EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.3.2024

COM(2024) 461 final

2024/0071(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ēģiptes Arābu Republikai

{SWD(2024) 461 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienība (“ES”) un Ēģipte ir vienojušās padziļināt savas attiecības un attīstīt stratēģisku un visaptverošu partnerību kopīgai labklājībai, stabilitātei un drošībai, pamatojoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju uzticēšanos un balstoties uz jau esošo pozitīvo programmu ES un Ēģiptes attiecībās. Stratēģiskā un visaptverošā partnerība aptvers konkrētas sadarbības jomas, kas izklāstītas kopīgajā deklarācijā un ko veido seši intervences pīlāri, proti: politiskās attiecības; ekonomikas stabilitāte; investīcijas un tirdzniecība; migrācija; sadarbība drošības un tiesībaizsardzības jomā; demogrāfija un cilvēkkapitāls. Sadarbības īstenošana šajās jomās pilnībā atraisīs ES un Ēģiptes attiecību potenciālu.

Partnerības pamatā būs finanšu pakete, ko veido īstermiņa un ilgtermiņa atbalsts nepieciešamajai makrofiskālo un sociālekonomisko reformu programmai, kā arī lielākas summas, kas pieejamas, lai atbalstītu investīcijas Ēģiptē, un mērķtiecīgs atbalsts dažādu stratēģisko prioritāšu īstenošanai.

Šī finanšu pakete tiks nodrošināta sarežģītā ekonomiskajā situācijā, kad Ēģiptei joprojām būs apjomīgas un neapmierinātas finansējuma vajadzības. Šajā kontekstā Ēģiptes iestādes lūdza ES atbalstu makrofinansiālās palīdzības (“MFP”) veidā 2024. gada 12. martā – pēc tam, kad 2024. gada 6. martā tika paziņots par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) personāla līmeņa vienošanos par papildināto paplašinātās finansēšanas mehānismu 8 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pēc tam, kad pandēmijas laikā bija vērojama zināma noturība, daļēji pateicoties reformām saistībā ar secīgām SVF programmām kopš 2016. gada, Ēģiptes makrofiskālā situācija pēdējos mēnešos ir ievērojami pasliktinājusies. Pēdējo divu gadu laikā ārējais spiediens ir pastiprinājies, un Ēģiptes parāds ir vēl vairāk palielinājies, atspoguļojot arī lēnāku to reformu īstenošanu, par kurām panākta vienošanās 2022. gada oktobra personāla līmeņa vienošanās ar SVF ietvaros. Krievijas karš pret Ukrainu un “Hamās” teroristu uzbrukumi Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī ir radījuši ieilgušu kapitāla aizplūšanu un pakalpojumu eksporta – jo īpaši ieņēmumu no tūrisma un Suecas kanāla – samazinājumu. Tas ir īpaši problemātiski, ņemot vērā Ēģiptes sarežģīto fiskālo situāciju, ko raksturo pieaugošs valsts parāds un pastāvīgs deficīts, kā arī hronisks tekošā konta deficīts. Galvenās kredītreitingu aģentūras kopš 2023. gada aprīļa pazemināja Ēģiptes kredītreitingus, pēc Gazas konflikta uzliesmojuma galu galā valsts kredītreitingam noslīdot zem investīciju kategorijas. Ēģipte joprojām saskaras ar ļoti būtiskām problēmām, tostarp augstu inflāciju, valsts joprojām lielo iesaisti ekonomikā, neefektivitāti ārvalstu valūtas tirgū un Gazas konflikta plašāko ietekmi, kas vēl vairāk vājināja Ēģiptes ekonomisko stabilitāti un radīja spiedienu uz valsts ārējo un fiskālo stāvokli, vienlaikus palielinot valsts vispārējo neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem.

Ņemot vērā reģionālās stabilitātes pasliktināšanos un Ēģiptes svarīgo lomu reģionā, personāla līmeņa vienošanās noslēgšanu par jaunu SVF programmu un pēc padziļināta ekonomiskās situācijas novērtējuma Ēģiptē un saistībā ar Ēģiptes un ES stratēģisko un visaptverošo partnerību, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu nodrošināt jaunu MFP, kuras maksimālais apmērs ir 4 miljardi EUR, par labu Ēģiptei kā daļu no kopējās MFP paketes, kuras apmērs nepārsniedz 5 miljardus EUR, aizdevumu veidā.

Ierosinātā MFP palīdzētu Ēģiptei segt daļu no tās kopējā ārējā finansējuma vajadzībām, kas tiek lēstas aptuveni 17,7 miljardu ASV dolāru apmērā saistībā ar jauno SVF programmu 2024.–2027. gadam.

Izmaksa tiktu veikta trīs daļās, un katras daļas, tostarp pirmās, izmaksa būtu stingri saistīta ar nosacījumu, ka gan SVF programmas, gan vairāku papildu politikas pasākumu, par kuriem jāvienojas Komisijai un Ēģiptes iestādēm un kuri uzskaitīti saprašanās memorandā, īstenošanā ir panākts apmierinošs progress. Saprašanās memorandā principā varētu iekļaut reformas, kuru mērķis ir veicināt privātā sektora lomu ekonomikā, monetārās un valūtas maiņas kursa politikas reformas, turpmākas publisko finanšu pārvaldības reformas un sociālā atbalsta mehānismu uzlabojumus.

Kā sīkāk izklāstīts šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā, Komisija, pamatojoties arī uz Eiropas Ārējās darbības dienesta veikto politiskās situācijas novērtējumu, uzskata, ka ierosinātās MFP darbības ekonomiskie priekšnosacījumi ir izpildīti, savukārt progress attiecībā uz politiskajiem priekšnosacījumiem tiks pastāvīgi uzraudzīts, lai pārliecinātos, ka atbilstība kritērijiem norit apmierinoši.

•Vispārīgais konteksts

Izaugsme palēninājās gan iekšzemes, gan ārējo faktoru dēļ. Pēc tam, kad pēc pandēmijas bija notikusi spēcīga atveseļošanās (6,7 %) 2021./2022. finanšu gadā (FG, jūlijs-jūnijs), reālā IKP pieaugums samazinājās līdz 3,8 % (2022./2023. finanšu gadā) un turpināja samazināties līdz 2,6 % 2023. gada jūlijā-septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Augstā inflācija, neskaidrība saistībā ar valūtas kursu un lēnā reformu īstenošana negatīvi ietekmēja patēriņu un investīcijas. Iepriekš spēcīgais pakalpojumu eksports ir pakļauts spiedienam, jo konflikts Gazas joslā ir samazinājis tūrismu un hutiešu uzbrukumi Sarkanajā jūrā radījuši Suecas kanāla ieņēmumu samazināšanos. Iepirkumu vadītāju indeksā novērtētā privātā sektora (neskaitot naftas sektoru) aktivitāte 2024. gada janvārī joprojām bija bremzējoša, jo rīkojumu reģistri pasliktinājās un produkcijas izlaide samazinājās. Uzņēmumu gaidas pasliktinājās zemā klientu pieprasījuma dēļ. Līdz 2023. gada decembrim bezdarbs nedaudz samazinājās līdz 6,9 %.

Inflācija joprojām ir augsta svārstīgā paralēlā valūtas kursa apstākļos, kas gandrīz visu 2023. gadu un 2024. gada sākumā ievērojami atšķīrās no praktiski stabilā oficiālā valūtas kursa. Patēriņa cenu inflācija 2024. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 29,8 % (2023. gadā vidēji 33,8 %). Svarīgi ir tas, ka pārtikas cenu pieaugums nedaudz palēninājās, bet joprojām bija augsts (47,9 %) janvārī, kad attiecīgie izdevumi veido aptuveni vienu trešdaļu no patēriņa groza. Jau pirms pašreizējās krīzes aptuveni 30 % iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā, tādējādi tos īpaši skāra augstāka pārtikas cenu inflācija. Lai gan oficiālās rezerves janvārī nedaudz pieauga līdz 35,3 miljardiem ASV dolāru jeb aptuveni 7½ mēnešu importa, un finanšu sistēmas kopējie neto ārvalstu aktīvi 2023. gada decembrī sasniedza negatīvu pozīciju 27,2 miljardu ASV dolāru apmērā, paredzams, ka abi rādītāji uzlabosies sakarā ar 2024. gada 23. februārī paziņotajām Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) investīcijām 35 miljardu ASV dolāru apmērā un jauno elastīgo valūtas maiņas kursa režīmu. Tā kā kopš pēdējās devalvācijas 2023. gada februārī līdz 2024. gada martam oficiālais valūtas maiņas kurss tika noteikts aptuveni 31 Ēģiptes mārciņu apmērā uz ASV dolāru, ārvalstu valūtas iztrūkums izraisīja pieaugošu paralēlo tirgu, kurā kursi svārstījās no 50 līdz 70 EGP/USD. Kad 2024. gada 6. martā tika parakstīta pakalpojumu līmeņa vienošanās ar SVF, iestādes ieviesa elastīgu valūtas režīmu un EGP bija aptuveni 50 EGP/USD. Centienos ierobežot inflāciju Ēģiptes Centrālā banka (CBE) atbalstīja pāreju uz elastīgu valūtas maiņas kursu ar ievērojamu procentu likmes kāpumu par 600 bāzes punktiem.

Situācija publisko finanšu jomā joprojām ir ļoti sarežģīta. Fiskālais deficīts pasliktinājās, pieaugot procentu maksājumiem, savukārt valsts parāds joprojām ir augsts. Kopējais budžeta deficīts 2022./2023. finanšu gadā kopumā saglabājās stabils aptuveni 6 % apmērā no IKP. Tomēr 2023./2024. finanšu gada pirmajā pusē (2023. gada jūlijs-decembris) deficīts nominālā izteiksmē palielinājās par 75,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, jo izdevumu pieaugums pārsniedza ieņēmumu pieaugumu, jo īpaši saistībā ar procentu maksājumu dubultošanos, kas tagad tajā pašā laikposmā patērē līdz pat 97,8 % no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Attiecībā uz 2023./2024. finanšu gadu kopumā SVF prognozē, ka procentu maksājumi sasniegs 87,2 % no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Tiek prognozēts, ka kopējais budžeta deficīts 2023./2024. finanšu gadā būs 6,3 % no IKP. Valsts parāds 2022./2023. finanšu gada beigās bija 95,9 % no IKP, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 88,5 % iepriekšējā finanšu gadā un augstākais rādītājs kopš 2017. gada, un tiek prognozēts, ka šajā finanšu gadā tas pieaugs līdz 96,4 %.

Tekošā konta saldo palielinājās, bet reģionālās krīzes rada riskus. Tajā pašā laikā AAE investīciju nolīgums, iespējams, palielinās importu. Pēc deficīta 3,5 % apmērā 2021./2022. finanšu gadā tekošā konta deficīts samazinājās līdz 1,2 % iepriekšējā finanšu gadā un 2023. gada jūlijā-septembrī nominālā izteiksmē uzlabojās vēl par 12 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lai gan no tūrisma un Suecas kanāla gūtie ieņēmumi sniedza spēcīgu atbalstu, preču eksports samazinājās. Naudas pārvedumi ievērojami samazinājās, jo ēģiptieši ārvalstīs izvairījās no pārāk augstu novērtētā oficiālā valūtas kursa. Būtisks importa apjoma samazinājums palīdzēja ierobežot kopējo deficītu. Bieži reģistrējami dati liecina, ka īpaši augstos ieņēmumus no tūrisma un ieņēmumus no Suecas kanāla īpaši smagi ir ietekmējis konflikts Gazā un uzbrukumi Sarkanajā jūrā, un attiecīgie lejupvērstie riski joprojām ir būtiski. Iepriekš sadrumstalotās valūtas kursa sistēmas apvienošana, visticamāk, palīdzēs piesaistīt atpakaļ naudas pārvedumus oficiālos kanālos. Tajā pašā laikā AAE investīciju nolīguma īstenošana 2025. gada sākumā, iespējams, palielinās importu.

2022./2023. finanšu gadā Ēģipte gandrīz sasniedza savu mērķi — ĀTI valstī iepludināt 10 miljardus ASV dolāru, kas ir par 12,3 % vairāk nekā 2021./2022. finanšu gadā. Tas ietvēra valsts aktīvu pārdošanu saskaņā ar jauno valsts īpašumtiesību politiku. AAE investīciju nolīgums vēl vairāk veicinās ĀTI, lai gan joprojām nav skaidrs, vai valsts virzītie ieguldījumi, ko veic Emirātu valsts fonds, veicinās arī tirgus virzītas investīcijas no citām valstīm. Portfeļieguldījumu plūsmas, kas iepriekš bija ievērojams, lai gan svārstīgs konvertējamās valūtas avots, sākoties Krievijas karam pret Ukrainu, masveidā aizplūda un vēl nav atgriezušās, kas liecina par Ēģiptes būtisku neaizsargātību. Līdz šim neizpildītās iekšzemes reformas, tostarp jau sen iekavētā valūtas kursa apvienošana un pavisam nesenā neskaidrība Gazas kara dēļ, visticamāk, vēl vairāk kavēja kapitāla ieplūšanu. Moody 2024. gada janvāra vidū Ēģiptes valsts kredītreitingu pazemināja no stabila uz negatīvu, minot riskus, ko rada pieaugošās parāda apkalpošanas izmaksas, valūtas kursa līdzsvarošana un pieaugošais ārējais spiediens. 2023. gada oktobrī Moody, S&P un Fitch pazemināja Ēģiptes valsts parāda reitingu, to nosakot zem investīciju kategorijas līmeņa, rekordaugstas inflācijas, hroniska ārvalstu valūtas trūkuma un valdības pieaugošā valsts parāda dēļ.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Nav

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ES un Ēģipte gadu gaitā ir izveidojušas ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības, kas formalizētas, noslēdzot asociācijas nolīgumu, kurš pilnībā stājās spēkā 2004. gadā. Šīm attiecībām nesen tika dots jauns impulss, proti, 2021. gada februārī devītajā Asociācijas padomē tika pieņemta atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu “Jauna programma Vidusjūras reģionam” un pēc tam 2022. gada jūnijā tika pieņemtas ES un Ēģiptes partnerības prioritātes 2021.–2027. gadam. Partnerības prioritātes nosaka politisko satvaru laikposmam līdz 2027. gadam un aptver trīs plašas jomas: i) Ēģiptes ekonomikas ilgtspējīga modernizācija, ii) sadarbības stiprināšana ārpolitikas jautājumos, iii) stabilitātes nodrošināšana, sadarbojoties drošības un terorisma apkarošanas, migrācijas un cilvēktiesību veicināšanas jomā. ES un Ēģiptes daudzgadu indikatīvā programma (2021.–2027. gadam), kas ir ES plānošanas dokuments Ēģiptei, ir balstīta arī uz partnerības prioritātēm.

Labi attīstītas ir arī Ēģiptes ekonomiskās saiknes ar ES.    ES joprojām ir Ēģiptes galvenā tirdzniecības partnere gan importa, gan eksporta ziņā un viens no lielākajiem investoriem Ēģiptē. Ēģipte 2022. gadā samazināja savu tirdzniecības deficītu ar ES, jo īpaši naftas, gāzes un mēslošanas līdzekļu eksporta apjoma pieauguma dēļ. Saskaņā ar 2021. gada februāra paziņojumu par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu ES ir gatava sadarboties ar Ēģipti, lai modernizētu divpusējās tirdzniecības un investīciju attiecības, tostarp nodrošinot, ka ES un Ēģiptes asociācijas nolīguma tirdzniecības un konkurences noteikumi tiek pilnībā īstenoti tā, lai tā varētu pilnībā izmantot savu potenciālu.

Ir paredzēts, ka sadarbība vēl vairāk padziļināsies saskaņā ar stratēģisko un visaptverošo partnerību kopīgai labklājībai, stabilitātei un drošībai, kas tika apstiprināta Asociācijas padomes desmitajā sanāksmē 2024. gada 23. janvārī. Tā aptvers konkrētas sadarbības jomas, tostarp politiskās attiecības, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības, makroekonomikas stabilitāti, ilgtspējīgas investīcijas un tirdzniecību, enerģētiku, ūdensapgādi, pārtikas nodrošinājumu un klimata pārmaiņas, migrāciju, drošību un cilvēkkapitāla attīstību.

Valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ir tiesības saņemt MFP (ja tās izpilda dažādus nosacījumus). ES MFP papildinātu dotācijas, kas mobilizētas saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (“NDICI- “Eiropa pasaulē”) un citām ES programmām. Atbalstot to, ka Ēģiptes iestādes pieņem piemērotu makroekonomiskās politikas un strukturālo reformu satvaru, ES MFP palielinātu ES vispārējās finansiālās palīdzības pievienoto vērtību un efektivitāti, tai skaitā ar citu finanšu instrumentu palīdzību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 212. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi atjaunot īstermiņa makroekonomisko stabilitāti Ēģiptē – to labāk spēj izdarīt Eiropas Savienība. Galvenie iemesli tam ir budžeta ierobežojumi valstu līmenī un vajadzība cieši koordinēt līdzekļu devēju darbību, lai maksimāli palielinātu palīdzības apmēru un efektivitāti.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu: tas atbilst īstermiņa makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

Kā minēts iepriekš, šajā lēmumā ierosinātā MFP darbība būtu MFP atbalsta paketes otrā daļa līdz 5 miljardu EUR apmērā un kura sadalīta īstermiņa MFP darbībā (līdz 1 miljardam EUR) 1 un pašreizējā kārtējā MFP darbībā (līdz 4 miljardiem EUR). Pamatojoties uz SVF aplēsēm Paplašinātās finansēšanas mehānisma vienošanās kontekstā, Komisija ir noteikusi, ka ierosināto divu jauno MFP darbību apmērs atbilst 56,7 % no lēstā atlikušā finansējuma iztrūkuma 2024./2025. finanšu gada līdz 2026./2027. finanšu gada laikposmā. Tas ir saskaņā ar standarta praksi attiecībā uz sloga sadali MFP darbību ietvaros (valstij, kurai ir asociācijas nolīgums, saskaņā ar Padomes 2002. gada 8. oktobra secinājumiem maksimālais ierobežojums būtu 60 %), ņemot vērā palīdzību, ko Ēģiptei apsolījuši citi divpusēji un daudzpusēji līdzekļu devēji.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Projektu finansēšana vai tehniskā palīdzība nebūtu piemērota vai pietiekama, lai sasniegtu makroekonomikas mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būs ārējā finansējuma iegūšanas atvieglošana, kā arī palīdzība stabilas makroekonomiskās vides izveidei, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta ilgtspēju un pienācīgu satvaru plašu strukturālo reformu veicināšanai. Palīdzot izveidot pienācīgu vispārējo politikas satvaru, MFP var palielināt to darbību efektivitāti, kuras Ēģiptē finansētas ar citiem, specifiskākiem ES instrumentiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Makrofinansiālo palīdzību sniedz kā neatņemamu daļu no starptautiskā atbalsta, kas paredzēts Ēģiptes ekonomikas stabilizācijai. Sagatavojot šo priekšlikumu par MFP, Komisijas dienesti ir apspriedušies ar SVF un Pasaules Banku, kas jau uzsākuši plašas finansējuma programmas un gatavo jaunas. Komisija 2024. gada 12. martā apspriedās ar Ekonomikas un finanšu komiteju (aizstājējiem), kas apstiprināja priekšlikuma projektu. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Ēģiptes iestādēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 2 (“Finanšu regula”) prasībām Komisijas dienesti palīdzības īstenošanas nolūkā laikus veiks operatīvo novērtējumu par Ēģiptes finanšu un administratīvo apriti, lai pārliecinātos, ka esošās procedūras programmu palīdzības, tostarp MFP, pārvaldībai nodrošina pienācīgas garantijas.

•Ietekmes novērtējums

ES makrofinansiālā palīdzība ir finanšu instruments, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar mērķi sniegt atbalstu nopietnu maksājumu bilances problēmu novēršanai trešās valstīs. Tāpēc uz šo MFP priekšlikumu neattiecas prasība veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm (SWD(2015) 111 final), jo šajā situācijā, kurā ir nepieciešama ātra reaģēšana, pastāv politiska vajadzība strauji virzīties uz priekšu.

Kopumā Komisijas priekšlikumi ir balstīti uz pieredzi, kas gūta, veicot ex post izvērtējumus par iepriekšējām darbībām ES kaimiņvalstīs. Pašreizējā MFP darbība un kopā ar to īstenojamā ekonomikas korekciju un reformu programma palīdzēs apmierināt Ēģiptes īstermiņa finansējuma vajadzības, vienlaicīgi atbalstot politikas pasākumus, kas vērsti uz vidēja termiņa maksājumu bilances stiprināšanu, fiskālo stabilitāti un ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanu, tādējādi papildinot paplašināto programmu, kas jāpieņem SVF Valdei. Šiem politikas nosacījumiem vajadzētu būt vērstiem uz dažu būtisku trūkumu novēršanu, kuri gadu gaitā bijuši vērojami Ēģiptes ekonomikā un ekonomikas pārvaldības sistēmā. Politikas reformu pasākumu iespējamās jomas principā varētu ietvert reformas attiecībā uz iespēju nodrošināšanu privātajam sektoram, monetārās un valūtas maiņas kursa politikas reformas, turpmākas publisko finanšu pārvaldības reformas un sociālā atbalsta mehānisma uzlabošanu, arī pamatojoties uz reformām, par kurām panākta vienošanās MFP paketes pirmajā daļā, un papildinot citus centienus, ko atbalsta Visaptverošā un stratēģiskā partnerība.

•Pamattiesības

Cilvēktiesību jomā Ēģiptē joprojām ir būtiskas problēmas, jo īpaši saistībā ar pamatbrīvību aizsardzību, pārvaldību un tiesiskumu. Tomēr dažu pēdējo gadu laikā politiskā vadība Ēģiptē ir veikusi vairākus pasākumus, lielāku uzsvaru liekot uz to, cik svarīgi ir ievērot cilvēktiesības; tā atcēla ārkārtas stāvokli (izņemot Sīnājas apgabalos), sāka pirmo valsts cilvēktiesību stratēģiju, atjaunoja prezidenta amnestijas komitejas darbību, atbrīvojot vairāk nekā 1000 politieslodzīto, un uzsāka nacionālo dialogu. Turklāt Ēģipte ir pastiprinājusi sadarbību ar ES cilvēktiesību jomā, pirmo reizi atļaujot ESĪP cilvēktiesību jautājumos vizīti Kairā 2022. gadā. Ēģipte nesen ir arī sākusi iesaistīties starptautiskos forumos, un tā sadarbojas ar ANO OHCHR ES finansētā projektā, kura mērķis ir izveidot ES un ANO partnerību, apvienojot sinerģijas, lai stiprinātu cilvēktiesību kultūru Ēģiptē. Ēģipte savā valsts cilvēktiesību stratēģijā ir arī paziņojusi par savu nodomu reformēt likumu par pirmstiesas aizturēšanu, uzlabot ieslodzījuma apstākļus, ierobežot ar nāvi sodāmo noziegumu skaitu un uzlabot cilvēktiesību kultūru visās valdības iestādēs. Pēc līdz šim panāktā progress institucionālajā vidē, ir vajadzīga efektīva īstenošana.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Ēģipte ir veikusi dažus būtiskus pasākumus, lai izpildītu kritērijus. Tajā pašā laikā īstenošanai arī turpmāk ir jābūt efektīvai, jo īpaši Ēģiptes valsts cilvēktiesību stratēģijas ietvaros. Progress tiks pastāvīgi uzraudzīts visā MFP īstenošanas laikā, lai pārliecinātos, ka atbilstība kritērijiem norit apmierinošā virzienā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Tā kā MFP paketes otrā daļa aizdevumu veidā kopumā nepārsniedz 5 miljardus EUR, ir paredzēts, ka ierosinātā MFP darbība Ēģiptei, kuras maksimālais apmērs ir 4 miljardi EUR, tiks izmaksāta trīs daļās, kuras ir kopumā vienādas un kuras tiks darītas pieejamas laikposmā no 2025. gada līdz 2027. gadam. Ārējās darbības garantijas ietvaros tiks nodrošināti uzkrājumi 9 % apmērā, kas tiks plānoti NDICI- “Eiropa pasaulē” ietvaros, par kopējo summu 360 miljoni EUR (14 02 01 70. budžeta pozīcija “NDICI — “Eiropa pasaulē — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”).

Aizdevumus piešķir amortizējamu aizdevumu veidā ar labvēlības periodu un turpmāku kapitāla atmaksājumu veidā vienādās daļās ilgākā laikposmā. Šāda aizdevumu struktūra būs izdevīga gan saņēmējam, jo tā atvieglo atmaksu, gan budžetam, sadalot iespējamās saistības ilgākā laikposmā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Savienība Ēģiptei piešķir makrofinansiālo palīdzību vidēja termiņa līdz ilgtermiņa aizdevuma veidā, tās kopējam maksimālajam apmēram sasniedzot 4 miljardus EUR; tā palīdzēs segt Ēģiptes atlikušās finansējuma vajadzības 2025.–2027. gadā. Ir plānots, ka palīdzība tiks izmaksāta trīs daļās, tās vienmērīgi sadalot pa visu MFP darbības laiku, ar nosacījumu, ka politikas pasākumi ir laikus īstenoti un ka citi būtiski priekšnosacījumi joprojām tiek izpildīti.

Palīdzību pārvaldīs Komisija. Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.

Komisija un Ēģiptes iestādes vienosies par saprašanās memorandu, kurā tiks noteikti strukturālo reformu pasākumi, kas saistīti ar ierosinātās MFP darbību, ieskaitot jautājumus par termiņiem un secību. Turklāt, kā tas parasti ir MFP gadījumā, izmaksa cita starpā būs atkarīga no apmierinoša vērtējuma SVF programmā. Komisija cieši sadarbosies ar Ēģiptes iestādēm, lai uzraudzītu progresu saistībā ar politikas pasākumiem un priekšnosacījumiem, kā norādīts iepriekš.

2024/0071 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ēģiptes Arābu Republikai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Attiecības starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku (“Ēģipte”) tiek veidotas saskaņā ar ES un Ēģiptes Asociācijas nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2004. gada. ES un Ēģipte devītajā ES un Ēģiptes Asociācijas padomē 2022. gada 19. jūnijā pieņēma jaunākās ES un Ēģiptes partnerības prioritātes (2021.–2027. gadam). Partnerības prioritātes atkārtoti apstiprina kopīgo mērķi risināt kopīgos problēmjautājumus, ar kuriem saskaras ES un Ēģipte, veicināt kopīgas intereses un garantēt ilgtermiņa stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību abos Vidusjūras krastos. Kopīgā apņemšanās ievērot tādas universālās vērtības kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana joprojām ir partnerības prioritāšu pamatā, kā atspoguļots arī ES un Ēģiptes daudzgadu indikatīvajā programmā 2021.–2027. gadam.

(2)Partnerības prioritātes atspoguļo ES un Ēģiptes kopīgo apņemšanos pastiprināt sadarbību, lai atbalstītu Ēģiptes “Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju – redzējumu 2030”, un ES apņemšanos rīkoties, lai dotu jaunu impulsu stiprināt partnerību ar tās dienvidu kaimiņreģionu. Proti, Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos 3 ES par stratēģisku prioritāti noteica savu stratēģisko prioritāti — demokrātisku, stabilāku, zaļāku un pārtikušāku dienvidu kaimiņreģionu. ES programmā Vidusjūras reģionam un tās Ekonomikas un investīciju plānā dienvidu kaimiņvalstīm, kas iekļauti ES 2021. gada 9. februāra kopīgajā paziņojumā par dienvidu kaimiņreģionu, ir izklāstīti ES mērķi panākt ilgtermiņa ilgtspējīgu sociālekonomisko atveseļošanu un noturību un reģionā veicināt divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos.

(3)Saskaņā ar partnerības prioritātēm ES un Ēģipte ir apņēmušās nodrošināt pārskatatbildību, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu, demokrātijas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu kā visu tās pilsoņu konstitucionālās tiesības. Šīs saistības veicina partnerības attīstību un Ēģiptes ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Pastiprinātais un konstruktīvais dialogs starp ES un Ēģipti pēdējā laikā ir pavēris ceļu jēgpilnākam dialogam par cilvēktiesību jautājumiem. Politisko jautājumu, cilvēktiesību un demokrātijas, starptautisko un reģionālo jautājumu apakškomiteja 2022. gada decembrī un Asociācijas komiteja 2023. gada maijā nodrošināja institucionālās platformas viedokļu apmaiņai par virkni cilvēktiesību jautājumu, ko ES vēlētos turpināt un izvērst. Cilvēktiesību situācijas uzlabošanās Ēģiptē pozitīvi ietekmēs ES un Ēģiptes attiecības.

(4)Palīdzību Ēģiptei finansē galvenokārt no jaunā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”). Savienības indikatīvais piešķīrums Ēģiptei saskaņā ar NDICI daudzgadu indikatīvās programmas (DIP) pirmajam periodam (2021.–2024. gads) ir 240 miljoni EUR. Tas papildina pašreizējo sadarbības portfeli 1,3 miljardu EUR apmērā un citus budžeta atbalsta un ārkārtas pasākumus 307 miljonu EUR apmērā, reaģējot uz pandēmiju un Krievijas karu pret Ukrainu. Partnerības prioritātes 2021.–2027. gadam ir izklāstītas ES un Ēģiptes DIP, kas ir sagatavota, cieši apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un aptver trīs plašas jomas: i) ilgtspējīga, moderna ekonomika un sociālā attīstība; ii) partnerība ārpolitikas jomā un iii) stabilitātes stiprināšana. NDICI instrumenti aizstāj Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI), saskaņā ar kuru ES divpusējā palīdzība Ēģiptei laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam bija 756 miljoni EUR.

(5)ES atzīst Ēģiptes būtisko lomu reģionālās drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Terorisms, organizētā noziedzība un konflikti ir kopīgs apdraudējums mūsu drošībai un valstu sociālajai struktūrai abos Vidusjūras krastos. Tāpēc ES un Ēģipte ir kopīgi ieinteresētas stiprināt sadarbību, kas ir uzsvērts partnerības prioritātēs, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, tostarp cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības.

(6)Atgādinot ģeopolitiskās problēmas, piemēram, “Hamās” teroristu uzbrukumu Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī, kā arī konflikta Sudānā sekas un Ēģiptes kā lielākās reģiona valsts un stabilitātes pīlāra stratēģisko nozīmi visā Tuvo Austrumu reģionā, Savienība gatavojas noslēgt stratēģisku un visaptverošu partnerību ar Ēģipti, kā izklāstīts kopīgajā deklarācijā.

(7)Stratēģiskās un visaptverošās partnerības ar Ēģipti mērķis ir attīstīt ES un Ēģiptes politiskās attiecības līdz stratēģiskās partnerības līmenim un sniegt Ēģiptei iespēju pildīt savu svarīgo uzdevumu – nodrošināt stabilitāti reģionā. Partnerībai ir jāpalīdz stiprināt Ēģiptes makroekonomisko noturību un dot iespēju īstenot vērienīgas sociālekonomiskās reformas tā, lai papildinātu un pastiprinātu SVF programmā Ēģiptei paredzēto reformu procesu. Kā izklāstīts kopīgajā deklarācijā, partnerība pievērsīsies plašam politikas pasākumu kopumam, kas sagrupēts sešos intervences pīlāros, proti: politiskās attiecības; ekonomikas stabilitāte; investīcijas un tirdzniecība; migrācija; sadarbība drošības un tiesībaizsardzības jomā; demogrāfija un cilvēkkapitāls.

(8)Partnerības pamatā būs finanšu pakete 7,4 miljardu EUR apmērā, ko veido īstermiņa un ilgtermiņa atbalsts nepieciešamajai makrofiskālo un sociālekonomisko reformu programmai, kā arī lielākas summas, kas pieejamas, lai atbalstītu investīcijas Ēģiptē, un mērķtiecīgs atbalsts dažādu stratēģisko prioritāšu īstenošanai. Daļa no atbalsta paketes ir ES MFP pakete līdz 5 miljardu EUR apmērā aizdevumos, ko veido divas MFP darbības, viena īstermiņa darbība apmērā līdz 1 miljardam EUR un regulāra, drīzāk vidēja termiņa darbība apmērā līdz 4 miljardiem EUR, finanšu instrumenti, piemēram, garantijas un finansējuma apvienošanas instrumenti, kuru mērķis ir mobilizēt publiskās un privātās investīcijas ar mērķi radīt būtiskas jaunas investīcijas. To papildinās programmas konkrētu prioritāšu atbalstam stratēģiskās un visaptverošās partnerības ietvaros, izmantojot atsevišķus projektus un tehnisko palīdzību, ko īsteno saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu 4 .

(9)Ēģiptes makrofiskālā situācija pēdējos mēnešos ir saskārusies ar ievērojamām problēmām un būtiski pasliktinājusies, jo ārējais spiediens ir pastiprinājies un valsts parāds ir vēl vairāk palielinājies, un joprojām pastāv būtiski lejupvērsti riski attiecībā uz ekonomikas perspektīvām. Krievijas karš pret Ukrainu un “Hamās” teroristu uzbrukumi pret Izraēlu ir radījuši ieilgušu kapitāla aizplūšanu un zemākus ārvalstu valūtas ieņēmumus, jo īpaši tāpēc, ka ieņēmumi no tūrisma un Suecas kanāla ir drastiski samazinājušies. Tas ir īpaši problemātiski, ņemot vērā Ēģiptes sarežģīto fiskālo situāciju, ko raksturo pastāvīgs fiskālais deficīts un augsta un pieaugoša parāda attiecība pret IKP.

(10)Sadarbības ar SVF ietvaros Ēģipte 2016.–2021. gadā veica ievērojamus reformu centienus. Reformas ietvēra ievērojamu valūtas devalvāciju, ko papildināja monetārās politikas reformas, kas vērstas uz inflācijas mērķa koridoru. Degvielas subsīdiju reforma tika apvienota ar mērķtiecīgas sociālo pabalstu sistēmas būtisku stiprināšanu. Publisko finanšu pārvaldība tika nostiprināta, izstrādājot vidēja termiņa ieņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas. Iestādes arī sāka uzlabot valsts uzņēmumu (VU) pārvaldību.

(11)Pēc tam, kad 2022. gada decembrī tika pieņemta SVF turpmākā programma, reformu progress bija mazāk pamanāms, lai gan Ēģipte ir īstenojusi pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus publiskiem un privātiem uzņēmumiem, pieņemot likumu, ar kuru atceļ VU nodokļu privilēģijas, lai gan uz valsts drošības pamata tiek paredzēti izņēmumi, un pieņemot valsts īpašumtiesību politiku, kuras mērķis ir samazināt valsts klātbūtni ekonomikā, kura, neraugoties uz neseno ierobežoto progresu, joprojām ir liela un kurai ir kropļojoša ietekme, un sniegt lielāku skaidrību par valsts turpmāku iesaisti konkrētās stratēģiskās nozarēs. Tomēr Ēģipte neīstenoja savu apņemšanos 2023. gadā veikt ilgstošu valūtas maiņas kursa liberalizāciju , tādējādi radot lielā mērā stabilu oficiālo valūtas kursu un būtisku paralēlu valūtas tirgu ar ievērojami pazeminātu un ļoti svārstīgu valūtas kursu. Šī sadrumstalotība būtiski ietekmēja ārvalstu investīcijas un iekšzemes uzņēmējdarbību.

(12)Ēģipte 2024. gada sākumā atsāka sadarbību ar SVF un 2024. gada 6. martā panāca personāla līmeņa vienošanos par pārstrādāto Paplašinātās finansēšanas mehānisma programmu, kas papildināta līdz 8 miljardiem ASV dolāru. Paredzams, ka jauno programmu 2024. gada martā pieņems ar SVF Valdes lēmumu, un tās mērķis ir pievērsties šādām jomām: 1) ticama valūtas kursa elastība, 2) ilgtspējīga monetārās politikas pastiprināšana, 3) fiskālā konsolidācija, lai saglabātu parāda atmaksājamību, 4) jauna sistēma infrastruktūras izdevumu ierobežošanai, 5) pienācīga sociālo izdevumu līmeņa nodrošināšana, lai aizsargātu neaizsargātās grupas, un 6) valsts īpašumtiesību politikas īstenošana un reformas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Kopā ar personāla līmeņa vienošanās parakstīšanu Ēģipte ieviesa arī brīvi peldošu valūtas kursu un ievērojami paaugstināja centrālās bankas galveno monetārās politikas kursu par 600 bāzes punktiem saskaņā ar SVF programmas prioritātēm.

(13)Ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos, ko apdraud būtiski lejupvērsti riski saistībā ar notiekošajiem ārējiem satricinājumiem, Ēģipte 2024. gada 12. martā lūdza Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību.

(14)Tā kā Ēģipte ir valsts, uz kuru attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(15)Savienības makrofinansiālā palīdzība principā ir paredzēta kā izņēmuma rakstura instruments, kas izpaužas kā nepiesaistīts un nespecificēts atbalsts maksājumu bilances uzlabošanai, ar mērķi nodrošināt saņēmējam tūlīt vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jāatbalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver spēcīgus tūlītēju korekciju un strukturālo reformu pasākumus maksājumu bilances pozīcijas uzlabošanai.

(16)Ņemot vērā to, ka Ēģiptes maksājumu bilancē saglabājas būtisks atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, tad pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, kas jāsniedz Ēģiptei, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Ēģiptes lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālās palīdzības pakete, tostarp šajā priekšlikumā ietvertā MFP apmērā līdz 4 miljardiem EUR, atbalstītu Ēģiptes ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas darīti pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(17)Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Ēģiptē, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(18)Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšana balstās uz pilnīgu Ēģiptes atlikušo ārējo finanšu vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemtas vērā tās spējas izmantot pašas resursus, jo īpaši tās rīcībā esošās ārējās rezerves. Savienības makrofinansiālā palīdzība ir daļa no starptautiskiem kopīgiem centieniem, un tā efektīvi papildina tās programmas un resursus, ko nodrošina SVF un Pasaules Banka. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Ēģiptē un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(19)Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos.

(20)Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ēģipti. Visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas darbības laikā Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu Savienības ārpolitikas koordināciju un saskaņotību.

(21)Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Ēģiptes apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, ietverot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Ēģiptes apņemšanos ievērot atklātas, uz noteikumiem balstītas un godīgas tirdzniecības principus.

(22)Būtu jānosaka, ka Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas Ēģiptei priekšnosacījums ir tas, ka tā turpina veikt konkrētus un ticamus pasākumus, lai tiek ievērota demokrātisko mehānismu – tai skaitā daudzpartiju parlamentārās sistēmas – efektīva darbība un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība, Ēģiptes finanšu sektora pārvaldība un uzraudzība un būtu jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgu darbvietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu regulāri jāuzrauga priekšnoteikumu izpildīšana un konkrēto mērķu sasniegšana.

(23)Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ēģiptei būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Turklāt aizdevuma līgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un Ēģiptes iestādēm, būtu jāiekļauj noteikumi, kas pilnvaro Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 5 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 6 , Komisijai un Revīzijas palātai veikt revīzijas un Eiropas Prokuratūrai — īstenot savu kompetenci attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanu tās pieejamības periodā un pēc tam.

(24)Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(25)Aizdevuma veidā sniegtās makrofinansiālās palīdzības finansējuma summām būtu jāatbilst daudzgadu finanšu shēmā paredzētajām budžeta apropriācijām.

(26)Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai šīs iestādes būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tām attiecīgie dokumenti.

(27)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 7 .

(28)Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Ēģiptes iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz 90 miljonus EUR, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Ēģiptei, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Savienība piešķir Ēģiptei makrofinansiālo palīdzību, kuras maksimālā summa ir 4 miljardi EUR (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”), lai atbalstītu Ēģiptes ekonomikas stabilizāciju un plašu reformu programmu. Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršana jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei Savienības budžetā attiecīgajam gadam. Palīdzība dod ieguldījumu to Ēģiptes maksājumu bilances vajadzību segšanā, kas konstatētas SVF programmā.

2.    Lai finansētu Savienības makrofinansiālo palīdzību, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā nepieciešamos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm un aizdot tos Ēģiptei.

3.Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panākti starp SVF un Ēģipti, un ekonomikas reformu pamatprincipiem un mērķiem, kas izklāstīti ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumā.

Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

4.    Savienības makrofinansiālā palīdzība tiek darīta pieejama divarpus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 3. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

5.Ja Ēģiptes finanšu vajadzības Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā būtiski samazinās salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, tad Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru samazina palīdzības summu vai arī to aptur vai atceļ.

2. pants

1.Būtu jānosaka, ka Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnosacījums ir tas, ka Ēģipte turpina veikt konkrētus un ticamus pasākumus, lai tiek ievērota demokrātisko mehānismu – tai skaitā daudzpartiju parlamentārās sistēmas – efektīva darbība un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

2.Komisijas dienesti un Eiropas Ārējās darbības dienests uzrauga šā priekšnoteikuma ievērošanu visā Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES 8 .

3. pants

1.Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vienojas ar Ēģiptes iestādēm par skaidri definētiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kuriem jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālām reformām un stabilām publiskajām finansēm, un kuri jāizklāsta saprašanās memorandā (“saprašanās memorands”), kurā iekļauj arī minēto reformu izpildes grafiku. Saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai, tostarp makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Ēģipte īsteno ar SVF atbalstu.

2.Šā panta 1. punktā minēto nosacījumu mērķis jo īpaši ir stiprināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību Ēģiptē, tostarp attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Izstrādājot politikas pasākumus, pienācīgi ņem vērā arī panākumus saistībā ar savstarpēju tirgus atvēršanu, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības attīstību un citas prioritātes Savienības ārpolitikas kontekstā. Komisija regulāri pārrauga panākumus minēto mērķu sasniegšanā.

3.Savienības makrofinansiālās palīdzības detalizētus finanšu noteikumus paredz aizdevuma nolīgumā, ko noslēdz Komisija un Ēģiptes iestādes (“aizdevuma nolīgums”).

4.Komisija regulāri pārbauda, vai joprojām tiek izpildīti 4. panta 3. punktā minētie nosacījumi, tostarp to, vai Ēģiptes ekonomikas politika atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem. Veicot minētās pārbaudes, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules Banku un vajadzības gadījumā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

1.Komisija Savienības makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu maksājumos, ievērojot 3. punkta nosacījumus. Katra maksājuma apmēru nosaka saprašanās memorandā, kas minēts 3. pantā. Daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2.Aizdevuma veidā sniegtās Savienības makrofinansiālās palīdzības summas vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947.

3.Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)lēmuma 2. panta 1. punktā izklāstītais priekšnoteikums;

b)pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem;

c)tiek sekmīgi īstenoti ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

Otro maksājumu principā veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas. Trešo maksājumu principā veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc otrā maksājuma veikšanas.

4.Ja 3. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija uz laiku pārtrauc vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

5.Savienības makrofinansiālo palīdzību izmaksā Ēģiptes Centrālajai bankai. Ievērojot noteikumus, kas jāparedz saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus Ēģiptes Centrālā banka var pārskaitīt Ēģiptes Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

5. pants

(1)Lai finansētu atbalstu no makrofinansiālās palīdzības aizdevumu veidā, Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar 220.a pantu Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

(2)Komisija noslēdz aizdevuma nolīgumu ar Ēģipti par 1. pantā minēto summu. Sīki izstrādātus noteikumus par atbalstu aizdevumu veidā saskaņā ar MFP nosaka aizdevuma nolīgumā saskaņā ar 220. pantu Finanšu regulā , kurš jānoslēdz starp Komisiju un Ēģipti. Aizdevuma nolīgumā nosaka makrofinansiālās palīdzības atbalsta aizdevumu veidā pieejamības periodu un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp saistībā ar iekšējās kontroles sistēmām. Aizdevumus piešķir ar noteikumiem, kas ļauj Ēģiptei atmaksāt aizdevumu ilgā laikposmā, tostarp iespējamā labvēlības periodā. Maksimālais aizdevumu termiņš ir 35 gadi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinās 3. punktā minētās darbības.

6. pants

1.Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 1046/2018 9 .

2.Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno tiešajā pārvaldībā.

3.Pirms Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas Komisija, veicot operatīvu novērtējumu, izvērtē, vai pareizi darbojas ar šo palīdzību saistītie Ēģiptes finanšu noteikumi, administratīvās procedūras un iekšējās un ārējās kontroles mehānismi.

7. pants

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8. pants

1.Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot minētās īstenošanas novērtējumu. Ziņojumā:

a)izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)izvērtē Ēģiptes ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas reformu pasākumiem, Ēģiptes faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības maksājumus.

2.Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 4. punktā minētā pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post izvērtējuma ziņojumu, kurā izvērtēti izmaksātās Savienības makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

–1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

–1.2.    Attiecīgā politikas joma 

–1.3.    Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

X jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 10  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

–1.4.    Mērķi

–1.4.1.    Vispārīgie mērķi

–1.4.2.    Konkrētie mērķi

–1.4.3.    Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

–1.4.4.    Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

a)    Rezultativitāte un savlaicīgums — rādītājiem būtu jāļauj uzraudzīt sniegumu, plānošanas periodā regulāri sniedzot informāciju par progresu un sasniegumiem.

b)    Efektivitāte: būtu jāoptimizē datu vākšanas un apstrādes procesi, izvairoties no nevajadzīgiem vai dublējošiem informācijas pieprasījumiem.

c)    Rādītāju atbilstība un nepieciešamība ierobežot saistīto administratīvo slogu.

d)    Skaidrība: rādītāji būtu jāiesniedz skaidrā un saprotamā formā, ar papildu metadatiem un tādā veidā, kas veicina pareizu interpretāciju un jēgpilnu saziņu.

–1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

–1.5.1.    Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

–1.5.2.    Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

–1.5.3.    Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

–1.5.4.    Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

–1.5.5.    Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

–1.6.    Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X ierobežots ilgums

X Spēkā no 2025. gada līdz 2027. gadam

    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām - no GGGG. gada līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām - no GGGG. gada līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. gada līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

–1.7.    Plānotās budžeta izpildes metodes 11  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X, ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuriem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– struktūrām vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

–2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

–2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

–2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma 

–2.2.1.    Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

–2.2.2.    Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

–2.2.3.    Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

–2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

–3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

–3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

–Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif. 12	no EBTA valstīm 13	no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm 14	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	14.02.01.70 NDICI — “Eiropa pasaulē” — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums [MFP aizdevumi — EAG] 15	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

–Jaunveidojamās budžeta pozīcijas — nepiemēro

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

–3.2.    Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

–3.2.1.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

6.

6. izdevumu kategorija “Kaimiņattiecības un pasaule”

ĢD: Ekonomikas un finanšu lietu ĢD				2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 16 14.02.01.70 NDICI — “Eiropa pasaulē” — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums [MFP aizdevumi — EAG] 17	Saistības	(1a)			135	112,5	112,5				360
	Maksājumi	(2 a)			135	112,5	112,5				360
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 18
Budžeta pozīcija 14.20.03.01 MFP dotācijas	Saistības	(3)					0,15				0,15
	Maksājumi	(4)					0,15				0,15
KOPĀ ECFIN ĢD apropriācijas	Saistības	=1a+1b +3			135	112,5	112,65				360,15
	Maksājumi	=2a+2b +3			135	112,5	112,65				360,15

•KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)		135	112,5	112,5				360
	Maksājumi	(5)		135	112,5	112,5				360
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)				0,15				0,15
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6		135	112,5	112,65				360,15
	Maksājumi	=5+ 6		135	112,5	112,65				360,15

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)		135	112,5	112,5				360
	Maksājumi	(5)		135	112,5	112,5				360
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)				0,15				0,15
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.-6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atsauces summa)	Saistības	=4+ 6		135	112,5	112,65				360,15
	Maksājumi	=5+ 6		135	112,5	112,65				360,15

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7.

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
ECFIN ĢD
□ Cilvēkresursi			1,424	1,424	1,424	1,424	5,696
□ Citi administratīvie izdevumi			0,005	0,005	0,005	0,005	0,020
KOPĀ ECFIN ĢD	Apropriācijas		1,429	1,429	1,429	1,429	5,716

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

1,429

1,429

1,429

1,429

5,716

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.-7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības		1,429	136,429	113,929	114,079	365,866
	Maksājumi		1,429	136,429	113,929	114,079	365,866

   

Norādīt mērķus un iznākumus 		2024. gads		2025. gads		2026. gads		2027. gads		KOPĀ
	Veids 19	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Kopējais skaits	Kopējās izmaksas
- Iznākums Nr. 1	Ārējās darbības garantijas nodrošinājums			1	135	1	112,5	1	112,5	3	360
- Iznākums Nr.2	Ex post izvērtējums							1	0,15	1	0,15
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
KOPĒJĀS IZMAKSAS				1	135	1	112,5	2	112,65	4	360,15

   

–3.2.3.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	1,424	1,424	1,424	1,424	5,696
Citi administratīvie izdevumi	0,005	0,005	0,005	0,005	0,020
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	1,429	1,429	1,429	1,429	5,716

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 20 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

1,429

1,429

1,429

1,429

5,716

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

–3.2.3.1.    Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		8.	8.	8.	8.
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01  (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
XX 01 xx gg zz   21	– galvenajā birojā
	– delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ		8.	8.	8.	8.

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

D direkcijas direktors: uzraudzīt un pārvaldīt darbību, sazināties ar Padomi un Parlamentu par šā lēmuma pieņemšanu un saprašanās memoranda (SM) apstiprināšanu, risināt sarunas par SM ar Ēģiptes iestādēm, pārskatīt ziņojumus, vadīt pārbaudes komandējumus un novērtēt reformu pasākumu īstenošanā gūtos panākumus. Nodaļas vadītājs/Nodaļas vadītāja vietnieks D direkcijā: palīdzēt direktoram darbības pārvaldībā, sazināties ar Padomi un Parlamentu par šā lēmuma pieņemšanu un SM apstiprināšanu, risināt sarunas ar Ēģiptes iestādēm par SM un aizdevuma līgumu (kopā ar BUDG ĢD), izskatīt ziņojumus un novērtēt reformu pasākumu īstenošanas progresu. Ekonomisti, MFP sektors (D direkcija): sagatavot lēmumu un SM, uzturēt sakarus ar iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, doties pārbaudes komandējumos, sagatavot Komisijas dienestu ziņojumus un Komisijas procedūras saistībā ar palīdzības pārvaldību, sazināties ar neatkarīgiem ekspertiem par operatīvo novērtējumu un ex post novērtējumu. 5 AD, 1 AST tiks nodrošināti ar darbiniekiem, kas pašlaik strādā pie MFP darbībām, un ar ekonomistiem, kuri pašlaik strādā Ēģiptē. Tomēr MFP darbību kopējā darba slodze palielināsies, jo īpaši, lai atbalstītu strukturētas sadarbības mehānisma izveidi un pārvaldību un izstrādātu metodiku un instrumentus ar MFP palīdzību saistīto reformu īstenošanas uzraudzībai. Šā iemesla dēļ ir nepieciešamas 1 papildu AD un 1 papildu AST amata vieta. Budžeta ĢD: sagatavot aizdevuma līgumu, risināt sarunas ar Ēģiptes iestādēm un gādāt par to, lai līgumu apstiprinātu atbildīgie Komisijas dienesti un abas puses to parakstītu. Pārraudzīt procesus pēc aizdevuma līguma stāšanās spēkā. Sagatavot Komisijas lēmumu par aizņēmuma darījumu, pārraudzīt līdzekļu pieprasījumu iesniegšanu, izvēlēties bankas, sagatavot un izpildīt finansēšanas darījumus un izmaksāt līdzekļus Ēģiptei. Veikt administratīvas darbības saistībā ar aizdevuma atmaksas pārraudzību. Sagatavot attiecīgos ziņojumus par iepriekš minētajām darbībām.

Ārštata darbinieki

–3.2.4.    Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

    jāpārskata DFS

–3.2.5.    Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

X neparedz trešo personu līdzfinansējumu

    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads 22	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

–3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

·    pašu resursus

·    citus ieņēmumus

·Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 23
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
………….. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATAM

1.    VAJADZĪGO CILVĒKRESURSU SKAITS un IZMAKSAS

2.    CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS

3.    KOPĒJĀS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

4.    IZMAKSU APRĒĶINĀŠANAI IZMANTOTĀS METODES

4.1.    Cilvēkresursi

4.2.    Citi administratīvie izdevumi

1.    Vajadzīgo cilvēkresursu skaits un izmaksas

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA		2024. gads		2025. gads		2026. gads		2027. gads		-		-		-		KOPĀ
		Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 – Galvenā mītne un pārstāvniecības	AD	6	1,068	6	1,068	6	1,068	6	1,068							24	4,272
	AST	2	0,356	2	0,356	2	0,356	2	0,356							8	1,424
20 01 02 03 - Savienības delegācijas	AD
	AST
• Ārštata darbinieki 24
20 02 01 un 20 02 02 – Ārštata darbinieki – Galvenā mītne un pārstāvniecības	AC
	END
	INT
20 02 03 – Ārštata darbinieki – Savienības delegācijas	AC
	AL
	END
	INT
	JED
Citas budžeta pozīcijas, kas saistītas ar cilvēkresursiem (norādīt)
Starpsumma – cilvēkresursi, 7. IZDEVUMU KATEGORIJA		8	1,424	8	1,424	8	1,424	8	1,424							24	5,696

   

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

   

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

N gads 25

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

N+4 gads

N+5 gads

N+7 gads

KOPĀ

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

01 01 01 01 Netiešā pētniecība 26 01 01 01 11 Tiešā pētniecība Cita atbilde (precizējiet)

AD

AST

• Ārštata darbinieki 27

Ārštata darbinieki no darbības apropriācijām (bijušās BA pozīcijas)

– galvenajā birojā

AC

END

INT

– Savienības delegācijās

AC

AL

END

INT

JED

01 01 01 02 Netiešā pētniecība 01 01 01 12 Tiešā pētniecība Cita atbilde (precizējiet) 28

AC

END

INT

Citas ar cilvēkresursiem saistītās budžeta pozīcijas (precizējiet)

Starpsumma — cilvēkresursi, ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Kopā cilvēkresursi (visas DFS izdevumu kategorijas)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.    Citu administratīvo izdevumu izmaksas

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	-	-	-	Kopā
Galvenajā mītnē vai ES teritorijā:
20 02 06 01 – Komandējumu un reprezentācijas izdevumi	0,005	0.005	0,005	0,005				0.020
20 02 06 02 - Konferenču un sanāksmju izmaksas
20 02 06 03 - Komitejas 29
20 02 06 04 – Pētījumi un apspriedes
20 04 – IT izdevumi (uzņēmumu) 30
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt)
Savienības delegācijās
20 02 07 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas
20 02 07 02 - Kvalifikācijas celšana
20 03 05 – Infrastruktūra un loģistika
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt)
Starpsumma – Citi, daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,005	0.005	0.005	0,005				0.020

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	-	-	-	Kopā
Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas):
– galvenajā birojā
– Savienības delegācijās
Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai
Politikas IT izdevumi darbības programmām 31
Uzņēmumu IT izdevumi darbības programmām 32
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt)
Starpsumma – Citi, ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Kopā citas administratīvās izmaksas (visas DFS izdevumu kategorijas)	0,005	0,005	0,005	0,005				0,020

3.    Kopējās administratīvās izmaksas (visas DFS izdevumu kategorijas)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Kopsavilkums	2024. gads	2025. gads	2026. gads		2027. gads		-		-		-	Kopā
7. izdevumu kategorija – Cilvēkresursi	1,424	1,424	1,424		1,424							5,696
7. izdevumu kategorija — Citi administratīvie izdevumi	0,005	0,005	0,005		0,005							0,010
Starpsumma – 7. izdevumu kategorija	1,429	1,429	1,429		1,429							5,716
Ārpus 7. izdevumu kategorijas – Cilvēkresursi
Ārpus 7. izdevumu kategorijas – Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – Citas izdevumu kategorijas
KOPĀ 7. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	1,429	1,429		1,429		1,429						5,716

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

4.    Izmantotās izmaksu aprēķinu metodes

4.1.    Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķinu metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas).

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

NB! Galvenās mītnes katras darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas vietnē BUDGpedia: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/financial-statement.aspx

• Ierēdņi un pagaidu darbinieki

• Ārštata darbinieki

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

• Vienīgi amata vietas, ko finansē no pētniecības budžeta

• Ārštata darbinieki

4.2.    Citi administratīvie izdevumi

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai,

un jo īpaši pamatā esošos pieņēmumus (piemēram, sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas utt.).

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Komandējumu izmaksas ir saistītas ar pārskatiem saņēmējvalstī ar mērķi novērtēt saņēmējvalsts panākto progresu attiecībā uz pievienotajiem MFP nosacījumiem.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

(1)    Priekšlikums Padomes Lēmumam par īstermiņa makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ēģiptes Arābu Republikai — COM(2024) 460 

(2)    OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.

(3)    Eiropadomes sanāksme, Brisele, 2022. gada 10. un 11. decembris, EUCO 22/10, https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/12/11/european-council-conclusions-10-11-december-2020/

(4)    Izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(6)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)    Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru atceļ Regulu (EK, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(11)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx

(12)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    Tiks papildināts no NDICI dienvidu kaimiņreģiona budžeta pozīcijas 14 02 01 10.

(16)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(17)    Tiks papildināts no NDICI dienvidu kaimiņreģiona budžeta pozīcijas 14 02 01 10

(18)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(20)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(21)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(22)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(23)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

(24)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(25)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(26)    Izvēlēties attiecīgo budžeta pozīciju, vai arī, ja vajadzīgs, precizējiet citu; gadījumā, ja ir vairāk budžeta pozīciju, darbinieki būtu jādiferencē pēc katras konkrētās budžeta pozīcijas.

(27)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(28)    Izvēlēties attiecīgo budžeta pozīciju, vai arī, ja vajadzīgs, precizējiet citu; gadījumā, ja ir vairāk budžeta pozīciju, darbinieki būtu jādiferencē pēc katras konkrētās budžeta pozīcijas.

(29)    Precizēt komitejas veidu un grupu, kam tā pieder.

(30)    Vajadzīgs DIGIT ĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).

(31)    Vajadzīgs DIGIT ĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).

(32)    Šajā postenī iekļautas vietējās administratīvās sistēmas un iemaksas uzņēmumu IT sistēmu līdzfinansējumā (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final, 10.9.2020.).