PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. IETEIKUMA KONTEKSTS

Šis ieteikums ir iesniegts Padomei, lai Komisija saņemtu atļauju Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par Papildprotokolu (“Protokols”) noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas jomā, kas pievienots Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198).

Ieteikuma pamatojums un mērķi

Smagā un organizētā noziedzība ir nopietns drauds drošībai ES un ārpus tās, kā arī mūsu ekonomikas darbībai. Organizētās noziedzības galvenā iezīme ir tā, ka tās mērķis ir gūt peļņu. No nelikumīgām darbībām gūtie ieņēmumi tiek izmantoti citām noziedzīgām darbībām vai ieguldīti, lai iefiltrētos likumīgajā ekonomikā. Tam ir tālejošas un destabilizējošas sekas sabiedrībai, tiesiskumam un uzticībai publiskajām iestādēm.

ES dalībvalstīs 2020. un 2021. gadā vidēji tika iesaldēts aptuveni 4,1 miljards EUR noziedzīgi iegūtu aktīvu. Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, taču tas joprojām ir mazāk nekā 2 % no gadā aplēstajiem organizētās noziedzības ieņēmumiem 1 .

Lai efektīvi apkarotu organizēto noziedzību, ir būtiski atņemt noziedzniekiem nelikumīgi iegūtos labumus. Efektīva aktīvu atgūšana attur no noziedzīgām darbībām, likvidējot to galveno virzītājspēku, vienlaikus aizsargājot finanšu sistēmas un plašākas ekonomikas integritāti, samazinot nelikumīgas izcelsmes aktīvu apriti. Turklāt aktīvu atgūšana ļauj izmaksāt kompensācijas noziegumos cietušajiem un tādējādi atbalsta sociālo kohēziju un taisnīgumu. Tāpat ir arī pierādīts, ka aktīvu atgūšanas pasākumu, tostarp izsekošanas, iesaldēšanas, konfiskācijas, aktīvu pārvaldības un aktīvu atsavināšanas, efektīva piemērošana ir svarīgs instruments, lai atklātu un izjauktu noziedzīgos tīklus, kas darbojas starptautiskā līmenī.

Eiropas Savienība 2009. gada 2. aprīlī parakstīja Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 2 (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198) (“Varšavas konvencija” jeb “Konvencija”). Eiropas Savienība šo Konvenciju vēl nav ratificējusi. Līdz 2023. gada 18. decembrim konvenciju bija parakstījušas 25 dalībvalstis 3 , no kurām 23 to ir ratificējušas 4 .

Varšavas konvencija, kas pieņemta 2005. gada 16. maijā, aptver vairākus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas aspektus. Varšavas konvencijas pamatā ir Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 141) (“Strasbūras konvencija”) 5 .

Konvencija paredz kriminālatbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (9. pants), tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nolaidības dēļ un atsevišķu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Turklāt Konvencija aptver tādus jautājumus kā juridisko personu atbildība (10. pants), finanšu izlūkošanas vienības (12. pants), izmeklēšanas pilnvaras un metodes, tostarp aktīvu izsekošana, iesaldēšana un izņemšana (4. pants), starptautiskā sadarbība, tostarp sadarbība starp finanšu izlūkošanas vienībām, informācijas apmaiņa par banku datiem un savstarpēja tiesiskā palīdzība izmeklēšanas nolūkos (15.–20. pants). Visbeidzot un vissvarīgākais — attiecībā uz Papildprotokolu konvencija aptver iekšzemes noteikumus par konfiskāciju (5. pants), tostarp vērtību konfiskāciju, paplašinātu konfiskāciju, aktīvu pārvaldību (6. pants) un noteikumus par konfiscēto īpašumu (25. pants), tostarp par aktīvu atdošanu upuriem un nolīgumiem par aktīvu sadali, kā arī noteikumus par tiesu iestāžu sadarbību aktīvu iesaldēšanas un konfiskācijas nolūkā (21.–30. pants) un skarto personu procesuālās tiesības un aizsardzības pasākumus (31. un 32. pants).

Pamatinformācija sarunām par Konvencijas Papildprotokolu

Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas jomā kopš Konvencijas pieņemšanas 2005. gadā noziedzības vide ir strauji mainījusies. Tā kā pastāv jaunas problēmas un noziedzīgi iegūti līdzekļi netiek konfiscēti pietiekamā apmērā, ir steidzami vajadzīgs stingrāks tiesiskais regulējums un ir jāveicina starptautiskā sadarbība aktīvu atgūšanas jomā.

Tāpēc eksperti dažādu iniciatīvu ietvaros ir apsprieduši iespējamo vajadzību uzlabot spēkā esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti aktīvu atgūšanas jomā. Varšavas konvencijas Pušu konference (“C198-COP”) vienojās, ka varētu būt vajadzīgs jauns instruments, lai Puses varētu reaģēt uz problēmām jomās, uz kurām attiecas Konvencija.

Ekspertu komiteja par Eiropas konvenciju par sadarbību krimināllietās darbību (“PC-OC”) 2019. gadā pabeidza visaptverošu pētījumu par iespējamo pievienoto vērtību un iespējamību sagatavot jaunu saistošu instrumentu Eiropas Padomē par starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvaldību, atgūšanu un kopīgošanu.

Papildus šā pētījuma konstatējumiem C198-COP un PC-OC rīkoja vairākas konsultatīvas sanāksmes. Šo sanāksmju kulminācija bija C198-COP un PC-OC kopīgas sesijas organizēšana 2022. gada novembrī. Lai apspriestu un apsvērtu papildu instrumenta izstrādi līdzekļu atgūšanas jomā, minētajā sesijā piedalījās gan komiteju pārstāvji, gan eksperti no visas pasaules, tostarp no attiecīgajām starptautiskām organizācijām un specializētiem institūtiem. Diskusiju gaitā eksperti par aktuālākajiem atzina šādus tematus: starptautiskā sadarbība konfiscēto aktīvu pārvaldībā un sadalē (tostarp aktīvu sadales kārtības uzlabošana starp valstīm), konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma piemērošana un izpilde un izņemto un konfiscēto aktīvu efektīva pārvaldība.

Eiropas Padome ņēma vērā, ka daži no šiem jautājumiem tolaik tika aplūkoti arī Eiropas Komisijas priekšlikumā jaunai direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju 6 . Tāpēc bija arī būtiski, lai Eiropas Padome šos elementus laikus integrētu plašākā Eiropas mēroga satvarā.

198-COP 15. sanāksmē, kas notika 2023. gada 9. un 10. novembrī, 198-COP pieņēma zināšanai to, ka ir plānots izveidot Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komiteju, kura darbosies Ministru komitejas un Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejas (CDPC) pakļautībā 7 . Sanāksmē tika sagatavots un iesniegts par Varšavas konvencijas Papildprotokola izstrādi atbildīgās Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komitejas (PC-RAC) uzdevuma ietvaru projekts. Saskaņā ar šo uzdevuma ietvaru projektu komiteja “nodrošina, ka Papildprotokola projektā cita starpā ir iekļauti šādi elementi:

·noteikumi, lai uzlabotu noteiktību un konsekvenci konfiscēto aktīvu sadalē starp Pusēm transnacionālās lietās;

·noteikumi, kas nodrošina izņemto, konfiscēto un atgriezto aktīvu efektīvu un lietderīgu pārvaldību, tostarp konfiskācijas lēmumu izpildi;

·noteikumi, lai atvieglotu konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma procedūru un paplašinātas konfiskācijas ieviešanu krimināllietās, tostarp sadarbību attiecībā uz pieprasījumiem transnacionālās lietās un to izpildi;

·jebkurš cits jautājums, ko tā uzskata par lietderīgu, lai stiprinātu Pušu sadarbību attiecībā uz aktīvu atgūšanu.”

Šādi jautājumi jebkurā gadījumā attiektos uz jomām, uz kurām attiecas Konvencija.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 23. novembrī pieņēma uzdevuma ietvarus, ar ko izveido Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komiteju. Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komitejai ir uzticēts Ministru komitejas un Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejas pakļautībā izstrādāt Papildprotokolu, kas papildina Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kā arī paskaidrojuma ziņojuma projektu. Saskaņā ar diskusijām, kas notika 198-COP ietvaros, šo darbu ierosināja sākt 2024. gada 29. maijā, un paredzams, ka tas tiks pabeigts līdz 2025. gada beigām.

Ieteikuma konkrētie mērķi

Šis ieteikums ir iesniegts Padomei, lai tā Komisijai sniegtu pilnvarojumu Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par Konvencijas Papildprotokolu, pieņemtu sarunu norādes un ieceltu Komisiju par sarunu vadītāju saskaņā ar LESD 218. pantu.

Eiropas Savienība ir parakstījusi Varšavas konvenciju. Attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attieksies paredzētais Protokols, t. i., aktīvu atgūšanas jomu, ES ir īstenojusi savu kompetenci, pieņemot kopīgus noteikumus, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. panta 1. punktu, 83. panta 1. un 2. punktu un 87. panta 2. punktu, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1805 8 un jauno direktīvu par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju 9 .

Savienības mērķim sarunās vajadzētu būt nodrošināt, ka Konvencijas Puses efektīvi atgūst noziedzīgi iegūtus aktīvus, un veicināt pārrobežu sadarbību aktīvu atgūšanas jomā, izvairīties no jebkādām pretrunām Savienības tiesību aktiem un nodrošināt, ka Protokolā reglamentētie jautājumi Eiropas Padomes līmenī ir saderīgi ar noteikumiem, kas paredzēti Savienības acquis par aktīvu atgūšanu un jaunajā direktīvā par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju.

Paredzams, ka sarunu sekmīgs iznākums ļaus Eiropas Padomes dalībvalstīm izstrādāt skaidrākus noteikumus par aktīvu atgūšanu.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Sarunas par jaunu Varšavas konvencijas Protokolu ir tieši saistītas ar kopējiem ES noteikumiem par aktīvu atgūšanu.

Jaunajā direktīvā par aktīvu atgūšanu ir paredzēti standarta konfiskācijas veidi, tostarp noteikumi par paplašinātu konfiskāciju. Turklāt jaunajā direktīvā ir paredzēta konfiskācija bez notiesājoša sprieduma īpašos apstākļos. Jaunajā direktīvā ir paredzēta arī neizskaidrojamas bagātības konfiskācija, ja notiesājošs spriedums nav iespējams, bet tikai tad, ja tiesa ir pārliecinājusies, ka konfiscējamais īpašums iegūts noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Attiecībā uz aktīvu pārvaldību jaunajā direktīvā par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju ir izklāstīti noteikumi par aktīvu pārvaldības biroju izveidi un iespēju pārdot iesaldētos īpašumus pirms to konfiskācijas. Attiecībā uz Dāniju paliek spēkā Vienotā Rīcība 98/699/TI 10 , Pamatlēmuma 2001/500/TI 11 1. panta a) punkts un 3. un 4. pants, kā arī Pamatlēmuma 2005/212/TI 12 1. panta pirmie četri ievilkumi un 3. pants.

Regulā (ES) 2018/1805 ir izklāstīti noteikumi par tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu atzīšanas un izpildes nolūkā. Tas cita starpā ietver noteikumus par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu nosūtīšanu, atzīšanu un izpildes procedūru, iesaldētā un konfiscētā īpašuma pārvaldību un atsavināšanu (tostarp iepriekšēju pārdošanu), īpašumu restitūciju cietušajiem, kā arī rīcību ar konfiscēto īpašumu vai naudu, kas iegūta pēc īpašuma pārdošanas, tostarp nolūkā izmaksāt kompensāciju cietušajiem un reglamentēt aktīvu sadali starp dalībvalstīm. Turklāt regulā ir ietverti noteikumi par tādu izmaksu segšanu un sadali, kas saistītas ar pārrobežu iesaldēšanas rīkojumu izpildi, un par skarto personu procesuālajām tiesībām, tostarp attiecībā uz paziņošanas pienākumiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Ar Regulu (ES) 2018/1805 tika aizstāti Padomes Pamatlēmumi 2003/577/TI 13 un 2006/783/TI 14 , kas joprojām ir spēkā attiecībā uz sadarbību ar Īriju un Dāniju, kuras nepiedalās Regulas (ES) 2018/1805 īstenošanā.

Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir Savienības struktūra, kuras kompetencē ir izmeklēt Direktīvā (ES) 2017/1371 15 paredzētos noziedzīgos nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, veikt kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības to izdarītājus un līdzdalībniekus. EPPO vajadzētu būt tiesīgai izdot iesaldēšanas rīkojumu vai pieprasīt iesaldēt nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tostarp aktīvus, par kuriem paredzams, ka tos varētu konfiscēt lietas izskatīšanas tiesa, ja ir pamats uzskatīt, ka minēto nozieguma rīku vai noziedzīgi iegūtus līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai tos kontrolējošā persona centīsies traucēt sprieduma par konfiskāciju izpildi. Lai veiktu savus uzdevumus, EPPO vajadzētu būt spējīgai sadarboties — tostarp aktīvu atgūšanas jomā — ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kas nepiedalās EPPO (un tā to dara, cita starpā pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1805), kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Ņemot vērā Savienības acquis, kas attiecas uz sarunu priekšmetu, Savienībai būtu jācenšas nodrošināt saskaņotību un — atbilstošā līmenī — konsekvenci starp jaunajiem noteikumiem par aktīvu atgūšanu Eiropas Padomes līmenī un noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

2.IETEIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

•Juridiskais pamats

LESD 218. panta 3. punkts paredz, ka Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas, un ieceļ Savienības sarunu vadītāju. Par sarunu vadītāju ieceļ Komisiju. Saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes. Tādēļ procesuālais juridiskais pamats Padomes lēmumam, ar ko Komisiju pilnvaro Savienības vārdā piedalīties sarunās par Papildprotokolu, ir LESD 218. panta 3. un 4. punkts.

Paredzētā protokola materiālo juridisko pamatu var noteikt tikai tad, ja ir zināms tā precīzs tvērums un saturs. Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu Savienībai ir kompetence brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas principā ir dalīta ar dalībvalstīm. Ar LESD 83. panta 1. un 2. punktu Savienība ir pilnvarota paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai par šādiem nodarījumiem, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanai un konfiskācijai. Ar LESD 82. panta 1. punktu Savienība tiek pilnvarota pieņemt noteikumus, lai dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi. LESD 82. panta 2. punktā ir paredzēta dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšana attiecībā uz dažiem kriminālprocesa aspektiem, tostarp personas tiesībām kriminālprocesā un nozieguma upuru tiesībām. Lai gan LESD 83. panta 1. un 2. punkta tvērums ir ierobežots attiecībā uz aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tas tā nav attiecībā uz LESD 82. panta 1. un 2. punktu. Uz aktīvu izsekošanas un identifikācijas pasākumiem vai sadarbību starp aktīvu atguves dienestiem un aktīvu pārvaldības birojiem attiecas LESD 87. panta 2. punkts.

LESD 3. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības ekskluzīvā kompetencē ir “noslēgt starptautisku līgumu (...), ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu”. Konkrētāk, Eiropas Kopienu Tiesa ir precizējusi, ka “šāda riska [ka var kaitēt Savienības kopīgiem noteikumiem vai grozīt to darbības jomu] konstatējums nenozīmē, ka jābūt pilnīgai saskaņai starp to jomu, uz kuru attiecas starptautiskās saistības, un to, kuru regulē Savienības tiesiskais regulējums”, bet ka “tādas saistības var ietekmēt vai mainīt Savienības kopīgo noteikumu piemērošanas jomu arī tad, ja šīs saistības ietilpst nozarē, kura lielākoties jau tiek regulēta ar šiem noteikumiem” 16 . Savienības kompetences rakstura analīzē ir jāņem vērā jomas, uz kurām attiecas Savienības noteikumi un paredzētā līguma noteikumi, to gaidāmās izmaiņas, kā arī minēto Savienības un līguma noteikumu raksturs un saturs, lai noteiktu, vai iecerētais līgums var apdraudēt Savienības noteikumu vienotu un konsekventu piemērošanu un ar tiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību.

Savienība ir īstenojusi savu kompetenci brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, pieņemot daudzus instrumentus par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un nosakot minimālos noteikumus attiecībā uz iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumiem. Turklāt Savienība ir pieņēmusi vairākas direktīvas, kas stiprina aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības. Turpmāk minētie instrumenti ir īpaši svarīgi attiecībā uz elementiem, kas tiek apsvērti saistībā ar paredzēto protokolu, proti, iesaldēto un konfiscēto aktīvu sadale un pārvaldība, konfiskācijas lēmumu izpilde, procedūras konfiskācijai bez notiesājoša sprieduma, paplašināta konfiskācija un sadarbība transnacionālās lietās:

·jauna direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, ar kuru cita starpā aizstāj Direktīvu 2014/42 un Pamatlēmumus 2001/500 un 2005/212;

·Regula 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu;

·Pamatlēmumi 2003/577 un 2006/783, kuros paredzēta attiecīgi iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēja atzīšana, joprojām ir piemērojami attiecībām starp dalībvalstīm, kurām Regula 2018/1805 nav saistoša, un attiecībām starp šīm dalībvalstīm un dalībvalstīm, kurām ir saistoša Regula 2018/1805 (sk. Regulas 2018/1805 52. apsvērumu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas joma ir jāuzskata par jomu, uz kuru lielā mērā attiecas Savienības tiesību akti.

Tā kā paredzētajā protokolā, visticamāk, būs ietverti noteikumi noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas jomā, tas ir jāuzskata par tādu, kas var ietekmēt vai mainīt kopējo noteikumu tvērumu noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas jomā.

Tāpēc Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence, pamatojoties uz LESD 3. panta 2. punktu, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, ciktāl paredzētā protokola noslēgšana var ietekmēt kopīgos ES noteikumus vai mainīt to tvērumu.

•Pamattiesības

Sarunās par protokolu ir jāņem vērā dažādas pamattiesības un brīvības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) 17 . Tiesības, kas ir jo īpaši būtiskas, ir tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību (Hartas 7. un 8. pants), tiesības uz īpašumu (Hartas 17. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (Hartas 47. pants), nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību (Hartas 48. pants), noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi (Hartas 49. pants) un tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem, Hartas 50. pants). Tā kā dalībai sarunās Eiropas Savienības vārdā nevajadzētu apdraudēt pamattiesību aizsardzības līmeni Savienībā, ar šo iniciatīvu tiek ierosināts nodrošināt pamattiesību augsta līmeņa aizsardzību.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Neattiecas.

•Proporcionalitāte

Šī iniciatīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams attiecīgo politikas mērķu sasniegšanai. Savienībai ir vislabākās iespējas rīkoties, jo Savienība jau ir īstenojusi iekšējo kompetenci šajā jomā, pieņemot dažādus tiesību instrumentus aktīvu atgūšanas jomā.

Tādēļ sarunās būtu jāizmanto vienota ES pieeja, lai novērstu neatbilstību starp noteikumiem par aktīvu atgūšanu Eiropas Padomes līmenī un Savienības tiesību aktiem.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj Eiropas Komisijai Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par Papildprotokolu Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Savienība 2009. gada 2. aprīlī parakstīja Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198). Līdz 2023. gada 18. decembrim konvenciju bija parakstījušas 25 dalībvalstis 18 1, no kurām 23 to ir ratificējušas 19 2.

(2)Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 23. novembrī pieņēma uzdevuma ietvarus, ar ko izveido Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komiteju. Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komitejai ir uzticēts Ministru komitejas un Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejas pakļautībā izstrādāt Papildprotokolu, kas papildina Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju. Šo darbu ierosināja sākt 2024. gada 29. maijā un pabeigt līdz 2025. gada beigām.

(3)Saskaņā ar uzdevumu ietvariem, paredzētajā Papildprotokolā, visticamāk, būs ietverti noteikumi, “lai uzlabotu noteiktību un konsekvenci konfiscēto aktīvu sadalē starp Pusēm transnacionālos gadījumos, noteikumi, lai nodrošinātu izņemto, konfiscēto un atgriezto aktīvu efektīvu un lietderīgu pārvaldību, tostarp konfiskācijas lēmumu izpildi, noteikumi, lai atvieglotu konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma un paplašinātas konfiskācijas krimināllietās procedūru ieviešanu, tostarp sadarbību attiecībā uz pieprasījumiem transnacionālās lietās un to izpildi, kā arī jebkuri citi jautājumi, kurus tā uzskata par tādiem, kas var radīt sekas, lai stiprinātu Pušu sadarbību aktīvu atgūšanas jomā”.

(4)Savienība jau ir pieņēmusi kopīgus noteikumus, kas lielā mērā pārklājas ar dažiem elementiem, kuri tiek apsvērti saistībā ar paredzētā Papildprotokola saturu. Šie kopīgie noteikumi jo īpaši ietver direktīvu par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju un Regulu 2018/1805 20 3 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu. Turklāt Pamatlēmumi 2003/577/TI 21 4 un 2006/783/TI 22 5 joprojām ir piemērojami dažu dalībvalstu attiecībās. Tāpēc uz noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas jomu lielā mērā jau attiecas Savienības noteikumi, un ir risks, ka elementi, kas tiks apsvērti saistībā ar paredzēto Papildprotokolu, ietekmēs šos noteikumus vai mainīs to tvērumu.

(5)Tādēļ Savienībai būtu jāpiedalās sarunās par Papildprotokolu, kas papildina Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par Papildprotokolu Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198).

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Sarunas ved, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukums, ko ieraksta Padome].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Eiropols (2023), Eiropas finanšu un ekonomisko noziegumu draudu novērtējums 2023. gadā “Monētas otra puse: finanšu un ekonomisko noziegumu analīze” (The Other Side of the Coin: An Analysis of Financial and Economic Crime), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(2) Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198), kas pieņemta 2005. gada 16. maijā.

(3) Konvenciju Nr. 198 ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, izņemot Čehiju un Īriju.

(4) Konvenciju Nr. 198 ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Čehiju, Īriju, Luksemburgu un Somiju. Vairākas dalībvalstis ir iekļāvušas atrunas attiecībā uz atsevišķiem Konvencijas noteikumiem.

(5) Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 141), kas pieņemta 1990. gada 8. novembrī. Savienība nav šīs konvencijas puse, un šajā konvencijā nav klauzulas, kas ļautu Savienībai kļūt par tās pusi.

(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (COM(2022) 245 final, 25.5.2022.).

(7) Sanāksmes ziņojums, Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 198) Pušu konferences 15. sanāksme 2023. gada 9. un 10. novembrī (C198-COP(2023)10).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 (2018. gada 14. novembris) par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (OV L 303, 28.11.2018., 1.–38. lpp.).

(9) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (COM(2022) 245 final, 25.5.2022.).

(10) Padomes Vienotā Rīcība 98/699/TI (1998. gada 3. decembris), kas pieņemta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestu un konfiskāciju (OV L 333, 9.12.1998., 1. lpp.).

(11) Padomes Pamatlēmums 2001/500/TI (2001. gada 26. jūnijs) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju (OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.)

(12) Padomes Pamatlēmums 2005/212/TI (2005. gada 24. februāris) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.).

(13) Padomes Pamatlēmums 2003/577/TI (2003. gada 22. jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.).

(14) Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI (2006. gada 6. oktobris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (OV L 328, 24.11.2006., 59.–78. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp.).

(16) Lieta C-114/12, Komisija/Padome, ECLI: ECLI:EU:C:2014:2151, 69. un 70. punkts.

(17) Eiropas Savienības Pamattiesību harta, OV C 202, 7.6.2016., 389.–405. lpp.

(18) 1 Konvenciju Nr. 198 ar atrunām vai bez tām ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, izņemot Čehiju un Īriju.

(19) 2 Konvenciju Nr. 198 ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Čehiju, Īriju, Luksemburgu un Somiju.

(20) 3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 (2018. gada 14. novembris) par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (OV L 303, 28.11.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1805/oj).

(21) 4 Padomes Pamatlēmums 2003/577/TI (2003. gada 22. jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp., http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2003/577/oj).

(22) 5 Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI (2006. gada 6. oktobris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2006/783/oj).