EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.2.2024
COM(2024) 78 final
2024/0042(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 231. sesijā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz:
i) nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 231. sesijā Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījumu;
ii) nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem pēc tam, kad ICAO attiecīgajās vēstulēs valstīm ir paziņojusi par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījuma pieņemšanu, aicinot līgumslēdzējas valstis paziņot par atbilstību pieņemtajiem pasākumiem vai visām atšķirībām no tiem.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par starptautisko civilo aviāciju
Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) mērķis ir reglamentēt starptautisko gaisa transportu. Čikāgas konvencija stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī, un ar to izveidoja Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju.
Visas ES dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas puses.
2.2.Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir viena no ANO specializētajām aģentūrām. Organizācijas mērķi un uzdevumi ir izstrādāt starptautiskās aeronavigācijas principus un metodes un veicināt starptautiskā gaisa transporta plānošanu un attīstību.
ICAO padome ir pastāvīga ICAO struktūra, un tās sastāvā ir 36 līgumslēdzējas valstis, kuras ICAO asambleja ievēlējusi uz 3 gadiem. 2022.–2025. gadā ICAO padomē ir pārstāvētas 6 ES dalībvalstis.
Čikāgas konvencijas 54. pantā uzskaitītajos ICAO padomes obligātajos pienākumos ietilpst starptautisku standartu un ieteicamās prakses (SARPs) pieņemšana Čikāgas konvencijas pielikumu veidā.
Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas par nepiekrišanu.
Pēc šādu pasākumu pieņemšanas, ICAO valstīm ir jānodrošina atbilstība šiem pasākumiem vai, pirms tie stājas spēkā un kļūst juridiski saistoši, jāpaziņo par nepiekrišanu šiem pasākumiem vai visām atšķirībām no tiem.
Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkura līgumslēdzēja valsts, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, nekavējoties paziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu.
2.3.Paredzētais ICAO akts un tā saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem
Paredzēts, ka ICAO padome 231. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām izskatīs un pieņems:
–13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījumu, kas minēts vēstulē valstīm AN 6/1.2-22/85 un izriet no apspriedēm Negadījumu izmeklēšanas grupas 6. sanāksmē (AIGP/6). Tas attiecas uz izmeklēšanu, kas saistīta ar bezpilota gaisa kuģiem, izmeklēšanas informācijas izpaušanu, globālās aeronavigācijas avāriju un drošības sistēmas (GADSS) izmantošanu, gala ziņojuma konsultāciju perioda saīsināšanu, kā arī pienākumu publicēt elektroniskā formātā.
–Iepriekš minētais grozījums var ietekmēt ES tiesību aktus, kā sīkāk paskaidrots tālāk.
Paredzētais grozījums attiecas uz šādām jomām:
–uz izmeklēšanu, kas saistīta ar bezpilota gaisa kuģiem: lai nošķirtu pilotējamus gaisa kuģus un tālvadības gaisa kuģus (RPA), 13. pielikumā tiks precizēts, kādu veidu atgadījumi ar RPA ir jāizmeklē. Turklāt grozījumā ir ierosināts 13. pielikumā precizēt galvenos ar RPA saistītu atgadījumu elementus, kuriem izmeklēšanas laikā jābūt pieejamiem atbildīgajam izmeklētājam;
–uz norādījumiem izmeklēšanas iestādēm: grozījumā ir ierosināts attiecīgā gadījumā apsvērt informācijas izpaušanu tādu nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas sākumposmā, kuri piesaista pastiprinātu sabiedrības uzmanību, un pēc tam formālāk ar rakstisku provizorisku ziņojumu;
–uz to ierakstu pieejamību izmeklēšanai, kas iegūti no gaisa kuģī uzstādītajiem fiksētajiem reģistratoriem: grozījumā paredzēts šādus ierakstus nekavējoties darīt pieejamus un nodrošināt, ka tie netiek izpausti bez izmeklēšanu veicošās valsts piekrišanas;
–uz konsultāciju periodu gala ziņojumu projektiem: grozījumā paredzēts pašreizējo konsultāciju periodu samazināt līdz trīsdesmit dienām ar iespēju to pagarināt līdz sešdesmit dienām;
–visbeidzot, grozījumā ierosināts palielināt informētību par gala ziņojumu e-bibliotēku un ieviesta priekšroka gala ziņojumu iesniegšanai ICAO elektroniskā formātā.
Paredzēts, ka grozījums kļūs piemērojams 2024. gada 28. novembrī, izņemot noteikumus, kuri attiecas uz izmeklēšanu, kas saistīta ar bezpilota gaisa kuģiem, un kurus paredzēts piemērot no 2026. gada 26. novembra.
Lielākā daļa ierosināto grozījumu atbilst Regulas (ES) Nr. 996/2010 1 noteikumiem, tomēr Regulas (ES) Nr. 996/2010 īstenošanas līmenī var būt vajadzīgi daži pielāgojumi. Jo īpaši varētu būt atbilstoši jāpapildina/jāgroza ES drošības izmeklēšanas iestāžu darba procedūras. Pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā, proti, Regulas (ES) Nr. 996/2010 16. panta 4. punktā, ir noteikts, ka drošības izmeklēšanas iestāde ievēro starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, kas nodrošina atbilstību 13. pielikumam.
Iepriekš minētais novērtējums ir sagatavots, pamatojoties uz ieguldījumu, kas saņemts no Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīkla (ENCASIA). Tīkls ir izveidots ar Regulas (ES) Nr. 996/2010 7. panta 1. punktu, un tajā piedalās katras dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestādes vadītājs un/vai multimodālas iestādes gadījumā – tās aviācijas nozares vadītājs vai viņu pārstāvji. Cita starpā ENCASIA ir pienākums sagatavot priekšlikumus un konsultēt Savienības iestādes par visiem Savienības politikas un noteikumu izstrādes un īstenošanas aspektiem attiecībā uz drošības izmeklēšanu un nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
3.1.Ierosinātie grozījumi un to saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem
13. pielikuma 19. grozījums
Ierosinātais grozījums, kas minēts vēstulē valstīm AN 6/1.2-22/85, attiecas uz Regulas (ES) Nr. 996/2010 noteikumiem un atbilst Savienības tiesību aktiem.
Paredzēto grozījumu priekšmets ir Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 2. punkta pēdējo daļu.
Ierosinātais grozījums sekmētu aviācijas drošības uzlabošanu, garantējot, ka civilās aviācijas drošības izmeklēšanas efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmenis ir augsts un ka šīs izmeklēšanas vienīgais mērķis ir novērst nelaimes gadījumus un incidentus nākotnē, nevis noteikt vainīgo vai likt uzņemties atbildību. Savienība atzīst, ka ir jāuzlabo nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana, arī izmeklēšanas ziņojumu publicēšana, šādā nolūkā ieviešot dažas izmaiņas 13. pielikumā “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana”.
Piedāvāto izmaiņu mērķis ir divējāds: no vienas puses, palīdzēt dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm veikt izmeklēšanu, šādā nolūkā nosakot izmeklējamo RPA incidentu veidus, kā arī nekavējoties darot pieejamus datus no gaisa kuģos uzstādītajiem fiksētajiem reģistratoriem, ja ir saņemta izmeklējošās valsts atļauja. Turklāt grozījumā atzīts, ka sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi vēlas saņemt vairāk informācijas tādu nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas laikā, kuri piesaista pastiprinātu sabiedrības uzmanību, un līdz ar to ir nepieciešams informāciju sniegt operatīvāk, kā arī gala ziņojumus izplatīt elektroniskā formātā. Visbeidzot, jaunu tehnoloģiju izmantošanai būtu jāpalīdz saīsināt konsultāciju periodu, un tas paātrinās galīgā ziņojuma un tajā ietverto drošības ieteikumu (ja tādi ir) publicēšanu, tādējādi uzlabojot aviācijas drošību.
Pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā, proti, Regulas (ES) Nr. 996/2010 16. panta 4. punktā, ir noteikts, ka drošības izmeklēšanas iestāde ievēro starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, kas nodrošina atbilstību 13. pielikumam. Nav jūtama vajadzība grozīt Regulu (ES) Nr. 996/2010 vai pieņemt jaunu tiesību aktu. Ierosinātā 13. pielikuma 19. grozījuma pareizu īstenošanu var panākt, pielāgojot drošības izmeklēšanas iestāžu pašreizējās darba procedūras.
ES dalībvalstu un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pārstāvji kā dalībnieki un novērotāji ENCASIA 7. darba grupā, kura atbild par drošības izmeklēšanas iestāžu viedokļu koordinēšanu attiecībā uz ICAO vēstulēm valstīm saistībā ar drošības izmeklēšanu, deva ieguldījumu ar 19. grozījumu saistītā priekšlikuma izstrādē.
Ierosinātā nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, ir atbalstīt šo grozījumu.
Tādējādi nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņem ierosināto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījumu, ir atbildē uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm nepaziņot par nepiekrišanu un nodrošināt atbilstību pieņemtajiem pasākumiem. Ja pēc jaunpieņemto ICAO standartu paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no minētajiem standartiem, dalībvalstīm būtu jāpaziņo ICAO Savienības nostāja par atšķirībām no šiem konkrētajiem standartiem, pamatojoties uz sagatavošanas dokumentu, kuru Komisija savlaicīgi iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai un kurā sīki izklāstītas atšķirības laikposmā, kas nepieciešams, lai pabeigtu īstenošanu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 2 .
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautisko tiesību normām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 . Kā paskaidrots iepriekš, uz ierosināto grozījumu attiecas Savienības tiesību akti (t. i., Regula (ES) Nr. 996/2010).
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
ICAO padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”).
Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 54. pantu ICAO padome pieņem starptautiskus standartus un ieteicamo praksi, ko noformē kā Čikāgas konvencijas pielikumus. Šie ir lēmumi ar juridiskām sekām. Pēc pieņemšanas un spēkā stāšanās ICAO pieņemtie standarti un ieteicamā prakse ir saistoši visām ICAO līgumslēdzējām valstīm saskaņā ar Čikāgas konvencijas 90. panta a) punktu, kurā ir noteikts: “Lai padome pieņemtu 54. panta l) apakšpunktā aprakstītos pielikumus, ir nepieciešams padomes divu trešdaļu balsojums sanāksmē, kura sasaukta minētajā nolūkā, un minētos pielikumus padome pēc tam iesniedz katrai līgumslēdzējai valstij. Visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas padomei par nepiekrišanu.” Kā paskaidrots iepriekš, paredzētais 13. pielikuma grozījums var būtiski ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma saturu. Proti, grozījums radītu nepieciešamību pielāgot Regulas (ES) Nr. 996/2010 reglamentēto drošības izmeklēšanas iestāžu pašreizējās darba procedūras.
Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats attiecībā uz šādiem paziņojumiem ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pieņemtā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo transporta politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2024/0042 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 231. sesijā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO).
(2)Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO dalībnieces, bet Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO padomē ir pārstāvētas sešas dalībvalstis.
(3)Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO padome var pieņemt starptautiskus standartus un ieteicamo praksi (SARPs) un noformēt tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus.
(4)ICAO padome 231. sesijā ir paredzējusi pieņemt Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījumu.
(5)Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījuma galvenais mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, nodrošinot augstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmeni.
(6)Ierosināto izmaiņu nolūks ir sasniegt šos mērķus, palīdzot dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm veikt izmeklēšanu saistībā ar tālvadības gaisa kuģiem (RPA) un nekavējoties darot pieejamu informāciju un datus no gaisa kuģos uzstādītajiem reģistratoriem. Grozījumā ir arī atzīta sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu vēlme saņemt informāciju un tāpēc iekļauti noteikumi, kas liek drošības izmeklēšanas gaitā laikus sniegt faktisku informāciju. Turklāt moderno tehnoloģiju izmantošana var veicināt konsultāciju perioda saīsināšanu, tādējādi paātrinot gala ziņojuma publicēšanu. Visbeidzot, gala ziņojumu nosūtīšana elektroniskā formātā palīdzēs tos augšupielādēt ICAO centrālajā datubāzē.
(7)Ar Regulas (ES) Nr. 996/2010 4 7. pantu izveidotais Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīkls (ENCASIA), kura pienākumi ietver Savienības iestāžu konsultēšanu par visiem Savienības politikas un noteikumu izstrādes un īstenošanas aspektiem attiecībā uz drošības izmeklēšanu un nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu, deva ieguldījumu ar 19. grozījumu saistītā priekšlikuma izstrādē.
(8)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomē, jo Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījums atbilstīgi Čikāgas konvencijas 90. panta a) punktam būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt ES tiesību aktus, jo īpaši Regulu (ES) Nr. 996/2010.
(9)Savienības nostājai ICAO padomes 231. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām attiecībā uz paredzētā Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījuma pieņemšanu vajadzētu būt šādai — atbalstīt šos grozījumus visā kopumā un nodrošināt atbilstību tiem.
(10)Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkurai līgumslēdzējai valstij, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, būtu nekavējoties jāpaziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu.
(11)Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas par nepiekrišanu.
(12)Savienības nostājai pēc tam, kad ICAO padome pieņems Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījumu, ko ICAO ģenerālsekretārs paziņos, izmantojot ICAO vēstules valstīm procedūru, vajadzētu būt šādai — nepaziņot par nepiekrišanu grozījumiem un nodrošināt atbilstību tiem. Ja pēc jaunpieņemto SARPs paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no minētajiem SARPs, būtu jāpaziņo ICAO atšķirības no šiem konkrētajiem SARPs. Savienības nostājai attiecībā uz šādām atšķirībām būtu jāpamatojas uz rakstisku dokumentu, kuru Komisija iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai.
(13)Šī nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, būtu jāpauž visām Savienības dalībvalstīm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
(1)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomes 231. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām, ir šāda — atbalstīt ierosināto Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu visā kopumā.
(2)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņem ierosināto Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu, kas minēts 1. punktā, ir šāda — atbildē uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm nepaziņot par nepiekrišanu un paziņot par atbilstību pieņemtajam pasākumam. Ja pēc jaunpieņemto SARPs paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no minētajiem SARPs, būtu jāpaziņo ICAO atšķirības no šiem konkrētajiem SARPs saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu.
Ja Savienības tiesību akti atšķiras no Čikāgas konvencijas 13. pielikumā ietvertajiem standartiem, Komisija — savlaicīgi un vismaz divus mēnešus, pirms beidzas ICAO noteiktais termiņš atšķirību paziņošanai — iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai sagatavošanas dokumentu, kurā noteikta Savienības nostāja attiecībā uz sīki izklāstītām atšķirībām, kas dalībvalstīm Savienības vārdā jāpaziņo ICAO.
2. pants
Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir ICAO padomes locekles.
Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž visas Savienības dalībvalstis.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs