PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz Savienības nostāju par Savienības pārstāvja izraudzīšanos dalībai Zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fonda (“Fonds”) valdē; Fonds tika iedibināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (COP) Pušu konferencē un Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme (CMA) 1 .

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Fonda pārvaldības instruments

Zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fonda pārvaldības instruments (“Nolīgums”) nodrošina to, lai darbotos fonds, kura mērķis ir palīdzēt pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi īpaši neaizsargātām jaunattīstības valstīm reaģēt uz ekonomiskiem un neekonomiskiem zaudējumiem un kaitējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, arī ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un lēni norisošiem notikumiem. Vienošanās par Nolīgumu tika panākta 2023. gada 29. novembrī, kad COP un CMA to konsensa ceļā apstiprināja; kā UNFCCC un Parīzes nolīguma Puses savu piekrišanu deva arī Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis.

2.2.Fonda valde

Valde ir Fonda lēmumu pieņemšanas struktūra, un tā Fondu pārvaldīs un uzraudzīs. Valde būs atbildīga par Fonda darbības stratēģiskā virziena noteikšanu un Fonda pārvaldību un darba kārtību, politiku, satvariem un darba programmu, arī attiecīgiem finansēšanas lēmumiem.

Valdē ir 26 locekļi, no kuriem 12 ir no attīstītajām valstīm, un katram loceklim ir aizstājējs. Valdes locekļu izraudzīšanās vajadzībām Savienību un tās dalībvalstis uzskata par piederīgām attīstīto valstu grupai. Valdes lēmumus pieņems konsensa ceļā un, ja konsenss netiks panākts, ar četru piektdaļu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.

Fonds darbosies kā Pasaules Bankas finanšu starpniekfonds. Laikā, kad Fonds būs sācis pilnvērtīgu darbību, būs stājusies spēkā Finanšu regulas pārstrādātā redakcija, un uz Savienības dalību Fondā un citās globālās iniciatīvās attieksies minētās regulas 240. pants, kurš reglamentē Savienības lomu šādu iniciatīvu pārvaldības sekmēšanā un tās līdzdalību pārvaldībā, kā arī nosaka pienākumu informēt Padomi. Šis lēmums netiek uzskatīts par precedentu Savienības pārstāvja dalībai un iecelšanai turpmākās globālās iniciatīvās, uz kurām minētā regula attiecas.

2.3.Fonda valdes locekļu izraudzīšanās

Nolīguma apstiprinājumam pievienotajā lēmumā UNFCCC un Parīzes nolīguma Puses ar savu reģionālo grupu un pārstāvības iestāžu starpniecību tika aicinātas pēc iespējas drīzāk iesniegt UNFCCC sekretariātam Fonda valdes locekļu kandidatūras; lēmumā tika arī lūgts, lai, tiklīdz būs iesniegtas visu balsstiesīgo locekļu kandidatūras, sekretariāts sāktu gatavoties Fonda valdes pirmās sanāksmes sasaukšanai. Lai atbildētu uz šo aicinājumu, Savienība izsludināja uzaicinājumu un saņēma Komisijas un 12 ieinteresēto dalībvalstu kandidatūras, kā arī sāka sarunas ar citu attīstīto valstu Pusēm par locekļu un aizstājēju skaitu, kas būtu pieejams Savienībai un tās dalībvalstīm.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

2024. gada 14. februārī Padome apstiprināja dokumentu “Savienības nostāja atbalstīt Savienības vietu un Savienības un dalībvalstu vietu iedalījumu Zaudējumu un kaitējuma fonda (UNFCCC) valdē”. Šajā nostājā noteikts: “Savienība, ko pārstāv Komisija, centīsies iegūt vietu valdē.”

Pamatojoties uz šo lēmumu, Savienība pēc tam ar pārējām attīstītajām valstīm risināja sarunas par valdes sākotnējo sastāvu; no Savienības tajā būs 7 locekļi un 7 aizstājēji, un šīs valdes locekļu vietas tiks sadalītas starp Komisiju, kura pārstāvēs Savienību, un 12 dalībvalstu pārstāvjiem.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 2 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Tiek uzskatīts, ka Savienības pārstāvja iecelšana Fonda valdē ir kvalificējama kā “akts ar juridiskām sekām”, uz kuru attiecas LESD 218. panta 9. punkta procedūra.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc šajā gadījumā procesuālais juridiskais pamats lēmumam par Savienības pārstāvja izraudzīšanos dalībai Fonda valdē ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.

4.2.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz attīstības sadarbības jomām, jo tas ir saistīts ar jaunattīstības valstu ilgtspējīgas ekonomiskās, sociālās un vidiskās attīstības veicināšanu un vienlaikus tas arī palīdz uzlabot vides kvalitāti un pasaules dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, sekmē palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kuri saskaras ar dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, un veicina tādas starptautiskas sistēmas izveidi, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 208. pants.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 208. pantam saistībā ar 218. panta 9. punktu.

2024/0142 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Savienības pārstāvja izvirzīšanu dalībai Zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fonda valdē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 208. pantu, lasot to saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Par Savienības dalību attiecīgi starptautiskās organizācijās vai to valdēs ir jālemj pēc katra gadījuma atsevišķas analīzes, ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē šādu organizāciju vai valžu sastāvu, kā arī attiecīgās specifiskās ES kompetences jomas.

(2)Savienība ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīguma Puse un 2023. gada 29. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (COP) Pušu konferencē un Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme (CMA), piedalījās apstiprinājumā par to, ka tiek izveidots Zaudējumu un kaitējumu atlīdzināšanas fonds un tā pārvaldības instruments (“Nolīgums”) 3 .

(3)Saskaņā ar Nolīguma 17. punktu 12 Fonda valdes locekļi būs attīstīto valstu Pušu pārstāvji. Nolīguma apstiprinājumam pievienotajā lēmumā UNFCCC un Parīzes nolīguma Puses ar savu reģionālo grupu un pārstāvības iestāžu starpniecību tika aicinātas pēc iespējas drīzāk iesniegt UNFCCC sekretariātam Fonda valdes locekļu kandidatūras 4 .

(4)Sagatavošanās darbi Fonda valdes pirmās sanāksmes sasaukšanai tiks uzsākti iespējami drīz pēc tam, kad būs iesniegtas visu balsstiesīgo locekļu kandidatūras.

(5)Kopš tā laika Savienība ar citu attīstīto valstu Pusēm ir vienojusies, ka ES un tās dalībvalstis dalībai valdē iesniegs septiņu locekļu un septiņu aizstājēju kandidatūru.

(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Savienības pārstāvja izraudzīšanos dalībai valdē, un par kārtību, kādā Komisija un dalībvalstis valdē attiecīgi paudīs un atbalstīs Savienības nostājas, jo Savienības pārstāvja iecelšanai valdē būs juridiskas sekas.

(7)Savienības vieta valdē, ko ieņem Komisijas pārstāvis, nemaina ne to, vai un cik lielā mērā valdē apspriestajos jautājumos ir vajadzīga Savienības nostāja, ne arī procedūras šādas nostājas pieņemšanai, un attiecībā uz Savienības vietu valdē ir jāievēro lojālas sadarbības princips.

(8)Savienības vieta valdē neietekmē valdē pārstāvēto dalībvalstu iespējas paust atbalstu pienācīgi saskaņotai Savienības nostājai vai nostājai jautājumos, kas ir to kompetencē, taču vienlaikus ir jāievēro lojālas sadarbības princips.

(9)Komisija par valdes darbu periodiski ziņos Padomei saskaņā ar Līgumos noteikto lojālas sadarbības principu.

(10)Nostāja attiecībā uz dalību valdē nemaina ES un tās dalībvalstu pārstāvību UNFCCC.

(11)Paredzams, ka Finanšu regulas pārstrādātā redakcija stāsies spēkā 2024. gada rudenī, un šis lēmums netiek uzskatīts par precedentu Savienības dalībai turpmākās globālās iniciatīvās, uz kurām minētā regula attiecas. Šis Padomes lēmums nav precedents Fonda tālākai īstenošanai un dalībai valdē, kā arī pašas Komisijas prerogatīvām izpildīt Savienības budžetu saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu un LESD 317. pantu, lemt par iespējamām Savienības iemaksām Fondā vai šādas iemaksas izpildīt tālāk saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(12)Jebkurā gadījumā jebkādi Savienības finansējuma solījumi Fondam jāsagatavo saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām procedūrām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, izraugoties Savienības pārstāvi dalībai valdē, ir izklāstīta pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai un dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —