A.1.3.1. Apakšpasākums Nr. 1. Rīcības plāns, ar ko uzlabo sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un modernizē infrastruktūru ārkārtas situācijām

Šā apakšpasākuma mērķis ir pieņemt rīcības plānu, lai uzlabotu sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un modernizētu infrastruktūru ārkārtas situācijās. Tajā ietver prasības veselības aprūpes iestādēm nodrošināt to sagatavotību un to, cik efektīvi sistēma reaģē uz ārkārtas situācijām. Jārada priekšnosacījumi efektīvākai sadarbībai ar pieejamajiem cilvēkresursiem. Novērtē veselības aprūpes iestāžu gatavību ārkārtas situācijām.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

A.1.3.2. Apakšpasākums Nr. 2. Kompetences centru modernizācija infekcijas slimību kopā

Šā apakšpasākuma mērķis ir modernizēt un paplašināt infekcijas slimību kopas izcilības centrus piecās slimnīcās, kas atrodas lielākajās pilsētās, tostarp Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Siauliai un Panevezys, pielāgojoties ārkārtas un krīzes situācijām. Investīcijas ietver renovāciju, ēku pielāgošanu, telpu rekonstrukciju un atjaunošanu, kā arī medicīniskā un laboratorijas aprīkojuma iegādi, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus, kvalitatīvus un drošus infekcijas slimību diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus. Kopumā ieguldījumi slimnīcu infrastruktūrā palīdz reorganizēt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem tiek sniegta nepieciešamā un savlaicīgā medicīniskā palīdzība. Tā arī nodrošina spēju ārstēt infekcijas slimības, nepalielinot kopējo ārstniecisko gultu skaitu valsts līmenī.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

A.1.3.3. Apakšpasākums Nr. 3. Neatliekamās palīdzības dienestu un reanimācijas nodaļu modernizācija reģionālajās slimnīcās

Šā apakšpasākuma mērķis ir modernizēt neatliekamās palīdzības, reanimācijas un intensīvās aprūpes medicīniskās vienības septiņās slimnīcās/traumas centros Viļņā, Kauņā, Altusā, Mariampoles, Utenas, Telsai un Taurāžas slimnīcās. Investīcijas ietver neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību rekonstrukciju un modernizāciju.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
1	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.1. Tiesiskais regulējums, kas reglamentē neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu organizēšanu, pārvaldību un sniegšanu	Atskaites punkts	Grozītā Likuma par veselības aprūpes iestādēm un Lietuvas Republikas Likuma par veselības aprūpes sistēmu un ar to saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. cet.	2022	Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu organizēšanu, pārvaldību un sniegšanu reglamentē Likums par veselības aprūpes iestādēm un Lietuvas Republikas Likums par veselības aprūpes sistēmu. Prasības attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu un maksājumu procedūrām, kas reglamentē neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu organizēšanu, pārvaldību un sniegšanu, iekļauj veselības ministra rīkojumā.
2	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.2. Tādas digitālās veselības sistēmas izstrāde, kas atvieglo veselības datu sekundāru izmantošanu	Atskaites punkts	Tiesību aktu, kas reglamentē veselības datu sekundāru izmantošanu, stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	3. cet.	2022	Tiesību akti par veselības datu sekundāru izmantošanu un īstenošanas noteikumi par procedūrām datu sekundārās izmantošanas atļauju izdošanai, veselības datu sagatavošanai sekundārai izmantošanai, izmaksu atlīdzināšanai veselības datu pārziņiem par veselības datu sniegšanu valdības pilnvarotai iestādei i) rada apstākļus efektīvai un drošai veselības datu sekundārai izmantošanai sabiedrības interesēs (pētniecība, eksperimentālā izstrāde un inovācija, izglītība un zināšanu pārvaldība veselības jomā, veselības politikas veidošana, statistika), ii) nodrošina digitālās veselības ilgtspējīgu attīstību un iii) reglamentē organizatoriskos un tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi saskaņotai, koordinētai un kvalitatīvai datu sekundārai izmantošanai, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību.
3	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.3. Rīcības plāns ģimenes medicīnas attīstībai 2016.–2025. gadam	Atskaites punkts	Atjauninātā Rīcības plāna ģimenes medicīnas attīstībai 2016.–2025. gadam pieņemšana	Veselības ministrija pieņem Rīcības plānu ģimenes medicīnas attīstībai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. cet.	2022	Veselības ministrija izstrādā un apstiprina rīcības plānu ģimenes medicīnas attīstībai 2016.–2025. gadam. Rīcības plānā nosaka ģimenes ārsta funkcijas, kas nav tieši saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu; un pārdalīt pienākumus starp ģimenes ārstiem un citiem ārstu grupas locekļiem (medmāsām, vecmātēm, māsu asistentiem, dzīvesveida speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem vai fizioterapeitiem).
4	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.4. Sabiedrības veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanas modeļa izveide	Atskaites punkts	Stājas spēkā sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pamatmodelis, kas paredz vienādus nosacījumus, lai saņemtu nepieciešamos un augstas kvalitātes pakalpojumus sabiedrības mērķgrupām, jo īpaši neaizsargātām un sociāli atstumtām grupām	Stājušies spēkā tiesību akti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	1. cet.	2023	Sabiedrības veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanas modelis izveido sabiedrības veselības pakalpojumu pamatsarakstu, ietverot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kvalitātes kritērijus, pakalpojumu uzraudzības mehānismu, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus mērķgrupām, jo īpaši neaizsargātām un sociāli atstumtām personām. Modeļa mērķis ir visās pašvaldībās vienlīdzīgi sniegt nepieciešamos un kvalitatīvos pakalpojumus.
5	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.5. Veselības aprūpes speciālistu darba apstākļu un profesionālās kvalifikācijas uzlabošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par veselības aprūpes speciālistu darba apstākļu un profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu	Stājušies spēkā tiesību akti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. cet.	2023	Tiesību aktos, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes speciālistu darba apstākļus un profesionālo kvalifikāciju, iekļauj noteikumus par algu regulēšanu, darba slodzi, pasākumiem ārstu psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai un mehānismu veselības aprūpes speciālistu apmācībai darbavietā.
6	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.6. Personiskās veselības aprūpes iestāžu tīkla izveide, pamatojoties uz reģionālās sadarbības modeli	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par personīgo veselības aprūpes iestāžu tīkla izveidi un regulējumu, pamatojoties uz izcilības centru un reģionālās sadarbības modeli	Stājušies spēkā tiesību akti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	3. cet.	2023	Tiesību aktos, kas reglamentē personisko veselības aprūpes iestāžu tīklu, pamatojoties uz izcilības centru un reģionālās sadarbības modeli, nosaka principus un kritērijus personīgo veselības aprūpes iestāžu tīkla izveidei, kā arī mehānismu sadarbībai starp personīgās veselības aprūpes iestādēm un izcilības centriem.
7	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.7. Uzlaboto terapiju centra izveide	Atskaites punkts	Uzlabotas terapijas centra izveide	Uzlabotas terapijas centra izveide	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. cet.	2025	Uzlabotas terapijas centra izveide ļauj sagatavot uzlabotas terapijas zāles un nodrošina inovatīvu šūnu terapijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem visā valstī. Jāpabeidz uzlabotas terapijas centra infrastruktūras projektēšana un būvdarbi, jāapgādā un jāuzstāda medicīnas/laboratorijas aprīkojums, jāiegādājas un jāuzstāda IT aprīkojums un mēbeles, jāievieš metodiskās vadlīnijas, jāpabeidz profesionālās pilnveides apmācība un jāsaņem nepieciešamās darbības licences.
8	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.8. Izveidot reprezentatīvu atsauces genoma datu apkopojumu veselības projektā “Genome Europe”	Mērķrādītājs	Cilvēku visa genoma sekvencēšanas testu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	750	2. cet.	2025	Pabeigto sekvencēšanas testu skaits, kas veikti, lai piedalītos ES pārrobežu projekta “1+ miljons genomu” īstenošanā, ir vismaz 750. Lietuvas iestādes, kas piedalās projektā, ir aprīkotas ar laboratorijas un datoraprīkojumu, kas vajadzīgs, lai izstrādātu valsts genomikas atsauces datus un ieviestu valsts infrastruktūru genomikas medicīnai. Mērķis ir saistīts ar genoma pētniecības tiesiskā regulējuma pieņemšanu un šīs informācijas apmaiņu ar ES valstīm.
9	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.8. Izveidot reprezentatīvu atsauces genoma datu apkopojumu veselības projektā “Genome Europe”	Mērķrādītājs	Cilvēku visa genoma sekvencēšanas testu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	750	1570	1. cet.	2026	Pabeigto sekvencēšanas testu skaits, kas veikti, lai piedalītos ES pārrobežu projekta “1+ miljons genomu” īstenošanā, ir vismaz 1570. Lietuvas iestādes, kas piedalās projektā, ir aprīkotas ar laboratorijas un datoraprīkojumu, kas vajadzīgs, lai izstrādātu valsts genomikas atsauces datus un ieviestu valsts infrastruktūru genomikas medicīnai. Mērķis ir saistīts ar genoma pētniecības tiesiskā regulējuma pieņemšanu un šīs informācijas apmaiņu ar ES valstīm.
10	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.9. Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide	Atskaites punkts	Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide	Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. cet.	2024	Izveido veselības aprūpes speciālistu kompetences platformu, kas ietver kārtību, kā identificēt, uzraudzīt, plānot un pārvaldīt veselības aprūpes speciālistus, piemēram, ārstus, medmāsas, sabiedrības veselības aprūpes speciālistu, farmācijas speciālistu prasmju pilnveidi (pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi). Platforma glabā veselības aprūpes speciālistu licenču reģistru un ir saistīta ar Veselības aprūpes un farmācijas profesionālās prakses licencēšanas reģistru. Platforma ļauj uzraudzīt un plānot speciālistu profesionālo attīstību, uzraudzīt valsts veselības aprūpes sniedzēju un sabiedrības veselības aprūpes speciālistu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju.
11	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.10. Veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanas modeļa izstrāde	Mērķrādītājs	Lietuvas valsts veselības sistēmas panelī iekļauto veselības aprūpes iestāžu īpatsvars, pamatojoties uz darbības rādītāju kopumu		% (procentuālā daļa)	0	100	2. cet.	2025	To veselības aprūpes iestāžu īpatsvaru, kas iekļautas veselības aprūpes sistēmas displeju panelī, pamatojoties uz darbības rādītāju kopumu, uzrauga Veselības ministrija un Veselības ministrijas pakļautībā esošā Veselības aprūpes valsts akreditācijas aģentūra. Ievieš IT rīku veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai valsts, pašvaldību un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līmenī. It uzraudzības rīks ļauj novērtēt veselības aprūpes iestāžu sniegumu, salīdzināt rādītāju vērtības ar mērķvērtībām valsts, pašvaldību un veselības aprūpes iestāžu līmenī, salīdzināt visu veselības aprūpes iestāžu darbības saskaņā ar izvēlētajiem rādītājiem. It rīks ļauj pieņemt plānošanas lēmumus, pamatojoties uz pārraudzīto informāciju, kuras mērķis ir uzlabot veselības aprūpes iestāžu darbību.
12	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.11. Veselības aprūpes nozares digitalizācija	Mērķrādītājs	To valsts iedzīvotāju īpatsvars, kuri sniedz ar veselības aprūpi saistītus elektroniskos pakalpojumus	NEPIEMĒRO	% (procentuālā daļa)	30	60	4. cet.	2025	To Lietuvas iedzīvotāju īpatsvars, kuri elektroniski saņem attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus. Pakalpojumi ietver ambulatoros apmeklējumus, elektroniskās receptes, bērna dzimšanas apliecības izsniegšanu, medicīniskas miršanas apliecības izsniegšanu, autovadītāju medicīnisko pārbaudi, nosūtījumus konsultācijām, pētniecību, ārstēšanu, diagnostikas testus un vakcinācijas reģistrus. Mērķa sasniegšana ir tieši saistīta ar tādas informācijas sistēmas izveidi, kas integrēta Elektroniskajā veselības aprūpes pakalpojumu un sadarbības infrastruktūras informācijas sistēmā (ESPBI IS), ko izveidojis Valsts uzņēmumu reģistru centrs. Esošo LNKC informācijas sistēmu integrē ESPBI IS, lai LNKC IS varētu apmainīties ar tīmekļa pakalpojumu dokumentiem ar citu ES valstu kontaktpunktiem.
13	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.11. Veselības aprūpes nozares digitalizācija	Mērķrādītājs	To ambulatoro un stacionāro individuālo veselības aprūpes iestāžu īpatsvars, kuras izmanto e-veselības produktus	NEPIEMĒRO	% (procentuālā daļa)	50	70	4. cet.	2025	To stacionāro un ambulatoro individuālās veselības aprūpes iestāžu īpatsvars, kuras izmanto e-veselības produktus, ir palielinājies no 50 % līdz 70 %. Iestādes pielāgo savus iekšējos procesus un informācijas sistēmas saskaņā ar veselības ministra Rīkojumu Nr. V-657 “Par elektronisko veselības pakalpojumu un sadarbības infrastruktūras informācijas sistēmas izmantošanas procedūras apraksta apstiprināšanu” un pārvalda datus elektroniskajā veselības pakalpojumu un sadarbības infrastruktūras informācijas sistēmā (ESBPI IS).
13.a	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.11. Veselības aprūpes nozares digitalizācija	Atskaites punkts	Rīcības plāns digitālās veselības sistēmas attīstībai	Apstiprināts rīcības plāns un īstenoti projekti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. cet.	2026	Rīcības plānu digitālās veselības sistēmas attīstībai apstiprina ar ministrijas rīkojumu un projektiem, kas saistīti ar: neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību apdzīvotība; ārkārtas situāciju funkciju digitalizācija; telemedicīnas attīstība; infekcijas slimību uzraudzība; valsts digitālās veselības ekosistēmas attīstību; medicīnisko attēlu e-veselības pacienta kartes; farmācijas tirgu datu uzraudzība un atjaunināšana; individuālo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzraudzība; un īsteno preventīvas programmas.
14	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.9. Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide	Mērķrādītājs	To veselības aprūpes speciālistu īpatsvars, kuru licence ir reģistrēta un digitāli uzraudzīta		% (procentuālā daļa)	0	50	1. cet.	2026	To valsts veselības aprūpes speciālistu īpatsvars, kuru licenci reģistrē un digitāli uzrauga IT sistēmā. Veselības aprūpes valsts akreditācijas aģentūra uzrauga veselības aprūpes speciālistu licences nosacījumu ievērošanu.
15	A.1.2. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma A.1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes modeļa pieņemšana	Atskaites punkts	Tiesību aktu, kas reglamentē ilgtermiņa aprūpes modeļa īstenošanu, stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	1. cet.	2024	Tiesību akti, kas reglamentē ilgtermiņa aprūpes modeļa pakāpenisku ieviešanu, ietver ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu jēdzienu, pakalpojumu sniegšanas prasības, ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu administrēšanu, pakalpojumu administrēšanas funkciju skaidru piešķiršanu konkrētām iestādēm, pamatprasību noteikšanu attiecīgajām struktūrām ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu finansēšanas principu un mehānismu izveidi.
16	A.1.2. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma A.1.2.2. Cilvēkresursu un infrastruktūras jaudas palielināšana ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Mērķrādītājs	To ilgtermiņa aprūpes pacientu īpatsvars, kuri saņem ambulatorās ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus (%)	NEPIEMĒRO	% (procentuālā daļa)	5	30	2. cet.	2025	To Lietuvas ilgtermiņa aprūpes pacientu īpatsvars, kuri saņem attiecīgos pakalpojumus mājās un/vai dienas centros, pieaug līdz 30 %. Mērķa sasniegšana ir tieši saistīta ar deviņdesmit speciālistu grupu izveidi, kas sniedz ambulatoros pakalpojumus iedzīvotāju mājās, desmit specializētu dienas aprūpes centru izveidi pilsētās, lai sniegtu integrētākus ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus un apmācību vismaz 1000 ilgtermiņa aprūpes speciālistiem. Indikatoru uzrauga Veselības ministrija.
17	A.1.2. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma A.1.2.2. Cilvēkresursu un infrastruktūras jaudas palielināšana ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Mērķrādītājs	To ilgtermiņa aprūpes pacientu īpatsvars, kuri saņem ambulatorās ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus (%)	NEPIEMĒRO	% (procentuālā daļa)	30	60	1. cet.	2026	To Lietuvas ilgtermiņa aprūpes pacientu īpatsvars, kuri saņem attiecīgos pakalpojumus mājās un/vai dienas centros, pieaug līdz 60 %. Mērķa sasniegšana ir tieši saistīta ar deviņdesmit speciālistu grupu izveidi, kas sniedz ambulatoros pakalpojumus iedzīvotāju mājās, desmit specializētu dienas aprūpes centru izveidi pilsētās, lai sniegtu integrētākus ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus un apmācību vismaz 1000 ilgtermiņa aprūpes speciālistiem. Indikatoru uzrauga Veselības ministrija.
18	A.1.3. Sistēmiska veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošana darbam ārkārtas situācijās A.1.3.1. Rīcības plāns, ar ko uzlabo sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un modernizē infrastruktūru ārkārtas situācijām	Atskaites punkts	Stājas spēkā rīcības plāns par veselības aprūpes iestāžu sadarbības uzlabošanu un infrastruktūras modernizāciju ārkārtas situācijās	Veselības ministrija pieņem rīcības plānu par sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un infrastruktūras modernizāciju ārkārtas situācijās	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	1. cet.	2023	Rīcības plānā, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un pielāgot infrastruktūru ārkārtas situācijām, iekļauj prasības par veselības aprūpes iestāžu sagatavotību ārkārtas situācijām un nodrošināt cilvēkresursu efektīvu izmantošanu.
19	A.1.3. Sistēmiska veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošana darbam ārkārtas situācijās A.1.3.2. Kompetences centru modernizācija infekcijas slimību kopā	Mērķrādītājs	Modernizēto veselības aprūpes iestāžu skaits, kurās ietilpst kompetences centri infekcijas slimību kopā		Skaits	0	5	4. cet.	2025	Ieguldījumus izmanto, lai modernizētu piecu infekcijas slimību kopu centru infrastruktūru, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu bīstamu infekciju diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, kvalitāti un drošību. Nodrošina, ka kopējais ārstniecisko gultu skaits valsts līmenī nepalielinās. Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc šādām darbībām: i) ir noteiktas atjauninātas prasības attiecībā uz infekcijas slimībām un ievešanas dienestiem; ii) īstenotie ieguldījumu projekti modernizētajām veselības aprūpes iestādēm, tostarp zināšanu centriem infekcijas slimību kopā.
20	A.1.3. Sistēmiska veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošana darbam ārkārtas situācijās A.1.3.3. Neatliekamās palīdzības dienestu un reanimācijas nodaļu modernizācija reģionālajās slimnīcās	Mērķrādītājs	Modernizēto veselības aprūpes iestāžu skaits neatliekamās palīdzības slimnīcās, reanimācijas un intensīvās aprūpes nodaļās		Skaits	0	7	4. cet.	2025	Ieguldījumu izmanto, lai modernizētu septiņu reģionālā līmeņa slimnīcu neatliekamās palīdzības dienestus un reanimācijas (intensīvās aprūpes) nodaļas nolūkā nodrošināt iestāžu gatavību sniegt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus ārkārtas situācijās. Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc šādām darbībām: i) atjauninātas prasības neatliekamās palīdzības dienestu darbībai; ii) atjauninātas prasības reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļām; iii) īstenotie investīciju projekti modernizētām veselības aprūpes iestādēm neatliekamās palīdzības slimnīcās, reanimācijas un intensīvās aprūpes nodaļās.

B. KOMPONENTS NR. 2. Lietuvas zaļā pārveide

Lietuvas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, un jo īpaši vajadzību samazināt SEG emisijas, tostarp no transporta nozares, palielināt ēku un transporta energoefektivitāti, uzlabot resursefektivitāti un veicināt SEG absorbciju, izmantojot dabā balstītus risinājumus.

Komponents paredz sagatavošanas darbus atkrastes vēja elektrostacijas un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai, atbalstu individuālu krātuvju būvniecībai un atjaunīgās enerģijas kopienu izveidei, kā arī citas elektroenerģijas uzkrāšanas infrastruktūras uzstādīšanai, kas paredzēta publiskai izmantošanai pirmajā laikposmā. Attiecībā uz mobilitāti galvenie pasākumi ietver atbalstu publiskā sektora un uzņēmumu izmantoto piesārņojošo autotransporta līdzekļu aizstāšanai ar tīriem transportlīdzekļiem, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un pievilcību, modernizējot sabiedriskā transporta transportlīdzekļus ar bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļiem, izveidojot uzlādes/uzpildes infrastruktūru visu veidu tīrajiem transportlīdzekļiem, kuros izmanto alternatīvās degvielas, un attīstot alternatīvo degvielu (biometāna, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas, ūdeņraža) nozares. Attiecībā uz energoefektivitāti to plānots panākt ar ēku renovācijas paketēm un standartiem, pašvaldību attīstības plāniem, ilgtspējīgas pilsētu attīstības metodiku un rajonu renovācijas projektiem, veicinot tādu būvizstrādājumu un pakalpojumu piegādi, kas paātrina ēku renovāciju, un renovācijas finansējumu. Lai atjaunotu degradētu mitrāju spēju absorbēt un uzglabāt SEG, ir paredzēta šo mitrāju atjaunošanas reforma, kuras rezultātā pēc plāna īstenošanas tiks atjaunoti 6 000 ha šādu zemju. Visbeidzot, pieņemot aprites ekonomikas rīcības plānu, kurā izklāstīta virzība uz resursefektīvāku Lietuvu līdz 2035. gadam, tiek veicināta resursefektivitāte.

Pasākumi, kas iekļauti komponentatbalstā, ar ko īsteno konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēties uz ekonomikas politiku, kura saistīta ar investīcijām, proti, energoefektivitāti un resursefektivitāti, ilgtspējīgu transportu un energotīklu starpsavienojumiem (2019. gada 3. KVAI).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Paredzams arī, ka tad, ja atbalstu sniedz jebkurai iekārtai, uz kuru attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), ETS darbībām ir jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir zemākas par attiecīgajām ETS līmeņatzīmēm 1 .

B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

B.1.1. Reforma Nr. 1. „Vairāk ilgtspējīgas elektroenerģijas, kas ražota valstī”

Reformas mērķis ir veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un patēriņu, uzlabojot institucionālos un juridiskos mehānismus un nodrošinot stimulus ieguldījumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Šīs reformas mērķis jo īpaši ir: i) līdz 2030. gadam palielināt elektroenerģijas ražošanu no AER līdz vismaz 7 TWh, kas nodrošina, ka AER saražo 50 % no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa; ii) palielināt vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu; iii) veicināt tādu jaudu attīstību, kas vajadzīgas elektroenerģijas ražošanai no AER, atbalstot ekonomiski visefektīvākās tehnoloģijas; iv) pakāpeniski integrēt tirgū elektroenerģijas ražotājus, kas izmanto AER; v) nodrošināt minimālu finansiālo slogu elektroenerģijas patērētājiem; vi) nodrošināt importētas elektroenerģijas ražotāju nediskrimināciju un ļaut citām dalībvalstīm gūt labumu no atbalsta mehānisma, kas ieviests ar likumprojektu “Par enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem”; vii) nodrošināt to spēkstaciju demontāžu, kuras pārtrauca darbību; viii) nodrošina, ka elektroenerģija netiek ražota par negatīvām cenām; ix) radīt piemērotus apstākļus ražojošiem patērētājiem un AER kopienām.

Šo reformu papildina 3 apakšpasākumi: 1) Sagatavošanās darbi atkrastes vējparku un ar tiem saistītās infrastruktūras attīstībai (1. apakšpasākums); 2) atbalsts sauszemes AER staciju (saules un vēja enerģijas) un atsevišķu uzglabāšanas objektu būvniecībai (2. apakšpasākums); 3) citas elektroenerģijas uzkrāšanas infrastruktūras uzstādīšana (3. apakšpasākums).

B.1.1.1. apakšpasākums Nr. 1. Sagatavošanās darbi atkrastes vēja elektrostaciju un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai

Šā apakšpasākuma mērķis ir veikt sagatavošanas darbus atkrastes vēja elektrostaciju attīstībai. Apakšpasākums ietver: i) vēja ātruma un citu parametru mērījumi; ii) pētījumi par jūras dibenu teritorijā, kas paredzēta atkrastes vēja elektrostacijas attīstībai un savienojumam ar sauszemes tīkliem; iii) konsultāciju pakalpojumi atkrastes vējparkiem un to pieslēgšanai sauszemes elektrotīkliem; iv) pētījumi par infrastruktūras īstenošanu un atkrastes vēja elektrostaciju savienojuma noteikšanu ar sauszemes tīkla maršrutu un apakšstaciju vietu; v) telpiskās plānošanas dokumentu sagatavošana, pieņemšana un īstenošana attiecībā uz atkrastes vēja pieslēgumu sauszemes tīklam; un vi) tehnisko specifikāciju sagatavošana pieslēgumam sauszemes tīklam.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

B.1.1.2. apakšpasākums Nr. 2. Atbalsts individuālu glabātavu būvniecībai

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu AER uzglabāšanas iekārtām. Apakšpasākums ietver atbalstu, ko sniedz juridiskām personām, lauksaimniekiem un atjaunīgās enerģijas kopienām AER uzglabāšanas iegādei un uzstādīšanai, par prioritāti nosakot pašpatēriņu, saimniecības vai ekonomiskās vajadzības. Investīciju rezultātā tiek izveidotas papildu individuālas elektroenerģijas krātuves, kuru jauda ir vismaz 15,2 MWh.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.1.3. apakšpasākums Nr. 3. Citas elektroenerģijas uzkrāšanas infrastruktūras uzstādīšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir nodrošināt Lietuvas elektroenerģijas sistēmas drošību, stabilitāti un gatavību izolēta darba veikšanai pirms starpsavienojuma ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Apakšpasākums ietver atbalstu četru 50 MW enerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādīšanai, no kurām katra nodrošina sintētisko inerci, reaģējot uz frekvences izmaiņām, tīklu pārslodzes vadību, kas ir nepieciešama, lai integrētu 100 % no elektroenerģijas, kas saražota no AER.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

B.1.2. Reforma Nr. 2. „Pārvietošanās bez vides piesārņošanas”

Šīs reformas mērķis ir ievērojami samazināt SEG emisijas, pakāpeniski likvidējot vispiesārņojošākos autotransporta līdzekļus (privāto, sabiedrisko, komerciālo, sabiedrisko transportu un kravu autoparku) pilsētās un reģionos un palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozarē.

Reformas īstenošana tika sākta, kad Seima pieņēma Likumu par alternatīvajām degvielām. To turpina, pieņemot un stājoties spēkā tiesiskajam regulējumam, ar ko izveido procedūru energoefektivitātes un vides aizsardzības prasību noteikšanai autotransporta līdzekļu iegādei un gadījumiem, kad tās ir obligātas. Šis regulējums stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim.

Izveido Ilgtspējīgas mobilitātes fondu, kas noteiktos gadījumos sniedz atbalstu “tīro” transportlīdzekļu iegādei un izmantošanai, kā arī alternatīvo degvielu infrastruktūras uzstādīšanai, modernizācijai un attīstīšanai šiem transportlīdzekļiem. Fondu izmanto arī tam, lai atbalstītu ierobežojumus ar iekšdedzes motoru darbināmu transportlīdzekļu izmantošanai, izņemot bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus. Atbalstu sniedz mērķtiecīgi un nepārtraukti vismaz līdz 2030. gadam. Fonds sāk darboties līdz 2022. gada 31. martam.

Papildus piesārņojošu transportlīdzekļu aizstāšanai reforma aizstāj arī ceļu lietošanas maksu, ko par lietošanas 2 laiku maksā transportlīdzekļu īpašnieki, ar e-nodevu. Paredzams, ka nobrauktā attāluma nodevu sistēma mudinās transportlīdzekļu īpašniekus/operatorus izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus, kā arī racionalizēs savu braukšanas maršrutu plānošanu un optimizāciju, jo ceļa nodevas apmēru nosaka brauciena ilgums. Tiesību akti, ar ko ievieš maksu par e-nodevu, stājas spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Attiecībā uz sabiedrisko transportu papildus piesārņojošu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu aizstāšanai starppilsētu transporta sistēmas reforma pārskata un optimizē esošo tālsatiksmes tīklu, saskaņo autobusu maršrutus ar dzelzceļa maršrutiem un vietējo transporta sistēmu, kas nodrošina reģionālo mezglu savstarpējo savienojamību. Tiesību aktu grozījumus, ar ko īsteno šo reformu, pieņem līdz 2024. gada 31. decembrim.

Šo reformu papildina četri apakšpasākumi: 1) atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos (1. apakšpasākums); 2) atbalsts tīru sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei (2. apakšpasākums); 3) transportlīdzekļu uzlādes/uzpildīšanas infrastruktūras uzstādīšana (3. apakšpasākums); un 4) atbalstīt AER degvielu (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis) izstrādi (4. apakšpasākums).

B.1.2.1. Apakšpasākums Nr. 1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos

Šā apakšpasākuma mērķis ir samazināt piesārņojošu transportlīdzekļu skaitu, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti un līdz ar to samazinātu gaisa piesārņojumu pilsētvidē. Saskaņā ar šo apakšpasākumu atbalstu sniedz, lai iegādātos vieglos automobiļus, mikroautobusus, autobusus, kravas automobiļus un smagos kravas transportlīdzekļus šādās kategorijās un daudzumos:

-Vieglie transportlīdzekļi (M1 un N1 klase) — nulles emisijas (piemēram, elektrotransports un ūdeņradis), prioritāte piešķirta transportlīdzekļiem, kas paredzēti pilsētas pasažieru un loģistikas pakalpojumiem, kopā 12 250 vienības;

-Lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi (N2 un N3 klase) — bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi, kā definēts Regulā 2019/1242 (elektroenerģija, ūdeņradis, biogāze, kas ražota no AED II atbilstīgām izejvielām), kopā 500 vienības, no kurām 200 elektriskā un ūdeņraža un 300 biometāna;

-Mazgrīdas un augstas grīdas mikroautobusi un autobusi (M2 un M3 klase) — bezemisiju (piemēram, elektrotransports un ūdeņradis), kopā 450 vienības;

-Autobusi ar augstu grīdu (M3 klase) — autobusi, kas darbojas ar biometānu, kurš ražots no RED II prasībām atbilstošām izejvielām, kopā 50.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus darbina ar biometānu, paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā noteiktos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Jo īpaši lielas noslodzes transportlīdzekļi un autobusi ar augstu grīdu ir bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi vai tos darbina tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001.

Turklāt nodrošina, ka transportlīdzekļos, ko atbalsta saskaņā ar Lietuvas plānu, izmanto tikai AED II prasībām atbilstošas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas. Visbeidzot, AER degvielu līmenis valsts energoresursu struktūrā arī pakāpeniski palielinās, ņemot vērā degvielas piegādātāju pienākumu attiecībā uz biodegvielu sajaukšanu, kas saskaņā ar Alternatīvo degvielu likumu 2030. gadā sasniegs 16,8 %. Izveido atjaunojamo energoresursu degvielas uzskaites vienību sistēmu, lai reģistrētu biometāna gāzes un citu atjaunīgo degvielu daudzumus, kas piegādāti transporta nozarei, un sertifikātus, kas piešķirti ražotājiem, lai izpildītu AER degvielas piegādes pienākumus, tādējādi nodrošinot biometāna un citu saražoto AER degvielu patēriņu. Sistēma sāk darboties līdz 2021. gada 31. decembrim. Visi šie elementi kopā nodrošina, ka saražotās biodegvielas un biogāze tiek patērēta transporta nozarē, un aizstāj līdzvērtīgu fosilā kurināmā īpatsvaru.

Saskaņā ar šo apakšpasākumu atbalstu sniedz arī, lai atbalstītu elektrisko autobusu ražošanu (montāžu) un modernizāciju Lietuvā. Šā atbalsta rezultātā tiek ražotas vai modernizētas vismaz 35 elektrisko autobusu vienības.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskajā nolīgumā starp Lietuvu un pilnvaroto subjektu vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un turpmāko finanšu instrumenta ieguldījumu politiku:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 3 ; ii) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 4 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 5 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 6 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks pārbaudītu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei

Ieguldījuma mērķis ir padarīt sabiedrisko transportu videi draudzīgāku, aizstājot piesārņojošus transportlīdzekļus ar tīrākiem transportlīdzekļiem un tādējādi samazinot emisijas un palielinot sabiedriskā transporta pievilcību. Šā apakšpasākuma ietvaros veic šādus pasākumus: 1) esošā tālsatiksmes tīkla pārskatīšana un optimizācija, lai autobusu maršrutus saskaņotu ar dzelzceļa maršrutiem un vietējo transporta sistēmu, kas nodrošina reģionālo mezglu savstarpējo savienojamību (jāpabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim); un 2) atbalsts, kas sniegts pašvaldību pārvaldes iestādēm un fiziskām un juridiskām personām, kuras sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus (gan attiecībā uz pašvaldībām, kas 2014.–2020. gada finanšu periodā nav izstrādājušas un īstenojušas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus), lai iegādātos 260 jaunus ar elektroenerģiju un ūdeņradi darbināmus autobusus (M2 un M3 klase).

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.2.3. Apakšpasākums Nr. 3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot optimālu publiski pieejamas un privātas uzlādes un alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūras tīklu, lai radītu labvēlīgus apstākļus uzņēmumiem un iedzīvotājiem “tīro” transportlīdzekļu ekspluatācijai. Šā apakšpasākuma ietvaros veic šādus pasākumus: 1) informācijas sistēma publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes/uzpildes punktiem, kas sāk darboties (līdz 2022. gada 31. martam); un 2) atbalsts, kas sniegts uzņēmumiem, fiziskām personām un pašvaldībām, kuras 2014.–2020. gada finanšu periodā nav izstrādājušas un īstenojušas IPMP, lai uzstādītu un sāktu darboties:

-Publiski pieejami elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti fiziskām/juridiskām personām (pilsētās un netālu no valsts ceļiem) — kopā 5240 publiski pieejamas vienības;

-Publiski pieejama ļoti lielas jaudas uzlādes infrastruktūra lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem un autobusiem — kopā 300 vienības;

-Publiski pieejamas saspiestas biogāzes stacijas (pielāgotas biometānam) — kopā 30 vienības;

-Publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas — kopā 4 vienības;

-Privāti uzlādes punkti — kopā 53 200 vienības.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.2.4. Apakšpasākums Nr. 4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)

Šīs investīcijas mērķis ir radīt atjaunīgo degvielu piegādi un veicināt to izmantošanu transporta nozarē. Šā apakšpasākuma ietvaros veic šādus pasākumus: 1) atbalsts, kas sniegts, lai izveidotu un sāktu ekspluatēt biometāna gāzes ražotni ar kopējo jaudu 27,1 MW (līdz 2026. gada 30. jūnijam); 2) atbalsts, kas sniegts otrās paaudzes biodegvielas nozares jaudas attīstīšanai ar perspektīvu sasniegt 12,4 KTOE likvīdu otrās paaudzes biodegvielu jaudu (līdz 2026. gada 30. jūnijam); un 3) atbalsts, kas sniegts zaļā ūdeņraža ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem izveidei un darbībai, kā rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopā tiek saražoti 1 680 000 m³ zaļā ūdeņraža.

Attiecībā uz biometāna gāzes un otrās paaudzes biodegvielas attīstību paredzams, ka šis apakšpasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un ietekmes mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Konkrētāk, šī investīcija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (RED II) noteikumiem, un biodegvielas un biometāna gāzi, ko piegādā uzpildes punktiem, ražo tikai no barības krājumiem, kas klasificēti kā atkritumi vai atliekas (izejvielas Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā), un tos neražo no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.3. Reforma Nr. 3. „Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide”

Reformas mērķis ir paātrināt ēku renovācijas procesa tempu, izmantojot digitalizētas ēku sērijveida renovācijas sniegtos ieguvumus, paplašinot integrēto pieeju dzīves videi, tostarp pielāgojot ēkas personu ar invaliditāti vajadzībām, un veicinot klimatam un videi draudzīgu būvniecības nozares un produktu pārveidi. Reformu papildina četri apakšpasākumi: 1) ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un testēšana praksē un metodikas izveide ilgtspējīgu pilsētu attīstībai (1. apakšpasākums); 2) rīku izveide, lai atvieglotu ēku renovācijas koordināciju un tehnisko palīdzību (2. apakšpasākums); 3) veicināt tādu būvizstrādājumu un pakalpojumu piegādi, kas paātrina ēku renovāciju (3. apakšpasākums); un 4) atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem (4. apakšpasākums).

B.1.3.1. Apakšpasākums Nr. 1. Ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un ilgtspējīgu pilsētu attīstības metodikas izveide

Šā apakšpasākuma mērķis ir veikt nepieciešamās regulatīvās izmaiņas, lai paātrinātu ēku renovāciju un veicinātu reģionu zaļināšanu.

Saskaņā ar šo apakšpasākumu veic vairākas regulatīvas izmaiņas. Attiecībā uz regulatīvajām izmaiņām pieņem un stājas spēkā:

a)Lietuvas Republikas rezolūcija, ar ko apstiprina Ēku ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanas plānu, kurā paredz leģislatīvo plānu, lai paātrinātu objektu pārveidi un esošo ēku pārveidošanu, ņemot vērā iniciatīvu “Bauhaus”, un formalizētu ēku informācijas modelēšanas (BIM) metožu izmantošanu, plānu rajonu renovācijas iniciatīvām un investīciju projektiem;

b)Grozījumi Būvniecības tehniskajos noteikumos “Ēku energoefektivitātes projektēšana un sertifikācija”, kas leģitimizē renovētās ēkas energoefektivitātes klasi vismaz B klasē;

c)Grozījumi Būvniecības tehniskajos noteikumos “Koka konstrukciju projektēšana”;

d)Ilgtspējīgas pilsētu attīstības pamatnostādnes.

Šie tiesību akti stājas spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

B.1.3.2. Apakšpasākums Nr. 2. Rīki ēku renovācijas koordinācijas un tehniskās palīdzības veicināšanai

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot rīkus, lai atvieglotu ēku renovācijas koordināciju un tehnisko palīdzību. Apakšpasākums ietver ēku renovācijas kompetenču centra izveidi (līdz 2022. gada 31. decembrim) un trīs digitālo rīku izveidi:

1) digitālie metodiskie rīki (investīciju projektu sagatavošanai, projektēšanas standarta tehniskās specifikācijas un nolīgtie darbi) zaļu un inovatīvu energoefektivitātes pasākumu plānošanai renovētās ēkās;

2) divu ēku datu un ēku renovācijas projektu administrēšanai paredzētu informācijas sistēmu operacionalizācija un pakalpojumu sniegšana.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

B.1.3.3. Apakšpasākums Nr. 3. Veicināt tādu būvizstrādājumu un pakalpojumu piedāvājumu, kas paātrina ēku renovāciju

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot vietēju tirgu standartizētu modulāru struktūru ražošanai no organiskiem materiāliem un sniegt atbalstu uzņēmumiem, lai palielinātu to koksnes inženiertehnisko materiālu un būvkomponentu ražošanas jaudu, kurus izmanto ēku zaļajai renovācijai. Saskaņā ar šo apakšpasākumu atbalstu sniedz būvniecības nozarei, kokrūpniecības nozarei un apstrādes rūpniecībai. Šā atbalsta rezultātā sāk darboties bioloģisko materiālu ražošanas modulāro struktūru ražošanas līnijas, kuru jauda ir 750,000 m² gadā.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

B.1.3.4. Apakšpasākums Nr. 4. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu tādu 518 daudzdzīvokļu ēku renovācijai, kuru platība ir vismaz 880 000 m² un kuru mērķis ir panākt primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 %, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, un B energoefektivitātes klasi. Atbalsta veidi ir šādi:

i) Kompensācija vidēji vismaz 30 % apmērā no renovācijas darbu izdevumiem ar ANM atbalstu 320 ēkām. Citas ēkas, kas renovētas saskaņā ar šo pasākumu, var saņemt šāda veida kompensāciju ar atbalstu no Savienības Modernizācijas fonda, nevis no ANM.

ii) kompensācija par to procentu daļu, kas samaksāta par aizdevumiem, kuri ņemti, lai finansētu šo renovāciju, un kas pārsniedz 3 % likmi.

iii) tehniskās palīdzības izdevumu 100 % kompensācija renovācijas projektiem

Turklāt daļu no aizdevuma finansējuma, kas tiek piedāvāts šai ēku renovācijai, var atbalstīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.4. Ieguldījums Nr. 4: “Siltumnīcefekta absorbcijas spējas palielināšana”

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt SEG emisijas no kādreizējiem nosusinātiem un degradētiem kūdrājiem, atjaunojot attiecīgo teritoriju hidroloģisko režīmu un tādējādi radot labvēlīgus apstākļus bioloģiskajai daudzveidībai šajās dzīvotnēs un palielinot SEG piesaistījumus, vienlaikus veicot arī dažas ierobežotas saimnieciskās darbības.

Saskaņā ar šo ieguldījumu izstrādā un īsteno pasākumus, lai atjaunotu ūdens līmeni, atjaunotu labu lauksaimniecības un vides stāvokli un vajadzības gadījumā ieviestu monitoringa sistēmu. Attiecīgajiem dalībniekiem piedāvā konsultācijas un apmācību. Paredzams, ka pēc investīciju pabeigšanas pieteikuma iesniedzēji pildīs savas pašreizējās saistības attiecībā uz atjaunotā mitrinātā kūdrāju uzturēšanu, jaunajā plānošanas periodā saņemot kompensācijas maksājumus saskaņā ar pasākumu, kas paredzēts Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam. Attiecīgajās teritorijās var atļaut saimniecisko darbību, kas nelabvēlīgi neietekmē atjaunoto mitrāju saglabāšanu. Saimniecisko darbību izvēlas katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā apgabala īpatnības un ar to saistītos vides ierobežojumus.

Saskaņā ar šo ieguldījumu veic šādus pasākumus: 1) regulējuma izmaiņas, kuru mērķis ir ieviest valsts regulējumu bojāto kūdrāju identificēšanai un vēlāk pārvaldīt atjaunotos kūdrājus; un 2) atbalsts, kas sniegts 6 000 ha kūdrāju platības atjaunošanai.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.1.5. Reforma Nr. 5. “Ceļā uz aprites ekonomiku”

Reformas mērķis ir izstrādāt pilnvērtīgu aprites ekonomikas modeli, iesaistot visas ieinteresētās personas, nodrošinot apritīguma principus un atkritumu rašanās novēršanu rūpniecības nozarē, paplašinot otrreizējo izejvielu ražošanu un izmantošanu, palielinot materiālu un resursu efektivitāti, veicinot ilgtspējīgu dizainu un zaļo inovāciju, nodrošinot produktu ilgtspēju, ilgizturību, remontu un atjaunošanu. Reformas rezultātā tiek pieņemts un stājas spēkā rīcības plāns Lietuvas pārejai uz aprites ekonomiku līdz 2035. gadam. Rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta atkritumu rašanās novēršanai, reciklēšanai, produktu izstrādei un otrreizējo izejvielu izmantošanai, digitalizācijai, zaļās inovācijas veicināšanai, kā arī uzlabotam tiesiskajam regulējumam un fiskālajiem pasākumiem, kas veicina ilgtermiņa ieguvumus, nevis īstermiņa risinājumus un rezultātus, lai panāktu resursu atgriešanos pie apritīguma. Mērķis ir nodrošināt sistēmisku institucionālo pieeju aprites ekonomikai un ciešu sadarbību starp iesaistītajām iestādēm.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitātes rādītāji (mērķrādītājiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
21	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražota elektroenerģija	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir uzlabot institucionālos un juridiskos mehānismus, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un patēriņu	Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā				4. cet.	2021	Stājas spēkā grozījumi likumā “Par enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem”, Elektroenerģijas likumā un Enerģētikas likumā (atkrastes un sauszemes). Šajos tiesību aktos nosaka, ka publiskā iestāde — Lietuvas Enerģētikas aģentūra — apspriežas un sniedz metodoloģisku palīdzību jautājumos, kas saistīti ar darbībām elektroenerģijas nozarē, tādējādi atvieglojot procesus pieteikumu iesniedzējiem un nodrošinot savlaicīgu informācijas sniegšanu. Šajos tiesību aktos arī: - reglamentēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem izsoles uzvarētāji var pārdot elektroenerģiju saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, jo tas ieguldītājiem nodrošinātu lielāku skaidrību par to, kā darboties tirgū; - noteikt ilgtermiņa mērķus atjaunojamo energoresursu jomā visām nozarēm, t. i., noteikt valsts ilgtermiņa mērķus likumdošanas līmenī un radīt investoriem noteiktību attiecībā uz AER attīstību; - izveidot jauna veida atļaujas — atļauju modernizēt (rekonstruēt) spēkstaciju vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.
22	B. 1.1. Valstī saražotā ilgtspējīgākā elektroenerģija — B.1.1.1. Sagatavošanās pasākumi atkrastes vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai	Atskaites punkts	Atkrastes vēja elektrostaciju attīstības un infrastruktūras uzstādīšanas sagatavošanas darba izpilde un pabeigšana	Sagatavošanas darbu pabeigšana, ko veic attiecīgās iestādes				2. cet.	2025	Veic šādus pētījumus un konsultāciju pakalpojumus: 1) pētījums par infrastruktūras īstenošanu: tehniskie risinājumi, tehnoloģijas, infrastruktūras uzstādīšanas vērtība, izmaksu un ieguvumu analīze. 2) atkrastes vējparku savienojums ar sauszemes maršrutu un apakšstaciju vietas identifikācija. 3) vēja ātruma un citu parametru mērījumu pētījums. 4) jūras gultnes apsekošana teritorijā, kas paredzēta atkrastes vējparka attīstībai. 5) jūras gultnes apsekojumi savienojumam starp atkrastes vējparku un sauszemi. 6) Konsultatīvie pakalpojumi atkrastes vējparkiem un to pieslēgšanai sauszemes tīklam. 7) sagatavoti teritoriālās plānošanas dokumenti atkrastes vējparkiem, kas savienoti ar sauszemes tīklu. 8) īstenotie atkrastes vējparku parku pieslēguma sauszemes elektrotīklam teritoriālās plānošanas dokumenti. 9) Tehniskās specifikācijas atkrastes vējparka savienojumam ar sauszemes tīklu. Pētījumu, mērījumu un apsekojumu rezultātus izmanto atkrastes vējparka projektēšanai un to pieslēgšanai sauszemes tīklam.
25	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražotā elektroenerģija — B.1.1.2. Atbalsts sauszemes AER staciju (saules un vēja enerģijas) un individuālu uzglabāšanas iekārtu būvniecībai	Mērķrādītājs	Jaunas (individuālas) atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas (MWh) izveide		MWh	0	7,6	1. cet.	2025	7,6 MWh (atsevišķu) enerģijas uzkrāšanas iekārtu ir pieslēgtas elektrostacijai un nodotas ekspluatācijā.
26	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražotā elektroenerģija — B.1.1.2. Atbalsts sauszemes AER staciju (saules un vēja enerģijas) un individuālu uzglabāšanas iekārtu būvniecībai	Mērķrādītājs	Jaunas (individuālas) atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas (MWh) izveide		MWh	7,6	15,2	2. cet.	2026	(Atsevišķu) enerģijas uzkrāšanas iekārtu 15,2 MWh ir pieslēgtas elektrostacijai un nodotas ekspluatācijā.
27	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražotā elektroenerģija — B.1.1.3. Citas elektroenerģijas uzkrāšanas infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Jaunu elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādītā jauda (MW)		MW	0	200	4. cet.	2022	Četru enerģijas uzkrāšanas iekārtu, no kurām katra ir 50 MW, nodošana ekspluatācijā.
28	B.1.2. braukšana, nepiesārņojot vidi	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko izveido procedūru energoefektivitātes un vides aizsardzības prasību noteikšanai autotransporta līdzekļu iegādei un gadījumiem, kad tās ir obligātas	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2021	Stājas spēkā tiesību akti, kas nosaka energoefektivitātes un vides aizsardzības prasības un gadījumus, kad tās ir obligātas M1, N1, N2, N3, M2 un M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem, un tos izmanto, lai aprēķinātu šo transportlīdzekļu darbmūža ietekmi uz enerģiju un vidi.
29	B.1.2. braukšana, nepiesārņojot vidi	Atskaites punkts	Ir izveidots un darbojas ilgtspējīgas mobilitātes fonds, kas finansē alternatīvo degvielu un transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību	Nolīguma/rīkojuma noteikums par stāšanos spēkā				1. cet.	2022	Ir izveidots un darbojas Ilgtspējīgas mobilitātes fonds. Fondu izveido, lai mērķtiecīgi un pastāvīgi finansētu “tīro” transportlīdzekļu iegādi un izmantošanu, alternatīvo degvielu infrastruktūras uzstādīšanu, modernizāciju un/vai attīstību transportlīdzekļiem vismaz līdz 2030. gadam. Fondu izmanto arī tam, lai atbalstītu ierobežojumu noteikšanu ar iekšdedzes motoru darbināmu transportlīdzekļu izmantošanai, izņemot bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus.
30	B.1.2. braukšana, nepiesārņojot vidi	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko ievieš ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu, kuras pamatā ir principi “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2025	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko ievieš ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu, kuras pamatā ir principi “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”. Autoceļu nodevu, ko maksā transportlīdzekļu apsaimniekotāji par laiku, kurā tiek izmantota ceļu infrastruktūra, pārveido par nodevu, ko maksā par ceļa nobraukumu (e-iekasēšanu).
31	B.1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos	Mērķrādītājs	Lietuvā iegādāto un reģistrēto “tīro” transportlīdzekļu skaits		Skaits	0	6 625	2. cet.	2025	Lietuvā iegādāto un reģistrēto papildu “tīro” transportlīdzekļu skaits, kuri gūst labumu no valsts subsīdijām, kas piešķirtas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus: a) vismaz 6125 bezemisiju (elektriskie un ūdeņraža) vieglie transportlīdzekļi (M1 un N1 klase); b) vismaz 100 bezemisiju (elektriskie un ūdeņraža) lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi (N2 klase); c) vismaz 150 mazemisiju transportlīdzekļi, kā definēts Regulā 2019/1242 (biometāns, kas ražots no AED II atbilstīgām izejvielām), lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi (N2 un N3 klase); d) vismaz 225 bezemisiju (elektriskie un ūdeņraža) zemas un augstas grīdas mikroautobusi un autobusi (M2 un M3 klase); e) vismaz 25 autobusus ar augstu grīdu, kuros izmanto biometānu, kas ražots no AED II atbilstīgām izejvielām. Lai izpildītu Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļus, ko darbina ar biometānu, darbina tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem.
32	B.1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos	Mērķrādītājs	Lietuvā iegādāto un reģistrēto “tīro” transportlīdzekļu skaits		Skaits	6 625	13 250	2. cet.	2026	Lietuvā iegādāto un reģistrēto “tīro” transportlīdzekļu skaits, kuri gūst labumu no valsts subsīdijām, kas piešķirtas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus: a) vismaz 12 250 bezemisiju (elektroenerģijas un ūdeņraža) vieglo transportlīdzekļu (M1 un N1 klase); b) vismaz 200 bezemisiju (elektriskie un ūdeņraža) lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi (N2 klase); c) vismaz 300 mazemisiju transportlīdzekļi, kā definēts Regulā 2019/1242 (biometāns, kas ražots no AED II atbilstīgām izejvielām), lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi (N2 un N3 klase); d) vismaz 450 bezemisiju (elektriskie un ūdeņraža) zemas un augstas grīdas mikroautobusi un autobusi (M2 un M3 klase); e) vismaz 50 autobusus ar augstu grīdu, kuros izmanto biometānu, kas ražots no AED II atbilstīgām izejvielām. Lai izpildītu Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļus, ko darbina ar biometānu, darbina tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem.
33	B.1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos	Mērķrādītājs	Lietuvā saražoto (samontēto) un modernizēto elektrisko autobusu skaits		Skaits	0	35	2. cet.	2026	Lietuvā modernizēti vismaz 25 elektriskie autobusi, kas ļauj transportlīdzekļus kvalificēt kā bezemisiju autobusus Lietuvā tiek ražoti (samontēti) vismaz 10 elektriskie autobusi. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
34	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei	Atskaites punkts	Starppilsētu mobilitātes sistēmas reformas stāšanās spēkā	Reforma stājas spēkā				4. cet.	2024	Stājas spēkā starppilsētu regulējuma reforma, kas pārskata un optimizē esošo tālsatiksmes tīklu, saskaņo autobusu maršrutus ar dzelzceļa maršrutiem un vietējo transporta sistēmu, nodrošinot reģionālo mezglu savstarpējo savienojamību.
35	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei	Mērķrādītājs	Ar elektrību un ūdeņradi darbināmu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu (autobusu) piegāde		Skaits	0	115	2. cet.	2025	115 (M2 un M3 klases) ar zemu grīdu elektrisku un ar ūdeņradi darbināmu autobusu piegāde sabiedriskā transporta operatoriem pilsētu un piepilsētu teritorijās.
36	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei	Mērķrādītājs	Ar elektrību un ūdeņradi darbināmu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu (autobusu) piegāde		Skaits	115	260	2. cet.	2026	260 (M2 un M3 klases) ar zemu grīdu elektrisku un ar ūdeņradi darbināmu autobusu piegāde sabiedriskā transporta operatoriem pilsētu un piepilsētu teritorijās.
37	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu informācijas sistēmas ekspluatācijas uzsākšana	Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu informācijas sistēmas ekspluatācijas uzsākšana				1. cet.	2022	Tādas informācijas sistēmas darbībasuzsākšana, kas: 1. Nodrošina un reģistrē publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un to operatoru unikālos identifikācijas kodus. 2. Nodrošināt reāllaika statiskos/dinamiskos datus no publiski pieejamām elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām, kas darbojas Lietuvā.
38	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Publiski pieejamu kravas un autobusu uzlādes punktu un ļoti lielas jaudas uzlādes staciju pakalpojuma sākšana		Skaits	0	2 770	2. cet.	2025	Publiski pieejami elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti un ļoti lielas jaudas uzlādes stacijas kravu/autobusiem, kas uzstādīti un darbojas, tostarp: a) vismaz 2620 elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti vieglajiem automobiļiem; b) vismaz 150 ļoti lielas jaudas uzlādes stacijas kravu/autobusiem. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu veidi jaudas un pieejamības ziņā ir noteikti Alternatīvo degvielu likumā (2. panta 12., 16., 17., 18., 26., 27., 32. punkts).
39	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Publiski pieejamu kravas un autobusu uzlādes punktu un ļoti lielas jaudas uzlādes staciju pakalpojuma sākšana		Skaits	2 770	5 540	2. cet.	2026	Publiski pieejami elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti un ļoti lielas jaudas uzlādes stacijas kravu/autobusiem, kas uzstādīti un darbojas, tostarp: a) vismaz 5240 elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti vieglajiem automobiļiem; b) vismaz 300 ļoti lielas jaudas uzlādes stacijas kravu/autobusiem. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu veidi jaudas un pieejamības ziņā ir noteikti Alternatīvo degvielu likumā (2. panta 12., 16., 17., 18., 26., 27., 32. punkts).
40	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Privātu uzlādes punktu pakalpojuma sākšana		Skaits	0	26 600	1. cet.	2025	Visā īstenošanas periodā uzstāda un sāk ekspluatēt vismaz 26 600 privāto elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.
41	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Privātu uzlādes punktu pakalpojuma sākšana		Skaits	26 600	53 200	1. cet.	2026	Visā īstenošanas periodā uzstāda un sāk ekspluatēt vismaz 53 200 privāto elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.
42	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Publiski pieejamu saspiestas biogāzes staciju un ūdeņraža staciju ekspluatācijas uzsākšana		Skaits	0	34	2. cet.	2026	34 publiski pieejamu saspiestas biogāzes staciju un ūdeņraža staciju darbības uzsākšana un pakalpojumu sniegšana: a) vismaz 30 saspiestās biogāzes vienības; b) vismaz četras ūdeņraža vienības.
43	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Rīcības plāna pieņemšana elektrouzlādes infrastruktūras tīkla integrēšanai	Pieņemtais rīcības plāns par elektrouzlādes infrastruktūru				4. cet.	2021	Rīcības plāna pieņemšana, kurā noteikti prioritārie attīstības virzieni un prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras maksimāli efektīvu attīstību.
44	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Atskaites punkts	Atjaunojamo transportlīdzekļu degvielas uzskaites vienību IT sistēmas darbības sākšana	It sistēma, kas paredz no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas degvielas uzskaites vienību darbību				4. cet.	2021	Lai nodrošinātu biometāna gāzes patēriņa līmeni transporta nozarē, izveido piemērotu IT platformu, lai reģistrētu biometāna gāzes un citu atjaunojamo energoresursu degvielu daudzumus, kas piegādāti transporta nozarei, un ražotājiem izsniegtos sertifikātus, attiecībā uz kuriem iegūto gāzi izmanto, lai izpildītu degvielas pienākumus.
45	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Mērķrādītājs	Jaunu biometāna gāzes ražošanas iekārtu uzstādītā kopējā jauda, MW		MW	0	27,1	4. cet.	2025	Jaunas vismaz 27,1 MW lielas biometāna gāzes ražošanas iekārtu ekspluatācijas uzsākšana. Uzstādīto jaudu uzskata par darbspējīgu, pamatojoties uz biometāna gāzes ražošanas jaudas pieslēgumu dabasgāzes tīklam un gāzes pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju. Lai izpildītu Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), biometānu ražo no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem barības krājumiem.
46	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Mērķrādītājs	Otrās paaudzes šķidro biodegvielu papildu ražošana gadā		KTOE	0	12,4	2. cet.	2026	Uzstādītajā ražošanas jaudā papildus ražo 12,4 ktoe šķidras otrās paaudzes biodegvielas. Gada produkcijas apjomu novērtē vienu gadu pēc ražošanas sākuma.
47	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Mērķrādītājs	Kopējais saražotais “zaļais ūdeņradis”		m³	0	1 680 000	2. cet.	2026	Pēc papildu jaunas jaudas attīstīšanas ūdeņraža gāzes ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem līdz 2026. gada 30. jūnijam kopā tika saražoti 1 680 000 m³ zaļā ūdeņraža gāzes.
48	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.1. Ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un ilgtspējīgu pilsētu attīstības metodikas izveide	Atskaites punkts	Stājas spēkā šādi tiesību akti: a) ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas īstenošanas plāns, b) Būvniecības tehnisko noteikumu “Ēku energoefektivitātes projektēšana un sertifikācija” grozījumi, kas apstiprināti ar vides ministra 2016. gada 11. novembra Rīkojumu Nr. D1–754 c) Ilgtspējīgas pilsētu attīstības pamatnostādnes, kas apstiprinātas ar vides ministra rīkojumu d) grozījumi Būvniecības tehniskajos noteikumos CTR 2.05.07:2005 “Koka konstrukciju projektēšana”, kas apstiprināti ar vides ministra 2005.-02.2010. rīkojumu Nr. D1–79	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2023	Ir apstiprināti un stājušies spēkā šādi tiesību akti: 1. Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas īstenošanas plāns, kurā paredzēts: 1.1. leģislatīvo plānu, kura mērķis ir paātrināt dzīvojamo objektu pārveidi, ņemot vērā “Bauhaus” iniciatīvu, formalizēt ēku informācijas modelēšanas (BIM) metožu izmantošanu, kā arī novērtēt iespējamos modeļus esošo ēku pārveidei, rekonstrukcijai vai renovācijai; 1.2. ieteikumi ceturkšņa renovācijas projektu sagatavošanai. 2. Grozītie Būvniecības tehniskie noteikumi “Ēku energoefektivitātes projektēšana un sertifikācija”, kas 2016. gada 11. novembrī apstiprināti ar vides ministra Rīkojumu Nr. D1–754 un no 2023. gada 1. janvāra leģitimizē renovētās ēkas energoefektivitātes klasi vismaz B. 3. Ilgtspējīgas pilsētu attīstības pamatnostādnes, kurās izklāstīti ilgtspējīgu pilsētu rādītāji un to aprēķināšanas metodika. 4. Grozījumi Būvniecības tehniskajos noteikumos CTR 2.05.07:2005 “Koka konstrukciju projektēšana”, kas apstiprināti ar vides ministra 2005.-02.2010. rīkojumu Nr. D1–79, paplašinot koka būvizstrādājumu izmantošanu daudzfunkcionālās ēkās.
50	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.2. Rīki ēku renovācijas koordinācijas un tehniskās palīdzības veicināšanai	Atskaites punkts	Ir izveidots un darbojas kompetenču centrs ēku renovācijai	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2022	1. Vides projektu pārvaldības aģentūras statūti, ar kuriem nosaka Daudzdzīvokļu ēku renovācijas (Modernizācijas) programmas administrēšanas funkcijas, kā arī dažādu avotu finansējuma administrēšanu, ko pašlaik veic Mājokļu energoefektivitātes aģentūra, kas grozīta ar vides ministra rīkojumu, pieņemts un stājies spēkā. 2. Darbojas vienas pieturas aģentūras ēku renovācijas kompetenču centrs (EPMA nodaļa) (50 % no brīvajām vakancēm Kompetenču centrā ir aizpildītas).
51	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.2. Rīki ēku renovācijas koordinācijas un tehniskās palīdzības veicināšanai	Mērķrādītājs	Trīs informācijas sistēmu darbības uzsākšana un pakalpojumu sniegšana ēku renovācijas projektēšanai, renovācijas projektu administrēšanai un Lietuvas Ēku datu bankas		Skaits	0	3	3. cet.	2025	Pilnībā darbojas šādas 3 informācijas sistēmas: 1. Digitāls metodisks rīks zaļu un inovatīvu energoefektivitātes pasākumu plānošanai renovētās ēkās; 2. Ēku renovācijas projektu pārvaldības informācijas sistēma; 3. Lietuvas ēku datu banka.
52	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.3. Veicināt tādu būvizstrādājumu un pakalpojumu piedāvājumu, kas paātrina ēku renovāciju	Mērķrādītājs	Modulāru struktūru ražošanas jauda no organiskiem materiāliem		m²/gadā	0	750 000	4. cet.	2025	Jaunas funkcionālas un automatizētas modulāru struktūru ražošanas līnijas no organiska materiāla ar jaudu 750 000 m² gadā.
53	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.4. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem	Mērķrādītājs	Renovēto daudzdzīvokļu ēku platība		m2	0	300 000	2. cet.	2025	Renovētu daudzdzīvokļu ēku platība, kas saņem vismaz vienu no ANM finansētā atbalsta veidiem (būvniecības izmaksu kompensācija, procentu likmes subsīdija un/vai tehniskā palīdzība). Paātrināta ēku renovācija samazina vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas patēriņa, kā definēts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, un sasniedz B energoefektivitātes klasi, renovēto daudzdzīvokļu ēku kopējais skaits ir 173 un to platība ir 300 000 m².
54	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.4. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem	Mērķrādītājs	Renovēto daudzdzīvokļu ēku platība		m2	300 000	880 000	2. cet.	2026	Renovētu daudzdzīvokļu ēku platība, kas saņem vismaz vienu no ANM finansētā atbalsta veidiem (būvniecības izmaksu kompensācija, procentu likmes subsīdija un/vai tehniskā palīdzība). Tas ietver 320 renovētas ēkas, kas saņem vidēji vismaz 30 % izmaksu kompensāciju, ko atbalsta ANM. Paātrināta ēku renovācija samazina vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas patēriņa, kā definēts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, un sasniedz B energoefektivitātes klasi, renovēto daudzdzīvokļu ēku kopējais skaits ir 518 un to platība ir 880 000 m².
55	B.1.4. SEG absorbcijas spējas palielināšana	Mērķrādītājs	Kūdrāju atjaunots hidroloģiskais apgabals		ha	0	2 000	4. cet.	2024	Atjauno hidroloģisko režīmu vismaz 2 000 ha kūdrāju platības.
56	B.1.4. SEG absorbcijas spējas palielināšana	Mērķrādītājs	Kūdrāju atjaunots hidroloģiskais apgabals		ha	2 000	6 000	2. cet.	2026	Atjauno hidroloģisko režīmu vismaz 6 000 ha kūdrāju platības.
57	B.1.4. SEG absorbcijas spējas palielināšana	Atskaites punkts	Stājās spēkā tiesību akti, kas reglamentē mitrāju (kūdrāju) atjaunošanu un to turpmāku aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu	Stājušies spēkā tiesību akti				3. cet.	2022	Stājās spēkā tiesību akti, kas reglamentē mitrāju (kūdrāju) atjaunošanu un to turpmāku aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu.
58	B.1.5. Ceļā uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Stājas spēkā rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku	Stājušies spēkā tiesību akti				1. cet.	2023	Stājas spēkā valdības rezolūcija, ar ko apstiprina Lietuvas rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku līdz 2035. gadam un kas izstrādāta, iesaistot ieinteresētās iestādes un sociālekonomiskos partnerus, lai iesaistītu visas attiecīgās iestādes un koordinētu aprites ekonomikas īstenošanu un attīstību valstī.

B.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

B.3.1. Reforma Nr. 1. „Zaļo finanšu produktu attīstība”

Reformas mērķis ir panākt, ka stājas spēkā finanšu ministra rīkojums, ar ko apstiprina Lietuvas zaļā finansējuma rīcības plānu 2023.–2026. gadam, kura mērķis ir mobilizēt publisko un privāto finansējumu, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus un palielinātu Lietuvas pievilcību ieguldītājiem zaļos finanšu produktos.

Rīcības plānā iekļauj:

·zaļo finanšu kompetenču un zināšanu centra izveide;

·publiskā zaļā finansējuma attīstības veicināšana;

·radīt priekšnosacījumus privātā sektora investīciju piesaistīšanai, lai sasniegtu zaļos mērķus;

·nodrošināt piekļuvi ar ilgtspēju saistītiem datiem;

·kompetenču attīstīšana zaļajā finansēs un publiskajā izglītībā.

Saskaņā ar šo reformu tiek sniegts atbalsts Zaļā finansējuma kompetences un zināšanu centra izveidei un darbības uzsākšanai, lai veicinātu ilgtspējīgas marķēšanas ekosistēmas attīstību Lietuvā, pamatojoties uz starptautisko praksi, nodrošinātu attiecīgās ar ilgtspēju saistītās informācijas izplatīšanu, koordinētu sadarbību starp publisko un privāto sektoru un akadēmiskajām aprindām un popularizētu Lietuvu ilgtspējīga finansējuma jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

B.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitātes rādītāji (mērķrādītājiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
58.a	B.3.1. “Zaļo” finanšu produktu izstrāde	Atskaites punkts	Zaļā finansējuma rīcības plāna apstiprināšana	Finanšu ministra rīkojuma stāšanās spēkā				2. cet.	2023	Stājas spēkā finanšu ministra rīkojums, ar ko apstiprina Lietuvas zaļā finansējuma rīcības plānu, kura mērķis ir mobilizēt publisko un privāto finansējumu, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus un palielinātu Lietuvas pievilcību ieguldītājiem zaļos finanšu produktos. Rīcības plānā iekļauj: ·zaļo finanšu kompetenču un zināšanu centra izveide; ·publiskā zaļā finansējuma attīstības veicināšana; ·radīt priekšnosacījumus privātā sektora investīciju piesaistīšanai, lai sasniegtu zaļos mērķus; ·nodrošināt piekļuvi ar ilgtspēju saistītiem datiem; ·kompetenču attīstīšana zaļajā finansēs un publiskajā izglītībā.
58b	B.3.1. “Zaļo” finanšu produktu izstrāde	Atskaites punkts	Zaļo finanšu kompetenču un zināšanu centra izveide un darbības sākšana	Ir sācis darboties Zaļā finansējuma kompetences un zināšanu centrs				4. cet.	2023	INVEGA struktūrā izveido Zaļā finansējuma kompetences un zināšanu centru, kas sāk darbību, lai veicinātu ilgtspējīgas marķēšanas ekosistēmas attīstību Lietuvā, pamatojoties uz starptautisko praksi, nodrošinātu attiecīgās ar ilgtspēju saistītās informācijas izplatīšanu, koordinētu sadarbību starp publisko un privāto sektoru un akadēmiskajām aprindām un popularizētu Lietuvu ilgtspējīga finansējuma jomā.

C. KOMPONENTS NR. 3. Digitālā pārveide izaugsmei

Lietuvas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas vairākiem digitālās pārveides aspektiem — digitālajai savienojamībai, tostarp digitālajai plaisai starp pilsētām un laukiem, publiskā un privātā sektora digitalizācijai un digitālajām prasmēm. Komponents ietver pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot 5G izvēršanu, turpināt attīstīt šķiedru infrastruktūru lauku un attālos apvidos un veicināt savienojamības inovāciju. Turklāt nozīmīgu reformu un investīciju mērķis ir digitalizēt publisko sektoru. Digitālo prasmju veicināšana ir paredzēta bērniem, darba ņēmējiem un vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kā arī pasākumi IT darbinieku trūkuma novēršanai darba tirgū. Turklāt komponents paredz investīcijas progresīvu digitālo tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai privātajā sektorā, jo īpaši attiecībā uz zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību inovatīvu tehnoloģiju jomā un kultūras nozares digitalizāciju. Kopumā komponents ietver piecus pasākumus (trīs reformas un divas investīcijas).

Komponentā ir ņemts vērā konkrētai valstij adresētais ieteikums veicināt investīcijas digitālajā pārkārtošanā, jo īpaši attiecībā uz augstas veiktspējas platjoslas pārklājumu un ieviešanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Turklāt paredzams, ka komponents veicinās ražīguma pieaugumu, tostarp padarot publiskās investīcijas efektīvākas (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3,), jo tas ietver publiskā sektora digitalizācijas pasākumus, kam ir ilgstoša pozitīva ietekme uz publiskās pārvaldes darbību un tās produktivitāti. Komponenta pasākumi arī daļēji risina problēmas, kas saistītas ar tehnoloģisko inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Kopumā digitālās pārkārtošanās īstenošanai paredzēto investīciju un reformu apjoms un tvērums netieši palīdzēs mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un veicināt investīcijas inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

C.1.1. Reforma Nr. 1. “Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide”

Reformas mērķis ir pilnībā konsolidēt valsts informācijas resursus, lai valsts iestāžu IT infrastruktūra, pakalpojumi un procesi tiktu pārvaldīti centralizēti, efektīvi un droši. Reforma ietver investīcijas, lai:

a.Esošās mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ciktāl to prasa visas valsts budžeta iestādes;

b.Novecojušas vai drošībai neatbilstošas IKT infrastruktūras, kā arī neatbilstīgos datu centros esošas IKT infrastruktūras migrācija, ko veic valsts budžeta iestādes uz centralizēti pārvaldītu hibrīda mākoņdatošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru;

c.Tehniskās un sistēmiskās programmatūras integrēta modernizācija un pārstrādāšana novecojušu un nedrošu valsts budžeta iestāžu vietējiem datu pārraides tīkliem, drošas centralizētas pārvaldības risinājuma ieviešana (4000 datordarbstaciju);

d.Novecojušu un drošībai neatbilstošu datoru darbstaciju aparatūras un sistēmas programmatūras integrēta modernizācija un pārstrādāšana, drošas centralizētas pārvaldības risinājuma ieviešana (4000 datordarbstaciju).

Visa reforma attiecas tikai uz tām valsts iestādēm, kas pēc reformas var pilnībā izmantot Valsts mākoņa IT infrastruktūras pakalpojumus.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. septembrim.

C.1.1.a Ieguldījums Nr. 1a “Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība”

Investīcijas mērķis ir stiprināt valsts kiberdrošības spējas. Pasākums ietver šādus elementus:

a.Valsts kiberdrošības attīstības programmas pieņemšana, kas ir 4 gadu plānošanas dokuments, kurš jāizstrādā saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par stratēģisko pārvaldību un sekundārajiem tiesību aktiem. Programma kalpo par pamatu b)–d) apakšpunktā uzskaitītajām darbībām, aprakstot risināmās kiberdrošības problēmas un apzinot darbību īstenošanai nepieciešamos līdzekļus un resursus.

b.Kiberdrošības uzraudzības sistēmas izveide, kas ietver informācijas apmaiņas sistēmu izveidi starp lietotājiem (kiberdrošības subjektiem) un Valsts kiberdrošības centru Aizsardzības ministrijas pakļautībā un drošības pārvaldības centru izveidi.

c.Stiprināt spēju izmeklēt kibernoziegumus, kas ietver investīcijas lielo datu apstrādes un analīzes risinājumos, testēšanas laboratorijā kibernoziedzības izmeklēšanas veikšanai.

d.Kiberdrošības vienībās strādājošo darbinieku apmācība kiberdrošības jomā.

Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.1.2. Reforma Nr. 2. “Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana”

Reformas mērķis ir nodrošināt uzticamu publiskā sektora datu pieejamību, iespēju tos kopīgot, datu atkalizmantošanas iespējas un priekšnosacījumus uz datiem balstītai publiskajai politikai, kā arī digitālajai inovācijai privātajā sektorā.

Reforma prasa tiešas publiskās investīcijas, lai izstrādātu valsts datu arhitektūras modeli un tā pārvaldības instrumentus nolūkā palielināt publiski pieejamo datu apjomu valsts datu ezerā (NDL), tādējādi radot priekšnoteikumus datu atkalizmantošanai visās valsts informācijas sistēmās un reģistros un padarot šos datus pieejamus sabiedrībai, uzņēmumiem un zinātnei.

Informācijas resursu integrācija valsts datu ezerā ietver šādus pasākumus:

a.Izveido saskarni ar datu sniedzēju, izmantojot datu kopīgošanas savienojumu;

b.Apraksta semantisko struktūru, sagatavo metadatus;

c.Apstrādā saņemtās datu kopas (transformācija, tīrīšana, anonimizācija/šifrēšana, savienošana, apkopošana un cits darbs, ņemot vērā datu specifiku un lietotāju vajadzības atvēršanai);

d.Izveidot saskarni starp valsts datu ezeru (NDL) un Atvērto datu portāla datu repozitoriju (data.gov.lt), izmantojot pārstāvniecības valsts pārsūtīšanas lietojumprogrammu saskarni (API);

e.Izmantojot REST API, īstenot saikni starp valsts datu ezeru un Atvērto datu portālu (data.gov.lt).

f.Izstrādāt mehānismu atvērto datu kopu un to metadatu automātiskai atjaunināšanai.

Lai izstrādātu valsts datu arhitektūru, ir nepieciešams:

a.Veikt Valsts informācijas resursu (SIR) datu struktūras analīzi, izstrādāt un uzskaitīt SIR datu metadatu modeli un izstrādāt metodoloģiskus, juridiskus un organizatoriskus pasākumus metadatu izveidei un pārvaldībai;

b.Uzstādīt automatizētu metadatu pārvaldības rīku, izstrādāt algoritmu metadatu automātiskai aizpildīšanai, izstrādāt metadatu datubāzes struktūru un administrēšanas programmatūru un izstrādāt automatizētu ievades programmatūru metadatiem;

c.Ieviest saskarnes ar SIR metadatu automātiskai vākšanai un atjaunināšanai no visām SIR, nodrošināt visaugstākos hierarhiskos metadatus datubāzē, izveidot API datu apmaiņai Valsts informācijas resursu platformā un pabeigt metadatus, lai iekļautu esošo un plānoto API īstenošanu.

Reforma ir tieši saistīta ar Eiropas iniciatīvām datu atvēršanai un atkalizmantošanai. Paredzētās investīcijas ļauj netraucēti tehnoloģiski īstenot datu atvēršanu, integrētā veidā izmantojot publiskā sektora datus vairākiem mērķiem. Reformas mērķis ir risināt problēmas, ko rada publiskā sektora datu decentralizācija un sadrumstalotība. Šī infrastruktūra ietver arī augstvērtīgu veselības datu atkalizmantošanu. Reformas mērķgrupa ir valsts pārvaldes iestādes, zinātniskās iestādes, uzņēmumi un sabiedrība kopumā.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.1.3. Reforma Nr. 3. “Pakalpojumi, kas orientēti uz klientiem”

Reformas mērķis ir publisko un administratīvo pakalpojumu digitalizācija, pilnībā pārveidojot valsts un pašvaldību procesus, pilnīga digitalizācija, sistēmu integrācija, datu atkalizmantošana, sniegto pakalpojumu visaugstākā kvalitāte un publiskās pārvaldes orientācija uz lietotāju. Reformu īsteno divos virzienos:

a.Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu jaunu sabiedrisko pakalpojumu izstrādei un modernizācijai un palielināt sabiedrisko pakalpojumu iekļautību un pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti.

b.Integrētas investīcijas publiskās pārvaldes procesu digitalizācijā, trūkstošo elektronisko publisko pakalpojumu saņemšanā un starpiestāžu datu apmaiņas automatizācijā, kā arī rīku pieejamībā personām ar invaliditāti, lai piekļūtu sabiedriskajiem pakalpojumiem. Investīcijas mērķis ir digitalizēt valsts pārvaldes procesus, radīt trūkstošos elektroniskos publiskos pakalpojumus un vienādot visu Lietuvā sniegto sabiedrisko pakalpojumu briedumu, lai starpiestāžu datu apmaiņa būtu automatizēta un informācija būtu pieejama visiem, nediskriminējot personas ar invaliditāti.

Turklāt reformas īstenošanas pamatā ir šādi principi: vienreizējas iesniegšanas princips, pakalpojumu iekļautība un pieejamība, atklātība un pārredzamība, pārrobežu pēc noklusējuma, sadarbspēja pēc noklusējuma, uzticamība un drošība. Daļu no investīcijas (2 000 000 EUR) novirza digitālo prasmju horizontālai attīstībai.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.1.4. Investīcija Nr. 1. “Prasības inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē”

Investīcijas mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus zinātnei un uzņēmējdarbībai, lai efektīvi izstrādātu un ieviestu progresīvus un inovatīvus rīkus un MI risinājumus, kas spēj sākotnējā līmenī sazināties, lasīt, analizēt, saprast un interpretēt lietuviešu valodā un radīt un nodrošināt vispārēju piekļuvi digitalizētiem un digitāliem resursiem, kas ļauj zinātnei, uzņēmējdarbībai un sabiedrībai izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, pakalpojumus un produktus, kuru pamatā ir kultūras saturs.

C.1.4.1. Apakšpasākums Nr. 1. Lietuviešu valodas tehnoloģisko resursu attīstība

Apakšpasākuma mērķis ir attīstīt lietuviešu valodas resursus, kas vajadzīgi AI lietuviešu valodas risinājumu izstrādei un ko bez maksas dara publiski pieejamus sabiedrībai. Tas ietver valodu resursu izstrādi, kas ļauj zinātniskajām un uzņēmējdarbības organizācijām uzlabot lietuviešu valodas MI sistēmas un pakalpojumus.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.1.4.2. Apakšpasākums Nr. 2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība

Apakšpasākums ietver organizatoriskus un tehniskus pasākumus digitālās kultūras un informācijas resursu publicēšanas jomā, elektronisko pakalpojumu un produktu pielāgošanu personām ar invaliditāti, kā arī tehnoloģisko un IT risinājumu izstrādi kultūras un kultūras mantojuma satura atvēršanai un atkalizmantošanai. Apakšpasākuma mērķis ir finansēt centralizētu projektu, ar ko izveido vienotu platformu vismaz divpadsmit kultūras resursu īpašnieku digitalizēto kultūras resursu pieejamībai un izplatīšanai, ko var īstenot centrālais projekta virzītājs. Digitalizētos kultūras resursus dara pieejamus un izplata vienotā IT platformā. Turklāt 20 % no digitālajiem (elektroniskajiem) resursiem, kas pieejami valsts tiešsaistes publikāciju platformā ELVIS, ir piemēroti personām ar invaliditāti.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.1.4.3. Apakšpasākums Nr. 3. Digitālās izglītības satura un resursu sagatavošana

Apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt tehnoloģiskos risinājumus, kas nepieciešami digitālajai mācīšanai, mācību resursiem un IT infrastruktūrai izglītības iestādēs, lai nodrošinātu personalizētu tālmācību. Tā ir paredzēta, lai skolām nodrošinātu digitālo mācību resursu bāzi, kas darbotos kā valsts tālmācība, pamatojoties uz saikni starp esošajiem un jaunajiem digitālajiem mācību rīkiem, digitālo saturu, ko izstrādājuši publiskie un privātie izdevēji, testēšanas un snieguma novērtēšanas sistēmām, bibliotēkām, pašlaik atjauninātu izglītības saturu. Lai nodrošinātu tālmācības efektivitāti, jāizstrādā, jāpārbauda un jāievieš tālmācības un jaukta tipa izglītības prototipi.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

C.1.4.4. Apakšpasākums Nr. 4. Finanšu instrumenti uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai

Apakšpasākuma mērķis ir nodrošināt finansiālus stimulus uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai.

Uzņēmējdarbības pakalpojumu centri tiek atbalstīti robotikas automatizācijas procesu un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā, finansējot izdevumus, kas saistīti ar i) konsultāciju pakalpojumiem, kuri saistīti ar projekta sākotnējo analīzi par procesiem, kas racionāli automatizēt, un risinājumiem, kas nodrošina šos procesus; ii) apmācības izmaksas, kas saistītas ar EKA un MI risinājuma izstrādi; iii) licenču (robotu, programmatūras licenču) iegāde saistībā ar projektu; iv) atlīdzības izmaksas par laiku, kas pavadīts projekta aktivitātēs; v) aprīkojuma un īres izmaksas, kas saistītas ar automatizēto risinājumu uzstādīšanu un darbību (piemēram, serveru noma).

Jaunuzņēmumus un atvasinātos uzņēmumus atbalsta, lai izstrādātu produktus un risinājumus mākslīgajam intelektam, blokķēdes tehnoloģijām un robotikas procesu automatizācijai, finansējot izdevumus, kas saistīti ar i) produktu un pakalpojumu izstrādi sākotnējā gatavības posmā pirms ieguldījumu kapitāla piesaistīšanas; ii) tirgus vajadzību analīzi; iii) risinājuma tehnoloģiskās koncepcijas izstrāde; iv) minimālā dzīvotspējīgā produkta izstrādi; un v) produkta realizācijas stadijas sasniegšanu.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

C.1.4.5. Apakšpasākums Nr. 5. IKT izcilības centrs

IKT izcilības centra izveides mērķis ir attīstīt un radīt saiknes starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un publiskajām iestādēm, veicināt pētniecību un izstrādi tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrādei dažādās jomās, sagatavot tos tirgum (komercializācijai) un veicināt ideju, zināšanu un ieguldījumu apmaiņu. Šāds centrs būtu vērsts uz to, lai palielinātu ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, tostarp atvasinātiem uzņēmumiem, ko augstākās izglītības iestādes izveidojušas komerciāliem mērķiem.

Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

C.1.5. Investīcija Nr. 2 “Solis virzībai uz 5G”

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt tādu ļoti caurlaidīgu elektronisko sakaru tīklu efektīvu pārklājumu un izplatību, kuri atbilst digitāli aktīvu uzņēmumu vajadzībām un ir līdzsvaroti pielāgoti ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G tīklu, attīstībai. Pasākuma mērķis ir atvieglot 5G izvēršanu visā valstī, jo īpaši starptautiskos sauszemes transporta koridoros (Via Baltica, Rail Baltica) un citos valsts nozīmes maģistrāļos un dzelzceļa līnijās, lidostās un jūras ostās. Pasākums ietver finansējumu no ANM, ko plānots papildināt ar finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, citiem ES struktūrfondiem, valstu fondiem un privāto investīciju piesaistīšanu. Tajā pašā laikā investīcijas mērķis ir arī attīstīt optiskās šķiedras infrastruktūru lauku un attālos apvidos, nodrošinot 5000 sociālekonomisko virzītājspēku piekļuvi gigabitu ātruma platjoslai. Investīcija ietver arī elementus, kuru mērķis ir mudināt uzņēmumus un publiskās struktūras ieviest inovācijas un pielāgoties ātrai digitālajai savienojamībai, ieviešot vismaz septiņus praktiskus mobilitātes inovāciju lietojumus.

C.1.5.1. Apakšpasākums Nr. 1. 5G ceļvedis

Lietuvas 5G ceļvedī ir plānota līdzsvarota, rentabla un efektīva 5G attīstība, lai nodrošinātu komerciāli pieejamus 5G pakalpojumus 95 % pilsētu teritoriju, starptautiskos sauszemes transporta koridorus (Via Baltica, Rail Baltica), maģistrālos ceļus un valsts nozīmes dzelzceļa līnijas, lidostās un jūras ostās. Lai sasniegtu šos mērķus, 5G ceļvedī ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot regulatīvos un investīciju nosacījumus 5G attīstībai. Jāatzīmē, ka šie pasākumi kopumā atbilst pasākumiem, kas ietverti ES “Konkurētspējas tiesību aktu kopumā”.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

C.1.5.2. Apakšpasākums Nr. 2. Ļoti augstas veiktspējas tīklu turpmāka attīstība

Apakšpasākuma mērķis ir attīstīt gigabitu infrastruktūru attālos un lauku apvidos, kur pašlaik nav privāta operatora infrastruktūras un šāda infrastruktūra tuvākajā nākotnē nav plānota. Attīstītajai infrastruktūrai būtu jāatvieglo savienojums ar gigabitu ātrumu, kas kopumā ir 5000 sociālekonomisko virzītājspēku. 2021. gada vidū tika sākts pētījums, lai noteiktu jomas, kurās infrastruktūra, kas spēj nodrošināt pienācīgu pakalpojumu kvalitāti, nepastāv vai tuvākajā nākotnē nav plānota, izmantojot radioplānošanu un apspriešanos ar privātajiem operatoriem. Sociālekonomiskos virzītājspēkus savieno, būvējot torņus un izvēršot šķiedru. Katrā gadījumā izvērtē optimālos tehnoloģiskos risinājumus.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.1.5.3. Apakšpasākums Nr. 3. Inovācija mobilitātē

Inovāciju mobilitātē veicina, izmantojot konkursa procedūru, darot pieejamus līdzekļus plašam subjektu vai konsorciju lokam tādu projektu veidā, kuru mērķis ir izstrādāt digitālus risinājumus, lai palielinātu dažādu nozaru digitalizāciju, praktiski piemērojot transporta un komunikācijas inovācijas, piemēram, i) autonomo transportu, ii) bezpilota gaisa kuģus — dronus, iii) lietu internetu, iv) virtuālo realitāti, v) robotizāciju vai automatizāciju, kuras pamatā ir 5G, un progresīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, piemēram, vi) transporta rēķinus un mobilitātes datu ilgtspējīgu pārvaldību; vii) risinājumi vienotas biļešu sistēmas un transporta iekārtu digitalizācijai.

Risinājumi ievieš un pielāgo publiskās struktūras 5G mobilitātes inovācijām (autonoms transports, droni u. c.).

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
59	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Atskaites punkts	Visas sistēmas, ko pārvalda valsts budžeta iestādes, migrēja uz jaunu valdības hibrīda mākoņinfrastruktūru	Valsts budžeta iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras sarežģītas atjaunošanas un reorganizācijas pabeigšana un drošas centralizētas pārvaldības īstenošana				3. cet.	2026	Visas sistēmas, ko pārvalda valsts budžeta iestādes (šīs valsts budžeta iestādes ir noteiktas Rezolūcijā Nr. 498) un kas atrodas novecojušā vai drošībai neatbilstošā IKT infrastruktūrā, kā arī tās, kuru IKT infrastruktūra atrodas neatbilstīgos datu centros, ir pārgājušas uz jaunu valdības hibrīda mākoņinfrastruktūru divos virzienos: 1. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju esošās mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana, ciktāl to prasa visas valsts budžeta iestādes, un novecojušas un drošībai neatbilstošas valsts budžeta iestāžu IKT infrastruktūras pāreja uz centralizēti pārvaldītu mākoņdatošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru; 2. Novecojušu un drošībai neatbilstošu vietējo datu pārraides tīklu, datorstaciju aparatūras un sistēmas programmatūras integrēta modernizācija un pārstrādāšana, ko veic valsts budžeta iestādes, drošas centralizētas pārvaldības risinājuma ieviešana. Izņēmums: Sistēmas, kas pieder valsts budžeta institūcijām, kuras pārvalda Valsts uzņēmumu reģistru centrs, tiek uzturētas no Valsts uzņēmumu reģistra centra budžeta un tiek ekspluatētas tā IKT infrastruktūrā un tiek glabātas atbilstošos datu centros, nav iekļautas šajā sistēmu sarakstā.
60.a	C.1.1a Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Atskaites punkts	Kiberdrošības attīstības programmas pieņemšana.	Pieņemta kiberdrošības attīstības programma				3. cet.	2023	Lietuvas Republikas valdība pieņem Valsts kiberdrošības attīstības programmu.
60b	C.1.1a Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Atskaites punkts	Valsts kiberdrošības uzraudzības sistēmas izveide.	Izveidota valsts kiberdrošības uzraudzības sistēma				2. cet.	2026	Izveido kiberdrošības uzraudzības sistēmu. Tas iekļauj: 1) aparatūras un programmatūras instalēšana; 2) informācijas apmaiņas izveide starp lietotājiem (kiberdrošības subjektiem) un Valsts kiberdrošības centru; un 3) drošības pārvaldības centru izveidi.
60c	C.1.1a Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Atskaites punkts	Kibernoziedzības izmeklēšanas spēju stiprināšana	Kiberdrošības spējas noziegumu izmeklēšanā ir nostiprinātas, instalējot programmatūru un aparatūru.				2. cet.	2026	Datortehniku un programmatūru instalē, lai stiprinātu kibernoziedzības izmeklēšanu. Izveido digitālu kriminālistikas laboratoriju, lai vadītu augsta līmeņa kriminālistikas operācijas, izmeklējot progresīvo pastāvīgo apdraudējumu darbības.
61	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Mērķrādītājs	Kiberdrošības apmācības pabeigšana		Skaits	0	300	2. cet.	2026	300 publiskā sektora kiberdrošības vienību darbinieki ir pabeiguši kiberdrošības apmācību.
62	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Mērķrādītājs	Valsts informācijas tehnoloģiju pakalpojumu departaments konsolidēti sniedz IT pakalpojumus budžeta iestādēm, kas noteiktas Lietuvas Republikas valdības Rezolūcijā Nr. 498		Procentuālā daļa	9%	75%	1. cet.	2025	75 % iestāžu, kas noteiktas Lietuvas Republikas valdības Rezolūcijā Nr. 498, gūst labumu no konsolidētiem IT pakalpojumiem.
63	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Mērķrādītājs	Valsts informācijas tehnoloģiju pakalpojumu departaments konsolidēti sniedz IT pakalpojumus visām budžeta iestādēm, kas noteiktas Lietuvas Republikas valdības Rezolūcijā Nr. 498.		Procentuālā daļa	75%	100%	3. cet.	2026	100 % iestāžu, kas noteiktas Lietuvas Republikas valdības Rezolūcijā Nr. 498, gūst labumu no konsolidētiem IT pakalpojumiem.
64	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par efektīvu datu apstrādi.	Stājušies spēkā tiesību akti				3. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par efektīvu datu pārvaldību. Tas ietver grozījumus Likumā par oficiālo statistiku vai Likumā par tiesībām saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kas paplašina Lietuvas statistikas funkcijas, attiecinot tās arī uz valsts datu ezera pārvaldību (valsts datu platforma).
65	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Mērķrādītājs	Datu pārvaldības modeļa darbības uzsākšana		Skaits	0	1	4. cet.	2024	Datu pārvaldības modeļa darbības uzsākšana. Izveido centralizētu lietojumprogrammu saskarni (API) datu sniegšanai, un datu arhitektūras modelī iekļautie valsts dati datu apmaiņai izmanto centralizētu API.
66	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Mērķrādītājs	Informācijas resursu integrācija datu ezerā		Skaits	53	376	2. cet.	2026	Valsts datu ezerā integrē 376 informācijas resursus. Reformas īstenošana nodrošina efektīvu datu pārvaldību, kas ļauj izvairīties no lēmumu dublēšanās. Tādējādi finanšu resursi tiek izmantoti racionāli, tiek uzlabota datu kvalitāte, tiek efektīvi pārvaldīts personas datu neaizsargātības risks, dati tiek uzskaitīti un tiek nodrošināta datu atkalizmantošana.
67	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Mērķrādītājs	Datu apmaiņas rīka darbības sākšana		Skaits	0	1	1. cet.	2024	Tāda datu apmaiņas rīka darbības uzsākšana, kas atbilst attiecīgajām uzskaites prasībām. Datu apmaiņas rīka izveide ļauj nosūtīt, saņemt un apstrādāt plaša mēroga elektroniskos rēķinus, tādējādi ietaupot materiālu un darbaspēka izmaksas valsts ekonomikā un ātri atmaksājoties valstij. Datu apmaiņas rīku publicē, un tas ir pieejams bez maksas.
68	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Atskaites punkts	Grozītās regulas par informācijas sniegšanu personām ar invaliditāti stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				1. cet.	2024	Stājas spēkā grozītais tiesiskais regulējums par informācijas sniegšanu personām ar invaliditāti.
69	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Atskaites punkts	Publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem un rīkiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu labākas saziņas iespējas	Paziņojuma par uzaicinājumu uz konkursu publicēšana				2. cet.	2023	Publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem un rīkiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu labākas saziņas iespējas. Tehniskās specifikācijas un publisko iepirkumu izstrādā sadarbībā ar mērķgrupām. Kvalifikācijas prasībās īpašu uzmanību pievērš piegādātāju pieredzei, prasmēm un prasmēm līdzīgu IT risinājumu īstenošanai. It sistēmām jāatbilst visām EK Interneta pieejamības direktīvas prasībām. (2024. g. 1. cet.).
70	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Atskaites punkts	Atvērto datu un digitālās pārveides kompetenču centra darbības sākšana	Atvērto datu un digitālās pārveides kompetenču centrs darbojas				4. cet.	2021	Atvērto datu un digitālās pārveides kompetenču centra darbības uzsākšana ar Lietuvas Republikas rezolūciju. Kompetenču centra organizatorisko struktūru veido divas nodaļas: viens no tiem uzraudzīs un izvērtēs digitālos risinājumus, bet otrais — uz datiem un arhitektūru. Digitālo risinājumu uzraudzības un novērtēšanas grupa attiecīgā gadījumā analizē un uzrauga esošos risinājumus, novērtējot funkcionalitāti un risināmās problēmas. Tā izvērtē jaunas iniciatīvas, ņemot vērā esošo risinājumu dublēšanos un tehnoloģisko risinājumu lietderību. Datu un arhitektūras grupa nosaka informācijas sistēmu un datu vispārējo arhitektūru, standartus un tehniskās prasības, kas jāpiemēro jaunizstrādātajiem risinājumiem. Paredzams, ka katrs jaunais ierosinātais risinājums saņems digitālo iniciatīvu grupas sākotnējo novērtējumu, un pēc tam, kad būs sagatavots šis process un sīki izstrādāts prasību projekts, to novērtēs no arhitektūras saderības viedokļa.
71	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Mērķrādītājs	Personām ar invaliditāti paredzētu digitālo publisko pakalpojumu risinājumu darbības uzsākšana		Skaits		2	1. cet.	2025	Divu risinājumu darbības uzsākšana, lai atvieglotu personu ar invaliditāti piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem: viens IT risinājums, lai nodrošinātu labākas saziņas iespējas nedzirdīgajiem, un vēl viens IT risinājums, lai neredzīgajiem nodrošinātu piekļuvi informācijai. Pakalpojumus sniedz piegādātāji ar atbilstošu kvalifikāciju, izmantojot publisko iepirkumu.
72	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Mērķrādītājs	Sabiedrisko pakalpojumu apmierinoša izmantošana, ko veic personas ar invaliditāti		%	0	60%	1. cet.	2026	Vismaz 1000 respondentu piedalās aptaujā, kuras mērķis ir novērtēt, vai reforma attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem ir sasniegusi mērķi publicēt pieejamu informāciju tīmekļa vietnēs un saziņas risinājumus, kas atbilst lietotāju vēlmēm. 60 % respondentu apgalvo, ka ir apmierināti ar izstrādātajiem risinājumiem un/vai tos uzskata par lietderīgiem.
73	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Mērķrādītājs	Pabeigtie projekti pakalpojumu digitalizācijai un sniegto pakalpojumu brieduma līmeņa paaugstināšanai		Skaits	0	15	2. cet.	2026	Vismaz 15 projektu pabeigšana, lai digitalizētu pakalpojumus un uzlabotu valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu brieduma pakāpi. Projektus atlasa, pamatojoties uz apstiprinātu atlases modeli, un tajos norāda labākos un efektīvākos to īstenošanas veidus. Projektus īsteno centrālā līmeņa iestādes un pašvaldības, lai izstrādātu jaunus pakalpojumus vai ieviestu jaunus tehnoloģiskos risinājumus (digitālo pakalpojumu izstrādes un procesu digitalizācijas projektu mērķis ir padarīt digitālos pakalpojumus vienkāršus, ērtus, proaktīvus, sadarbspējīgus, un izstrāde spēj izmantot risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, datu analīze vai citi progresīvi principi).
74	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.1. Lietuviešu valodas tehnoloģisko resursu attīstība	Atskaites punkts	Lietuviešu valodas resursu nodrošināšana mākslīgā intelekta un inovatīvu tehnoloģiju izstrādei	Publiski pieejami lietuviešu valodas resursi MI risinājumu izstrādei				2. cet.	2026	Lietuviešu valodas resursus MI risinājumu izstrādei dara pieejamus publiski un bez maksas.
75	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.1. Lietuviešu valodas tehnoloģisko resursu attīstība	Mērķrādītājs	Pabeigti projekti, lai izveidotu lietuviešu valodas resursus, kas vajadzīgi MI risinājumu izstrādei		Skaits	0	5	2. cet.	2026	5 projektu grupu pabeigšana, lai izveidotu lietuviešu valodas resursus, kas vajadzīgi MI risinājumu izstrādei.
76	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība	Mērķrādītājs	Parakstīti līgumi ar digitālo un digitalizēto kultūras resursu īpašniekiem par resursu atvēršanu un darīti pieejami lietotājiem		Skaits	0	12	4. cet.	2022	Vismaz 12 līgumi, kas parakstīti ar digitālo kultūras resursu īpašniekiem par resursu atvēršanu un pieejamību lietotājiem.
77	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība	Mērķrādītājs	Pabeigti līgumi par digitālo kultūras resursu atvēršanu un pieejamības nodrošināšanu lietotājiem		Skaits	0	12	2. cet.	2026	Pabeigti organizatoriski un tehniski risinājumi, lai lietotājiem atvērtu un darītu pieejamus vismaz 12 digitālos kultūras resursus.
78	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība	Mērķrādītājs	Digitālie (elektroniskie) resursi, kas darīti pieejami personām ar invaliditāti		%	15%	20%	4. cet.	2025	20 % no digitālajiem (elektroniskajiem) resursiem, kas pieejami valsts tiešsaistes publikāciju platformā ELVIS, ir piemēroti personām ar invaliditāti. Publikāciju veids ietver pielāgotas e-grāmatas cilvēkiem, kas nespēj izlasīt drukāto tekstu. Publikācijās izmanto iekļaujošus publicēšanas principus, un tās ir izstrādātas ikvienam, tostarp cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem/individuālām vajadzībām. Šīs publikācijas dara pieejamas, izmantojot valsts tiešsaistes publikāciju platformu ELVIS (www.elvis.labiblioteka.lt), pielāgotā formātā.
79	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.3. Digitālās izglītības satura un resursu sagatavošana	Mērķrādītājs	Digitālo mācību iestāžu darbības sākšana		Skaits	0	1704	2. cet.	2024	Tādu digitālo mācību iestāžu darbības uzsākšana, kas ietver tehnoloģiskos un digitālos priekšmetus izglītībai un studijām (digitālie resursi vispārējai izglītībai, tālizglītības un jaukta tipa izglītības prototipi, klases un auditorijas, kas aprīkotas attālinātai un hibrīdizglītībai, mācību programmu/moduļu/disciplināra satura digitalizācija).
80	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.4. Finanšu instrumenti uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai	Atskaites punkts	Konkursa uzaicinājuma publicēšana un finansēšanas noteikumu apstiprināšana inovatīvu tehnoloģisko risinājumu izstrādei un ieviešanai uzņēmējdarbībā	Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšana				3. cet.	2022	Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšana un finansēšanas noteikumu apstiprināšana, ko veic Ekonomikas un inovācijas ministrija, vai Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūras direktora rīkojums.
81	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.4. Finanšu instrumenti uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai	Mērķrādītājs	Stājas spēkā līgumi par finansiāliem stimuliem uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai		Skaits	0	184	3. cet.	2024	Līgumu par finansiāliem stimuliem uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai stāšanās spēkā: 1) 14 līgumi par finansiāliem stimuliem uzņēmējdarbības pakalpojumu centriem robotikas procesu automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai. 2) 170 līgumi par finansiāliem stimuliem jaunuzņēmumiem un atvasinātiem uzņēmumiem, lai izstrādātu produktus un risinājumus mākslīgajam intelektam, blokķēdes tehnoloģijām, robotikas procesu automatizācijai.
82	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.5. IKT izcilības centrs	Mērķrādītājs	Izcilības centra darbības uzsākšana		Skaits	0	1	4. cet.	2025	Īpaša IKT izcilības centra darbības uzsākšana.
83	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.1. 5G ceļvedis	Atskaites punkts	Piešķirtās radiofrekvences 5G tīklu izvēršanai	Piešķirtās radiofrekvences				1. cet.	2022	Rīkotās izsoles un piešķirtās atļaujas radiofrekvenču (kanālu) izmantošanai 3400–3800 MHz un 694–790 MHz joslās.
84	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.1. 5G ceļvedis	Atskaites punkts	Attiecīgo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, kas ļauj ātrāk uzstādīt elektronisko sakaru infrastruktūru	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Stājas spēkā grozījumi par būvniecības tehnisko noteikumu prasībām un elektronisko sakaru infrastruktūras uzstādīšanu, lai veicinātu publisko mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību visās sabiedriskās ēkās un atvieglotu publisko sakaru tīklu izvēršanu valsts un pašvaldību autoceļu joslās, laukumos, tiltos, viaduktos, tuneļos.
85	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.1. 5G ceļvedis	Mērķrādītājs	5G pakalpojumu darbības uzsākšana pilsētu teritorijās un citos maģistrālceļos un valsts nozīmes dzelzceļa līnijās, lidostās un jūras ostās		%	0	95	4. cet.	2025	Līdz 2025. gada beigām 5G pakalpojumi būs komerciāli pieejami 95 % pilsētu teritoriju, starptautiskos sauszemes transporta koridoros (Via Baltica, Rail Baltica), maģistrālceļos un valsts nozīmes dzelzceļa līnijās, lidostās un jūras ostās.
88	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.2. Ļoti augstas veiktspējas tīklu turpmāka attīstība	Mērķrādītājs	Sazināties ar gigabitu ātruma privātiem un publiskiem uzņēmumiem, nevalstiskām un valsts organizācijām un pašvaldību iestādēm (sociālekonomiskie virzītājspēki)		Skaits	0	5 000	2. cet.	2026	Savienoties ar gigabitu ātrumu 5000 sociālekonomiskie virzītājspēki — subjekti, kas savas misijas, rakstura vai atrašanās vietas dēļ var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kas atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes teritorijā, tostarp publiskām iestādēm, publiskām vai privātām struktūrām, kurām uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā noteikts Līguma 106. panta 2. punktā, un digitāli intensīviem uzņēmumiem.
89	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.3. Inovācija mobilitātē	Atskaites punkts	Izraudzīties kompetento iestādi transporta inovācijas pasākumu administrēšanai					2. cet.	2022	Kompetentās iestādes izraudzīšanās, kas izstrādā finansējamo darbību programmu, kā arī nosacījumus un atlases kritērijus konkursa procedūrai inovācijas jomā mobilitātes jomā.
90	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.3. Inovācija mobilitātē	Mērķrādītājs	Mobilitātes inovācijai paredzētu digitālo risinājumu darbības uzsākšana		Skaits	0	7	2. cet.	2026	Vismaz septiņu digitālo risinājumu darbības uzsākšana, lai palielinātu digitalizāciju dažādās nozarēs, praktiski piemērojot transporta un komunikācijas inovācijas, piemēram, i) autonomo transportu, ii) bezpilota gaisa kuģus — dronus, iii) lietu internetu, iv) virtuālo realitāti, v) robotizāciju vai automatizāciju, kuras pamatā ir 5G, un progresīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, vi) transporta rēķinus un mobilitātes datu ilgtspējīgu pārvaldību; vii) risinājumi vienotas biļešu sistēmas un transporta iekārtu digitalizācijai. Risinājumi ievieš un pielāgo publiskās struktūras 5G mobilitātes inovācijām (autonoms transports, droni u. c.).

D. KOMPONENTS NR. 4. Kvalitatīva un pieejama izglītība visā dzīves ciklā

Lietuvas atveseļošanas un noturības plāna izglītības jomā komponentamērķis ir uzlabot visu izglītības un apmācības līmeņu, tostarp pieaugušo izglītības, kvalitāti un efektivitāti, kā arī veicināt prasmju attīstību. Reformu un investīciju mērķis ir: 1) modernizēt vispārējo izglītību, 2) uzlabot pieaugušo kompetences un kvalifikācijas atzīšanu, 3) izveidot profesionālās orientācijas sistēmu un 4) uzlabot profesionālo izglītību un apmācību (PIA), tostarp izmantojot mācīšanos darbavietā. Reformas ir vērstas uz to, lai uzlabotu piekļuvi agrīnajai pirmsskolas un skolas izglītībai un tās kvalitāti, stiprinātu skolotāju un skolu vadītāju kompetences, atjauninātu mācību saturu un izveidotu profesionālās orientācijas sistēmu. Investīciju mērķis ir uzlabot un konsolidēt skolu infrastruktūru, uzlabot STEAM izglītības ekosistēmu, izveidot vienotu platformu mūžizglītībai, atbalstīt māceklību un finansēt individuālus mācību kontus, atbalstīt profesionālās orientācijas speciālistus, māceklību un dalību PIA programmās un mobilitātes programmās.

Komponentā iekļautie pasākumi, ar kuriem īsteno konkrētai valstij adresētos ieteikumus par kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp pieaugušo izglītībā un prasmju veicināšanā (2019. gada 2. KVAI, 2020. gada 2. KVAI).

D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

D.1.1. reforma Nr. 1 “Veicināt vispārējo izglītību — pamatinformācija konkurētspējīgām kompetencēm”

Reformas mērķis ir uzlabot vispārējo izglītību, lai mazinātu sasniegumu atšķirības skolēnu vidū. Reformas papildina septiņi apakšpasākumi: 1. Izglītības kvalitātes uzlabošana 2. Skolu tīkla reorganizācija 3. Tūkstošgades skolu programma, 4. Pedagoģiskā personāla kompetenču stiprināšana, 5. STEAM ekosistēmas attīstība 6. Digitālās izglītības pārveide 7. Uzlabot agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi.

D.1.1.1. apakšpasākums Nr. 1. Izglītības kvalitātes uzlabošana

Apakšpasākuma mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti. Pirmsskolas, pamatizglītības, pamatskolas un vidējās izglītības pamatprogrammu saturu atjaunina līdz 2022. gada 30. septembrim, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes atziņas un norises. Pieņem minimālos rādītājus skolu izglītības kvalitātes uzraudzībai un līdz 2022. gada 30. jūnijam groza procedūru skolu, kuras īsteno skolu izglītības programmas, ārējā novērtējuma organizēšanai un veikšanai, lai panāktu labākus rezultātus, lielāku iekļautību un efektivitāti un samazinātu sasniegumu atšķirības skolēnu vidū. Ievieš procedūru vispārējās izglītības skolu darbības ārējā novērtējuma organizēšanai un veikšanai.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

D.1.1.2. Apakšpasākums Nr. 2. Skolu tīkla reorganizācija

Apakšpasākuma mērķis ir grozīt noteikumus par to skolu tīkla izveidi, kuras īsteno formālās izglītības programmas, lai noteiktu jaunas prasības pašvaldībām attiecībā uz skolas lielumu, noteikumiem par apvienotām nodarbībām un turpmākām reorganizācijas procedūrām un finansējuma prasībām. Kritēriji ietver iespēju apvienot 5.–8. pakāpes un prasību reorganizēt valsts skolas, kurās ir 60 vai mazāk skolēnu. Jauno noteikumu rezultātā samazinās kopīgo klašu skaits; mazo vingrošanas gadījumu skaits un mazu skolu skaits (ar mazāk nekā 200 skolēniem).

Apakšpasākums tiks pabeigts līdz 2021. gada 31. decembrim.

D.1.1.3. Apakšpasākums Nr. 3. Tūkstošgades skolu programma

Šā apakšpasākuma mērķis ir reorganizēt un uzlabot skolu infrastruktūru un nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējas Lietuvas bērniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas un sociālekonomiskās izcelsmes. Progresa programmu Tūkstošgades skolām pieņem līdz 2021. gada 31. decembrim, nosakot nosacījumus un prasības pašvaldībām, kas vēlas saņemt atbalstu skolu pasākumiem, skolotāju apmācībai un infrastruktūras attīstībai. Tā atbalsta pašvaldības izglītības resursu konsolidēšanā un esošo skolu stiprināšanā, lai skolās izveidotu iekļaujošu izglītības ekosistēmu un ieviestu uz tīklu balstītu izglītības organizāciju un pārvaldību. Programmu īsteno pašvaldību līmenī. Pašvaldības piesakās dalībai programmā, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem. Vairākas pašvaldības var arī kopīgi veicināt skolu tīklu veidošanu ārpus vienas pašvaldības teritorijas, savienojot to ar lielākiem uzņēmumiem, skolu pilsētām. Skolu pārstrukturēšanas plānus pašvaldības apstiprina līdz katra gada 30. aprīlim. Programmas mērķis ir arī palielināt skolotāju motivāciju un profesijas pievilcību, atbalstot skolotājus, lai uzlabotu viņu kompetences un iegūtu augstāku kvalifikāciju. Vismaz 80 % Lietuvas pašvaldību īsteno programmu “Tūkstošgades skolas”, atbalstot 150 skolas.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.1.1.4. Apakšpasākums Nr. 4. Pedagoģiskā personāla kompetenču stiprināšana

Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt pedagoģisko personālu viņu kompetenču stiprināšanā, sasaistot kvalifikācijas un nepārtrauktas profesionālās izaugsmes sistēmas. Lai nodrošinātu pedagoģiskajam personālam paredzēto valsts kvalifikācijas attīstības programmu kvalitāti, līdz 2022. gada 31. decembrim izstrādā prasības valsts kvalifikāciju izstrādes programmu izstrādei un īstenošanai. Jāpalielina pedagoģiskā personāla apmācības un apmācības sistēmu elastīgums, paredzot iespēju saņemt kredītpunktus augstākās kvalifikācijas iegūšanai, tostarp maģistra grāda iegūšanai, atzīstot neformāli iegūtās kompetences un studējot mācību priekšmetu moduli. Uzrauga arī valsts profesionālās attīstības programmu īstenošanu.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

D.1.1.5. Apakšpasākums Nr. 5. STEAM ekosistēmas attīstība

Apakšpasākuma mērķis ir ieguldīt STEAM centru iekārtu atjaunošanā, lai nodrošinātu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) darbību nepārtrauktību, ņemot vērā strauji mainīgo tehnoloģiju attīstību. Lai STEAM darbības padarītu pieejamākas skolēniem lauku apvidos, STEAM centros izveido mobilās laboratorijas.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.1.1.6. Apakšpasākums Nr. 6. Digitālās izglītības pārveide

Apakšpasākuma mērķis ir veicināt digitāli virzītu izglītības inovāciju ieviešanu skolās un stiprināt visu skolotāju digitālās prasmes. Lai atbalstītu digitālās inovācijas attīstību izglītībā un izveidotu platformu inovācijas testēšanai izglītības iestādēs, izveido ekspertu grupu un jumta projektu EDtech. EDtech platforma sasaista jaunuzņēmumus un novatorus ar skolām un to apmācības vajadzībām un ļauj testēt inovatīvus risinājumus. Jāuzlabo arī digitālās prasmes visos izglītības līmeņos, sākot no pirmsskolas līdz augstākās izglītības skolotājiem, un jāveicina digitālā satura un tehnoloģisko rīku izmantošana izglītības procesā, lai uzlabotu izglītības rezultātus.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

D.1.1.7. Apakšpasākums Nr. 7. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes uzlabošana

Apakšpasākuma mērķis ir uzlabot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību un kvalitāti, pārskatot pirmsskolas izglītības programmu kritērijus, lai nodrošinātu, ka saturs ir atjaunināts, reaģējot uz jaunākajām zinātnes atziņām par pirmsskolas vecuma bērnu īpašībām, viņu spēju un vēlmju vai vajadzību apzināšanu un izglītības nodrošināšanu, pamatojoties uz individuālu bērnu attīstību. Turklāt līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks veikts pētījums, lai apzinātu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūras vajadzības nolūkā nodrošināt visiem bērniem vienlīdzīgu piekļuvi tai visā teritorijā.

Apakšpasākumu pabeidz 2023. gada 30. septembrī.

D.1.2. Reforma Nr. 2. “Pieeja prasmju attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem”

Pasākuma mērķis ir ieviest vienotu modeli mūžizglītības sistēmas darbībai un pārvaldībai. Visa informācija ir pieejama vienotā IT sistēmā. Sistēma ietver tikai tās programmas, kas atbilst piemērojamajam kvalitātes standartam, un ietver mehānismu, lai noteiktu programmas, ar kurām iegūst kompetences ar augstu pievienoto vērtību. Tā nodrošina, ka augstākās izglītības programmas tiek piedāvātas arī mūžizglītības sistēmā, kas arī ļauj augsti kvalificētiem cilvēkiem piedalīties kompetenču attīstības programmās. Mūžizglītības sistēmas pārvaldību veic Valsts cilvēkresursu uzraudzības komisija. Pamatojoties uz valsts cilvēkresursu uzraudzības sistēmu, lēmumus pieņem par prioritārām cilvēku grupām, kurām ir piekļuve mācību finansējumam, kā arī par prioritārām programmām/virzībām, kas jārisina. Tiesību akti stājas spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim.

Vienas pieturas aģentūras modelis mūžizglītībai konsolidē sadrumstalotu satvaru pieaugušo prasmju attīstīšanai ar skaidriem visu dalībnieku uzdevumiem un pienākumiem un darbības finansēšanas mehānismiem. Ņemot vērā to, ka valstī pašlaik nav vienotas elektroniskas sistēmas, kurā indivīdi varētu atrast informāciju par mācību/spēju attīstības iespējām, mērķis ir izveidot elektronisku vienas pieturas aģentūru informācijai. Elektroniskās sistēmas izstrādes pamatā ir “individuāla mācību konta” princips, un tā ļauj ne tikai atrast informāciju par mācību iespējām, bet arī tieši reģistrēties programmās, kā arī nodrošināt skaidru saziņas līdzekli par valsts ierosinātajiem pasākumiem kompetenču attīstīšanai. Šo vienas pieturas aģentūras elektronisko sistēmu integrē arī citās elektroniskajās sistēmās, piemēram, nodarbinātības platformā. Vienas pieturas aģentūras mūžizglītības sistēma pilnībā sāk darboties līdz 2023. gada 31. martam.

Kompetenču attīstība ir vērsta uz nodarbināto personu mērķgrupu (18–65), prioritāti piešķirot mazkvalificētiem darba ņēmējiem, un atbalsts/administrācija balstās uz principu “individuālie mācību konti”, kas ietver gan IT pakalpojumus, lai piekļūtu apmācībai, gan pieaugušo izglītības finansēšanu. Paredzams, ka vismaz 21,6 tūkstoši cilvēku tiks atbalstīti, lai cita starpā uzlabotu viņu digitālās prasmes.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.1.3. Reforma Nr. 3. “Profesionālās orientācijas sistēma piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai darba tirgū”

Pasākuma mērķis ir izveidot karjeras attīstības un profesionālās orientācijas sistēmu, kas sākas agrīnā vecumā (sākot no 1. pakāpes). Karjeras konsultāciju un plānošanas sistēma palīdz studentiem noteikt interešu jomas un lemt par iespējamo karjeras virzību agrīnā vecumā. Bērni iegūst zināšanas par kompetencēm, kas iegūtas izglītības iestādēs, lai uzzinātu par pāreju starp dažādiem izglītības līmeņiem. Skolas un pašvaldības ir atbildīgas par izglītības karjeru un karjeras plānošanu saskaņā ar grozīto tiesisko regulējumu. Profesionālās orientācijas pakalpojumus skolās sniedz karjeras profesionāļi. Viens no galvenajiem sistēmas elementiem ir kvalitatīvas informācijas sniegšana par tālākizglītības vai karjeras iespējām. Šīs informācijas pamatā ir valsts cilvēkresursu uzraudzības sistēmas dati. Profesionālā orientācija arī kļūst par mūžizglītības sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, ļaujot personām ar kvalifikāciju un/vai profesionālo pieredzi saņemt profesionālo orientāciju, ko sniedz ne tikai ar mūžizglītības informācijas sistēmas starpniecību, bet arī ar Reģionālo karjeras centru tīkla starpniecību. Tiesību akti stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Vismaz 380 karjeras speciālisti sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus skolās.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

D.1.4. Reforma Nr. 4. “Profesionālajā izglītībā un apmācībā iegūtās zaļās un digitālās pārveides prasmes”

Reformu papildina pieci apakšpasākumi: 1. Valsts platformas profesionālās izglītības un apmācības progresam izveide 2. Kompetenču novērtējums 3. Māceklība un mācīšanās darbavietā 4. Mobilitātes programma 5. Plašākas iespējas skolēniem apgūt profesiju

D.1.4.1. Apakšpasākums Nr. 1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam

Apakšpasākuma mērķis ir izveidot valsts platformu profesionālās izglītības un apmācības progresam, kurā piedalītos sociālie partneri, kas pārstāv uzņēmējdarbības, rūpniecības, izglītības kopienas un valsts iestāžu intereses. Platforma lemj par profesionālās izglītības pārvaldības mērķiem, esošā apmācības tīkla konsolidācijas praktisko īstenošanu, jaunu profesionālo standartu atjaunināšanu, arodmācībām un neformālās pieaugušo izglītības programmām, kā arī par pasniedzēju apmācību, motivāciju un prasmju pilnveidi. Prioritāti piešķir pasniedzēju un maģistra pasniedzēju digitālo un tehnisko prasmju uzlabošanai, kuri ir iesaistīti mācekļu valsts mēroga mobilitātē un profesionālajā apmācībā. Atbalsts prasmju pilnveidei ir pieejams arī pasniedzējiem bez attiecīgas darba pieredzes mācību priekšmetā un pasniedzējiem mazos un vidējos uzņēmumos bez pedagoģiskās kvalifikācijas. Instruktoru sertifikāciju atjaunina.

Platformas izveidi pabeidz līdz 2022. gada 31. martam. Pasniedzēju kompetenču uzlabošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.1.4.2. Apakšpasākums Nr. 2. Kompetences novērtēšana

Apakšpasākuma mērķis ir uzlabot iegūto formālo un neformālo kompetenču atzīšanu. Šajā nolūkā stājas spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā un īstenošanas tiesību aktos un nozīmē 18 kompetenču novērtēšanas centrus, kas galu galā kļūst par metodiskiem centriem izglītības jomā, lai apvienotu zināšanas, veidojot sakarus ar nozares mācību centriem tajā pašā jomā.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

D.1.4.3. Apakšpasākums Nr. 3. Māceklība un mācīšanās darbavietā

Apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt un īstenot shēmu, kas papildina valsts atbalstu māceklībai un mācībām darbavietā, atvieglojot studentiem praktisko prasmju apguvi uzņēmumos. Īpašu uzmanību pievērš arī profesionālās apmācības veicināšanai mācekļa prakses veidā mazos un vidējos uzņēmumos, kuras mērķis ir līdz 70 % no visiem atbalstītajiem mācekļiem, un vismaz 40 % no programmām māceklības veidā ir vērstas uz digitālo kompetenču attīstīšanu.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.1.4.4. Apakšpasākums Nr. 4. Mobilitātes programma

Apakšpasākuma mērķis ir stiprināt un paplašināt valsts mobilitātes programmu, lai nodrošinātu, ka visiem PIA studentiem ir pieejama praktiskā apmācība nozaru praktiskās apmācības centros. Šā pasākuma īstenošanas rezultātā palielinās to profesionālās izglītības absolventu skaits, kuri sākuši darbu ar iegūtajām atbilstošajām kvalifikācijām.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.1.4.5. Apakšpasākums Nr. 5. Plašākas iespējas skolēniem apgūt profesiju

Apakšpasākuma mērķis ir nodrošināt, ka skolēni no vispārējām izglītības programmām iesaistās moduļos, ko nodrošina kā daļu no sākotnējās PIA. Tā palīdz palielināt sākotnējās PIA pievilcību un kvalitāti un nodrošina darba tirgus prasmes vispārējās izglītības skolēniem. Tās mērķis ir arī samazināt vecumu, kas sākas sākotnējās PIA programmās, kuras pašlaik sākas11. mācību gadā. Ar pasākuma palīdzību skolēniem 9. mācībugadā ir iespēja iesaistīties sākotnējā PIA, kas saskaņota ar jauno PIA likumu.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
91	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.1. Izglītības kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par to izglītības iestāžu darbības kvalitātes ārējā novērtējuma metodiku, kuras īsteno skolu izglītības programmas	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par metodiku, kas -nodrošināt skolu darbības rādītājus attiecībā uz izglītības procesu organizēšanu, atbalstu skolēniem, vadību un vadību, skolu vidi, -noteikt pašnovērtējuma un ārējo skolu novērtēšanas procedūras; -pilnvarot Valsts izglītības aģentūru veikt bērnu aprūpes centru un skolu ārējo novērtēšanu; -noteikt skolām pienākumus uzlabot skolu darbības, pamatojoties uz ārējā novērtējumā sniegtajiem datiem.
92	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.1. Izglītības kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Pārskatīto pirmsskolas, pamatskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu (mācību programmas) stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				3. cet.	2022	Stājas spēkā pirmsskolas, pamatskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmas (curriculum), kas ir dokumenti, kuri reglamentē valsts līmeņa saturu. Lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes atziņas un sasniegumus, izglītības programmas (curriculum) pārskata. Stājas spēkā tiesību akti par mācību programmas pārskatīšanu, kas attiecas uz - pirmsskolas, pamatizglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības mērķi, - saturs - mācību rezultātu sasniegšanas līmenis.
93	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.2. Skolu tīkla reorganizācija	Atskaites punkts	Noteikumu par to skolu tīkla izveidi, kuras īsteno formālās izglītības programmas, grozījumu stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2021	Stājas spēkā grozījumi noteikumos par skolu tīkla izveidi formālās izglītības programmu īstenošanai, ar kuriem nosaka jaunas prasības pašvaldībām attiecībā uz skolas lielumu, noteikumiem par apvienotām klasēm un turpmākām reorganizācijas procedūrām, finansējuma prasībām: klases, kas ir mazākas par noteikumos noteiktajām, netiktu finansētas. Kritēriji ietver iespēju apvienot 5.–8. pakāpes un prasību reorganizēt valsts skolas, kurās ir 60 vai mazāk skolēnu. Jauno noteikumu rezultātā samazinās kopīgo klašu skaits; mazo vingrošanas gadījumu skaits un mazu skolu skaits (ar mazāk nekā 200 skolēniem).
94	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.2. Skolu tīkla reorganizācija	Atskaites punkts	Plāni vispārējās izglītības skolu tīkla pārveidei, ko sagatavojušas un apstiprinājušas pašvaldības saskaņā ar nesen apstiprinātajiem noteikumiem par to skolu tīkla izveidi, kuras īsteno formālās izglītības programmas	Pašvaldību lēmums, ar ko apstiprina pašvaldību plānus				2. cet.	2022	Pašvaldību piecu gadu pārveides plāni aptver skolu tīkla pārveidi, jo īpaši tās stratēģisko mērķi, mērķus, prioritātes, galvenos snieguma rādītājus, kas saistīti ar sociālās atstumtības mazināšanu, izglītības kvalitāti un/vai skolēnu izglītības sasniegumu uzlabošanu, līdzekļu efektīvāku izmantošanu, skolu tīkla pārveides novērtēšanu, kā arī skolu izveides, reorganizācijas un likvidācijas mehānismu. Piecu gadu plānus sagatavo pašvaldības administrācija, un tos apstiprina pašvaldības padome. Pašvaldību padomju lēmumus uzrauga valdības pārstāvis. Plānu īstenošanu uzrauga Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības kvalitātes un reģionālās politikas departaments. Lēmumus par skolu pārstrukturēšanu pieņem katru gadu līdz 30. aprīlim. Vismaz 80 % pašvaldību sagatavo un pieņem pārveides plānus. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem vismaz 80 % pašvaldību sagatavo un pieņem plānus skolu tīkla pārveidei līdz 2025. gadam (ieskaitot).
95	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.3. Tūkstošgades skolu programma	Atskaites punkts	Tiesību aktu par Tūkstošgades skolu progresa programmu stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2021	Stājas spēkā tiesību akti par Tūkstošgades skolu progresa programmu, kas ietver: 1) pašvaldību un skolu izglītības kvalitātes uzraudzības rādītāju saraksti (to apstiprina ar izglītības, zinātnes un sporta ministra rīkojumu) 2) Grozījumi skolu tīkla attīstības noteikumos (apstiprināti ar Lietuvas Republikas valdības rezolūciju) 3) Tūkstošgades skolu progresa programma (apstiprināta ar izglītības, zinātnes un sporta ministra rīkojumu) 4) Prasības attiecībā uz pašvaldību uzaicinājumiem (mērķrādītāji, rādītāji, atbalsta paketes pašvaldībām un skolām) 5) uzraudzības mehānisms. Municipālie pretendenti atbilst nepieciešamajiem atlases kritērijiem: 1. var pieprasīt: 1.1. pašvaldība, kurā ir vismaz 1000 skolēnu pirmsskolas, pamatizglītības, pamatizglītības un vidusskolas izglītībā; 1.2. divām vai vairākām blakusesošām (teritoriāli blakus esošām) pašvaldībām, kas atbilst 1. kritērijam; 1.3. divas vai vairākas blakusesošas (teritoriāli blakusesošas) pašvaldības, ja viena no tām neatbilst 1.1. kritērijam. 2. Priekšnosacījumi: 2.1. ir izstrādāts redzējums progresīvu Tūkstošgades skolu tīkla izveidei: nosaka plānotos ieguldījumus un jauninājumus, kas atbilst Tūkstošgades skolu kvalitātes standartam, stiprina Labās skolas īpašību izpausmi, īsteno saistības saskaņā ar progresa rādītājiem; 2.2. pilsētas domes apstiprinātais vispārējais vispārējās izglītības skolu tīkla reorganizācijas plāns 2021.–2025. gadam, kas atbilst to skolu tīkla attīstības noteikumiem, kuras īsteno formālās izglītības programmas (piemēram, nav kopīgas 5.–8. pakāpes; 1.–4. klasē var apvienot tikai 1. un 2. vai 3. un 4. klases divas blakusesošas klases.); 2.3. to skolu saraksts, kuras veido pašvaldības “Tūkstošgades skolu” tīklu un atbilst 3. punkta kritērijiem, ko apstiprinājusi pašvaldības padome; 3. Kritēriji skolām (neattiecas uz skolām, kuras plānots izveidot): 3.1. skola neorganizē skolēnu atlasi uzņemšanas laikā; 3.2. audzēkņu skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī. Tajā ir vismaz 200 studentu. Programmas īstenošanu uzrauga Izglītības, zinātnes un sporta ministrija (ir izveidota uzraudzības grupa).
96	D.1.1. Mūsdienīga vispārējā izglītība — pamatkompetenču priekšvēsture D.1.1.3. Tūkstošgades skolu programma	Mērķrādītājs	Atbalstīto skolu skaits, lai uzlabotu darbību kvalitāti		Skaits	0	75	2. cet.	2025	75 skolas atbalstīja pasākumu kvalitātes uzlabošanu, izmantojot atbalsta paketes (tā dēvētos grozus), kas veicina skolu tīklu veidošanu, savienošanu ar lielākām struktūrām, skolu pilsētām. Projektu īstenošanas laikā ieguldījumu mērķis ir attīstīt un uzlabot skolu infrastruktūru, izmantojot apmācību, uzlabot skolotāju un skolas vadītāja kompetences. Ieguldījumu paketes sadala atbilstoši skolu lielumam (6 dažādi lielumi).
97	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.3. Tūkstošgades skolu programma	Mērķrādītājs	Atbalstīto skolu skaits, lai uzlabotu darbību kvalitāti		Skaits	75	150	2. cet.	2026	150 skolas atbalstīja pasākumu kvalitātes uzlabošanu, izmantojot atbalsta paketes (tā dēvētos grozus), kas veicina skolu tīklu veidošanu, savienošanu ar lielākām struktūrām un skolām. Projektu īstenošanas laikā ieguldījumu mērķis ir attīstīt un uzlabot skolu infrastruktūru, izmantojot apmācību, uzlabot skolotāju un skolas vadītāja kompetences. Ieguldījumu paketes sadala atbilstoši skolu lielumam (6 dažāda lieluma).
98	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.4. Pedagoģiskā personāla kompetenču stiprināšana	Mērķrādītājs	Pedagoģisko darbinieku skaits, kas pabeiguši kvalifikācijas attīstības programmas		Skaits	0	8 020	2. cet.	2026	Pēc valsts kvalifikācijas attīstības programmas pieņemšanas 8020 pedagoģiskie darbinieki ir pabeiguši kvalifikācijas attīstības programmu, no kuras: - 900 pabeiguši maģistra grādu - 7120 pabeidza mācību kursu.
99	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.4. Pedagoģiskā personāla kompetenču stiprināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko nosaka prasības pedagoģiskā personāla valsts kvalifikācijas attīstības programmu sagatavošanai un īstenošanai.	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par kvalitatīvām prasībām pedagoģiskā personāla valsts kvalifikācijas attīstības programmu sagatavošanai un īstenošanai, kuras izstrādā un apstiprina. Tajos nosaka saturu, tematus, īstenošanas veidlapas, prasības pedagoģiskajam personālam paredzēto valsts kvalifikācijas attīstības programmu īstenošanas nodrošinātājiem.
100	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.5. STEAM ekosistēmas attīstība	Mērķrādītājs	Modernizēto STEAM centru skaits		Skaits	0	10	2. cet.	2026	Pamatojoties uz STEAM ekosistēmas attīstības koncepciju, modernizē 10 STEAM centru laboratorijas aprīkojumu.
101	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.5. STEAM ekosistēmas attīstība	Mērķrādītājs	Mobilo laboratoriju skaits		Skaits	0	40	2. cet.	2026	10 STEAM centriem nodrošina vismaz 40 mobilās laboratorijas. Šīs mobilās laboratorijas palīdz stiprināt STEAM centru reģionālo darbību un tiek tuvinātas skolēniem.
102	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.6. Digitālās izglītības pārveide	Mērķrādītājs	To skolotāju skaits, kuri pabeiguši digitālo kompetenču uzlabošanas kursu		Skaits	0	2 200	4. cet.	2024	Vismaz 2200 pedagoģisko darbinieku (pirmsskolas, sākumskolas, apakšskolas un vidusskolas) pabeidz kursu par IT kompetencēm un digitāli virzītu izglītības inovāciju skolās.
103	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.6. Digitālās izglītības pārveide	Mērķrādītājs	To augstākās izglītības skolotāju skaits, kuri pabeiguši digitālo kompetenču uzlabošanas kursu		Skaits	0	800	2. cet.	2024	Vismaz 800 augstskolu darbinieku ir pabeiguši kursu par IT kompetencēm.
104	D.1.1.Modernā vispārējā izglītība — Pamatkompetenču priekšvēsture D.1.1.6. Digitālās izglītības pārveide	Mērķrādītājs	To skolotāju skaits, kuriem ir IT skolotāja kvalifikācija un iegūtais maģistra grāds IT jomā		Skaits	0	500	2. cet.	2024	Vismaz 500 pedagoģiskais personāls ir ieguvis IT skolotāja papildu kvalifikāciju un ir ieguvis maģistra grādu IT jomā.
105	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.7. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes uzlabošana	Atskaites punkts	Pētījums par iespēju attīstīt agrīnās pirmsskolas izglītības infrastruktūru pašvaldībās	Pētījuma par iespēju attīstīt agrīnās pirmsskolas izglītības infrastruktūru pašvaldībās publicēšana				2. cet.	2022	Publicēts pētījums par iespēju attīstīt agrīnās pirmsskolas izglītības infrastruktūru pašvaldībās. Pētījums aptver gan esošās struktūras modernizāciju, gan jaunas infrastruktūras (piemēram, transporta) attīstību, nodrošinot agrīnās izglītības apstākļus visiem bērniem no dzimšanas līdz obligātajam skolas vecumam. Pētījums nodrošina pamatu valdības lēmumiem par infrastruktūras modernizāciju un jaunas infrastruktūras izveidi pašvaldībās.
106	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.7. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes uzlabošana	Atskaites punkts	Tiesību aktu par pirmsskolas izglītības programmas kritērijiem (pamatnostādnēm) stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				3. cet.	2023	Pirmsskolas izglītības programmas izstrāde ir decentralizēta, un tā ir jāizstrādā saskaņā ar pirmsskolas izglītības programmas kritērijiem (pamatnostādnēm), ko apstiprinājis izglītības, zinātnes un sporta ministrs. Tas, ka stājas spēkā atjauninātie pirmsskolas izglītības programmas kritēriji (pamatnostādnes), nosaka kompetences, kas bērniem jāiegūst pirms obligātā skolas vecuma sasniegšanas; reaģēt uz jaunākajām zinātnes atziņām par atbilstoša vecuma bērnu izglītību; mudināt bērnus lasīt (izveidot grāmatu lasīšanas kultūru).
107	D.1.2. Piekļuve kompetenču attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem	Atskaites punkts	Stājas spēkā Pieaugušo izglītības likums, ar ko izveido koordinētas mūžizglītības sistēmas (LLL) modeli un nosaka darbības principus	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā				3. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par mūžizglītības (LLL) modeli, kas ir nostiprināti normatīvajos aktos un Pieaugušo izglītības likuma grozījumos, nosakot mūžizglītības modeļa darbību: Mūžizglītības sistēmas pārvaldības un uzraudzības elementi, tostarp: - cilvēkresursu uzraudzības komisija un tās funkcijas, - pastāvīga darba grupa tehniskā līmenī par ministriju veikto darbību vispārējo koordināciju, - mūžizglītības IT sistēmas principi (pamatojoties uz individuālo mācību kontu modeli), - finansējuma elementi, - mērķgrupu un programmu noteikšanas principus, - mehānismu, lai noteiktu kompetences ar augstu pievienoto vērtību, - kvalitātes nodrošināšana un -kompetenču atzīšanas sistēmas elementi.
108	D.1.2. Piekļuve kompetenču attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem	Atskaites punkts	Vienas pieturas aģentūras informācijas sistēmas ieviešana mūžizglītībā	Vienas pieturas aģentūras mūžizglītības informācijas sistēmas, kas darbojas pēc “individuālā mācību konta” principa, nodošana ekspluatācijā				1. cet.	2023	Mūžizglītības (LLL) IT sistēmas nodošana ekspluatācijā, kas ir pilnībā darbotiesspējīga un atspoguļo visus mācību piedāvājumus, kas saistīti ar mūžizglītības sistēmas īstenošanu, tostarp programmas ar augstu pievienoto vērtību. Cilvēki, kas atbilst programmas īstenošanas posmā noteiktajiem prioritārajiem kritērijiem, var saņemt mācību piedāvājumu un reģistrēties, izmantojot mūžizglītības IT sistēmu. Individuālā mācību konta pieeja ietver gan IT pakalpojumus, lai piekļūtu apmācībai, gan pieaugušo izglītības finansēšanu. Sistēma nodrošina piekļuvi profesionālajai orientācijai, apkopo informāciju par kompetencēm, kas iegūtas apmācības laikā, kā arī piekļuvi kompetenču/kvalifikāciju atzīšanas procesiem.
109	D.1.2. Piekļuve kompetenču attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem	Mērķrādītājs	18–65 gadus vecas personas pabeidz nodrošināto kvalitatīvu apmācību, no kuras vismaz 40 % ir veltītas digitālajām prasmēm, izmantojot vienotu mūžizglītības satvaru.		Skaits	0	21 600	2. cet.	2026	21 600 personu vecumā no 18 līdz 65 gadiem ir pabeigušas kvalitatīvu un garantētu apmācību (no kurām vismaz 40 % ir paredzētas digitālajām prasmēm) mūžizglītības satvarā.
110	D.1.3. Profesionālās orientācijas sistēma piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai darba tirgū	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības rezolūcija par procedūrām, kas reglamentē profesionālās orientācijas (karjeras orientācijas) sistēmu	Stājušies spēkā tiesību akti				1. cet.	2022	Stājas spēkā Valdības rezolūcija par profesionālās orientācijas (karjeras orientācijas) procedūrām, kurā nosaka -profesionālās orientācijas un mūžizglītības plānošanas sistēmas sistēma, vadība un kvalitātes nodrošināšana, sākot no pamatskolas un tādu pakalpojumu sniegšanas pieaugušajiem, kas ir integrēti mūžizglītības sistēmā, kā arī -skolu karjeras profesionāļu funkciju un kompetences pamatprasību noteikšana, skolēniem un pieaugušajiem sniegto pakalpojumu finansēšanas modelis, iesaistīto iestāžu darbības joma un sociālo partneru iesaiste -valsts cilvēkresursu uzraudzības sistēmas informācijas izmantošanas pamatstandarta noteikšana un profesionālās orientācijas (karjeras orientācijas) sistēmas uzraudzības principu noteikšana.
111	D.1.3. Profesionālās orientācijas sistēma piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai darba tirgū	Mērķrādītājs	Karjeras speciālistu skaits, kas sniedz pakalpojumus skolās		Skaits	80	380	4. cet.	2024	Profesionālās orientācijas pakalpojumus skolās sniedz vismaz 380 karjeras speciālisti.
112	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam	Atskaites punkts	Tiesību aktu par profesionālās izglītības un apmācības progresa valsts platformas izveidi stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par profesionālās izglītības progresa platformas izveidi, kas nodrošina ilgtermiņa un ilgtspējīgu profesionālās apmācības modeli katrā reģionā, platformas lomas un pienākumus, dalībnieku lomu un attiecīgo sociālo partneru iesaisti kompetencēs, kas vajadzīgas darba tirgū. Platformā iekļauj sociālos partnerus, kas pārstāv uzņēmējdarbības, rūpniecības, izglītības kopienas un valsts iestāžu intereses. Platformas formātā lēmumus pieņem par objektīviem profesionālās izglītības pārvaldības principiem, par esošā arodmācību tīkla konsolidācijas praktisko īstenošanu, par jaunu profesionālo standartu atjaunināšanu, arodmācībām un neformālās pieaugušo izglītības programmām, kā arī par pasniedzēju apmācību un profesionālo attīstību.
113	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam	Mērķrādītājs	Jaunas/atjauninātas profesionālās izglītības programmas, kas reģistrētas, lai padarītu tās pieejamas apmācības sniedzējiem		Skaits	0	95	2. cet.	2026	Kopā 95 jaunas vai atjauninātas profesionālās izglītības un apmācības programmas, kas sagatavotas, apstiprinātas un reģistrētas pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Šīs programmas izstrādā tā, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, jo īpaši atbalstot digitālo un zaļo pārkārtošanos.
114	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam	Mērķrādītājs	Pasniedzēji un/vai kapteiņi, kas iesaistīti mācekļu un praktikantu apmācībā		Skaits	0	1000	2. cet.	2026	Kopumā 1000 pasniedzēju un kapteiņu, kas iesaistīti mācekļu un praktikantu mācīšanā, ir uzlabojuši savas profesionālās kompetences, pabeidzot kompetenču pilnveides darbības. Kompetenču uzlabošana ir vērsta uz digitālajām un tehniskajām kompetencēm.
115	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.2. Kompetences novērtēšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījums Likumā par profesionālo izglītību par izcilības centriem profesionālās izglītības un apmācības jomā	Tiesību aktu stāšanās spēkā				4. cet.	2022	Stājas spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā, ar kuriem nosaka izglītības, zinātnes un sporta ministra pilnvaras iecelt arodmācību sniedzējus, kas veic oficiāli, neformāli vai ikdienišķi iegūtu kompetenču novērtēšanu un atzīšanu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 4. līmenī. Īstenošanas tiesību aktos nosaka akreditācijas prasības un akreditācijas procedūru šādiem kompetences novērtēšanas centriem, kā arī vienotu kompetences novērtēšanas metodiku, kas šādiem centriem jāpiemēro.
116	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.3. Māceklība un mācīšanās darbavietā	Atskaites punkts	Tiesību aktu, ar ko izveido māceklības un mācīšanās darbavietā atbalsta shēmu, stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Izglītības, zinātnes un sporta ministra dekrētu projektu, kuros noteikta māceklības atbalsta shēmas īstenošanas kārtība, sagatavošana, koordinēšana un apstiprināšana. Tiesību aktos jo īpaši nosaka kritērijus, mērķgrupas, prioritārās jomas, sniegtā atbalsta veidus, attiecināmās izmaksas par māceklību un mācīšanos darbavietā.
117	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.3. Māceklība un mācīšanās darbavietā	Mērķrādītājs	Pabeigta māceklība		Skaits	0	3 866	2. cet.	2026	3866 sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības un apmācības studenti kopumā ieguva profesionālo kvalifikāciju vai tās daļu kā mācekļi uzņēmumos, no kuriem 70 % — mazos un vidējos uzņēmumos un vismaz 40 % māceklības programmu bija vērstas uz digitālo prasmju attīstību.
118	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.4. Mobilitātes programma	Mērķrādītājs	Studenti, kas ir piedalījušies valsts mobilitātes shēmā nozaru praktiskās apmācības centros un ir saņēmuši sertifikātu par uzlabotām praktiskām un digitālām prasmēm (vismaz 40 % dalībnieku uzlabo savas digitālās prasmes)		Skaits	0	12 394	2. cet.	2026	12 394 sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības un apmācības studentu, kuri nozaru praktiskās apmācības centrā saņēma sertifikātu par savu praktisko prasmju uzlabošanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām, jo īpaši atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Vismaz 40 % dalībnieku uzlabo savas digitālās prasmes.
119	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.5. Plašākas iespējas skolēniem apgūt profesiju	Mērķrādītājs	Skolēni, kas uzņemti vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības skolās, pabeidza sākotnējās PIA moduļus		Skaits	0	4 900	2. cet.	2026	4900 skolēnu, kas uzņemti pamatizglītības un vidējās izglītības skolās, ir pabeigti sākotnējās PIA moduļiem, no kuriem vismaz 40 % ir vērsti uz prasmju attīstīšanu zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.
120	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.5. Plašākas iespējas skolēniem apgūt profesiju	Mērķrādītājs	Atbalstu saņēma pamatskolas skolēni, kas uzņemti eksperimentālās profesionālās apmācības programmās		Skaits	0	4 000	2. cet.	2026	Atbalstu saņēma 4000 pamatskolas skolēnu, kas bija uzņemti eksperimentālās profesionālās apmācības programmās. Eksperimentālās PIA programmas ļauj9. gada studentiem sākt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 4. līmeņa programmas pretstatā parastajām PIA programmām, kurās uzņem tikai 11.gada studentus.

E. KOMPONENTS NR. 5. Augstākā izglītība — saskaņota sistēma pētniecības un inovācijas stimulēšanai un uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto vērtību

Lietuvas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina galvenās problēmas augstākās izglītības sistēmā un pētniecības un inovācijas atbalsta sistēmā. Galvenās ar augstāko izglītību saistītās problēmas ir tādas, ka pastāv liels skaits iestāžu, kas neatspoguļo demogrāfiskās norises un darba tirgus vajadzības, kam trūkst resursu un kritiskās masas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un pētniecību un izstrādi. Pašreizējā augstākās izglītības finansēšanas sistēma stimulē augstākās izglītības iestādes koncentrēties uz lielāku studentu skaitu, nevis nodrošināt studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām. Turklāt trūkst pievilcīgu akadēmiskās karjeras iespēju, kas ierobežo cilvēkresursus izglītības, pētniecības un inovācijas jomā. Galvenās ar inovāciju saistītās problēmas ir zemas privātās investīcijas pētniecībā un izstrādē, pētniecības un izstrādes potenciāla sadrumstalotība un inovācijas sistēmas pārvaldība, kā arī vāja zinātnes un uzņēmumu sadarbība.

Komponenta mērķi ir reformēt augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un studentu uzņemšanas sistēmu, kas radītu stimulus augstākās izglītības iestādēm uzlabot studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgum, veicināt kvalitatīvu pētniecību un izstrādi, sadarbību un konsolidāciju nozarē. Paredzams, ka reforma stiprinās koledžu un universitāšu kvalitatīvos standartus. Komponents ietver arī inovācijas atbalsta pārvaldības un tās satvara reformu, saskaņā ar kuru pašlaik sadrumstalotās inovācijas atbalsta funkcijas konsolidē vienā inovācijas aģentūrā. Reforma attiecas arī uz esošās inovācijas un zinātnes un uzņēmumu sadarbības atbalsta sistēmas pārskatīšanu, lai to padarītu saskaņotāku. Plāna īstenošanas laikā nozares atbalsts pētniecības un inovācijas politikas reformu izstrādei, īstenošanai un novērtēšanai ir pieejams, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis” politikas atbalsta instrumentu.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku koncentrēt uz inovāciju, izstrādāt saskaņotu politikas satvaru zinātnes un uzņēmumu sadarbības atbalstam un konsolidēt pētniecības un inovācijas īstenošanas aģentūras (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), veicināt tehnoloģisko inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un uzlabot kvalitāti un efektivitāti visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp pieaugušo izglītībā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

E.1.1. Reforma Nr. 1. “Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes”

Reformas mērķis ir uzlabot Lietuvas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kvalitāti, efektivitāti un starptautisko konkurētspēju. Šo reformu papildina 4 apakšpasākumi: 1) uzlabot augstākās izglītības finansēšanas un studentu uzņemšanas sistēmas (1. apakšpasākums); 2) augstākās izglītības tīkla efektivitātes uzlabošana, pilnveidojot universitāšu un koledžu uzdevumus (2. apakšpasākums); 3) augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana (3. apakšpasākums); 4) sistemātiska pētniecības un attīstības veicināšana augstākās izglītības iestādēs un pētniecības analīze (4. apakšpasākums).

E.1.1.1. Apakšpasākums Nr. 1. Augstākās izglītības finansējuma un studentu uzņemšanas sistēmu uzlabošana

Apakšpasākuma mērķis ir pārskatīt studentu uzņemšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka visi studenti, kas uzsāk gan valsts finansētas, gan nefinansētas augstākās izglītības studijas, atbilst vienlīdz augstiem kritērijiem. Apakšpasākuma mērķis ir arī uzlabot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un saskaņot to ar valsts stratēģiskajiem mērķiem. Tādēļ Zinātnes un studiju likums ir jāgroza, lai uz augšu saskaņotu minimālās prasības studentu uzņemšanai. Likumu groza arī, lai ieviestu jaunu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kuras pamatā ir kvalitatīvi rādītāji un vienošanās starp augstākās izglītības iestādēm un valsti. Līgumus piešķir, lai īstenotu stratēģiskos progresa pasākumus: iestāžu attīstībai, iestāžu apvienošanai, darbības kvalitātes uzlabošanai, ieguldījumiem infrastruktūrā un citu noteiktu mērķu īstenošanai. Izmaiņas tiesību aktos stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

E.1.1.2. Apakšpasākums Nr. 2. Augstākās izglītības tīkla efektivitātes uzlabošana, pilnveidojot universitāšu un koledžu uzdevumus

Šā apakšpasākuma mērķis ir noteikt universitāšu un koledžu uzdevumus, nosakot kvalitatīvas prasības katram iestāžu veidam. Zinātnes un studiju likumu un citus tiesību aktus groza, lai noteiktu koledžu un universitāšu darbības mērķus un kritērijus. Izmaiņas tiesību aktos stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam. Lai atbalstītu augstākās izglītības iestāžu tīkla pielāgošanu jaunajām prasībām, līdz 2025. gada 31. decembrim īsteno piecus koledžu reorganizācijas projektus, prioritāti piešķirot projektiem, kuros iesaistītas vairākas augstākās izglītības iestādes.

E.1.1.3. Apakšpasākums Nr. 3. Augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu. Lai to panāktu, pieci internacionalizācijas projekti, kas aptver ārvalstu studentu, pasniedzēju un zinātnieku piesaisti, izstrādājot un īstenojot kopīgas un divkāršas studiju programmas; attīstot virtuālo pakalpojumu sniegšanu un citas darbības, kas veicina Lietuvas universitāšu integrāciju Eiropas universitāšu tīklos, augstākās izglītības iestādes īsteno līdz 2024. gada 31. martam. Turklāt 250 ārvalstu studenti, kas ierodas studēt Lietuvā, līdz 2024. gada 31. decembrim saņem stipendijas viņu integrācijai Lietuvā.

E.1.1.4. Apakšpasākums Nr. 4. Sistemātiska pētniecības un izstrādes veicināšana augstākās izglītības iestādēs un pētniecības analīze

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot saskaņotu zinātnes politikas īstenošanas mehānismu, izveidojot Zinātnes politikas īstenošanas aģentūru. Līdz 2022. gada 30. jūnijam groza Zinātnes un studiju likumu un izveido attiecīgo infrastruktūru, lai Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas vai Lietuvas Republikas valdības pakļautībā izveidotu Zinātnes politikas īstenošanas aģentūru, kas tiks izveidota pēc Zinātnes, inovācijas un tehnoloģiju aģentūras (MITA), Lietuvas Pētniecības padomes (LMT) un citu attiecīgo struktūru reorganizācijas. Jaunā struktūra veicina Lietuvas pretendentu dalību Eiropas un starptautiskajās pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās, attīsta zinātnisko izcilību publiskajā sektorā un izstrādā zinātnes un pētījumu procesu analīzi.

E.1.2. Reforma Nr. 2. “Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un videi nekaitīgas inovācijas attīstība”

Reformas mērķis ir palielināt inovācijas politikas efektivitāti Lietuvā, pārskatot institucionālo struktūru, tiesisko regulējumu pētniecības un inovācijas atbalstam un palielinot pieprasījumu pēc inovācijas. Šo reformu papildina 4 apakšpasākumi: Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu (1. apakšpasākums); 2) palielināt pieprasījumu pēc inovācijām Lietuvā, izmantojot publiskā iepirkuma potenciālu (2. apakšpasākums); 3) jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšana (3. apakšpasākums); 4) “zaļo” inovāciju attīstības veicināšana (4. apakšpasākums).

E.1.2.1. Apakšpasākums Nr. 1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu

Apakšpasākuma mērķis ir izveidot vienu inovācijas aģentūru, konsolidējot inovācijas veicināšanas funkcijas, kas pašlaik ir sadalītas vairākās iestādēs. Apakšpasākuma mērķis ir arī izveidot saskaņotu sistēmu sadarbībai starp zinātni un uzņēmumiem. Inovācijas aģentūru izveido, stājoties spēkā valdības rezolūcijai. Lietuvas uzņēmums (Versli Lietuva) ir pamats Inovāciju aģentūrai, un ar inovāciju saistītās Zinātnes, inovācijas un tehnoloģijas aģentūras (MITA) un Lietuvas Uzņēmējdarbības atbalsta aģentūras (LVPA) funkcijas un darbības tiek nodotas Inovācijas aģentūrai. INVEGA koordinē savas darbības saistībā ar inovācijas finansējumu ar Inovācijas aģentūru. Inovācijas aģentūra pilnībā integrē Lietuvas Inovāciju centru (LIC) vai LIC, atņemot publiskā sektora struktūru īpašumtiesības. Jaunā aģentūra veicina saskaņotu inovācijas atbalsta sistēmu. Jauno aģentūru izveido līdz 2022. gada 31. martam. Vienlaikus tiks pārskatīti tiesību akti, jo īpaši Tehnoloģiju un inovāciju likums, lai novērstu pašreizējās nepilnības un pārklāšanos inovācijas politikas satvarā un precizētu institucionālos pienākumus. Pārskatītie tiesību akti stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Veic arī pētījumu par pētniecības un inovācijas stimulu saskaņotību, pamatojoties uz kuru līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pārskatīti citi tiesību akti, lai izveidotu saskaņotu pētniecības un inovācijas atbalsta pasākumu kopumu.

E.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Augošs pieprasījums pēc inovācijām Lietuvā, izmantojot publiskā iepirkuma potenciālu

Apakšpasākuma mērķis ir radīt pieprasījumu pēc inovācijas, stimulējot inovatīvu publisko iepirkumu. Izveido finanšu instrumentu, lai daļēji kompensētu 55 inovatīvu iepirkumu izmaksas.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

E.1.2.3. Apakšpasākums Nr. 3. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšana

Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt Lietuvas jaunuzņēmumu ekosistēmu, sniedzot paātrinājuma pakalpojumus jaunuzņēmumiem. Lietuvas Inovāciju veicināšanas fondu paplašina, lai nodrošinātu paātrinājumu un riska kapitāla investīcijas 32 jaunuzņēmumiem kapitāla reģionā. Turklāt tiek izveidoti vairāki jaunuzņēmumu paātrinātāji, lai atbalstītu 140 jaunuzņēmumus, tostarp 60 jaunuzņēmumus, ko atbalsta specializēta paātrinātāja programma, 60 jaunuzņēmumus, ko atbalsta starptautiska paātrinātāja programma, un 20 jaunuzņēmumus, kurus inkubē jaunizveidotais Eiropas Kosmosa aģentūras inkubators un Kosmosa centrs.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

E.1.2.4. Apakšpasākums Nr. 4. “Zaļās” inovācijas attīstības veicināšana

Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt inovatīvu zaļo produktu un pakalpojumu izstrādi un aprites ekonomikas un zaļās pārkārtošanās veicināšanu rūpniecībā. Lai stimulētu videi draudzīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi, izveido finanšu instrumentu un specializētu zināšanu pārneses platformu (Rūpniecība 4.0 Lab). 97 projektus īsteno saskaņā ar finanšu instrumentu un 3 projektus — saskaņā ar platformu “Rūpniecība 4.0” līdz 2026. gada 31. martam.

Lai nodrošinātu, ka visi pasākumi atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, neiekļauj šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 7 ; ii) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 8 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 9 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 10 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Turklāt attiecībā uz finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Lietuvas iestādi, kas atbild par pasākumiem, un pilnvaroto struktūru vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un turpmāko finanšu instrumenta ieguldījumu politiku:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 11 ; ii) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 12 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 13 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 14 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

E.1.3. Reforma Nr. 3. “Kopīgas zinātnes un inovācijas misijas pārdomātas specializācijas jomā”

Reformas mērķis ir koncentrēt zinātnes un uzņēmumu sadarbību pārskatītajās pārdomātas specializācijas jomās, atbalstot kopīgu zinātnes un inovācijas misiju īstenošanu. Šo reformu papildina 3 apakšpasākumi: 1) pārdomātas specializācijas prioritāšu noteikšana (1. apakšpasākums); 2) atbalstīt uz misiju balstītu zinātnes un inovācijas programmu īstenošanu pārdomātas specializācijas jomā (2. apakšpasākums); 3) mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās (3. apakšpasākums).

E.1.3.1. Apakšpasākums Nr. 1. Pārdomātas specializācijas prioritāšu noteikšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir pārskatīt pārdomātas specializācijas prioritātes un samazināt to skaitu. Pārskatīto pārdomātas specializācijas koncepciju laikposmam līdz 2027. gada 31. decembrim, kas sašaurina prioritārās jomas līdz trim, valdība apstiprina līdz 2021. gada 31. decembrim.

E.1.3.2. Apakšpasākums Nr. 2. Atbalstīt uz uzdevumiem balstītu zinātnes un inovācijas programmu īstenošanu pārdomātas specializācijas jomā

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu zinātnes un uzņēmumu sadarbībai pārskatītajās pārdomātas specializācijas jomās. Izveido trīs uz misiju balstītas zinātnes un inovācijas programmas, kuru rezultātā līdz 2025. gada 31. decembrim izveido divus izcilības centrus un līdz 2026. gada 30. jūnijam īsteno 21 pētniecības un izstrādes projektu saskaņā ar trim programmām. Divi izcilības centri aptver fizisko infrastruktūru un pakalpojumu sniegšanu, lai atbalstītu inovāciju pārdomātas specializācijas jomās.

E.1.3.3. Apakšpasākums Nr. 3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās

Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt Lietuvas zinātnes un uzņēmējdarbības līdzdalību starptautiskajās pētniecības un attīstības programmās. Lietuva izstrādā saskaņotu instrumentu kopumu, lai motivētu zinātni un uzņēmējdarbību sagatavot un piemērot starptautiskās zinātnes un inovācijas programmas un piedalīties tajās. Rezultātā vismaz 477 projekti tiek atbalstīti finansiāli vai pakalpojumu veidā, no kuriem vismaz: 90 priekšizpētes potenciālajiem saņēmējiem, lai tie varētu piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbībās; 32 augstākās izglītības iestāžu projekti saskaņā ar Eiropas Pētniecības telpas shēmu; 24 projekti saskaņā ar starptautiskām ES koordinētām iniciatīvām; 24 MVU un augstākās izglītības iestāžu projekti, 27 grupu konsultāciju sesijas; 240 konsultāciju pakalpojumi; 40 dalībnieki starptautiskos tīklos. Lai atvieglotu investīcijas, no 2023. gada 30. septembra līdz 2026. gada 30. jūnijam izveido un saglabā 15 noteikta laika zinātnisko speciālistu un 15 valsts kontaktpunktu amatus. Valstu kontaktpunkti veicina potenciālo saņēmēju dalību starptautiskajās pētniecības un izstrādes programmās, savukārt zinātniskās amatpersonas veicina zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā un stiprina sadarbību starp zinātni un publisko sektoru.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
121	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.1. Augstākās izglītības finansējuma un studentu uzņemšanas sistēmu uzlabošana	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido līgumu sistēmu ar augstākās izglītības iestādēm	Tiesību aktu stāšanās spēkā.				1. cet.	2023	Stājas spēkā Likums par augstāko izglītību, ar ko izveido modeli līgumu noslēgšanai ar augstākās izglītības iestādēm, kas paredz papildu finansējumu augstākās izglītības iestāžu apvienošanai, kā arī citiem stratēģiskiem mērķiem (iestāžu paplašināšana, studiju kvalitātes uzlabošana, ieguldījumi infrastruktūrā un citas darbības izmaiņas, kam nepieciešami publiskie ieguldījumi). Iespējamā apvienošanās notiek saskaņā ar plānu, ko sagatavojusi neatkarīga struktūra vai eksperti. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tiek oficiāli noteikta Zinātnes un studiju likumā, kam seko normatīvo līgumu sagatavošana līgumu noslēgšanai ar augstākās izglītības iestādēm.
122	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.1. Augstākās izglītības finansējuma un studentu uzņemšanas sistēmu uzlabošana — E.1.1.2. Augstākās izglītības tīkla efektivitātes uzlabošana, pilnveidojot universitāšu un koledžu uzdevumus	Atskaites punkts	Grozītā likuma “Par pētniecību un studijām” stāšanās spēkā, mainot finansēšanas un uzņemšanas sistēmu augstākajā izglītībā	Tiesību aktu stāšanās spēkā				1. cet.	2023	Stājas spēkā grozītais Zinātnes un pētījumu likums, kas: - augšupēji saskaņot minimālās prasības attiecībā uz piekļuvi publiski finansētām un nefinansētām mācību vietām, - ievieš jaunu finansējuma struktūru augstākās izglītības darbībām (pamatfinansējums, finansējums stratēģiskiem mērķiem, papildu finansējums kvalitatīviem rādītājiem), - noteikt universitāšu un koledžu uzdevumus (kvalitātes prasības, kas jāievēro abu veidu iestādēm, kas koledžas atšķir no universitātēm), - stimulēt augstākās izglītības iestāžu sadarbību, - palielināt pētniecības un izstrādes darbību finansējuma komponentu augstākās izglītības finansēšanas struktūrā. Minimālās studentu uzņemšanas prasības saskaņo uz augšu, un grozījumu rezultātā tās nevājina. Jaunus kritērijus koledžām un universitātēm nosaka objektīvi, neatkarīgi un pietiekami augsti. Palielina ārējo novērtējumu nozīmi. Juridiskās izmaiņas veicina sadarbību un resursu konsolidāciju augstākās izglītības nozarē.
123	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.2. Augstākās izglītības tīkla efektivitātes uzlabošana, pilnveidojot universitāšu un koledžu uzdevumus	Mērķrādītājs	Pabeigti kolēģiju reorganizācijas projekti (atjaunoti komandējumi)		Skaits	0	5	4. cet.	2025	Piecu projektu pabeigšana, kas attiecas uz kolēģiju reorganizāciju: esošo studiju programmu konsolidēšana, galveno administratīvā un akadēmiskā atbalsta funkciju un procesu integrēšana un optimizēšana, izmantotās infrastruktūras optimizācija. Saņēmējus atlasa, izmantojot uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus procedūru. Prioritāti piešķir vairāku augstākās izglītības iestāžu kopīgiem projektiem, lai nodrošinātu, ka studiju programmu un infrastruktūras optimizācija palielina efektivitāti.
124	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.3. Augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana	Mērķrādītājs	Augstākās izglītības iestāžu pabeigto internacionalizācijas projektu skaits		Skaits	0	5	1. cet.	2024	Augstākās izglītības iestādes pabeidz piecus projektus, kuru mērķis ir nodrošināt studentiem vairāk starptautisku pasākumu, piesaistīt vairāk studentu, piesaistīt ārvalstu studentus un lektorus/zinātniekus; kopīgu un divkāršu grādu programmu izstrādes un īstenošanas izstrāde; virtuālo pakalpojumu sniegšanas attīstīšana; uzlabot studiju kvalitāti un paplašināt piedāvājumu. Saņēmējus izvēlas, izmantojot uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus procedūru.
125	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.3. Augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana	Mērķrādītājs	To cilvēku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu ārvalstu studentu integrācijai		Skaits	0	250	4. cet.	2024	250 ārvalstu studenti saņēma stipendijas par integrāciju. Stipendijas piedāvā pirmajam, otrajam ciklam un integrētiem studentiem, kas ierodas studēt Lietuvā.
126	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.4. Sistemātiska pētniecības un izstrādes veicināšana augstākās izglītības iestādēs un pētniecības analīze	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido zinātnes politikas īstenošanas aģentūru	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akts par zinātnes politikas īstenošanas aģentūras (Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas vai Lietuvas Republikas valdības pakļautībā) pienākumiem, funkcijām un darbībām, kurā ietverti aģentūras noteikumi un sākuma datums. Izveido visu infrastruktūru, kas vajadzīga zinātnes politikas īstenošanas aģentūras darbībai. Paredzams, ka zinātnes politikas īstenošanas aģentūra veicinās Lietuvas pretendentu aktīvāku līdzdalību Eiropas un starptautiskajās pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās, attīstīs zinātnisko kompetenci publiskajā sektorā, izstrādās pētniecības un pētījumu procesu ilgtermiņa analīzi.
127	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu	Atskaites punkts	Valdības rezolūcijas par Inovācijas aģentūras izveidi un inovācijas veicināšanas funkciju nodošanu no citām aģentūrām stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				1. cet.	2022	Inovācijas aģentūru izveido, stājoties spēkā valdības rezolūcijai. Versli Lietuva kalpo par pamatu Inovāciju aģentūrai, un MITA un LVPA ar inovāciju saistītās funkcijas un darbības nodod Inovācijas aģentūrai. INVEGA koordinē savas darbības saistībā ar inovācijas finansējumu ar Inovācijas aģentūru. Inovācijas aģentūra pilnībā integrē Lietuvas Inovāciju centru (LIC) vai LIC reorganizē, atņemot publiskā sektora struktūru īpašumtiesības. Visu aģentūru infrastruktūru izveido līdz 2022. gada 31. martam.
128	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un “zaļās” inovācijas attīstība — E.1.2.1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu	Atskaites punkts	Pārskatīto tiesību aktu par inovatīvām darbībām stāšanās spēkā	Tiesību aktu stāšanās spēkā				4. cet.	2021	Stājas spēkā pārskatītie un grozītie tiesību akti par inovatīvām darbībām, tostarp Likums par tehnoloģijām un inovāciju un grozījumi 2018. gada 3. oktobra Rezolūcijā Nr. 982 par pilnvaru piešķiršanu Lietuvas Republikas Tehnoloģiju un inovāciju likuma īstenošanai. Tiesību aktus atkarībā no tiesību akta veida apstiprina Seima, Lietuvas valdība, ekonomikas un inovācijas ministrs. Tas stājas spēkā, kad tiek publicēts tiesību aktu reģistrs (E-TAR). Pārskatītie tiesību akti samazina pētniecības un inovācijas politikas satvara nepilnības un pārklāšanos, saskaņo atbalsta pasākumu kopumu un precizē institucionālos pienākumus. Pārskatītajā Tehnoloģiju un inovāciju likumā nosaka iestādes, kas atbild par inovācijas politikas veidošanu un īstenošanu, ar inovāciju saistītu darbību veicināšanas principus.
129	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu	Atskaites punkts	Stājas spēkā atjauninātais regulējums par stimuliem uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā un izstrādē	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2022	Stājas spēkā pārskatītie noteikumi par atbalstu pētniecības un izstrādes pasākumiem (aptuveni 20 tiesību akti, piemēram, ministrijas rīkojumi). Pašreizējā pētniecības un izstrādes stimulu sistēma ir pārskatīta, īstenojot ieteikumus, kas sniegti veiktajā pētījumā par pētniecības un izstrādes stimuliem uzņēmumiem. Noteikumi stājas spēkā pēc to publicēšanas tiesību aktu reģistrā (E-TAR). Pārskatītie noteikumi: samazināt atšķirības un pārklāšanos starp dažādiem pētniecības un izstrādes atbalsta pasākumiem, saskaņojot atbalsta pasākumu kopumu, izveidojot skaidru loģisku saikni starp dažādiem finansēšanas instrumentiem, kā arī finansēšanas instrumentiem un dažādiem inovācijas atbalsta pakalpojumiem.
130	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.2. Augošs pieprasījums pēc inovācijas Lietuvā, izmantojot publiskā iepirkuma potenciālu — E.1.2.4. “Zaļās” inovācijas attīstības veicināšana	Mērķrādītājs	Īstenoto inovatīvo projektu skaits		Skaits	0	155	1. cet.	2026	Īstenoto inovatīvo projektu skaits: 155, no kuriem: 55 inovatīvi publiskā iepirkuma projekti, 97 videi draudzīgu produktu vai tehnoloģiju izstrādes/izvēršanas projekti, 3 Rūpniecības laboratorijas 4.0 attīstības projekti aprites ekonomikas un zaļās pārkārtošanās atbalstam rūpniecībā, ko atbalsta ar dotāciju kopumā līdz 3 500 000 EUR. Rūpniecības laboratorijas 4.0 izstrādes projekti var saņemt finansējumu arī no programmas “Digitālā Eiropa”. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
131	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.3. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšana	Mērķrādītājs	To jaunuzņēmumu skaits, kuri saņēmuši investīcijas		Skaits	0	172	1. cet.	2026	Atbalstu saņēmušo jaunuzņēmumu skaits, no kuriem: 32 Inovāciju veicināšanas fonda atbalstīti jaunuzņēmumi, 60 jaunuzņēmumus, ko atbalsta specializētā paātrināšanas programma, 60 jaunuzņēmumus, kurus ar pakalpojumiem vai investīcijām atbalsta starptautiskā paātrinātāja programma, 20 jaunuzņēmumus, kas saņēmuši ieguldījumu no Eiropas Kosmosa aģentūras inkubatora. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
132	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.1. Pārdomātas specializācijas prioritāšu noteikšana	Atskaites punkts	Pārskatītās pārdomātas specializācijas koncepcijas stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2021	Jauna pārdomātas specializācijas jēdziena apstiprināšana ar Lietuvas valdības rezolūciju laikposmam līdz 2027. gada 31. decembrim. Koncepcijā nosaka trīs prioritātes pārdomātai specializācijai un tematiskās jomas šajās prioritātēs, kā arī īstenošanas koordinācijas un uzraudzības modeli.
133	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.2. Atbalstīt uz uzdevumiem balstītu zinātnes un inovācijas programmu īstenošanu pārdomātas specializācijas jomā	Mērķrādītājs	Ekspluatācijā esošo izcilības centru skaits		Skaits	0	2	4. cet.	2025	Divu izcilības centru darbības uzsākšana, kas sastāv no šādiem elementiem: a) fiziskā infrastruktūra (piemēram, prototipu izstrāde un izmēģinājuma līnijas utt.) b) attiecīgo pakalpojumu sniegšana (piemēram, sertifikācija un intelektuālā īpašuma pārvaldība)
134	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.2. Atbalstīt uz uzdevumiem balstītu zinātnes un inovācijas programmu īstenošanu pārdomātas specializācijas jomā	Mērķrādītājs	Pētniecības un izstrādes projekti, kas pabeigti, izmantojot trīs uz uzdevumiem balstītas zinātnes un inovācijas programmas		Skaits	0	21	2. cet.	2026	Pabeigts 21 pētniecības un izstrādes projekts, kas vērsts uz trim pārdomātas specializācijas stratēģijām. Projektus sagatavo saskaņā ar zinātnes un inovācijas programmu pamatnostādnēm, kas balstītas uz pamatuzdevumu. Projektus atlasa uzaicinājuma uz konkursu procedūras laikā ar darba uzdevumu, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
135	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās	Mērķrādītājs	Finansētie projekti un konsultāciju pakalpojumi programmas “Apvārsnis Eiropa” potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem no augstākās izglītības iestādēm un MVU		Skaits	0	200	1. cet.	2025	Atbalsta vismaz 200 projektus un konsultāciju pakalpojumus augstākās izglītības iestādēm un MVU: a) vismaz 40 — atbalstīt priekšizpētes sagatavošanu potenciālajiem saņēmējiem, lai tie varētu piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbībās, b) vismaz 160 padomdevēju/ekspertu pakalpojumi, lai atbalstītu kompetences piedalīties starptautiskās pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās.
136	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās	Mērķrādītājs	Finansētie projekti un konsultāciju pakalpojumi programmas “Apvārsnis Eiropa” potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem no augstākās izglītības un pētniecības iestādēm un MVU		Skaits	200	477	2. cet.	2026	Atbalsta vismaz 477 projektus un konsultāciju pakalpojumus augstākās izglītības un pētniecības iestādēm un MVU: a) vismaz 90 — atbalstīt priekšizpētes sagatavošanu potenciālajiem saņēmējiem, lai tie varētu piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbībās, b) vismaz 32 — lai atbalstītu spēju īstenot Eiropas pētniecības telpas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektus, c) vismaz 24 ES pārrobežu koordinācijas iniciatīvām, d) vismaz 24 projekti, kurus īstenojušas augstākās izglītības un pētniecības iestādes un MVU un kurus programmas “Apvārsnis Eiropa” vērtēja pozitīvi, bet kuri nesaņēma finansējumu (tostarp projekti, kas saņēma izcilības zīmogu), e) vismaz 27 grupu konsultāciju sesijas, lai atbalstītu kompetences piedalīties starptautiskās pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās, f) vismaz 240 padomdevēju/ekspertu pakalpojumi, lai atbalstītu kompetences piedalīties starptautiskās pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās, g)vismaz 40 dalībnieku starptautiskajos tīklos. Projektu pamatā ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” paātrinātāja plāns, ko izstrādājusi Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, Ekonomikas un inovācijas ministrija, Lietuvas Pētniecības padome, MITA, STRATA, ko apstiprina izglītības, zinātnes un sporta ministrs. Projektus atlasa, izmantojot uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus procedūru.
137	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās	Mērķrādītājs	Izveidoti zinātnisko amatpersonu un valsts kontaktpunktu (VKP) amati		Skaits	0	30	2. cet.	2026	30 pagaidu amata vietas, kas saglabātas līdz 2026. gada 30. jūnijam, no kurām: 15 amata vietas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” valstu kontaktpunktos, kas darbojas kā galvenās kontaktpersonas Lietuvas pieteikumu iesniedzējiem, lai informētu viņus par Eiropas programmu “Apvārsnis Eiropa”: piemēram, par pašreizējiem uzaicinājumiem, priekšlikumu iesniegšanu un partneru atrašanu. 15 zinātnes un inovācijas speciālistu amata vietas Lietuvas valdībā (nozares ministrijās un valdības birojā). To galvenās funkcijas ir šādas: sniegt konsultācijas un veidot zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanas kultūru publiskajā sektorā un stiprināt sadarbību starp zinātni un publisko sektoru. Paraugu zinātnisko darbinieku amata vietu izveidei sagatavo sadarbībā ar STRATA.

E.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

E.3.1. Investīcija Nr. 1 “Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai”

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam zaļo un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju izstrādei un Lietuvas aizsardzības un drošības nozares konkurētspējai.

Lietuvas Republikas Ekonomikas un inovācijas ministrija ar ministra rīkojumu pieņem pamatnostādnes aizsardzības un drošības nozares attīstībai 2023.–2027. gadam, lai uzlabotu Lietuvas aizsardzības un drošības nozares konkurētspēju.

Turklāt šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam zaļo un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju jomā, kā arī Lietuvas aizsardzības un drošības nozares konkurētspēju. Mehānisms darbojas, sniedzot subordinētus, sindicētus un tiešus aizdevumus tieši privātajam sektoram. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 850 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda INVEGA kā īstenošanas partneris. INVEGA nodrošina aizņēmuma finansējumu (līdzfinansē uzņēmējdarbības projektus ar privātām finanšu iestādēm (galvenokārt subordinētu aizdevumu veidā) vai, ja tirgus pētījums liecina par tā nepieciešamību, tieši finansē uzņēmējdarbības projektus):

·projekti, kas palīdz sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem: attīstīt apritīgumu, dekarbonizāciju, energoefektivitāti, videi draudzīgas, mazatkritumu, progresīvas, inovatīvas un digitālas tehnoloģijas, ražošanas jaudu produktiem ar augstu pievienoto vērtību, vai

·projekti aizsardzības un drošības nozarē.

Lai īstenotu ieguldījumu Mehānismā, Lietuva un INVEGA paraksta finansēšanas nolīgumu (vai esoša Fondu fonda nolīguma grozījumu), kurā iekļauj šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem Kredītu komiteja, INVEGA valde vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības.

2.Saistītās ieguldījumu stratēģijas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts. Stratēģiskām investīcijām (t. i., investīcijām aizsardzības tehnoloģijās un ražojumos, kas noteikti Eiropas Aizsardzības fonda gada darba programmā); ieguldījumi kosmosā atompulksteņos, stratēģiskās nesējraķetēs; kosmosa produkti; un investīcijas, kas vērstas tikai uz kiberdrošības rīku un risinājumu izstrādi un izvēršanu, tostarp, ja tie ir daļa no digitālo tīklu un datu infrastruktūras izvēršanas vai modernizācijas), galasaņēmējus nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu vienības, un to izpildvadība atrodas Savienībā, izņemot investīcijas, kas mazākas par 10 000 000 EUR. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā investīcijā 5G savienojamības jomā, pasākumi un riska mazināšanas plāni saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu attiecas arī uz tā piegādātājiem. Šādi piegādātāji ir, piemēram, telesakaru iekārtu tirgotāji un ražotāji un citi piegādātāji, kas ir trešās personas, piemēram, mākoņpakalpojumu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīto pakalpojumu sniedzēji, sistēmu integrētāji, līgumslēdzēji drošības un apkopes jomā un pārraides iekārtu ražotāji. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā ieguldījumā aizsardzības jomā, šo ierobežojumu piemēro arī tā piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Ierobežojumi attiecībā uz to, ka trešā valsts vai trešās valsts subjekts neveic kontroli, kā izklāstīts iepriekš, neattiecas uz konkrētu finansēšanas un investīciju darbību, ja galīgais saņēmējs var pierādīt, ka tas ir tiesību subjekts, attiecībā uz kuru dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir apstiprinājusi garantiju saskaņā ar principiem par atbalsttiesīgiem subjektiem, kas izklāstīti attiecīgajos Eiropas Aizsardzības fonda (“EAF”) regulas noteikumos, vai Komisijas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar principiem par atbalsttiesīgiem subjektiem, kuri izklāstīti attiecīgajos Kosmosa regulas noteikumos. Īstenošanas partnerim ir jāpaziņo valdībai par visām atkāpēm, kas piešķirtas ierobežojumiem.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt finansiāli dzīvotspējīgiem.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši ieguldījumu stratēģijā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana; 15 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 16 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 17 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 18 . Turklāt investīciju stratēģijā ir noteikta prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas finansēšanas nolīgums (vai spēkā esoša fondu fonda nolīguma grozījums), īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar mehānisma investīciju stratēģiju, ja vien tās netiek izmantotas, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Īstenošanas partnera uzraudzības sistēmas galveno principu apraksts ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūru galvenajiem principiem, kuru mērķis ir nodrošināt krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu īstenošanas partnera darbībās.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas finansēšanas nolīgumā (vai spēkā esošā fondu fonda nolīguma grozījumos), pirms uzņemties saistības finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post pārbaudes saskaņā ar INVEGA iekšējo pārbaužu plānu. Šajās pārbaudēs pārbauda i) INVEGA kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; ii) atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un valsts atbalsta noteikumiem; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā finansēšanas nolīguma (vai spēkā esošā Fondu fonda nolīguma grozījumu) nosacījumi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

E.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
137.a	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	Aizsardzības un drošības industriālās attīstības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam	Aizsardzības un drošības industriālās attīstības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam stāšanās spēkā				2. cet.	2023	Ar Lietuvas Republikas Ekonomikas un inovācijas ministrijas rīkojumu pieņemta un stājusies spēkā Pamatnostādnes aizsardzības un drošības nozares attīstībai 2023.–2027. gadam, lai uzlabotu Lietuvas aizsardzības un drošības nozares konkurētspēju.
137b	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	Finansēšanas nolīgums (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījums)	Finansēšanas nolīguma (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījuma) stāšanās spēkā				4. cet.	2024	Finansēšanas nolīguma (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījuma) stāšanās spēkā
137c	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	INVEGA izsludinātā uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšana	Uzaicinājuma publicēšana				1. cet.	2025	INVEGA izsludina uzaicinājumu uzņēmumiem iesniegt aizdevumu pieteikumus saskaņā ar prasībām, kas norādītas pasākuma aprakstā.
137d	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi		%	0%	20%	3. cet.	2025	INVEGA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 20 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
137e	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi		%	20%	100%	2. cet.	2026	INVEGA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
137f	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	ANM investīciju pabeigšana	Sertifikāts vai cits līdzvērtīgs pierādījums par nodošanu				2. cet.	2026	Lietuva pārvieto EUR 850 000 000 uz INVEGA mehānisma vajadzībām.

F. KOMPONENTS NR. 6. Efektīvs publiskais sektors un priekšnosacījumi atveseļošanai pēc pandēmijas

Šis Lietuvas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar nodokļu sistēmu, nodokļu saistību izpildi, budžeta sistēmu, cilvēkresursu pārvaldību publiskajā sektorā un uzņēmumu maksātnespējas pārvaldību. Komponenta mērķi ir uzlabot nodokļu saistību izpildi un līdzsvarot nodokļu sistēmu; uzlabot publiskā sektora cilvēkresursu pārvaldību; uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanu un izdevumu pārvaldību; palielināt pašvaldību finansiālo neatkarību; un palielināt finanšu instrumentu daudzveidību, lai veicinātu publiskās investīcijas.

Komponents ietver pasākumus, kuru mērķis ir paplašināt nodokļu bāzi, iekļaujot avotus, kas mazāk kaitē izaugsmei, kā arī juridiskus un tehniskus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu saistību izpildi un uzlabot nodokļu un pabalstu sistēmas struktūru, lai palīdzētu samazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Tajā ir iekļauti arī vairāki reformu pasākumi, kas saistīti ar budžeta struktūru: vidēja termiņa budžeta plānošanas un izdevumu pārskatīšanas izveide, budžeta grozījumu procedūru precizēšana, publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanas veicināšana publisko ieguldījumu procesā, pašvaldību ieņēmumu struktūras pārskatīšana, četru valsts attīstības iestāžu apvienošana vienā publiskā struktūrā un četru digitālo rīku izstrāde, kas, paredzams, palīdzēs uzņēmumiem pārvaldīt maksātnespējas riskus. Turklāt komponents ietver cilvēkresursu pārvaldības un personāla attīstības reformu publiskajā sektorā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu uzlabot nodokļu saistību izpildi un paplašināt nodokļu bāzi, iekļaujot avotus, kas mazāk kaitē izaugsmei (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1). Turklāt, pateicoties papildu nodokļu ieņēmumiem un iespējamiem ietaupījumiem, pateicoties izdevumu pārskatīšanai, komponents arī palīdz īstenot ieteikumus par nodokļu un pabalstu sistēmas stiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 un 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Vairāki pasākumi, kas saistīti ar budžeta sistēmu, palīdz padarīt publiskās investīcijas efektīvākas (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

F.1.1. Reforma Nr. 1. “Efektīvs publiskais sektors”

Šīs reformas mērķis ir reformēt civildienestu, uzlabojot administratīvos procesus, cilvēkresursu pārvaldību un stiprinot orientāciju uz klientiem publiskajā sektorā. Lai īstenotu šo reformu, ir jāpieņem attiecīgie normatīvie akti, tostarp grozījumi Civildienesta likumā.

Šī reforma sastāv no diviem apakšpasākumiem: 1) cilvēkresursu pārvaldības sistēmas modernizācija publiskajā sektorā (1. apakšpasākums); 2) centralizētas apmācības sistēmas izveide kompetenču attīstīšanai publiskajā sektorā (2. apakšpasākums).

F.1.1.1. apakšpasākums Nr. 1. Cilvēkresursu pārvaldības sistēmas modernizācija publiskajā sektorā

Šā apakšpasākuma mērķis ir modernizēt cilvēkresursu pārvaldības sistēmu publiskajā sektorā. Paredzams, ka tas padarīs cilvēkresursu pārvaldības procesus efektīvākus, nodrošinot centralizētu talantu un karjeras pārvaldību.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.1.1.2. apakšpasākums Nr. 2. Centralizētas apmācības sistēmas izveide kompetenču attīstīšanai publiskajā sektorā

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot apmācības moduļus, kas vērsti uz digitālajām, finanšu analīzes un vadības prasmēm centralizētā apmācības sistēmā publiskā sektora darbinieku kompetenču attīstīšanai.

Pabeidz vismaz 16 000 apmācību par digitālajām, finanšu analīzes vai vadības prasmēm.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

F.1.2. Reforma Nr. 2. “Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma”

Reformas mērķis ir radīt apstākļus nodokļu sistēmas līdzsvarošanai, nodrošinot sociāli taisnīgāku un izaugsmi veicinošu nodokļu struktūru, mudinot patērētājus mainīt ieradumus ar nodokļu palīdzību, lai pielāgotos sabiedrības mainīgajām vajadzībām. Šo reformu veido trīs apakšpasākumi: 1) atcelt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas nav efektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam (1. apakšpasākums); 2) nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi (2. apakšpasākums); 3) Novērtējums par nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības novēršanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā (3. apakšpasākums).

F.1.2.1. Apakšpasākums Nr. 1. Atcelt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas nav efektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam.

Šā pasākuma mērķis ir noteikt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas ir neefektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam, un grozīt attiecīgos nodokļu tiesību aktus. Finanšu ministrija veic izmaksu un ieguvumu analīzi un izstrādā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas jāpieņem Saeimā. Grozījumi stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

F.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi

Šā pasākuma mērķis ir paplašināt nodokļu bāzi, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi. Finanšu ministrija sagatavo pētījumu par iespējām paplašināt nodokļu bāzi un sagatavo nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, kas jāpieņem Saeimā. Analīzē galvenā uzmanība tiks pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim, akcīzes nodokļiem energoproduktiem un citiem zaļajiem nodokļiem. Grozījumi stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

F.1.2.3. Apakšpasākums Nr. 3. Novērtējums par nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības novēršanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā

Šā pasākuma mērķis ir pielāgot iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai labāk novērstu nabadzību un samazinātu ienākumu nevienlīdzību. Finanšu ministrija sagatavo pētījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu iespējamām korekcijām un izstrādā nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, kas jāpieņem Saeimā.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

F.1.3. Reforma Nr. 3. “Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība”

Reformas mērķis ir palielināt valsts un pašvaldību budžetu ilgtermiņa ilgtspēju, vidēja termiņa budžeta plānošanas pārredzamību un valsts pakalpojumu finansēšanu. Tajā galvenā uzmanība pievērsta arī izdevumu pārskatīšanai un veidiem, kā palielināt pašvaldību finansiālo neatkarību. Šī reforma sastāv no pieciem apakšpasākumiem: 1) budžeta struktūras uzlabojumi (1. apakšpasākums); 2) izdevumu pārskatīšana (2. apakšpasākums); 3) pašvaldību ieņēmumu struktūras uzlabošana (3. apakšpasākums); 4) publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana (4. apakšpasākums); 5) valsts attīstību veicinošo iestāžu konsolidācija (5. apakšpasākums).

F.1.3.1. Apakšpasākums Nr. 1. Budžeta struktūras uzlabojumi

Šā apakšpasākuma mērķis ir sagatavot un pieņemt metodiku vidēja termiņa budžeta plānošanai un pamatizmaksu aprēķināšanai. Tā mērķis ir arī pieņemt grozījumus Budžeta struktūras likumā, lai precizētu budžeta grozījumu noteikumus. Turklāt sāk darboties budžeta plānošanas instruments stratēģiskās pārvaldības informācijas sistēmā, lai automatizētu vidēja termiņa budžeta plānošanu. Valdība sagatavo un apstiprina vidēja termiņa budžetu laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

F.1.3.2. Apakšpasākums Nr. 2. Izdevumu pārskati

Šā apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt izdevumu pārskatīšanas koncepciju un veikt pirmo visaptverošo izdevumu pārskatīšanu. Visaptverošās izdevumu pārskatīšanas rezultātus publisko, un tos izmanto, sagatavojot pirmos vidēja termiņa budžetus laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

F.1.3.3. Apakšpasākums Nr. 3. Pašvaldību ieņēmumu struktūras uzlabošana

Šā apakšpasākuma mērķis ir noteikt veidus, kā uzlabot pašvaldību ieņēmumu struktūru, jo īpaši palielinot to ieņēmumu daļu, ko tieši nosaka pašvaldības. Lai īstenotu šo reformu, ir jāgroza likums par pašvaldības budžeta ieņēmumu noteikšanas metodiku un jāizveido analītiski instrumenti, kas ļauj salīdzināt pašvaldību fiskālos rādītājus un novērtēt pašvaldību spēju palielināt ieņēmumus.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

F.1.3.4. Apakšpasākums Nr. 4. Publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt un pieņemt tiesību aktu kopumu, kas:

·nodrošināt publiskā un privātā sektora partnerību īstenošanu stratēģiski svarīgākajās jomās, piemēram, energoefektivitāte, atjaunojamie enerģijas avoti, ilgtspējīgs transports un jomās, kurās ir vislielākās ieguldījumu vajadzības, piemēram, tiesiskums, sabiedriskā kārtība un sabiedrības drošība;

·palīdzēt piesaistīt privātos ieguldītājus publiskiem projektiem, nodrošinot ilgtermiņa ilgtspējīgu ieguldījumu plānus un izstrādājot līdzsvarotus savstarpēji izdevīgus riska sadales mehānismus;

·ļaut apvienot pašvaldību ieguldījumu projektus, kas padarītu tos pievilcīgākus ieguldītājiem;

·dot pašvaldībām iespēju piedalīties valsts organizētajās publiskā un privātā sektora partnerības programmās, kas, paredzams, samazinās administratīvās izmaksas.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

F.1.3.5. Apakšpasākums Nr. 5. Valsts attīstības iestāžu konsolidācija

Šā apakšpasākuma mērķis ir konsolidēt četras valsts attīstības iestādes vienā publiskā struktūrā. Iestādes mērķis ir koncentrēt zināšanas un kompetences vienā spēcīgā valsts attīstības iestādē INVEGA, vienādot un optimizēt valsts attīstības iestāžu darbības praksi un fondu pārvaldību, radot priekšnoteikumus institucionālo ieguldītāju piesaistīšanai, stiprināt publiskā un privātā sektora partnerību un ilgtspējīgi palielināt finanšu instrumentu piedāvājumu finansiāli dzīvotspējīgu projektu finansēšanai.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

F.1.4. Reforma Nr. 4. “Nodokļu saistību izpildes uzlabošana”

Šīs reformas mērķis ir uzlabot nodokļu saistību izpildi augsta riska nozarēs un palielināt darījumu pārredzamību. Šī reforma sastāv no pieciem apakšpasākumiem: 1) lielāka pārredzamība lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā (1. apakšpasākums); 2) taisnīga nodokļu uzlikšana tiešsaistes saimnieciskajām darbībām (2. apakšpasākums); 3) skaidras naudas izmantošanas ierobežošana (3. apakšpasākums); 4) finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji (4. apakšpasākums); 5) lielāka pārredzamība būvniecības nozarē (5. apakšpasākums).

F.1.4.1. Apakšpasākums Nr. 1. Lielāka pārredzamība lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā

Šā apakšpasākuma mērķis ir uzlabot lietotu transportlīdzekļu pārdošanas kontroli, vācot datus par to faktiskajiem īpašniekiem un pārdevējiem. Ar ceļu satiksmes drošības likuma grozījumu stāšanos spēkā ir ieviesta transportlīdzekļu īpašnieku kontu sistēma, lai identificētu transportlīdzekļu faktiskos pārdevējus un īpašniekus un nodrošinātu viņu nodokļu saistību izpildi. Valsts nodokļu inspekcijai ir nodrošināta piekļuve transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites sistēmas datiem.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

F.1.4.2. Apakšpasākums Nr. 2. Taisnīga nodokļu uzlikšana saimnieciskajām darbībām tiešsaistē

Šā apakšpasākuma mērķis ir grozīt valsts tiesību aktus, lai tiešsaistes platformu darbībām uzliktu pienākumu vākt un ziņot nodokļu iestādēm datus par tiešsaistes platformās veiktajiem darījumiem līdz tā gada 31. janvārim, kas seko kalendārajam gadam, uz kuru attiecas informācija. Valsts nodokļu inspekcija pirmo datu kopu saņem līdz 2024. gada 31. martam.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

F.1.4.3. Apakšpasākums Nr. 3. Skaidras naudas izmantošanas ierobežošana

Šā apakšpasākuma mērķis ir grozīt valsts tiesību aktus, lai ierobežotu skaidras naudas izmantošanu noteiktās ekonomikas nozarēs un/vai attiecībā uz dažiem darījumu veidiem nolūkā samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Grozījumus normatīvajos aktos ierosina, pamatojoties uz Finanšu ministrijas veikto analīzi.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

F.1.4.4. Apakšpasākums Nr. 4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji

Šā apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt izglītojošus materiālus skolēniem un studentiem, lai uzlabotu viņu izpratni par nodokļiem un nodokļu saistību izpildi. Turklāt skolās izstrādā infrastruktūru bezskaidras naudas maksājumiem, un skolēniem nodrošina elektroniskas skolēna kartes, kurās ir maksājumu funkcija. Turklāt tiek organizēta informācijas kampaņa par nodokļiem un nodokļu administrācijas darbībām.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.1.4.5. Apakšpasākums Nr. 5. Lielāka pārredzamība būvniecības nozarē

Šā apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt digitālu rīku (Builder’s ID sistēmu), kas nodrošina būvniecības nozarē strādājošo personu obligātu reģistrāciju un šādu personu identifikāciju ar īpašu būvētāja identitātes kodu. Valsts iestādes līdz 2025. gada 31. decembrim veic 1400 plānotas inspekcijas un papildus 30 % no ārpuskārtas inspekcijām, lai pārbaudītu, vai darbinieki ir reģistrēti Builder ID sistēmā un vai viņiem ir īpaši būvētāja identitātes kodi. Šis pasākums palīdzēs labāk identificēt nelikumīga darba gadījumus.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.1.5. Reforma Nr. 5. “Uzņēmumiem pieejamie instrumenti maksātnespējas riska pārvaldībai”

Šīs reformas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem stiprināt paškontroles mehānismus, saskaroties ar maksātnespējas riskiem, un iesaistīt valsts iestādes, lai tās konsultētu šādus uzņēmumus. Lai īstenotu šo reformu, ir jāizveido četri digitālie rīki, kas atbalsta uzņēmumus, kuri saskaras ar maksātnespējas riskiem:

1)maksātnespējas portāls;

2)digitāls rīks (vizīte), kas palīdz izstrādāt uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu;

3)digitāls rīks (maršruts), kas palīdz aktīvu novērtēšanas procesā piemērot starptautiskos vērtēšanas standartus, vienā vietā sniedzot paraugpraksi, piemērus un skaidrojumus;

4)rīks aktīvu un darījumu vērtēšanas salīdzināšanai.

Šo reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.1.6. Reforma Nr. 6. “Vieda nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu”

Reformas mērķis ir modernizēt datu analīzes un lēmumu pieņemšanas procesus, ko veic Valsts nodokļu inspekcija un Lietuvas muita, izmantojot progresīvas analītiskās metodes un metodes, kuru pamatā ir mākslīgā intelekta izmantošana, un uzlabot savu darbinieku kompetenci. Šī reforma sastāv no sešiem apakšpasākumiem: 1) jaunu datu analīzes rīku ieviešana Valsts nodokļu inspekcijā (1. apakšpasākums); 2) Valsts nodokļu inspekcijas un citu institūciju datu kvalitātes uzlabošana (2. apakšpasākums); 3) uzņēmējdarbības procesu robotizācija Valsts nodokļu inspekcijā (3. apakšpasākums); 4) nodokļu marku digitalizācija (4. apakšpasākums); 5) jauni datu analīzes rīki un muitas IT sistēmu modernizācija (5. apakšpasākums); 6) Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas Muitas apakšpasākuma personāla kompetences uzlabošana (6. apakšpasākums).

F.1.6.1. Apakšpasākums Nr. 1. Jaunu datu analīzes rīku ieviešana Valsts nodokļu inspekcijā

Šā apakšpasākuma mērķis ir ieviest jaunus instrumentus, kas aptver papildu nestrukturētus datus un aprēķina riska profilus nodokļu maksātājiem. Šādas analīzes rezultātus dara pieejamus nodokļu maksātājiem, lai tie varētu pielāgot savu rīcību attiecībā uz nodokļu saistību izpildi.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.1.6.2. Apakšpasākums Nr. 2. Valsts nodokļu inspekcijas un citu institūciju datu kvalitātes uzlabošana

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot integrētu Valsts nodokļu inspekcijas metadatu bāzi un nodrošināt attiecīgo metodiku (ieteikumus) valsts finanšu iestādēm (Valsts nodokļu inspekcijai, Valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldei, Finanšu ministrijai un Muitas departamentam). Datu apmaiņu ar metadatu bāzi reglamentē Valsts nodokļu inspekcijas pieņemts tiesību akts. Datu kvalitāti metadatu bāzē nodrošina ar iegultiem datu kvalitātes kontroles algoritmiem un procedūrām.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.1.6.3. Apakšpasākums Nr. 3. Uzņēmējdarbības procesu robotizācija Valsts nodokļu inspekcijā

Šā apakšpasākuma mērķis ir iegūt licences robotikas procesa automatizācijas programmatūrai un tās izmantot, lai automatizētu divus Valsts nodokļu inspekcijas uzņēmējdarbības procesus:

1)izdot lēmumus un protokolus par administratīvo tiesību pārkāpumiem;

2)veco nodokļu parādu un naudas sodu pārskatīšana.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31 Maha.

F.1.6.4. Apakšpasākums Nr. 4. Nodokļu marku digitalizācija

Šā apakšpasākuma mērķis ir izpētīt iespējas aizstāt papīra nodokļu markas, ko pašlaik izmanto, lai aizsargātu tirgu pret nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem, ar digitāliem risinājumiem šādu produktu marķēšanai, īstenojot izmēģinājuma projektu. Pamatojoties uz izmēģinājuma projekta rezultātiem, Valsts nodokļu inspekcija lemj, vai izstrādāt īpašu moduli alkoholisko dzērienu elektroniskai marķēšanai.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. Maha.

F.1.6.5. Apakšpasākums Nr. 5. Jauni datu analīzes rīki un muitas IT sistēmu modernizācija

Šā apakšpasākuma mērķis ir ieviest jaunus datu analīzes rīkus, kas aptver arī jaunus datus no papildu datu avotiem. Tas uzlabo muitas nodokļu riska pārvaldību šādās jomās:

•muitas deklarācijas novērtējums;

•garantiju pārvaldība;

•tarifu pasākumu piemērošana un apstiprināšana;

•muitas vērtības noteikšanas procesā izmantojamo informācijas avotu identifikācija.

Turklāt Lietuvas muitas IT sistēmas modernizē, izveidojot saskarni:

•starp sistēmu preču uzrādīšanai muitas kontrolei, transportlīdzekļu un preču un satiksmes pārvaldības sistēmām;

•ar vismaz piecu partneru IT sistēmām, kas pārvalda transportlīdzekļa piekļuvi muitas iestāžu apstiprinātām preču uzrādīšanas vietām un/vai kontrolē transportlīdzekļu vai sūtījumu kustību (piemēram, Valsts nodokļu inspekcija, Satiksmes ministrijas Robežšķērsošanas infrastruktūras direktorāts un AB Lietuvos geležinkeliai, Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvalde).

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.1.6.6. Apakšpasākums Nr. 6. Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas muitas darbinieku kompetences uzlabošana

Šā apakšpasākuma mērķis ir izstrādāt digitālu apmācības rīku, kas sastāv no apmācības vadības un administrācijas sistēmas un astoņiem mācību moduļiem muitas darbiniekiem un klientiem. Turklāt tās mērķis ir izveidot mācību rīku Valsts nodokļu inspekcijas darbiniekiem tādās jomās kā datu analīze, nodokļu maksātāju kontrole, nodokļu atbilstības nodrošināšana un svešvalodu apguves kompetences uzlabošana. Šo apmācību pabeidz 800 Valsts nodokļu inspekcijas darbinieki un 250 Lietuvas Muitas darbinieki un klienti.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.1.7. Reforma Nr. 7. “Elektronisko dokumentu ekosistēmas izstrāde”

Reformas mērķis ir ļaut uzņēmumiem automatizēti apmainīties ar elektronisku informāciju un datiem ar publiskajām iestādēm. Reforma ir vērsta uz kases aparātu datiem, pirkuma kvītīm un pavadzīmēm. Grozījumi Nodokļu administrācijas likumā un citos normatīvajos aktos nosaka obligātas prasības iepriekš minēto dokumentu digitalizācijai un to nodošanai iestādēm. Grozītie tiesību akti stājas spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Šai reformai ir arī divi apakšpasākumi: 1) risinājuma izveide e-ieņēmumu nodrošināšanai (1. apakšpasākums); 2) risinājuma izveide, lai nodrošinātu starptautiskus e-sūtījumus (2. apakšpasākums).

F.1.7.1. Apakšpasākums Nr. 1. Risinājuma izveide e-ieņēmumu nodrošināšanai

Šā apakšpasākuma mērķis ir izveidot e-saņemšanas prototipu un ieviest to Valsts nodokļu inspekcijas IT sistēmās. Valsts nodokļu inspekcija to dara pieejamu arī uzņēmumiem.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

F.1.7.2. Apakšpasākums Nr. 2. Risinājuma izveide, lai nodrošinātu starptautiskus e-sūtījumus

Šā apakšpasākuma mērķis ir pielāgot viedās nodokļu administrācijas sistēmu, ko pārvalda Valsts nodokļu inspekcija, lai atbalstītu elektroniskos sūtījumu dokumentus un to apmaiņu ar citām valstīm.

Šo apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

F.1.8. Reforma Nr. 8. “Vienots kontaktpunkts naudas sodu maksāšanai”

Reformas mērķis ir uzlabot naudas sodu administrēšanu. Lai īstenotu šo reformu, ir jāpieņem juridisku dokumentu kopums, tostarp grozījumi Nodokļu administrācijas likumā, lai ļautu Valsts nodokļu inspekcijai pārvaldīt lielāko daļu valsts uzlikto naudas sodu un ekonomisko sankciju. Reformas īstenošanai ir vajadzīgi Valsts nodokļu inspekcijas informācijas sistēmu pielāgojumi.

Šo reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.1.9. Reforma Nr. 9. “Repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei”

Investīcijas revīzijas un kontroles repozitorija sistēmā mērķis ir nodrošināt, ka ANP prasības attiecībā uz datu vākšanu un uzraudzību tiek izpildītas līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam. Tas jo īpaši attiecas uz datu vākšanu un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību, kā arī uz datu vākšanu, glabāšanu un piekļuves nodrošināšanu datiem saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktu. Attiecīgās repozitorija sistēmas funkcijas apstiprina revīzijas ziņojumā. Revīzijas ziņojuma darbības joma aptver pagaidu pasākumus un, ciktāl tas jau ir ieviests, jauno vienoto informācijas sistēmu ES līdzekļu pārvaldībai un ANP 2021.–2027. gada finansēšanas periodam (IS2021).

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
138	F.1.1. Efektīvs publiskais sektors — F.1.1.1 Cilvēkresursu pārvaldības sistēmas modernizācija publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Cilvēkresursu pārvaldības sistēmas modernizācija publiskajā sektorā	Modernizētās cilvēkresursu pārvaldības sistēmas darbības uzsākšana				2. cet.	2026	Modernizētas cilvēkresursu pārvaldības sistēmas darbības uzsākšana, kas ietver jaunizveidotu publiskā sektora darbinieku reģistru un modernizētus IT risinājumus, kuru mērķis ir padarīt cilvēkresursu pārvaldības procesus efektīvākus, nodrošinot centralizētu talantu un karjeras pārvaldību.
139	F.1.1. Efektīvs publiskais sektors — F.1.1.2. centralizētas apmācības sistēmas izveide kompetenču attīstīšanai publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Stratēģiskās pamatnostādnes un mācību moduļi	Pieņemtas pamatnostādnes un izstrādāti mācību moduļi				3. cet.	2024	Lietuvas valdība pieņem stratēģiskās pamatnostādnes publiskā sektora darbinieku ilgtermiņa apmācībai un kompetenču attīstībai un stratēģisko pamatnostādņu īstenošanas plānu. Valsts pārvaldes aģentūra izstrādā apmācības moduļus publiskā sektora darbinieku kompetenču stiprināšanai. Izstrādā šādus mācību moduļus: 1) digitālās kompetences; 2) finanšu analīzes kompetences; 3) vadības kompetences.
141	F.1.1. Efektīvs publiskais sektors — F.1.1.2. centralizētas apmācības sistēmas izveide attīstības kompetencēm publiskajā sektorā	Mērķrādītājs	Pabeigto digitālo, finanšu, analītisko vai vadības prasmju apmācību skaits		Skaits	0	16 000	1. cet.	2026	Digitālo prasmju apmācību pabeidz vismaz 4000 publiskā sektora darbinieku. Finanšu analīzes prasmju apmācību pabeidz vismaz 4000 publiskā sektora darbinieku. Vadības prasmju apmācību pabeidz 8000 publiskā sektora darbinieku.
142	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma. - F.1.2.1. Atcelt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas nav efektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam	Atskaites punkts	Priekšlikumu iesniegšana Parlamentam, pamatojoties uz padziļinātu analīzi par nodokļu atbrīvojumu un īpašu nodokļu režīmu atcelšanu	Nodokļu tiesību aktu grozījumu projekta reģistrācija tiesību aktu sistēmā				2. cet.	2022	Pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzes publicēšanu par spēkā esošajiem nodokļu atbrīvojumiem un īpašajiem nodokļu režīmiem, kas nav efektīvi un (vai) vairs neatspoguļo valsts prioritātes, izstrādā un iesniedz parlamentam grozījumu projektus attiecīgajos nodokļu tiesību aktos.
143	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.1. Atcelt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas nav efektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījumi nodokļu tiesību aktos, ar ko atceļ nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus	Noteikumi par nodokļu tiesību aktu grozījumu stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos, ar kuriem atceļ nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas vairs nav spēkā un (vai) vairs neatspoguļo valsts prioritātes.
144	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi	Atskaites punkts	Pamatojoties uz padziļinātu analīzi parlamentā, iesniegt priekšlikumus paplašināt vides nodokļus un nodokļus citiem avotiem, kas mazāk kaitē ekonomikas izaugsmei	Nodokļu tiesību aktu grozījumu projekta reģistrācija tiesību aktu sistēmā				2. cet.	2022	Pamatojoties uz pētījumu, kurā analizētas iespējas paplašināt vides nodokļus un nodokļus citiem avotiem, kas mazāk kaitē ekonomikas izaugsmei, sagatavo un iesniedz parlamentam grozījumu projektus attiecīgajos nodokļu tiesību aktos.
145	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi	Atskaites punkts	Grozījumi tiesību aktos par akcīzes nodokļiem, vides nodokļiem un īpašuma nodokļiem stājas spēkā	Grozījumu tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz izmaiņu stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos par akcīzes nodokļiem, vides nodokļiem un īpašuma nodokli, lai palielinātu to nodokļu nozīmi, kas nekavē nodokļu struktūras ekonomisko izaugsmi.
146	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.3. Novērtējums par nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības novēršanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā	Atskaites punkts	Pētījuma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā īstenošana	Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē publicētais pētījums				2. cet.	2022	Publicēts pētījums, kurā analizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāte nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā.
147	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.3. Novērtējums par nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības novēršanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām	Tiesību aktu noteikumi, kas norāda, ka stājas spēkā grozījumi tiesību aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām				1. cet.	2023	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, pamatojoties uz secinājumiem pētījumā, kurā analizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāte nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā.
148	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.1. Budžeta struktūras uzlabojumi	Atskaites punkts	Stājas spēkā vidēja termiņa budžeta plānošanas metodika, pamatizmaksu aprēķināšanas metodika un grozījumi Budžeta struktūras likumā saistībā ar valsts budžeta pārskatīšanu.	Noteikumi par divu metodoloģiju un Budžeta struktūras likuma stāšanos spēkā				2. cet.	2024	Stājas spēkā: - budžeta struktūras likuma grozījumus, kas precizē gada budžeta pārskatīšanas noteikumus; - metodika, kas nosaka vidēja termiņa budžeta plānošanas kārtību, kuras galvenie principi ir noteikti Budžeta struktūras likumā un apstiprināti ar valdības rezolūciju; - metodiku, kas nosaka ar finanšu ministra rīkojumu apstiprinātās pamatizdevumu aprēķina procedūras.
148.a	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.1. Budžeta struktūras uzlabojumi	Atskaites punkts	Stratēģiskās pārvaldības informācijas sistēmas rīka, kas automatizē vidēja termiņa budžeta plānošanu, darbības uzsākšana	Stratēģiskās pārvaldības informācijas sistēmas rīka, kas automatizē vidēja termiņa budžeta plānošanu, darbības uzsākšana.				4. cet.	2024	Vidēja termiņa budžeta plānošanas instruments stratēģiskās pārvaldības informācijas sistēmā darbojas un ir pieejams centrālās valdības iestāžu budžeta apropriāciju vadītājiem. Tas ļauj automatizēt vidēja termiņa budžeta plānošanu (tostarp darbības izdevumu aprēķināšanu).
149	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.1. Budžeta struktūras uzlabojumi	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības rezolūcija, ar ko apstiprina pirmo detalizēto vidēja termiņa budžeta projektu laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim	Valdības rezolūcija, ar ko apstiprina pirmo detalizēto vidēja termiņa budžeta projektu laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim				3. cet.	2024	Valdība apstiprina pirmo detalizēto trīs gadu budžeta projektu laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Vidēja termiņa budžets ir saskaņā ar apstiprināto vidēja termiņa budžeta izstrādes metodiku.
150	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.2. Izdevumu pārskati	Atskaites punkts	Visaptverošas budžeta izdevumu pārskatīšanas pabeigšana	Visaptverošas izdevumu pārskatīšanas rezultātu sasniegšana				1. cet.	2024	Valdība apstiprina visaptverošas izdevumu pārskatīšanas koncepciju, un to īsteno faktiskajā visaptverošajā pārskatīšanā, tostarp 2023. gada budžeta izpildes datu pārskatīšanā. Visaptverošās izdevumu pārskatīšanas rezultātus publisko, un tos izmanto, sagatavojot pirmos vidēja termiņa budžetus laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
151	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.3. Pašvaldību ieņēmumu struktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Likuma “Par pašvaldību budžeta ieņēmumu noteikšanas metodiku” grozījumu stāšanās spēkā un pašvaldības fiskālo rādītāju sistemātiskas salīdzināšanas konstatējumu un pašvaldību spēju palielināt ieņēmumus novērtējuma rezultātu publicēšana	Grozījumu likuma norma, kas norāda uz likuma “Par pašvaldību budžeta ieņēmumu noteikšanas metodiku” grozījumu stāšanos spēkā un konstatējumu publicēšanu				2. cet.	2023	Stājas spēkā grozījumi likumā “Par pašvaldību budžeta ieņēmumu noteikšanas metodiku”, kas uzlabo pašvaldības ieņēmumu struktūru. Finanšu ministrija izmanto instrumentus, kas ļauj: - pašvaldības ieņēmumu, izdevumu un darbības rādītāju salīdzinājums; - pašvaldības ieņēmumu palielināšanas spējas novērtējums. Šo analīžu rezultātus publicē.
152	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.4. Publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana	Atskaites punkts	Noteikumu par publiskā un privātā sektora partnerību sagatavošanu un īstenošanu grozījumu stāšanās spēkā	Grozīto noteikumu par publiskā un privātā sektora partnerību sagatavošanu un īstenošanu noteikums par grozījumu stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Grozītajos noteikumos par publiskā un privātā sektora partnerību sagatavošanu un īstenošanu: - ļaut apvienot pašvaldību ieguldījumu projektus, kas padarītu tos pievilcīgākus investoriem; - dot pašvaldībām iespēju piedalīties valsts organizētajās publiskā un privātā sektora partnerības programmās, kas, paredzams, samazinās administratīvās izmaksas.
153	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.4. Publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu kopums, ar ko izveido uzlabotu satvaru stratēģisku un ilgtermiņa publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai	Noteikumi par to, ka stājas spēkā grozījumi: 1)ieguldījumu likums, 2)koncesiju likums, 3)likums par valsts un pašvaldību aktīviem un to pārvaldību, 4)noteikumi par publiskā un privātā sektora partnerību sagatavošanu un īstenošanu				4. cet.	2023	Tiesību aktu kopums, ko veido grozījumi Ieguldījumu likumā, Koncesiju likumā, Likumā par valsts un pašvaldību aktīviem un to pārvaldību, kā arī noteikumos par publiskā un privātā sektora partnerību sagatavošanu un īstenošanu, pamatojas uz priekšizpētes rezultātiem par iespējām īstenot publiskā un privātā sektora partnerības publiskajā telpā un ņemot vērā fiskālos ierobežojumus. Tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā: - nodrošināt publiskā un privātā sektora partnerību īstenošanu stratēģiski svarīgākajās jomās, piemēram, energoefektivitāte, atjaunojamie enerģijas avoti, ilgtspējīgs transports un jomās, kurās ir vislielākās ieguldījumu vajadzības, piemēram, tiesiskums, sabiedriskā kārtība un sabiedrības drošība; - palīdzēt piesaistīt privātos ieguldītājus publiskiem projektiem, nodrošinot ilgtermiņa ilgtspējīgu ieguldījumu plānus un izstrādājot līdzsvarotus savstarpēji izdevīgus riska sadales mehānismus.
154	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.5. Valsts attīstības iestāžu konsolidācija	Atskaites punkts	Valdības noregulējuma stāšanās spēkā, atceļot valsts attīstības iestādes statusu trim iestādēm un atstājot to vienai iestādei	Valdības rezolūcija, ar ko trīs iestādēm likvidē valsts attīstības iestāžu statusu un atstāj to vienas iestādes ziņā				4. cet.	2023	Stājas spēkā valdības rezolūcija, ar ko trīs iestādēm (Valsts ieguldījumu pārvaldības aģentūrai, Publisko ieguldījumu attīstības aģentūrai un Lauksaimniecības kredītu garantiju fondam) atceļ valsts attīstības iestāžu statusu un atstāj to vienas iestādes (INVEGA) ziņā. Vienīgās atlikušās iestādes, kurai ir valsts attīstības iestādes statuss, mērķis ir koncentrēt zināšanas un kompetences vienā spēcīgā valsts veicināšanas iestādē, vienādot un optimizēt valsts veicināšanas iestāžu darbības praksi un fondu pārvaldību, radot priekšnoteikumus institucionālo ieguldītāju piesaistīšanai, stiprināt publiskā un privātā sektora partnerību un ilgtspējīgi palielināt finanšu instrumentu piedāvājumu finansiāli dzīvotspējīgu projektu finansēšanai.
155	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.1. Lielāka pārredzamība lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā	Atskaites punkts	Valsts nodokļu inspekcija un muita iegūst datus par transportlīdzekļu īpašniekiem no transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites sistēmas	Valsts nodokļu inspekcijai un muitai ir piekļuve transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites sistēmas datiem par transportlīdzekļu īpašniekiem				2. cet.	2021	Stājoties spēkā grozījumiem ceļu satiksmes drošības likumā un tā īstenošanas tiesību aktos, ir ieviesta transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites sistēma, lai identificētu transportlīdzekļu faktiskos (pārdevējus) un īpašniekus un nodrošinātu viņu nodokļu saistību izpildi. Ir nodrošināta piekļuve transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites sistēmas datiem.
156	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.2. Taisnīga nodokļu uzlikšana saimnieciskajām darbībām tiešsaistē	Atskaites punkts	Stājas spēkā juridiskā prasība tiešsaistes platformu operatoriem vākt un ziņot nodokļu iestādēm datus par darījumiem, kas veikti tiešsaistes platformās	Likuma norma, kas paredz, ka stājas spēkā tiesiskais pienākums platformu operatoriem sniegt informāciju Valsts nodokļu inspekcijai				1. cet.	2023	Nodokļu administrācijas likuma jaunās tiesību normas tiek pieņemtas un stājas spēkā. Tiešsaistes platformas darbību pienākums ir vākt un ziņot nodokļu iestādēm datus par tiešsaistes platformās veiktajiem darījumiem līdz tā gada 31. janvārim, kas seko kalendārajam gadam, uz kuru attiecas informācija.
157	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.2. Taisnīga nodokļu uzlikšana saimnieciskajām darbībām tiešsaistē	Atskaites punkts	Valsts nodokļu inspekcija saņem detalizētus datus par tiešsaistes platformās veiktajiem darījumiem	Valsts nodokļu inspekcija saņem detalizētus datus par tiešsaistes platformās veiktajiem darījumiem				1. cet.	2024	Valsts nodokļu inspekcija iegūst detalizētus datus par nodokļu maksātāju veiktajiem darījumiem tiešsaistes platformās 2023. gadā.
158	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.3. Skaidras naudas izmantošanas ierobežošana	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas ierobežo skaidras naudas maksājumus riskantās ekonomikas nozarēs un/vai atsevišķos darījumu veidos	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību normas, ar kurām ievieš ierobežojumus skaidras naudas maksājumiem riskantās ekonomikas nozarēs un/vai atsevišķiem maksājumu veidiem				4. cet.	2022	Pamatojoties uz Finanšu ministrijas veikto analīzi, stājas spēkā tiesību akti, ar ko ievieš ierobežojumus skaidras naudas maksājumiem riskantās ekonomikas nozarēs un/vai atsevišķiem darījumu veidiem. Šie grozījumi samazina uzņēmumu un fizisko personu iespējas slēpt savus ienākumus.
159	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji	Mērķrādītājs	To skolēnu skaits no pirmās līdz divpadsmitajai pakāpei, kuri saņēmuši elektronisku skolēna karti ar maksājumu funkciju.		Skaits	12 900	90 000	3. cet.	2024	90 000 skolēnu saņēma elektronisku skolēna karti ar maksājumu funkciju.
160	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji	Mērķrādītājs	Skolu skaits (pamatskolas, vidusskolas, progymnasium, vinmnasium) ar jaunizveidotu vai modernizētu bezskaidras naudas maksājumu infrastruktūru		Skaits	40	240	3. cet.	2024	Infrastruktūra, kas izveidota vai atjaunināta bezskaidras naudas maksājumiem 240 skolu ēdnīcās.
161	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji	Atskaites punkts	Izglītības, zinātnes un sporta ministrijai nodrošināt izglītības instrumentus un metodiskos materiālus formālajai un/vai neformālajai izglītībai, lai attīstītu bērnu un jauniešu nodokļu lietotprasmi, un īstenot informācijas kampaņu, lai palielinātu informētību par nodokļu sistēmu un Valsts nodokļu inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem	Izglītības rīki un metodiskie materiāli, kas nodoti Izglītības, zinātnes un sporta ministrijai integrācijai formālajā un/vai neformālajā izglītībā. Veikta izpratnes veicināšanas kampaņa.				2. cet.	2026	1. Metodoloģiskos materiālus par nodokļu sistēmu sagatavo un nodod Izglītības, zinātnes un sporta ministrijai integrācijai formālajā un neformālajā vispārējā izglītībā. 2. Ar valsts ziņu portālu un reģionālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību tiek izstrādāta un īstenota kampaņa, lai palielinātu informētību par nodokļu sistēmu un finanšpratības nozīmi, un projekti, kuru mērķis ir palielināt informētību par nodokļiem, Valsts nodokļu inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem, izmaiņām tiesību aktos un nodokļu kontroli.
162	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.5. Lielāka pārredzamība būvniecības nozarē	Atskaites punkts	Digitālo rīku darbības sākšana, lai ļautu reāllaikā reģistrēt personas, kas strādā būvniecības nozarē, un identificēt tos, kuri nelegāli strādā būvlaukumos	Ir ieviesti un darbojas digitālie rīki				4. cet.	2024	Pilnībā funkcionāls digitālais rīks (Buider ID informācijas apakšsistēma), kas ļauj obligāti reģistrēt personas, kuras strādā būvniecības nozarē, un identificēt konkrētas personas saskaņā ar īpašu būvētāja identitātes kodu.
163	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.5. Lielāka pārredzamība būvniecības nozarē	Mērķrādītājs	Elektroniski identificējamu darba ņēmēju īpatsvars būvlaukumos kā daļa no kopējā darba ņēmēju skaita		% (procentuālā daļa)	0	80	4. cet.	2025	Vismaz 80 % personu, kas strādā būvlaukumos, var elektroniski identificēt reāllaikā. Būvniecības nozarē līdz 2025. gada 31. decembrim veic 1400 plānotas inspekcijas un vēl 30 % ārpuskārtas inspekciju.
164	F.1.5. Instrumenti, kas pieejami uzņēmumiem maksātnespējas riska pārvaldībai	Atskaites punkts	Četru digitālo rīku, kas izstrādāti uzņēmumu maksātnespējas riska pārvaldībai un veicina to, darbības sākšana	Četru lietotājiem pieejamu digitālo rīku darbības sākšana				4. cet.	2025	Izveido un lietotājiem dara pieejamus četrus digitālos rīkus: 1) maksātnespējas portāls; 2) pārstrukturēšanas plāna izstrādes vednis; 3) vednis, kas palīdz vērtēšanas procesā piemērot starptautiskos vērtēšanas standartus, vienā vietā sniedzot paraugpraksi, piemērus un skaidrojumus; 4) instruments aktīvu un darījumu vērtēšanas salīdzināšanai. Sagatavošanās pasākumi, lai izveidotu rīku aktīvu salīdzināšanai un darījumu novērtēšanai, ietver grozījumu pieņemšanu Likumā par obligāto īpašumu un uzņēmējdarbības vērtēšanu (MPBV), kas paredz pielāgotu vērtētāja profesijas tiesisko regulējumu un vērtēšanas ziņojumu digitalizāciju ar pienākumu reģistrēt ziņojumus valsts reģistrā. Izstrādātie rīki ir pieejami visiem lietotājiem, izņemot dažas funkcijas/informācijas daļu, kas attiecas uz personas datiem konkrētā gadījumā.
165	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.1. Jaunu datu analīzes rīku ieviešana Valsts nodokļu inspekcijā	Atskaites punkts	Nodokļu administrācijas analītisko problēmu risinājumu darbības uzsākšana, lai samazinātu PVN iztrūkumu, izmantojot progresīvas analīzes metodes un palielinot nodokļu maksātāju informētību	Riska profila datu un attiecīgo sankciju sniegšana nodokļu maksātājiem				2. cet.	2026	Riska novērtējuma sistēmas darbības uzsākšana, kas: - publicē riska profila datus nodokļu maksātājiem un piemēro preventīvus pasākumus; - atklāj neatbilstības un piemēro sankcijas nodokļu maksātājiem.
166	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.1. Jaunu datu analīzes rīku ieviešana Valsts nodokļu inspekcijā	Mērķrādītājs	Nodokļu maksātāju riska profilā iekļautie riska kritēriji		Skaits	0	25	2. cet.	2026	Ir izveidots nodokļu maksātāju riska profils, kas sastāv no piecām riska dimensijām (reģistrēšana, deklarēšana, maksājumi, darbība un rīcība) un katrā no tiem ir izpildīti vismaz pieci riska kritēriji. Kopumā nodokļu maksātāju riska profilā pilnībā īsteno 25 riska un rīcības kritērijus.
167	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.2. Valsts nodokļu inspekcijas un citu institūciju datu kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Valsts nodokļu inspekcijas integrētās metadatu datubāzes darbības uzsākšana un metodikas/ieteikumu iesniegšana citām valsts finanšu iestādēm	Valsts nodokļu inspekcijas vienotas integrētas metadatu datubāzes darbības uzsākšana				2. cet.	2026	Valsts nodokļu inspekcijas integrētās metadatu bāzes darbības uzsākšana un metodikas/ieteikumu sniegšana valsts finanšu iestādēm (Valsts nodokļu inspekcijai, Valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldei, Finanšu ministrijai un Muitas departamentam). Datu apmaiņu ar metadatu bāzi reglamentē Valsts nodokļu inspekcijas pieņemts tiesību akts. Datu kvalitāti metadatu bāzē nodrošina ar iegultiem datu kvalitātes kontroles algoritmiem un procedūrām.
168	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.3. Uzņēmējdarbības procesu robotizācija Valsts nodokļu inspekcijā	Atskaites punkts	Divu Valsts nodokļu inspekcijas veikto uzņēmējdarbības procesu automatizācijas pabeigšana	Robotikas procesa automatizācijas programmatūras darbības uzsākšana				1. cet.	2022	Robotikas procesa automatizācijas programmatūras iegūtās licences izmanto, lai automatizētu divus Valsts nodokļu inspekcijas uzņēmējdarbības procesus: - Izdot lēmumus un protokolus par administratīvo tiesību pārkāpumiem; - Veco nodokļu parādu un naudas sodu pārskatīšana.
169	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.4. Nodokļu marku digitalizācija	Atskaites punkts	Izmēģinājuma projekta par alkoholisko dzērienu fizisko nodokļu marku aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem pabeigšana	Ziņojuma par izmēģinājuma projekta rezultātiem sniegšana				1. cet.	2024	Izmēģinājuma projekta pabeigšana ļauj: 1) izvērtēt iespējas aizstāt papīra nodokļu markas, ko pašlaik izmanto, lai aizsargātu tirgu pret nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem, ar digitāliem risinājumiem šādu produktu marķēšanai; 2) izvērtēt iespējas uzņēmējiem samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saistītas ar alkoholisko dzērienu marķēšanu. Pamatojoties uz izmēģinājuma projekta rezultātiem, Valsts nodokļu inspekcija lemj, vai izstrādāt īpašu moduli alkoholisko dzērienu elektroniskai marķēšanai.
170	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.5. Jauni datu analīzes rīki un muitas IT sistēmu modernizācija	Atskaites punkts	Piecu jaunu datu analīzes metožu darbības uzsākšana datu apstrādei no esošiem un pieciem jauniem datu avotiem	Jaunu datu analīzes metožu darbības uzsākšana, kas aptver arī datus no jauniem avotiem				4. cet.	2025	Piecu jaunu datu analīzes metožu darbības uzsākšana, ietverot arī informāciju no pieciem jauniem datu avotiem, kas uzlabos muitas nodokļu riska pārvaldību šādās jomās: -Muitas deklarācijas novērtējums; -Garantiju pārvaldība; -Tarifu pasākumu piemērošana un apstiprināšana; -Muitas vērtības noteikšanas procesā izmantojamo informācijas avotu identifikācija.
171	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.5. Jauni datu analīzes rīki un muitas IT sistēmu modernizācija	Mērķrādītājs	Saskarnes, kas izveidotas ar to ārējo iestāžu informācijas sistēmām, kuras pārvalda datus, transportlīdzekļus un preces, kā arī satiksmes pārvaldības sistēmas		Skaits	0	6	4. cet.	2025	Vienas saskarnes nodošana ekspluatācijā starp Muitas kontroles preču uzrādīšanas sistēmu, transportlīdzekļu un preču un satiksmes pārvaldības sistēmām. Saskarņu darbības uzsākšana starp integrēto transportlīdzekļu un preču kontroles sistēmu, preču uzrādīšanas muitas kontrolei sistēmu un vismaz piecu partneru sistēmām, kas pārvalda transportlīdzekļa piekļuvi muitas iestāžu apstiprinātām preču uzrādīšanas vietām un/vai transportlīdzekļu vai sūtījumu kustības kontroli (piemēram, Valsts nodokļu inspekcija, Satiksmes ministrijas Robežšķērsošanas infrastruktūras direktorāts un AB Lietuvos geležinkeliai, Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvalde) vai punkti (muitas kontroles vietas).
172	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.6. Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas muitas darbinieku kompetences uzlabošana	Atskaites punkts	Instrumentu darbības uzsākšana, lai efektīvi pārvaldītu Valsts nodokļu inspekcijas un muitas darbinieku, kā arī muitas klientu kompetences, kas vajadzīgas efektīvai nodokļu un muitas pārvaldei	Mācību rīku darbības uzsākšana Valsts nodokļu inspekcijā un Muitas departamentā				4. cet.	2024	Darbības sākšana: - digitāls muitas apmācības rīks, ko veido mācību pārvaldības un administrācijas sistēma un astoņi mācību moduļi muitas darbiniekiem un klientiem, tostarp tādi, kuru pamatā ir apmācība virtuālajā realitātē; - mācību rīks Valsts nodokļu inspekcijas personālam datu analīzes, nodokļu maksātāju kontroles, nodokļu saistību izpildes nodrošināšanas un svešvalodu apguves kompetences uzlabošanas jomā.
173	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.6. Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas muitas darbinieku kompetences uzlabošana	Mērķrādītājs	Personas, kas apmācītas Lietuvas Muitas un Valsts nodokļu inspekcijā		Skaits	0	1050	4. cet.	2025	Šo apmācību pabeidz 800 Valsts nodokļu inspekcijas darbinieki un 250 Lietuvas Muitas darbinieki un klienti.
174	F.1.7. Elektroniskas dokumentu ekosistēmas izveide	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu kopums par elektronisko norēķinu dokumentu un to fiskālo datu apstrādi (skaidras naudas reģistra žurnāli, e-ieraksti, starptautiskās elektroniskās pavadzīmes)	Noteikumi par stāšanos spēkā: 1. Nodokļu administrācijas likums; 2. Valsts nodokļu inspekcijas vadītāja rīkojumi par i) skaidras naudas reģistru un punkta-datoru tīkla termināļu izmantošanas noteikumu pieņemšanu un ii) tehniskajām prasībām skaidras naudas reģistriem, tirdzniecības automātiem un taksometru printeriem. 3. Valsts nodokļu inspekcijas vadītāja rīkojums par noteikumu pieņemšanu attiecībā uz datu iesniegšanu Valsts nodokļu inspekcijai par kravas pavadzīmēm un citiem kravas pārvadājumu dokumentiem.				4. cet.	2025	Grozītais Nodokļu administrācijas likums uzliek uzņēmumiem pienākumu sniegt digitālos datus no maksāšanas līdzekļiem nodokļu administratoram. Grozītajos i) noteikumos par skaidras naudas reģistru un punktu-datoru tīkla termināļu izmantošanu un ii) noteikumos par tehniskajām prasībām skaidras naudas reģistriem, tirdzniecības automātiem un taksometra skaitītāju spiestuvēm nosaka obligātas tehniskās prasības e-ieņēmumiem. Grozītajos noteikumos par datu iesniegšanu Valsts nodokļu inspekcijai par kravas pavadzīmēm un citiem kravas pārvadājumu dokumentiem ir noteikts pienākums elektroniski sniegt kravu pārvadājumu informāciju (eFTI) Valsts nodokļu inspekcijai vai citām uzņēmējdarbības uzraudzības iestādēm.
175	F.1.7. Elektronisko dokumentu ekosistēmas izveide — F.1.7.1. Apakšpasākums Nr. 1. Risinājuma izveide e-ieņēmumu nodrošināšanai	Atskaites punkts	Tehnoloģisko risinājumu darbības uzsākšana, lai nodrošinātu e-ieņēmumu praktisku izmantošanu uzņēmējdarbības procesos	Jaunā e-pakalpojuma darbības sākšana				4. cet.	2024	Lietotnes (jauna e-pakalpojuma) darbības uzsākšana tika izstrādāta, lai radītu e-saņemšanu un piegādātu to no uzņēmumiem patērētājiem. Šo pieteikumu Valsts nodokļu inspekcija dara pieejamu uzņēmumiem.
176	F.1.7. Elektronisko dokumentu ekosistēmas izveide — F.1.7.2. Apakšpasākums Nr. 2. Risinājuma izveide, lai nodrošinātu starptautiskus e-sūtījumus	Atskaites punkts	Tehnoloģisko risinājumu darbības uzsākšana, lai nodrošinātu starptautisko e-sūtījumu praktisku izmantošanu uzņēmējdarbības procesos	Jaunā e-pakalpojuma darbības sākšana				3. cet.	2025	Valsts nodokļu inspekcijas pārvaldītās viedās nodokļu administrācijas sistēmas (i.MAS), ko pārvalda Valsts nodokļu inspekcija kravu pārvadājumu elektroniskās informācijas (eFTI) apmaiņai starp uzņēmumiem un uzraudzības iestādēm, i.VAZ (elektronisko sūtījumu apakšsistēmas) funkcionalitātes (jauns e-pakalpojums). i.VAZ funkcijas ir nepieciešamas, lai i.VAZ kļūtu par eFTI informācijas piekļuves punktu, kas darbojas kā starpnieks starp eFTI platformām un uzņēmumu uzraugiem.
177	F.1.8. Vienloga sistēma naudas sodu maksāšanai	Atskaites punkts	Grozījumu pieņemšana tiesību aktos, kas ļauj Valsts nodokļu inspekcijai pārvaldīt lielāko daļu naudas sodu un ekonomisko sankciju	Grozījumu likumu noteikumi, kas norāda uz tādu tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem Valsts nodokļu inspekcijai tiek nodota valsts uzlikto naudas sodu un ekonomisko sankciju pārvalde				2. cet.	2023	Pieņem nepieciešamos tiesību aktus (Likums par nodokļu administrāciju un citi likumi par naudas sodiem un citām ekonomiskām sankcijām, ko piemēro valsts), kas ļauj Valsts nodokļu inspekcijai pārvaldīt lielāko daļu naudas sodu un ekonomisko sankciju.
178	F.1.8. Vienloga sistēma naudas sodu maksāšanai	Mērķrādītājs	37 iestāžu uzliktos naudas sodus un ekonomiskās sankcijas pārvalda viena nodokļu iestāde — Valsts nodokļu inspekcija		Skaits	0	37	2. cet.	2026	Tiek nodrošināta informācijas sistēmas sadarbspēja starp Valsts nodokļu inspekciju un iestādēm, kas piemēro naudas sodus un ekonomiskās sankcijas, ļaujot apmainīties ar datiem, kas vajadzīgi iepriekš minēto summu reģistrēšanai un atgūšanai. Tā rezultātā 37 iestādes elektroniski nosūta Valsts nodokļu inspekcijai datus par naudas sodiem un ekonomiskajām sankcijām. Šī funkcija samazina manuālā darba un papīra dokumentu skaitu.
179	F.1.9. Repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei	Atskaites punkts	Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai	Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas				2. cet.	2022	Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai. Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas: a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība; b) vākt, glabāt un nodrošināt piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā.

F.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

F.3.1. Reforma Nr. 1. “Centralizēta publiskā iepirkuma uzlabošana”

Reformas mērķis ir uzlabot Lietuvas publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti un palielināt dalību publiskā iepirkuma konkursos, centralizējot publisko iepirkumu ar Centrālās iepirkumu organizācijas (CPO LT) starpniecību.

Reformas pirmā darbība ir paplašināt to preču katalogus, kuras var iegādāties ar Centrālās iepirkumu organizācijas (CPO LT) starpniecību, lai racionalizētu publiskā iepirkuma procedūras un samazinātu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar publiskā iepirkuma procedūru uzsākšanu.

Reformas otrā darbība ir pieņemt plānu veselības aprūpes iestāžu un aģentūru publiskā iepirkuma centralizācijai, lai palielinātu publiskā iepirkuma profesionalizāciju, veicinātu publiskā iepirkuma prasību standartizāciju un nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus.

Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.3.2. Ieguldījums 1. “Valsts attīstību veicinošas iestādes kapitalizācija un finansiālā noturība”

Šis pasākums ir publisks ieguldījums, lai palielinātu INVEGA (valsts attīstību veicinošas iestādes) kapitalizāciju, izmantojot pašu kapitāla iepludināšanu, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam Lietuvā. Ieguldījums nodrošina INVEGA papildu pašu kapitālu EUR 150 000 000 apmērā.

INVEGA pieņem jaunu investīciju politiku, kas aptver arī papildu pašu kapitāla izmantošanu saskaņā ar ANM mērķiem un atbilstības kritērijiem. Ieguldījumu politika ietver:

·Prasība, kas piemērojama vismaz INVEGA jauno investīciju daļai, kura atbilst jaunajam kapitālam INVEGA kopējā kapitālā, ka INVEGA ieguldījumi atbilst ANM regulas mērķiem.

·Prasību, kas piemērojama vismaz INVEGA jauno ieguldījumu daļai, kuru jaunais kapitāls veido INVEGA kopējā kapitālā, ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), ja ieguldījumu politika jo īpaši:

oneiekļauj šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 19 ; ii) darbībām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām panāk prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 20 ; un iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 21 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 22 ;

oja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām, izslēgt uzņēmumus, kas lielā mērā koncentrējas 23 uz šādām nozarēm: i) enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 24 ; ii) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 25 ; iii) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 26 ; iv) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 27 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana;

opieprasīt atbalstīto investīciju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

·Prasība, ka INVEGA galīgos lēmumus par ieguldījumiem pieņem Kredītu komiteja, INVEGA valde vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra un ka tos apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

F.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
180.a	F.3.1. Centralizētā publiskā iepirkuma uzlabošana	Atskaites punkts	Veselības aprūpes iestāžu un aģentūru publiskā iepirkuma centralizācijas plāna pieņemšana	Veselības ministra sagatavots un pieņemts veselības aprūpes iestāžu un aģentūru publisko iepirkumu centralizācijas plāns				2. cet.	2023	Veselības ministrs sagatavo un pieņem veselības aprūpes iestāžu un aģentūru publisko iepirkumu centralizācijas plānu. Veselības aprūpes iestāžu un aģentūru publiskā iepirkuma centralizācija ietver iepirkumu organizācijas, kas ir Veselības ministrijas un iepirkumu organizāciju pakļautībā un kurās vairākums akcionāru ir Veselības ministrija kopā ar pašvaldību padomēm, Viļņas Universitāte, Klaipēdas Universitāte vai Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.
180b	F.3.1. Centralizētā publiskā iepirkuma uzlabošana	Mērķrādītājs	Centrālās iepirkumu organizācijas (CPO LT) kataloga paplašināšana		Skaits	83	105	4. cet.	2025	Salīdzinājumā ar 2022. gada beigām Centrālās iepirkumu organizācijas (CPO LT) elektronisko katalogu paplašina ar vismaz 22 jauniem moduļiem attiecībā uz priekšmetiem, kurus var iegādāties, izmantojot CPO LT.
180c	F.3.2. Valsts attīstību veicinošas iestādes kapitalizācija un finansiālā noturība	Mērķrādītājs	Lietuvas valdības kapitāla pārvedums INVEGA		EUR	0	150 000 000	2. cet.	2024	Lietuva pārskaita EUR 150 000 000 INVEGA, lai palielinātu tās kapitalizāciju.
180d	F.3.2. Valsts attīstību veicinošas iestādes kapitalizācija un finansiālā noturība	Atskaites punkts	INVEGA ieguldījumu politika	Ieguldījumu politikas pieņemšana				1. cet.	2025	Jaunas INVEGA ieguldījumu politikas pieņemšana, tostarp attiecībā uz papildu pašu kapitāla izmantošanu saskaņā ar pasākuma apraksta noteikumiem.

G. KOMPONENTS NR. 7. Plašākas iespējas ikvienam aktīvi veidot valsts labklājību

Komponenta vispārējais mērķis ir veicināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un risināt dažas no ieilgušajām problēmām, kas saistītas ar sociālo atstumtību, nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, kā arī ar aktīvo darba tirgus pasākumu zemo tvērumu. Komponentā iekļauto reformu un investīciju mērķis ir palielināt nodarbinātību un nodrošināt cilvēku ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, kā arī uzlabot sociālās drošības tīkla atbilstību, mērķtiecīgi palielinot konkrētus pabalstus, uzlabojot pensiju indeksācijas mehānismu, palielinot bezdarba sociālās apdrošināšanas segumu, kā arī veicot izmaiņas akreditētas sociālās aprūpes nodrošināšanā.

Komponentu veido divi pamatpasākumi — garantēta minimālo ienākumu aizsardzība un uz patērētājiem orientēts nodarbinātības atbalsts.

Paredzams, ka komponents palīdzēs panākt būtisku progresu, īstenojot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par krīzes ietekmes uz nodarbinātību mazināšanu, aktīvas darba tirgus politikas pasākumu finansējuma un tvēruma palielināšanu un prasmju veicināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Tas attiecas arī uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu uzlabot kvalitāti un efektivitāti visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp pieaugušo izglītībā (2. konkrētai valstij adresētais ieteikums, 2019. gads). Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu novērst ienākumu nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp uzlabojot nodokļu un pabalstu sistēmas struktūru (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2019. gads), un nodrošināt sociālās drošības tīkla tvērumu un adekvātumu, kā arī uzlabot nodokļu un pabalstu sistēmas efektivitāti aizsardzībai pret nabadzību (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

G.1.1. Reforma Nr. 1. “Nodrošināta minimālā ienākuma aizsardzība”

Reformu mērķis ir uzlabot visneaizsargātāko grupu sociālo labklājību un mazināt nabadzību. Tas sastāv no trim apakšpasākumiem: 1) pētījums par minimālo ienākumu shēmu un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos (1. apakšpasākums), 2) papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai (2. apakšpasākums); un 3) sociālās aprūpes akreditācija (3. apakšpasākums).

G.1.1.1. Apakšpasākums Nr. 1. Pētījums par minimālo ienākumu shēmu un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos

Apakšpasākuma mērķis ir veikt visaptverošu minimālā ienākuma shēmas analīzi, tostarp ierosināto reformu ex ante ietekmes novērtējumu. Apakšpasākums rada attiecīgas izmaiņas tiesību aktos saskaņā ar pētījuma ieteikumiem, kas attiecas vismaz uz sociālo palīdzību naudā, slimības ungrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalstiem.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

G.1.1.2. Apakšpasākums Nr. 2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai

Šā apakšpasākuma mērķis ir ieviest dažas izmaiņas, lai neatkarīgi no pētījuma palielinātu sociālo pabalstu adekvātumu un ilgtspēju. Tie attiecas uz izmaiņām tiesību aktos, kas palielina bezdarba apdrošināšanas shēmas segumu, ievieš papildu pabalstus vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem un invalīdiem, kā arī uzlabo pensiju indeksācijas mehānismu, lai mazinātu nabadzību vecumdienās.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

G.1.1.3. Apakšpasākums Nr. 3. Sociālās aprūpes akreditācija

Šā apakšpasākuma mērķis ir uzlabot sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Šim nolūkam izveido akreditācijas sistēmu, un no 2022. gada 1. janvāra nodrošina tikai akreditētu sociālo aprūpi.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

G.1.2. Ieguldījums Nr. 2: “Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts”

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot valsts nodarbinātības dienesta darbības procesus un sniegto atbalstu, kā arī ar mērķtiecīgām subsīdijām stimulēt uzņēmējdarbību un pārkvalifikāciju/prasmju pilnveidi uz teritorijām ar augstu pievienoto vērtību. Investīcija ietver divus apakšpasākumus: 1) nodarbinātības dienesta darbības procesu optimizācija un uzlabošana, nodrošinot sistemātisku orientāciju uz klientu (1. apakšpasākums); un 2) nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana (2. apakšpasākums).

G.1.2.1. Apakšpasākums Nr. 1. Nodarbinātības dienesta darbības procesu optimizācija un uzlabošana, nodrošinot sistemātisku orientāciju uz klientiem

Pirmā apakšpasākuma mērķis ir uzlabot nodarbinātības dienesta darbības procesus, izmantojot digitalizāciju un palielinot orientāciju uz klientiem. Tas ietver nodarbinātības dienesta darba metožu pārskatīšanu un galveno procesu automatizāciju, kas ļauj veikt strukturālas/ilgtermiņa izmaiņas tā administrācijā un politikā. To panāk, izveidojot jaunu daudzfunkcionālu IT rīku (nodarbinātības platformu), kas ir sadarbspējīgs ar mūžizglītības sistēmu, profesionālās orientācijas sistēmu un citas valstu informācijas sistēmas, kas ļauj digitāli sniegt vismaz 90 % pakalpojumu. Paredzams, ka jaunais instruments atbrīvos nepieciešamos resursus individualizētākiem pakalpojumiem darba meklētājiem un darba devējiem, veicinās labāku piekļuvi šiem pakalpojumiem, kā arī uzlabos darba devēju un darba ņēmēju atbilstību ar potenciālu saīsināt bezdarbnieku atgriešanās periodu darba tirgū.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

G.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir paplašināt nodarbinātības atbalsta pasākumu tvērumu un daudzveidību, galveno uzmanību pievēršot darbvietām ar augstu pievienoto vērtību, kā arī digitālajai un zaļajai pārveidei. Tas ietver divas izmēģinājuma shēmas apmācības un nodarbinātības atbalstam. Pirmā ir veltīta uzņēmējdarbībai un atbalsta darbvietu radīšanu divējādās pārkārtošanās un aprites ekonomikas jomās, kā arī publisko nodarbinātības dienestu darbinieku prasmju pilnveidi divējādās pārkārtošanās, aprites ekonomikas un vispārējās uzņēmējdarbības pārvaldības jomā. Otrās shēmas mērķis ir atbalstīt nodarbinātos un bezdarbniekus, kas vēlas iegūt kvalifikāciju un/vai kompetences darbam ar augstu pievienoto vērtību. Daļa no šīm izglītības un apmācības programmām ir īpaši vērsta uz digitālajām prasmēm. Pasākumu īsteno sinerģijā ar izglītības komponentā plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar izglītības un apmācības programmu izstrādi un individuālu mācību kontu izveidi. Tā nodrošina vairāk iespēju nodarbinātām personām un ietver arī augstākās izglītības moduļus.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
180	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.1. Pētījums par minimālo ienākumu shēmu un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos	Atskaites punkts	Pētījuma par minimālo ienākumu shēmas adekvātumu pabeigšana	Galīgais ziņojums izdots				4. cet.	2022	Pētījumā iekļauj ieteikumus minimālo ienākumu shēmas reformai, kā arī ierosināto reformu ex ante ietekmes novērtējumu.
181	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.1. Pētījums par minimālo ienākumu shēmu un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos	Atskaites punkts	Grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, kas reglamentē minimālo ienākumu aizsardzību, stājas spēkā	Tiesību akta noteikums par stāšanos spēkā (Likums par sociālo palīdzību naudā, Likums par sociālā nodrošinājuma pabalstu atsauces rādītāju un sodu pamatsummas noteikšanu un Likums par sociālo apdrošināšanu slimības un maternitātes gadījumā)				1. cet.	2024	Grozījumi attiecīgajos tiesību aktos stājas spēkā saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti pētījumā par minimālo ienākumu shēmas adekvātumu (vismaz Likums par sociālo palīdzību naudā, Likums par sociālā nodrošinājuma pabalstu atsauces rādītāju un sodu pamatsummas noteikšanu un Likums par sociālo apdrošināšanu slimības un maternitātes gadījumā).
182	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko ievieš papildu pabalstu vientuļām personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem	Stājušies spēkā tiesību akti				3. cet.	2021	Stājas spēkā tiesību akti, kas nodrošina, ka vientuļiem (nelaulātajiem) invalīdiem un veciem cilvēkiem tiek piešķirts un izmaksāts ikmēneša papildpabalsts (vienas personas pabalsts).
183	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai	Atskaites punkts	Likuma par bezdarba sociālo apdrošināšanu grozījuma, ar ko palielina bezdarba sociālā nodrošinājuma sistēmas segumu, stāšanās spēkā	Noteikums Grozījumu likumā par bezdarba sociālo apdrošināšanu, kas norāda uz stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Stājas spēkā grozījumi Likumā par bezdarba sociālo apdrošināšanu, kas: - samazināt sociālā nodrošinājuma apdrošināšanai nepieciešamo minimālo iemaksu ilgumu no pašreizējiem 12 mēnešiem pēdējos 30 mēnešos līdz deviņiem mēnešiem pēdējos 30 mēnešos; - bezdarba sociālā nodrošinājuma sistēmā iekļaut pārējās pašnodarbināto grupas; un - noteikt atbilstošas bezdarba apdrošināšanas iemaksu likmes (pēc bezdarbnieka pabalstu un ienākumu iekasēšanas vajadzību pārrēķināšanas).
184	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai	Atskaites punkts	Tiesību aktu par izmaiņām pensiju indeksācijas mehānismā stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				4. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, kas: - pārskatīt pensiju indeksācijas mehānismu, lai nodrošinātu ātrāku pensiju palielinājumu nolūkā samazināt nabadzības riska rādītāju vecāka gadagājuma cilvēkiem.
185	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.3. Sociālās aprūpes akreditācija	Atskaites punkts	Tiesību aktu par prasībām akreditētas sociālās aprūpes sniegšanai stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				1. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, kas: - noteikt vienotas prasības (attiecībā uz telpām (ja telpas ir nepieciešamas pakalpojuma sniegšanai) un personāla kvalifikāciju) akreditētas sociālās aprūpes sniegšanai (10 pakalpojumi); - reglamentēt, ka no 2022. gada 1. janvāra var sniegt tikai akreditētu sociālo aprūpi.
186	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.1. Nodarbinātības dienesta darbības procesu optimizācija un uzlabošana, nodrošinot sistemātisku orientāciju uz klientiem	Atskaites punkts	Nodarbinātības dienesta darbības procesus reglamentējošo tiesību aktu stāšanās spēkā	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, kas ietver izmaiņas Nodarbinātības dienesta darbības procesos, lai nodrošinātu tā digitālo pārveidi.
187	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.1. Nodarbinātības dienesta darbības procesu optimizācija un uzlabošana, nodrošinot sistemātisku orientāciju uz klientiem	Mērķrādītājs	Nodarbinātības dienesta digitālās pārveides pabeigšana		%	30	90	4. cet.	2025	90 % nodarbinātības dienestu ir pieejami Nodarbinātības dienesta platformā, kas ir Nodarbinātības dienesta galvenā klientu apkalpošanas sistēma ar saikni ar mūžizglītības sistēmu, profesionālās orientācijas sistēmu un citām valstu informācijas sistēmām.
188	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Atskaites punkts	Tiesību aktu, kas reglamentē nodarbinātības atbalsta shēmu izmēģinājuma pasākumu īstenošanai, stāšanās spēkā (Veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt mācīšanos, kas nodrošina kvalifikācijas un kompetences ar augstu pievienoto vērtību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai un zaļajai pārejai)	Stājušies spēkā tiesību akti				2. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, kuros precizē: - jauno pasākumu piemērošanas termiņu; - mērķgrupas; - atlases kritēriji un prasības, lai izpildītu digitālās un zaļās pārkārtošanās un aprites ekonomikas mērķus; - prasības attiecībā uz jaunizveidoto darbvietu ilgtspēju.
189	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projekta uzņēmējdarbības veicināšanai pabeigšana		Atbalstīto dalībnieku skaits	0	1325	2. cet.	2026	Ir pabeigts izmēģinājuma projekts uzņēmējdarbības veicināšanai, ļaujot atbalstīt 1325 dalībniekus (no tiem 673 darbvietas digitālās pārkārtošanās atbalstam un 652 darbvietas zaļās pārkārtošanās un aprites ekonomikas atbalstam). Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākuma mērķgrupa ir personas, kuras maina savu saimniecisko darbību un kuras skar izmaiņas uzņēmumu darbībā vai darbības izbeigšana pandēmijas izraisītās krīzes situācijas dēļ.
190	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai atbalstītu apmācību kvalifikāciju un/vai kompetenču iegūšanai		Atbalstīto dalībnieku skaits	0	14 985	2. cet.	2025	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai atbalstītu kvalifikāciju un/vai kompetenču apguvi, ļaujot apmācīt 14 985 dalībniekus (no tiem 7643 — digitālo prasmju apguves programmām un 7342 — programmām citu augstas pievienotās vērtības kvalifikāciju un kompetenču iegūšanai). Izmēģinājuma projekts ietver pieaugušo izglītību, ko nodrošina, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp profesionālās izglītības un apmācības programmas vai moduļus, neformālās pieaugušo izglītības programmas un augstākās izglītības moduļus. Pasākuma mērķgrupa ir darba meklētāji, kas cenšas iegūt kvalifikācijas un kompetences ar augstu pievienoto vērtību.
191	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai atbalstītu apmācību kvalifikāciju un/vai kompetenču iegūšanai		Atbalstīto dalībnieku skaits	14 985	19 350	2. cet.	2026	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai atbalstītu kvalifikāciju un/vai kompetenču apguvi, ļaujot apmācīt 19 350 dalībniekus (no tiem 10 000 — digitālo prasmju apguves programmām un 9350 — programmām citu augstas pievienotās vērtības kvalifikāciju un kompetenču apguvei). Izmēģinājuma projekts ietver pieaugušo izglītību, ko nodrošina, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp profesionālās izglītības un apmācības programmas vai moduļus, neformālās pieaugušo izglītības programmas un augstākās izglītības moduļus. Pasākuma mērķgrupa ir darba meklētāji, kas cenšas iegūt kvalifikācijas un kompetences ar augstu pievienoto vērtību.

G.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

G.3.1. Reforma: Sociālo un nodarbinātības dienestu kvalitātes uzlabošana

Reformas mērķis ir samazināt sociālo, nodarbinātības un citu saistīto pakalpojumu plānošanas un sniegšanas sadrumstalotību, kā arī uzlabot sociālo darbinieku kompetenci. Reforma ietver divus apakšpasākumus: 1) uzlabot nodarbinātības, sociālo un citu pakalpojumu integrāciju; 2) sociālo darbinieku kompetenču stiprināšana.

G.3.1.1. Apakšpasākums Nr. 1. Nodarbinātības, sociālo un citu pakalpojumu integrācijas uzlabošana

Šā apakšpasākuma mērķis ir nodrošināt integrētus nodarbinātības, sociālos un citus pakalpojumus personām, kas reģistrētas kā bezdarbnieki, un personām, kas reģistrētas kā personas, kuras gatavojas darba tirgum un kurām ir grūtības sākt darbu. Groza tiesību aktus, nosakot, ka Nodarbinātības dienests sniedz individualizētus pakalpojumus un konsultācijas bezdarbniekiem un personām, kas reģistrētas kā personas, kuras gatavojas darba tirgum un kurām ir grūtības sākt darbu. Tiesību aktos paredz, ka pašvaldības sadarbībā ar Nodarbinātības dienestu īsteno nodarbinātības veicināšanas programmas, piemērojot lietu pārvaldības pieeju iepriekš minētajai mērķgrupai. Vismaz 80 % pašvaldību apstiprina šādas programmas.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

G.3.1.2. Apakšpasākums Nr. 2. Sociālo darbinieku kompetenču stiprināšana

Šā apakšpasākuma mērķis ir stiprināt sociālo darbinieku kompetences. Sociālo pakalpojumu darbinieku profesionālo kompetenču uzlabošanas centru izraugās, izsludinot publiskus uzaicinājumus iesniegt projektus, un tas organizē un vada regulāru bezmaksas apmācību, sniedz metodoloģisku palīdzību un nodrošina atbalstu sociālo pakalpojumu darbiniekiem viņu profesionālajā darbībā.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

G.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
192	G.3.1. Sociālo un nodarbinātības dienestu kvalitātes uzlabošana — G.3.1.1. Nodarbinātības, sociālo un citu pakalpojumu integrācijas palielināšana	Atskaites punkts	Grozījumi tiesību aktos par individualizētiem pakalpojumiem, ko sniedz Nodarbinātības dienests un pašvaldības bezdarbniekiem un personām, kas reģistrētas kā personas, kuras gatavojas darba tirgum un kurām ir grūtības sākt darbu	Noteikumi par tiesību aktu grozījumu stāšanos spēkā				3. cet.	2022	Stājas spēkā grozīti tiesību akti, kas paredz, ka Nodarbinātības dienests sniedz individualizētus pakalpojumus un konsultācijas, piemērojot lietu pārvaldības pieeju bezdarbniekiem un personām, kas reģistrētas kā personas, kuras gatavojas darba tirgum un kurām ir grūtības sākt darbu. Tiesību aktos paredz, ka pašvaldības sadarbībā ar Nodarbinātības dienestu īsteno nodarbinātības veicināšanas programmas, piemērojot lietu pārvaldības pieeju iepriekš minētajai mērķgrupai.
193	G.3.1. Sociālo un nodarbinātības dienestu kvalitātes uzlabošana — G.3.1.1. Nodarbinātības, sociālo un citu pakalpojumu integrācijas palielināšana	Mērķrādītājs	Pašvaldību nodarbinātības veicināšanas programmu apstiprināšana		Procentuālā daļa	0	80	4. cet.	2025	Vismaz 80 % pašvaldību apstiprina nodarbinātības veicināšanas programmas.
194	G.3.1. Sociālo un nodarbinātības dienestu kvalitātes uzlabošana — G.3.1.2. Sociālo darbinieku kompetenču stiprināšana	Atskaites punkts	Centra izveide darbinieku profesionālās kompetences uzlabošanai sociālo pakalpojumu jomā	Izveidots centrs darbinieku profesionālās kompetences uzlabošanai sociālo pakalpojumu jomā				4. cet.	2022	Sociālo pakalpojumu darbinieku profesionālo kompetenču uzlabošanas centru izraugās, izmantojot publisku uzaicinājumu iesniegt projektus procedūru. Centrs organizē un vada regulāru bezmaksas apmācību, sniedz metodoloģisku palīdzību un nodrošina atbalstu jauniem sociālo pakalpojumu darbiniekiem viņu profesionālajā darbībā.

H. KOMPONENTS NR. 8. REPowerEU

Šis Lietuvas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos un jo īpaši nepieciešamību samazināt SEG emisijas, tostarp transporta nozarē, palielināt ēku un transporta energoefektivitāti un veicināt papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstību no atjaunīgajiem energoresursiem.

Komponents paredz tehnisku un finansiālu atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijas paātrināšanai, lai uzlabotu to energoefektivitāti. Attiecībā uz mobilitāti pasākums ietver atbalstu būtisku komponentu iegādei un piegādei smago kravu bezemisiju pārvadājumiem pa Lietuvas iekšzemes ūdensceļiem, tādējādi samazinot preču autopārvadājumus pa Lietuvas automaģistrālēm. Attiecībā uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem ir plānotas izmaiņas tiesību aktos, kas pārsniedz AED II transponēšanu, lai vienkāršotu administratīvās prasības jaunas atjaunīgās enerģijas jaudas ieviešanai, un Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījuma mērķis ir noteikt veidus, kā panākt 100 % no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas saražots no AER. Turklāt ir plānoti finansiāli risinājumi ražošanas jaudas attīstīšanai no AER. Šiem pasākumiem ir daudzvalstu dimensija, palielinot vietējo AER ražošanu un samazinot atkarību no fosilā kurināmā.

Pasākumi, kas iekļauti komponentā, lai īstenotu konkrētai valstij adresēto ieteikumu (2022. gada 4. KVAI) samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, palielinot energoefektivitāti un rūpniecības, transporta un ēku dekarbonizāciju un nodrošinot pietiekamu energotīklu starpsavienojumu jaudu. Turklāt pasākumi, kas iekļauti komponentatbalstā, ar ko īsteno konkrētai valstij adresēto ieteikumu (2023. gada 4. KVAI) vēl vairāk samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, jo īpaši nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un piekļuvi, nodrošinot rūpnieciskās ražošanas pārveidi un dekarbonizāciju, palielinot sabiedriskā un ilgtspējīga transporta izmantošanu un padarot ēkas energoefektīvākas, arī lai samazinātu enerģētisko nabadzību; nodrošināt pietiekamu elektrotīklu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību, turpināt savlaicīgu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu un pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes.

H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

H.1.1. Investīcija Nr. 1. “Ēku renovācijas paātrināšana”

Investīcijas mērķis ir palielināt ēku renovācijas procesa tempu, izmantojot divus apakšpasākumus: 1) ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un testēšana praksē (1. apakšpasākums); 2) atbalsts ēku renovācijai (2. apakšpasākums).

H.1.1.1. Apakšpasākums Nr. 1. Ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un testēšana praksē

Šis apakšpasākums ir B.1.3.1. apakšpasākuma (Atjaunināt un izmēģināt praksē ēku renovācijas paketes un standartus un izveidot metodiku ilgtspējīgu pilsētu attīstībai) turpinājums. Šā apakšpasākuma rezultātā tiek īstenoti vairāki zaļās renovācijas izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir renovēt vismaz 16 500 m² eksperimentālu ēku ar mērķi panākt primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 %, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

H.1.1.2. Apakšpasākums Nr. 2. Atbalsts ēku renovācijai (paplašinājums)

Šis pasākums ir B.1.3.4. apakšpasākuma (Atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem) paplašināšana. Šā pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu, proti, i) kompensēt vidēji vismaz 30 % no renovācijas darbu izdevumiem, ii) kompensēt par aizdevumu samaksāto procentu daļu, kas pārsniedz 3 % likmi, un iii) 100 % kompensēt tehniskās palīdzības izdevumus ēku īpašniekiem un renovācijas projektu administratoriem, kuri ir renovējuši ēkas ar energoefektivitātes klasi A vai B. Šā atbalsta rezultātā tiek renovēti vismaz 306 000 m 2no 180 daudzdzīvokļu ēkām, lai sasniegtu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, izmantojot zaļās renovācijas principus vai energoefektivitātes klases pasākumus, kas nav B klase.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

H.1.2. Investīcija Nr. 2. “Atbalsts tīra iekšzemes ūdens transportlīdzekļu iegādei”

Šā pasākuma mērķis ir samazināt kravu autopārvadājumu izmantošanu, veicinot alternatīvus un tīrākus kravu un cita veida kravu pārvadājumus pa ūdeni. Pasākums nodrošina atbalstu elektrokuģa, bezmotora baržas un elektriskā celtņa iegādei. Kuģis ir aprīkots ar elektrisku spēka pārvadu, kas stumj pašgājēju baržu. Elektrisko celtni izmanto kravas iekraušanai Kauņas Marveles ostā.

Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

H.1.3. Reforma Nr. 1. “AER ražošanas jaudas palielināšana”

Šīs reformas mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un patēriņu, uzlabojot institucionālos un juridiskos mehānismus un nodrošinot ieguldījumu stimulus AER izstrādātājiem.

Šo reformu papildina divi apakšpasākumi: 1) AER izstrādātāju ieguldījumu vides uzlabošana (1. apakšpasākums); 2) Atbalsts sauszemes AER staciju būvniecībai (saules un vēja enerģija) (2. apakšpasākums).

H.1.3.1. Apakšpasākums Nr. 1. Investīciju vides uzlabošana AER izstrādātājiem

Šā apakšpasākuma mērķis ir vienkāršot administratīvās prasības jaunas atjaunīgās enerģijas jaudas izvēršanai. Šo reformu veido tiesību aktu grozījumu kopums, kas ietver elementus, kuri pārsniedz Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED II) transponēšanu. Reformu pakete jo īpaši:

-Definēt un regulēt hibrīdelektrostacijas: Reforma dod iespēju vienā elektrotīkla punktā savienot hibrīdas AER stacijas (piemēram, saules un vēja enerģijas) vai enerģijas uzkrāšanas iekārtas, nepiemērojot atļauju piešķiršanas procedūru, kuras pamatā ir vienkārši uzstādītās jaudas pievienošana. Hibrīdelektrostacijas pieslēgumu elektrotīklam novērtē, pamatojoties uz atļauto ražošanas jaudu, nevis uzstādīto jaudu.

-Pieprasīt vienotu attīstības atļauju un vienotu ražošanas atļauju hibrīdelektrostacijām.

-Atteikties no ražošanas un ražošanas kvotām ražojošiem patērētājiem jaunās AER spēkstacijās, kuru jauda nepārsniedz 100 kW.

-Atļauju piešķiršanas procedūru ilgums jaunām AER spēkstacijām ir ierobežots līdz vienam gadam: Trīs galveno atļauju piešķiršana AER staciju attīstībai (atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstīšanai, būvatļauja un atļauja elektroenerģijas ražošanai) jaunām AER spēkstacijām nepārsniedz vienu gadu.

Apakšpasākumā iekļauj arī Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījumu. Pētījumā izstrādā priekšlikumus par darbībām, kas vajadzīgas, lai turpinātu attīstīt Lietuvas atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jaudu, un iekļauj priekšlikumus, kā panākt, kopējais valsts AER saražtais elektroenerģijas patēriņš sasniegtu 100 %, galveno uzmanību pievēršot tehniskajiem un finansiālajiem šķēršļiem, kas neļauj sasniegt 100 %. Pētījumā novērtē arī AER ietekmi uz SEG emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti (tostarp enerģijas ražošanas radīto piesārņojumu) un veselību.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

H.1.3.2. Apakšpasākums Nr. 2. Atbalsts sauszemes AER staciju būvniecībai (saules un vēja enerģija)

Šis apakšpasākums ir B.1.1.2. apakšpasākuma (Atbalsts individuālu glabātavu būvniecībai) turpinājums. Šā pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu AER ražošanai un savienot atjaunīgās enerģijas kopienas. Pasākums ietver atbalstu, ko sniedz juridiskām personām, lauksaimniekiem, atjaunīgās enerģijas kopienām vai iedzīvotāju energokopienām sauszemes saules un vēja spēkstaciju iegādei un uzstādīšanai, par prioritāti nosakot pašpatēriņu, saimniecības vai ekonomiskās vajadzības. Atbalsta saņēmējiem ir iespēja pārdot elektroenerģiju atpakaļ elektrotīklā. Ieguldījumu rezultātā tiek radīta vismaz 225 MW elektroenerģijas ražošanas jauda no AER.

Apakšpasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
195	H.1.1 Ēku renovācijas paātrināšana -H.1.1.1. Ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un testēšana praksē	Mērķrādītājs	Renovēto demonstrējumu ēku platība, kuras mērķis ir samazināt vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas patēriņa, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju		m2	0	16 500	2. cet.	2026	Zaļās renovācijas demonstrējumu projektu pabeigšana (6 ēkas ar kopējo platību 16 500 m 2): - Trīs sabiedriskās ēkas, kas ir piemērs vairākās vietās (piemēram, skolā, bērnudārzos, administratīvajā ēkā) un - 3 daudzdzīvokļu ēkas. Renovācija samazina vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas patēriņa, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, izmantojot jaunas, industrializētas siltumizolācijas sistēmas (paneļus) no organiskām izejvielām, kā arī ēku informācijas modelēšanas (BIM) tehnoloģijas, kas apvieno visus būvniecības procesus (projektēšanu, būvniecību, ražošanu, loģistiku, saliekamu konstrukciju uzstādīšanu uz vietas, uzturēšanu un kvalitātes kontroli), ēkas dzīves cikla virtuālu modelēšanu attiecībā pret tuvāko apkārtējo vidi (piemēram, ceturtdaļu), kurā ēka atrodas.
196	H.1.1 Ēku renovācijas paātrināšana H.1.1.2. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai (paplašinājums)	Mērķrādītājs	Renovēto daudzdzīvokļu ēku platība		m2	0	306 000	2. cet.	2026	Renovācija pabeigta vismaz 306 000 m 2 apmērā180 daudzdzīvokļu ēkās, samazinot primārās enerģijas patēriņu vidēji vismaz par 30 %, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju.
197	H.1.2. Veicināt bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļu iegādi	Atskaites punkts	Pašgājējas baržas pirkšana un piegāde	Iegādāta un piegādāta pašgājēja liellaiva				4. cet.	2024	Pašgājējas baržas pirkšana un piegāde
198	H.1.2. Veicināt bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļu iegādi	Atskaites punkts	100 % elektriskā celtņa iegāde un piegāde	Elektroceltnis, kas iegādāts un piegādāts Kauņas Marveles ostā				4. cet.	2024	Elektriskā celtņa iegāde un piegāde uz Kauņas Marveles ostu.
199	H.1.2. Veicināt bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļu iegādi	Atskaites punkts	Elektrokuģa iegāde un piegāde	Elektrokuģis, kas iegādāts un piegādāts				4. cet.	2025	Tāda bezemisiju kuģa iegāde un piegāde, kas aprīkots ar elektrisko spēka pārvadu, lai stumtu 197. atskaites punktā minēto pašgājēju baržu.
200	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.1. Investīciju vides uzlabošana AER izstrādātājiem un Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījuma sagatavošana	Atskaites punkts	Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījums	Pētījuma pabeigšana, ko veic attiecīgās iestādes				2. cet.	2026	Pētījuma pabeigšana, kas ietver Lietuvas enerģētikas nozares analīzi. Pētījumā izstrādā priekšlikumus par darbībām, kas vajadzīgas, lai turpinātu attīstīt Lietuvas atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jaudu, un iekļauj priekšlikumus, kā panākt, kopējais valsts AER saražtais elektroenerģijas patēriņš sasniegtu 100 %, galveno uzmanību pievēršot tehniskajiem un finansiālajiem šķēršļiem, kas neļauj sasniegt 100 %. Pētījumā novērtē arī AER ietekmi uz SEG emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti (tostarp enerģijas ražošanas radīto piesārņojumu) un veselību.
201	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.1. Investīciju vides uzlabošana AER izstrādātājiem un Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījuma sagatavošana	Atskaites punkts	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai uzlabotu AER izstrādātāju ieguldījumu vidi	Stājušies spēkā tiesību akti				3. cet.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir vienkāršot administratīvās prasības atjaunojamās enerģijas spēkstaciju attīstībai, grozītie tiesību akti: - Definēt un regulēt hibrīdelektrostacijas: Reforma dod iespēju vienā elektrotīkla punktā savienot hibrīdas AER stacijas (piemēram, saules un vēja enerģijas) vai enerģijas uzkrāšanas iekārtas, nepiemērojot atļauju piešķiršanas procedūru, kuras pamatā ir vienkārši uzstādītās jaudas pievienošana. Hibrīdelektrostacijas pieslēgumu elektrotīklam novērtē, pamatojoties uz atļauto ražošanas jaudu, nevis uzstādīto jaudu. - Ir vajadzīga vienota attīstības atļauja un vienota ražošanas atļauja hibrīdelektrostacijām. - Atteikties no ražošanas un ražošanas kvotām ražojošiem patērētājiem un jaunām AER spēkstacijām, kuru jauda nepārsniedz 100 kW. - Ierobežot atļauju piešķiršanas procedūru ilgumu līdz vienam gadam jaunām AER spēkstacijām: Trīs galveno atļauju piešķiršana AER staciju attīstībai (atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstīšanai, būvatļauja un atļauja elektroenerģijas ražošanai) jaunām AER spēkstacijām nepārsniedz vienu gadu.
202	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.2. Atbalsts sauszemes AER staciju būvniecībai (saules un vēja enerģija)	Mērķrādītājs	Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas izveide no atjaunojamiem energoresursiem (MW)		MW	0	120	1. cet.	2025	Ir nodoti ekspluatācijā 120 MW saules vai vēja enerģijas ražošanas jaudas.
203	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.2. Atbalsts sauszemes AER staciju būvniecībai (saules un vēja enerģija)	Mērķrādītājs	Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas izveide no atjaunojamiem energoresursiem (MW)		MW	120	225	2. cet.	2026	Ekspluatācijā ir nodoti vismaz 225 MW saules vai vēja enerģijas ražošanas jaudas.

H.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

H.3.1. Investīcija Nr. 1. Atbalsts AER iekārtām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas Energoefektivitātes fondā (Mehānisms), lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Lietuvas atjaunojamās enerģijas nozarē. Mehānisms sniedz aizdevumus tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 549 130 737 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda INVEGA kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādu produktu līniju:

·Tieši aizdevumi privātām struktūrām (tostarp publiskām struktūrām, kas konkurē vienā un tajā pašā uzaicinājumā), lai finansētu ieguldījumus atjaunojamās enerģijas elektrostacijās (vēja un saules enerģijas spēkstacijās).

Lai īstenotu ieguldījumu Mehānismā, Lietuva un INVEGA paraksta finansēšanas nolīgumu (vai esoša Fondu fonda nolīguma grozījumu), kurā iekļauj šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem Kredītu komiteja, INVEGA valde vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības.

2.Saistītās ieguldījumu stratēģijas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt finansiāli dzīvotspējīgiem.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01).

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Īstenošanas partnera uzraudzības sistēmas galveno principu apraksts ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

5.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem Mehānismā klimata jomā 28 .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

H.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/ Mērķrādītājs	Virsraksts	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Vienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
204	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Atskaites punkts	Finansēšanas nolīgums (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījums)	Finansēšanas nolīguma (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījuma) stāšanās spēkā				4. cet.	2023	Finansēšanas nolīguma (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījuma) stāšanās spēkā.
205	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Atskaites punkts	Valsts attīstību veicinošas iestādes uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšana	Uzaicinājuma publicēšana				3. cet.	2024	INVEGA izsludina uzaicinājumu privātām struktūrām (tostarp publiskām struktūrām, kas konkurē tajā pašā uzaicinājumā) iesniegt aizdevumu pieteikumus saskaņā ar prasībām, kas norādītas pasākuma aprakstā.
206	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi		%	0%	20%	2. cet.	2025	INVEGA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 20 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
207	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi		%	20%	100%	2. cet.	2026	INVEGA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
208	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Atskaites punkts	ANM ieguldījumu pārvedumu pabeigšana mehānismam	Sertifikāts vai cits līdzvērtīgs pierādījums par nodošanu				2. cet.	2026	Lietuva pārvieto EUR 549 130 737 uz INVEGA mehānisma vajadzībām.

2.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Lietuvas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 3 849 237 823 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
21	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražota elektroenerģija	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir uzlabot institucionālos un juridiskos mehānismus, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un patēriņu
28	B.1.2. braukšana, nepiesārņojot vidi	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko izveido procedūru energoefektivitātes un vides aizsardzības prasību noteikšanai autotransporta līdzekļu iegādei un gadījumiem, kad tās ir obligātas
29	B.1.2. braukšana, nepiesārņojot vidi	Atskaites punkts	Ir izveidots un darbojas ilgtspējīgas mobilitātes fonds, kas finansē alternatīvo degvielu un transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību
37	B. 1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Publisko un daļēji publisko elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu informācijas sistēmas darbības sākšana
43	B. 1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Rīcības plāna pieņemšana elektrouzlādes infrastruktūras tīkla integrēšanai
44	B. 1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu vietējās ražošanas palielināšanai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Atskaites punkts	Atjaunojamo transportlīdzekļu degvielas uzskaites vienību IT sistēmas darbības sākšana
70	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Atskaites punkts	Atvērto datu un digitālās pārveides kompetenču centra darbības sākšana
83	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.1. 5G ceļvedis	Atskaites punkts	Piešķirtās radiofrekvences 5G tīklu izvēršanai
84	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.1. 5G ceļvedis	Atskaites punkts	Attiecīgo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, kas ļauj ātrāk uzstādīt elektronisko sakaru infrastruktūru
89	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.3. Inovācija mobilitātē	Atskaites punkts	Izraudzīties kompetento iestādi transporta inovācijas pasākumu administrēšanai
91	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.1. Izglītības kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par to izglītības iestāžu darbības kvalitātes ārējā novērtējuma metodiku, kuras īsteno skolu izglītības programmas
93	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.2. Skolu tīkla reorganizācija	Atskaites punkts	Noteikumu par to skolu tīkla izveidi, kuras īsteno formālās izglītības programmas, grozījumu stāšanās spēkā
94	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.2. Skolu tīkla reorganizācija	Atskaites punkts	Plāni vispārējās izglītības skolu tīkla pārveidei, ko sagatavojušas un apstiprinājušas pašvaldības saskaņā ar nesen apstiprinātajiem noteikumiem par to skolu tīkla izveidi, kuras īsteno formālās izglītības programmas
95	D.1.1.Modernā vispārējā izglītība — Pamatkompetenču priekšvēsture D.1.1.3. Tūkstošgades skolu programma	Atskaites punkts	Tiesību aktu par Tūkstošgades skolu progresa programmu stāšanās spēkā
105	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.7. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes uzlabošana	Atskaites punkts	Pētījums par iespēju attīstīt agrīnās pirmsskolas izglītības infrastruktūru pašvaldībās
110	D.1.3. Profesionālās orientācijas sistēma piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai darba tirgū	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības rezolūcija par procedūrām, kas reglamentē profesionālās orientācijas (karjeras orientācijas) sistēmu
112	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam	Atskaites punkts	Tiesību aktu par profesionālās izglītības un apmācības progresa valsts platformas izveidi stāšanās spēkā
116	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.3. Māceklība un mācīšanās darbavietā	Atskaites punkts	Tiesību aktu, ar ko izveido māceklības un mācīšanās darbavietā atbalsta shēmu, stāšanās spēkā
126	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.4. Sistemātiska pētniecības un izstrādes veicināšana augstākās izglītības iestādēs un pētniecības analīze	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido zinātnes politikas īstenošanas aģentūru
127	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu	Atskaites punkts	Valdības rezolūcijas par Inovācijas aģentūras izveidi un inovācijas veicināšanas funkciju nodošanu no citām aģentūrām stāšanās spēkā
128	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un “zaļās” inovācijas attīstība — E.1.2.1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu	Atskaites punkts	Pārskatīto tiesību aktu par inovatīvām darbībām stāšanās spēkā
132	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.1. Pārdomātas specializācijas prioritāšu noteikšana	Atskaites punkts	Pārskatītās pārdomātas specializācijas koncepcijas stāšanās spēkā
142	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma. - F.1.2.1. Atcelt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas nav efektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam	Atskaites punkts	Priekšlikumu iesniegšana parlamentam, pamatojoties uz padziļinātu analīzi par nodokļu atbrīvojumu un īpašu nodokļu režīmu atcelšanu
144	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi	Atskaites punkts	Pamatojoties uz padziļinātu analīzi parlamentā, iesniegt priekšlikumus paplašināt vides nodokļus un nodokļus citiem avotiem, kas mazāk kaitē ekonomikas izaugsmei
146	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.3. Novērtējums par nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības novēršanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā	Atskaites punkts	Pētījuma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā īstenošana
152	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.4. Publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana	Atskaites punkts	Noteikumu par publiskā un privātā sektora partnerību sagatavošanu un īstenošanu grozījumu stāšanās spēkā
155	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.1. Lielāka pārredzamība lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā	Atskaites punkts	Valsts nodokļu inspekcija un muita iegūst datus par transportlīdzekļu īpašniekiem no transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites sistēmas
168	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.3. Uzņēmējdarbības procesu robotizācija Valsts nodokļu inspekcijā	Atskaites punkts	Divu Valsts nodokļu inspekcijas veikto uzņēmējdarbības procesu automatizācijas pabeigšana
179	F.1.9. Repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei	Atskaites punkts	Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai
182	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko ievieš papildu pabalstu vientuļām personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem
185	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.3. Sociālās aprūpes akreditācija	Atskaites punkts	Tiesību aktu par prasībām akreditētas sociālās aprūpes sniegšanai stāšanās spēkā
186	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.1. Nodarbinātības dienesta darbības procesu optimizācija un uzlabošana, nodrošinot sistemātisku orientāciju uz klientiem	Atskaites punkts	Nodarbinātības dienesta darbības procesus reglamentējošo tiesību aktu stāšanās spēkā
188	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Atskaites punkts	Tiesību aktu, kas reglamentē nodarbinātības atbalsta shēmu izmēģinājuma pasākumu īstenošanai, stāšanās spēkā (Veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt mācīšanos, kas nodrošina kvalifikācijas un kompetences ar augstu pievienoto vērtību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai un zaļajai pārejai)
		Maksājuma summa	649 543 707 EUR

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
1	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.1. Tiesiskais regulējums, kas reglamentē neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu organizēšanu, pārvaldību un sniegšanu	Atskaites punkts	Grozītā Likuma par veselības aprūpes iestādēm un Lietuvas Republikas Likuma par veselības aprūpes sistēmu un ar to saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā
2	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.2. Tādas digitālās veselības sistēmas izstrāde, kas atvieglo veselības datu sekundāru izmantošanu	Atskaites punkts	Tiesību aktu, kas reglamentē veselības datu sekundāru izmantošanu, stāšanās spēkā
3	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.3. Rīcības plāns ģimenes medicīnas attīstībai 2016.–2025. gadam	Atskaites punkts	Atjauninātā Rīcības plāna ģimenes medicīnas attīstībai 2016.–2025. gadam pieņemšana
27	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražotā elektroenerģija — B.1.1.3. Citas elektroenerģijas uzkrāšanas infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Jaunu elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādītā jauda (MW)
50	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.2. Rīki ēku renovācijas koordinācijas un tehniskās palīdzības veicināšanai	Atskaites punkts	Ir izveidots un darbojas kompetenču centrs ēku renovācijai
57	B.1.4. SEG absorbcijas spējas palielināšana	Atskaites punkts	Stājās spēkā tiesību akti, kas reglamentē mitrāju (kūdrāju) atjaunošanu un to turpmāku aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu
60.a	C.1.1a Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Atskaites punkts	Kiberdrošības attīstības programmas pieņemšana.
64	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par efektīvu datu apstrādi.
68	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Atskaites punkts	Grozītās regulas par informācijas sniegšanu personām ar invaliditāti stāšanās spēkā
69	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Atskaites punkts	Publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem un rīkiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu labākas saziņas iespējas
76	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība	Mērķrādītājs	Parakstīti līgumi ar digitālo un digitalizēto kultūras resursu īpašniekiem par resursu atvēršanu un darīti pieejami lietotājiem
80	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.4. Finanšu instrumenti uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai	Atskaites punkts	Konkursa uzaicinājuma publicēšana un finansēšanas noteikumu apstiprināšana inovatīvu tehnoloģisko risinājumu izstrādei un ieviešanai uzņēmējdarbībā
92	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.1. Izglītības kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Pārskatīto pirmsskolas, pamatskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu (mācību programmas) stāšanās spēkā
99	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.4. Pedagoģiskā personāla kompetenču stiprināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko nosaka prasības valsts kvalifikācijas attīstības programmu sagatavošanai un īstenošanai pedagoģiskajam personālam.
106	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.7. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes uzlabošana	Atskaites punkts	Tiesību aktu par pirmsskolas izglītības programmas kritērijiem (pamatnostādnēm) stāšanās spēkā
107	D.1.2. Piekļuve kompetenču attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem	Atskaites punkts	Stājas spēkā Pieaugušo izglītības likums, ar ko izveido koordinētas mūžizglītības sistēmas (LLL) modeli un nosaka darbības principus
115	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.2. Kompetences novērtēšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījums Likumā par profesionālo izglītību par izcilības centriem profesionālās izglītības un apmācības jomā
129	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.1. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, izveidojot vienotu inovācijas veicināšanas aģentūru un optimizējot esošo aģentūru tīklu	Atskaites punkts	Stājas spēkā atjauninātais regulējums par stimuliem uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā un izstrādē
151	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.3. Pašvaldību ieņēmumu struktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Likuma “Par pašvaldību budžeta ieņēmumu noteikšanas metodiku” grozījumu stāšanās spēkā un pašvaldības fiskālo rādītāju sistemātiskas salīdzināšanas konstatējumu un pašvaldību spēju palielināt ieņēmumus novērtējuma rezultātu publicēšana
156	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.2. Taisnīga nodokļu uzlikšana saimnieciskajām darbībām tiešsaistē	Atskaites punkts	Stājas spēkā juridiskā prasība tiešsaistes platformu operatoriem vākt un ziņot nodokļu iestādēm datus par darījumiem, kas veikti tiešsaistes platformās
158	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.3. Skaidras naudas izmantošanas ierobežošana	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas ierobežo skaidras naudas maksājumus riskantās ekonomikas nozarēs un/vai atsevišķos darījumu veidos
180	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.1. Pētījums par minimālo ienākumu shēmu un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos	Atskaites punkts	Pētījuma par minimālo ienākumu shēmas adekvātumu pabeigšana
184	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai	Atskaites punkts	Tiesību aktu par izmaiņām pensiju indeksācijas mehānismā stāšanās spēkā
201	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.1. Investīciju vides uzlabošana AER izstrādātājiem un Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījuma sagatavošana	Atskaites punkts	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai uzlabotu AER izstrādātāju ieguldījumu vidi
		Maksājuma summa	221 820 028 EUR

1.3.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
4	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.4. Sabiedrības veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanas modeļa izveide	Atskaites punkts	Stājas spēkā sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pamatmodelis, kas paredz vienādus nosacījumus, lai saņemtu nepieciešamos un augstas kvalitātes pakalpojumus sabiedrības mērķgrupām, jo īpaši neaizsargātām un sociāli atstumtām grupām
5	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.5. Veselības aprūpes speciālistu darba apstākļu un profesionālās kvalifikācijas uzlabošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par veselības aprūpes speciālistu darba apstākļu un profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu
6	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.6. Personiskās veselības aprūpes iestāžu tīkla izveide, pamatojoties uz reģionālās sadarbības modeli	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti par personīgo veselības aprūpes iestāžu tīkla izveidi un regulējumu, pamatojoties uz izcilības centru un reģionālās sadarbības modeli
18	A.1.3. Sistēmiska veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošana darbam ārkārtas situācijās A.1.3.1. Rīcības plāns, ar ko uzlabo sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un modernizē infrastruktūru ārkārtas situācijām	Atskaites punkts	Stājas spēkā rīcības plāns par veselības aprūpes iestāžu sadarbības uzlabošanu un infrastruktūras modernizāciju ārkārtas situācijās
48	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.1. Ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un testēšana praksē un ilgtspējīgu pilsētu attīstības metodikas izveide	Atskaites punkts	Stājas spēkā šādi tiesību akti: a) ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas īstenošanas plāns, b) Būvniecības tehnisko noteikumu “Ēku energoefektivitātes projektēšana un sertifikācija” grozījumi, kas apstiprināti ar vides ministra 2016. gada 11. novembra Rīkojumu Nr. D1–754 c) Ilgtspējīgas pilsētu attīstības pamatnostādnes, kas apstiprinātas ar vides ministra rīkojumu d) grozījumi Būvniecības tehniskajos noteikumos CTR 2.05.07:2005 “Koka konstrukciju projektēšana”, kas apstiprināti ar vides ministra 2005.-02.2010. rīkojumu Nr. D1–79
58	B.1.5. Ceļā uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Stājas spēkā rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku
108	D 1.2. Piekļuve kompetenču attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem	Atskaites punkts	Vienas pieturas aģentūras informācijas sistēmas ieviešana mūžizglītībā
121	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.1. Augstākās izglītības finansējuma un studentu uzņemšanas sistēmu uzlabošana	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido līgumu sistēmu ar augstākās izglītības iestādēm
122	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.1. Augstākās izglītības finansējuma un studentu uzņemšanas sistēmu uzlabošana — E.1.1.2. Augstākās izglītības tīkla efektivitātes uzlabošana, pilnveidojot universitāšu un koledžu uzdevumus	Atskaites punkts	Grozītā likuma “Par pētniecību un studijām” stāšanās spēkā, mainot finansēšanas un uzņemšanas sistēmu augstākajā izglītībā
143	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.1. Atcelt nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, kas nav efektīvi, vairs neatspoguļo valsts prioritātes vai neatbilst zaļajam kursam	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījumi nodokļu tiesību aktos, ar ko atceļ nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus
145	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.2. Apakšpasākums Nr. 2. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, attiecinot to arī uz avotiem, kas nekavē ekonomikas izaugsmi	Atskaites punkts	Grozījumi tiesību aktos par akcīzes nodokļiem, vides nodokļiem un īpašuma nodokļiem stājas spēkā
147	F.1.2. Taisnīgāka un izaugsmei labvēlīgāka nodokļu sistēma — F.1.2.3. Novērtējums par nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu efektivitāti nabadzības novēršanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām
153	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.4. Publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu kopums, ar ko izveido uzlabotu satvaru stratēģisku un ilgtermiņa publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai
154	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.5. Valsts attīstības iestāžu konsolidācija	Atskaites punkts	Valdības noregulējuma stāšanās spēkā, atceļot valsts attīstības iestādes statusu trim iestādēm un atstājot to vienai iestādei
177	F.1.8. Vienloga sistēma naudas sodu maksāšanai	Atskaites punkts	Grozījumu pieņemšana tiesību aktos, kas ļauj Valsts nodokļu inspekcijai pārvaldīt lielāko daļu naudas sodu un ekonomisko sankciju
183	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.2. Papildu pasākumi sociālo pabalstu atbilstības un ilgtspējas palielināšanai	Atskaites punkts	Likuma par bezdarba sociālo apdrošināšanu grozījuma, ar ko palielina bezdarba sociālā nodrošinājuma sistēmas segumu, stāšanās spēkā
		Maksājuma summa	477 534 313 EUR

1.4.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
15	A.1.2. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma A.1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes modeļa pieņemšana	Atskaites punkts	Tiesību aktu, kas reglamentē ilgtermiņa aprūpes modeļa īstenošanu, stāšanās spēkā
67	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Mērķrādītājs	Datu apmaiņas rīka darbības sākšana

79	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.3. Digitālās izglītības satura un resursu sagatavošana	Mērķrādītājs	Digitālo mācību iestāžu darbības sākšana
81	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.4. Finanšu instrumenti uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai	Mērķrādītājs	Stājas spēkā līgumi par finansiāliem stimuliem uzņēmumu izveidei un digitālajai inovācijai
103	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.6. Digitālās izglītības pārveide	Mērķrādītājs	To augstākās izglītības skolotāju skaits, kuri pabeiguši digitālo kompetenču uzlabošanas kursu
104	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.6. Digitālās izglītības pārveide	Mērķrādītājs	To skolotāju skaits, kuriem ir IT skolotāja kvalifikācija un iegūtais maģistra grāds IT jomā
124	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.3. Augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana	Mērķrādītājs	Augstākās izglītības iestāžu pabeigto internacionalizācijas projektu skaits
139	F.1.1. Efektīvs publiskais sektors — F.1.1.2. centralizētas apmācības sistēmas izveide kompetenču attīstīšanai publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Stratēģiskās pamatnostādnes un mācību moduļi
148	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.1. Budžeta struktūras uzlabojumi	Atskaites punkts	Stājas spēkā vidēja termiņa budžeta plānošanas metodika, pamatizmaksu aprēķināšanas metodika un grozījumi Budžeta struktūras likumā saistībā ar valsts budžeta pārskatīšanu.
149	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.1. Budžeta struktūras uzlabojumi	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības rezolūcija, ar ko apstiprina pirmo detalizēto vidēja termiņa budžeta projektu laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim
150	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.2. Izdevumu pārskati	Atskaites punkts	Visaptverošas budžeta izdevumu pārskatīšanas pabeigšana
157	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.2. Taisnīga nodokļu uzlikšana saimnieciskajām darbībām tiešsaistē	Atskaites punkts	Valsts nodokļu inspekcija saņem detalizētus datus par tiešsaistes platformās veiktajiem darījumiem
159	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji	Mērķrādītājs	To skolēnu skaits no pirmās līdz divpadsmitajai pakāpei, kuri saņēmuši elektronisku skolēna karti ar maksājumu funkciju.
160	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji	Mērķrādītājs	Skolu skaits (pamatskolas, vidusskolas, progymnasium, vinmnasium) ar jaunizveidotu vai modernizētu bezskaidras naudas maksājumu infrastruktūru
169	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.4. Nodokļu marku digitalizācija	Atskaites punkts	Izmēģinājuma projekta par alkoholisko dzērienu fizisko nodokļu marku aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem pabeigšana
181	G.1.1. Garantēta minimālā ienākuma aizsardzība — G.1.1.1. Pētījums par minimālo ienākumu shēmu un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos	Atskaites punkts	Grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, kas reglamentē minimālo ienākumu aizsardzību, stājas spēkā
		Maksājuma summa	174 638 025 EUR

1.5.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
10	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.9. Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide	Atskaites punkts	Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide
25	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražotā elektroenerģija — B.1.1.2. Atbalsts sauszemes AER staciju (saules un vēja enerģijas) un individuālu uzglabāšanas iekārtu būvniecībai	Mērķrādītājs	Jaunas (individuālas) atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas (MWh) izveide
34	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei	Atskaites punkts	Starppilsētu mobilitātes sistēmas reformas stāšanās spēkā
40	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Privātu uzlādes punktu pakalpojuma sākšana
55	B.1.4. SEG absorbcijas spējas palielināšana	Mērķrādītājs	Kūdrāju atjaunots hidroloģiskais apgabals
62	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Mērķrādītājs	Valsts informācijas tehnoloģiju pakalpojumu departaments konsolidēti sniedz IT pakalpojumus budžeta iestādēm, kas noteiktas Lietuvas Republikas valdības Rezolūcijā Nr. 498
65	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Mērķrādītājs	Datu pārvaldības modeļa darbības uzsākšana
71	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Mērķrādītājs	Personām ar invaliditāti paredzētu digitālo publisko pakalpojumu risinājumu darbības uzsākšana
102	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.6. Digitālās izglītības pārveide	Mērķrādītājs	To skolotāju skaits, kuri pabeiguši digitālo kompetenču uzlabošanas kursu
111	D.1.3. Profesionālās orientācijas sistēma piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai darba tirgū	Mērķrādītājs	Karjeras speciālistu skaits, kas sniedz pakalpojumus skolās
125	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.3. Augstākās izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana	Mērķrādītājs	To cilvēku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu ārvalstu studentu integrācijai
135	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās	Mērķrādītājs	Finansētie projekti un konsultāciju pakalpojumi programmas “Apvārsnis Eiropa” potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem no augstākās izglītības iestādēm un MVU
148.a	F.1.3. Valsts budžeta ilgtermiņa ilgtspēja un pārredzamība — F.1.3.1. Budžeta struktūras uzlabojumi	Atskaites punkts	Stratēģiskās pārvaldības informācijas sistēmas rīka, kas automatizē vidēja termiņa budžeta plānošanu, darbības uzsākšana
162	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.5. Lielāka pārredzamība būvniecības nozarē	Atskaites punkts	Digitālo rīku darbības sākšana, lai ļautu reāllaikā reģistrēt personas, kas strādā būvniecības nozarē, un identificēt tos, kuri nelegāli strādā būvlaukumos
172	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.6. Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas muitas darbinieku kompetences uzlabošana	Atskaites punkts	Instrumentu darbības uzsākšana, lai efektīvi pārvaldītu Valsts nodokļu inspekcijas un muitas darbinieku, kā arī muitas klientu kompetences, kas vajadzīgas efektīvai nodokļu un muitas pārvaldei
175	F.1.7. Elektronisko dokumentu ekosistēmas izveide — F.1.7.1. Apakšpasākums Nr. 1. Risinājuma izveide e-ieņēmumu nodrošināšanai	Atskaites punkts	Tehnoloģisko risinājumu darbības uzsākšana, lai nodrošinātu e-ieņēmumu praktisku izmantošanu uzņēmējdarbības procesos
197	H.1.2. Veicināt bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļu iegādi	Atskaites punkts	Pašgājējas baržas pirkšana un piegāde
198	H.1.2. Veicināt bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļu iegādi	Atskaites punkts	100 % elektriskā celtņa iegāde un piegāde
202	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.2. Atbalsts sauszemes AER staciju būvniecībai (saules un vēja enerģija)	Mērķrādītājs	Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas izveide no atjaunojamiem energoresursiem (MW)
		Maksājuma summa	199 638 025 EUR

1.6.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
8	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.8. Izveidot reprezentatīvu atsauces genoma datu apkopojumu veselības projektā “Genome Europe”	Mērķrādītājs	Cilvēku visa genoma sekvencēšanas testu skaits
11	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.10. Veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanas modeļa izstrāde	Mērķrādītājs	Lietuvas valsts veselības sistēmas panelī iekļauto veselības aprūpes iestāžu īpatsvars, pamatojoties uz darbības rādītāju kopumu
16	A.1.2. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma A.1.2.2. Cilvēkresursu un infrastruktūras jaudas palielināšana ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Mērķrādītājs	To ilgtermiņa aprūpes pacientu īpatsvars, kuri saņem ambulatorās ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus (%)
22	B. 1.1. Valstī saražotā ilgtspējīgākā elektroenerģija — B.1.1.1. Sagatavošanās pasākumi atkrastes vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai	Atskaites punkts	Atkrastes vēja elektrostaciju attīstības un infrastruktūras uzstādīšanas sagatavošanas darba izpilde un pabeigšana
31	B.1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos	Mērķrādītājs	Lietuvā iegādāto un reģistrēto “tīro” transportlīdzekļu skaits
35	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei	Mērķrādītājs	Ar elektrību un ūdeņradi darbināmu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu (autobusu) piegāde
38	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Publiski pieejamu kravas un autobusu uzlādes punktu un ļoti lielas jaudas uzlādes staciju pakalpojuma sākšana
51	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.2. Rīki ēku renovācijas koordinācijas un tehniskās palīdzības veicināšanai	Mērķrādītājs	Trīs informācijas sistēmu darbības uzsākšana un pakalpojumu sniegšana ēku renovācijas projektēšanai, renovācijas projektu administrēšanai un Lietuvas Ēku datu bankas
53	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.4. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem	Mērķrādītājs	Renovēto daudzdzīvokļu ēku platība
96	Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.3. Tūkstošgades skolu programma	Mērķrādītājs	Atbalstīto skolu skaits, lai uzlabotu darbību kvalitāti
176	F.1.7. Elektronisko dokumentu ekosistēmas izveide — F.1.7.2. Apakšpasākums Nr. 2. Risinājuma izveide, lai nodrošinātu starptautiskus e-sūtījumus	Atskaites punkts	Tehnoloģisko risinājumu darbības uzsākšana, lai nodrošinātu starptautisko e-sūtījumu praktisku izmantošanu uzņēmējdarbības procesos
190	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai atbalstītu apmācību kvalifikāciju un/vai kompetenču iegūšanai
		Maksājuma summa	89 349 768 EUR

1.7.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
7	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.7. Uzlaboto terapiju centra izveide	Atskaites punkts	Uzlabotas terapijas centra izveide
9	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.8. Izveidot reprezentatīvu atsauces genoma datu apkopojumu veselības projektā “Genome Europe”	Mērķrādītājs	Cilvēku visa genoma sekvencēšanas testu skaits
12	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.11. Veselības aprūpes nozares digitalizācija	Mērķrādītājs	To valsts iedzīvotāju īpatsvars, kuri sniedz ar veselības aprūpi saistītus elektroniskos pakalpojumus
13	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.11. Veselības aprūpes nozares digitalizācija	Mērķrādītājs	To ambulatoro un stacionāro individuālo veselības aprūpes iestāžu īpatsvars, kuras izmanto e-veselības produktus
14	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.9. Veselības aprūpes speciālistu kompetences platformas izveide	Mērķrādītājs	To veselības aprūpes speciālistu īpatsvars, kuru licence ir reģistrēta un digitāli uzraudzīta
17	A.1.2. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma A.1.2.2. Cilvēkresursu un infrastruktūras jaudas palielināšana ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Mērķrādītājs	To ilgtermiņa aprūpes pacientu īpatsvars, kuri saņem ambulatorās ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus (%)
19	A.1.3. Sistēmiska veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošana darbam ārkārtas situācijās A.1.3.2. Kompetences centru modernizācija infekcijas slimību kopā	Mērķrādītājs	Modernizēto veselības aprūpes iestāžu skaits, kurās ietilpst kompetences centri infekcijas slimību kopā
20	A.1.3. Sistēmiska veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošana darbam ārkārtas situācijās A.1.3.3. Neatliekamās palīdzības dienestu un reanimācijas nodaļu modernizācija reģionālajās slimnīcās	Mērķrādītājs	Modernizēto veselības aprūpes iestāžu skaits neatliekamās palīdzības slimnīcās, reanimācijas un intensīvās aprūpes nodaļās
30	B.1.2. braukšana, nepiesārņojot vidi	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar ko ievieš ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu, kuras pamatā ir principi “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”
41	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Privātu uzlādes punktu pakalpojuma sākšana
45	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Mērķrādītājs	Jaunu biometāna gāzes ražošanas iekārtu uzstādītā kopējā jauda, MW
52	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.3. Veicināt tādu būvizstrādājumu un pakalpojumu piedāvājumu, kas paātrina ēku renovāciju	Mērķrādītājs	Modulāru struktūru ražošanas jauda no organiskiem materiāliem
72	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Mērķrādītājs	Sabiedrisko pakalpojumu apmierinoša izmantošana, ko veic personas ar invaliditāti
78	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība	Mērķrādītājs	Digitālie (elektroniskie) resursi, kas darīti pieejami personām ar invaliditāti
82	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.5. IKT izcilības centrs	Mērķrādītājs	Izcilības centra darbības uzsākšana
85	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.1. 5G ceļvedis	Mērķrādītājs	5G pakalpojumu darbības uzsākšana pilsētu teritorijās un citos maģistrālceļos un valsts nozīmes dzelzceļa līnijās, lidostās un jūras ostās
123	E.1.1. Kvalitatīva augstākā izglītība un spēcīgas augstākās izglītības iestādes — E.1.1.2. Augstākās izglītības tīkla efektivitātes uzlabošana, pilnveidojot universitāšu un koledžu uzdevumus	Mērķrādītājs	Pabeigti kolēģiju reorganizācijas projekti (atjaunoti komandējumi)
130	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.2. Augošs pieprasījums pēc inovācijas Lietuvā, izmantojot publiskā iepirkuma potenciālu — E.1.2.4. “Zaļās” inovācijas attīstības veicināšana	Mērķrādītājs	Īstenoto inovatīvo projektu skaits
131	E.1.2. Inovācijas politikas efektīva īstenošana, lielāks pieprasījums pēc inovācijas, attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma un zaļās inovācijas attīstība — E.1.2.3. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšana	Mērķrādītājs	To jaunuzņēmumu skaits, kuri saņēmuši investīcijas
133	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.2. Atbalstīt uz uzdevumiem balstītu zinātnes un inovācijas programmu īstenošanu pārdomātas specializācijas jomā	Mērķrādītājs	Ekspluatācijā esošo izcilības centru skaits
141	F.1.1. Efektīvs publiskais sektors — F.1.1.2. centralizētas apmācības sistēmas izveide attīstības kompetencēm publiskajā sektorā	Mērķrādītājs	Pabeigto digitālo, finanšu, analītisko vai vadības prasmju apmācību skaits
163	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.5. Lielāka pārredzamība būvniecības nozarē	Mērķrādītājs	Elektroniski identificējamu darba ņēmēju īpatsvars būvlaukumos kā daļa no kopējā darba ņēmēju skaita
164	F.1.5. Instrumenti, kas pieejami uzņēmumiem maksātnespējas riska pārvaldībai	Atskaites punkts	Četru digitālo rīku, kas izstrādāti uzņēmumu maksātnespējas riska pārvaldībai un veicina to, darbības sākšana
170	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.5. Jauni datu analīzes rīki un muitas IT sistēmu modernizācija	Atskaites punkts	Piecu jaunu datu analīzes metožu darbības uzsākšana datu apstrādei no esošiem un pieciem jauniem datu avotiem
171	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.5. Jauni datu analīzes rīki un muitas IT sistēmu modernizācija	Mērķrādītājs	Saskarnes, kas izveidotas ar to ārējo iestāžu informācijas sistēmām, kuras pārvalda datus, transportlīdzekļus un preces, kā arī satiksmes pārvaldības sistēmas
173	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.6. Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas muitas darbinieku kompetences uzlabošana	Mērķrādītājs	Personas, kas apmācītas Lietuvas Muitas un Valsts nodokļu inspekcijā
174	F.1.7. Elektroniskas dokumentu ekosistēmas izveide	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu kopums par elektronisko norēķinu dokumentu un to fiskālo datu apstrādi (skaidras naudas reģistra žurnāli, e-ieraksti, starptautiskās elektroniskās pavadzīmes)
187	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.1. Nodarbinātības dienesta darbības procesu optimizācija un uzlabošana, nodrošinot sistemātisku orientāciju uz klientiem	Mērķrādītājs	Nodarbinātības dienesta digitālās pārveides pabeigšana
199	H.1.2. Veicināt bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļu iegādi	Atskaites punkts	Elektrokuģa iegāde un piegāde
		Maksājuma summa	172 317 410 EUR

1.8.Astotā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
13.a	A.1.1. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un inovācijas veicināšana A.1.1.11. Veselības aprūpes nozares digitalizācija	Atskaites punkts	Rīcības plāns digitālās veselības sistēmas attīstībai
26	B.1.1. Ilgtspējīgāka valstī saražotā elektroenerģija — B.1.1.2. Atbalsts sauszemes AER staciju (saules un vēja enerģijas) un individuālu uzglabāšanas iekārtu būvniecībai	Mērķrādītājs	Jaunas (individuālas) atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas (MWh) izveide
32	B.1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos	Mērķrādītājs	Lietuvā iegādāto un reģistrēto “tīro” transportlīdzekļu skaits
33	B.1.2. Pārvietošanās, nepiesārņojot vidi — B.1.2.1. Atbalsts “tīro” transportlīdzekļu iegādei publiskajā sektorā un uzņēmumos	Mērķrādītājs	Lietuvā saražoto (samontēto) un modernizēto elektrisko autobusu skaits
36	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.2. Atbalsts bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei	Mērķrādītājs	Ar elektrību un ūdeņradi darbināmu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu (autobusu) piegāde
39	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Publiski pieejamu kravas un autobusu uzlādes punktu un ļoti lielas jaudas uzlādes staciju pakalpojuma sākšana
42	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.3. Transportlīdzekļu uzlādes/alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķrādītājs	Sabiedrisko saspiestās biogāzes un ūdeņraža staciju ekspluatācijas uzsākšana
46	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Mērķrādītājs	Otrās paaudzes šķidro biodegvielu papildu ražošana gadā
47	B.1.2. Braukšana, nepiesārņojot vidi — B.1.2.4. Atbalsts AER degvielu nozares attīstībai (biometāna gāze, otrās paaudzes šķidrās biodegvielas transportam un zaļais ūdeņradis)	Mērķrādītājs	Kopējais saražotais “zaļais ūdeņradis”
54	B.1.3. Ēku renovācijas paātrināšana un ilgtspējīga pilsētvide — B.1.3.4. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai saskaņā ar jaunākajiem ēku renovācijas standartiem	Mērķrādītājs	Renovēto daudzdzīvokļu ēku platība
56	B.1.4. SEG absorbcijas spējas palielināšana	Mērķrādītājs	Kūdrāju atjaunots hidroloģiskais apgabals
59	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Atskaites punkts	Visas sistēmas, ko pārvalda valsts budžeta iestādes, migrēja uz jaunu valdības hibrīda mākoņinfrastruktūru
60b	C.1.1a Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Atskaites punkts	Valsts kiberdrošības uzraudzības sistēmas izveide.
60c	C.1.1a Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide — Valsts kiberdrošības attīstība	Atskaites punkts	Kibernoziedzības izmeklēšanas spēju stiprināšana
61	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Mērķrādītājs	Kiberdrošības apmācības pabeigšana.
63	C.1.1. Publiskās informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveide	Mērķrādītājs	Valsts informācijas tehnoloģiju pakalpojumu departaments konsolidēti sniedz IT pakalpojumus visām budžeta iestādēm, kas noteiktas Lietuvas Republikas valdības Rezolūcijā Nr. 498.
66	C.1.2. Datu pārvaldības un atvērto datu efektivitātes nodrošināšana	Mērķrādītājs	Informācijas resursu integrācija datu ezerā
73	C.1.3. Uz klientu orientēti pakalpojumi	Mērķrādītājs	Pabeigtie projekti pakalpojumu digitalizācijai un sniegto pakalpojumu brieduma līmeņa paaugstināšanai
74	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.1. Lietuviešu valodas tehnoloģisko resursu attīstība	Atskaites punkts	Lietuviešu valodas resursu nodrošināšana mākslīgā intelekta un inovatīvu tehnoloģiju izstrādei
75	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.1. Lietuviešu valodas tehnoloģisko resursu attīstība	Mērķrādītājs	Pabeigti projekti, lai izveidotu lietuviešu valodas resursus, kas vajadzīgi MI risinājumu izstrādei
77	C.1.4. Nosacījumi inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē — C.1.4.2. Kultūras resursu digitalizācija un pieejamība	Mērķrādītājs	Pabeigti līgumi par digitālo kultūras resursu atvēršanu un pieejamības nodrošināšanu lietotājiem
88	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.2. Ļoti augstas veiktspējas tīklu turpmāka attīstība	Mērķrādītājs	Sazināties ar gigabitu ātruma privātiem un publiskiem uzņēmumiem, nevalstiskām un valsts organizācijām un pašvaldību iestādēm (sociālekonomiskie virzītājspēki)
90	C.1.5. Pasākums virzībā uz 5G — C.1.5.3. Inovācija mobilitātē	Mērķrādītājs	Mobilitātes inovācijai paredzētu digitālo risinājumu darbības uzsākšana
97	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.3. Tūkstošgades skolu programma	Mērķrādītājs	Atbalstīto skolu skaits, lai uzlabotu darbību kvalitāti
98	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.4. Pedagoģiskā personāla kompetenču stiprināšana	Mērķrādītājs	Pedagoģisko darbinieku skaits, kas pabeiguši kvalifikācijas attīstības programmas
100	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.5. STEAM ekosistēmas attīstība	Mērķrādītājs	Modernizēto STEAM centru skaits
101	D.1.1. Moderna vispārējā izglītība — pamatprasmju priekšvēsture D.1.1.5. STEAM ekosistēmas attīstība	Mērķrādītājs	Mobilo laboratoriju skaits
109	D.1.2. Piekļuve kompetenču attīstībai un kvalifikācijas atzīšana pieaugušajiem	Mērķrādītājs	18–65 gadus vecas personas pabeidz nodrošināto kvalitatīvu apmācību, no kuras vismaz 40 % ir veltītas digitālajām prasmēm, izmantojot vienotu mūžizglītības satvaru.
113	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam	Mērķrādītājs	Jaunas/atjauninātas profesionālās izglītības programmas, kas reģistrētas, lai padarītu tās pieejamas apmācības sniedzējiem
114	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.1. Valsts platforma profesionālās izglītības un apmācības progresam	Mērķrādītājs	Pasniedzēji un/vai kapteiņi, kas iesaistīti mācekļu un praktikantu apmācībā
117	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.3. Māceklība un mācīšanās darbavietā	Mērķrādītājs	Pabeigta māceklība
118	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.4. Mobilitātes programma	Mērķrādītājs	Studenti, kas ir piedalījušies valsts mobilitātes shēmā nozaru praktiskās apmācības centros un ir saņēmuši sertifikātu par uzlabotām praktiskām un digitālām prasmēm (vismaz 40 % dalībnieku uzlabo savas digitālās prasmes)
119	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.5. Plašākas iespējas skolēniem apgūt profesiju	Mērķrādītājs	Skolēni, kas uzņemti vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības skolās, pabeidza sākotnējās PIA moduļus
120	D.1.4. Profesionālās izglītības un apmācības jomā iegūtās zaļās un digitālās pārveides kompetences D.1.4.5. Plašākas iespējas skolēniem apgūt profesiju	Mērķrādītājs	Atbalstu saņēma pamatskolas skolēni, kas uzņemti eksperimentālās profesionālās apmācības programmās
134	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.2. Atbalstīt uz uzdevumiem balstītu zinātnes un inovācijas programmu īstenošanu pārdomātas specializācijas jomā	Mērķrādītājs	Pētniecības un izstrādes projekti, kas pabeigti, izmantojot trīs uz uzdevumiem balstītas zinātnes un inovācijas programmas
136	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās	Mērķrādītājs	Finansētie projekti un konsultāciju pakalpojumi programmas “Apvārsnis Eiropa” potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem no augstākās izglītības un pētniecības iestādēm un MVU
137	E.1.3. Kopīgi uzdevumi zinātnes un inovācijas jomā pārdomātas specializācijas jomā — E.1.3.3. Mudināt zinātni un uzņēmējdarbību piedalīties ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās starptautiskās finansēšanas programmās	Mērķrādītājs	Izveidoti zinātnisko amatpersonu un valsts kontaktpunktu (VKP) amati
138	F.1.1. Efektīvs publiskais sektors — F.1.1.1 Cilvēkresursu pārvaldības sistēmas modernizācija publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Cilvēkresursu pārvaldības sistēmas modernizācija publiskajā sektorā
161	F.1.4. Nodokļu saistību izpildes uzlabošana — F.1.4.4. Finansiāli prasmīgi nākotnes nodokļu maksātāji	Atskaites punkts	Izglītības, zinātnes un sporta ministrijai nodrošināt izglītības instrumentus un metodiskos materiālus formālajai un/vai neformālajai izglītībai, lai attīstītu bērnu un jauniešu nodokļu lietotprasmi, un īstenot informācijas kampaņu, lai palielinātu informētību par nodokļu sistēmu un Valsts nodokļu inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem
165	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.1. Jaunu datu analīzes rīku ieviešana Valsts nodokļu inspekcijā	Atskaites punkts	Nodokļu administrācijas analītisko problēmu risinājumu darbības uzsākšana, lai samazinātu PVN iztrūkumu, izmantojot progresīvas analīzes metodes un palielinot nodokļu maksātāju informētību
166	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.1. Jaunu datu analīzes rīku ieviešana Valsts nodokļu inspekcijā	Mērķrādītājs	Nodokļu maksātāju riska profilā iekļautie riska kritēriji
167	F.1.6. Pārdomāta nodokļu administrācija, lai ātrāk samazinātu PVN iztrūkumu — F.1.6.2. Valsts nodokļu inspekcijas un citu institūciju datu kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Valsts nodokļu inspekcijas integrētās metadatu datubāzes darbības uzsākšana un metodikas/ieteikumu iesniegšana citām valsts finanšu iestādēm
178	F.1.8. Vienloga sistēma naudas sodu maksāšanai	Mērķrādītājs	37 iestāžu uzliktos naudas sodus un ekonomiskās sankcijas pārvalda viena nodokļu iestāde — Valsts nodokļu inspekcija
189	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projekta uzņēmējdarbības veicināšanai pabeigšana
191	G.1.2. Uz klientiem orientēts nodarbinātības atbalsts — G.1.2.2. Nodarbinātības atbalsta pasākumu tvēruma un daudzveidības palielināšana, digitālās un zaļās pārveides mērķu sasniegšana un aprites ekonomikas veicināšana	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai atbalstītu apmācību kvalifikāciju un/vai kompetenču iegūšanai
195	H.1.1 Ēku renovācijas paātrināšana -H.1.1.1. Ēku renovācijas pakešu un standartu atjaunināšana un testēšana praksē	Mērķrādītājs	Renovēto demonstrējumu ēku platība, kuras mērķis ir samazināt vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas patēriņa, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju
196	H.1.1 Ēku renovācijas paātrināšana H.1.1.2. Atbalsts ēku ātrākai renovācijai (paplašinājums)	Mērķrādītājs	Renovēto daudzdzīvokļu ēku platība
200	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.1. Investīciju vides uzlabošana AER izstrādātājiem un Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījuma sagatavošana	Atskaites punkts	Lietuvas energosistēmas modelēšanas pētījums
203	H.1.3. AER ražošanas jaudas palielināšana H.1.3.2. Atbalsts sauszemes AER staciju būvniecībai (saules un vēja enerģija)	Mērķrādītājs	Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas izveide no atjaunojamiem energoresursiem (MW)
		Maksājuma summa	312 724 188 EUR

2.Aizdevums

Šā lēmuma 3. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

2.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
58.a	B.3.1. “Zaļo” finanšu produktu izstrāde	Atskaites punkts	Zaļā finansējuma rīcības plāna apstiprināšana
137.a	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	Aizsardzības un drošības industriālās attīstības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam
180.a	F.3.1. Centralizētā publiskā iepirkuma uzlabošana	Atskaites punkts	Veselības aprūpes iestāžu un aģentūru publiskā iepirkuma centralizācijas plāna pieņemšana
192	G.3.1. Sociālo un nodarbinātības dienestu kvalitātes uzlabošana — G.3.1.1. Nodarbinātības, sociālo un citu pakalpojumu integrācijas palielināšana	Atskaites punkts	Grozījumi tiesību aktos par individualizētiem pakalpojumiem, ko sniedz Nodarbinātības dienests un pašvaldības bezdarbniekiem un personām, kas reģistrētas kā personas, kuras gatavojas darba tirgum un kurām ir grūtības sākt darbu
194	G.3.1. Sociālo un nodarbinātības dienestu kvalitātes uzlabošana — G.3.1.2. Sociālo darbinieku kompetenču stiprināšana	Atskaites punkts	Centra izveide darbinieku profesionālās kompetences uzlabošanai sociālo pakalpojumu jomā
		Maksājuma summa	387 918 090 EUR

2.2.Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
58b	B.3.1. “Zaļo” finanšu produktu izstrāde	Atskaites punkts	Zaļo finanšu kompetenču un zināšanu centra izveide un darbības sākšana
180c	F.3.2. Valsts attīstību veicinošas iestādes kapitalizācija un finansiālā noturība	Mērķrādītājs	Lietuvas valdības kapitāla pārvedums INVEGA
204	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Atskaites punkts	Finansēšanas nolīguma (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījuma) stāšanās spēkā
205	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Atskaites punkts	Valsts attīstību veicinošas iestādes uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšana
		Maksājuma summa	310 334 472 EUR

2.3.Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
137b	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	Finansēšanas nolīgums (vai spēkā esoša Fondu fonda nolīguma grozījums)
137c	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Atskaites punkts	INVEGA izsludinātā uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšana
137d	E.3.1. Aizdevumi uzņēmumiem, lai izstrādātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību rūpniecības attīstībai	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
180d	F.3.2. Valsts attīstību veicinošas iestādes kapitalizācija un finansiālā noturība	Atskaites punkts	INVEGA ieguldījumu politika
206	H.3.1. Investīciju atbalsts AER spēkstacijām (saules un vēja enerģija uz sauszemes)	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
		Maksājuma summa	387 918 089 EUR