Briselē, 27.9.2024

COM(2024) 414 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Aģentūru Eurofound, Cedefop, ETF un EU-OSHA izvērtējums

{SWD(2024) 222 final}


Šajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie konstatējumi, kas izdarīti ES aģentūru Eurofound, Cedefop, ETF un EU-OSHA 2024. gada izvērtējumā par laikposmu no 2017. līdz 2022. gadam.

Eiropas Komisija 2022. gadā sāka šo četru aģentūru izvērtēšanu. Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm tika izvērtēta aģentūru efektivitāte, lietderība, piemērotība, saskaņotība/papildināmība un ES pievienotā vērtība.

I. PRIEKŠVĒSTURE UN KONTEKSTS

Tika izvērtētas četras decentralizētas ES aģentūras, kas darbojas nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā, proti: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound); Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop); Eiropas Izglītības fonds (ETF); Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA). Tā kā Eiropas Darba iestāde (EDI) darbu ir sākusi nesen un 2024. gadā tiek veikta tās izvērtēšana, kā noteikts EDI dibināšanas regulā, uz to šī izvērtēšana neattiecas.

Visu četru aģentūru galvenais mērķis ir radīt zināšanas un sniegt ieguldījumu politikas veidošanas procesā attiecīgajās darbības jomās. Saskaņā ar to dibināšanas regulām:

1) Eurofound mērķis ir veikt pētījumus un dalīties zināšanās par nodarbinātību, kolektīvām darba attiecībām, dzīves un darba apstākļiem, lai palīdzētu sasniegt mērķi veidot un īstenot politiku, kas vērsta uz dzīves un darba apstākļu uzlabošanu;

2) Cedefop mērķis ir atbalstīt uz faktiem balstītas, kvalitatīvas profesionālās izglītības un apmācības (PIA), prasmju un kvalifikāciju politikas izstrādi, popularizēšanu un īstenošanu;

3) ETF mērķis saistībā ar ES ārējo attiecību politiku ir veicināt cilvēkkapitāla attīstību partnervalstīs, uzlabojot PIA un mūžizglītības sistēmas;

4) EU-OSHA mērķis ir sniegt uzticamu un piemērotu informāciju, analīzi un rīkus, lai attīstītu zinātību, veicinātu izpratni un apmainītos ar informāciju par darba aizsardzību un labo praksi.

Šīs izvērtēšanas vispārējais mērķis bija novērtēt aģentūru individuālo sniegumu laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam un apzināt sinerģijas un efektivitātes pieauguma iespējas.

II. GALVENIE KONSTATĒJUMI

II.1. Efektivitāte

Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam, kas tiek izvērtēts, visas četras aģentūras darbojās efektīvi un lielā mērā sasniedza daudzus no saviem mērķiem. Tomēr dažās jomās ir iespējami uzlabojumi, kā uzsvērts III iedaļā par gūtajām atziņām.

Visas četras aģentūras sekmīgi īstenoja savas darba programmas, neraugoties uz budžeta un personāla pieejamības ierobežojumiem. Aģentūru darbības tiešie rezultāti bija kvalitatīvi, un ieinteresētās personas tos izmantoja bieži. ES politikas veidotāji (kā arī politikas veidotāji ETF partnervalstīs) ņēma vērā šos tiešos rezultātus, un tas palīdzēja uzlabot ES politikas veidošanu un tās īstenošanu ES dalībvalstīs.

Aģentūras apliecināja savu spēju pielāgoties sarežģītiem apstākļiem. Tās savu pilnvaru robežās sekmīgi reaģēja uz negaidītiem notikumiem, piemēram, atbalstot ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tās pārskatīja savus iekšējos procesus un tematisko ievirzi un, reaģējot uz minētajiem notikumiem, radīja piemērotus un iedarbīgus tiešos rezultātus, lai palīdzētu ieinteresētajām personām risināt jaunās problēmas. Turklāt tās savās darbībās arvien vairāk iekļauj klimata un vides veselības apsvērumus, tādējādi nodrošinot, ka to tiešie rezultāti palīdz sasniegt plašākus ilgtspējas mērķus.

Lai gan aģentūras ir uzlabojušas savus saziņas un informācijas izplatīšanas pasākumus (piemēram, aktīvāk izmantojot sociālos medijus un palielinot savu klātbūtni tajos), izvērtējumā tika uzsvērts, ka šajā jomā ir iespējami uzlabojumi.

II.2. Lietderība

Kopumā visu četru aģentūru darbība bija izmaksu ziņā lietderīga. Tās sasniedza lielāko daļu savu mērķrādītāju, vienlaikus samazinot izmaksas un saglabājot darba kvalitāti.

Aģentūras veica dažādus izmaksu samazināšanas pasākumus, lai palielinātu izmaksu lietderību (piemēram, kopīga iepirkuma un grāmatvedības pakalpojumi, sasniedzamo rezultātu, kuru izmaksas var sadalīt, noteikšana un ieguldīšana darbībās, kas rada ietaupījumus ilgtermiņā). Izmaksu samazināšanu veicināja arī intensīvāka digitalizācija Covid-19 pandēmijas laikā.

Tomēr visas četras aģentūras var vēl vairāk:

a) samazināt administratīvo slogu un vienkāršot procesus. To varētu panākt, piemēram, veicinot ciešāku sadarbību starp aģentūrām (piemēram, turpmākas kopīga iepirkuma iespējas, sadarbības iespēju apzināšana pētniecības un apsekojumu jomās);

b) uzlabot uzraudzības sistēmas, lai labāk novērtētu gūto panākumu apmēru. Tas varētu ietvert atbilstošu galveno snieguma rādītāju (KPI) noteikšanu ar mērķrādītājiem, visām aģentūrām kopīgu rādītāju izstrādi un rezultātu uzraudzības palielināšanu valstu līmenī.

Trīspusējo aģentūru 1  pārvaldībai ir būtiskas priekšrocības, bet arī dažas nepilnības. Tā sniedz tādas priekšrocības kā, piemēram, pārstāvību, stratēģisko vadību un zināšanu apmaiņu, ko veicina visu ES dalībvalstu valdības un sociālo partneru pārstāvji. Vienlaikus, tā kā aģentūru valdes ir lielas, tām ir salīdzinoši augstas darbības izmaksas, sanāksmes parasti ir ilgas un sarežģīti pārvaldāmas, lēmumu pieņemšana var būt sarežģīta un to vispārējā pārvaldība var būt apgrūtinoša.

II.3. Saskaņotība

Sadarbība starp visām četrām aģentūrām ir kļuvusi aktīvāka, radot vairāk kopīgu rezultātu, un ir palielinājies aptverto jautājumu skaits. Lai gan visas četras aģentūras strādā nodarbinātības un sociālo lietu jomā, ciešā sadarbība ir palīdzējusi nepieļaut darbību dublēšanos, jo aģentūras ir papildinājušas, nevis dublējušas viena otras darbu. Šajā izvērtēšanā nav konstatēts neviens darbību dublēšanās piemērs. Sadarbības rezultātā starp aģentūrām ir panākta lielāka saskaņotība.

Iepriekšējās izvērtēšanas secinājumi par visu četru aģentūru iespējamu apvienošanu joprojām ir spēkā. Lai gan aģentūrām ir dažas kopīgas darbības jomas, darbību dublēšanās nav pieļauta. Apvienošanās iespējas ir augsta riska scenāriji ar grūtībām līdzsvarot pozitīvo un negatīvo ietekmi, bet lietderību var paaugstināt, uzlabojot sadarbību.

Ciešas sadarbības rezultātā visu četru aģentūru darbs ir cieši saskaņots ar ES politiku un Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu departamenta (EMPL ĢD) prioritātēm, lai gan aizvien ir iespējams sadarboties vēl ciešāk. Visas četras aģentūras arī turpina attīstīt sadarbību ar citām attiecīgajām decentralizētajām ES aģentūrām un starptautiskajām organizācijām.

II.4. ES pievienotā vērtība

Savu pilnvaru robežās visas četras aģentūras radīja ES pievienoto vērtību.

Ieinteresētās personas īpaši atzinīgi novērtēja ES pievienoto vērtību saistībā ar sagatavotās informācijas kvalitāti, zināšanām par konkrētiem tematiem, kas nav pieejamas citur, un ES dimensiju publikācijās, apsekojumos un datos, kā arī to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta ES politikas vajadzībām.

Kopumā lielākā daļa ieinteresēto personu norādīja, ka aģentūru darbu būtu grūti aizstāt un ka to darbības pārtraukšana negatīvi ietekmētu ieinteresēto personu darbu.

II.5. Piemērotība

Aģentūru darbības, mērķi un pilnvaras bija ļoti piemērotas un atbilda gan ES politikai, gan ieinteresēto personu vajadzībām. ES politika un prioritārās jomas tika atspoguļotas galvenajos plānošanas dokumentos, un ieinteresētās personas bieži izmantoja aģentūru darbu.

Aģentūras arī spēja saglabāt savu piemērotību, veicot darbu saistībā ar Covid-19 pandēmiju un atbalstot ES rīcību, tai reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Aģentūras arī nekavējoties un atklāti reaģēja uz revīzijas ieteikumiem.

III. GŪTĀS ATZIŅAS

Izvērtējumā tika apzinātas atziņas, kas gūtas gan visu četru aģentūru līmenī, gan atsevišķu aģentūru līmenī.

III.1. Vispārīgas atziņas, kas gūtas saistībā ar visām aģentūrām

Efektivitāte

Lai gan aģentūras darbs tiek izmantots bieži un veikts kvalitatīvi, saziņu un informācijas izplatīšanu varētu vēl vairāk uzlabot, cita starpā labāk sadarbojoties valstu līmenī un radot vairāk pielāgotus tiešos rezultātus.

Lietderība

Lietderību ir iespējams palielināt dažādos veidos. Varētu palīdzēt darba prioritāšu noteikšana, vienkāršoti iekšējie procesi, biežākas hibrīdsanāksmes vai tiešsaistes sanāksmes, kad vien iespējams.

Turklāt, lai gan kontroles mehānismi ir efektīvi un kopumā lietderīgi, racionalizēšana varētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu. Uzraudzības sistēmas, jo īpaši KPI, varētu ievērojami uzlabot aģentūru veikto intervences pasākumu efektivitāti. To varētu panākt, nosakot konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, reālistiskus un konkrētam laikposmam noteiktus (SMART) mērķus, sistemātiski nosakot visu KPI mērķrādītājus, novēršot datu nepilnības, turpinot saskaņot visām aģentūrām kopīgus rādītājus un uzlabojot rezultātu uzraudzību valstu līmenī.

Eurofound, Cedefop un EU-OSHA varētu apsvērt, kā panākt līdzsvaru starp pētniecības vajadzībām un budžeta ierobežojumiem. Piemēram, izmantojot ārpusbudžeta finansējumu, ko veiksmīgi izdarīja ETF.

Saskaņotība

Sadarbību starp aģentūrām un EMPL ĢD varētu vēl vairāk pastiprināt, cita starpā arī attiecīgajās tematiskajās jomās un darbības līmenī.

Aģentūras varētu turpināt pētīt kopīgu pakalpojumu un iekārtu izmantošanas iespējas. Varētu turpināt attīstīt to sadarbību politikas izstrādes jomā, un lieti varētu noderēt arī diskusijas ar Komisiju par to, kuros gadījumos sadarbība varētu radīt vislielāko ES pievienoto vērtību.

Attiecībā uz nepieciešamo prasmju prognozēšanu un darbaspēka trūkumu varētu būt vajadzīga labāka Cedefop, Eurofound un EDI darbības koordinācija, lai nepieļautu dublēšanos un nodrošinātu pabeigtību un konsekvenci, vienlaicīgi apsverot kopīgus produktu izstrādi šajā jomā.

Aģentūras varētu izpētīt iespējas īstenot kopīgu pieeju, kā sadarboties ar valstu ieinteresētajām personām un salīdzināt savu pieredzi.

ES pievienotā vērtība

Lai vēl vairāk palielinātu savu pievienoto vērtību, aģentūras varētu palielināt savu pamanāmību citu ieinteresēto personu (piemēram, nevalstisko organizāciju (NVO)) vidū un veicināt aģentūru darba izplatīšanu.

Piemērotība

Aģentūru pilnvaras ir atzītas par piemērotām. Tomēr, lai gan aģentūras jau strādā pie “globālajām tendencēm” (piemēram, digitālās un zaļās pārkārtošanās un demogrāfiskajām pārmaiņām), tās varētu pievērst lielāku uzmanību sabiedrības novecošanas sekām.

III.2. ATZIŅAS, KAS GŪTAS SAISTĪBĀ AR KATRU ATSEVIŠĶU AĢENTŪRU

Eurofound

Eurofound varētu izmantot interaktīvāku un vizuāli pamanāmāku saturu digitālajos formātos. Tas varētu sniegt vairāk metodisku norādījumu ieinteresētajām personām, kā arī palielināt ieinteresēto personu līdzdalību savu pakalpojumu sniegšanā un darbībās.

Eurofound varētu arī sīkāk apsvērt izmaksu/kvalitātes kompromisus starp tiešsaistes un klātienes apsekošanas metodēm. Eurofound kopā ar Komisiju un sociālajiem partneriem varētu pārskatīt pieeju pārstāvības apsekojumu veikšanai, kā minēts arī Komisijas 2023. gada paziņojumā par sociālā dialoga stiprināšanu .

Lai vēl vairāk uzlabotu darbinieku apmācību, varētu izmantot arī oficiālas pamatnostādnes un sistemātiskāku pieeju.

Cedefop

Cedefop valdes darba kārtību varētu uzlabot, ja to pārskatītu, lai palielinātu efektivitāti un lietderību, tostarp skaidrāku darba kārtības punktu orientāciju uz politikas jautājumiem, nevis administratīviem jautājumiem. 

Cedefop varētu sadarboties un pieskaņoties citām aģentūrām attiecībā uz galvenajiem snieguma rādītājiem un ieviest KPI kvantitatīvai darba programmu izpildei, par ko tiktu ziņots aģentūru gada ziņojumos.

Cedefop varētu apsvērt iespēju nodrošināt vairāk iespēju ieinteresētajām personām ārpus valdes sniegt ieguldījumu savās darbībās (piemēram, PIA nodrošinātāji) un izpētīt, kā uzlabot to, cik lielā mērā tā pakalpojumi atbilst ieinteresēto personu vajadzībām.

ETF

ETF varētu vēl vairāk pielāgot savu atbalstu partnervalstu un ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu un sociālo partneru, vajadzībām. To varētu panākt, noskaidrojot lietotāju apmierinātību, veicot apsekojumus. ETF varētu arī apsvērt, kā labāk atbalstīt partnervalstis, kas nepiedalās Turīnas procesa brīvprātīgajā daļā (PIA progresa padziļināta sistēmas mēroga uzraudzība).

Sadarbību ar Komisiju varētu uzlabot, izstrādājot kopīgu ilgtermiņa pieeju, lai vērstu centienus un resursus uz jomām ar vislielāko ietekmi un vajadzībām. ETF varētu turpināt sadarboties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) dzimumu līdztiesības jomā un ar EDI svarīgās jomās. ETF varētu arī attīstīt sadarbību ar starptautiskajiem cilvēkkapitāla attīstības procesa dalībniekiem.

ETF varētu arī veikt pasākumus, lai uzlabotu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru savu darbinieku vidū, un izpētīt veidus, kā uzlabot sava snieguma uzraudzību.

EU-OSHA

EU-OSHA varētu pilnveidot savu darbu vairākās konkrētās jomās un mērķauditorijās. Tā varētu arī palielināt savu ietekmi, izpētot, kā vēl vairāk atbalstīt valstis, kuras ir mazāk attīstītas darba aizsardzības jomā.

EU-OSHA varētu turpināt attīstīt sadarbību ar Komisiju, pastiprināt centienus dalīties ar pētījumu rezultātiem Komisijas publikācijās un palielināt sava darba pamanāmību, izmantojot Komisijas GROW ĢD Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

EU-OSHA varētu arī stiprināt sadarbību ar pārējām trim aģentūrām, uz kurām attiecas šī izvērtēšana, un ar EDI. Tā varētu arī uzlabot vairākus konkrētus iekšējos procesus, lai uzlabotu izmaksu lietderību, jo īpaši saistībā ar tulkošanu un iepirkumu.

(1)

 CEDEFOP, Eurofound, EU-OSHA.