spānijas apūdeņošanas sistēmas uzlabošanai.
44	C3.R5	M	Lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas otrā rīcības plāna pieņemšana.
47	C3.I1	T	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīguma īstenošana par atbalstu apūdeņoto platību uzlabošanai un ilgtspējai (II posms)
55	C3.I6	M	IKT aprīkojuma iegāde zvejas interešu jūras rezervēm un līgumi par īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi jūras rezervēm
60	C3.I10	M	Vieglo patruļlaivu un tāljūras patruļkuģu iegāde nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai
62	C4.R1	M	Dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns un aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plāns
64	C4.R3	M	Spānijas meža stratēģijas un atbalsta plāna apstiprināšana
77	C5.I2	M	Upju krastu aizsardzības pret plūdu riskiem atjaunošana
80	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 50 kilometru garumā no krasta līnijas
84	C6.R2	M	Indikatīva dzelzceļa stratēģija
85	C6.I1	M	TEN-T pamattīkls: projektu piešķiršana
88	C6.I2	M	TEN-T tīkls dažādiem transporta veidiem (dzelzceļš un autoceļš): daļēja budžeta piešķiršana
95	C6.I3	M	Intermodālā un loģistikas infrastruktūra: daļēja budžeta piešķiršana
99	C6.I4	M	Atbalsts ilgtspējīga un digitāla transporta programmai.
140	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem.
145	C11.R1	M	Likuma 40/2015 grozījumu un ministriju rīkojumu, ar ko stiprina starpteritoriju sadarbību, stāšanās spēkā
146	C11.R1	M	Likuma stāšanās spēkā, lai pastiprinātu valsts politikas izvērtēšanu
147	C11.R1	M	Likuma 7/1985 par vietējiem administratīvajiem režīmiem reformas un Karaļa 11. jūlija Dekrēta Nr. 1690/1986, ar ko apstiprina Noteikumus par vietējo pašvaldību iedzīvotājiem un teritoriālo demarkāciju, grozījuma stāšanās spēkā
148	C11.R1	M	Ar valsts pārvaldes civildienestu saistīto reglamentējošo pasākumu stāšanās spēkā
152	C11.R2	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums, ar ko uzlabo tiesu procedūru efektivitāti, un Karaļa dekrētlikums par digitālo efektivitāti
156	C11.R4	M	Valsts iepirkuma stratēģija
164	C11.I2	T	Tiesvedība, kas jāveic elektroniski
174	C11.I5	T	Jauni komunikācijas rīki un darbības
178	C12.R2	M	Tiesību aktu, kas ir daļa no aprites ekonomikas politikas paketes, stāšanās spēkā
179	C12.R2	M	Likuma “Par atkritumiem un piesārņotu augsni” stāšanās spēkā
182	C12.I2	M	PERTE elektrotransportlīdzekļu jomā
183	C12.I2	M	PERTE plānā noteiktajās stratēģiskajās jomās
184	C12.I2	T	Inovatīvi projekti rūpniecības pārveidei energoefektivitātes, ilgtspējas un digitalizācijas ziņā
191	C13.R1	M	Likuma par uzņēmējdarbības veidošanu un izaugsmi stāšanās spēkā
192	C13.R2	M	Jaunuzņēmumu likuma stāšanās spēkā
450	C13.R2	M	Stājas spēkā Karaļa 2022. gada 26. jūlija Dekrēts Nr. 629/2022, ar ko groza Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju noteikumus
200	C13.I3	T	Digitālās rīkkopas programmai atvēlētais budžets
201	C13.I3	T	Pārmaiņu aģentiem piešķirtais budžets
202	C13.I3	T	Budžets, kas piešķirts inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmai
203	C13.I3	T	DIC programmai piešķirtais budžets
218	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī
234	C15.R2	M	26 GHz spektra joslas piešķiršana
235	C15.R2	M	Likuma “Par 5G kiberdrošību” stāšanās spēkā
245	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.
247	C15.I7	T	Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Kiberdrošības palīdzības līnija
259	C17.I2	T	Apbalvojumi projektiem, kas uzlabo valsts zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, un divpusēji nolīgumi, kas parakstīti ar starptautiskām struktūrām, un citi instrumenti, lai finansētu projektus Eiropas un starptautiskajā infrastruktūrā.
261	C17.I3	T	Jaunu privātu, starpdisciplināru, publisku pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu piešķiršana, koncepcijas testi, starptautiski konkursi un progresīvi pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz sociālajām problēmām
300	C20.I3	T	Salīdzinājumā ar 2020. gada beigām vismaz 50000 jaunu PIA vietu.
319	C22.R5	M	Publicēts “Plāns, kā reorganizēt un vienkāršot vispārējās valsts administrācijas no iemaksām neatkarīgo finansiālo pabalstu sistēmu”.
335	C23.R5	M	Nodarbinātības likuma grozījumu (Karaļa Likumdošanas dekrēts Nr. 3/2015) stāšanās spēkā
337	C23.R7	M	Likuma Nr. 43/2006 reformas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu darbā pieņemšanas veicināšanas sistēmu un palielinātu tās efektivitāti, ņemot vērā AIReF sniegtos ieteikumus
340	C23.R10	M	Stājas spēkā grozījumi Karaļa leģislatīvajā dekrētā Nr. 8/2015, ar ko reformē regulējumu par no iemaksām neatkarīgu atbalstu bezdarbam
352	C24.R1	M	Mākslinieka statūtu stāšanās spēkā, sponsorēšana un nodokļu atvieglojumu režīms.
367	C26.R1	M	Sporta likuma stāšanās spēkā
377	C27.R1	M	Likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā seku starpposma novērtējums.
404	C29.R3	M	Ziņojums par zaļās budžeta plānošanas saskaņošanu
408	C30.R2	M	Izdienas pensijas aprēķina perioda koriģēšana
409	C30.R2	M	Ilgtspējas faktora aizstāšana ar paaudžu taisnīguma mehānismu
410	C30.R2	M	Atjauninātas prognozes, kas parāda, kā 2021. un 2022. gadā veiktās pensiju reformas nodrošina ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju
415	C30.R6	M	Maksimālās iemaksu bāzes korekcija
		Maksājuma summa	EUR 11435531581

3.5.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
8	C1.I1	T	Apbalvojums projektos, kas uzlabo jaunus mobilitātes veidus uz valsts ceļiem
11	C1.I2	T	Balva inovatīviem projektiem, kas veicina elektromobilitāti
14	C1.I3.	T	Dzelzceļa līnijas nelielos attālumos (Cercanías)
15	C1.I3.	T	Stacijas ir uzlabojušās, pateicoties digitalizācijai
16	C1.I3.	T	Uzlabotas “Cercanías” stacijas
17	C1.I3.	T	Kumulatīvais budžets, kas piešķirts ieguldījumiem maza attāluma dzelzceļa līnijās
21.bis	C2.R2	M	Darba grupu ieteikumu publicēšana ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanai Spānijā
422	C3.R2	M	Stājas spēkā regula par lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas biodrošības uzlabošanu un regula par antibiotiku ilgtspējīgu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām
42	C3.R3	M	Stājas spēkā normatīvais satvars par ilgtspējīgu uzturu lauksaimniecības augsnēs.
424	C3.I1	T	Stājas spēkā papildinājums Nolīgumam starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA par atbalstu apūdeņoto platību uzlabošanai un ilgtspējai (II posms)
53	C3.I5	T	Līgumattiecību parakstīšana starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un ENISA
54	C3.I5	T	Atbalstītie lauksaimniecības pārtikas MVU, lai īstenotu inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus
58	C3.I8	T	Pētniecības izstrādes un inovācijas projekti zvejniecības un akvakultūras nozares noturības un ilgtspējas atbalstam
59	C3.I9	M	Spānijas zivsaimniecības informācijas sistēmas (SIPE) un zvejas uzraudzības sistēmas digitālā pastiprināšana
67	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas
70	C4.I3.	T	Bijušo raktuvju (vismaz 20 bijušo raktuvju) sanācija
73	C4.I4	T	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai
75	C5.R1	M	Stājas spēkā grozījumi Ūdens likumā un jaunajā regulā, ar ko aizstāj Karaļa dekrētu Nr. 1620/2007
76	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra
81	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 100 kilometru garumā no krasta līnijas
106	C7.R1	T	Papildu ražošanas jauda atjaunojamo energoresursu enerģijai
107	C7.R1	T	Spānijā uzstādītā kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas jauda
109	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģijas pasākumu pabeigšana
113	C7.R4	M	Jūras vēja un citas jūras enerģijas kartē noteikto regulatīvo pasākumu stāšanās spēkā
114	C7.R4	M	Ceļvedī par biogāzi noteikto pasākumu pabeigšana
116	C7.I1	M	Jauni jūras atjaunīgās enerģijas infrastruktūras projekti, tehnoloģijas vai iekārtas
118	C7.I2	M	Birojs “Tīra enerģija un viedi projekti salām”
131	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Shēmas izveide
132	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (I)
138	C10.R1	T	Taisnīgas pārkārtošanās protokoli un konsultatīvā padome
433	C11.R1	M	Valsts drošības regulējuma atjaunināšana
434	C11.R2	M	Organizatoriskās un procesuālās efektivitātes likuma stāšanās spēkā
435	C11.R2	M	Likuma “Par tiesībām uz aizstāvību” stāšanās spēkā
437	C11.R3	M	Divgadu klimata pārmaiņu riska ziņojuma publicēšana
160	C11.I1	M	Valstu publiskā iepirkuma platformu starpsavienojumi
163	C11.I2	M	Sadarbspējīgas platformas sociālā nodrošinājuma un veselības datu apmaiņai
167	C11.I3	M	Reģionālo un vietējo struktūru digitalizācija
442	C12.I3	T	Dotāciju sadale atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošanai.
451	C13.R2	M	Grozījumu stāšanās spēkā 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un tā internacionalizāciju
196	C13.I2	T	CERSA garantija
198	C13.I2	T	Uzņēmēji un MVU, kas saņem atbalstu no Rūpniecības uzņēmējdarbības atbalsta programmas
210	C13.I4	T	MVU un uzņēmumu apvienības, kas saņēmušas atbalstu no Tehnoloģiju fonda
219	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī
246	C15.I7	T	Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Resursi
453	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.
256	C17.R2	M	Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam vidusposma novērtējums
262	C17.I3	T	Tādu pētniecības un inovācijas projektu apstiprināšana, kuros vismaz 35 % ir saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos
263	C17.I4	T	Atbalsts zinātniskās pētniecības karjerai, izmantojot stipendijas un dotācijas
265	C17.I5	T	Novatoriski un uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi programmas INNVIERTE ietvaros ir saņēmuši kapitālu, lai stiprinātu savus pētniecības pasākumus agrīnā posmā
266	C17.I5	T	Atbalsts jauniem uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem, lai tie varētu īstenot savu uzņēmējdarbības plānu.
271	C17.I9	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem aviācijas un kosmosa jomā, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem
279	C18.I1	T	Aprīkojuma ierīču uzstādīšana/atjaunošana/paplašināšana
282	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālisti, kas apmācīti tālākizglītības plānu ietvaros
299	C20.I2	T	Profesionālās izglītības izcilības un inovācijas centri
467.b	C20.I2	T	“Zaļās” apmācības pabeigšana PIA skolotājiem
307	C21.R3	M	Konstitutīvā likuma par universitāšu sistēmu stāšanās spēkā
312	C21.I4	T	Stipendijas un stipendijas pēcdoktorantūras studentiem, profesoru palīgiem un pētniekiem
468	C21.I6	M	Rīcības plāna pieņemšana universitāšu mikroapliecinājumu izstrādei
321	C22.I1	T	Sociālo tiesību ministrijas īstenotie projekti un programma 2030. gadam
473	C22.I4	M	Dažāda veida pakalpojumu izveide seksuālās vardarbības upuriem
348	C23.I5	T	VND darbinieku apmācības pasākumi
354	C24.I1	T	Kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšana
357	C24.I2	T	E-grāmatu licences bibliotēkām
361	C24.I3	T	Digitalizācijas pabeigšana un nozīmīgu kultūras pakalpojumu veicināšana
362	C24.I3	T	Bibliogrāfiskā mantojuma digitalizācijas pabeigšana
382	C27.R3	M	Četru digitālo atbalsta platformu īstenošana
388	C28.R3	M	To reformu stāšanās spēkā, kas izriet no Komitejas ieteikumiem vai citām Finanšu ministrijas analīzēm
402	C29.R1	M	Izdevumu pārskatīšanas III posms
405	C29.R3	M	Ziņojums par zaļās budžeta plānošanas saskaņošanu
477	C31.R1	M	Reforma, ar ko uzlabo atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas ražošanai un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai
491	C31.I5	M	Uzaicinājumu un noteikumu publicēšana, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai, un pētījuma pabeigšana par fonda īstenošanu, lai stimulētu uzņēmumus dekarbonizēt (oglekļa cenu starpības līgums)
		Maksājuma summa	EUR 9104589366

3.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
5	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumiem vai ko piešķir autonomie apgabali, vismaz EUR 900 miljonu apmērā, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti
6	C1.I1	T	Pabeigti projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās
12	C1.I2	T	Elektrotransportlīdzekļu un uzlādes punktu subsīdiju pieprasījuma reģistrācija
32	C2.I3.	M	Mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas piešķiršana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu
79	C5.I3.	M	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par tādu instrumentu ieviešanu, kas paredzēti, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus
123	C8.R3	M	Stājas spēkā regulatīvi pasākumi elastīguma un pieprasījumreakcijas integrēšanai.
125	C8.I1	T	Piešķirti inovatīvi uzglabāšanas projekti
127	C8.I2	T	Inovatīvi digitalizācijas projekti elektroenerģijas sadalei
128	C8.I3	T	Projekti, kuru mērķis ir veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai
149	C11.R1	M	Jaunās valsts iestādes, kas veic novērtēšanu, statūti
161	C11.I1	T	Apbalvojums projektiem, kas atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitālo pārveidi
165	C11.I2	T	Apbalvojums projektiem, kas atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītājprojektus
176	C12.R1	M	Rūpniecības likuma stāšanās spēkā
187	C12.I3	T	Projektu pabeigšana, lai atbalstītu tiesību aktu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā un veicinātu aprites ekonomiku uzņēmumā
194	C13.I1	T	Lietotāji, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem
205	C13.I3	T	Pārmaiņu programmas aģentu budžeta izpilde
206	C13.I3	T	Inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmas budžeta izpilde
207	C13.I3	T	DIC programmas budžeta izpilde
236	C15.I1	M	Īpaši ātra platjoslas izvēršana: piešķiršanas
251	C16.R1	M	Atbalsts projektiem mākslīgā intelekta jomā
275	C18.R3	M	Likums par valsts veselības aprūpes sistēmas taisnīgumu, universālumu un kohēziju, ļoti sarežģītas aprūpes pārorientēšanu un kopējā pakalpojumu portfeļa palielināšanu
276	C18.R4	M	Likums par veselības aprūpes dienesta personāla statūtiem, citi papildu pasākumi un specializētās veselības apmācības sistēmas uzlabošana
277	C18.R5	M	Likums par garantijām un zāļu racionālu izmantošanu
280	C18.I2	T	Sabiedrības veselības kampaņas un darbības
283	C18.I5	M	VALTERM ED sistēma un platforma veselības aprūpes tehnoloģiju un valsts veselības sistēmas ieguvumu novērtēšanai
284	C18.I6	T	Darbojas veselības datu ezers
286	C19.I1	T	Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.
308	C21.I1	T	Budžeta piešķīrums agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšanai
313	C21.I5	M	“Augstskolu digitālā indeksa” pieaugums
320	C22.R5	M	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu sistēmu
324	C22.I2	M	Īpašu tehnoloģisko rīku ieviešana, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu informācijas un pārvaldības sistēmas.
341	C23.R11	M	Valsts nodarbinātības dienesta modernizācijas līgumu pakalpojumu izpildes apliecinājumi
346	C23.I4	T	Ir pabeigti teritoriāli projekti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem, iesaistot vismaz 39000 darba ņēmēju un 64000 uzņēmumu.
353	C24.R2	M	Normatīvo un regulatīvo pasākumu stāšanās spēkā, lai stiprinātu autortiesības un blakustiesības
355	C24.I2	T	Izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācija un ilgtspējīga pārvaldība
359	C24.I2	T	Kultūras un radošo iniciatīvu veicināšana
365	C25.R1	M	Stājas spēkā likums par kino.
366	C25.I1	T	Atbalsts MVU audiovizuālajā nozarē.
368	C26.R2	M	Dažu sporta profesiju reglamentēšanas likuma stāšanās spēkā
369	C26.R3	M	Valsts stratēģija sporta veicināšanai pret mazkustīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes trūkumu
375	C26.I3	T	Sporta sociālā plāna darbību pabeigšana
		Maksājuma summa	EUR 5341630724

3.7.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
3	C1.R2	M	Likuma par ilgtspējīgu mobilitāti pieņemšana
7	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumiem vai ko piešķir pašvaldības, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti
27	C2.I1	T	Mājokļu renovācijas darbību pabeigšana vai lēmumi piešķirt atbalstu mājokļu renovācijas darbību veikšanai, lai sasniegtu vai mēģinātu panākt primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 30 % (vismaz 231000 darbību vismaz 160000 unikālo mājokļu)
36	C2.I5.	T	Pabeigt publisko ēku renovāciju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 290 000 m 2);
421	C3.I2	T	Bioloģiskās drošības 3. līmeņa laboratorijas un valsts augu veselības laboratorijas būvniecības pabeigšana.
50	C3.I3	T	Uzlaboti tīrīšanas un dezinfekcijas centri un augu reproduktīvā materiāla ražošanas centri ar pastiprinātām apmācības un biodrošības sistēmām
78	C5.I2	T	No ūdens nesējslāņiem iegūtā ūdens apjoma samazinājums
86	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: darbu gaita
89	C6.I2	T	TEN-T blakustīkls: progress dzelzceļa darbu jomā
90	C6.I2	T	Eiropas vienotā gaisa telpa: piešķirtais projekts un projektu pabeigšanas gaita
91	C6.I2	M	Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitalizācija
96	C6.I3	M	Budžeta izpilde intermodālajai un loģistikas infrastruktūrai
100	C6.I4	M	Ilgtspējīgs un digitāls transports: darbu uzsākšana
111	C7.R3	T	Ar enerģētiku saistītu izmēģinājuma projektu pabeigšana vietējās kopienās
431	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem
150	C11.R1	T	Valsts nodarbinātības stabilizācija
432	C11.R1	M	Likums par interešu grupu darbības pārredzamību un integritāti
436	C11.R3	M	Likuma par klientu pakalpojumiem un likuma, ar ko izveido Finanšu klientu aizsardzības iestādi, stāšanās spēkā
168	C11.I3	T	Balva projektiem, kas atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi
170	C11.I4	T	Transportlīdzekļu atjaunošana valsts pārvaldē
171	C11.I4	T	Sabiedrisko ēku energorenovācija (140000 m2)
185	C12.I2	T	PERTES budžeta izpilde un inovatīvi rūpniecības pārveides projekti
440	C12.R2	M	Atkritumu koordinācijas komisijas darba grupa atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu ievērošanas uzraudzībai
444	C12.I4	M	PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana.
446	C12.I5.	M	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Subsīdiju shēmas izveide
448	C12.I5.	M	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
448.a	C12.I6	M	Subsīdiju shēma elektrisko transportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
448b	C12.I6	M	Subsīdiju shēma elektrisko transportlīdzekļu nozarei (dotācijas); Subsīdiju shēmas izveide
452	C13.R3	M	Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, veicot izmaiņas 2023. gada 17. marta Likumā Nr. 6/2023.
193	C13.I1	T	Uzņēmēji vai MVU, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem
195	C13.I1	T	Citu darbību izplatīšana, komunikācija un finansējums
197	C13.I2	T	MVU, ko atbalsta programma “Prasmes MVU izaugsmei”
204	C13.I3	T	MVU, kas saņem atbalstu no programmas “Digitālā rīkkopa”
211	C13.I4	T	Modernizācijas pasākumi pašvaldību tirgos vai komerciālās teritorijās
212	C13.I4	T	Tirgus infrastruktūras modernizācija mazās pašvaldībās
213	C13.I5	T	Uzņēmumi, kas piedalās projektos, kuri atbalsta to internacionalizāciju
220	C14.I1	M	To plānu pabeigšana, kas veicina tūrisma ilgtspēju to galamērķī
222	C14.I2	M	Tūrisma nozares vieda galamērķa platformas izveide.
223	C14.I2	T	Saņēmēji inovatīviem uz tehnoloģijām balstītiem projektiem, kas saistīti ar MI un citām pamattehnoloģijām
225	C14.I4	T	Projekti, kas vērsti uz komerciālām teritorijām, kuras atrodas vietējās teritorijās ar lielu tūrisma pieplūdumu
226	C14.I4	T	Tūrisma produkti, kas piegādāti saskaņā ar Tūrisma stratēģiju
238	C15.I2	T	Savienojamības uzlabošana galvenajos centros un nozarēs
239	C15.I3	T	Savienojamības kuponi MVU un neaizsargātām grupām
240	C15.I4	T	Telekomunikāciju infrastruktūras pielāgošana ēkās
241	C15.I5	M	Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: piešķiršanas
243	C15.I6	M	5G tehnoloģijas ieviešana: piešķiršanas
454	C15.I8	M	PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju stiprināšana, projektēšana un inovatīva ražošana: piešķiršanas
458	C16.R1	M	Regulatīvās smilškastes un Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūra (AESIA)
267	C17.I6	T	Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju, projektiem, kas saistīti ar precīzijas personalizētās medicīnas stratēģiju, un ieguldījumu publiskā un privātā sektora ieguldījumu instrumentā uzlabotas terapijas jomā.
461	C17.I9	M	Konkursu par pētniecību, izstrādi un inovāciju aerokosmiskajā nozarē apbalvojumu publicēšana.
287	C19.I1	M	Digitālo spēju uzlabošanas darbību pabeigšana
293	C19.I4	T	Stipendiju programmas digitālajiem talantiem
298	C20.I1	T	Modulārā apmācība nodarbināto un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai
467a	C20.I2	T	“Uzņēmējdarbības” klašu izveide
301	C20.I3	T	Divvalodu profesionālās apmācības cikli
305	C21.R2	M	Materiāli, lai vadītu un atbalstītu skolotājus jaunās mācību programmas īstenošanā un profesionāļu apmācībā
310	C21.I2	T	Atbalsts skolām saskaņā ar programmu PROA+
311	C21.I3	T	Atbalsta un konsultāciju nodaļas neaizsargātiem studentiem
315	C22.R2	M	Sociālo pakalpojumu teritoriālās padomes nolīgumu un ministru noteikumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī
316	C22.R3	M	Ģimenes daudzveidības likuma stāšanās spēkā
322	C22.I1	T	Mājas teleaprūpes pakalpojumi Autonomijas un aprūpes sistēmā (SAAD)
470	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.
326	C22.I3	T	Projekti, kuru mērķis ir uzlabot pieejamību
327	C22.I4	T	Centri seksuālās vardarbības upuriem.
347	C23.I5	T	Pilnībā darbojas publiskie konsultāciju, uzņēmējdarbības, atbalsta un inovācijas centri jaunām darbvietām.
349	C23.I6	T	Pabeigti sociālās ekonomikas projekti
351	C23.I7	M	Novērtējums, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus
358	C24.I2	T	Grāmatu iegāde bibliotēkām
476	C25.I1	T	MVU atbalsta projektu pabeigšana audiovizuālajā nozarē
481	C31.I2	T	Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (I)
483	C31.I2	M	Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
480	C31.I2	M	Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Shēmas izveide
485	C31.I3	T	Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (I)
487	C31.I3	M	Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
484	C31.I3	M	Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Shēmas izveide
488	C31.I4	M	Elektroenerģijas pārvades projektu atlases kritēriju publicēšana
489	C31.I4	M	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu saraksta pieņemšana
492	C31.I5	M	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana
494	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: SEPIDES pārveidošana par publisku uzņēmumu
497	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
495	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Shēmas izveide
		Maksājuma summa	EUR 8305464308

3.8.Astotā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

417	C1.R2	M	Lietojumprogrammu izstrāde transporta infrastruktūras ieguldījumu izmaksu un ieguvumu analīzes īstenošanai
9	C1.I1	T	Pabeigti projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās
10	C1.I1	T	Uzlaboti valsts ceļi pilsētu teritorijās, lai veicinātu jaunus mobilitātes veidus
419	C1.I2	T	Ieviestie elektrotransportlīdzekļi un uzlādes punkti
13	C1.I2	T	Novatorisku elektromobilitātes veicināšanas projektu pabeigšana
68	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas
71	C4.I3.	M	Ekosistēmu atjaunošanas darbības
119	C7.I2	T	Projektu pabeigšana enerģētikas pārkārtošanas atbalstam salās
133	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (II)
141	C10.I1	T	Palīdzība darba meklēšanā un pārkvalifikācija bezdarbniekiem
142	C10.I1	T	Investīciju projekti, kuru mērķis ir pielāgot rūpnieciskos objektus zaļajam ūdeņradim un enerģijas uzkrāšanai.
162	C11.I1	M	Centrālās publiskās pārvaldes digitālās pārveides atbalsta projektu pabeigšana
166	C11.I2	M	Centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītājprojektu atbalsta projektu pabeigšana
441	C12.R2	M	Tiesību aktu, kas ir daļa no otrās aprites ekonomikas paketes, stāšanās spēkā
447	C12.I5.	T	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu
449	C13.R1	M	Konkurences aizsardzības likuma grozījumu stāšanās spēkā
208	C13.I3	T	Digitālās rīkkopas programmas pabeigšana
209	C13.I3	T	MVU, kas ir pabeiguši darbības, kuru mērķis ir palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu (izņemot digitālo rīkkopu)
224	C14.I3	T	Atbalsta saņēmēji piekrastes reģionos, kas ir pabeiguši projektus, lai uzlabotu savu konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos
237	C15.I1	M	Īpaši ātra platjoslas izvēršana: Projekta pabeigšana
281	C18.I3	M	Sabiedrības veselības uzraudzības tīkla informācijas sistēma
466a	C18.I6	T	Masveida datu apstrādes projekti
290	C19.I2	M	Izglītības digitālās pārveides darbību pabeigšana
291	C19.I2	T	Savienotu digitālo ierīču nodrošināšana publiskās un valsts subsidētās skolās, lai pārvarētu “digitālo plaisu” un aprīkotu vismaz 240000 klases
294	C19.I4	T	It speciālistu apmācība
297	C20.I1	T	Jaunas kompetences vienības Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogā
467	C20.I2	T	Klases telpu pārveidošana par lietišķajām tehnoloģiskajām telpām
302	C20.I3	T	Jaunas PIA vietas salīdzinājumā ar 2020. gada beigām
309	C21.I1	T	Jaunas vietas agrīnās pirmsskolas izglītības pirmajam ciklam
325	C22.I2	M	Sociālo pakalpojumu tehnoloģiskās pārveides un ar mājokļu aizsardzību un audžuģimenēm saistītās infrastruktūras un pakalpojumu modernizācijas projektu pabeigšana
471	C22.I2	T	Izmēģinājuma projektu īstenošana
472	C22.I4	M	Ieguldījumi telefona pakalpojumos un tiešsaistes pakalpojumos, lai atbalstītu no vardarbības pret sievietēm cietušos
342	C23.I1	T	Cilvēki, kas pabeiguši jaunatnes programmas.
343	C23.I2	T	Cilvēki, kas ir pabeiguši programmu “Plan Empleo Mujer, Rural and Urban areas” un “Dzimumu vardarbības un cilvēku satiksmes upuri”
344	C23.I3	T	Cilvēki, kas pabeiguši apmācības programmas, lai apgūtu digitālās, ekoloģiskās un produktīvās pārveides prasmes
420	C23.I3	T	Vajadzīgo prasmju noteikšana, izmantojot pētniecības programmu
356	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un vairošana
370	C26.I1	M	Sporta nozares digitalizācija
371	C26.I1	T	Sporta medicīnas centri
372	C26.I1	M	It projektu pabeigšana augstas veiktspējas centros un Antidopinga administrācijā
373	C26.I2	T	Sporta un sporta objektu tehnisko centru renovācija un uzlabošana
386	C28.R2	M	Nodokļu atvieglojumu pārskatīšana un grozījumi
		Maksājuma summa	EUR 5149028861

3.9.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

418	C1.R2	M	Smilškastes birojs
18	C1.I3.	T	Modernizētas tuvsatiksmes (Cercanías) dzelzceļa līnijas
19	C1.I3.	T	Stacijas ir uzlabojušās, pateicoties digitalizācijai
20	C1.I3.	T	Uzlabotas “Cercanías” stacijas
28	C2.I1	T	Pabeigta zeme teritorijās vai apkaimēs, uz kurām attiecas atjaunošana un kurās primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vidēji ir vismaz 30 % (ha)
29	C2.I1	T	Mājokļu renovācijas darbību pabeigšana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 410000 darbību vismaz 285000 unikālo mājokļu)
31	C2.I2	T	Jauni mājokļi, kas uzbūvēti sociālai īrei vai par pieņemamām cenām un atbilst energoefektīviem kritērijiem
33	C2.I3.	M	Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas pabeigšana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu
34	C2.I4	M	Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācija pašvaldībās, kurās ir pabeigts mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu
35	C2.I4	T	Tīras enerģijas projekti pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju
37	C2.I5.	T	Pabeigt publisko ēku renovāciju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 1230000 m 2);
423	C3.R6	M	Stājas spēkā pārskatītais Zivsaimniecības likums un Likums par kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmu modernizēšanu zvejas jomā.
48	C3.I1	T	Ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā modernizēto apūdeņošanas sistēmu modernizācija
49	C3.I2	T	Dzīvnieku novietnes būvniecības pabeigšana, kurā ir 3. bioloģiskās drošības līmenis.
52	C3.I4	T	Pabeigti projekti precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā
66	C4.I1	M	Zināšanu par bioloģisko daudzveidību uzraudzības un pārvaldības sistēmas pabeigšana un darbības uzsākšana
69	C4.I2	T	Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi
72	C4.I3.	T	Bijušo raktuvju (vismaz 30 bijušo raktuvju) rehabilitācijas pabeigšana
425	C4.I4	M	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (II daļa)
426	C5.I3.	M	Instrumentu nodošana ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus
427	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra
428	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra
429	C5.I2	M	Fotoelementu (PV) enerģijas piegāde atsāļošanas iekārtām un tās sadale
430	C5.I3.	M	Darbības attiecībā uz PERTE ūdens lietotāju digitalizācijai
81b	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 145 kilometru garumā no krasta līnijas
87	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: darbu pabeigšana
92	C6.I2	T	Jauns vai modernizēts TEN-T tīkls, citi darbi
93	C6.I2	T	Eiropas vienotā gaisa telpa: projekta pabeigšana
94	C6.I2	M	Valsts autoceļu tīkls, kas pielāgots spēkā esošajiem noteikumiem
97	C6.I3	T	Intermodālā un loģistikas infrastruktūra
98	C6.I3	T	Dzelzceļa pieejamības projektu un ostu ilgtspējas projektu pabeigšana
101	C6.I4	M	Ilgtspējīgs un digitāls transports: darbu pabeigšana
117	C7.I1	T	Papildu ražošanas jauda inovatīvai enerģijai vai atjaunojamās enerģijas pievienotā vērtība
120	C7.I2	T	Papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda salās
126	C8.I1	T	Darbojas inovatīvi uzglabāšanas projekti
134	C9.I1	T	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu
135	C9.I1	M	Shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
143	C10.I1	T	Atjaunota zeme slēgtās ogļraktuvēs vai spēkstacijām blakus esošās teritorijās
169	C11.I3	M	Visu to projektu pabeigšana, kas atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi
438	C11.I3	T	Īstenots personīgās digitālās aprūpes plāns
172	C11.I4	T	Energorenovācija sabiedriskajās ēkās (1050000 m2)
439	C11.I4	T	Saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu ieviešana centrālās valdības pārvaldes iekārtās
175	C11.I5	T	Apmācīti valsts pārvaldes darbinieki
180	C12.I1	T	Augstvērtīgas nozaru un sadarbspējīgas datu telpas
186	C12.I2	T	PERTE un inovatīvu rūpniecības pārveides projektu pabeigšana
188	C12.I3	T	Jaunas dalīti savākto sadzīves atkritumu apstrādes jaudas būvniecība
443	C12.I3	T	Atkritumu apsaimniekošanas projektu pabeigšana
445	C12.I4	T	PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana (II).
448.c	C12.I6	T	Subsīdiju shēma elektrisko transportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu
221	C14.I1	M	Tūrisma galamērķu ilgtspējas veicināšanas projektu pabeigšana
227	C14.I4	T	Tūrisma uzņēmumi, kas samazina ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu
228	C14.I4	T	Vēsturiskā mantojuma objektu atjaunošanas projekti ar pašreizējo vai turpmāko tūrisma izmantojumu
242	C15.I5	M	Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: projekta pabeigšana
244	C15.I6	M	5G tehnoloģijas ieviešana: Projekta pabeigšana
248	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības nozares atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību projektu pabeigšana.
455	C15.I8	T	PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju stiprināšana, projektēšana un inovatīva ražošana: izmaksa.
456	C15.I8	T	PERTE MIKROSHĒMA. Priekšsēdētāji un mikroelektronikas talanti
252	C16.R1	T	Risinātās misijas uz valstīm
253	C16.R1	M	Mākslīgā intelekta projektu pabeigšana
457	C16.R1	T	PERTE MIKROSHĒMA. Kvantu ekosistēmas stiprināšana.
260	C17.I2	T	Pabeigt visus projektus, kas uzlabo zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, tostarp projektus par Eiropas un starptautisko infrastruktūru.
264	C17.I4	T	Stipendiju un dotāciju pabeigšana Spānijas zinātniskās pētniecības karjeras atbalstam
459	C17.I5	T	Projektu pabeigšana, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un atbalstītu inovatīvu tehnoloģiju pētniecības rezultātu nodošanu
268	C17.I6	T	Visu to projektu pabeigšana, kuru mērķis ir stiprināt pētniecības attīstību un inovāciju veselības nozarē.
460	C17.I6	T	Līdzekļu izmaksa PERTE Health pētniecības un izstrādes projektiem
269	C17.I7	M	Enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centrs
272	C17.I9	T	Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu pabeigšana aviācijas un kosmosa jomā, īpašu uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem
462	C17.I9	T	Līdzekļu izmaksa projektiem saskaņā ar PERTE Aerospace.
463	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālistu apmācība un resursi zināšanu apmaiņai
464	C18.I5	T	Plāns zāļu patēriņa racionalizēšanai un ilgtspējas veicināšanai
465	C18.I4	T	Projektu pabeigšana, lai uzlabotu veselības aprūpi pacientiem ar retām slimībām
466	C18.I5	T	Genomikas pakalpojumu paplašināšana valsts veselības sistēmā
288	C19.I1	T	Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.
292	C19.I3	T	Digitālā apmācība nodarbinātībai
292a	C19.I3	T	Digitālā apmācība darba vidē
469	C21.I6	T	Pieaugušajiem izsniegtie universitātes mikroapliecinājumi
323	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.
328	C22.I5	T	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas kapacitāte
475	C24.I1	T	Iniciatīvu un projektu pabeigšana kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšanai
474	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma (Tabacalera) saglabāšana, atjaunošana un vairošana
478	C31.I1	T	Investīcijas, kas veicina enerģijas uzkrāšanu vai pašpatēriņu, pamatojoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu vai uzglabāšanu aiz skaitītāja
479	C31.I1	T	Energokopienu īstenoto iniciatīvu skaits
482	C31.I2	T	Atbalsta shēma atjaunīgā ūdeņraža jomā: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (II)
486	C31.I3	T	Atbalsta shēma vērtības ķēdei: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu (II)
490	C31.I4	M	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu pabeigšana
493	C31.I5	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana
496	C31.I6	T	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu
		Maksājuma summa	EUR 8334030138

4.Aizdevums

Maksājumus, kas minēti 2.a panta 2. punktā, organizē šādi:

4.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
L1	C1.R3	M	Karaļa dekrēta, ar ko reglamentē zemas emisijas zonas (LEZ), stāšanās spēkā
L15	C6.R3	M	Energoefektivitātes stratēģija
L40	C13.I8	M	Foco — regulas, ar ko izveido Fondu
L51	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — InvestEU: Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Spānijas valdību un Eiropas Komisiju
L72	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Regula, ar ko izveido mehānismu
		Maksājuma summa	EUR 1083989237

4.2.Otrais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L4	C2.I7	M	Īstenošanas nolīgums
L10	C3.I12	T	Stājas spēkā Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīgums par atbalstu apūdeņoto platību uzlabošanai un ilgtspējai (III posms)
L25	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums ar ICO par SIO Zaļo līniju
L30	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums attiecībā uz ICO uzņēmumu un uzņēmēju līniju (tostarp pašu kapitāla fondiem)
L35	C13.I7	M	Nākamais tehnoloģiju fonds — īstenošanas nolīgums ar asi
L53	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds: Īstenošanas nolīgums
L63	C15.I9	M	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Finansēšanas mehānisma oficiāla apstiprināšana
L77	C25.I3	M	ICO Audiovizuālo centru fonds: Īstenošanas nolīgums
		Maksājuma summa	EUR 14916010762

4.3.Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L12	C4.R4	M	Valsts stratēģijas pārtuksnešošanās apkarošanai un ar to saistītā rīcības plāna (2022.–2026. gadam) pieņemšana un koleģiālu struktūru izveide.
L18	C11.I6	M	Regula, ar ko izveido Drošības un noturības fondu
L22	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas (aizdevumu) vērtības ķēdē: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L23	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas (aizdevumu) vērtības ķēdē: Shēmas izveide
L25a	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)
L44	C13.I9	T	Maksātspējas atbalsta fonds stratēģiskajiem uzņēmumiem
L47	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — īstenošanas nolīgums
L54	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)
L58	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (I)
L68	C17.I10	T	Līdzekļu piešķiršana aizdevumu veidā, lai atbalstītu veselības un kosmiskās aviācijas nozares
L83	C31.I7	M	Uzaicinājumu un noteikumu publicēšana, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai.
L84	C31.I7	T	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana
L86	C31.I8	M	Atbalsta shēma rūpniecības dekarbonizācijai (aizdevumi): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L87	C31.I8	M	Aizdevumu shēmas izveide
		Maksājuma summa	16 076 023 143

4.4.Ceturtais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L2	C2.R7	M	Likuma par zemi un pilsētu atjaunošanu konsolidētā teksta grozījuma stāšanās spēkā
L3	C2.R7	M	Paraugprakses rokasgrāmatas publicēšana plānošanas atļauju procedūru vienkāršošanai un racionalizēšanai
L5	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (I)
L89	C11.I6	T	Apbalvojums projektiem, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)
L19	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)
L26	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)
L31	C13.I6	T	ICO Uzņēmumi un uzņēmēji — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)
L36	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem (I)
L41	C13.I8	T	Foco — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I)
L45	C13.I10	T	FONREC
L48	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem
L55	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)
L59	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (II)
L64	C15.I9	T	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (I)
L78	C25.I3	T	ICO Audiovizuālo centru fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (I).
		Maksājuma summa	EUR 18612013429

4.5.Piektā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L9	C3.R8	M	Regulas, ar ko reglamentē lauku saimniecību informācijas sistēmu, stāšanās spēkā
L16	C6.R3	M	Oglekļa pēdas aprēķināšana, ko veic Ceļu ģenerāldirektorāts
L27	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (III)
L32	C13.I6	T	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)
L37	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem (II)
L56	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (III)
L71	C22.R6	M	Attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā
L75	C25.I2	M	Balvu publicēšana par digitalizācijas finansēšanu un projektu satura izplatīšanu
		Maksājuma summa	EUR 4224003048

4.6.Sestā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L6	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (II)
L7	C2.I7	M	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L8	C3.R7	M	Likuma par pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu stāšanās spēkā
L11	C3.I12	T	Ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā modernizēto apūdeņošanas sistēmu modernizācija
L13	C5.I5.	T	Gruntsūdeņu ieguves samazināšana
L14	C5.I6	M	Pasākumi pilsētu ūdens cikla un rūpniecības nozares digitalizācijai
L17	C11.I6	T	Projektu pabeigšana, lai stiprinātu valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)
L20	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)
L21	C11.I6	M	Drošības un noturības fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L24	C12.I7	T	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrisko automobiļu un lauksaimniecības pārtikas (aizdevumu) vērtības ķēdē: Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu
L28	C13.I6	T	IKB Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (IV)
L29	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L33	C13.I6	T	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (III)
L34	C13.I6	M	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.
L38	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem un pašu kapitāla fondiem (II)
L39	C13.I7	M	Next Tech — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.
L42	C13.I8	T	Foco — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II)
L43	C13.I8	T	Foco — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.
L46	C13.I11	T	CERSA
L49	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem
L50	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.
L52	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — InvestEU: Finansēšanas vai investīciju darbības vismaz 500 miljonu tonnu apmērā, kas piešķirtas instrumentam, kuru apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.
L57	C13.I13	T	Reģionālais noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (IV)
L60	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — ieguldījums klimata jomā
L61	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Projektu pabeigšana, ko veic publiskas struktūras
L62	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — Ekonomikas un digitālās pārkārtošanās ministrija ir pabeigusi investīcijas
L65	C15.I9	T	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (II)
L66	C15.I9	M	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.
L67	C17.I10	T	Ieguldījumi pašu kapitāla atbalstā veselības nozarē
L69	C17.I10	T	Līdzekļu izmaksa aizdevumu veidā, lai atbalstītu veselības un kosmiskās aviācijas nozares
L70	C17.I10	T	Valsts veselības sistēmas pētniecības un izstrādes spēju uzlabošana.
L73	C22.I6	T	Sociālās ietekmes fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondi)
L74	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L76	C25.I2	T	Satura digitalizācijas un izplatīšanas projektu īstenošana
L79	C25.I3	T	ICO Audiovizuālo centru fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) (II).
L80	C25.I3	M	ICO Audiovizuālo centru fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L81	C28.I1	T	Mājokļu renovācijas darbību pabeigšana, panākot energoefektivitātes uzlabošanu.
L82	C28.I1	T	EVS un ierīkotā uzlādes infrastruktūra
L85	C31.I7	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana, tostarp izmēģinājuma projekts par fondu, kura mērķis ir stimulēt uzņēmumus dekarbonizēt (oglekļa līgums par starpību)
L88	C31.I8	T	Atbalsta shēma rūpniecības dekarbonizācijai (aizdevumi): Juridiskas vienošanās, kas parakstītas ar galīgajiem saņēmējiem, vai publicētas rezolūcijas par galīgo piešķiršanu.
		Maksājuma summa	EUR 28248020381

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Spānijas grozītā atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana ir izklāstīta Karaļa 30. decembra Dekrētlikumā Nr. 36/2020, ar ko apstiprina steidzamus pasākumus valsts pārvaldes modernizācijai un atveseļošanas plāna īstenošanai (“RDL 36/2020”). Tās notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

·Ir izveidota Atveseļošanas, pārveides un noturības komisija, kurā pulcējas visi par plānu kompetentie ministri, un to vadīs valdības prezidents. Šī Komisija ir izstrādājusi vispārējas politikas pamatnostādnes atveseļošanas plāna izstrādei un īstenošanai un uzrauga tā īstenošanu. Tai palīdzēs Tehniskā komiteja, kurā būs 20 valsts pārvaldes locekļi un kuru vadīs Eiropas fondu ģenerālsekretariāts.

·Par plānu atbildīgā iestāde attiecībās ar Eiropas Komisiju būs Finanšu ministrijā nesen izveidotais Eiropas fondu ģenerālsekretariāts. Šai iestādei būs būtiska nozīme maksājumu pieprasījumu iesniegšanas uzraudzībā, kuras pamatā būs atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšana.

·Grozītajā plānā ir iekļauti 419 atskaites punkti un mērķrādītāji, no kuriem lielākā daļa attiecas uz 2021.–2023. gada periodu. Ierosinātie atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri, un ierosinātie rādītāji ir atbilstīgi, pieņemami un stabili.

·Lai gan par katru pasākumu atbildīgā ministrija būs atbildīga par pasākumu veikšanu, lai sasniegtu attiecīgos starpposma mērķus un mērķus saskaņā ar budžetā paredzētajiem resursiem, Eiropas fondu ģenerālsekretariāts būs struktūra, kas sagatavo maksājuma pieprasījumus Eiropas Komisijai. Katram maksājuma pieprasījumam pievieno pārvaldības deklarāciju, kuras pamatā ir ziņojumi, ko sniegušas par komponentiem atbildīgās struktūras. Turklāt Valsts pārvaldes galvenais kontrolieris (Intervención General de la Administración del Estado — VRI) veiks pārbaudes, lai apliecinātu starpposma mērķu un mērķu sasniegšanu, kā arī sasniegtos rezultātus. Plāna īstenošanai piešķirtie līdzekļi tiks iekļauti centrālās valdības budžetā.

·Ir izveidoti pasākumi, lai plāna īstenošanā iesaistītu galvenos dalībniekus. Ir izveidota jauna nozaru konference par plānu, lai virzītu sadarbību starp reģioniem, vietējām struktūrām un centrālo valdību plāna īstenošanai. Attiecībā uz parlamentāro uzraudzību Karaļa dekrētlikuma 36/2020 22. pantā ir noteikts, ka valdība reizi ceturksnī ziņo Eiropas Savienības Apvienotajai parlamentārajai komitejai par atveseļošanas, pārveides un noturības plāna progresu.

2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, Spānija veic šādus pasākumus:

Eiropas fondu ģenerālsekretariāts (Finanšu ministrija) kā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna koordinators ir atbildīgs par grozīto atveseļošanas un noturības plānu vispārējo īstenošanu, par koordinācijas nodrošināšanu ar citām attiecīgajām valsts iestādēm (tostarp saskaņotības nodrošināšanu attiecībā uz citu ES fondu izmantošanu), par atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes progresa uzraudzību, par kontroles un revīzijas pasākumu īstenošanas pārraudzību un nodrošināšanu un par visu nepieciešamo ziņojumu un maksājumu pieprasījumu un tam pievienotās pārvaldības deklarācijas sniegšanu. Eiropas fondu ģenerālsekretariāts paļaujas uz IT sistēmu (“Kafija”), kas ļauj ministrijām un citām īstenošanas, kontroles un revīzijas struktūrām kodēt visu attiecīgo informāciju, tostarp ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem un uzraudzības rādītājiem, kontroles un revīzijas ziņojumus un īstenošanas struktūru vadības ziņojumus, kurus paredzēts izmantot par pamatu pārvaldības deklarācijām, ko pievieno maksājumu pieprasījumiem. Sistēma arī ļauj reģistrēt kvalitatīvu finanšu informāciju un citus datus, piemēram, par galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem. Iestādes arī vāc un glabā datus par faktiskajiem īpašniekiem, kurus mitina valsts nodokļu aģentūra.

Turklāt attiecībā uz 173. atskaites punktu un saistībām attiecībā uz revīziju un kontroli, kas tika uzņemtas saistībā ar pirmo maksājuma pieprasījumu, Spānija ir noslēgusi divus nolīgumus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par ārvalstu uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem: viena starp Notāru lietu ģenerālpadome un Nodokļu aģentūru un otra starp Notāru padomi un Īpašuma reģistratoru kolēģiju. Turklāt Spānija izdeva ministra rīkojumu (Rīkojums HFP/55/2023), ar ko pilnvaro iestādes, kuras ir atbildīgas par uzaicinājumu organizēšanu, pieprasīt faktisko īpašnieku datus no ārvalstu uzņēmumiem, par kuriem valsts iestādēm nav informācijas savās datubāzēs.

Turklāt Spānija ir uzlabojusi piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem kontroles nolūkos. Konkrētāk, Spānijas iestādes ir izveidojušas un ieviesušas riska novērtēšanas IT rīku MINERVA sistemātiskai interešu konfliktu kontrolei un novēršanai, izmantojot faktisko īpašnieku datus.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu Spānija, pabeigusi attiecīgos šā pielikuma 2.1. iedaļā noteiktos atskaites punktus un mērķrādītājus, par kuriem panākta vienošanās, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Spānija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1) Kā definēts Regulas 2019/1242 3. panta 11. punktā: transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora vai ar iekšdedzes motoru, kas emitē mazāk nekā 1 g CO2/km.

(2) Kā definēts Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 12. punktā: kuru CO2 emisijas ir mazākas par pusi no visu transportlīdzekļu apakšgrupas transportlīdzekļu atsauces CO2 emisijām; atsauces vērtības atšķiras atkarībā no kravas automobiļa veida.

(3) Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 29.–31. pantā noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem un noteikumiem par no pārtikas un dzīvnieku barības ražotām biodegvielām, kā arī saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem; un ANM atbalstītajos transportlīdzekļos izmanto tikai AED II atbilstīgas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas; un biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu līmenis/daļa valsts struktūrā laika gaitā palielinās.

(4) Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 29 31. pantā noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem un noteikumiem par pārtikas un barības biodegvielām, kā arī saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem; un ANM atbalstītajos transportlīdzekļos izmanto tikai AED II atbilstīgas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas; un biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu līmenis/daļa valsts struktūrā laika gaitā palielinās.

(5) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(6) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(7) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī

(8) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(9) Galasamjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz pamatojums par izvlto intervences jomu katram atbalsttajam projektam kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(10) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(11) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(12) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(13) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(14) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(15) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(16) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(17) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(18) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(19) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; un b) darbības un aktīvi saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(20) Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(21) Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā bezemisiju transportlīdzekļus.

(22) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(23) Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(24) Mazāks par 50 g CO2/km atbilstoši “tīro” transportlīdzekļu kategorijai pārskatītajā Tīro transportlīdzekļu direktīvā 2009/33/EK.

(25) Mazāks par 50 g CO2/km atbilstoši “tīro” transportlīdzekļu kategorijai pārskatītajā Tīro transportlīdzekļu direktīvā 2009/33/EK.

(26)

TID sadarbības grupa, 5G tīklu kiberdrošība ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopa, 01/2020, https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=64468

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.

(28)

Regula (ES) 2021/696, ar ko izveido ES kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru

(29)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(30)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(31) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī

(32) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(33)

Direktīva 2013/34/ES ir grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464 par Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.

(34)

Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) ii) darbībām un aktīviem, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(35) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(36) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(37) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(38) OV L 169, 25.6.2019., 1.–44. lpp.

(39) COM(2020) 66 final.

(40) Sk. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas datu pārvaldību, 25.11.2020., COM(2020) 767 final.

(41) https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/digital-programme

(42) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) ii) darbībām un aktīviem, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(43) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(44) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(45) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(46) OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.

(47) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(48) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(49) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(50) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(51) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(52)

(53)

(54)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā bezemisiju transportlīdzekļus.

(55) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī

(56) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galīgie saņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(57) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) ii) darbībām un aktīviem, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(58) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(59) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(60) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(61) Galasamjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz pamatojums par izvlto intervences jomu katram atbalsttajam projektam kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(62) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(63) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(64) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(65)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(66) Galasamjiem ir jsniedz pamatojums par katram atbalsttajam projektam atlasto intervences jomu, k ar projekta apraksts. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(67) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(68) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(69) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(70) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(71) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(72) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(73) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(74) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(75) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(76) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(77) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(78) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(79) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(80) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(81) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(82) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(83) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(84) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(85) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(86) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(87) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(88) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(89) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(90) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(91) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(92) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(93) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(94) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(95) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(96) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(97) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(98) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(99) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(100) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(101) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(102)

(103) Direktva 2013/34/ES ir grozta ar Direktvu (ES) 2022/2464 par Direktvu par korporatvo ilgtspjas ziu snieganu.

(104) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā, laika gaitā pakāpeniski pārtraucot fosilā kurināmā

(105) Ja atbalstt darbba sasniedz prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav ievrojami zemkas par attiecgajm lmeatzmm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(106) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(107) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(108) Galasaņēmējiem no aizdevumiem, līdzdalības aizdevumiem, projektu obligācijām, garantijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, ir jāsniedz pamatojums par izvēlēto intervences jomu katram atbalstītajam projektam kopā ar projekta aprakstu. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galīgie saņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(109) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(110) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(111) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(112)

(113) Direktva 2013/34/ES ir grozta ar Direktvu (ES) 2022/2464 par Direktvu par korporatvo ilgtspjas ziu snieganu.

(114) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(115) Ja atbalstt darbba sasniedz prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav ievrojami zemkas par attiecgajm lmeatzmm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(116) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(117) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(118) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(119) Direktīva 2013/34/ES ir grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464 par Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.

(120) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā, laika gaitā pakāpeniski pārtraucot fosilā kurināmā izmantošanu.

(121) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(122) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(123) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(124) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(125)

TID sadarbības grupa, 5G tīklu kiberdrošība ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopa, 01/2020, https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=64468

(126)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.

(127)

Regula (ES) 2021/696, ar ko izveido ES kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru

(128)

(129)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES)2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(130) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(131) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(132)

Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(133) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(134) Ietverot darbbas un aktvus saska ar ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistmu (ETS), sasniedzot prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav zemkas par attiecgajm lmeatzmm. Ja atbalstt darbba pank tdu prognozto siltumncefekta gzu emisiju lmeni, kas nav ievrojami zemks par attiecgajm lmeatzmm, btu jsniedz paskaidrojums par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(135) Piesrojous transportldzekus defin k bezemisiju transportldzekus.

(136) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(137) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(138) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(139)

(140)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES)2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(141) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(142) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(143)

Direktīva 2013/34/ES ir grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464 par Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.

(144)

Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā, laika gaitā pakāpeniski pārtraucot fosilā kurināmā izmantošanu.

(145) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(146) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(147) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(148) Galasaņēmējiem no aizdevumiem, līdzdalības aizdevumiem, projektu obligācijām, garantijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, ir jāsniedz pamatojums par izvēlēto intervences jomu katram atbalstītajam projektam kopā ar projekta aprakstu. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galīgie saņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(149)

Izņemot a) projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(150) Ja atbalstt darbba pank tdu prognozto siltumncefekta gzu emisiju lmeni, kas nav ievrojami zemks par attiecgajm lmeatzmm, btu jsniedz paskaidrojums par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(151) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu atgūšanai no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(152) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai pārveidotu dalītu atkritumu reciklēšanas operācijas par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(153) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(154) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(155) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(156) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(157) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(158) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(159) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(160) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(161) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, tādu pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, investīciju politika paredz, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiks gūti no darbības, kas ir saskaņota ar piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(162) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(163) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(164) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(165) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(166) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(167) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(168) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(169) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(170) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām un iekārtām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(171) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(172) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(173) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(174) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(175) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(176) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(177) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(178) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(179) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(180) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) ii) darbībām un aktīviem, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(181) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(182) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(183) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai pārveidotu dalītu atkritumu pārstrādes darbības par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu\ vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(184) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) ii) darbībām un aktīviem, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(185) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(186)  bīstamie atkritumi un esošās iekārtas, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas enerģijas palielināšanai efektivitāte, izplūdes gāzu uztveršana glabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu reģenerācija no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(187) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(188) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447

(189) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(190) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(191)

(192)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES)2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(193)

(194) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(195) Ietverot darbbas un aktvus saska ar ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistmu (ETS), sasniedzot prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav zemkas par attiecgajm lmeatzmm. Ja atbalstt darbba pank tdu prognozto siltumncefekta gzu emisiju lmeni, kas nav ievrojami zemks par attiecgajm lmeatzmm, btu jsniedz paskaidrojums par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(196) Piesrojous transportldzekus defin k bezemisiju transportldzekus.

(197) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(198) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(199) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(200) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(201) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(202) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(203) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(204) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(205) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(206) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(207) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(208) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(209) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(210) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(211) OV L153, 18.6.2010.

(212) Mazemisiju transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuru emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km.

(213) Toledo pakta ieteikumi tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī 2020. gada 10. novembrī: https://www.congreso.es/public_oficiales/L14/CONG/BOCG/D/BOCG-14-D-175.PDF .

(214) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(215)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; un b) darbības un aktīvi saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(216)

(217)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā bezemisiju transportlīdzekļus.

(218) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu reģenerācijai no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī

(219) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galīgie saņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(220) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; un b) darbības un aktīvi saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(221) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(222) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(223) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai nošķirtu atkritumu pārstrādes darbības modernizētu par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(224) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(225)

(226)

(227)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā bezemisiju transportlīdzekļus.

(228) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu reģenerācijai no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī

(229) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā,galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai nākotnes ieņēmumiem saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galīgie saņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(230) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(231) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar i) apakšpunktu, kuros fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.  

(232) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(233) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(234) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar i) apakšpunktu, kuros fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(235) Galasamjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz pamatojums par izvlto intervences jomu katram atbalsttajam projektam kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(236)

Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(237)

Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar i) apakšpunktu, kuros fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(238) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(239)

(240)

(241) Galasamjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz pamatojums par izvlto intervences jomu katram atbalsttajam projektam kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

Skaits	Pasākums	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājam)			Laiks		Katra atskaites punkta un mērķa apraksts
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L71	C22.R6	M	Attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā	Tiesību akta noteikums, kas paredz tiesību akta stāšanos spēkā				4. CET.	2025	Stājas spēkā attiecīgie tiesību akti par patērētāju un lietotāju aizsardzību pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām, jo īpaši: a) Likums Nr. 4/2022 par patērētāju un lietotāju aizsardzību pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām un b) Karaliskais dekrēts, ar ko regulē Braila alfabēta marķējumu un citus formātus, lai garantētu universālu piekļuvi īpaši nozīmīgām precēm un patēriņa precēm.
L72	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Regula, ar ko izveido mehānismu	Regulas, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Mehānisma izveides regulas un ar to saistīto dokumentu stāšanās spēkā
L73	C22.I6	T	Sociālās ietekmes fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondi)		%	0	100 %	3. CET.	2026	Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 40 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 10 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem attiecībā uz visiem citiem ieguldījumu produktiem (tostarp Mehānisma tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L74	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				3. CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 400000000 uz mehānismu.