EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.7.2024

COM(2024) 800 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2024. gada ziņojums par tiesiskumu













The rule of law situation in the European Union

{SWD(2024) 801 final} - {SWD(2024) 802 final} - {SWD(2024) 803 final} - {SWD(2024) 804 final} - {SWD(2024) 805 final} - {SWD(2024) 806 final} - {SWD(2024) 807 final} - {SWD(2024) 808 final} - {SWD(2024) 809 final} - {SWD(2024) 810 final} - {SWD(2024) 811 final} - {SWD(2024) 812 final} - {SWD(2024) 813 final} - {SWD(2024) 814 final} - {SWD(2024) 815 final} - {SWD(2024) 816 final} - {SWD(2024) 817 final} - {SWD(2024) 818 final} - {SWD(2024) 819 final} - {SWD(2024) 820 final} - {SWD(2024) 821 final} - {SWD(2024) 822 final} - {SWD(2024) 823 final} - {SWD(2024) 824 final} - {SWD(2024) 825 final} - {SWD(2024) 826 final} - {SWD(2024) 827 final} - {SWD(2024) 828 final} - {SWD(2024) 829 final} - {SWD(2024) 830 final} - {SWD(2024) 831 final}

1.IEVADS

Tiesiskums ir būtiska garantija mūsu demokrātijas labai darbībai, individuālo tiesību aizsardzībai un līdz ar to mūsu sabiedrības un ekonomikas dzīvotspējai un labklājībai. Tiesiskums, demokrātija un pamattiesības ir pamats Eiropas Savienības darbam miera, labklājības, konkurētspējas, sociālās kohēzijas un stabilitātes veicināšanā šajā pasaules daļā un visā pasaulē. Šīs vērtības, kas dalībvalstīm ir kopīgas 1 , bieži vien ir pakļautas spiedienam, un demokrātisko sabiedrību un iestāžu noturība tiek pastāvīgi pārbaudīta. Sastopoties ar lielām pārmaiņām – neatkarīgi no tā, vai tās ir Covid-19 krīzes vai Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, vai divējādā zaļā un digitālā pārkārtošanās –, ES vērtības ir tikpat svarīgas iedzīvotāju uzticības nodrošināšanai kā jebkad agrāk.

ES arvien vairāk atzīst, ka proaktīva pieeja tiesiskuma veicināšanai un aizstāvēšanai ir tās panākumu pamatā 2 . Tas kopumā atbilst ES iedzīvotāju viedoklim un cerībām. Nesenā Eirobarometra aptaujā 74 % respondentu uzskatīja, ka ES ir svarīga loma tiesiskuma uzturēšanā, un 89 % uzskatīja, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis ievērotu ES pamatvērtības 3 .

Katru gadu kopš 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, sistemātiski un objektīvi izvērtējot norises tiesiskuma jomā visās dalībvalstīs, liecina, ka tiesiskums ir svarīgs iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Pēc pieciem gadiem dalībvalstu un visas ES gatavība atklāt, novērst un risināt jaunas problēmas ir ievērojami uzlabojusies. Tas nāk par labu mūsu Eiropas demokrātijas noturībai un savstarpējai uzticībai ES, kā arī ES vienotā tirgus pienācīgai darbībai, veicinot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmē konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi.

ES ir apņēmusies veicināt tiesiskumu kā cilvēktiesību un demokrātijas stūrakmeni visā pasaulē un savās kaimiņvalstīs 4 . Papildus skaidriem ekonomiskiem un drošības ieguvumiem, ko sniedz lielāka Savienība, viens no galvenajiem ES paplašināšanās mērķiem ir stingri nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu visā mūsu pasaules daļā 5 . Dažu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu 6  iekļaušana 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu kopā ar dalībvalstīm atbalstīs šo valstu reformu centienus, kuru mērķis ir panākt neatgriezenisku progresu demokrātijas un tiesiskuma jomā pirms pievienošanās un garantēt, ka pēc pievienošanās tiks turpināta augstu standartu ievērošana.

2.TIESISKUMA UZTURĒŠANA IEDZĪVOTĀJU UN UZŅĒMUMU LABĀ

Pēdējo piecu gadu laikā Komisija ir veidojusi tiesiskuma struktūru, lai palīdzētu novērst risku, ko tiesiskuma trūkums rada atsevišķām dalībvalstīm un ES kopumā 7 .

Šā darba mērķis ir bijis veicināt tiesiskuma kultūru, novērst tiesiskuma problēmu rašanos vai padziļināšanos un ES līmenī efektīvi reaģēt uz nopietnām un pastāvīgām problēmām. Tāpēc ir jādažādo tiesiskuma instrumenti, kurus varētu izmantot ES līmenī, lai rīcību varētu pielāgot tā, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka 8 .

Tiesiskuma struktūra un uzlabotās zināšanas, kas radušās saistībā ar ziņojumu par tiesiskumu, kopā ar reformu impulsu dalībvalstīs ir veicinājušas savstarpējo uzticēšanos un veidojušas labāku kopīgu izpratni par to, kā veidot tādu vidi, kurā tiesiskums var plaukt.

Turklāt kopš 2020. gada vairākas jaunas ES iniciatīvas ir paaugstinājušas kopējos standartus jomās, kas ir tieši saistītas ar tiesiskumu, pamatojoties uz šā ziņojuma kontekstā veiktās uzraudzības rezultātiem. Šīs iniciatīvas veicinās profesionālo godprātību 9  un pastiprinās cīņu pret korupciju 10 , stiprinās pārredzamību un pārskatatbildību lēmumu pieņemšanas procesos 11 , uzlabos publiskās pārvaldes iestāžu spējas un kvalitāti visos līmeņos 12 , aizsargās mediju brīvību un mediju plurālismu 13  gan tiešsaistē, gan bezsaistē, stiprinās neatkarīgas iestādes, piemēram, valsts līdztiesības iestādes 14 , un veicinās un aizsargās labvēlīgu pilsonisko telpu 15 , kurā iedzīvotājiem un aktīvai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai ir nodrošināti pareizie apstākļi un rīki jēgpilnai līdzdalībai un iesaistei.

Ziņojums par tiesiskumu ES tiesiskuma struktūras centrā

2019. gadā, izveidojot jauno komisāru kolēģiju, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izvirzīja tiesiskumu politiskās darba kārtības augšgalā un noteica, ka ziņojums par tiesiskumu ir viena no galvenajām politiskajām pamatnostādnēm pašreizējā pilnvaru termiņā, tā ir apņemšanās, ko viņa solīja turpināt stiprināt nākamajos piecos gados.

Ziņojumā, ko paredzēts sniegt reizi gadā, galvenā uzmanība ir pievērsta profilaksei, uzlabojot informētību par galvenajām norisēm tiesiskuma jomā. Problēmu apzināšanās palīdzēs dalībvalstīm rast tiesiskuma aizsardzības risinājumus, sadarbojoties ar Komisiju, citām dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, Venēcijas komisiju 16 . Ziņojums ir kļuvis par centrālu ES tiesiskuma instrumentu kopuma instrumentu un svarīgu atsauces punktu ES un valstu līmenī. Ar to saistītā īpašā uzraudzība ir radījusi labāku vienotu izpratni par norisēm katrā dalībvalstī, palīdzot identificēt riskus, izstrādāt iespējamus risinājumus un jau agrīnā posmā novirzīt atbalstu, kur tas nepieciešams.

Katru gadu ziņojumā tiek izvērtēta tiesiskuma situācija katrā dalībvalstī un ES kopumā, strukturētā un rūpīgā veidā novērtējot gan pozitīvas, gan negatīvas būtiskas norises valstīs četrās galvenajās jomās: tiesiskuma, korupcijas apkarošanas, mediju plurālisma un brīvības un institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas jomā. Ar pārredzamu un objektīvu metodiku, kuras pamatā ir atzīti tiesiskuma standarti, ziņojums nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, vienlaikus ņemot vērā arī valstu īpašos apstākļus un juridiskās tradīcijas.

Kopš 2022. gada ziņojumā ir iekļauti konkrēti ieteikumi dalībvalstīm, lai labāk atbalstītu to centienus reformu virzīšanā un noteiktu, kur varētu būt vajadzīgi uzlabojumi vai turpmāki pasākumi. 2023. gadā tika izpildīti gandrīz 65 % no pirmā, 2022. gadā izdotā, konkrēto ieteikumu kopuma, un tas atspoguļo pozitīvu reformu dinamiku visā ES. Šī tendence turpinājās arī 2024. gadā, kad bija izpildīti 68 % no 2023. gada ieteikumiem 17 .

Tas liecina, ka dalībvalstis pieliek ievērojamas pūles, lai izpildītu ziņojumā sniegtos ieteikumus. Tajā pašā laikā dažu ieteikumu izpildei atkarībā no to rakstura un priekšmeta var būt vajadzīgs ilgāks laiks nekā šo ziņojumu ikgadējais cikls. Tas varētu būt saistīts, piemēram, ar nepieciešamību pēc plašas politiskas apspriešanās un apspriešanās ar ieinteresētajām personām vai ar to, ka vēlēšanu cikli var pārtraukt tiesību aktu izstrādes gaitu. Ziņojums un tā ieteikumi arī parāda, kam būtu jāpievērš uzmanība, uzraugot situāciju uz vietas, kā arī reformu rezultātus.

Dialogs un turpmākie pasākumi saistībā ar ziņojumu par tiesiskumu valstu un ES līmenī

Ziņojums un tā ieteikumi ir pamats pastāvīgam dialogam ar dalībvalstīm un to starpā. Tas ietver pastiprinātus kontaktus starp Komisiju un dalībvalstīm, arī valstu parlamentiem, kuru lomai kā likumdevējiem un izpildvaras pārraugiem ir būtiska nozīme tiesiskuma uzturēšanā. Regulāras ES Tiesiskuma kontaktpunktu tīkla sanāksmes kalpo kā forums pieredzes apmaiņai par kopīgu interešu jautājumiem, kas uzsvērti ziņojumos par tiesiskumu 18 .

Ziņojums ir kļuvis par centrālo elementu ES iestāžu darbā tiesiskuma jomā. Ikgadējais dialogs par tiesiskumu Padomē 19  , kas balstās uz Komisijas ziņojumu par tiesiskumu, ir atzīts par telpu konstruktīvai politiskai apmaiņai starp dalībvalstīm un paraugprakses un gūtās pieredzes apmaiņai. Padome 2023. gadā pozitīvi novērtēja savu dialogu un cerēja palielināt tā biežumu 20 . Turklāt Tieslietu padome turpināja apspriest aktuālos tiesiskuma jautājumus katrā Padomes sešu mēnešu prezidentūras laikā 21 . Tiesiskuma jautājumi ir būtiski arī citu Padomes sastāvu darbā, kā to parādīja 2024. gada maija diskusijas Izglītības padomē par tiesiskuma kultūras veicināšanu ar izglītības palīdzību.

Eiropas Parlamenta ieinteresētības dziļums ir atspoguļots ne tikai ikgadējās debatēs par ziņojumiem par tiesiskumu, bet arī debatēs par konkrētām valstīm un īpašās publiskās uzklausīšanās par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām 22 . Papildu jomu, kurai būtu jāpievērš uzmanība, piedāvāja jauna Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa.

Ziņojums arī palīdzēja veicināt plašākas debates par tiesiskumu. Kā piemēru var minēt ES augstāko konstitucionālo jurisdikciju priekšsēdētāju augsta līmeņa otro konferenci 2023. gada novembrī 23 . 2024. gada janvārī tiesiskumam tika veltīts 13. tiešais dialogs starp ES galvaspilsētām un Komisiju, kurā piedalījās mēri, apspriežot ziņojuma četru pīlāru vietējo dimensiju 24 . Eiropas Revīzijas palāta ir devusi ieguldījumu turpmākajās pārdomās par ziņojumu, 2024. gada februārī publicējot pārskatu par Komisijas ziņojumiem par tiesiskumu 25 .

Ziņojums ir darbojies arī kā katalizators pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu ciešākai iesaistei tiesiskuma jautājumos. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem ir svarīga loma gan ES Līgumos un Pamattiesību hartā nostiprināto vērtību un tiesību veicināšanā, gan to aizsardzībā, palīdzot veicināt tiesiskumu uz vietas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un profesionālās apvienības, kas pārstāv grupas, piemēram, tiesnešus, prokurorus vai žurnālistus, katru gadu sniedz ievērojamu ieguldījumu ziņojumā. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir arī sniegušas vērtīgus ieteikumus par to, kā uzlabot ziņojumu sagatavošanas procesu, kā rezultātā ir pagarināts apspriešanās ar ieinteresētajām personām periods un palielināta pārredzamība 26 .

Komisija turpināja organizēt valstu dialogus par tiesiskumu kopā ar Pamattiesību aģentūru, apvienojot dažādas valstu ieinteresētās personas valsts līmenī un cenšoties tās ciešāk iesaistīt ar ziņojumiem par tiesiskumu saistītajos turpmākajos pasākumos. Tie sniedz vērtīgas iespējas Komisijai un valstu iestādēm apkopot pilsoniskās sabiedrības skatījumus, sasaukt kopā dažādas ieinteresētās personas un izpētīt sadarbības pieejas ieteikumu izpildei 27 .

Atbalsts tiesiskuma reformām

Efektīvām tiesu sistēmām, cīņai pret korupciju un labai likumdošanai ir tieša saistība ar ekonomiku – tās ietekmē investīcijas, izaugsmi un nodarbinātību un tādējādi arī vienotā tirgus labu darbību. Tiesiskums un laba pārvaldība ir iekšējā tirgus pareizas darbības, kā arī veselīgas uzņēmējdarbības vides, publisko finanšu ilgtspējas un efektīvu strukturālo reformu stūrakmeņi. Tāpēc tie ir daļa no Eiropas pusgada un tā konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem.

Vairākas dalībvalstis savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP) iekļāva konkrētus tiesiskuma pasākumus un saistītos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kuru mērķis ir izpildīt attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus. Tas ir palīdzējis stimulēt svarīgas reformas tiesu sistēmās, cīņu pret korupciju, kā arī likumdošanas procesa vispārējo pārredzamību un iekļautību 28 . Jo īpaši, dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, piemēram, reformējot tiesnešu disciplināro režīmu, kā arī uzlabot tiesu sistēmu efektivitāti, piemēram, reformējot tiesu struktūru. Saskaņā ar savos plānos paustajām saistībām dažas dalībvalstis ir arī pastiprinājušas cīņu pret korupciju, piemēram, stiprinot korupcijas apkarošanai paredzētās iestādes. Dalībvalstis ir arī īstenojušas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti, piemēram, ieviešot obligātu sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumu izmantošanu. Dažos gadījumos šīs ANP saistības tika uzskatītas par neaizstājamām ES finanšu interešu aizsardzībai un to apmierinoša izpilde bija priekšnosacījums piekļuvei jebkādam finansējumam, kas izmaksāts saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Arī cits ES finansējums ir palīdzējis veidot tiesu iestāžu, mediju un pilsoniskās sabiedrības spējas tiesiskuma uzturēšanas jomā, tāpat arī tika piešķirts tehniskais atbalsts un speciālās zināšanas mērķorientētām reformām, jo īpaši izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, galveno uzmanību pievēršot valsts pārvaldes un tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai un korupcijas un mediju plurālisma problēmu risināšanai 29 . To ir atbalstījušas arī dalībvalstis, sadarbojoties ar starptautiskajiem ekspertiem ar Eiropas Padomes un tās dažādo struktūru 30 starpniecību, kā arī apmainoties pieredzē ar praktiķiem no citām dalībvalstīm.

Lielāka spēja reaģēt uz tiesiskuma problēmām

Līdztekus tam, ka ES ir izstrādājusi tiesiskuma instrumentu kopumu tiesiskuma problēmu novēršanai un tiesiskuma reformu stimulu radīšanai, tā ir arī palielinājusi savu spēju reaģēt uz tiesiskuma problēmām.

Komisija ir turpinājusi pildīt savu ES Līgumu uzraudzītājas lomu 31 . Vajadzības gadījumā tā ir sākusi pārkāpuma procedūras, lai novērstu konkrētus tiesiskuma pārkāpumus. Tiesu iestāžu neatkarība ir bijusi centrālais jautājums svarīgā judikatūrā, ko Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izstrādājusi lietās, kuras ierosinātas saistībā ar Komisijas pārkāpuma procedūrām un valstu tiesu lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus.

2021. gadā stājās spēkā vispārējais nosacītības režīms Savienības budžeta aizsardzībai, lai aizsargātu ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību un ES finanšu intereses no tiesiskuma principa pārkāpumiem 32 . Komisija cieši uzrauga situāciju visās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā rīkojas. Komisija 2022. gadā sāka procedūru, lai aizsargātu ES budžetu no tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā 33 . Pēc Komisijas priekšlikuma Padome 2022. gada decembrī pieņēma lēmumu par budžeta aizsardzības pasākumiem 34 . Lai gan tiek īstenoti daži korektīvie pasākumi, kas ierosināti, reaģējot uz nosacītības procedūru, joprojām pastāv būtiski trūkumi un Ungārija nav pieņēmusi jaunus pasākumus, lai kliedētu atlikušās bažas. Tāpēc 2023. gada 13. decembrī Komisija secināja, ka pasākumiem, ko Padome pieņēma gadu iepriekš, būtu jāpaliek spēkā. Komisija ir gatava turpināt sadarboties ar Ungāriju, lai kliedētu atlikušās bažas 35 .

Vēl viens instruments, kas ir veicinājis reformas, kuras atbalsta dalībvalstis Pamattiesību hartas piemērošanā, ir Kopīgo noteikumu regulā paredzētais horizontālais veicinošais nosacījums (Hartas HVN). Dalībvalstīm ir jāievieš efektīvi mehānismi, lai nodrošinātu atbilstību Hartai visos ES programmu īstenošanas posmos 36 . Tas nozīmē, ka ir jāievēro arī Hartā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Šis instruments ir apliecinājis savu efektivitāti praksē, jo līdz šim ir bijuši divi gadījumi, kad Komisija atbrīvoja ES finansējumu tikai pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis bija īstenojušas reformas, kas tika uzskatītas par nepieciešamām, lai izpildītu horizontālo veicinošo nosacījumu attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību.

Visbeidzot, Padomē ir turpinājusies LES 7. panta 1. punktā paredzētā procedūra, kas ļauj Padomei noteikt, vai pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas ES vērtības, un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šādiem riskiem. LES 7. pants 37 ir ārkārtas instruments, ko ES var izmantot, lai novērstu visnopietnākās tiesiskuma nepilnības dalībvalstī. Līdz šim procedūra ir izmantota divas reizes: vispirms to izmantoja Komisija attiecībā uz Poliju 2017. gada decembrī 38 , un pēc tam to izmantoja Eiropas Parlaments attiecībā uz Ungāriju 2018. gada septembrī 39 . Abās procedūrās Padome rīkoja vairākas oficiālas uzklausīšanas un sanāksmes par pašreizējo stāvokli, tomēr nepieņēma lēmumu kādu no šīm procedūrām virzīt uz nākamo posmu 40 . Pēc vairākām pozitīvām norisēm Polijā Komisija 2024. gada maijā secināja, ka procedūras saglabāšanas nosacījumi vairs nepastāv. Polijas iestādes pieņēma rīcības plānu to tiesu iestāžu neatkarības jautājumu risināšanai, uz kuriem attiecas Komisijas 2017. gada decembra pamatotais priekšlikums, un Komisija to izmantos uzraudzībā 41 . Tā kā vairs nepastāv nepārprotams risks, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu, Komisija atsauca savu pamatoto priekšlikumu, tāpēc procedūra pret Poliju tagad ir slēgta. Tiesiskuma norišu uzraudzība tiks turpināta kā daļa no ziņojuma par tiesiskumu.

Papildu aizsardzības pasākumi ir paredzēti arī citos instrumentos. Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Komisija cieši uzrauga starpposma rādītāju sasniegšanu un var apturēt daļu no turpmākiem maksājumiem, ja iepriekš pozitīvi novērtētais starpposma rādītājs vai mērķrādītājs vairs nav sasniegts 42 . Ja atceltais pasākums ir būtisks ES finanšu interešu aizsardzībai, visi turpmākie maksājumi tiek bloķēti un tos var atbloķēt tikai pēc atkārtotas starpposma rādītāja / mērķrādītāja izpildes. Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu visā plānošanas periodā ir jāizpilda horizontālie un tematiskie veicinošie nosacījumi. Ja kādā brīdī dalībvalsts vairs neatbilst veicinošajam nosacījumam, kas iepriekš novērtēts pozitīvi, jauna novērtējuma rezultātā varētu tikt bloķēti ES maksājumi.

Tiesiskums paplašināšanās procesa un sadarbības ar ārējiem partneriem pamatā

Neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, kas notiek jau trešo gadu, ir arī tiešs uzbrukums ES vērtībām. Sastopoties ar Krievijas agresijas karu, ES apņemšanās uzturēt tiesiskumu un noteikumos balstītu starptautisko kārtību ir tikai palielinājusies. Mūsu demokrātisko institūciju un vērtību aizsardzība un uzturēšana ir dalībvalstu un ES iestāžu kopīga atbildība. Tas ir vēl jo svarīgāk tagad, kad ES un tās dalībvalstis apdraud naidīgi ārvalstu spēki, kas izmanto dezinformāciju un kiberuzbrukumus, cenšoties graut mūsu demokrātiju, un ir arvien vairāk pierādījumu par ārvalstu tiešu iejaukšanos mūsu demokrātiskajās struktūrās 43 . Pret kaimiņvalstīm un Rietumbalkāniem arī ir vērsti Krievijas iejaukšanās mēģinājumi, un īpašas bažas rada dezinformācija un antidemokrātiska un pret ES vērsta retorika.

Demokrātisko struktūru konsolidācija, tiesiskuma uzturēšana un pamattiesību aizsardzība ir ES attiecību ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm pamatā. Ticamas un ilgtspējīgas reformas šajās jomās ir būtiskas, lai virzītos uz pievienošanos. Tās ir definētas kā ES paplašināšanās politikas “pamatjautājumi” 44 . Pārskatītā paplašināšanās metodika, ko Padome apstiprināja 2020. gadā 45 , pastiprināja pamatjautājumu centrālo nozīmi, jo tie ir pirmie jautājumi, kas apspriežami pievienošanās sarunās, un pēdējie, par kuriem jānoslēdz sarunas, un virzība uz priekšu pamatjautājumos ir būtisks priekšnosacījums vispārējam progresam sarunās. Tas nozīmē, ka tie tiek uzraudzīti visā pievienošanās procesā un nosaka valstu virzību uz pievienošanos.

Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā ir izvērtēts katras valsts vispārējais progress ceļā uz pievienošanos. Pamatojoties uz paša nopelnu principu, tikai tad, ja tiek panākts reāls un pastāvīgs progress tiesiskuma jomā, Komisija var ieteikt virzīties uz priekšu sarunās ar katru valsti. Tiesiskums ir arī būtisks elements jaunajā Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismā un Ukrainas mehānismā. Lai pilnībā izmantotu šos divus bezprecedenta atbalsta mehānismus, valstīm ir jāsagatavo un jāīsteno saskaņota reformu programma, ieskaitot konkrētus pasākumus attiecībā uz pamatjautājumiem.

Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja 2023. gada runā par stāvokli Savienībā, Komisija nolēma, sākot no 2024. gada, paplašināt dalību ziņojumā par tiesiskumu, lai papildinātu darbu, kas tiek veikts pievienošanās procesā, kurš joprojām ir vienīgais paplašināšanās sarunu satvars 46 . Albānija, Melnkalne, Serbija un Ziemeļmaķedonija tagad piedalās ziņojumā par tiesiskumu un ES tiesiskuma kontaktpunktu tīklā, atspoguļojot progresu, kas panākts to attiecīgajā pievienošanās procesā, vai progresu attiecībā uz to sagatavotības līmeni tiesiskuma jomā. Šī pieeja ļaus nākotnē iekļaut vēl citas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis. Šo valstu iekļaušana līdztekus dalībvalstīm stiprinās ES atbalstu tiesiskuma reformām, atbalstīs to pievienošanās procesu un palīdzēs pēc pievienošanās pastāvīgi turpināt ievērot augstus standartus.

Lai nodrošinātu reformu īstenošanu praksē, ir ļoti svarīgi veidot spējas. ES sniedz finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību, lai nodrošinātu reformu atbilstību Eiropas standartiem. Tā veicina paraugpraksi, tai skaitā apspriešanos ar Venēcijas komisiju par svarīgiem tiesību aktiem. Galvenie ES atbalsta veidi paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir bijuši profesionālizvērtēšana, tieslietu speciālistu apmācība un iestāžu sadarbības ar dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm (mērķsadarbības) veicināšana.

ES īsteno stingru un konsekventu pieeju visās ārējās darbībās – divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī – ar mērķi veicināt tiesiskumu visā pasaulē. Tiesiskuma uzturēšana ir pamatā ES ārējai sadarbībai un ir viens no pamatiem visiem ES nolīgumiem ar starptautiskajiem partneriem. Neatkarīgā izvērtējumā par ES atbalstu tiesiskumam un korupcijas apkarošanai partnervalstīs (2010–2021) 47 ir secināts, ka ES ir izdevies virzīt uz priekšu tiesiskuma programmu arī ierobežojošos kontekstos un nestabilās un konfliktu skartās valstīs. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, ir sākta globāla Eiropas komandas iniciatīva demokrātijas jomā, lai efektīvāk un stratēģiskāk strādātu tiesiskuma atbalstīšanas un korupcijas apkarošanas jomā 48 . ES ir arī paudusi skaidru apņemšanos novērst korupciju globālā līmenī, atbalstot tiesiskās un politiskās reformas, kuru mērķis ir izveidot korupcijas apkarošanas iestādes un pārraudzības struktūras un stiprināt pilsonisko sabiedrību, trauksmes cēlējus, cilvēktiesību aizstāvjus un neatkarīgos medijus kā uzraugus cīņā pret korupciju. Ar tiesiskumu saistīti jautājumi, t. sk. tiesības uz taisnīgu tiesu un pienācīgu procesu, korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu neatkarība, tiek regulāri apspriesti cilvēktiesību dialogos ar partnervalstīm, un ES atbalsta galvenos dalībniekus, kas veicina tiesiskumu.

3.GALVENIE VALSTĪS VALDOŠĀS TIESISKUMA SITUĀCIJAS ASPEKTI

Tāpat kā iepriekšējos gados, šajā 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu ir izklāstītas būtiskas kopīgas tēmas un tendences, konkrētas problēmas un pozitīvas norises četros pīlāros – “tiesu sistēmas”, “korupcijas apkarošanas regulējums”, “mediju brīvība un plurālisms”, kā arī “citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu”. Sniegtie piemēri ir ņemti no novērtējumiem 31 valstu sadaļā, kas ir šā ziņojuma neatņemama sastāvdaļa un sniedz detalizētu aprakstu par katrā dalībvalstī un paplašināšanās procesā iesaistītajā valstī valdošajiem apstākļiem 49 . Ziņojumā ir iekļauti arī konkrēti ieteikumi dalībvalstīm 50 un novērtēts progress, kas panākts, pildot pagājušajā gadā sniegtos konkrētos ieteikumus 51 .

3.1.    Tiesu sistēmas

Labi funkcionējošas, efektīvas un pilnīgi neatkarīgas tiesu sistēmas ir ļoti svarīgas ES un valstu tiesību aktu piemērošanai un izpildes panākšanai un tiesiskuma uzturēšanai. Tiesu iestāžu neatkarība ir neatņemama tiesas lēmumu pieņemšanas uzdevuma sastāvdaļa un izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa 61 . Neatkarīgi tiesneši un tiesas garantē tiesvedības taisnīgumu un individuālo tiesību aizsardzību un ir būtiski, lai nodrošinātu, ka tiesiskums darbojas iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tie ir būtiski arī tiesu iestāžu sadarbībai visā ES, kas ir viens no galvenajiem mērķiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā 62 . Piekļuve neatkarīgām tiesām un pārskatīšana tiesā ir būtiskas tiesiskuma nodrošināšanai 63 .

Dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro ES tiesību aktos un ES Tiesas (EST) judikatūrā noteiktās prasības, kā arī būtu jāņem vērā Eiropas standarti, izstrādājot savas tiesu sistēmas. Eiropas tiesu iestāžu tīkli un apvienības 64 arī palīdz veicināt un uzturēt tiesiskumu, jo tie strādā, lai turpinātu izstrādāt Eiropas standartus, un sniedz nozīmīgu ieguldījumu ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanā.

Priekšstati par tiesu iestāžu neatkarību

Kā izklāstīts 2024. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, 2024. gadā veiktās Eirobarometra aptaujas liecina, ka plašas sabiedrības un uzņēmumu priekšstats par neatkarību salīdzinājumā ar 2023. gadu lielākajā daļā dalībvalstu, arī valstīs, kuras saskārās ar sistēmiskām problēmām, ir uzlabojies vai saglabājies stabils 65 . Labi funkcionējošas un pilnīgi neatkarīgas tiesu sistēmas var pozitīvi ietekmēt investīcijas un ir būtisks nosacījums investīciju aizsardzībai, tādējādi veicinot izaugsmi un konkurētspēju. Dānijā , Somijā , Austrijā , Zviedrijā , Luksemburgā un Īrijā plaša sabiedrība un uzņēmumi joprojām uzskata, ka neatkarības līmenis ir īpaši augsts (augstāks par 75 %), savukārt Horvātijā , Polijā un Bulgārijā joprojām uzskata, ka tas ir ļoti zems (zemāks par 30 %). Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm Eirobarometra rezultāti liecina par priekšstatu, ka neatkarības līmenis ir salīdzinoši zems. 

Tiesu iestāžu padomju un tiesnešu iecelšanas un atlaišanas procedūras kā galvenie tiesu iestāžu neatkarības aizsardzības pasākumi

Tiesnešu iecelšanas un atlaišanas procedūras un tiesu iestāžu padomju pilnvaras un sastāvs ir svarīgi, lai aizsargātu tiesu iestāžu neatkarību, pamatojoties uz EST noteiktajiem principiem.

Tiesu iestāžu padomes, ja tādas ir izveidotas, ir svarīgas tiesu iestāžu neatkarības veicinātājas 66 un var darboties kā buferis starp tiesu iestādēm un pārējiem varas atzariem tādos jautājumos kā tiesnešu vai miertiesnešu iecelšana un karjera, kā arī tiesu sistēmas pārvaldībā 67 . Eiropas Padome ir izstrādājusi Eiropas standartus par to, kā būtu jāizveido tiesu iestāžu padomes, lai vislabāk aizsargātu to neatkarību, arī par to sastāvu 68 . Lai tiesu iestāžu padomes darbotos efektīvi, tām ir vajadzīgi pienācīgi resursi un administratīvā neatkarība.

Vairākas dalībvalstis turpināja likumdošanas centienus stiprināt tiesu iestāžu padomju neatkarību un efektivitāti, dažos gadījumos tādējādi izpildot 2023. gada ieteikumus. Luksemburgā tika iecelta Valsts tiesu iestāžu padome, un tā sāk pilnībā darboties. Bulgārijā konstitucionālā reforma mainīja Augstākās tiesu iestāžu padomes sastāvu, lai to saskaņotu ar Eiropas standartiem. Ungārijā pēc 2023. gadā notikušās likumdošanas reformas Valsts tiesu iestāžu padomes jaunās kompetences nu ir efektīvs pretsvars pilnvarām, kas ir piešķirtas Valsts tiesu biroja priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par tiesu centrālo administrāciju. Arī citās dalībvalstīs tiek īstenotas attiecīgas iniciatīvas. Polijā Sejms pieņēma likumu, lai kliedētu bažas, kas saistītas ar Valsts tiesu iestāžu padomes (VTIP) neatkarību. Nīderlandē pašlaik tiek pārskatīta Tiesu iestāžu padomes un tiesu valžu locekļu iecelšanas procedūra. Igaunijā notiek diskusijas, lai reformētu Tiesu administrācijas padomi un nodotu vairāk izpildvaras pilnvaru tiesu iestādēm. Spānijā pēc strukturēta dialoga ar Eiropas Komisiju kā koordinatori tika panākta vienošanās atjaunot Tiesu iestāžu padomi un tūlīt pēc atjaunošanas sākt procesu, lai pielāgotu tās locekļu, kuri ir tiesneši, iecelšanu, ņemot vērā Eiropas standartus. Savukārt Slovākijā bažas par Tiesu iestāžu padomi saglabājas, jo tur nav panākts nekāds progress aizsardzības pasākumu ieviešanā attiecībā uz Tiesu iestāžu padomes locekļu atlaišanu un trīs izvirzītie padomes locekļi tika atlaisti pirms viņu pilnvaru termiņa beigām.

Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm – pēc konstitūcijas grozījumiem 2022. gadā, kuru mērķis bija stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, Serbijā Augstā tiesu padome un Augstā prokuroru padome tika izveidota jaunā sastāvā. Melnkalnē ir pārskatīts tiesiskais regulējums, kas garantē tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti. Albānijā ir nostiprināta pārskatatbildība, pateicoties visu tiesnešu un prokuroru pārbaudei, taču joprojām pastāv nepilnības attiecībā uz Augstās tiesu padomes un Augstās prokuroru padomes locekļu, kas nav miertiesneši, iecelšanu amatā. Ziemeļmaķedonijā joprojām pastāv bažas par Tiesu iestāžu padomes darbību un neatkarību.

Metode, ko izmanto tiesnešu iecelšanai un atlaišanai, ir būtisks faktors, kas ietekmē tiesu iestāžu neatkarību un sabiedrības priekšstatu par to neatkarību. Lai garantētu tiesu iestāžu neatkarību, noteikumiem, kas reglamentē tiesu varas amatpersonu iecelšanu amatā, ir jābūt tādiem, lai novērstu šaubas par tiesnešu nepakļaušanos ārējiem faktoriem un par viņu kā tiesnešu neitralitāti 69 .

Vairākās dalībvalstīs turpinās centieni uzlabot tiesu varas amatpersonu iecelšanas procedūras, kuri cita starpā tiek īstenoti kā turpmāki pasākumi saistībā ar 2023. gada ieteikumiem. Grieķijā tika veikti likumdošanas pasākumi, lai tiesu iestādes iesaistītu tiesnešu iecelšanā augstākajos amatos. Īrijā ar jauno Likumu par Tiesu varas amatpersonu iecelšanas komisiju tika ieviesti vairāki uzlabojumi, lai samazinātu politisko ietekmi uz tiesnešu iecelšanu un paaugstināšanu amatā. Somijā darba grupa veic darbu saistībā ar ziņojumu par tiesu sistēmas novērtējumu un turpmākajām attīstības tendencēm, arī par tiesnešu iecelšanas procesu. Austrijā tiek īstenotas nesen sāktās reformas Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu kandidātu iecelšanas sistēmās. Polijā ir novērsta daļa no apstrīdēto 2017. gada tiesu sistēmas reformu negatīvās ietekmes uz vispārējās jurisdikcijas tiesu iestāžu darbību. Valdība ir paudusi nodomu iesaistīt tiesu iestādes visos lēmumos, kas saistīti ar iecelšanu galvenajos amatos vispārējās jurisdikcijas tiesu iestādēs, un organizēt pārredzamas iecelšanas procedūras, pamatojoties uz atklātiem konkursiem; šī pieeja jau tiek īstenota attiecībā uz tiesu priekšsēdētājiem un priekšsēdētāja vietniekiem. Vācijā turpinās diskusijas par iespējamu reformu, kuras mērķis būtu uzlabot Konstitucionālās tiesas noturību. Maltā ir paziņots par pasākumiem tiesu iestāžu iesaistīšanai galvenā tiesneša iecelšanas procedūrā, proti, valdība ir apstiprinājusi konstitucionālo reformu, kas paredz apspriešanos ar amatā esošo galveno tiesnesi pirms jauna galvenā tiesneša iecelšanas. Tika veikti daži pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiesu varas amatpersonu iecelšanas reforma Slovēnijā ietver pienācīgus tiesu iestāžu neatkarības aizsardzības pasākumus, proti, iepriekš paredzētais pārbaudes laiks bez noteiktām garantijām tika atcelts. Tiek turpināta 2022. gada konstitucionālā reforma, kuras mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu neatkarību Serbijā , tostarp tiek piemērota jaunā procedūra, saskaņā ar kuru Konstitucionālajā tiesā var pārsūdzēt tiesu varas amatpersonu iecelšanu amatā.

Dažās dalībvalstīs vēl arvien pastāv problēmas attiecībā uz iecelšanu augsta līmeņa tiesu iestāžu amatos un tiesu priekšsēdētāju amatos. Latvijā tika aizpildīta vakance Augstākajā tiesā, taču netika veikti pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisko ietekmi attiecībā uz turpmāku iecelšanu amatā. Tāpat arī Austrijā nav veikti nekādi pasākumi, lai nodrošinātu tiesu iestāžu iesaisti administratīvo tiesu priekšsēdētāju (priekšsēdētāju vietnieku) iecelšanā. Lietuvā tiek pausti aicinājumi pastiprināt vēl dažus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tiesu varas amatpersonu iecelšanas pārredzamību. Lai gan Zviedrijā ir veikti pirmie pasākumi attiecībā uz tiesas piesēdētāju neatkarību, nav panākts nekāds progress ceļā uz to, lai nodrošinātu, ka viņu iecelšanas sistēma aizsargā viņu neatkarību.

Melnkalnē ievērojama kavēšanās ar tiesu varas amatpersonu iecelšanu ir nopietni ietekmējusi tiesu sistēmu, lai gan tagad ir atlicis iecelt tikai Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Serbijā vēl ir jāaizpilda ievērojams skaits tiesnešu un prokuroru vakanču. Ziemeļmaķedonijā pilsoniskā sabiedrība ir kritizējusi lēmumus par prokuroru un tiesnešu iecelšanu amatā, jo trūkstot paskaidrojumu par to, kāpēc pieņemti tādi lēmumi, un lēmumu pieņemšanā neesot piemēroti skaidri kritēriji.

Vairākās dalībvalstīs tiek risināti dažādi tiesnešu un tiesu neatkarības aspekti. Itālijā ir izveidots Nodokļu taisnīguma departaments, lai palielinātu jaunizveidoto nodokļu tiesu neatkarību no Ekonomikas un finanšu ministrijas. Nīderlandē tiek pētītas iespējas īstenot pastiprinātus drošības pasākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas noturību pret organizēto noziedzību. Maltā ir sākts darbs, lai kliedētu pastāvīgās bažas par specializēto tiesu neatkarību. Arī lietu sadalei tiesās ir vajadzīgi tiesu iestāžu neatkarības un objektivitātes aizsardzības pasākumi jebkādas nepamatotas iejaukšanās novēršanai, un to var nodrošināt dažādos veidos, piemēram, lietas var sadalīt pēc nejaušības principa, izmantojot datora algoritmu vai iepriekš noteiktu secību.  Portugāle ir uzlabojusi lietu sadales pārredzamību, efektīvi ieviešot jaunu elektronisko sistēmu.  Ungārijā ir uzlabojusies lietu sadales pārredzamība Augstākajā tiesā, bet joprojām pastāv bažas par lietu sadales pārredzamību zemākas instances tiesās.

Dažās dalībvalstīs pastāv bažas par politiķu vai izpildvaras līmeņa amatpersonu nepamatotu spiedienu uz tiesu iestādēm un ir arī pierādījumi par spiedienu no trešām valstīm. Bažas raisa risks, ka valdību un politiķu publiski paziņojumi var ietekmēt sabiedrības pārliecību par tiesu iestāžu neatkarību Slovākijā , Itālijā un Spānijā . Pastāv īpašas bažas par to, ka Krievijas tiesas iebiedē Lietuvas tiesnešus. Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm joprojām pastāv lielas bažas par valsts amatpersonu vai politiķu mēģinājumiem iejaukties tiesu sistēmā un izdarīt uz to spiedienu Albānijā , Serbijā un Ziemeļmaķedonijā .

Prokuratūras autonomija un neatkarība kā svarīgi reformu jautājumi

Prokuratūru organizācija visā ES atšķiras, un nav vienota modeļa visām dalībvalstīm. Tomēr institucionālajiem aizsardzības pasākumiem būtu jāgarantē prokuratūras autonomija, nodrošinot, ka prokurori var pildīt savus profesionālos pienākumus bez iejaukšanās 70 . Tas ir būtiski valstu un ES krimināltiesībām, kā arī ES finanšu interešu aizsardzībai.

Turpinājās reformas, kuru mērķis ir stiprināt prokuratūras institucionālos aizsardzības pasākumus, un dažas no tām tika veiktas, reaģējot uz 2023. gada ieteikumiem. Polijā ir veikti papildu pasākumi, lai nodrošinātu prokuratūras neatkarību no valdības un nošķirtu tieslietu ministra biroju no Ģenerālprokuratūras. Čehijā prokuratūras reforma ietvēra aizsardzības pasākumus ģenerālprokurora un citu galveno prokuroru atlaišanai. Dānijā valdība iesniedza parlamentam priekšlikumu stiprināt sabiedrības priekšstatu par ģenerālprokurora neatkarību, ierobežojot amata maksimālo pilnvaru termiņu.

Maltā turpinās kriminālvajāšanas nodošana no policijas ģenerālprokuratūrai 71 . Kiprā valdība pašlaik izstrādā tiesību aktus, kuru mērķis ir nodalīt Tiesiskuma biroja konsultatīvo un kriminālvajāšanas funkciju, un tas ir pozitīvs solis prokuratūras neatkarības stiprināšanā; ir paziņoti arī plāni paredzēt iespēju pārskatīt ģenerālprokurora lēmumus neveikt kriminālvajāšanu vai izbeigt tiesvedību. Spānijā ir paredzēta ģenerālprokurora statūtu reforma, kas no ģenerālprokurora amata izslēgs personas, kuras pēdējos gados ir bijušas politiskā amatā, un novērsīs to, ka ģenerālprokurors darbojas lietās, kas viņu skar personīgi. Serbijā , lai stiprinātu prokuratūras autonomiju, likumi par prokuratūru un Augsto prokuroru padomi ļauj prokuroriem iesniegt sūdzības par obligātiem norādījumiem.

Joprojām īpaša uzmanība tika pievērsta izpildvaras pilnvarām dot norādījumus prokuroriem atsevišķās lietās. Nīderlandē turpinās diskusijas par izpildvaras pilnvaru dot norādījumus prokuroriem atsevišķās lietās atcelšanu. Vācijā ir ierosināts ieviest papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz federālā un federālo zemju līmeņa tieslietu ministru pilnvaru sniegt norādījumus prokuroriem atsevišķās lietās izmantošanu.

Tomēr vēl ir jārisina vairākas problēmas, arī tās, kas minētas 2023. gada ieteikumos. Plānotā prokuratūras reforma Austrijā nav pavirzījusies uz priekšu, un nav panākta politiska vienošanās virzīt tālāk ekspertu grupas 2022. gadā iesniegto priekšlikumu. Slovākijā joprojām bažas rada ģenerālprokurora pilnvaras atcelt zemāka ranga prokuroru lēmumus. Neraugoties uz nopietnām bažām, ko pauda arī Eiropas Komisija, Slovākijas valdība 2024. gadā likvidēja Īpašo prokuratūru, raisot bažas gan par tūlītējo ietekmi uz lietām, gan par ilgtermiņa strukturālo ietekmi, kas apdraud kriminālvajāšanas efektivitāti un autonomiju.

Pārskatatbildības nodrošināšana un neatkarības aizsardzība disciplinārlietās, kurās iesaistīti tiesneši un prokurori

EST ir skaidri norādījusi, ka disciplinārlietas nedrīkst izmantot kā tiesu iestāžu politiskās kontroles veidu 72 . Aizsardzības pasākumi ietver skaidrus noteikumus, kuros ir definēta rīcība, kas kvalificējama kā disciplinārpārkāpums, un ir noteiktas piemērojamās sankcijas. Disciplinārlietas ir jāizskata, iesaistot neatkarīgu struktūru un atbilstoši procedūrām, kas pilnībā aizsargā Pamattiesību hartā paredzētās tiesības, jo īpaši tiesības uz aizstāvību. Noteikumiem arī jānodrošina, ka disciplināro struktūru lēmumus var apstrīdēt tiesā 73 .

Iepriekšējos ziņojumos par tiesiskumu novērotā tendence turpinājās, vairākās dalībvalstīs veicot pasākumus, lai palielinātu tiesu iestāžu neatkarības un prokuroru autonomijas aizsardzības pasākumus disciplinārlietās.  Slovēnijā ir iesniegts Tiesu iestāžu padomes likuma grozījumu projekts, kas paredz pārskatīt tiesnešu disciplināro regulējumu. Čehijā parlamentā tiek apspriesta disciplinārlietu reforma. Francija pieņēma jaunu likumu, ar ko reformē miertiesnešu statusu, arī disciplināro režīmu. Maltā 2024. gada otrajā pusē ir gaidāma diskusija par prokuroru disciplinārā režīma atjaunošanu.  Polijā tiesnešiem piemērojamais disciplinārais režīms tika reformēts saskaņā ar Polijas atveseļošanas un noturības plānā noteiktajām saistībām.

Tiesu iestāžu neatkarības efektīvai aizsardzībai ir vajadzīga arī profesionālās godprātības un objektivitātes kultūra. Vairākas dalībvalstis īsteno politiku un praksi, lai veicinātu profesionālo godprātību tiesu iestādēs. Kā piemērus var minēt pasākumus Horvātijā un Zviedrijā . Beļģijā valdība ir nolēmusi neiesniegt priekšlikumu ieviest regulāras pārbaudes, ko attiecībā uz visiem tiesnešiem veiktu Valsts drošības aģentūra. Ziemeļmaķedonijā ir ieviesti profesionālās ētikas kodeksi gan prokuroriem, gan tiesnešiem.

Centieni uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti

Tiesu sistēmu efektivitāte ir nepieciešams nosacījums, lai aizsargātu tiesības, juridisko noteiktību un sabiedrības uzticēšanos tiesiskumam. Efektīvā tiesu sistēmā tiek galā ar lietu veidoto darba slodzi un pieņem lēmumus bez nepamatotas kavēšanās. Pārmērīgi ilga tiesvedība un pārāk liels vēl neizskatīto lietu skaits mazina iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos valstu tiesu sistēmām.

Vairākās dalībvalstīs ir ieviesti jauni pasākumi efektivitātes uzlabošanai. Spānija ir pieņēmusi jaunus pasākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti. Francijā tendenci samazināt tiesvedības ilgumu vēl vairāk sekmēs jauni tiesību akti, kas veicinās strīdu izšķiršanu ar izlīgumu. Čehijā efektivitāte turpināja uzlaboties, jo īpaši turpināja samazināties administratīvo lietu izskatīšanas ilgums, savukārt Serbijā ir vērojama pozitīva tendence samazināt civillietu, komerclietu un krimināllietu izskatīšanas ilgumu.

Dažas dalībvalstis, lai gan ir veikušas dažus pasākumus, joprojām saskaras ar ilgstošām problēmām attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitāti. Maltā , Horvātijā  un Grieķijā joprojām pastāv bažas, lai gan tās visas veica jaunus pasākumus, lai samazinātu tiesvedības ilgumu. Portugālē ir vērojama līdzīga tendence, ko pastiprina bažas par to, ka vispārējie kriminālprocesa tiesību akti nav piemēroti efektīvai sarežģītu kriminālprocesu risināšanai. Itālijā tiesvedības ilgums turpina samazināties, bet joprojām ir nopietna problēma. Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm – dažādu veidu lietu izskatīšanas ilgums joprojām ir problēma Albānijā un Ziemeļmaķedonijā.

Efektīvai tiesu sistēmai ir vajadzīgi pienācīgi resursi, arī nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, kā arī augsti kvalificēts, apmācīts un pienācīgi atalgots personāls. Vairākas dalībvalstis to ir atzinušas, piešķirot – arī savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos – papildu resursus tiesu sistēmu noturības stiprināšanai. Dānijā , Francijā , Zviedrijā un Somijā ir palielināti tiesu sistēmas resursi. Horvātijā tika panākts ievērojams progress atalgojuma palielināšanā, un sagaidāms, ka tiks pieņemti tiesību akti, ar kuriem tiks noteikti objektīvi atalgojuma kritēriji. Rumānijā Augstākā kasācijas tiesa veica pasākumus, lai novērstu algu nevienlīdzību tiesu iestādēs. Latvijā bija vērojams būtisks tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojuma palielinājums, lai gan joprojām pastāv tiesnešu palīgu mainības problēmas. 

Citās dalībvalstīs atalgojuma līmeņi joprojām rada problēmas, kas bieži vien izraisa tiesu darbinieku trūkumu un grūtības aizpildīt vakances. Slovēnijā tika veikti daži pasākumi, lai palielinātu tiesnešu un valsts prokuroru atalgojuma līmeni, kas kopš 2012. gada nav īpaši mainījies, proti, valdība ierosināja to daļēji palielināt, un Konstitucionālā tiesa noteica, kā būtu jāīsteno tās spriedums. Lai gan Vācijā ir veikti daži pasākumi, lai papildinātu tiesu iestāžu vispārējos resursus, tiesnešu atalgojuma līmenis joprojām ir problemātisks. Čehijā tiesnešu algu noteikšanas metode tika mainīta, lai samazinātu algu pieaugumu, un tiesnešu palīgu un prokuroru palīgu algas joprojām ir problēma. Nīderlandē tiek apspriesti konkrēti ieteikumi, kā novērst darbinieku trūkumu un bažas par darba slodzi tiesu iestādēs. Lietuvā ir notikusi tiesnešu algu reforma, ko tiesneši vērtē pozitīvi, tomēr joprojām pastāv bažas par tiesu darbinieku un prokuroru atalgojumu. Kipra , Portugāle un Rumānija saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus dažādās tiesu sistēmas jomās. Ungārijā tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma līmenis augstas inflācijas dēļ ir samazinājies vēl vairāk. Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis saskaras ar līdzīgiem resursu ierobežojumiem. Serbija īsteno Stratēģiju par cilvēkresursiem tiesu iestādēs 2022.–2026. gadam, taču tiesu iestāžu karjeras zemā pievilcība rada problēmu. Tāda pati problēma ir arī Ziemeļmaķedonijā , kur to nav izdevies atrisināt ar grozījumiem tiesību aktos par tiesnešu un prokuroru algām.

Attiecībā uz darbinieku skaitu – Spānijā ir izveidotas jaunas tiesnešu amata vietas, savukārt Itālijā ir panākti būtiski uzlabojumi attiecībā uz miertiesnešu un administratīvo darbinieku pieņemšanu darbā.  Beļģijā ir panākts turpmāks progress pienācīgu resursu nodrošināšanā tiesu sistēmai, taču darba slodzes mērīšanas instruments apstiprina, ka joprojām pastāv strukturāli resursu trūkumi. Albānijā vispārējs tiesu sistēmas resursu trūkums var negatīvi ietekmēt tiesu sistēmas kvalitāti.

Investīcijas digitalizācijā var stiprināt tiesu sistēmas un padarīt tās pieejamākas, noturīgākas un gatavākas pašreizējo un turpmāko problēmu risināšanai. Spānijā , Horvātijā , Itālijā , Īrijā , Francijā , Nīderlandē , Maltā un Rumānijā ir ieviestas jaunas digitalizācijas iniciatīvas. Bulgārijā jauns likumprojekts paredz izmaiņas Likumā par tiesu sistēmu saistībā ar tiesu sistēmas digitalizāciju. Ziemeļmaķedonijā , Serbijā un Albānijā veic pasākumus lietu pārvaldības digitalizācijā, lai gan joprojām pastāv trūkumi.

Tiesu iestāžu pieejamība un advokātu loma tiesu sistēmā

Advokātiem un advokātu asociācijām ir būtiska nozīme tiesu iestāžu pieejamības garantēšanā un tādējādi arī pamattiesību, to vidū tiesību uz taisnīgu tiesu, aizsardzības nodrošināšanā. Vairākās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu uzticamas juridiskās palīdzības shēmas un piekļuvi advokātam. Luksemburgā tika pieņemta reforma, lai padarītu juridisko palīdzību pieejamāku. Čehijā un Spānijā ir grozīti noteikumi par juridisko palīdzību, lai paplašinātu piekļuvi. Īrijā ir panākts neliels progress tiesvedības izmaksu samazināšanā un notiek civiltiesiska rakstura juridiskās palīdzības shēmas vispārēja pārskatīšana. Lietuvā turpinās juridiskās palīdzības sistēmas reforma un ir uzlaboti juridiskās palīdzības sniedzēju dalības nosacījumi. Slovākijā tiek gatavoti grozījumi, lai uzlabotu piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai. Dānijā notiek juridiskās palīdzības sistēmas pārskatīšana. Somijā 2025. gadā sāks darboties Valsts juridisko pakalpojumu iestāde, kas tika izveidota, lai sniegtu konsekventāku un kvalitatīvu juridisko palīdzību. Ārpus ES, Albānijā , ir ieviests visaptverošs tiesiskais regulējums juridiskās palīdzības sniegšanai un tās saņēmēju skaits ir palielinājies.

Dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar problēmām. Bulgārijā Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka likums par obligātu tiesas starpniecību, kam bija pilnībā jāstājas spēkā 2024. gada jūlijā, nav konstitucionāls. Ungārijā joprojām pastāv bažas par juridiskās palīdzības shēmas efektivitāti gan civillietās, gan krimināllietās. Arī Austrijā ir konstatētas dažas problēmas, kas saistītas ar augstām tiesas nodevām un piekļuvi juridiskām konsultācijām administratīvajās lietās, un ir veikti daži pasākumi, lai risinātu pēdējo no minētajām problēmām.

Efektīvai tiesu sistēmai ir nepieciešams, lai advokāti varētu netraucēti veikt klientu konsultēšanas un pārstāvības darbības. Čehijā parlamentā ir iesniegts grozījums, kas uzlabo advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes aizsardzību. Savukārt jurista profesiju pārstāvji ir konstatējuši problēmas attiecībā uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti Beļģijā un likumā atzīto viņu tiesību un privilēģiju ievērošanu Rumānijā . Lietuvā advokāti turpina paust bažas par dienesta noslēpuma ievērošanu.

3.2.    Korupcijas apkarošanas regulējums

Korupcija kaitē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un grauj iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos publiskajām iestādēm, radot negodīguma un netaisnības sajūtu, tādējādi kaitējot tiesiskumam. Visaptveroša korupcijas apkarošanas pieeja balstās uz preventīvu un sodīšanas pasākumu apvienojumu. Tam ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma, efektīva izmeklēšana un kriminālvajāšana, kā arī skaidra politiskā griba panākt korupcijas apkarošanas regulējuma izpildi. Ir vajadzīgi arī visaptveroši un efektīvi pasākumi, lai samazinātu iespējas īstenot korupciju un veicinātu profesionālo godprātību.

Korupcijas uztvere visā ES

Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 74 rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse no 20 valstīm ar vislabākajiem rādītājiem starptautiskā mērogā ir ES dalībvalstis 75 . Tomēr starp dalībvalstīm joprojām pastāv atšķirības, arī attiecībā uz tendencēm pēdējos gados 76 . Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu rādītāji ir zemāki par vidējo rādītāju 77 .

2024. gada Eirobarometra aptauja par korupciju 78 liecina, ka korupcija ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem joprojām rada nopietnas bažas. Aptuveni katri 7 no 10 eiropiešiem (68 %) uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta, un vairāk nekā katri 4 no 10 eiropiešiem (41 %) uzskata, ka korupcijas līmenis viņu valstī ir paaugstinājies. 57 % iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdības centieni apkarot korupciju nav efektīvi. Turklāt vairums Eiropas uzņēmumu (65 %) uzskata, ka korupcijas problēma viņu valstī ir plaši izplatīta, un puse uzņēmumu (51 %) uzskata, ka ir maz ticams, ka viņu valstī korumpētās personas vai uzņēmumus pieķers vai par viņiem ziņos policijai vai prokuroriem.

Valstu pretkorupcijas stratēģijas un to īstenošana

Starptautiskajos tiesību aktos ir atzīts efektīvas pretkorupcijas politikas uzturēšanas nozīmīgums 79 . Valstu pretkorupcijas stratēģijas var nodrošināt, ka valstis ievēro visaptverošu, saskaņotu un integrētu pieeju, kas ļauj korupcijas apkarošanu integrēt visās attiecīgajās politikas nozarēs. Gandrīz visās dalībvalstīs pašlaik ir ieviestas valsts pretkorupcijas stratēģijas, lai gan to vispusīgums ir atšķirīgs. Kopš 2023. gada jūlija Ungārija , Grieķija , Itālija ,  Zviedrija un Austrija ir atjauninājušas savas valsts stratēģijas un/vai rīcības plānus 80 un Portugāle ir pieņēmusi pretkorupcijas programmu. Francija , Somija un Bulgārija ir sākušas pārskatīt savu pašreizējo stratēģiju, un Slovēnijā pārskatīšanas sagatavošanas procesi virzās uz priekšu, savukārt Vācijā vēl nav pabeigti. Igaunijā korupcijas apkarošanas rīcības plāna īstenošana turpinās efektīvi un bez kavēšanās. Maltā valsts krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanas uzraudzība ir nedaudz aizkavējusies.

Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vidū Melnkalne ir pieņēmusi un Serbija pašlaik pabeidz izstrādāt korupcijas apkarošanas stratēģiju. Ziemeļmaķedonijā korupcijas apkarošanas stratēģijā noteikto pasākumu lēnā īstenošana liecina par politiskās apņemšanās trūkumu, savukārt Albānijā pašreizējās stratēģijas īstenošana norit saskaņā ar plānu, tomēr pārāk maz uzmanības tiek pievērsts augsta riska nozarēm.

Iestāžu spēju un tiesiskā regulējuma stiprināšana korupcijas apkarošanai

Lai efektīvi apkarotu korupciju, ir vajadzīgs stabils tiesiskais un administratīvais korupcijas apkarošanas regulējums 81 un spēcīgas un neatkarīgas iestādes noteikumu izpildes panākšanai. Kopumā visām šajā ziņojumā iekļautajām dalībvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir spēcīgs tiesiskais regulējums, lai gan joprojām pastāv dažas konkrētas nepilnības. Ņemot vērā 2023. gada ieteikumus, vairākas dalībvalstis, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju, ir pavirzījušas uz priekšu krimināltiesību reformas. Austrija ir paplašinājusi kukuļošanas nodarījumu tvērumu, lai attiecinātu to arī uz valsts amatpersonu kandidātiem, un iekļāvusi papildu sankcijas par korupcijas nodarījumiem, piemēram, aizliegumu ieņemt valsts amatu. Grieķija ir pastiprinājusi noteikumus par kriminālatbildību par kukuļošanu, un Horvātija ir pastiprinājusi tiesību aktus par valsts amatpersonu kukuļošanu, paplašinot juridisko personu atbildības jomu un paaugstinot sankciju līmeņus juridiskām personām. Vācija ir pieņēmusi likumu, ar ko pastiprina noteikumus par tirgošanos ar ietekmi, kurā iesaistīti parlamenta deputāti. Citās dalībvalstīs joprojām pastāv dažas nepilnības, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Zviedrijā izmeklēšanas komiteja analizē ārvalstu amatpersonu kukuļošanas juridiskās definīcijas, kas joprojām ir ierobežotas, un Somijā ārvalstu amatpersonu kukuļošanas nodarījuma definīcija vēl nav pārskatīta.

Tomēr dažās dalībvalstīs dažas krimināltiesību reformas var apdraudēt cīņu pret korupciju. Slovākijā nesen notikusī krimināltiesību reforma raisa vairākas nopietnas bažas un nesen krimināltiesībās tika veikti vēl citi grozījumi. Samazinot sankcijas par korupciju un ar korupciju saistītiem noziegumiem, saīsinot noilguma termiņus, ko piemēro korupcijas noziegumiem, un atceļot Īpašo prokuratūru, tiek radīts risks, ka cīņa pret korupciju vājināsies. Itālijā jauns likums, ar ko atceļ dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas nodarījumu un ierobežo tirgošanās ar ietekmi nodarījuma tvērumu, varētu ietekmēt krāpšanas un korupcijas atklāšanu un izmeklēšanu. Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vidū Ziemeļmaķedonijā nesenie Kriminālkodeksa grozījumi ir vājinājuši tiesisko regulējumu, negatīvi ietekmējot kriminālvajāšanu par korupciju, jo īpaši augsta līmeņa korupcijas lietās.

Dažās dalībvalstīs ir notikušas būtiskas norises, lai uzlabotu korupcijas apkarošanas institucionālo vidi. Bulgārijā Korupcijas apkarošanas un nelikumīgu līdzekļu atsavināšanas komisija tika sadalīta divās atsevišķās struktūrās (Korupcijas apkarošanas komisijā un Nelikumīgu līdzekļu atsavināšanas komisijā), lai attīstītu korupcijas apkarošanas iestāžu sistēmu, kā paredzēts Bulgārijas atveseļošanas un noturības plānā. Polija plāno likvidēt savu Centrālo korupcijas apkarošanas biroju un nodot tā resursus un kompetences Policijas Centrālajam izmeklēšanas birojam, lai kliedētu iepriekš pastāvējušās bažas par iejaukšanos.

Lai efektīvi apkarotu korupciju, svarīga ir tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un kopumā tiesu iestāžu spēja panākt krimināltiesiskā regulējuma noteikumu izpildi korupcijas novēršanas jomā. Specializācijai, zinātībai un atbilstošam personālam ir jāiet kopsolī ar korupcijas noziegumu augošo sarežģītību. Kiprā , Maltā un Portugālē ir veikti pasākumi, lai palielinātu izmeklēšanas iestāžu resursus, savukārt Luksemburga plāno to darīt. Turpretī attiecībā uz Slovākiju un Īriju ir paustas bažas gan par kopējo resursu līmeni, gan par specializācijas pakāpi. Līdzīgi trūkumi specializētajos korupcijas apkarošanas prokuratūras dienestos ir uzsvērti Melnkalnē un Serbijā .

Korupcijas apkarošanā būtiska ir sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm un citām aģentūrām, piemēram, finanšu ziņu vākšanas vienībām un nodokļu, revīzijas, konkurences un citām administratīvajām iestādēm, kā arī piekļuve informācijai un datubāzu un reģistru savstarpēja savienojamība. Spānijā tiek stiprināta sadarbība, noslēdzot īpašu nolīgumu starp prokuratūras krāpšanas apkarošanas aģentūrām. Itālijā sadarbība starp dažādiem valsts policijas un prokuratūras dienestiem, nodokļu iestādēm un valsts pretkorupcijas iestādi ir efektīva un svarīgas investīcijas IT rīkos un sadarbspēja dod ieguvumu tiesībaizsardzības iestādēm. Īrijā regulāri tiekas augsta līmeņa pārstāvju forums, lai veicinātu koordināciju un informācijas apmaiņu starp policijas un prokuratūras dienestiem un citiem valsts dienestiem, kas darbojas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. Citās dalībvalstīs ir konstatētas problēmas. Kipras Revīzijas birojs ziņo, ka dažas revidētās publiskās iestādes (dažos gadījumos arī policija) nesniedz būtisku informāciju. Ungārijā jaunā Profesionālās godprātības iestāde praksē saskaras ar dažiem šķēršļiem, jo īpaši gadījumos, kad tai ir jāpaļaujas uz sadarbību ar citām publiskām struktūrām.

Tiek ziņots, ka sadarbība starp valstu iestādēm un Eiropas Prokuratūru (EPPO) iesaistītajās dalībvalstīs kopumā ir laba. Polija un  Zviedrija pievienojās EPPO 2024. gadā 82 . Gatavošanās EPPO darbības sākšanai abās valstīs tiks pabeigta līdz 2024. gada beigām. Ārpus ES Albānija , Melnkalne un Ziemeļmaķedonija ir noslēgušas darba vienošanās ar EPPO, savukārt Serbijai darba vienošanās ar EPPO vēl jānoslēdz.

Šķēršļu novēršana kriminālizmeklēšanai un kriminālvajāšanai un rezultātu uzlabošana attiecībā uz augsta līmeņa korupcijas lietām

Saskaņā ar Eirobarometra speciālaptauju par pilsoņu attieksmi pret korupciju aptuveni divas trešdaļas eiropiešu (65 %) uzskata, ka augsta līmeņa korupcijas lietas netiek pienācīgi izskatītas 83 . Korupcijas lietu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu var kavēt trūkumi tiesību aktos, piemēram, pārmērīgi apgrūtinošas vai neskaidras procedūras imunitātes atcelšanai vai īsi noilguma termiņi. Šie šķēršļi var būt īpaši kaitīgi sarežģītās korupcijas lietās, kurās lietas sagatavošanai bieži vien ir vajadzīgs laiks. Rumānijā novēlota leģislatīva reakcija uz noilguma problēmām turpināja izraisīt daudzu korupcijas lietu slēgšanu un notiesājošu spriedumu atcelšanu. Itālijā ierosinātās izmaiņas noilguma termiņā varētu saīsināt laiku, kas pieejams tiesvedības īstenošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, arī korupcijas lietās. Slovēnijā nesenie grozījumi Kriminālprocesa kodeksā ierobežo iespējas izmantot konkrētus izmeklēšanas pasākumus un varētu apgrūtināt efektīvu korupcijas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

2023. gada ziņojumā par tiesiskumu norādīts, ka dažās dalībvalstīs ir vajadzīgas reformas, kas samazinātu kriminālprocesa ilgumu, lai uzlabotu rezultātus galīgo spriedumu pieņemšanā, jo īpaši augsta līmeņa korupcijas lietās. Horvātijā tika veikti pasākumi, lai korupcijas nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu padarītu efektīvāku, savukārt Kriminālprocesa kodekss un Likums par specializētu pretkorupcijas prokuratūru vēl nav pārskatīti. Arī Čehijā augsta līmeņa korupcijas lietas joprojām ir uzmanības centrā, jo dažas tiesvedības kavējas. Spānijā joprojām nav pabeigta Kriminālprocesa kodeksa reforma, kas varētu arī palielināt augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanas efektivitāti.

Dažas dalībvalstis turpina nostiprināt savus rezultātus korupcijas izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un sankciju piemērošanā, arī augsta līmeņa lietās 84 . Austrija , Latvija un Rumānija turpināja efektīvi izmeklēt augsta līmeņa korupciju. Jauns impulss tika dots augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanai Polijā , un tagad ir sāktas vairākas liela mēroga korupcijas lietas. Francijā joprojām tiek gūti ievērojami rezultāti augsta līmeņa korupcijas nodarījumu kriminālvajāšanā un iztiesāšanā. Grieķija ir centusies uzlabot savus rezultātus, cita starpā risinot problēmas, kas konstatētas statistikas vākšanā par korupciju, arī par augsta līmeņa korupciju. Slovēnijā ir ievērojami palielinājies pirmās instances tiesas spriedumu skaits korupcijas lietās un notiesājošo spriedumu skaits ir gandrīz divkāršojies, un pašlaik notiek izmeklēšanas par iespējamu augsta līmeņa politisku ietekmi policijas lēmumu pieņemšanā.

Citās dalībvalstīs vēl jāgūst stabili rezultāti tādā augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas noslēdzas ar atturošām sankcijām un galīgiem spriedumiem. Tas attiecas, piemēram, uz Bulgāriju un Maltu . Slovākijā stabilus rezultātus augsta līmeņa korupcijas apkarošanā kavē pastāvīgais koordinācijas trūkums starp korupcijas izmeklētājiem un prokuroriem, kā arī ģenerālprokurora pilnvaru izmantošana nolūkā atcelt korupcijas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Lai gan dažas augsta līmeņa lietas Ungārijā sasniedza apsūdzības posmu, notiesājoši spriedumi šādās lietās joprojām ir reti, un nopietnas bažas joprojām rada tas, ka nav stabilu rezultātu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas attiecas uz apgalvojumiem par korupciju attiecībā uz augsta līmeņa amatpersonām un to tuvākajām personām.

Melnkalnē izmeklēšanas un kriminālvajāšanas rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietās ir stabili, taču tiesas procesu un galīgo lēmumu trūkums veicina priekšstatu, ka pastāv nesodāmība. Ziemeļmaķedonijā resursu ierobežojumi un valsts iestāžu sadarbības trūkums kavē efektīvu korupcijas kriminālvajāšanu un stabilu rezultātu sasniegšanu augsta līmeņa korupcijas lietās. Albānijā aug to personu skaits, par kurām tiek veikta izmeklēšana un kriminālvajāšana saistībā ar korupciju un kuras ir notiesātas par korupciju, bet nesen pieņemtais amnestijas likums rada bažas. Serbijā pēdējā gadā ir palielinājies galīgo notiesājošo spriedumu skaits augsta līmeņa korupcijas lietās, taču ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai gūtu stabilus rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, apsūdzībām un galīgiem notiesājošiem spriedumiem.

Cīņa pret korupciju kā organizētās noziedzības veicinātāju

Korupcija veicina noziedzīgu darbību un vēršas gan pret privāto, gan publisko sektoru. Vairākās dalībvalstīs iestādes arvien lielāku prioritāti piešķir to korupcijas risku novēršanai, kas saistīti ar organizēto noziedznieku iefiltrēšanos un nevēlamu ietekmi civildienestā, tiesībaizsardzības iestādēs un tiesu iestādēs. Nīderlandē stratēģiska prioritāte ir novērst to, ka organizētās noziedzības grupas ar korupcijas palīdzību iefiltrējas civildienestā un policijā. Kopš 2020. gada tiek īstenota programma graujošas organizētās noziedzības apkarošanai, un vairākās nozarēs (arī ostās un vietējās pašvaldībās) ir sākti riska novērtējumi un pasākumi neaizsargātības novēršanai. Zviedrija vērš darbu uz jomām, kurās pastāv organizētās noziedzības iefiltrēšanās risks, un šādas iefiltrēšanās un veicinātājiem.   veic dažādus pasākumus, lai novērstu korupciju, kas saistīta ar narkotiku nelikumīgu tirdzniecību un organizētās noziedzības grupām un kas ir atzīta par nopietnu parādību.

Profesionālās godprātības veicināšana publiskajā sektorā un interešu konfliktu novēršana

Pārredzamas un atbildīgas pārvaldības un profesionālās godprātības sistēmas ir labākā aizsardzība pret korupciju. Tāpēc efektīvas pretkorupcijas pieejas bieži vien balstās uz pasākumiem, kas veicina pārredzamību, ētiku un profesionālo godprātību, kā arī regulē tādas jomas kā interešu konflikts, lobēšana un virpuļdurvju efekts 85 .

Interešu konflikti rodas, ja valsts amatpersonai ir privātas vai profesionālas intereses, kas varētu traucēt pienākumu neatkarīgu un objektīvu izpildi 86 . Dažas dalībvalstis ir veikušas turpmākus pasākumus, lai regulētu interešu konfliktus, arī ievērojot 2023. gada ieteikumus. Čehijā tika pieņemti tiesību akti, lai paplašinātu interešu konfliktu sistēmu, tostarp pilnīgi aizliegtu vēlētām amatpersonām būt mediju īpašniekiem, tomēr tiešsaistes mediji joprojām ir ārpus šo tiesību aktu jomas. Slovēnijā tiek pārskatīti tiesību akti par interešu konflikta uzraudzību un amatu nesaderību. Citās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas. Itālijā joprojām nav pieņemti visaptveroši tiesību akti par politisko amatpersonu interešu konfliktu. Spānijā , neraugoties uz darbu, kas tiek veikts kopš 2021. gada, nav veikti turpmāki pasākumi, lai uzlabotu noteikumus par civildienesta ierēdņu interešu konfliktiem. Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm – Albānijā noteikumi par valsts amatpersonu interešu konfliktu ir nepilnīgi un nav saskaņoti ar Eiropas standartiem, un Ziemeļmaķedonijā būtu jāstiprina noteikumu par interešu konfliktiem pārkāpumu sistēma.

Uz augstākajām valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem bieži attiecas īpaši profesionālās godprātības noteikumi, un daudzās dalībvalstīs ir ieviesti rīcības kodeksi. Ir svarīgi, lai šo noteikumu praktiskā īstenošana tiktu regulāri pārbaudīta un izvērtēta. Beļģijā ministru rīcības kodekss federālajām amatpersonām tika paplašināts, lai aptvertu visus ministru privāto biroju locekļus. Igaunijā tiek izstrādāti un ieviesti digitālie rīki, lai nodrošinātu spēkā esošo profesionālās godprātības noteikumu labāku īstenošanu. Grieķijā turpinājās parlamenta deputātu un valdības locekļu rīcības kodeksu izstrādes darbs.

Arī Portugālē tika pieņemts jauns rīcības kodekss, kurš piemērojams valdībai un augsta līmeņa amatpersonām un kurā skaidri minēta iespēja atlaist no amata kodeksa pārkāpuma gadījumā un paredzēts izveidot korupcijas riska novēršanas plānu. Citās dalībvalstīs joprojām pastāv nepilnības. Bulgārijā tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu rīcības kodeksu augstākajiem izpildvaras amatiem, ņemot vērā konstatētos nopietnos trūkumus. Somijā joprojām nav īpaša ministru rīcības kodeksa. Melnkalnē daudzām iestādēm ir īpaši rīcības kodeksi, taču valdības kodekss ir neefektīvs, jo vēl nav pieņemts likums par disciplinārsodiem.

Pārredzamas lobēšanas nodrošināšana un virpuļdurvju efekta regulēšana

Lai lobēšana būtu likumīga politiskās līdzdalības darbība, tā ir jāpapildina ar stingrām pārredzamības un profesionālās godprātības prasībām, lai veicinātu pārskatatbildību un iekļautību lēmumu pieņemšanā un ierobežotu nepamatotu un slēptu ietekmi 87 . Slikti regulēta lobēšana var arī pavērt durvis ārvalstu iejaukšanās gadījumiem.

Dažas dalībvalstis ir pārskatījušas savus lobēšanas pārredzamības noteikumus, arī saskaņā ar 2023. gada ieteikumiem. Stājās spēkā stingrāki noteikumi par Vācijas lobēšanas reģistru ar paplašinātām pārredzamības prasībām, un tika veikti daži pasākumi, lai ieviestu “likumdošanas pēdas” reģistru. Horvātijā ar jaunu likumu tika ieviests elektronisks lobiju reģistrs, ierobežojumi attiecībā uz lobēšanas darbībām un noteikumu kopums par pārbaudi, izpildes panākšanu un sodiem. Somijā jaunas tiesību normas paredz, ka lobēšanas darbības ir jāreģistrē jaunā pārredzamības reģistrā. Kiprā , Īrijā , Lietuvā un Latvijā stājās spēkā vai tiek īstenoti jauni lobēšanas noteikumi, savukārt Beļģijā , Čehijā un Portugālē turpinājās diskusijas par jauniem tiesību aktiem.

Citās dalībvalstīs ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Lai gan Francijā ir stājušās spēkā pamatnostādnes par lobistu reģistru un parlamentam ir iesniegti vēl citi projekti, joprojām pastāv bažas par to, kā augsta ranga amatpersonas izpauž, ka ir notikušas lobēšanas sanāksmes. Luksemburga ir pārskatījusi parlamenta deputātu rīcības kodeksu, lai palielinātu pārredzamību, taču reģistrā joprojām ir sniegta ierobežota informācija. Slovākijā un Itālijā joprojām nav īpaša regulējuma par lobēšanu, un Austrijā , Polijā , Ungārijā un Nīderlandē varētu uzlabot spēkā esošos tiesību aktus. Rumānijā joprojām trūkst parlamenta deputātu lobēšanas noteikumu, bet ir notikušas dažas izmaiņas attiecībā uz valdības locekļu lobēšanas noteikumu izpildes panākšanu.

Joprojām uzmanība tiek pievērsta regulējumam un izpildes panākšanai attiecībā uz virpuļdurvju efektu jeb publiskā sektora darbinieku pāriešanu uz privāto sektoru un otrādi, lai risinātu iespējamos interešu konfliktus. Tagad Vācijā ir spēkā stingrāki pēcnodarbinātības noteikumi attiecībā uz augsta līmeņa amatpersonām un augstāki pārredzamības standarti. Portugālē ar jauniem tiesību aktiem par virpuļdurvju efektu tika ieviestas stingrākas sankcijas. Zviedrijā tika izvērtēti pēcnodarbinātības noteikumi attiecībā uz personām, kuras ieņem valdības augstākos izpildvaras amatus, un tika ieteikti uzlabojumi. Somijā un Nīderlandē turpinās diskusijas par noteikumu par virpuļdurvju efektu ieviešanu vai spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu, un Itālijā tiek izstrādātas pamatnostādnes. Citās dalībvalstīs progress ir bijis lēnāks. Ungārijā pēcnodarbinātības ierobežojumi un nogaidīšanas periodi ir sadrumstaloti un to darbības joma ir ierobežota, taču 2025. gadā šajā jomā ir plānots pieņemt tiesību aktus. Dānijā nav veikti pasākumi, lai ieviestu noteikumus par virpuļdurvju efektu attiecībā uz ministriem. Igaunijā Valsts ētikas padome pašlaik izstrādā īpašas pamatnostādnes par virpuļdurvju efektu, kuras, iespējams, papildinās norādījumi par to, kā mazināt šos riskus, un gaidāms, ka tās tiks laistas klajā 2024. gadā.

Lai gan Ziemeļmaķedonijā ir spēkā tiesiskais regulējums un lobēšanas reģistri, vēl nav reģistrēts neviens lobists. Melnkalnē nesen tika pieņemti jauni tiesību akti par lobēšanu.

Aktīvu un interešu atklāšana

Valsts amatpersonu aktīvu un interešu deklarācijas veicina publiskā sektora pārredzamību un pārskatatbildību, un tās ir svarīgi profesionālās godprātības veicināšanas un korupcijas novēršanas instrumenti. Lielākajā daļā dalībvalstu ir noteikumi, kas nodrošina, ka personām, kurām ir politiska vara un izpildvara, ir jāatklāj šāda informācija. Tomēr atklātās informācijas tvērums, pārredzamība un piekļūstamība, kā arī pārbaudes un izpildes nodrošināšanas efektivitāte ir ļoti atšķirīgi.

Dažās dalībvalstīs ir vērojamas pozitīvas norises, tai skaitā ir risināti arī 2023. gada ieteikumos ietvertie jautājumi. Grieķijā tiek sekmīgi īstenots jaunais likums par aktīvu deklarācijām un ievērojama daļa pārbaužu ir pabeigtas, arī pateicoties īpašās elektroniskās platformas modernizācijai. Kiprā tiesu iestādes ir ieviesušas savu tiesisko regulējumu par aktīvu atklāšanu, un tagad visi tiesneši iesniedz savas aktīvu deklarācijas Konstitucionālajā tiesā. Portugālē stājās spēkā reforma, kuras mērķis bija uzticēt politisko un augstāko valsts amatpersonu aktīvu deklarāciju uzraudzību un pārbaudi Pārredzamības struktūrai, kas izveidota 2019. gadā.

Citās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas. Beļģijā aktīvu deklarēšanas sistēma nenodrošina pienācīgu pārbaudi un pārredzamību un pārbaudes tiek veiktas tikai kriminālizmeklēšanas kontekstā. Dānijā nav panākts progress attiecībā uz aktīvu deklarācijām, ko iesniegušas personas, kurām uzticētas augstākās izpildvaras funkcijas, un trūkst pārbaudes un uzraudzības. Luksemburgā joprojām nav oficiālas pārbaudes sistēmas aktīvu deklarāciju pareizības pārbaudīšanai. Ungārijā vēl ir jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu aktīvu deklarēšanas sistēmu, to vidū pasākumi, kas attiecas uz pārraudzību. Īrijā aktīvu deklarāciju digitalizācija nav pavirzījusies uz priekšu.  Runājot par paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, jānorāda, ka, lai gan Albānijā un Serbijā aktīvu deklarēšanas noteikumi attiecas uz salīdzinoši plašu amatpersonu loku, pārbaude un izpildes panākšana nav pietiekami efektīvas.

Trauksmes cēlēju aizsardzība

Trauksmes cēlēju aizsardzībai ir būtiska nozīme korupcijas atklāšanā un novēršanā. ES Direktīvas par trauksmes cēlēju aizsardzību 88 transponēšanas rezultātā daudzās dalībvalstīs ir pārskatīti pastāvošie vai pieņemti jauni tiesību akti, kā norādīts pagājušā gada ziņojumā. Kopš 2023. gada jūlija vairākās dalībvalstīs ir panākts progress attiecībā uz tiesību aktiem par trauksmes cēlēju aizsardzību 89 .

Tomēr praksē joprojām pastāv būtiski šķēršļi ziņošanai par korupcijas gadījumiem, jo tikai 43 % eiropiešu zina, kur ziņot par korupcijas gadījumu, un 28 % eiropiešu uzskata, ka par korupcijas gadījumiem netiek ziņots tāpēc, ka ziņošana būtu bezjēdzīga, jo vainīgie netiks sodīti 90 . Lai novērstu nevēlēšanos ziņot, daudzas dalībvalstis ievieš rīkus norādījumu sniegšanai un informētības palielināšanai. Piemēram, Nīderlandē kampaņa veicina informētību un mudina trauksmes cēlējus izmantot jaunos ziņošanas kanālus. Itālija un Kipra ir izstrādājušas jaunas pamatnostādnes un informācijas rīkus trauksmes cēlēju atbalstam. Francijā ir izveidots NVO konsorcijs, lai konsultētu potenciālos trauksmes cēlējus. Maltā turpinās darbs, lai izstrādātu datubāzi un rīkus trauksmes celšanas ziņojumu apstrādei.

Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis strādā, lai saskaņotu savus tiesību aktus ar ES acquis. Melnkalnē ir grozītas tiesību normas par trauksmes cēlēju aizsardzību, lai tās saskaņotu ar ES acquis, un Ziemeļmaķedonijas valdība strādā, lai šajā pašā nolūkā atjauninātu likumu par trauksmes cēlēju aizsardzību.

Uzmanības pievēršana augsta korupcijas riska jomām

Neviena nozare vai darbības joma nav pasargāta no korupcijas riskiem, taču īpaša uzmanība jāpievērš ierastām augsta riska jomām – parasti tās ir jomas, kas saistītas ar lielu publisko līdzekļu pārvaldību (piemēram, publisko iepirkumu joma) vai piekļuvi kritiski svarīgiem pakalpojumiem. Par neaizsargātām ir atzītas tādas jomas kā veselības aprūpe, enerģētika, pilsētplānošana un reģionālās un vietējās pašvaldības. Citas augsta korupcijas riska jomas ir organizētās noziedzības perēkļi, piemēram, ostas. Vēl citas riska jomas ir tās, kas saistītas ar politisko partiju finansēšanu un ieguldītājiem paredzētām pilsonības 91 un uzturēšanās atļauju shēmām 92 .

Riska novērtēšanas pasākumi ir svarīgi instrumenti tādas informācijas sniegšanai, kas nepieciešama korupcijas apkarošanas politikas veidošanai. Čehija ir izstrādājusi korupcijas riska novērtējuma un riska mērīšanas metodiku, lai sniegtu turpmākai rīcībai nepieciešamo informāciju. Nīderlande ir sākusi valsts riska novērtējumu, lai apzinātu lielākos korupcijas draudus valsts, provinču un vietējā līmenī, un rīko mērķorientētas informētības palielināšanas kampaņas augsta riska nozarēm. Latvijā iestādes plāno izstrādāt riska novērtēšanas metodiku. Igaunijā ir izstrādāts elektronisks rīks, ar ko novērtēt korupcijas riskus privātajā sektorā.

Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas vai apsver reformas, lai palielinātu politisko partiju finansēšanas pārredzamību un pārraudzību, arī nolūkā atbalstīt demokrātisko pārskatatbildību un novērst nepamatotu ārvalstu ietekmi 93 . Nīderlandes jaunā tiesību akta projekta mērķis ir palielināt pārredzamību un aizliegt politiskās partijas, ja tās rada nepārprotamus un reālus draudus, ka tiks iedragāts vai atcelts demokrātiskais tiesiskums. Vācija ir pieņēmusi jaunus politisko partiju finansēšanas noteikumus, kuri reglamentē partiju sponsorēšanu un partiju kampaņu slēpto finansēšanu, ko veic trešās personas. Dānijā ir stājies spēkā jauns likums par politisko partiju publisko finansējumu un joprojām tiek izskatīts priekšlikums par politisko partiju privātā finansējuma lielāku pārredzamību. Slovēnijā jauno noteikumu rezultātā vajadzētu palielināties lielāko politisko partiju revīzijas biežumam un revidētajai valsts finansējuma daļai. Čehijā reforma ir nostiprinājusi biroju, kas uzrauga politisko partiju finansēšanu.

Citās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas. Beļģijā ilgi gaidītā politisko partiju finansēšanas reforma tika apturēta, jo starp politiskajām partijām nebija vienprātības. Kiprā politisko kandidātu un partiju finansēšanas revīzijās tika konstatētas nepilnības, kas vēl nav novērstas ar tiesību aktiem. Itālijā ziedojumu novirzīšana ar politisko fondu un apvienību starpniecību joprojām turpinās tāpat kā iepriekš un nav vienota reģistra ar informāciju par partijām un kampaņām, un parlamentā joprojām tiek apspriesti vairāki šajā sakarā iesniegti likumprojekti.

Dalībvalstis veic dažādus pasākumus, lai mazinātu korupcijas riskus citās augsta riska jomās. Francijā , ņemot vērā bažas par lieliem publiskā iepirkuma līgumiem, parlamentā tika iesniegts likumprojekts par konsultāciju uzņēmumu izmantošanu valsts politikas jomā un valdība izveidoja aģentūru sabiedrības konsultēšanai un iesniedza likumu par konsultāciju uzņēmumu izmantošanu valsts politikas jomā. Itālijā visu iepirkuma vai koncesijas līgumu visa dzīves cikla digitalizācija nodrošinās publisko iepirkumu līgumu lielāku pārredzamību. Lietuvā tika rīkotas inspekcijas augsta riska jomās, piemēram, publiskā iepirkuma, būvniecības uzraudzības un teritoriālās plānošanas jomā. Korupcijas novēršanas iestādes Slovēnijā pabeidza pārskatīt iepirkuma procedūras veselības aprūpes nozarē, sniedzot konkrētus ieteikumus trūkumu novēršanai.

Šādās nozarēs pastāv pastiprināti riski arī paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Albānijā par šķērsli progresam ir atzīts arī pārāk sarežģīts tiesiskais regulējums, un vairāki izņēmumi no publiskā iepirkuma likuma Serbijā neatbilst ES acquis un tiek plaši izmantoti, lai apietu spēkā esošo iepirkuma noteikumu piemērošanu.

3.3. Mediju plurālisms un mediju brīvība

Brīva un plurālistiska mediju vide ir būtiska tiesiskumam, un brīviem un neatkarīgiem medijiem ir svarīga loma kā demokrātijas sargiem un varas saukšanā pie atbildības. Politiķu vai valsts spiediens uz vai kontrole pār medijiem apdraud mediju brīvību, kā arī cilvēku brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju. Arī interešu konflikti un ļoti koncentrēts tirgus, kurā dominē tikai daži dalībnieki, var apdraudēt mediju plurālismu, jo īpaši tad, ja nav stingru aizsardzības pasākumu attiecībā uz redakcionālo neatkarību.

ES ir ieviesusi noteikumus un standartus vairākās svarīgās jomās, uz kurām attiecas ziņojumi par tiesiskumu, sākot ar žurnālistu drošību un aizsardzību un beidzot ar pasākumiem, ar ko vēršas pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Ar Eiropas Mediju brīvības aktu (EMFA) cita starpā tiek ieviesti īpaši noteikumi par mediju īpašumtiesību pārredzamību, pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas piešķiršanu, sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību un finanšu resursu pieejamību to sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei 94 . Ņemot vērā minēto noteikumu nozīmi mediju brīvības un mediju plurālisma veicināšanā, ir svarīgi, lai dalībvalstis tos sāktu pildīt pēc iespējas drīzāk, arī pildot attiecīgos ziņojumu par tiesiskumu ieteikumus, jo īpaši gadījumos, kad ziņojumos par tiesiskumu paustās bažas par EMFA aptvertajiem jautājumiem ir pastāvējušas jau vairākus gadus vai kad ir ziņots par situācijas pasliktināšanos.

Mediju plurālisma uzraudzības instruments novērtē mediju brīvības un plurālisma riskus visās dalībvalstīs un vairumā pievienošanās sarunvalstu, lielāko uzmanību pievēršot četrām jomām – mediju brīvības pamataizsardzībai, tirgus plurālismam, politiskajai neatkarībai un mediju sociālajam iekļaujošumam. Šā gada uzraudzības instrumenta rezultāti (MPM 2024) neliecina par būtiskām pārmaiņām šajās jomās, lai gan konkrētos rādītājos ir vērojamas zināmas izmaiņas. Rādītājs, kas attiecas uz žurnālista profesiju, standartiem un žurnālistu aizsardzību, uzrāda, ka risks ir vidējs, tāpat kā iepriekšējā gadā, bet riska vērtējums, kas attiecas uz žurnālistu digitālo drošību, ir augstāks. Bažas joprojām rada žurnālistu darba apstākļi un sabiedrisko mediju pārvaldības neatkarības trūkums vairākās valstīs. Šā gada vispārējā vērtējumā valstis ir iedalītas piecās riska grupās; septiņas dalībvalstis ir iekļautas “vidēji augsta riska” grupā, savukārt divas dalībvalstis un trīs paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, uz kurām attiecas šis ziņojums, ir iekļautas “augsta riska” grupā.

Mediju regulatoru neatkarīgas darbības stiprināšana

Valstu mediju regulatoriem ir būtiska loma mediju plurālisma uzturēšanā, ja tie ir funkcionāli un faktiski neatkarīgi, īsteno savas pilnvaras objektīvā un pārredzamā veidā un ir nodrošināti ar pietiekamiem resursiem. Visās dalībvalstīs ir spēkā tiesību akti, kuros noteiktas mediju regulatoru kompetences un neatkarības aizsardzības pasākumi. Gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD), gan Eiropas Mediju brīvības aktā (EMFA) mediju regulatoriem ir noteiktas vairākas prasības, kas attiecas uz neatkarību no valdības, objektivitāti, pārredzamību, pārskatatbildību, pienācīgiem resursiem, iecelšanas un atlaišanas procedūrām un efektīviem pārsūdzības mehānismiem 95 .

Kopš 2023. gada ziņojuma par tiesiskumu vairāku valstu mediju regulatoru uzdevumi un kompetences ir paplašinātas un pagarinātas, jo īpaši tāpēc, ka ir pieņemts ES Digitālo pakalpojumu akts 96 . Pozitīvas norises ir vērojamas Spānijā , kur ir nostiprināta audiovizuālo mediju regulatīvās iestādes uzraudzības funkcija. Zviedrijā valsts regulatīvā iestāde tika pārstrukturēta, apvienojot virkni uzdevumu, lai palielinātu sniegto pakalpojumu efektivitāti. Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm – Melnkalne ir ieviesusi tiesisko regulējumu, kas mediju regulatoram nodrošina visaptverošus sankciju instrumentus, to vidū pilnvaras piemērot naudas sodus tiesību aktu pārkāpumu gadījumā.

Vairākās dalībvalstīs joprojām pastāv bažas par regulatoru neatkarību vai objektivitāti, arī par nepietiekamiem aizsardzības pasākumiem pret nepamatotu politisku ietekmi uz iecelšanas procesu vai regulatoru darbību, kā tas ir Ungārijā , Slovēnijā , Horvātijā , Bulgārijā un Polijā . Grieķijā tika veikti papildu pasākumi, lai stiprinātu resursus, tomēr vēl ir līdz galam jānodrošina, ka tie ir pietiekami iestādes uzdevumu veikšanai. Arī paplašināšanās procesā iesaistītās valstis saskaras ar problēmām mediju regulatoru neatkarības nodrošināšanā. Serbijā mediju regulators savas pilnvaras aizsargāt mediju plurālismu un profesionālos standartus īsteno nepilnīgi un pastāv nopietnas bažas par tā neatkarību, savukārt Albānijā rodas jautājumi par regulatora politisko piederību un iespējamiem interešu konfliktiem.

Mediju īpašumtiesību pārredzamības palielināšana

Mediju īpašumtiesību pārredzamība ir tieši saistīta ar mediju brīvību un plurālismu, jo, ņemot vērā, ka mediju īpašnieki var tieši vai netieši kontrolēt vai ietekmēt redakcionālos lēmumus un sniegto ziņu saturu, pārredzamība ļauj lietotājiem izdarīt labāk pamatotus spriedumus. Eiropas standartos 97 ir noteikti galvenie pasākumi, un ir īpašas prasības, kas noteiktas ES tiesību aktos 98 . Kopš pēdējā ziņojuma ir notikušas pozitīvas norises Īrijā , Grieķijā un Spānijā , kur ir izveidoti vai paplašināti īpašumtiesību reģistri tiešsaistē. Ziemeļmaķedonijā drukātajiem un apraides medijiem ir jāatklāj informācija par īpašumtiesībām audiovizuālo mediju regulatīvajai iestādei, savukārt digitālo valsts mediju īpašumtiesību reģistrs ir pašregulatīvs mehānisms. Melnkalnē jaunais Audiovizuālo mediju pakalpojumu likums audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem uzliek pienākumu sniegt mediju regulatoram informāciju par īpašumtiesībām.

Iepriekš uzsvērtās problēmas saistībā ar mediju īpašumtiesību pārredzamību joprojām pastāv Bulgārijā , Čehijā , Francijā ,  Nīderlandē un Kiprā . Portugālē augsta līmeņa lieta ir izraisījusi diskusijas par tiesisko regulējumu. Albānijā mediju īpašumtiesību pārredzamība ir ierobežota, un Serbijā vēl nav pilnībā īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir palielināt mediju īpašumtiesību pārredzamību, un politiskā un ekonomiskā ietekme uz medijiem joprojām rada bažas.

Mediju aizsardzība pret politisko spiedienu un nevēlamu ietekmi

Mediju neatkarību var apdraudēt politiskais spiediens un nevēlama ietekme. Tas jo īpaši prasa stingrus aizsardzības pasākumus pret sabiedrisko mediju politizāciju un pārredzamus noteikumus par valsts reklāmas taisnīgu sadali. Eiropas Mediju brīvības aktā (EMFA) ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību un finanšu resursu pieejamību to sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei. Tajā dalībvalstīm arī noteikta prasība ievērot mediju pakalpojumu sniedzēju faktisko redakcionālo brīvību un neatkarību profesionālās darbības veikšanā, un tām nevajadzētu iejaukties mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajā politikā un redakcionālajos lēmumos vai mēģināt tos ietekmēt.

Valsts reklāma ietver visus gadījumus, kad jebkāda līmeņa publiskās iestādes vai subjekti izmanto budžeta līdzekļus reklāmas un kampaņu vajadzībām. Ja tā netiek piešķirta pārredzami un taisnīgi, to var izmantot kā politiskās ietekmes līdzekli un lai dotu priekšroku konkrētiem medijiem. Šajā sakarā EMFA ir noteiktas prasības attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem un procedūrām, kā arī prasība, ka publiskajām iestādēm un subjektiem ik gadu ir jāpublicē informācija par iztērētajām summām, un dalībvalstīm šīs prasības būs jāievēro, tiklīdz attiecīgos noteikumus sāks piemērot. Dažās dalībvalstīs, proti, Austrijā ,   un Slovēnijā , ir veikti daži pozitīvi pasākumi, arī ievērojot 2023. un 2022. gada ziņojumos sniegtos ieteikumus, lai gan joprojām pastāv problēmas. Ungārijā , Horvātijā , Maltā un Spānijā nav veikti nekādi pasākumi, lai palielinātu pārredzamību un taisnīgumu valsts reklāmas piešķiršanā. Albānijas valsts reklāmas izplatīšanas sistēma nav pārredzama. Melnkalnē informācija par visiem publiskā sektora maksājumiem medijiem, arī par institucionālo reklāmu, ir ierobežota. Ziemeļmaķedonijā ieinteresēto personu bažas ir raisījuši daži jaunā likuma par valsts finansētu reklāmu elementi. 

Lai gan par sabiedriskajiem medijiem piešķirto finansējumu atbild katra dalībvalsts 99 , pastāv Eiropas standarti un pamatprincipi attiecībā uz neatkarību, tiesisko regulējumu un politisko sistēmu, finansējumu, iecelšanu amatā, pārskatatbildību, pārvaldību, pārredzamību un atklātību 100 . Tiklīdz EMFA sāks piemērot, būs jāievēro noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību, jo īpaši, pieprasot aizsardzības pasākumus, kas garantētu pienācīgus, ilgtspējīgus un paredzamus finanšu resursus, un veicinot pārredzamību attiecībā uz vadības iecelšanu un atlaišanu.

Vairākās dalībvalstīs ir panākta vienošanās par reformām vai tiek īstenotas reformas, kuru mērķis ir stiprināt valsts sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību. Vācijā , Zviedrijā un Čehijā ir piemēroti tiesību akti vai citi pozitīvi pasākumi, savukārt Austrijā , Kiprā , Igaunijā , Somijā , Dānijā , Bulgārijā , Nīderlandē un Polijā turpinās vai tiek gatavotas diskusijas par reformām. Iepriekš paustās bažas par sabiedrisko mediju neatkarīgu pārvaldību un redakcionālo neatkarību Rumānijā , Maltā un Ungārijā vēl nav kliedētas. Slovākijā 2024. gada jūlijā tika pieņemts likums, ar ko likvidē pastāvošo sabiedrisko raidorganizāciju un izveido jaunu, radot bažas par raidorganizācijas neatkarību nākotnē. Lai gan  Itālijā ir spēkā noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka sabiedriskie mediji sniedz neatkarīgu un plurālistisku informāciju, tur joprojām pastāv problēmas, kas saistītas ar to pārvaldības un finansēšanas sistēmas efektivitāti.

Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm – lai gan Albānijā un Ziemeļmaķedonijā ir spēkā tiesiskais regulējums, kas reglamentē sabiedrisko mediju pārvaldību, tās praksē nav aizsargājušas sabiedriskos medijus pret politizāciju. Ziemeļmaķedonijā finansējums ir nestabils. Serbijā 2024. gada beigās ir plānota pārskatīšana, lai nodrošinātu stabilu finansējumu, taču vēl ir jārisina sabiedrisko mediju redakcionālās autonomijas un plurālisma jautājumi. Paredzams, ka nesenā sabiedrisko mediju tiesiskā reforma Melnkalnē radīs pozitīvas pārmaiņas gan pārvaldības, gan finansējuma ziņā.

Piekļuve informācijai

Tiesības piekļūt publisko iestāžu rīcībā esošajai informācijai ir viens no galvenajiem pārredzamības un pārskatatbildības instrumentiem, kas pieejami pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem, un tās ir būtiskas žurnālistiem sava darba veikšanai. Vairākas dalībvalstis, piemēram, Igaunija , Luksemburga , Austrija , Bulgārija un Somija , ir guvušas turpmākus jūtamus panākumus šajā jomā. Piemēram, Austrijā tika pieņemts Informācijas brīvības likums, kas pirmo reizi paredz tiesības uz informācijas saņemšanu no publiskajām iestādēm un valsts uzņēmumiem, un šīs tiesības ir nostiprinātas arī konstitūcijā. Tomēr vairākās citās dalībvalstīs, kurās iepriekš tika konstatētas problēmas, piemēram, Spānijā , Polijā , Vācijā , Grieķijā , Rumānijā un Maltā , ir panākts ierobežots progress. Itālijā bažas rada noteikumi, kas reglamentē tiesas informācijas atklāšanu kriminālprocesā, savukārt Horvātijā , lai gan žurnālisti ir atbrīvoti no atbildības par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar šādas informācijas izpaušanu, ieinteresētās personas joprojām to ļoti kritizē un joprojām tiek pieliktas pūles, lai situāciju labotu.

Tiesības piekļūt informācijai ir juridiski garantētas visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, kas iekļautas šajā ziņojumā, taču žurnālistu spēja izmantot šīs tiesības praksē bieži vien ir ievērojami ierobežota. Serbijā un Melnkalnē žurnālisti bieži saskaras ar publisko struktūru atteikumiem izpaust informāciju.

Žurnālistu drošības un aizsardzības uzlabošana un juridisku draudu un ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību novēršana

Žurnālisti joprojām saskaras ar fiziskiem un juridiskiem draudiem, un arī tiešsaistes nomelnošanas kampaņas un cenzūra apdraud viņu drošību. Vairāki pasākumi, kas ieteikti Komisijas 2021. gada Ieteikumā par žurnālistu drošību 101 , vairākās dalībvalstīs ir jāuzlabo, kā uzsvērts neatkarīgā pētījumā, kas publicēts 2024. gada maijā 102 . Tie ietver noziegumu efektīvu un objektīvu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, īpašu apmācību, tiešsaistes draudu un uzbrukumu novēršanu un drošības nodrošināšanu žurnālistēm, pie mazākumtautību grupām piederīgiem žurnālistiem un tiem, kuri ziņo par līdztiesības jautājumiem. Attiecībā uz pozitīvām norisēm – vairākas dalībvalstis (un paplašināšanās procesā iesaistītās valstis) 103 ir pieņēmušas īpašus rīcības plānus un veikušas pasākumus, lai izveidotu īpašas atbalsta struktūras, kas veicina žurnālistu drošību. 

Stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) ir īpašs vajāšanas veids, ko izmanto pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri iesaistīti sabiedrības interešu jautājumu risināšanā. Neslavas celšana ir viens no izplatītākajiem pamatojumiem, kādēļ pret žurnālistiem tiek vērstas SLAPP. Šādas vajāšanas mērķis parasti ir apklusināt žurnālistus un radīt atturošu ietekmi uz mediju brīvību un vārda brīvību. Kopš 2024. gada maija ir spēkā jauni ES tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir ierobežot SLAPP 104 , un dalībvalstis ir mudinātas veikt papildu pasākumus 105 . Turklāt ar EMFA ir ieviestas prasības attiecībā uz žurnālistikas avotu un konfidenciālas saziņas efektīvu aizsardzību un aizsardzības pasākumiem pret intruzīvas novērošanas programmatūras izmantošanu.

Pēc 2023. gada ziņojumā atzītajām pozitīvajām norisēm dažās dalībvalstīs arī citas ir veikušas turpmākus pasākumus saistībā ar 2023. un 2022. gada ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem. Horvātijā turpinās centieni palielināt informētību par SLAPP, kas vērstas pret žurnālistiem, taču ir panākts tikai ierobežots progress. Lietuvā valdība ir pieņēmusi rīcības plānu žurnālistu drošībai un aizsardzībai un turpina stiprināt viņu aizsardzību pret ļaunprātīgām tiesas prāvām. Luksemburgā valdība ir apņēmusies pastiprināt žurnālistu drošību, un gaidāms, ka ar jaunu likumprojektu tiks ieviesti aizsardzības pasākumi žurnālistu aizsardzībai Slovēnijā . Savukārt reformu procesi Kiprā un Maltā ir apstājušies. Slovākijā , neraugoties uz nelielu progresu attiecībā uz mehānismiem, kuru mērķis ir uzlabot žurnālistu drošību, aug bažas saistībā ar ziņojumiem par viņu darba vides pasliktināšanos. Gan Melnkalnē , gan Ziemeļmaķedonijā tiesību aktu grozījumi paredz bargākus sodus par vardarbības aktiem pret žurnālistiem vai žurnālistu iebiedēšanu.

Konkrēti attiecībā uz SLAPP draudiem Grieķija un Īrija , reaģējot uz 2023. un 2022. gada ieteikumiem, ir pavirzījušās uz priekšu likumdošanas darbā, kura mērķis ir ieviest īpašas procesuālās garantijas, un/vai savu tiesību aktu par neslavas celšanu pārskatīšanā, savukārt Itālijā un arī Slovākijā neslavas celšanas režīma reforma ir apturēta. Ziemeļmaķedonija ir ieviesusi tiesību aktu grozījumus, kas ierobežo iespēju ierosināt SLAPP lietas pret mediju organizācijām un žurnālistiem un samazina naudas sodus, ko piemēro neslavas celšanas gadījumos.

3.4. Citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Labi funkcionējoša institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma ir centrāls tiesiskuma elements, un tā nodrošina savstarpējas kontroles sistēmu, saskaņā ar kuru vienas valsts iestādes īstenotās pilnvaras tiek pakļautas citu iestāžu kontrolei, pat ja veids, kā šis process tiek organizēts, atšķiras atkarībā no valstu dažādajām juridiskajām un konstitucionālajām tradīcijām. Atklāts likumdošanas process un uzmanības pievēršana likumdošanas kvalitātei atstāj ilgtermiņa ietekmi uz spēju nodrošināt tiesiskumu. Likumdošanas procesa stabilitāte un kvalitāte ir arī būtiski rādītāji, no kuriem ir atkarīga pārliecība par investīciju aizsardzību. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neatkarīgas iestādes, piemēram, valsts cilvēktiesību iestādes, līdztiesības iestādes un ombudi, ir neaizstājams elements šādās līdzsvara un atsvara sistēmās veselīgā demokrātijā, tāpēc to brīvība darboties ir tieši saistīta ar tiesiskumu.

Likumdošanas procesa iekļautība, kvalitāte un pārredzamība

Turpinājās centieni uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti, iekļautību un pārredzamību, tostarp tika risinātas 2023. gada ieteikumos izklāstītās problēmas. Čehijā samazinājās paātrināto likumdošanas procedūru izmantošana un tika izveidota jauna publiska digitālā platforma bezmaksas piekļuvei tiesību aktiem. Tāpat arī Īrijā ievērojami samazinājās apjoms, kādā tiek izmantoti priekšlikumi ar mērķi saīsināt tiesību aktu priekšlikumu apspriešanas laiku. Francijā ir ieviesti vairāki instrumenti, lai palielinātu pilsoņu līdzdalību likumdošanas procesā. Portugālē tika veikti jauni pasākumi, lai uzlabotu likumdošanas procesa pārredzamību, savukārt ietekmes novērtējuma regulējums vēl nav pieņemts.

Dažas dalībvalstis ir sākušas centienus uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti, bet tie vēl ir agrīnā posmā. Horvātijā ar jaunu likumu par labāku regulējumu ir ieviesta visaptveroša ietekmes novērtējumu un izvērtējumu pārskatīšana un papildu standarti sabiedriskajai apspriešanai. Kiprā jauna e-konsultāciju platforma ir solis ceļā uz ieinteresēto personu ieguldījuma sniegšanas atvieglošanu likumdošanas procesā, bet ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai sabiedrisko apspriešanu padarītu jēgpilnu. Luksemburgā likumdošanas process ir iekļaujošāks, jo īpaši attiecībā uz valdības ierosinātiem tiesību aktiem, bet joprojām pastāv nepilnības attiecībā uz parlamenta deputātu iesniegtajiem likumprojektiem. Polijas valdība ir sākusi efektīvāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību tiesību aktu apspriešanā, lai gan šī pieeja vēl ir jānostiprina. Ziemeļmaķedonijā ir ieviesta valsts elektroniskā apspriešanās sistēma, kas ļauj ieinteresētajām personām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, taču ne visi likumprojekti tiek publicēti platformā.

Vairākās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas tādās jomās kā pārmērīga paātrināto procedūru izmantošana vai likumdošanas procesa vispārējā kvalitāte, kā arī apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Spānijā Konstitutīvais likums par amnestiju Katalonijas institucionālajai, politiskajai un sociālajai normalizācijai izraisīja domstarpības, un par to tika sagatavots Venēcijas komisijas atzinums, kurā aplūkoti vairāki ar tiesiskumu saistīti jautājumi. Tas tika virzīts uz priekšu saskaņā ar steidzamības procedūru, kas paredzēja tikai ierobežotu apspriešanos ar sabiedrību. Bulgārijā joprojām pastāv bažas par likumdošanas procesa kvalitāti. Ungārijā likumdošanas kvalitāte un biežās izmaiņas tiesību aktos joprojām rada nopietnas bažas. Juridiskā nenoteiktība palielina bažas par valdības un publisko iestāžu patvaļīgiem lēmumiem, kas tiek uzskatīti par šķēršļiem uzņēmumu darbībai vienotajā tirgū. Francijā , Igaunijā un Itālijā ir paustas bažas par to, ka ievērojami tiek izmantotas paātrinātas likumdošanas procedūras vai ārkārtas dekrēti. Slovākijā ir notikušas būtiskas reformas bez efektīvas ieinteresēto personu iesaistes un bieži vien tajās izmantotas paātrinātas likumdošanas procedūras. Somijā ieinteresētās personas ir ziņojušas par izmaiņām sabiedriskās apspriešanas praksē, kuras samazina iespēju izteikt piezīmes. Maltā joprojām trūkst oficiāla satvara attiecībā uz sabiedrības iesaistīšanos tiesību aktu izstrādē. Rumānijā vēl ir jāpieliek pūles, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko apspriešanu, jo joprojām pastāv nepilnības.

Albānijā un Ziemeļmaķedonijā dziļa politiskā polarizācija negatīvi ietekmē likumdošanas procesu; Ziemeļmaķedonijā tās dēļ likumdošanas darbs ir aizkavējies un pārmērīgi un dažkārt neatbilstoši tiek izmantotas paātrinātās likumdošanas procedūras. Melnkalnē , neraugoties uz to, ka ir izveidots iekļaujoša likumdošanas procesa satvars, joprojām pastāv problēmas saistībā ar nepietiekamu sabiedrisko apspriešanu. Serbijā parlamenta spēju nodrošināt līdzsvara un atsvara sistēmu ierobežo efektivitātes, autonomijas un pārredzamības problēmas un sabiedriskās apspriešanas process ir vēl vairāk jāstiprina.

Konstitucionālās reformas un debates, kas ietekmē institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu

Vairākās dalībvalstīs ir sākti konstitucionālo reformu procesi vai par tiem notiek svarīgas publiskas debates. Bulgārijā konstitucionālā reforma ir mainījusi pagaidu valdības iecelšanas procedūru, ierobežojot prezidenta pilnvaras. Zviedrijā valdība izskata turpmākos pasākumus, kuri veicami saistībā ar ziņojumu, ko iesniegusi komiteja, kurā pārstāvētas visas partijas, un kas attiecas uz iespējamiem konstitūcijas grozījumiem, kuru mērķis būtu risināt nopietnas miera laika krīzes. Nīderlandē visi valsts varas atzari ir veikuši turpmākus pasākumus, lai stiprinātu pilsoņu tiesisko aizsardzību, un Valsts komisija tiesiskuma jautājumos ir sniegusi ieteikumus. Itālijā valdība ir iesniegusi parlamentam konstitucionālās reformas projektu, kura mērķis ir nodrošināt lielāku valdības stabilitāti.

Svarīgas norises saistībā ar augstākajām un konstitucionālajām tiesām līdzsvara un atsvara sistēmā

Konstitucionālajām tiesām ir būtiska nozīme ES tiesību aktu efektīvā piemērošanā un ES tiesiskās kārtības integritātes nodrošināšanā, un tās ir būtiski līdzsvara un atsvara sistēmas elementi. Lai gan konstitucionālo tiesu izveide, sastāvs un darbība ir dalībvalstu kompetencē, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm ir jāievēro ES tiesību akti un ES vērtības 106 .

Dažās dalībvalstīs konstitucionālās pārskatīšanas tvērums paplašinās. Bulgārijā konstitucionālā reforma ir padarījusi konstitucionālās pārbaudes pieejamākas, ļaujot visām tiesām iesniegt pieprasījumus pārbaudīt atbilstību konstitūcijai. Lietuvā Tiesu iestāžu padome gatavo priekšlikumu grozīt konstitūciju, lai šai padomei tiktu piešķirtas tiesības iesniegt konstitucionālajā tiesā apelācijas sūdzību attiecībā uz tiesību aktiem, kas ietekmē tiesu iestādes. Dažās dalībvalstīs joprojām pastāv bažas par citiem konstitucionālo tiesu darba aspektiem. Ungārijā Konstitucionālā tiesa joprojām pārbauda vispārējās jurisdikcijas tiesu galīgo nolēmumu pamatotību, lai gan, kā ziņots iepriekš, publiskās iestādes vairs nevar apstrīdēt galīgos tiesas nolēmumus Konstitucionālajā tiesā. Slovēnijā, ņemot vērā Konstitucionālās tiesas gadiem paustās bažas par tās ievērojamo darba slodzi, kas neļauj tiesai pievērst lielāku uzmanību konstitucionāli visnozīmīgākajām lietām, turpinājās diskusijas par konstitūcijas grozījumiem, kuru mērķis būtu samazināt lietu veidoto Konstitucionālās tiesas darba slodzi, nododot noteikta veida lietas administratīvajām tiesām.

Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm – Albānijā Konstitucionālā tiesa efektīvi uztur institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu, lai gan parlaments nav izpildījis dažus tās nolēmumus. Serbijā ir jāaizpilda vairākas vakances Konstitucionālajā tiesā.

Ombudi, valsts cilvēktiesību iestādes, līdztiesības iestādes un citas neatkarīgas iestādes

Valsts cilvēktiesību iestādēm (VCTI) 107 , ombudiem 108 , līdztiesības iestādēm un citām neatkarīgām iestādēm ir liela nozīme valsts līdzsvara un atsvara sistēmā. Dažās dalībvalstīs šo iestāžu statuss ir vēl vairāk nostiprināts vai tiek īstenotas reformas šajā sakarā. Bulgārijā un Kiprā ombudiem ir uzticēti jauni uzdevumi, savukārt Lietuvā un Polijā ir palielināti ombudu biroju finanšu resursi. Zviedrijā valsts cilvēktiesību iestāde ir nodrošinājusi finansējumu savām darbībām un turpina darbu ar mērķi iegūt A akreditācijas statusu. Igaunijā , Luksemburgā un Somijā tiek apspriestas reformas, kuru mērķis ir stiprināt neatkarīgu iestāžu autonomiju.

Tomēr citās dalībvalstīs VCTI un ombuda iestādes joprojām saskaras ar problēmām. Ungārijā joprojām pastāv bažas par pamattiesību komisāra neatkarību un darbības efektivitāti. Horvātijā tika veikti daži turpmāki pasākumi saistībā ar Tautas ombuda ieteikumiem, taču joprojām pastāv problēmas saistībā ar piekļuvi informācijai. Nīderlandes Cilvēktiesību institūts joprojām saskaras ar pārvaldības problēmām. Slovēnijā cilvēktiesību ombuds ir paudis bažas par ierosinātajiem grozījumiem likumā par tā darbību.

Melnkalnē Ombuda birojs ir uzlabojis savas spējas izskatīt sūdzības un uzlabojis lēmumu kvalitāti, taču tas, ka tā ieteikumi netiek sistemātiski pildīti, mazina tā darba efektivitāti. Serbijā neatkarīgo struktūru ieteikumi netiek sistemātiski pildīti.

Ir atklājies, ka īpašas problēmas sagādā neatkarīgu iestāžu vadītāju iecelšanas procedūras. Bulgārijā un Austrijā turpinājās kavēšanās ar iecelšanu amatā, savukārt Slovākijā tiesību aktu grozījumi ir paplašinājuši valdības pilnvaras iecelt un atlaist noteiktu neatkarīgu struktūru vadītājus. Grieķijā ir veikti algu režīma uzlabošanas pasākumi, taču neatkarīgās iestādes saskaras ar problēmām, kas varētu apdraudēt to statusu un spēju efektīvi veikt savus uzdevumus. Turpretī Polijā ieteikums par Augstāko revīzijas iestādi ir pilnībā izpildīts, nodrošinot tās kolēģijas locekļu iecelšanu un pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar tās konstatējumiem.

Attiecībā uz četrām dalībvalstīm, kuras vēl nav izveidojušas VCTI saskaņā ar ANO Parīzes principiem, – Čehijā ir veikts grozījums, lai uzticētu VCTI funkciju ombudam, un Rumānijā ir panākts zināms progress attiecībā uz ombuda un VCTI akreditācijas iegūšanu. Savukārt Itālija un Malta nav guvušas panākumus VCTI izveidē.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un valstu tiesu spriedumu īstenošana

Kopš 2022. gada valstu sadaļās ir iekļauti skaitļi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) galveno spriedumu īstenošanu, kas ir svarīgs rādītājs pat to, kā valstī darbojas tiesiskums. Rezultāti dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi. Visā ES vēl nav īstenoti aptuveni 44 % no pēdējos 10 gados pieņemtajiem ECT galvenajiem spriedumiem, kas attiecas uz dalībvalstīm, un tas ir nedaudz vairāk nekā pagājušajā gadā 109 .

Beļģijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un valsts tiesu spriedumu neievērošana, ieskaitot pēdējās instances tiesas galīgo spriedumu, rada nopietnas bažas. Eiropas Padomes Ministru komiteja turpina pastiprināti uzraudzīt Rumāniju attiecībā uz ilgstošu strukturālu problēmu, ka pret valsti pieņemtos galīgos valsts tiesu spriedumus neīsteno vai īsteno novēloti. Horvātijā jaunajā Likumā par administratīvajiem strīdiem ir iekļauti pasākumi, ar ko paredzēts veicināt administratīvo tiesu spriedumu ātru īstenošanu.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas kā būtiskas tiesiskuma dalībnieces

Būtiski līdzsvara un atsvara sistēmas dalībnieki ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un cilvēktiesību aizstāvji. Tie darbojas kā uzraugi pret tiesiskuma pārkāpumiem un aktīvi palīdz veicināt un aizsargāt ES vērtības un pamattiesības. Tas tika atzīts Komisijas 2023. gada decembra Ieteikumā par pilsonisko līdzdalību 110 , kurā dalībvalstis tika aicinātas izveidot un uzturēt drošu un labvēlīgu vidi PSO un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai uzlabotu viņu iespējas efektīvi piedalīties politikas veidošanā. Tai pašā laikā ir pieņemts Komisijas priekšlikums par Eiropas pārrobežu asociācijām, kura mērķis ir novērst regulatīvos un administratīvos šķēršļus bezpeļņas asociācijām vienotajā tirgū 111 .

Lielākajā daļā dalībvalstu pilsoniskajai sabiedrībai ir labvēlīga un atbalstoša vide un pilsoniskās sabiedrības telpa joprojām ir uzskatāma par atvērtu 112 . Ir turpinājušās iniciatīvas ar mērķi vēl vairāk uzlabot to darbības telpu, piemēram, veicot nodokļu sistēmas reformu Austrijā . Zviedrijā tika veikti turpmāki pasākumi saistībā ar notiekošajām pilsoniskās sabiedrības finansēšanas un darbības tiesiskā regulējuma reformām. Īrijā tika panākts neliels turpmāks progress to juridisko šķēršļu novēršanā, kas kavē piekļuvi finansējumam, un vēlēšanu komisija pārskatīja spēkā esošos tiesību aktus. Horvātijā ir notikusi pakāpeniska pāreja uz daudzgadu finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai gan vēl nav izstrādāts plašāks plāns. Polijā pilsoniskās sabiedrības ministra amata izveide tiek uzskatīta par pirmo soli uz jaunām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot PSO tiesisko regulējumu.

Tomēr, turpinoties iepriekšējos ziņojumos minētajai tendencei, PSO un cilvēktiesību aizstāvji arvien vairāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar jauniem juridiskiem ierobežojumiem, finansējuma trūkumu vai fiziskiem un verbāliem uzbrukumiem. Vācijā vēl nav veikti konkrēti pasākumi, lai novērstu nenoteiktību attiecībā uz bezpeļņas organizāciju kā no nodokļiem atbrīvotu struktūru statusu. Grieķijā pozitīva norise ir pašreizējā pastāvošo PSO reģistru sadarbspējas īstenošana, taču reģistrācijas satvars vēl ir jāizvērtē un joprojām pastāv bažas par pilsoniskās sabiedrības telpu. Kiprā plāni par regulāru dialogu starp iestādēm un pilsonisko sabiedrību ir iepriecinoši, taču joprojām pastāv jautājumi par administratīvajām prasībām, kas noteiktas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Itālijā joprojām pastāv problēmas saistībā ar pilsonisko telpu, arī ņemot vērā ziņojumus par verbāliem uzbrukumiem PSO, kas iesaistītas humānās palīdzības darbībās. Spānijā parlamentā tika paziņots par Pilsoņu drošības likuma reformu, kuras mērķis ir kliedēt bažas par tā ietekmi uz pilsonisko telpu, taču tā vēl nav īstenota.

Ziemeļmaķedonijā  PSO darbojas kopumā labvēlīgā vidē, taču joprojām pastāv grūtības nodrošināt to ilgtspējīgu iesaisti politikas veidošanā. Serbijā trūkst labvēlīgas vides PSO nodibināšanai, darbībai un finansēšanai un pret vairākām PSO tiek vērstas nomelnošanas kampaņas.

Dažās dalībvalstīs pilsoniskā sabiedrība saskaras ar nopietnām problēmām vai nepamatotiem sistēmiskiem darbības ierobežojumiem. Ungārijā nav panākts progress to šķēršļu novēršanā, ar kuriem saskaras PSO, un neatkarīgu PSO nomelnošanas kampaņas un zākāšana joprojām ir ierasta prakse. Pastāv bažas arī attiecībā uz valsts lomu pilsoniskās sabiedrības finansēšanā. Slovākijā PSO vide ir pasliktinājusies, un tas jo īpaši skar PSO, kuru uzdevums ir pārraudzīt valsts darbības, un PSO cilvēktiesību jomā.

Valstu līdzsvara un atsvara sistēma intruzīvas novērošanas programmatūras (“spiegprogrammatūra”) izmantošanā

Pat gadījumos, kad spiegprogrammatūras izmantošana ir saistīta ar valsts drošību, un gadījumos, kad ES tiesību akti uz to neattiecas, valsts līdzsvara un atsvara sistēmai ir jānodrošina, ka ir ieviesti aizsardzības pasākumi. Ir jāievēro tādas pamattiesības kā personas datu aizsardzība, brīvība saņemt un izplatīt informāciju, vārda brīvība un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. ES datu aizsardzības tiesību akti piedāvā visaptverošu pārraudzības un aizsardzības mehānismu, un tie ir piemērojami situācijās, kad spiegprogrammatūra tiek izmantota tiesībaizsardzības nolūkos. Venēcijas komisija izstrādā principus un labu praksi, ko piemēro mērķtiecīgai novērošanai, kurā izmanto spiegprogrammatūru.

2024. gada ziņojumā ir aplūkotas norises saistībā ar spiegprogrammatūras (piemēram, Pegasus vai līdzvērtīgas intruzīvas novērošanas programmatūras) iespējamu nelikumīgu izmantošanu, kas minēta iepriekšējos ziņojumos, jo īpaši tas, kā uz šiem apgalvojumiem ir reaģējušas valstu līdzsvara un atsvara sistēmas. Polijā Sejms izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komiteju, lai novērtētu, kā valdības locekļi, slepenie dienesti, policija un citas valsts struktūras laikposmā no 2015. līdz 2023. gadam ir izmantojuši programmatūru Pegasus. Jaunais ģenerālprokurors arī nolēma oficiāli informēt personas, pret kurām vērsta Pegasus programmatūra, un iecēla īpašu grupu, kurai bija jāveic izmeklēšana par tās izmantošanas likumību. Citās dalībvalstīs situācija nav mainījusies. Grieķijā turpinās tiesas izmeklēšana par spiegprogrammatūras izmantošanu. Savukārt Ungārijā joprojām pastāv bažas, jo trūkst efektīvas tiesiskās vai citas pārraudzības attiecībā uz slepenas novērošanas pasākumu izmantošanu ārpus kriminālprocesa.

Aizsardzības pasākumi ārvalstu ietekmes novēršanai

Ārvalstu valdību iejaukšanās, kuras mērķis ir manipulēt ar sabiedrisko domu un izkropļot demokrātiskās debates, apdraud ES demokrātiju 113 . Centieniem aizsargāt sabiedrības intereses un izgaismot ārvalstu ietekmi uz ES demokrātiju ir jābūt samērīgiem, un tajos pilnībā jāievēro pamattiesības un demokrātiskās vērtības. Pamatojoties gan uz Tiesas 114 , gan Venēcijas komisijas 115 pausto, Komisija 2023. gada decembrī ierosināja reglamentēt trešo valstu interešu pārstāvības pārredzamību ES, galveno uzmanību pievēršot pārredzamībai un demokrātiskajai pārskatatbildībai, ieviešot mērķorientētus noteikumus, ko papildina stingri aizsardzības pasākumi.

Dažās dalībvalstīs ierosinātie vai pieņemtie pasākumi, kuros minēta nepieciešamība novērst ārvalstu ietekmi, ir radījuši nopietnas bažas, jo īpaši tāpēc, ka tie stigmatizē attiecīgās organizācijas. Saskaņā ar jaunu likumu valsts suverenitātes aizsardzībai Ungārija ir izveidojusi jaunu biroju ar plaši definētām kompetencēm, kura uzdevums ir ziņot par jebkuru personu vai organizāciju, ko tur aizdomās par ārvalstu interešu īstenošanu un/vai ārvalstu finansējuma saņemšanu, un šis birojs ir sācis izmeklēšanas 116 . Uz to pašlaik attiecas Komisijas sāktas pārkāpuma procedūras. Slovākijā ar parlamentā iesniegtajiem grozījumu projektiem organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm, kurš pārsniedz noteiktu robežvērtību, tiktu ieviests obligāts apzīmējums “organizācijas ar ārvalstu atbalstu”.

Iniciatīvas tiesiskuma kultūras veicināšanai

Spēcīgas tiesiskuma kultūras veicināšana ir būtiska demokrātisku sabiedrību ilgtermiņa noturībai. To aktīvi veicina dažādi dalībnieki, piemēram, organizējot debates vai izglītojošas iniciatīvas.

Čehijā publiskās iestādes ir sākušas iniciatīvas tiesiskuma kultūras veicināšanai, un tās ietvēra vairākus pasākumus abās parlamenta palātās un augsta līmeņa pasākumus, ko organizēja valdība un Valsts ombuds. Spānijā ir īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt tiesiskuma kultūru. Slovākijā Slovākijas Nacionālais cilvēktiesību centrs, kas ir pilnvarots kā valsts cilvēktiesību iestāde un līdztiesības iestāde, palīdz stiprināt tiesiskuma kultūru ar projektiem.

4.SECINĀJUMI UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

Pieci secīgie Komisijas ikgadējie ziņojumi par tiesiskumu ir parādījuši, ka tiesiskuma ievērošanu nekad nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Mainīgie apstākļi – gan politiskās pārmaiņas, gan sabiedrības un tehnoloģiju attīstība – var radīt jaunus izaicinājumus tiesiskumam. Kā atspoguļots ziņojumā par tiesiskumu sniegtajos ieteikumos, dažādās dalībvalstīs problēmu raksturs un pakāpe atšķiras.

Tajā pašā laikā ziņojumi ir arī parādījuši, kā dialogs var palīdzēt panākt progresu. Pēdējo piecu gadu laikā ES ir ievērojami uzlabojusi savu spēju risināt tiesiskuma problēmas un atbalstīt reformas. Dalībvalstis arvien vairāk var smelties kopīgā izpratnē par to, kā vislabāk veidot politiku, iestādes un tiesību aktus, lai aizsargātu tiesiskumu. Lai gan ar tiesiskumu saistītas problēmas joprojām pastāv un radīsies arī turpmāk, ES tagad ir labāk sagatavota tās risināt objektīvi un pareizi un izmantot dažādus instrumentus risinājumu rašanai. Dalībvalstis var brīvi izstrādāt risinājumus atbilstoši savam konkrētajam valsts kontekstam, taču šādiem risinājumiem būtu jābalstās uz tiesiskuma standartu un prasību kopumu, kas arvien vairāk nostiprinās.

Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam tiesiskums ir nostiprināts kā sekmīgas ES pamatakmens. Tas ir uzsvērts arī Eiropadomes Stratēģiskajā programmā, kas pieņemta 2024. gada jūnijā. Šis konsenss parāda, cik svarīgi ir turpināt padziļināt ES darbu tiesiskuma jomā, veidot vienotu izpratni, paplašināt ES darba ietekmi un padziļināt mūsu rīcībā esošo instrumentu kopumu tiesiskuma veicināšanai.

Ziņojums par tiesiskumu turpinās virzīt šo darbu. Šajā saistībā ziņošana tiks paplašināta, lai aptvertu būtiskus jautājumus, piemēram, vienotā tirgus dimensiju, pievēršoties problēmām, kas skar uzņēmumus, kuri darbojas pāri robežām, jo īpaši MVU. Tas ietvers arī ciešākas saiknes veidošanu starp ziņojumu par tiesiskumu un tā ieteikumiem un finansējumu no ES budžeta: tas būs svarīgs apsvērums, jo mēs cenšamies nodrošināt, lai nākamā daudzgadu finanšu shēma sniegtu maksimālu ieguvumu Eiropas iedzīvotājiem. ES finansējumu var vēl vairāk koncentrēt uz atbalstu valstu centieniem apkarot korupciju un aizsargāt ES finanšu intereses, investējot tiesiskuma uzturēšanā. Citas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis tiks iekļautas ziņojumā par tiesiskumu, tiklīdz tās būs tam gatavas. Īpaši svarīga būs izpildes panākšana: ziņojuma ieteikumu izpildes izsekošana tiks izstrādāta tā, lai tā palīdzētu nostiprināt panākto progresu.

Ziņojuma par tiesiskumu pamatprincipi – vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm, stingra ES standartu piemērošana un dialogā un savstarpējā sapratnē sakņots process – ir izturējuši laika pārbaudi. Komisija cer sadarboties ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka tiesiskums var arī turpmāk būt par Eiropas demokrātijas pamatakmeni.

(1)

   Līguma par Eiropas Savienību 2. pants.

(2)

   Tiesiskuma instrumentu kopums ES līmenī. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/rule_of_law_factsheet_1.pdf .

(3)

    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 553 “Tiesiskums” (2024. gads).

(4)

     Sk. ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam (JOIN(2020) 5 final).

(5)

   Komisijas paziņojums par reformām pirms ES paplašināšanās un politikas pārskatiem (COM(2024) 146 final).

(6)

     Albānija, Melnkalne, Serbija un Ziemeļmaķedonija. Atlase atspoguļo progresu, kas panākts to attiecīgajā pievienošanās procesā, vai progresu attiecībā uz sagatavotības līmeni tiesiskuma jomā.

(7)

   Komisijas 2019. gada paziņojumā “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā” ir izklāstīts, kā, “[j]a tiesiskums netiks pienācīgi aizsargāts visās dalībvalstīs, tiks iedragāts Savienības pamatakmens: solidaritāte, kohēzija un uzticēšanās, kas nepieciešamas valstu lēmumu savstarpējai atzīšanai un iekšējā tirgus darbībai kopumā” (COM(2019) 163).

(8)

     Eiropas Revīzijas palāta aicināja sniegt labāku pārskatu par dažādiem tiesiskuma instrumentiem ( ERP pārskats par ziņojumiem par tiesiskumu ).

(9)

      Nolīgums, ar ko izveido Starpiestāžu ētikas normu struktūru iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem .

(10)

      Paketē par cīņu pret korupciju (JOIN(2023) 12 final) bija iekļauts priekšlikums jaunai direktīvai par korupcijas apkarošanu ar krimināltiesībām (COM(2023) 234) un Augstā pārstāvja priekšlikums paplašināt KĀDP sankciju instrumentu kopumu, lai aptvertu nopietnus korupcijas gadījumus (HR(2023)108).

(11)

     Priekšlikums par trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību (COM(2023) 637).

(12)

   Paziņojumā “Eiropas administratīvās telpas uzlabošana (ComPAct)” (COM(2023) 667) ir izklāstīts satvars dalībvalstīm publisko ekspertu prasmju pilnveidei un tehnoloģiju izmantošanai nolūkā risināt labas pārvaldības, tiesu sistēmas efektivitātes un korupcijas problēmas.

(13)

     Regula (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), un Direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”). Turpinās darbs saistībā ar 2021. gada Ieteikumu par žurnālistu drošību (C(2021) 6650, 2021. gada 16. septembris) un priekšlikumiem par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”, C(2022) 2428, 2022. gada 27. aprīlis).

(14)

   Direktīva (ES) 2024/1500 par līdztiesības iestāžu standartiem un Padomes Direktīva (ES) 2024/1499 par līdztiesības iestāžu standartiem.

(15)

     Komisijas Ieteikums par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos (C(2023) 8627).

(16)

   COM(2020) 580 final.

(17)

   Attiecībā uz gandrīz 20 % ieteikumu tika konstatēts ievērojams progress vai pilnīga to izpilde, un attiecībā uz aptuveni 50 % ieteikumu tika konstatēts neliels progress. Attiecībā uz atlikušo daļu progress netika novērots.

(18)

      Valstu kontaktpunktu tīkls tiesiskuma jautājumos (europa.eu) . Pagājušajā gadā notika apmaiņa ar labu praksi, tai skaitā par ombudiem un valsts cilvēktiesību iestādēm, lietu sadales sistēmām un reformu tehniskā atbalsta instrumentiem gan dalībvalstīs, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs.

(19)

   Šajā sakarā Vispārējo lietu padome 2023. gada septembrī rīkoja horizontālas diskusijas par vispārējām norisēm tiesiskuma jomā un 2023. gada oktobrī un 2024. gada janvārī un maijā – diskusijas par konkrētām valstīm.

(20)

     Padomes dialoga par tiesiskumu izvērtējums – prezidentvalsts secinājumi . Izvērtējumā ziņojums par tiesiskumu tika oficiāli apstiprināts kā pamats ikgadējam dialogam.

(21)

   Tieslietu padome 2024. gada martā apsprieda tiesu sistēmas noturību noziedzīgu organizāciju apkarošanā tādā valstī, kurā valda tiesiskums. 2023. gada oktobrī diskusijās Tieslietu padomē galvenā uzmanība tika pievērsta valstu tiesu sistēmu efektivitātes un kvalitātes stiprināšanai.

(22)

   Eiropas Parlamenta 2024. gada 28. februāra rezolūcija “Ziņojums par Komisijas 2023. gada ziņojumu par tiesiskumu” (2023/2113(INI)), P9_TA(2024)0108, kā arī īpašas plenārsēdes debates par Maltu (2023. gada 19. oktobrī), Slovākiju (2024. gada 17. janvārī), Grieķiju (2024. gada 7. februārī) un Ungāriju (2024. gada 24. aprīlī).

(23)

   Dalībnieku vidū bija Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji.

(24)

   Pēc dialoga ES galvaspilsētas nāca klajā ar nostājas dokumentu kā ieguldījumu 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu, tostarp aicināja pievērst lielāku uzmanību tiesiskuma vietējai dimensijai un darīt pieejamu papildu ES finansējumu vietējām izglītības iniciatīvām šajā jomā.

(25)

    ERP 2024. gada pārskats par ziņojumiem par tiesiskumu .

(26)

   Jo īpaši pirms valstu apmeklējumiem, 2024. gada ziņojums par tiesiskumu – Eiropas Komisija (europa.eu) .

(27)

   Sīkāku informāciju sk. šeit: Valstu dialogi par tiesiskumu – Eiropas Komisija (europa.eu) .

(28)

   Sk. Komisijas ziņojumu par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu: turpinot doties uz priekšu (COM(2023) 545).

(29)

   Citas programmas, kas piedāvā svarīgu atbalstu, ir programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un “Radošā Eiropa”.

(30)

   Jo īpaši Venēcijas komisija un Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO).

(31)

   Komisija 2022. gada paziņojumā “ES tiesību aktu izpilde Eiropai, kas nodrošina rezultātus” uzsvēra, ka ES ir tiesiska kopiena, kuras pamatā ir dalībvalstu kopīgas vērtības, un tādējādi tās pamatā ir ES tiesību aktu piemērošana un izpilde un tiesiskuma ievērošana (COM(2022) 518).

(32)

   Komisija 2024. gada janvārī ziņoja par to, kā darbojas regula, ar ko izveido vispārējo nosacītības režīmu, un secināja, ka līdz minētajam brīdim pieņemtie pasākumi ir izrādījušies efektīvi ES finanšu interešu aizsardzībā (COM(2024) 17 final/2).

(33)

     Komisija 2022. gada 27. aprīlī pirmo reizi sāka procedūras posmu, kas noteikts Nosacītības regulas 6. panta 1. punktā.

(34)

   Komisijas 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506.

(35)

     Komisijas 2023. gada 13. decembra Lēmums C(2023) 8999 final. Saskaņā ar Nosacītības regulu Ungārija var iesniegt turpmākus korektīvo pasākumu priekšlikumus un, ja Komisija uzskata, ka problēmas ir daļēji vai pilnībā novērstas, tā iesniedz Padomei priekšlikumu pielāgot vai atcelt pieņemtos pasākumus.

(36)

     Kopīgo noteikumu regula (KNR) reglamentē trīs kohēzijas politikas fondus – vienu jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un trīs iekšlietu fondus, kas visi tiek pārvaldīti dalītā pārvaldībā. Hartas HVN ir arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jābūt izveidotam spēcīgam sūdzību izskatīšanas mehānismam.

(37)

   LES 7. pantā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Padome var noteikt, ka ir acīmredzams risks, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības, Eiropadome var noteikt, vai ir noticis šāds nopietns un vairākkārtējs pārkāpums un Padome pēc tam var noteikt, kā rīkoties, lai apturētu dalībvalsts tiesības, kas tai ir piešķirtas ar Līgumiem.

(38)

   Priekšlikums Padomes lēmumam (COM(2017) 835, 20.12.2017.).

(39)

   Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūcija (2017/2131(INL)).

(40)

   Līdz šim ir notikušas septiņas oficiālas uzklausīšanas attiecībā uz Ungāriju. Polijas gadījumā pirms Komisijas priekšlikuma atsaukšanas notika sešas uzklausīšanas.

(41)

   Sk. arī valsts sadaļu par Poliju (SWD(2024) 821).

(42)

     Komisijas ziņojums par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu: turpinot doties uz priekšu (COM(2023) 545).

(43)

   Šādu gadījumu skaitā ir likumdevēju datoru uzlaušana pirms vēlēšanām, slepena lobēšana ar pilnvarotu personu starpniecību, viltus pētījumi, kas veikti, lai attaisnotu cilvēktiesību neievērošanu, un tīmekļa vietnes, kurās tiek apgalvots, ka tās ir neatkarīgu mediju platformas, tomēr tās slepeni veicina politiskas iejaukšanās kampaņas. Sk. Komisijas Paziņojumu par demokrātijas aizsardzību (COM(2023) 630).

(44)

   Kopā ar ekonomiskajiem kritērijiem un valsts pārvaldes reformu.

(45)

   Komisijas paziņojums “Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020) 57).

(46)

     Tiks nodrošināta sinerģija starp paplašināšanās procesu un ziņojumu par tiesiskumu, un ziņojumā par tiesiskumu nav sniegti ieteikumi paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Ieteikumi arī turpmāk tiks sniegti ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī saistībā ar pārējām saistībām, kas paredzētas stabilizācijas un asociācijas nolīgumos. Ziņojums par tiesiskumu atbalstīs minēto ieteikumu izpildi.

(47)

    Izvērtējums tika publicēts 2022. gada decembrī. Šis stratēģiskais izvērtējums nodrošina neatkarīgu un uz pierādījumiem balstītu novērtējumu par to, cik labi darbojas ES atbalsts tiesiskumam partnervalstīs.

(48)

   Eiropas Demokrātijas komanda (TED) ir globāla tematiska Eiropas komandas iniciatīva (TEI), kurā iesaistītas 14 dalībvalstis un kura sākta, lai veicinātu demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē. Pārskatatbildība un tiesiskums ir vienas no galvenajām prioritārajām tēmām.

(49)

   Valstu sadaļas ir pieejamas šeit .

(50)

     Ieteikumi ir minēti šā ziņojuma zemsvītras piezīmēs, uzskaitīti pielikumā pa pīlāriem valstu sadaļās un iekļauti arī atsevišķu valstu sadaļās.

(51)

     Valstu sadaļās iekļautie novērtējumi neskar nekādus turpmākus novērtējumus, kas varētu tikt veikti saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (2021. gada 12. februāra Regula (ES) 2021/241), Kopīgo noteikumu regulu (2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060) vai vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (2020. gada 22. decembra Regula (ES) 2020/2092).

(52)

   Metodika ir pieejama šeit .

(53)

     Atkarībā no progresa, kas panākts attiecībā uz katra ieteikuma dažādajām apakšdaļām, un tā, vai ieteikumi bija pārņemti no 2022. gada ziņojuma, Komisija katrā gadījumā izdarīja secinājumus, izmantojot šādas kategorijas: (turpmāka) progresa nav, neliels (turpmāks) progress, ievērojams progress un pilnīga izpilde. Atkarībā no progresa pakāpes un sasniegtajiem rezultātiem 2023. gada ziņojuma ieteikumi tiek iekļauti arī šā gada ziņojumā, vajadzības gadījumā veicot pielāgojumus.

(54)

   Principi, uz kuru pamata tika sagatavoti ieteikumi, ir tādi paši kā pagājušajā gadā (sk. COM(2022) 500, 3. un 4. lpp.). Ieteikumi neskar prasības tiesvedības, ko Komisija var ierosināt saskaņā ar citiem juridiskiem aktiem.

(55)

     Šā ziņojuma sagatavošanā izmantotie avoti ietver no dalībvalstīm saņemto rakstisko informāciju, mērķorientētās apspriešanās ar ieinteresētajām personām laikā saņemto ieguldījumu, informāciju, ko sniegušas starptautiskās organizācijas, un valstu apmeklējumu laikā sniegto informāciju. Šie avoti ir izmantoti Komisijas novērtējumā, tomēr Komisija secinājumus ir izdarījusi pati.

(56)

     Konkrētāk, ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā sniedz salīdzinošus un uzticamus datus par tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību ES dalībvalstīs. Tā mērķis ir palīdzēt ES un dalībvalstīm uzlabot savu valsts tiesu sistēmu efektivitāti. Rezultātu apkopojumā ir ietverti arī tiesu iestāžu neatkarības rādītāji, kas attiecas uz investīciju aizsardzības efektivitāti. Rezultātu apkopojumu pakāpeniski paplašina, iekļaujot jaunus datus: 2024. gadā tajā bija iekļauti dati par tiesu un prokuratūras ekspertu algām, par tiesvedības ilgumu kukuļošanas lietās un aktīvu deklarēšanas sistēmām, kā arī prokuroru iecelšanas un atlaišanas procedūrām. Rezultātu pārskats ir arī svarīgs avots Eiropas pusgada kontekstā sagatavojamajiem konkrētām valstīm adresētajiem ziņojumiem.

(57)

   Dalībvalstu sniegtā informācija ir pieejama šeit .

(58)

     Informācija par valstu apmeklējumiem ir atrodama valstu sadaļās. Šajos valstu apmeklējumos, kas noritēja tiešsaistē, Komisija runāja ar dalībvalstu valsts iestādēm, tostarp tiesu un neatkarīgām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām ieinteresētajām personām, piemēram, žurnālistu asociācijām un pilsonisko sabiedrību.

(59)

   Ieinteresēto personu ieguldījums ir pieejams šeit .

(60)

   Eiropas Padomes ieguldījums ir pieejams šeit .

(61)

   Sk. Līguma par Eiropas Savienību 19. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu.

(62)

   Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punkts.

(63)

   2024. gada 18. jūnijā ES paziņoja par savu lēmumu ievērot ESAO 2023. gada Ieteikumu par tiesu iestāžu pieejamību un uz cilvēkiem vērstām tiesu sistēmām. Komisija pievienojās 22 dalībvalstīm, kas ir ESAO locekles, ieteikuma izstrādē un turpina darbu, lai to virzītu uz priekšu.

(64)

   Piemēram, Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls, Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija, kā arī Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padome un Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisija (CEPEJ).

(65)

   2024. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 51. un 53. attēls.

(66)

   EST ir atzinusi, ka tad, ja tiesu iestāžu padome piedalās iecelšanas procesā, kurā iesaistītas politiskas struktūras, tā var palīdzēt padarīt šo procesu objektīvāku, ierobežojot politisko struktūru rīcības brīvību, ar nosacījumu, ka šāda padome ir pietiekami neatkarīga no izpildvaras un likumdošanas varas, kā arī no struktūras, kurai tā iesniedz atzinumu. Sk., piemēram, 2021. gada 2. marta spriedumu lietā AB u. c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība).

(67)

   Eiropas Padome ir izstrādājusi būtiskus Eiropas standartus par to, kā būtu jāizveido tiesu iestāžu padomes, lai vislabāk aizsargātu to neatkarību, arī par to sastāvu, sk. jo īpaši Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2010)12.

(68)

   Sk. jo īpaši Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2010)12.

(69)

   Sk. spriedumus, to vidū 2021. gada 15. jūlija spriedumu Komisija/Polija, C-791/19; 2021. gada 20. aprīļa spriedumu Repubblika/Il-Prim Ministru, C-896/19; un 2021. gada 2. marta spriedumu AB u. c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība), C-824/18.

(70)

     Sk. Venēcijas komisijas atzinumu un ziņojumu apkopojumu par prokuroriem ( CDL-PI(2022)023 ).

(71)

   Tas ir arī paredzēts Maltas ANP 6.3. starpposma rādītājā.

(72)

   Tiesa šo principu ir atgādinājusi lietās, kas attiecas uz Polijas Augstākās tiesas disciplināro palātu (2023. gada 5. jūnija spriedums Komisija/Polija, C-204/21) un Rumānijas Tiesu inspekciju (2023. gada 11. maija spriedums Inspecţia Judiciară, C-817/21, un 2021. gada 18. maija spriedums Asociația ‘Forumul Judecătorilor din România’ u. c./Inspecția Judiciară u. c., C-83/19 u. c.).

(73)

   2018. gada 25. jūlija spriedums LM, C-216/18 PPU, 67. punkts.

(74)

     Transparency International (2024), https://www.transparency.org/en/cpi/2022 . 

(75)

     20 labāko dalībvalstu vidū ir 11 dalībvalstis, kas ir par 2 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Trīs dalībvalstu (Dānija, Somija un Zviedrija) rādītājs ir 80/100 vai augstāks, savukārt citu dalībvalstu (Nīderlande, Vācija, Luksemburga, Īrija, Igaunija, Beļģija, Austrija un Francija) rādītājs ir augstāks par 70/100. ES vidējais rādītājs ir (jāaprēķina)/100.

(76)

     Zemāki rādītāji par 50 punktiem ir Rumānijā (46), Bulgārijā (45) un Ungārijā (42).

(77)

     Zemāki rādītāji par 50 punktiem ir Melnkalnē (45), Ziemeļmaķedonijā (40), Albānijā (36) un Serbijā (36).

(78)

      Eirobarometra speciālaptauja Nr. 548 “Korupcija” (2024. gads) un Eirobarometra zibensaptauja Nr. 543 “Uzņēmumu attieksme pret korupciju ES” (2024. gads). Iepriekšējie datu kopumi ir Eirobarometra speciālaptauja Nr. 534 (2023. gads) un Eirobarometra zibensaptauja Nr. 524 (2023. gads).

(79)

     Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija (UNCAC) uzliek valstīm, kas ir konvencijas puses, pienākumu saskaņā ar savu tiesību sistēmu pamatprincipiem izstrādāt un īstenot vai uzturēt efektīvu, koordinētu pretkorupcijas politiku, kas veicina sabiedrības līdzdalību un atspoguļo tiesiskuma, sabiedrisko jautājumu un publiskā īpašuma pareizas pārvaldības, profesionālās godprātības, pārredzamības un pārskatatbildības principus. Visas dalībvalstis un ES ir konvencijas puses. Sk. arī Kualalumpuras paziņojumu par pretkorupcijas stratēģijām .

(80)

     Pašlaik 20 dalībvalstīs ir īpašas pretkorupcijas stratēģijas vai programmas; gandrīz visās pārējās ir korupcijas apkarošanas komponenti citās valstu stratēģijās un rīcības plānos.

(81)

     Starptautiskie standarti galvenokārt ir šādi: UNCAC; Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un Civiltiesību pretkorupcijas konvencija un ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. ES līmenī Komisija 2023. gada 3. maijā ierosināja direktīvu par korupcijas apkarošanu (COM(2023) 234 final), kuras mērķis ir atjaunināt un stiprināt ES krimināltiesību regulējumu.

(82)

   Polija pievienojās 29. februārī, un Zviedrija – 17. jūlijā.

(83)

    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 548 par pilsoņu attieksmi pret korupciju ES (2024. gads).

(84)

     Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, tas, ka par visām dalībvalstīm nav vienotas, atjauninātas un konsolidētas statistikas, apgrūtina korupcijas nodarījumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas rezultātu mērīšanu un salīdzināšanu. Novērtējuma pamatā ir dalībvalstu sniegtie dati.

(85)

     JOIN(2023) 12 final, 4. lpp.

(86)

     Sk. Eiropas Padomes Ieteikumu Rec(2000)10 par valsts amatpersonu rīcības kodeksiem.

(87)

     ESAO (2021), Lobbying in the 21st century (“Lobēšana 21. gadsimtā”); ESAO (2010), Padomes ieteikums par lobēšanas pārredzamības un profesionālās godprātības principiem; Eiropas Padomes lobēšanas pārredzamības standarti, Ieteikums CM/Rec(2017)2; ESAO (2024) Ieteikums par pārredzamību un profesionālo godprātību lobēšanā un ietekmē .

(88)

   Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019.).

(89)

   Nesenā ziņojumā par Trauksmes cēlēju direktīvas īstenošanu un piemērošanu ir novērtēti to dalībvalstu paziņotie pasākumi, kuras līdz 2023. gada 17. decembrim bija paziņojušas, ka transponēšana ir pabeigta (COM(2024) 269 final).

(90)

    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 548 par pilsoņu attieksmi pret korupciju ES (2024. gads).

(91)

   Komisija ir veikusi pasākumus pret ieguldītājiem paredzētām pilsonības shēmām ES, jo ES pilsonības piešķiršana apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai investīcijām bez patiesas saiknes ar attiecīgo dalībvalsti apdraud ES pilsonības būtību un ir pretrunā ES tiesību aktiem. Tā ietvaros ir arī notikusi vēršanās pret vienu dalībvalsti Tiesā.

(92)

   Kopīgs paziņojums par cīņu pret korupciju (JOIN(2023) 12 final, 2023. gada 3. maijs).

(93)

   Komisija 2023. gada decembrī nāca klajā ar Ieteikumu par iekļaujošiem un noturīgiem vēlēšanu procesiem Savienībā (C(2023) 8626). Vienā no punktiem dalībvalstis tika mudinātas apzināt un novērst iespējamās nepilnības savos tiesību aktos par ziedojumiem un citu finansējumu no trešām valstīm valsts politiskajām partijām.

(94)

   Attiecīgos noteikumus piemēro no 2025. gada 8. augusta.

(95)

   2018. gada 14. novembra Direktīva (ES) 2018/1808 un 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1083.

(96)

     2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065.

(97)

     Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2018)11 par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību.

(98)

     Attiecīgi noteikumi ir ietverti ES tiesību aktos – Direktīvā 2010/13/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/1808 (AVMPD); Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvās (Direktīva (ES) 2018/843 un Direktīva (ES) 2015/849), kur ir ietverti vispārīgi (nevis ar konkrētām nozarēm saistīti) pienākumi nodrošināt faktisko īpašumtiesību pārredzamību; EMFA, kas visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem uzliek pienākumu atklāt savus tiešos, netiešos un faktiskos īpašniekus.

(99)

     Ar noteikumu, ka tiek ievēroti ES tirdzniecības un konkurences noteikumi. Sk. Līgumu 29. protokolu par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.

(100)

     Eiropas Padomes Ieteikums CM/Rec(2012)1 par sabiedrisko mediju pārvaldību.

(101)

     2021. gada Ieteikums par žurnālistu drošību (C(2021) 6650, 2021. gada 16. septembris).

(102)

     European Commission, Directorate-General for Communications Networks, Content and Technology, Study on putting in practice by Member States of the recommendation on the protection, safety and empowerment of journalists – Final report, Publications Office of the European Union, 2024.

(103)

     Lai gan ieteikums ir adresēts ES dalībvalstīm, tas mudina arī kandidātvalstis ievērot tā noteikumus.

(104)

   Direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”).

(105)

     Komisijas 2022. gada ieteikums (C(2022) 2428, 2022. gada 27. aprīlis) ietver pasākumus, kas saistīti ar neslavas celšanu, apmācību, informētības palielināšanu, atbalsta mehānismiem, datu vākšanu, ziņošanu un uzraudzību. Komisija sazinās ar dalībvalstīm, lai sagatavotu ziņojumu par to, kā dalībvalstis ir pildījušas ieteikumu. Eiropas Padome 2024. gada aprīlī pieņēma arī Ieteikumu par vēršanos pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) .

(106)

   EST 2022. gada 22. februāra spriedums RS (Konstitucionālās tiesas lēmumu ietekme), C-430/21.

(107)

   ANO Parīzes principos, kurus ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja 1993. gadā (Rezolūcija A/RES/48/134), ir izklāstīti galvenie kritēriji, kas VCTI ir jāizpilda. VCTI periodiski akreditē Valsts cilvēktiesību iestāžu globālās alianses Akreditācijas apakškomiteja.

(108)

   Sk. Venēcijas komisijas principus par ombudiem.

(109)

     Pagājušajā gadā tie bija 40 %. Eiropas Izpildes tīkla sniegtā informācija 2024. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(110)

   Komisijas Ieteikums par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos (C(2023) 8627, 2024. gada 12. decembris).

(111)

   COM(2023) 516 final, 2023. gada 5. septembris.

(112)

   Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas CIVICUS novērtējumu. Novērtējumi atbilst šādu piecu kategoriju skalai: atvērta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta. Salīdzinājumā ar 2023. gadu vienai dalībvalstij novērtējums ir pazeminājies no “atvērta” uz “sašaurināta”.

(113)

   Paziņojums par demokrātijas aizsardzību (COM(2023) 630).

(114)

   2020. gada 18. jūnija spriedums Komisija/Ungārija (Biedrošanās pārskatāmība), C-78/18, EU:C:2020:476.

(115)

   Venēcijas komisijas Ziņojums par apvienību finansēšanu, CDL-AD(2019)002. Sk. arī Venēcijas komisijas Steidzamo atzinumu par Gruzijas Likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību (CDL-PI(2024)013) un Atzinumu par 2023. gada Likumu LXXXVII par valsts suverenitātes aizsardzību (CDL(2024)001).

(116)

   Suverenitātes aizsardzības birojs 2024. gada jūnijā sāka izmeklēšanu par korupcijas apkarošanas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pētnieciskā medija darbību un finansēšanu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.7.2024

COM(2024) 800 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2024. gada ziņojums par tiesiskumu




Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{SWD(2024) 801 final} - {SWD(2024) 802 final} - {SWD(2024) 803 final} - {SWD(2024) 804 final} - {SWD(2024) 805 final} - {SWD(2024) 806 final} - {SWD(2024) 807 final} - {SWD(2024) 808 final} - {SWD(2024) 809 final} - {SWD(2024) 810 final} - {SWD(2024) 811 final} - {SWD(2024) 812 final} - {SWD(2024) 813 final} - {SWD(2024) 814 final} - {SWD(2024) 815 final} - {SWD(2024) 816 final} - {SWD(2024) 817 final} - {SWD(2024) 818 final} - {SWD(2024) 819 final} - {SWD(2024) 820 final} - {SWD(2024) 821 final} - {SWD(2024) 822 final} - {SWD(2024) 823 final} - {SWD(2024) 824 final} - {SWD(2024) 825 final} - {SWD(2024) 826 final} - {SWD(2024) 827 final} - {SWD(2024) 828 final} - {SWD(2024) 829 final} - {SWD(2024) 830 final} - {SWD(2024) 831 final}