EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.10.2024
COM(2024) 444 final
2024/0244(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem OACPS un ES Ministru padomē attiecībā uz kopīgu pamatnostādņu pieņemšanu partnerības dialoga īstenošanai, kas paredzēts Partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, 3. pantā.
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz nostāju, kas Savienībai jāieņem OACPS un ES Ministru padomē attiecībā uz kopīgu pamatnostādņu pieņemšanu partnerības dialoga īstenošanai, kas paredzēts Partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm, no otras puses (“Samoa nolīgums”), 3. pantā.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm
Samoa nolīguma mērķis ir izveidot pastiprinātu politisko partnerību starp Pusēm, lai panāktu abpusēji izdevīgus rezultātus Pušu kopējās un savstarpēji saistītās interesēs un saskaņā ar to kopīgajām vērtībām. Nolīgums tika parakstīts 2023. gada 15. novembrī Samoa, un saskaņā ar nolīguma 98. panta 4. punktu to provizoriski piemēro no 2024. gada 1. janvāra. Nolīgums stāsies spēkā pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas saskaņā ar nolīguma 98. panta 2. punktu.
Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis ir nolīguma puses 1 .
2.2.OACPS un ES Ministru padome
OACPS un ES Ministru padome ir ministru līmeņa struktūra, kas izveidota ar Samoa nolīguma 88. pantu. Šajā padomē ir, no vienas puses, katras OACPS dalībvalsts pārstāvis ministru līmenī un, no otras puses, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pārstāvji ministru līmenī. To kopīgi vada priekšsēdētājs, ko izvirzījušas OACPS dalībvalstis, no vienas puses, un priekšsēdētājs, kuru izvirzījusi ES Puse, no otras puses.
OACPS un ES Ministru padomes funkcijas cita starpā ietver politikas pamatnostādņu un lēmumu pieņemšanu, lai ieviestu konkrētus aspektus, kas nepieciešami nolīguma noteikumu īstenošanai.
OACPS un ES Ministru padome pieņem lēmumus, kas ir saistoši visām Pusēm, ja vien nav noteikts citādi, vai sniedz ieteikumus saistībā ar jebkuru no nolīguma 88. panta 4. punktā uzskaitītajām funkcijām. Padomes darbs ir spēkā tikai tad, ja piedalās pārstāvji no Eiropas Savienības, no vismaz puses no Eiropas Savienības dalībvalstīm un vismaz divas trešdaļas locekļu, kuri pārstāv OACPS dalībvalstu valdības. Jebkuru OACPS un ES Ministru padomes locekli, kas nevar piedalīties sanāksmē, var pārstāvēt cita persona. Pārstāvis izmanto visas šā locekļa tiesības.
OACPS un ES Ministru padome var arī pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus rakstiskā procedūrā, kā paredzēts 88. panta 6. punktā.
2.3.Paredzētais OACPS un ES Ministru padomes akts
Samoa nolīguma 3. pantā Puses tiek aicinātas iesaistīties regulārā, līdzsvarotā, visaptverošā un saturiskā partnerības dialogā visās nolīguma jomās, kā rezultātā abas Puses uzņemas saistības un vajadzības gadījumā rīkojas, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, veicināt savstarpēju izpratni un sekmēt saskaņotu prioritāšu un kopīgu programmu noteikšanu valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī, veicinot ciešāku sadarbību un koordināciju kopīgu interešu jautājumos un attiecībā uz jauniem izaicinājumiem starptautiskā vidē. Partnerības dialogu īsteno vispiemērotākajā iekšzemes, reģionālajā vai vairāku valstu līmenī, pilnībā izmantojot visus iespējamos kanālus, arī reģionālā un starptautiskā vidē.
OACPS un ES Ministru padome pieņem pamatnostādnes Samoa nolīguma 3. pantā paredzētā partnerības dialoga īstenošanai (“paredzētais akts”), kuru mērķis ir sniegt vispārējas darbības norādes, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, lai nodrošinātu pielāgotu pieeju dažādiem kontekstiem un dialoga līmeņiem.
Paredzētajā aktā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta politiskajā dialogā saskaņā ar iepriekšējā OACPS un ES partnerības nolīguma 2 8. pantu, kurā norādīts, ka ir nepieciešams: i) noteikt līdzsvarotas un kopīgi saskaņotas partnerības dialoga darba kārtības; ii) nodrošināt elastīgu un īpaši pielāgotu pieeju attiecībā uz dialoga regularitāti un darba kārtības jautājumiem; iii) iespēju robežās stiprināt pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaisti; iv) uzlabot sinerģiju starp rīcībpolitikas un politiskajiem dialogiem un starp dialogiem valstu, reģionālā un globālā līmenī; v) stiprināt kopīgus turpmākos pasākumus.
Paredzētais akts pēc tā pieņemšanas Pusēm kļūs saistošs saskaņā ar nolīguma 88. panta 5. punktu, kurā noteikts: “OACPS un ES Ministru padome pieņem lēmumus, kas ir saistoši visām Pusēm, ja vien nav noteikts citādi, vai sniedz ieteikumus saistībā ar jebkuru no tās 4. punktā uzskaitītajām funkcijām, Pusēm savstarpēji vienojoties”.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Komisija ierosina Savienībai piekrist ierosinātā akta pieņemšanai. OACPS un ES Ministru padomes akta projekts ir izklāstīts šim priekšlikumam pievienotajā pielikumā.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
OACPS un ES Ministru padome ir struktūra, kas izveidota ar Samoa nolīguma 88. pantu.
OACPS un ES Ministru padome ir aicināta pieņemt aktu ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem atbilstīgi Samoa nolīguma 88. panta 5. punktam. Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenā jeb dominējošā mērķa vai komponenta īstenošanai.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz asociāciju ar trešām valstīm, jo īpaši uz Samoa nolīguma mērķu un uzdevumu turpmāku īstenošanu. Pasākumi, kuru pieņemšana ir paredzēta, attiecas uz visām jomām, uz kurām attiecas Samoa nolīgums, un to mērķis ir turpināt īstenot un padziļināt Pušu asociāciju. No tā izriet, ka joma, uz kuru attiecas šis lēmums, ir jānosaka, ņemot vērā asociācijas nolīguma vispārējo raksturu kopumā un atbilstošo materiālo juridisko pamatu, kas aptver visus Samoa nolīguma īstenošanas aspektus.
Tāpēc materiālais juridiskais pamats ir tāds pats kā paša Samoa nolīguma juridiskais pamats, t. i., LESD 217. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 217. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2024/0244 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem OACPS un ES Ministru padomē attiecībā uz kopīgu pamatnostādņu pieņemšanu partnerības dialoga īstenošanai, kas paredzēts Partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, 3. pantā.
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, (“nolīgums”) tika parakstīts 2023. gada 15. novembrī saskaņā ar Padomes Lēmumu 2023/2861 4 , un to sāka provizoriski piemērot 2024. gada 1. janvārī.
(2)Saskaņā ar nolīguma 88. panta 4. punktu OACPS un ES Ministru padome var apstiprināt politikas pamatnostādnes un pieņemt lēmumus, lai ieviestu konkrētus aspektus, kas vajadzīgi nolīguma noteikumu īstenošanai.
(3)OACPS un ES Ministru padomei ir jāpieņem kopīgas pamatnostādnes partnerības dialoga īstenošanai saskaņā ar nolīguma 3. pantu.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem OACPS un ES Ministru padomē, jo kopīgās pamatnostādnes partnerības dialoga īstenošanai saskaņā ar nolīguma 3. pantu būs Savienībai saistošas.
(5)Paredzētā akta mērķis ir sniegt vispārējas darbības norādes 3. panta īstenošanai, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, lai nodrošinātu pielāgotu pieeju dažādiem kontekstiem un dialoga līmeņiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
Vienīgais pants
1.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem OACPS un ES Ministru padomē, pamatojas uz šim lēmumam pievienoto pamatnostādņu projektu partnerības dialoga īstenošanai saskaņā ar nolīguma 3. pantu.
2.Savienības pārstāvji OACPS un ES Ministru padomē var vienoties par nelieliem tehniskiem labojumiem pamatnostādņu projektā bez Padomes papildu lēmuma.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.10.2024
COM(2024) 444 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem OACPS un ES Ministru padomē attiecībā uz kopīgu pamatnostādņu pieņemšanu partnerības dialoga īstenošanai, kas paredzēts Partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, 3. pantā
PIELIKUMS
OACPS UN ES MINISTRU PADOMES
LĒMUMS Nr. XX/XXXX,
ar ko pieņem kopīgas pamatnostādnes partnerības dialoga īstenošanai saskaņā ar Samoa nolīguma 3. pantu
OACPS UN ES MINISTRU PADOME,
ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un OACPS dalībvalstīm, no otras puses (“Samoa nolīgums”), un jo īpaši tā 3. pantu un 88. panta 4. punkta c) apakšpunktu,
tā kā:
(1)Samoa nolīgums tiek provizoriski piemērots kopš 2024. gada 1. janvāra.
(2)Saskaņā ar Samoa nolīguma 3. pantu Puses iesaistās regulārā, līdzsvarotā, visaptverošā un saturiskā partnerības dialogā visās nolīguma jomās, kā rezultātā abas Puses uzņemas saistības un vajadzības gadījumā rīkojas, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu.
(3)Saskaņā ar nolīguma 88. panta 4. punkta c) apakšpunktu OACPS un ES Ministru padome apstiprina politikas pamatnostādnes un pieņem lēmumus, lai ieviestu konkrētus aspektus, kas vajadzīgi nolīguma noteikumu īstenošanai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
Vienīgais pants
Ar šo pieņem kopīgas pamatnostādnes partnerības dialoga īstenošanai saskaņā ar Samoa nolīguma 3. pantu, kā izklāstīts pielikumā.
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
XXXXXX,
OACPS un ES Ministru padomes vārdā –
priekšsēdētāji
PIELIKUMS
dokumentam
OACPS UN ES MINISTRU PADOMES
LĒMUMS Nr. XX/XXXX
OACPS un ES pamatnostādnes partnerības dialogam saskaņā ar Samoa nolīguma 3. pantu
I. IEVADS
1.Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), tika parakstīts Samoa 2023. gada 15. novembrī, un to provizoriski piemēro kopš 2024. gada 1. janvāra. Nolīguma 3. panta 1. punktā Puses tiek aicinātas iesaistīties regulārā, līdzsvarotā, visaptverošā un saturiskā partnerības dialogā visās nolīguma jomās, kā rezultātā abas Puses uzņemas saistības un vajadzības gadījumā rīkojas, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu.
2.Kā paredzēts nolīguma 1. panta 4. punktā, viens no galvenajiem instrumentiem nolīguma mērķu sasniegšanai ir partnerības dialogs, kā arī Pušu īpatnībām pielāgota rīcība.
3.Kā norādīts nolīguma 3. panta 2. punktā, partnerības dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, veicināt savstarpēju izpratni un sekmēt saskaņotu prioritāšu un kopīgu programmu noteikšanu valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī, un Puses sadarbojas un koordinē darbu kopīgu interešu jautājumos un attiecībā uz jauniem izaicinājumiem starptautiskā vidē.
4.Kā paredzēts 3. panta 3. punktā, partnerības dialogs ir elastīgs un īpaši pielāgots, tas notiek regulāri atbilstīgā formātā un vispiemērotākajā iekšzemes, reģionālajā vai vairāku valstu līmenī un tajā pilnībā izmanto visus iespējamos kanālus, arī reģionālā un starptautiskā vidē.
5.Partnerības dialogu var izmantot arī, lai apspriestu konkrētus jautājumus, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā (nāvessods), 12. panta 4. punktā un 12. panta 6. punktā (cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un nodokļu jautājumi), 18. panta 3. punktā (masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana), 62. pantā (migrācija un mobilitāte) un 74. panta 5. punktā (atgriešana un atpakaļuzņemšana).
6.Kā paredzēts nolīgumā (101. panta 4. punktā), partnerības dialogu izmanto arī Pušu viedokļu atšķirību risināšanai, lai novērstu situācijas, kad viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 101. panta 5. un 6. punktā paredzēto apspriešanos.
II. MĒRĶIS
7.Šo pamatnostādņu mērķis ir sniegt kopīgas darbības norādes Samoa nolīguma partnerības dialoga noteikumu īstenošanai, ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta politiskajā dialogā saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu.
8.Šīs pamatnostādnes jāpiemēro elastīgi, lai nodrošinātu īpaši pielāgotu pieeju dialoga formātam un mērķiem.
III. PARTNERĪBAS DIALOGA ĪSTENOŠANA
A. Darba kārtības
9.Partnerības dialogs aptver visas nolīguma jomas, veicinot tā 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.
10.Partnerības dialoga sanāksmju darba kārtības nosaka kopīgi, un tās līdzsvarotā veidā ietver valstu, reģionālus, kontinentālus un vairāku valstu un globālus savstarpējas intereses un/vai kopīgu problēmu jautājumus, stiprinot sinerģiju starp OACPS un ES partnerības valstu, reģionālajām un daudzvalstu dimensijām.
11.Partnerības dialoga sanāksmēs tiek nodrošināts regulārs, līdzsvarots, visaptverošs un saturisks partnerības dialogs visās nolīguma jomās, kā rezultātā abas Puses uzņemas saistības un vajadzības gadījumā rīkojas, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu.
B. Sagatavošana
12.Partnerības dialoga sanāksmes iespēju robežās tiek kopīgi sagatavotas iepriekš.
13.Iepriekš apmainās ar pamatinformāciju, ja tāda ir pieejama, tādējādi veicinot būtiskāku informācijas apmaiņu un rezultātus.
C. Formāts
14.Partnerības dialogu starp ES Pusi un attiecīgo(-ajiem) OACPS partneri(-iem) īsteno vispiemērotākajā iekšzemes, reģionālajā vai vairāku valstu līmenī, pilnībā izmantojot visus iespējamos kanālus, arī reģionālā un starptautiskā vidē. Partnerības dialogā ņem vērā arī papildināmības un subsidiaritātes principus.
15.Partnerības dialogs attiecīgā gadījumā var izpausties kā īpaši tematiskie dialogi par konkrētiem jautājumiem.
Partnerības dialogs valstu līmenī
16.Partnerības dialogs valstu līmenī tiek rīkots regulāri un principā reizi gadā, lai apmainītos ar informāciju, veicinātu savstarpēju izpratni un sekmētu saskaņotu prioritāšu un kopīgu programmu noteikšanu valstu līmenī.
17.Partnerības dialogs valstu līmenī var notikt vietējā līmenī vai citos apstākļos (piemēram, Briselē vai starptautisku vai kopīgu pasākumu ietvaros).
18.Partnerības dialogā valstu līmenī var tikt risināti arī savstarpējas intereses reģionāli un globāli jautājumi.
19.Politikas dialogos par konkrētiem tematiem (piemēram, budžeta atbalstu, cilvēktiesībām) cenšas panākt sinerģiju un papildināmību, vienlaikus izvairoties no dublēšanās.
20.Ja ir nepieciešams precizēt kādu ar nolīgumu saistītu jautājumu vai ja pastāv viedokļu atšķirības starp Pusēm, partnerības dialogs notiek biežāk, lai novērstu situācijas, kad viena puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 101. panta 5. un 6. punktā paredzēto apspriešanos.
Partnerības dialogs reģionālā līmenī
21.Partnerības dialogs reģionālo protokolu līmenī tiek rīkots regulāri, lai apmainītos ar informāciju, veicinātu savstarpēju izpratni un sekmētu saskaņotu prioritāšu un kopīgu programmu noteikšanu reģionālā līmenī. Dialogs reģionālo protokolu līmenī sekmē reģionālo sadarbību kopīgu interešu jomās ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kas asociētas ar ES, un ar ES tālākajiem reģioniem.
22.Partnerības dialogs reģionālo protokolu līmenī var notikt reģionālo pasākumu ietvaros vai citos apstākļos (piemēram, Briselē vai starptautisku vai kopīgu pasākumu ietvaros).
23.Partnerības dialogs reģionālā līmenī arī palīdz sagatavot reģionālo ministru padomju sanāksmes un dialogu vairāku valstu līmenī.
Partnerības dialogs vairāku valstu līmenī
24.Partnerības dialogs vairāku valstu līmenī notiek regulāri atbilstīgā formātā, lai apmainītos ar informāciju, veicinātu savstarpēju izpratni un sekmētu saskaņotu prioritāšu un kopīgu programmu noteikšanu starptautiskā līmenī, kā arī lai sadarbotos un koordinētu darbu kopīgu interešu jautājumos un attiecībā uz jauniem izaicinājumiem starptautiskā vidē.
25.Partnerības dialogs vairāku valstu līmenī var tikt rīkots starptautisko sanāksmju ietvaros vai citos apstākļos (piemēram, Briselē vai starptautisku vai kopīgu pasākumu ietvaros).
26.Partnerības dialogs var regulāri notikt arī starp Pušu diplomātiskajām pārstāvniecībām reģionālajās un starptautiskajās organizācijās, lai apmainītos ar informāciju, veicinātu savstarpēju izpratni un sekmētu saskaņotu prioritāšu un kopīgu programmu noteikšanu starptautiskā līmenī, kā arī lai sadarbotos un koordinētu darbu kopīgu interešu jautājumos un attiecībā uz jauniem izaicinājumiem starptautiskā vidē.
D. Līdzdalība
27.Puses tiek pārstāvētas partnerības dialoga sanāksmēs attiecīgi politiskā līmenī vai augstāko amatpersonu līmenī atkarībā no satura un gaidāmajiem rezultātiem.
28.Partnerības dialogā var tikt iesaistītas dažādas ministrijas un dienesti atkarībā no risināmajiem jautājumiem.
29.Kā paredzēts 3. panta 4. punktā, parlamenti un attiecīgā gadījumā pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privātā sektora pārstāvji tiek pienācīgi informēti, ar tiem apspriežas un dod tiem iespēju piedalīties partnerības dialogā. Vajadzības gadījumā partnerības dialogā iesaista reģionālās un kontinentālās organizācijas.
E. Turpmāki pasākumi
30.Dialoga laikā vajadzības gadījumā vienojas par iespējamām saistībām un turpmākiem pasākumiem.
31.Turpmākos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās, izskata turpmākajās partnerības dialoga sanāksmēs.
32.Lai virzītu uz priekšu dialogu/rīcību konkrētās jomās, var ieviest īpašus turpmākus pasākumus (piemēram, darba grupas).
33.Lai sasniegtu nolīguma mērķus, partnerības dialogu papildina regulāri kontakti starp Pusēm.
IV. PĀRSKATĪŠANA
34.Kā paredzēts nolīguma 3. panta 3. punktā, Puses vienojas uzraudzīt un izvērtēt partnerības dialoga efektivitāti un vajadzības gadījumā pielāgot tā darbības jomu.
35.Šīs pamatnostādnes var attiecīgi pielāgot, ņemot vērā minēto kopīgo novērtējumu.