EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.11.2024
COM(2024) 525 final
2024/0291(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejas 17. sanāksmē saistībā ar lēmuma pieņemšanu par procedūru ieteikumu sniegšanai Pusēm pirmajā tematiskās vērtēšanas posmā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm
un publisko pārvaldi
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Pušu komitejas 17. sanāksmē 2024. gada 17. decembrī saistībā ar to, ka paredzēts pieņemt projektu lēmumam par Komitejas jauno procedūru ieteikumu sniegšanai Pusēm par Konvencijas īstenošanu, pamatojoties uz Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai (GREVIO”) pirmo tematiskās vērtēšanas posmu “Building trust by delivering support, protection and justice” (“Uzticēšanās veidošana, sniedzot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu”).
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Stambulas konvencija
Stambulas konvencijas mērķis ir noteikt visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopumu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā.
ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pabeidza pievienošanās procedūru, 2023. gada 28. jūnijā deponējot divus apstiprināšanas instrumentus, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. ES ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Konvenciju ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, un 22 dalībvalstis to ir ratificējušas.
2.2.Pušu komiteja
Pušu komitejas sastāvā ir Konvencijas Pušu pārstāvji. Pusēm jācenšas par saviem pārstāvjiem izvirzīt visaugstākā ranga ekspertus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas jomā. Pušu komitejai uzticētie uzdevumi ir uzskaitīti Reglamenta 1. noteikumā. ES 2023. gada 1. oktobrī kļuva par Stambulas konvencijas Pusi un tādējādi par Pušu komitejas locekli (Konvencijas 67. panta 1. punkts).
2.3. Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisms
Ar Stambulas konvenciju tiek izveidots īpašs uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka Puses efektīvi īsteno tās noteikumus. Tā mērķis ir novērtēt, kā Konvencijas noteikumi tiek īstenoti praksē, un sniegt norādījumus Pusēm. Šo uzraudzības mehānismu veido divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas struktūras: GREVIO un Pušu komiteja. GREVIO ir neatkarīga ekspertu grupa, kuras uzdevums saskaņā ar Stambulas konvencijas 66. panta 1. punktu ir uzraudzīt Konvencijas īstenošanu katrā attiecīgajā valstī.
Uzraudzības procedūra ir izklāstīta Konvencijas 68. pantā. Saskaņā ar 68. panta 1. punktu Pusēm, pamatojoties uz GREVIO sagatavotu anketu, ir jāiesniedz ziņojums, kurā sīki izklāstīti likumdošanas un citi pasākumi, kas veikti, lai īstenotu Konvencijas noteikumus. Šī procedūra, ko dēvē par pamatvērtēšanas procedūru, sniedz pirmo visaptverošo pārskatu par to, kā Puse īsteno gandrīz visus Konvencijas noteikumus. Pamatojoties uz anketu un citu attiecīgo dalībnieku sniegto papildu informāciju, GREVIO sagatavo ziņojumu, kurā ietverti priekšlikumi par pasākumiem, kas Pusei jāveic, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Konvenciju.
Pamatojoties uz GREVIO ziņojumiem un tās secinājumiem, Pušu komiteja saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus par Konvencijas īstenošanu un noteikt datumu, līdz kuram jāiesniedz informācija par to īstenošanu. Pamatojoties uz šo noteikumu, Pušu komiteja pieņem valstīm, kuras ir Konvencijas Puses, adresētus ieteikumus, kuros pasākumus, kuri, pēc tās ieskatiem, attiecīgajai Pusei būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, ar prasību trīs gadu laikā ziņot tai par šajā sakarā spertajiem soļiem, nošķir no pasākumiem, kurus Pušu komiteja, neraugoties uz to svarīgumu, uzskata par tādiem, kurus varētu īstenot sekundāri.
Piemērojamo procedūru ieteikumu sniegšanai, pamatojoties uz GREVIO pamatziņojumiem, Komiteja noteica savā 4. sanāksmē 2018. gada 30. janvārī, un tā ir izklāstīta dokumentā IC-CP(2018)6. Kopumā tika panākta vienošanās par to, ka ieteikumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš GREVIO konstatētajiem trūkumiem, kas prasa tūlītēju rīcību un kas apzīmēti ar darbības vārdu “urges” (steidzami mudina), un tiem, kas minēti Konvencijas I un II nodaļā un kuriem tuvākajā nākotnē ir vajadzīgi korektīvi pasākumi, kā norādīts ar darbības vārdu “strongly encourages” (stingri mudina).
Lai gan GREVIO visus savus priekšlikumus uzskata par svarīgiem, tā ir izveidojusi steidzamības hierarhiju, kas izteikta, izmantojot dažādus darbības vārdus: “urge” (steidzami mudina), “strongly encourage” (stingri mudina), “encourage” (mudina) un “invite” (aicina). Pušu konference jo īpaši nolēma savos ieteikumos iekļaut Konvencijas I un II nodaļā iekļautos priekšlikumus “strongly encourages” (stingri mudina), jo tie ir īpaši svarīgi un nodrošina pamatu Konvencijas pārējās daļas efektīvai īstenošanai. GREVIO arī konstatēja būtiskas nepilnības šo nodaļu īstenošanā. Turklāt tika panākta vienošanās, ka Pusēm būtu jādod trīs gadi, lai īstenotu Pušu komitejas ieteikumus un ziņotu par tiem. Visbeidzot, Pušu komiteja nolēma nepārprotami aicināt Pusi īstenot atlikušos GREVIO priekšlikumus, neprasot papildus ziņot par šiem mazāk steidzamajiem jautājumiem, lai varētu apstiprinātu visus GREVIO priekšlikumus.
2.4.Tematiskās vērtēšanas posmi
Tā kā pamatvērtēšanas procedūra ir pabeigta attiecībā uz gandrīz visām Konvencijas Pusēm, GREVIO 2022. gada beigās nolēma pāriet uz nākamo posmu vērtēšanā par to, kā valstis, kuras ir Konvencijas puses, ievēro Konvenciju. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 3. punktu GREVIO vērtēšanas procedūras pēc pamatvērtēšanas iedala posmos. Katra posma sākumā GREVIO atlasa īpašus noteikumus, lai izvērtētu un nosūtītu anketu informācijas vākšanai par to īstenošanu. Pamatojoties uz savākto informāciju, GREVIO sagatavos ziņojumus. Šo procesu sauc par GREVIO tematiskās vērtēšanas posmiem.
Pirmā tematiskās vērtēšanas posma nosaukums ir “Building Trust by Delivering Support, Protection and Justice” (“Uzticēšanās veidošana, sniedzot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu”), un tas ilgs no 2023. līdz 2031. gadam. Lai gan pamatvērtēšana aptvēra aptuveni 60 Stambulas konvencijas pantus, jaunajā tematiskās vērtēšanas procedūrā ir aplūkoti 19 īpaši noteikumi. Šajos noteikumos ir noteikti standarti tiesībaizsardzības iestādēm, krimināltiesību jomas dalībniekiem, vispārēju un specializētu atbalsta pakalpojumu sniegšanai cietušajiem, ka arī vispārēja uz cietušajiem vērsta pieeja. Mērķis ir sniegt padziļinātu šo jomu novērtējumu, galveno uzmanību pievēršot progresam, kas panākts attiecībā uz katru noteikumu.
Lai pieņemtu ieteikumus Pusēm, pamatojoties uz GREVIO jauno tematisko vērtēšanu, Pušu komitejai ir jāizveido īpaša procedūra. Sākotnēja diskusija par šo jautājumu notika Pušu komitejas 2024. gada 3. maija sanāksmē, pamatojoties uz sekretariāta sagatavoto diskusiju dokumentu [IC-CP(2024)6]. Pēc šīs diskusijas Pušu komitejas sekretariāts 2024. gada septembrī izplatīja projektu lēmumam [IC-CP(2024)10] par šādu ieteikumu sniegšanas procedūru, kā arī veidni, kurā izklāstīta Pusēm adresējamo ieteikumu ierosinātā struktūra. Lēmuma projekts lielā mērā ir balstīts uz piemērojamo procedūru ieteikumu sniegšanai, pamatojoties uz GREVIO pamatziņojumiem.
2.5.Paredzētais Pušu komitejas akts
Paredzēts, ka Pušu komiteja savā 17. sanāksmē 2024. gada 17. decembrī pieņems lēmumu par Komitejas jauno procedūru ieteikumu sniegšanai Pusēm par Stambulas konvencijas īstenošanu, pamatojoties uz GREVIO pirmajiem tematiskajiem vērtēšanas ziņojumiem, kā arī veidni, kurā izklāstīta šādu turpmāko ieteikumu struktūra (“paredzētais akts”).
Procedūru, ko Pušu komitejas sekretariāts ierosinājis dokumentā IC-CP(2024)10, var apkopot šādi.
–Ieteikumi būtu jāattiecina uz priekšlikumiem tematiskās vērtēšanas ziņojumos, ko GREVIO uzskata par īpaši steidzami risināmiem priekšlikumiem (“urges” (steidzami mudina)), un priekšlikumiem, kurus GREVIO uzskata par risināmiem tuvākajā nākotnē (“strongly encourages” (stingri mudina)), attiecībā uz visām Konvencijas nodaļām.
–Pušu komiteja uzrauga šo ieteikumu īstenošanu saskaņā ar savu Reglamentu, pieprasot, lai Puse iesniedz rakstisku ziņojumu par to, kā tā ir īstenojusi ieteikumus trīs gadu laikā pēc ieteikumu pieņemšanas. Pēc tam Pušu komiteja var izvēlēties neveikt turpmākus uzraudzības pasākumus, lai izvairītos no pārklāšanās ar turpmākiem GREVIO vērtēšanas posmiem.
–Ieteikumos būtu skaidri jāiesaka Pusei īstenot atlikušos GREVIO priekšlikumus, neprasot papildus ziņot par šiem mazāk steidzamiem jautājumiem, lai varētu apstiprināt visus GREVIO secinājumus, un jāaicina Puse turpināt dialogu ar GREVIO.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Paredzētais akts attiecas uz Pušu komitejas sekretariāta priekšlikumu par darbības jomu un procedūru ieteikumu sniegšanai Pusēm par Stambulas konvencijas īstenošanu, pamatojoties uz GREVIO pirmajiem tematiskās vērtēšanas ziņojumiem, kā arī veidni, kurā izklāstīta šādu turpmāko ieteikumu struktūra. Tematiskās vērtēšanas posms attiecas uz Pušu veikto to Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri ir būtiski Konvencijas īstenošanai, ko veic Pušu attiecīgās publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Savienības iestādes un publiskā pārvalde. Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi var būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju. Paredzētajā aktā ir noteikta procedūra ieteikumu pieņemšanai un Pusēm sniegto ieteikumu īstenošanas uzraudzībai, un tas būs saistošs Savienībai. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas saistībā ar paredzēto aktu Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi.
Tiek ierosināts, lai ES piekristu sekretariāta priekšlikumam, jo ierosinātā procedūra atbilst pamatvērtēšanas procedūrai, kas ir bijusi efektīva un nodrošina visu tematiskajai vērtēšanai izvēlēto noteikumu efektīvu īstenošanu, vienlaikus izvairoties no uzraudzības procesu pārklāšanās.
Ierosinātās izmaiņas salīdzinājumā ar pamatvērtēšanas procedūru attiecas uz ieteikumu darbības jomu. Jaunais priekšlikums paplašinātu darbības jomu, iekļaujot tajā visus secinājumus, attiecībā uz kuriem GREVIO uzskata, ka ir nepieciešama steidzama rīcība (“strongly encourages” (stingri mudina)), nevis ierobežotu ieteikumus, attiecinot tos tikai uz Konvencijas I un II nodaļu saskaņā ar iepriekšējo procedūru. Šai plašākajai darbības jomai vajadzētu būt pieņemamai, jo kopējais secinājumu skaits, visticamāk, tiks samazināts salīdzinājumā ar GREVIO pamatvērtēšanas ziņojumiem, ņemot vērā to, ka tematiskajā ziņojumā ir aplūkoti tikai deviņpadsmit Konvencijas panti.
Turklāt nelielas izmaiņas priekšlikumā ir tādas, ka tajā ir skaidri noteikts, ka Pušu komiteja var izvēlēties neveikt turpmākus uzraudzības pasākumus pēc tam, kad ir saņemti rakstiski ziņojumi par ieteikumu īstenošanu, lai izvairītos no pārklāšanās ar turpmākajiem GREVIO vērtēšanas posmiem. Tas kliedē Pušu paustās bažas par uzraudzības procesu pārklāšanos, jo tām nācās vienlaikus pārvaldīt gan pamatvērtējumus, gan tematiskos vērtējumus. Tam vajadzētu būt arī pieņemamam, ņemot vērā nepieciešamību racionalizēt procedūras un samazināt slogu Pusēm.
Vēl vienas nelielas izmaiņas ir tādas, ka ir skaidri norādīts, ka Pušu komiteja aicina Pusi turpināt dialogu ar GREVIO par progresu. Tam arī vajadzētu būt pieņemamam, jo šāds dialogs ir brīvprātīgs un var būt noderīgs attiecīgajai Pusei.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu komiteja ir ar Stambulas konvenciju izveidota struktūra. Lēmuma projekts, ko Pušu komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām, jo tas noteiks procedūru, kā pieņemt un pārraudzīt Pusēm adresēto ieteikumu īstenošanu, pamatojoties uz tematiskās vērtēšanas posmu, attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, kas nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju un tādējādi var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis ir noteikt procedūras, lai Pušu komiteja varētu pieņemt ieteikumus Pusēm, pamatojoties uz GREVIO jaunajiem tematiskās vērtēšanas ziņojumiem. Tematiskās vērtēšanas posms attiecas uz Pušu veikto to Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri ir būtiski Konvencijas īstenošanai, ko veic Pušu attiecīgās publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Savienības iestādes un publiskā pārvalde. ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to arī lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz paredzēto aktu, ir jāsadala divos paralēlos lēmumos.
Šā lēmuma juridiskais pamats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi. Tāpēc šā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 336. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam būtu jābūt LESD 336. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2024/0291 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejas 17. sanāksmē saistībā ar lēmuma pieņemšanu par procedūru ieteikumu sniegšanai Pusēm pirmajā tematiskās vērtēšanas posmā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm
un publisko pārvaldi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 336. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, ciktāl tie ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.
(2)Saskaņā ar Konvencijas 66. panta 1. punktu Ekspertu grupai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai (GREVIO) ir uzdots uzraudzīt, kā Puses īsteno Konvenciju. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 3. punktu turpmākās vērtēšanas procedūras pēc GREVIO sākotnējās pamatvērtēšanas procedūras iedala posmos, ko sauc par GREVIO tematiskās vērtēšanas posmiem. Ievērojot Konvencijas 68. panta 11. punktu, GREVIO ir jāpieņem savs ziņojums un secinājumi par pasākumiem, ko attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvencijas noteikumus. Pamatojoties uz GREVIO ziņojumiem, Konvencijas Pušu komiteja var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu.
(3)Pirmais tematiskās vērtēšanas posms, kura nosaukums ir “Building Trust by Delivering Support, Protection and Justice” (“Uzticēšanās veidošana, sniedzot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu”), tika sākts 2022. gadā, un tas ilgs no 2023. līdz 2031. gadam. Tas aptver 19 Konvencijas īpašos noteikumus un attiecas uz Pušu veikto to Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri Savienībai ir piemērojami arī attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi.
(4)Pušu komitejas sekretariāts 2024. gada septembrī iesniedza projektu lēmumam par ieteikumiem, kas Pušu komitejai jāpieņem, ņemot vērā GREVIO ziņojumus, kuri pieņemti tās pirmā tematiskās vērtēšanas posma ietvaros [IC-CP(2024)10]; tajā ir paredzēta procedūra ieteikumu pieņemšanai un to turpmākai uzraudzībai, ko veic Pušu komiteja, un ietverts ieteikuma paraugs. Šis lēmuma projekts tiks apspriests un, ja iespējams, pieņemts Pušu komitejas 17. sanāksmē 2024. gada 17. decembrī.
(5)Savienībai ir ekskluzīva kompetence uzņemties Konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. panta darbības jomā. ES Tiesa 2021. gada 6. oktobra Atzinuma 1/19 (Stambulas konvencija), EU:C:2021:832, 305. punktā ir apstiprinājusi, ka būtiska daļa Konvencijas pienākumu attiecībā uz preventīvu un aizsardzības pasākumu noteikšanu būtībā ir saistoši Savienībai attiecībā uz tās administrācijas personālu un sabiedrības locekļiem, kuri apmeklē tās iestāžu, aģentūru un struktūru telpas un ēkas.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā, jo paredzētais akts noteiks procedūru Pusēm adresēto ieteikumu pieņemšanai un īstenošanas uzraudzībai attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi. Šie ieteikumi spēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.
(7)Saskaņā ar lēmuma projektu ieteikumi būtu jāattiecina tikai uz visneatliekamākajām problēmām, ko GREVIO norādījusi savos ziņojumos. To vidū ir trūkumi, kurus GREVIO uzskata par tādiem, kas prasa tūlītēju rīcību, un attiecībā uz kuriem tā izmanto darbības vārdu “urges” (steidzami mudina), kā arī tie jautājumi, kas, pēc GREVIO domām būtu jārisina tuvākajā nākotnē un kas norādīti ar darbības vārdu “strongly encourages” (stingri mudina), aptverot visas Konvencijas nodaļas.
(8)Attiecībā uz uzraudzību lēmuma projektā paredzēts, ka Pušu komitejai būtu jāuzrauga šo ieteikumu īstenošana, pieprasot Pusei iesniegt rakstisku ziņojumu par pasākumiem, kas veikti trīs gadu laikā pēc ieteikumu pieņemšanas. Pēc tam Pušu komiteja var izvēlēties neveikt turpmākus uzraudzības pasākumus, lai izvairītos no pārklāšanās ar turpmākiem GREVIO vērtēšanas posmiem.
(9)Visbeidzot, lēmuma projektā ir paredzēts, ka ieteikumos būtu jāiesaka Pusei īstenot atlikušos, mazāk steidzamos GREVIO priekšlikumus, lai varētu apstiprināt visus GREVIO secinājumus, un jāaicina Puse turpināt dialogu ar GREVIO.
(10)Tiek ierosināts, lai Savienība piekristu lēmuma projektam, jo ierosinātā procedūra atbilst pamatvērtēšanas procedūrai, kas ir bijusi efektīva un nodrošina visu tematiskajai vērtēšanai izvēlēto noteikumu efektīvu īstenošanu, vienlaikus izvairoties no uzraudzības procesu pārklāšanās.
(11)Tāpēc Savienības nostājai Pušu komitejā vajadzētu būt atbalstīt dokumentā IC-CP(2024)10 izklāstītā lēmuma projekta, tostarp I papildinājumā ierosinātā ieteikuma parauga, pieņemšanu.
(12)Lai Pušu komitejas sanāksmē nodrošinātu vajadzīgo elastību, būtu jāparedz, ka par nelielām izmaiņām lēmuma projektā var vienoties bez Padomes papildu lēmuma,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ar Konvencijas 67. pantu izveidotās Pušu komitejas 17. sanāksmē, ir atbalstīt lēmuma pieņemšanu par ieteikumiem, kas Pušu komitejai jāpieņem, ņemot vērā GREVIO ziņojumus, kas pieņemti tās pirmā tematiskās vērtēšanas posma ietvaros [IC-CP(2024)10], tostarp par I papildinājumā ierosināto ieteikuma paraugu.
2. pants
Savienības pārstāvji Pušu komitejā var piekrist nelielām izmaiņām lēmuma projektā IC-CP(2024)10, tostarp tā I papildinājumā, bez Padomes papildu lēmuma.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs