EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.8.2024
COM(2024) 325 final
2024/0212(BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Itālijai, Slovēnijai, Austrijai, Grieķijai un Francijai saistībā ar sešām dabas katastrofām 2023. gadā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma konteksts
Šis lēmums attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk “ESSF”) izmantošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 1 (turpmāk “ ESSF regula”) 1 028 541 689 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Itālijai, Slovēnijai, Austrijai, Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām (plūdiem), kas šajās valstīs notika 2023. gadā.
Šai izmantošanai ir pievienots DEC Nr. 08/2024, kurā ir ierosināts summu 796 760 300 EUR apmērā pārvietot no Eiropas Solidaritātes rezerves (turpmāk “ESR”) rezerves pozīcijas uz ESSF darbības budžeta pozīciju gan saistību, gan maksājumu apropriācijās. Papildus apropriācijām, kas pārvietotas no ESR rezerves pozīcijas, šī izmantošana tiek finansēta, izmantojot summu 37 073 004 EUR apmērā saistību un maksājumu apropriācijās, kuras jau iekļautas ES 2024. gada vispārējā budžetā, un izmantojot 194 708 385 EUR no ES 2023. gada vispārējā budžetā iekļautajām apropriācijām, kas saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu jau ir izmaksātas avansā.
2.Informācija un nosacījumi
2.1.Itālija – liela mēroga katastrofa: plūdi Emīlijas-Romanjas reģionā
Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijā 2023. gada 1.–17. maijā bija ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus.
Pēc tam Itālija iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ESSF.
(1)Itālija 2023. gada 24. jūlijā iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc 2023. gada maijā notikušajiem plūdiem.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2023. gada 1. maijā, Itālija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Itālijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 8,5 miljardi euro. Šī summa pārsniedz Itālijai 2023. gadā noteikto “lielas dabas katastrofas” robežvērtību, kas ir 3,8 miljardi euro. Tāpēc saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 2. punktu katastrofa ir uzskatāma par “lielu dabas katastrofu”.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu Itālija lūdza izmaksāt avansu par gaidāmo pabalstu. Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2023. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu C(2023) 7823 tika piešķirts avanss 94 708 385 EUR apmērā. Avanss Itālijai tika izmaksāts 2023. gada 29. novembrī.
(7)Emīlijas-Romanjas reģionu Itālijā 2023. gada 1.–17. maijā skāra spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus. Šī katastrofa skāra septiņas provinces reģiona centrālaustrumu daļā, kur tika reģistrētas ļoti intensīvas lietusgāzes un liels nokrišņu daudzums, it īpaši paugurainos un kalnainos apgabalos. Kopējais nokrišņu daudzums, kas tika reģistrēts visā katastrofas laikā, bija 200–500 mm. Sekojošo plūdu sekas bija smagas. Papildus plašajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kuru iemesls bija infrastruktūras sagraušana un gan publisko, gan privāto aktīvu postījumi, 14 cilvēki zaudēja dzīvību. Ekstrēmi meteoroloģiskie apstākļi izraisīja vairāk nekā 1500 zemes nogruvumu, kas nodarīja lielus postījumus ceļiem un ēkām, tīkla infrastruktūrai un ūdenstecēm.
(8)Itālijas iestādes lūdza palīdzību no Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM). Itālija lūdza četrus lieljaudas sūknēšanas moduļus. Pēc UCPM aktivizēšanas Slovākija, Slovēnija, Francija un Beļģija sniedza atbalstu plūdu skartajos apgabalos. Lai identificētu plūdu skartos apgabalus, tika aktivizētas Eiropas programmas Copernicus ārkārtas kartēšanas un riska un atjaunošanas sistēmas, kā arī valsts ASI-COSMO-Skymed sistēma.
(9)Itālija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 681,8 miljoni euro, un norādīja izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem. Vislielākā daļa no ārkārtas pasākumu izmaksām (vairāk nekā 293,7 miljoni euro) ir saistītas ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzības pasākumiem. Otrā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdens, notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības aprūpes un izglītības jomā, sasniedzot 220,5 miljonus euro. Trešā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 85,7 miljonu euro apmērā. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 82,0 miljonu euro apmērā.
(10)Itālija ar 2010. gada 23. februāra Likumdošanas dekrētu Nr. 49 ir transponējusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (“Direktīva 2007/60/EK”) 2 . Likumdošanas dekrētā Nr. 49/2010 ir noteikts, ka attiecībā uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar to pašu tiesību aktu, ir jāpieņem iespējamo plūdu postījumu kartes un plūdu riska kartes.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Itālijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
(12)Itālijas iestādes nenorādīja uz attiecināmo izmaksu apdrošināšanas segumu.
2.2.Slovēnija – liela mēroga katastrofa: plūdi
Slovēniju 2023. gada 3.–6. augustā skāra spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus visā valstī.
Pēc tam Slovēnija iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ESSF.
(1)Slovēnija 2023. gada 20. oktobrī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc 2023. gada augustā notikušajiem plūdiem.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2023. gada 4. augustā, Slovēnija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Slovēnijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir gandrīz 10,0 miljardi euro. Komisija akceptēja 7,3 miljardus euro kā ticamus kopējos tiešos zaudējumus. Šī summa pārsniedz Slovēnijai noteikto “lielas dabas katastrofas” robežvērtību 0,6 % apmērā no Slovēnijas nacionālā kopienākuma, kas 2023. gadā bija 308,8 miljoni euro. Tāpēc saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 2. punktu katastrofa ir uzskatāma par “lielu dabas katastrofu”.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu Slovēnija lūdza izmaksāt avansu par gaidāmo pabalstu. Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2023. gada 23. novembra Īstenošanas lēmumu C(2023) 8168 tika piešķirts avanss 100 miljonu euro apmērā. Avanss Slovēnijai tika izmaksāts 2023. gada 11. decembrī.
(7)Spēcīgas zema spiediena sistēmas rezultātā 2023. gada 3.–6. augustā tika reģistrētas spēcīgas lietusgāzes. Spēcīgās lietusgāzes un vētras izraisīja liela mēroga plūdus, zemes nogruvumus un dubļu nogruvumus. Lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts Slovēnijas ziemeļu daļā, kur nokrišņu daudzums sasniedza līdz pat 150–200 mm. Plūdi bija ārkārtēji tajā ziņā, ka tie skāra trīs lielākās Slovēnijas upes. Plūdi iznīcināja ceļus, tiltus, ūdensapgādes infrastruktūru, kanalizāciju, elektroenerģijas iekārtas, daudzas ēkas un pilsētu teritorijas, kā arī lauksaimniecības zemi.
(8)Slovēnijas iestādes lūdza palīdzību ar UCPM, Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra (ERCC) un NATO starpniecību, vēršoties pie Eiroatlantiskā katastrofu seku likvidēšanas koordinācijas centra (EADRCC). Palīdzību piedāvāja 12 ES dalībvalstis un vairākas trešās valstis.
(9)Slovēnija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 6786,0 miljoni euro, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Vislielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu ūdensapgādes, notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības aprūpes un izglītības jomā, sasniedzot 5089,0 miljonus euro. Otrā lielākā daļa no ārkārtas pasākumu izmaksām attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 853,2 miljonu euro apmērā. Trešā lielākā izmaksu daļa 816,2 miljonu euro apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzības pasākumiem. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 27,2 miljonu euro apmērā.
(10)Slovēnija 2008. gadā ar Slovēnijas Ūdens aktu (1. panta 4. punkta 4. apakšpunkts) transponēja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Slovēnijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
(12)Slovēnijas iestādes norādīja, ka saskaņā ar aplēsēm no apdrošināšanas sabiedrībām varētu atgūt līdz pat 4,7 % no aplēstajiem zaudējumiem.
2.3.Austrija – katastrofa kaimiņos esošā valstī: plūdi
Austriju 2023. gada 3.–6. augustā skāra spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus Austrijas dienvidu reģionos.
Pēc tam Austrija iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ESSF.
(1)Austrija 2023. gada 19. oktobrī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc 2023. gada augustā notikušajiem plūdiem.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2023. gada 3. augustā, Austrija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Austrijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar “kaimiņos esošas valsts” katastrofas kritēriju, kā paredzēts ESSF regulas 2. panta 4. punktā, kurā noteikts, ka ESSF palīdzību saistībā ar dabas katastrofu uz pabalstu tiesīgajā valstī var izmantot arī saistībā ar jebkuru lielu dabas katastrofu kaimiņos esošā uz pabalstu tiesīgā valstī. Austrija lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 208,0 miljoni euro. Tā kā tā pati dabas katastrofa Slovēnijā – kaimiņos esošā uz pabalstu tiesīgā valstī – ir kvalificējama kā “liela dabas katastrofa”, saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 4. punktu Austrijas pieteikums ir tiesīgs uz ESSF pabalstu.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Austrija nelūdza izmaksāt avansu saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu.
(7)Spēcīgās lietusgāzes 2023. gada 3.–6. augustā izraisīja daudzus postījumus publiskajai un privātajai infrastruktūrai Austrijas dienvidos, it īpaši Lejaskarintijā un Štīrijā. Lietusgāzes appludināja ēkas, pagrabus, garāžas, mežus, laukus un izraisīja vairāk nekā 900 dubļu straumju un zemes nogruvumu. Vētras radītie postījumi skāra vairāk nekā 120 kopienas, tostarp izraisot izolētus elektroapgādes pārtraukumus augsta gruntsūdens līmeņa dēļ. Tika ziņots par turpmākiem postījumiem kaimiņos esošajās federālajās zemēs, piemēram, Zalcburgā un Burgenlandē.
(8)Austrija nelūdza palīdzību ar Eiropas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra starpniecību.
(9)Austrija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 76,5 miljoni euro, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Vislielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdensapgādes, notekūdeņu un transporta jomā, sasniedzot 65,6 miljonus euro. Otrā lielākā daļa no ārkārtas pasākumu izmaksām 9,7 miljonu euro apmērā attiecas uz preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu. Trešā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 0,8 miljonu euro apmērā. Ceturtā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 0,4 miljonu euro apmērā.
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK tika transponēta Austrijas tiesību aktos ar 2011. gadā veikto grozījumu Ūdens likumā (Federālais Oficiālais Vēstnesis I Nr. 14/2011).
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Austrijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
(12)Austrijas iestādes nenorādīja uz attiecināmo izmaksu apdrošināšanas segumu.
2.4.Grieķija – liela mēroga katastrofa: ciklons
2023. gada 4.–11. septembrī Grieķiju skāra Vidusjūras vētra “Daniel”, kas bija iemesls spēcīgām lietusgāzēm un izraisīja plūdus vairākās vietās Grieķijas centrālajā daļā, it īpaši Tesālijas reģionā.
Pēc tam Grieķija iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ESSF.
(1)Grieķija 2023. gada 20. novembrī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc 2023. gada septembrī notikušajiem plūdiem.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2023. gada 4. septembrī, Grieķija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Grieķijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 2,3 miljardi euro. Šī summa pārsniedz Grieķijai noteikto “lielas dabas katastrofas” robežvērtību 0,6 % apmērā no Grieķijas nacionālā kopienākuma, kas 2023. gadā bija 1,1 miljards euro. Tāpēc saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 2. punktu katastrofa ir uzskatāma par “lielu dabas katastrofu”.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu Grieķija lūdza izmaksāt avansu par gaidāmo pabalstu. Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2024. gada 23. janvāra Īstenošanas lēmumu C(2024) 505 tika piešķirts avanss 25 382 237 EUR apmērā. Avanss Grieķijai tika izmaksāts 2024. gada 8. februārī.
(7)2023. gada 4.–11. septembrī tika reģistrēti intensīvi un plaša mēroga meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, kas izpaudās kā spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes, kuru rezultātā tika izraisīti katastrofāli plūdi vairākās vietās Grieķijas centrālajā daļā, it īpaši Tesālijas reģionā. Kopējais nokrišņu daudzums, kas tika reģistrēts visā katastrofas laikā, skartajos reģionos bija 400–1000 mm. Lietusgāžu laikā lielākajā reģiona daļā tika reģistrēts nokrišņu daudzums, kas ir salīdzināms ar visa gada vidējo nokrišņu daudzumu. Spēcīgās lietusgāzes izraisīja lielus plūdus Grieķijas centrālajā daļā, kā rezultātā tika pārpludināti plaši reģioni. Plūdi radīja milzīgus infrastruktūras postījumus, pārvēršot ielas upēs, sagraujot ēkas un tiltus un appludinot veselus ciematus. Papildus plašajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kuru iemesls bija infrastruktūras sagraušana un gan publisko, gan privāto aktīvu postījumi, 17 cilvēki zaudēja dzīvību.
(8)Grieķijas iestādes nelūdza palīdzību ar UCPM starpniecību.
(9)Grieķija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 1941,0 miljons euro, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Vislielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdens, notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta un izglītības jomā, sasniedzot 1657,0 miljonus euro. Otrā lielākā daļa no ārkārtas pasākumu izmaksām attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 230,6 miljonu euro apmērā. Trešā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 42,8 miljonu euro apmērā. Ceturtā lielākā izmaksu daļa 11,4 miljonu euro apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzības pasākumiem.
(10)Grieķija savā iekšējā tiesību sistēmā ir transponējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK, pieņemot Starpministriju lēmumu ΚΥΑ 31822/1542/Ε130/2010 (ΦΕΚ Β΄ 1108/21.07.2010.).
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Grieķijai tika piemērotas divas pārkāpuma procedūras saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu. Procedūra INFR(2021)2254 saistībā ar plūdu riska karšu un iespējamo plūdu postījumu vietu karšu atjaunināšanu, kā paredzēts Direktīvā 2007/60/EK, tika slēgta 2024. gada 24. aprīlī. Procedūra INFR(2022)2191 2024. gada 13. martā tika nodota izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā par to, ka Grieķija nav pabeigusi Grieķijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu, kas bija jāveic saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK), un plūdu riska pārvaldības plānu pārskatīšanu, kura bija jāveic atbilstoši Plūdu direktīvai (Direktīva 2007/60/EK).
(12)Grieķijas iestādes nenorādīja uz attiecināmo izmaksu apdrošināšanas segumu.
2.5.Itālija – reģionāla katastrofa: plūdi Toskānas reģionā
Laikposmā no 2023. gada 25. oktobra līdz 10. novembrim Toskānas reģionā Itālijā tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes, kas neizbēgami izraisīja pēkšņus plūdus.
Pēc tam Itālija iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ESSF.
(1)Itālija 2024. gada 19. janvārī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc plūdiem, kas 2023. gada oktobrī un novembrī notika Toskānas reģionā.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2023. gada 29. oktobrī, Itālija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Pieteikumā notikums tika aprakstīts kā “reģionāla dabas katastrofa” saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka tā ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2. līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Itālijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 2,7 miljardi euro. Šī summa ir aptuveni 2,4 % no Toskānas reģiona IKP un pārsniedz norādīto, uz “reģionālu katastrofu” attiecināmo robežvērtību, kas Toskānas reģiona gadījumā 2024. gadā ir 1,7 miljardi euro.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Itālija nelūdza izmaksāt avansu saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu.
(7)Laikposmā no 2023. gada 25. oktobra līdz 10. novembrim Toskānas reģionā Itālijā salīdzinoši īsā laikā tika reģistrēts ārkārtīgi liels nokrišņu daudzums, jo īpaši Prato, Florences, Pizas, Pistoijas un Livorno provincēs. Lietus un to pavadošais spēcīgais vējš izraisīja pēkšņus plūdus un zemes nogruvumus. Sekojošo plūdu sekas bija smagas. Šis notikums nodarīja būtisku ekonomisku kaitējumu, laupīja dzīvību septiņiem cilvēkiem un lika tūkstošiem cilvēku pamest savas mājas.
(8)Itālijas iestādes nelūdza palīdzību ar UCPM starpniecību. Tomēr Itālijas Civilās aizsardzības departaments ir pastāvīgi informējis Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC) par katastrofas pārvarēšanas darbību gaitu.
(9)Itālija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 175,6 miljoni euro, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Vislielākā daļa no ārkārtas pasākumu izmaksām ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdens, notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības aizsardzības un izglītības jomā, sasniedzot 74,3 miljonus euro. Otrā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 49,0 miljonu euro apmērā. Trešā lielākā izmaksu daļa 26,4 miljonu euro apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzības pasākumiem. Ceturtā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 26,0 miljonu euro apmērā.
(10)Itālija ir transponējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK ar 2010. gada 23. februāra Likumdošanas dekrētu Nr. 49 par Direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību īstenošanu. Likumdošanas dekrētā Nr. 49/2010 ir noteikts, ka attiecībā uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar to pašu tiesību aktu, ir jāpieņem iespējamo plūdu postījumu kartes un plūdu riska kartes.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Itālijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
(12)Itālijas iestādes nenorādīja uz attiecināmo izmaksu apdrošināšanas segumu.
2.6.Francija – reģionāla katastrofa: plūdi
Agrāko Ziemeļu-Padekalē reģionu, kas atrodas Augšfrancijas reģionā Francijā, 2023. gada 2.–9. novembrī skāra spēcīgas lietusgāzes, kuras izraisīja plūdus.
Pēc tam Francija iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ESSF.
(1)Francija 2024. gada 24. janvārī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc 2023. gada novembrī notikušajiem plūdiem.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2023. gada 2. novembrī, Francija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Pieteikumā notikums tika aprakstīts kā “reģionāla dabas katastrofa” saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka tā ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2. līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Francijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 1,9 miljardi euro. Šī summa ir aptuveni 1,64 % no agrākā Ziemeļu-Padekalē 3 reģiona IKP un pārsniedz norādīto, uz “reģionālu katastrofu” attiecināmo robežvērtību, kas agrākā Ziemeļu-Padekalē reģiona gadījumā 2024. gadā ir 1,8 miljardi euro 4 .
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu Francija lūdza izmaksāt avansu par gaidāmo pabalstu. Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2024. gada 6. jūnija Īstenošanas lēmumu C(2024) 3873 tika piešķirts avanss 11 690 767 EUR apmērā. Avanss Francijai tika izmaksāts 2024. gada 14. jūnijā.
(7)Agrāko Ziemeļu-Padekalē reģionu, kas atrodas Augšfrancijas reģionā Francijā, 2023. gada 2.–9. novembrī skāra spēcīgas lietusgāzes, kuru rezultātā nokrišņu daudzums dažos apgabalos sasniedza 271 mm. Šie apstākļi īsā laikā izraisīja upju ūdens līmeņa strauju paaugstināšanos un lielo upju pārplūšanu. Šā notikuma sekas bija smagas, izraisot daudzus dubļu nogruvumus un pēc tam – ceļu slēgšanu. Šī katastrofa nodarīja būtisku ekonomisku kaitējumu un lika tūkstošiem cilvēku pamest savas mājas.
(8)Francijas iestādes lūdza palīdzību ar UCPM starpniecību. Nīderlande piedāvāja palīdzību.
(9)Francija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 160,2 miljoni euro, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Vislielākā daļa no ārkārtas pasākumu izmaksām ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdens, notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības aizsardzības un izglītības jomā, sasniedzot 120,1 miljonu euro. Otrā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 19,3 miljonu euro apmērā. Trešā lielākā izmaksu daļa 10,8 miljonu euro apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzības pasākumiem. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 10,0 miljonu euro apmērā.
(10)Francija ir transponējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK ar 2011. gada 2. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 2011-227 par Direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību īstenošanu.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Francijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
(12)Francijas iestādes nenorādīja uz attiecināmo izmaksu apdrošināšanas segumu.
2.7.Secinājums
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un iesniegtās informācijas novērtējumu, Komisija secina, ka Itālijas, Slovēnijas, Austrijas, Grieķijas un Francijas iesniegtajos pieteikumos minētās katastrofas atbilst ESSF regulā izklāstītajiem nosacījumiem ESSF izmantošanai.
3.Finansējums
Ar Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 5 (turpmāk “DFS regula”), ir atļauts izmantot ESSF saistībā ar rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR). 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 6 (Iestāžu nolīgums), kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, 10. punktā ir noteikta kārtība ESSF izmantošanai saistībā ar SEAR.
Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums ESSF izveidei, Komisija uzskata, ka atbalstam vajadzētu būt progresējošam. Attiecīgi par zaudējumu daļu, kas pārsniedz “lielai dabas katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus euro 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu, sk. ESSF regulas 2. panta 2. punktu), būtu jāsniedz lielāka atbalsta intensitāte nekā par zaudējumu daļu, kas ir mazāka par šo robežvērtību.
Tas nozīmē, ka atbalsta summu valstij, ko skārusi katastrofa, kura atbilst “lielas dabas katastrofas” nosacījumiem, aprēķina, saskaitot divas summas: 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir mazāka par robežvērtību, un 6 % no tās kopējo tiešo zaudējumu daļas, kas pārsniedz robežvērtību.
Likme, ko izmantoja, lai noteiktu atbalsta summas “reģionālām dabas katastrofām”, un kas joprojām ir mazāka par valsts robežvērtību, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem. Turklāt saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 4. punktu ESSF palīdzību saistībā ar dabas katastrofu uz pabalstu tiesīgajā valstī var izmantot arī saistībā ar jebkuru lielu dabas katastrofu kaimiņos esošā uz pabalstu tiesīgā valstī. Ja pieteikums par ESSF palīdzību tiek iesniegts, pamatojoties uz “kaimiņvalsts” kritēriju, nepastāv noteikta robežvērtība attiecībā uz ciestajiem kopējiem tiešajiem zaudējumiem. Likme, ko izmantoja, lai noteiktu atbalsta summu par katastrofu saskaņā ar “kaimiņvalsts” kritēriju, ir tāda pati kā “reģionālas katastrofas” gadījumā, t. i., 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem. Pabalsts nedrīkst pārsniegt lēstās attiecināmo darbu kopējās izmaksas.
|
Katastrofa |
Kopējie tiešie zaudējumi (EUR) |
Katastrofai noteiktā robežvērtība (EUR) |
2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem (EUR) |
2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem līdz lielai katastrofai noteiktajai robežvērtībai (EUR) |
6 % no tiešajiem zaudējumiem virs lielai katastrofai noteiktās robežvērtības (EUR) |
Ierosinātā ESSF atbalsta summa (EUR) |
Avansa maksājums (EUR) |
Izmaksājamais atlikums (EUR) |
|
|
reģionāla / liela |
reģionāla katastrofa |
atbalsta aprēķināšana lielas katastrofas gadījumā |
|||||||
|
Itālija (Emīlija-Romanja) – plūdi (liela mēroga katastrofa) |
8 533 315 251 |
3 804 725 000 |
n.p. |
95 118 125 |
283 715 415 |
378 833 540 |
94 708 385 |
284 125 155 |
|
|
Slovēnija – plūdi (liela mēroga katastrofa) |
7 320 232816 |
308 826 000 |
n.p. |
7 720 650 |
420 684 409 |
428 405 059 |
100 000 000 |
328 405 059 |
|
|
Austrija – plūdi (kaimiņvalsts) |
207 969 814 |
n.p. |
5 199 245 |
n.p. |
n.p. |
5 199 245 |
n.p. |
5 199 245 |
|
|
Grieķija – plūdi (liela mēroga katastrofa) |
2 325 232 656 |
1 085 286 000 |
n.p. |
27 132 150 |
74 396 799 |
101 528 949 |
25 382 237 |
76 146 712 |
|
|
Itālija (Toskāna) – plūdi (reģionāla katastrofa) |
2 712 473 053 |
1 719 230 000 |
67 811 826 |
n.p. |
n.p. |
67 811 826 |
n.p. |
67 811 826 |
|
|
Francija – plūdi (reģionāla katastrofa) |
1 870 522 773 |
1 839 110 000 |
46 763 069 |
n.p. |
n.p. |
46 763 069 |
11 690 767 |
35 072 302 |
|
|
KOPĀ |
1 028 541 689 |
231 781 389 |
796 760 300 |
||||||
Atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada pārskatā par ESSF, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments. Tāpēc Komisija ierosina, ka budžeta lēmējinstitūcija visiem sešiem pieteikumiem piešķir šādas summas:
Ar Padomes 2024. gada 29. februāra Regulu 2024/765 7 , ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) tika sadalīta divos atsevišķos instrumentos: Eiropas Solidaritātes rezervē un rezervē palīdzībai ārkārtas gadījumos. Eiropas Solidaritātes rezerve ar gada summu 1016 miljonu euro apmērā (2018. gada cenās, kas atbilst 1144,2 miljoniem euro 2024. gada cenās) tiks izmantota palīdzībai ārkārtas situācijās, uz kurām attiecas ESSF.
Lai izvairītos no ikgadējā piešķīruma agrīnas samazināšanās, ESSF regulas 3. panta 7. punktā un grozītās DFS regulas 9. panta 2. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka katra gada 1. oktobrī ir pieejami vismaz 25 % no ikgadējā ESSF piešķīruma (t. i., 286 miljoni euro 2024. gadam).
Visbeidzot, saskaņā ar ESSF regulas 4.a panta 4. punktu summa 50 000 000 EUR apmērā jau ir iekļauta ES 2024. gada vispārējā budžetā (saistību un maksājumu apropriācijās) iespējamiem avansa maksājumiem.
Tādēļ maksimālā summa, kuru ESSF var izmantot no 2024. gada piešķīruma Eiropas Solidaritātes rezerves ietvaros, šajā posmā ir 808 135 764 EUR, kas ļauj segt maksājumu vajadzības šai līdzekļu izmantošanai.
|
Summa, kas 2024. gadā pieejama ESSF ietvaros: |
|
|
Kopējais 2024. gada ESSF piešķīrums |
1 144 181 018 |
|
Daļa, kas pieejama pēc 1. oktobra (-) |
286 045 254 |
|
Avansa maksājumiem rezervētās apropriācijas (-) |
50 000 000 |
|
Summa, kas pieejama pirms 1. oktobra |
808 135 764 |
|
Summa, kas izmantojama šai līdzekļu izmantošanai |
796 760 300 |
Informācijai – no 50 000 000 EUR, kas jau ir iekļauti ES 2024. gada vispārējā budžetā avansa maksājumu veikšanai, Komisija 2024. gadā Grieķijai jau ir izmaksājusi avansā 25 382 237 EUR saistībā ar plūdiem, kurus izraisījis ciklons “Daniel”, un Francijai Komisija ir izmaksājusi avansā 11 690 767 EUR saistībā ar plūdiem agrākajā Ziemeļu-Padekalē reģionā. Tādējādi avansa maksājumiem pieejamā atlikusī summa ir 12 926 996 EUR.
2024/0212 (BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Itālijai, Slovēnijai, Austrijai, Grieķijai un Francijai saistībā ar sešām dabas katastrofām 2023. gadā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu 8 , un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 9 , un jo īpaši tās 9. pantu,
ņemot vērā Iestāžu nolīgumu (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 10 (Iestāžu nolīgums), kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, un jo īpaši tā 10. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.
(2)Fonds nedrīkst pārsniegt Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093, kas grozīta ar Regulu (ES, Euratom) 2024/765 11 , 9. pantā noteiktos maksimālos apjomus.
(3)Itālija 2023. gada 24. jūlijā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem Emīlijas-Romanjas reģionā 2023. gada maijā.
(4)Slovēnija 2023. gada 20. oktobrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2023. gada augustā.
(5)Austrija 2023. gada 19. oktobrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2023. gada augustā.
(6)Grieķija 2023. gada 20. novembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2023. gada septembrī.
(7)Itālija 2024. gada 19. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem Toskānā 2023. gada oktobrī un novembrī.
(8)Francija 2024. gada 24. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2023. gada novembrī.
(9)Minētie pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem Fonda finansiālā pabalsta sniegšanai.
(10)Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu pabalstu Itālijai, Slovēnijai, Austrijai, Grieķijai un Francijai.
(11)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistībā ar dabas katastrofām saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:
a)summu 378 833 540 EUR apmērā piešķir Itālijai saistībā ar plūdiem Emīlijas-Romanjas reģionā 2023. gada maijā;
b)summu 428 405 059 EUR apmērā piešķir Slovēnijai saistībā ar plūdiem 2023. gada augustā;
c)summu 5 199 245 EUR apmērā piešķir Austrijai saistībā ar plūdiem 2023. gada augustā;
d)summu 101 528 949 EUR apmērā piešķir Grieķijai saistībā ar plūdiem 2023. gada septembrī;
e)summu 67 811 826 EUR apmērā piešķir Itālijai saistībā ar plūdiem Toskānas reģionā 2023. gada oktobrī un novembrī;
f)summu 46 763 069 EUR apmērā piešķir Francijai saistībā ar plūdiem agrākajā Ziemeļu-Padekalē reģionā 2023. gada novembrī.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums] 12*.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —