EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.3.2024

COM(2024) 108 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par vairākiem aspektiem robežu pārvaldības jomā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Vispārīga informācija

Ar šo ieteikumu Komisija iesaka Padomei i) pilnvarot Komisiju kā nolīguma sarunu vedēju sākt un vest sarunas par nolīgumu starp Savienību un Andoras Firstisti, ii) izstrādāt norādes sarunu vedējam un iii) iecelt īpašu komiteju, ar kuru ir jāapspriežas, vedot šīs sarunas.

Andoras Firstiste ir neatkarīga suverēna valsts, kurai tās ģeogrāfiskā stāvokļa, nelielās platības un iedzīvotāju skaita un politiskās iekārtas dēļ ir īpašas attiecības ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm – Franciju un Spāniju. Proti, Andora ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas un kuru ieskauj Francijas un Spānijas teritorija. Andoras teritorijā nav starptautisku lidostu. Helikopteru lidlauks pašlaik atrodas Lamassanā (Heliport Terra Guindaldes), kā arī slimnīcā Hospital Nostra Senyora de Meritxell. Ja trešo valstu valstspiederīgie neielido Andoras teritorijā ar helikopteru no valsts ārpus Šengenas zonas, viņiem, lai sasniegtu Andoru, ir jāceļo caur Šengenas zonu, kur viņiem veic robežpārbaudes kādā no Šengenas valstīm, un jāizpilda prasības ieceļot Šengenas zonā saskaņā ar Šengenas acquis. Tā kā teorētiski helikopters (ar augstu veiktspēju) varētu ielidot Andorā no valsts ārpus Šengenas zonas, pārvadātājam ir juridisks pienākums deklarēt jebkuru ienākošo vai izejošo lidojumu, un Andoras policija veic pasažieru kontroli attiecībā uz jebkuru ienākošo vai izejošo lidojumu. Turklāt attiecībā uz lidojumiem uz Andoru no Eiropas Savienības vai trešās valsts Spānijas iestādes veic gan gaisa kuģa apkalpes, gan pasažieru pārbaudi vienā no helikopteru lidlaukiem, kas aprīkoti ar Šengenas kontrolpunktu, piemēram, Reusā vai Žironā. Šī īpašā ģeogrāfiskā situācija un sevišķās attiecības, kas šo valsti saista ar Franciju un Spāniju no laika pirms Savienības izveides, ir iemesls tam, ka starp Franciju un Andoru un Spāniju un Andoru de facto nenotiek sistemātiskas robežpārbaudes, kuras parasti ir obligātas pie Šengenas valstu ārējām robežām. 1  Andora pašlaik arī neizsniedz vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem. Ceļotājiem, kuriem vajadzīga vīza un kuri šķērso Šengenas zonu, lai nokļūtu Andorā, ir jāpiesakās Šengenas vīzai Šengenas valstu atbildīgajās iestādēs.

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ieteikuma mērķis ir nodrošināt atbilstošu juridisko pamatu de facto pārbaužu neveikšanai pie ārējās robežas starp Franciju Andoru, kā arī starp Spāniju un Andoru un kā kompensācijas pasākumu iekļaut noteikumus par uzturēšanās atļaujām.

Arī gaidāmās izmaiņas Šengenas acquis, jo īpaši jauno ES informācijas sistēmu, tostarp ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) 2 un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) 3 , gaidāmā darbības sākšana nozīmē, ka būs jāveic pielāgojumi. Uzturēšanās atļaujas, ko Andora izsniedz trešo valstu valstspiederīgajiem, pašlaik neļauj to turētājiem brīvi ceļot Šengenas zonā. Andoras valstspiederīgie ir atbrīvoti no pienākuma reģistrēties IIS un ETIAS 4 , savukārt trešo valstu valstspiederīgie ar Andoras uzturēšanās atļauju, kuri šķērso dalībvalstis, lai nokļūtu savā dzīvesvietā Andorā, parasti tiek reģistrēti IIS, viņiem ieceļojot Šengenas zonā (parasti Francijā vai Spānijā). Tā kā viņi, izceļojot no Šengenas zonas un ieceļojot Andorā, netiktu reģistrēti IIS, šie ceļotāji tiktu automātiski reģistrēti IIS kā personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, ja viņu klātbūtne pārsniegtu laiku, kādu atļauts uzturēties Šengenas zonā. Uzturēšanās termiņa pārsniegšana negatīvi ietekmētu šos bona fide trešo valstu valstspiederīgos, sevišķi attiecībā uz viņu Šengenas vīzas, ETIAS ceļošanas atļaujas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumiem.

Ieteikuma mērķis ir arī novērst pašreizējo nepilnību, vienojoties par noteikumiem uzturēšanās atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem Andorā. Pašlaik dalībvalstis nepārbauda uzturēšanās atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem, taču to turētāji var de facto iekļūt Šengenas zonā un brīvi pārvietoties tajā bez derīgas Šengenas vīzas vai ETIAS ceļošanas atļaujas.

Šā nolīguma mērķis būtu atcelt personu robežpārbaudes un visā Šengenas zonā atzīt par derīgām uzturēšanās atļaujas, ko Andora izsniedz trešo valstu valstspiederīgajiem.

Tādēļ nolīgumā būtu jāiekļauj nosacījums, ka gadījumā, ja trešās valsts valstspiederīgais plāno tieši ierasties Andorā, Andora nodrošina, ka viņam vispirms Francijā vai Spānijā tiek veiktas robežpārbaudes.

Tas, ka viņi būtu atbrīvoti no pienākuma reģistrēties IIS, ļautu izvairīties no situācijas, kad bona fide trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir Andoras uzturēšanās atļaujas, tiek reģistrēti IIS kā personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu. Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir Andoras uzturēšanās atļaujas, būtu bezvīzu piekļuve Šengenas zonai uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un viņi būtu atbrīvoti no pienākuma reģistrēties IIS un no pienākuma saņemt vīzu vai ETIAS ceļošanas atļauju, lai ieceļotu un uzturētos Šengenas zonā.

Lai Andoras izsniegtās vai atjaunotās uzturēšanās atļaujas būtu derīgas visā Šengenas zonā, ir svarīgi nodrošināt Šengenas zonas augsto drošības līmeni. Tāpēc nolīgumā būtu paredzēts – Andora apņemas, ka šīs valsts uzturēšanās atļauju izsniegšana, atjaunošana vai atsaukšana trešo valstu valstspiederīgajiem ir atkarīga no drošības novērtējuma, kas jāveic Francijai vai Spānijai. Pirms Andora varētu izsniegt vai atjaunot minētās uzturēšanās atļaujas, Francija vai Spānija (pēc iepriekš saskaņotas sadales sistēmas) veiktu saistošu drošības novērtējumu, konkrēti, pārbaudes attiecīgajās ES, valsts un starptautiskajās datubāzēs, ieskaitot pārbaudes, kas nodrošina ES ierobežojošo pasākumu ievērošanu un efektivitāti. Pēc pozitīva atzinuma, kas sniegts noteiktā termiņā, Andora izsniegtu vai atjaunotu minētās uzturēšanās atļaujas vienotā formā, kas noteikta ar Padomes 2002. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem 5 , un Francija vai Spānija veiktu visas nepieciešamās darbības Vīzu informācijas sistēmā 6 . Ja Francija vai Spānija sniegtu negatīvu atzinumu, Andora noraidītu vai atsauktu uzturēšanās atļaujas pieteikumu vai uzturēšanās atļaujas atjaunošanas pieteikumu. Francijai vai Spānijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu (39. pants) būtu jāpaziņo par uzturēšanās atļaujām, ko Andora izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem, lai tās būtu derīgas visā Šengenas zonā.

Paredzētajā nolīgumā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz, ka uzturēšanās atļaujas, ko Andora jau ir izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem nolīguma spēkā stāšanās brīdī, divu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā ir jāaizstāj ar uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar nolīgumu. Nolīgumā būtu jāparedz, ka par esošajām uzturēšanās atļaujām, ko Andora izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem, tiek paziņots Francijai vai Spānijai, lai tās veiktu pārbaudes attiecīgajās datubāzēs un vajadzības gadījumā lūgtu Andoras atsaukt šīs atļaujas sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apsvērumu dēļ.

Paredzētajā nolīgumā būtu jāparedz izvērtēšanas mehānisms. Nolīgumā būtu arī jānosaka Francijas, Spānijas un Andoras sadarbības kārtība uzturēšanās atļauju izsniegšanā vai atjaunošanā, kā arī noteikumi par to, kā pārsūdzami Andoras lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz negatīvu Francijas vai Spānijas atzinumu.

Turklāt paredzētajā nolīgumā būtu jāparedz, ka tiesību uzturēties Andorā iegūšana un saglabāšana būtu atkarīga no reālām saiknēm ar Andoru, kuras jānosaka, pamatojoties uz faktisku un regulāru fizisku klātbūtni pienācīgā laikposmā un uz citiem objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem, izslēdzot investīcijas Andoras ekonomikā vai nekustamajā īpašumā vai iepriekš noteiktus finanšu maksājumus Andoras iestādēm.

Paredzētajā nolīgumā būtu jāparedz noteikumi par apmaiņu ar informāciju starp Andoras, Francijas un Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar informāciju par sodāmības reģistriem un informāciju par meklēšanā izsludinātām un pazudušām personām un priekšmetiem gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu ierosmes, ja tas ir būtiski noziedzības novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai Andorā, Francijā vai Spānijā, aizsardzības pasākumiem pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanai.

Turklāt, lai nodrošinātu augstu drošības un uzticēšanās līmeni, paredzētajā nolīgumā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz iespēju īstenot pārrobežu operatīvo sadarbību, piemēram, iespēju veikt pārrobežu novērošanu, tūlītēju pakaļdzīšanos aizdomās turētām personām citas valsts teritorijā, kopīgu patruļu un citu kopīgu operāciju organizēšanu. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļautu gan tiesībaizsardzības, gan migrācijas nolūkos veikt pastiprinātas policijas pārbaudes teritorijās tuvu pie sauszemes robežas starp Šengenas zonu un Andoru.

Attiecībā uz IIS reģistrētām personām, kuras tiek kļūdaini uzskatītas par tūristiem, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, t. i., trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem vajadzīga vīza vai kuriem noteikts atbrīvojums no vīzu prasības un kuri reģistrēti IIS, ieceļojot Šengenas zonā, un kuru uzturēšanās laiks Andoras teritorijā tiek automātiski aprēķināts kā uzturēšanās Šengenas zonā robežpārbaužu neesības pēc, paredzētajā nolīgumā būtu jāparedz, ka, izņemot Andoras pastāvīgos iedzīvotājus, Andorā pavadītais laiks atļautās uzturēšanās aprēķināšanai tiks ieskaitīts kā laiks, kas pavadīts Šengenas zonā.

Paredzētajā nolīgumā turklāt būtu arī jāparedz, ka gadījumā, ja Andora nākotnē sāktu izsniegt īstermiņa vai ilgtermiņa vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, nolīgums būtu attiecīgi jāpārskata.

Paredzētajā nolīgumā būtu jāparedz mehānisms, ar kuru attiecīgas nākotnē veiktas izmaiņas Savienības tiesībās vajadzības gadījumā varētu tikt atspoguļotas nolīguma pielāgojumos. Paredzētajā nolīgumā būtu jāiekļauj arī noteikums, saskaņā ar kuru Savienība izbeigtu šo nolīgumu, ja pielāgojums netiktu veikts.

Saistība ar spēkā esošiem vai turpmākiem Savienības nolīgumiem 

2023. gada decembrī ES un Andora pabeidza sarunas par asociācijas nolīgumu, līdz ar to Andora Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK 7 piemēros Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Taču uz jautājumiem, uz kuriem, iespējams, varētu attiekties šis ieteikums, neattiecas sarunas par asociācijas nolīgumu.  

Asociācijas nolīguma noslēgšana tagad ir atkarīga no abu pušu iekšējām procedūrām. Tiklīdz asociācijas nolīgums būs noslēgts un būs stājies spēkā, trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK un kuriem ir Andoras izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK, tiktu atbrīvoti no pienākuma reģistrēties IIS 8 , ETIAS 9 un saņemt vīzu 10 . Tādējādi IIS regulas noteikumi par atļautās uzturēšanās ilguma aprēķināšanu un brīdinājumu ģenerēšanu dalībvalstīm, kad ir beidzies atļautās uzturēšanās termiņš, netiktu piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, un kam nav uzturēšanās atļaujas, ievērojot Direktīvu 2004/38/EK. Līdzīgi Andoras valstspiederīgo ģimenes locekļi, uz kuriem attiektos Direktīva 2004/38/EK, ietilptu attiecīgā ES acquis darbības jomā, kas attiecas uz tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļiem, kam ir tiesības brīvi pārvietoties, kuras ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiklīdz asociācijas nolīgums būs stājies spēkā, uz Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, nebūtu jāattiecina paredzētā nolīguma noteikumi, kas piemērojami Andoras uzturēšanās atļauju izdošanai trešo valstu valstspiederīgajiem. 

Savukārt, ja šajā ieteikumā paredzētais nolīgums stātos spēkā agrāk nekā asociācijas nolīgums, paredzētais nolīgums attiektos uz Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, līdz brīdim, kad sāk piemērot asociācijas nolīgumu.

2.JURIDISKAIS PAMATS UN PROPORCIONALITĀTE

Šā ieteikuma juridiskais pamats ir LESD 218. panta 3. un 4. punkts.  

Jaunā nolīguma parakstīšanas un noslēgšanas galīgo materiālo juridisko pamatu var noteikt tikai sarunu beigās, ņemot vērā tā saturu.

Savienība ir kompetenta noslēgt šo starptautisko nolīgumu ar Andoru par robežu pārvaldības aspektiem, uz kuriem attiecas šis ieteikums, tostarp visā Šengenas zonā atzīt par derīgām uzturēšanās atļaujas, ko Andora izsniedz trešo valstu valstspiederīgajiem.

Šis paredzētais nolīgums ir vajadzīgs, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar kļūdainiem pieņēmumiem par atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanu, un novērstu konstatētos trūkumus drošības jomā. Paredzētais nolīgums paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jo dalībvalstis vienas pašas tos sasniegt nevar.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Tā kā šis būs jauns nolīgums, nav iespējams veikt esošo instrumentu izvērtējumu vai atbilstības pārbaudes. Sarunām par šo nolīgumu nav nepieciešams ietekmes novērtējums.

4.ĪSTENOŠANAS PLĀNI UN UZRAUDZĪŠANAS, IZVĒRTĒŠANAS UN ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA

Nolīguma īstenošanas pienācīgu uzraudzību nodrošinās Komisija. 

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par vairākiem aspektiem robežu pārvaldības jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu, 

tā kā: 

(1)Nolīgums tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai nodrošinātu juridisko pamatu robežkontroles neesamībai starp Franciju un Andoru un Spāniju un Andoru.

(2)Šķiet, ka būtu lietderīgi noslēgt šādu nolīgumu, ņemot vērā Andoras ģeogrāfisko tuvumu un savstarpējo ekonomisko atkarību ar Savienību.

(3)Tam ir jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir Andoras izsniegtas uzturēšanās atļaujas, pie Savienības ārējām robežām.

(4)Andora šādas uzturēšanās atļaujas var izsniegt ar nosacījumu, ka Francija vai Spānija sniedz saistošu atzinumu, pamatojoties uz drošības novērtējumu, ko viena no šīm divām dalībvalstīm veic pēc iepriekš saskaņotas sadales sistēmas.

(5)Paredzētajam nolīgumam būtu jāļauj Francijai, Spānijai un Andorai vienoties par operatīvu administratīvu darbību veikšanu jautājumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ar nosacījumu, ka minēto vienošanos noteikumi ir saderīgi ar šā nolīguma noteikumiem un Savienības tiesībām.

(6)Tādēļ būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Andoru, no otras puses. Par Savienības sarunu vedēju būtu jāieceļ Komisija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā vest sarunas par nolīgumu ar Andoras Firstisti par vairākiem aspektiem robežu pārvaldības jomā. 

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Sarunas ved, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukums, ko ieraksta Padome].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai. 

Briselē,

(1)    Piemēram, Francijas prezidents ir Andoras princis (Andoras 1993. gada Konstitūcijas 43. pants, constitució anglès (consell general.ad) ).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017, 20 lpp.), 2. panta 3. punkta f) apakšpunkts (“IIS regula”).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.), 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts (“ETIAS regula”).

(4)    Pamatojoties uz IIS regulas 2. panta 3. punkta f) apakšpunktu un ETIAS regulas 2. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

(5)    Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(8)    IIS regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(9)    ETIAS regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

(10)    Direktīvas 2004/38/EK 5. panta 2. punkts.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.3.2024

COM(2024) 108 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums Padomes lēmumam,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par vairākiem aspektiem robežu parvaldības jomā

PIELIKUMS

NORĀDES SARUNĀM PAR NOLĪGUMU

starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par vairākiem aspektiem robežu pārvaldības jomā

I. Nolīguma mērķis un darbības joma

1.Nolīguma mērķis ir i) nodrošināt pienācīgu juridisko pamatu robežkontroles neesībai starp Franciju un Andoru un Spāniju un Andoru; ii) ieviest juridiskus risinājumus saistībā ar jauno ES informācijas sistēmu, tostarp ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) 1  un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) 2 , gaidāmās darbības sākšanas sekām, ņemot vērā Andoras sevišķo ģeogrāfisko stāvokli un tās īpašās attiecības ar Franciju un Spāniju; iii) uzlabot drošību un uzticēšanos attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, ko Andora izsniedz trešo valstu valstspiederīgajiem.

2.Nolīguma darbības joma ietver noteikumus par robežu pārvaldību starp Franciju un Andoru, kā arī starp Spāniju un Andoru šā pielikuma 1. punktā aprakstītajā nolūkā, kā arī saistītos un nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

II. Nolīguma saturs

Vispārīgi principi

3.Paredzētajam nolīgumam starp Savienību un Andoru nebūtu jāskar suverenitātes un jurisdikcijas jautājumi.

4.Sarunas par paredzēto nolīgumu starp Savienību un Andoru būtu jārisina, pilnībā ievērojot Savienības dalībvalstu teritoriālo integritāti, kā to garantē Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punkts.

5.Paredzētajam nolīgumam nevajadzētu liegt Francijai, Spānijai un Andorai vienoties par operatīvu administratīvu darbību veikšanu jautājumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ciktāl minēto vienošanos noteikumi ir saderīgi ar nolīguma noteikumiem un Savienības tiesībām.

Sadarbības pamats

6.Cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas principu, tiesiskuma – tostarp Andoras apņēmības arī turpmāk ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) – ievērošanai un aizsardzībai vajadzētu būt būtiskiem paredzēto attiecību elementiem.

7.Ņemot vērā datu plūsmu nozīmīgumu, nolīgumā būtu jāapstiprina pušu apņemšanās nodrošināt personas datu augstu aizsardzības līmeni un uz dinamiskas saskaņošanas pamata pilnībā ievērot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību, tostarp Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, kā arī minēto noteikumu interpretāciju un uzraudzību, ko veic Eiropas Datu aizsardzības kolēģija un Eiropas Savienības Tiesa.

Personu pārvietošanās

8.Saskaņā ar nolīgumu pusēm būtu jānodrošina, ka to tiesību akti ļauj šķērsot Šengenas zonas un Andoras robežu bez pārbaudēm robežšķērsošanas vietā un atzīt uzturēšanās atļaujas, ko Andora izsniedz trešo valstu valstspiederīgajiem, par derīgām visā Šengenas zonā. Nolīgumā nebūtu jāparedz Andoras dalība Šengenas acquis vai Andoras asociēšana tā īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Andoras iestādēm nevajadzētu būt piekļuvei datubāzēm, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir rezervētas dalībvalstīm vai valstīm, kuras ir asociētas Šengenas un Dublinas acquis.

9.Tādēļ nolīgumā būtu jānosaka: gadījumā, ja trešās valsts valstspiederīgais plāno tieši ierasties Andorā, Andora nodrošina, ka viņam vispirms Francijā vai Spānijā tiek veiktas robežpārbaudes.

10.Nolīgumā būtu jāparedz, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Andorā, ir bezvīzu piekļuve Šengenas zonai uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un ka viņi tiks atbrīvoti no IIS un ETIAS regulu prasībām. Arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Savienībā, būtu jāsaņem līdzvērtīgi atvieglojumi Andorā.

11.Visaptveroši aizsardzības pasākumi Šengenas zonas drošības un integritātes saglabāšanai ir nosacījums, lai atceltu juridisko pienākumu veikt robežpārbaudes personām, kas šķērso robežu starp Andoras teritoriju un Šengenas zonu.

12.Attiecībā uz aizsardzības pasākumiem:

[Uzturēšanās atļaujas]

(a)Nolīgumā būtu jāparedz, ka tiesību uzturēties Andorā iegūšana un saglabāšana būtu atkarīga no reālām saiknēm ar Andoru, kuras jānosaka, pamatojoties uz faktisku un regulāru fizisku klātbūtni pienācīgā laikposmā un citiem objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem, izslēdzot investīcijas Andoras ekonomikā vai nekustamajā īpašumā vai iepriekš noteiktus finanšu maksājumus Andoras iestādēm.

(b)Nolīgumā būtu jāparedz, ka Andora apņemas izsniegt vai atjaunot uzturēšanās atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem tikai tad, ja noteiktā termiņā ir saņemts pozitīvs Francijas vai Spānijas atzinums. Francija vai Spānija, vadoties pēc iepriekš saskaņotas sadales sistēmas, būtu kompetenta sniegt saistošu atzinumu, pamatojoties uz savu drošības novērtējumu, jo īpaši pamatojoties uz pārbaudēm valsts vai Savienības datubāzēs, kurās reģistrēti ES ierobežojošie pasākumi, pirms trešo valstu valstspiederīgajiem tiek izsniegta vai atjaunota uzturēšanās atļauja, kas ir derīga Andorā, pēc Andoras iestāžu pieprasījuma attiecībā uz personām, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem saskaņā ar Andoras teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem, un ar noteikumu, ka ir izpildīts šā punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums. Nolīgumā būtu jāprecizē, ka uzturēšanās atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem tiek izsniegtas vienotā formā, kas skaidri norādīta kā derīga Andorā, un ka Francijai vai Spānijai par tām būtu jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 39. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām 3 .

(c)Nolīgumā būtu jāparedz, ka Andora atsauc uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas trešo valstu valstspiederīgajiem, pēc Francijas vai Spānijas pieprasījuma, ņemot vērā Francijas vai Spānijas veikto drošības novērtējumu, jo īpaši pārbaudes valsts vai Savienības datubāzēs, kurās reģistrēti ES ierobežojošie pasākumi. Andorai par to būtu nekavējoties jāinformē Francija vai Spānija.

(d)Ja Andora pēc savas iniciatīvas atsauc uzturēšanās atļauju, kas izsniegta trešās valsts valstspiederīgajam, tai par to būtu nekavējoties jāinformē Francija vai Spānija.

(e)Nolīgumā būtu jāparedz, ka Andorā derīgas uzturēšanās atļaujas izsniegšana vai atjaunošana trešās valsts valstspiederīgajam neuzliek pienākumu dalībvalstij dzēst Šengenas Informācijas sistēmā ievadītu brīdinājumu par izceļošanas atteikumu.

(f)Nolīgumā būtu jāparedz, ka uzturēšanās atļaujas, ko Andora jau ir izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nolīguma spēkā stāšanās brīdī likumīgi uzturas Andorā, divu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā tiktu aizstātas ar uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar nolīgumu. Nolīgumā būtu jāparedz, ka par esošajām uzturēšanās atļaujām, ko Andora izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem, tiek paziņots Francijai vai Spānijai, kam būtu jāveic pārbaudes attiecīgajās valsts un Savienības datubāzēs un kas vajadzības gadījumā var lūgt Andoras kompetentās iestādes atsaukt šīs atļaujas sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apsvērumu dēļ. Šādā gadījumā Andora apņemtos atsaukt attiecīgo uzturēšanās atļauju.

[Vīzas]

(g)Nolīgumā būtu jāparedz arī, ka gadījumā, ja Andora nākotnē sāktu izsniegt īstermiņa vai ilgtermiņa vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, nolīgums būtu attiecīgi jāpārskata.

[Trešo valstu valstspiederīgie, kuri nav pastāvīgie iedzīvotāji]

(h)Nolīgumā būtu jāparedz, ka, aprēķinot atļauto uzturēšanās laiku Šengenas zonā, laiks, ko trešo valstu valstspiederīgie, izņemot Andoras pastāvīgos iedzīvotājus, pavada Andorā, tiek ieskaitīts kā laiks, kas pavadīts Šengenas zonā. 

13.Ja sāk piemērot nolīgumu ar Andoru, uz kā pamata Andora piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK 4 , 12. punktā izklāstītie noteikumi nebūtu jāpiemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK.

14.Nolīgumā būtu jāparedz noteikumi par apmaiņu ar informāciju starp Andoras, Francijas un Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar informāciju par sodāmības reģistriem un informāciju par meklēšanā izsludinātām un pazudušām personām un priekšmetiem gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas, ja tas ir būtiski noziedzības novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai Andorā vai Francijā, vai Spānijā, aizsardzības pasākumiem pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanai.

15.Turklāt, lai nodrošinātu augstu drošības un uzticēšanās līmeni, nolīgumā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz iespēju īstenot pārrobežu operatīvo sadarbību, piemēram, iespēju veikt pārrobežu novērošanu, tūlītēju pakaļdzīšanos aizdomās turētām personām citas valsts teritorijā, kopīgu patruļu un citu kopīgu operāciju organizēšanu. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļautu gan tiesībaizsardzības, gan migrācijas nolūkos veikt pastiprinātas policijas pārbaudes teritorijās tuvu pie sauszemes robežas starp Šengenas zonu un Andoru.

16.Nolīgumā būtu jāparedz mehānisms, ar kuru attiecīgas nākotnē veiktas izmaiņas Savienības tiesībās vajadzības gadījumā varētu tikt atspoguļotas nolīguma pielāgojumos. Nolīgumā būtu jāiekļauj arī noteikums, saskaņā ar kuru Savienība izbeigtu šo nolīgumu, ja pielāgojums netiktu veikts.

17.Nolīgumā būtu jāparedz mehānisms tā īstenošanas izvērtēšanai.

18.Nolīgumā būtu jāparedz, ka Savienība var vienpusēji apturēt visus noteikumus, kas saistīti ar personu pārvietošanos starp Savienību un Andoru, ja netiek ievēroti nolīgumā paredzētie aizsardzības pasākumi.

Institucionālie noteikumi

19.Nolīgumā būtu jāpieļauj iespēja to periodiski pārskatīt.

20.Nolīgums būtu jānoslēdz uz nenoteiktu laiku, un to varētu izbeigt pēc jebkuras puses pieprasījuma, par to paziņojot otrai pusei trīs mēnešus iepriekš. Šādā gadījumā būtu jāievieš robežkontrole starp Franciju un un Andoru, kā arī starp Spāniju un Andoru.

21.Lai nodrošinātu nolīguma pienācīgu darbību, ar nolīgumu būtu jāizveido lietderīga un efektīva kārtība tā pārvaldībai, uzraudzībai, īstenošanai un pārskatīšanai, kā arī strīdu izšķiršanai un izpildes panākšanai, pilnībā ievērojot pušu attiecīgās tiesiskās kārtības autonomiju.

22.Nolīgumā būtu jānosaka iespēja veikt autonomus pasākumus, tostarp iespēja pilnībā vai daļēji apturēt nolīguma, kā arī jebkura papildinoša nolīguma piemērošanu, ja netiek ievēroti būtiski elementi.

23.Ar nolīgumu būtu jāizveido pārvaldības struktūra, kas atbild par nolīguma īstenošanas un darbības pārvaldību un uzraudzību un atvieglina strīdu izšķiršanu. Minētajai pārvaldības struktūrai būtu jāpieņem lēmumi un jāsniedz ieteikumi par savu turpmāko attīstību. Pārvaldības struktūras sastāvā vajadzētu būt pušu piemērota līmeņa pārstāvjiem, tai būtu jālemj, savstarpēji vienojoties, un jātiekas tik bieži, cik nepieciešams savu uzdevumu izpildei. Minētā struktūra pēc vajadzības varētu arī izveidot specializētas apakškomitejas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē.

24.Nolīgumā būtu jāietver atbilstoša kārtība strīdu izšķiršanai neatkarīgā šķīrējtiesā, kuras lēmumi pusēm ir saistoši, un atbilstoša kārtība izpildes panākšanai, tostarp noteikumi par problēmu risināšanu bez liekas kavēšanās.

25.Nolīgumā būtu jānosaka, ka tad, ja strīdā rodas jautājums par Savienības tiesību interpretāciju, ko var norādīt arī jebkura no pusēm, šķīrējtiesai šis jautājums būtu jānodod Eiropas Savienības Tiesai (EST) kā vienīgajam Savienības tiesību arbitram, kas pieņem saistošu nolēmumu. Šķīrējtiesai strīds būtu jāizšķir saskaņā ar EST pieņemto nolēmumu.

26.Nolīgumā būtu jānosaka, ka tad, ja kāda puse saprātīgā termiņā neveiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu saistošo strīda risinājumu, otra puse būtu tiesīga pieprasīt finansiālu kompensāciju vai veikt samērīgus pagaidu pasākumus, tostarp apturēt savu saistību izpildi nolīguma piemērošanas jomā.

27.Nolīgumā būtu jānosaka, ka tad, ja tiek apgalvots, ka viena puse nepilda savas saistības, kas izriet no nolīguma, tad otra puse būtu tiesīga veikt pagaidu korektīvus pasākumus (tostarp apturēt nolīguma daļas vai visu nolīgumu), kas ir samērīgi ar apgalvoto neatbilstību un tās ekonomisko un sociālo ietekmi, ar nosacījumu, ka šī puse sāk strīdu izšķiršanas procedūru attiecībā uz apgalvoto pārkāpumu.

28.Nolīgumā, kuram vajadzētu būt vienlīdz autentiskam visās Savienības oficiālajās valodās, šā mērķa labad būtu jāietver attiecīga klauzula par valodām.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017, 20 lpp.) (“IIS regula”).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.) (“ETIAS regula”).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 077, 23.3.2016., 1. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).