EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.7.2024
COM(2024) 333 final
2024/0193(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 4. protokola par izcelsmes noteikumiem A papildinājuma 17. panta 4. punktu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ līguma Apvienotajā komitejā saistībā ar to, ka ir paredzēts pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”)
EEZ līguma 1 (“līgums”) mērķis ir veicināt līgumslēdzēju pušu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu vienlīdzīgos konkurences apstākļos un vienu un to pašu noteikumu ievērošanu, lai izveidotu viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – EEZ. Līgums stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.
2.2.Apvienotā komiteja
Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar EEZ līguma 92. panta noteikumiem, var pieņemt lēmumus. Apvienoto komiteju veido EEZ pušu pārstāvji. Apvienotā komiteja izstrādā lēmumus un ieteikumus, savstarpēji vienojoties Eiropas Savienībai, no vienas puses, un EBTA valstīm, kuras pauž vienotu viedokli, no otras puses.
2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts
Nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas veidā Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums, ar kuru nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem (“paredzētais akts”).
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 2 (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus 3 (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemti pārskatītie konvencijas noteikumi.
Kopš 2021. gada septembra ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus.
Pārejas noteikumu par izcelsmi mērķis ir ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm un radītu iespēju izmantot elektroniski izdotus un/vai iesniegtus izcelsmes apliecinājumus.
EEZ līguma Līgumslēdzējas puses vienojās piemērot nolīguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punkta noteikumus attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem, tāpēc ir jānosaka vispārīgo prasību sistēma.
Konvencijas Apvienotās komitejas 2023. gada 7. decembra sanāksmē Līgumslēdzējas puses vienprātīgi pieņēma Apvienotās komitejas ieteikumu par elektronisko sertifikātu izmantošanu saskaņā ar pašreizējo konvenciju. Ieteikumā ir iekļauts to nosacījumu saraksts, saskaņā ar kuriem, tiklīdz tie ir izpildīti, importētāja puse var pieņemt izcelsmes apliecinājumu preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 veidā.
Minētie nosacījumi ir identiski tiem, kas šajā priekšlikumā nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.
Lai nodrošinātu to noteikumu vienādu piemērošanu, kuri attiecas uz izcelsmes apliecinājumiem preču pārvadājumu sertifikātu veidā, ko izdod elektroniski Eiropas Savienībā, Komisija paredz izveidot elektronisku sistēmu elektroniski izdotu preču pārvadājumu sertifikātu pieteikumu iesniegšanai, šo sertifikātu izdošanai, kā arī informācijas glabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu muitas dienestiem un konvencijas Līgumslēdzējām pusēm. Elektronisko izcelsmes apliecinājumu sistēma (ES e-PoC sistēma) būtu jāizveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 un tās īstenošanas noteikumiem.
Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES jāieņem Apvienotajā komitejā.
Ierosinātā sistēma pēc būtības ir tehniska un attiecas uz pašlaik piemērojamiem pārejas noteikumiem par izcelsmi starp EEZ līguma Līgumslēdzējām pusēm, un tā neietekmē protokola par izcelsmes noteikumiem būtību. Tāpēc ietekmes novērtējums nav nepieciešams.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar līgumu, proti, ar EEZ līgumu.
Akts, kuru Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām.
Saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu paredzētais akts būs pusēm saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza EEZ līguma noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Ietekme uz budžetu
Vispārīgajām prasībām attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem nav izmērāmas ietekmes uz ES budžetu, jo to tvērums galvenokārt attiecas uz tirdzniecības atvieglošanu un muitas dienestu prakses konsolidēšanu. Tās paredz vienkāršošanu jomās, kas paliek dienestu kompetencē, neietekmējot to noteikumu būtību, saskaņā ar kuriem preces iegūst preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu. Elektroniski izdotu izcelsmes apliecinājumu izmantošana uzlabo muitas kontroles efektivitāti un samazina krāpšanas risku, jo tiek ieviesta droša vide izdošanai un pārbaudei.
6.Paredzētā akta publicēšana
Ar Apvienotās komitejas aktu tiks papildināts līguma 4. protokols, tāpēc pēc pieņemšanas to ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2024/0193 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 4. protokola par izcelsmes noteikumiem A papildinājuma 17. panta 4. punktu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienība ar Padomes un Komisijas Lēmumu 94/1/EOTK, EK 5 noslēdza EEZ līgumu (“līgums”), un tas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.
(2)Ievērojot līguma 93. pantu, Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar EEZ līguma 92. panta noteikumiem, ir pilnvarota pieņemt lēmumus.
(3)Apvienotajai komitejai nākamajā sanāksmē ir jāpieņem lēmums, ar kuru nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, jo Apvienotās komitejas lēmums Savienībai būs saistošs.
(5)Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 6 (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus 7 (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemti pārskatītie konvencijas noteikumi.
(6)Pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošana nodrošina tirdzniecības plūsmu un muitas prakses pielāgošanu līdz 2025. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā pārskatītie konvencijas noteikumi, uz kuriem balstīti pārejas noteikumi par izcelsmi.
(7)Kopš 2021. gada 1. septembra jau ir stājies spēkā starp vairākām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls 8 , kas dara pārejas noteikumus par izcelsmi piemērojamus 9 , kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums.
(8)Pārejas noteikumu par izcelsmi 10 divi galvenie mērķi ir: ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm; un radīt iespēju izmantot elektroniski izdotus vai iesniegtus izcelsmes apliecinājumus.
(9)EEZ līguma Līgumslēdzējas puses vienojās piemērot nolīguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punkta noteikumus attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem. Tāpēc ir jānosaka vispārīgo prasību sistēma,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, pamatā ir šim lēmumam pievienotais Apvienotās komitejas akta projekts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.7.2024
COM(2024) 333 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 4. protokola par izcelsmes noteikumiem A papildinājuma 17. panta 4. punktu
PIELIKUMS
[Projekts] EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. ...
(2024. gada XX. XX),
ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 4. protokola par izcelsmes noteikumiem A papildinājuma 17. panta 4. punktu
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu 1 (“līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,
tā kā:
(1)Covid-19 pandēmija paātrināja nepieciešamību pēc datorizētas muitas vides izcelsmes noteikumu jomā, un lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 2 (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu nolēma akceptēt preču pārvadājumu sertifikātu elektroniskās kopijas.
(2)Piemērotājas Līgumslēdzējas puses izstrādāja elektroniskas sistēmas vai pielāgoja esošās sistēmas, lai līdzsvarotu digitalizācijas nepieciešamību ar preču pārvadājumu sertifikāta veidlapas prasībām, kas aprakstītas pārejas noteikumos par izcelsmi 3 (nolīguma 4. protokola A papildinājums).
(3)Ņemot vērā muitas elektronisko sistēmu izstrādi, EEZ līguma Līgumslēdzējas puses atzīst, ka izcelsmes apliecinājumiem preču pārvadājumu sertifikātu veidā būtu jāgūst labums no modernizācijas attiecībā uz to izdošanu, iesniegšanu un pārbaudi.
(4)Ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus 4 kopš 2021. gada 1. septembra.
(5)EEZ līguma Līgumslēdzējas puses apstiprina apņēmību turpināt Covid-19 pandēmijas laikā saistībā ar ārkārtas pasākumiem ieviesto labo praksi, atzīst, cik svarīgi ir ieviest elektroniskos līdzekļus un kopīgiem spēkiem izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā (“PEM zonā”) 5 kopēju sistēmu, kuras pamatā būtu elektroniski izcelsmes apliecinājumi un elektroniska administratīvā sadarbība.
(6)EEZ līguma Līgumslēdzējas puses uzskata, ka pāreja uz elektroniskiem izcelsmes apliecinājumiem un digitalizētu administratīvo sadarbību pārejas noteikumu par izcelsmi ietvaros ir pirmie soļi ceļā uz izcelsmes apliecinājumu pilnīgu digitalizāciju PEM zonas mērogā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo konvencijas grozījuma stāšanos spēkā 6 .
(7)EEZ līguma Līgumslēdzējas puses vienojās īstenot nolīguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punkta noteikumus attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem, tādējādi uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem attiecina šos noteikumus,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Attiecībā uz līguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu EEZ līguma Līgumslēdzējas puses vienojas, ka 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos izcelsmes apliecinājumus var izdot elektroniski.
2. pants
EEZ līguma Līgumslēdzējas puses akceptē elektroniski izdotus preču pārvadājumu sertifikātus, ko iesniedz importējot, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) elektroniski izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem ir līdzīga veidlapa kā A papildinājuma IV pielikumā minētajam paraugam;
b) eksportētājas EEZ līguma Līgumslēdzējas puses muitas dienesti internetā nodrošina drošu tiešsaistes sistēmu, kurā pārbaudīt elektroniski izdoto preču pārvadājumu sertifikātu autentiskumu;
c) elektroniski izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem ir unikāls sērijas numurs un, ja pieejami, aizsardzības elementi, pēc kuriem to var identificēt;
d) datums, no kura EEZ līguma Līgumslēdzēja puse sāk izdot elektroniskos preču pārvadājumu sertifikātus, ir norādīts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā). Elektroniski izdotu preču pārvadājumu sertifikātu akceptēšanu piemēro no minētajos paziņojumos norādītā datuma.
3. pants
EEZ līguma Līgumslēdzēja puse var nolemt apturēt elektroniski izdotu preču pārvadājumu sertifikātu akceptēšanu, ja nav izpildīti 2. pantā uzskaitītie nosacījumi, un par to iepriekš informē pārējās EEZ līguma Līgumslēdzējas puses. Paziņojumos, kas minēti 2. panta d) punktā, norāda apturēšanas sākuma datumu.
4. pants
Administratīvās sadarbības nolūkā saskaņā ar līguma 4. protokola A papildinājuma 34. un 35. pantu EEZ līguma Līgumslēdzējas puses var nolemt sniegt savstarpēju palīdzību, izmantojot elektroniskus līdzekļus.
5. pants
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē paziņojumus par šā lēmuma piemērošanu.
6. pants
Šā lēmuma 1.-5. pantu piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā EEZ līguma Līgumslēdzēju pušu vienošanās par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu digitālās vides izmantošanu izcelsmes apliecinājumiem, kas izstrādāta kopā ar citām piemērotājām Līgumslēdzējām pusēm un kas ļauj izcelsmes apliecinājumus izdot un/vai iesniegt elektroniski.
7. pants
Tā kā pārejas noteikumus par izcelsmi beidz piemērot dienā, kad stājas spēkā konvencijas grozījums, šā lēmuma 1.-6. pantu turpina piemērot starp EEZ līguma Līgumslēdzējām pusēm konvencijas ietvaros līdz dienai, kad stājas spēkā konvencijas Apvienotās komitejas lēmums, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem un/vai iesniegtiem izcelsmes apliecinājumiem.
8. pants
Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu 7 .
9. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.
Vieta...
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
EEZ Apvienotās komitejas
sekretāri