Pasākumu posma nosaukums: Valsts muitas dienesta digitalizācijas stratēģiskā plāna pieņemšana

Saistītā reforma/investīcijas: 1. reforma. Uzlabota ieņēmumu pārvaldība

Tiek finansēta no: aizdevumiem

Konteksts

Prasība 2.2. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

“Tiek pieņemts Valsts muitas dienesta ilgtermiņa stratēģiskais plāns digitālajai attīstībai, digitālajai pārveidei un digitalizācijai.”

2.2. pasākumu posms ir 2. nodaļas (Publisko finanšu pārvaldība) 1. reformas pirmais posms. 1. reformas ietvaros līdz 2024. gada 4. ceturksnim ir paredzēts viens papildu pasākumu posms (2.1.), kura mērķis ir pieņemt Valsts nodokļu dienesta digitalizācijas stratēģisko plānu.

Iesniegtie pierādījumi

1)Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

2)Finanšu ministrijas 2024. gada 9. februāra rīkojuma Nr. 63 “Par Informācijas tehnoloģiju pārvaldības komitejas lēmuma īstenošanu publisko finanšu pārvaldības sistēmā” kopija;

3)Finanšu ministrijas 2024. gada 9. februāra rīkojuma Nr. 63 pielikuma “Ukrainas Valsts muitas dienesta ilgtermiņa stratēģiskais plāns digitālajai attīstībai, digitālajai pārveidei un digitalizācijai” kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 2.2. pasākumu posma pamatelementiem.

Finanšu ministrija ar rīkojumu Nr. 63 2024. gada 9. februārī pieņēma minēto stratēģiju. Stratēģija ietver ilgtermiņa plānu Ukrainas Valsts muitas dienesta digitālajai attīstībai, digitālajai pārveidei un digitalizācijai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Muitas kodeksa darba programmu un daudzgadu stratēģisko plānu elektroniskās muitas jomā (MASP-C), kas ir Eiropas Savienības galvenā iniciatīva ES muitas sistēmas digitalizācijai. Stratēģijas 1. iedaļā ir izklāstīts vispārējais digitalizācijas un saskaņotības ar ES normām mērķis. 2. iedaļā ir izklāstītie konkrētie mērķrādītāji, kas jāizpilda, lai sasniegtu šo mērķi, un 3. iedaļā ir izklāstīti principi, pēc kuriem vadīsies attiecīgo pasākumu īstenošana. 4. iedaļā ir izklāstīta to pasākumu posmu secība, kas jāveic, lai sasniegtu šos mērķus, un ir noteiktas projektu grupas atbilstoši ES iestāžu un dalībvalstu līdzdalības līmenim. 5. iedaļā ir izklāstīta pieeja attiecīgās IT infrastruktūras pārstrukturēšanai, tostarp tās saskaņošanai ar konkrēto ES pieeju. Visbeidzot, 6. iedaļā ir izklāstīti procesi, kurus izmanto Valsts muitas dienests un Finanšu ministrija, lai vadītu pārmaiņu un reformu procesu.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Budžeta deklarācijas 2025.–2027. gadam apstiprināšana

Saistītā reforma/investīcijas: 2. reforma. Uzlabota publisko finanšu pārvaldība

Tiek finansēta no: aizdevumiem

Konteksts

Prasība 2.3. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

“Tiek apstiprināta un iesniegta Parlamentam budžeta deklarācija 2025.–2027. gadam. Deklarācija ir vērsta uz šādu galveno uzdevumu īstenošanu: i) galvenās makroekonomiskās prognozes par valsts ekonomisko un sociālo attīstību; ii) galvenie budžeta rādītāji (ieņēmumi, izdevumi, budžeta deficīts, valsts parāds); iii) valsts politikas prioritātes dalījumā pa jomām un izdevumu maksimālais apjoms katrai galvenajai izdevumu vienībai; iv) attiecības starp valsts budžetu un vietējiem budžetiem, tajā skaitā norādes, kas vajadzīgas, lai sagatavotu vidēja termiņa prognozes par vietējiem budžetiem; v) fiskālo risku novērtēšana.”

2.3. pasākumu posms ir 2. nodaļas (Publisko finanšu pārvaldība) 2. reformas pirmais posms. 2. reformas ietvaros līdz 2026. gada 4. ceturksnim ir paredzēti šādi divi papildu pasākumu posmi: 2.4. pasākumu posms, kura mērķis ir ieviest valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, un 2.5. pasākumu posms, kas attiecas uz grozījumu Budžeta kodeksā ar mērķi noteikt procedūru vietējo budžetu fiskālo risku pārvaldīšanai.

Iesniegtie pierādījumi

1)Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

2)Ministru kabineta 2024. gada 28. jūnija rezolūcija Nr. 751, ar ko pieņem budžeta deklarāciju 2025.–2027. gadam;

3)2024. gada 28. jūnijā apstiprinātās budžeta deklarācijas 2025.–2027. gadam kopija;

4)paziņojums par budžeta deklarācijas iesniegšanu Augstākajā radā 2024. gada 28. jūnijā;

5)Ukrainas Budžeta kodeksa kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 2.3. pasākumu posma pamatelementiem.

Budžeta deklarācija 2025.–2027. gadam tika apstiprināta 2024. gada 28. jūnijā un tajā pašā dienā iesniegta parlamentam. Budžeta deklarācijā ir aplēstas galvenās makroekonomiskās prognozes par valsts ekonomisko un sociālo attīstību un iekļauti tādi rādītāji kā ekonomikas izaugsmes temps, inflācijas indeksi, bezdarba līmenis un valūtas maiņas kursi 2025.–2027. gada laikposmā.

Budžeta deklarācijā arī aplēsti galvenie budžeta rādītāji, kas saistīti ar ieņēmumiem (piemēram, nodokļu ieņēmumi un dividendes no valsts uzņēmumiem), izdevumiem (kas iedalīti kategorijās pa politikas jomām), budžeta deficītu un valsts parādu. Budžeta deklarācijā arī uzskaitītas valsts politikas prioritātes dalījumā pa jomām un izdevumu maksimālais apjoms katrai galvenajai izdevumu vienībai. Svarīgākās valsts politikas prioritātes attiecas uz tādām jomām kā sociālā aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe, uzņēmējdarbības vide/atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, lauksaimniecība un enerģētika.

Dokumentā arī apzinātas un aprakstītas attiecības starp valsts budžetu un vietējiem budžetiem. Cita starpā ir paredzams, ka ar valsts budžeta politiku attiecībā uz vietējiem budžetiem arī turpmāk tiks izstrādāta vidēja termiņa budžeta plānošana un stiprinātas finansiālās spējas vietējā līmenī. Prognozējot vietējo budžetu ieņēmumu apmēru 2025.–2027. gada laikposmā, valsts budžetā tiek sniegti norādījumi vietējiem budžetiem, lai sagatavotu vidēja termiņa prognozes.

Visbeidzot, budžeta deklarācijā 2025.–2027. gadam ir iekļauts novērtējums par fiskālajiem riskiem un to ietekmi uz valsts budžeta rādītājiem trīs gadu pārskata periodā. Fiskālie riski cita starpā ir nenoteiktība, kura saistīta ar karu, energoinfrastruktūras iznīcināšanas sekas, šķēršļi tirdzniecībai un kravu pārvadājumiem, kā arī starptautiskās finansiālās palīdzības stabilitāte.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Rīcības plāna pieņemšana, lai īstenotu ceļvedi publisko investīciju pārvaldības reformai

Saistītā reforma/investīcijas: 4. reforma. Uzlabota publisko investīciju pārvaldība

Tiek finansēta no: aizdevumiem

Konteksts

Prasība 2.7. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

Tiek pieņemts rīcības plāns, lai īstenotu ceļvedi publisko investīciju pārvaldības reformai. Rīcības plāns ir vērsts uz tālāk norādīto galveno uzdevumu īstenošanu, un tajā ir norādīta to secība un īstenošanas grafiks:

·publisko investīciju stratēģiskās plānošanas ieviešana ciešā sasaistē ar budžeta plānošanu;

·visu dalībnieku lomu noteikšana visos investīciju projekta cikla posmos;

·vienotu pieeju ieviešana investīciju projektu atlasei, izvērtēšanai un uzraudzībai neatkarīgi no finansējuma avotiem (budžeta ieņēmumi, starptautiskie līdzekļu devēji, valsts (vietējās) garantijas, koncesijas, publiskā un privātā sektora partnerības), lai varētu sagatavot vienotu projektu plūsmu;

·prioritāšu noteikšanas kritēriju definēšana, aptverot noteiktās vajadzības, projektu gatavības pakāpi un saskaņošanu ar nozaru un/vai reģionālajām stratēģijām publisko investīciju pārvaldības kontekstā;

·lielu publisko investīciju projektu neatkarīga novērtējuma ieviešana.

2.7. pasākumu posms ir 2. nodaļas (Publisko finanšu pārvaldība) 4. reformas īstenošanas pirmais posms. 4. reformā ir ietverts papildu 2.8. pasākumu posms, kas jāīsteno 2025. gada 3. ceturksnī un kura mērķis ir izstrādāt un ieviest digitālās pārvaldības rīku Ukrainas rekonstrukcijai.

Iesniegtie pierādījumi

·Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

·Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rezolūcijas Nr. 588-p, ar kuru tika pieņemts rīcības plāns, kopija;

·Pieņemtā “Rīcības plāna, ar ko īsteno ceļvedi publisko investīciju pārvaldības reformai 2024.–2028. gadā” kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 2.7. pasākumu posma pamatelementiem.

Valdība 18. jūnijā pieņēma rīcības plānu, ar ko īsteno ceļvedi publisko investīciju pārvaldības reformai. Minētajā rīcības plānā ir izklāstītas veicamās darbības un struktūras, kas ir atbildīgas par to, lai īstenotu “Ceļvedi publisko investīciju pārvaldības reformai”.

Ar rīcības plānu tiek ieviesta publisko investīciju stratēģiskā plānošana ciešā sasaistē ar budžeta plānošanu. Šajā sakarā 1. mērķa ietvaros ir noteikta budžeta plānošanas procesa reformu secība un īstenošanas grafiks, tostarp ir paredzēts veikt juridiskus grozījumus budžeta kodeksā, kas tiks darīts, lai nodrošinātu saskanību ar publisko investīciju stratēģisko plānošanu. Minētie grozījumi ietver izmaiņas, kas saistītas ar publisko investīciju projektu un saistīto izdevumu definīcijas atjaunināšanu; publiskajām investīcijām pieejamo fiskālo resursu summas noteikšanu; investīciju izdevumu vidēja termiņa plānošanas ieviešanu, kā arī nodrošināšanu, ka no budžeta finansē tikai tos projektus, kas atlasīti, izmantojot ieviesto stratēģiskās plānošanas sistēmu. Saskaņā ar 2. mērķi tiek noteikta secība un grafiks publisko investīciju stratēģiskās plānošanas ieviešanai. Tā ietvaros ir paredzēts izveidot Stratēģisko investīciju padomi, izstrādāt stratēģiskās plānošanas valsts sistēmu, aptverot svarīgākos plānošanas procesus un dokumentus, izstrādāt valsts mēroga, nozaru un reģionālās stratēģijas, kā arī saistīto metodiku un procesus un izstrādāt vidēja termiņa plānu prioritārajām publiskajām investīcijām. 2. mērķa ietvaros tiek sīkāk precizēts, ka stratēģiskās plānošanas valsts sistēmā kā būtiska iezīme tiks ietverta atbilstība makrofiskālajam regulējumam. Saskaņā ar 4. mērķi tiek noteikta secība un grafiks vidēja termiņa budžeta plānošanas procesa uzlabošanai publisko investīciju jomā. Tas ietver daudzgadu budžeta saistību pārvaldību un kontroli visā investīciju cikla laikā, publisko investīciju atlasi finansēšanai un fiskālo risku un iespējamo saistību novērtējumu un pārvaldību.

Rīcības plānā ir noteiktas visu dalībnieku lomas visos investīciju projekta cikla posmos. Šajā sakarībā 1. mērķa ietvaros tiek paredzēts, ka grozījumi tiesību aktos par budžeta kodeksu un publisko investīciju pārvaldību nosaka publisko investīciju procesā iesaistīto dalībnieku funkcijas. Saskaņā ar 3. mērķi tiek arī noteikta secība un grafiks jaunu procedūru un metožu izveidei attiecībā uz katru posmu investīciju projekta ciklā, aptverot projekta sagatavošanu, izvērtēšanu, prioritāšu noteikšanu, novērtējumu, atlasi, riska apzināšanu, īstenošanu, uzraudzību un snieguma izvērtēšanu. Ar katru iznākumu ir skaidri jānorāda funkciju sadalījums starp procesa dalībniekiem.

Rīcības plānā ir ieviesta vienota pieeja investīciju projektu atlasei, izvērtēšanai un uzraudzībai neatkarīgi no finansējuma avotiem (budžeta ieņēmumi, starptautiskie līdzekļu devēji, valsts (vietējās) garantijas, koncesijas, publiskā un privātā sektora partnerības), lai padarītu iespējamu vienotas projektu plūsmas sagatavošanu. Šajā sakarībā 3. mērķa ietvaros tiek noteikta secība un grafiks vienotas metodoloģiskās pieejas izstrādei attiecībā uz katru posmu investīciju projekta ciklā, lai izveidotu publisko investīciju projektu vienotu plūsmu. Minētā mērķa ietvaros tiek arī precizēts, ka to nosaka neatkarīgi no finansējuma avota, un tiek ieviesta metodika tādu publisko investīciju projektu finansēšanas avotu/mehānismu noteikšanai, kuri tikuši atlasīti.

Rīcības plānā ir arī definēti prioritāšu noteikšanas kritēriji, aptverot konstatētās vajadzības, projektu gatavības pakāpi un saskaņošanu ar nozaru un/vai reģionālajām stratēģijām publisko investīciju pārvaldības kontekstā. Šajā sakarā 3. mērķa ietvaros ir precizēts, ka prioritāšu noteikšanu veic saskaņā ar stratēģiskās nozīmes, finansiālās īstenojamības, sociālās un ekonomiskās efektivitātes, tehniskās iespējamības, institucionālo spēju un klimatnoturības kritērijiem. Minētajā mērķī arī precizēts, ka projektu novērtēšanā ņem vērā steidzamības pakāpi sabiedrības vajadzību apmierināšanā, un precizēts, ka prioritāšu noteikšanu veic saskaņā ar projekta gatavības pakāpi un atbilstību nozaru un/vai reģionālajām stratēģiskajām prioritātēm.

Visbeidzot, ar rīcības plānu ievieš lielu publisko investīciju projektu neatkarīgu novērtējumu. Šajā sakarībā 3. mērķa ietvaros tiek noteikta secība un grafiks, lai investīciju novērtēšanas procesā ieviestu lielu publisko investīciju projektu neatkarīgu novērtējumu

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Jauna Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāja iecelšana

Saistītā reforma/investīcijas: Korupcijas apkarošanas sistēmas institucionālo spēju attīstīšana

Tiek finansēta no: neatmaksājama atbalsta

Konteksts

Prasība 4.2. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

“Pēc atlases procedūras un saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu tiek iecelts jauns Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītājs.”

4.2. pasākumu posms ir 4. nodaļas (Korupcijas apkarošana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana) 1. reformas īstenošanas pirmais posms. Tam seko 4.1. pasākumu posms, kas jāīsteno līdz 2024. gada 3. ceturksnim un kura mērķis ir palielināt darbinieku skaitu Specializētajā korupcijas apkarošanas prokuratūrā, un 4.3. pasākumu posms, kas jāīsteno līdz 2025. gada 1. ceturksnim un kura mērķis ir palielināt darbinieku skaitu Augstajā korupcijas apkarošanas tiesā.

Iesniegtie pierādījumi

1)Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

2)Ukrainas Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra dekrēta Nr. 162-r, ar ko Pavlushchyk kungu ieceļ par Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāju, kopija;

3)Ukrainas Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra dekrēta Nr. 944-r, ar ko apstiprina atlases komitejas sastāvu Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāja iecelšanai, kopija;

4)Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāja atlases komitejas 2023. gada 10. un 30. novembrī, 2023. gada 28. decembrī, 2024. gada 4. un 8. janvārī un 5., 20., 24. un 25. februārī notikušo sanāksmju protokolu kopijas;

5)Ukrainas likuma Nr. 1700-VII/2014 “Par korupcijas novēršanu” kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 4.2. pasākumu posma pamatelementiem.

Ukrainas Ministru kabinets 2024. gada 27. februārī pieņēma Ukrainas Ministru kabineta dekrētu Nr. 162-r, ar ko Victor Volodimirovich Pavlushchyk kungu iecēla par Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāju.

Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāja atlases komitejas 2024. gada 25. februārī notikušo sanāksmju protokoli (“protokoli”) liecina, ka Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāja atlase tika veikta saskaņā ar Ukrainas likuma Nr. 1700-VII/2014 “Par korupcijas novēršanu” (“Likums”) 6. pantu “Procedūra valsts aģentūras vadītāja atlasei konkursa kārtībā un iecelšanai amatā”. Protokoli liecina, ka saskaņā ar Likuma 6. panta 2. punktu atlases komisijas sastāvā bija trīs Ukrainas Ministru kabineta iecelti locekļi un trīs locekļi, kurus Ukrainas Ministru kabinets iecēlis, pamatojoties uz to līdzekļu devēju priekšlikumiem, kas Ukrainai snieguši starptautisko tehnisko palīdzību korupcijas novēršanā un apkarošanā. Pavlushchyk kungs saņēma sešas balsis “par” un tika atlasīts kā vispiemērotākais kandidāts Korupcijas novēršanas valsts aģentūras vadītāja amatam.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Tiesību aktu par valstij piederošu uzņēmumu korporatīvo pārvaldību stāšanās spēkā

Saistītā reforma/investīcijas: 2. reforma. Valstij piederošu uzņēmumu uzlabota pārvaldība un pārvaldība

Tiek finansēta no: neatmaksājama atbalsta

Konteksts

Prasība 2.7. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

Stājas spēkā jaunais likums par VPU korporatīvo pārvaldību, ņemot vērā ESAO korporatīvās pārvaldības pamatnostādnes. Likums ir vērsts uz šādu galveno uzdevumu īstenošanu:

·noteikt VPU uzraudzības padomju pilnvaras iecelt un atlaist izpilddirektorus;

·noteikt VPU uzraudzības padomju pilnvaras apstiprināt VPU stratēģiskos, investīciju un finanšu plānu dokumentus;

·izveidot VPU uzraudzības padomju ikgadējo izvērtēšanas procedūru.

6.2. pasākumu posms ir pirmais no četriem posmiem šīs reformas ietvaros 6. nodaļā (Publisko aktīvu pārvaldība). Tam seko 6.3. pasākumu posms, kas jāīsteno 2026. gada 2. ceturksnī ar mērķi vismaz 15 lielākajos valstij piederošajos uzņēmumos, kas ir vai nu akciju sabiedrības, vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, iecelt uzraudzības padomes, kurās vairākumu veido neatkarīgi locekļi, un 6.4. pasākumu posms, kas jāīsteno 2026. gada 3. ceturksnī un kura mērķis ir īstenot konsolidētajās valstij piederošo uzņēmumu vadības struktūrās korporatīvās pārvaldības principus.

Iesniegtie pierādījumi

·Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

·2024. gada 22. februāra Likuma Nr. 3587-IX “Par izmaiņu veikšanu dažos Ukrainas tiesību aktos attiecībā uz korporatīvās pārvaldības uzlabošanu” (“Likums”) kopija;

·Ukrainas 2024. gada 1. jūlija Likuma Nr. 185-V “Par valsts īpašuma pārvaldību” kopija;

·Ukrainas 2024. gada 8. marta Komerckodeksa Nr. 436-IV kopija;

·2024. gada 27. aprīļa Likuma Nr. 2465-IX “Par akciju sabiedrībām” kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem šā pasākumu posma apraksta pamatelementiem.

Likums Nr. 3587-IX “Par izmaiņu veikšanu dažos Ukrainas tiesību aktos attiecībā uz korporatīvās pārvaldības uzlabošanu” (“Likums”) stājās spēkā 2024. gada 8. martā.

Likumā ir ņemtas vērā attiecīgās ESAO pamatnostādnes par korporatīvo pārvaldību, kā noteikts G20 un ESAO 2023. gada korporatīvās pārvaldības principos. Konkrēti, tas ir saskaņots ar V.D.1. un V.D.4. principu, kas nosaka uzraudzības padomju galvenās funkcijas, proti: i) pārskatīt un vadīt stratēģiju, svarīgākos rīcības plānus, gada budžetus un uzņēmējdarbības plānus, noteikt darbības mērķus, uzraudzīt īstenošanu un korporatīvos snieguma rādītājus un pārraudzīt lielākos kapitālizdevumus un svarīgākos iegādes un atsavināšanas darījumus (V.D.1.); un ii) veikt galveno vadošo darbinieku atlasi, pārraudzību un uzraudzību un – vajadzības gadījumā – aizstāt viņus un pārraudzīt pēctecības plānošanu (V.D.4.). Likums ir arī saskaņots ar V.E.4. principu, kurā noteikts, ka uzraudzības padomēm būtu regulāri jāveic sava snieguma izvērtējumi un jānovērtē, vai tām ir pareizais pieredzes un kompetenču līdzsvars, tostarp attiecībā uz dzimumu un citiem daudzveidības veidiem.

Likumā ir noteiktas valstij piederošo uzņēmumu uzraudzības padomju pilnvaras iecelt un atlaist izpilddirektorus. Likuma Nr. 185-V “Par valsts īpašuma objektu pārvaldību” iepriekšējās redakcijas 11.-4. panta 7. punktā bija noteikts, ka izpilddirektoru iecelšana amatā un pilnvaru izbeigšana ir valsts unitāra uzņēmuma uzraudzības padomes ekskluzīva kompetence. Ar Likumu Nr. 3587-IX (“Likums”) grozīja 11.-4. pantu, lai nodrošinātu, ka to piemēro gan valsts unitārajiem uzņēmumiem, gan citām uzņēmumu apvienībām, kurās valstij pieder 50 % vai vairāk akciju. Turklāt Likumā ir precizēta uzraudzības padomju loma, ieceļot izpilddirektorus tādos valstij piederošos uzņēmumos, attiecībā uz kuriem Ministru kabinets darbojas kā īpašumtiesību struktūra. Pirms Likums tika grozīts, likumā par valsts īpašuma pārvaldību bija noteikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs iecelt izpilddirektoru šādos valstij piederošos uzņēmumos, savukārt Ukrainas likumā Nr. 2465-IX “Par akciju sabiedrībām” bija paredzēts vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru izpilddirektora iecelšana un atlaišana ir uzraudzības padomes kompetencē. Šī pārklāšanās radīja neskaidrību un diskusijas par to, kurš likums prevalē šādu valstij piederošu uzņēmumu gadījumā. Ar jauno Likumu no likuma par valsts īpašuma pārvaldību tika svītrots mulsinošais noteikums, un vispārējais noteikums tagad attiecas uz visiem valstij piederošiem uzņēmumiem, kas ir akciju sabiedrības.

Likumā ir noteiktas valstij piederošu uzņēmumu uzraudzības padomju pilnvaras apstiprināt šādu uzņēmumu stratēģiskos, investīciju un finanšu plānu dokumentus. Ar Likumu tika ieviesti grozījumi citos attiecīgajos tiesību aktos, lai nodrošinātu to, ka valstij piederošu uzņēmumu uzraudzības padomes apstiprina šādu uzņēmumu stratēģiskos, investīciju un finanšu plānu dokumentus. Konkrēti, saskaņā ar likuma “Par valsts īpašuma objektu pārvaldību” 11.-4. panta grozījumiem valsts unitārā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienību uzraudzības padomes (ja tāda ir izveidota) ekskluzīvā kompetencē cita starpā ir valsts unitārā uzņēmuma stratēģiskās attīstības plāna apstiprināšana, gada finanšu plāna un tā īstenošanas plāna apstiprināšana, kā arī ikgadējā investīciju plāna un vidēja termiņa (trīs līdz piecu gadu) investīciju plāna apstiprināšana. Turklāt saskaņā ar Ukrainas likuma “Par akciju sabiedrībām” 7.-1. panta 1.-1. punkta grozījumiem viena no akciju sabiedrības uzraudzības padomju ekskluzīvajām kompetencēm ir apstiprināt akciju sabiedrības stratēģiskās attīstības plānu un snieguma rādītājus, gada finanšu plānu un tā īstenošanas ziņojumu, kā arī ikgadējos un vidēja termiņa investīciju plānus. Līdzīgi grozījumi tika ieviesti citos attiecīgajos tiesību aktos, piemēram, Ukrainas Komerckodeksā Nr. 436-IV, kurā ir noteikts, ka valstij piederošajiem uzņēmumiem ir obligāti jāsagatavo finanšu un investīciju plāni un stratēģiskās attīstības plāns un ka šos dokumentus apstiprina uzraudzības padome (ja tāda ir izveidota).

Visbeidzot, ar Likumu izveido valstij piederošu uzņēmumu uzraudzības padomju ikgadējo izvērtēšanas procedūru. Saskaņā ar likuma “Par valsts īpašuma objektu pārvaldību” 11.-7. panta grozījumiem vismaz reizi trijos gados izvērtē tāda valsts unitārā uzņēmuma vai tādas uzņēmumu apvienības uzraudzības padomes darbību, kurā uzraudzības padomes izveide ir obligāta. Novērtējuma rezultāti tiks publicēti valstij piederošu uzņēmumu tīmekļa vietnē divu darbdienu laikā no to apstiprināšanas dienas.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Likuma par Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja juridiskā pamata pārskatīšanu stāšanās spēkā.

Saistītā reforma/investīcijas: Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja reforma

Tiek finansēta no: neatmaksājama atbalsta

Konteksts

Prasības 8.3. pasākumu posmam PĪL pielikumā ir aprakstītas šādi:

“Stājas spēkā Likums par Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja darbības juridiskā pamata pārskatīšanu. Jaunie tiesību akti ir vērsti uz šādu galveno uzdevumu īstenošanu:

- izstrādāt atklātu, pārredzamu un uz konkurenci balstītu vadības un personāla atlases procesu, kā arī jaunā vadītāja atlasi, pamatojoties uz sasniegumiem, kā noteikts likumā;

- noteikt stingrākas prasības atlases komisijai;

- ieviest līgumu sistēmu darbiniekiem;

- noteikt skaidrāku darbības jomu un pilnvaras;

- izstrādāt darbinieku atestācijas mehānismu.”

8.3. pasākumu posms ir vienīgais 8. nodaļas (Uzņēmējdarbības vide) 2. reformas pasākumu posms, kas attiecas uz Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja reformu. Šis pasākumu posms papildina 3. nodaļas (Tiesu sistēma) 1. reformu par pārskatatbildības, integritātes un profesionalitātes uzlabošanu tiesu iestādēs.

Iesniegtie pierādījumi

·Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

·2024. gada 20. jūnija Likuma Nr. 3840-IX “Par grozījumiem konkrētos Ukrainas tiesību aktos Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja darba uzlabošanai” kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 8.3. pasākumu posma pamatelementiem.

Likums Nr. 3840-IX “Par grozījumiem konkrētos Ukrainas tiesību aktos Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja darba uzlabošanai” 20. jūnijā tika apstiprināts Augstākajā radā, prezidents to parakstīja 28. jūnijā, un 2024. gada 29. jūnijā tas stājās spēkā līdz ar tā publikāciju Oficiālajā Vēstnesī.

Likumā ir aprakstīts atklāts, pārredzams un uz konkurences principiem balstīts process vadības un darbinieku, tostarp jauna vadītāja (direktora), atlasei, kuras pamatā ir noteiktas, uz nopelniem balstītas procedūras. Likumā ir izklāstītas direktora amata kandidātiem piemērojamās rakstura un profesionālās kompetences prasības, tostarp vajadzīgās zināšanas, pieredze, analītiskās spējas un vadības spējas, kā arī mutiskās un rakstiskās saziņas prasmes. Tas tiek panākts, grozot 15. un 19. pantu.

Likuma 15. pantā ir arī noteikts atlases process, tostarp ir paredzēts, ka darbosies pastiprināta atlases komisija, kuras sastāvā ir sešas personas. Trīs no šīm sešām personām noteiks Ukrainas Ministru kabinets, savukārt pārējās trīs personas iecels Ministru kabinets, pamatojoties uz to starptautisko organizāciju priekšlikumiem, kuras saskaņā ar starptautiskiem līgumiem sniedz Ukrainai tehnisko palīdzību korupcijas novēršanas un apkarošanas, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu reformēšanas jomā. 15. pantā ir arī aprakstītas atlases komisijas locekļiem piemērojamās prasības, viņu pilnvaras un pienākumi, kā arī lēmumu pieņemšanas procedūras. Likumā ir noteikts, ka atlases komisija izvēlēsies ne vairāk kā divus kandidātus.

Likumā ir aprakstīta līgumu sistēmas ieviešana, saskaņā ar kuru iecelšanu amatā birojā var veikt, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu, kas noslēgts atbilstīgi Ministru kabineta noteiktajam pamatojumam un kārtībai.

Likumā ir paredzēts, ka Ukrainas Ekonomiskās drošības birojam būs skaidrāka darbības joma un pilnvaras, kas ir panākts, grozot atsevišķā likuma “Par operatīvajām un izmeklēšanas darbībām” 8. pantu un tajā pašā likumā ieviešot noteikumu, ka tiesības veikt šīs darbības ir tikai Ukrainas Ekonomiskās drošības birojam un Ukrainas Valsts korupcijas apkarošanas birojam.

Likumā ir noteiktas procedūras darbinieku obligātajai atkārtotai sertifikācijai, kuras mērķis ir nodrošināt to, ka Ekonomiskās drošības biroja darbiniekiem ir pienācīgs integritātes un profesionālās kompetences līmenis. Sertifikācija sāksies, tiklīdz biroja oficiālajā tīmekļa vietnē būs publicēts jaunā direktora rīkojums. Darbiniekiem, uz kuriem attiecas vienreizēja sertifikācija, 14 dienu laikā pēc publicēšanas dienas ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par piekrišanu un atteikšanos tikt sertificētiem. Likumā ir noteikts, ka sertifikācijas periods nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus pēc direktora iecelšanas dienas, izņemot īpašus gadījumus. Sertifikāciju veiks sertifikācijas komisija 12 locekļu sastāvā, no kuriem direktors noteiks sešas personas, savukārt starptautiskas organizācijas – sešas personas. Ja Likums vēl nereglamentē sertifikācijas organizēšanas un veikšanas procedūras, kritērijus un metodiku darbinieku integritātes un profesionālās kompetences novērtēšanai sertifikācijas procesa laikā, tad direktors, apspriežoties ar sertifikācijas komisiju, noteiks minētās procedūras, kritērijus un metodiku. Likumā sertifikācijas process ir sadalīts šādos divos posmos: i) centrālā aparāta nodaļas vadītāju un viņu vietnieku sertifikācija, kā arī teritoriālo nodaļu un viņu vietnieku sertifikācija, un ii) citu darbinieku sertifikācija.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna pieņemšana

Saistītā reforma/investīcijas: 1. reforma. Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns

Tiek finansēta no: aizdevumiem

Konteksts

Prasība 10.1. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

“Pieņemts Ukrainas Ministru kabineta rīkojums par Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna apstiprināšanu, lai noteiktu valsts klimatneitralitātes mērķus un nodrošinātu atbilstošu plānošanu pēc tam, kad pienācīgi ņemti vērā Enerģētikas kopienas ieteikumi. Plānā ir noteikti mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam: - SEG samazināšana, arī izmantojot uz tirgu balstītus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus; - atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā; - enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā.”

10.1. pasākumu posms ir 10. nodaļas (Enerģētikas nozare) 1. reformas īstenošanas vienīgais posms.

Iesniegtie pierādījumi

1)Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

2)Ukrainas Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija Rīkojuma Nr. 587-p “Par Ukrainas Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna apstiprināšanas pieņemšanu” kopija;

3)pieņemtā Ukrainas Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna kopija;

4)Enerģētikas kopienas sekretariāta ieteikumi par Ukrainas Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, kuri publicēti Enerģētikas kopienas tīmekļa vietnē;

5)Ukrainas valdības rakstveida piezīmes par Enerģētikas kopienas sekretariāta ieteikumiem, kuras publicēti Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 10.1. pasākumu posma pamatelementiem.

Ukrainas Ministru kabinets 2024. gada 25. jūnijā pieņēma Rīkojumu Nr. 587-p par “Ukrainas Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna” (turpmāk “INECP”) apstiprināšanu. Pieņemtajā INECP ir apkopota dokumenta darbības joma, uzsverot tā stratēģisko nozīmi, proti, tas ir instruments, kura mērķis ir koordinēt un plānot enerģētikas un klimata politiku, kā arī nodrošināt Ukrainas attīstību un ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā visaptverošo mērķu un stratēģiju kopumu, kas izklāstīts dokumentā, ir sagaidāms, ka INECP arī veicinās valsts klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam. Ņemot vērā ar karu saistītās nenoteiktības bezprecedenta līmeni un to, ka INECP izklāstītā enerģētikas un klimata politika ir pakļauta šādai nenoteiktībai, rīkojumā par INECP apstiprināšanu ir arī noteikts termiņš, saskaņā ar kuru INECP ir jāatjaunina līdz 2025. gada decembrim.

Pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1999, Ukraina kā Enerģētikas kopienas līgumslēdzēja puse iesniedza INCEP projektu Enerģētikas kopienas sekretariātam (EKS), kas izteica ieteikumus par Ukrainas INECP.

INECP tika pieņemts pēc tam, kad bija pienācīgi ņemti vērā EKS ieteikumi. Pieņemtajā versijā ir integrēta un īstenota ievērojama ieteikumu daļa. Tas cita starpā attiecas uz apņemšanos izveidot uzraudzības un īstenošanas sistēmu, lai atbalstītu INECP īstenošanu un koordinētu tā pārskatīšanu nākotnē. Turklāt Ukraina ir iesniegusi sākotnējās piezīmes un pamatojumu attiecībā uz visiem EKS ieteikumiem. Saistībā ar katru ieteikumu Ukraina norāda, vai tā: i) ir ņēmusi tos vērā un integrējusi tos pieņemtajā INECP; ii) ir daļēji ņēmusi tos vērā; iii) nav ņēmusi tos vērā. Attiecībā uz tiem ieteikumiem, kas tika ņemti vērā tikai daļēji vai netika ņemti vērā, Ukraina norādīja iemeslus šādai rīcībai un publicēja tos Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

INECP ir noteikti šādi mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam: i) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, arī izmantojot uz tirgu balstītus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus; ii) atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā; iii) enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā. Pieņemtajā INECP ir noteikti mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Konkrēti, INECP ir apzināti šādi nacionālie mērķi un mērķrādītāji:

·līdz 2030. gadam samazināt Ukrainas kopējās SEG emisijas par 65 % salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni. INECP ir arī ziņots par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojas aplēses par SEG emisiju samazināšanu, kas jāpanāk, izmantojot arī oglekļa cenas noteikšanas mehānismus;

·līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 27 %;

·panākt, ka primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz 72 224 Mtoe, savukārt enerģijas galapatēriņš nepārsniedz 42 168 Mtoe.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam un rīcības plāna pieņemšana

Saistītā reforma/investīcijas: Ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam un rīcības plāna pieņemšana

Tiek finansēta no: aizdevumiem

Konteksts

Prasība 10.15. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

“Ukrainas Ministru kabinets pieņem likumu “Par Ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam apstiprināšanu” un stratēģijas rīcības plānu, kura mērķis ir ieviest uz tirgu balstītus finanšu instrumentus un stimulus un kurš ietver ceļvedi ar politikas pasākumiem, tajā skaitā tiem, kuru mērķis ir atbalstīt gandrīz nulles enerģijas ēkas ieviešanu.”

10.15. pasākumu posms ir 10. nodaļas (Enerģētikas nozare) 7. reformas īstenošanas pirmais posms. Tam seko 10.16. pasākumu posms, kas jāīsteno 2026. gada 3. ceturksnī ar mērķi pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka minimālos energoefektivitātes līmeņus ēkām, un 10.17. pasākumu posms, kas jāīsteno 2027. gada 1. ceturksnī un kura mērķis ir pieņemt tiesību aktus par prasībām attiecībā uz energomarķējumu un ekodizainu kā obligātiem minimālajiem kritērijiem publiskā iepirkuma procesā.

Iesniegtie pierādījumi

·Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

·Ministru kabineta Rīkojuma Nr. 1228-P “Par ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam apstiprināšanu” un saistītā rīcības plāna (pieņemts 2023. gada 29. decembrī) kopija;

·“Ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam”, kura pievienota 2023. gada 29. decembra Rīkojumam Nr. 1228-P, kopija;

·2023. gada 29. decembrī pieņemtā, ar stratēģiju saistītā rīcības plāna kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 10.15. pasākumu posma pamatelementiem.

Ukrainas Ministru kabinets 2023. gada 29. decembrī pieņēma Rīkojumu Nr. 1228-P “Par ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam apstiprināšanu” un ar stratēģiju saistīto rīcības plānu. “Ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģija līdz 2050. gadam” (turpmāk “stratēģija”) un rīcības plāns (turpmāk “rīcības plāns”) ir pievienoti kā pielikums apstiprinātajam Rīkojumam Nr. 1228-P.

Stratēģijā ir iekļautas vairākas iedaļas par tādu finanšu instrumentu un stimulu ieviešanu, kuru pamatā ir tirgus. Tajā ir izklāstīts, ka, lai izveidotu labvēlīgu tirgus vidi siltumnoturības modernizācijai, aktīvi mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas siltumnoturības modernizācijas jomā, būtu jāatbalsta, piešķirot tiem daļējas valsts garantijas un kompensējot šiem uzņēmumiem daļu no procentu izmaksām. Būtu arī jāatbalsta tāda energoefektīva aprīkojuma ražošana uz vietas Ukrainā, kas paredzēts mājokļu energoefektīvai renovācijai.

Pieņemtajos dokumentos ir ietverts ceļvedis ar politikas pasākumiem, tostarp tādiem, kuru mērķis ir atbalstīt gandrīz nulles enerģijas ēku ieviešanu. Rīcības plānā, kas ir iepriekš minētā rīkojuma pielikums, ir izklāstīts ceļvedis ar politikas pasākumiem nolūkā aprakstīt konkrētos soļus, ar kuriem plānots īstenot ēku siltumnoturības modernizācijas stratēģiju līdz 2050. gadam. Tajā ir noteikti termiņi, atbildīgās iestādes un to statuss. Rīcības plānā ir izklāstīti visi stratēģijas īstenošanas pasākumu posmi 2024.–2026. gadā.

Stratēģijā ir noteikts, ka ar “Programmu ēku siltumnoturības modernizācijas atbalstam līdz 2050. gadam” būtu jānodrošina, ka tiek atbalstītas gandrīz nulles enerģijas ēkas. Turklāt kā viens no stratēģijas mērķiem tajā ir minēts tādu ēku skaita palielinājums, kuru energopatēriņš ir gandrīz nulle. Rīcības plānā šādos piecos “prioritāros virzienos” ir minēts mērķis – gandrīz nulles enerģijas ēkas:

·apstiprināt regulatīvās prasības, kā arī ēku skaita uzraudzību un rādītājus attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta gandrīz nulles enerģijas ēkas;

·izveidot portfeli ar priekšzīmīgiem siltumnoturības modernizācijas projektiem, kas ir publiski piekļūstami, tostarp ar objektiem, kuri izstrādāti atbilstīgi gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām;

·valsts energoefektivitātes fonda ietvaros palielināt gandrīz nulles enerģijas ēku skaitu;

·atbalstīt inženieru un projektētāju apmācību un pārkvalifikāciju siltumnoturības modernizācijas jomā, tostarp attiecībā uz prasmēm gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecībā.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts

Pasākumu posma nosaukums: Stratēģiskā dokumenta par pretmīnu pasākumiem laikposmam līdz 2033. gadam pieņemšana

Saistītā reforma/investīcijas: Zemes un ūdens teritoriju atmīnēšana

Tiek finansēta no: aizdevumiem

Konteksts

Prasība 12.8. pasākumu posmam, kura ir aprakstīta PĪL pielikumā sniegtajā pasākumu posma aprakstā, ir šāda:

“Tiek pieņemts tiesību akts par stratēģiskā dokumenta par pretmīnu pasākumiem laikposmam līdz 2033. gadam apstiprināšanu (Ukrainas Ministru kabineta vai Ukrainas prezidenta akts). Tiesību akts ir vērsts uz šādu galveno uzdevumu īstenošanu:

-pārvaldība pretmīnu pasākumu jomā;

-atbalsts pretmīnu pasākumu operatoru efektivitātes uzlabošanai;

-negadījumu novēršana;

-visaptveroša palīdzība cietušajiem;

-inovācijas;

-dzimumu līdzsvars un pārstāvība;

-privātā tirgus attīstība;

-efektīva un pārredzama koordinācija ar līdzekļu devējiem;

-uzdevumu prioritāšu noteikšanas sistēmas izveide pretmīnu pasākumu jomā.”

12.8. pasākumu posms ir 12. nodaļas (Lauksaimniecības pārtikas nozare) 6. reformas vienīgais posms, kas attiecas uz zemes un ūdens teritoriju atmīnēšanu. Šis pasākumu posms ir saistīts ar tās pašas nodaļas 1. investīcijas diviem pasākumu posmiem (12.9. un 12.10.), kam valsts budžetā 2024.–2027. gadā kopumā ir vajadzīgas investīcijas vismaz 150 miljonu euro apmērā lauksaimniecības zemju atmīnēšanā. Vismaz 75 miljonus euro no iekļauj budžetā līdz 2025. gadam.

Iesniegtie pierādījumi

1.Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā pasākumu posms ir ticis apmierinoši izpildīts saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1447 pielikumā noteiktajām prasībām;

2.Ministru kabineta 2024. gada 28. jūnija Rīkojuma Nr. 616-r “Par valsts pretmīnu rīcības stratēģijas apstiprināšanu laikposmam līdz 2033. gadam” un rīcības plāna 2024.–2026. gadam apstiprināšanu kopija;

3.“Valsts pretmīnu rīcības stratēģijas laikposmam līdz 2033. gadam”, kas pievienota 2024. gada 28. jūnija Rīkojumam Nr. 616-r, kopija;

4.“Rīcības plāna 2024.–2026. gadam”, kas pievienota 2024. gada 28. jūnija Rīkojumam Nr. 616-r, kopija.

Analīze

Ukrainas iestāžu sniegtais pamatojums un būtiskie pierādījumi attiecas uz visiem 12.8. pasākumu posma pamatelementiem.

Ukrainas Ministru kabinets ar 2024. gada 28. jūnija Rīkojumu Nr. 616-r apstiprināja Valsts pretmīnu rīcības stratēģiju laikposmam līdz 2033. gadam. Stratēģijai ir šādi stratēģiskie mērķi: i) nodrošināt to, ka teritorijas tiek atbrīvotas no sprādzienbīstamu priekšmetu izraisītā riska, lai šīs teritorijas varētu droši un produktīvi izmantot; ii) samazināt sprādzienbīstamu priekšmetu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvību un veselību un iii) izstrādāt pretmīnu rīcības pārvaldības sistēmu.

Stratēģijā ir aprakstīta pārvaldība pretmīnu rīcības jomā. 3. stratēģiskā mērķa ietvaros ir noteikti vairāki uzdevumi šā stratēģiskā mērķa sasniegšanai. Cita starpā tie ir vajadzīgo spēju nodrošināšana izpildiestādēm, kuras atbild par pretmīnu rīcības pārvaldību, kā arī efektīvas uzdevumu prioritāšu noteikšanas sistēmas īstenošana šajā jomā. Stratēģijas mērķis ir uzlabot pretmīnu pasākumu koordināciju vietējā līmenī un īstenot efektīvu saziņu starp izpildiestādēm un vietējām pašpārvaldes struktūrām gan valsts, gan vietējā un reģionālajā līmenī. Turklāt ar to tiek ieviesta vienota informācijas pārvaldības sistēma. 2. stratēģiskais mērķis attiecas uz efektīvu apmācības koordināciju risku apzināšanai.

Ar stratēģiju atbalsta pretmīnu pasākumu veicēju efektivitātes uzlabošanu. 3. stratēģiskā mērķa ietvaros ir plānots ieviest vienotas sertifikācijas procedūras, kas tiek piemērotas pretmīnu pasākumu veicējiem un pretmīnu rīcības procesiem. Inovāciju ieviešana šajā jomā, kā paredzēts saskaņā ar 1. stratēģisko mērķi, palielinās pretmīnu pasākumu veicēju efektivitāti.

Stratēģijas mērķis ir novērst negadījumus. 2. stratēģiskā mērķa ietvaros ir paredzēts nodrošināt, ka sabiedrība ir informēta par to apgabalu ģeogrāfiskajām robežām, kuros var pastāvēt sprādzienbīstamu priekšmetu izraisīts risks, kas cita starpā panākams, pienācīgi marķējot attiecīgās teritorijas. Mērķis ir atvieglināt efektīvu apmācības koordināciju tādu risku apzināšanai, kuri ir saistīti ar sprādzienbīstamām vielām. 3. stratēģiskā mērķa ietvaros ir plānots īstenot mehānismus, kuru mērķis ir nepieļaut cilvēku strādāšanu bīstamās zonās, kas neatbilst ieviestajām prasībām, un noteikt atbildību tajos gadījumos, kad tie veic šādu darbu.

Stratēģijā ir aprakstīti mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt visaptverošu palīdzību cietušajiem. 2. stratēģiskā mērķa ietvaros ir paredzēta pienācīga un piekļūstama to cilvēku sociālā aizsardzība, kuri ir cietuši sprādzienbīstamu priekšmetu dēļ, tostarp nodrošinot attiecīgās palīdzības sniegšanas efektīvu starpnozaru koordināciju, sniedzot pienācīgus un piekļūstamus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un gādājot par piekļūstamību un bezšķēršļu piekļuvi kopienām, kurās šādi cilvēki dzīvo.

Stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta inovācijai. 1. stratēģiskā mērķa ietvaros ir plānots atvieglināt tādas vides radīšanu, kas sekmē inovāciju pretmīnu pasākumu jomā. Minētā mērķa ietvaros ir paredzēta tādas vides radīšana un/vai darbība, kas ir labvēlīga inovatīvu risinājumu ieviešanai un ražošanai, kā arī tādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kuras ir apliecinājušas savu efektivitāti.

Stratēģija veicina dzimumu līdzsvaru un pārstāvību. 1. stratēģiskais mērķis ir vērsts uz to, lai nodrošinātu adekvātu cilvēkresursu piedāvājumu šajā jomā, kas panākams, iesaistot sociālo kategoriju un grupu pārstāvjus, kuru gadījumā valsts ir īpaši ieinteresēta, lai šie cilvēki profesionāli piedalītos pretmīnu rīcības pasākumos. Stratēģijas mērķis ir iesaistīt sievietes, veterānus, personas, kuras cietušas sprādzienbīstamu priekšmetu dēļ, un personas ar invaliditāti.

Stratēģijas mērķis ir attīstīt privāto tirgu. 1. stratēģiskā mērķa ietvaros ir paredzēts stimulēt pretmīnu rīcības pasākumu pakalpojumu tirgu. Turklāt tā ietvaros ir paredzēts atvieglināt tādas vides izveidi, kas sekmē inovāciju pretmīnu rīcības pasākumu jomā un nodrošina nosacījumus, lai Ukrainā attīstītu pretmīnu rīcības pasākumiem paredzētu preču ražošanu un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta efektīvai un pārredzamai koordinācijai ar līdzekļu devējiem. 3. stratēģiskā mērķa ietvaros tiek ierosināts efektīvi izmantot starptautisko tehnisko palīdzību pretmīnu rīcības pasākumu veikšanai. Ukraina ieviesīs mehānismu, ar ko par prioritāti noteiks vajadzības pēc līdzekļu devēju palīdzības šajā jomā. Stratēģijā ir plānots nodrošināt pārredzamību attiecībā uz sniegtās palīdzības izmantošanu, ieviešot efektīvus un pietiekamus mehānismus. Pēc pasākuma ieviešanas tas palīdzēs novērst korupciju un pildīt pienākumus attiecībā pret līdzekļu devējiem.

Stratēģija ir pamats, lai izveidotu sistēmu, ar ko nosaka prioritāros uzdevumus pretmīnu rīcības pasākumu jomā. 3. stratēģiskā mērķa ietvaros ir paredzēts īstenot sistēmu, ar ko nosaka prioritāros uzdevumus šajā jomā. 1. stratēģiskajā mērķī ir minēti kritēriji, uz kuru pamata teritoriālo kopienu zemes gabalus pasludina par tādiem, kuros vairs neatrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Stratēģijai pievienotajā rīcības plānā ir paredzēts 2024. gadā pieņemt sistēmu, ar ko nosaka prioritāros uzdevumus pretmīnu rīcības pasākumu jomā.

Komisijas novērtējums: apmierinoši izpildīts