EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.5.2024
COM(2024) 199 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar kuru atļauj Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai noslēgtu īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses
{SWD(2024) 128 final} - {SWD(2024) 129 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Komisija ierosina sarunās apspriest jaunu īstenošanas protokolu, ko pievieno ar Grenlandes valdību un Dānijas valdību noslēgtajam ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam (“nolīgums”) 1 un kas atbilstu Savienības flotes vajadzībām un būtu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP”) 2 28., 31. un 32. pantu un ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par KZP ārējo dimensiju 3 .
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Pašreizējais nolīguma īstenošanas protokols 4 piešķir Savienības zvejas kuģiem zvejas iespējas Grenlandes ūdeņos un sniedz vērā ņemamu nozarisko atbalstu Grenlandes zvejniecības ilgtspējīgai attīstībai.
Nolīgums 2021. gada 22. aprīlī stājās spēkā uz sešiem gadiem, skaitot no tā provizoriskās piemērošanas sākumdienas. To automātiski pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja vien vismaz sešus mēnešus pirms termiņa beigām nav iesniegts rakstisks paziņojums par tā izbeigšanu. 2021. gada 26. martā Padome pieņēma lēmumu par pašreizējā īstenošanas protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu 5 6 , un kopš 2021. gada 22. aprīļa to provizoriski piemēro četru gadu laikposmā 7 .
Pašreizējais īstenošanas protokols ļauj ES flotei Grenlandes ūdeņos zvejot mencu, pelaģiskos un demersālos sarkanasarus, Grenlandes paltusu, garneles, makrūrzivis un moivu, kuru ikgadējās zvejas iespējas orientējoši ir 42 726 tonnas. Zvejniecībās ir iesaistījušies kuģi no septiņām dalībvalstīm (Dānijas, Francijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Vācijas un Zviedrijas). Daļu no kvotas, par kuru panākta vienošanās, ES nodod arī Norvēģijai un Fēru Salām apmaiņā pret ES kuģu piekļuvi to ūdeņiem. Papildus maksām, ko Grenlande saņem no Savienības flotes, ES maksā ikgadēju kompensāciju 13 590 754 EUR (aprēķināta, pamatojoties uz atsauces cenām) par katru sugu. Vēl 2 931 000 EUR ES budžetā ir atvēlēti Grenlandes zvejniecības nozarpolitikas atbalstam. ES ieguldījumu papildina maksas, ko ES kuģu īpašnieki maksā par licencēm un nozvejām.
Nolīgums ir jauktu sugu nolīgums. Kvotu iedalīšanu dalībvalstīm reglamentē Kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu regulas 8 noteikumi.
Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) palīdz popularizēt KZP mērķus starptautiskā mērogā, nodrošinot, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem balstās uz tiem pašiem principiem un standartiem, kuri piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt, atbalstot nacionālo un ārvalstu flotu darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un nodrošinot finansējumu cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, IZPN veicina zinātnisko sadarbību starp ES un tās partnervalstīm, labākas zvejas resursu pārvaldības nolūkā sekmē pārredzamību un ilgtspēju un sekmē arī pašu pārvaldību. Tāpat IZPN veicina ilgtspējīgu vietējās zvejniecības attīstību un palīdz veicināt ar jūrniecību saistītu izaugsmi un nodarbinātību. IZPN stiprina ES pozīciju starptautiskās zinātniskās un reģionālās zvejniecības organizācijās (Grenlandes gadījumā – Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē un Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā 9 ).
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Ar Grenlandes valdību un Dānijas valdību risināmās sarunas par jaunu īstenošanas protokolu ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām un jo īpaši ar tās mērķiem attiecībā uz demokrātijas principiem un cilvēktiesībām.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Ierosinātā lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 3. un 4. punkts.
LESD 218. panta 3. punkts noteic, ka Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas, un ieceļ Savienības sarunu vedēju. Saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu Padome var sarunu vedējam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties sarunas jānoslēdz.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Neattiecas, jautājums ir ekskluzīvā kompetencē.
•Proporcionalitāte
Ierosinātais lēmums ir samērīgs ar mērķi popularizēt KZP mērķus starptautiskā mērogā un nodrošināt, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem balstās uz tiem pašiem principiem un standartiem, kuri piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Instruments ir paredzēts LESD 218. panta 3. un 4. punktā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
2023. gadā Komisija pasūtīja neatkarīgu ex post un ex ante izvērtējuma pētījumu, ko veica neatkarīgs konsultants 10 . Pamatojoties uz šo izvērtējuma pētījumu, Komisija veica pašreizējā īstenošanas protokola ex post izvērtējumu un iespējamo tālākās rīcības ex ante izvērtējumu. Ex post un ex ante izvērtējumu secinājumi ir izklāstīti atsevišķā dienestu darba dokumentā.
Dienestu darba dokumentā izklāstītajā ex post izvērtējumā Komisija secina, ka pašreizējais īstenošanas protokols kopumā savus mērķus sasniedzis rezultatīvi, lai gan dažās jomās iespējami uzlabojumi. ES zvejas sektors ir nepārprotami ieinteresēts zvejot Grenlandes ūdeņos, un jauns īstenošanas protokols palīdzētu uzlabot reģiona zvejniecību pārvaldību.
No ES skatpunkta raugoties, ir svarīgi saglabāt instrumentu, kas ļauj apakšreģionālā līmenī īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību ar Grenlandi, kura uzskatāma par nozīmīgu okeāna pārvaldības dalībnieku, jo tās jurisdikcijā atrodas plašs zvejas apgabals. Tas ļaus ES stiprināt savu lomu ziemeļu zvejniecībās, pateicoties arī kvotu apmaiņai ar Norvēģiju un Fēru Salām.
ES kuģiem jauns īstenošanas protokols nozīmētu to, ka tiek saglabāta piekļuve svarīgam zvejas apgabalam, kurā izvērst ieguves stratēģijas saskaņā ar daudzgadu starptautisko tiesisko regulējumu.
Grenlandes iestāžu mērķis ir uzturēt attiecības ar ES, lai stiprinātu okeāna pārvaldību un izmantotu īpašu nozarisko atbalstu, kas nodrošina daudzgadu finansējumu zvejniecību pārvaldības atbalstam.
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, ES nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Grenlandes zivsaimniecības ministriju un pilsonisko sabiedrību.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Sarunu norādēs, kuras ierosinātas pielikumā lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas, ir ieteikts iekļaut klauzulu par to, kādas ir cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Jaunā īstenošanas protokola ietekme uz budžetu ir saistīta ar ES finansiālā ieguldījuma maksāšanu Grenlandei. Ikgadējās saistību un maksājumu apropriāciju summas tiek noteiktas ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, un tās ietver rezerves pozīciju protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā 11 .
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Sarunas plānots sākt 2024. gada jūnijā.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Komisija iesaka:
– Padomei pilnvarot Komisiju sākt un risināt sarunas, lai to rezultātā noslēgtu jaunu īstenošanas protokolu, ko pievieno ar Grenlandes valdību un Dānijas valdību noslēgtajam nolīgumam;
– norīkot Komisiju par šo sarunu vedēju no ES puses;
– Komisijai sarunas risināt, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību;
– Padomei apstiprināt šim ieteikumam pievienotās sarunu norādes.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar kuru atļauj Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai noslēgtu īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā ar Grenlandes valdību un Dānijas valdību būtu jāsāk sarunas, kuru mērķis ir noslēgt jaunu īstenošanas protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par jaunu īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, kurš noslēgts ar Grenlandes valdību un Dānijas valdību.
2. pants
Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.
3. pants
Sarunas risina, apspriežoties ar Padomes Ārējās zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupu.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses (OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.).
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.5.2024
COM(2024) 199 final
PIELIKUMS
dokumentam
Ieteikums:
Padomes lēmums, ar kuru atļauj Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai noslēgtu īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses
{SWD(2024) 128 final} - {SWD(2024) 129 final}
PIELIKUMS
Sarunu norādes
–Sarunu mērķis ir noslēgt īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 1 28., 31. un 32. pantu un ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju.
–Īstenošanas protokolā būtu jānosaka vispārīgais satvars, kādā notiek Savienības kuģu zvejas darbības Grenlandes ūdeņos un Savienības un Grenlandes sadarbība nozariskā atbalsta jomā.
–Lai veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zveju, nodrošinot, ka ar šo īstenošanas protokolu tiek minimalizēta zvejas darbību kaitīgā ietekme uz jūras vidi un Savienībai un Grenlandei sagādāts abpusējs labums, Komisijai sarunu pamatā būtu jāliek šādi mērķi:
·nodrošināt piekļuvi Grenlandes zvejas zonai un atļaujas, kas vajadzīgas, lai Savienības kuģi tajā varētu zvejot;
·lai nodrošinātu zvejas vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā, ņemt vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgos pārvaldības plānus, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Zvejas darbībai vajadzētu būt vērstai tikai uz pieejamajiem resursiem, ņemt vērā vietējās flotes zvejas kapacitāti un īpašu uzmanību pievērst tam, ka attiecīgie krājumi ir tālu migrējoši krājumi;
·tiekties pēc pienācīgas, Savienības flotes interesēm pilnībā atbilstošas daļas no zvejas resursu pārpalikuma gadījumos, kad par to interesi pauž arī citas flotes;
·visām ārvalstu flotēm piemērot vienādus tehniskos nosacījumus, ņemot vērā iespēju daļu no Savienības kvotām, par ko panākta vienošanās, nodot citām ziemeļvalstīm;
·nodrošināt, ka Savienības finansiālais ieguldījums, ko maksā par piekļuvi zvejniecībām, ir pamatots ar Savienības flotes vēsturisko un turpmāk sagaidāmo darbību reģionā, ņemot vērā jaunākos un labākos pieejamos zinātniskos novērtējumus;
·iedibināt dialogu, kura mērķis ir stiprināt nozarpolitiku un tādā veidā rosināt Grenlandi īstenot atbildīgu zivsaimniecības politiku, kas saskanīga ar valsts attīstības mērķiem, jo īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, zvejas darbību kontroli, uzraudzību un pārraudzību un zinātniskajiem ieteikumiem;
·ņemot vērā attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas, veicināt izaugsmi un nodarbinātību, kas saistīta ar jūrniecības darbībām;
·iekļaut klauzulu par cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekām.
–Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu, jaunajā protokolā būtu jāiekļauj klauzula par tā provizorisku piemērošanu.
–Protokolā būtu konkrēti jānosaka:
·zvejas iespējas, kuras katrā kategorijā piešķiramas Savienības kuģiem;
·finansiālā kompensācija un tās izmaksāšanas nosacījumi;
·nozariskā atbalsta faktiskas īstenošanas un uzraudzības mehānismi.