1 PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nesenās dabas katastrofas Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā ir postoši skārušas šo reģionu iedzīvotājus. Daudzās pilsētās, mazpilsētās un ciemos būs vajadzīgi plaši rekonstrukcijas darbi, lai atjaunotu izpostīto infrastruktūru un aprīkojumu un “atjaunotu uzlabojot”, tādējādi izmaksefektīvā veidā nodrošinot lielāku noturību pret klimata pārmaiņām un katastrofām, lai ātri atvieglotu vietējiem, reģionālajiem un nacionālajiem budžetiem radīto slogu un mazinātu risku, ka šo katastrofu rezultātā varētu palielināties teritoriālās atšķirības. Šādu dabas katastrofu sociālo un ekonomisko seku mazināšanai būs vajadzīgi pasākumi, kas veicami nekavējoties. Turklāt cilvēkiem, kurus šīs dabas katastrofas skārušas tieši un kuri, iespējams, ir zaudējuši mājas un mantu, var būt vajadzīga pārtika un/vai pamata materiālā palīdzība. Atbalsts darbvietu saglabāšanai var būt vajadzīgs arī uzņēmumiem, kuri dabas katastrofas rezultātā saskaras ar ekonomiskām grūtībām, lai darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem darbvieta/darbs saglabātos arī laikposmā, kad viņi nevar piekļūt savai darbavietai. Lai novērstu dabas katastrofu postošo ietekmi uz cilvēku veselību, piekļūt veselības aprūpei būtu jāļauj arī tiem cilvēkiem, kuriem nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Eiropai jāspēj ātri sniegt efektīvu papildu atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) dalībvalstīm, reģioniem, vietējām pašvaldībām un cilvēkiem, ko smagi skārušas reģionos notikušās katastrofas, un šāds atbalsts papildinātu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pieejamos līdzekļus. Jāprognozē, ka nākotnē katastrofas notiks arvien biežāk. Tāpēc, balstoties uz pēdējos gados gūto pieredzi, ir lietderīgi paredzēt satvaru, kas pieļauj elastību un finansiālu atbalstu, lai izvairītos no vajadzības atkal mainīt kohēzijas politikas tiesisko regulējumu un no papildu administratīvā sloga, vienlaikus saglabājot kohēzijas politikas stratēģisko ilgtermiņa raksturu.

Tādējādi, lai sniegtu papildu palīdzību un paredzētu lielāku elastību dalībvalstīm, ko skārušas dabas katastrofas, kas notikušas pēc 2024. gada 1. janvāra, Komisija ierosina ERAF atbalsta pašreizējā darbības jomā izveidot jaunu konkrētu mērķi. Tas ļautu dalībvalstīm pārplānot savās 2021.–2027. gada programmās mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētās summas un novirzīt tās rekonstrukcijai pēc dabas katastrofām, kuras atbilst definīcijai Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, vai kuras to par tādām atzinusi dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde.

Šis jaunais konkrētais mērķis ir ietverts politikas mērķī Nr. 2 (zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidē). Šis politikas mērķis tieši atbalsta Eiropas zaļajā kursā un ES Klimatadaptācijas stratēģijā izvirzītos mērķis, proti, izstrādāt adaptācijas pasākumus, ar kuriem pārvaldīt klimata pārmaiņu radītos riskus, kas parasti izpaužas kā tādas dabas katastrofas kā plūdi, dabas ugunsgrēki vai sausums.

Šajā kontekstā ir svarīgi paredzēt un pastiprināt investīcijas ar īpašu uzsvaru uz katastrofu novēršanu un gatavību tām, kā arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp dabā balstītiem risinājumiem, lai mazinātu arvien biežāko klimata pārmaiņu izraisīto katastrofu ietekmi. Rekonstrukcijas centieniem nevajadzētu notikt uz tādu investīciju rēķina, kas ieplānotas ilgtermiņā un vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām.

ESF+ tā pašreizējā darbības jomā var arī paredzēt līdzeklus dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai. Papildus jau esošajiem pasākumiem būtu jāparedz, ka dalībvalstis var elastīgāk ātri sniegt tūlītēju palīdzību pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības veidā. Būtu jāparedz iespēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem saglabāt darbu, līdz viņi var atgriezties darbā, tāpēc būtu jāļauj elastīgāk finansēt saīsinātā darba laika shēmas. Lai novērstu dabas katastrofu postošo ietekmi uz cilvēku veselību, piekļūt veselības aprūpei būtu jāļauj arī tiem cilvēkiem, kuriem nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Tas ļautu dalībvalstīm pārplānot savus 2021.–2027. gada plānošanas periodam paredzētos ESF+ līdzekļus, lai tās varētu izmantot papildu palīdzību un elastības iespējas.

Dalībvalstīm ir iespēja izmantot Regulas (ES) 2021/1060 26. pantā izklāstītos noteikumus par līdzekļu pārvietošanu uz ERAF vai ESF+.

Ņemot vērā šādu dabas katastrofu iespējamo ievērojamo ietekmi un lai ātri nodrošinātu līdzekļu pieejamību visneatliekamāko vajadzību segšanai, šis priekšlikums paredz dalībvalstīm iespēju, izmantojot ierosināto satvaru, saņemt papildu priekšfinansējumu 30 % apmērā no summām, kas ieplānotas atbilstoši konkrētajām prioritātēm, un iespēju pieteikties uz Savienības finansējumu līdz 100 %. Lai reaģētu uz pašreizējiem ārkārtas apstākļiem, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 7. punktu savās programmās jau var noteikt, ka izdevumu attiecināmība sākas no dienas, kad kaitējums dabas katastrofas rezultātā radies pirmo reizi. Turklāt nolūkā sniegt atbalstu saskaņā ar konkrēto prioritāti būtu jāļauj dalībvalstīm atlasīt jau pabeigtas vai pilnībā īstenotas darbības, kas veiktas kā reaģēšana uz dabas katastrofu. Šai prioritātei (vai prioritātēm) pārplānotās summas kopumā jāierobežo līdz ne vairāk kā 10 % no summas, kas dalībvalstij piešķirta no kohēzijas politikas, ņemot vērā ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu visā plānošanas periodā. Konkrēto prioritāti var izmantot vienai vai vairākām dabas katastrofām, veicot vienu vai vairākus programmas grozījumus. Ja piešķīrums šai prioritātei tiks palielināts, veicot turpmākus programmas grozījumus, papildu priekšfinansējums tiks izmaksāts tā, lai ar šo palielinājumu kopējais papildu priekšfinansējums atbilstu 30 % no šai prioritātei piešķirtajiem līdzekļiem.

Ja dalībvalsts vēlas izmantot šo konkrēto prioritāti un atbilstošās elastības iespējas, attiecīgais programmas grozījums ir jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kad kaitējums dabas katastrofas rezultātā radies pirmo reizi. Ja dabas katastrofa notikusi pirms dienas, kad šī grozošā regula stājas spēkā, šis grozījums ir jāiesniedz četru mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums atbilst kohēzijas politikas fondu mērķiem un ir tikai mērķorientēts grozījums Regulā (ES) 2021/1058 un Regulā (ES) 2021/1057. Priekšlikums papildina tāda atbalsta veidu, kas pieejams saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums attiecas vienīgi uz mērķorientētiem grozījumiem Regulā (ES) 2021/1058 un Regulā (ES) 2021/1057 un ir saskanīgs ar citām Savienības rīcībpolitikām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 164. pants, 175. panta 3. punkts un 178. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ar šo priekšlikumu paredzēts nodrošināt papildu elastību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm un iespēju rekonstrukcijas darbu veikšanai saņemt no ERAF Savienības finansējumu ar finansējuma likmi līdz 100 % un papildu priekšfinansējumu konkrētai prioritātei, kas saskanīga ar programmām, tāpēc tas prasa grozīt Regulu (ES) 2021/1058. Šis priekšlikums prasa grozīt Regulu (ES) 2021/1057 ar mērķi sniegt dalībvalstīm elastību ESF+ īstenošanā, proti, paredzēt papildu priekšfinansējumu un Savienības finansējuma likmi līdz 100 %, lai mazinātu dabas katastrofu radītās sociālekonomiskās sekas un lai dalībvalstis spētu sniegt tūlītēju pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību cilvēkiem, kurus dabas katastrofas skārušas tieši, kā arī lai atbalstītu saīsināta darba laika shēmas darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem bez nepieciešamības veikt aktīvus pasākumus un atļautu piekļuvi veselības aprūpei arī tiem cilvēkiem, kuriem nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Šādu iznākumu nevar sasniegt ar valsts līmeņa pasākumiem.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums paredz ierobežotas un mērķorientētas izmaiņas, kas nesniedzas tālāk par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi dabas katastrofu skartām dalībvalstīm nodrošināt papildu atbalstu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas

•Ietekmes novērtējums

Lai sagatavotu priekšlikumu Regulai (ES) 2021/1058 un Regulai (ES) 2021/1057, ir veikts ietekmes novērtējums. Atsevišķs novērtējums par ierobežoto un mērķorientēto izmaiņu ietekmi nav vajadzīgs.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas

•Pamattiesības

Neattiecas

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums attiecas uz 2021.–2027. gada plānošanas perioda kohēzijas politikas programmām un nemaina pašreizējās budžeta saistības. Tas iekļaujas 2021.–2027. gada kopējā piešķīruma ietvaros un tādējādi ir budžeta ziņā neitrāls.

Priekšlikuma rezultātā tiks paredzēts no ERAF un ESF+ izmaksājams papildu priekšfinansējums, un maksājumu apropriācijas tiks piešķirtas agrāk.

Budžeta projektā nebija paredzēts papildu priekšfinansējums 2025. gadam. Lai risinātu steidzamās vajadzības un ātri sniegtu atbalstu katastrofu skartajām dalībvalstīm, Komisija ierosināja segt papildu maksājumu vajadzības, nosūtot 2025. gada budžeta projekta grozījumu vēstuli. 2025. gadam paredzētā summa — no ERAF un ESF+ kopā – ir 3 miljardi EUR, kas atbilst 30 % priekšfinansējumam no aplēstā piešķīruma (10 miljardi EUR) konkrētām prioritātēm pēc dabas katastrofām, kas notikušas pēc 2024. gada 1. janvāra.

Iespēja pieteikties uz lielāku Savienības finansējuma likmi līdz 100 % gan ERAF, gan ESF+ arī novedīs pie tā, ka maksājumi būs jāveic agrākā laikposmā, bet vēlākā laikposmā maksājumi būs mazāki, jo kopējais finansējuma apjoms nemainās. Faktiskā ietekme būs atkarīga no tā, kā dalībvalstis šo finansējumu izmantos.

Daudzgadu finanšu shēmā paredzētie saistību un maksājumu apropriāciju ikgadējie maksimālie apjomi, kas noteikti Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 I pielikumā, ierosināto grozījumu dēļ nav jāmaina, un šie grozījumi neietekmē kopējās maksājumu vajadzības plānošana periodā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pasākuma īstenošana tiks uzraudzīta un par to tiks ziņots ar Regulu (ES) 2021/1060, Regulu (ES) 2021/1057 un Regulu (ES) 2021/1058 izveidoto vispārējo ziņošanas mehānismu satvarā.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Lai dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm sniegtu papildu palīdzību un dotu lielāku elastību, tiek ierosināti Regulas (ES) 2021/1058 grozījumi, kas paredz:

·reaģējot uz dabas katastrofām, kas notikušas pēc 2024. gada 1. janvāra, ERAF atbalsta pašreizējā darbības jomā ieviest jaunu konkrētu mērķi, kas būtu saskanīgs ar politikas mērķi Nr. 2 (zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidē). Līdzekļi, kas saskanīgi ar šo konkrēto mērķi, būtu jāplāno, ievērojot konkrētas prioritātes, kuras paredzētas mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un atbalsta darbības, kas saistītas ar remontu un rekonstrukciju;

·attiecībā uz atsevišķu prioritāti, kas noteikta programmā un vērsta uz atbalstu darbībām, kas saistītas ar rekonstrukciju un remontu, ļaut pieteikties uz Savienības finansējuma likmi līdz 100 % no ES budžeta. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nolūkā izslēgt pārmaksu tās ņem vērā atbalstu no citiem nacionāliem vai Savienības instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām;

·nodrošināt papildu priekšfinansējumu šai atsevišķajai prioritātei, piemērojot 30 % prioritātes piešķīrumam, kā noteikts lēmumā, ar ko apstiprina programmu, kurā jaunā konkrētā prioritāte ir noteikta. Ja vēlāk šai prioritātei paredzētais piešķīrums tiks palielināts jaunu dabas katastrofu dēļ, papildu priekšfinansējums tiks izmaksāts tikai par summu, par kādu palielināts šai prioritātei paredzētais piešķīrums;

·gadījumos, kad dalībvalstis reaģē uz dabas katastrofu, kas notikusi pēc 2024. gada 1. janvāra, atļaut dalībvalstīm atbalsta vajadzībām atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad ar programmu saskanīga finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei;

·noteikt četru mēnešu termiņu pēc dienas, kad kaitējums dabas katastrofas rezultātā radies pirmo reizi, vai pēc grozošās regulas stāšanās spēkā, ja šāda katastrofa notikusi pirms dienas, līdz kurai bija jāiesniedz attiecīgie programmas grozījumi.

Lai dalībvalstīm būtu lielāka elastība, reaģējot uz dabas katastrofām, kas notikušas pēc 2024. gada 1. janvāra, tiek ierosināti Regulas (ES) 2021/1057 grozījumi, kas paredz:

·nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu ar mērķi mazināt dabas katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas, ievērojot konkrēto prioritāti, uz kuru attiecas turpmākās elastības iespējas;

·attiecībā uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārušas dabas katastrofas, atļaut finansēt saīsināta darbalaika shēmas bez nepieciešamības ierobežotā laikposmā veikt aktīvus pasākumus, neatkarīgi no tā, vai šāds finansējums ir vai nav plānots, ņemot vērā konkrēto prioritāti;

·atļaut finansēt pasākumus, kas atbalsta piekļuvi veselības aprūpei arī tiem cilvēkiem, kuriem nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība, neatkarīgi no tā, vai šāds finansējums ir vai nav plānots, ņemot vērā konkrēto prioritāti;

·atļaut izdalīt pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību bez nepieciešamības veikt papildu pasākumus, ja tā paredzēta kā reaģēšana uz dabas katastrofu sekām, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav plānota, ņemot vērā konkrēto prioritāti;

·gadījumos, kad dalībvalstis reaģē uz dabas katastrofu, kas notikusi pēc 2024. gada 1. janvāra, atļaut dalībvalstīm atbalsta vajadzībām atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas vēl pirms tam, kad ar programmu saskanīga finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei;

·noteikt četru mēnešu termiņu pēc dabas katastrofas iestāšanās vai pēc grozošās regulas stāšanās spēkā, ja šāda katastrofa notikusi pirms dienas, līdz kurai bija jāiesniedz attiecīgie programmas grozījumi;

·nodrošināt papildu priekšfinansējumu šai konkrētajai prioritātei, piemērojot 30 % prioritātes piešķīrumam, kā noteikts lēmumā, ar ko apstiprina programmu, kurā jaunā konkrētā prioritāte ir noteikta. Ja vēlāk šai prioritātei paredzētais piešķīrums tiks palielināts jaunu dabas katastrofu dēļ, papildu priekšfinansējums tiks izmaksāts tikai par summu, par kādu palielināts šai prioritātei paredzētais piešķīrums;

·atļaut konkrētajai prioritātei piemērot Savienības finansējuma likmi līdz 100 % no ES budžeta.

Lai saglabātu kohēzijas politikas investīciju stratēģisko ilgtermiņa raksturu, šādām konkrētām prioritātēm piešķirtā kopējā summa nevar pārsniegt 10 % no kopējā sākotnējā nacionālā piešķīruma, kas no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda kopā šai dalībvalstij paredzēts 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nolūkā izslēgt pārmaksu tās ņem vērā atbalstu no citiem nacionāliem vai Savienības instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

2024/0275 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

RESTORE – Reģionālais ārkārtas atbalsts rekonstrukcijai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/1058 un Regulu (ES) 2021/1057

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 164. pantu, 175. panta 3. punktu un 178. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 3 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Nesenie plūdi Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā ir postoši skārušas šo reģionu iedzīvotājus. Daudzās pilsētās, mazpilsētās un ciemos būs vajadzīgi plaši rekonstrukcijas darbi, lai atjaunotu izpostīto infrastruktūru un aprīkojumu. Šādu dabas katastrofu sociālo un ekonomisko seku mazināšanai būs vajadzīgi pasākumi, kas veicami tūlīt. Turklāt cilvēkiem ir nekavējoties vajadzīga pamata materiālā palīdzība, lai atgūtu zaudēto mantu, un būs vajadzīgs atbalsts darbvietu saglabāšanai, lai darba ņēmēji un pašnodarbinātie uz kādu laiku varētu saglabāt darbu gadījumos, kad dabas katastrofas dēļ viņi nevar piekļūt savai pastāvīgajai darbavietai. Lai novērstu dabas katastrofu postošo ietekmi uz cilvēku veselību, būtu jāgādā arī par piekļuvi veselības aprūpei, arī tiem cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Pierādījumi liecina, ka dabas katastrofas nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk. Tāpēc ir lietderīgi izveidot satvaru, kas nodrošina elastību un finansiālu atbalstu, vienlaikus saglabājot kohēzijas politikas investīciju stratēģisko ilgtermiņa raksturu.

(2)Lai ātri atvieglotu slogu attiecīgo dalībvalstu budžetiem un mazinātu jaunu teritoriālo atšķirību risku, papildus resursiem, kas pieejami no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, dalībvalstīm, reģioniem, pašvaldībām un cilvēkiem, kurus smagi skārušas šādas dabas katastrofas, ir vajadzīgs efektīvs atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) un Eiropas Sociālā fondu Plus (“ESF+”).

(3)Lai dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm nodrošinātu papildu elastību, mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” ietvaros būtu jāparedz jauns konkrēts mērķis, kas ļautu ERAF finansiālo atbalstu, reaģējot uz šādām katastrofām, novirzīt rekonstrukcijai.

(4)Politikas mērķis Nr. 2, saskaņā ar kuru būtu jāievieš jaunais konkrētais mērķis, tieši atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus 4 . ES Klimatadaptācijas stratēģijas mērķis 5 ir izstrādāt adaptācijas pasākumus, kas palīdzētu pārvaldīt klimata pārmaiņu riskus, kas parasti izpaužas tādu katastrofu veidā kā plūdi, dabas ugunsgrēki vai sausums. Būtu jānodrošina tādu plānoto investīciju nepārtrauktība un pastiprināšana, kas vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām, kā arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai mazinātu ietekmi, ko rada arvien biežākas dabas katastrofas, tostarp klimata izraisītas katastrofas. Rekonstrukcijas centieniem nevajadzētu notikt uz tādu investīciju rēķina, kas strukturāli ieplānotas ilgtermiņā un vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām. Investējot infrastruktūrā ar mērķi uzlabot Savienības finansētās infrastruktūras noturību pret turpmākām, biežākām un nopietnām klimata izraisītām katastrofām, būtu jānodrošina, ka tiek piemērota klimatdrošināšana un princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

(5)Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 6 noteiktajam ERAF atbalsta tvērumam, atbalsts rekonstrukcijai, reaģējot uz dabas katastrofām, saskaņā ar jauno konkrēto mērķi var aptvert bojātās vai iznīcinātās infrastruktūras, piemēram, publiskās infrastruktūras, atjaunošanu vai investīcijas uzņēmumu un aprīkojuma pamatkapitālā, tostarp citā vietā vai formātā, kas nav identisks sākotnējam, ja nepieciešams, noturīgā un ilgtspējīgā veidā. Turklāt atbalstu var sniegt dabas teritoriju, biodaudzveidības un zaļās infrastruktūras atjaunošanai, tostarp Natura 2000 teritorijās. Tas var ietvert attiecīgus ar atkārtotu apmežošanu saistītus pasākumus.

(6)Saistībā ar rekonstrukciju, reaģējot uz dabas katastrofām, atlases procesā par prioritārām būtu jānosaka darbības, kuru pamatā ir princips “atjaunot uzlabojot”. Saskaņā ar šo principu tie ir pēckatastrofas atveseļošanas, rehabilitācijas un rekonstrukcijas posmi, kas kopienu izturētspēju palielina ar katastrofu riska mazināšanas pasākumiem, kā norādīts Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Tajā pašā laikā būtu jānodrošina, ka atbalsts atlasītajām darbībām joprojām ir samērīgs un nodrošina labāko attiecību starp atbalsta summu un mērķi nodrošināt noturību pret katastrofām. Turklāt, ja dalībvalsts ir tiesīga saņemt atbalstu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, lai finansētu būtiskas ārkārtas un atveseļošanas darbības infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms dabas katastrofas, ERAF atbalstu var izmantot papildinošā veidā, lai uzlabotu skartās infrastruktūras funkcionalitāti, stiprinot tās spēju, ilgtspēju un noturību pret turpmākām dabas katastrofām. Kopumā ERAF atbalstam būtu jāpalielina noturība un riskgatavība.

(7)Lai izslēgtu pārmaksu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts, ko sedz no ERAF vai ESF+, nepārklājas ar atbalstu, kas saņemts no citiem valsts vai Savienības instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

(8)Lai reaģētu uz dabas katastrofu ietekmi, būtu jāļauj dalībvalstīm, izmantojot konkrētas prioritātes, sniegt mērķtiecīgu, ātru un tūlītēju palīdzību, kas mazinātu šādu katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas. Turklāt konkrētās prioritātes ietvaros vai ārpus tās dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt atbalstu pagaidu pasākumiem, kas pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības veidā paredzēti cilvēkiem, kurus tieši skārušas minētās katastrofas, neuzliekot pienākumu veikt papildu pasākumus, un, ja tas ir absolūti nepieciešams un pamatots, saīsināta darbalaika shēmām, lai darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kurus skārušas dabas katastrofu sekas, varētu saglabāt darbvietas pat bez aktīviem pasākumiem (ja vien valsts tiesību aktos šādi pasākumi nav noteikti), kā arī pasākumiem, kas nodrošina piekļuvi veselības aprūpei, arī cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 7 uz ierobežotu laiku paredzēt elastību attiecībā uz šiem pagaidu pasākumiem.

(9)Resursi, kas vajadzīgi, lai sniegtu atbalstu, reaģējot uz dabas katastrofām, būtu jāplāno ar līdzfinansējuma likmi līdz 100 % saskaņā ar konkrēto prioritāti. Jāatgādina, ka, lai palielinātu resursus, kas pieejami saskaņā ar šīm konkrētajām prioritātēm, dalībvalstis var izmantot iespējas pārvietot piešķīrumus starp kohēzijas politikas fondiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 8 . Tās var arī pārdalīt resursus no jebkura politikas mērķa, ievērojot regulatīvos noteikumus.

(10)Saskaņā ar konkrētajām prioritātēm plānotie kopējie resursi būtu jāierobežo līdz ne vairāk kā 10 % no dalībvalsts sākotnējā ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda kopējā valsts piešķīruma. Tos var plānot, izmantojot vienu vai vairākus programmas grozījumus, un tie var būt saistīti ar vienu vai vairākām katastrofām. Būtu jāturpina ievērot princips, ka Komisijas maksājumi ir veicami saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamajam finansējumam.

(11)Lai, reaģējot uz dabas katastrofām, sniegtu tūlītēju atbalstu investīcijām rekonstrukcijā, kā arī lai mazinātu šādu dabas katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas, attiecībā uz konkrētajām prioritātēm būtu jāparedz ārkārtas priekšfinansējuma papildu summa. Noteikumiem, kas piemērojami minētajām ārkārtas priekšfinansējuma summām, vajadzētu būt saskanīgiem ar Regulā (ES) 2021/1060 paredzētajiem noteikumiem, kas piemērojami priekšfinansējumam.

(12)Lai dalībvalstis varētu pilnībā novērst pēc 2024. gada 1. janvāra notiekošu dabas katastrofu sekas un ar noteikumu, ka konkrētā darbība ir reaģēšana uz šādu dabas katastrofu, būtu jāļauj to vadošajām iestādēm atbalstīšanai atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad ar programmu saskanīgs finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei.

(13)Tāpēc Regulas (ES) 2021/1058 un (ES) 2021/1057 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)Ņemot vērā dabas katastrofu postošo ietekmi un vajadzību steidzami sniegt tūlītēju atbalstu dalībvalstīm, tiek uzskatīts par nepieciešamu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(15)Ņemot vērā ar dabas katastrofām saistītās situācijas steidzamību, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2021/1058 groza šādi:

1.regulas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu x) punktu:

“x) atbalstot investīcijas rekonstrukcijā, reaģējot uz dabas katastrofu, kas notikusi pēc 2024. gada 1. janvāra;”;

(b)pantā iekļauj šādu punktu:

“1.b Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā dabas katastrofa ir liela vai reģionāla dabas katastrofa, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002* 2. panta 2. un 3. punktā. Tā var būt dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi nepārsniedz minētās regulas 2. panta 2. un 3. punktā noteiktās robežvērtības, ar noteikumu, ka dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde to ir atzinusi par dabas katastrofu.

Resursus, kas piešķirti šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā minētajam konkrētajam mērķim, plāno saskaņā ar mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmu konkrētajām prioritātēm, kas atbilst attiecīgajam politikas mērķim. Resursi, kas piešķirti saskaņā ar šo konkrēto mērķi un konkrētajām prioritātēm, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1057 12.b panta 2. punktu, visam plānošanas periodam nepārsniedz 10 % no sākotnējā ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda kopējā valsts piešķīruma. Attiecīgo programmas grozījumu iesniedz četru mēnešu laikā no dienas, kad dabas katastrofas dēļ radušies pirmie zaudējumi, vai, ja dabas katastrofa notikusi pirms [šīs regulas spēkā stāšanās diena], četru mēnešu laikā pēc šīs Regulas XXX/XXX [ar ko groza ERAF/KF regulu] stāšanās spēkā.

Komisija par šā punkta otrajā daļā minēto prioritāti maksā 30 % no piešķīruma, kā izklāstīts lēmumā par programmas grozījuma apstiprināšanu, kā ārkārtas priekšfinansējumu papildus programmas ikgadējam priekšfinansējumam, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā. Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu, atkarībā no līdzekļu pieejamības. Ja piešķīrums minētajai prioritātei pēc tam tiek palielināts, izmaksā papildu priekšfinansējuma summu, kas atbilst 30 % no palielinājuma.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punkta pirmo daļu summu, kas izmaksāta kā ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu visus ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ERAF un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu ārkārtas priekšfinansējumu neaptur.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj izmaksāto ārkārtas priekšfinansējumu.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta 3. punkta, maksimālā līdzfinansējuma likme konkrētajai prioritātei, kas noteikta šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā minētā konkrētā mērķa atbalstīšanai, ir 100 %.

Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu no cita valsts vai Savienības instrumenta vai privātas apdrošināšanas shēmas, kas saņemts par darbībām, kuras atlasītas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā minēto konkrēto mērķi, atskaita no izdevumiem, kas iekļauti Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 6. punkta pirmā teikuma, vadošā iestāde saskaņā ar konkrēto prioritāti var atlasīt atbalstīšanai darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei, ar noteikumu, ka konkrētā darbība ir reaģēšana uz dabas katastrofu, kas notikusi pēc 2024. gada 1. janvāra.

_____________

* Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2012/oj).”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. No Kohēzijas fonda atbalsta PM Nr. 2 un PM Nr. 3., izņemot 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā noteikto konkrēto mērķi.”;

2.regulas I pielikuma 1. tabulā ierakstā par politikas mērķi Nr. 2 pievieno šādu rindu:

“

x) Atbalstīt investīcijas rekonstrukcijā, reaģējot uz dabas katastrofu, kas notikusi pēc 2024. gada 1. janvāra

Visi RKI, kas norādīti attiecībā uz PM Nr. 1–4 konkrētajiem mērķiem

Visi RKR, kas norādīti attiecībā uz PM Nr. 1–4 konkrētajiem mērķiem

”.

2. pants

Regulā (ES) 2021/1057 iekļauj jaunu 12.b pantu:

“12.b pants

Atbalsts dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai

1.Dalībvalstis var izmantot ESF+, lai sniegtu atbalstu pēc 2024. gada 1. janvāra notikušo dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai. Šajā pantā dabas katastrofa ir liela vai reģionāla dabas katastrofa, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002* 2. panta 2. un 3. punktā. Tā var būt dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi nepārsniedz minētās regulas 2. panta 2. un 3. punktā noteiktās robežvērtības, ar noteikumu, ka dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde to ir atzinusi par dabas katastrofu.

_____________

2.Šā panta 1. punkta nolūkā resursus var plānot saskaņā ar attiecīgo programmu konkrētajām prioritātēm. Kopējie resursi, kas šādām konkrētām prioritātēm no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1058 3. panta 1.b) punktu, visam plānošanas periodam nepārsniedz 10 % no sākotnējā ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda kopējā valsts piešķīruma. Attiecīgo programmas grozījumu iesniedz četru mēnešu laikā no dienas, kad notikusi dabas katastrofa, vai, ja dabas katastrofa notikusi pirms [šīs regulas spēkā stāšanās diena], četru mēnešu laikā pēc šīs Regulas XXX/XXX [ar ko groza ESF+ regulu] stāšanās spēkā.

3.Ar 2. punktā minēto konkrēto prioritāti var atbalstīt jebkuru no šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

4.Ja tas ir absolūti nepieciešams, saīsināta darbalaika shēmas, kuru mērķis ir reaģēt uz dabas katastrofu sekām, kā arī veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, arī cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība, kā pagaidu pasākumi bez nepieciešamības tos apvienot ar aktīviem pasākumiem var būt tiesīgi saņemt finansējumu ne ilgāk kā 18 mēnešus no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.

5.Atkāpjoties no 19. panta 4. punkta, dalībvalstīm nav jāpapildina pārtikas piegāde vai pamata materiālā palīdzība ar papildu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ja šāda piegāde vai palīdzība jāsniedz, reaģējot uz dabas katastrofu sekām. Dabas katastrofas gadījumā šāda pārtikas piegāde un pamata materiālā palīdzība bez papildu pasākumiem var būt tiesīga saņemt finansējumu ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad notikusi dabas katastrofa, un jebkurā gadījumā pēc 2024. gada 1. janvāra.

6.Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 6. punkta pirmā teikuma, vadošā iestāde saskaņā ar konkrēto prioritāti var atlasīt atbalstīšanai darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei, ar noteikumu, ka konkrētā darbība ir reaģēšana uz dabas katastrofu, kas notikusi pēc 2024. gada 1. janvāra.

7.Komisija par 2. punktā minēto konkrēto prioritāti maksā 30 % no piešķīruma, kā izklāstīts lēmumā par programmas grozījuma apstiprināšanu, kā ārkārtas priekšfinansējumu papildus programmas ikgadējam priekšfinansējumam, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā. Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu, atkarībā no līdzekļu pieejamības. Ja piešķīrums minētajai prioritātei pēc tam tiek palielināts, izmaksā papildu priekšfinansējuma summu, kas atbilst 30 % no palielinājuma.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu visus ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ESF+ un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu ārkārtas priekšfinansējumu neaptur.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj izmaksāto ārkārtas priekšfinansējumu.

8.Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta 3. punkta, maksimālā līdzfinansējuma likme konkrētajai prioritātei, kas saskaņā ar 2. punktu noteikta, lai sniegtu atbalstu dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai, ir 100 %.

Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu no cita valsts vai Savienības instrumenta vai privātas apdrošināšanas shēmas, kas saņemts par darbībām, kuras atlasītas, reaģējot uz dabas katastrofām, atskaita no izdevumiem, kas iekļauti Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.”.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

RESTORE – Reģionālais ārkārtas atbalsts rekonstrukcijai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/1058 un Regulu (ES) 2021/1057

1.2.Attiecīgā politikas joma

Eiropas zaļais kurss

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Priekšlikuma mērķis ir:

i)izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), nodrošināt rezultatīvu papildu atbalstu un lielāku elastību, lai atbalstītu rekonstrukcijas darbības dalībvalstīs, reģionos un vietējās pašvaldībās, ko smagi skārušas dabas katastrofas;

ii)nodrošināt elastīgumu dalībvalstīm Eiropas Sociālā fonda Plus īstenošanā (ESF+), lai tās varētu sniegt tūlītēju pārtikas un pamata materiālo palīdzību cilvēkiem, kurus tieši skārušas dabas katastrofas, kā arī lai finansētu saīsināta darbalaika shēmu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr.

Priekšlikuma konkrētie mērķi ir atļaut dalībvalstīm:

i)pārplānot savu ERAF programmu summas, kas piešķirtas mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” īstenošanai, lai atbalstītu remonta un rekonstrukcijas darbības, kuras veic sakarā ar tām dabas katastrofām, kas notikušas pēc 2024. gada 1. janvāra un būtiski ietekmējušas dzīves apstākļus, vidi vai ekonomiku;

ii)gūt labumu no līdzfinansējuma līdz pat 100 % un papildu 30 % priekšfinansējuma attiecībā uz prioritātēm, kuras iekļautas ERAF atbalstītajās programmās saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un sekmē rekonstrukciju;

iii)attiecībā uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārušas dabas katastrofas, no ESF+ finansēt saīsināta darbalaika shēmas bez nepieciešamības ierobežotā laikposmā veikt aktīvus pasākumus;

iv)reaģējot uz dabas katastrofu tiešajām sekām, izdalīt pārtiku un pamata materiālo palīdzību bez papildu pasākumiem ESF+ ietvaros;

v)gūt labumu no līdzfinansējuma līdz pat 100 % apmērā un papildu 30 % priekšfinansējuma, ja ESF+ programmā tiek izveidota jauna konkrētā prioritāte saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Šā priekšlikuma paredzamā ietekme ir 10 miljardu EUR pārplānošana, ko dabas katastrofu skartas dalībvalstis un reģioni veic attiecībā uz summām, kas tām paredzētas ERAF un ESF+ programmās, tā palielinot elastību un finansiālus stimulus ERAF un ESF+ ietvaros, lai bez kavēšanās sniegtu atbalstu rekonstrukcijas un remonta darbībām, nodrošinātu pārtikas un pamata materiālo palīdzību un atbalstītu saīsināta darbalaika shēmas, vienlaikus mazinot slogu valstu budžetiem.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Lai uzraudzītu rekonstrukcijas darbību progresu un sasniegumus, priekšlikums ļauj dalībvalstīm atlasīt jebkurus kopīgos ERAF programmas iznākuma un rezultātu rādītājus, kuri norādīti attiecībā uz 1.-4. rīcībpolitikas mērķa konkrētajiem mērķiem (I pielikums, 1. tabula). Priekšlikums negroza ESF+ atbalsta kopējo rādītāju sarakstu.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 9

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Regulai jābūt pilnībā piemērojamai uzreiz pēc tās pieņemšanas, t. i., nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja likumdevēji šo priekšlikumu pieņems, Komisija ir gatava sekmēt dalībvalstu iesniegto programmu grozījumu pieprasījumu ātru apstiprināšanu saskaņā ar Regulas 2021/1060 24. pantu.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Priekšlikums ļaus turpināt programmu īstenošanu, iepludinot naudu ekonomikā, turklāt palīdzot mazināt slogu uz publiskajiem izdevumiem dabas katastrofu skartajās dalībvalstīs. Ar valsts līmeņa pasākumiem tādu pašu iznākumu sasniegt nevar.

Nesen notikušās dabas katastrofas pamato nepieciešamību stiprināt Savienības spēju sniegt ātru un efektīvu atbalstu dalībvalstīm, lai papildinātu to rekonstrukcijas centienus un mazinātu sociālās un ekonomiskās sekas katastrofu tieši skartajiem cilvēkiem. Pašreizējos Regulas (ES) 2021/1060 noteikumus nepieciešams papildināt, lai palielinātu elastību attiecībā uz ERAF līdzekļu plānošanu un paaugstinātu finansiālā atbalsta līmeni remonta un rekonstrukcijas darbībām pēc dabas katastrofām papildus resursiem, kas pieejami no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, kā arī lai ļautu dalībvalstīm mobilizēt ESF+ summas saīsināta darbalaika shēmu finansēšanai, neveicot aktīvus pasākumus darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, ko skārušas dabas katastrofas, un izdalīt pārtikas un pamata materiālo palīdzību bez papildu pasākumiem.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iepriekšējos gados ES ir pieņēmusi regulatīvas izmaiņas, lai paātrinātu ES līdzekļu izmantošanu; piemēram, iniciatīvu CARE un FAST-CARE gadījumā kohēzijas politikas fondos tika veiktas mērķtiecīgas izmaiņas, lai stātos pretī jaunai krīzei.

Šī pieredze, kā arī STEP regula tika ņemta, izstrādājot šo priekšlikumu.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šī regula rada nepieciešamos apstākļus, lai efektīvāk un elastīgāk izmantotu esošos ERAF un ESF+ resursus pēc dabas katastrofām, kuras atbilst definīcijai Padomes Regulā (EK) 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, vai kuras pienācīgi pamatotos gadījumos to par tādām atzinusi dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde. Tas papildina līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

Šis priekšlikums ir pilnībā saderīgs ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un pašreizējiem instrumentiem, un mērķu sasniegšanai nav vajadzīgas papildu saistību apropriācijas.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–

– Finansiālā ietekme: 2025.–2027. g. attiecībā uz maksājumu apropriācijām.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 10

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 noteikumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 noteikumus.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 noteikumus.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 noteikumus.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Neattiecas.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 11

no EBTA valstīm 12

no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm 13

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

05.02.01 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības izdevumi

07.02.01 Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) darbības izdevumi

Dif.

NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas — neattiecas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

ĢD: REGIO			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
05.02.01 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības izdevumi	Saistības	(1a)					0,000
	Maksājumi	(2a)		2070,000	3003,600	-5073,600	0,000
KOPĀ apropriācijas REGIO ĢD	Saistības	=1a+1b +3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	=2a+2b +3	0,000	2070,000	3003,600	- 5073,600	0,000*

Papildu priekšfinansējuma maksājumi ERAF 2025. gadā (2070,0 miljoni EUR) un ietekme no 100 % līdzfinansējuma (3003,6 miljoni EUR 2026. gadā) paātrinās maksājumu veikšanu no 2027. gada un 2021.–2027. gada DFS darbības laikā būs budžeta ziņā neitrāla. Summas, kas norādītas iepriekšējā tabulā, ir aplēses par dalībvalstu paredzamo pārplānošanu 10 miljardu EUR apmērā, savukārt galīgās summas, kas jāmaksā no ERAF, būs atkarīgas no dalībvalstu plānošanas lēmumiem un tiks pilnībā finansētas no DFS līdzekļiem.

ĢD: EMPL			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
07.02.01	Saistības	(1a)					0,000
	Maksājumi	(2 a)	0	930	1000	- 1930	0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)					0,000
	Maksājumi	(2b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 14
Budžeta pozīcija		(3)					0,000
KOPĀ apropriācijas EMPL ĢD	Saistības	=1a+1b +3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	=2a+2b +3	0,000	930	1000	-1930	0,000

Papildu priekšfinansējuma maksājumi ESF+ 2025. gadā (930 miljoni EUR) un ietekme no 100 % līdzfinansējuma (1000 miljoni EUR 2026. gadā) paātrinās maksājumu veikšanu no 2027. gada un 2021.–2027. gada DFS darbības laikā būs budžeta ziņā neitrāla. Summas, kas norādītas iepriekšējā tabulā, ir aplēses par dalībvalstu paredzamo pārplānošanu 10 miljardu EUR apmērā, savukārt galīgās summas, kas jāmaksā no ESF+, būs atkarīgas no dalībvalstu plānošanas lēmumiem un tiks pilnībā finansētas no DFS līdzekļiem.

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(5)	0,000	3000,000	4003,600	-7003,600	0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2a IZDEVUMU KATEGORIJAS	Saistības	=4+6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	=5+6	0,000	3000,000	4003,600	-7003,600	0,000

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(5)	0,000	3000,000	4003,600	- 7003,600	0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā	Saistības	=4+6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)	Maksājumi	=5+6	0,000	3000,000	4003,600	-7003,600	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	3000,000	4003,600	-7003,600	0,000

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 15

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– pašu resursus

– citus ieņēmumus

– atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 16
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Neattiecas.