Pasākums ir ieguldījumu shēma ar nosaukumu “ Klimata karte”, kas finansē vietējās un reģionālās darbības, kuru mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda un citu klimatu ietekmējošu gāzu emisijas. Saņēmēji ir gan privātas, gan publiskas struktūras, jo īpaši pašvaldības, organizācijas un uzņēmumi, izņemot privātpersonas.

Pasākums finansiāli papildina esošu shēmu. Atbalstītās darbības ietver konkrētu klimatrīcību tādās jomās kā transports, rūpniecība, lauksaimniecība un enerģētika. Tie ietver, piemēram, biogāzi un infrastruktūru, tostarp velosipēdu ceļus vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, līdz naftas aizstāšanai ar centralizētu siltumapgādi.

Starp dažādiem projektu veidiem nav iepriekš noteikta finansējuma. Tā vietā klimata karte nodrošina finansējumu investīcijām ar vislielāko iespējamo SEG emisiju samazinājumu uz vienu ieguldīto SEK. Projektu atlasē ievēro dažādus kritērijus. Attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar pāreju uz bioenerģiju apkurei rūpniecībā un lauksaimniecībā, pasākums samazina SEG emisijas vismaz par 80 %, izmantojot biomasu, kuras pamatā ir siltumnīcefekta gāzu samazinājuma aprēķina metode un relatīvais fosilais ekvivalents, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā. Attiecībā uz biogāzes ražošanas projektiem pasākums samazina iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 65 %, šim nolūkam izmantojot biomasu, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikumā noteikto siltumnīcefekta gāzu samazināšanas aprēķina metodi un fosilo ekvivalentu. Attiecībā uz projektiem transporta jomā (degvielas uzpildes stacijām) pasākums atbilst Direktīvai (ES) 2018/2001. Attiecībā uz atkritumu projektiem (plastmasas reciklēšana) pasākums vismaz 50 % no pārstrādātajiem un dalīti savāktajiem nekaitīgajiem atkritumiem pēc masas pārvērš otrreizējās izejvielās. Attiecībā uz energoefektivitātes projektiem pasākums nodrošina vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekš aprēķinātajām emisijām. Attiecībā uz projektiem par elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām un infrastruktūru pasākums ir saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Jo īpaši biodegvielas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 29., 30. un 31. pantā, un noteikumiem par no pārtikas un dzīvnieku barības ražotām biodegvielām, kas izklāstīti minētās direktīvas 26. pantā, un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Pasākums atbilst arī gaisa kvalitātes standartiem, kas noteikti Direktīvā 2008/50/EK. Darbības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu nav tiesīgas saņemt finansējumu, izņemot atlikumsiltumu, ko izmanto centralizētajai siltumapgādei. Jebkurā šādā atlikumsiltuma finansēšanā siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek prognozētas zem siltuma līmeņatzīmes, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447 1 . Kopumā finansējums netiek piešķirts šādām darbībām: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 2 ; darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām, un 4 iii) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var kaitēt videi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 2: Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē (Rūpniecības līcis)

Pasākums ir ieguldījumu shēma, ko sauc par “ Rūpniecības Leap”. Šī investīcija sniedz finansiālu atbalstu dotāciju veidā investīcijām, pētniecībai, priekšizpētei, izmēģinājuma projektiem un demonstrējumu projektiem, lai palīdzētu nozarei pāriet uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni. Tā finansē projektus, kas izstrādā, demonstrē un ievieš jaunas tehnoloģijas ar nulles, zemām vai negatīvām siltumnīcefekta gāzu emisijām, cita starpā nozarēs ar augstām procesu emisijām.

Pasākums pastiprina esošo shēmu. Tā paplašina atbalstu rūpnieciskiem projektiem, kas sniedz būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, piemēram, biodegvielas ražošanai, reciklētas plastmasas pārstrādes rūpnīcām, ūdeņraža ražošanai, reciklēšanas iekārtām un akumulatoru ražošanai. Atbalstu no shēmas var izmantot izdevumiem, kas saistīti ar pasākumiem, kuri veicina pastāvīgas negatīvas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp pētniecībai, izstrādei, testēšanai, demonstrējumiem un investīcijām. No kopējā budžeta vismaz 85 % līdzekļu atvēl pētniecības un attīstības projektiem, kas vērsti uz mazoglekļa ekonomiku, un ne vairāk kā 15 % ir paredzēti pētniecības un izstrādes projektiem, kas vērsti uz aprites ekonomiku.

Atbalstu sniedz darbībām, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) palīdz samazināt rūpnieciskās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas tieši vai netieši saistītas ar rūpnieciskiem procesiem, 2) veicina negatīvas emisijas, uztverot, transportējot un ģeoloģiski uzglabājot biogēnas izcelsmes siltumnīcefekta gāzes vai no atmosfēras izņemtas siltumnīcefekta gāzes, vai 3) izmantojot jaunas tehnoloģijas vai citus inovatīvus risinājumus rūpniecībā, būtiski palīdz sasniegt Zviedrijas valsts vides mērķi “Samazināta ietekme uz klimatu”. Projekti šīs investīcijas ietvaros var saņemt atbalstu arī no citām Savienības programmām vai instrumentiem attiecībā uz izmaksām, kas netiek atbalstītas no ANM.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Jo īpaši biodegvielas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 29., 30. un 31. pantā, un noteikumiem par no pārtikas un dzīvnieku barības ražotām biodegvielām, kas izklāstīti minētās direktīvas 26. pantā, un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Pasākums atbilst arī gaisa kvalitātes standartiem, kas noteikti Direktīvā 2008/50/EK. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībās tiek prognozētas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kuras noteiktas bezmaksas kvotu iedalei 5 . Kopumā finansējums netiek piešķirts šādām darbībām: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 6 ; II) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iii) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var kaitēt videi. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstīgām tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kas paredzētas uzņēmumu vidiskās ilgtspējas būtiskai palielināšanai (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis šajā investīcijā ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi nozarē.

Investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 3: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās

Šīs publiskā atbalsta shēmas, ko izveido ar ierosināto regulu par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, mērķis ir stimulēt īpašumu īpašniekus renovēt daudzdzīvokļu ēkas, kas parasti nav rentablas. Atbalsta shēma atbalsta investīcijas, kas nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 20 % ēkas līmenī.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Ieguldījums Nr. 4: Pastiprināts atbalsts dzelzceļam

Ar šo pasākumu tiks modernizēts Zviedrijas dzelzceļš, lai vairāk cilvēku un uzņēmumu varētu izmantot dzelzceļu kā transporta līdzekli. Modernizācija arī uzlabo dzelzceļa jaudu. Modernizācija attiecas uz dzelzceļiem starp Gävle-Åänge (dzelzceļa komutācija un manevrēšana) un Västeraspby-Långsele (sliežu maiņa un manevrēšana).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 5: Vērtīgas dabas aizsardzība

Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību teritorijās, kurās ir augstas dabas vērtības, izveidojot oficiāli aizsargājamas dabas rezervātu teritorijas. Saskaņā ar Zviedrijas Vides kodeksu apriņķa valde var pasludināt zemi vai ūdens teritoriju par dabas rezervātu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, aizsargātu un saglabātu vērtīgu dabisko vidi vai apmierinātu vajadzību pēc atpūtai brīvā dabā. Par dabas rezervātu var noteikt arī jebkuru teritoriju, kas vajadzīga, lai aizsargātu, atjaunotu vai izveidotu vērtīgas dabiskās vides vai dzīvotnes sugām, kuras ir aizsargājamas. Pasākums ietver kompensāciju privātiem zemes īpašniekiem par zemes platības iegādi vai kompensāciju par ierobežojumiem, ko rada oficiālā aizsardzība. Lēmumā par dabas rezervāta izveidi norāda ierobežojumus tiesībām izmantot zemi un ūdens teritorijas, kas vajadzīgas rezervāta mērķa sasniegšanai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma: Racionalizēt vides atļauju piešķiršanas procesu

Reformas mērķis ir atvieglot zaļo pārkārtošanos, izveidojot paredzamāku, digitalizētāku un efektīvāku vidiskās atļauju piešķiršanas procedūru, vienlaikus saglabājot vides standartus. Reforma ietver grozījumus tiesību aktos, kas vienkāršo vides atļauju saņemšanas vai pagarināšanas procedūras.

Reformu pabeidz līdz 2025. gada 1. janvārim.

Reforma. Atcelt enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs

Ar šo pasākumu pakāpeniski atceļ pašreizējo enerģijas nodokļa samazinājumu kurināmajam, kas patērēts apkurei vai stāvošu dzinēju ekspluatācijai. Tās mērķis ir palīdzēt sasniegt Zviedrijas klimata mērķi līdz 2045. gadam kļūt oglekļneitrālam. Šajā pasākumā iekļaujamās nozares ir ražošana, kā arī profesionālas lauksaimniecības, mežsaimniecības un akvakultūras darbības.

Reformas īstenošana tiks pabeigta pakāpeniski, sākot ar nodokļu priekšrocības samazinājumu par 50 % līdz 2021. gada 30. septembrim un beidzot ar nodokļu samazinājuma pilnīgu atcelšanu līdz 2022. gada 31. martam.

Reforma. Koriģētās ar nodokli apliekamās ieguvuma likmes uzņēmuma automašīnām

Ar šo pasākumu, koriģējot ar nodokli apliekamās ieguvuma likmes uzņēmuma automobiļiem, koriģē relatīvās izmaksas, lai labāk atspoguļotu privāto automobiļu īpašnieku izmaksas. Reformas mērķis ir arī palielināt ar nodokli apliekamo priekšrocību vērtību, kas palielina uzņēmuma automašīnas izmaksas. Reformas mērķis ir padarīt nodokļu sistēmu neitrālu starp automašīnas pabalstiem un skaidras naudas algu. Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

1.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvs starpposma mērķu rādītāji	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
1	Vietējie un reģionālie ieguldījumi klimata jomā	Mērķa	T1: Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana projekti oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, gaidāms, ka 300000 tonnās		Jauni CO2 vai CO2 ekvivalenta emisiju samazinājumi	0	300 000	4. CET.	2021	Vides aizsardzības aģentūra piešķir: projekti, kas atbilst pasākuma aprakstā izklāstītajiem kritērijiem un kas paredzamā 16 gadu laikposmā kopumā samazina oglekļa dioksīda emisijas vēl par 300000 tonnām gadā.
2	Vietējā un reģionālā klimatam draudzīgas investīcijas	Mērķa	T2: Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana projekti oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, gaidāms, ka 240000 tonnās		Jauns CO2 vai Emisiju samazinājums CO2 ekvivalenta izteiksmē	300 000	540 000	4. CET.	2022	Vides aizsardzības aģentūra piešķir: projekti, kas atbilst pasākuma aprakstā izklāstītajiem kritērijiem un kas paredzamā 16 gadu laikposmā kopumā samazina oglekļa dioksīda emisijas vēl par 240000 tonnām gadā.
4	Vietējā un reģionālā klimatam draudzīgas investīcijas	Mērķa	T4: Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana projekti oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, gaidāms, ka 230000 tonnās		Jauns CO2 vai Emisiju samazinājums CO2 ekvivalenta izteiksmē	540 000	770 000	4. CET.	2024	Vides aizsardzības aģentūra piešķir: projekti, kas atbilst pasākuma aprakstā izklāstītajiem kritērijiem un kas paredzamā 16 gadu laikposmā kopumā samazina oglekļa dioksīda emisijas vēl par 230000 tonnām gadā.
5	Vietējie un reģionālie ieguldījumi klimata jomā	Mērķa	T5: Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana projekti oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, gaidāms, ka 15000 tonnās		Jauni CO2 vai CO2 ekvivalenta emisiju samazinājumi	770 000	785 000	4. CET.	2025	Vides aizsardzības aģentūra piešķir: projekti, kas atbilst pasākuma aprakstā izklāstītajiem kritērijiem un kas paredzamā 16 gadu laikposmā kopumā samazina oglekļa dioksīda emisijas vēl par 15000 tonnām gadā.

Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē

Mērķa

Tādu projektu piešķiršana, kuriem ir

potenciāls veicināt oglekļa emisiju samazināšanu

dioksīdu emisija

Skaits

4. CET.

2025

Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu, ja kopējā summa vismaz 223,1 miljona EUR apmērā ir piešķirta kumulatīvam skaitam vismaz 99 projektiem, lai atbalstītu “Rūpniecības lēcienu”. Projekti i) atbilst pasākuma aprakstā izklāstītajiem kritērijiem un ii) kopumā var palīdzēt līdz 2035. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas vēl par 9000000 tonnām oglekļa dioksīda gadā. Aprēķinus apstiprina ar neatkarīgu ziņojumu.

6.a

Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē

Mērķa

Finansiāls atbalsts, kas izmaksāts projektiem, kuriem ir potenciāls veicināt oglekļa emisiju samazināšanu

dioksīdu emisija

EUR (miljoni)

200,8

2. CET.

2026

Mērķi uzskata par sasniegtu, ja EUR 200,8 miljoni ir izmaksāti vismaz 99 projektiem, kas minēti 6. mērķī.

Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē

Mērķa

Finansiālais atbalsts izmaksāts projektam, kura

potenciāls veicināt oglekļa emisiju samazināšanu

dioksīdu emisija

Skaits

100

2. CET.

2026

Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu, ja projektam, kas attiecas uz zaļo tēraudu, ir izmaksāta kumulatīvā summa vismaz 63,3 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu “Rūpniecības līkni”. Summas, kas piešķirtas no citām Savienības programmām vai instrumentiem, šajā summā neieskaita. Projekts i) atbilst pasākuma aprakstā izklāstītajiem kritērijiem un ii) tam ir potenciāls līdz 2035. gadam palīdzēt samazināt oglekļa dioksīda emisijas vēl par 1000000 tonnām oglekļa dioksīda gadā. Aprēķinus apstiprina ar neatkarīgu ziņojumu.

Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās

Starpposma mērķis

Stājas spēkā Rīkojums, ar ko izveido atbalsta shēmu investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai

daudzdzīvokļu ēkas

Noteikums par rīkojuma stāšanos spēkā.

4. CET.

2021

Stājas spēkā Rīkojums, ar ko izveido atbalsta shēmu ieguldījumiem, lai uzlabotu energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās. Atbalsta shēma atbalsta investīcijas, kas nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 20 % ēkas līmenī.

Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās

Mērķa

Ir renovēti 600000 kvadrātmetri ēku

Kvadrātmetri

600 000

4. CET.

2025

Ir renovēti 600000 kvadrātmetru ēku. Mērvienība ir “Atemp”, kas ir termins, ar ko definē ēkas grīdas platību, uz kuru būtu jābalsta energoefektivitāte.

Atemp ir definēts kā visu grīdu, grīdu un grīdu platība ar temperatūras kontroli, ko paredzēts apsildīt līdz 10 °C un ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšpuse. Iekļauj platību, ko aizņem iekšējās sienas vai atveres kāpnēm, vārpstām un tamlīdzīgiem materiāliem. Tomēr nav iekļauta platība garāžās, dzīvojamā ēkā vai nedzīvojamās telpās, kas nav garāža.

9	Pastiprināts atbalsts dzelzceļam	Mērķa	60 km dzelzceļa ir uzlabots vai modernizēts		Kilometri	0	60	4. CET.	2021	Modernizācija, tostarp sliežu pārslēgšana un manevrēšana uz izveido dzelzceļa infrastruktūru starp Gävle-Åänge 60 kilometru attālumā.
10	Pastiprināts atbalsts dzelzceļam	Mērķa	40 km dzelzceļa ir uzlabots vai modernizēts		Kilometri	60	100	4. CET.	2022	Modernizācija, tostarp sliežu pārslēgšana un manevrēšana uz pabeidz dzelzceļa infrastruktūru 40 kilometru attālumā starp Vesteraspby-Långsele.
11	Vides atļauju piešķiršanas procesa racionalizēšana	Starpposma mērķis	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos, lai racionalizētu vides atļauju saņemšanas procesu	Grozīto tiesību aktu noteikumi, lai racionalizētu vides atļauju saņemšanas procesu un to stāšanos spēkā.				1. CET.	2025	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi Zviedrijas Vides kodeksā un attiecīgajos nozaru tiesību aktos. Ar šiem grozījumiem ievieš: vienkāršotas procedūras atļaujas saņemšanai darbībām, kurām ir nenozīmīga ietekme uz vidi; saskaņotus kritērijus, lai novērtētu, vai ir vajadzīga vides atļauja; C) noteikumi administratīvo iestāžu lomas racionalizēšanai vides atļaujas iegūšanas procesā, lai izvairītos no administratīvo iestāžu pienākumu pārklāšanās; d) digitalizēti vides atļaujas pieprasīšanas procesi; e) vides atļauja, kas attiecas tikai uz izmaiņām uzņēmuma darbībā (ändringstillstånd), izņemot gadījumus, kad atļauja ir paredzēta, lai aptvertu visas uzņēmuma darbības, vai ja šo problēmu rada vides apsvērumi; F) iespēja uz laiku ierobežotu vides atļauju pagarināt par ne vairāk kā trim gadiem.
15	Atcelt enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs	Starpposma mērķis	Stājas spēkā likums, ar ko daļēji atceļ enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs	Noteikums likums, ar ko daļēji atceļ enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai dažās nozarēs norādot: stāšanās spēkā				3. CET.	2021	Tāda likuma stāšanās spēkā, ar kuru daļēji atceļ enerģijas nodokļa samazināšana degvielai rūpniecībā un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un akvakultūrā. Šis ir pirmais no diviem soļiem, lai dažās nozarēs atceltu enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai. Šis pirmais solis ir nodokļu atvieglojuma samazinājums par 50 %.

Atcelt enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs

Starpposma mērķis

Likuma stāšanās spēkā, lai pilnībā atceltu enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs

Likuma noteikums, kas paredz pilnībā atcelt enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs, norādot:

stāšanās spēkā

1. CET.

2022

Pēc tam, kad Zviedrijas Riksdāgs ir pieņēmis likumu, ar ko pilnībā atceļ enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai rūpniecībā un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un akvakultūrā, stāšanās spēkā. Šis ir otrais no diviem soļiem, lai dažās nozarēs atceltu enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai.

Koriģēts, apliekams ar nodokli

ieguvuma likmes uzņēmuma automašīnām

Starpposma mērķis

Stājas spēkā

likums, ar ko koriģē ar nodokli apliekamo priekšrocību likmi uzņēmuma automašīnām

Noteikums

likums, ar ko koriģē ar nodokli apliekamo priekšrocību likmi uzņēmuma automašīnām, norādot stāšanos spēkā

3. CET.

2021

Likuma par ar nodokli apliekamā pabalsta likmes pielāgošanu stāšanās spēkā

attiecībā uz uzņēmuma automobiļiem, kas koriģē ar nodokli apliekamās peļņas likmes uzņēmuma automobiļiem, lai labāk atspoguļotu privāto automobiļu izmaksas, ar mērķi padarīt nodokļu sistēmu neitrālu starp automobiļu pabalstiem un algu naudā.

Vērtīgas dabas oficiāla aizsardzība

Mērķa

Finansējums, kas izmaksāts tādas dabas aizsardzībai, kurā ir augstas dabas vērtības bioloģiskajai daudzveidībai

Miljoni SEK

2 500

4. CET.

2023

Vismaz 2,5 miljardus SEK izmaksā uzņēmumiem vai privātpersonām zemes iegādei vai

kompensācija par zemes izmantošanas ierobežojumiem zemei, kurai ir augsta dabas vērtība bioloģiskajai daudzveidībai, lai to oficiāli aizsargātu.

Ieguldījumu rezultātus izklāsta ziņojumā, ko publicē Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra. Ziņojumā norāda, cik liels finansējums 2021.–2023. gadā ir izmaksāts kā kompensācija.

privāti zemes īpašnieki zemes iegādei vai kompensācijai par ierobežojumiem, ko rada oficiālā aizsardzība. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par oficiāli aizsargājamo teritoriju skaitu un kopējo aizsargājamo platību.

B. 2. SAVIENOJUMS: EEKĀCIJA UN PĀREJA

Komponents “Izglītība un pāreja” ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātības iespējas, palielinot bezdarbnieku cilvēkkapitālu, veicināt strukturālo pārveidi, jo īpaši pielāgošanos arvien digitālākai sabiedrībai, izglītojot un apmācot darbaspēku, palielināt elastību darba tirgū ar modernizētiem nodarbinātības aizsardzības tiesību aktiem un lielākām pārejas iespējām.

Komponenta mērķis ir ilgtermiņā palielināt nodarbinātību un ražīgumu, palielinot darbaspēka cilvēkkapitālu un labāk pielāgojot pieprasījumu. Strukturālā pārveide, jo īpaši digitālā pārkārtošanās, izvirza prasības attiecībā uz pārkvalifikācijas iespējām, kad darbaspēkam trūkst darba tirgū pieprasīto prasmju.

Personas ar īpašām grūtībām Zviedrijas darba tirgū ir personas, kas dzimušas ārpus Savienības, personas, kurām nav vidējās izglītības, vecāka gadagājuma bezdarbnieki un personas ar invaliditāti. Bezdarbs krīzes laikā ir palielinājies. Komponenta mērķis ir novērst un izvairīties no tā, ka cilvēki aiziet no darbaspēka.

Covid-19 krīzes laikā ir izzudušas daudzas nodarbinātības iespējas jauniešiem vai nesen ieceļojušiem imigrantiem pakalpojumu nozarē. Tādām nozarēm kā veselības aprūpe, izglītība vai IKT ir grūtības atrast cilvēkus ar pareizo prasmju kopumu. Prasmju trūkums ir šķērslis Zviedrijas uzņēmumu izaugsmei un ierobežo iespēju saglabāt un uzlabot labklājības sistēmas kvalitāti.

Komponents ietver reformas un investīcijas, kas kopumā un cilvēkiem, kuri kļuvuši par bezdarbniekiem, uzlabo pārejas iespējas. Komponenta mērķis ir palielināt studiju vietu skaitu, nodrošināt vairāk apmācības iespēju, īpašu uzmanību pievēršot arodmācībām un pieaugušo izglītībai. Turklāt tā plāno palielināt vietu skaitu universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs.

Paredzams, ka komponents palīdzēs īstenot Zviedrijai adresētos ieteikumus, jo īpaši “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku koncentrēt uz izglītību un prasmēm” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019) un “atbalstīt izglītību un prasmju attīstību” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

2.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Vairāk mācību vietu pieaugušo reģionālajā profesionālajā izglītībā

Šā ieguldījuma mērķis ir panākt, lai vairāk cilvēku iegūtu arodizglītību vidusskolas līmenī un tādējādi varētu atrast darbu. Ieguldījuma mērķis ir uzlabot atbilstību darba tirgum un ilgtermiņā veicināt nodarbinātību. Daļa no iniciatīvas pieaugušo profesionālās izglītības jomā ir motivēta ar nepieciešamību piedāvāt apmācību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri piedalās Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīvā, kas ir daļa no 3. komponenta.

Ar šo pasākumu uz laiku tiek nostiprināts pašreizējais zināšanu līmenis, kas nodrošina profesionālās izglītības programmas pieaugušajiem vidusskolas līmenī. To var apvienot ar zviedru valodu imigrantiem vai zviedru valodu kā otro valodu. Prioritāti piešķir personām, kurām visvairāk vajadzīga izglītība, piemēram, bezdarbniekiem vai personām ar īsu iepriekšēju izglītību. Apmācības kursu mērķis ir galvenokārt tikt iepirktiem no privātiem apmācības sniedzējiem, nodrošinot ātru izvēršanu un elastību, lai reaģētu uz mainīgajām apmācības prasībām.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma: Augstāks kompensācijas līmenis arodmācībām apvienojumā ar zviedru valodu imigrantiem un zviedru valodu kā otro valodu

Šīs reformas mērķis ir radīt ekonomiskus stimulus pašvaldībām piedāvāt profesionālās apmācības un zviedru valodas apmācības apvienojumu. To veic, veicot grozījumus attiecīgajā tiesību aktā, palielinot valsts kompensācijas apmēru par šādiem kombinētiem kursiem. Tā mērķis ir saīsināt mācību periodu un ļaut dalībniekiem ātrāk meklēt un atrast darbu. Šī reforma atbalstīs 1. investīciju un tādējādi palīdzēs palielināt mācību vietu skaitu mērķgrupai, jo īpaši pieaugušajiem bez vidējās izglītības un atbilstošām valodu prasmēm.

Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2020. gada 30. septembrim. Ieguldījums Nr. 2: Vairāk studiju vietu augstākajā profesionālajā izglītībā

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot izglītības, apmācības un pārejas izredzes, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības krīzes laikā un pēc tās un pilnveidotu darbaspēka prasmes, palielinot vietu skaitu augstākajā profesionālajā izglītībā. Investīcijas mērķis ir apmierināt pārejas vajadzības darba tirgū, kur pat pirms krīzes daudzās profesijās, jo īpaši labklājības, datu/IT un rūpniecības nozarē, bija darbaspēka trūkums. 59 % no papildu studiju vietām augstākajā profesionālajā izglītībā ir datu/IT jomās vai kādā citā veidā veicina digitālo pārkārtošanos.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 3: Resursi izglītības pieprasījuma apmierināšanai universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs

Investīcija ir vērsta uz izglītības paplašināšanu universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs, lai risinātu darba tirgus problēmas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta programmām, kas vērstas uz profesijām, kurās trūkst darbaspēka, un uz pārkvalifikācijas un tālākizglītības iespējām. Investīcija palielina finansējumu universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu lielāku skaitu pilna laika studentu (studiju vietas), stiprinātu sabiedrību, apmierinātu cilvēku vajadzības pēc apmācības, kas ved uz darbu, nodrošinātu pāreju, lai labāk sagatavotu cilvēkus nākotnes darba tirgum un uzlabotu labklājību, kā arī palielinātu Zviedrijas uzņēmējdarbības nozares konkurētspēju. Ieguldījuma mērķis ir radīt lielāku nodarbinātību, lielāku ražīgumu un atbalstīt labi izglītota darbaspēka piedāvājumu. Vidēji 27 % papildu studiju vietu uzlabo digitālās prasmes vai kādā citā veidā veicina digitālo pārkārtošanos.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Reforma. Nodarbinātības aizsardzības akts un lielākas pārejas iespējas

Reformas mērķis ir pielāgot pašreizējo nodarbinātības aizsardzību, lai uzlabotu gan elastību, gan mobilitāti darba tirgū. Ir vajadzīga lielāka mobilitāte un vairāk piekļuves punktu nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Darba devējiem ir vajadzīga lielāka elastība un paredzamība, lai tie spētu pielāgot darbību un izturēt konkurenci, savukārt darba ņēmējiem ir vajadzīga aizsardzība, kas pielāgota jaunajam darba tirgum, un ir nepieciešama pastāvīga prasmju pilnveide un līdz ar to lielāka nodarbināmība kā svarīgs drošības faktors. Reformas mērķis ir modernizēt nodarbinātības aizsardzību, vienlaikus saglabājot pamata līdzsvaru starp sociālajiem partneriem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma. Valsts profesionālā programma vadītājiem, skolotājiem un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotājiem

Reformas mērķis ir uzlabot mācīšanas kvalitāti, stiprināt profesionalitāti un palielināt skolotāja profesijas pievilcību. To veic, veicot grozījumus Izglītības likumā un papildinošajā rīkojumā, kas ļauj ieviest valsts profesionālo programmu vadošajiem darbiniekiem, skolotājiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes (ECEC) skolotājiem. Izmaiņas tiesību aktos nosaka, ka programmai ir divas daļas. Pirmā daļa attiecas uz valsts struktūru vadītāju, skolotāju un pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotāju profesionālo kompetenču attīstīšanai, lai palīdzētu stiprināt viņu kompetences un zināšanu attīstību. Otrā daļa attiecas uz valsts nopelnu sistēmu licencētiem skolotājiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotājiem, lai palielinātu to skolotāju un pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotāju skaitu, kuri vēlas turpināt uzlabot savas kompetences pēc kvalifikācijas un mācību licences iegūšanas.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 1. septembrim.

2.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

19

Vairāk mācību vietu

reģionāls pieaugušais

profesionālā izglītība

Mērķa

T1: Jauns pētījums

vietas

profesionālā apmācība

un pieaugušie

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

mācību vietas

0

1 000

4. CET.

2020

Jaunu studiju vietu skaits 2020. gadā ar prioritāti

personām, kurām visvairāk vajadzīga izglītība,

ar kritērijiem, kas izklāstīti pasākuma aprakstā,

salīdzinājumā ar gada pētījuma bāzes numuru

2019. gadā — 34000 vietas. Izveidotās jaunās studiju vietas

kopējais studiju vietu skaits sasniedz 35000.

Pētījuma vietas definē kā pilna laika ekvivalenta pētījumu.

vietas.

20

Vairāk mācību vietu

reģionāls pieaugušais

profesionālā izglītība

Mērķa

T2: Jauns pētījums

vietas

arodmācības un pieaugušie

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

līdzvērtīgas mācību vietas

1 000

7 800

4. CET.

2021

Jaunu mācību vietu skaits 2021. gadā ar prioritāti

personām, kurām visvairāk vajadzīga izglītība,

ar kritērijiem, kas izklāstīti pasākuma aprakstā, salīdzinot ar gada pētījuma bāzes numuru

2019. gadā — 34000 vietas. Izveidotās jaunās studiju vietas

kopējais studiju vietu skaits sasniedz 40800.

Pētījuma vietas definē kā pilna laika ekvivalenta pētījumu.

vietas.

21

Vairāk mācību vietu

reģionāls pieaugušais

profesionālā izglītība

Mērķa

T3: Jauns pētījums

vietas

arodmācības un pieaugušie

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

līdzvērtīgas mācību vietas

7 800

15 700

4. CET.

2022

Jaunu izpētes vietu skaits 2022. gadā ar prioritāti

personām, kurām visvairāk vajadzīga izglītība,

ar kritērijiem, kas izklāstīti pasākuma aprakstā, salīdzinot ar gada pētījumu bāzes numuru

2019. gads, 34000. gads. Izveidotajās jaunajās studiju vietās:

kopējais mācību vietu skaits ir 41900. Mācību vietas

ir definētas kā pilna laika ekvivalenta studiju vietas.

22

Vairāk mācību vietu

reģionāls pieaugušais

profesionālā izglītība

Mērķa

T4: Jauns pētījums

vietas

profesionālā apmācība

un pieaugušo izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

mācību vietas

15 700

16 900

4. CET.

2023

Jaunu mācību vietu skaits 2023. gadā ar prioritāti

personām, kurām visvairāk vajadzīga izglītība,

ar kritērijiem, kas izklāstīti pasākuma aprakstā,

salīdzinājumā ar gada pētījuma bāzes numuru

2019. gadā — 34000 vietas. Izveidotās jaunās studiju vietas

kopējais studiju vietu skaits sasniedz 35200.

Pētījuma vietas definē kā pilna laika ekvivalenta pētījumu.

vietas.

23

Lielāka kompensācija

profesionālās izglītības līmenis

kombinēta apmācība

kopā ar zviedru valodu imigrantiem un

Zviedru valoda kā otrā

valoda

Starpposma mērķis

Stājas spēkā

augstākais

kompensācija

profesionālās izglītības līmenis

kopā

ar zviedru valodu

Imigranti un zviedru valoda kā

otrā valoda

Noteikums

likums, ar ko izveido

augstākas

kompensācijas līmenis

profesionālā apmācība

kopā

kopā ar zviedru valodu imigrantiem un

Zviedru valoda kā otrā valoda

norādot:

stāšanās spēkā

3. CET.

2020

Likuma stāšanās spēkā. Ar to nosaka lielāku

valsts kompensācijas likme mācību kursiem, kuros apvienoti

arodapmācība veselības un sociālās aprūpes jomā un zviedru valodas apmācība.

27

Ikgadējs pētījums

vietas, kas atrodas augstāk

profesionālā izglītība

Mērķa

Jauns pētījums

vietas, kas atrodas pēc —

vidējā profesionālā izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

līdzvērtīgas mācību vietas

0

14 900

4. CET.

2023

Izveido 14900 jaunas studiju vietas. Pasākums ir vērsts uz personām ar vidējo vai līdzvērtīgu izglītību, kuras vēlas iegūt kvalificētu profesionālo kvalifikāciju.

28

Satikšanās resursi

prasības pēc izglītības

universitātēs un

cita augstākā izglītība

iestādes

Mērķa

T1: Papildus

reģistrētie studenti

augstāka

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

reģistrētie

studenti

0

9 000

4. CET.

2021

9000 papildu pilnslodzes ekvivalenta reģistrētu studentu

par visiem kursiem, ko pasniedz universitāte pašreizējā laikā

Eiropas pusgada pilnslodzes ekvivalents salīdzinājumā ar

atsauces vērtība: 300400 reģistrēti pilna gada studenti 2019. gadā,

rezultātā kopā 309400 pilna laika studentu mācās

2021. GADA 4. CETURKSNIS.

29

Satikšanās resursi

prasības pēc izglītības

universitātēs un

cita augstākā izglītība

iestādes

Mērķa

T2: Papildus

reģistrētie studenti

augstāka

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

reģistrētie

studenti

9 000

19 000

4. CET.

2022

10000 papildu pilnslodzes ekvivalenta reģistrētu studentu

par visiem kursiem, ko pasniedz universitāte pašreizējā laikā

Eiropas pusgada pilnslodzes ekvivalents salīdzinājumā ar

atsauces vērtība: 300400 reģistrēti pilna gada studenti 2019. gadā,

rezultātā kopā 310400 pilna laika studentu mācās

2022. GADA 4. CETURKSNIS.

30

Satikšanās resursi

prasības pēc izglītības

universitātēs un

cita augstākā izglītība

iestādes

Mērķa

T3: Papildus

reģistrētie studenti

augstāka

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

reģistrētie

studenti

19 000

25 000

4. CET.

2023

6000 papildu pilnslodzes ekvivalenta reģistrētu studentu

par visiem kursiem, ko pasniedz universitāte pašreizējā laikā

Eiropas pusgads 2023. gada pilnslodzes ekvivalentā salīdzinājumā ar

pamatscenārijs — 300400 reģistrēti pilna gada studenti

2019. gadā kopā 306400 pilnas slodzes

skolēni 2023. gada 4. ceturksnī.

31

Satikšanās resursi

prasības pēc izglītības

universitātēs un

cita augstākā izglītība

iestādes

Mērķa

T4: Papildus

reģistrētie studenti

augstāka

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

reģistrētie

studenti

25 000

30 600

4. CET.

2024

5600 reģistrēto pilnslodzes ekvivalenta papildu studentu

par visiem kursiem, ko pasniedz universitāte pašreizējā laikā

Eiropas pusgada pilnslodzes ekvivalents salīdzinājumā ar

atsauces vērtība: 300400 reģistrēti pilna gada studenti 2019. gadā,

rezultātā kopā 306000 pilna laika studentu mācās

2024. GADA 4. CETURKSNIS.

32

Satikšanās resursi

prasības pēc izglītības

universitātēs un

cita augstākā izglītība

iestādes

Mērķa

T5: Papildus

reģistrētie studenti

augstāka

izglītība

Skaits

uz pilnu laiku

ekvivalents

reģistrētie

studenti

30 600

35 900

4. CET.

2025

5300 reģistrēto pilnslodzes ekvivalenta papildu studentu

par visiem kursiem, ko pasniedz universitāte pašreizējā laikā

Eiropas pusgada pilnslodzes ekvivalents salīdzinājumā ar

atsauces vērtība: 300400 reģistrēti pilna gada studenti 2019. gadā,

rezultātā kopā 305700 pilna laika studentu mācās

2025. GADA 4. CETURKSNIS.

33

Nodarbinātība

aizsardzības akts un

lielākas pārejas iespējas

Starpposma mērķis

Stājas spēkā

likumdošana

grozījumi, lai modernizētu nodarbinātības aizsardzību un

veicināt lielāku

pāreja

iespējas

Noteikums

likums, ar ko nosaka lielāku

nodarbinātības aizsardzība un pāreja

iespējas

darbinieki, kas norāda stāšanos spēkā.

2. CET.

2022

Stāšanās spēkā pēc pieņemšanas Zviedrijā

Parlaments, par attiecīgajiem tiesību aktu grozījumiem

tiesību akti, tostarp jo īpaši Nodarbinātības aizsardzības akts un ierosinātie jaunie tiesību akti par pāreju

studentu finansējums un pamata pārejas un prasmju atbalsts darba tirgū.

Tiesību aktu kopums nodrošina darba devējiem lielāku elastību un paredzamību, lai pielāgotu savu darbību, konkurētu un pielāgotu darba ņēmēju aizsardzību jaunajam darba tirgum, kurā drošība sastāv no nepārtrauktas prasmju pilnveides, tādējādi uzlabojot nodarbināmību.

Otrkārt, darba ņēmējiem vajadzētu būt iespējai saņemt pamata pārejas un prasmju atbalstu, lai atvieglotu pielāgošanos jaunam darbam.

Treškārt, jaunās Studentu finansēšanas shēmas pārejas un pārkvalifikācijas jomā mērķis ir atvieglot darba ņēmējiem iespēju piedalīties mūžizglītībā, lai savas karjeras laikā stiprinātu savu pozīciju darba tirgū.

33a

Valsts profesionālā programma vadītājiem, skolotājiem un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotājiem

Starpposma mērķis

Izglītības likuma grozījumu stāšanās spēkā

Noteikumi, kas norāda uz Izglītības likuma grozījumu stāšanos spēkā un papildinošā rīkojuma stāšanos spēkā.

3. CET.

2025

Stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā un papildinošais rīkojums, kas ļauj ieviest valsts profesionālo programmu vadītājiem, skolotājiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotājiem. Valsts profesionālo programmu veido:

a) valsts struktūru galveno darbinieku, skolotāju un pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotāju profesionālo kompetenču attīstīšanai, kas cita starpā ietver attiecīgu apmācību vadītājiem, skolotājiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotājiem, un

valsts nopelnu sistēma licencētiem skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem, kas ietver kvalifikācijas līmeņus.

C.SASTĀVDAĻA: BETTER NOSACĪJUMI DEMOGRĀFISKO PROBLĒMU RISINĀŠANAI

Šis komponents ietver reformas, kuru mērķis ir palielināt vidējo pensionēšanās vecumu, stiprināt publisko finanšu ilgtspēju, uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes centros strādājošo darbinieku prasmes un uzlabot finanšu sistēmas uzraudzību un izpildi attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.

Zviedrija konstatēja vairākas problēmas saistībā ar ilgtermiņa aprūpi, demogrāfiju (paredzams, ka tā ietekmēs budžetu ilgtermiņā), kā arī problēmas saistībā ar izpildes mehānismiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai/terorisma finansēšanas apkarošanai.

Pirmkārt, ir jāuzlabo ilgtermiņa aprūpes sistēmas kvalitāte. Reforma, kas vērsta uz šā mērķa sasniegšanu, attiecas uz medmāsu palīgu profesionālās atzīšanas regulēšanu, un to papildina cilvēkkapitāla uzlabošana aprūpētājiem, kurus pašvaldības pieņem darbā savos centros, atmaksājot izmaksas, kas saistītas ar viņu tālākizglītību apmaksātā darba laikā.

Otrkārt, vidējam pensionēšanās vecumam būtu jāpaaugstinās vienlaikus ar valsts pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošanos, ņemot vērā vidējā paredzamā mūža ilguma pieaugumu un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos. Komponents risina šo problēmu, iekļaujot jau esošu reformu, kas sasaista pensionēšanās vecumu ar kritēriju (saskaņots ar vidējo paredzamo mūža ilgumu), kā arī pielāgojot blakus esošos vecuma ierobežojumus sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmai.

Treškārt, būtu jāpastiprina centieni apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Zviedrija jau ir noteikusi vairākus pasākumus, un komponents tos papildina ar diviem reformu priekšlikumiem: 1) publiska izmeklēšana par uzraudzības institucionālās struktūras efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ar priekšlikumiem par uzlabojumiem, kā labāk apmainīties ar informāciju starp privātām un publiskām iestādēm; (2) Nododot visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm rēķinu par piekļuves piešķiršanu datiem par bankas kontiem un seifiem.

Paredzams, ka komponents palīdzēs īstenot Zviedrijai adresētos ieteikumus, jo īpaši “ar ekonomikas politiku saistītās investīcijas izglītības un prasmju jomā” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019. gads), “nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un “uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības efektivitāti un efektīvi īstenot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus uzlabojot investīcijas (...), nodrošinot veselības aprūpes sistēmas noturību, tostarp nodrošinot kritiski svarīgu medicīnisko produktu, infrastruktūras un darbaspēka pienācīgu piegādi” (2020. gada konkrētai valstij adresētais 1. ieteikums).

3.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīva

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot gados vecāku cilvēku aprūpes centros strādājošo prasmju kopumu. To veido algu izmaksu izmaksa, kas saistītas ar darbinieku (8000 dalībnieku no dažādām grupām) kvalifikācijas celšanu un apmācību viņu darba laikā. Centrālā valdība veic šos maksājumus pašvaldībām, kas ir atbildīgas par vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Reforma: Medmāsu palīgu profesionālā nosaukuma reglamentēšana

Šīs reformas mērķis ir novērst valstu tiesību normu trūkumu attiecībā uz prasmēm un/vai izglītību, kas nepieciešama atzītam māsas asistenta amatam. Tiesību akta priekšlikums stājas spēkā līdz 2023. gada 30. septembrim, norādot izglītības un/vai attiecīgās prasmes, kas vajadzīgas personām, kuras vēlas iegūt māsas asistenta amatu. Nosaka 10 gadu pārejas periodu (termiņš beidzas 2033. gadā), lai darbinieki, kas pašlaik veic profesionālo darbību, varētu pieteikties atzīšanas sertifikāta saņemšanai un saņemt to. Tāpēc reformas mērķis ir nodrošināt juridisko aizsardzību māsu palīgu profesijai un uzlabot kvalitāti un drošības pakalpojumus veselības aprūpes iestādēs un ilgtermiņa aprūpes nozarē.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

Reforma. Koriģēti vecuma ierobežojumi

Šīs reformas mērķis ir palielināt vidējo pensionēšanās vecumu un vēl vairāk uzlabot valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, pakāpeniski palielinot pensionēšanās vecumu, kas atspoguļojas sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmu korekcijās. No 2023. gada pakāpeniski pielāgo vairākus vecuma ierobežojumus, jo īpaši palielinot minimālo vecumu pensijas pabalstu atskaitījumiem no 62 uz 63 gadiem un minimālo vecumu, no kura pensionētā persona var saņemt pamata aizsardzību no 65 līdz 66 gadiem. Pēc tam, sākot no 2026. gada, pensionēšanās vecuma ierobežojumus sasaista ar atsauces vecumu, kas saskaņots ar vidējo paredzamo mūža ilgumu. Attiecīgi koriģē vecuma ierobežojumus sociālā nodrošinājuma, nodokļu un iemaksu sistēmām, lai nodrošinātu lielāku darbaspēka piedāvājumu un lielākus nodokļu ienākumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma. Stingrāki pasākumi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu

Lai izpildītu divus uzdevumus, ir organizēta sabiedriskā apspriešana. Pirmkārt, iesniegt tiesību aktu grozījumu priekšlikumus stingrākiem un efektīvākiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumiem. Otrkārt, novērtēt Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādes efektivitāti resursu, personāla un valdības kontroles ziņā, kā arī visas uzraudzības sistēmas institucionālās struktūras efektivitāti. 2021. gada 31. maijā valdībai tika iesniegts priekšlikums (SOU 2021:42) un tas tika nosūtīts sabiedriskajai apspriešanai, kas noslēdzās 2021. gada 16. septembrī. Sabiedriskās apspriešanas rezultātus ņem vērā valdības priekšlikumā, un attiecīgie tiesību akti tiek pieņemti un stājas spēkā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Reforma Nr. 4: Jauns bankas konts un seifu sistēma

Šī reforma attiecas uz piekļuves nodrošināšanu datiem, kas saistīti ar bankas konta un seifu turētāju identitāti, attiecīgajām iestādēm (Finanšu izlūkošanas vienībai, Nodokļu aģentūrai, izpildes iestādei, tiesībaizsardzības iestādēm), lai pastiprinātu centienus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā: Šis pasākums neattiecas uz datiem par bilanci un darījumu vēsturi. Šādu informāciju dara pieejamu Zviedrijas nodokļu iestādes pārvaldītā platformā. Tiesību akta priekšlikums (Prop. 2019/20:83) bija jānosūta Riksdāgam 2020. gada 11. februārī, un tam jāstājas spēkā 2020. gada 10. septembrī (2020:272); aptuveni 150 finanšu iestāžu un kompetento aģentūru savienojumus veic Zviedrijas Nodokļu aģentūra, un to paredzēts pabeigt līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2020. gada 30. septembrim.

Reforma. Atveseļošanas un noturības plāna efektīvas un lietderīgas īstenošanas nodrošināšana

Šīs reformas mērķis ir noteikt attiecīgās juridiskās pilnvaras vai uzdevumus iestādēm, kas iesaistītas Zviedrijas RPP īstenošanas koordinācijā, uzraudzībā, kontrolē un revīzijā efektīvā un lietderīgā veidā, kas atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu pienācīgu un funkcionālu iekšējās kontroles sistēmu attiecībā uz ANM īstenošanu, pirms Komisijai tiek iesniegts pirmais maksājuma pieprasījums, ir stājušies spēkā šādi tiesību aktu grozījumi.

1)Grozījumi piemērojamajos noteikumos un norīkojumos visām valdības struktūrām, kas ir iesaistītas ANP īstenošanas operatīvajos aspektos saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta un 34. panta 2. punkta prasībām;

2)Stājas spēkā visas oficiālās pilnvaras veikt saistītos uzdevumus Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestādei (ESV) kā revīzijas iestādei, kas ir atbildīga par ANM izmaksu un izmantošanas vispārējo uzraudzību, ar tiesībām vākt informāciju par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, t. i., piekļuvi datiem īstenošanas struktūrās un tiesībām veikt revīziju, tostarp piekļuvi datiem par galasaņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu. ESV ir kompetentā revīzijas iestāde, kas centralizē visus attiecīgos revīzijas konstatējumus un ieteikumus, kā arī pieprasa informāciju, kas vajadzīga šo pienākumu veikšanai. Turklāt valdība lemj par pilnvarām konkrētām iestādēm, kas ir atbildīgas par ANM izpildes aspektiem, ziņot Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestādei (ESV) un centrālajai koordinācijas spējai valdības birojos (Finanšu ministrijai) par attiecīgajiem mērķiem un starpposma mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, sniegt pārvaldības deklarācijas un ļaut ESV veikt revīzijas un nodrošināt Savienības finansējuma pamanāmību;

3)Stājas spēkā visas oficiālās pilnvaras un nepieciešamie budžeta piešķīrumi, lai Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestāde (ESV) veiktu ar revīziju saistītus uzdevumus.

Nepieciešamos lēmumus, kas minēti 1. punktā, var precizēt šādi:

·Valdība lemj par uzdevumiem šādām iestādēm ziņot par to attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, iesniegt pārvaldības deklarācijas un ļaut Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestādei (ESV) veikt revīzijas, kā arī nodrošināt Savienības finansējuma pamanāmību:

1.Mājokļu, būvniecības un plānošanas valsts padome,

2.Digitālās pārvaldes aģentūra,

3.Zviedrijas Valsts augstākās profesionālās izglītības aģentūra,

4.Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra,

5.Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju pārvalde,

6.Valsts veselības un labklājības padome,

7.Zviedrijas Enerģētikas aģentūra,

8.Zviedrijas Valsts izglītības aģentūra,

9.Zviedrijas Transporta pārvalde un

10.Norīkojums iestādei izglītības jomā

Valdība plāno noslēgt nolīgumus par grozītiem nosacījumiem ar Chalmers University of Technology un Jönköping University.

·Turpmāk minētās regulas un uzdevumus vajadzības gadījumā papildina saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta e) un f) apakšpunkta, kā arī 34. panta 2. punkta prasībām. Turklāt regulas papildina tā, lai ESV būtu pienākums veikt turpmākus pasākumus saistībā ar maksājumiem un lai:

pieprasīt nepieciešamo informāciju no valsts dotāciju saņēmējiem saskaņā ar noteikumiem:

1.Regula (2017:1319) [förordningen om statligt stöd till åtgärder som bidrar till industrins klimatomställning],

2.Regula (2015:517) [förordningen om stöd till lokala klimatinvesteringar],

3.Regula (2019:525) [Förordningen om statligts stöd För iekārta AV laddningspunkter för elfordon],

4.Nākamais Saistība [Förordning om stöd līdz energieffektivisering AV bostadshus (bereds för närvarande)],

5.Regula (2020:266) [Förordningen om statligts stöd För utbyggnad AV bredbandsinfrastruktur],

6.Regula (2016:881) [Förordningen om statligts investingeringsstöd för Hyresbostäder och bostäder för studerande],

7.Regula (2016:937) [förordningen om statsbidrag för regional yrkesinriktad vuxenutbildning],

8.Regula (2009:130) [förordningen om yrkeshögskolan],

9.gaidāmie uzdevumi 2022. un 2023. gadā saistībā ar valsts dotāciju izmaksu pašvaldībām saistībā ar iniciatīvu “Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe”,

10.Digitālās pārvaldes aģentūras uzdevums/regulējums,

11.Norīkojums iestādei izglītības jomā,

12.Norīkojums/regulējums Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūrai,

13.Norīkojums/regulējums Valsts veselības un labklājības padomē un

14.Uzdevums/noteikumi Zviedrijas Transporta administrācijā.

•Pilnvarojumi/norīkojumi nodrošina, ka attiecīgās iestādes ievieš atbilstošas procedūras attiecībā uz: interešu konflikts, ii) dubulta finansēšana, iii) krāpšanas un korupcijas atklāšana un iv) datu vākšana.

Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

3.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

34

Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīva

Mērķa

1500 dalībnieki ir sākuši izglītoties saskaņā ar iniciatīvu “Vecāka gadagājuma aprūpe”

Skaits

0

1 500

4. CET.

2021

Izglītību sāk vismaz 1500 vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes darbinieki (divās funkcionālajās grupās: laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam medmāsu asistentiunmedmāsas (aptverot gan “sköterska” un “speciālistes undersköterska”), gan nodaļu vadītājus.

35

Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīva

Mērķa

8000 dalībnieku ir sākuši izglītoties saistībā ar

Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīva

Skaits

1 500

8 000

4. CET.

2023

Vismaz 8000 veco ļaužu aprūpes darbinieku ir sākuši mācības (divās funkcionālajās grupās: laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam medmāsu asistentiunmedmāsas (aptverot gan “nesköterska”, gan “specializatorus undersköterska”) vai nodaļu vadītājus.

36

Māsas asistenta profesijas aizsargāts profesionālais nosaukums

Starpposma mērķis

Stājas spēkā tiesību akts, kas reglamentē

medmāsas asistenta profesionālais nosaukums

Likuma noteikums par to, ka stājas spēkā likums, ar ko nosaka kvalifikācijas prasības māsas asistenta amatam, tiek publicēts Oficiālajā Vēstnesī un stājas spēkā

publicēšanas datums

3. CET.

2023

Tiesību akts par izglītību, kas nepieciešama otrā līmeņa māsas titulam, stājas spēkā pēc tam, kad to ir pieņēmis Zviedrijas parlaments. Likumā ir noteiktas kvalifikācijas prasības, kā arī 10 gadu pārejas periods, lai darbinieki, kas pašlaik veic profesionālo darbību, varētu pieteikties atzīšanas sertifikāta saņemšanai un saņemt to.

37

Koriģēti vecuma ierobežojumi

Starpposma mērķis

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai pielāgotu vecuma ierobežojumus sociālā nodrošinājuma un nodokļu jomā

Sistēmas

Likuma norma, kurā norādīts, ka stājas spēkā likums, ar ko nosaka koriģētus vecuma ierobežojumus sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmās, tiek publicēta Oficiālajā Vēstnesī un stājas spēkā dienā

publikācijas datums

4. CET.

2023

Pēc tam, kad Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību aktu grozījumus, ar kuriem par vienu gadu palielina vecuma ierobežojumus sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmās

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

38

Koriģēti vecuma ierobežojumi

Starpposma mērķis

Vecuma ierobežojumu automātiskas korekcijas stāšanās spēkā sociālā nodrošinājuma un nodokļu jomā

sistēmas, kas atbilst 65 gadu atlikušā darbmūža attīstībai

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā, kurā ir noteikta saikne starp pensionēšanās vecumu un salīdzināmo vecumu, kas atbilst vidējam dzīves ilgumam

paredzamais ilgums ir

publicēts oficiālajā vēstnesī un stājas spēkā dienā

publikācijas datums

2. CET.

2026

Pēc tam, kad Zviedrijas Riksdāgs ir pieņēmis tiesību aktus, stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas pensionēšanās vecuma ierobežojumus sasaista ar salīdzināmo vecumu, kurš atbilst vidējam paredzamajam mūža ilgumam

39

Stingrāki pasākumi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu

Starpposma mērķis

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi par stingrākiem pasākumiem pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

noteikumi, ar ko paredz efektīvākus pasākumus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finansēšanu

terorisms

4. CET.

2023

Pēc tam, kad Zviedrijas Riksdāgs ir pieņēmis tiesību aktu grozījumus, stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir efektīvāki pasākumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

40

Jauns bankas konts un seifu sistēma

Starpposma mērķis

Likuma par jaunu bankas kontu un seifu sistēmu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā likums, ar ko piešķir piekļuvi datiem, kuri saistīti ar

identitāšu

3. CET.

2020

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp prokuroriem, sniedz piekļuvi datiem, kas saistīti ar bankas konta un seifu turētāju identitāti.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

bankas konta un seifu turētāji attiecīgajās iestādēs ir stājušies spēkā dienā, kad

publicēšana (10)

2020. gada septembrī).

41

Valdības lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu

īstenošana

Starpposma mērķis

M 1: Valdības lēmumi, kas nodrošina atveseļošanas un noturības plāna efektīvu un lietderīgu īstenošanu, tostarp revīzija

un kontroles iekārtojums

Pilnvaru un uzdevumu stāšanās spēkā

4. CET.

2021

Valdība pieņem lēmumus par pasākuma aprakstā izklāstītajām pilnvarām/piešķiršanu attiecīgajām iestādēm, kas piešķirtas ANP izpildei, un par citiem nepieciešamajiem lēmumiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi un rezultatīvi īstenotu ANP, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 prasības. Pilnvarojumi/norīkojumi nodrošina, ka attiecīgajām iestādēm ir atbilstošas procedūras attiecībā uz: interešu konflikts, ii) dubulta finansēšana, iii) krāpšanas un korupcijas atklāšana un iv) datu vākšana.

42

Valdības lēmumi

nodrošināt efektīvu un lietderīgu

īstenošana

Starpposma mērķis

M 2: Valdība

lēmumi, kas nodrošina atveseļošanas un noturības plāna efektīvu un lietderīgu īstenošanu, tostarp revīzija

un kontroles iekārtojums

Stājas spēkā

pilnvaras un uzdevumi

4. CET.

2021

Valdība izsniedz Zviedrijas pilsonim:

Finanšu pārvaldības iestāde (ESV) attiecīgās pilnvaras/piešķirumus par informācijas pārvaldību saistībā ar ANP izpildi (datu vākšana par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu) un ziņošanu ārpus tās kā revīzijas iestādes pilnvarām.

43

Valdības lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu

īstenošana

Starpposma mērķis

M 3: Valdības lēmumi, kas nodrošina atveseļošanas un noturības plāna efektīvu un lietderīgu īstenošanu, tostarp revīzija

un kontroles iekārtojums

Pilnvaru un uzdevumu stāšanās spēkā

4. CET.

2021

Valdība pieņem lēmumus par attiecīgām pilnvarām/piešķiršanu Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestādei (ESV) revīzijas jomā.

D.KOMPONENTS. BCEĻJOSLAS PAPLAŠINĀŠANA UN VALSTS PĀRVALDES DIGITALIZĀCIJA

Šis Zviedrijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver investīcijas, kuru mērķis ir paplašināt Zviedrijas digitālo infrastruktūru un padarīt tās publisko pārvaldi efektīvāku un atbilstošāku mērķim, izmantojot digitalizācijas sniegtās iespējas.

Zviedrijas platjoslas infrastruktūra kopumā ir labi attīstīta. Tomēr, lai sasniegtu valdības mērķi, ka līdz 2025. gadam visai Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei ātrdarbīgai platjoslai, ir jāpalielina pieejamība, jo īpaši mazapdzīvotos apgabalos, kur tirgus mehānismi vien nenodrošina šādu pakalpojumu sniegšanu. Platjoslas savienojumu ātruma un pieejamības palielināšana palīdz mājsaimniecībām un uzņēmumiem gūt labumu no ātras digitālās pārkārtošanās.

Šis komponents ietver arī ieguldījumus pārvaldes mēroga digitālajā infrastruktūrā. Pašlaik šādas infrastruktūras trūkumu atspoguļo neviendabīgs dažādu satvaru un standartu kopums, kas kavē sadarbspēju un tādējādi palielina efektivitātes un drošības riskus. Šajā komponentā iekļauto investīciju mērķis ir risināt šos jautājumus, izveidojot kopīgu digitālo infrastruktūru.

Paredzams, ka komponents palīdzēs īstenot Zviedrijai adresētos ieteikumus, jo īpaši “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši [...] augsto tehnoloģiju un inovatīvām nozarēm” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

4.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Kopīga publiskās pārvaldes digitālā infrastruktūra

Investīcija, ko koordinēs Zviedrijas Digitālās pārvaldes aģentūra, iesaistot dažādas Zviedrijas aģentūras, ietver jaunu digitālo pakalpojumu izstrādi un esošo digitālo pakalpojumu modernizēšanu un modernizēšanu, jo īpaši tādu pakalpojumu izstrādi, kas nodrošina standartizētus digitālos publiskā sektora pakalpojumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, piemēram, digitālos pasta pakalpojumus un atbalsta pakalpojumus, kas nodrošina informācijas apmaiņu un cita starpā identitātes un uzticamības satvaru apstrādi. Mērķis ir panākt lielāku efektivitāti un drošību publisko datu apstrādē, vienlaikus piedāvājot iedzīvotājiem un uzņēmumiem standartizētus risinājumus visā valsts pārvaldē. Līdzekļus piešķir kopējai apropriācijai, no kuras izmaksā dotācijas iesaistītajām iestādēm, lai palīdzētu tām izstrādāt un izveidot standartizētu digitālo infrastruktūru un kopīgi izstrādātus risinājumus. Investīcijas jo īpaši sastāv no valsts sistēmas primārajiem datiem, jauniem un uzlabotiem digitālajiem pakalpojumiem, kā arī atbalsta pakalpojumiem informācijas apmaiņai un apstrādei un kopīga uzticamības un drošības satvara.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Ieguldījums Nr. 2: Platjoslas paplašināšana

Ar šo pasākumu finansē atbalstu platjoslas savienojamības paplašināšanai, ja tirgus operatori nevar paplašināties uz komerciāliem pamatiem. Centrālās valdības atbalstu pārvalda Zviedrijas Pasta un telesakaru iestāde, kas pārbauda atbilstību, lemj par dotācijām, veic maksājumus, uzrauga un uzrauga īstenošanu. Atbalstu sniedz līdz pieslēgumpunktam, piemēram, optiskajai šķiedrai (“apdzīvotās mājas”), un infrastruktūrai, kuras jauda ir vismaz 1 Gbit/sek. Dotācijas lēmumā iekļauj noteikumus par darbības drošību un uzticamību un atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt platjoslas pieslēgumu galalietotājiem pēc pieprasījuma trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas (“savienotie mājokļi”). Atbalsts ir tehnoloģiski neitrāls ar noteikumu, ka projekti atbilst prasītajam ātrumam.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

4.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

44

Kopīga publiskās pārvaldes digitālā infrastruktūra

Starpposma mērķis

Ir izveidots un darbojas valsts pamatdatu un kopīgas publiskās digitālās infrastruktūras satvars

Ir izveidots un darbojas valsts regulējums un kopīga publiskā digitālā infrastruktūra drošai un

efektīva elektroniska informācijas apmaiņa un piekļuve pamatdatiem

publiskais sektors.

4. CET.

2023

Ir izveidots un darbojas valsts pamatdatu satvars (sākotnēji aptverot personas, uzņēmumu, īpašuma un ģeogrāfisko informāciju) un kopīga publiska digitālā infrastruktūra, tostarp pamatelementi informācijas apmaiņai un apstrādei, jauni digitālie pakalpojumi un uzticamības un drošības sistēmas drošai un efektīvai informācijas apmaiņai publiskajā sektorā.

45

Platjoslas paplašināšana

Mērķa

Papildu skaits ēku ar platjoslas piekļuvi (mājas Passed)

Skaits

0

66 100

4. CET.

2023

Vismaz 66100 papildu ēku tīkla pilnīgā tuvumā ar jaudu vismaz 1 Gbit/sek (Homes Passed) piešķirtajos projektos. Absolūts tuvums attiecas uz ēkām, kas nav savienotas ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (piemēram, šķiedru), bet kur šāds tīkls (piemēram, šķiedras kabelis) atrodas ēkas tuvumā.

E.KOMPONENTS: MANSATBALSTS IZAUGSMEI UN MĀJOKĻIEM

Šis komponents ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir samazināt nesaskaņas un veicināt investīcijas mājokļu tirgū.

Augstās mājokļu cenas un ar tām saistītais lielais mājsaimniecību parāds kopš makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras sākuma ir identificēts kā makroekonomikas nelīdzsvarotība Zviedrijas ekonomikā, kā rezultātā ir sniegti īpaši konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.

Ar mājokļu tirgu saistīto reformu un investīciju mērķis ir palielināt mājokļu piedāvājumu īres tirgū un studentu mājokļus, izmantojot būvniecības subsīdijas, uzlabot priekšnosacījumus mājokļu būvniecībai, samazināt trūkumus būvniecības atļauju piešķiršanas procedūrā un samazināt kapitāla pieauguma nodokli mājokļiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā Zviedrijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palīdzēt palielināt mājokļu būvniecību un uzlabot mājokļu tirgus efektivitāti. Komponents ietver vienu investīciju un piecus reformu pasākumus.

Ar mājokļu tirgu saistītie reformu pasākumi 1) ļauj ieinteresētajām personām piedalīties būvniecības plānošanas procesā, 2) vienkāršo un palielina būvniecības atļauju tiesiskā regulējuma efektivitāti, 3) uzlabo mājokļu būvniecības priekšnoteikumus, 4) palielina atliktā kapitāla pieauguma griestus un 5) atceļ ar nodokli apliekamos aprēķinātos ienākumus no atliktā kapitāla pieauguma.

Paredzams, ka komponents palīdzēs īstenot Zviedrijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši “novērst riskus, kas saistīti ar lielu mājsaimniecību parādu, pakāpeniski samazinot nodokļu atskaitījumus no hipotekārajiem procentu maksājumiem vai palielinot periodiskos īpašuma nodokļus. Veicināt ieguldījumus mājokļu būvniecībā vietās, kur to trūkums ir visakūtākais, jo īpaši, novēršot strukturālos šķēršļus būvniecībai. Uzlabot mājokļu tirgus efektivitāti un pārskatīt kapitāla pieauguma nodokļa struktūru” (konkrētai valstij adresētais 1. ieteikums, 2019. gads).

5.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Ieguldījumu atbalsts īres un studentu mājokļiem

Ieguldījumu pasākuma mērķis ir mazināt mājokļu trūkumu, palielinot jaunu īres mājokļu piedāvājumu ar zemāku īres maksu salīdzinājumā ar jauniem nesubsidētiem mājokļiem. Kopā ar ierobežojumiem attiecībā uz ienākumu prasībām šie mājokļi ir ekonomiski pieejami lielākam mājsaimniecību skaitam, atvieglojot situāciju arī personām ienākumu sadalījuma apakšējā pusē, studentiem vai cilvēkiem, kas iesaistās darba tirgū. Būvniecības subsīdijas mājām izmaksā 2022. un 2023. gadā. Lai nodrošinātu mērķa grupas sasniegšanu, jāparedz vairāki nosacījumi, proti, ieguldījumu atbalsts ir atkarīgs no maksimālās īres maksas, savukārt izīrētājs nedrīkst atteikties potenciālajam īrniekam īrēt subsidētu mājokli, pamatojoties uz to, ka ienākumi ir pārāk zemi, ja vien persona vai mājsaimniecība spēj maksāt īres maksu. Atbalsta shēma atbalsta investīcijas, kas ēkas līmenī nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 20 % salīdzinājumā ar Ēku regulas prasībām.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma: Privātās iniciatīvas tiesības — plānošanas ieinteresēto personu iesaistīšana zonēšanā

Reformas pasākuma mērķis ir saīsināt zonējuma plānošanas periodus teritorijās, kurās ir atļauta būvniecība. Kad reforma stāsies spēkā, ieinteresētajām personām, piemēram, īpašuma īpašniekiem, attīstītājiem un būvētājiem, tiks dotas vairāk iespēju uzsākt un daļēji veikt darbu pie detalizētu zonējuma plānu izstrādes. Pašvaldība informē pieprasījuma iesniedzēju ieinteresēto personu par to, kādi plānošanas dokumenti ir vajadzīgi detalizētam plānam, tostarp dokumenti, kas saistīti ar valsts interesēm, pludmales aizsardzību, veselību un drošību. Plānošanas un būvniecības likums tiek pārskatīts, lai precizētu, ka, neraugoties uz pašvaldības galīgo atbildību, nekustamā īpašuma īpašnieki vai citi, kas uzņemas iniciatīvu ierosināt būvniecības plānu, var sagatavot detalizēta zonējuma plāna priekšlikumu.

Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. Reforma. Vienkāršots un efektīvs tiesiskais regulējums būvatļaujām

Reformas pasākuma mērķis ir padarīt būvniecības atļauju tiesisko regulējumu efektīvāku un lietderīgāku. Reformas pasākumā nosaka i) gadījumus, kad attiecībā uz dažādiem būvniecības pasākumu veidiem rodas licences vai paziņošanas pienākums, ii) kādas prasības ir jāievēro, lai saņemtu atļauju, nodrošinot, ka licencēšanas pienākumi nav plašāki kā nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības un kaimiņu intereses, iii) nepieciešamās izmaiņas procesuālajos noteikumos un iv) arī citus priekšlikumus plānošanas un būvniecības noteikumos un citos noteikumos, kas tiek uzskatīti par pamatotiem, pamatojoties uz pētnieka analīzi un pieprasījumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma. Labāki priekšnoteikumi mājokļu būvniecībā

Lai būvniecības procesā nodrošinātu lielāku paredzamību un efektivitāti un atvieglotu atkārtojamus procesus, valdība 2021. gada 16. septembrī nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu par sertificētiem būvniecības projektu uzņēmumiem — paredzamāku būvniecības procesu. Ar reformu tiks grozīts Plānošanas un būvniecības likums (SCS 2010:900), ieviešot jaunu dalībnieku Plānošanas un būvniecības likumā, sertificētu būvniecības projektu uzņēmumu (“Certifierade byggprojekteringsföretag — en mer förutsägbar byggprocess”).

Sertificētam būvniecības projekta uzņēmumam ir īpašas zināšanas un pieredze, novērtējot projekta efektivitātes un pieejamības prasības, kā arī dzīvojamo ēku būvniecības tehniskā īpašuma prasības, ko nosaka valdības noteikumi, un tas spēj to pamatot ar sertifikātu, ko izdevusi šim nolūkam akreditēta struktūra. Turklāt reforma ļaus attīstītājam jaunu dzīvojamo ēku projektēšanā izmantot sertificētu būvniecības projektu uzņēmumu. Ja izmanto šādu uzņēmumu, Ēku komiteja neņem vērā prasības, uz kurām attiecas sertifikācija, ne pirms lēmuma par būvatļaujām, ne pirms paziņojumu par darbības uzsākšanu pieņemšanas. Attīstītājam nav obligāti jāizmanto sertificēts būvniecības projekta uzņēmums.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim. Reforma Nr. 4: Kapitāla pieauguma nodokļa atliktās summas maksimālā robeža

Pasākuma mērķis ir samazināt darījumu izmaksas par nekustamā īpašuma iegādi, ko veic privāti māju īpašnieki, tādējādi atvieglojot mājokļu un darbaspēka mobilitāti. Maksimālā atliktā kapitāla pieauguma summa tika palielināta no SEK 1450000 līdz SEK 3000000.

Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2020. gada 1. jūlijam, to piemērojot pārdošanai pēc 2020. gada 30. jūnija.

Reforma. Aprēķināto ienākumu no atliktā kapitāla pieauguma atcelšana

Pasākuma mērķis ir samazināt darījumu izmaksas darījumiem ar nekustamo īpašumu, ko veic privāti māju īpašnieki, tādējādi atvieglojot mājokļu un darbaspēka mobilitāti. Pasākums atceļ standarta ienākumus no atliktā kapitāla pieauguma. Agrāk atliktajam kapitāla pieaugumam tika piemēroti standarta ienākumi, pamatojoties uz noteikto procentu likmi. Šie standarta ienākumi bija jāpieskaita ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, un tiem tika piemērota 30 % likme.

Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 1. janvārim, to piemērojot taksācijas gadiem, kas sākas pēc 2020. gada 31. decembra.

5.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

efektīvs tiesiskais regulējums būvatļaujām un citiem

likums, ar ko izveido vienkāršotu un efektīvāku tiesisko regulējumu būvatļaujām

ar ko izveido

vienkāršots un efektīvāks tiesiskais regulējums būvatļaujām, kas norāda ierakstu

spēkā

Parlaments — tiesību aktu grozījumus attiecībā uz vienkāršotu un efektīvu tiesisko regulējumu būvatļauju jomā.

Licencēšanas pienākums un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu atļauju, nedrīkst būt plašāki kā nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības intereses.

un kaimiņvalstis.

54

Labāki priekšnoteikumi mājokļu būvniecībā

Starpposma mērķis

Stājas spēkā grozījumi Plānošanas un būvniecības likumā, ar ko izveido sertificētu būvniecību

projekta uzņēmums [Sertifierade]

byggprojekterings företag — en mer förutsägbar

byggprocess]

labāku priekšnosacījumu radīšana mājokļu jomā

celtniecība

Tiesību akta noteikums, ar ko nosaka labākus priekšnosacījumus

mājokļu būvniecība

norāde par stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Pēc tam, kad Zviedrijas Riksdāgs ir pieņēmis tiesību aktu grozījumus Plānošanas un būvniecības likumā (SCS 2010:900), tiek ieviests jauns dalībnieks, proti, sertificēts būvniecības projektu uzņēmums. Šāda uzņēmuma izmantošana mājokļu būvniecības procesā aizstāj pašvaldības agrīno pārbaudi par to, vai ir izpildīti apliecinājumā ietvertie būvniecības noteikumi. Mērķis ir palielināt

būvniecības procesa paredzamība un efektivitāte un atkārtojamu procesu atvieglošana.

55

Augstāks maksimālais apjoms

atliktais kapitāla pieaugums

Starpposma mērķis

Stājas spēkā

izmaiņas attiecīgajos nodokļu tiesību aktos, ar ko palielina atlikto maksimālo summu

kapitāla pieaugums [no SEK 1450000 līdz SEK 3000000)

Tiesību norma

ar ko norāda, ka stājas spēkā likums, ar ko palielina atliktā kapitāla pieauguma maksimālo robežu

3. CET.

2020

Ar reformu pasākumu palielina maksimālo summu.

atlikts kapitāla pieauguma aplikšanai ar nodokli no SEK 1450000 līdz SEK 3000000.

56

Atceltais standarts

atliktie ienākumi

Starpposma mērķis

Stājas spēkā

izmaiņas

Tiesību norma

norāde uz ierakstu

1. CET.

2021

Ar reformas pasākumu atceļ standarta ienākumus no

atliktais kapitāla pieaugums ienākuma nodokļa vajadzībām.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji

(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji

(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

kapitāla pieaugums

attiecīgie nodokļu tiesību akti, ar ko atceļ standarta ienākumus no atliktā kapitāla

ieguvumi

likuma stāšanās spēkā, ar ko atceļ standarta ienākumus no atliktā kapitāla pieauguma

F.KOMPONENTS: REPowerEU NODAĻA

REPowerEU nodaļas mērķis ir samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un jo īpaši paātrināt jaunu elektrotīklu būvniecību, uzlabot ēku energoefektivitāti un apkarot enerģētisko nabadzību.

Tāpēc komponents atbilst konkrētai valstij adresētajam ieteikumam, kas saistīts ar vispārējās atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu (2022. un 2023. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 4). Divas investīcijas uzlabo energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās un īres un studentu mājokļu ēkās, savukārt reforma racionalizē atļauju piešķiršanas procedūras elektrotīkla paplašināšanai.

Neviens pasākums šajā komponentā nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums: Paplašinātais pasākums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās

Šā pasākuma mērķis ir palielināt investīciju Nr. 3: Komponenta Nr. 1 energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās: Zaļā atveseļošana. Pasākuma paplašināšana palielina energoefektivitātes vajadzībām renovēto kvadrātmetru skaitu.

Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 2: Palielinātais pasākums: Ieguldījumu atbalsts īres un studentu mājokļiem

Šā pasākuma mērķis ir palielināt investīciju Nr. 1: Ieguldījumu atbalsts īres un studentu mājokļiem saskaņā ar komponentu Nr. 5: Ieguldījumi izaugsmē un mājokļos. Pasākuma paplašināšana palielina pabeigtu mājokļu skaitu īres un studentu mājokļiem.

Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma: Paātrināt atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai

Šīs reformas mērķis ir saīsināt atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai, lai stiprinātu elektroenerģijas tīklu Zviedrijā. Reformas mērķis ir arī novērst iekšzemes un pārrobežu vājās vietas elektroenerģijas pārvadē. Reforma ietver tiesību aktus, ar ko vienkāršo elektroenerģijas tīkla infrastruktūras būvniecības procedūras. Šajā sakarā reforma ietver šādus elementus:

·ieviest vienkāršotu procedūru atbrīvojumu piešķiršanai no vietējās teritorijas aizsardzības atļauju piešķiršanas procesā elektrotīkla būvniecībai (kā pašlaik aprakstīts Zviedrijas Vides kodeksa 7. nodaļas 11.-b un 13.–18.h iedaļā), kas ļaus šos atbrīvojumus piešķirt ātrāk un agrākos atļauju piešķiršanas procesa posmos; un

·pieņēmums, ka, novērtējot tehnoloģiju izvēli augstākajos sprieguma līmeņos, zemes kabeļu risinājumu vietā tiek izmantoti gaisvadu līnijas risinājumi, ar ko groza spēkā esošo prasību, ka pēc noklusējuma būtu jāizpēta abu veidu risinājumi.

Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

F.2. Neatmaksājamā finansiālā atbalsta starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzes līnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās PVN nav iekļauts.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvs starpposma mērķu rādītāji	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
57	Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās	Mērķa	Ir renovēti 1646000 kvadrātmetri ēku		Kvadrātmetri	600 000	2 246 000	4. CET.	2025	Ir renovēti 1646000 kvadrātmetru ēku. Mērvienība ir “Atemp”, kas ir termins, ar ko definē ēkas grīdas platību, uz kuru būtu jābalsta energoefektivitāte. Atemp ir definēts kā visu grīdu, grīdu un grīdu platība ar temperatūras kontroli, ko paredzēts apsildīt līdz 10 °C un ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšpuse. Iekļauj platību, ko aizņem iekšējās sienas vai atveres kāpnēm, vārpstām un tamlīdzīgiem materiāliem. Tomēr nav iekļauta platība garāžās, dzīvojamā ēkā vai nedzīvojamās telpās, kas nav garāža.
58	Atbalsts ieguldījumiem īres mājokļos un studentu mājokļos	Mērķa	T3: Atbalsta maksājums par jauniem pabeigtiem mājokļiem		Jauni, pabeigti mājokļi	4 800	6 720	4. CET.	2025	Statistika par kopējiem maksājumiem un piegādāto mājokļu skaitu, kas atbilst nosacījumiem, lai nodrošinātu mērķa grupas sasniegšanu, proti, ieguldījumu atbalsts ir atkarīgs no maksimālās īres maksas, savukārt izīrētājs nedrīkst atteikties potenciālajam īrniekam izīrēt subsidētu mājokli, pamatojoties uz to, ka ienākumi ir pārāk zemi, ja vien persona vai mājsaimniecība spēj maksāt īres maksu. Datus par īres maksām salīdzina ar nesubsidētiem jauniem mājokļiem.
59	Paātrināt atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai	Starpposma mērķis	Likuma stāšanās spēkā, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā, kas paātrina atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai				4. CET.	2024	Tāda likuma stāšanās spēkā, ar ko ievieš: a) vienkāršota procedūra atbrīvojumu no vietējās teritorijas aizsardzības piešķiršanai atļauju piešķiršanas procesā elektrotīkla būvniecībai (kā pašlaik aprakstīts Zviedrijas Vides kodeksa 7. nodaļas 11.-b un 13.–18.h iedaļā), kas ļauj piešķirt šos atbrīvojumus īsākā laikposmā un atļauju piešķiršanas procesa agrākos posmos; un b) pieņēmumu par gaisvadu līniju risinājumu izmantošanu zemes kabeļu risinājumos, novērtējot tehnoloģiju izvēli augstākajos sprieguma līmeņos, ar ko groza spēkā esošo prasību, ka pēc noklusējuma būtu jāizpēta abu veidu risinājumi.

2. Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Zviedrijas ANP plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 35 454 030 000 SEK, kas atbilst 3 501 632 593 EUR, pamatojoties uz ECB 2021. gada 28. maija EUR/SEK atsauces procentu likmi.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums (reforma)

vai ieguldījums)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

1

Vietējais un reģionālais klimats

ieguldījumi

Mērķa

T1: Oglekļa emisiju samazināšanas projektu piešķiršana

dioksīdu emisijas (paredzamās 300000 tonnas)

7

Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās

Starpposma mērķis

Rīkojuma, ar ko izveido atbalsta shēmu investīcijām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, stāšanās spēkā

9

Nostiprināts dzelzceļš

atbalsts

Mērķa

Ir uzlaboti 60 km dzelzceļa vai

uzlabots

15

Atcelt enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai noteiktās nozarēs

Starpposma mērķis

Likuma, ar ko daļēji atceļ enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai dažās nozarēs, stāšanās spēkā

17

Koriģētās ar nodokli apliekamās ieguvuma likmes uzņēmuma automašīnām

Starpposma mērķis

Likuma stāšanās spēkā, lai koriģētu ar nodokli apliekamo priekšrocību likmi uzņēmuma automašīnām

19

Vairāk mācību vietu

pieaugušo reģionālā profesionālā izglītība

Mērķa

T1: Jaunas mācību vietas arodmācībās un pieaugušo izglītībā

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums (reforma)

vai ieguldījums)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

20

Vairāk mācību vietu

pieaugušo reģionālā profesionālā izglītība

Mērķa

T2: Jaunas mācību vietas arodmācībās un pieaugušo izglītībā

23

Augstāks kompensācijas līmenis

arodmācībām kopā ar zviedru valodu imigrantiem un zviedru valodu kā otro valodu

Starpposma mērķis

Stājas spēkā augstāks kompensācijas līmenis arodmācībām apvienojumā ar zviedru valodu imigrantiem un zviedru valodu kā otro valodu

28

Resursi pieprasījuma apmierināšanai

izglītībai universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs

Mērķa

T1: Papildus reģistrētie augstākās izglītības studenti

34

Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīva

Mērķa

1500 dalībnieki ir sākuši izglītoties

vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīvas ietvaros

40

Jauns bankas konts un

seifu kastes sistēma

Starpposma mērķis

Likuma par jaunu banku stāšanās spēkā

konta un seifa kastes sistēma

41

Valdības lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu īstenošanu

Starpposma mērķis

M1: Valdības lēmumi, kas nodrošina

atveseļošanas un noturības plāna efektīva un lietderīga īstenošana, tostarp revīzijas un kontroles struktūra

42

Valdības lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu īstenošanu

Starpposma mērķis

M2: Valdības lēmumi, kas nodrošina

atveseļošanas un noturības plāna efektīva un lietderīga īstenošana, tostarp revīzijas un kontroles struktūra

43

Valdības lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu īstenošanu

Starpposma mērķis

M3: Valdības lēmumi, kas nodrošina

atveseļošanas un noturības plāna efektīva un lietderīga īstenošana, tostarp revīzijas un kontroles struktūra

52

Privātās iniciatīvas tiesības —

līdzdalība plānošanā

Starpposma mērķis

Likuma par

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums (reforma)

vai ieguldījums)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

sīkāka informācija par ieinteresētajām personām

attīstības plānošana

privātās iniciatīvas tiesības

55

Augstāks ierobežojums atliktajam kapitāla pieaugumam

Starpposma mērķis

Attiecīgā nodokļa izmaiņu stāšanās spēkā

likums par atliktā kapitāla pieauguma maksimālā apjoma palielināšanu no SEK 1450000 līdz SEK 3000000

56

Atceltie standarta ienākumi no atliktā kapitāla pieauguma

Starpposma mērķis

Attiecīgā nodokļa izmaiņu stāšanās spēkā

likums, ar ko atceļ standarta ienākumus no atliktā kapitāla pieauguma

Maksājums

Summa

EUR 851789859

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums (reforma)

vai ieguldījums)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

2

Vietējais un reģionālais klimats

ieguldījumi

Mērķa

T2: Oglekļa emisiju samazināšanas projektu piešķiršana

dioksīdu emisijas (paredzamās 240000 tonnas)

10

Nostiprināts dzelzceļš

atbalsts

Mērķa

Ir uzlaboti 40 km dzelzceļa vai

uzlabots

16

Atcelts enerģijas nodokļa samazinājums degvielai dažos gadījumos

sektori

Starpposma mērķis

Likuma stāšanās spēkā, lai pilnībā atceltu enerģijas nodokļa samazinājumu degvielai dažos gadījumos

sektori

21

Vairāk mācību vietu pieaugušo reģionālajā profesionālajā izglītībā

Mērķa

T3: Jaunas mācību vietas arodmācībās un pieaugušo izglītībā

27

Vairāk ikgadēju studiju vietu augstākajā profesionālajā izglītībā

Mērķa

Jaunas studiju vietas pēcvidusskolas profesionālajā izglītībā

29

Resursi izglītības pieprasījuma apmierināšanai universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs

Mērķa

T2: Papildus reģistrētie augstākās izglītības studenti

33

Nodarbinātības aizsardzības akts un lielākas pārejas iespējas

Starpposma mērķis

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir modernizēt nodarbinātības aizsardzību un uzlabot lielākas pārejas iespējas

45

Platjoslas paplašināšana

Mērķa

Papildu skaits ēku ar platjoslas piekļuvi (mājas Passed)

50

Ieguldījumu atbalsts

īres mājokļi un mājokļi

studentiem

Mērķa

T1: Atbalsta izmaksa par jauniem pabeigtiem pasākumiem

mājokļus

54

Labāki priekšnoteikumi mājokļu būvniecībā

Starpposma mērķis

Stājas spēkā grozījumi

Plānošanas un būvniecības likums, ar ko izveido sertificētu būvniecības projektu uzņēmumu [Certifierade byggprojekteringsföretag — en mer förutsägbar byggprocess], kas nodrošina labākus priekšnosacījumus mājokļu būvniecībā

Maksājums

Summa

EUR 794178485

1.3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Secīgi Skaits	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Starpposma mērķis /Mērķrādītājs	Nosaukums
11	Vides atļauju piešķiršanas procesa racionalizēšana	Starpposma mērķis	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos, lai racionalizētu vides atļauju saņemšanas procesu
18	Vērtīgas dabas oficiāla aizsardzība	Mērķa	Finansējums, kas izmaksāts tādas dabas aizsardzībai, kurā ir augstas dabas vērtības bioloģiskajai daudzveidībai
22	Vairāk mācību vietu pieaugušo reģionālā profesionālā izglītība	Mērķa	T4: Jaunas mācību vietas arodmācībās un pieaugušo izglītībā
30	Satikšanās resursi prasības pēc izglītības universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs	Mērķa	T3: Papildus reģistrētie augstākās izglītības studenti
35	Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iniciatīva	Mērķa	8000 dalībnieku ir sākuši izglītoties iniciatīvas “Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe” ietvaros
36	Aizsargāts profesionālais nosaukums māsas asistenta profesija	Starpposma mērķis	Stājas spēkā likums, kas reglamentē māsu palīga profesionālo nosaukumu

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums

(Reforma vai investīcijas)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

Koriģēti vecuma ierobežojumi

Starpposma mērķis

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi

pielāgot vecuma ierobežojumus sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmās

Stiprināšanas pasākumi

cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu

Starpposma mērķis

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi par

stingrāki pasākumi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu

Kopīga publiskās pārvaldes digitālā infrastruktūra

Starpposma mērķis

Valsts pamatdatu un kopīgo datu sistēma

ir izveidota un darbojas publiskā digitālā infrastruktūra

Ieguldījumu atbalsts

īres mājokļi un mājokļi studentiem

Mērķa

T2: Atbalsta maksājums par jauniem pabeigtiem mājokļiem

Vienkāršota un efektīva

būvatļauju un citu atļauju tiesiskais regulējums

Starpposma mērķis

Likuma, ar ko izveido

vienkāršots un efektīvāks tiesiskais regulējums būvatļauju jomā

Maksājums

Summa

EUR 908904220

1.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums

(Reforma vai investīcijas)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

4

Vietējais un reģionālais klimats

ieguldījumi

Mērķa

T4: Oglekļa dioksīda samazināšanas projektu piešķiršana

emisijas (paredzamās 230000 tonnas)

31

Satikšanās resursi

prasības pēc izglītības universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs

iestādes

Mērķa

T4: Papildus reģistrētie augstākās izglītības studenti

33a

Valsts profesionālā programma vadītājiem, skolotājiem un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes skolotājiem

Starpposma mērķis

Izglītības likuma grozījumu stāšanās spēkā

59

Paātrināt atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai

Starpposma mērķis

Likuma stāšanās spēkā, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procesu elektrotīkla būvniecībai

Maksājums

Summa

EUR 374265494

Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Secīgi

Skaits

Saistītais pasākums

(Reforma vai investīcijas)

Starpposma mērķis

/Mērķrādītājs

Nosaukums

5

Vietējais un reģionālais klimats

ieguldījumi

Mērķa

T5: Oglekļa dioksīda samazināšanas projektu piešķiršana

emisijas (paredzamās 15000 tonnas)

6

Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē

Mērķa

Tādu projektu piešķiršana, kuriem ir potenciāls

veicināt oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu

6.a

Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē

Mērķa

Finansiāls atbalsts, kas izmaksāts projektiem, kuriem ir potenciāls palīdzēt samazināt oglekļa dioksīda emisijas

6b

Ieguldījumi klimata jomā rūpniecības nozarē

Mērķa

Finansiāls atbalsts, kas izmaksāts projektiem, kuriem ir potenciāls palīdzēt samazināt oglekļa dioksīda emisijas

8

Energoefektivitāte vairākos —

dzīvojamās ēkas

Mērķa

600000 kvadrātmetri ēku ir

renovēts.

57

Energoefektivitāte vairākos —

dzīvojamās ēkas

Mērķa

1646000 kvadrātmetri ēku ir

renovēts.

32

Resursi izglītības pieprasījuma apmierināšanai universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs

Mērķa

T5: Papildus reģistrētie augstākās izglītības studenti

38

Pielāgots vecuma ierobežojums

Starpposma mērķis

Automātiskas korekcijas stāšanās spēkā

vecuma ierobežojumi sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmās

saskaņā ar 65 gadu atlikušā dzīves ilguma attīstību.

58

Atbalsts ieguldījumiem īres mājokļos un studentu mājokļos

Mērķa

T3: Atbalsta maksājums par jauniem pabeigtiem mājokļiem

Maksājums

Summa

EUR 516528150

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Zviedrijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu veic saskaņā ar šādu kārtību:

·Starptautiskā un ekonomiskā departamenta Finanšu ministrija ir koordinējošā iestāde, un tai ir vispārēja atbildība par plāna uzraudzību un īstenošanu kopumā. Atbildīgā publiskā iestāde uzrauga, verificē un validē atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. Koordinējošā iestāde sagatavo un paraksta pārvaldības deklarāciju, kā arī ir atbildīga par maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai un par maksājumu pieprasījumu iesniegšanu valsts līmenī.

·Publiskās iestādes (myndigheter) ir atbildīgas par Zviedrijas atveseļošanas un noturības plāna atsevišķu pasākumu īstenošanu. Tās ziņo koordinējošajai iestādei par īstenošanas progresu un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

·Galvenā revīzijas iestāde ir Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestāde (ESV). Valsts revīzijas birojs (NAO) regulāri veic atkārtotas grāmatvedības lietderības, lietderības un ticamības revīzijas.

2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Zviedrija veic šādus pasākumus:

·Finanšu ministrijai ir vispārēja atbildība par atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, un tā visu publiskā sektora struktūru vārdā ir atbildīga par ANP darbības un administratīvajiem aspektiem. Lai nodrošinātu konsekvenci ANP īstenošanā, galvenā revīzijas iestāde ir Zviedrijas Valsts finanšu pārvaldības iestāde (ESV), kas palīdz Finanšu ministrijai veikt tās vispārējos koordinēšanas pienākumus. ESV ir atbildīga arī par datu vākšanu, lai uzraudzītu, kā Finanšu ministrija sasniedz atskaites punktus un mērķrādītājus. Finanšu ministrija (koordinējošā iestāde) ir atbildīga par informācijas pieprasījumu par galasaņēmējiem apstrādi un centralizētas atbildes nodrošināšanu uz tiem un piekļuvi datiem par galasaņēmējiem. Šādu datu vākšanu un glabāšanu nodrošina iestādes, kas atbild par ANP īstenošanu.