EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.9.2024
COM(2024) 419 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Ziņojums par ES rasisma apkarošanas rīcības plāna 2020.–2025. gadam īstenošanu un par dalībvalstu rīcības plāniem rasisma un diskriminācijas apkarošanai
1.Ievads. Būt “vienotiem dažādībā” 1
Pirmajā ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam (turpmāk “rīcības plāns”), kas tika pieņemts 2020. gada septembrī 2 , ir atgādināts, ka rasu diskriminācija joprojām rada postu un negatīvi ietekmē visu sabiedrību. Eiropas Savienībā (ES) diskriminācija rases vai etniskās piederības dēļ ir ne tikai skaidri aizliegta ar tiesību aktiem, bet ir arī mūsu kopīgo vērtību un tiesiskuma pārkāpums un kaitējums mūsu atvērtajai un demokrātiskajai sabiedrībai.
Rīcības plāns ir svarīga Eiropas Komisijas iniciatīva, kuras mērķis ir pastiprināt cīņu pret rasismu 3 un rasu diskrimināciju visā ES un ārpus tās. Tajā ir izklāstīts visaptverošs satvars nediskriminēšanas, līdztiesības, daudzveidības un plurālisma veicināšanai ES dalībvalstīs, kā arī noteikti vairāki pasākumi rasisma apkarošanai dažādās jomās, arī tiesībaizsardzības, izglītības, nodarbinātības, mājokļu un veselības jomā. Rīcības plānā ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt ES tiesisko regulējumu attiecībā uz līdztiesību, nediskriminēšanu un naida runu, ieskaitot efektīvus izpildes mehānismus, kā arī izcelts tas, ka ir svarīgi veicināt informētību un cīnīties pret stereotipiem un neiecietību sadarbībā ar sociālajiem un tradicionālajiem medijiem.
Šajā ziņojumā 4 ir sniegts pārskats par progresu, kas panākts, īstenojot rīcības plānu, un norādījumi dalībvalstīm par to, kā izstrādāt un īstenot efektīvus valsts rīcības plānus rasisma apkarošanai, ievērojot rīcības plāna struktūru.
Teroristu uzbrukumi Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī, kā arī turpmākā katastrofālā humanitārā situācija, ko izraisīja karš Gazā 5 , saasināja pastāvošo rasismu un naida runu un izraisīja strauju antisemītisma un pret musulmaņiem vērsta naida pieaugumu visā pasaulē, arī ES. No tā izrietošā polarizācija, dezinformācija un negatīvie stereotipi rada grūtības cīņā pret rasismu un naidu. Komisija nekavējoties reaģēja uz naida, antisemītisma un pret musulmaņiem vērsta naida pieaugumu, jo īpaši pieņemot paziņojumu “Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu” 6 .
“Būt tumšādainam Eiropas Savienībā / Otrais Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojums” 7
FRA 2022. gadā veica trešo ES apsekojumu par imigrantiem un imigrantu pēcnācējiem un pēc tam 2023. gada oktobrī publicēja otro ziņojumu “Būt tumšādainam Eiropas Savienībā”.
2022. gada apsekojuma konstatējumi neliecina par progresu. Salīdzinājumā ar 2016. gadu respondenti norādīja uz augstāku rasu diskriminācijas līmeni visās dzīves jomās. Kopumā rasu diskriminācijas izplatība 12 mēnešu laikā ir palielinājusies no 24 % līdz 34 %. Diskriminācijas gadījumi ir kļuvuši biežāki, meklējot mājokli, meklējot darbu, strādājot un mācoties. Piemēram, diskriminācijas izplatība mājokļu tirgū 12 mēnešu laikā ir palielinājusies no 6 % 2016. gadā līdz 28 % 2022. gadā. Nav panākts progress attiecībā uz rasistiskiem aizskārumiem un vardarbību. Tāpat kā 2016. gadā 30 % respondentu norādīja, ka piecu gadu laikā pirms apsekojuma viņi ir saskārušies ar rasistiskiem aizskārumiem un 4 % – ar rasistisku uzbrukumu.
2. Rasisms individuālā līmenī – cilvēkiem un sabiedrībai nodarītā kaitējuma novēršana
romu: 51 %
tumšādainu personu: 68 %
Āzijas izcelsmes personu: 70 %
To Eiropas iedzīvotāju īpatsvars, kuri apgalvo, ka viņi justos komfortabli, ja kāds no viņu bērniem būtu romantiskās attiecībās ar
2.1. Rasisma un rasu diskriminācijas apkarošana, izmantojot tiesību aktus
Priekšnoteikums rasisma apkarošanai ir spēcīgs un efektīvs tiesiskais regulējums, kas sekmē līdztiesību un individuālās tiesības un aizsargā cilvēkus pret diskrimināciju. Komisija turpina uzraudzīt attiecīgo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs un vajadzības gadījumā sāk pārkāpuma procedūras.
Rasu vienlīdzības direktīva un līdztiesības iestādes
Rasu vienlīdzības direktīvas īstenošana ir rīcības plāna stūrakmens. Tāpēc Komisija turpināja uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno direktīvu. Pašlaik notiek oficiālas pārkāpuma procedūras pret trim dalībvalstīm, un 2023. gadā Komisija vienu no šīm nepabeigtajām lietām nodeva izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā 8 .
Komisija 2021. gada martā publicēja ziņojumu par direktīvas piemērošanu 9 . Šajā ziņojumā tika konstatēts, ka ir ciešāk jāuzrauga direktīvas īstenošana dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz aizsardzību pret pakļaušanu netaisnībai un efektīvu, proporcionālu un preventīvu sankciju piemērošanu. Lai atbalstītu šo darbu, Komisija 2023. gada beigās sāka pētījumu ar mērķi analizēt sankciju tiesisko regulējumu visās ES dalībvalstīs un izvērtēt tā praktisko īstenošanu.
Turklāt 2022. gadā Komisija publicēja pētījumu par iespējamām juridiskām un citām nepilnībām aizsardzībā pret rasu vai etnisko diskrimināciju 10 , kurā apkopoja datus par jomām, kurās notiek diskriminācijas gadījumi, ieskaitot jomas, kurās ir iesaistītas tiesībaizsardzības iestādes. Pētījumā tika konstatēts, ka policijas veiktās apturēšanas un pārmeklēšanas darbības un spēka pielietošana ir jomas, kurās tiek saskatīta diskriminācija. Tajā pausts atbalsts turpmākai pierādījumu vākšanai un labas prakses veicināšanai šajā jomā, kas ir dalībvalstu kompetencē. Attiecīgi FRA 2024. gadā publicēja ziņojumu “Pret rasismu policijas darbā” 11 .
Komisija 2022. gada decembrī ierosināja pasākumus valsts līdztiesības iestāžu lomas un neatkarības stiprināšanai. Likumdevēji ierosinātās direktīvas pieņēma 2024. gada pavasarī, un tās stājās spēkā 2024. gada jūnijā 12 . Jaunie saistošie standarti stiprina līdztiesības iestāžu neatkarību un resursus un prasa dalībvalstīm piešķirt līdztiesības iestādēm lielākas pilnvaras, lai tās varētu efektīvi palīdzēt diskriminācijas upuriem un praksē sekmēt diskriminācijas novēršanas noteikumu izpildi. Jaunajos noteikumos arī paredzēts stiprināt līdztiesības iestāžu lomu diskriminācijas novēršanā, ņemot vērā konkrētas nelabvēlīgas situācijas, ko rada intersekcionāla diskriminācija, un koncentrējoties uz grupām, kuru piekļuve informācijai var būt apgrūtināta.
Pamatlēmums par cīņu pret rasismu un ksenofobiju un citi juridiski līdzekļi cīņā pret rasismu
Rīcības plānā ir uzsvērts, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis pilnībā un pareizi transponētu Pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju 13 . Pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, ka par nopietniem rasistiskiem un ksenofobiskiem noziedzīgiem nodarījumiem un naida runu visā ES piemēro efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus. Komisija kopš 2020. gada ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu pamatlēmuma pareizu un pilnīgu transponēšanu, un ir uzsākusi 13 pārkāpuma lietas pret dalībvalstīm, kuras savos tiesību aktos to nav pilnībā un precīzi transponējušas 14 . Sešas no tām pilnībā saskaņoja savus tiesību aktus ar pamatlēmumu, un lietas tika slēgtas. Vēl četras valstis ir panākušas progresu un pašlaik veic grozījumus savos tiesību aktos.
Komisija 2021. gada decembrī pieņēma paziņojumu, kurā mudina Padomi pieņemt lēmumu par spēkā esošā “ES noziegumu” saraksta paplašināšanu, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus 15 , lai tādējādi risinātu problēmu, ka pamatlēmumā ietverts tikai ierobežots naida iemeslu loks, un nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzību visiem naida upuriem. Ja Padome to pieņems, Komisija varēs ierosināt tiesību aktus materiālo krimināltiesību saskaņošanai par naida runu un naida noziegumiem.
Pret naidu sabiedrībā
Lai risinātu pieaugošo naida runas un naida noziegumu problēmu, Komisija un Augstais pārstāvis 2023. gada decembrī pieņēma kopīgu paziņojumu “Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu”. Paziņojuma mērķis ir stiprināt ES centienus apkarot naidu visās tā izpausmēs, pastiprinot rīcību dažādās politikas jomās un izmantojot visas sabiedrības pieeju. Tieši reaģējot uz paziņojumu, Komisija organizēja Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju par naida apkarošanu sabiedrībā 16 , kurā 150 iedzīvotāji no visām ES dalībvalstīm apsprieda to, kā reaģēt uz naidu un neiecietību. Rezultātā tika sagatavots 21 ieteikums, un Komisija ir apņēmusies veikt turpmākus ar šiem ieteikumiem saistītus pasākumus. Minētie ieteikumi ir vērsti arī uz rasisma un diskriminācijas apkarošanas pasākumiem, izmantojot izglītību un izpratnes veicināšanu, un uz rasisma un diskriminācijas novēršanu digitālajā telpā.
2.2. Pasākumi ārpus ES tiesību aktiem – darīt vairāk, lai risinātu rasisma problēmu ikdienas dzīvē
·61 % eiropiešu apgalvo, ka viņu valstī ir plaši izplatīta diskriminācija ādas krāsas dēļ.
·Gandrīz puse afrikāņu izcelsmes cilvēku saskaras ar rasu diskrimināciju, tādējādi šis rādītājs ir palielinājies no 39 % 2016. gadā līdz 45 % 2022. gadā.
·Diskriminācija joprojām nav redzama; tikai 9 % cietušo ziņo par diskriminācijas gadījumiem.
Tiesībaizsardzības iestāžu veiktā diskriminācijas apkarošana
Uzticēšanās valsts amatpersonām, tiesībaizsardzības iestādēm, policijai un drošības spēkiem ir būtiska funkcionējošai sabiedrībai un ir sociālās kohēzijas priekšnoteikums. Nepietiekama ziņošana par naida noziegumiem, rasu un etnisko diskrimināciju un citiem saistītiem gadījumiem daļēji ir saistīta ar neuzticēšanos atbildīgajām iestādēm. Šī neuzticēšanās palielinās, ja policijas darbinieki vai citas valsts amatpersonas pauž rasu aizspriedumus vai īsteno rasistiskus aizskārumus. Tāpēc, lai cīnītos pret rasismu, ir būtiski ņemt vērā daudzveidību un nodrošināt pamattiesības tiesībaizsardzības jomā.
FRA 2024. gada ziņojums “Rasisma novēršana policijas darbā” 17 ir pirmais ES mēroga pētījums, kurā visaptveroši aplūkots tiesiskais regulējums, analizētas nepilnības rīcībpolitikas risinājumos un faktiskajā pārraudzībā un aprakstīta prakse, kuras mērķis ir apkarot rasismu policijas darbā. Ziņojumā ir sniegti dati par rasismu policijas darbā un norādīts, ka rasisms policijas darbā ietver diskriminējošu profilēšanas praksi, nepieņemamu rasistisku komunikāciju un pārmērīgu spēka lietošanu.
Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) sniedz ieguldījumu cīņā pret rasismu un diskrimināciju, rīkojot ikgadēju apmācību par naida noziegumiem un naida noziegumos cietušajiem, kā arī katru gadu sadarbībā ar FRA piedāvā vairākus tīmekļseminārus par naida noziegumiem, īpašu uzmanību pievēršot dažādām minoritātēm. Uzmanība tiek pievērsta arī policijas veiktajām apturēšanas un pārmeklēšanas darbībām un rasu profilēšanai. Naida noziegumi ir viens no tematiem, ko tiesībaizsardzības amatpersonas var izvēlēties pieredzes apmaiņai ar kolēģiem citā dalībvalstī, piedaloties CEPOL apmaiņas programmā.
Turklāt CEPOL piedāvāja darbsemināru par to, kā 2023. gada 7. oktobrī Izraēlā notikušie teroristu uzbrukumi, kā arī turpmākā katastrofālā humanitārā situācija Gazā ietekmē ES drošību, īpašu uzmanību pievēršot ebreju un musulmaņu kopienām.
Apspriešanās laikā pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un līdztiesības iestādes ziņoja par to, ka dažās dalībvalstīs ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad tiesībaizsardzības amatpersonas pārmērīgi lieto spēku, kā rezultātā pat ir traģiski gājuši bojā cilvēki, kas pieder rasu un etniskajām minoritātēm. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas turpināt un pastiprināt centienus novērst diskriminējošu attieksmi tiesībaizsardzības amatpersonu vidū. Tās tiek arī mudinātas piemērot starptautisko tiesisko regulējumu par tiesībaizsardzības iestāžu īstenotu spēka lietošanu 18 , ar valstu cilvēktiesību iestāžu un līdztiesības iestāžu līdzdalību turpinot izstrādāt mērķorientētu apmācību policijas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.
Drošība
Komisija ar ES Interneta foruma (EUIF) 19 un Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) 20 īstenotā darba palīdzību ir pievērsusies vardarbīga ekstrēmisma radītajam apdraudējumam, ko rada rasistiskas ideoloģijas. Jaunizveidotais ES Zināšanu centrs radikalizācijas novēršanas jomā 21 balstīsies uz RAN darbu, lai palielinātu ES atbalstu cīņā ar rasisma un ksenofobijas radītajām problēmām, kas izraisa radikalizāciju un vardarbību.
EUIF ar dalībvalstu un Eiropola atbalstu 2021. gada novembrī izveidoja regulāri atjauninātu zināšanu paketi par vardarbīgiem labējo ekstrēmistu grupējumiem, simboliem un manifestiem, kas aizliegti ES dalībvalstīs, lai veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu brīvprātīgus satura moderācijas centienus. Turklāt tika uzsākts pētījums, lai noskaidrotu, cik lielā mērā algoritmi padara teroristu un vardarbīgu ekstrēmistu saturu plašāk pieejamu tiešsaistes lietotājiem 22 . Pētījumā arī aplūkots, cik lielā mērā tiek palielināta uz noteikumu robežas balansējoša satura, piemēram, dažu naida runas veidu, dezinformācijas un citu veidu likumīga, bet kaitīga satura, izplatīšanās, kas varētu novest pie radikalizācijas un vervēšanas.
Šajā sakarā EUIF ir arī izstrādājis Rokasgrāmatu par uz noteikumu robežas balansējošu saturu 23 , kurā sniegti šāda veida satura piemēri un definīcijas, kas paredzētas tehnoloģiju platformām, kuras moderē saturu, lai aizsargātu lietotājus no rasistiska, antisemītiska un pret musulmaņiem vērsta uz noteikumu robežas balansējoša satura tiešsaistē.
RAN 2024. gada maijā izskatīja vardarbīgu labējo ekstrēmistu vēstījumu ietekmi uz sabiedriskajām debatēm. Kritiskās domāšanas un medijpratības iekļaušana skolu mācību programmās palīdz mazināt uzņēmību pret rasistiskām ideoloģijām, sekmējot cīņu pret naratīvu izplatību dažādās jomās, piemēram, sportā, medijos, politikā un tiešsaistes platformās. Izpratnes veicināšana par dažādiem viedokļiem un mediju atbildību var palīdzēt novērst ekstrēmistiska satura nekritisku izplatīšanu.
Ar jaunajām tehnoloģijām saistīto risku novēršana
MI izmantošana var negatīvi ietekmēt pamattiesības, piemēram, tiesības uz nediskriminēšanu, jo algoritmi var būt neobjektīvi vai laika gaitā kļūt neobjektīvi, potenciāli izraisot diskrimināciju nodarbinātības, izglītības, sociālā nodrošinājuma un tiesībaizsardzības jomā 24 . MI rīku izmantošana tiesībaizsardzības jomā varētu palielināt rasu profilēšanu. Eiropas Komisija 2024. gada maijā pieņēma pirmo ES tiesisko regulējumu MI jomā, kas paredz analizēt un klasificēt MI sistēmas dažādos lietojumos atkarībā no riska, ko tās rada lietotājiem 25 . Attiecībā uz MI sistēmām, kas tiek uzskatītas par augsta riska sistēmām, pirms to laišanas tirgū ir jānodrošina atbilstība virknei prasību, lai palielinātu pārredzamību un līdz minimumam samazinātu drošības un pamattiesību apdraudējumus. Tie ietver iespējamo neobjektivitāti un diskrimināciju augsta riska MI sistēmās, piemēram, tajās, ko izmanto tiesībaizsardzības, darbā pieņemšanas, izglītības un veselības aprūpes sistēmās. Turklāt MI akts aizliedz MI izmantot kriminoloģiskai prognozēšanai, kuras pamatā ir profilēšana, un sistēmām, kas izmanto biometriskos datus, lai klasificētu cilvēkus atbilstoši konkrētām kategorijām, piemēram, rasei, reliģijai vai seksuālajai orientācijai.
Digitālo pakalpojumu akts (DPA) ir vērsts pret nelikumīgu saturu un dezinformāciju tiešsaistē, arī rasistisku naida runu, un novērš kaitējumu, ko var radīt nelikumīga satura izplatīšana. Komisija saskaņā ar Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē 26 kopš 2016. gada sadarbojas ar lielo platformu nodrošinātājiem. Viena no galvenajām iesaistīto platformu saistībām ir vairumā gadījumu 24 stundu laikā izvērtēt paziņojumus par iespējami nelikumīgu naida runu un, ja nepieciešams, ātri dzēst saturu. Kopš kodeksa ieviešanas ir panākti nozīmīgi rezultāti un piesaistītas jaunas platformas, ieskaitot TikTok, LinkedIn, Viber un Twitch. Pēc Digitālo pakalpojumu akta stāšanās spēkā parakstītāji ir iesnieguši pārskatītu rīcības kodeksa versiju, kuras mērķis ir stiprināt tā spēju novērst naida runas virālu izplatīšanos, izmantojot brīdināšanas mehānismus.
Nodarbinātība, izglītība, veselība un mājokļi
ES turpina izmantot politikas pasākumus un finansēšanas programmas, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi vispārējai nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai un nenodalītiem mājokļiem.
Apspriešanās procesā pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas norādīja, ka pēdējos pāris gados rasu un etniskajām minoritātēm piederošu cilvēku dzīves kvalitāte nav būtiski uzlabojusies. Viņi joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem. Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu smagās ekonomiskās sekas ir nesamērīgi skārušas atstumtās kopienas, kuras ir saskārušās ar īres maksas, enerģijas rēķinu un dzīves dārdzības pieaugumu 27 .
Valsts un vietējās iestādes uzņemas galveno atbildību par sociālās nevienlīdzības novēršanu un risināšanu un cīņu pret dzīvesvietas un izglītības segregāciju, un ir būtiski, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka sociālās iekļaušanas politika un programmas ir faktiski vērstas uz cilvēkiem, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm, un tos sasniedz, kā arī veicina viņu piekļuvi integrētiem pakalpojumiem bez segregācijas.
Nodarbinātība
Cilvēki, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm, bieži saskaras ar diskrimināciju, meklējot darbu vai apgūstot apmācību.
Dalībvalstis, 2021. gada martā vienprātīgi pieņemot Padomes Ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību 28 , apņēmās izstrādāt pasākumus diskriminācijas apkarošanai un izskaušanai. Tie ietver pasākumus, kuru mērķis ir palielināt informētību par nediskriminējošu nodarbinātību, piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī apmācīt darba devējus, lai cīnītos pret diskrimināciju un tās pamatcēloņiem.
Turklāt Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam 29 mērķis ir pārvarēt problēmas, ar kurām saskaras migranti un migrantu izcelsmes iedzīvotāji. Šī stratēģija pievēršas galvenajiem integrācijas šķēršļiem, ar kuriem trešo valstu valstspiederīgie saskaras svarīgākajās jomās (mājokļi, izglītība, nodarbinātība un veselības aprūpe).
Izglītība
Nevienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai izglītībai nostiprina sociālekonomiskās atšķirības starp rasu un etniskajām grupām. Afrikāņu izcelsmes cilvēki biežāk priekšlaicīgi pamet skolu un mazāk pievēršas terciārās izglītības apguvei 30 . Vienādu izglītības iespēju nodrošināšana apvienojumā ar mērķtiecīgu atbalstu konkrētu grupu piekļuves šķēršļu novēršanai var palīdzēt izlīdzināt konkurences apstākļus. Turklāt izglītība var mazināt aizspriedumus un stereotipus, veicinot kritisko domāšanu un popularizējot daudzveidību mācību programmās un mācību materiālos.
Kvalitātes, taisnīguma, iekļaušanas un panākumu uzlabošana visiem ir galvenā prioritāte stratēģiskajā satvarā Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu (EIT) 31 . EIT stratēģiskā satvara darba grupas (2021–2025) 32 ir sniegušas iespēju apmainīties ar informāciju par praksi, kas vērsta pret dažādām diskriminācijas un aizspriedumu formām izglītībā un apmācībā, ieskaitot rasismu, diskrimināciju etniskās vai rasu izcelsmes dēļ, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību un intersekcionālu diskrimināciju 33 .
Padomes 2022. gada novembrī pieņemtā ieteikuma “Ceļi uz panākumiem skolā” 34 mērķis ir dot iespēju visiem izglītojamajiem pilnībā īstenot savu potenciālu, mazinot izglītības un apmācības priekšlaicīgu pārtraukšanu, uzlabojot sniegumu pamatprasmju jomā un veicinot visu izglītojamo labbūtību skolā neatkarīgi no viņu sociālekonomiskās, kultūras vai personīgās izcelsmes. Tas ietver atbalsta pasākumus grupām, kurām draud atstumtība un nepietiekamas sekmes, piemēram, rasu un etniskajām minoritātēm un migrantu izcelsmes skolēniem.
Veselība
Covid-19 pandēmija saasināja pastāvošo nevienlīdzību veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm 35 .
Rasisms var ietekmēt cietušo garīgo veselību 36 . Paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai 37 uzsvērts, kā diskriminācija dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot rases vai etniskās piederības dēļ, ietekmē garīgo veselību. Programma “ES – veselībai” atbalsta darbības13, kas sekmē informētību, zināšanu apmaiņu un spēju veidošanu garīgās veselības jomā, ņemot vērā neaizsargātu migrantu un romu kopienu vajadzības.
Mājokļi
Cilvēki, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm, ir vairāk pakļauti sliktu dzīves apstākļu un mājokļa segregācijas riskam. Telpisko un sociālo segregāciju jo īpaši izjūt divas grupas: romi un migranti. Šīs grūtības var radīt domino efektu izglītības vai nodarbinātības iespēju ziņā un – ģimeņu ar bērniem gadījumā – būtisku negatīvu ietekmi uz bērnu attīstību. Sociālo mājokļu ierobežota pieejamība un slikta kvalitāte vēl vairāk ierobežo atbalsta pieejamību neaizsargātā situācijā esošām grupām.
Ar 2023. gada oktobrī pieņemtajiem Padomes secinājumiem par pasākumiem, ar ko romiem nodrošina līdztiesīgu piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas 38 un risina nošķirto apmetņu jautājumu, dalībvalstis ir apņēmušās pilnībā izmantot ES līdzekļus, lai veicinātu līdztiesīgu piekļuvi pienācīgiem un nenošķirtiem mājokļiem.
Lai risinātu mājokļu cenu un īres maksas pieaugumu, Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs tika paziņots par cenas ziņā pieejamu mājokļu plāna izstrādi 39 .
3. Strukturālais rasisms – pamatproblēmas risināšana
Rīcības plāns ir vērsts pret strukturālo rasismu, kas pastiprina šķēršļus, ar kuriem cilvēki saskaras tikai viņu rases vai etniskās piederības dēļ. Rasisms, nevienlīdzība un diskriminācija samazina iespēju vienlīdzību un noved pie sliktākiem rezultātiem visās jomās visā cilvēka dzīves laikā, sākot no agrīna vecuma. Par to liecina segregācija izglītībā, īsāks izglītības iegūšanai atvēlētais laiks, ierobežotas karjeras iespējas un diskriminācija mājokļu tirgū un piekļuvē precēm un pakalpojumiem. Strukturālā rasisma kumulatīvā ietekme uz jebkuru indivīdu var novest pie tā, ka viņš dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kā arī ierobežot sociālo mobilitāti.
Rasismu var papildināt diskriminācija citu iemeslu dēļ, ieskaitot reliģiju vai pārliecību, dzimumu, seksuālo orientāciju, vecumu vai invaliditāti. Tāpēc ES šajā jautājumā ir īstenojusi intersekcionālu pieeju, pievēršot uzmanību dažādu diskriminācijas iemeslu kombinācijai, lai padziļinātu izpratni par strukturālo rasismu un nodrošinātu, ka atbildes pasākumi ir efektīvāki.
3.1. Pārmaiņu rīcībpolitikas
Stereotipu apkarošana un vēstures izpratnes veidošana
Atskatoties uz iepriekšējiem notikumiem un pamatojoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves 40 Mineapolisā, Amerikas Savienotajās Valstīs, 2020. gada maijā, Komisija ir turpinājusi publiski uzsvērt un nosodīt rasismu un rasu diskrimināciju, piemēram, organizējot augsta līmeņa politiskus pasākumus un atzīmējot piemiņas dienas.
Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts sadarbībā ar Eiropas Komisiju un FRA 2023. gada novembrī organizēja konferenci “Pret rasismu Eiropas Savienībā: afrikāņu izcelsmes cilvēki – atzīšana, taisnīgums un attīstība”, kas bija saskaņota ar Starptautisko ANO desmitgadi afrikāņu izcelsmes cilvēkiem (2015–2024) 41 un 2001. gada Durbanas deklarāciju un rīcības programmu.
Komisija un Eiropas Parlaments 2023. gada 5. decembrī kopīgi pieminēja Eiropas verdzības izskaušanas dienu. Pasākumā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik svarīgi ir atzīt rasisma vēsturiskās saknes, un iniciatīvu izvērtēšanai nolūkā novērst koloniālisma un paverdzināšanas sekas.
Komisija arī uzsvēra, ka atceres pasākumi ir svarīgs iekļaušanu un sapratni veicinošs aspekts, kas palīdz cīnīties pret stereotipiem un veicināt izpratni. Komisija Eiropas atceres jomā programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ietvaros ir atbalstījusi projektus, kas vērsti uz koloniālisma mantojuma izpēti gan ES, gan ārpus tās.
Pareizie dati apzinātai rīcībpolitikas izvēlei
Dažas dalībvalstis neļauj vākt datus par etnisko piederību, savukārt citas ir centušās vākt šādus datus, piemēram, ar kopienas organizāciju palīdzību. Valstu līdztiesības datu kopas, ja tādas ir, ir grūti salīdzināt.
Tomēr dati ir ļoti svarīgi gan strukturālo aspektu, gan subjektīvās rasisma un diskriminācijas pieredzes atspoguļošanai. Ar rīcības plānu 2020.–2025. gadam Komisija ir mudinājusi dalībvalstis virzīties uz saskaņotu pieeju tādu līdztiesības datu vākšanai, kas sadalīti, pamatojoties uz rasu vai etnisko piederību. Pamatojoties uz turpmāko darbu, ko veica apakšgrupa līdztiesības datu jomā, Komisija publicēja Norādījumus par līdztiesības datu vākšanu un izmantošanu, pamatojoties uz rasi vai etnisko izcelsmi 42 .
Eurostat uzņēmās iniciatīvu izveidot “līdztiesības un nediskriminēšanas statistikas darba grupu” 43 , lai sadarbotos ar dalībvalstīm, galvenajiem lietotājiem un citiem datu sagatavotājiem nolūkā iegūt visaptverošāku un salīdzināmāku statistiku par līdztiesību un nediskriminēšanu. Paredzams, ka darba grupa izstrādās pamatnostādnes un ieteikumus, lai uzlabotu līdztiesības un nediskriminēšanas statistikas salīdzināmību starp dalībvalstīm, ierosinās metodiku un paraugpraksi nolūkā paplašināt tvērumu, attiecinot to uz dažādām diskriminācijas riskam pakļautām grupām, apzinās papildināmību un atbalstīs koordināciju ar citiem datu sagatavotājiem. Darba grupas mērķis ir pabeigt darbu līdz 2026. gada beigām.
3.2. Īstenošanas sistēma: ES rīku pilnīga izmantošana
Rīcība vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī
Rasisma apkarošana ES ir kopīga atbildība, tāpēc ir jāveic kopīgs darbs ar dalībvalstīm. Tāpēc Komisija ir arī mudinājusi visas dalībvalstis pieņemt valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju un ir sniegusi norādījumus to atbalstam šajā procesā. Apņemšanās pieņemt īpašus valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu tika uzsvērta 2022. gada martā pieņemtajos Padomes secinājumos par rasisma un antisemītisma apkarošanu 44 .
Valstu rīcības plāni
Saskaņā ar šā ziņojuma pamatā esošo apspriešanos īpaši valstu rīcības plāni ir svarīgi cīņā pret rasismu, un tie būtu jāizstrādā un jāīsteno visās dalībvalstīs. Tie nodrošina visaptverošu valsts politiku rasu līdztiesības veicināšanai 45 un apliecina, ka dalībvalstis ir apņēmušās risināt problēmas, ar kurām tās saskaras, lai izskaustu rasu diskrimināciju 46 . Tie arī palīdz dalībvalstīm praksē īstenot attiecīgās starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.
Jau 11 dalībvalstis – Beļģija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Latvija, Malta, Portugāle, Somija un Zviedrija – ir pieņēmušas īpašu valsts rīcības plānu rasisma apkarošanai, turklāt Dānija, Itālija, Luksemburga, Ungārija un Austrija to gatavo. Čehija, Dānija, Igaunija, Horvātija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovākija rasisma apkarošanas pasākumus ir integrējušas citos valsts rīcības plānos, piemēram, cilvēktiesību vai sociālās integrācijas jomā 47 .
Apspriešanās ar dalībvalstīm atklāja vairākas problēmas rasisma apkarošanas politikas plānošanā un īstenošanā. Lielākajā daļā dalībvalstu valsts rīcības plānu īstenošanai nav piešķirts īpašs budžets. Dažās dalībvalstīs valsts rīcības plānā paredzētos pasākumus finansē ministrijas atbilstīgi to kompetencei, vai arī tie tiek finansēti no projektu līdzekļiem, un tos īsteno nevalstiskās iestādes. Lai gan šķiet, ka lielākā daļa dalībvalstu koordinācijas vai konsultatīvajos mehānismos ir iesaistījušas daudzas dažādas ieinteresētās personas, joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā tās ir nodrošinājušas skarto kopienu un to pārstāvju līdzdalību.
Dalībvalstis nav veikušas sistemātisku kartēšanu attiecībā uz esošajiem datu avotiem, kas sniedz informāciju par rasi vai etnisko izcelsmi, un izmantojušas nevienmērīgi sadalītus līdztiesības datus rīcības plānu izstrādē un tvēruma noteikšanā. Tāda pati nekonsekvence datu izmantošanā attiecas uz rīcības plānu īstenošanas uzraudzību.
Strukturālā rasisma jēdziena izpratne un interpretācija dažādās dalībvalstīs atšķiras, tāpēc lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas visai sadrumstalotus pasākumus, un dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu par strukturālā rasisma novēršanu. Tas pats attiecas uz intersekcionālas pieejas piemērošanu rasisma apkarošanai. Piemērojot intersekcionalitāti, tā lielākoties aprobežojas ar diskrimināciju dzimuma dēļ. Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu īstenojamas pieejas strukturālā rasisma apkarošanai, un ir pilnvarojusi ESAO izstrādāt iespējamos rādītājus.
Apspriešanās procesā ieinteresētās personas, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzsvēra rīcības plāna nozīmi attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras migranti un bēgļi. Rasisms un ksenofobija rada papildu šķēršļus migrantu iekļaušanai sabiedrībā, un pret migrantiem vērstā attieksme ir jārisina kā daļa no valsts rīcības plāna cīņai pret rasismu.
Lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm, Komisija izveidoja Apakšgrupu ES rasisma apkarošanas rīcības plāna īstenošanai valstu līmenī, kuras sastāvā ir eksperti no dalībvalstīm un novērotāji 48 Augsta līmeņa grupā naida noziegumu un naida runas apkarošanas jautājumos 49 un Augsta līmeņa grupā nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos 50 . Apakšgrupa izstrādā politikas instrumentus, lai palīdzētu visos rīcības plāna īstenošanas posmos valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Tā arī organizē daudzu ieinteresēto personu sanāksmes, lai apmainītos ar labu praksi un rīkotu diskusijas nolūkā uzlabot to cilvēku stāvokli, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm. Turklāt apakšgrupa pievēršas būtiskiem mūsdienu jautājumiem, to vidū pret musulmaņiem vērsta naida pieaugumam.
Apakšgrupa ciešā sadarbībā ar Komisiju un FRA 2021. gadā publicēja Kopīgos pamatprincipus attiecībā uz valstu rīcības plāniem cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju 51 . Apakšgrupa 2022. gadā sagatavoja uzraudzības kontrolsarakstu par kopīgo pamatprincipu piemērošanu un rīku ziņošanai par valstu rasisma apkarošanas rīcības plānu īstenošanu 52 . Abus politikas instrumentus dalībvalstis ir apstiprinājušas divās iepriekš minētajās augsta līmeņa grupās 53 .
Turklāt Komisija apkopoja un drīzumā publicēs daudzsološu dalībvalstu praksi saistībā ar valsts rīcības plānu procesiem un darbībām rasisma apkarošanai.
Reģionālā un vietējā līmeņa iesaiste nolūkā panākt jēgpilnu ietekmi uz vietas
Komisija finansē Eiropas pilsētu koalīciju pret rasismu (ECCAR), kas ir pilsētu tīkls, kurš dalās pieredzē, lai uzlabotu savu politiku rasisma, diskriminācijas un ksenofobijas apkarošanai. ECCAR darbs atbalsta rīcības plāna īstenošanu tieši vietējā līmenī.
Eiropas pilsētiniciatīva, ko pārvalda Komisija, izmantojot netiešu pārvaldību, atbalsta ES pilsētprogrammas partnerību “Vienlīdzības pilsētas” 54 . Šīs 2024. gadā uzsāktās partnerības mērķis ir izstrādāt visaptverošas un iekļaujošas pieejas līdztiesības veicināšanai pilsētu teritorijās.
Pilsētām un reģioniem ir arī svarīga loma iekļaujošas vides veidošanā saviem iedzīvotājiem. Lai izceltu to centienus un apņemšanās, Komisija 2022. gadā uzsāka Eiropas integrācijas un dažādības galvaspilsētu(-u) noteikšanu, organizējot ikgadēju balvu konkursu “Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas” 55 , kas aptver visus diskriminācijas iemeslus: dzimumu, rasu vai etnisko piederību, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu, seksuālo orientāciju, kā arī intersekcionalitāti.
Sadarbība ar privāto sektoru
Kopš 2020. gada ES daudzveidības mēnesis 56 ir palielinājis izpratni par to, cik svarīga ir daudzveidība un iekļaušana darbavietā un plašākā sabiedrībā. Piemēram, 2021. gadā ES daudzveidības mēnesī galvenā uzmanība tika pievērsta rasu un etniskajai daudzveidībai darbavietā un tās nozīmei uzņēmējdarbībā. ES daudzveidības mēneša laikā 2023. gadā Eiropas Komisija ieviesa ES daudzveidības pašnovērtējuma rīku 57 darba devējiem un organizācijām publiskajā un privātajā sektorā.
ES Daudzveidības hartu platforma 2021. gada novembrī rīkoja virtuālu apaļā galda diskusiju “Runāsim par rasismu – ES rasisma apkarošanas rīcības plāns un tā ietekme”, lai palielinātu informētību par ES darbu rasisma apkarošanas jomā un sadarbotos ar darba devējiem. Pēc tam 2023. gada maijā notika darbseminārs “Kā veidot pret rasismu vērstas un reliģiski iekļaujošas organizācijas?”.
Integrēšana
Komisija ir integrējusi rasisma apkarošanu visās politikas jomās un ir aicinājusi dalībvalstis izvērtēt savas iniciatīvas no rasisma apkarošanas viedokļa un iekļaut rasisma apkarošanas pasākumus visās politikas jomās. Tas nozīmē, ka ir jāņem vērā iespējamie rasu aizspriedumi – gan apzināti, gan neapzināti – un diskriminācijas modeļi, kas izpaužas dalībvalstu piemērotajos noteikumos, normās un procesos, kā arī attieksmē un rīcībā.
Struktūras ir būtiskas, lai nodrošinātu un atbalstītu Komisijas rasisma apkarošanas politikas darba institucionalizāciju, saskaņotību un ilgtspēju.
Komisijas Līdztiesības darba grupai 58 , kuras sastāvā ir visu Komisijas ģenerāldirektorātu un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvji (“līdztiesības koordinatori”), joprojām ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka rīcības plāna mērķi tiek atspoguļoti visās ES politikas jomās. Darba grupa ļāva konsekventi integrēt līdztiesības principus, arī rasu vai etnisko piederību, Komisijas politikas iniciatīvās un iekšējā rīcībā. Darbs, pamatojoties uz dažādiem līdztiesības principiem, kas ir daļa no kopīgas pieejas, ir arī pavēris ceļu tam, lai politikas veidošanā un likumdošanā tiktu īstenota intersekcionalitāte.
Turpmāk ir aplūkoti rasisma apkarošanas integrēšanas piemēri ES politikā.
Bērnu tiesības – 2021. gada 24. martā pieņemtā ES stratēģija par bērna tiesībām 59 un Komisijas Ieteikums par integrētu bērnu aizsardzības sistēmu izstrādi un stiprināšanu bērna interesēs 60 mudina dalībvalstis turpināt attīstīt un stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas, padarot tās integrētākas un iekļaujošākas, lai nodrošinātu daudzveidīgās bērnu vajadzības pēc aizsardzības pret jebkāda veida vardarbību. Ieteikumā uzsvērts, ka līdztiesības un iekļaušanas veicināšana mūsu sabiedrībā ir svarīgs instruments vardarbības novēršanai.
Transports – Komisija ir izveidojusi daudzveidības vēstnieku tīklu transporta nozarē, lai atbalstītu Komisijas programmu līdztiesības un daudzveidības veicināšanai transporta nozarē, ievērojot Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas 61 mērķus. Tīkla mērķis ir palielināt informētību un virzīt pasākumus, iniciatīvas vai darbības, kas veicina līdztiesību, daudzveidību un iekļautību transporta nozarē gan attiecībā uz transporta darbaspēku, gan transporta lietotājiem 62 . Komisija ir izstrādājusi praktisku rokasgrāmatu par līdztiesības aspekta integrēšanu mobilitātes un transporta jomā 63 , lai palīdzētu darbiniekiem savā ikdienas darbā piemērot līdztiesības aspekta integrēšanu un tādējādi pildīt savus pienākumus veicināt līdztiesību un apkarot diskrimināciju.
Pētniecība un inovācija – “Eiropas Pētniecības un inovācijas pakts” 64 , kas tika pieņemts 2021. gadā un ir viens no jaunās Eiropas pētniecības telpas (EPT) 65 galvenajiem pīlāriem, skaidri apstiprina vienlīdzīgas iespējas un iekļautību kā pamatvērtības un galvenos principus un kā kopīgas rīcības prioritātes uzsver nevienlīdzības novēršanu, arī saistībā ar rasu vai etnisko piederību. 2023. gadā ar Padomes ieteikumu par Eiropas satvaru pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības talantu piesaistīšanai un noturēšanai Eiropā 66 tika pieņemta Eiropas pētnieku harta 67 un risināts nevienlīdzības jautājums, par vienu no hartas pamatprincipiem nosakot “daudzveidības pieņemšanu”. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir atzīt un apkarot visu veidu diskrimināciju, arī rasu vai etniskās piederības dēļ, un izcelta nepieciešamība atzīt un mazināt neapzinātus aizspriedumus, pieņemot cilvēkus darbā, paaugstinot viņus amatā un pārskatot darba uzdevumus.
ES līdzekļu izmantošana
Dažādas ES programmas sniedz finansēšanas iespējas projektiem, kas veicina rasisma apkarošanas un nediskriminēšanas vērtības. ES programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” 68 ietvaros ir pieejams īpašs finansējums, un šīs programmas mērķi ir apkarot un novērst diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un neiecietību pret migrantiem visos sabiedrības līmeņos, tostarp veidojot uzticēšanos starp indivīdiem, kopienām un valstu iestādēm. 2023. gadā tika sekmīgi ieviesta jauna prioritāte attiecībā uz migrāciju, dekolonizāciju un multikulturālu Eiropas sabiedrību.
2021.–2027. gada periodā ir pieejami kohēzijas politikas līdzekļi 69 , lai atbalstītu dalībvalstu centienus veicināt sociālo iekļaušanu, sekmējot marginalizēto grupu, piemēram, romu un migrantu izcelsmes cilvēku, vienlīdzīgu piekļuvi vispārpieejamiem pakalpojumiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) atbalsta infrastruktūras attīstību, aprīkojumu un piekļuvi vispārējiem pakalpojumiem nodarbinātības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes, nenošķirtu mājokļu un izglītības jomā. Šīm investīcijām būtu jāsniedz labums arī atstumtām grupām, to vidū romiem un migrantu izcelsmes cilvēkiem, un būtu jāplāno īpašas darbības, lai veicinātu viņu piekļuvi vispārējai nenošķirtai infrastruktūrai un pakalpojumiem.
Komisija 2021. gadā publicēja atjauninātu rīkkopu ES līdzekļu izmantošanai, kas paredzēti migrantu izcelsmes personu integrācijai 2021.–2027. gada periodā 70 , kuras mērķis ir veicināt ES fondu, jo īpaši ERAF, ESF+ un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF), papildinošu izmantošanu.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) 71 atbalsta reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot vienlīdzīgas iespējas un iekļaut cilvēkus no neaizsargātām grupām. Piemēram, ANM palīdz dalībvalstīm novērst neiecietību un diskrimināciju, ieguldot jauniešu no minoritāšu grupām, piemēram, romu, personīgajā attīstībā Bulgārijā un Grieķijā, izveidojot izglītības un dienas pakalpojumu iespējas kopienās, kurās ir liels romu iedzīvotāju skaits, un veicinot profesionālās izglītības pieejamību un vecāku integrāciju darba tirgū (piemēram, Rumānijā, Slovākijā).
ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma “Apvārsnis Eiropa” 72 finansē arī iniciatīvas rasisma, diskriminācijas un ksenofobijas apkarošanai, atbalstot pētniecību un projektus, kas veicina iekļautību, iecietību un demokrātiskās vērtības vai pievēršas rasismam kā civilās drošības jautājumam. Tas ietver finansējumu tematiskajā kopā “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” nolūkā stiprināt rasu, etnisko un reliģisko līdztiesību, kā arī kopā “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, jo īpaši pievēršoties dzimuma, rases un citu aizspriedumu novēršanai MI jomā. Kopa “Civilā drošība sabiedrībai” finansē, piemēram, pētījumus par cīņu pret ekstrēmistu īstenotu tiešsaistes spēļu kultūras ļaunprātīgu izmantošanu vai naida runas apkarošanu.
Programmā “Erasmus+” 73 un Eiropas Solidaritātes korpusā 74 2021. gadā pirmo reizi tika ieviesta integrācijas pasākumu sistēma, kā arī integrācijas un daudzveidības stratēģija, lai atvieglotu piekļuvi cilvēkiem ar ierobežotām iespējām. Papildus projektiem izglītības un jaunatnes jomā programmas “Erasmus+” sporta pasākumi veicina sociālo iekļaušanu un līdztiesību sportā un ar sporta starpniecību. Tomēr rasisms un naida runa joprojām ir problēmas sportā – no elites līdz tautas sporta līmenim. Tāpēc Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Padomi līdzfinansē projektu par naida runas apkarošanu sportā.
Projekti, kas risina rasisma un diskriminācijas problēmu, var pretendēt uz finansējumu arī programmas “Radošā Eiropa” 75 prioritātes “iekļaušana” ietvaros, kuras mērķis ir stiprināt sabiedrību un uzlabot minoritāšu un sociāli atstumto grupu pārstāvju sociālo iekļaušanu kultūrā un ar kultūras starpniecību.
Tehniskā atbalsta instruments (TAI) 76 ir vērsts pret rasismu un diskrimināciju, atbalstot neaizsargātas grupas un uzlabojot valsts pārvaldes iestāžu spējas risināt līdztiesības problēmas. Piemēram, ar instrumenta līdzekļiem Igaunijā, Portugālē un Maltā tiek finansēti projekti, kas vērsti uz atbalstu cietušajiem un kuru mērķis ir īstenot pasākumus nolūkā labāk aizsargāt noziegumu upurus, ieskaitot personas, pret kurām vērsti naida noziegumi rasistisku motīvu dēļ.
2024. gadā TAI turpinās atbalstīt līdztiesības iestādes Beļģijā, Portugālē un Somijā, lai izstrādātu, uzraudzītu un ieviestu mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un novērtētu MI ietekmi uz līdztiesības jautājumiem, ņemot vērā ES MI aktu.
Rasisma un diskriminācijas apkarošana ārpolitikā
Rasisms ir globāla problēma, un ir svarīgi, lai darbības rasisma novēršanai un apkarošanai ES un ārpus tās būtu saskaņotas un savstarpēji pastiprinātu cita citu. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju rasisma apkarošanai un spēcīgas starptautiskas alianses, Komisija cieši sadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām 77 , piemēram, OHCHR, ECRI un ESAO. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (ICERD) joprojām ir pamats ES centieniem novērst, apkarot un izskaust rasismu pasaules, reģionālā un valstu līmenī. Daudzpusējos forumos, kā arī politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar partnervalstīm ES turpina iestāties par ICERD vispārēju ratifikāciju un tās pilnīgu un efektīvu īstenošanu.
Kā atspoguļots ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 78 , cīņa pret jebkāda veida diskrimināciju, arī cīņa pret rasismu, ir viena no galvenajām ES cilvēktiesību politikas prioritātēm ārējā darbībā. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Komisijas dienesti 2022. gada septembrī organizēja tiešsaistes pasākumu ar kolēģiem daudzpusējās delegācijās 79 , lai apspriestu galvenās problēmas un iespējas efektīvākai un pamanāmākai ES pieejai rasisma apkarošanai, kā arī stiprinātu sadarbību ar Komisiju nolūkā nodrošināt, ka rasisma apkarošanu var efektīvi risināt daudzpusējos forumos.
Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) 80 atbalsta darbības, ar kurām novērš vai apkaro visu veidu rasismu, izmantojot programmas tādās plašās jomās kā cilvēktiesības, līdztiesība un nediskriminācija, pārvaldība un tiesiskums. Daudzās valstīs rasisma novēršana un reaģēšana uz to ir arī daļa no cilvēktiesību dialogiem un tiek regulāri uzraudzīta. Reģionālā un globālā līmenī ir pieejami NDICI līdzekļi, kuru mērķis ir arī stiprināt pilsoniskās sabiedrības spēju reaģēt uz rasismu. Komisija 2023. gadā piešķīra līdzekļus globāliem diskriminācijas un dažādu rasisma veidu apkarošanas projektiem, tai skaitā 5,5 miljonus EUR reliģijas un ticības brīvības atbalstam visā pasaulē.
3.3. Pozitīva ES rīcība – uzklausīšana un rīcība
Iekļaujoša demokrātija
PSO un cilvēktiesību aizstāvjiem būtu efektīvi jāiesaistās valsts politikas lēmumu pieņemšanas procesā, kam vajadzīga nepieciešamā infrastruktūra, spējas un resursi, ievērojot pieejamības, pārredzamības un iekļautības principus. Ieteikumā par pilsonisko līdzdalību 81 , kas pieņemts Demokrātijas aizsardzības paketes ietvaros, Komisija mudināja dalībvalstis veicināt pilsoniskās sabiedrības efektīvu iesaistīšanos visos posmos, sākot no projekta izstrādes līdz īstenošanai, lai attīstītu, atbalstītu un īstenotu tās efektīvu un jēgpilnu līdzdalību, tostarp paredzot īpašu finansējumu. Ieteikums par pilsonisko līdzdalību ir īpaši svarīgs attiecībā uz sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas cīnās pret rasismu.
Jaunas struktūras, lai uzklausītu un mācītos: pastāvīga viedokļu apmaiņas sistēma
Komisija 2021. gadā iecēla savu pirmo koordinatoru rasisma apkarošanas jautājumos 82 , lai nodrošinātu rīcības plāna vispārēju uzraudzību un īstenošanu, atvieglotu rasisma apkarošanas pasākumu integrēšanu un lai tas darbotos kā galvenais kontaktpunkts Komisijas rasisma apkarošanas politikas jomā. Koordinators cieši sadarbojas ar koordinatoru pret musulmaņiem vērsta naida apkarošanas jautājumos, koordinatoru antisemītisma apkarošanas un ebreju dzīvesvides veicināšanas jautājumos un grupu, kas koordinē romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jautājumus. Koordinatora rasisma apkarošanas jautājumos iecelšana palīdzēja uzlabot sadarbību ar PSO un kopienā balstītām organizācijām.
Lai sadarbotos ar cilvēkiem, kuri saskaras ar rasismu un rasu diskrimināciju, un mācītos no viņiem, kā arī stiprinātu to PSO līdzdalību, kuras sadarbojas ar cilvēkiem, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm, un kuras šos cilvēkus pārstāv, Komisija 2021. gada jūnijā izveidoja Pastāvīgo rasisma apkarošanas pilsoniskās sabiedrības forumu 83 . Ar forumu ir notikušas apspriedes par kopējiem pamatprincipiem valsts rīcības plāniem cīņai pret rasismu, kā arī par uzraudzības kontrolsarakstu un ziņošanas rīku.
Kā paziņots rīcības plānā, Komisija 2021. gadā organizēja Eiropas rasisma apkarošanas samitu, cieši iesaistot pilsonisko sabiedrību un līdztiesības iestādes. Eiropas Komisija 2022. gadā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta sadarbības grupu rasisma apkarošanas un daudzveidības jomā un Eiropas Padomes Eiropas Komisiju pret rasismu un neiecietību organizēja otro Eiropas rasisma apkarošanas samitu. Samitā tika godināta Starptautiskā rasu diskriminācijas izskaušanas diena, un galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai sagatavotu un pieņemtu valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju, un jauniešu, jo īpaši rasu un etnisko minoritāšu jauniešu, svarīgajai lomai rasisma un diskriminācijas apkarošanā.
Lai gan sabiedriskajā apspriešanā pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja Pastāvīgā foruma izveidi, tās arī uzskatīja, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka pilsoniskā telpa ir droša un iekļaujoša visām kopienām un minoritātēm.
Koordinators rasisma apkarošanas jautājumos cieši sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un dalībvalstīm, atbalstot valstu rasisma apkarošanas rīcības plānu pieņemšanu. Koordinators sadarbojas arī ar iestādēm un citām ieinteresētajām personām, tai skaitā Eiropas Parlamentu, līdztiesības iestādēm, akadēmiskajām aprindām un starptautiskām organizācijām, lai uzlabotu politikas risinājumus.
4. ES cilvēkresursi
Rīcības plānā ir uzsvērts, ka Eiropas Komisija kā darba devēja ir apņēmusies rādīt piemēru un nodrošināt, ka tās darbaspēks atspoguļo Eiropas iedzīvotāju daudzveidību. Tā ir arī apņēmusies veidot iekļaujošu darba kultūru, kurā ikviens var attīstīties un pilnībā izmantot savu potenciālu neatkarīgi no izcelsmes vai personiskajām iezīmēm. Komisija Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātā 2020. gadā izveidoja Daudzveidības un iekļautības biroju 84 , lai pārraudzītu attiecīgo iniciatīvu izstrādi un īstenošanu. Tas sāka darbu, 2021. martā veicot plašu personāla daudzveidības un iekļaušanas aptauju 85 . Aptaujas rezultāti tika izmantoti, izstrādājot Komisijas jauno Cilvēkresursu stratēģiju, kas tika pieņemta 2022. gadā, kā arī lai izveidotu pierādījumu bāzi atjaunināta daudzveidības un iekļaušanas rīcības plāna 2023.–2024. gadam izstrādei 86 .
Komisija ir guvusi labus panākumus, īstenojot rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība pievērsta transversālām darbībām vadītāju atbalstam, strukturētai mācību un attīstības programmai, izpratnes veicināšanas pasākumiem, komunikācijai un uzlabotai datu vākšanai un salīdzinošai novērtēšanai. Turklāt rīcības plānā ir ietvertas mērķtiecīgas darbības konkrētu darbinieku grupu atbalstam. Piemēram, Daudzveidības un iekļautības birojs organizē iekšējus personāla pasākumus vai izpratnes veicināšanas pasākumus, lai atzīmētu Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu, galveno uzmanību pievēršot darbinieku pieredzei saistībā ar rasismu darbavietā. Tas ir arī cieši sadarbojies ar ES personāla asociāciju Diversité Europe, kas izveidota 2021. gadā un pārstāv to darbinieku intereses un bažas, kuri pieder pie rasu vai etniskās minoritātes.
Komisija ir arī veicinājusi daudzveidību “zilās grāmatas” stažēšanās programmā: 2022. gada septembrī Komisija savā tīmekļa vietnē publicēja daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju 87 attiecībā uz stažēšanos, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta gan informēšanai, gan atlases kritēriju pārskatīšanai, lai palielinātu programmas pievilcību un padarītu to pieejamāku nepietiekami pārstāvētām grupām.
2023. gadā Komisija arī atjaunoja savu politiku aizskarošas izturēšanās apkarošanai un izveidoja jaunu amatu (galvenais konfidenciālais konsultants), kas pārraudzīs šīs politikas īstenošanu un turpmāko attīstību Komisijā. Atjaunotajā politikā ir atzīts, ka diskriminācija var izpausties kā aizskaroša izturēšanās.
Lai piesaistītu daudzveidīgāku talantu kopumu ES civildienestiem, Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 2020. gadā izsludināja aicinājumu sadarboties visām ES daudzveidības organizācijām, aicinot tās pievienoties partnerorganizāciju datubāzei, ko tas pastāvīgi atjaunina. EPSO veica divas līdztiesības un daudzveidības aptaujas, lai apkopotu datus par kandidātu daudzveidību, un 2022. gada maijā pieņēma līdztiesības un dažādības rīcības plānu, lai palielinātu informētību nolūkā piesaistīt daudzveidīgu kandidātu kopumu. Vienlaikus EPSO iesaistīja organizācijas, kas pārstāv cilvēkus, kuri pieder rasu vai etniskām minoritātēm, lai apzinātu un novērstu iespējamos bloķējošos faktorus, kas liedz viņiem pieteikties darbam ES iestādēs 88 .
5. Secinājums
Ieinteresētās personas ļoti atzinīgi vērtēja to, ka ir pieņemts pirmais ES rasisma apkarošanas rīcības plāns, kas, kā tiek uzskatīts, ir rosinājis pieņemt valstu rīcības plānus rasisma apkarošanai un veicinājis debates par rasisma apkarošanu visās tā izpausmēs, arī tā strukturālajā dimensijā.
Rīcības plānā dalībvalstis tika mudinātas izstrādāt un īstenot valsts rīcības plānus rasisma apkarošanai. Laba sadarbība ar dalībvalstīm un to starpā ar Komisijas atbalstu veicināja kopīgas metodikas pieņemšanu, izmantojot kopējus politikas instrumentus, daudzsološas prakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos.
Pieņemot un īstenojot valsts rīcības plānus, dalībvalstu mērķis ir veicināt jēgpilnu skarto kopienu līdzdalību, atzīt un risināt strukturālā rasisma problēmas, iekļaut intersekcionālu pieeju un piešķirt pietiekamu finansējumu rasisma apkarošanas centieniem valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Kopš rīcības plāna pieņemšanas Komisija ir izveidojusi vairākas pastāvīgas struktūras, lai atbalstītu tā īstenošanu. Pieejamie dati, kas aizvien ir ierobežoti, liecina, ka joprojām ir izplatīts individuālais un strukturālais rasisms. Ieinteresētās personas apstiprināja, ka to cilvēku situācija, kuri saskaras ar rasismu, nav uzlabojusies. Lai veicinātu no rasisma, diskriminācijas un nevienlīdzības brīvu sabiedrību, Komisijai kopīgi ar dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir jāpastiprina centieni apkarot visu veidu rasismu.
Uzticamu un salīdzināmu datu par līdztiesību, arī rādītāju par rasu un etnisko piederību, vākšana, ir būtiska, lai atklātu rasistiskus un diskriminējošus modeļus un struktūras. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis vēl vairāk uzlabotu līdztiesības datu vākšanu visos teritoriālajos līmeņos un mudinātu visas ieinteresētās personas sadarboties datu vākšanā līdztiesības un nediskriminēšanas nolūkos, uzsverot, ka sensitīvu datu vākšanā ir ieviesti aizsardzības pasākumi un ka šādi dati tiek vākti tikai nolūkā uzlabot to cilvēku situāciju, pret kuriem tiek vērsta rasu un etniskā diskriminācija.
Komisija turpinās sadarboties ar CEPOL, FRA un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), lai izstrādātu un piedāvātu tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību par neapzinātiem aizspriedumiem, un cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai atbalstītu valstu centienus garantēt taisnīgu un nediskriminējošu policijas darbību.
Līdz šim panāktais progress kalpo par pamatu ES un tās dalībvalstu turpmākai rīcībai, lai pilnībā īstenotu rīcības plānu. Ir svarīgi turpināt iesākto un stiprināt politiku, praksi un iniciatīvas, kas ir izrādījušās efektīvas, jo īpaši ņemot vērā arvien pieaugošo rasu diskriminācijas izplatību.
Lai cīnītos pret rasismu, ir vajadzīga mērķtiecība un ilgtermiņa apņemšanās. Progress tiek panākts, integrējot rasisma apkarošanu dažādās politikas jomās un izveidojot īpašas struktūras un mehānismus rasisma apkarošanai. Rīcības plānā uzsvērta cieša sadarbība starp Komisiju un visām ieinteresētajām personām. Regulārais dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir izrādījies nozīmīgs partnerības elements. Pateicoties šai lietderīgajai iesaistei, Komisija ir ieguvusi nenovērtējamu informāciju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi cīnās pret rasismu.
Kā norādīts politiskajās pamatnostādnēs jaunajam pilnvaru termiņam 2024.–2029. gadam, Komisija joprojām ir stingri apņēmusies veicināt tādu sabiedrību, kurā nav rasisma, diskriminācijas un nevienlīdzības, un, izstrādājot rasisma apkarošanas stratēģiju, atbalstīt valstu centienus izveidot Savienību, kurā valda līdztiesība un kurā ikvienam ir vienlīdzīgas iespējas.
Šajā ziņojumā jēdziens “rasu un etniskā piederība” ir lietots saskaņā ar ES rasisma apkarošanas rīcības plānu, kā arī ES un starptautisko juridisko terminoloģiju. Komisija piekrīt vispārpieņemtajai izpratnei, ka “rases” pamatā ir tikai sociāli konstruēti priekšstati, un tā noraida bioloģisko “rasu” jēdzienu. Tā kā atsauce uz rasi ne vienmēr aptver rasializācijas sociālo struktūru un ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) pieņemto “rasializācijas” jēdzienu, Komisija uzskata, ka atsauce uz “rasializētām grupām” precīzāk atspoguļo rasisma kā sabiedrības problēmas būtību.
Eiropas Padomes iestāde Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) uzskata, ka rasisms “ir pārliecība, ka tāds iemesls kā “rase”, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstspiederība vai valstiskā vai etniskā piederība attaisno necieņu pret personu vai personu grupu vai personas vai personu grupas pārākuma jēdzienu”. Skatīt Vispārējo ieteikumu Nr. 7 .
Sagatavojot šo ziņojumu, notika vairākas viedokļu apmaiņas un apspriešanās ar dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un citām ieinteresētajām personām. Tās ietvēra uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, mērķorientētu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un divas anketas dalībvalstīm. Ziņojuma pamatā ir arī dati, ko savākusi ES Pamattiesību aģentūra (FRA), kā arī dati, kas tika apkopoti Eirobarometra speciālaptaujā par diskrimināciju.
Paziņojums “Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu” .
Being Black in the EU – Experiences of people of African descent .
Rasu vienlīdzības direktīva ; Pētījums par iespējamiem trūkumiem .
Direktīva par līdztiesības iestāžu standartiem nodarbinātības jomā , direktīva par līdztiesības iestāžu standartiem rasu vienlīdzības jomā .
Decembra pārkāpuma lietu pakete , pārkāpuma lietu pakete janvārī , pārkāpuma lietu pakete aprīlī , pārkāpuma lietu pakete martā .
ES Interneta forums nodrošina sadarbības vidi ES valdībām, interneta nozarei un citiem partneriem, lai apspriestu un risinātu problēmas, ko rada ļaunprātīgs un nelikumīgs saturs tiešsaistē. Eiropas Savienības Interneta forums (ESIF)
Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN) Radikalizācijas izpratnes tīkls ( RAN speciālisti) apvieno praktizējošus speciālistus no visas Eiropas, lai apmainītos ar zināšanām, tiešo pieredzi un pieejām vardarbīga ekstrēmisma novēršanā un apkarošanā visās tā izpausmēs.
ES Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē .
Sk., piemēram: The impact of the COVID-19 crisis on vulnerable groups in the EU , The impact of COVID-19 on households´ income in the EU .
Padomes Ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, 2021. gada 12. marts.
Being Black in the EU – Experiences of people of African descent .
Tackling different forms of discrimination in and through education and training .
Piemēram, Exploring the Effects of the COVID-19 Pandemic on Mental Health and Well-Being of Migrant Populations in Europe , Emerging findings on the impact of COVID-19 on black and minority ethnic people , Disparities in COVID-19 Outcomes by Race, Ethnicity, and Socioeconomic Status .
Metaanalīzē un sistemātiskā pārskatā uzsvērts, ka rasisms ir būtiski saistīts ar sliktu veselību, un šī saistība ir īpaši spēcīga garīgās veselības jomā un mazāk spēcīga fiziskās veselības jomā. Vairākos pētījumos ir uzsvērta rasu diskriminācijas negatīvā ietekme uz garīgo veselību, jo īpaši saistībā ar emocionālu, psiholoģisku un vielu lietošanas traucējumu attīstību. Schouler-Ocak u. c. (2021); Racism and mental health and the role of mental health professionals, publicēts: “European Psychiatry 64”, 42.–50. lpp.
International Decade for People of African Descent (2015-2024) | UNESCO .
Guidance Note on the collection and use of equality data based on racial or ethnic origin .
Eurostat’s Equality and Non-Discrimination Statistics Task Force meets .
Padome pieņem secinājumus par rasisma un antisemītisma apkarošanu .
Developing national action plans against racial discrimination .
Informācija balstās uz mērķorientētu apspriešanos ar ieinteresētajām personām dalībvalstīs, un tā bija daļa no plašāka apspriešanās procesa. Bulgārija, Kipra un Nīderlande nepiedalījās mērķorientētajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, savukārt Polija un Slovēnija vēl nav izvirzījušas valstu delegātus apakšgrupā, tāpēc arī tās nepiedalījās apspriešanā.
ES rasisma apkarošanas rīcības plānā ir minētas 15 dalībvalstis, kurām ir valsts rīcības plāni. Tomēr šo dokumentu nosaukumi un aptvertie aspekti atšķiras. Daži no tiem ir skaidri apzīmēti kā rīcības plāni cīņai pret rasismu, bet citiem ir atšķirīgs tvērums vai arī tos nevar uzskatīt par pilnvērtīgiem rīcības plāniem. Tādējādi šajā paziņojumā minētais un ES rasisma apkarošanas rīcības plānā minētais valsts rīcības plānu kopējais skaits nav salīdzināms. Detalizētu analīzi par desmit dalībvalstīm skatīt Eiropas Parlamenta veiktajā pētījumā: Protection against racism, xenophobia and racial discrimination, and the EU Anti-racism Action Plan .
Pamattiesību aģentūra, Eiropas Komisija pret rasismu (Eiropas Padome), Norvēģija.
Augsta līmeņa grupa naida runas un naida noziegumu apkarošanas jautājumos .
Augsta līmeņa grupa nediskriminēšanas, līdztiesības un dažādības jautājumos .
Common guiding principles for national action plans against racism .
Kopīgie pamatprincipi tika pieņemti 2021. gada decembrī, un 2022. gada novembrī tika apstiprināts uzraudzības kontrolsaraksts un ziņošanas rīks.
2024. gada balvu konkurss “Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas” .
ES stratēģija par bērna tiesībām un Eiropas Garantija bērniem .
Pārskats par programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” .
Konkrēti Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) (ESF+).
Toolkit on the use of EU funds for the integration of people with a migrant background .
Horizon Europe the EU’s funding programme for research and innovation .
Ar Eiropas reģionālā biroja starpniecību Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) atbalstīja Komisiju kopīgu pamatprincipu izstrādē attiecībā uz valstu rīcības plāniem.
Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ir bijusi viens no galvenajiem ES koordinatora rasisma apkarošanas jautājumos sarunu partneriem. ECRI kā ES rīcības plāna rasisma apkarošanai īstenošanas dalībvalstīs apakšgrupas locekle ir palīdzējusi izstrādāt apakšgrupas sagatavotos politikas instrumentus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir aktīva apakšgrupas locekle un izstrādā rādītājus ar mērķi palīdzēt uzraudzīt strukturālo rasismu izglītības, nodarbinātības, mājokļu un tiesībaizsardzības jomā. Projekts ir viens no vairākiem rasisma apkarošanas projektiem, ko finansē ar programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” līdzekļiem.
ES rasisma apkarošanas koordinators ir strādājis ar dažādiem cilvēktiesību mehānismiem un piedalījies ANO iniciatīvās, piemēram, ANO Starpvaldību darba grupā Durbanas deklarācijas un rīcības programmas efektīvai īstenošanai (darba grupa) un notiekošajā darbā saistībā ar Starptautisko afrikāņu izcelsmes personu desmitgadi un Transformatīvu pārmaiņu programmu.
EĀDD Strasbūrā, Parīzē, Vīnē, Ženēvā un Ņujorkā.
Global Europe: Neighbourhood, Development and International Cooperation Instrument .
The Commission's Coordinator on combating racism - European Commission .
Pastāvīgā rasisma apkarošanas pilsoniskās sabiedrības foruma locekļi .
Diversity and Inclusion strategy - European Commission’s Blue Book traineeships scheme .