EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.6.2024

COM(2024) 236 final

2024/0133(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu 2024.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jaunā protokola mērķis ir piešķirt Savienības kuģiem ar zinātniskajiem ieteikumiem un ICCAT ieteikumiem saskanīgas zvejas iespējas Kaboverdes ūdeņos esošajās zvejas zonās. Otrs mērķis ir stiprināt Savienības un Kaboverdes sadarbību, abu pušu interesēs izmantojot ZPN partnerattiecību satvaru, lai izstrādātu uz zvejas ilgtspējīgumu un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu vērstu politiku Kaboverdes ūdeņos.

Jaunais protokols atļauj Savienības kuģiem zvejot tunzivis Kaboverdes ūdeņos un paredz šādas zvejas iespējas:

– 24 tunzivju seineri,

– 22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

– 10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem,

kā arī atbalsta kuģi (atbilstoši attiecīgajām ICCAT rezolūcijām).

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, ar ko izveido kopējo zivsaimniecības politiku, un LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts un 218. panta 7. punkts par nolīgumu noslēgšanu starp Savienību un trešām valstīm un iespēju pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt nolīguma grozījumus, kas pieņemti vienkāršotā procedūrā vai ko pieņēmusi ar nolīgumu izveidota struktūra.

Saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu Komisija nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kuri neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpēc pilnvarota Kaboverdei paziņot par ratifikācijas procesa pabeigšanu ir tikai Komisija.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Sarunās apspriestajā protokolā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Samoa nolīguma 5 8. un 9. pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Finansiālais ieguldījums visā protokola darbības laikā ir 3 900 000 EUR (t. i., 780 000 EUR gadā), un tas pamatojas uz:

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2024/0133 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu 2024.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu, un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (..) 7 ,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [XXX] 8 2024.–2029. gada protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (“protokols”), tika parakstīts [ierakstīt, kurā datumā] ar noteikumu, ka vēlāk tas tiks noslēgts.

(2)Protokola mērķis ir ļaut Savienības kuģiem veikt zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā un Savienībai un Kaboverdei – cieši sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kaboverdes zvejas zonā. Šī sadarbība turklāt palīdzēs iedibināt pienācīgus zvejnieku darba apstākļus.

(3)Protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.

(4)Lai protokols varētu stāties spēkā, Komisijai kā Savienības pārstāvei būtu saskaņā ar Padomes lēmumu jāpaziņo Kaboverdei par Savienības piekrišanu uzņemties protokola uzliktās saistības.

(6)Ar nolīguma 9. pantu ir izveidota apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un protokola piemērošanu. Šai komitejai ir pilnvaras apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu ar dažiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem jāpilnvaro minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā.

(7)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien pret tiem neiebilst Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā noteiktais bloķējošais mazākums dalībvalstu.

(8)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 9 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš atzinumu sniedzis [ierakstīt, kurā datumā],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina 2024.–2029. gada protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (“protokols”).

Protokola teksts ir pievienots šā lēmuma 1. pielikumā.

2. pants

Saskaņā ar šā lēmuma 2. pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt ar partnerattiecību nolīguma 9. pantu izveidotās apvienotās komitejas pieņemtos protokola grozījumus.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS FINANSIĀLĀS IETEKMES APLĒSE

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

X jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 10  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

1.6.
Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežots ilgums

–X    Darbības laiks no 20.05.2024. līdz 19.05.2029. (ja parakstīšana notiek pirms 2024. gada 20. maija).

–X    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2024. līdz 2028. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2024. līdz 2029. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 11

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādītas vairākas budžeta izpildes metodes, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS FINANSIĀLĀS IETEKMES APLĒSE 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

MARE ĢD				2024 15	2025	2026	2027	2028	KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 16 08.05.01	Saistības	(1a)		0,780	0,780	0,780	0,780	0,780	3,900
	Maksājumi	(2a)		0,780	0,780	0,780	0,780	0,780	3,900
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 17
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ  MARE ĢD	Saistības	=1a+1b +3		0,780	0,780	0,780	0,780	0,780	3,900
	Maksājumi	=2a+2b +3		0,780	0,780	0,780	0,780	0,780	3,900

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS  apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 22
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā rīcībpolitikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas sakarā:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo budžeta izdevumu pozīciju (pozīcijas).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Sk. 15485/23 + ADD 1 (apstiprinājusi Coreper) 1. daļu, 15.12.2023.; https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16673-2023-INIT/lv/pdf.

(2)    OV L 28, 31.1.2023., 1.–219. lpp. Sk. 3. iedaļu un ID pielikumu.

(3)    Kamēr Kaboverdes nacionālā flote vēl veidojas un nav parakstīts reģionāls ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) dalībvalstīm, kuru vidū ir arī Kaboverde, šī pagaidu atkāpe, kura no 2017. gada aptver arī tunzivs konservus un filejas, arī t. s. pusliemeņus, ir tikusi regulāri atjaunota kopš 2008. gada.

(4)    Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, Defaux, V., Cappell, R., Retrospektīvs un provizorisks Eiropas Savienības un Kaboverdes zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanas protokola izvērtējums: galīgais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023. https://data.europa.eu/doi/10.2771/814998 .

(5)    Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (OV L OJ L, 2023/2861, 28.12.2023) https://data.europa.eu/eli/reg/2023/02862/oj.

(6)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433I, 22.12.2020.).

(7)    Pievienot atsauci.

(8)    (..) (OV L […], […], […]. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(11)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļvietnē https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/FR/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(16)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(17)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(18)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(19)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(20)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(21)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(22)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(23)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(24)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(25)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(26)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.6.2024

COM(2024) 236 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu 2024.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

1. PIELIKUMS

 PROTOKOLS, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku
(2024–2029)

1. pants
Definīcijas

Šajā protokolā piemēro definīcijas, kas noteiktas Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (“nolīgums”) 2. pantā.

Piemēro arī šādas definīcijas:

(a)Eiropas Savienība, kādreizējā Eiropas Kopiena, tālāk ir “Savienība”;

(b)Kaboverdes Republika tālāk ir “Kaboverde”;

abas kopā tās ir “Puses”;

(c)“Kaboverdes zvejas zona” ir Kaboverdes ūdeņi, kuriem Savienības zvejas kuģi drīkst piekļūt, lai tajos veiktu savas darbības;

(d)“nozvejas” ir jūras ūdensdzīvnieku sugas, kas nozvejotas ar zvejas rīku, kuru ievietojis zvejas kuģis;

(e)“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

(f)“delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Kaboverdē;

(g)“zvejas licence” ir tiesības vai atļauja dažu sugu zvejošanas darbību veikšanai ar noteiktiem zvejas rīkiem, noteiktos zvejas apgabalos un noteiktā laikposmā; tai līdzvērtīgais termins Savienības tiesību aktos ir “zvejas atļauja”;

(h)“ilgtspējīga zveja” ir zvejošana, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

(i)“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(j)“zvejnieks” ir jebkura persona, kas jebkādā statusā nodarbināta vai iesaistīta darbībās uz zvejas kuģa vai veic profesionālu darbību uz zvejas kuģa, to vidū uz kuģa strādājošās personas, kuru saņemtais atalgojums ir daļa no nozvejas, bet ne loči, jūras spēku personāls, citas personas, kas atrodas pastāvīgā valsts dienestā, krasta personāls, kurš veic darbu uz zvejas kuģa, un zvejas novērotāji. Nolīgumā definētie ĀKK valstu jūrnieki ir zvejnieki šīs definīcijas nozīmē;

(k)“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdēs;

(l)“protokols” ir šis nolīguma īstenošanas protokols, kā arī tā pielikums un papildinājumi;

(m)“anomāli apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības un kurus neviena no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt, un kuri tāpēc traucē zvejot Kaboverdes ūdeņos;

(n)“zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu vai kuģu skaitu izteiktas tiesības zvejot;

(o)“atbalsta kuģis” ir ikviens Savienības kuģis, kas nav uz kuģa pārvadāts peldlīdzeklis un kas atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas operācijas, bet pats nav aprīkots zivju zvejošanai un netiek izmantots citā kuģī pārkraušanas operācijās;

(p)“zvejas produkti” ir zvejas darbības rezultātā iegūtie ūdens organismi;

(q)“akvakultūras produkti” ir akvakultūras darbības rezultātā iegūti ūdens organismi jebkurā to attīstības cikla stadijā vai no šiem organismiem iegūti produkti;

(r)“zivsaimniecības nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas aptver visas zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības.

2. pants
Principi

1.Puses apņemas Kaboverdes zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips. Lai dotu ieguldījumu labā zvejniecību pārvaldībā, Kaboverde apņemas visām rūpnieciskajām tunzivju zvejas flotēm, kuras darbojas tās zvejas zonā, piemērot vienādus tehniskos un saglabāšanas pasākumus.

2.Puses apņemas nodrošināt, ka Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku 1 (“nolīgums”) tiek īstenots saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas loceklēm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses 2 (“Samoa nolīgums”), un konkrēti saskaņā ar tā 8. un 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un pamatelementiem labas sabiedrisko lietu vadīšanas, ilgtspējīgas attīstības un vides pārvaldības ilgtspējīguma un pamatotības jomā.

3.Uz Savienības kuģiem nodarbināto zvejnieku darba apstākļi un darba saturs nedrīkst būt pretrunā zvejniekiem piemērojamajiem Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) instrumentiem, konkrēti, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (1998), kas grozīta 2022. gadā, un SDO Konvencijai Nr. 188 par darbu zvejniecībā. Pie tā pieder biedrošanās brīvības ievērošana un patiesi atzītas darba ņēmēju tiesības uz kolektīvām sarunām, piespiedu darba un bērnu darba izskaušana, diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, kā arī droša un veselīga darba vide un pienācīgi dzīves un darba apstākļi uz Savienības zvejas kuģiem.

4.Puses apņemas veicināt zvejniekiem piemērojamo SDO un SJO konvenciju ratificēšanu. Turklāt tās apņemas veicināt zvejnieku pienācīgu apmācīšanu, sevišķi to, kas paredzēta SJO Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F).

5.Neskarot 14. pantu, Puses apņemas publiskot un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas dod ārvalstu kuģiem piekļuvi Kaboverdes zvejas zonai, un par saistīto zvejas piepūli, konkrēti par izdoto licenču skaitu un gūto nozveju apjomu.

6.Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Savienības kuģi zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā drīkst veikt tikai tad, ja Kaboverde tiem šā protokola satvarā izdevusi zvejas licenci.

7.Kaboverdes iestādes nodrošina, lai ārpus protokola noteiktajiem ierobežojumiem Kaboverdes zvejnieki baudītu ekskluzīvas tiesības uz savas valsts zvejas zonām.

3. pants
Piemērošanas laikposms

Ja vien saskaņā ar 16. pantu nav nosūtīts denonsēšanas paziņojums, šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus (5) gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 17. pantu.

4. pants
Zvejas iespējas

1.Kaboverde Savienības kuģiem izdod ar nolīguma 6. pantu saskanīgas zvejas atļaujas un ievēro šādus limitus:

(a) tunzivju saldētājseineri: 24 kuģi;

(b) kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem: 10 kuģi;

(c) kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 22 kuģi.

Šīs zvejas iespējas attiecas uz 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas I pielikumā uzskaitīto tālu migrējošo sugu zivju zvejošanu, ievērojot šā protokola 2. papildinājumā noteiktos ierobežojumus un izņemot sugas, kuras aizsargā vai kuru zvejošanu aizliegusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) vai citas starptautiskās konvencijas.

2.ICCAT ieteikumu piemērošanā Puses apņemas sadarboties, lai samazinātu aizsargājamo jūras putnu, jūras bruņurupuču, haizivju un jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu. Tālab Savienības kuģi nodrošina, ka tiek likti lietā tehniskie pasākumi, kuru spēja uzlabot zvejas rīku selektivitāti un samazināt nemērķa sugu īpatņu nejaušu sagūstīšanu ir zinātniski pierādīta.

3.Savienības kuģiem, kuri zvejo ar makšķerrīkiem, ir atļauts izmantot dzīvo ēsmu, bet tas jādara saskaņā ar valsts tiesību aktu nosacījumiem.

4.Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot 7. un 9. pantu.

5. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma kopsumma uz 3. pantā minēto laikposmu ir 3 900 000 EUR. Turklāt ar pielikuma noteikumiem saskanīgu finansiālu ieguldījumu maksā arī kuģu īpašnieki.

2.Minēto finansiālā ieguldījuma kopsummu veido:

(a)ikgadēja 350 000 EUR liela summa, kas atbilst ikgadējam 7000 tonnu lielam atsauces daudzumam un dod piekļuvi Kaboverdes ūdeņiem un zvejas resursiem;

(b)īpaša ikgadēja 430 000 EUR liela summa, kas paredzēta Kaboverdes zvejniecības sektorpolitikas atbalstam un īstenošanai.

3.Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā katru gadu saskaņā ar protokolu un ievērojot noteikumus, kas jāpiemēro, ja ieguldījuma summa mainās šā protokola 7., 9., 12. un 16. panta un nolīguma 7., 12. un 13. panta piemērošanas rezultātā.

4.Ja zvejas zonā gūtās Savienības kuģu kopējās nozvejas pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atsauces daudzumu, līdz ar katru nozvejoto papildu tonnu minētajā apakšpunktā noteikto finansiālā ieguldījuma summu palielina par 50 EUR. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divkārt lielāka par 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, minētā limita pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

5.Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola gadadienā.

6.Kaboverdes iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7.Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu pārskaita uz Kaboverdes Valsts kases kontiem. Šos pārskaitījumus iekļauj valsts budžetā. Kaboverdes iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai attiecīgo bankas kontu rekvizītus.

6. pants
Nozariskais atbalsts

1.Šā protokola satvarā nozariskais atbalsts palīdz īstenot nacionālo zivsaimniecības un zilās ekonomikas stratēģiju. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursi un sektora attīstība tiktu pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, un tālab:

(a)stiprināt zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

(b)stiprināt par zvejas resursiem pieejamās zinātniskās informācijas bāzi;

(c)stiprināt zvejas produktu sanitārās kontroles spējas;

(d)atbalstīt piekrastes kopienas (zvejas darbības, apmācība, nodarbinātība, zvejnieku drošība un ekonomiskā attīstība), īpašu uzmanību veltot rīcībai, kuras mērķgrupa ir sievietes un jaunieši;

(e)stiprināt starptautisko sadarbību;

(f)attīstīt ilgtspējīgu akvakultūru;

(g)atbalstīt zilo ekonomiku.

2.Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā puses nolīguma 9. pantā paredzētajā apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un tās īstenošanas kārtību, jo īpaši šādos jautājumos:

(a)gada un daudzgadu vadlīnijas par šā protokola 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(b)gada un daudzgadu mērķi, kuri, ņemot vērā Kaboverdes noteiktās prioritātes valsts zivsaimniecības rīcībpolitikā vai citās rīcībpolitikās, kas saistītas ar atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas veicināšanu vai kas to ietekmē, ir jāsasniedz, lai laika gaitā zvejošana kļūtu atbildīga un ilgtspējīga;

(c)ikgadējās rezultātu izvērtēšanas kritēriji un procedūras.

3.Nozariskajam atbalstam paredzēto īpašo finansiālā ieguldījuma summu, kas minēta 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izmaksā katru gadu un atbilstoši paveiktajam.

4.Pirmajā protokola piemērošanas gadā finansiālo ieguldījumu izmaksā, pamatojoties uz apvienotajā komitejā saskaņoto daudzgadu programmu. Minēto finansiālo ieguldījumu Savienība var izmaksāt tikai pēc tam, kad Kaboverde ir izpildījusi saistības, ko tā uzņēmusies iepriekšējā, 2019.–2024. gada protokola paredzētā nozariskā atbalsta sakarā 3 , un pēc tam, kad Savienība ir izmaksājusi attiecīgās iepriekšējā protokola nozariskā atbalsta summas.

5.Turpmākajos protokola piemērošanas gados finansiālo ieguldījumu maksā atkarībā no nozares programmas īstenošanas rezultātiem, kurus izvērtē saskanīgi ar 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, kā arī no darbībām, kas nodrošina pabeigto projektu pamanāmību. Finansiālā ieguldījuma maksājumus nokārto ne vēlāk kā 45 dienas pēc apvienotās komitejas lēmuma par sasniegtajiem rezultātiem.

6.Ņemot vērā 2019.–2024. gada protokolā paredzētā nozariskā atbalsta apguves kavēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, 2019.–2024. gada protokola 5. panta 7. punktā noteiktais termiņš būtu jāpagarina vēl par sešiem mēnešiem. Tātad 2019.–2024. gada protokola 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc minētā protokola darbības beigām 4 .

7.Visas ierosinātās izmaiņas gada vai daudzgadu nozares programmā apstiprina apvienotā komiteja, kura vajadzības gadījumā apmainās ar vēstulēm.

8.Katru gadu Kaboverde iesniedz apvienotajai komitejai progresa ziņojumu par projektiem, kas īstenoti ar nozariskā atbalsta palīdzību. Apvienotā komiteja to izskata un izvērtē rezultātus.

9.Nozarisko atbalstu izmaksā pa daļām atkarībā no programmā noteiktajām vajadzībām un sasniegtajiem rezultātiem.

10.Savienība var pārskatīt vai – pilnībā vai daļēji – apturēt šā protokola 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai ja apvienotā komiteja izvērtējot konstatē, ka rezultāti nav tādi, kā plānots.

11.Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk pēc Pušu apspriešanās un vienošanās, ja īstenošanas rezultāti to pamato. Tomēr šā protokola 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši seši mēneši pēc šā protokola darbības beigām.

12.Puses nodrošina ar nozarisko atbalstu finansēto darbību pamanāmību. Katru gadu Kaboverde apvienotajai komisijai iesniedz ziņojumu par pamanāmību nodrošinošajām darbībām.

13.Šā panta 8. punktā minētie ziņojumi un 12. punktā minētās pamanāmību nodrošinošās darbības ir obligāti nosacījumi, kas jāizpilda, lai Savienība varētu pārskaitīt nākamās 5. pantā minētā finansiālā atbalsta daļas.

14.Uz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu attiecas Kaboverdes publisko finanšu pārvaldības noteikumi un procedūras. Ņem vērā pareizas finanšu pārvaldības, īpaši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu un ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principu.

15.Ar nozarisko atbalstu finansētās darbības un projektus var revidēt Eiropas Komisija un Eiropas Revīzijas palāta un izmeklēt Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

7. pants
Zvejas ilgtspējīgumu nodrošinoša zinātniskā sadarbība

1.Šā protokola darbības laikā Savienība un Kaboverdes iestādes attiecībā uz visām protokola aptvertajām sugām cenšas uzraudzīt nozveju apjoma, zvejas piepūles un resursu stāvokļa izmaiņas Kaboverdes zvejas zonā. Konkrētāk, Puses vienojas pastiprināti vākt un analizēt datus, kas ļautu izstrādāt nacionālo rīcības plānu par haizivju saglabāšanu un pārvaldību.

2.Puses ievēro ICCAT ieteikumus un rezolūcijas par zvejniecību pārvaldības ilgtspējīgumu.

3.Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses var vienoties sasaukt kopīgu zinātnisku sanāksmi, lai tajā izskatītu Savienības kuģu zvejoto galveno mērķsugu stāvokli, arī pelaģisko haizivju stāvokli. Zinātniskās sanāksmes rezultātus iesniedz apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā pieņem papildu pasākumus, kuru mērķis ir Savienības kuģu apzvejoto resursu pārvaldības ilgtspējīgums.

4.Tā kā pelaģiskās haizivis pieder pie to sugu zivīm, kuras Savienības kuģi var gūt kā piezveju tunzivju zvejniecībās, un tā kā šīs sugas, kā to var secināt no ICCAT zinātniskajiem ieteikumiem, ir mazaizsargātas, minēto sugu nozvejām, kuras gūst šā protokola satvarā darbojošies āķu jedu kuģi, pēc piesardzības principa velta īpašu uzmanību. Puses sadarbojas, lai uzlabotu zinātnisko datu pieejamību un izsekojamību attiecībā uz zvejotajām sugām.

5.Tālab un lai garantētu šā resursa izmantošanas ilgtspējīgumu, abas Puses šai zvejniecībai nosaka pastiprinātas uzraudzības režīmu. Šis uzraudzības režīms paredz trīsreiz gadā apmainīties ar haizivju nozvejas datiem. Tiklīdz kādā gadā nozveju apjoms pārsniedz 20 % no 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā atskaites daudzuma, sāk piemērot stingras uzraudzības režīmu, kas paredz datu apmaiņu reizi mēnesī, un Puses sāk apspriešanos. Ja kādā gadā nozveju apjoms pārsniedz 30 % no iepriekš minētā atskaites daudzuma, apvienotā komiteja attiecīgā gadījumā pieņem pārvaldības papildpasākumus, kuri ļauj labāk vadīt āķu jedu kuģu flotes darbību.

6.Pamatodamās uz apvienotās zinātniskās sanāksmes rezultātiem, apvienotā komiteja var nolemt iepriekš minēto uzraudzības režīmu koriģēt.

8. pants
Sadarbība uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un cīņā pret NNN zveju

1.Lai zvejošana kļūtu ilgtspējīga, Puses apņemas sadarboties cīņā pret NNN zvejas darbībām.

2.Pamatojoties uz apspriešanos apvienotajā komitejā, Puses var vienoties sadarboties un attiecībā uz Savienības kuģiem īstenot uz risku balstītas kopīgas inspekcijas programmas, lai tādējādi stiprinātu šā nolīguma īstenošanas protokola aptverto zvejniecību uzraudzības, kontroles un pārraudzības noteikumu un saistīto korektīvo pasākumu piemērošanu.

9. pants
Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1.Savstarpēji vienojoties apvienotajā komitejā, 4. pantā minētās zvejas iespējas var koriģēt, ciktāl ICCAT ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda koriģēšana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā. Attiecīgā gadījumā Kaboverde atlīdzina pārmaksātās summas.

2.Apvienotā komiteja pēc vajadzības un savstarpējas vienošanās var izskatīt un koriģēt šā protokola paredzētos zvejošanas nosacījumus un nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.

10. pants
Ekonomikas dalībnieku sadarbības veicināšana

1.Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas iespējas Kaboverdes ostās.

2.Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus savu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, tālab atbalstot darījumdarbības attīstībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanu.

11. pants
Sadarbība zilās ekonomikas jomā

1.Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu zilās ekonomikas attīstību, īpaši tādās jomās kā akvakultūra, jūras teritoriālā plānošana, enerģētika, jūras biotehnoloģijas un jūras ekosistēmu aizsardzība.

2.Puses apņemas saskanīgi ar Kaboverdes un Savienības īpašās partnerības mērķiem veicināt investīcijas zvejniecībā un jūras ekonomikā.

3.Puses sadarbojas, lai palielinātu Savienības privāto operatoru informētību par komerciālajām un rūpnieciskajām iespējām Kaboverdes zvejniecībā un jūras ekonomikā.

4.Puses sadarbojas, lai izstrādātu kopīgas darbības un apmainītos ar informāciju un paraugpraksi. Tālab tās vienojas par saziņas kontaktpunktiem un kārtību.

12. pants
Protokola īstenošanas apturēšana

1.Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā protokola īstenošanu, arī finansiālā ieguldījuma maksājumus, var apturēt, ja pastāv viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a)iestājusies nepārvarama vara vai negaidīti apstākļi, kas apgrūtina zvejas darbību veikšanu Kaboverdes zvejas zonā;

(b)notikušas šā protokola noteikumus ietekmējošas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā;

(c)iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas Samoa nolīguma 101. pantā paredzēti attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību un demokrātijas principu svarīgākie elementi un pamatelementi, kuri noteikti minētā nolīguma 9. pantā;

(d)Savienība nav veikusi pienācīgos maksājumus, un tas noticis 5., 7., 9., 12. un 16. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

(e)Pušu starpā izcēlušās nopietnas un neatrisinātas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretāciju.

2.Ja šā protokola piemērošanu aptur kādu 1. punkta c) apakšpunktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu. Šā protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minētu iemeslu dēļ piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma paziņošanas.

3.Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk.

4.Apturēšanas gadījumā šā protokola 5. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā apturēšana kļūst piemērojama, samazina samērīgi un proporcionāli laikam. Attiecīgā gadījumā Kaboverde atlīdzina pārmaksātās summas.

13. pants
Elektroniska datu apmaiņa

1.Kaboverde un Savienība nodrošina, ka tiek izveidotas sistēmas, kuras ļauj atbilstoši pielikumā prasītajam līdzsekot visai informācijai un dokumentiem, kas saistīti ar šā protokola īstenošanu attiecībā uz Savienības kuģu darbībām, un veikt minētās informācijas un dokumentu elektronisko apmaiņu.

2.Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Kaboverde un Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, automātiski pārsūta, izmantojot kādu alternatīvu saziņas veidu.

4.Savienība nodrošina, ka tās kuģi Kaboverdei regulāri pārraida šādu informāciju:

–kuģa pozīcijas dati Kaboverdes EEZ,

–kuģa dienas nozvejas, kas gūtas Kaboverdes EEZ,

– paziņojumi par kuģa ieiešanu Kaboverdes EEZ,

–paziņojumi par kuģa iziešanu no Kaboverdes EEZ,

–iepriekšēji paziņojumi par pārkraušanu citā kuģī un deklarācijas par Kaboverdes ostā notikušu pārkraušanu no Savienības kuģa citā kuģī,

–iepriekšēji paziņojumi par kuģa atgriešanos ostā un deklarācijas par Kaboverdes ostā notikušu izkraušanu.

Datu pārraidīšanas kārtība, arī ar darbības nepārtrauktību saistītie noteikumi, ir izklāstīti pielikumā.

14. pants
Datu aizsardzība

1.Kaboverde un Savienība nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi zivsaimniecības nolīguma īstenošanai un konkrēti pārvaldības mērķiem un zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības vajadzībām.

2.Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un personas dati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti zivsaimniecības nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par zvejas zonā notikušajām zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.

3.Personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.Personas datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar šā protokola pielikuma 6. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro personas datiem un datu subjekta tiesībām.

5.Datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, arī pēc šā protokola darbības beigām turpina apstrādāt saskaņā ar šo pantu un 6. papildinājumu.

15. pants
Piemērojamie valsts tiesību akti

1.Ja nolīgumā vai šajā protokolā un tā pielikumā un papildinājumos nav noteikts citādi, darbībām, ko Savienības kuģi Kaboverdes ūdeņos veic saskaņā ar šo protokolu, piemēro Kaboverdes tiesību aktus, proti, Kaboverdes zvejas resursu pārvaldības plānu.

2.Kaboverdes iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem zvejniecības jomā.

16. pants
Denonsēšana

1.Jebkura no Pusēm var šā nolīguma darbību izbeigt, ja iestājas neparasti apstākļi, piemēram, ir noplicināti attiecīgie krājumi vai konstatēts, ka samazinājies Savienībai piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2.Šā protokola denonsēšanas gadījumā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par denonsēšanas nodomu.

3.Šā panta 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšana ir arī Pušu apspriešanās sākums.

4.Šā protokola 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā darbības izbeigšana stājas spēkā, samazina samērīgi un proporcionāli laikam. Attiecīgā gadījumā Kaboverde atlīdzina pārmaksātās summas.

17. pants
Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no 2024. gada 20. maija ar noteikumu, ka Puses to parakstīs, vai – ja protokols tiek parakstīts pēc 2024. gada 20. maija – no tā parakstīšanas dienas.

18. pants
Stāšanās spēkā

1.Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2.Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Savienības gadījumā nosūta Eiropas Savienības iestādēm.

19. pants
Autentiskie teksti

Protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS KABOVERDES ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Kompetentās iestādes

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai uz Kaboverdi kā uz kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

a)    Savienības gadījumā – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Savienības delegāciju Kaboverdē;

b)    Kaboverdes gadījumā – par zivsaimniecību atbildīgo ministriju.

2. Zvejas zona

Kaboverdes zvejas zonas koordinātas dotas 1. papildinājumā. Savienības kuģi zvejas darbības veic aiz robežām, kas atsevišķi noteiktas katrai 2. papildinājuma kategorijai, bet līdz minētajām robežām Kaboverdes zvejnieku tiesības zvejot ir ekskluzīvas.

Zvejas atļaujas izsniegšanas laikā Kaboverde operatoriem paziņo kuģošanas un zvejas lieguma zonu koordinātas. Attiecīgi informē arī Savienību.

3. Vietējie aģenti

Jebkuru Savienības kuģi, kurš plāno Kaboverdes ostā izkraut nozveju vai pārkraut to citā kuģī, var pārstāvēt aģents, kurš ir Kaboverdes rezidents.

4. Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Kaboverde paziņo Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuriem Savienības kuģiem saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita maksājamās summas. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz operators.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. iedaļa

Piemērojamās procedūras

1. Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā. Zvejas atļaujas apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 5 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību. Pirms atļaujas izdošanas jābūt izpildītām visām iepriekšējām operatora, kapteiņa vai paša kuģa saistībām, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Kaboverdē veic saskaņā ar nolīgumu.

2. Pieteikšanās uz zvejas atļauju (“LICENCE” sistēma)

2.1. Zvejas atļaujas pieteikumu par katru Savienības kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība Kaboverdes kompetentajām iestādēm elektroniski iesniedz vismaz piecpadsmit darbdienas pirms pieteiktā derīguma termiņa sākuma.

2.2. Zvejas atļauju pieteikumus var elektroniski nosūtīt un zvejas atļaujas izdot, izmantojot “LICENCE” sistēmu – elektronisku zvejas atļauju pārvaldības sistēmu, ko pieejamu darījusi Eiropas Komisija. Eiropas Komisijas dienesti sadarbībā ar Kaboverdes iestādēm veicina aizvien pilnīgāku “LICENCE” sistēmas izmantošanu. Tiklīdz “LICENCE” sistēmu ir kļuvis iespējams izmantot, Kaboverde par to informē Eiropas Komisiju.

2.3. Kamēr “LICENCE” sistēma vēl nav pilnībā operacionāla un Kaboverde to nevar izmantot, zvejas atļaujas nosūta pa elektronisko pastu.

2.4. Katrā zvejas atļaujas pieteikumā iekļauj 4. papildinājumā norādīto informāciju, un ir jāpievieno šādi dokumenti:

a) pierādījums par to, ka ir samaksāts ikgadējais avanss par attiecīgo atļaujas periodu un segtas ar novērotāju saistītās izmaksas 6 . Avansu atlīdzināt iespējams tikai tad, ja pieteikums atsaukts vēl pirms atļaujas izdošanas; šādā gadījumā avansu var ieskaitīt kā maksu par citu šā operatora pieteikumu vai atmaksāt;

b) nesen uzņemts digitāls krāsains kuģa fotoattēls, kura izšķirtspēja ir pietiekami liela un kurā kuģis redzams sānskatā, un kurā uz kuģa korpusa skaidri redzams arī kuģa vārds un identifikācijas numurs;

c) kuģa reģistrācijas apliecības kopija.

Ja šā protokola satvarā izdotu zvejas atļauju atjauno, atjaunošanas pieteikumā iekļauj tikai 4. papildinājumā prasīto informāciju un attiecīgās maksas un ar novērotāju saistīto izmaksu samaksāšanas pierādījumu.

3. Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas oriģinālu Kaboverdes iestādes operatoram vai tā aģentam izdod piecpadsmit darbdienu laikā pēc pilna pieteikuma saņemšanas.

Pēc zvejas atļaujas izdošanas elektronisku parakstītā oriģināla kopiju Kaboverdes iestādes bez kavēšanās augšupielādē “LICENCE” sistēmā, kad tā kļuvusi pilnībā operacionāla, un vēl pirms tam nosūta Savienības iestādēm pa elektronisko pastu.

Zvejas atļaujas oriģinālu tur uz atļauju saņēmušā Savienības kuģa. Tomēr ne ilgāk kā sešdesmit kalendāro dienu garumā pēc minētās zvejas atļaujas izdošanas drīkst izmantot arī zvejas atļaujas elektronisko versiju. Šajā laikā kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

4. “LICENCE” sistēmas darbības traucējumi

4.1. Ja “LICENCE” sistēmā rodas grūtības ar informācijas pārraidīšanu starp Eiropas Komisiju un Kaboverdi, ar zvejas atļaujām saistīto elektronisko informācijas apmaiņu veic pa elektronisko pastu un to dara tik ilgi, līdz sistēma atkal ir operacionāla.

4.2. Pēc “LICENCE” sistēmas darbības atjaunošanās Puses atjaunina tajā norādīto informāciju.

5. Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tūlīt pēc zvejas atļaujas izdošanas Kaboverde izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kuriem atļauts zvejot Kaboverdes zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai. Tiklīdz kuģis ir iekļauts sarakstā, tas drīkst sākt zvejas darbības.

6. Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Ar “gadu” tiek saprasts:

a)    šā protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposms no dienas, kurā šis protokols kļūst piemērojams, līdz tā paša gada 31. decembrim;

b)    pēc tam – katrs nākamais pilnais kalendārais gads;

c)    šā protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposms no 1. janvāra līdz šā protokola darbības beigām.

7. Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujas oriģināls vai tā kopija uz kuģa jātur visu 3. punktā norādīto maksimālo izmantošanas laiku.

8. Zvejas atļaujas nodošana

8.1. Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim. Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, kas izdota citam kuģim, kurš ir līdzīgs aizstājamajam.

8.2. Atļaujas nodošana izpaužas tā, ka operators vai tā aģents aizstājamo zvejas atļauju atdod Kaboverdei un Kaboverde iespējami drīz sagatavo aizstājējatļauju. Aizstājējatļauja operatoram vai tā aģentam tiek bez kavēšanās izdota, tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

8.3. Puses “LICENCE” sistēmā atjaunina šādu nodošanu skarošo informāciju.

8.4. Kaboverde iespējami drīz atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties dara zināmu par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

9. Atbalsta kuģi

Pēc Savienības pieprasījuma un kompetento iestāžu veiktas pārbaudes Kaboverde zvejas atļauju saņēmušajiem Savienības zvejas kuģiem ļauj izmantot atbalsta kuģu palīdzību.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieteikumu nosūtīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Kaboverde izveido atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un to nekavējoties dara zināmu Savienībai.

Par šādu kuģi katru gadu jāsamaksā 3500 EUR.

Ja atbalsta kuģa zvejas atļauja tiek anulēta, pirms Kaboverdes iestādes ir izdevušas licenci vai pirms sākušās kuģa operācijas Kaboverdes zvejas zonā, samaksāto summu atlīdzina. To var ierakstīt arī operatora vai ražotāju apvienības konta kredītā un izmantot cita maksājuma nokārtošanai.

2. iedaļa

Maksa un avanss

1. Operatoru maksājamās summas ir šādas:

–seineriem 80 EUR par katru protokola pirmajos trijos gados 7 nozvejoto tonnu un 85 EUR par katru protokola pēdējos trijos gados nozvejoto tonnu,

–āķu jedu kuģiem un makšķerrīku kuģiem 75 EUR par katru protokola pirmajos trijos gados 8 nozvejoto tonnu un 80 EUR par katru protokola pēdējos trijos gados nozvejoto tonnu.

2. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtots šāds vienotas likmes avansa maksājums kompetentajām Kaboverdes iestādēm:

tunzivju seineriem

–6800 EUR par pilnu kalendāro gadu. Šī summa atbilst 85 nozvejas tonnām, ja maksa ir 80 EUR/t un 80 nozvejas tonnām, ja maksa ir 85 EUR/t,

makšķerrīku kuģiem

–1500 EUR par pilnu kalendāro gadu. Šī summa atbilst 20 nozvejas tonnām, ja maksa ir 75 EUR/t un 18,75 nozvejas tonnām, ja maksa ir 80 EUR/t,

āķu jedu kuģiem

–3900 EUR par pilnu kalendāro gadu. Šī summa atbilst 52 nozvejas tonnām, ja maksa ir 75 EUR/t un 48,75 nozvejas tonnām, ja maksa ir 80 EUR/t.

3. Vienotas likmes avansa maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksas par pārkraušanu citā kuģī un maksas par pakalpojumiem. Protokola pirmajā un pēdējā gadā vienotās likmes avansa maksu un tam atbilstošo nozveju daudzumu katram kuģim aprēķina samērīgi un proporcionāli laikam.

Vienotās likmes avansa maksu un starpību, kas minētas 5. punktā, iemaksā īpašā Kaboverdes Valsts kases kontā, kura rekvizītus Kaboverde ir norādījusi.

4. Savienība, pamatodamās uz kuģa nozvejas deklarācijām, katram kuģim sagatavo galīgo paziņojumu par maksājumiem, kuri jānokārto saistībā ar kuģa darbībām protokola iepriekšējā gadā. Savienība ar dalībvalstu starpniecību šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un operatoram nosūta līdz kārtējā gada 30. aprīlim. Kaboverde, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, minēto paziņojumu var apstrīdēt 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Domstarpību gadījumā puses apspriežas apvienotajā komitejā. Ja trīsdesmit dienu laikā Kaboverde iebildumus neizsaka, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

5. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksu, kas pārskaitīta par zvejas atļaujas saņemšanu, un operators to neapstrīd, starpību tas 45 dienu laikā pārskaita Kaboverdei. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par vienotās likmes avansa maksu, pārmaksāto summu operators atgūt nevar.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem piemēro saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezvejām, katrai zvejas kategorijai ir noteikti 2. papildinājumā.

Kuģiem jāievēro ICCAT pasākumi un ieteikumi, ko tā par konkrēto reģionu pieņēmusi attiecībā uz zvejas rīkiem un zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) un to tehniskajām specifikācijām, un visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām.

Atbilstoši minētajiem pasākumiem un ieteikumiem Puses cenšas samazināt jūras bruņurupuču, jūrasputnu un citu nemērķa sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas apjomus. Savienības kuģi rauga šādi sagūstītus īpatņus atbrīvot tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

1. iedaļa

Nozveju reģistrēšana zvejas žurnālā un paziņošana ERS sistēmā 

1. Savienības nozvejotājkuģa kapteinis, kura kuģim zvejas licence izdota saskaņā ar šo protokolu, kārto piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām atbilstošu zvejas žurnālu.  

Kapteinis ir atbildīgs par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. 

2. Visiem Savienības nozvejotājkuģiem, kam zvejas licence izdota saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS sistēma”), kura spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (“ERS dati”). 

3. Savienības nozvejotājkuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Kaboverdes zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības. 

4. Zvejas žurnālu kapteinis aizpilda par katru dienu, kurā kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā. ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Kaboverdes FMC. 

5. Standartizētā zvejas datu apmaiņā ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus pārvalda Eiropas Komisija. ERS paziņojumiem izvirzītās tehniskās prasības norādītas 5. papildinājuma 1. un 3. iedaļā. 

6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Kaboverdes iestādēm ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot kuģa operatoram sankcijas, ko paredz spēkā esošie Kaboverdes tiesību akti. Par to informē Eiropas Savienību un karoga dalībvalsti. Tomēr, ja rodas tehniska kļūme, kas apgrūtina zvejas darbību datu (“ERS dati”) pārraidīšanu starp Pušu FMC, šīs kļūmes skartos Savienības kuģus neuzskata par noteikumu neievērotājiem.

2. iedaļa 

Agregēto nozvejas datu paziņošana par ceturksni 

1. Savienība līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Kaboverdei paziņo datus par kārtējā gada iepriekšējā ceturksnī vai ceturkšņos gūtajām nozvejām. Minētos datus uzrāda par katru mēnesi, zvejas kategoriju, kuģi un ar FAO kodu apzīmētu sugu.  

2. Kamēr Savienības iestādes vēl nav iesniegušas ar II nodaļas 2. iedaļu saskanīgu galīgo ikgadējo paziņojumu par nozvejām, agregētos zvejas žurnālu datus uzskata par provizoriskiem. 

3. Kaboverde šos datus izmanto un ziņo par visām nesaskanībām ar ERS datiem, kas saņemti saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1. Paziņošana un deklarēšana

Savienības kuģa kapteinis, kurš vēlas Kaboverdes ostā izkraut vai citā kuģī pārkraut Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas, rīkojas saskaņā ar ICCAT ieteikumiem, kuri nosaka, kādos termiņos kāda informācija Kaboverdei kā ostas valstij jāsaņem, ja tiek iesniegts:

– iepriekšējs pieteikums par ienākšanu ostā 9 ,

– iepriekšējs paziņojums par pārkraušanu citā kuģī 10 ,

– deklarācija par pārkraušanu citā kuģī 11 .

Turklāt Kaboverdei jāsaņem arī deklarācijas par Kaboverdes ostās veiktiem izkrāvumiem, un tās iesūtāmas tajā pašā termiņā un formātā, kāds noteikts attiecībā uz paziņošanu karoga valstij.

2. Paziņojumu un deklarāciju iesniegšanas kārtība

Vislabāk, ja karoga valsts šajā nodaļā minētos paziņojumus un deklarācijas Kaboverdes iestādēm vienmēr sūta ERS sistēmā. Tomēr ja ERS sistēmā nav nosūtīta visa šajos paziņojumos un deklarācijās iekļaujamā informācija, operators visu informāciju par attiecīgo notikumu Kaboverdes iestādēm nosūta pa elektronisko pastu. Šādā gadījumā tās nekavējoties apstiprina informācijas saņemšanu.

Pārkraušanu citā kuģī veic tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā piemēro Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

3. Zvejas operāciju kontrolēšana

Citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operācijas Kaboverde savās ostās kontrolē atbilstoši saistībām, kuras tai uzliek Nolīgums par ostas valsts pasākumiem. Izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijās iesaistīto Savienības kuģu kapteiņi ļauj minēto kontroli veikt. Piemēro VI nodaļas 3. punktā noteikto inspicēšanas procedūru.

Pēc inspektoru pieprasījuma kapteinis atvieglo piekļuvi informācijai, kas apliecina kuģa atbilstību veselības prasībām.

4. Izkraušanas rosināšana

Puses sadarbojas, lai veicinātu zvejniecības sektora attīstību Kaboverdē un nolīguma ekonomisko un sociālo ietekmi stiprinātu, palielinot Savienības kuģu veikto izkrāvumu apjomu un zvejas produktu pievienoto vērtību.

Tunzivju zvejas kuģu operatori cenšas daļu no Kaboverdes ūdeņos gūtajām nozvejām izkraut Kaboverdē. Izkrautās nozvejas var pārdot vietējiem uzņēmumiem par cenu, kas noteikta pēc operatoru vienošanās.

Apvienotā komiteja pēc apspriešanās ar iesaistītajiem dalībniekiem pastāvīgi uzrauga to, kā notiek izkrāvumu palielināšanas stratēģijas īstenošana un ostu un apstrādes infrastruktūras faktiskā darbība.

Kaboverdes iestādes iedibina pasākumus, kas Savienības kuģiem atvieglo izkraušanai nepieciešamo piekļuvi ostai.

VI NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1. Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Kaboverdes zvejas zonā un iziešanu no tās Kaboverdei paziņo ne vēlāk kā trīs stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis norāda:

a)    plānoto ieiešanas vai iziešanas datumu, laiku un punktu;

b)    katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Ja paziņotā iziešana nenotiek, pēc iespējas drīzāk jāpaziņo arī par to. Paziņojumi par ieiešanu vai iziešanu izdarāmi ERS sistēmā. Ja tādas nav, izmanto elektronisko pastu vai radiosakarus. Par visām elektroniskā pasta adreses vai raidīšanas frekvences izmaiņām Kaboverde nekavējoties ziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

Ja konstatē, ka kuģis Kaboverdes zvejas zonā veic zvejas darbības, bet nav iepriekš paziņojis par savu ienākšanu, šo kuģi uzskata par noteikumu pārkāpēju.

Paziņošana veicama ERS sistēmā vai – ja tā nedarbojas – pa elektronisko pastu. Par visām elektroniskā pasta adreses izmaiņām Kaboverdes iestādes nekavējoties ziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

2. Kuģa pozīcijas dati VMS un kuģu satelītnovērošanas ierīce

Ikvienam Savienības kuģim, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotam ar pilnībā operacionālu un savienotu kuģa satelītnovērošanas ierīci, kuras lokalizators, regulāros intervālos automātiski pārraidot kuģa pozīcijas datus (“VMS dati”) kuģi automātiski lokalizē un identificē.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas ierīci, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā ierīce emitē vai reģistrē.

Atrodoties Kaboverdes zvejas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem jāspēj pastāvīgi nodrošināt, ka reizi stundā kuģa pozīcija tiek automātiski paziņota attiecīgās karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC). Šos datus Kaboverdei dara pieejamus tā, kā noteikts 5. papildinājumā.

Savienības kuģus neuzskata par noteikumu neievērotājiem, ja notikusi tehniska kļūme VMS datu pārraidīšanā starp attiecīgajiem FMC.

Ikvienā pozīcijas ziņā jānorāda kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %, kā arī cita informācija 5. papildinājumā noteiktajā formātā.

3. Inspekcijas

Zvejas atļauju saņēmušus Savienības kuģus jūrā Kaboverdes zvejas zonā vai ostā inspicē Kaboverdes kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kaboverdes inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kaboverdes inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Kaboverdes inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

Kaboverdes iestādes drīkst atļaut Savienības iestādēm piedalīties inspekcijā novērotāju statusā.

4. Kopīgas inspekcijas

Lai nodrošinātu atbilstību kā Savienības, tā Kaboverdes tiesību aktiem, Puses, pamatojoties uz riska novērtējumu, var vienoties Savienības kuģus inspicēt kopīgi, it īpaši izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju laikā. Kad šajā sakarā Pušu norīkotie inspektori pilda savus pienākumus, viņi ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības un Kaboverdes tiesību aktos.

Pildīdamas savus karoga valsts un piekrastes valsts pienākumus, Puses var nolemt sadarboties kontroles pasākumu veikšanā saskaņā ar saviem piemērojamajiem tiesību aktiem. Turklāt pēc Savienības pieprasījuma Kaboverdes iestādes drīkst atļaut Savienības dalībvalstu zvejas inspektoriem viņu valsts tiesību aktos noteiktās kompetences robežās inspicēt viņu pašu valsts karoga Savienības kuģus.

Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, Kaboverdes iestādes patur tiesības apturēt pārkāpumu izdarījušā Savienības kuģa zvejas atļauju līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai un piemērot spēkā esošajos Kaboverdes tiesību aktos paredzēto sodu. Par to informē kuģa karoga dalībvalsti un Savienību.

5. Līdzdalīga pārraudzība cīņā pret NNN zveju

Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības kuģu kapteiņi ziņo par jebkādiem Kaboverdes zvejas zonā pamanītiem kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, par kurām pastāv aizdomas, ka tās varētu būt NNN zveja, un cenšas par pamanīto sniegt tik daudz informācijas, cik iespējams. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Kaboverdes iestādēm un pamanījušā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei, un šī iestāde minētos ziņojumus tūlīt pārsūta Savienībai vai tās norīkotai struktūrai. Kaboverdes iestādes pārsūta Savienībai visus to rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem Savienības kuģiem, kuri Kaboverdes zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1. Pārkāpumu noformēšana

Visi pārkāpumi, kurus izdarījis Savienības kuģis, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo pielikumu, jānorāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka operators atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2. Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ja tas ir atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem Kaboverdes tiesību aktiem, kuri attiecas uz konstatēto pārkāpumu, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Kaboverdes ostā.

Kaboverde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā paziņo Savienībai par ikvienu zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanas gadījumu. Šajā paziņojumā norāda aizturēšanas pamatojumu.

Pirms attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu tiek veikti jebkādi pasākumi, izņemot tos, kas nepieciešami pierādījumu saglabāšanai, pēc Savienības pieprasījuma Kaboverde vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, kas vajadzīga, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kaboverde saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesas procedūra un ja pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kaboverde un Savienība vispirms izlīguma procedūrā cenšas vienoties par sankciju nosacījumiem un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4. Tiesas procedūra un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums tiek nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa operators Kaboverdes norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kuras apjomu nosaka Kaboverde un kura sedz ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, aplēsto soda naudu un iespējamos kompensācijas pabalstus. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesas procedūras beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu nekavējoties atbrīvo un operatoram atmaksā:

a)    pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)    daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

Kaboverde astoņās dienās pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe ostu atstāt drīkst, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā piemērotās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

VIII NODAĻA

ĀKK VALSTU ZVEJNIEKU NODARBINĀŠANA UZ SAVIENĪBAS KUĢIEM

Šajā nodaļā “zvejas kuģa īpašnieks” ir kuģa īpašnieks vai cits tiesību subjekts, piemēram, pārvaldnieks, aģents vai berbouta fraktētājs, kuram īpašnieks nodevis atbildību par kuģa izmantošanu un kurš, šādu atbildību uzņemdamies, ir piekritis pārņemt pienākumus un saistības, kas zvejas kuģu īpašniekiem saskaņā ar šo nolīgumu jāuzņemas neatkarīgi no tā, vai atsevišķus pienākumus vai saistības zvejas kuģa īpašnieka vārdā ir uzņēmies kāds cits tiesību subjekts.

1. Uz kuģa uzņemamo ĀKK zvejnieku skaits

1.1. Uz laiku, kamēr zvejas kuģis veic šā protokola aptvertas zvejas darbības, kuģa īpašnieks uz kuģa par apkalpes locekļiem uzņem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (“ĀKK”) zvejniekus.

1.2. Minimālais zvejnieku skaits, kuri uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, ir šāds:

a)    tunzivju seineru flote uzņem vismaz sešus zvejniekus;

b)    tunzivju zvejā ar makšķerrīkiem zvejojošo kuģu flote uzņem vismaz divus zvejniekus;

c)    ar dreifējošām āķu jedām zvejojošo kuģu flote uzņem vismaz piecus zvejniekus.

Savienības zvejas kuģu īpašnieki cenšas uzņemt vēl lielāku skaitu Kaboverdes jūrnieku.

1.3. Zvejnieki, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 12 , to vidū prasībām par pasi, jūrnieka grāmatiņu, medicīnisko izziņu un pamatapmācības sertifikātu. Sarakstu ar prasībām, kas izriet no minētajiem tiesību aktiem, karoga valsts jau laikus paziņo Kaboverdes iestādēm. ĀKK zvejniekiem, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, jāspēj saprast uz zvejas kuģa lietoto darba valodu, dot šajā valodā rīkojumus un norādījumus un atskaitīties.

1.4. Kaboverdes kompetentās iestādes izveido, regulāri atjaunina un nosūta zvejas kuģu īpašniekiem kompetento zvejnieku sarakstu.

1.5. Kapteinis, izmantojot SJO Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) 5. veidlapu, izveido, datē un paraksta apkalpes sarakstu un pirms kuģa iziešanas no ostas teritorijas nosūta minētā saraksta kopiju Kaboverdes izraudzītajām iestādēm.

1.6. Zvejas kuģa īpašnieks vai (viņa vārdā) kapteinis neuzņem uz kuģa zvejnieku, kurš neatbilst 1.3. punkta prasībām.

2. Darba apstākļi

Apstākļi, kādos ĀKK zvejnieki tiek uzņemti uz kuģa, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159, to vidū prasībām par darba laiku vai atpūtas laiku, repatriācijas tiesībām un darba drošību un veselības aizsardzību darbā.

3. Zvejnieka līgums

3.1. Ar katru zvejnieku, kas uz Savienības kuģa nodarbināts saskaņā ar 1.1. punktu, darba devējs apspriež un noslēdz rakstisku līgumu.

3.2. Līgums atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (direktīvas I pielikums).

4. Zvejnieku atalgojums

4.1. Atalgojuma izmaksas un darbaspēka papildizmaksas tiešā vai – ja zvejnieka darba devējs ir privātu darba tirgus pakalpojumu sniedzējs – netiešā veidā sedz zvejas kuģa īpašnieks.

4.2. ĀKK zvejniekiem, vēlams ar bankas pārskaitījumu, izmaksājama garantēta mēneša vai regulāra alga neatkarīgi no tā, cik zivju faktiski nozvejots un/vai pārdots. Par algas apmēru vienojas zvejas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Ja nav noslēgti koplīgumi un netiek piemērotas arī karoga valstu minimālās pamatalgas, ĀKK zvejnieku atalgojuma pamatnosacījumi nedrīkst būt sliktāki par tiem, kurus piemēro pašu valsts apkalpēm, un nekādā gadījumā ne sliktāki par jūrniekiem domātajiem SDO standartiem, kuru mērķis ir izveidot starptautisku drošības tīklu, kas aizsargā jūrnieku darba pienācīgumu un veicina tā nodrošināšanu.

4.3. Zvejniekiem nav jāsedz potenciālās papildu izmaksas par saņemtajiem maksājumiem. Zvejniekiem jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

4.4. Katrā atalgojuma izmaksas reizē zvejniekam jāsaņem algas aprēķins un pēc pieprasījuma arī algas izmaksas apstiprinājums.

5. Sociālais nodrošinājums

Kaboverde nodrošina, ka zvejniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā, un viņu apgādājamajiem, ciktāl to paredz valsts tiesību akti, ir tiesības uz sociālo aizsardzību, kuras nosacījumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko piemēro citiem darba ņēmējiem, konkrētāk, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

6. Privāti darba tirgus pakalpojumi

6.1. Privātus darba tirgus pakalpojumus sniedz:

a) rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas zvejas kuģu īpašnieku vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā;

b) privāta nodarbinātības aģentūra, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas nodarbina vai rekrutē zvejniekus, lai viņi būtu pieejami zvejas kuģu īpašniekiem, kuri zvejniekiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

6.2. Kaboverdes kompetentās iestādes nodrošina, ka Kaboverdes aģenti, kas sniedz privātus darba tirgus pakalpojumus gan zvejniekiem, gan zvejas kuģu īpašniekiem:

a) neizmanto līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kuru mērķis ir neļaut zvejniekiem noslēgt līgumu vai atrunāt no tā noslēgšanas;

b) tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji no zvejniekiem skaidrā naudā vai natūrā neiekasē honorāru vai citu maksu par sniegtajiem darba tirgus pakalpojumiem;

c) nepiešķir aizdevumus un nenodrošina preces vai pakalpojumus, par kuriem no zvejnieka tiek prasīta pēcapmaksa vai priekšapmaksa;

d) no zvejnieka atalgojuma neatvelk maksu vai pēcapmaksu par aizdevumiem, precēm vai pakalpojumiem, kas sniegti pirms zvejnieka līguma noslēgšanas, un

e) rīkojas tā, ka:

i) zvejnieka līgums atbilst to reglamentējošajām šīs nodaļas, normatīvo aktu un koplīgumu prasībām;

ii) zvejnieka līgums ir rakstīts zvejniekam saprotamā valodā un attiecīgā Savienības zvejas kuģa valsts oficiālajā vai darba valodā;

iii) nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas tiek informēti par viņu tiesībām un pienākumiem;

iv) tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas varētu izskatīt līguma noteikumus un konsultēties par tiem;

v) nolīgtie zvejnieki saņem parakstītu sava līguma eksemplāru;

vi) zvejnieki pilda šīs nodaļas uzliktās saistības, un

vii) ja atalgojumu maksā aģents, zvejas kuģa īpašnieks par katru atalgojuma izmaksas reizi laikus saņem algas aprēķina kopiju un atalgojuma izmaksas apstiprinājumu.

6.3. Kaboverdes kompetentās iestādes rīkojas tā, ka Kaboverdes aģenti, kuri nodarbina zvejniekus viņu norīkošanai darbā uz Savienības zvejas kuģiem, gādā, lai ar minētajiem zvejniekiem parakstītajos līgumos būtu skaidri norādīts, ka attiecīgā zvejnieka darba devējs ir aģents, kurš zvejnieku dara pieejamu zvejas kuģu īpašniekiem, kuri savukārt zvejniekam dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

6.4. Atkāpjoties no 6.2. punkta b) apakšpunkta, jūrnieka grāmatiņas, medicīniskās izziņas un pases iegūšanas izmaksas sedz zvejnieks vai cita persona vai organizācija, kas attiecīgā gadījumā noteikta piemērojamajos tiesību aktos, zvejnieka līgumā vai koplīgumā. Vīzas un darba atļaujas saņemšanas izmaksas, ja tādas ir, sedz darba devējs.

7. Šīs nodaļas prasību ievērošana

7.1. Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka zvejniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli un bez maksas pieejami pilnīgā un pārredzamā formā.

7.2. Kaboverdes iestādes nodrošina šīs nodaļas pienācīgu īstenošanu saskaņā ar savām saistībām, kuras izriet no starptautiskajām tiesībām, un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktajām saistībām.

7.3. Karoga valsts iestādes nodrošina 1., 2. un 3. iedaļas pareizu piemērošanu uz sava karoga kuģiem. Minētās iestādes to dara saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

7.4. Zvejas kuģa īpašnieks ir atbrīvots no 7.4. punktā minētā vienotās likmes maksājuma veikšanas, ja:

– šķiet, ka 1.4. punktā minētajā sarakstā iekļautais zvejnieks neatbilst 1.3. punkta prasībām,

– zvejnieks, kas parakstījis ar 3.1. punktu saskanīgu darba līgumu, nepiesakās kapteinim darba līgumā norādītajā dienā un laikā,

– Kaboverdes iestādes nav iesniegušas 1.4. punktā minēto sarakstu.

7.5. Apvienotā komiteja uzrauga šīs nodaļas uzlikto saistību izpildi.

8. Zvejnieku neuzņemšana

Zvejas kuģu īpašnieki, kas Kaboverdes zvejniekus neuzņem, pirms kārtējā gada 30. septembra par katru jūrnieku, kura trūkums nav ļāvis sasniegt 1. punktā noteikto minimālo skaitu, pārskaita vienotas likmes summu 20 EUR par katru dienu, kurā viņu kuģi atrodas Kaboverdes zvejas zonā.

IX NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1. Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav īstenota, kuģi, kuriem zvejot Kaboverdes zonā atļauts saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kaboverde izvēlējusies saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

Šāds novērošanas režīms ir saskaņā ar ICCAT ieteikumiem.

2. Izraudzītie kuģi un novērotāji

Neskarot šīs nodaļas 1. punktu, Puses apņemas radīt tehniskus un loģistiskus apstākļus, kas ļautu uzņemt uz kuģa minimālu skaitu novērotāju, un ievēro šādus nosacījumus un ierobežojumus:

a) flotē, kas zvejo ar riņķvadu, ne vairāk kā trīs (3) pēc nejaušības principa atlasīti kuģi katrs uzņem vismaz vienu zinātnisko novērotāju;

b) flotē, kas zvejo ar āķu jedām, ne vairāk kā trīs (3) pēc nejaušības principa atlasīti kuģi katrs uzņem vismaz vienu zinātnisko novērotāju;

c) flotē, kas zvejo ar makšķerrīkiem, ne vairāk kā divi (2) pēc nejaušības principa atlasīti kuģi katrs uzņem vismaz vienu zinātnisko novērotāju.

Kaboverde izraugās, uz kuriem Savienības kuģiem jāuzņem novērotājs, un novērotāju norīko ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms dienas, kad viņu paredzēts uzņemt uz kuģa.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde informē Savienību un operatoru vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par novērotāja uzturēšanās ilgumu uz katra kuģa. Kaboverde nekavējoties informē Savienību un operatoru vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Kaboverde apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem attiecīgajā zvejas sezonā jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības zvejas zonās, kas nav Kaboverdes zvejas zona.

Novērotāji uz kuģa pavada tikai tik daudz laika, cik nepieciešams viņu uzdevumu izpildei.

Visiem novērotājiem, kas uzņemti uz Savienības kuģa, jābūt apmācītiem tā, lai varētu garantēt viņu drošību uz kuģa, un novērotāja pienākumi jāveic līdz galam.

Kaboverde nodrošina savu novērotāju apmācību. Lai saskaņotu un koordinētu nacionālās novērotāju programmas, novērotāju apmācīšanā ņem vērā procedūras, kas novērošanas jomā ieviestas uz Savienības kuģiem.

Puses vienojas izskatīt iespēju savās novērošanas programmās izmantot elektronisko monitoringu. Kaboverde un Savienība sadarbojas ar citām Atlantijas okeāna austrumu piekrastes valstīm, lai ICCAT satvarā atbalstītu novērotāju programmu īstenošanu saskaņotā veidā un reģionālā mērogā.

3. Vienotas likmes finansiālais ieguldījums

Līdz ar maksu operators par katru kuģi Kaboverdei katru gadu pārskaita arī 200 EUR lielu vienotas likmes summu.

4. Novērotāja alga

Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Kaboverde.

5. Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp operatoru vai tā aģentu un Kaboverdi.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu uz kuģa sedz operators.

Kapteinis veic visus viņa atbildības jomā ietilpstošos pasākumus, kas nodrošina novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6. Novērotāja pienākumi

Kamēr novērotājs atrodas uz kuģa, viņš:

a)    dara visu, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas operāciju norisi;

b)    saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)    ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7. Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uz kuģa uzņem operatora izvēlētā ostā.

Operators vai tā pārstāvis desmit dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa Kaboverdei paziņo paredzēto uzņemšanas dienu, laiku un ostu. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz uzņemšanas ostai sedz operators.

Ja novērotājs neierodas divpadsmit stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, operators tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas operācijas.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Kaboverdes ostā, operators par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Kaboverdē.

8. Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

a)    novēro kuģa zvejas darbību;

b)    verificē kuģa pozīciju zvejas operāciju laikā;

c)    ņem bioloģiskos paraugus zinātniskas programmas kontekstā;

d)    atzīmē, kādi zvejas rīki izmantoti;

e)    verificē zvejas žurnāla datus par Kaboverdes zvejas zonā gūtajām nozvejām;

f)    verificē piezveju procentuālo apmēru un aplēš izmetumu daudzumu;

g)    vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis darbojas Kaboverdes zvejas zonā, pa radio, faksu vai elektronisko pastu paziņo savus novērojumus, arī uz kuģa esošo nozveju un piezveju apjomu.

9. Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Kaboverdei, kura astoņu dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta ziņojuma kopiju Savienībai.

________________________________________

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums. Kaboverdes zvejas zona

2. papildinājums. Tehniskie saglabāšanas pasākumi

3. papildinājums. Kontaktinformācija saziņai saskaņā ar šo protokolu

4. papildinājums. Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

4.a papildinājums. Informācija, kas jāsniedz, piesakoties uz Kaboverdes un Eiropas Savienības zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokolā paredzētu zvejas licenci

5. papildinājums. Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS) īstenošanas tehniskās prasības

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

1. PAPILDINĀJUMS

KABOVERDES ZVEJAS ZONA

Kaboverdes zvejas zona sniedzas 200 jūras jūdžu tālumā aiz šādām bāzlīnijām:

Saskaņā ar 1993. gada 17. februārī parakstīto Kaboverdes Republikas un Senegālas Republikas līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti:

Saskaņā ar Kaboverdes Republikas un Mauritānijas Islāma Republikas parakstīto līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti:

2. PAPILDINĀJUMS

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

1.   Visām kategorijām piemērojamie pasākumi

2.   Īpašie pasākumi

1. ZVEJAS KATEGORIJA. KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERRĪKIEM

1)    Zvejas zona: tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzlīnijas.

2)    Atļautais zvejas rīks: makšķerrīki.

3)    Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

4)    Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

5)    Dzīvā ēsma: zveja ar dzīvo ēsmu.

Zvejot ar dzīvo ēsmu mēnesī atļauts tikai noteiktu skaitu dienu, un šo skaitu nosaka apvienotā komiteja. Puses vienojas par praktisko kārtību, kādā šīs kategorijas zvejā iesaistītie kuģi zvejo vai vāc pašiem vajadzīgo dzīvo ēsmu. Ja šādas darbības notiek jutīgās zonās vai ar netradicionāliem zvejas rīkiem, minēto kārtību nosaka, pamatojoties uz Kaboverdes Zinātnes institūta ieteikumiem un vienojoties ar Kaboverdes iestādēm.

2. ZVEJAS KATEGORIJA. TUNZIVJU SEINERI

1)    Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzlīnijas, ņemot vērā Kaboverdes zvejas zonas īpatnību – arhipelāgus.

2)    Atļautais zvejas rīks: zvejas vadi.

3)    Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

3. ZVEJAS KATEGORIJA. KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1)    Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzlīnijas.

2)    Atļautais zvejas rīks: dreifējošas āķu jedas.

3)    Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

3.   Atjaunināšana

Lai šos tehniskos saglabāšanas pasākumus atjauninātu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem, puses apspriežas apvienotajā komitejā.

3. PAPILDINĀJUMS

Kontaktinformācija saziņai saskaņā ar šo protokolu

I – Savienība  

Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD)

Pasta adrese: Rue Joseph II 99, 1049 Bruxelles, BELGIQUE

E-pasts: MARE-B3@ec.europa.eu

Licences pieteikumi, inspekcijas ziņojumi, pārkāpumu protokolu paziņošana

E-pasts: MARE-LICENCES@ec.europa.eu

Nozveju uzraudzība

E-pasts: MARE-CATCHES@ec.europa.eu

VMS un ERS savienošana, izmantojot FLUX

E-pasts: fish-fidesinfo@ec.europa.eu  

II – Kaboverde  

DNPA- DIREÇÃO NACIONAL DE PESCA E AQUACULTURA

Cova de Inglesa (Edifício do Campus do Mar)

C. Postal 132 Mindelo São Vicente República de Cabo Verde

Tālr.: + 238 230 00 68 / 986 48 25

E-pasts: acordo.dgpescas@dgpescas.gov.cv  

COSMAR – CENTRO DE OPERAÇÕES DE SEGURANÇA MARÍTIMA

Antigo Aeroporto da Praia- Achada Grande Frente -Ilha Santiago

República de Cabo Verde

Tālr.: + 238 2631043

E-pasts: cosmar.secretaria@gmail.com  

IGP - INSPEÇÃO GERAL DAS PESCAS

Avenida Marginal, Mindelo, Cape Verde

(Edifício do Ex-Comando Naval, Mindelo São Vicente

C. Postal 34 - Tālr.: + 238 230 00 85 / 238 516 26 52

238 991 77 84

E-pasts:

IMAR - INSTITUTO DO MAR

Cova de Inglesa (Edifício do Campus do Mar)

C. Postal 132 Mindelo São Vicente República de Cabo Verde

Tālr.: + 238232 13 73/74

E-pasts: gabinete.cd@imar.gov.cv  

4. PAPILDINĀJUMS

ZVEJAS ATĻAUJAS PIETEIKUMA VEIDLAPA

KABOVERDES UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

I. IESNIEDZĒJS

II. KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

III. KUĢA TEHNISKIE DATI

Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju):

Zivju tilpņu skaits:

Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3):

Ražotājs:

Modelis:

Sērijas numurs:

Programmatūras versija:

Satelītoperators (MCSP):

IV. ZVEJAS DARBĪBA

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā pieteikumā norādītā informācija ir patiesa un pareiza, un godprātīgi sniegta.

Vieta: ..........., datums: …/…/…

Iesniedzēja paraksts: …

4.A PAPILDINĀJUMS

Informācija, kas jāsniedz, piesakoties uz Kaboverdes un Eiropas Savienības zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokolā paredzētu zvejas licenci

Ja nav noteikts citādi, obligāti jānorāda tālāk prasītā informācija par pieteikuma iesniedzēju, kuģa īpašnieku, kuģa identifikāciju, kuģa tehniskajiem datiem un attiecīgo laikposmu.

–Iesniedzējs 

–Iesniedzēja tālruņa numurs 

–Iesniedzēja e-pasta adrese 

–Kuģa īpašnieks 

–Kuģa īpašnieka adrese 

–Kapteinis 

–Kapteiņa valstspiederība 

–Kapteiņa e-pasta adrese 

–Vietējais aģents (vārds/nosaukums, adrese) 

–Kuģa vārds 

–Karoga valsts 

–Reģistrācijas osta 

–IRCS 

–Ārējais marķējums 

–MMSI 

–SJO numurs (ja ir)

–ICCAT numurs

–Pašreizējā karoga reģistrācijas datums 

–Iepriekšējais karogs (ja ir) 

–Uzbūvēšanas vieta 

–Uzbūvēšanas laiks 

–Radio izsaukuma frekvence 

–Satelīttālruņa numurs 

–Lielākais garums (m) 

–Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju) 

–Dzinēja tips 

–Dzinēja jauda (kW) 

–Apkalpes locekļu skaits 

–Apkalpes locekļu valstspiederība 

–Nozveju glabāšanas veids uz kuģa 

–Apstrādes jauda diennaktī (tonnās) 

–Zivju tilpņu skaits 

–Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3) 

–VMS ražotājs (fakultatīvi) 

–VMS modelis (fakultatīvi) 

–VMS sērijas numurs (fakultatīvi) 

–VMS programmatūras versija (fakultatīvi) 

–Satelītoperators (fakultatīvi) 

–Atļautie zvejas rīki 

–Nozveju izkraušanas vieta 

–Vēlamā atļaujas sākuma diena 

–Vēlamā atļaujas beigu diena 

5. PAPILDINĀJUMS

Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS) īstenošanas tehniskās prasības

1. iedaļa. Kopīgi noteikumi par kuģa pozīcijas datu pārraidīšanu un par to, kā Pusēm īstenot ERS. Darbības nepārtrauktība 

(1)Ja notikusi tehniska kļūme kuģa pozīcijas datu vai zvejas darbību datu (“ERS dati”) pārraidīšanā starp attiecīgajiem FMC, Savienības kuģus par noteikumu neievērotājiem neuzskata.

(2)Puses izveido savienojumu, tālab izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX transporta slāņa programmatūru, un ievieš UN/FLUX formātu. Kaboverde nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma saderību ar Savienības sistēmu.

(3)Pirms sākt strādāt darba vidē, testēšanas vajadzībām Puses ievieš akceptēšanas vidi. Akceptēšanas vidē Savienība Kaboverdes FMC nosūta testa ziņas. Kad testēšana sekmīgi noslēgusies, Puses vienojas par datumu, no kura kuģa pozīcijas dati un ERS dati tiks automātiski sūtīti, izmantojot FLUX programmatūru.

(4)Līdz minētajam datumam Savienības kuģu pozīcijas datus un ERS datus sūta, izmantojot formātus un kārtību, kas ir spēkā dienā, kad šis protokols kļūst piemērojams.

(5)Karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC apmainās ar elektroniskā pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par jebkādām šo adrešu izmaiņām.

(6)Karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC pēc iespējas drīz informē viens otru par jebkādiem automātisko sakaru pārtraukumiem, ar pienācīgu rūpību izturas pret automātisko sakaru atjaunošanu un paziņo otrai Pusei, kad tie ir atjaunoti. Domstarpību atrisināšanai sasauc apvienoto komiteju.

(7)Ja pārtraukums ilgst vairāk nekā 24 stundas, līdz automātisko sakaru atsākšanai karoga valsts FMC datus sūta pa elektronisko pastu tik bieži, kā noteikts 2. un 3. iedaļā.

(8)Kad automātiskie sakari ir atjaunoti, pārtraukuma laikā sūtītos datus, izmantojot automātiskās sakaru sistēmas, nosūta vēlreiz.

(9)Katra no Pusēm nodrošina datu konsekvenci, konkrēti to, ka Pušu sistēmās ir integrēti un datiem uzlikti attiecīgi filtri, kuri garantē, ka tiek ņemti vērā tikai tie dati, kas apraksta zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā.

2. iedaļa. Tehniskās prasības par VMS datu pārraidīšanu 

1.    Kuģa pozīcijas dati un kuģu satelītnovērošanas sistēma

Karoga valsts FMC nodrošina kuģa pozīcijas datu automātisku apstrādi un elektronisku nosūtīšanu, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto centralizēto savienojumu. Kuģu pozīcijas datus Puses reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

Pirmo pēc ieiešanas Kaboverdes zvejas zonā reģistrēto pozīciju apzīmē ar kodu “ENT”. Turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”. Izņēmums ir pirmā pēc iziešanas no Kaboverdes zvejas zonas reģistrētā pozīcija – to apzīmē ar kodu “EXI”.

2.         Datu pārraidīšana no kuģa, ja satelītnovērošanas ierīce pārstājusi darboties

Kuģiem, kuri zvejo Kaboverdes zvejas zonā un kuru satelītnovērošanas ierīce ir bojāta, pozīcijas ziņas uz karoga valsts FMC jāsūta pa elektronisko pastu vismaz reizi četrās stundās un jāsniedz visa obligātā informācija. Par šādām izmaiņām karoga valsts FMC informē Kaboverdes FMC. Pēc tam pozīcijas datus pārraida minētajā biežumā.

Kaboverdes FMC informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa pozīcijas ziņu saņemšanas pārtraukumiem, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

Ja traucēta ir Savienības pārziņā esošu elektronisko sistēmu darbība, karoga valsts FMC reizi 24 stundās pa elektronisko pastu nosūta Kaboverdes FMC visas saņemtās pozīcijas ziņas. Kaboverdes FMC var no karoga valsts FMC pieprasīt šādi rīkoties, ja darbības traucējums skāris karoga valsts FMC sistēmu un, neraugoties uz centieniem to novērst, turpinās ilgāk par 48 stundām.

Lai par kuģa pozīcijas datu nepārraidīšanu Savienības kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru, Kaboverdes iestādes attiecīgi informē savus kompetentos kontroles dienestus.

Kaboverdei ziņojamo kuģa pozīcijas datu ziņu struktūra

3. iedaļa. Tehniskās prasības par zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas īstenošanu un ERS datu paziņošanu

1. Kad Savienības zvejas kuģis, kurš atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, atrodas Kaboverdes zvejas zonā, šā kuģa kapteinim ir pienākums:

a) katru ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās reģistrēt ar īpašu ziņu, kurā norādīts ikvienas sugas nozveju daudzums, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa, kā arī ieiešanas vai iziešanas datums, laiks un pozīcija. Šo ziņojumu ERS sistēmā vai ar citiem sakaru līdzekļiem uz Kaboverdes FMC nosūta ne vēlāk kā divas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas;

b) ja kuģis zvejas darbības nav veicis, katru dienu pusdienlaikā reģistrēt kuģa pozīciju;

c) par katru veikto zvejas darbību reģistrēt šīs darbības pozīciju, zvejas rīka tipu, ikvienas nozvejotās sugas daudzumus, atsevišķi norādot paturētās nozvejas un izmetumus. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu; daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

d) katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 24.00) nosūtīt savai karoga valstij elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus; tas darāms par katru Kaboverdes zvejas zonā pavadīto dienu, arī tad, ja nozvejas nav bijis, kā arī vienmēr pirms iziešanas no zvejas zonas.

2. Karoga valsts FMC ERS datus dara pieejamus Kaboverdes FMC. Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Kaboverdes FMC pārraida ERS momentziņas (COE, COX, PNO). Pārējās no kuģa saņemtās ERS ziņas tas automātiski pārraida reizi dienā.

3. Līdz 1. iedaļā paredzētās testēšanas beigām:

– datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway),

– paziņojumus par pārkraušanu citā kuģī Kaboverdes kompetentajai iestādei sūta pa elektronisko pastu,

– vienīgi momentziņas (COE, catch on entry; COX, catch on exit; PNO, prior notification) tiek pārraidītas automātiski un nekavējoties. Pārējo veidu ziņas ir pieejamas saņemšanai pēc automātiski iesniegta Kaboverdes FMC vaicājuma. Pēdējo minēto iespēju no faktiskās UN/FLUX formāta ieviešanas dienas izmanto tikai īpašiem vēsturisko datu pieprasījumiem.

4. Datus pārraida atbilstoši Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamajā īstenošanas dokumentā aprakstītajam formātam un procesiem.

5. ERS momentdatu saņemšanu Kaboverdes FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņa ir saņemta un derīga. Par datiem, kurus Kaboverdes FMC saņēmis pats pēc sava pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs.

6. Ja datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC ir traucēta, pēdējais par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai to pārstāvim (pārstāvjiem). Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 24.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

7. Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka 10 dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts turpināt zveju, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Kaboverdes ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

8. Ja Kaboverdes FMC nav ERS datus saņēmis Savienības kontrolē esošo elektronisko sistēmu darbības traucējumu dēļ, karoga valsts FMC reizi 24 stundās pa elektronisko pastu nosūta Kaboverdes FMC visas ERS ziņas, kas darbības traucējumu laikā saņemtas no karoga valsts kuģiem.

9. Ja datu pārraide neizdodas Kaboverdes uzraudzībā esošo elektronisko sistēmu darbības traucējumu dēļ, Kaboverdes FMC sazinās ar karoga valstu FMC un kopā FMC vienojas par trūkstošo datu nosūtīšanas kārtību. Minētos datus karoga valstis atkārtoti pārraida saprātīgā laikposmā.

10. Tādu pašu procedūru pēc Kaboverdes pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ir ilgāka par 24 stundām un tādējādi ietekmē Savienības vai Kaboverdes uzraudzītās sistēmas.

11. Lai ERS datu nepārraidīšanu Savienības kuģiem neieskaitītu kā saistību neizpildi, Kaboverdes iestādes attiecīgi informē savus kompetentos kontroles dienestus.

6. papildinājums

Personas datu apstrāde

1.    Definīcijas un darbības joma

1.1. Definīcijas

Šajā papildinājumā piemēro ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīguma y. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

a) “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem;

b) “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

c) “sūtītājiestāde” ir publiskā iestāde, kas personas datus nosūta;

d) “saņēmējiestāde” ir publiskā iestāde, kas paziņotos personas datus saņem;

e) “datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

f) “tālāka pārsūtīšana” ir saņēmēja izdarīta personas datu pārsūtīšana struktūrai, kas nav šo protokolu parakstījusi Puse (“trešā persona”);

g) “kontroles iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par šā panta piemērošanas uzraudzību, kuras mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi.

1.2. Darbības joma

Šā protokola datu subjekti ir fiziskās personas, kuras ir zvejas kuģu īpašnieces, šo personu pārstāvji, kā arī šā protokola satvarā darbojošos zvejas kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar šā protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

– kuģa identifikācijas numurs un kontaktinformācija,

– kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

– kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

– vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

– kuģa kapteiņa un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

– nodarbināto zvejnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

1.3. Atbildīgās iestādes

Par datu apstrādi atbildīgās iestādes ir Eiropas Komisija un karoga dalībvalsts iestāde (Savienības gadījumā) un Kaboverde.

2.    Personas datu aizsardzības pasākumi

2.1. Pielietojuma ierobežojums un datu minimizēšana

Personas dati, kas pieprasīti un pārsūtīti saskaņā ar šo protokolu, ir adekvāti, relevanti un nepārsniedz to, kas nepieciešams protokola īstenošanai, t. i., zvejas atļauju apstrādei un ES kuģu veikto darbību kontrolei un uzraudzībai. Personas datu apmaiņu protokola satvarā Puses veic vienīgi šajā protokolā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

Saņemtie dati netiks apstrādāti mērķiem, kas atšķiras no iepriekš minētajiem, vai arī tiks anonimizēti.

Saņēmējiestāde pēc pieprasījuma nekavējoties informē sūtītājiestādi par paziņoto datu izmantošanu.

2.2. Precīzums

Puses nodrošina, ka šā protokola satvarā pārsūtītie personas dati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši sūtītājiestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka pārsūtītie vai saņemtie personas dati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi un veic vajadzīgos labojumus un atjauninājumus.

2.3. Glabāšanas ierobežojums

Personas datus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir gads pēc šā protokola darbības beigām. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie personas dati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos datus var glabāt tik ilgi, cik nepieciešams, lai līdzsekotu pārkāpumam vai inspekcijai, vai līdz tiesvedības vai administratīvās procedūras galīgajam noslēgumam.

Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

2.4. Drošība un konfidencialitāte

Personas datus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, garantētu pienācīgu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nozaudēšanu, iznīcināšanu vai netīšu sabojāšanu. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai personas datu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu saņēmējiestāde pēc iespējas drīzāk paziņo sūtītājiestādei, un minētās iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no personas datu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

2.5. Labošana vai dzēšana

Puses nodrošina, ka sūtītājiestāde un saņēmējiestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai personas datus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst šā protokola noteikumiem, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes galīgo nolūku.

Pusēm savstarpēji jāziņo par visiem labošanas vai dzēšanas gadījumiem.

2.6. Pārredzamība

Puses, sniedzot individuālus paziņojumus un publicējot nolīgumu savās tīmekļvietnēs, nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par pārsūtīto un vēlāk apstrādāto datu kategorijām, par personas datu apstrādes veidu, par attiecīgo pārsūtīšanas rīku, par apstrādes galīgo nolūku, par trešām personām vai trešo personu kategorijām, kurām informāciju var pārsūtīt tālāk, par individuālajām tiesībām un mehānismiem, kas pieejami, lai izmantotu savas tiesības un saņemtu tiesisko aizsardzību, kā arī par kontaktinformāciju strīda vai sūdzības gadījumā.

2.7. Tālāka pārsūtīšana

Personas datus, kas saņemti saskaņā ar šo protokolu, saņēmējiestāde trešai personai, kura iedibināta valstī, kas nav karoga dalībvalsts, pārsūta tikai tad, ja tas ir pamatots ar svarīgu sabiedrības interesēs esošu mērķi, kurš par tādu atzīts arī sūtītājiestādei piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, un ja ir izpildītas pārējās šā papildinājuma prasības (īpaši attiecībā uz pielietojuma ierobežojumu un datu minimizēšanu), un

a) ja par valsti, kurā trešā persona vai starptautiskā organizācija atrodas, Eiropas Komisija saskanīgi ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību un šis lēmums aptver tālāko pārsūtīšanu, vai

b) īpašos gadījumos, kad šāda pārsūtīšana ir vajadzīga, lai sūtītājiestāde varētu izpildīt savas saistības pret reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai reģionālajām zvejniecības organizācijām, vai

c) ja izņēmuma kārtā un ja to uzskata par vajadzīgu, trešā persona apņemas datus apstrādāt tikai konkrētam nolūkam (nolūkiem), kura dēļ tie tālāk pārsūtīti, un datus nekavējoties izdzēst, kolīdz minētā nolūka dēļ veikta apstrāde vairs nav vajadzīga.

3.    Datu subjekta tiesības

3.1. Piekļuve personas datiem

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

a) datu subjektam apstiprināt, ka viņa personas dati tiek/netiek apstrādāti;

b) informēt par apstrādes nolūku, personas datu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu/svītrošanu, tiesībām sūdzēties u. c.;

c) izsniegt personas datu kopiju;

d) sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamiem datu aizsardzības pasākumiem.

3.2. Personas datu labošana

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestāde izlabo minētā subjekta personas datus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

3.3. Personas datu izņemšana no aprites

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

a) dzēst minētā subjekta personas datus, kuri apstrādāti veidā, kas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

b) dzēst minētā subjekta personas datus, kuri vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja;

c) pārtraukt personas datu apstrādi, ja datu subjekts pret apstrādi iebilst, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar viņa konkrēto situāciju. Tomēr tas nav jādara, ja pastāv augstāki leģitīmi iemesli, kas stāv pāri datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām.

3.4. Pieņemtā kārtība

Uz datu subjekta lūgumu par piekļuvi viņa personas datiem, to labošanu un dzēšanu saņēmējiestāde atbild saprātīgā termiņā un savlaicīgi un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas. Saņēmējiestāde var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, pieprasīt saprātīgu maksu, ko izmanto administratīvo izmaksu segšanai, vai atteikties izskatīt lūgumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

Ja atbilde uz datu subjekta lūgumu ir noraidoša, saņēmējiestādei datu subjekts jāinformē par atteikuma iemesliem.

3.5. Ierobežojumi

Augstāk minētās tiesības var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir paredzēts tiesību aktos un demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem.

Līdzīgi, šīs tiesības var ierobežot, lai nodrošinātu kontroles, inspekcijas vai regulatīvo funkciju, kas – pat ja tikai reizumis – ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.

Minētās tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem ierobežot var arī datu subjekta aizsardzības vai citu personu tiesību un brīvību labā.

4.    Tiesiskā aizsardzība un neatkarīga uzraudzība

4.1. Neatkarīga uzraudzība

Personas datu apstrādes atbilstību šim protokolam neatkarīgi uzrauga ārēja vai iekšēja struktūra, kas ir neatkarīgas uzraudzības profesionāle un kam ir izmeklēšanas un tiesiskās aizsardzības pilnvaras.

4.2. Uzraugošās iestādes

Attiecībā uz Savienību šādu uzraudzību īsteno Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, ja apstrāde ir Komisijas kompetencē, vai ES nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, ja apstrāde ir karoga dalībvalsts kompetencē.

Kompetentā Kaboverdes iestāde ir CNDP.

Iepriekš minētajām iestādēm ir pienākums efektīvi un savlaicīgi izskatīt datu subjektu sūdzības par viņu personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu.

4.3. Tiesības uz tiesisko aizsardzību

Katra Puse savā tiesību sistēmā nodrošina, ka datu subjekts, kurš uzskata, ka iestāde nav veikusi 12. pantā un šajā papildinājumā noteiktos aizsardzības pasākumus, vai kurš uzskata, ka viņa personas datu sakarā ir pārkāpti kādi noteikumi, pret minēto iestādi, ciktāl to pieļauj piemērojamās tiesību normas, var vērsties tiesā vai līdzvērtīgā struktūrā.

Sūdzības par šādām iestādēm Eiropas Komisijas gadījumā var adresēt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, bet Kaboverdes gadījumā – CNDP. Turklāt dažas sūdzības par vienu vai otru no minētajām iestādēm var iesniegt tiesā: Eiropas Komisijas gadījumā tā ir Eiropas Savienības Tiesa, bet Kaboverdes gadījumā – Kaboverdes tiesas.

Ja datu subjekts attiecībā uz savu personas datu apstrādi deklarē strīdu vai iesniedz sūdzību pret sūtītājiestādi, saņēmējiestādi vai tām abām, iestādes viena otru informē par šādiem strīdiem vai sūdzībām un dara visu iespējamo, lai strīdu vai sūdzību iespējami drīz atrisinātu izlīgstot.

4.5. Pušu informēšana

Puses viena otru informē par sūdzībām, ko tās saņēmušas par personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu, un par šo sūdzību atrisinājumu.

5.    Pārskatīšana

Puses viena otru informē par savu tiesību aktu izmaiņām, kas ietekmē personas datu apstrādi. Katra Puse periodiski izskata savu politiku un procedūras, ar kurām īsteno 12. pantu un šo papildinājumu, kā arī novērtē to iedarbīgumu. Pēc pamatota vienas Puses lūguma otra Puse savu personas datu apstrādes politiku un procedūras izskata, lai verificētu un apstiprinātu, ka 12. pantā un šajā papildinājumā noteiktie aizsardzības pasākumi tiek īstenoti iedarbīgi. Izskatīšanas rezultātus paziņo lūgumu izteikušajai Pusei.

Vajadzības gadījumā Puses apvienotajā komitejā vienojas par nepieciešamajiem šā pielikuma grozījumiem.

6.    Pārsūtīšanas apturēšana

Sūtītāja Puse var personas datu pārsūtīšanu apturēt vai izbeigt, ja par šā papildinājuma satvarā veiktu personas datu apstrādi izcēlušos strīdus Pusēm neizdodas atrisināt tiktāl, lai sūtītāja Puse uzskatītu, ka saņēmēja Puse jautājumu ir atrisinājusi apmierinoši. Agrāk pārsūtītos datus turpina apstrādāt saskaņā ar šo papildinājumu.

2. PIELIKUMS

KĀRTĪBA, KĀDĀ APSTIPRINĀMI PROTOKOLA GROZĪJUMI, KURI JĀPIEŅEM APVIENOTAJĀ KOMITEJĀ

Ja apvienotā komiteja tiek lūgta pieņemt protokola grozījumus saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku, konkrēti tā 9. pantu, un saskaņā ar protokola 6. un 9. pantu, Komisija ir pilnvarota ierosinātos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

(1)Komisija gādā par to, lai apstiprināšana Savienības vārdā:

(a)atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

(b)atbilstu attiecīgajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un būtu kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību;

(c)ņemtu vērā statistisko un bioloģisko informāciju un citu attiecīgo jaunāko informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi.

(2)Pirms ierosinātos grozījumus Savienības vārdā apstiprina, Komisija pietiekami savlaicīgi pirms attiecīgās apvienotās komitejas sanāksmes tos iesniedz Padomei.

(1)Padome izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību šā pielikuma 1. punkta kritērijiem.

(2)Ja pret ierosinātajiem grozījumiem neiebilst noteikts dalībvalstu skaits, kas Padomē veido bloķējošo mazākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu, Komisija minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprina. Ja šāds bloķējošais mazākums izveidojas, Komisija ierosinātos grozījumus Savienības vārdā noraida.

(3)Ja apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, tad, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi, jautājumu vēlreiz nodod Padomei, kura to izskata saskaņā ar 2.–4. punktā noteikto kārtību.

(4)Komisija tiek aicināta laikus veikt pasākumus, kas kļūst vajadzīgi apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā, un vajadzības gadījumā tie ietver attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minētā lēmuma īstenošanai vajadzīgo priekšlikumu iesniegšanu.

Attiecībā uz citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar protokola grozīšanu saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku, konkrēti tā 9. pantu, un saskaņā ar protokola 6. un 9. pantu, nostāju, kas Savienībai jāieņem apvienotajā komitejā, nosaka saskaņā ar Līgumiem un iedibināto darba praksi.

(1)    ES OV L 414, 30.12.2006., 3. lpp.; Kaboverdes Republikas “Oficiālā Biļetena” I sērijas Nr. 12, 2007. gada 26. marts.

(2)    ES OV L 2862, 28.12.2023., 10. lpp.

(3)    2019.–2024. gada protokola 5. pants.

(4)    Saskaņā ar 2019.–2024. gada protokola 2. pantu protokols beidz darboties 2024. gada 19. maijā. Tāpēc pēdējā diena, kurā vēl var izdarīt minētā protokola 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ir 2025. gada 18. maijs.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(6)    Sk. IX nodaļas 3. punktu.

(7)    “Gada” definīciju sk. II nodaļas 1. iedaļas 6. punktā.

(8)    Turpat.

(9)    Sk. ICCAT ieteikuma 18-09 13. punktu.

(10)    Sk. ICCAT ieteikuma 21-15 3. papildinājuma 3.1. punktu.

(11)    Sk. ICCAT ieteikuma 21-15 3. papildinājuma 3.3. punktu un 1. papildinājumu.

(12)    Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (Cogeca), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (OV L 25, 31.1.2017., 12. lpp.).