EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.7.2024
COM(2024) 254 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ex post novērtējums, kurā iekļauts Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta (EPMF) galīgais novērtējums
{SEC(2024) 184 final} - {SWD(2024) 146 final}
Satura rādītājs
1. Ievads
2. Galvenie novērtējuma konstatējumi
2.1. Efektivitāte
2.2. Lietderība
2.3. ES pievienotā vērtība
2.4. Saskaņotība un papildināmība
2.5. Atbilstība
3. Secinājumi
3.1. Gūtā pieredze, kas jau ir izmantota
3.2. Atziņas, kas jāņem vērā turpmākajā politikā
1.Ievads
Šajā ziņojumā apkopoti galvenie konstatējumi un atziņas, ko sniedz Komisijas dienestu darba dokuments (SWD), kurā aprakstīti Komisijas veiktā Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) 2014.–2020. gadam ex post novērtējuma, tostarp Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta (EPMF) 2010.–2016. gadam galīgā novērtējuma, rezultāti. Komisija sāka abu programmu 1 novērtēšanu 2021. gadā. Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm novērtējumā tika aplūkota to efektivitāte, lietderība, būtiskums, saskaņotība / papildināmība un ES pievienotā vērtība.
Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam 2 tika izstrādāta, lai veicinātu nodarbinātības un sociālās politikas modernizāciju (PROGRESS apakšprogramma); atvieglotu piekļuvi darba tirgiem un darba mobilitāti (EURES apakšprogramma); un palielinātu mikrofinansējuma un sociālās uzņēmējdarbības pieejamību (mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogramma). Komisija īstenoja EaSI dalībvalstīs un citās iesaistītajās valstīs (EBTA/EEZ, ES kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs).
Komisija ierosināja Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu (EPMF) laikposmam 2010.–2016. gadam 3 , lai paplašinātu mikrofinansējuma pieejamību konkrētām riska grupām un mikrouzņēmumiem. EPMF, ko ES dalībvalstīs īstenoja Eiropas Investīciju fonds (EIF), sekoja jaunas paaudzes finanšu instrumenti EaSI programmas mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogrammā.
Dienestu darba dokumenta (SWD) pamatā ir dati, kas iegūti ārējā atbalsta pētījumā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) veiktajā novērtēšanā. Novērtēšanā aktīvi iesaistījās Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārstāvji, sniedzot datus, informāciju un speciālās zināšanas 4 . Tajā ir aplūkoti arī iepriekš veiktie ex ante un ex post EaSI novērtējumi, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo EaSI vidusposma novērtējumu (2017. gads) un EPMF starpposma novērtējumu (2014. gads). Pienācīgi ņemti vērā arī EURES regulas ex post novērtēšanas (2021. gads) 5 rezultāti, lai pastiprinātu EURES apakšprogrammas konstatējumus, kā arī INOVA+ pētījuma par sociālo eksperimentu projektiem (2022. gads) 6 rezultāti, lai papildinātu PROGRESS apakšprogrammas konstatējumus.
Notika apspriešanās ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp valstu iestādēm, programmu atbalsta saņēmējiem, privātām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, finanšu starpniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem. Kopumā visā apspriešanās procesā atsauksmes sniedza vairāk nekā 400 ieinteresētās personas 7 .
Šajā ziņojumā ir apkopoti novērtējuma galvenie konstatējumi un norādītas nepilnības un uzlabojamās jomas, kurām Komisija pašreizējā plānošanas periodā varētu pievērst īpašu uzmanību. Tajā sniegts arī pārskats par uzlabojumiem, kas jau īstenoti Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) EaSI sadaļā 8 .
2.Galvenie novērtējuma konstatējumi
Finansējot virkni savstarpēji papildinošu darbību (pētījumus, sociālos eksperimentus, spēju veidošanu un savstarpējas mācīšanās platformas) un veicot izmēģinājuma iniciatīvas, lai sekmētu nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un finansējuma pieejamību neaizsargātām grupām un sociālajiem uzņēmumiem, EaSI un EPMF radīja multiplikatora efektu. Turpmāk izklāstītie galvenie konstatējumi ir strukturēti atbilstoši pieciem novērtēšanas kritērijiem.
2.1.Efektivitāte
Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana un sociālās inovācijas pamanāmība. EaSI ir izrādījusies efektīva, veicinot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Tā nodrošināja salīdzināmas analītiskās zināšanas un savstarpējas mācīšanās iespējas, pamatojoties uz plašu tematisku pieeju un ģeogrāfisko aptvērumu. Sociālie eksperimenti kļuva par vienu no pamanāmākajām un veiksmīgākajām darbībām, īstenojot plašu sociālās intervences pasākumu klāstu, kas vērsti uz visneaizsargātākajām grupām. Tomēr sociālo eksperimentu rezultātu integrēšanu / iekļaušanu politikas veidošanā ierobežoja atbilstošu izplatīšanas kanālu un stimulu mehānismu trūkums, kas saistītu EaSI un ESF ar valstu ieinteresētajām personām / politikas veidotājiem. Kopumā novērtējumā konstatēts, ka informācija par EaSI finansēšanas iespējām, rezultātiem un paraugpraksi netiek pietiekami labi izplatīta.
Lielāka ieinteresēto personu līdzdalība un spēja ietekmēt politikas veidošanu. EaSI efektīvi palielināja ieinteresēto personu spēju 9 piedalīties politikas veidošanā un to ietekmēt. Iegūtās zināšanas un to apmaiņa ļāva politikas veidotājiem iesaistītajās valstīs un ES līmenī pamatot politikas izvēli ar pārliecinošiem pierādījumiem. Tā palielināja arī sabiedrības informētību un līdzdalību ES politikā sociālajā jomā. Atbalsts ES līmeņa NVO ļāva tām nodrošināt ilgtermiņa ilgtspēju un kļūt par būtisku speciālo zināšanu avotu gan valsts politikas veidotājiem, gan ES iestādēm. Tomēr, tas, ka ES līmeņa NVO tīkliem katru gadu bija no jauna jāpiedalās kārtējos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, šiem tīkliem radīja nenoteiktību un vairoja administratīvo slogu (gan pieteikumu iesniedzējiem, gan Komisijas dienestiem).
Stabilas saziņas saiknes izveide starp ES un vietējām organizācijām. Darbības dotācijas, kas piešķirtas ES līmeņa NVO tīkliem, nodrošināja to ilgtermiņa ilgtspēju un ļāva tiem kļūt profesionālākiem, nodarbinot pastāvīgus darbiniekus. Atbalsts spēju veidošanai un pieredzes apmaiņai ir ļāvis arī palielināt valstu dalību un tuvināt dalīborganizācijas, radot kopienas izjūtu. Tā rezultātā ES politika šīm organizācijām ir kļuvusi pamanāmāka un nozīmīgāka.
Uzlabota darbaspēka mobilitāte, atvieglojot darbaspēka trūkuma mazināšanu. EaSI efektīvi veicināja vakanču un darba meklētāju vajadzību saskaņošanu, uzlabojot darba tirgus pārredzamību un sniedzot attiecīgu informāciju par darba un dzīves apstākļiem ES. Novērtējums apliecināja, ka pieaug EURES darbvietu mobilitātes portāla, kā arī pārrobežu partnerības un mērķtiecīgās mobilitātes shēmu lietderīgums, kopumā palielinot darbā iekārtošanas gadījumu skaitu ES līmenī. Šie pakalpojumi arī uzlaboja izpratni par pārrobežu nodarbinātību un veicināja darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. Novērtējums liecina, ka šos pozitīvos rezultātus tomēr mazināja tas, ka līdz 2020. gada beigām tika nepilnīgi izsludinātas dalībvalstu vakances un EURES darbā iekārtošanas pakalpojumi nebija pietiekami pamanāmi darba devējiem.
Uzlabojusies finansējuma pieejamība neaizsargātām grupām, mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem. Gan EaSI, gan EPMF ļoti efektīvi palīdzēja finanšu starpniekiem sasniegt personas ar apgrūtinātu piekļuvi finansējumam, kas vajadzīgs, lai izveidotu vai attīstītu uzņēmumu, un nodrošināt finansējumu sociālajiem uzņēmumiem. Nolīgumi ar finanšu starpniekiem gan EPMF, gan EaSI ietvaros ļāva izsniegt lielāku skaitu aizdevumu galīgajām mērķgrupām un piesaistīt lielāku likviditāti, nekā gaidīts 10 . Papildu ietekme bija gan ģeogrāfiskā tvēruma, gan mērķgrupu tvēruma pastāvīga palielināšanās 11 . Novērtējumā norādīts, ka atbalsts dažām kategorijām (galvenokārt sievietēm un bezdarbniekiem) laika gaitā samazinājās, savukārt atbalsts vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem no trešām valstīm būtiski palielinājās.
Uzlabotas mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas. Lai stiprinātu finanšu starpnieku spēju piedāvāt mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogrammā paredzētos finanšu produktus, EaSI sniedza apmācības un konsultāciju pakalpojumus mikrokredītu sniedzējiem. Sniegtais atbalsts pārsniedza tā sākotnējo kvantitatīvo mērķrādītāju, savukārt kvalitatīvā ziņā svarīgs EaSI sasniegums bija mikrokredītu sniedzēju spējas palielinājums, tādējādi uzlabojot mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas iesaistītajās valstīs.
Valstu nevienlīdzīga dalība EaSI. Lai gan EaSI uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus varēja piedalīties visas atbilstīgās valstis, pieteikuma iesniedzēji no valstīm, kurām ir lielāka pieredze un zināšanas par pieteikšanos ES finansējumam (sakarā ar ES iestāžu tuvumu un / vai intensīvāku un proaktīvāku informācijas izplatīšanu par ES finansējuma iespējām), proporcionāli iesniedza kvalitatīvākus priekšlikumus nekā citas valstis (jo īpaši mazas valstis, nesenākas dalībvalstis un kandidātvalstis / potenciālās kandidātvalstis). Tāpēc tām bija vairāk iespēju tikt izraudzītām tiešās pārvaldības režīmā (pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kvalitātes kritērijiem).
“Horizontālo” principu integrēšana abās programmās. Novērtējums atklāja, ka ieinteresētās personas, jo īpaši ES līmeņa NVO tīkli, kā arī EaSI dotāciju saņēmēji un EaSI / EPMF iesaistītie finanšu starpnieki, programmu īstenošanā balstījušies uz abos juridiskajos pamatos iekļautajiem horizontālajiem principiem 12 .
2.2.Lietderība
Izmaksu ziņā lietderīga darbību īstenošana. Izmaksu lietderības analīze liecināja, ka darbībām bija piešķirti pietiekami resursi un ka mērķi tika efektīvi sasniegti. Ieinteresētās personas uzskatīja 13 , ka ar darbību īstenošanu saistītie centieni ir samērīgi ar ieguvumiem un ka piešķirtais budžets ir pietiekams, lai sasniegtu paredzētos rezultātus. Tomēr šo lietderību mazināja administratīvais slogs projektu pieteikumu iesniegšanas, piešķiršanas un īstenošanas posmos, jo īpaši attiecībā uz mazām struktūrām un ES līmeņa NVO tīkliem, kuru rīcībā ir ierobežoti finanšu resursi un cilvēkresursi.
Pienācīga resursu sadale un nekādas izšķērdības. Ekonomiskās efektivitātes analīze liecināja, ka ieguldījumi pārvērsti rezultātos maksimāli lietderīgi izmaksu ziņā. Pieprasījums pēc mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta bija lielāks, nekā gaidīts, taču tas tika veiksmīgi papildināts, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) garantiju. Novērtējumā arī norādīts, ka administratīvās izmaksas visā periodā bija nemainīgas un labi plānotas. Ar pārvaldību saistītās izmaksas bija ievērojami zemākas, nekā gaidīts, un tas nozīmē augstu lietderības līmeni 14 .
2.3.ES pievienotā vērtība
Panākta ietekme un veicināta sadarbība, kas citādi nebūtu notikusi. Novērtējumā tika konstatēts, ka EaSI piedāvāja iesaistītajām valstīm konkrētu zināšanu apmaiņas un savstarpējas mācīšanās platformu, konsolidēja ES līmeņa NVO tīklus un ļāva tiem vairot savu dalībnieku skaitu visā ES. Tā uzlaboja arī sadarbību EURES sistēmā, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti ES līmenī. Gan EaSI, gan EPMF palielināja atbalstu mikrofinansēšanai un sociālajai uzņēmējdarbībai ES līmenī, izmantojot inovatīvu sadarbību ar EIF. Tās veicināja arī to publiskā, privātā un pilsoniskās sabiedrības sektora ieinteresēto personu sadarbību un savstarpējo mācīšanos, kam citādi ir maz stimulu kopdarbībai, kā arī labāku saskaņotību ar mērķgrupu vajadzībām.
Radīta ES pievienotā vērtība salīdzinājumā ar valsts līmeni. Novērtējums parādīja, ka EaSI ir vispiemērotākais instruments tādu ES mēroga nodevumu sasniegšanai kā salīdzināmas datubāzes, pētījumi un savstarpējas mācīšanās pasākumi — šie temati ne vienmēr ir galvenās prioritātes citos pārvaldības līmeņos. Tāpat bez EaSI atbalsta valstu shēmas nez vai spētu sniegt atbalstu sociālajiem eksperimentiem visās iesaistītajās valstīs un ES līmeņa NVO tīklos. Turklāt nebija pieejami citi ES resursi, kas būtu īpaši paredzēti pārrobežu partnerībām, mērķtiecīgām mobilitātes shēmām un ES līmeņa brīvo darbvietu portālam.
Stiprināta mikrouzņēmumu un sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam ES līmenī. EaSI programma sniedza atbalstu konkrētām mērķgrupām, kas citādi nebūtu bijis iespējams. Novērtējums parādīja, ka valsts līmenī EaSI un EPMF novērsa skaidri identificētas nepilnības attiecīgajos mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības tirgos. Programmas to panāca, samazinot riskus finanšu starpniekiem, tādējādi atvieglojot piekļuvi finansējumam un tā pieejamību bezdarbniekiem, nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem.
2.4.Saskaņotība un papildināmība
Izvairīšanās no centienu dublēšanās un lietderības palielināšana. Apvienojot sadrumstalotus, bet savstarpēji papildinošus līdzekļus zem viena “jumta”, EaSI palielināja ES pievienoto vērtību, vienlaikus izvairoties no centienu dublēšanās. Instrumentu, noteikumu un procedūru racionalizācija EaSI ietvaros samazināja plānošanai un īstenošanai nepieciešamo laiku, kā arī ieguldītos monetāros un nemonetāros resursus, tādējādi palielinot lietderību. Novērtējumā apstiprinājās, ka EaSI atbalsts ieinteresēto personu vajadzību apmierināšanā bija efektīvāks un lietderīgāks nekā sadrumstalotais iepriekšējo programmu ietvaros sniegtais atsevišķais atbalsts 15 .
EaSI un ESF savstarpējā papildināmība. Abām programmām bija līdzīgi mērķi, bet to sasniegšanai tika izmantota atšķirīga pieeja, t. i., vienā programmā tika izmantota tiešā un netiešā pārvaldība, bet otrā — dalītā pārvaldība. Tomēr novērtējumā atklājās, ka starp tām trūkst sinerģijas, galvenokārt saistībā ar EaSI ietvaros pārbaudīto sociālo inovāciju izvēršanu. Novērtējumā norādīts uz nepietiekamu informācijas izplatīšanu par EaSI rezultātiem valsts līmenī, jo īpaši ESF vadošajās iestādēs, un uz tādu stimulu / mehānismu trūkumu, kas atvieglotu pāreju no tiešās pārvaldības režīma uz dalītās pārvaldības režīmu. Tika konstatēta arī zināma papildināmība starp EaSI trešo apakšprogrammu un ESF, kas pirms EaSI darbības uzsākšanas bija reti novērojama 16 , liecinot par uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, kad EPMF un ESF potenciālā papildināmība netika pietiekami izmantota.
EaSI un citu Savienības programmu savstarpējā papildināmība. Neraugoties uz līdzībām mērķu un mērķgrupu ziņā, EaSI fokuss bija pietiekami atšķirīgs (mērķu, darbību, mērķgrupu, ģeogrāfiskā tvēruma un politikas prioritāšu ziņā) salīdzinājumā ar citiem ES līmeņa fondiem (Erasmus+, “Apvārsnis 2020”, EURAXESS, Interreg, COSME, InnovFin), tādējādi novēršot pārklāšanos. Novērtējums atklāja vienprātību par to, cik svarīgi ir saglabāt dažādus atbalsta veidus ES līmenī, vienlaikus nodrošinot labāku koordināciju starp ES programmām, kas paredzētas vienām un tām pašām grupām.
2.5.Atbilstība
Nepārprotama un pastāvīga vajadzība pēc visu veidu novērtētajām darbībām. Novērtējums parādīja, ka nepārprotami un pastāvīgi nepieciešamas analītiskas darbības, lai atbalstītu politikas atziņas, tostarp sociālie eksperimenti, spēju veidošana, lai palielinātu ieinteresēto personu līdzdalību un ietekmi politikā, instrumenti ģeogrāfiskās un profesionālās mobilitātes veicināšanai, kā arī finansējuma pieejamības uzlabošanai, jo īpaši neaizsargātām grupām.
Veiksmīga pielāgošanās jaunām prioritātēm un izaicinājumiem. Novērtējums parādīja, ka EaSI veiksmīgi pielāgojās jauniem izaicinājumiem un prioritātēm (bēgļu krīze, Brexit, Covid-19 pandēmija, divējādā zaļā un digitālā pārkārtošanās), pateicoties tās darbību daudzveidībai un papildināmībai, kā arī salīdzinoši vienkāršai plānošanai un īstenošanai tiešās un netiešās pārvaldības režīmā.
Ieguldījums mērķgrupu labbūtībā un visaptverošo politikas mērķu sasniegšanā. Izvērtējot pierādītos ekonomiskos, sociālos un finansiālos ieguvumus mērķgrupām, novērtējumā secināts, ka EPMF un EaSI uzlaboja cilvēku labbūtību, vidi un nodrošinātās iespējas atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šie ieguvumi, visticamāk, turpināsies vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā arī to, ka darbības joprojām ir atbilstošas un ilgtspējīgas.
Vienprātība par to, cik svarīgi ir saglabāt šāda veida atbalstu ES līmenī. Novērtējumā norādīts, ka pašreizējā ESF+ struktūra ar apvienotu dalītas, tiešas un netiešas pārvaldības sistēmu varētu palielināt EaSI darbību pozitīvo ietekmi un mērogojamību, vienlaikus nodrošinot labāku koordināciju ar ES programmām, kas paredzētas tām pašām grupām.
3.Secinājumi
Neraugoties uz to, ka abas programmas sniedza nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības problēmu risināšanā, to ierobežotā mēroga un finanšu avotu dēļ tās neietekmēja sociālekonomiskās tendences kopumā. Novērtējumā tika apzinātas arī konkrētas jomas, kurās iespējami uzlabojumi un kurām Komisija varētu pievērst īpašu uzmanību, plānojot darbības nākamā instrumenta, proti, ESF+ , ietvaros, kā arī apzināti citi partneri, kas iesaistīti pašreizējā īstenošanā, piemēram, Eiropas Darba iestāde (ELA) un InvestEU 17 .
3.1.Gūtā pieredze, kas jau ir izmantota
Turpmāk ir paskaidrots, kā, jo īpaši pamatojoties uz EaSI vidusposma novērtējuma secinājumiem, ESF+ struktūrā ir integrētas gūtās atziņas, kas apstiprinātas EaSI ex post novērtējumā.
·Strukturēta komunikācija un informācijas izplatīšana. Kopš 2021. gada EaSI sadaļas finansēšanas iespējas un rezultāti tiek popularizēti Finansējuma un iepirkumu portālā . Šis portāls piedāvā īstu vienas pieturas aģentūru ne tikai iespēju atrašanai, bet arī projektu ikdienas mijiedarbībai ar ES 18 . Tas nodrošina unikālu piekļuves punktu centralizēti pārvaldītu dotāciju un iepirkuma līgumu pilnībā elektroniskai pārvaldībai. Ir aptvertas visas centralizēti pārvaldītās ES programmas, nodrošinot vieglu piekļuvi finansējuma un iepirkumu iespējām, pamatojoties uz atslēgvārdiem un pilnteksta meklēšanu. Iepirkumu sadaļa tiks pilnveidota, izveidojot pilnībā integrētu iepirkumu pakalpojumu (bezpapīra apstrāde tāpat kā dotācijām). EaSI sadaļas iespējas un rezultātus iesaistīto valstu valodās popularizē arī EaSI sadaļas valstu kontaktpunkti . Pirms katras EaSI sadaļas gada darba programmas pieņemšanas tiek organizēta arī strukturēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām 19 .
·Labāki apstākļi sociālās inovācijas izvēršanai. ESF+ regula mudina dalībvalstis izmantot jauno integrēto pieeju sociālās inovācijas veicināšanai. Tāpēc EaSI sadaļa turpina izmēģināt jaunas politikas pieejas nelielā mērogā, izmantojot sociālos eksperimentus, un tā kalpo par pamatu sociālās inovācijas izvēršanai, racionalizēšanai un /vai replicēšanai ESF+ dalītās pārvaldības sadaļas vai citu fondu ietvaros. Tomēr šīs tiesību normas 20 tika papildinātas ar jauniem sociālās inovācijas atbalsta līdzekļiem, jo īpaši ar transnacionālās sadarbības 21 finansējumu sociālās inovācijas kompetenču centriem un valstu kontaktpunktiem 22 . EaSI sadaļas darbībās tiek arvien vairāk integrēti arī digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķi, piemēram, jau 2022. gadā tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura mērķis ir izmēģināt sociālās inovācijas pieejas, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos skolās, mācību centros, darbā un vietējās kopienās.
·Sinerģijas ar citām Savienības programmām. ESF+ jo īpaši cenšas nodrošināt papildināmību ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpusu, Patvēruma un migrācijas fondu (AMIF), kā arī ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”. Viens no ESF+ un Erasmus+ sinerģijas piemēriem ir EUROPASS sistēmas kopīga finansēšana, kas ir nozīmīgs ESF+ un Erasmus+ sadarbības piemērs 23 .
·Vienkāršota pārvaldība. ESF+ darbojas gan dalītās, gan tiešās pārvaldības režīmā, un tā pamatā ir jauna, vienkāršāka pārvaldības struktūra. ESF+ komiteju atbalsta divas specializētas tehniskās darba grupas — viena dalītajai pārvaldībai un otra EaSI sadaļai. Šāda pārvaldības struktūra nodrošina spēcīgāku sinerģiju gan plānošanas, gan īstenošanas posmā, vienlaikus labāk sasaistot dažādus darbību veidus un atbalsta saņēmējus. Resursu sadalījuma ziņā EaSI sadaļa tagad arvien vairāk ir vērsta uz konkurējošo vajadzību un prioritāšu līdzsvarošanu, savukārt iepriekšējās robežas (orientējošais daļu sadalījums) starp apakšprogrammām ir pilnībā atceltas.
·Lielāka budžeta elastība. Ex post novērtējumā tika apstiprināts EaSI vidusposma novērtējuma konstatējums, ka elastības klauzula, kas paredzēta finansējuma pārdalei starp trim apakšprogrammām ( EaSI regulas 24 33. pants), praksē ir neefektīva, ņemot vērā būtisko iespējamo administratīvo slogu, ko rada šo izmaiņu īstenošana. Pamatojoties uz EaSI vidusposma novērtējuma konstatējumiem, ar Omnibus regulu (2018. gads) tika ieviesti grozījumi EaSI regulā, lai nodrošinātu lielāku budžeta elastību. Rezultātā 33. pants kļuva novecojis un tāpēc tika svītrots no EaSI juridiskā pamata. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam trīs iepriekšējās EaSI programmas nodalījumi (PROGRESS, EURES un mikrofinansēšana / sociālā uzņēmējdarbība) tika likvidēti, vienlaikus vienkāršojot finansējumu un palielinot tā elastību.
·Vienkāršota un pastiprināta snieguma vērtēšanas sistēma. Novērtējums liecina, ka programmas uzraudzības un novērtēšanas sistēma ir jāvienkāršo un jāracionalizē, lai samazinātu administratīvo slogu EK dienestiem un ieinteresētajām personām 25 . ESF+ regulā (pamatojoties uz EaSI programmas vidusposma novērtējuma konstatējumiem, kas tika apstiprināti ex post novērtējumā) ir noteikti pieci viegli saprotami, praktiski un īstenojami galvenie snieguma rādītāji (KPI), lai ziņotu par EaSI sadaļas virzību uz tās mērķu sasniegšanu. Paredzēts, ka jaunajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā dati, kas iegūti, izmantojot savstarpēji papildinošas metodes, piemēram, intervijas, fokusa grupas un apsekojumus, nodrošinās labu izpratni par ieinteresēto personu uzskatiem un mijiedarbību. Lai efektīvi pārskatītu saiknes starp politiku un programmas īstenošanu, pieejamo datu klāsta, tostarp kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas, apkopošanai tiek izmantotas datu triangulācijas metodes.
3.2.Atziņas, kas jāņem vērā turpmākajā politikā
Vairākām jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi, varētu pievērsties ne tikai EaSI sadaļā, bet attiecīgā gadījumā arī EDI (EURES portāla īpašnieks kopš 2019. gada) un InvestEU (kas apvieno ļoti daudzus iepriekšējos ES finanšu instrumentus, arī tos, kas īstenoti EaSI ietvaros).
·Uzlabot EaSI sadaļas pamanāmību, palielinot informācijas par finansējuma iespējām publicēšanas biežumu un pielāgojot tās publicēšanas laiku; izplatot vairāk informācijas par rezultātiem, konkrētu valstu piemēriem un labu praksi; izveidojot projektu tiešsaistes datubāzes; nodrošinot, ka informācija sasniedz plašu auditoriju ģeogrāfiskā tvēruma un ieinteresēto personu veidu ziņā; padarot tīmekļa vietņu saturu lietotājam draudzīgāku un pieejamāku plašai sabiedrībai, tostarp sniedzot informāciju vairākās valodās.
·Nodrošināt labāku sociālo eksperimentu rezultātu pamanāmību (jo īpaši ESF+ dalītās pārvaldības vadošo iestāžu vidū) un EURES portāla (jo īpaši darba devēju vidū) pamanāmību.
·Izpētīt jaunus veidus un stimulus, kā palielināt sociālo eksperimentu īpatsvaru, EURES portālā publicēto dalībvalstu vakanču īpatsvaru un sieviešu un bezdarbnieku piekļuvi finanšu instrumentu tirgum.
·Uzlabot saikni starp EURES portālu un Europass portālu, ierosinot vienu kontu, lai piekļūtu visām lietojumprogrammām, izmantojot unikālu ES pieteikšanās sistēmu gan EURES, gan Europass; atvieglojot navigāciju starp EURES un Europass; un likvidējot funkcijas, kas pārklājas 26 .
·Izpētīt veidus, kā samazināt pasākuma dotāciju un darbības dotāciju administratīvo slogu gan pieteikumu iesniedzējiem, gan Komisijas dienestiem.
·Uzlabot sinerģiju ar ES līmeņa fondiem, kas paredzēti līdzīgām grupām, jo īpaši tiem, ko īsteno EAC ĢD, GROW ĢD un RTD ĢD, un papildu sinerģiju ar citiem fondiem, piemēram, tiem, kas paredzēti lauku iedzīvotājiem (ELFLA).
·Uzlabot horizontālo principu integrēšanu visās EaSI sadaļas darbībās, jo īpaši tajās, kas saistītas ar invaliditātes un piekļūstamības jautājumiem.
·Uzlabot digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķu integrēšanu visās EaSI sadaļas darbībās. Palīdzēt uzlabot digitālo finanšu pakalpojumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām, kurām ir vismazāk iespēju izmantot finanšu pakalpojumu digitalizācijas priekšrocības (tostarp lauku apvidos).
·Nodrošināt papildu finansējumu, lai varētu izvērst pārbaudītus sociālos eksperimentus un / vai novirzīt tos citiem dalībniekiem vai kontekstiem, tādējādi radot plašāku ietekmi, lai veicinātu sociālo uzņēmumu izaugsmi, lai veicinātu mikrofinanšu sektora attīstību 27 un risinātu jaunas sociālās, vidiskās un digitālās problēmas.
·Nodrošināt pienācīgu novērtēšanas grafiku un tvērumu, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar spēju veidošanu, sociālajiem eksperimentiem un darba tirgus pārredzamību un kuru rezultāti parādās tikai pēc kāda laika.
Raugoties nākotnē, integrēta EaSI sadaļa ESF+ ietvaros būs svarīgs instruments, kas veicinās nodarbinātību un sociālo inovāciju Eiropā, radīs sinerģiju ar ESF+ dalītās pārvaldības sadaļu, sniegs atbalstu ES un dalībvalstu nodarbinātības, sociālajai un prasmju politikai (jo īpaši īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru), uzlabos ieinteresēto personu spējas un veicinās finansēto iniciatīvu plašāku ieviešanu.
EaSI budžetu galvenokārt tieši pārvaldīja EMPL ĢD, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un iepirkumiem. No trim instrumentiem, kas sagrupēti EaSI 3. apakšprogrammā (mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogramma), garantiju instruments un spēju veidošanas investīciju logs īstenots netieši (Komisija to pārvaldību uzticēja EIF), savukārt finansēto instrumentu Komisija īstenoja tieši. Abus EPMF ietvaros izveidotos finanšu instrumentus (garantiju instrumentu un finansēto instrumentu) arī netiešās pārvaldības režīmā īstenoja EIF.
Atkarībā no apzinātās ieinteresēto personu grupas apspriešanās tika veikta, izmantojot īpašas metodes un rīkus — tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu, izmantojot anketas jautājumus, daļēji strukturētas intervijas, fokusa grupas un mērķorientētas aptaujas ar galvenajām ieinteresētajām personām. Šīs apspriešanās papildināja datus un informāciju, kas iegūta, izmantojot citas metodes, piemēram, dokumentu izpēti un gadījumu analīzi.
Pateicoties palielinātajam budžetam un paplašinātajai ģeogrāfiskajai darbības jomai (ietverot arī kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un EEZ-EBTA valstis), EIF EaSI ietvaros spēja sniegt atbalstu daudz vairāk valstīm. EaSI ietvaros sniegtais atbalsts aptvēra aptuveni 30 valstis, savukārt EPMF atbalsts aptvēra aptuveni 20 valstis.
EaSI tika izveidota, pamatojoties uz triju iepriekšējo instrumentu ietvaros veiktajām darbībām un nodrošinot to turpināšanu: Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma ( PROGRESS ), Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls ( EURES ) un Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments ( EPMF ).
Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam EaSI kļuva par daļu no vienotā konsolidētā fonda — Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+). Tika saglabāti daudzi no iepriekšējās atsevišķās programmas EaSI noteikumiem, nodrošinot tās mērķu nepārtrauktību, vienlaikus uzsverot šo noteikumu sociālo dimensiju saistībā ar atbalstu Eiropas sociālo tiesību pīlāram. Iepriekš EaSI ietvaros īstenotie finanšu instrumenti mikrofinansēšanai un sociālo uzņēmumu atbalstam tika pievienoti fondam InvestEU , savukārt EURES tīkla koordinācijas biroja funkcija tika nodota 2019. gadā izveidotajai Eiropas Darba iestādei (EDI).
Projekti tiek popularizēti sadaļā “Projekti un rezultāti” , savukārt e-dotāciju sistēma, kas ir pieejama tajā pašā portālā, kļuva par vienotu vārteju visai informācijas apmaiņai (iesniegšanai, izvērtēšanai, īstenošanai un ziņošanai) starp pieteikumu iesniedzējiem un Komisiju. Portālā ir pieejama arī papildu informācija un statistika par priekšlikumiem, veiksmīgo pieteikumu rādītājiem, finansētajiem projektiem un dalībniekiem. Turklāt portālā ir arī sadaļa “Jaunumi un pasākumi” ar ziņām par EaSI sadaļu. Šeit Komisija informē par EaSI pasākumiem, tostarp tiem, kas tiek organizēti dalībvalstīs un iesaistītajās valstīs, un publicē rakstus, kuros informē par šo sadaļu.
ESF regulā bija iekļauts noteikums (9. pants) par sociālās inovācijas veicināšanu, bet ESF+ regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm vismaz viena prioritāte jāvelta sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu atbalstam un / vai tādu inovāciju izvēršanai, kas nelielā mērogā testētas EaSI sadaļā un citās Savienības programmās. Šādām prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma daļu var palielināt līdz 95 % attiecībā uz maksimums 5 % no valsts līdzekļiem dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā.
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar EaSI snieguma vērtēšanas sistēmu, kurā kopā ir 42 pamatrādītāji un papildu rādītāji, tika izveidota vienkāršota sistēma ar ierobežotu kvantitatīvu rādītāju skaitu EaSI sadaļas snieguma vērtēšanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam.