EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.7.2024
COM(2024) 342 final
2024/0201(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, attiecībā uz grozījumu minētā nolīguma 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm attiecībā uz Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem un pārejas noteikumu par izcelsmi paralēlu piemērošanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ES un Dānijas un Farēru salu nolīguma Apvienotajā komitejā saistībā ar to, ka ir paredzēts pieņemt lēmumu, ar kuru groza 3. protokolu ES un Dānijas un Farēru salu nolīgumā.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses
Nolīguma starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses (“nolīgums”), mērķis ir veicināt pušu ekonomisko attiecību harmonisku attīstību, paplašinot savstarpējo tirdzniecību. Nolīgums stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī.
2.2.Apvienotā komiteja
Apvienotā komiteja, kura izveidota saskaņā ar nolīguma 31. panta noteikumiem, var nolemt grozīt noteikumus, kas iekļauti 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, saskaņā ar 3. protokola 4. pantu. Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.
2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts
Nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas veidā Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums par grozījumu noteikumos, kas iekļauti 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“paredzētais akts”).
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemti pārskatītie konvencijas noteikumi.
Kopš 2021. gada 1. septembra jau ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, tostarp attiecībā uz ES un Dānijas Karalisti attiecībā uz Fēru salām, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus.
Pārejas noteikumu par izcelsmi mērķis ir ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm. Tā kā kopumā pārejas noteikumi par izcelsmi ir mazāk stingri nekā konvencijas noteikumi, tad arī preces, kuras atbilst konvencijas noteikumiem, varētu atzīt par noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi, izņemot dažus lauksaimniecības produktus, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas 2., 4.–15., 16. (izņemot apstrādātus zivsaimniecības produktus) un 17.–24. nodaļā, jo attiecībā uz šiem produktiem pārejas noteikumi par izcelsmi ir atšķirīgi vai stingrāki nekā konvencijas noteikumi.
Pārejas noteikumi par izcelsmi ir piemērojami paralēli konvencijas izcelsmes noteikumiem, tādējādi izveidojot divas atšķirīgas kumulācijas zonas.
Pārejas noteikumi paredz, ka abus izcelsmes noteikumu kopumus var piemērot paralēli, ļaujot izdot izcelsmes apliecinājumu ar atpakaļejošu spēku uz tāda apliecinājuma pamata, kas izdots saskaņā ar konvencijas noteikumiem, ar nosacījumu, ka izstrādājumi atbilst abu noteikumu kopumu prasībām.
Pašreizējā pārejas noteikumu norma par abu izcelsmes noteikumu kopumu paralēlu piemērošanu (Protokola par izcelsmes noteikumiem A papildinājuma 21. panta 1. punkta d) apakšpunkts) radīja apgrūtinošu muitas procedūru, kas traucē uzņēmējiem pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz pārejas noteikumu piemērošana paralēli konvencijai.
Puses ir vienojušās iepriekš piemērot pārejas noteikumus, lai pielāgotu tirdzniecības plūsmas un muitas praksi gaidāmajai konvencijas grozījuma (uz kuru balstās pārejas noteikumi) spēkā stāšanās dienai. Tāpēc ir lietderīgi atvieglot paralēlo piemērošanu atlikušajā pārejas noteikumu piemērošanas laikā, kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums.
Tāpēc 3. protokola A papildinājuma 8. pants būtu jāgroza, lai atvieglotu konvencijas un pārejas noteikumu par izcelsmi esošo paralēlo piemērošanu.
Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES jāieņem Apvienotajā komitejā.
Ierosinātais grozījums pēc būtības ir tehnisks un attiecas uz pašlaik piemērojamiem pārejas noteikumiem par izcelsmi starp Pusēm, un tas neietekmē protokola par izcelsmes noteikumiem būtību. Tāpēc ietekmes novērtējums nav nepieciešams.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses.
Akts, ko Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Ietekme uz budžetu
Vienkāršošanai attiecībā uz konvencijas un pārejas noteikumu par izcelsmi paralēlu piemērošanu nav izmērāmas ietekmes uz ES budžetu, jo tās tvērums galvenokārt attiecas uz tirdzniecības atvieglošanu un muitas dienestu prakses konsolidēšanu. Vienkāršošana attiecas uz jomām, kas paliek dienestu kompetencē, neietekmējot to noteikumu būtību, saskaņā ar kuriem preces iegūst preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu, un atvieglo esošā paralēlās piemērošanas principa piemērošanu.
6.Paredzētā akta publicēšana
Ar Apvienotās komitejas aktu tiks grozīts nolīguma 3. protokols, tāpēc pēc pieņemšanas to ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2024/0201 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, attiecībā uz grozījumu minētā nolīguma 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm attiecībā uz Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem un pārejas noteikumu par izcelsmi paralēlu piemērošanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienība ar Padomes Lēmumu 97/126/EK noslēdza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses (“nolīgums”), un tas stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī.
(2)Ievērojot nolīguma 34. pantu un 3. protokola 4. pantu, Apvienotā komiteja, kas izveidota ar minētā nolīguma 31. pantu (“Apvienotā komiteja”), var grozīt minētā protokola noteikumus.
(3)Apvienotajai komitejai nākamajā sanāksmē ir jāpieņem lēmums, ar kuru groza nolīguma 3. protokolu.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, jo Apvienotās komitejas lēmums Savienībai būs saistošs.
(5)Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemti pārskatītie konvencijas noteikumi.
(6)Pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošana nodrošina tirdzniecības plūsmu un muitas prakses pielāgošanu līdz 2025. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā pārskatītie konvencijas noteikumi, uz kuriem balstīti pārejas noteikumi par izcelsmi.
(7)Ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus kopš 2021. gada 1. septembra.
(8)Pārejas noteikumu par izcelsmi mērķis ir ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm. Tā kā kopumā pārejas noteikumi par izcelsmi ir mazāk stingri nekā konvencijas noteikumi, tad arī preces, kuras atbilst konvencijas noteikumiem par izcelsmi, varētu atzīt par noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi, izņemot dažus lauksaimniecības produktus, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas 2., 4.–15., 16. (izņemot apstrādātus zivsaimniecības produktus) un 17.–24. nodaļā. Pārejas noteikumi par izcelsmi ir piemērojami paralēli konvencijas izcelsmes noteikumiem, tādējādi izveidojot divas atšķirīgas kumulācijas zonas. Tāpēc, lai atvieglotu konvencijas un pārejas noteikumu par izcelsmi paralēlu piemērošanu, kā paredzēts nolīguma 3. protokola A papildinājuma 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā, būtu jāgroza nolīguma 3. protokola A papildinājuma 8. pants,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, attiecībā uz minētā nolīguma 3. protokola grozījumu, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.7.2024
COM(2024) 342 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, attiecībā uz grozījumu minētā nolīguma 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm attiecībā uz Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem un pārejas noteikumu par izcelsmi paralēlu piemērošanu
PIELIKUMS
[Projekts] ES UN DĀNIJAS UN FARĒRU SALU APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. ...
(2024. gada XX. XX)
par
grozījumiem Nolīguma starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
ES UN DĀNIJAS UN FARĒRU SALU APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši 4. pantu tā 3. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”),
tā kā:
(1)Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemta pārskatītā konvencija.
(2)Ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus kopš 2021. gada 1. septembra.
(3)Pārejas noteikumu par izcelsmi mērķis ir ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm. Tā kā kopumā pārejas noteikumi par izcelsmi ir mazāk stingri nekā konvencijas noteikumi, tad arī preces, kuras atbilst konvencijas noteikumiem, varētu atzīt par noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi, izņemot dažus lauksaimniecības produktus, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas 2., 4.–15., 16. (izņemot apstrādātus zivsaimniecības produktus) un 17.–24. nodaļā.
(4)Pārejas noteikumi par izcelsmi ir piemērojami paralēli konvencijas izcelsmes noteikumiem, tādējādi izveidojot divas atšķirīgas kumulācijas zonas. Tāpēc, lai atvieglotu konvencijas un pārejas noteikumu par izcelsmi paralēlu piemērošanu, kā paredzēts 3. protokola A papildinājuma 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā, būtu jāgroza 3. protokola A papildinājuma 8. pants,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nolīguma 3. protokola A papildinājuma 8. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
“1.a
Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta kumulāciju, kas paredzēta 7. pantā, var piemērot precēm, kuras klasificētas Harmonizētās sistēmas 1., 3., 16. (apstrādāti zivsaimniecības produkti) un 25.–97. nodaļā un ir ieguvušas noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes noteikumus saskaņā ar I papildinājumu un attiecīgajiem noteikumiem II papildinājumā Reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, ja materiālu un izstrādājumu izcelsme ir piemērotājās Līgumslēdzējās Pusēs, kurām ir iespējama kumulācija.”.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.
Vieta...
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs