EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.5.2024
COM(2024) 225 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI
par nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu jēdzienu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību
1.Ievads
Šā paziņojuma mērķis ir nodrošināt skaidrību par force majeure jeb nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu jēdziena izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību ( 1 ).
Šis paziņojums balstīts uz principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā C(88) 1696 par nepārvaramas varas jēdzienu Eiropas lauksaimniecības tiesību aktos ( 2 ), un tajā ņemtas vērā kopš publicēšanas notikušās pārmaiņas.
Konkrētāk, šajā paziņojumā ir sniegti precizējumi par Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktu, kas nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu iestāšanos ļauj atzīt, pamatojoties uz teritoriju, nevis katra atsevišķa gadījuma novērtējumu.
Šā paziņojuma mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm faktiski īstenot minēto noteikumu, tādējādi nodrošinot tā vienādu piemērošanu visā Savienībā un sagādājot lauksaimniekiem noteiktību KLP atbalsta saņemšanas sakarā.
2.Nepārvarama vara kā Savienības tiesību vispārējs princips
2.1.Kas ir nepārvarama vara?
Ar nepārvaramas varas ( 3 ) jēdzienu saistītie principi, nosacījumi un prasības Savienības tiesību aktos ir līdzīgi ar šo jēdzienu saistītajiem principiem, nosacījumiem un prasībām dalībvalstu tiesību aktos, bet Savienības tiesību aktos tam ir autonoms raksturs ( 4 ). Lai gan nepārvaramas varas jēdziens sākotnēji tika uzskatīts par labas pārvaldības veicināšanai izmantotā proporcionalitātes principa konkretizāciju, judikatūrā ir pakāpeniski atzīts, ka nepārvarama vara ir vispārējs Savienības tiesību princips ( 5 ).
Tiesas judikatūrā nepārvaramas varas jēdziens ir definēts šādi: “No pastāvīgās judikatūras dažādās Savienības tiesību jomās izriet, ka ar nepārvaramas varas jēdzienu saprot neparastus un neparedzamus apstākļus, kurus persona, kas uz tiem atsaucas, nevar kontrolēt un kuru sekas, neraugoties uz pienācīgu rūpību, nav novēršamas” ( 6 ).
Nepārvaramas varas iestāšanās var operatoru atbrīvot no noteiktām juridiskām sekām, ko saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem parasti radītu pienākuma neizpilde.
2.2.Nepārvaramas varas elementi
Nepārvaramas varas jēdziens ietver šādus divus elementus: i) objektīvu elementu, kas saistīts ar neparastiem apstākļiem, kuri nav saistīti ar attiecīgo operatoru un kurus šis operators nevar kontrolēt, un ii) subjektīvu elementu, kas saistīts ar pienākumu nodrošināties pret neparasta notikuma sekām, bez pārmērīgām pūlēm veicot visus atbilstošos pasākumus ( 7 ).
Attiecībā uz objektīvo elementu jānorāda, ka neparasti apstākļi ir tādi apstākļi, kas ir neparedzami vai vismaz tik mazticami, ka parasts, rūpīgs operators šādu risku uzskatītu par nenozīmīgu. Piemēram, zādzības, tirgus tendenču svārstības, citu līgumslēdzēju un trešo pušu krāpnieciska vai nolaidīga rīcība nav neparasti apstākļi ( 8 ).
Attiecībā uz subjektīvo elementu jānorāda, ka tas ietver operatora pienākumu pret neparasta notikuma sekām aizsargāties, veicot visus atbilstošos pasākumus, izņemot pasākumus, kuros jāpieliek pārmērīgas pūles. Jo īpaši operatoriem ir rūpīgi jāseko līdzi savas darbības attīstībai un, konstatējot novirzes, ātri jāreaģē ( 9 ). Pietiekamai rūpībai vajadzīga nepārtraukta rīcība, kuras mērķis ir apzināt un novērtēt potenciālos riskus, un spēja veikt piemērotus un rezultatīvus pasākumus, lai riskus novērstu ( 10 ).
3.Nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu jēdziens Regulā (ES) 2021/2116
Nepārvaramas varas jēdziena tvērums dažādajās Savienības tiesību piemērošanas jomās nav vienāds; tā nozīme drīzāk jānosaka, pamatojoties uz juridisko kontekstu, kurā tam jādarbojas ( 11 ). Lauksaimniecības noteikumos izmantotajā nepārvaramas varas jēdzienā ir ņemts vērā īpašais raksturs, kāds piemīt “sabiedrības un likuma”, proti, operatoru un valsts pārvaldes iestāžu, attiecībām, kā arī šo noteikumu mērķi ( 12 ).
Uz nepārvaramu varu kā vispārēju Savienības tiesību principu var atsaukties pat tad, ja piemērojamajos Savienības tiesību aktos nav skaidru noteikumu, kas paredzētu šādu iespēju, tomēr ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā šo tiesību aktu galvenajiem mērķiem. Dažos Savienības lauksaimniecības tiesību aktu noteikumos ir minēti iespējami nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu gadījumi, kas jāatzīst valsts kompetentajām iestādēm (piemēram, Regulas (ES) 2021/2116 3. pants), savukārt citos ir skaidri noteikti izņēmumi nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu gadījumos (piemēram, Regulas (ES) 2021/2116 59. un 84. pants).
3.1.Neizsmeļošs gadījumu saraksts
Regulas (ES) 2021/2116 3. pantā ir iekļauts neizsmeļošs saraksts ar gadījumiem, kurus valsts iestādes var uzskatīt par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļiem.
Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 1. punktā iekļautais saraksts nav izsmeļošs. Dotie piemēri nodrošina vērtīgu atsauci citām situācijām, kuras var uzskatīt par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļiem. Būtu jānorāda, ka piemēru saraksts attiecas uz neparedzamiem objektīviem notikumiem, kam nav saimnieciska rakstura un kas turklāt notiek atsevišķā saimniecībā (un tikai izņēmuma kārtā 2. punktā minētajos gadījumos – visā teritorijā).
3.2.Nepārvaramas varas noteikuma piemērošana
3.2.1.Vispārīgi noteikumi
Par nepārvaramas varas noteikuma piemērošanu atbild dalībvalstis. Lēmums par nepārvaramas varas noteikuma piemērošanu dalībvalstīm būtu jāpieņem, ņemot vērā relevantos apstākļus, pamatojoties uz attiecīgiem pierādījumiem un ņemot vērā Savienības lauksaimniecības tiesību aktus, tai skaitā Tiesas judikatūru. Nepārvarama vara ir izņēmums no vispārējā noteikuma par pienākumu stingru izpildi. Tāpēc tas ir jāinterpretē un jāpiemēro ierobežoti. Parasti to piemēro, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
Regulas (ES) 2021/2116 6. apsvērumā minēts, ka valsts kompetentajām iestādēm lēmumi par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz attiecīgiem pierādījumiem. Ja Savienības tiesību aktos nav īpašu prasību par procedūru, iesniedzamajiem pierādījumiem un termiņiem ( 13 ), lēmumu par šiem parametriem pieņem dalībvalstis ar nosacījumu, ka procesuālie noteikumi, kurus tās šajā nolūkā pieņem, nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas reglamentē līdzīgas situācijas iekšzemē (līdzvērtības princips) ( 14 ), un, otrkārt, tie nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina to tiesību īstenošanu, kuras lauksaimniekiem piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem (efektivitātes princips) ( 15 ).
3.2.2.Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punkts
Lai gan dalībvalstis nepārvaramas varas noteikumu parasti piemērotu, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pēc attiecīgā lauksaimnieka pieprasījuma, abi likumdevēji Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā ir paredzējuši, ka tādu smagu dabas katastrofu vai smagu meteoroloģisko apstākļu gadījumā, kas nopietni ietekmē precīzi noteiktu teritoriju, attiecīgā dalībvalsts var uzskatīt, ka no minētās katastrofas vai apstākļiem smagi cietusi ir visa teritorija.
Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, var nolemt, ka tad, ja ir skaidrs, ka lauksaimniekus konkrētā teritorijā skar neparasts notikums, kura sekas nav bijis iespējams novērst ar pienācīgu rūpību, uz šiem lauksaimniekiem attiecas nepārvaramas varas apstākļi, un nav vajadzības iesniegt individuālus pieprasījumus vai pārbaudīt, vai nosacījumi par nepārvaramu varu ir izpildīti katrā atsevišķā gadījumā. Tomēr dalībvalstīm attiecīgā teritorija un tajā notikušā notikuma ietekmētā lauksaimnieku kopa jānosaka veidā, kas ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgie lauksaimnieki katrs atsevišķi atbilst nosacījumiem par nepārvaramu varu.
Šajā nolūkā dalībvalstīm vispirms ir jāapstiprina smagas dabas katastrofas vai smagu meteoroloģisko apstākļu gadījums un jānosaka ģeogrāfiskā teritorija, kuru attiecīgais notikums ir smagi skāris. Teritorijas noteikšanā dalībvalstis varētu paļauties, piemēram, uz attiecīgās teritorijas satelītdatiem vai līdzvērtīgiem datiem, un satelītdati par atsevišķām saimniecībām nebūtu vajadzīgi.
Dažas smagas dabas katastrofas vai smagi meteoroloģiskie apstākļi, piemēram, plūdi, lauksaimniekus noteiktā teritorijā var ietekmēt vienādi, un tāpēc dalībvalstīm varētu nebūt jāņem vērā citi apsvērumi, lai pieņemtu, ka nepārvaramas varas apstākļi ir skāruši visus lauksaimniekus noteiktajā teritorijā. Tomēr attiecībā uz citu veidu katastrofām vai notikumiem var būt jāņem vērā papildu faktori, piemēram, nogāzes slīpums, augsnes tips vai audzēto kultūraugu veids, lai ietekmēto lauksaimnieku kopu noteiktu, neveicot individuālu pārbaudi. Tas varētu attiekties, piemēram, uz salnām, kas visus kultūraugus varētu neietekmēt vienādi, vai ilgstošiem nokrišņiem, kam var būt dažāda ietekme uz apgabaliem, kuros ir nogāzes, vai augsnēm ar atšķirīgu ūdensietilpību.
Turklāt ir svarīgi norādīt, ka šādi notikumi var nevienādi ietekmēt dažādas lauksaimniecības prakses un/vai pienākumus, kas lauksaimniekiem jāpilda, lai saņemtu KLP maksājumus. Daži pienākumi joprojām varētu būt spēkā skartajā teritorijā un attiecībā uz to lauksaimnieku kopu, kurus dalībvalsts uzskata par nepārvaramas varas skartiem.
Visbeidzot, saskaņā ar nepārvaramas varas jēdzienu, nosakot ietekmēto lauksaimnieku kopu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī nepārvaramas varas subjektīvais elements, proti, tas, vai lauksaimnieki, kurus skārusi smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiskie apstākļi, būtu varējuši pamatoti veikt rezultatīvus pasākumus, lai notikuma izraisītu neatbilstību nepieļautu, izņemot pasākumus, kuros jāpieliek pārmērīgas pūles. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka lielākajā daļā smagu dabas katastrofu vai smagu meteoroloģisko apstākļu gadījumu lauksaimniekiem, visticamāk, nebūtu bijusi iespēja veikt šādus rezultatīvus pasākumus. Tāpēc nepārvaramas varas apstākļi uz lauksaimniekiem nebūtu attiecināmi tikai situācijās, kurās viņi notikuma sekas būtu varējuši mazināt bez pārmērīgām pūlēm.
Tāpēc Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzētais racionalizētais risinājums mazina administratīvo slogu lauksaimniekiem un valsts iestādēm, jo novērš vajadzību pēc katra atsevišķa gadījuma novērtējuma vai individuāliem pieprasījumiem, tādējādi veicinot dalībvalstu ātru reaģēšanu.
Šī pieeja ļauj dalībvalstīm pieņemt, ka nepārvaramas varas apstākļi ir skāruši ikvienu lauksaimnieku noteiktajā teritorijā, un tādējādi atbrīvo iestādes no vajadzības novērtēt katru gadījumu atsevišķi. Tomēr šo pieeju nevajadzētu nepareizi interpretēt kā tādu, kas nozīmē, ka lauksaimnieki, kuriem notikums neliedz pildīt savus pienākumus, var ļaunprātīgi atsaukties uz nepārvaramas varas izņēmumu, lai tiktu atbrīvoti no sodiem vai būtu tiesīgi saņemt atbalstu.
3.2.3.Nepārvaramas varas noteikuma piemērošanas tiesiskās sekas
Kā paskaidrots iepriekš, nepārvaramas varas apstākļi var atbrīvot operatoru no konkrētām juridiskām sekām, kas rastos kāda pienākuma neizpildes dēļ. Ir svarīgi norādīt, ka nepārvarama vara var attiekties tikai uz viena vai vairāku pienākuma vai to daļas neizpildi attiecīga notikuma dēļ un tikai laikposmā, kad šis notikums (vai tā sekas) minēto pienākumu neļauj izpildīt.
Konkrētāk, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. un 84. pantu sodus neuzliek un labuma guvējs patur tiesības saņemt atbalstu, ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ saskaņā ar minētās regulas 3. pantu.
Tomēr nepārvaramas varas noteikumu nedrīkst izmantot, lai operatoriem noteiktā laikposmā ļautu nepildīt saistības. Tas nozīmē, ka dalībvalstis, pamatojoties uz nepārvaramas varas principu, nedrīkst nedz pieļaut atkāpes no pienākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2115 ( 16 ), nedz arī paredzēt, ka par turpmāku minētajā regulā noteikto pienākumu neizpildi netiks piemēroti nekādi sodi. Tāpat nepārvaramas varas noteikumu nedrīkst izmantot, lai pielāgotu pienākumus un saistības, kas noteiktas attiecīgajā apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā, piemēram, prasības, kas saistītas ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām.
4.Secinājums
Iepriekš minētos apsvērumus var rezumēt šādi.
·Nepārvaramas varas jēdziens attiecas uz neparastiem apstākļiem, kurus operators nevar kontrolēt un kuru sekas, neraugoties uz pienācīgu rūpību, nav bijis iespējams novērst.
·Nepārvaramas varas iestāšanās atbrīvo operatoru no noteiktām juridiskām sekām, kas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem parasti izrietētu no pienākuma neizpildes.
·Par nepārvaramas varas noteikuma piemērošanu lemj dalībvalsts. Kompetentajām iestādēm lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz attiecīgiem pierādījumiem un piemērojot nepārvaramas varas jēdzienu, kā arī ņemot vērā Savienības lauksaimniecības tiesību aktus, tai skaitā Tiesas judikatūru. Nepārvarama vara kā izņēmums ir jāinterpretē un jāpiemēro ierobežoti.
·Lēmums par to, vai situācija tiek atzīta par nepārvaramas varas gadījumu, parasti ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi. Tomēr tādu smagu dabas katastrofu vai smagu meteoroloģisko apstākļu gadījumā, kas ietekmē konkrētu teritoriju, dalībvalstis var pieņemt, ka nepārvaramas varas jēdziens attiecas uz visiem lauksaimniekiem attiecīgajā teritorijā, ar nosacījumu, ka attiecīgā teritorija, tajā esošo lauksaimnieku kopa un, attiecīgā gadījumā, ietekmētie pienākumi tiek noteikti veidā, kas ļauj secināt, ka attiecīgie lauksaimnieki katrs atsevišķi atbilst nosacījumiem par nepārvaramu varu.
Šajā paziņojumā ir ietverta Komisijas interpretācija, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm piemērot Savienības tiesību aktus. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību galīgo interpretāciju par piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniedz Tiesa.