EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.6.2024

COM(2024) 251 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Migrācijas un patvēruma pakta kopīgais īstenošanas plāns

{SWD(2024) 251 final}

Ievads

Migrācijas un patvēruma politikas reforma, kas paredzēta Migrācijas un patvēruma paktā 1 , ir vēsturisks sasniegums. Tas nodrošina Eiropas Savienībai tiesisko regulējumu un rīkus, lai vēl vairāk uzlabotu tās ārējo robežu rezultatīvu pārvaldību un izveidotu ātras un efektīvas patvēruma un atgriešanas procedūras, vienlaikus nodrošinot stingrus aizsardzības pasākumus. Ar to tiek ieviesta taisnīga un produktīva solidaritātes un atbildības sistēma kopīgai migrācijas pārvaldībai, kurā neviena dalībvalsts netiek grūtībās pamesta viena.

Šīs reformas sekmīgā pieņemšana atspoguļo arī ES un tās dalībvalstu kolektīvo apņemšanos rast risinājumus kopīgām problēmām, pastiprinot savstarpējo uzticēšanos. Tas ir jauns posms tādas divvirzienu pieejas īstenošanā, kas paredz ilgtspējīgas strukturālās reformas veikšanu līdztekus mērķorientētai operatīvai reaģēšanai, arī izmantojot visaptverošas partnerības ar partnervalstīm. Pēdējo četru gadu laikā tas ļāvis ES pārvarēt pagātnes nesaskaņas un nostiprināt kopīgu pieeju migrācijai un robežu pārvaldībai 2 .

Šis pozitīvais impulss tagad ir jāizmanto, lai paktu no leģislatīviem aktiem pārvērstu praktiskā darbībā. Tiesību instrumenti, kas veido Migrācijas un patvēruma paktu un stājās spēkā 2024. gada 11. jūnijā, kļūs piemērojami divus gadus pēc to stāšanās spēkā, proti, 2026. gada vidū 3 . Šis kopīgais īstenošanas plāns palīdzēs Savienībai un tās dalībvalstīm produktīvi sagatavoties to īstenošanai. Tas nodrošinās, ka divu gadu pārejas periods tiek izmantots lietderīgi, nodrošinot, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas veic vajadzīgos administratīvos, operatīvos un juridiskos pasākumus.

Saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu un Patvēruma procedūras regulu Komisijai ir jāiesniedz kopīgs īstenošanas plāns 4 . Ņemot vērā tā īstenošanas nozīmi un sarežģītību, Komisija ir nolēmusi to pieņemt ātrāk – nevis 2024. gada septembrī, bet jūnijā –, lai dalībvalstīm būtu maksimāli daudz laika sagatavot savus valsts īstenošanas plānus, kas jāpabeidz līdz 2024. gada 12. decembrim.

Kopīgā īstenošanas plāna mērķis un nolūks

Kopīgajā īstenošanas plānā ir izmantota pragmatiska pieeja, un galvenā uzmanība tajā ir pievērsta pamataspektiem, kuri dalībvalstīm jāņem vērā, izstrādājot savus valsts īstenošanas plānus, un kuriem jābūt ieviestiem Savienības un valstu līmenī, lai nodrošinātu, ka Migrācijas un patvēruma pakts sāk darboties līdz 2026. gada vidum. Tas nodrošina satvaru kopīgai darba programmai turpmākajiem diviem gadiem, tai skaitā juridiskos un darbības uzdevumus, diskusiju struktūras un attiecīgo operatīvo un finansiālo atbalstu.

Kopīgā īstenošanas plāna pamatojums ir tāds, ka tas ir kopīgs: kopīgs visām dalībvalstīm un kopīgs visiem Migrācijas un patvēruma pakta leģislatīvajiem instrumentiem, kuri jāīsteno, un ar šī plāna uzdevums ir sasniegt kopīgo mērķi līdz pārejas perioda beigām ieviest labi sagatavotu sistēmu.

Pirmkārt, kopīgais īstenošanas plāns ir kopīgs, jo tas apvieno visas dalībvalstis, atzīstot, ka 27 dalībvalstu savienībā migrācija ir kopīga Eiropas problēma, kurai vajadzīgs kopīgs Eiropas risinājums. Sistēmas panākumi neizbēgami būs atkarīgi no visu dalībvalstu gatavības, un vienas dalībvalsts rīcība ietekmēs visas dalībvalstis. Kopīgā īstenošanas plāna mērķis ir padarīt pakta īstenošanu pārvaldāmu ikvienam un pārvaldīt to kopā.

Plāns ir tapis ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši Ministru konferencē par pakta ieviešanu praksē, ko prezidentvalsts Beļģija rīkoja 2024. gada 29. un 30. aprīlī Gentē, kā arī dažādās Padomes Imigrācijas, robežu un patvēruma jautājumu stratēģiskās komitejas (SCIFA) sanāksmēs. Komisija arī apspriedās ar pilsonisko sabiedrību, tai skaitā ar Komisijas ekspertu grupu migrantu viedokļu jautājumos migrācijas, patvēruma un integrācijas jomā, kā arī ar UNHCR.

Otrkārt, kopīgais īstenošanas plāns ir kopīgs, jo tas aptver visus leģislatīvos instrumentus, kas veido Migrācijas un patvēruma paktu un kas ir savstarpēji saistīti un nevar rezultatīvi darboties atsevišķi. Pakta instrumenti kopā veido integrētu sistēmu, kas atspoguļo visaptverošu un līdzsvarotu Eiropas pieeju migrācijai, nodrošinot gan solidaritāti un atbildību, gan tiesību aizsardzību, gan pienākumu izpildi. Šī visaptverošā pieeja ir iestrādāta Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā 5 . Tāpēc Komisijai kopīgajā īstenošanas plānā būtu jāatspoguļo minētās visaptverošās pieejas galvenie elementi.

Treškārt, kopīgais īstenošanas plāns tiecas sasniegt kopīgo mērķi līdz pārejas perioda beigām izveidot labi sagatavotu sistēmu, kas ir būtiska, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos, kura vajadzīga jaunajai līdzsvarotajai pieejai darbam. Laba sagatavotība ir svarīga koncepcija, kas ir paktā noteikto galveno pienākumu pamatā, jo, pamatojoties uz to, var uzskatīt, ka dalībvalstis saskaras ar migrācijas spiedienu, ievērojamu migrācijas situāciju vai krīzi. Tieši šī koncepcija ļauj dalībvalstīm gūt labumu no solidaritātes vai solidaritātes pienākumu samazināšanas. Šī koncepcija nodrošina, ka pakts darbojas kā vienots veselums.

Tomēr “kopīgs” parasti nenozīmē, ka tas ir visiem “vienāds”. Kopīgais īstenošanas plāns nodrošina elastību, kas dalībvalstīm vajadzīga, lai paktā noteiktos pienākumus pielāgotu savām valstu sistēmām. Katrai dalībvalstij ir dažādas problēmas, kas jārisina, un katra dalībvalsts ir atšķirīgā sagatavošanās posmā, taču neviena no tām nesāk darbu no nekā. Daudzas no paktā paredzētajām inovācijām balstās uz esošo praksi vai paplašina esošās prasības. Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot savas zināšanas un pieredzi un dalīties paraugpraksē.

Turklāt, lai pārejas periodā noteiktu atbilstīgu ieceru vērienu, ir jāņem vērā trīs elementi.

Pirmkārt, lai gan būtībā mums ir divi gadi, lai sagatavotos jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanai, ir svarīgi uzsvērt, ka dažiem elementiem vajadzēs būt ieviestiem jau agrāk par 2026. gada vidu. Piemēram, pirmais ikgadējais solidaritātes cikls sāksies 2025. gada jūnijā, un Komisijai 2025. gada oktobrī būs jāierosina pirmie Komisijas lēmumi, kuros būs noteiktas dalībvalstis, kuras saskaras ar migrācijas spiedienu vai tā risku vai kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju.

Otrkārt, pasākumu veikšana tā, lai līdz pārejas perioda beigām būtu ieviesti visi būtiskie jaunās sistēmas elementi, ir tūlītējs uzdevums, taču visu Migrācijas un patvēruma pakta sniegto iespēju pilnīga īstenošana ietver arī vidēja termiņa un ilgtermiņa darbu. Pakta īstenošana ir nevis vienreizējs, bet dinamisks process. Būs vajadzīgas turpmākas vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības, lai uzlabotu valstu migrācijas un patvēruma sistēmu efektivitāti un tās turpinātu integrēt Eiropas migrācijas un patvēruma politikā.

Stratēģisks un uz nākotni vērsts redzējums tiks atspoguļots pirmajā piecu gadu Eiropas migrācijas un patvēruma stratēģijā, ko paredzēts izdot līdz 2025. gada beigām, pamatojoties uz to valstu migrācijas un patvēruma stratēģiju visaptverošo izstrādi, kuras dalībvalstīm jānosūta Komisijai līdz 2025. gada jūnijam.

Treškārt, joprojām ir ļoti svarīgi turpināt darbu, kas saistīts ar migrācijas ārējo dimensiju. Lai gan darbības šajā jomā nav saistītas ar juridiskiem pienākumiem, būs svarīgi, lai Savienība turpinātu pastiprināt darbu ar partnervalstīm, jo īpaši šādās trīs galvenajās jomās: cīņa pret migrantu kontrabandu, efektīva atgriešana, atpakaļuzņemšana un reintegrācija, kā arī likumīgi ceļi.

1. attēls. Galveno atskaites punktu sasniegšanas laika grafiks divu gadu īstenošanas periodā

1Kopīgais īstenošanas plāns un valstu īstenošanas plāni

Kopīgais īstenošanas plāns

Migrācijas un patvēruma pakts ietver 10 visaptverošu leģislatīvo aktu kopumu. Lai šos sarežģītos dokumentus būtu vieglāk saprast un īstenot, kopīgajā īstenošanas plānā dažādie pienākumi, kas izriet no dažādajiem tiesību aktiem, un darbības, kuras jāveic to īstenošanai, ir sagrupēti 10 pamatelementos. Šī pragmatiskā pieeja ļauj koncentrēt resursus uz pamatelementiem, kas vajadzīgi, lai jaunā sistēma darbotos.

Atlasīšana un izvēlēšanās nav iespējama. Ir jāīsteno visi pamatelementi, un tie ir savstarpēji atkarīgi. Piemēram, laba uzņemšanas sistēma (3. pamatelements) tiks pārslogota, ja procedūras netiks veiktas nekavējoties (4. pamatelements) vai ja starptautiskās aizsardzības saņēmēji pārāk ilgi paliks pieteikuma iesniedzējiem paredzētajā izmitināšanas vietā (10. pamatelements). Solidaritāte (7. pamatelements) un atbildība (6. pamatelements) vai jaunā sistēma migrācijas plūsmu pārvaldībai pie ES ārējās robežas (2. pamatelements) nedarbosies, ja laikus nebūs nodrošināta Eurodac darbība (1. pamatelements). Aizsardzības pasākumu un tiesību ievērošana (9. pamatelements) ir visu tiesību aktu transversāla dimensija un aspekts, kas būs jāīsteno saistībā ar katru no pamatelementiem. Lai gan attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pamatelementiem, būtu iespējams noteikt prioritātes, visi pamatelementi būs jāīsteno paralēli.

2. attēls. 10 pamatelementi Migrācijas un patvēruma pakta pamatpienākumu īstenošanā

Katrs pamatelements aptver juridiskos pienākumus, kas dalībvalstīm, Komisijai un ES aģentūrām jāīsteno attiecībā uz tiesiskā regulējuma pabeigšanu, administratīvajiem procesiem, organizāciju, cilvēkresursu un infrastruktūras kapacitāti, kā arī šo pienākumu sekas.

Kopīgajā īstenošanas plānā ir arī precizēts, kā darbs ES līmenī palīdzēs īstenošanai valstu līmenī, veicinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un mērķsadarbību (arī apzinot labu praksi un jomas, kurās dalībvalstis var atbalstīt cita citu) un izstrādājot praktiskus modeļus, norādījumu dokumentus un kopīgus kontrolsarakstus, lai nodrošinātu kopīgu un saskaņotu īstenošanu. Katra pamatelementa detalizētie elementi ir izklāstīti kontrolsarakstā, kas iekļauts pievienotajā dienestu darba dokumentā.

Valstu īstenošanas plāni

Kā paredzēts Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā un Patvēruma procedūras regulā, katra dalībvalsts ar Komisijas un attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru atbalstu, pamatojoties uz kopīgo īstenošanas plānu, līdz 2024. gada 12. decembrim sagatavo valsts īstenošanas plānu, kurā izklāstītas darbības un laika grafiks to īstenošanai.

Dalībvalstīm ir atšķirīgas problēmas, kas jārisina, un atšķirīgi sākumpunkti. Tāpēc katras dalībvalsts valsts īstenošanas plānā vispirms būtu jāizklāsta pašreizējā situācija, arī valsts konteksts, pašreizējais tiesiskais regulējums un administratīvā prakse, esošā organizatoriskā uzbūve un struktūras, kapacitāte, kā arī problēmas, kas saistītas ar ģeogrāfiskajiem apstākļiem.

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievieš attiecībā uz katru pamatelementu izklāstītos būtiskos elementus, kas vajadzīgi, lai visās dalībvalstīs īstenotu kopīgu un salīdzināmu pieeju, Komisija ir izstrādājusi valsts īstenošanas plānu veidni, kas atspoguļo šim paziņojumam pievienoto pamatelementu struktūru.

Lai izstrādātu un īstenotu savu valsts īstenošanas plānu, Komisija mudina dalībvalstis strādāt valsts līmeņa starpministriju un starpnozaru darba grupā. Galvenais priekšnoteikums visu Migrācijas un patvēruma pakta aspektu īstenošanai līdz 2026. gada vidum būs efektīva koordinācija.

Lai izstrādātu stabilu valsts īstenošanas plānu, Komisija aicina dalībvalstis veikt šādus pasākumus attiecībā uz katru pamatelementu:

·pārskatīt savu valsts tiesisko regulējumu un veikt vajadzīgos pielāgojumus regulatīvajos un administratīvajos noteikumos. Valsts īstenošanas plānā būtu jāiekļauj laika grafiks šādu pasākumu ierosināšanai un pieņemšanai valsts līmenī;

·pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot pašreizējo organizatorisko uzbūvi, arī koordinācijas struktūras dienestu iekšienē, starp dienestiem un ministriju departamentiem un starpministriju līmenī, lai nodrošinātu, ka tā atbilst paredzētajam mērķim. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būs jānosaka un jāplāno jaunu struktūru izveide vai dienestu reorganizācija, vai jāapsver integrētu lietu pārvaldības sistēmu izmantošana. Valsts īstenošanas plānā būtu jāiekļauj pašreizējo struktūru un organizāciju apraksts (valsts līmenī, kā arī uzdevumi, kas deleģēti reģionālajām vai vietējām iestādēm), vajadzīgās izmaiņas, kā arī laika grafiks to īstenošanai;

·pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot administratīvās darbplūsmas, standarta darbības procedūras un protokolus. Šis process būtu jāizmanto, lai noteiktu pašlaik pieejamos informācijas rīkus, kā arī vajadzību izstrādāt jaunus. Valsts īstenošanas plānā būtu jāiekļauj galvenie šajā jomā vajadzīgie nodevumi un laika grafiks to īstenošanai;

·pārskatīt esošo kapacitāti cilvēkresursu ziņā un apzināt vajadzības, tai skaitā pieņemšanu darbā un apmācību. Valsts īstenošanas plānā būtu jāatspoguļo pašreizējais darbinieku skaits un jebkāds palielinājums, kas vajadzīgs attiecībā uz dažādiem profiliem, kā arī jāsniedz skaidrs plāns attiecībā uz dažādajiem posmiem, kuri veicami, lai pabeigtu jebkādu jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Tajā būtu jāiekļauj arī apmācības vajadzības, ieskaitot šādas apmācības plānošanu un tās īstenošanas termiņu;

·noteikt, kuras darbības veiks ieinteresētās personas vai attiecīgas organizācijas (piemēram, juristu asociācijas, NVO, privātas struktūras), un kapacitātes vajadzības, ko tās nodrošinātu. Tajā būtu jāparedz arī šādu ārpakalpojumu plānošana un mehānismi, kas nodrošinātu šo ieinteresēto personu vai organizāciju veikto darbību uzraudzību un kvalitātes kontroli;

·pārskatīt esošo kapacitāti un noteikt vajadzības infrastruktūras un aprīkojuma ziņā, kā arī iespējamās vajadzības attiecībā uz loģistiku. Tas ietver kapacitāti attiecībā uz fizisko infrastruktūru uzņemšanai un aizturēšanai valsts teritorijā un pie robežām, kā arī IT infrastruktūru, interneta savienojamību un drošības vidi. Valsts īstenošanas plānā būtu jāiekļauj pašreizējie spēju līmeņi, kas saistīti ar minētajiem elementiem, un vajadzīgais palielinājums, kā arī jāsniedz skaidrs to dažādo pasākumu plānos, kuri jāveic, lai pabeigtu aprīkojuma iepirkumu un būvniecību vai atjaunošanu.

Attiecībā uz visiem pamatelementiem dalībvalstīm būs jāizvērtē izmaksas, lai vajadzības saskaņotu ar resursiem, pilnībā ņemot vērā valsts budžeta ciklus un ES līdzekļu pieejamību.

Komisija mudina dalībvalstis iesaistīt un izmantot sociālos partnerus, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas ieinteresētās personas, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus, regulāri apmainoties ar informāciju un apspriežoties ar tiem. Tas palīdz apzināt problēmas, uzlabot politikas risinājumus un nodrošināt plašāku līdzatbildību valstu īstenošanas plānu sagatavošanas laikā un pēc tam to īstenošanas laikā, kad minētajiem dalībniekiem bieži vien ir izšķiroša loma.

Komisija aicina dalībvalstis līdz 2024. gada oktobrim dalīties ar savu plānu projektiem, lai nodrošinātu dialogu par vajadzībām un resursu pieejamību savlaicīgai pabeigšanai līdz 2024. gada 12. decembrim.

2Desmit pamatelementi Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai

Eurodac ir lielapjoma IT sistēma, kas cita starpā atbalstīs pakta darbību praksē, jo īpaši nosakot atbildību un uzraugot sekundāro kustību.

Eurodac tiks glabāti un apstrādāti biometriskie dati, identitātes dati un cita informācija par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām, kas izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, kā arī personām, kuras aizturētas saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu vai kuras nelikumīgi uzturējušās dalībvalsts teritorijā. Tādējādi sistēma palīdz salīdzināt jaunus starptautiskās aizsardzības pieteikumus ar tiem, kas jau reģistrēti datubāzē, lai piemērotu atbildības noteikumus saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, kā arī uzraudzītu sekundāro kustību un atzīmētu personas, kas varētu radīt draudus iekšējai drošībai.

Jaunā Eurodac ir viens no darbības pamatiem, kas atbalsta jauno tiesisko regulējumu. Reformētās Eurodac savlaicīga izstrāde un darbības sākšana ir svarīgs priekšnoteikums visu pārējo pakta elementu īstenošanai. Tas ļaus dalībvalstīm īstenot jaunos solidaritātes noteikumus gan pārcelšanas, gan solidaritātes izlīdzināšanas gadījumā. Tas būs noderīgs arī, lai piemērotu jaunos atbildības noteikumus, jo īpaši jaunos termiņus atbildības nodošanai un izbeigšanai, vai robežprocedūrā pieņemto patvēruma lēmumu jauno izbeigšanas pamatu.

Ar Migrācijas un patvēruma paktu Eurodac kļūs par sadarbspējīgas un integrētas migrācijas un robežu pārvaldības sistēmas daļu. Ar jauno sistēmu saistītās prasības neaprobežojas tikai ar pašreizējās Eurodac pārveidošanu. Ņemot vērā daudz plašāku datubāzes tvērumu un ievērojami palielinātās funkcijas, jaunā sistēma būs pilnībā jāveido no nulles. Tas attiecas gan uz pašu datubāzi, ko izveidos eu-LISA, gan uz katru valsts komponentu, kas jāizveido dalībvalstīm un kas būs jāpievieno datubāzei. Attiecībā uz to, kā kompetentās iestādes piemēro Eurodac regulu, – biometriskie dati ir jāiegūst, pilnībā ievērojot personas cieņu un fizisko integritāti. Dalībvalstīm savā pārskatīšanā un plānošanā būtu jāņem vērā iespējamā ietekme uz datu aizsardzības iestāžu darba slodzi.

Šajā saistībā visiem dalībniekiem būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai līdz pārejas perioda beigām būtu pieejamas Eurodac pamatfunkcijas un dalībvalstu sistēmas būtu gatavas tās izmantot.

Dalībvalsts

Tiesību akti

üDalībvalstīm būs jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un vajadzības gadījumā tas jāpielāgo, lai visām kompetentajām iestādēm, piemēram, patvēruma iestādēm vai robežsargiem, nodrošinātu likumīgu un operatīvu piekļuvi sistēmai saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesību aktiem.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc regulas stāšanās spēkā būs jāpaziņo Komisijai par izraudzītajām un verificējošajām iestādēm attiecībā uz Eurodac.

üJaunā Eurodac nodrošina daudz jaunu funkciju, taču ne visas tās var uzskatīt par būtisku priekšnoteikumu citu pakta elementu īstenošanai līdz 2026. gada vidum (piem., jaunā pagaidu aizsardzības saņēmēju kategorija). Tāpēc, ņemot vērā saspringto termiņu, dalībvalstīm, eu-LISA un Komisijai būtu jāpanāk kopīga izpratne par to, kurām Eurodac funkcijām pakta īstenošanā būtu jāpiešķir prioritāte. Tāpat būtu jāpanāk kopīga izpratne par dažādu īstenojamo tehnisko risinājumu relatīvo nozīmi (centralizēti risinājumi un valstu sistēmas, sk. tālāk).

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savas iekšējās darbplūsmas un standarta darba procedūras, lai nodrošinātu netraucētu informācijas apmaiņu starp iestādēm, kā arī pienācīgu informācijas reģistrāciju Eurodac, īpašu uzmanību pievēršot ES datu aizsardzības prasībām.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būs jāīsteno un jāpārbauda Eurodac pamatfunkciju gatavība valstu līmenī, lai nodrošinātu pienācīgu informācijas vākšanu un izplatīšanu ar valstu piekļuves punktu starpniecību. Ņemot vērā saspringtos termiņus, dalībvalstīm būtu jāapsver visas iespējas, kā varētu mazināt un vienkāršot izstrādi un īstenošanu valstī, piemēram, standartizētu produktu izmantošana. Jau agrīnā posmā būtu arī jāizlemj, vai izvēlēties centralizētākas sistēmas izstrādi, ko nodrošina eu-LISA, vai valsts sistēmas izstrādi. Papildus ievērojamai izstrādes vienkāršošanai tas varētu paātrināt Eurodac ieviešanu un nodrošināt elastību, saskaroties ar vajadzību veikt pielāgojumus pēdējā brīdī.

üDalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām ir pietiekami daudz pienācīgi apmācītu darbinieku Eurodac pārbaužu veikšanai, ņemot vērā darbā pieņemšanu un apmācību savos plānošanas laika grafikos.

üDalībvalstīm būtu arī pienācīgi jāaprīko savi darbinieki, lai tie varētu savlaicīgi vākt un Eurodac augšupielādēt vajadzīgo informāciju (piemēram, Eurodac iekārtas, aprīkojums, kas ļauj iegūt sejas attēlus utt.). Tas varētu ietvert iepirkuma sākšanu, lai iegādātos aparatūru, kas vajadzīga Eurodac datu vākšanai un savienojamības prasību izpildei. Būtu jāparedz un jāņem vērā iepirkuma termiņi.

Komisija

Juridisks pienākums

üKomisija līdz 2024. gada septembrim sasauks Eurodac regulatīvo komiteju 6 , lai varētu pieņemt Eurodac regulā paredzēto īstenošanas aktu.

üKomisija atjauninās deviņus deleģētos un īstenošanas aktus saskaņā ar sadarbspējas regulām, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) regulu un Vīzu informācijas sistēmas (VIS) regulu 7 , lai šīs sistēmas varētu izmantot Eurodac datus. Tā arī pieņems īstenošanas aktu par starpsistēmu statistiku.

Praktisks atbalsts

üKomisija cieši sadarbosies ar eu-LISA, lai dalībvalstīm palīdzētu pieņemt galvenos lēmumus.

üKomisija papildinās eu-LISA vadīto tehnisko darbu, sniedzot vajadzīgo atbalstu ar esošās Eurodac ekspertu grupas (“Eurodac kontaktkomiteja”) 8 starpniecību, lai atvieglotu regulas pareizu piemērošanu (arī precizējot dažu noteikumu nozīmi) un noteiktu jomas, kurām pārejas periodā būtu jāpievērš papildu uzmanība.

eu-LISA

Juridisks pienākums

üLīdz 2024. gada beigām eu-LISA centrālā līmenī būs jāpieņem pārskatītais Eurodac saskarnes kontroldokuments (ICD), atspoguļojot jaunās funkcijas. Šajā nolūkā būtu jārod visu dalībvalstu, Komisijas un eu-LISA kopīga agrīna izpratne par Eurodac saskarnes kontroldokumenta (ICD) īstenošanas tehnisko risinājumu un tā funkcijām, tādējādi nosakot svarīgus parametrus īstenošanai valstu līmenī. Šajā kontekstā Komisija kopā ar eu-LISA sagatavos koncepcijas dokumentu apspriešanai ar dalībvalstīm gan par datubāzes tehniskajiem risinājumiem, gan par galvenajām funkcijām, kurām vajadzētu būt ieviestām līdz 2026. gada 12. jūnijam.

Praktisks atbalsts

üeu-LISA atjauninās operatora rokasgrāmatu un apmācīs Eurodac lietotājus par Eurodac tehnisko izmantošanu.

üeu-LISA noteiks un risinās sadarbspējas vajadzības, kas ļautu integrēt Eurodac sadarbspējas satvarā.

üeu-LISA atbalstīs tehnoloģisku risinājumu izstrādi, lai Frontex vienības un EUAA patvēruma atbalsta grupas varētu sniegt attiecīgu atbalstu, ko var pieprasīt dalībvalstis.

Svarīgi atskaites punkti, kas jāņem vērā –Līdz 2024. gada jūnija beigām dalībvalstīm, Komisijai un eu-LISA būtu jāpanāk kopīga izpratne par Eurodac galvenajām funkcijām, lai nodrošinātu, ka minētās funkcijas ir ieviestas līdz 2026. gada 12. jūnijam. –Līdz 2024. gada jūnija beigām dalībvalstīm, Komisijai un eu-LISA būtu jāpanāk kopīga izpratne par īstenojamā tehniskā risinājuma veidu (centralizēts vai necentralizēts). –Līdz 2024. gada septembrim Komisijai būtu jāsasauc Eurodac regulatīvā komiteja. –Līdz 2024. gada 12. decembrim dalībvalstīm būtu jāvienojas par Eurodac saskarnes kontroldokumentu. –Līdz 2024. gada 12. decembrim Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek panākta vienošanās par Eurodac galvenajām funkcijām vajadzīgo īstenošanas un deleģēto aktu stabiliem tekstiem. –Līdz 2026. gada 12. jūnijam sāk darboties uzlabotā Eurodac.

Īstenojot paktu, tiks izveidota vienota pieeja Eiropas Savienības ārējo robežu rezultatīvas pārvaldības turpmākai uzlabošanai. Tā nodrošina rīkus, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu trešo valstu valstspiederīgo ierašanos un izveidotu ātras un efektīvas patvēruma un atgriešanas procedūras ar stingrākiem individuāliem aizsardzības pasākumiem. Skrīninga regula, Patvēruma procedūras regula un Atgriešanas robežprocedūras regula kopā nodrošina saskaņotu pieeju.

Visi neatbilstīgie migranti tiks reģistrēti, un tiks veikts viņu identitātes, drošības riska, neaizsargātības un veselības skrīnings. Tas attiecas arī uz teritorijā aizturētām personām, kurām vēl nav veikts skrīnings vai robežpārbaude. Tas pats attiecas uz visām personām, kas robežšķērsošanas vietā iesniedz starptautiskas aizsardzības pieteikumu. Otrajā posmā tiks piemērota obligāta robežprocedūra personām, kurām starptautiska aizsardzība, visticamāk, nav vajadzīga un kuras rada drošības risku vai maldina iestādes. Skrīninga regulā un Patvēruma procedūras regulā ir iekļauti arī jauni noteikumi nolūkā uzlabot bezvalstnieku identifikāciju.

Lai sekmīgi īstenotu jaunos pienākumus, skrīningam un robežprocedūrām patvēruma un (attiecīgā gadījumā) atgriešanas jomā jādarbojas kopā netraucētā procesā, nodrošinot stingru lēmumu pieņemšanu, pilnībā ievērojot visas garantijas un personu tiesības.

Katrai dalībvalstij ir jāspēj pārbaudīt visus neatbilstīgos ieceļotājus un uz robežprocedūras laiku pienācīgos apstākļos uzņemt noteiktu skaitu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju (un atgriežamo personu). Noteikts, ka “pienācīga kapacitāte” 9 patvēruma pieteikumu apstrādei un atgriešanai pie robežas Savienības līmenī ir 30 000, un dalībvalstu individuālo daļu no šīs pienācīgās kapacitātes Komisija aprēķina reizi trijos gados saskaņā ar Patvēruma procedūras regulā noteikto formulu.

Ātru procedūru var piemērot, neapdraudot lēmumu pieņemšanas kvalitāti vai pieteikuma iesniedzēju tiesības. Lai gan skrīninga un robežprocedūras laikā personām nav atļauts ieceļot ES teritorijā, tām ir tiesības palikt. Dalībvalstīm minētās procedūras jāveic saskaņā ar aizsardzības pasākumiem un garantijām, kas paredzēti pakta leģislatīvajos instrumentos, un pilnībā ievērojot pamattiesības, kuras noteiktas ES Pamattiesību hartā, tai skaitā neizraidīšanas principu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar robežprocedūrā pieņemtajiem lēmumiem 10 .

Jaunās robežu sistēmas pamatā ir esošās struktūras un zināšanas. Daudzas dalībvalstis jau izmanto skrīninga protokolus, kas lielā mērā palīdzējuši izstrādāt jaunos juridiskos pienākumus. Turklāt vismaz 14 dalībvalstis jau piemēro patvēruma robežprocedūru vai pie robežas piemēro kādu labu praksi.

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un tas jāpielāgo jaunajiem noteikumiem, kā arī jānodrošina, ka tiek netraucēti organizētas robežkontroles, skrīnings un patvēruma un atgriešanas robežprocedūras, lai ievērotu jaunos stingros termiņus (7 dienas skrīningam, 12 nedēļas patvēruma robežprocedūrai un 12 nedēļas atgriešanas robežprocedūrai).

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savi administratīvie procesi, sākot ar to darbplūsmām un standarta darbības procedūrām, kā arī savi rīki, lai nodrošinātu pienācīgu informācijas plūsmu katrā posmā un starp iesaistītajām iestādēm un ievērotu jaunos stingros termiņus un ziņošanas pienākumus. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot integrētas lietu pārvaldības sistēmas, lai attiecīgā gadījumā apkopotu attiecīgo informāciju un dalītos ar to ar dažādajiem dienestiem.

üDalībvalstīm būs jāveic attiecīgas darbības, lai nodrošinātu, ka migranti skrīninga un robežprocedūru laikā paliek pieejami iestādēm (un viņiem tiek liegta neatbilstīga ieceļošana un tiek ierobežota viņu neatbilstīga kustība 11 ). Šīs darbības varētu ietvert protokolus, kuros novērtē pasākumus bēgšanas riska ierobežošanai, tai skaitā alternatīvas aizturēšanai (kas būtu jānosaka tiesību aktos), jo īpaši attiecībā uz ģimenēm ar bērniem, un iespējamu aizturēšanas izmantošanu.

üDalībvalstīm skrīnings būtu jāatspoguļo savās valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģijās.

üDalībvalstīm jau esošajā valsts aizturēšanas/atgriešanas praksē būs jāintegrē identitātes, drošības, neaizsargātības un veselības pārbaudes, kas vajadzīgas skrīningam attiecīgajā teritorijā.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būs jānosaka vietas, kurās veikt skrīningu un robežprocedūras. Vajadzības gadījumā tām būs jāizvērš vai jāizveido vajadzīgā infrastruktūra. Infrastruktūrā būtu jāiekļauj neatbilstīgo migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju skrīninga telpas, kurām jāatbilst Atgriešanas direktīvas standartiem (neatbilstīgu migrantu gadījumā) un pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas standartiem (starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju gadījumā). Infrastruktūrā vajadzētu būt arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas centriem (arī atbilstīgai aizturēšanas kapacitātei), lai izpildītu dalībvalsts “pienācīgās kapacitātes” prasības, un tiem jāatbilst pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas 12 standartiem, ņemot vērā arī īpašās prasības attiecībā uz ģimenēm ar bērniem 13 . Lai to panāktu, rūpīgi jānovērtē esošā kapacitāte un tūlīt pēc tam, kad Komisija ir noteikusi pienācīgo kapacitāti, kas katrai dalībvalstij ir jānodrošina, jāplāno infrastruktūras izveide vai atjaunošana.

üLai veiktu skrīningu un patvēruma/atgriešanas robežprocedūras īsajos termiņos, kas paredzēti tiesību aktos, pienācīgi ievērojot visus pamattiesību aizsardzības pasākumus, dalībvalstīm būs jānodrošina pietiekams skaits kompetentu darbinieku 14 . Dalībvalstīm būtu jānodrošina arī pietiekama tiesu iestāžu kapacitāte, lai nodrošinātu, ka jebkura pārsūdzība tiek izskatīta termiņā, kas noteikts robežprocedūrām.

üVajadzības gadījumā dalībvalstīm būs jāiegādājas nepieciešamais aprīkojums skrīninga un robežprocedūru veikšanai (piemēram, Eurodac iekārtas, aprīkojums viltotu dokumentu identificēšanai) un jānodrošina pienācīga interneta savienojamība, lai piekļūtu dažādajām datubāzēm.

üDalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka pienācīgi pilnvarotiem skrīninga iestāžu darbiniekiem ir piekļuve ES un Interpola datubāzēm un Eiropola datiem.

üDalībvalstīm būs jāattīsta vajadzīgā datu vākšanas kapacitāte, lai izpildītu ziņošanas pienākumus gadījumos, kad ir sasniegta “pienācīgā kapacitāte” vai maksimālais pieteikumu skaits gadā.

Komisija

Juridisks pienākums

üLīdz 2024. gada augustam (divi mēneši pēc Patvēruma procedūras regulas stāšanās spēkā) Komisija pieņems īstenošanas aktu, kurā aprēķinās pienācīgo kapacitāti, kas katrai dalībvalstij būs jānodrošina trīs gadus.

Praktisks atbalsts

üKomisija kopā ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (EUAA) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) izstrādās robežprocedūras modeļus (ietverot pamattiesību aizsardzības pasākumus). Komisija vajadzības gadījumā arī pārskatīs Robežsargu rokasgrāmatu. Lai nodrošinātu vienotu izpratni starp robežsargiem, patvēruma jomas amatpersonām un atgriešanas lietu speciālistiem, Komisija šiem trim dalībniekiem organizēs īpašas diskusijas.

üKomisija veiks visas vajadzīgās darbības, arī turpmākus pasākumus saistībā ar Vīzu kodeksa 25.a panta procesu, kas izklāstīts 5. iedaļā, kā arī “mērķorientētas atgriešanas darbības” ES atgriešanas koordinatora darba kontekstā (sk. 5. pamatelementu), lai nodrošinātu, ka atgriešanas robežprocedūra var rezultatīvi darboties, ņemot vērā valstspiederības, uz kurām attiecas obligātā robežprocedūra.

üKomisija iekļaus skrīningu Eiropas integrētās robežu pārvaldības politikas ciklā.

ES aģentūras

Juridisks pienākums

üEUAA izstrādās norādījumus par lietderīgām alternatīvām aizturēšanai.

üGaidāmajiem EUAA regulārajiem “konverģences ziņojumiem” būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt tās valstspiederības, uz kurām principā attiektos robežprocedūra, un noteikt gadījumus, kuros 20 % atzīšanas līmenis pirmajā instancē nav reprezentatīvs, jo pastāv būtiskas atšķirības starp pirmās instances un galīgajiem lēmumiem.

üEUAA būs jāpievērš īpaša uzmanība robežprocedūras piemērošanai dalībvalstīs. Ja EUAA veiktā uzraudzība liecina, ka nav nodrošināti apstākļi bērnu izmitināšanai, Komisijai ir pienākums izdot publisku ieteikumu apturēt robežprocedūras ģimenēm ar bērniem.

Praktisks atbalsts

üEUAA atjauninās apmācību moduļus un pamatnostādnes. Atjauninājumi vajadzīgi, piemēram, attiecībā uz operatīvajām darbplūsmām skrīningam, skrīninga/neaizsargātības rīkkopu vai praktisko instrumentu pirmā kontakta amatpersonām.

üFrontex sniegs dalībvalstīm operatīvu atbalstu skrīninga jomā, jo īpaši apmācot skrīninga iestādes.

üFrontex valdei skrīnings kā jauns Šengenas ārējo robežu pārvaldības rīks būtu jāiekļauj Eiropas integrētās robežu pārvaldības Tehniskās un operacionālās stratēģijas (TO-EIBM) pielikumā.

Uzņemšanas spējas ietver spēju starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem nodrošināt materiālos uzņemšanas apstākļus (mājokli, pārtiku, apģērbu, personīgās higiēnas līdzekļus un dienasnaudu, vienmēr ietverot kādu naudas summu), ņemot vērā viņu dzimumu, vecumu un jebkādas īpašas uzņemšanas vajadzības. Tā ietver arī spēju nodrošināt minēto pieteikuma iesniedzēju fiziskās un garīgās veselības aprūpi, izglītību nepilngadīgajiem, agrīnas integrācijas pasākumus un informāciju, kā arī viņu tiesību aizsardzību 15 .

Lai Eiropas migrācijas un patvēruma sistēma pienācīgi darbotos, arī attiecībā uz pārsūtīšanu saskaņā ar atbildības noteikumiem, būtiska ir tuvināšanās atbilstīgiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas standartiem, kas rada salīdzināmus dzīves apstākļus visās dalībvalstīs. Pienācīgi uzņemšanas apstākļi ir būtisks elements, lemjot par to, vai dalībvalsts ir labi sagatavota. Materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošināšana saskaņā ar pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas standartiem arī ir izšķirošs faktors, lai pieņemtu lēmumu par to, vai robežu kapacitāti var uzskatīt par “pienācīgu” 16 .

Lielākā daļa dalībvalstu uzņemšanas jomā saskaras ar daudzām problēmām. Pārstrādātā Uzņemšanas apstākļu direktīva ne tikai paplašina pašreizējo sistēmu, bet arī sniedz iespēju pārvērtēt to, kā uzņemšanas sistēmas tiek organizētas valstu līmenī. Tajā ir iekļauti svarīgi jauni uzņemšanas pārvaldības rīki, kas nodrošina papildu elastību, efektivitāti un sekundārās kustības novēršanu. Piemēram, pārstrādātā Uzņemšanas apstākļu direktīva piedāvā iespēju pieteikuma iesniedzējus sadalīt pa izmitināšanas vietām un ģeogrāfiskām teritorijām, nosakot, ka materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošināšana ir atkarīga no faktiskās uzturēšanās izmitināšanas vietā, kurā iedalīti pieteikuma iesniedzēji, vai konkrētā teritorijā. Dalībvalstīm šīs iespējas būtu pilnā mērā jāizmanto. Turklāt, ja pieteikuma iesniedzēji neatrodas dalībvalstī, kurā viņiem jābūt, dalībvalstīm būs jānodrošina tikai pamatvajadzības.

Pārstrādātā Uzņemšanas apstākļu direktīva arī vēl vairāk saskaņo standartus un stiprina aizsardzības pasākumus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, tai skaitā agrāku piekļuvi darba tirgum (6 mēneši, nevis 9 mēneši), fiziskās un garīgās veselības aprūpi un lielāku aizsardzību ģimenēm, bērniem un neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem 17 .

Ņemot vērā daudzos dalībniekus, kas iesaistīti patvēruma meklētāju uzņemšanas pārvaldībā, dažās dalībvalstīs uzņemšanas sistēmu pareizai pārvaldībai ļoti svarīgas bieži ir izrādījušās daudzu ieinteresēto personu partnerības ar attiecīgiem dalībniekiem. Tas ietver vietējo un reģionālo pašvaldību, sociālo un ekonomisko partneru, starptautisku organizāciju, NVO vai migrantu vadītu organizāciju iesaisti.

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būs jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un jāpieņem visi vajadzīgie leģislatīvie pasākumi, lai līdz 2026. gada 12. jūnijam transponētu pārstrādāto Uzņemšanas apstākļu direktīvu, un jāpaziņo par tiem Komisijai. Lai dalībvalstis varētu piemērot pārstrādātajā direktīvā paredzētos elastīgos risinājumus, piemēram, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju uzturēšanos konkrētās teritorijās un sadalīšanu pa tām, šīs iespējas ir jātransponē valstu tiesību aktos. Tiesību aktos būtu jāparedz arī alternatīvas aizturēšanai.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būs jāpaziņo Komisijai par iestādēm, kas atbild par to pienākumu izpildi, kuri izriet no pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas.

üDalībvalstīm būtu jāapsver iespēja pārskatīt valsts uzņemšanas sistēmas organizāciju, lai to optimizētu. Piemēram, dalībvalstis uzņemšanas centros varētu nodrošināt gan dzīvojamās vienības, gan atbalsta pakalpojumus, gan naudas palīdzību atkarībā no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja profila, t. i., dzimuma, vecuma, ģimenes sastāva un neaizsargātības, kā arī vajadzībām.

üJaunās tehnoloģijas piedāvā automatizētus rīkus, kuru daudzās dalībvalstīs pašlaik trūkst, lai efektīvāk pārvaldītu uzņemšanas spējas. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt iespēju izveidot integrētu lietu pārvaldības sistēmu, lai efektīvi vāktu un kopīgotu attiecīgos kvantitatīvos un kvalitatīvos datus un informāciju par uzņemšanas spēju līmeņiem. Integrētā sistēma tādējādi varētu atvieglot visu attiecīgo dalībnieku piekļuvi pakalpojumiem un arī palīdzētu atklāt bēgšanu.

üDalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie administratīvie pasākumi un jāizstrādā procedūras, lai atspoguļotu pārstrādātajā direktīvā paredzētos jaunos pasākumus sekundārās kustības un ļaunprātīgas izmantošanas ierobežošanai (pēc to transponēšanas valstu tiesību aktos), piemēram, pienākumu nodrošināt tikai pamatvajadzības, ja pieteikuma iesniedzēji neatrodas dalībvalstī, kurā viņiem jāatrodas, vai iespēju sadalīt pieteikuma iesniedzējus pa konkrētām izmitināšanas vietām un ģeogrāfiskajām teritorijām, nosakot, ka materiālo uzņemšanas apstākļu nodrošināšana ir atkarīga no faktiskās uzturēšanās izmitināšanas vietā vai teritorijā, kurā pieteikuma iesniedzējiem jāatrodas 18 .

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būs jānodrošina pietiekamas uzņemšanas spējas, tai skaitā attiecībā uz infrastruktūru, mājokli, naudas palīdzību u. c. (arī attiecībā uz personām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām 19 , lai apmierinātu prognozētās vajadzības un nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni). Šajā kapacitātē būtu jāietver paredzamā pārcelšana (ja dalībvalsts izvēlas šo solidaritātes pasākumu), kapacitāte sagatavotības nodrošināšanai 20 , kā arī kapacitāte lietderīgu aizturēšanas alternatīvu īstenošanai. Lai to panāktu, ir rūpīgi jānovērtē esošā kapacitāte un jāplāno vajadzīgās izmaiņas.

üDalībvalstīm būs jāspēj nodrošināt pietiekamu un pielāgotu piekļuvi fiziskās un garīgās veselības aprūpei un ātrāku un efektīvāku piekļuvi agrīnas integrācijas pasākumiem (piemēram, izglītībai, valodas apmācībai, piekļuvei darba tirgum sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas, nodarbinātības atbalstam). Dalībvalstīm saistībā ar uzņemšanu un piekļuvi pakalpojumiem būs jānodrošina pietiekami daudz pienācīgi apmācītu darbinieku (piem., tulku, tulkotāju, sociālo darbinieku, medicīnas darbinieku, arī garīgās veselības aprūpes speciālistu, un bērnu aizsardzības amatpersonu). Lai to izdarītu, rūpīgi jānovērtē esošā kapacitāte un jāplāno vajadzīgo darbinieku pieņemšana darbā un apmācība. Apmācībā jāiekļauj Eiropas izglītības programmas patvēruma jomā galvenās daļas, kas saistītas ar uzņemšanas apstākļiem, kā arī EUAA izstrādātais rīks to pieteikuma iesniedzēju identificēšanai, kuriem ir īpašas uzņemšanas vajadzības. Ja pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas īstenošanā piedalās vietējās un reģionālās pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība vai starptautiskās organizācijas, dalībvalstīm būs jāpiešķir tām vajadzīgie resursi.

Komisija

Praktisks atbalsts

üKomisija ar Uzņemšanas ekspertu grupas (“Uzņemšanas kontaktkomiteja”) 21 starpniecību sniegs vajadzīgo tehnisko atbalstu, lai veicinātu pārstrādātās direktīvas pareizu piemērošanu, arī precizējot dažu noteikumu nozīmi, un noteiktu jomas, kurām pārejas periodā būtu jāpievērš papildu uzmanība, arī saistībā ar pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas transponēšanu.

ES aģentūras

Juridisks pienākums

üEUAA izstrādās standarta informācijas veidni, kā arī norādījumus par aizturēšanas alternatīvām.

Praktisks atbalsts

üEUAA sniegs atbalstu ar sava Uzņemšanas tīkla starpniecību un atjauninās esošos norādījumu dokumentus, rīkus un apmācības materiālus, kā arī pārskatīs savus standartus un rādītājus attiecībā uz uzņemšanu un neaizsargātību. Tas jo īpaši ietver 2024. gada dokumentu “Norādījumi par uzņemšanu. Standarti un rādītāji”.

	4. PAMATELEMENTS
	Taisnīgas, efektīvas un konverģentas patvēruma procedūras

Lai saglabātu vispārējās patvēruma sistēmas integritāti, kā arī mazinātu sekundāro kustību un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, izšķiroša nozīme ir ātrākām un saskaņotākām procedūrām. Patvēruma procedūras regula un Kvalifikācijas regula racionalizē un veicina konverģenci individuālo patvēruma pieteikumu novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā visā Eiropā un pastiprina aizsardzības pasākumus, tiesības un garantijas starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem. Patvēruma procedūras regulā ir iekļauti arī noteikumi, kam būtu jāatvieglo bezvalstniecības identificēšana.

Patvēruma procedūras regula racionalizē piekļuvi patvēruma procedūrai un saskaņo termiņus, tādējādi nodrošinot īsākas un efektīvākas procedūras. Piemēram, minētajā regulā ir noteikti skaidri termiņi trim patvēruma procedūras posmiem, t. i., posmam, kurā pieteikuma iesniedzējs pauž vēlmi saņemt starptautisko aizsardzību (“paušana”), turpmākajam posmam, kurā dalībvalsts iestādes šo pieteikumu saņem un reģistrē (“reģistrēšana”), un posmam, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu (“iesniegšana”). Regulā ir precizēts, ko katrs no trim posmiem ietver, kādi ir pieteikuma iesniedzēja un iestāžu pienākumi un kādi ir katra posma termiņi (5 dienas reģistrēšanai, 21 diena iesniegšanai). Regulā ir noteikti arī pieteikuma izskatīšanas termiņi (6 mēneši lēmuma pieņemšanai parastajā procedūrā, 3 mēneši paātrinātajai procedūrai un 10 dienas līdz 2 mēneši nepieņemamības pārbaudēm).

Dalībvalstīm arī būs jāpiemēro jauni noteikumi, kuri kļūs obligāti, piemēram, obligātās paātrinātās procedūras (līdz šim fakultatīvas), kā arī stingrāks obligātais režīms, kas piemērojams atkārtotiem pieteikumiem (tai skaitā pienākums par atkārtotiem pieteikumiem uzskatīt tādus pieteikumus, kuri iesniegti pēc noraidīšanas citā dalībvalstī). Tām arī būs jāveic vajadzīgie pielāgojumi, lai pieteikumu uzskatītu par netieši atsauktu, ja pieteikuma iesniedzējs nepilda konkrētus pienākumus, piemēram, prasību sniegt biometriskos datus, vai lai piemērotu jauno jēdzienu “efektīva aizsardzība” nolūkā noteikt drošas trešās valstis un piemērot pirmās patvēruma valsts koncepciju. Turklāt attiecībā uz vairumu ļaunprātīgo pieprasījumu un atkārtoto pieteikumu pārsūdzībai nebūs automātiska apturoša spēka, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja pieteikums tiek noraidīts un tiesa neļauj personai palikt, iestādes var izpildīt atgriešanas lēmumu.

Dalībvalstīm būs arī jāpiemēro jaunās prasības, kas paredzētas Kvalifikācijas regulā, piemēram, pienākums novērtēt iekšējās aizsardzības alternatīvu un pienākums atņemt starptautiskās aizsardzības statusu, ja ir veiktas konkrētas noziedzīgas darbības vai persona citādi rada drošības apdraudējumu.

Ar Patvēruma procedūras regulu ieviestās izmaiņas un Kvalifikācijas regulas procesuālie aspekti sniedz dalībvalstīm iespēju risināt pašreizējās problēmas, kas saistītas ar ieilgušām patvēruma procedūrām un neizskatīto lietu uzkrāšanos. Lai šo pamatelementu pareizi īstenotu, ir būtiski ievērot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un saņēmēju pamattiesības saskaņā ar Pamattiesību hartu un abās minētajās regulās paredzētās īpašās tiesības (sk. iedaļu par 9. pamatelementu).

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un jāveic vajadzīgie pielāgojumi, lai nodrošinātu abu minēto regulu rezultatīvu piemērošanu. Šai ziņā daži elementi, kam būs jāpievērš īpaša uzmanība, ir veids, kā tiek organizēta piekļuve procedūrai (t. i., posmi, termiņi, iesaistītās iestādes), neautomātisks apturošs spēks attiecībā uz konkrēta veida lēmumiem un tas, kā tiek definēts jēdziens “galīgais lēmums”. Attiecībā uz pēdējo minēto ir svarīgi nodrošināt, lai definīcija ļautu netraucēti piemērot noteikumus par atkārtotiem pieteikumiem, neradot paralēlu tiesvedību starp pirmo pieteikumu pārsūdzības posmā un otro pieteikumu administratīvajā posmā.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būs jānosaka pienākumi, kas pielāgoti jaunajai sistēmai un skaidri atšķirīgajiem patvēruma procedūras posmiem, t. i., pieteikumu paušanai/saņemšanai, pieteikumu reģistrēšanai un pieteikumu iesniegšanai.

üDalībvalstīm būtu jāizstrādā efektīvas iekšējās darbplūsmas informācijas apmaiņai starp dažādiem dienestiem (piem., lai izpildītu informēšanas pienākumu, ja saņēmēja iestāde atšķiras no reģistrācijas iestādes) un ar citām dalībvalstīm (piem., ja pieteikums jau ir noraidīts citā dalībvalstī).

üDalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāpārskata un jāpielāgo darba metodes un, ja nepieciešams, jāizstrādā standarta darbības procedūras dažādajiem patvēruma procedūras posmiem, pilnā mērā ievērojot jaunos termiņus (parastajām un paātrinātajām procedūrām un nepieņemamības pārbaudēm) un pienākumus, arī attiecībā uz pārsūdzībām, vienlaikus nodrošinot visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus un garantijas 22 .

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savu patvēruma biroju pašreizējā organizācija, ņemot vērā pastāvošās problēmas saistībā ar neizskatīto lietu uzkrāšanos un patvēruma procedūras vidējo ilgumu.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka lēmumi par patvērumu tiek pieņemti un paziņoti saskaņā ar jaunajām prasībām. Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā savās administratīvajās procedūrās būs jāiekļauj arī elementi, kas vajadzīgi, lai piemērotu drošas trešās valsts un pirmās patvēruma valsts koncepcijas un jo īpaši “efektīvas aizsardzības” jēdzienu. Tām arī būs jāiekļauj pienākums uzskatīt pieteikumu par netieši atsauktu regulā paredzētajos gadījumos (lēmumu pieņem nekavējoties, bez apturēšanas perioda, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi). Tām savās lēmumu pieņemšanas procedūrās būs jāiekļauj arī pienākums novērtēt iekšējās aizsardzības alternatīvu un pienākums atņemt starptautiskās aizsardzības statusu, ja ir veiktas konkrētas noziedzīgas darbības vai persona kā citādi rada drošības apdraudējumu.

üDalībvalstīm būtu jāveicina izpratne par EUAA izcelsmes valsts informāciju un norādījumiem par valstīm un būs jānodrošina, ka patvēruma lietu izskatītāji tos ņem vērā, arī, lai atbalstītu obligātās iekšējās aizsardzības alternatīvas rūpīgu novērtējumu. Dalībvalstīm būtu jāveicina arī tiesnešu izpratne par EUAA izcelsmes valsts informāciju un norādījumiem par valstīm.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būs jānodrošina pietiekams skaits kompetentu darbinieku (patvēruma lietu izskatītāju, tulku u. c.), ņemot vērā pašreizējos trūkumus, uzkrājušās neizskatītās lietas un patvēruma procedūras vidējo ilgumu, kā arī jaunos pienākumus. Tām būs jānodrošina, ka sniegtajā apmācībā ir iekļautas Eiropas izglītības programmas patvēruma jomā galvenās daļas.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka patvēruma biroji ir pienācīgi aprīkoti (ar Eurodac iekārtām u. c.), lai tie varētu efektīvi veikt savus uzdevumus jaunajos termiņos un saskaņā ar jaunajiem pienākumiem.

Komisija

Juridisks pienākums

üKomisija līdz 2025. gada 12. jūnijam pārskatīs drošas trešās valsts koncepciju un vajadzības gadījumā ierosinās mērķorientētus grozījumus.

Praktisks atbalsts

üKomisija organizēs patvēruma procesu un kvalifikācijas ekspertu grupu (“Patvēruma procesu kontaktkomiteja” un “Kvalifikācijas kontaktkomiteja”) 23 sanāksmes, lai veicinātu tiesiskā regulējuma pareizu piemērošanu, arī precizējot dažu noteikumu nozīmi, un lai noteiktu jomas, kurām būtu jāpievērš papildu uzmanība. Komisija centīsies izveidot apvienotās kontaktkomitejas, lai aptvertu visus procesuālos aspektus gan saskaņā ar Patvēruma procedūras regulu, gan Kvalifikācijas regulu. Komisija arī palīdzēs koordinēt labas prakses apzināšanu un izplatīšanu.

ES aģentūras

Praktisks atbalsts

üEUAA izveidos atbildīgo valsts iestāžu struktūrvienību tīklu un atjauninās visu informāciju un apmācības materiālus, kā arī norādījumu dokumentus un vajadzības gadījumā rādītājus, kas būtu jāņem vērā visā lēmumu pieņemšanas procesā (arī tiesām).

üEUAA turpinās sniegt izcelsmes valsts informāciju (IVI) un norādījumus par valstīm visām valsts administratīvajām un tiesu iestādēm un pielāgot esošās datubāzes (piemēram, Agrīnās brīdināšanas un gatavības sistēmu) jaunajiem satvariem.

üEUAA pēc Komisijas pieprasījuma sniegs tai informāciju un analīzi par konkrētām trešām valstīm, kuras varētu atzīt par drošām trešām valstīm Savienības līmenī.

Svarīgi atskaites punkti, kas jāņem vērā –Līdz 2025. gada 12. jūnijam Komisija pārskata drošas trešās valsts koncepciju un attiecīgā gadījumā ierosina mērķorientētus grozījumus. –Līdz 2026. gada 12. jūnijam dalībvalstis paziņo Komisijai iestādes, kas ir atbildīgas par pieteikumu saņemšanu, pieteikumu reģistrēšanu un pieteikumu iesniegšanu saskaņā ar Patvēruma procedūras regulu. –Līdz 2026. gada 12. jūnijam dalībvalstis ieceļ valsts kontaktpunktu Kvalifikācijas regulas vajadzībām un paziņo tā adresi Komisijai. Komisija minēto informāciju sniedz pārējām dalībvalstīm.

ES migrācijas politika var būt ilgtspējīga tikai tad, ja personas, kurām nav tiesību uzturēties ES, tiek faktiski atgrieztas. Šajā pamatelementā ir uzskaitīti turpmākie soļi ceļā uz vienotu ES atgriešanas sistēmu, kurā atgriežamās personas tiek mudinātas sadarboties, būt pieejamām visa procesa laikā un pēc iespējas atgriezties brīvprātīgi. Pasākumiem, kuru mērķis ir stimulēt brīvprātīgu atgriešanos, būtu jāpapildina ticama un labi funkcionējoša piespiedu atgriešana. Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt arī rīkiem un procedūrām, kas nodrošina efektīvu iekšējo pārvaldību un ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm, lai panāktu rezultatīvāku atgriešanas procesu.

Lai novērstu nepilnības starp patvēruma un atgriešanas procedūru, Patvēruma procedūras regulā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka katrs pieteikuma iesniedzējs, kam izdots negatīvs patvēruma piešķiršanas lēmums, vienlaikus vai neilgi pēc tam saņem arī atgriešanas lēmumu. Ja atgriešanas lēmums būs pieņemts kā daļa no saistītā negatīvā patvēruma piešķiršanas lēmuma, abi lēmumi būs kopīgi pārsūdzami vienā un tajā pašā tiesā, vienā un tajā pašā tiesvedībā un vienā un tajā pašā termiņā. Ja atgriešanas lēmums ir izdots atsevišķi, to var pārsūdzēt atsevišķi, bet tādos pašos termiņos 24 . Pastiprināti noteikumi būs piemērojami personām, kas mēģina kavēt procedūras, iesniedzot tādas pārsūdzības vai atkārtotus patvēruma pieteikumus, kuru vienīgais mērķis ir kavēt atgriešanu no Savienības.

Kamēr dažas dalībvalstis ir ieviesušas atgriešanas procesā iesaistīto dalībnieku centralizētu pārvaldību vienā iestādē, citas dalībvalstis ir izveidojušas darba kārtību starp dažādiem dalībniekiem un iestādēm, lai uzlabotu atgriešanas procesa efektivitāti un ilgtspēju.

19 dalībvalstis negatīvus patvēruma piešķiršanas lēmumus jau izdod kopā ar atgriešanas lēmumiem, kurus dažas izdod kā viena un tā paša akta daļu, bet citas – kā divus atsevišķus aktus vienā un tajā pašā laikā. Piecas dalībvalstis jau ir digitalizējušas atgriešanas lietu pārvaldības IT sistēmas, un 11 dalībvalstis šādu sistēmu pašlaik izstrādā, pamatojoties uz Frontex izstrādāto atgriešanas lietu pārvaldības modeli (RECAMAS). ES finansētās atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmas atvieglo atpakaļuzņemšanas procedūras ar dažām trešām valstīm, ar kurām lielākā daļa dalībvalstu ir saistītas.

Turklāt atgriešanas procesā ir iesaistīti daudzi dalībnieki valsts līmenī, un, lai process būtu efektīvs, svarīga ir sadarbība. Notiekošajā tematiskajā Šengenas izvērtēšanā atgriešanas jomā attiecībā uz rezultatīvu ES atgriešanas sistēmu jo īpaši tiek pētīts, kā novērst atšķirības starp atgriešanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Izvērtēšanas rezultāti (arī paraugprakse) būtu jāuzskata par būtiskiem, īstenojot pakta elementus, kas saistīti ar efektīvākām un taisnīgākām atgriešanas procedūrām visā Eiropā 25 .

Brīvprātīga atgriešanās, kuras pamatā ir ticama piespiedu atgriešana kopā ar reintegrāciju, ir ilgtspējīgāks, rentablāks un humānāks/cienīgāks veids, kā veikt atgriešanu, un tai arī turpmāk būtu jādod priekšroka. Ir svarīgi pastiprināt brīvprātīgas atgriešanās stimulus un sniegt saskaņotu reintegrācijas atbalstu, arī izmantojot Frontex vadīto ES reintegrācijas programmu. Pašlaik Frontex ES reintegrācijas programmā piedalās un to izmanto 25 no 31 dalībvalsts un Šengenas asociētās valsts.

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo valsts tiesiskais regulējums.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka atgriešanas lēmums tiek izdots kā daļa no negatīva patvēruma piešķiršanas lēmuma vai, ja tas tiek izdots kā atsevišķs akts, jānodrošina, ka atgriešanas lēmums tiek izdots vienlaikus ar patvēruma piešķiršanas lēmumu vai drīz pēc tā.

üDalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka negatīvu patvēruma piešķiršanas lēmumu un atgriešanas lēmuma pārsūdzības tiek izskatītas kopā vai termiņos, kas paredzēti Patvēruma procedūras regulā. Piemēram, dalībvalstis attiecībā uz abiem minētajiem varētu noteikt kopīgus termiņus tiesību aktos.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savas iekšējās procedūras nolūkā izveidot skaidru procesu un darbplūsmu attiecībā uz to, kā tiek pārvaldītas lietas, lai nodrošinātu netraucētu procesu starp negatīva patvēruma piešķiršanas lēmuma un atgriešanas lēmuma izdošanu, sākot no brīža, kad personai vairs nav tiesību uzturēties ES, līdz atgriešanas lēmumam, atpakaļuzņemšanas pieprasījumam trešai valstij un pēc tam brīvprātīgai/piespiedu atgriešanai un reintegrācijas atbalsta sniegšanai. Dalībvalstīm arī būtu jāizveido struktūras, kas garantē, ka pārsūdzības attiecībā uz negatīviem patvēruma piešķiršanas lēmumiem un atgriešanas lēmumu tiek izskatītas kopā vai termiņos, kas paredzēti Patvēruma procedūras regulā.

üDalībvalstis tiek mudinātas aktīvi rīkoties, lai izveidotu modernu un funkcionējošu atgriešanas lietu pārvaldības IT sistēmu, kas nodrošina informācijas apstrādi, kā arī pārbaudes, kuras atspoguļo leģislatīvās un administratīvās izmaiņas un prasības attiecībā uz darbplūsmu. Būtu jāatbalsta un jāpaplašina arī esošās atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas un Reintegrācijas palīdzības rīka izmantošana.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būtu jāpārskata gan prasības attiecībā uz infrastruktūru, gan kapacitāte attiecībā uz darbiniekiem, lai varētu nodrošināt iedarbīgus pasākumus, kas garantē atgriežamās personas pieejamību visā procedūras laikā, novēršot bēgšanas risku, arī attiecīgā gadījumā piemērojot aizturēšanas alternatīvas.

üDalībvalstīm būtu jānodrošina spēja pastiprināt konsultācijas atgriešanas jautājumos, lai nodrošinātu, ka personām, kuras ir jāatgriež, tās tiktu ātri sniegtas visā procesa laikā.

üDalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Frontex būtu jāpastiprina brīvprātīgas atgriešanās stimuli un jāracionalizē reintegrācijas atbalsts.

Komisija

Praktisks atbalsts

üLiela nozīme turpmāku pasākumu veikšanā saistībā ar konkrēti konstatētām problēmām atgriešanas jomā un efektivitātes pieauguma, iekšējās saskaņotības un sadarbības starp dalībvalstīm veicināšanā būs atgriešanas koordinatoram. Atgriešanas koordinators to darīs, veicot mērķorientētas atgriešanas darbības, pamatojoties uz jau sākto darbu, lai uzlabotu lidojumu un identifikācijas misiju kopīgu plānošanu, arī lai optimizētu Frontex atbalsta izmantošanu, apmainītos ar praksi un pieredzi saistībā ar negatīvu patvēruma piešķiršanas lēmumu un atgriešanas lēmumu kopīgu izdošanu un sadarbību tādu atgriežamo personu atgriešanā, kuras rada drošības apdraudējumu. Šos centienus atbalstīs arī augsta līmeņa tīkls atgriešanas jautājumos un Frontex.

üKomisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai uzlabotu Eiropas komandas pieejas praktisko īstenošanu un stiprinātu trešo valstu rezultatīvu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus un stimulus, piemēram, turpmākus pasākumus saistībā ar Vīzu kodeksa 25.a pantu, kas sasaista sadarbību vīzu un atpakaļuzņemšanas jomā, kā aprakstīts tālāk 5. iedaļā, kā arī tirdzniecības, vīzu, attīstības un citu politiku.

üKomisija izstrādās vispārējas nostādnes par ES atgriešanas sistēmas digitalizāciju, izmantojot holistisku pieeju visiem pakta īstenošanas elementiem.

ES aģentūras

Praktisks atbalsts

üSvarīga loma šā pamatelementa īstenošanā, atbalstot dalībvalstis visos atgriešanas procesa posmos, būs Frontex, kas cieši sadarbosies ar Komisiju un atgriešanas koordinatoru. Ļoti svarīgi būs pastiprināt un pilnā mērā izmantot Frontex atbalstu identifikācijai, atgriešanas operācijām un ilgtspējīgam reintegrācijas atbalstam.

üParedzamai Frontex koordinācijas sistēmai, kuras pamatā ir kopīga plānošana attiecībā uz to, kā dalībvalstis izmanto Frontex atbalstu, būtu jāļauj labāk apvienot resursus visos atgriešanas posmos. Šai sistēmai būtu jābalstās uz darbu, kas saistīts ar mērķorientētām atgriešanas darbībām, koncentrējoties uz saskaņotības, koordinācijas, efektivitātes pieauguma un paraugprakses apmaiņas stiprināšanu starp dalībvalstīm un to iekšienē atgriešanas koordinatora vadībā.

Viena no galvenajām pakta prioritātēm un būtisks elements uzticēšanās starp dalībvalstīm veidošanai ir reāla un stabila atbildības dalīšana Savienībā un sekundārās kustības stimulu mazināšana.

Pašlaik kritēriji un mehānismi tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ir paredzēti Dublinas III regulā 26 . Ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji neatrodas dalībvalstī, kas ir atbildīga par viņu pieteikuma izskatīšanu, viņi ir jāpārsūta uz minēto dalībvalsti. Dublinas regulas īstenošanā ir bijušas būtiskas problēmas, jo īpaši attiecībā uz pārsūtīšanu.

Ar nesen pieņemto Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu (PMPR) minēto Dublinas sistēmu reformē, ieviešot taisnīgākus un efektīvākus atbildības noteikumus. Jauno noteikumu pareiza piemērošana ir būtiska Eiropas patvēruma sistēmas produktīvai darbībai un solidaritātes nodrošināšanai dalībvalstu starpā. Sistemātiskas un ātras pārsūtīšanas uz atbildīgo dalībvalsti nodrošināšana palīdzēs novērst izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanu un tādējādi atturēt no neatbilstīgas ieceļošanas un mazināt dažus faktorus, kas stimulē cilvēkus neatļauti pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu.

Šajā procesā svarīga būs pašreizējo trūkumu ātra pārvarēšana. Jaunie noteikumi par atbildību ir būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu. Piemēram, ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu tiek ieviests jauns atbildības kritērijs, kura pamatā ir diplomi un kvalifikācija, un atbildība tiek padarīta stabilāka, parasti pagarinot pārejas un atbildības izbeigšanas termiņus. Vienlaikus tā pastiprina ģimenes kritērijus, cita starpā ieviešot jaunu pienākumu piešķirt prioritāti ģimenes lietām.

Jaunā regula padara procedūras efektīvākas, saīsinot termiņus un atpakaļuzņemšanas procedūru pārveidojot par paziņojuma sniegšanu. Noteikti arī jauni pienākumi pieteikuma iesniedzējiem, lai mazinātu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu (piem., pienākums iesniegt pieteikumu pirmās ieceļošanas dalībvalstī), un pienākumi dalībvalstij reaģēt sekundārās kustības gadījumā (piemēram, pienākums pieteikuma iesniedzēja bēgšanas gadījumā segt tikai viņa pamatvajadzības) vai tad, ja pieteikuma iesniedzējs rada drošības apdraudējumu. Tie ir līdzsvaroti ar jaunām garantijām pieteikumu iesniedzējiem 27 .

Komisijas dienestu darba dokumentā “Dublinas ceļvedis darbībā – Dublinas III regulas efektivitātes uzlabošana: labas prakses apzināšana dalībvalstīs” 28 ir apzināta prakse, kas var palīdzēt dalībvalstīm risināt dažas pašreizējās sistēmas problēmas, pārejot uz jauno sistēmu.

Lai sekmīgi pārietu no Dublinas III regulas sistēmas uz Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas juridiskajiem un darbības standartiem, būtu jāveic tālāk izklāstītie pasākumi.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo savs valsts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas rezultatīvu piemērošanu. Cita starpā dalībvalstīm būs jāpievērš īpaša uzmanība efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem 29 , tiesību uz uzņemšanas apstākļiem neesībai bēgšanas gadījumā un pielāgošanai jaunajiem termiņiem saskaņā ar dažādajām procedūrām.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo valstu Dublinas sistēmas nodaļu struktūra un darbība. Tas ietver Dublinas sistēmas nodaļu darba metožu pārskatīšanu un standarta darbības procedūru atjaunināšanu, lai īstenotu jaunās procedūras (proti, atpakaļuzņemšanas paziņojumus, pārcelšanu un atbildības izlīdzināšanu, kā arī atbildības noteikšanas turpināšanu pieteikuma iesniedzēja prombūtnes gadījumā) un lai ievērotu īsākos termiņus visām procedūrām.

üDalībvalstīm būtu jāizstrādā koordinācijas struktūras un darba metodes starp savām Dublinas sistēmas nodaļām un citām iestādēm, lai nodrošinātu jauno noteikumu rezultatīvu piemērošanu. Tas ietver, piemēram, īpašu metožu izstrādi sadarbībai ar skrīninga un tiesībaizsardzības iestādēm (piem., lai aptvertu drošības pārbaudes rezultātus, kas gūti skrīninga laikā, vai ar drošību saistītas informācijas apmaiņu pirms pārsūtīšanas) un uzņemšanas iestādēm (uzraugot uzturēšanos izmitināšanas vietā utt.).

Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izstrādāt vai atjaunināt savu esošo lietu pārvaldības IT sistēmu, lai reformēto Dublinas procedūru varētu integrēt citos ar patvērumu un uzņemšanu saistītajos procesos. Integrēta lietu pārvaldības sistēma atvieglos jauno pienākumu izpildi un palielinās esošo procedūru efektivitāti. Tā arī nodrošinās labāku pārskatu par dažādajiem procedūras posmiem, kā arī produktīvāku sadarbību un saziņu starp kompetentajām valstu iestādēm (piem., patvēruma, uzņemšanas, atgriešanas, migrācijas un robežu pārvaldības iestādēm). Dalībvalstīm būtu jāapsver arī dažu procedūras daļu automatizācija, tai skaitā piemērojamo termiņu automātiska aprēķināšana, atgādinājumi par termiņu tuvošanos vai ierosinājumi attiecībā uz turpmākajiem procedūras posmiem.

üDalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas otrā un augstāka līmeņa diplomu un citu kvalifikāciju sarakstu, lai atvieglotu jaunā kritērija par diplomiem un kvalifikācijām rezultatīvu piemērošanu. Šajā sarakstā varētu iekļaut arī to dalībvalstu izglītības iestāžu sarakstu, kurām ir tiesības izdot šādus diplomus un kvalifikācijas.

üDalībvalstīm būs jānodrošina ar ģimeni saistīto lietu noteikšana par prioritārām katrā procedūras posmā, piemēram, izstrādājot īpašas standarta darbības procedūras. Dalībvalstīm būtu jāapsver sadarbības mehānismi ar organizācijām, kurām uzticēta ģimenes izsekošana.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir vajadzīgie cilvēkresursi, materiālie un finanšu resursi, lai tās varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, tai skaitā pietiekams skaits pienācīgi apmācītu darbinieku. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpalielina valstu Dublinas sistēmas nodaļu spējas veikt visus savus uzdevumus jaunajā īsākā termiņā. Dalībvalstīm būs arī jānodrošina pietiekama kapacitāte pārsūtīšanas lēmumu rezultatīvai īstenošanai, piemēram, ierobežojot bēgšanu 30 , uzlabojot saziņu starp dalībvalstīm, palielinot elastību atbildīgajā dalībvalstī un atbalstot pārsūtītāju dalībvalsti 31 . Tam ir vajadzīgi cilvēkresursi un nepieciešamā loģistika, arī, piemēram, īpašas telpas, lai īstenotu pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu.

üDalībvalstīm ir jānodrošina, ka valsts līmenī tiek atjaunināts “DubliNet”, lai tas turpinātu darboties un nodrošinātu apmaiņu ar visu informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu.

Komisija

Juridisks pienākums

üKomisija līdz 2024. gada septembrim sasauks jauno Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas regulatīvo komiteju, lai pieņemtu regulā paredzētos īstenošanas aktus.

üKomisija pieņems īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi PMPR darbībai, aizstājot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1560/2003 (“Dublinas regulas īstenošanas noteikumi”) 32 .

Praktisks atbalsts

üKomisija sadarbībā ar EUAA organizēs Dublinas sistēmas ekspertu grupas (“Dublinas sistēmas kontaktkomiteja”) sanāksmes, lai veicinātu jauno noteikumu pareizu piemērošanu (arī precizējot dažu noteikumu nozīmi), noteiktu jomas, kurām pārejas periodā būtu jāpievērš papildu uzmanība, un vajadzības gadījumā izstrādātu norādījumus. Tā centīsies šīs sanāksmes organizēt kopā ar EUAA Dublinas tīklu, kas vairāk pievēršas darbības problēmām.

üKomisija, strādājot kopā ar eu-LISA un dalībvalstīm, paredz pakāpenisku “DubliNet” uzlabošanu, lai to pielāgotu jaunajam tiesiskajam regulējumam un valstu Dublinas sistēmas nodaļu vajadzībām.

üKomisija atbalstīs diplomu un citu kvalifikāciju, kā arī izglītības iestāžu saraksta kopīgu struktūru, pamatojoties uz esošajām ES datubāzēm (piemēram, http://eter-project/com ), un turpinās darbu saistībā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un Europass 33 attiecībā uz kvalifikāciju datubāžu sadarbspēju, kā arī nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru (ENIC un NARIC tīkls).

ES aģentūras

Juridisks pienākums

üLīdz 2025. gada aprīlim (desmit mēnešus pēc PMPR stāšanās spēkā) EUAA izstrādās ar ģimeni saistītu lietu veidni un pamatnostādnes ģimenes locekļu izsekošanai un identificēšanai.

üEUAA ar dalībvalstu atbalstu arī izstrādās pielāgotas un visaptverošas informatīvās brošūras un materiālus un sniegs norādījumus par personisku interviju veikšanu videokonferenču veidā.

Praktisks atbalsts

üEUAA pielāgos Dublinas sistēmas nodaļu tīkla darbību un darbības jomu, lai atspoguļotu jauno sistēmu, un atjauninās pamatnostādnes, kas atbalsta jauno atbildības noteikumu piemērošanu.

üeu-LISA būs atbildīga par “DubliNet” tehnisko un darbības uzlabošanu. Pirmais posms (prioritārā uzlabošana) tiks īstenots no 2024. gada vidus līdz 2026. gada vidum un nodrošinās “DubliNet” veidlapu atbilstību. Tajā tiks veikti arī būtiski tehnoloģiski un drošības uzlabojumi. Otrajā posmā no 2026. līdz 2028. gadam tiks turpināta procesu automatizācija un pilnīga integrācija valstu sistēmās.

Solidaritāte ir viens no ES pamatprincipiem, kas nostiprināts LESD 80. pantā. Pirmo reizi Savienībai būs pastāvīgs, juridiski saistošs, bet elastīgs solidaritātes mehānisms, kas nodrošinās, ka neviena dalībvalsts grūtībās netiek pamesta viena. Tas ir papildinājums pastiprinātās atbildības noteikumiem, kas aprakstīti iedaļās par 2. un 6. pamatelementu.

Ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu tiek ieviests solidaritātes mehānisms ar minimālo 30 000 pārcelšanas gadījumu slieksni un 600 miljonu EUR finansiālo atbalstu Savienības līmenī, kas Komisijai jāņem vērā, nosakot vajadzības gadam. Būs jāpiedalās visām dalībvalstīm, bet tās varēs izvēlēties savus solidaritātes pasākumus no pārcelšanas, finansiālās solidaritātes vai alternatīviem pasākumiem (darbinieki vai atbalsts natūrā). Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā ir paredzēts izveidot augsta līmeņa ES Solidaritātes forumu, kuru vada dalībvalsts, kas ir Padomes prezidentvalsts, un kurā būtu jādod solījumi, un tehniskā līmeņa ES Solidaritātes forumu, ko vada solidaritātes koordinators, kurš būs atbildīgs par ikgadējā Padomes īstenošanas aktā noteiktās solidaritātes rezerves darbības sākšanu.

3. attēls. Ikgadējais migrācijas pārvaldības cikls

Daudzas darbības, kas vajadzīgas ikgadējā solidaritātes cikla īstenošanai, ir jāievieš Savienības līmenī. Komisija veiks attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi pirmajam ikgadējam migrācijas pārvaldības ciklam, un visus nepieciešamos juridiskos, administratīvos un operatīvos pasākumus, lai nodrošinātu katra ikgadējā cikla posma netraucētu norisi, tajā skaitā īstenos pirmo ikgadējo solidaritātes rezervi, kas Padomei jāpieņem 2025. gada beigās.

Pasākumi ir vajadzīgi arī valstu līmenī. Tāpat kā attiecībā uz daudziem iepriekšējiem pamatelementiem, Komisija un dalībvalstis var izmantot esošo praksi, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi saistībā ar ad hoc solidaritātes mehānismiem. Jo īpaši brīvprātīgā solidaritātes mehānisma īstenošana kopš 2022. gada 34 ir iedvesmas avots Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz praksi, praktisko pieredzi un gūtajām atziņām par to, kā īstenot solidaritātes principu – gan attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, gan finansiālo solidaritāti. Šī pieredze un ieguldījumi būtu jāņem vērā, īstenojot ar šo pamatelementu saistītos pienākumus.

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un vajadzības gadījumā tas jāpielāgo, lai nodrošinātu Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas rezultatīvu piemērošanu.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būs jāizveido vajadzīgās lēmumu pieņemšanas procedūras un struktūras, lai piedalītos ikgadējā migrācijas pārvaldības ciklā, piemēram, ieceļot valsts koordinatoru un izveidojot valsts koordinācijas mehānismu. Jo īpaši dalībvalstīm būs jānosaka iekšējais process, lai izvēlētos, kā tās vēlas veicināt solidaritāti un savlaicīgi dot solījumus Augsta līmeņa ES Solidaritātes forumā. Apspriešanās valsts līmenī tiks ņemta vērā arī Komisijas apspriešanās procesā, kas notiks, pirms tiks pieņemts Komisijas priekšlikums Padomes īstenošanas aktam.

üDalībvalstīm būs vajadzīgi arī procesi tādas informācijas un datu vākšanai un nosūtīšanai Komisijai, kas vajadzīgi, lai regulā paredzētajos termiņos sagatavotu Eiropas ikgadējo patvēruma un migrācijas ziņojumu (ziņojums jāiesniedz līdz 1. jūnijam un atjauninājums – līdz 1. septembrim, sākot no 2025. gada). Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgās standarta darbības procedūras un koordinācijas struktūras.

üDalībvalstīm, kas izvēlas pārcelšanu vai no tās gūst labumu, būs jāievēro regulā noteiktais 1,5 mēnešu termiņš, lai pabeigtu pārcelšanas procesu (kas sākas no attiecīgās informācijas nosūtīšanas pārcelšanas mērķa dalībvalstij). Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizveido standarta darbības procedūras un iekšējās darbplūsmas. Šīm darbplūsmām būs jāaptver to personu identificēšana, kuras ir tiesīgas uz pārcelšanu, pārbaudot visus būtiskos faktorus, piemēram, to, vai pastāv jēgpilnas saites starp attiecīgo personu un pārcelšanas mērķa dalībvalsti, un informācija par procedūrām, kā arī bērna interešu un saistīto aizsardzības pasākumu nodrošināšana. Minētajām procedūrām būs jāaptver arī drošības pārbaudes un ar drošību saistītas informācijas pārsūtīšana, ko veic labuma guvējas dalībvalstis, un attiecīgā gadījumā drošības pārbaude, kuru veic pārcelšanas mērķa dalībvalsts.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm un ES aģentūrām būs jānodrošina vajadzīgie resursi, lai sniegtu kvalitatīvu un savlaicīgu ieguldījumu Eiropas ikgadējā patvēruma un migrācijas ziņojumā (jāiesniedz līdz 1. jūnijam un atjauninājums jāiesniedz līdz 2025. gada 1. septembrim), tai skaitā dalība galvenajās ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma tīkla 35 sanāksmēs jūlijā un septembrī, sākot no 2025. gada.

üDalībvalstīm būs jāattīsta vajadzīgās spējas, lai apzinātu savas solidaritātes vajadzības un konkrētas darbības atbalstam, izmantojot finansiālos ieguldījumus vai atbalstu natūrā, lai tās iesniegtu Tehniskā līmeņa ES Solidaritātes forumam un pēc tam nodrošinātu šādu finansiālo ieguldījumu vai atbalsta natūrā rezultatīvu apgūšanu.

üGan labuma guvējām dalībvalstīm, gan ieguldītājām dalībvalstīm būs jānodrošina vajadzīgā kapacitāte pārcelšanas īstenošanai (sk. arī iepriekšējo 6. pamatelementu), ja tās izvēlēsies šo pasākumu vai no tā gūs labumu. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina vajadzīgie resursi un pietiekami daudz kompetentu darbinieku, arī Dublinas sistēmas nodaļās un jebkādu papildu drošības pārbaužu veikšanai, vajadzīgās infrastruktūras izbūve un vajadzīgā aprīkojuma iegāde, lai īstenotu pārcelšanu vajadzīgajā termiņā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pārklājums, izmantojot lietu pārvaldības sistēmu, kā arī transporta un uzņemšanas spējas, ieskaitot pārcelšanas centrus un telpas (attālinātu) interviju veikšanai.

Komisija

Juridisks pienākums

üKomisija līdz 2025. gada 15. oktobrim pieņems pirmo Eiropas ikgadējo patvēruma un migrācijas ziņojumu, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem datiem un informāciju, ko sniegušas dalībvalstis un Savienības aģentūras. Tas parādīs situāciju migrācijas un patvēruma jomā un būs izmantojams kā agrīnās brīdināšanas un izpratnes veicināšanas instruments.

üLīdz 2025. gada 15. oktobrim Komisija arī pieņems pirmo Komisijas īstenošanas aktu, ar ko nosaka, kuras dalībvalstis skar migrācijas spiediens, kuras dalībvalstis ir pakļautas migrācijas spiediena riskam vai kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju, kā arī pirmo Komisijas priekšlikumu Padomes īstenošanas aktam, ar ko izveido ikgadējo solidaritātes rezervi.

üKomisija iecels pirmo solidaritātes koordinatoru, kas izveidos un sasauks Tehniskā līmeņa ES solidaritātes forumu. Esošā Solidaritātes platforma-pakts kļūs par tehniskā līmeņa solidaritātes forumu.

üKomisija sasauks PMPR regulatīvo komiteju (sk. iedaļu par 6. pamatelementu) un pieņems divus īstenošanas aktus, kas saistīti ar solidaritātes darbību. Viens no tiem attiecas uz vienotiem nosacījumiem pārcelšanas vajadzībām nepieciešamās informācijas un dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai, arī saistībā ar drošības pārbaudēm. Otrs attiecas uz noteikumiem par to, kā funkcionē finansiālie ieguldījumi.

üSadarbībā ar EUAA Komisija arī nodrošinās rīkus pārceļamo personu identificēšanai un piemeklēšanai ieguldītājai dalībvalstij, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots labuma guvējas dalībvalsts pienākums ņemt vērā jēgpilnas saiknes starp attiecīgo personu un pārcelšanas mērķa dalībvalsti, arī ņemot vērā minētās dalībvalsts izteiktās saprātīgās vēlmes.

Praktisks atbalsts

üKomisija 2024. gadā veiks Eiropas ikgadējā patvēruma un migrācijas ziņojuma pārbaudi (izmēģinājumu), lai prognozētu un novērstu visas iespējamās nepilnības datos un informācijā, kā arī trūkumus procesā. Lai nodrošinātu vajadzīgo datu kritisku konsolidāciju un analīzes koplietošanu, Komisija pilnībā izmantos ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma tīklu.

üKomisija sadarbībā ar EUAA organizēs virkni Komisijas ekspertu sanāksmju (“paplašinātā Dublinas sistēmas kontaktkomiteja”), lai veicinātu jaunās sistēmas pareizu piemērošanu (arī precizējot dažu noteikumu nozīmi), noteiktu jomas, kurām pārejas periodā būtu jāpievērš papildu uzmanība, un koordinētu labas prakses apzināšanu un izplatīšanu.

ES aģentūras

Juridisks pienākums

üEUAA, Frontex, Eiropolam un FRA būs jāvāc attiecīgie dati un informācija no dalībvalstīm un jāsniedz savs ieguldījums Komisijai, lai regulā paredzētajos termiņos sagatavotu Eiropas ikgadējo patvēruma un migrācijas ziņojumu.

Praktisks atbalsts

üEUAA sagatavos veidnes un darbības procedūras attiecībā uz solidaritātes solījumiem un ieguldījumiem.

Lai labāk reaģētu uz nākotnes problēmām, jaunais tiesiskais regulējums ietver vairākus jaunus un papildinošus pasākumus, lai nodrošinātu sagatavotību, ārkārtas rīcības plānošanu un reaģēšanu krīzes situācijās visā ES. Tam būtu jāpalīdz veidot lielāku noturību pret migrācijas situāciju attīstību, kā arī mazināt krīzes situāciju riskus.

Sagatavotības līmenis un ārkārtas rīcības plānošana ir svarīgi elementi, lai dalībvalsti uzskatītu par “labi sagatavotu”. Tie ir cieši saistīti ar pienācīgu uzņemšanas sistēmu uzturēšanu visā ES (sk. 3. pamatelementu), un tādējādi tie ir būtiski atbildības pienākumu pienācīgai izpildei (sk. 6. pamatelementu). Dalībvalsti nevar uzskatīt par labi sagatavotu, ja nav ieviesta ārkārtas rīcības plānošana, kas savukārt var ietekmēt dalībvalsts iespēju gūt labumu no solidaritātes ieguldījumiem vai solidaritātes ieguldījumu samazinājumiem (7. pamatelements). Šai ziņā Eiropas ikgadējā patvēruma un migrācijas ziņojumā, kas ir ikgadējā migrācijas pārvaldības cikla pirmais posms, būs jāiekļauj informācija par sagatavotības līmeni Savienībā un dalībvalstīs. Sagatavotība un ārkārtas rīcības plānošana arī palīdzēs ātri, efektīvi un koordinēti reaģēt migrācijas krīzes gadījumā, ņemot vērā ģeogrāfiskās īpatnības, ieskaitot pierobežas reģionus.

Sagatavotība ietver vajadzīgo cilvēkresursu, materiālo un finanšu resursu un infrastruktūras piešķiršanu, lai garantētu patvēruma un migrācijas sistēmu darbību, kā arī koordināciju starp attiecīgajām iestādēm valsts un ES līmenī.

Daļa no sagatavotības ir ārkārtas rīcības plānošana, kā noteikts Uzņemšanas apstākļu direktīvā. Ārkārtas rīcības plānošanas mērķis ir visā ES izveidot un uzturēt noturīgākas uzņemšanas sistēmas, kas spēj efektīvi darboties, arī krīzes situācijās. Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai ārkārtas rīcības plāni attiektos arī uz patvēruma procedūrām (sk. 4. pamatelementu). Ja nebūs ārkārtas pasākumu patvēruma pieteikumu apstrādei, uzņemšanas sistēmu slodze spiediena vai krīzes situācijās tikai palielināsies. Patvēruma procedūru iekļaušana ar uzņemšanu saistītajos ārkārtas rīcības plānos, kas jāizstrādā saskaņā ar pārstrādāto Uzņemšanas apstākļu direktīvu, arī veicinās sinerģiju starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem un nodrošinās procesu racionalizēšanu un nepieciešamo pasākumu ieviešanu. Minētie ārkārtas rīcības plāni ir regulāri jāizvērtē un jāpārskata (vismaz reizi trijos gados).

Vienlaikus valstu stratēģijās, kas jāsagatavo saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, būtu jāietver jaunieviestie pienākumi attiecībā uz ārkārtas rīcības plānošanu tādā veidā, kas atbilst esošajiem pienākumiem robežu pārvaldības un atgriešanas jomā un tos papildina (sk. 2. un 5. pamatelementu). 

Operacionāli ES mehānisms sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai (migrācijas sagatavotības un krīzes plāns) divos tā posmos (uzraudzība un sagatavotība, no vienas puses, un krīžu pārvarēšana, no otras puses) ar Plāna pārvaldības tīkla starpniecību nodrošina līdzdalības satvaru migrācijas plūsmu un migrācijas situāciju uzraudzībai un prognozēšanai, noturības veidošanai, kā arī koordinētas reaģēšanas uz migrācijas krīzi organizēšanai. Arī ES aģentūrām ir liela nozīme mērķorientēta atbalsta piedāvāšanā, kā arī sagatavotības un ārkārtas rīcības plānošanas uzraudzībā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

Darbs saskaņā ar šo pamatelementu arī palīdz izstrādāt starpnozaru, visu apdraudējumu un visu sabiedrību aptverošu pieeju sagatavotībai un reaģēšanai krīzes situācijās ES līmenī, pamatojoties uz Eiropadomes 2024. gada marta secinājumiem.

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis 

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un vajadzības gadījumā tas jāpielāgo. Konkrēti, dalībvalstīm būs jātransponē attiecīgie Uzņemšanas apstākļu direktīvas noteikumi, kas saistīti ar ārkārtas rīcības plānošanu.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm līdz 2025. gada aprīlim (desmit mēnešu laikā pēc jaunās Uzņemšanas apstākļu direktīvas stāšanās spēkā) būs jāizstrādā valsts ārkārtas rīcības plāni attiecībā uz uzņemšanu (un patvērumu), izmantojot nesen izstrādāto EUAA veidni.

üDalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie administratīvie pasākumi, lai atbalstītu visaptverošu ārkārtas rīcības plānu migrācijas un patvēruma jomā izstrādi, pieņemšanu, īstenošanu un regulāru pārskatīšanu. Tas varētu ietvert tādu starpministriju koordinācijas struktūru izveidi, kas apvieno darba virzienus, kuri aptver dažādus ārkārtas rīcības plānus saskaņā ar dažādiem juridiskajiem pamatiem (robežas, uzņemšana, patvērums utt.).

üDalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka attiecīgā informācija par sagatavotību tiek vākta un kopīgota Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā noteiktajos termiņos, lai sagatavotu Eiropas ikgadējo patvēruma un migrācijas ziņojumu (sk. 7. pamatelementu).

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstis tiek aicinātas veikt sistēmisku pārskatīšanu, lai atbalstītu operatīvo sagatavotību un ārkārtas rīcības plānošanu, nolūkā vajadzības gadījumā efektīvi paaugstināt un pazemināt attiecīgos kapacitātes līmeņus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamie resursi, piemēram, apmācīti darbinieki, IT un cits aprīkojums, kā arī uzņemšanas, loģistikas un plašāka infrastruktūra.

Komisija

Praktisks atbalsts

üKomisija un EUAA palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt un pārskatīt to valsts ārkārtas rīcības plānus uzņemšanas un patvēruma jomā, ja dalībvalstis to lūgs, un veicinās paraugprakses un zināšanu apmaiņu, izmantojot ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai.

Juridisks pienākums

üEUAA izstrādās veidni valstu ārkārtas rīcības plāniem uzņemšanas un patvēruma jomā (tas pašlaik paredzēts 2024. gada ceturtajā ceturksnī), un pēc dalībvalstu pieprasījuma sniegs atbalstu dalībvalstīm ārkārtas rīcības plānu izstrādē un pārskatīšanā.

Svarīgi atskaites punkti, kas jāņem vērā –Līdz 2024. gada beigām EUAA izstrādās veidni valstu ārkārtas rīcības plāniem. –Līdz 2025. gada 12. aprīlim dalībvalstis pieņem savus valsts ārkārtas rīcības plānus un paziņo tos EUAA.

Paktā ir izklāstīti un sīkāk precizēti svarīgi aizsardzības pasākumi un garantijas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un personām ar īpašām vajadzībām, jo īpaši nepilngadīgajiem un ģimenēm ar bērniem vai vientuļām sievietēm un mātēm. Visos jaunajos tiesību aktos ir paredzētas jaunas un paplašinātas tiesības. Tās ir apvienotas šajā transversālajā pamatelementā.

Šo tiesību, aizsardzības pasākumu un garantiju īstenošana palīdz aizsargāt cilvēka cieņu un nodrošināt patiesas un reālas patvēruma tiesības, arī visneaizsargātākajām personām, kā arī piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Minētie aizsardzības pasākumi un garantijas palīdz aizsargāt pamattiesības saskaņā ar ES Pamattiesību hartu. Vienlaikus tie arī palīdz aizsargāt procedūru integritāti visos pamatelementos.

Tālāk sniegts minēto tiesību, aizsardzības pasākumu un garantiju īss izklāsts. 

— Jaunas un pastiprinātas tiesības uz informāciju starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem visos jaunajos tiesību aktos, lai pieteikuma iesniedzēji varētu savlaicīgi izprast savas tiesības un pienākumus un savu pienākumu neizpildes sekas. Informācijas sniegšana ir vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem apkaro ļaunprātīgu izmantošanu, ko īsteno pieteikuma iesniedzēji. Informācija jāsniedz, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja profila specifiku.

— Jaunas tiesības uz bezmaksas juridiskajām konsultācijām starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem procedūras administratīvajā posmā. Tas attiecas uz visām administratīvajām procedūrām, arī robežprocedūru un procedūru, kurā nosaka dalībvalsts atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Visiem pieteikuma iesniedzējiem arī turpmāk būs tiesības uz advokāta palīdzību un pārstāvību pārsūdzības posmā.

— Agrāka neaizsargātības un īpašu procesuālu un uzņemšanas vajadzību apzināšana ar skaidrākiem termiņiem pirmajam un individuālajam novērtējumam, kā arī ātra turpmāka rīcība attiecībā uz spīdzināšanas un vardarbības upuriem.

— Stingrākas garantijas, kuru mērķis ir nodrošināt, ka aizturēšana tiek izmantota kā galējais līdzeklis pēc individuāla novērtējuma, veicot aizsardzības pasākumus gadījumos, kad ir nopietni apdraudēta fiziskā vai garīgā veselība (ja pieteikuma iesniedzēju ar īpašām uzņemšanas vajadzībām aizturēšana nopietni apdraudētu viņu fizisko un garīgo veselību, šādus pieteikuma iesniedzējus nevar aizturēt).

— Jaunas garantijas nepilngadīgajiem. Īstenojot paktu, dalībvalstīm vienmēr jānodrošina, ka bērnu aizsardzībai tajās ir centrāla vieta, konkrēti – dalībvalstīm visupirms jāņem vērā bērna intereses 36 .

Turklāt pakta instrumentos ir noteiktas jaunas garantijas nepilngadīgajiem, kā izklāstīts tālāk.

Būtu ātri jāieceļ pārstāvis visiem nepavadītiem nepilngadīgajiem (nosakot stingrākus apmācības standartus), lai nodrošinātu bērna interešu, arī viņa labbūtības, pilnīgu ievērošanu (pagaidu pārstāvis jāieceļ nekavējoties, arī pirkstu nospiedumu ņemšanai 37 , un pastāvīgs pārstāvis jāieceļ 15 dienu laikā pēc pieteikuma paušanas, nodrošinot vienu pārstāvi uz 30 nepavadītiem nepilngadīgajiem). Ja nepavadīts nepilngadīgais kļūst par starptautiskās aizsardzības saņēmēju, piemēro papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz aizbildņiem (prasības aizbildņiem; katrs aizbildnis pārstāv samērīgu un ierobežotu skaitu nepavadītu nepilngadīgo; iespēja iesniegt sūdzības par aizbildni; aizbildņu pārraudzība un uzraudzība).

Paktā ir iekļautas arī pastiprinātas garantijas nepavadītiem nepilngadīgajiem saistībā ar robežprocedūru. Viņi tiek automātiski izslēgti no robežprocedūras, ja vien nopietnu iemeslu dēļ nerada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Taču šādā gadījumā ir jāpiemēro visas nepavadītu nepilngadīgo procesuālās un uzņemšanas tiesības, arī pārsūdzības automātiskais apturošais spēks noraidīta patvēruma piešķiršanas pieteikuma gadījumā.

Attiecībā uz visiem nepilngadīgajiem: jauni noteikumi, kuru mērķis ir novērst bērnu pazušanu (pirkstu nospiedumu ņemšana no 6 gadu vecuma), un stingrākas garantijas, kuru mērķis ir nodrošināt alternatīvas aizturēšanai (jo bērnus parasti nedrīkst aizturēt), lai ņemtu vērā bērnu viedokli un sniegtu bērniem saprotamu informāciju.

Ieviests pienākums piemērot daudzdisciplīnu pieeju vecuma noteikšanai, lai līdz minimumam samazinātu tādu traucējošu medicīnisko pārbaužu izmantošanu, kas piemērojamas tikai tad, ja pirmais daudzdisciplīnu novērtējums ir nepārliecinošs. Visiem bērniem pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas jānodrošina izglītības pieejamība, savukārt piekļuvei veselības aprūpei jābūt tādai pašai kā nepilngadīgajiem, kas ir valstspiederīgie.

Turklāt, ja robežprocedūra tiek piemērota ģimenēm ar bērniem, priekšroka jādod nepilngadīgo un viņu ģimenes locekļu pieteikumu izskatīšanai, un nepilngadīgo un viņu ģimenes locekļu uzņemšanas telpām jābūt pielāgotām viņu vajadzībām, pilnā mērā ievērojot pārstrādāto Uzņemšanas apstākļu direktīvu.

— Tiesības palikt un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Personai ir tiesības palikt dalībvalstī, kurā pieteikums tiek izskatīts procedūras administratīvajā posmā. Šo tiesību izņēmumi ir skaidri formulēti. Negatīva lēmuma gadījumā personai ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību (pārsūdzību), kas nodrošinātu faktiskā un juridiskā pamatojuma pilnīgu un ex nunc pārbaudi vismaz pirmās instances tiesā. Pārsūdzībai var būt automātisks apturošs spēks, kas nozīmē, ka personai pārsūdzības laikā ir tiesības palikt ar skaidri noteiktiem izņēmumiem. Viens no šādiem izņēmumiem ir robežprocedūra, kurā pārsūdzībām parasti nav automātiska apturoša spēka, bet persona var lūgt tiesai tiesības palikt pārsūdzības laikā.

— Neatkarīgs mehānisms pamattiesību uzraudzībai skrīninga posmā un patvēruma robežprocedūras laikā. Turklāt dalībvalstīm ir jānodrošina iedarbīgs mehānisms apgalvojumu par pamattiesību neievērošanu izmeklēšanai, lai cietušie varētu izmantot civiltiesības vai krimināltiesības.

Valsts neatkarīgajam uzraudzības mehānismam būs jāuzrauga atbilstība Savienības un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrai, neizraidīšanas principu, bērna interesēm un attiecīgajiem noteikumiem par aizturēšanu skrīninga un patvēruma robežprocedūras laikā. Tam jānodrošina, ka tiek produktīvi izskatīti pamatoti apgalvojumi par pamattiesību neievērošanu un vajadzības gadījumā tiek veikta šādu apgalvojumu izmeklēšana.

Neatkarīgajam uzraudzības mehānismam jāveic savi uzdevumi, pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, izlases veida pārbaudēm un iepriekš nepaziņotām pārbaudēm, un tam jābūt piekļuvei visām attiecīgajām vietām, ieskaitot uzņemšanas un aizturēšanas telpas. Uzraudzības mehānismā var iesaistīt attiecīgas starptautiskas un nevalstiskas organizācijas vai, ja šādas organizācijas nav iesaistītas, neatkarīgajam uzraudzības mehānismam ir jāizveido un jāuztur cieša saikne ar tām. Uzraudzības struktūras ir pilnvarotas sniegt dalībvalstīm ikgadējus ieteikumus, un to konstatējumi var attiekties uz valsts un ES līmeņa procedūrām 38 .

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums un vajadzības gadījumā tas jāpielāgo, lai nodrošinātu jauno tiesību un garantiju rezultatīvu piemērošanu. Pārskatot savu valsts tiesisko regulējumu, dalībvalstīm būs jāparedz pielāgojumi, lai nodrošinātu jauno tiesību uz bezmaksas juridiskām konsultācijām rezultatīvu piemērošanu pieteikuma iesniedzējiem visās procedūrās (Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas un Patvēruma procedūras regulas darbības jomā un saskaņā ar to nosacījumiem), arī robežprocedūrā un procedūrā, kurā nosaka dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Ja dalībvalsts jau sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību arī visu procedūru administratīvajā posmā, tās sistēmas nav jāpielāgo.

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzētas alternatīvas aizturēšanai, attiecīgi bērnu aizsardzības pasākumi, arī noteikumi nolūkā nodrošināt jauno daudzdisciplīnu vecuma noteikšanas procedūras produktīvu piemērošanu, kā arī pastiprinātas garantijas attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību un aizbildnību.

üDalībvalstīm būs jānodrošina tiesiskais regulējums attiecībā uz neatkarīgu pamattiesību uzraudzības mehānismu skrīningam un robežprocedūrai atbilstīgi Skrīninga regulā un Patvēruma procedūras regulā noteiktajām prasībām. Ja pamattiesību uzraudzības mehānisms dalībvalstīs jau ir ieviests, tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina tā neatkarība un Skrīninga regulā un Patvēruma procedūras regulā noteiktā darbības joma, uzdevumi un pilnvaras. Turklāt dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāpieņem attiecīgi noteikumi, lai izmeklētu apgalvojumus par pamattiesību neievērošanu saistībā ar skrīningu un vajadzības gadījumā nodrošinātu lietas nodošanu civiltiesisku vai krimināltiesisku procedūru sākšanai gadījumos, kad pamattiesības nav ievērotas vai nav nodrošināta to izpilde.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būs jāizstrādā informatīvs materiāls un jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji var savlaicīgi izprast savas tiesības un pienākumus visās procedūrās un uzņemšanas laikā. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jāpārskata vai vajadzības gadījumā jāizstrādā darbplūsmas un procedūras pareizai informācijas sniegšanai. Informācijas sniegšana ir jāpielāgo pieteikuma iesniedzēja profila specifikai, piemēram, neaizsargātībai, kā arī procesuālajām un uzņemšanas vajadzībām (piemēram, ja pieteikuma iesniedzējam ir konkrēta invaliditāte vai ja viņš ir bērns vai cilvēku tirdzniecības vai vardarbības upuris), un sniegtajā informācijā vienkāršā valodā jāizskaidro pieteikuma iesniedzēju tiesības un pienākumi. Darbplūsmās būtu jāiekļauj saņemtās informācijas apstiprinājums.

üDalībvalstīm būs jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo esošā prakse un standarta darbības procedūras attiecībā uz savlaicīgu konkrētu procesuālo vai uzņemšanas vajadzību identificēšanu un turpmāku pasākumu veikšanu saistībā ar tām, lai ievērotu jaunos termiņus (t. i., īpašo uzņemšanas vajadzību un īpašo procesuālo vajadzību novērtēšana jāpabeidz 30 dienu laikā pēc pieteikuma paušanas).

Šajā kontekstā dalībvalstīm būs arī jānodrošina vajadzīgie administratīvie procesi (piemēram, atbilstīgas informācijas darbplūsmas starp attiecīgajām iestādēm), lai nepiemērotu robežprocedūru vai pārtrauktu tās piemērošanu pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām procesuālām un uzņemšanas vajadzībām, ko robežprocedūrā nevar nodrošināt, arī gadījumos, kad to pamato veselības apsvērumi.

Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem administratīvajos procesos būs jāiekļauj arī pienākums atcelt prioritāti ģimenēm ar bērniem Patvēruma procedūras regulā paredzētajos gadījumos (ja vien tās netiek uzskatītas par tādām, kas dalībvalstī nopietni apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību).

üDalībvalstīm būtu jāizstrādā īpaši norādījumi vai protokoli aizturēšanas alternatīvu novērtēšanai, lai nodrošinātu, ka aizturēšana netiek izmantota automātiski, arī pienācīgi veicot individuālus novērtējumus un piemērojot efektīvas alternatīvas aizturēšanai. Dalībvalstīm būs jāveic vajadzīgie juridiskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti jaunie termiņi aizturēšanas lēmumu pārskatīšanai tiesā (ne vēlāk kā 15 dienas vai izņēmuma gadījumos ne vēlāk kā 21 dienu pēc aizturēšanas sākuma).

Attiecībā uz bērniem vispārējais noteikums ir tāds, ka viņus nevajadzētu aizturēt. Tādēļ, izstrādājot īpašus norādījumus vai protokolus par aizturēšanu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka bērnu aizturēšana tiek izmantota tikai ārkārtas apstākļos absolūtas nepieciešamības gadījumā kā galējais līdzeklis un uz visīsāko iespējamo laikposmu pēc tam, kad ir konstatēts, ka citus mazāk ierobežojošus alternatīvus pasākumus nevar lietderīgi piemērot un ka aizturēšana ir viņu interesēs.

üDalībvalstīm būs jāpārskata esošās procedūras vai jāizstrādā jaunas procedūras, lai nodrošinātu piekļuvi bezmaksas juridiskām konsultācijām (ja dalībvalsts šādas bezmaksas juridiskās konsultācijas vēl nav sniegusi) saskaņā ar piekļuves nosacījumiem, kas paredzēti Patvēruma procedūras regulā un Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā. Ja dalībvalsts jau sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību visu procedūru administratīvajā posmā, tās sistēmas nav jāpielāgo.

üDalībvalstīm būtu jāpārskata vai jāievieš darbplūsmas, protokoli un procesi, lai nodrošinātu, ka bērna intereses tiek individuāli novērtētas un tām tiek piešķirta prioritāte visos procedūras posmos, ņemot vērā Komisijas ieteikumu par īpašiem pasākumiem bērnu migrantu aizsardzībai 39 , jo īpaši, lai nodrošinātu integrētu lietu pārvaldības sistēmu sinerģijā ar valsts bērnu aizsardzības dienestiem, starptautiskām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sevišķi operatīvā atbalsta un uzraudzības procesos, nodrošinātu, ka visas attiecīgās procedūras un uzņemšanas sistēmas ir pielāgotas, lai prioritārā kārtā ņemtu vērā bērnu vecumu, vajadzības un neaizsargātību.

üDalībvalstīm būs jāpārskata un jāpielāgo standarta darbības procedūras vecuma noteikšanai, lai piemērotu jauno daudzdisciplīnu vecuma noteikšanu. Noderīgus elementus šādu procedūru izstrādei var sniegt EUAA praktiskā rokasgrāmata par vecuma noteikšanu 40 .

üDalībvalstīm arī būs jānodrošina vajadzīgie administratīvie procesi, lai izslēgtu nepavadītus nepilngadīgos no robežprocedūras (ja vien nopietnu iemeslu dēļ netiek uzskatīts, ka viņi apdraud kādas dalībvalsts valsts drošību un sabiedrisko kārtību).

üDalībvalstīm būs jāpārskata savas nepavadītu nepilngadīgo pārstāvju iecelšanas sistēmas un darbplūsmas un procedūras viņu vajadzību agrīnai apzināšanai un izvērtēšanai, ņemot vērā jaunās kvalitātes un uzraudzības prasības pārstāvjiem un jaunos termiņus. Tām būtu arī jāpārskata savas aizbildņu iecelšanas sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas jaunās prasības saskaņā ar Kvalifikācijas regulu (vajadzīgā pieredze, konfidencialitātes noteikumi, pārbaudīti ieraksti) un jaunās pārraudzības un uzraudzības prasības. Tām būs arī jāievieš vajadzīgās procedūras un administratīvās struktūras (ja tās vēl nav ieviestas), lai nodrošinātu, ka nepavadīti nepilngadīgie var iesniegt sūdzības par savu iecelto aizbildni.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būs jānodrošina pietiekama kapacitāte, lai noteiktu pieteikuma iesniedzēju konkrētās vajadzības un šīs īpašās vajadzības spētu risināt visos procedūras posmos un uzņemšanas laikā. Attiecībā uz infrastruktūru tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pietiekami daudz izmitināšanas vietu, kas pielāgotas pieteikuma iesniedzēju īpašajām vajadzībām. Tam būs vajadzīgs arī pietiekams skaits pienācīgi apmācītu darbinieku, arī sociālo darbinieku, tulku, medicīnas darbinieku, bērnu aizsardzības amatpersonu u. c.

Ja uz ģimenēm ar bērniem (vai nepavadītu nepilngadīgo) attiecas robežprocedūra, dalībvalstīm, pilnībā ievērojot pārstrādātās Uzņemšanas apstākļu direktīvas prasības, pēc bērna interešu novērtēšanas būs jānodrošina, ka uzņemšanas telpas ir piemērotas viņa vajadzībām un nodrošina dzīves līmeni, kas vajadzīgs nepilngadīgā fiziskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai.

üDalībvalstīm vajadzētu būt pietiekamām spējām īstenot alternatīvas aizturēšanai un maksimāli palielināt to iedarbīgumu.

üDalībvalstīm būs jāievieš bezmaksas juridiskās konsultācijas visās procedūrās – vai nu tieši, vai arī izmantojot pakalpojumu līgumus ar kvalificētām trešām personām. Tā ir arī iespēja noteikt un novērst pastāvošo spēju trūkumu attiecībā uz bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību pārsūdzības posmā.

üDalībvalstīm vajadzēs pietiekamas spējas nodrošināt visus aizsardzības pasākumus bērniem, tai skaitā nepavadītiem nepilngadīgajiem. Ņemot vērā to, ka ir ievērojami palielināts visos pakta instrumentos iekļauto aizsardzības pasākumu apjoms, dalībvalstīm būtu rūpīgi jāpārskata esošās spējas un nopietni jāapsver iespēja stiprināt savus valsts bērnu aizsardzības dienestus. Visā procesā jābūt pieejamiem pienācīgi apmācītiem darbiniekiem pietiekamā skaitā, lai veiktu bērna interešu novērtējumu un īstenotu turpmākus pasākumus, nodrošinot bērnu aizsardzības pasākumus un daudzdisciplīnu atbalstu.

üDalībvalstīm vajadzēs pietiekamas spējas, lai nodrošinātu, ka visiem pieteikuma iesniedzējiem bērniem ir piekļuve izglītībai divu mēnešu laikā pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas. Iespējams, būs attiecīgi jāpielāgo uzņemšanas telpas un infrastruktūra.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka daudzdisciplīnu vecuma novērtēšanai ir pieejams pietiekams skaits kvalificētu speciālistu (tajā skaitā pediatru, psihologu, sociālo darbinieku u. c.). Iepriekš minētā EUAA praktiskā rokasgrāmata par vecuma noteikšanu var sniegt noderīgus elementus personāla komplektēšanas vajadzību noteikšanā.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka pietiekami daudz kvalificētu pārstāvju nepavadītiem nepilngadīgajiem var iecelt jaunajos termiņos (pēc iespējas drīzāk un 15 dienu laikā pēc pieteikuma paušanas) un ievērojot maksimālo attiecību (viens pārstāvis uz 30 nepavadītiem nepilngadīgajiem) 41 . Dalībvalstīm būs arī jānodrošina pietiekams skaits ilgtermiņa aizbildņu nepavadītiem nepilngadīgajiem, kuri kļūst par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, un tas, ka šie aizbildņi pārstāv samērīgu un ierobežotu skaitu nepavadītu nepilngadīgo. Lai izpildītu jaunos pienākumus attiecībā uz pārstāvību un aizbildnību, dalībvalstīm būtu rūpīgi jānovērtē pašreizējā kapacitāte un trūkumi. Jāievieš pakalpojumi nepavadītiem nepilngadīgajiem pārejas periodā uz pieaugušo vecumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu un pakalpojumus, sagatavotu pāreju no uzņemšanas sistēmas un palīdzētu veikt agrīnas integrācijas pasākumus.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka neatkarīgajam pamattiesību uzraudzības mehānismam ir pietiekama kapacitāte un atbilstīgi finanšu līdzekļi savu uzdevumu veikšanai, arī attiecīgo partnerību, pietiekami daudz kvalificētu darbinieku, administratīvu pasākumu un darbības izmaksu plānošanai un nodrošināšanai. Šajā nepārtrauktajā procesā tām arī būs jānodrošina cieša saikne ar starptautiskajām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Komisija

üKomisija sniegs pilnīgu atbalstu (arī finansiālu atbalstu) šā pamatelementa īstenošanai, tajā skaitā nodrošinot pienācīgu informācijas apmaiņu ekspertu sanāksmju ietvaros un palīdzot koordinēt un apzināt paraugpraksi attiecīgajos tīklos, ieskaitot ES tīklu bērnu tiesību jomā, Garantiju bērniem Eiropas koordinatoru sanāksmēs vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sanāksmēs.

Komisija organizēs īpašu ekspertu grupas sanāksmi par bērniem migrantiem, kurā piedalīsies dažādu valstu pārvaldes iestāžu pārstāvji, lai apspriestu ar bērniem saistītos noteikumus visos pakta instrumentos.

ES aģentūras

Juridisks pienākums

üEUAA sniegs norādījumus par aizturēšanas alternatīvām un nodrošinās veidni informācijas sniegšanai.

üES Pamattiesību aģentūra (FRA) sniegs norādījumus par pamattiesību uzraudzību. Šis darbs jau ir sācies un 2024. gadā tiks darīts zināms dalībvalstīm.

Praktisks atbalsts 

üEUAA pārskatīs savu dokumentu “Norādījumi par neaizsargātību – standarti un rādītāji”, lai atspoguļotu jaunos tiesību aktus, un atjauninās apmācības moduļus saistībā ar nepilngadīgo neaizsargātību un aizsardzību.

üEUAA sniegs operatīvu atbalstu juridiskām konsultācijām pēc dalībvalstu pieprasījuma.

üFRA atjauninās savus norādījumus par nepilngadīgajiem/aizbildnību.

Paktā ir atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās uzlabot drošas un likumīgas iespējas personām, kurām vajadzīga aizsardzība. Lai nodrošinātu dzīvotspējīgu alternatīvu neatbilstīgiem un bīstamiem ceļojumiem un stiprinātu partnerības ar trešām valstīm, kas uzņem lielu skaitu bēgļu, ES turpinās palīdzēt apmierināt pieaugošās globālās pārmitināšanas vajadzības un uzlabot pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas procesu kvalitāti.

Turklāt sekmīgai migrācijas un patvēruma politikai neaizstājami joprojām ir dalībvalstu centieni migrantu integrācijas un iekļaušanas jomā. Tie ir arī ieguldījums mūsu sabiedrības ilgtermiņa kohēzijā un mūsu ekonomiskajā labklājībā. Integrācijas atbalstam ir vislielākā ietekme, ja to sāk sniegt agrīnā posmā. Sadarbība ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem bieži ir izrādījusies būtiska, lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju darba tirgū. Trešo valstu valstspiederīgo integrācija tiktu atvieglota, ja tiktu vienkāršota un paātrināta viņu kvalifikāciju un prasmju atzīšana dalībvalstīs, kā Komisija ieteica 2023. gada novembrī 42 .

Savienības Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmas regulas (“Pārmitināšanas regula”) pamatā ir zināšanas, ko ES dalībvalstis ieguvušas, īstenojot sešas ad hoc ES finansētas pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas shēmas. Tā nodrošina pastāvīgāku pamatu ES darbam saistībā ar drošiem un likumīgiem aizsardzības ceļiem, vienlaikus pilnā mērā ievērojot dalībvalstu centienu brīvprātīgo raksturu.

Pārmitināšanas regulā ir paredzēta saskaņota pieeja to personu uzņemšanai, kurām nepieciešama aizsardzība, tajā skaitā vienoti atbilstības kritēriji un atteikuma iemesli, un tās mērķis ir veicināt aizsardzības statusa konverģenci. Turklāt jaunajā Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas plānā būs sniegta sīkāka informācija par to uzņemamo personu skaitu, kurām nepieciešama aizsardzība, un par šādas uzņemšanas ģeogrāfiskajām prioritātēm divu gadu laikposmā, tādējādi uzlabojot procesa paredzamību un uzticamību.

Kvalifikācijas regula vēl vairāk saskaņo un precizē starptautiskās aizsardzības saņēmēju tiesības, sniedzot dalībvalstīm jaunas iespējas optimizēt un veicināt integrāciju. Efektīva un ātra piekļuve šīm tiesībām ir ārkārtīgi svarīga, lai izvairītos no pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmu pārslogošanas (sk. 3. pamatelementu). Tā ir svarīga arī atbildības noteikumu darbībai (sk. 6. pamatelementu), lai nodrošinātu, ka var īstenot Dublinas pārsūtīšanas procedūras.

Saņēmēju agrīna pašpaļāvība ir svarīgs faktors vispārējo integrācijas rezultātu uzlabošanā attiecībā uz saņēmējiem un kopienām, kurās tie dzīvo, tādējādi samazinot finansiālo slogu dalībvalstīm. Dalībvalstīm pakts būtu jāizmanto kā iespēja apzināt un novērst visus trūkumus savās integrācijas stratēģijās un gādāt par tiesību faktisku nodrošināšanu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, lai arī īstenotu mērķus un ieteikumus, kas izklāstīti Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam. Papildus atbalstam integrācijai darba tirgū būtiski ir nodrošināt piekļuvi izglītībai un apmācībai, valodas apguvei, veselības aprūpei un mājoklim.

Kvalifikācijas regula arī piedāvā iespējas risināt jautājumu par starptautiskās aizsardzības saņēmēju neatļautu kustību starp dalībvalstīm. Jaunie noteikumi paredz, ka tad, ja saņēmējs tiek atrasts citā dalībvalstī – kas nav dalībvalsts, kura piešķīrusi aizsardzību, – bez tiesībām palikt vai uzturēties šajā valstī, no jauna sāk skaitīt piecu gadu uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Šajā kontekstā būtu jāveic tālāk izklāstītās darbības, lai nodrošinātu šā pamatelementa rezultatīvu īstenošanu.

Attiecībā uz Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmas regulu

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata savs valsts tiesiskais regulējums, kas vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai nodrošinātu Pārmitināšanas regulas rezultatīvu piemērošanu.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būs jāieceļ valsts kontaktpunkts Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas plāna īstenošanai.

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un jāpielāgo valsts procedūras un prakse un jāpielāgo vai jāievieš darbplūsmas, lai ievērotu regulā noteiktos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas procedūru un atbilstības kritēriju un uzņemšanas atteikuma iemeslu novērtēšanu.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üKatrai dalībvalstij būtu jānodrošina pietiekams skaits zinošu darbinieku, lai īstenotu regulā noteiktos pienākumus, jo īpaši uzņemšanas procedūru.

Komisija

Juridiski pienākumi

üKomisija sasauks Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas augsta līmeņa komiteju, kas ar Komisiju apspriedīs Pārmitināšanas regulas īstenošanu un šajā saistībā sniegs tai konsultācijas. Minētā augsta līmeņa komiteja arī nodrošinās stratēģisku vadību, lai noteiktu ģeogrāfiskās prioritātes, atbilstīgi kurām būtu jānotiek uzņemšanai.

üPamatojoties uz augsta līmeņa komitejas apspriešanās rezultātiem un UNHCR prognozētajām globālajām pārmitināšanas vajadzībām, Komisija ierosinās divgadu Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas plānu. Plānā tiks iekļautas norādes par dalībvalstu brīvprātīgo ieguldījumu saskaņā ar regulu un norāde par reģioniem, no kuriem būtu jānotiek uzņemšanai. Šo Savienības plānu Padome pieņems kā īstenošanas aktu.

Praktisks atbalsts

üKomisijas Pārmitināšanas ekspertu grupa un EUAA Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas tīkls sniegs iespējas apmainīties ar paraugpraksi, uzlabot spēju veidošanu un veicināt darbības apmaiņu starp dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, arī starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību.

ES aģentūras

üEUAA būs svarīga loma operatīvā atbalsta sniegšanā dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmas īstenošanā.

Attiecībā uz Kvalifikācijas regulu 

Dalībvalstis

Tiesību akti

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo savs tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu, ka valsts līmenī var rezultatīvi piemērot jaunos Kvalifikācijas regulas elementus, jo īpaši attiecībā uz uzturēšanās atļaujām un ceļošanas dokumentiem, starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanās brīvību, pieaugušo piekļuvi izglītībai 43 , vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem, biedrošanās brīvību un piederību, kā arī ar nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, prasmju atzīšanu, “pamatpabalstiem” vai iespējamu konkrētu sociālās palīdzības veidu nosacījumu sistēmu rezultatīvai dalībai integrācijas pasākumos.

Organizatoriskie un administratīvie procesi

üDalībvalstīm būs jāieceļ valsts kontaktpunkts Kvalifikācijas regulas īstenošanai.

üDalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāpārskata un jāpielāgo valsts procedūras, jo īpaši, lai izpildītu pienākumu izsniegt uzturēšanās atļaujas un ceļošanas dokumentus jaunajos termiņos (uzturēšanās atļaujas jāizsniedz 90 dienu laikā no lēmuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu paziņošanas) un nodrošinātu atbilstību ES vienotajiem formātiem un standartiem 44 . Ceļošanas dokumentiem jābūt derīgiem ilgāk nekā vienu gadu. Dalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo maksa par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, jo tām ir jābūt bezmaksas vai maksa par tām nedrīkst pārsniegt maksu, kas par personu apliecinošiem dokumentiem jāmaksā valstspiederīgajiem. Tām būs jāveic arī administratīvie pasākumi (“pagaidu pasākumi”), kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka saņēmējiem ir piekļuve savām tiesībām, ja uzturēšanās atļauja nav izsniegta 15 dienu laikā pēc lēmuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu pieņemšanas. Tām būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai, izsniedzot uzturēšanās atļaujas, saglabātu ģimenes vienotību.

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo procedūras starptautiskās aizsardzības saņēmēju neatļautas kustības atklāšanai un jānodrošina, ka uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāk skaitīt no jauna.

üDalībvalstīm būtu jāpārskata/jāizstrādā darbplūsmas savlaicīgai piekļuvei agrīnas integrācijas pasākumiem un pārejas atbalstam starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, tiklīdz viņiem ir piešķirta aizsardzība.

üDalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina vai jāizveido procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju kvalifikācijas un iepriekšējo mācību rezultātu un pieredzes atzīšanu (“prasmju atzīšana”). Dalībvalstis tiek mudinātas pilnīgi izmantot darbības, kas iekļautas Komisijas ieteikumā par trešo valstu piederīgo kvalifikāciju atzīšanu 45 . Ja piekļuve noteiktiem sociālās palīdzības veidiem ir atkarīga no faktiskas dalības integrācijas pasākumos, dalībvalstīm būs jāveic arī vajadzīgie administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie integrācijas pasākumi ir pieejami un bezmaksas (ja vien saņēmējam nav pietiekamu līdzekļu).

üDalībvalstīm būs jāsniedz regulas I pielikumā iekļautā informācija.

Kapacitāte (cilvēkresursi, infrastruktūra un aprīkojums)

üDalībvalstīm būtu jānodrošina spēja izstrādāt un izplatīt starptautiskās aizsardzības saņēmējiem pielāgotus komunikācijas un informatīvos materiālus par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar regulas 1. pielikumu, arī informāciju par pienākumu neizpildes sekām.

üDalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekams skaits darbinieku un pietiekams aprīkojums, lai izsniegtu uzturēšanās atļaujas, kā arī ceļošanas dokumentus, ievērojot jaunos termiņus (uzturēšanās atļaujas 90 dienu laikā pēc tam, kad paziņots lēmums par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu) un standartus. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina pietiekama kapacitāte (darbinieki, aprīkojums) pagaidu pasākumu veikšanai (piem., attiecībā uz pagaidu uzturēšanās atļaujām), lai nodrošinātu piekļuvi tiesībām, ja uzturēšanās atļaujas netiek izsniegtas 15 dienu laikā pēc lēmuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu.

üDalībvalstīm vajadzības gadījumā būs jāpārskata un jāpielāgo kapacitāte, lai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošinātu faktisku piekļuvi tiesībām, kā noteikts Kvalifikācijas regulā. Šai ziņā dalībvalstīm vajadzēs pietiekamu kapacitāti, lai nodrošinātu faktisku piekļuvi darba tirgum, vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem, biedrošanās brīvību un piederību, kā arī ar nodarbinātību saistītas izglītības iespējas pieaugušajiem, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību (minimālos “pamatpabalstus”) 46 , veselības aprūpi, integrācijas pasākumus, izglītību un apmācību gan bērniem, gan pieaugušajiem, kvalifikācijas un prasmju atzīšanu, kā arī piekļuvi izmitināšanai, pamatojoties uz centieniem, kas veikti, īstenojot pārstrādāto Uzņemšanas apstākļu direktīvu.

Dalībvalstis tiek mudinātas ievērot daudzu ieinteresēto personu pieeju, arī sadarbību ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, starptautiskām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši migrantu vadītām organizācijām, un vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

üDalībvalstīm būs jānodrošina, ka iestādes un organizācijas, kas piemēro Kvalifikācijas regulu, ir saņēmušas vajadzīgo apmācību un ievēro konfidencialitātes principu attiecībā uz personas informāciju, kuru tās ieguvušas, pildot savus pienākumus (kas jānosaka valsts tiesību aktos).

Komisija / ES aģentūras

üKomisija sadarbībā ar EUAA organizēs vairākas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, lai veicinātu jauno noteikumu pareizu piemērošanu (arī precizējot jauno noteikumu nozīmi). Komisija centīsies organizēt kopīgas ekspertu sanāksmes ar Kvalifikācijas kontaktkomiteju un Uzņemšanas kontaktkomiteju, lai veicinātu sinerģiju ar agrīnās integrācijas pasākumiem, kas paredzēti pārstrādātajā Uzņemšanas apstākļu direktīvā, un Kvalifikācijas regulā iekļautajiem integrācijas pasākumiem un tiesībām.

üEUAA izstrādās pielāgotus informatīvos bukletus un materiālus, kā arī pamatnostādnes, ar ko atbalsta jauno noteikumu piemērošanu.

3Operatīvais un finansiālais atbalsts pakta īstenošanai

3.1Operatīvais atbalsts

Izstrādājot un īstenojot savus valsts īstenošanas plānus, dalībvalstis var paļauties uz Komisijas un ES aģentūru atbalstu.

Lai sniegtu individualizētu atbalstu un palīdzību, Komisija ir divpusēji sadarbojusies ar katru dalībvalsti. Komisijas dienesti 2024. gada pavasarī katrai dalībvalstij un asociētajai Šengenas līguma valstij izveidoja valsts daudzdisciplīnu grupu, lai atbalstītu valsts vajadzību novērtējumus un sadarbotos ar atbildīgajām valsts iestādēm. Katru grupu vada Komisijas augstākā līmeņa vadītājs, kam palīdz tehniskais kontaktpunkts un eksperti katrā no attiecīgajām politikas jomām. Grupās ir arī attiecīgo ES aģentūru pārstāvji. Komisija jau ir sākusi katras dalībvalsts vajadzību novērtēšanas procesu. Šā novērtējuma mērķis ir atbalstīt valstu īstenošanas plānu sagatavošanu.

ES aģentūras galvenokārt sniegs horizontālu atbalstu, piemēram, visām dalībvalstīm pieejamu apmācību, rīkus un norādījumus, ko papildinās tiešs operatīvais atbalsts dalībvalstīm, lai novērstu īslaicīgu spēju nepietiekamību un atbalstītu valsts ilgtermiņa spēju veidošanu.

EUAA pašlaik sniedz operatīvo atbalstu 12 dalībvalstīm. Aģentūra ir saņēmusi arī papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sagatavotos pakta piemērošanas sākšanai.

Frontex palīdzēs ar skrīningu saistītas apmācības jomā un dalībvalstīm darīs pieejamus ekspertus/grupas skrīninga veikšanai. Frontex arī sniedz svarīgu atbalstu robežu pārvaldībai, atgriešanai, datu vākšanai un to analīzei.

eu-LISA izveidos jaunu Eurodac datubāzi un palīdzēs dalībvalstīm veidot valsts komponentus, kas vajadzīgi, lai ar to izveidotu savienojumu.

Turklāt gadījumos, kad dalībvalstis, izstrādājot savus valsts īstenošanas plānus, nosaka kopīga iepirkuma vajadzības, būtu jāņem vērā iespējamie ieguvumi no kopīga iepirkuma procesiem, piemēram, ar EUAA vai eu-LISA starpniecību, gan laika ziņā, gan apjomradītu ietaupījumu ziņā.

3.2Finanšu plānošana un atbalsts

Būtiska ir īstenošanas izmaksu aprēķināšana valsts līmenī, lai valsts īstenošanas plānus varētu pienācīgi iekļaut budžetā, kas pats par sevi ir sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums.

Papildus finansējumam no valstu budžetiem dalībvalstis kā iespējamos finansējuma avotus noteikto izmaksu segšanai varēs izmantot esošos un jaunos pieejamos resursus no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) 47 un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta (BMVI) 48 , kā arī citus pieejamos ES resursus, piemēram, kohēzijas politikas līdzekļus.

Papildu resursus 2025.–2027. gada periodam nodrošina AMIF regulā un BMVI regulā paredzēto valstu programmu vidusposma novērtēšana un daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam pārskatīšana .

Valstu programmu vidusposma novērtēšana būs iespēja piešķirt vairāk nekā 1 miljardu EUR AMIF un 600 miljonus EUR BMVI. Šā piešķīruma pamatā būs tiesību aktos noteiktais sadales koeficients.

DFS 2021.–2027. gadam pārskatīšanas rezultātā piešķīrums migrācijai un robežu pārvaldībai kopumā palielinājās par 2 miljardiem EUR. No minētās summas 810 miljoni EUR piešķirti AMIF, 1 miljards EUR – BMVI un 190 miljoni EUR – EUAA. Minētie papildu resursi AMIF un BMVI tiks pievienoti šo fondu tematiskajam mehānismam un no tā piešķirti, pamatojoties uz dažādo dalībvalstu vajadzībām.

Komisija jau cieši sadarbojas ar dalībvalstīm nolūkā izveidot faktiskas saiknes starp gaidāmo pārplānošanu un kopīgā īstenošanas plāna un valstu īstenošanas plānu sagatavošanas procesu, lai varētu novērst konstatētās nepilnības un ar valstu programmu starpniecību sākt attiecīgos darbības pasākumus. Turpmākajos gados visbūtiskākā būs nākamā DFS, lai nodrošinātu saskaņotu un lietderīgu ES finansējuma izmantošanu ES prioritātēm, arī atbalstu dalībvalstīm konstatēto trūkumu un vajadzību novēršanā patvēruma un robežu pārvaldības jomā.

Papildu resursi, kas rasti programmu vidusposma novērtēšanā un DFS pārskatīšanā, nesegs visas paredzētās vajadzības. Tāpēc būs jānosaka prioritātes un pieejamais valsts un ES finansējums jākoncentrē uz steidzamākajām un resursietilpīgākajām vajadzībām, piemēram, darbībām, kuru mērķis ir izveidot pienācīgu kapacitāti robežprocedūras veikšanai, sniegt juridiskas konsultācijas un stiprināt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas 49 .

Turklāt dalībvalstis, piemēram, var atbalstīt pakta īstenošanu ar kohēzijas politikas fondiem, kam jau bija būtiska nozīme, īstenojot pagaidu aizsardzību personām, kuras bēg no Krievijas agresijas kara Ukrainā. Eiropadomes 2024. gada februāra secinājumos patiešām tika atgādināts par kohēzijas politikas fondu potenciālu atbalstīt ar migrāciju saistītās vajadzības 50 .

Tāpēc būtu jāveido sinerģija starp AMIF, kas atbalsta ierašanās un uzņemšanas pasākumus, un kohēzijas politikas fondiem, proti, Eiropas Sociālo fondu (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), kuri atbalsta migrantu izcelsmes personu ilgtermiņa integrāciju un iekļaušanu. Šī papildināmība ir sīkāk aprakstīta 2021. gada Instrumentu kopumā ES līdzekļu izmantošanai migrantu izcelsmes personu integrācijā 2021.–2027. gada plānošanas periodā 51 .

Dalībvalstis var arī saņemt atbalstu no tehniskā atbalsta instrumenta, kura ietvaros Komisija izsludinās īpašu uzaicinājumu atbalstīt dalībvalstis valsts īstenošanas plānu izstrādē. Turklāt tehniskā atbalsta instrumentā atbalsts dalībvalstīm pakta īstenošanā ir noteikts kā pamatiniciatīva 2025. gadam. Atbalsts no tehniskā atbalsta instrumenta var izpausties kā stratēģiskas vai tehniskas konsultācijas, pētījumi, kuros novērtētas reformu vajadzības vai iespējas konkrētās jomās, apmācība vai ekspertu komandējumi konkrētās valstīs. To varētu izmantot, lai atbalstītu valstu īstenošanas plānu darbības nodrošināšanu, tajā skaitā tādu reformu darbības nodrošināšanu, kas vajadzīgas saskaņā ar paktu, un palīdzētu veicināt attiecīgo ES līdzekļu izmantošanu.

Divpusējās apmaiņas ietvaros starp daudzdisciplīnu valstu grupu, ko Komisija un dalībvalstis izveidojušas, gatavojot savus valsts īstenošanas plānus, dalībvalstis tiks aicinātas apsvērt, kā vislabāk apvienot valsts un citus Savienības resursus, lai segtu pakta īstenošanas izmaksas.

4Migrācijas ārējā dimensija

Migrācijas un patvēruma pakts atspoguļo visas valdības un visa maršruta pieeju migrācijas pārvaldībai, cenšoties nodrošināt, lai darbības un pasākumi, ko Savienība un tās dalībvalstis veic iekšēji un ārēji, būtu savstarpēji saskaņoti un rezultatīvi.

ES ir īstenojusi divējādu pieeju, likumdošanas darbu ES līmenī papildinot ar operatīvajām darbībām dalībvalstu un partneru līmenī. Darbības, kas saistītas ar migrācijas ārējo dimensiju, nav saistītas ar konkrētiem kopīgā īstenošanas plāna pamatelementiem. Tomēr spēcīga ES sadarbība ar izcelsmes un tranzīta trešo valstu partneriem, no kuriem daži uzņem lielas migrantu un bēgļu kopienas, būs svarīga pakta ilgtspējai.

ES ir izstrādājusi četrus ES rīcības plānus, kuros izmantota visa maršruta pieeja galvenajiem migrācijas maršrutiem uz ES (Rietumbalkānu, Vidusjūras centrālās daļas, Atlantijas okeāna / Vidusjūras rietumdaļas un Vidusjūras austrumdaļas maršruti). Tie iezīmē ceļu kolektīviem operatīviem pasākumiem, lai stiprinātu sadarbību ar partnervalstīm šajos maršrutos un palielinātu aizsardzības pasākumus migrējošām personām.

Tā kā darbs norit labi un tiek gūti pārliecinoši rezultāti, rīcības plānos var koncentrēties uz ES un dalībvalstu darbībām, kas papildina pakta īstenošanu, palielinot ES un dalībvalstu resursu ietekmi un mērķtiecīgi iesaistot trešās valstis. Šiem rīcības plāniem labumu sniedz rīkkopa, kas jau tiek izmantota, lai veidotu sadarbību ar trešām valstīm migrācijas jomā.

4.1Migrācija kā daļa no visaptverošas un stratēģiskas pieejas ar partnervalstīm

Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, izmantojot Eiropas komandas pieeju, lai padziļinātu visaptverošas partnerības, kuru pamatā ir savstarpējas intereses, viena no kurām nereti ir migrācija. Īpaši pielāgotas partnerības, kas atspoguļo kopīgus mērķus, piemēram, stabilitāti un drošību, ekonomikas attīstību un reformas, investīcijas, tirdzniecību un nodarbinātību, enerģētiku, zaļo un digitālo pārkārtošanos un tiešus personiskus kontaktus, var padziļināt uzticēšanos un kopīgu stratēģisku redzējumu.

Šī pieeja ir arī ļāvusi intensificēt operatīvo darbu ar partneriem, aptverot visu ar migrāciju un pārvietošanu saistīto sadarbību, proti, novērst pamatcēloņus, aizsargāt bēgļus un neaizsargātus migrantus un risināt ar tiem saistītās problēmas, stiprināt robežu pārvaldību, novērst neatbilstīgu izceļošanu un apkarot cilvēku tirdzniecību vai migrantu kontrabandu, pastiprināt atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju un izveidot likumīgus ceļus. Tagad ir skaidrs stimuls izveidot dziļākas partnerības ar svarīgām trešām valstīm, liekot sadarbību migrācijas jomā blakus citām galvenajām kopīgajām interesēm. Šāda pieeja ir izmantota visaptverošās un stratēģiskās partnerībās, piemēram, ar Tunisiju, Mauritāniju un Ēģipti. Visās savās partnerībās ES konsekventi apgalvo, ka ir svarīgi ievērot pamattiesības un starptautiskās tiesības 52 .

Lai papildinātu ES līmeņa centienus un piedāvātu svarīgu papildu dimensiju šādām stratēģiskām un visaptverošām partnerībām, dalībvalstis tiek mudinātas plānot darbības, kas var uzlabot minētās Eiropas komandas sadarbību ar svarīgām trešām valstīm, pamatojoties uz to pieredzi un privileģētām attiecībām. Minētās darbības var būt vērstas uz visu ar migrāciju saistīto darbību klāstu, ieskaitot atbalstu spēju veidošanai un aprīkojumam, un tās var atbalstīt partnerus to darbā, kas saistīts ar bēgļu aizsardzību, patvērumu un atgriešanu. Šo centienu apvienošanai konkrētās Eiropas komandas iniciatīvās migrācijas jomā var būt spēcīga kolektīva ietekme. Minētajos centienos ir svarīgi turpināt valstu pasākumu koordināciju ar ES pārvaldības struktūru starpniecību, arī Padomē.

Lai atbalstītu pakta ārējo dimensiju, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) 53 pašlaik pārsniedz indikatīvo 10 % izdevumu mērķrādītāju darbībām, kas saistītas ar migrāciju un piespiedu pārvietošanu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Atbalsts ar migrāciju saistītai sadarbībai ir arī svarīgs darba temats pirmspievienošanās instrumentā (IPA).

Lai Savienība varētu sniegt nepieciešamo atbalstu ārkārtējas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, DFS 2021.–2027. gadam vidusposma novērtēšanas kontekstā DFS 6. izdevumu kategorijas “Kaimiņattiecības un pasaule” prioritātes, piemēram, migrācija un ārējās problēmas, ir pastiprinātas par 7,6 miljardiem EUR. Šis finansējums palīdzēs uzturēt rezultatīvu sadarbību ar trešām valstīm migrācijas jomā, tajā skaitā atbalstu Sīrijas bēgļiem Turcijā (2 miljardi EUR) un plašākā reģionā (1,6 miljardi EUR), kā arī turpināt darbības, kas iepriekš tika veiktas, izmantojot ES trasta fondu Āfrikai. Tas arī palīdzēs atbalstīt Rietumbalkānus, dienvidu kaimiņreģionu un Āfriku, ieskaitot partnerības un finansējumu migrācijas maršrutiem.

Sociālekonomiskā attīstība un ilgtspējīgu darba iespēju radīšana, samazinot spiedienu uz neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem izcelsmes un tranzīta valstīs, tiek atbalstīta, piemēram, ar stratēģijas Global Gateway projektiem.

Darbības trešās valstīs vai saistībā ar tām, ko finansē saskaņā ar pakta solidaritātes mehānismu, ir jāīsteno, izmantojot AMIF, attiecīgo tiesību aktu darbības jomā, un tām jābūt saskaņotām ar ES ārpolitiku.

4.2Rīcības prioritātes

Paktu var papildināt viss ar migrāciju saistītais atbalsts trešām valstīm. Tomēr darbības ziņā īpaši nozīmīgas ir trīs jomas, proti, migrantu kontrabandas apkarošana, rezultatīva atgriešana un atpakaļuzņemšana, kā arī likumīgi ceļi.

Migrantu kontrabandas apkarošana

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina sadarboties, lai izstrādātu inovatīvus un ilgtspējīgus pasākumus neatbilstīgas migrācijas novēršanai. Komisija balstīsies uz Globālo aliansi migrantu kontrabandas apkarošanai un tās aicinājumu rīkoties.

Notiek ekspertu sanāksmes un ir izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus attiecībā uz jauniem projektiem un pasākumiem sadarbībai ar partnervalstīm 54 un starptautiskām organizācijām, piemēram, UNODC, arī attiecībā uz migrantu kontrabandas digitālās dimensijas jautājumu risināšanu. Politiska līmeņa turpmāki pasākumi jau tika veikti Kopenhāgenā, kur 2024. gada maijā notika konference par migrācijas partnerībām. Nākamā starptautiskā konference par globālo aliansi ir plānota 2024. gada novembrī Briselē.

Svarīgs ES darbību komponents partnervalstīs ir migrantu kontrabandā iesaistīto noziedzīgo grupu likvidēšana. ES ir sniegusi un turpinās sniegt būtisku atbalstu mūsu partneriem Rietumbalkānos, Turcijā un dienvidu kaimiņreģionā. Ir jāturpina darbs ar partnervalstīm, lai praksē īstenotu īpaši pielāgotas kontrabandas apkarošanas operatīvās partnerības 55 .

Neatbilstīgas migrācijas novēršana, uzlabojot robežu pārvaldības darbības un stiprinot partnervalstu kapacitāti apmācības un aprīkojuma jomā, ir svarīgs elements migrantu kontrabandas apkarošanā un daļa no Globālās alianses migrantu kontrabandas apkarošanai aicinājuma rīkoties. Tas ietver ES finansētas programmas, kā arī pastiprinātu sadarbību ar Frontex partnervalstīs, izmantojot statusa nolīgumus un darba vienošanās dokumentus.

Šāda operatīvā rīcība, kuras mērķis ir uzlabot ES spēju apkarot migrantu kontrabandu, būtu jāpapildina ar ātru progresu sarunās par Komisijas priekšlikumu jaunai direktīvai par kontrabandas apkarošanu, ar ko pastiprina sankcijas pret personām, kuras apdraud cilvēku dzīvību finansiāla labuma gūšanas nolūkā, un ierosināto regulu par policijas sadarbības uzlabošanu, kas ļautu Eiropolam kopā ar Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru kļūt par galveno punktu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai.

Atgriešana, atpakaļuzņemšana un ilgtspējīga reintegrācija

Lai pakta ietekme izpaustos pilnā mērā, izšķiroša nozīme ir humānai un rezultatīvai atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politikai. Ir skaidri jānosaka, ka cilvēki, kuriem nav tiesību uzturēties ES, drošā, ilgtspējīgā un cieņpilnā veidā tiks atgriezti savā izcelsmes valstī.

Jaunais tiesiskais regulējums novērsīs dažas nepilnības starp patvēruma un atgriešanas procedūru. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts starptautiskais pienākums uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, svarīga ir arī rezultatīva sadarbība ar trešām valstīm.

Visu attiecīgo ES politikas jomu, instrumentu un rīku, arī diplomātijas, attīstības, tirdzniecības un vīzu, kā arī likumīgas migrācijas iespēju, izmantošana var palīdzēt stratēģiski stimulēt labu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā.

Jaunus rīkus ir nodrošinājusi vīzu politika ar Vīzu kodeksa 25.a pantu. Saskaņā ar šo tiesību aktu Komisija katru gadu novērtē trešo valstu sadarbības līmeni atpakaļuzņemšanas jomā. Pēdējo četru gadu laikā šis process ir izrādījies noderīgs, apzinot un risinot problēmas ar trešām valstīm un stiprinot dialogu, lai uzlabotu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā. Panākto uzlabojumu piemēri redzami sadarbībā ar Gambiju, Irāku un Bangladešu. Līdz vasarai Komisija nāks klajā ar piekto novērtējuma ziņojumu un attiecīgiem priekšlikumiem par vīzu pasākumiem.

Lai pakta robežprocedūra būtu sekmīga, būtu pilnā mērā jāizmanto šā mehānisma potenciāls nolūkā izvērst sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā ar trešām valstīm, kuru valstspiederīgo patvēruma pieteikumu atzīšanas līmenis ir 20 % vai zemāks.

Komisijai, Frontex un dalībvalstīm būtu arī jāturpina stiprināt savus kopējos centienus ilgtspējīgas reintegrācijas jomā, piedāvājot pielāgotas konsultācijas atgriešanas jautājumos un reintegrācijas atbalstu personām, kas atgriežas brīvprātīgi un piespiedu kārtā (izmantojot ES vai dalībvalstu finansējumu, sadarbojoties ar ANO aģentūrām un NVO), kā arī palīdzot partneriem spēju veidošanā un sadarbojoties, lai atbalstu mērķtiecīgi novirzītu gan atgriežamajām personām, gan uzņēmējām kopienām.

Parlamentam un Padomei būtu arī ātri jāpabeidz pašlaik veiktā vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma pārskatīšana, kuras rezultātā būtu jāpanāk bezvīzu režīma valstu pastiprināta uzraudzība un labāk jānovērš iespējami bezvīzu ceļošanas režīma ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, padarot šo mehānismu vieglāk iedarbināmu un rezultatīvāku tā nodrošinātās atturēšanas ziņā.

Likumīgi ceļi

Likumīgai migrācijai ir svarīga un papildinoša loma ES darba tirgus vajadzību atbalstīšanā 56 , kā arī migrācijas pārvaldības uzlabošanā, sadarbības ar izcelsmes un tranzīta valstīm veicināšanā un galu galā neatbilstīgas migrācijas mazināšanā. Attīstot sadarbību darbaspēka migrācijas jomā ar trešo valstu partneriem, ko atbalsta kopīgi ES likumīgas migrācijas noteikumi un alternatīvi ceļi personām, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība, tiek nodrošināta līdzsvarota pieeja migrācijai.

Ieguvumus sniedz ne tikai pareiza migrācijas pārvaldība, bet arī naudas pārvedumu plūsmas un prasmju un zināšanu nodošana partnervalstīm. Aktīva politika, kuras mērķis ir maksimāli izmantot darbaspēka migrāciju dalībvalstīs, būtiski palīdz novērst darbaspēka trūkumu darba tirgū. Darbaspēka migrācijas pārvaldības, izglītības un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana un kopīgas pieejas kvalifikāciju un prasmju atzīšanai ir būtiski elementi, kas veicina to, ka prasmes kļūst par ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku, kas sniedz savstarpēju labumu ES un tās partneriem.

ES sadarbojas ar partnervalstīm stratēģijas Global Gateway ietvaros, lai attīstītu darbaspēka prasmes trešās valstīs, jo īpaši, lai veicinātu partnervalstu spēju iesaistīties inovatīvās sadarbības jomās ar ES, piemēram, zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas jomā. Prasmju bāzes palielināšana ir savstarpēji izdevīga iespēja veidot ekonomisko integrāciju un spēcīgas jaunas starptautiskas partnerības.

Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju migrācijai, ES un dalībvalstīm būtu jāturpina centieni attīstīt talantu partnerības ar svarīgajām trešām valstīm, lai stiprinātu taisnīgu starptautisko darbaspēka mobilitāti, vienlaikus izvairoties no intelektuālā darbaspēka emigrācijas negatīvās ietekmes. Komisija līdz šim ir sākusi talantu partnerības ar Maroku, Tunisiju, Ēģipti, Pakistānu un Bangladešu. Apaļā galda sanāksmēs ar katru no minētajām valstīm, iesaistot ieinteresētās dalībvalstis, ir noteikti kopīgi mērķi, kā arī savstarpēji interesējošās nozares un profesijas, kurām jāpievēršas. Lai gūtu panākumus, dalībvalstīm būtu jāturpina mobilizēt un koordinēt savu likumīgās migrācijas iespēju piedāvājumu un palielināt savu aktīvo līdzdalību talantu partnerībās, piemēram, iekļaujot talantu partnerībās divpusējus nolīgumus, kas palīdzētu stiprināt ES kolektīvo ietekmi. Komisija kopā ar dalībvalstīm pētīs iespēju talantu partnerību tvērumu attiecināt arī uz citām partnervalstīm.

Taisnīgu darbaspēka migrāciju veicinās arī ES Talantu fonds, kas ir pirmā ES mēroga platforma, kura atvieglo starptautisku pieņemšanu darbā un kurā iestrādāti aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no ekspluatējošas un netaisnīgas prakses un informētu darba meklētājus trešās valstīs par iespējām strādāt profesijās, kurās ES trūkst darbaspēka, visos prasmju līmeņos. Minētā rīka ātra ieviešana ir atkarīga no tā, vai Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņems tā tiesisko regulējumu.

Komisija arī īsteno pasākumus, kas izklāstīti 2023. gada novembra Prasmju un talantu mobilitātes paketē, lai atbalstītu ārpus ES iegūtu prasmju un kvalifikāciju atzīšanu, kas joprojām ir šķērslis migrantu pieņemšanai darbā un integrācijai darba tirgū. Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, izmantojot darbaspēka migrācijas platformu, kas veicina starpnozaru diskusijas par praktiskiem jautājumiem.

Komisija arī turpinās popularizēt drošus un likumīgus aizsardzības ceļus un cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai atbalstītu to brīvprātīgos pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas centienus. Saskaņā ar ad hoc ES pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas shēmu 2024.–2025. gadam dalībvalstis kopumā deva vairāk nekā 60 000 solījumu, apliecinot pastāvīgu apņemšanos atbalstīt globālās pārmitināšanas vajadzības. Kā alternatīvu neatbilstīgai migrācijai Komisija turpinās popularizēt inovatīvus papildu ceļus personām, kurām nepieciešama aizsardzība.

5Pārvaldība un uzraudzība

Kopīgie centieni, kas ir būtiski pakta sekmīgai īstenošanai, ir jāatspoguļo tā pārvaldībā. Tas palīdzēs nodrošināt konsekventu īstenošanu, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm vajadzīgo elastību. Tam būtu jānodrošina, ka visi juridiskie, administratīvie un operatīvie pasākumi, kas vajadzīgi pakta īstenošanai, tiek veikti savlaicīgi, saskaņoti un efektīvi. Tajā būtu jāņem vērā atsevišķo darba virzienu savstarpējā saistība, nodrošinot arī rezultatīvu koordināciju starp dažādiem dalībniekiem un iestādēm, kas atbildīgas par pakta īstenošanu ES un valstu līmenī.

5.1Pārvaldība un uzraudzība pārejas posmā

Komisija uzraudzīs kopīgo īstenošanas plānu un valstu īstenošanas plānus. Šajā nolūkā Komisija regulāri sazināsies ar katru dalībvalsti, arī iesaistoties regulārās divpusējās sanāksmēs un esošās grupās un tīklos, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga.

Turklāt Komisija strādās pilnīgā saskaņā ar Padomes struktūrām un par visu informēs gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi. Šajā kontekstā, lai nodrošinātu rezultatīvu un pārredzamu informācijas apmaiņu starp visām dalībvalstīm, Komisija regulāri sniegs Eiropas Parlamentam un Padomei jaunāko informāciju par situāciju kopīgā īstenošanas plāna un valstu īstenošanas plānu īstenošanā. Lai gan Komisijai ir pienākums to darīt ik pēc sešiem mēnešiem, jaunāko informāciju var sniegt biežāk pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma.

Lai nodrošinātu īstenošanas darba saskaņotību un koordināciju, Komisija uzturēs pakta koordinācijas platformu (transversāla rakstura), kas tiks periodiski sasaukta pēc vajadzības, papildinot Padomes sanāksmes. Pakta koordinācijas platforma apvienos Komisijas dienestus, dalībvalstu koordinatorus pakta īstenošanai valstu līmenī un ES aģentūras, lai nodrošinātu nepieciešamo un regulāro pārskatu un izvērtējumu par īstenošanu dažādos līmeņos un darba virzienos. Pakta koordinācijas platformā tiks nodrošināts pārskats par visām darbībām, arī sanāksmju kalendārs un diskusiju secinājumi, kā arī virtuāls attiecīgo dokumentu portāls. Komisija vajadzības gadījumā iesaistīs arī Eiropas Parlamentu un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

Pakta īstenošanas galvenais darbs tiks veikts esošajās grupās un tīklos. Komisija racionalizēs visu esošo grupu un tīklu darbu un nodrošinās, ka sanāksmes tiek organizētas, ņemot vērā vajadzības un izvairoties no pārklāšanās.

Pašlaik jau pastāv trīs līmeņi, kam būs liela nozīme pakta savlaicīgas un konsekventas īstenošanas nodrošināšanā, proti:

·regulatīvais līmenis, kas ietver attiecīgās regulatīvās komitejas, kurām būtu jāpalīdz Komisijai īstenot tās īstenošanas pilnvaras saskaņā ar attiecīgajām regulām. Minētās komitejas veido dalībvalstu pārstāvji. Saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, Eurodac regulu un Skrīninga regulu ir izveidotas trīs komitejas, lai saskaņā ar pārbaudes procedūru pieņemtu visus īstenošanas aktus, kas norādīti abos aktos 57 . Īstenošanas aktu saraksts, kas Komisijai jāpieņem, ir atrodams pievienotajā dienestu darba dokumentā;

·tehnisko ekspertu līmenis, kas ietver visas esošās Komisijas vadītās ekspertu grupas 58 , kuras noteiktas saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016) 3301. Komisija pilnā mērā izmantos šīs esošās ekspertu grupas, lai stiprinātu kopīgu izpratni un veicinātu pakta noteikumu saskaņotu piemērošanu. Minēto grupu darbs varētu atspoguļoties rokasgrāmatās vai norādījumu dokumentos, vai esošo dokumentu atjauninājumos. Lai radītu sinerģiju starp dažādām ekspertu grupām un izvairītos no papildu sloga dalībvalstīm, Komisija attiecīgā gadījumā pēc iespējas organizēs kopīgas ekspertu grupu sanāksmes. Turklāt Komisija pašreizējo Solidaritātes platformas paktu pārcels uz tehniskā līmeņa solidaritātes forumu, kam būtu jānodrošina ikgadējās solidaritātes rezerves darbība. Pārejas posmā šī grupa var sniegt padomus par to, kā sagatavot ar solidaritāti saistītos īstenošanas noteikumus;

·operatīvais līmenis, kas ietver aģentūru tīklus, kuri koncentrējas uz darbības aspektiem, arī norādījumu dokumentu un veidņu izstrādi. Komisija koordinēs darbu ar ES aģentūrām, lai nodrošinātu komiteju un ekspertu grupu darba papildināmību. Piemēram, Uzņemšanas tīkls papildinās Uzņemšanas ekspertu grupas darbu. Darbs, kas tiek veikts Frontex augsta līmeņa apaļā galda sarunās par atgriešanu, papildinās Atgriešanas ekspertu grupas darbu.

Komisija centīsies organizēt Komisijas ekspertu grupu un aģentūru operatīvo tīklu secīgas sanāksmes, lai maksimāli palielinātu papildināmību starp jauno pasākumu juridisko interpretāciju un operatīvo piemērošanu (piemēram, Dublinas sistēmas kontaktkomiteja un pēc tam Dublinas tīkls) un izvairītos no administratīvā sloga.

5.2Uzraudzība pēc pakta piemērošanas sākšanas

Tiklīdz pakts kļūs piemērojams, attiecībā uz pakta saistībām sāksies uzraudzības darbības, kas paredzētas attiecīgajos mehānismos, piemēram, EUAA īstenotajā uzraudzības mehānismā vai Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismā. Minētās uzraudzības darbības ļaus atklāt jebkādu nepareizu vai nepilnīgu tiesiskā un darbības regulējuma piemērošanu, lai nodrošinātu visu nepieciešamo korektīvo pasākumu savlaicīgu īstenošanu. Komisija ir arī gatava uzsākt attiecīgas procedūras, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu un pamatotu, arī pārkāpumu procedūrās, lai pilnā mērā pildītu savu līgumu izpildes uzraudzītājas uzdevumu.

EUAA 2026. gada vidū sāks programmu, kuras mērķis būs uzraudzīt Eiropas patvēruma sistēmas operatīvo un tehnisko piemērošanu. Saskaņā ar EUAA regulu katra dalībvalsts būtu jāuzrauga vismaz reizi piecos gados. Aģentūra var arī sākt tematisku uzraudzību saistībā ar konkrētiem aspektiem. Ja ir nopietnas bažas par kādas dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmas darbību, EUAA pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sāk ad hoc uzraudzību.

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms ir būtisks, ciktāl tas aptvers Skrīninga regulu un Atgriešanas robežprocedūras regulu, jo šie pakta juridiskie instrumenti ir daļa no Šengenas acquis. Katru dalībvalsti izvērtēs reizi septiņos gados. Saskaņā ar mehānismu var veikt arī tematiskus izvērtējumus un nepaziņotus apmeklējumus. Gadījumos, kad konstatēti nopietni trūkumi, Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma regulā ir paredzēta īpaša procedūra ar īsākiem termiņiem.

Secinājumi

Kopīgais īstenošanas plāns ir darbības plāns, uz kura pamata Komisija ierosina kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām turpināt Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanu. Tas virzīs mūsu darbu, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi, proti, līdz pārejas perioda beigām (2026. gada vidū) ieviest labi sagatavotu sistēmu. Nākamais svarīgais solis būs pašu dalībvalstu īstenošanas plānu sagatavošana līdz 2024. gada 12. decembrim.

Ar mūsu kopīgo un koordinēto apņemšanos Migrācijas un patvēruma pakts kļūs par realitāti. Dalībvalstis var paļauties uz Komisiju un ES aģentūrām visos posmos, arī attiecībā uz operatīvā, tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšanu.

(1)     https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/migration-and-asylum/pact-migration-and-asylum/legislative-files-nutshell_lv .

(2)    Komisijas paziņojums “Līdzsvarota pieeja migrācijai – vienlaikus gan taisnīga, gan stingra” (COM/2024/126 final).

(3)    Izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1350 (2024. gada 14. maijs), ar ko izveido Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmu un groza Regulu (ES) 2021/1147, kas kļuva piemērojama 2024. gada 11. jūnijā.

(4)    84. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) par patvēruma un migrācijas pārvaldību (OV L, 2024/1351, 22.5.2024.); 75. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1348 (2024. gada 14. maijs), ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā (OV L, 2024/1348, 22.5.2024.).

(5)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013 (OV L, 2024/1351, 22.5.2024.).

(6)    Eurodac regulā ir noteikts, ka tad, ja Komisijai, izmantojot savas īstenošanas pilnvaras, ir jāpieņem īstenošanas akts saskaņā ar regulu, tai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Sk. iedaļu par pārvaldību.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 un Regula (ES) 2019/818, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām.

(8)    Eurodac kontaktkomiteja ir pastāvoša neformāla Komisijas ekspertu grupa, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016) 3301. Saskaņā ar minēto lēmumu ekspertu grupa sniedz ieteikumus un īpašās zināšanas par Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī nodrošina koordināciju un sadarbību ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu un deleģēto aktu sagatavošanu un vajadzības gadījumā var arī sniegt ieteikumus un īpašās zināšanas par īstenošanas aktu agrīnu sagatavošanu pirms to iesniegšanas regulatīvajai komitejai.

(9)    Jēdziens “pienācīga kapacitāte” nozīmē to, ka dalībvalstīm ir jānodrošina tādas uzņemšanas spējas un cilvēkresursi, tai skaitā kvalificēti un labi apmācīti darbinieki, kas vajadzīgi, lai jebkurā brīdī izskatītu noteiktu skaitu pieteikumu un izpildītu atgriešanas lēmumus. Kad kādas dalībvalsts pienācīgā kapacitāte ir izsmelta, attiecīgajai dalībvalstij vairs nav pienākuma robežprocedūrā iesaistīt papildu personas; tā vietā dalībvalsts var novirzīt pieteikuma iesniedzējus uz paātrināto procedūru tās teritorijā. Tāpat, ja dalībvalsts ir sasniegusi tiesību aktos noteikto pieteikumu gada maksimālo apjomu (pienācīga kapacitāte 2026. gadā reizināta ar divi, 2027. gadā – ar trīs un 2028. gadā – ar četri), dalībvalstij vairs nav pienākuma piemērot robežprocedūru, un tā var novirzīt pieteikuma iesniedzējus uz paātrināto procedūru teritorijā pat tad, ja kapacitāte robežprocedūrai ir pieejama. Tomēr robežprocedūra vienmēr jāpiemēro pieteikuma iesniedzējiem, kuri var radīt draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

(10)    Sk. 9. pamatelementu.

(11)    Visiem pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai novērstu neatbilstīgu ieceļošanu, ir jāatbilst pārstrādātajai Uzņemšanas apstākļu direktīvai (sk. 3. pamatelementu).

(12)    Sk. 3. pamatelementu.

(13)    Sk. 9. pamatelementu.

(14)    Piem., robežsargi, patvēruma jomas amatpersonas, atgriešanas lietu speciālisti, tulki, neaizsargātības pārbaužu speciālisti, medicīnas darbinieki veselības pārbaužu veikšanai, darbinieki, kas specializējušies vecuma noteikšanā, juridiskie konsultanti, bērnu aizsardzības amatpersonas u. c.

(15)    Konkrētus pienākumus, kas saistīti ar jaunajām prasībām attiecībā uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, arī bērniem, sk. iedaļā par 9. pamatelementu.

(16)    Sk. 2. pamatelementu.

(17)    Sk. 9. pamatelementu.

(18)    Sk. 9. pamatelementu.

(19)    Sk. 9. pamatelementu.

(20)    Sk. 8. pamatelementu.

(21)    Tā ir pastāvoša neformāla Komisijas ekspertu grupa, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016) 3301.

(22)    Sk. 9. pamatelementu.

(23)    Tās ir pastāvošas kopīgas neformālas ekspertu grupas, kas izveidotas saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016) 3301.

(24)    Ja atgriešanas lēmums ir izdots kā atsevišķs akts, to var pārsūdzēt atsevišķā tiesvedībā, un pārsūdzības iesniegšanas termiņiem attiecībā uz robežprocedūru, paātrināto procedūru, nepieņemamības pārbaudēm un netiešu atsaukšanu ir jābūt no piecām līdz desmit dienām. Pārsūdzības iesniegšanas termiņi visās citās lietās ir no divām nedēļām līdz vienam mēnesim.

(25)    Ziņojumu un priekšlikumu Padomes ieteikumiem Komisija pieņems 2025. gada pirmajā ceturksnī.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija).

(27)    Sk. 9. pamatelementu.

(28)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: ES budžetā ienākošo un izejošo nākotnes naudas plūsmu ilgtermiņa prognoze (2024–2028), COM/2023/390 final.

(29)    Sk. arī 9. pamatelementu.

(30)    Piemēram, nodrošinot vairāk darbinieku, kas uzrauga uzturēšanos izmitināšanas centros, izveidojot izmitināšanas centrus pārsūtīšanas saskaņā ar Dublinas sistēmu vajadzībām. Vairāk piemēru skatīt dokumentā SWD (2023) 390 final.

(31)    Piemēram, parādot elastību attiecībā uz to, cik daudz pārsūtīšanas gadījumu tās var pieņemt dienā/mēnesī, attiecībā uz stundām, kurās var notikt pārsūtīšana, tādējādi pārsūtīšanai nodrošinot vairāk alternatīvu dienu, ļaujot īstenot pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu dažādās robežšķērsošanas vietās. Vairāk piemēru skatīt dokumentā SWD (2023) 390 final.

(32)    Komisijas regula (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm.

(33) https://europass.europa.eu/lv.

(34)    https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/migration-and-asylum/migration-management/relocation-eu-solidarity-practice_en; Eiropas Savienības Padomes 2022. gada prezidentvalsts Francija (2022. gada 22. jūnijs). Pirmais solis Eiropas Migrācijas un patvēruma pakta pakāpeniskā īstenošanā: brīvprātīga solidaritātes mehānisma modus operandi.

(35) ()    Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1366 (2020. gada 23. septembris) par ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai (Migrācijas sagatavotības un krīzes plāns).

(36)    Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par integrētu bērnu aizsardzības sistēmu izstrādi un stiprināšanu bērna interesēs (C(2024) 2680 final).

(37)    Nepavadīts nepilngadīgais visā biometrisko datu iegūšanas laikā būtu jāpavada pārstāvim vai, ja pārstāvis nav izraudzīts, personai, kas ir apmācīta aizsargāt bērna intereses un viņa vispārējo labbūtību. Šādai apmācītai personai nevajadzētu būt ierēdnim, kurš ir atbildīgs par biometrisko datu iegūšanu, tai būtu jārīkojas neatkarīgi un nevajadzētu saņemt rīkojumus ne no ierēdņa, ne no dienesta, kas ir atbildīgs par biometrisko datu iegūšanu.

(38)    Skrīninga regulas 10. panta 2. punkts.

(39)    C(2024) 2680 final.

(40)     Praktiskā rokasgrāmata par vecuma noteikšanu. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (europa.eu) .

(41)    Dalīties pieredzē un apzināt labu praksi var palīdzēt dalība Eiropas aizbildnības tīkla pasākumos.

(42)    Komisijas Ieteikums (2023. gada 15. novembris) par trešo valstu piederīgo kvalifikācijas atzīšanu (C(2023) 7700 final).

(43)    Ja dalībvalstis izvēlas iespēju atteikt ar izglītību saistītas stipendijas un aizdevumus pieaugušajiem, tas jāiekļauj valsts tiesību aktos.

(44)    Regula (EK) Nr. 1030/2002 par uzturēšanās atļaujām un Regula (EK) Nr. 2252/2004 par ceļošanas dokumentiem.

(45)    Komisijas Ieteikums (2023. gada 15. novembris) par trešo valstu piederīgo kvalifikācijas atzīšanu (C(2023) 7700 final).

(46)    Ienākumu atbalsts, palīdzība slimības/grūtniecības gadījumā, palīdzība vecākiem / palīdzība bērna aprūpē un mājokļa pabalsti, ja tos nodrošina dalībvalstu valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1147 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (OV L 251, 15.07.2021., 1. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1148 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (OV L 251, 15.7.2021., 48. lpp.).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību (OV L, 2024/1351, 22.5.2024.) 72. apsvērums un 21. panta 8. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES (OV L, 2024/1348, 22.5.2024.), 11. apsvērums un 16. panta 4. punkts.

(50)    Eiropadomes 2024. gada 1. februāra secinājumi, EUCO 2/24.

(51)    Instrumentu kopums ES līdzekļu izmantošanai migrantu izcelsmes personu integrācijā, 2021.–2027. gada plānošanas periods, Eiropas Komisija, 2021. gada novembris.

(52)    COM(2024) 126 final, IV nodaļas 1. punkts “Jauna paradigma, kuras pamatā ir visaptverošas partnerības”.

(53)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(54)    Pašlaik ir atvērts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus kopējās operatīvās partnerības projektiem 12 milj. EUR apmērā, ES Finansējuma un iepirkumu portāls (europa.eu) .

(55)    Kontrabandas apkarošanas operatīvās partnerības tika sāktas 2022. gadā ar Maroku, Nigēru (apturēta) un Rietumbalkāniem un 2023. gadā ar Tunisiju.

(56)    Sk. paziņojumu “Darbaspēka un prasmju trūkums ES – rīcības plāns” (COM(2024) 131).

(57)    Attiecībā uz dažiem īstenošanas aktiem minētajās regulās ir paredzēts, ka komiteja Komisijai nepalīdzēs. Tas attiecas, piemēram, uz īstenošanas aktu, ar ko nosaka katras dalībvalsts pienācīgo kapacitāti.

(58)    Tās ietver Dublinas sistēmas kontaktkomiteju, Kvalifikācijas kontaktkomiteju, Eurodac kontaktkomiteju, Uzņemšanas kontaktkomiteju, Patvēruma procedūru kontaktkomiteju, Atgriešanas direktīvas kontaktgrupu, Atpakaļuzņemšanas ekspertu grupu, Ārējo robežu pārvaldības ekspertu grupu, Pārmitināšanas ekspertu grupu un Eiropas Integrācijas tīklu, ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma tīklu. Iespējams, būs jāpārskata un jāpielāgo minēto ekspertu grupu pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tās tagad atsaucas uz pakta instrumentiem (veco instrumentu vietā).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.6.2024

COM(2024) 251 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Migrācijas un patvēruma pakta kopīgais īstenošanas plāns

{SWD(2024) 251 final}

Valsts īstenošanas plānu veidne

I.Situācijas un galveno trūkumu pārskats

(Vispārējs apraksts par situāciju pēdējos gados, novērtējums par to, kur ir galvenās problemātiskās jomas)

II.Pamatelementi

1.Eurodac regula

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

2.Robežprocedūra/skrīnings

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

3.Uzņemšana (tostarp pirmsintegrācijas pasākumi; aizturēšana / alternatīvas aizturēšanai.

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

4.Patvēruma procedūra

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

5.Atgriešana

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

6.Atbildība

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

7.Solidaritāte

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

8.Ārkārtas rīcība un krīze

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

9.Horizontāli: tiesiskās garantijas / juridiskā palīdzība / neaizsargātības jautājumi / pamattiesību uzraudzība

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

10.Pārmitināšana, iekļaušana un integrācija

·Pašreizējais stāvoklis: pārskats par pamatspējām, galvenajiem administratīvajiem dalībniekiem / kompetentajām iestādēm.

·Mērķrādītāju noteikšana

·Prasības: a) likumdošanas/regulatīvie pasākumi; b) organizācijas/administratīvie procesi; c) personāls (darbinieki un apmācība); d) infrastruktūra; e) IT vajadzības; f) izmaksas un iepirkuma vajadzības.

·Atskaites punkti: 6 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši.

III.Koordinācija/pārvaldība

·Koordinācijas mehānismi

·Uzraudzība un datu vākšana

IV.Secinājumi

Prasību kopsavilkums, tostarp indikatīvie finansējuma avoti (valsts, ES fondi), jo īpaši tie elementi, kas jāiekļauj iekšlietu fondu vidusposma novērtējumā, un ar īpašiem piešķīrumiem, kas izriet no daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas.