EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2024

COM(2024) 136 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par elektroenerģijas cenām un izmaksām Eiropā

1.Ievads

Eiropas un pasaules enerģijas tirgi kopš 2020. gada piedzīvo smagu krīzi. Tā bija vairāku faktoru rezultāts, sākot no Covid-19 izraisītas recesijas, kam 2021. gadā sekoja spēcīga globālās ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19, un ietverot tādus faktorus kā atjaunīgās enerģijas ģeneratoriem nelabvēlīgi laikapstākļi un Francijas kodolelektrostaciju atvienojumi. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī krīze ieguva jaunu dimensiju; tā bija pielīdzināma naftas krīzēm 20. gadsimta 70. gados, un to raksturoja bezprecedenta Eiropas dabasgāzes piegādes traucējumi, kuri izraisīja vēsturiski augstas gāzes un elektroenerģijas cenas.

Eiropas Savienība (ES) uz šo krīzi reaģēja vienoti, apņēmīgi un solidāri. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa palielināšana samazināja Krievijas ietekmi uz gāzes piegādēm Eiropā. Steidzami ES kopīgie ārkārtas pasākumi tika vērsti uz nepieciešamību taupīt gāzi, piepildīt gāzes krātuves, kopīgi iepirkt gāzi, stiprināt solidaritātes noteikumus gāzes ārkārtas situāciju novēršanai, pazemināt elektroenerģijas un gāzes cenas un mazināt augsto cenu ietekmi uz patērētājiem. Gāzes cenas saglabājās ļoti augstas līdz 2022. gada beigām, bet pēc tam, pateicoties regulatīvajām darbībām, samazinātam pieprasījumam un citiem tirgus pamatrādītāju uzlabojumiem, tās pakāpeniski samazinājās līdz pieņemamākiem līmeņiem.

Tomēr arguments par pārkārtošanos uz dekarbonizētu Eiropas energosistēmu, kas ir mazāk atkarīga no enerģijas importa, nekad nav bijis spēcīgāks vai skaidrāks. Sekmīga enerģētikas pārkārtošana, atjaunīgās enerģijas ražošanas un energoefektivitātes palielināšana ne tikai samazinātu oglekļa emisijas, bet arī aizsargātu Eiropas mājsaimniecības un uzņēmumus no cenu svārstīguma, samazinātu atkarību no importētajām un dārgajām fosilajām degvielām un stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju. Enerģijai arī turpmāk vajadzētu būt pieejamai mājsaimniecībām un uzņēmumiem atbilstīgi regulatīvajiem nosacījumiem, kas ļauj investēt turpmākai dekarbonizācijai vajadzīgajās tehnoloģijās.

Šā ziņojuma mērķis ir sniegt visaptverošu informāciju, kas palīdz izprast enerģijas cenu un izmaksu attīstību ES laikposmā no 2010. gada līdz 2022. gadam un, ja ir pieejami dati, līdz 2023. gada vidum 1 . Tajā ir analizētas enerģijas cenu tendences elektroenerģijas, dabasgāzes un naftas produktu sektoros, sīki aplūkojot to tirgus un regulatīvos virzītājus un sniedzot starptautiskus salīdzinājumus. Tajā ir novērtēta arī enerģijas izmaksu nozīme un ietekme uz Eiropas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tajā analizēta ES enerģijas importa rēķina attīstība, enerģijas izmaksu īpatsvars atsevišķās rūpniecības nozarēs un enerģijas izdevumu ietekme uz mājsaimniecību budžetiem. Tajā aplūkota arī enerģijas nodokļu kā valsts ieņēmumu avota nozīme.

Tāpat kā iepriekšējiem izdevumiem 2 , arī šā ziņojuma pamatā ir dati un analīze, kuri iegūti gan padziļinātā pētījumā 3 , gan kurus sagatavojusi pati Eiropas Komisija. Ziņojumā priekšroka dota publiskiem statistikas avotiem, kas papildināti ar vairākām specifiskām datu kopām. Ziņojumā — pēc Brexit — galvenā uzmanība pievērsta ES27 valstīm.

2.Enerģijas cenu tendences

2.1.Elektroenerģijas cenas

Laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gadam Eiropas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas svārstījās robežās no 40 EUR/MWh līdz 60 EUR/MWh. Līdz 2018. gada beigām tūlītējās cenas bija samērā stabilas, bet pēc tam, 2019. gadā, tās samazinājās vāja pieprasījuma, zemāku degvielas izmaksu un atjaunīgās enerģijas ražošanas pieauguma dēļ. 2020. gadā Covid-19 izraisīja nākamo būtisko elektroenerģijas pieprasījuma kritumu, kas apvienojumā ar atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugumu noveda pie tā, ka vairumtirdzniecības cenas noslīdēja līdz ļoti zemam līmenim (2020. gada maijā: 17 EUR/MWh), ietverot arvien biežākus negatīvu cenu periodus dienas laikā.

Ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19, kas sākās 2021. gadā, Krievijas iejaukšanās gāzes piegādē uz ES un, visbeidzot, Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja plašus traucējumus pasaules un Eiropas enerģijas tirgos. Tas ietekmēja arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ES, jo augstākas gāzes cenas (sk. 2.2. iedaļu par gāzi) palielināja elektroenerģijas cenas līdz 150–270 EUR/MWh ( 1. attēls . attēls). Eiropā ar gāzi darbināmas elektrostacijas bieži vien ir marginālā tehnoloģija, kas nosaka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas. Ierobežotās iespējas aizstāt elektroenerģijas ražošanu no gāzes ar lētākiem elektroenerģijas ražošanas avotiem apvienojumā ar zemo hidroenerģijas un atjaunīgās enerģijas ražošanas līmeni un kodolenerģijas padeves pārtraucēm 2022. gadā ir pacēlušas elektroenerģijas cenas rekordaugstā līmenī (2022. gada augustā: 400 EUR/MWh).

Taču kopš 2022. gada beigām vispārējā tendence, kas izpaužas kā gāzes cenu kritums, pieprasījuma samazināšanās, kodolenerģijas un atjaunīgās enerģijas ražošanas palielināšanās un hidroenerģijas krājumu atjaunošanās, ir izraisījusi relatīvi zemāku cenu atgriešanos (2023. gada pirmajā pusgadā 70–120 EUR robežās).

1. attēls. Nākamās dienas bāzes slodzes elektroenerģijas vairumtirdzniecības mēneša vidējo cenu attīstība Eiropā (EUR/MWh, kreisā skala) un minimālo un maksimālo cenu diapazons galvenajos ES tirgos (%, labā skala)

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz S&P Platts, ENTSO-E datiem.

Desmitgadē pirms enerģētiskās krīzes Eiropas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas lielākoties bija zemākas par Japānas un Ķīnas cenām vai pielīdzināmas tām ( 2. attēls . attēls) un vēsturiski (līdz 40 %) augstākas nekā ASV cenas. Enerģētiskā krīze un Krievijas karš Ukrainā ir novedis pie cenu konverģences starp Eiropu un Āziju. Cenas ASV, pateicoties bagātīgajai iekšzemes gāzes ieguvei, saglabājās salīdzinoši zemas, un Eiropas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas kļuva 2–5 reizes augstākas nekā ASV cenas. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Apvienotajā Karalistē un Japānā piedzīvoja līdzīgu pieaugumu. Ķīnas elektroenerģijas cenas varētu atspoguļot to, ka līdz 2020. gadam ievērojamā apmērā tika izmantotas subsīdijas (jaunāki dati nav pieejami).

2. attēls. Mēneša vidējo nākamās dienas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu salīdzinājums ES, ASV, Apvienotajā Karalistē, Japānā un Ķīnā (EUR2021/MWh 4 )

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz S&P Platts, ENTSO-E, JEPX, EIA, CEIC datiem.

Pēc ilgstoša relatīvas stabilitātes perioda (2010–2019) elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas 2021. gadā sāka būtiski palielināties, reaģējot uz vairumtirdzniecības cenu kāpumu ( 3. attēls . attēls). Mazumtirdzniecības cenas parasti ir augstākas par vairumtirdzniecības cenām, taču kopš 2021. gada beigām tās ir bijušas zemākas par vairumtirgus cenām, ņemot vērā cenu lēcienus krīzes laikā (piem., tūlīt pēc iebrukuma Ukrainā un 2022. gada vasarā).

3. attēls. Mājsaimniecību vidējo svērto elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu struktūra ES27 valstīs (EUR/MWh)

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz Eurostat, VaasaETT datiem.

Tas notika tāpēc, ka vairumtirdzniecības cenu pieaugums bija ātrs un ievērojams, atspoguļojot nepieciešamību līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu. No otras puses, šī pārnese uz mazumtirdzniecības cenām atspoguļoja mazumtirgotāju tirgus stāvokli un to samazināja minēto tirgotāju piegādes stratēģijas (piem., ilgtermiņa līgumi un citi cenu riska ierobežošanas pasākumi), dalībvalstu līgumu struktūra (dinamisko cenu līgumi pret fiksēto cenu līgumiem), mazumtirdzniecības konkurences līmenis un valsts intervence 5 . ES elektroenerģijas mazumtirdzniecības vidējās cenas sāka augt aptuveni 6 mēnešus vēlāk nekā vairumtirdzniecības cenas 2021. gada beigās. Tās sasniedza augstāko līmeni 2022. gada oktobrī un samazinājās 2023. gadā, jo kritās vairumtirdzniecības cenas.

Attiecībā uz elektroenerģijas cenu komponentiem (enerģijas izmaksas, tīkla maksas, nodokļi un nodevas) jāatzīmē, ka enerģijas izmaksu komponenta (galvenokārt vairumtirdzniecības cenu, taču arī enerģijas piegādātāju piemēroto uzcenojumu) un, daudz mazākā mērā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieaugums veicināja elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu kāpumu 2021.–2022. gadā. Tīkla maksas tajā pašā periodā palika nemainīgas, savukārt enerģijas nodokļi nedaudz samazinājās, atspoguļojot rīcībpolitikas pagaidu risinājumu krīzes novēršanai.

Konkrētāk, ES27 elektroenerģijas mazumtirdzniecības vidējā cena laikposmā no 2020. gada līdz 2021. gadam pieauga par 9 % (+19 EUR/MWh) līdz 235 EUR/MWh. 2022. gada pirmajā pusē cenas uzlēca līdz 310 EUR/MWh (+32 %), bet 2022. gada otrajā pusē — līdz 371 EUR/MWh (+20 %). 2023. gada pirmajā pusgadā pēc samazinājuma vairumtirdzniecības tirgos mazumtirdzniecības cenas atkal saruka līdz 310 EUR/MWh (–16 %). Elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas pārsniedza 500 EUR/MWh Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Itālijā, Nīderlandē un Vācijā.

Mājsaimniecībām noteikto mazumtirdzniecības cenu struktūra un līmenis dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras ( 4. attēls . attēls). Elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas mājsaimniecībām 2023. gada janvārī bija robežās no 637 EUR/MWh (Itālijā) līdz 92 EUR/MWh (Ungārijā), un lielākā daļa starpības bija skaidri attiecināma uz enerģijas komponentu (zilā josla 4. attēlā). Enerģijas nodokļu atlaides Lietuvā, Luksemburgā un Nīderlandē un tīkla maksu atlaides Portugālē samazināja — dažos gadījumos ievērojami — mazumtirdzniecības cenu, ko faktiski maksā patērētāji šajās valstīs. Bulgārija, Īrija, Latvija un Ungārija, lai risinātu enerģijas cenu krīzi, valsts pasākumu ietvaros samazināja enerģijas nodokļus un nodevas par elektroenerģiju līdz 0 EUR/MWh.

4. attēls. Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām, 2023. gada janvāris (EUR/MWh, visreprezentatīvākajā patēriņa diapazonā 6 )

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz Eurostat, VaasaETT datiem.

Tālāk 5. attēls . attēlā ir sniegta informācija par rūpniecības elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu attīstību ES, ASV, Japānā un citās valstīs laikposmā no 2008. gada līdz 2022. gadam. Rūpniecības elektroenerģijas mazumtirdzniecības vidējās cenas Japānā un ES27 ir līdzīgi augstā līmenī, savukārt cenas ASV ir ievērojami (apmēram 2–3 reizes) zemākas nekā ES. ES un Japānas vidējo cenu pieaugums kopš 2020. gada ir skaidrs. 2022. gadā arī ASV cenas ir sākušas augt, lai gan tās joprojām ir ievērojami zemākas par ES cenām. Procentuālā izteiksmē laikposmā no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada jūnijam ES vidējās cenas (+231 %) un ASV cenas (+225 %) pieauga salīdzinoši līdzīgā tempā.

5. attēls. Rūpniecības elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas ES27, ASV, Apvienotajā Karalistē, Ķīnā un Japānā (EUR2021/MWh4)

Avots: Trinomics u. c. (2023), S&P Platts, Eurostat, US DoE, Enerdata (NBS, E-Stats, BEIS, KESIS), IEA.

2.2.Gāzes cenas

Vēsturiski laikposmā no 2015. gada līdz 2020. gadam Eiropas gāzes vairumtirdzniecības cenas svārstījās robežās no 5 EUR/MWh līdz 30 EUR/MWh. 2019. un 2020. gadā, kad gāzes pieprasījums samazinājās, jo bija samērā maiga ziema, kā arī Covid-19 dēļ tika noteikta mājsēde, cenas nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim (2020. gada maijā–jūlijā: zem 5 EUR/MWh). No 2021. gada vidus augošais gāzes pieprasījums atveseļošanās periodā pēc Covid-19 sāka veicināt gāzes cenu pieaugumu. Līdz 2021. gada decembrim pieaugušais gāzes pieprasījums Eiropā un Āzijā apvienojumā ar samazinātu gāzes eksportu no Krievijas un gandrīz tukšajām uzņēmuma Gazprom Eiropas krātuvēm 7 bija sasprindzinājis Eiropas gāzes tirgus un palielinājis vairumtirdzniecības cenas līdz 113 EUR/MWh, kas vairāk nekā 3,5 reizes pārsniedz vēsturiskā diapazona robežas ( 6. attēls . attēls).

Pēc tam, 2022. gada martā, Krievijas iebrukums Ukrainā paaugstināja gāzes cenas līdz jaunam maksimumam — 127 EUR/MWh. Saistībā ar ģeopolitiskajiem riskiem un traucējumiem Krievijas gāzes piegādē Eiropai gāzes tirgus kļuva ārkārtīgi nestabils. Vasaras karstuma viļņi, ūdens trūkums, nepietiekama atjaunīgās un kodolelektroenerģijas ražošana un krātuvju piepildīšana palielināja pieprasījumu pēc gāzes. Tajā pašā laikā gāzes piegādes Eiropai no Krievijas bija samazinājušās un nebija skaidrības par to, vai LNG piegādes būs pieejamas lielākā apmērā 8 . Tā rezultātā līdz 2022. gada augusta beigām nākamā mēneša gāzes cenas, neraugoties uz ievērojamo LNG importa pieaugumu, pieauga līdz nepieredzēti augstam līmenim — 320 EUR/MWh.

6. attēls. Atlasītās gāzes vairumtirdzniecības cenas Eiropā, nominālās cenas (EUR/MWh)

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz S&P Platts, EnergyMarketPrice, BAFA, Eurostat Comext datiem.

Kopš 2022. gada aprīļa starp valstu gāzes mezgliem Eiropā ir vērojamas būtiskas tūlītējo cenu atšķirības, un šāda tendence iepriekšējos 10 gados netika novērota. Gāzes cenas ir bijušas ievērojami zemākas mezglos, kas tieši saistīti ar LNG importa jaudu (piem., Apvienotajā Karalistē, Francijā, Beļģijā un Spānijā), salīdzinot ar dalībvalstīm, kurām nav tiešas piekļuves LNG termināļiem (tolaik jo īpaši Vācijā).

Lai aizstātu Krievijas gāzi, Eiropa pievērsās sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG), kas speciāli importēta no ASV ( 7. attēls . attēls), papildinot to ar lielāku daudzumu gāzes, kas pa cauruļvadiem importēta no Norvēģijas, Lielbritānijas un Azerbaidžānas.

7. attēls. Dabasgāzes iknedēļas imports uz ES (2020. g.–2023. g. jūlijs, cauruļvadu gāze un LNG)

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz ENTSO-G, Brueghel datiem.

LNG imports pieauga no ļoti zema līmeņa Covid-19 laikā un sasniedza vēsturiski augstus līmeņus 2022. gadā, proti, par 73 % vairāk nekā 2021. gadā. LNG īpatsvars ES gāzes importā strauji pieauga no mazāk nekā 20 % 2021. gadā līdz vairāk nekā 40 % 2023. gada septembrī. Tas kopā ar ES pieprasījuma samazināšanas centieniem un zemāku Āzijas gāzes patēriņu deva iespēju Eiropai līdz 2022./2023. gada ziemai no jauna piepildīt gāzes krātuves un sasniegt Gāzes uzglabāšanas regulā 9 izvirzītos mērķrādītājus.

Gāzes cenas Eiropas vairumtirdzniecības tirgos vienmēr ir bijušas augstākas nekā lielākajās gāzes eksportētājvalstīs (ASV, Kanādā, Krievijā un Norvēģijā) un ir pielīdzināmas citu G20 valstu cenām. Gāzes cenu eksponenciālajam pieaugumam bija būtiska ietekme gan Eiropā, gan citās gāzes importētājvalstīs ( 8. attēls . attēls), savukārt gāzes ražotājvalstīs cenas tik krasi nemainījās.

8. attēls. Gāzes vairumtirdzniecības nākamās dienas cenas ES (vidējās svērtās), Ķīnā, Japānā, Apvienotajā Karalistē un ASV (EUR2021/MWh4)

Avots: Trinomics u. c., pamatojoties uz S&P Platts datiem.

Galvenais faktors, kas nosaka gāzes mazumtirdzniecības cenas, ir gāzes vairumtirdzniecības cenas, taču izmaiņas 2021. un 2022. gadā dažādās dalībvalstīs tika atspoguļotas atšķirīgi (ņemot vērā pārneses apjomu un ātrumu) ( 9. attēls . attēls). To galvenokārt ietekmēja atšķirīgie valstu krīzes mazināšanas pasākumu veidi un vērienīgums, kā arī dalībvalstu atšķirīgās līgumu ilguma struktūras un mazumtirgotāju atšķirīgas gāzes iepirkuma stratēģijas (ilgtermiņa līgumi, cenu riska ierobežošana).

9. attēls. Vidējās gāzes cenas ES mājsaimniecībām 2023. gada janvārī (EUR/MWh)

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz VaasaETT datiem.

Gāzes mazumtirdzniecības vidējās cenas ES mājsaimniecībām pieauga no 68 EUR/MWh 2021. gadā līdz 143 EUR/MWh 2023. gada janvārī. Taču ES vidējā cena ietver arī ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm, proti, augstākās un zemākās cenas attiecība pieauga no 3,5 (2021) līdz vairāk nekā 10 (2023).

Krīzes dēļ būtiski mainījās enerģijas izmaksu, tīklu maksu, kā arī nodokļu un nodevu relatīvais īpatsvars mājsaimniecību maksātajās gāzes cenās. Enerģijas izmaksu komponents (vairumtirdzniecības cena plus uzcenojums) 2021. gadā veidoja 44 % no mazumtirdzniecības cenas, bet 2023. gadā sasniedza 66 %. Tīkla maksu komponenta īpatsvars samazinājās no 23 % (2021) līdz 16 % (2023). Nodokļu, nodevu un PVN īpatsvars palielinājās no 28 % 2010. gadā līdz 34 % 2021. gadā, bet pēc tam būtiski samazinājās līdz 18 % 2023. gadā, jo mazumtirdzniecības cenās iejaucās valdība.

Rūpniecības maksātās gāzes mazumtirdzniecības cenas ES ir ievērojami augstākas nekā ASV un citās gāzes ražotājvalstīs, lai gan arī tur cenas 2021. un 2022. gadā pieauga. Cenas Apvienotajā Karalistē un ES vidējā cena ir ļoti līdzīgas, lai gan 2022. gadā tās zināmā mērā atšķīrās, jo Apvienotā Karaliste var vieglāk piekļūt LNG, kā arī tajā pastāv iekšzemes gāzes ieguve. Rūpniecības maksātās gāzes cenas Ķīnā un Japānā iepriekš bija augstākas, jo tur bija augstākas vairumtirdzniecības cenas un šīs valstis bija atkarīgas no LNG piegādēm.

10. attēls. Gāzes mazumtirdzniecības cenas rūpniecībai ES un atlasītās valstīs (EUR2021/MWh4)

Avots: Trinomics u. c. (2023), pamatojoties uz Eurostat, US DoE, Enerdata (BEIS, NBS) datiem.

2.3.Nafta un akmeņogles

Pēdējos gados ir arī novēroti jauni jēlnaftas cenu svārstīguma gadījumi, kad 2020. gada aprīlī tās nokritās līdz mazāk nekā 20 USD par barelu (dated Brent) ievērojami samazināta pieprasījuma un pārmērīga piedāvājuma dēļ pirmajos Covid-19 mājsēdes mēnešos. Jēlnaftas cenas sāka augt vienlaikus ar ekonomikas atveseļošanos un Covid-19 ceļošanas ierobežojumu atvieglošanu un 2022. gada martā sasniedza maksimumu — 130 USD par barelu. Kopš tā laika cenas ir noslīdējušas zem 80 USD par barelu, neraugoties uz OPEC+ ražošanas samazinājumiem, kā arī ģeopolitisko spriedzi un konfliktiem Tuvajos Austrumos, un tas ir noticis galvenokārt tāpēc, ka ASV tika palielināta ražošana un Āzijā bija salīdzinoši zems patēriņš ( 11. attēls . attēls).

11. attēls. Jēlnaftas un katlu ogļu mēneša vidējās cenas (USD/bbl, EUR/mt)

Avots: ENER ĢD ENERScope, balstoties uz enerģijas tirgus novērošanas centra datubāzi.

Arī ogļu cenas kopš 2020. gada septembra ir ievērojami pieaugušas — no aptuveni 50 EUR/t līdz vairāk nekā 380 EUR/t 2022. gada jūlijā —, un to noteica lielāks pieprasījums laikposmā pēc Covid-19, problēmas kodolenerģijas ražošanas kontekstā un pāreja no gāzes uz oglēm elektroenerģijas ražošanā. Kopš tā laika ogļu cenas ir nostabilizējušās zemākā līmenī, 2023. gada pirmo pusgadu noslēdzot ar cenu 111 EUR/t.

Kopumā naftas produktu mazumtirdzniecības cenas (12. attēls) sekoja jēlnaftas cenu tendencei un laikposmā pēc 2022. gada rudens būtiski samazinājās. Dīzeļdegvielai un mazutam cenu kāpums bija straujāks, galvenokārt globāli ierobežoto naftas pārstrādes jaudu dēļ.

12. attēls. Naftas produktu ES patēriņa vidējās cenas, ieskaitot nodevas un nodokļus (EUR/l)

Avots: ENER ĢD ENERScope, balstoties uz enerģijas tirgus novērošanas centra datubāzi.

Vairākās dalībvalstīs nodrošinātie nodokļu pagaidu atvieglojumi un cita veida subsīdijas tikai daļēji mazināja degvielu cenu pieaugumu. Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas vairumā dalībvalstu sasniedza maksimumu 2022. gada martā, bet pēc tam — līdz 2022. gada decembrim — samazinājās, pateicoties nodokļu pagaidu atvieglojumiem un citiem atbalsta pasākumiem. Pēc šo pagaidu pasākumu termiņa beigām vairumā dalībvalstu dīzeļdegvielas cenas 2023. gada septembrī atkal paaugstinājās, taču kopumā saglabājās zemākas nekā maksimālās cenas krīzes laikā.

3.Enerģijas izmaksu tendences

3.1.ES enerģijas importa rēķins

2020. gadā Covid-19 ietekmes dēļ ES enerģijas importa rēķins samazinājās līdz 163 miljardiem EUR ( 13 . attēls), bet pēc tam, 2021. gadā, atkal pieauga — līdz 285 miljardiem EUR. 2022. gadā tas sasniedza nepieredzēti augstu līmeni — 604 miljardus EUR (3,8 % no ES27 IKP). 2021. gadā kāpumu noteica naftas cenas (naftas imports veidoja 69 % no kopējā importa rēķina), savukārt 2022. gadā ES importa rēķina pieaugumu veicināja gan naftas, gan gāzes cenas.

Enerģijas importa rēķina samazināšanās 2020. gadā līdz 1 % no IKP un straujais pieaugums 2021. un 2022. gadā līdz gandrīz 4 % no IKP parāda, cik lielā mērā fosilo degvielu cenas ietekmē izaugsmi un cik lielā mērā pandēmijas laikā zemāks enerģijas rēķins ļāva ES ekonomikai izvairīties no nopietnas recesijas. Neraugoties uz zemākām cenām, vēsturiskā aspektā 2023. gada enerģijas rēķins joprojām varētu būt ļoti ievērojams (lai gan daudz zemāks nekā 2022. gadā) un tas varētu palēnināt Eiropas ekonomikas izaugsmi.

13. attēls. Aplēstais ES enerģijas importa rēķins 2014.–2022. gadam (mljrd. EUR, % no ES IKP)

Avots: Trinomics, ENER ĢD, balstoties uz Eurostat Comext datiem.

Citiem vārdiem sakot, ja pārkārtošanās uz mazoglekļa enerģiju būtu paātrināta pirms krīzes, ES energoresursu struktūrā būtu bijis mazāk fosilo degvielu (2021. gadā joprojām 69 %) un svārstīgo enerģijas cenu ietekme būtu bijusi daudz mazāka.

3.2.Mājsaimniecību izdevumi par enerģiju

Eiropas mājsaimniecību enerģijas izdevumi (ko nosaka mazumtirdzniecības cenas un mājsaimniecību patēriņš) laikposmā no 2012. gada līdz 2021. gada vidum samazinājās visos ienākumu līmeņos, bet pēc tam enerģētiskā krīze mainīja šo tendenci. 2020. gadā 10 Eiropas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem 11 par enerģiju tērēja vidēji 7,8 % (953 EUR) no sava kopējā budžeta. Parasti mājsaimniecībām ar vidēji zemiem un vidējiem ienākumiem ir augstāki absolūtie enerģijas izdevumi, taču šie izdevumi veido mazāku daļu no to mājsaimniecības budžeta. 2020. gadā šīs mājsaimniecības par enerģiju iztērēja attiecīgi 7,2 % un 6,4 % no sava kopējā budžeta (samazinājums no 7,6 % un 6,9 % 2010. gadā).

Enerģijas cenu kāpums, jo īpaši 2021. gada otrajā pusē un 2022. gadā, bija iemesls augstākiem nekā parasti Eiropas mājsaimniecību enerģijas izdevumiem ( 14. attēls . attēls) un tam, ka palielinājās to mājsaimniecību skaits, kurām bija grūti apmierināt savas enerģijas vajadzības. Enerģijas izmaksu pieaugums 2022. gadā nesamērīgi skāra visneaizsargātākās mājsaimniecības. Laikposmā no 2020. gada līdz 2022. gadam visās ES dalībvalstīs enerģijas izdevumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem pieauga līdz aptuveni 12 %.

Šo pieaugumu galvenokārt noteica dabasgāzes, šķidro degvielu un elektroenerģijas cenas, un to nevarēja atsvērt ar enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem. Valstu pasākumi mājsaimniecību enerģijas izdevumu atbalstam palīdzēja mazināt enerģētiskās krīzes ietekmi, taču ļoti bieži šie pasākumi (piem., PVN likmju samazināšana) nebija konkrēti vērsti uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām.

14. attēls. Enerģijas izdevumi mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem (absolūtos skaitļos un kā īpatsvars (%) kopējā mājsaimniecības budžetā, 2020 12 )

Avots: Trinomics u. c., pamatojoties uz ad hoc datu apkopojumu par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecību situācija ES dalībvalstīs būtiski atšķīrās gan absolūto izdevumu ziņā, gan pēc īpatsvara no kopējiem izdevumiem.

·Relatīvā izteiksmē Slovākijā nabadzīgākās mājsaimniecības par enerģiju iztērēja vairāk nekā 20 % no sava mājsaimniecības budžeta, bet Zviedrijā un Luksemburgā — mazāk nekā 5 % no sava budžeta.

·Absolūtā izteiksmē Latvijā un Rumānijā nabadzīgākās mājsaimniecības par enerģiju iztērēja mazāk nekā 500 EUR, savukārt Luksemburgā — vairāk nekā 1500 EUR, bet Dānijā — vairāk nekā 2500 EUR.

Attiecībā uz patērētāju izvēles iespējām jānorāda, ka elektroenerģija 2022. gadā joprojām bija dārgākais energonesējs (252 EUR/MWh) ( 1. tabula . tabula). Salīdzinājumam, dabasgāze (86 EUR/MWh 2022. gadā) un naftas degvielas (140–203 EUR/MWh) bija lētākas. Pat ņemot vērā to, ka siltumsūkņi ir ievērojami efektīvāki par eļļas vai gāzes sildītājiem 13 , gāzes un elektroenerģijas cenu atšķirības varētu palēnināt mājsaimniecību siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu elektrifikāciju.

1. tabula. Dažādo ES mājsaimniecībām paredzēto enerģijas variantu salīdzinājums pēc MWh

	Elektroenerģija (līdzstrāva)		Gāze (D2)		Benzīns		Dīzeļdegviela		Mazuts
Komponents	cena (EUR/MWh) 2022	īpatsvars (%) 2022	cena (EUR/MWh) 2022	īpatsvars (%) 2022	cena (EUR/MWh) 2022	īpatsvars (%) 2022	cena (EUR/MWh) 2022	īpatsvars (%) 2022	cena (EUR/MWh) 2022	īpatsvars (%) 2022
Enerģija	111	44 %	41	48 %	109	54 %	109	60 %	105	75 %
Tīkls	80	32 %	21	25 %
Nodokļi	59	24 %	23	27 %	94	46 %	74	40 %	35	25 %
Kopā	252		86		203	100 %	183	100 %	140	100 %

Avots: Eurostat, attiecībā uz elektroenerģiju NRG_PC_204 un NRG_PC_204_C, dati par pirmo pusgadu; attiecībā uz gāzi NRG_PC_202 un NRG_PC_202_C, dati par pirmo pusgadu; ENER ĢD “Weekly Oil Bulletin” (attiecībā uz naftas produktiem), dati par 2022. gadu. Benzīna konvertēšana uz MWh veikta, izmantojot koeficientu 1000 l = 8,9 MWh. Dīzeļdegvielas un mazuta konvertēšana uz MWh veikta, izmantojot koeficientu 1000 l = 10 MWh.

3.3.Enerģijas izmaksas rūpniecībā

Lai gan enerģijai ir būtiska loma saimnieciskajā darbībā, Eiropas rūpnieciskās ražošanas izmaksās tās nozīme arvien samazinās. Vidējam Eiropas uzņēmumam (2. tabula) enerģijas izmaksas 2019. gadā 14 veidoja 1,7 % no ražošanas izmaksām, t. i., mazāk, salīdzinot ar 2,3 % 2010. gadā. Šajā periodā galvenais enerģijas izmaksu samazinājuma virzītājs bija augstāka energoefektivitāte. Degvielas maiņai (piem., no naftas uz gāzi vai no gāzes uz elektroenerģiju) bija mazāka nozīme.

2. tabula. Enerģijas izmaksu īpatsvars dažādās rūpniecības nozarēs (2019)

Enerģijas īpatsvars ražošanas izmaksās
Vidējais Eiropas uzņēmums	1,7 %
Ražošanas nozares
Datori un elektronika	0,6 %
Farmaceitiskie produkti	0,9 %
Dzelzs un tērauds	6,1 %
Krāsainie metāli	3,0 %
Māla celtniecības materiāli	9,0 %
Cements, kaļķi un ģipsis	13,4 %
Ar ražošanu nesaistītas nozares
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	4,7 %
Būvniecība	1,0 %
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība	0,2 %
Sauszemes pārvadājumi	34,1 %
Gaisa pārvadājumi	29,2 %
Izmitināšana un restorāni	2,1 %
Informācija un komunikācija	0,4 %

Avots: Trinomics u. c. (2022), pamatojoties uz Eurostat un detalizētu ad hoc datu kopsavilkumu par enerģijas izmaksām rūpniecībā.

Enerģijas izmaksu īpatsvars ražošanas izmaksās ir svarīgāks energoietilpīgajām nozarēm. Energoietilpīgākajās apakšnozarēs enerģijas īpatsvars ražošanas izmaksās var sasniegt ļoti augstu līmeni, jo īpaši mēslošanas līdzekļu (71 %), dzelzs sakausējumu un silīcija (38 %), primārā alumīnija (34 %), keramikas (37 %), stikla taras (23 %) un cinka (22 %) ražošanā. Jaunākie pieejamie dati 15 liecina, ka laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gada pirmajam ceturksnim vidējais enerģijas izmaksu īpatsvars šajās nozarēs varētu būt pieaudzis par 20–55 %. Mēslošanas līdzekļu sektorā, kurā dabasgāzi izmanto gan kā ievadresursu, gan kā enerģijas avotu, enerģijas izmaksas līdz 2022. gada pirmajam ceturksnim varētu būt sasniegušas gandrīz 90 % no ražošanas izmaksām.

Starptautiskajā perspektīvā dažu to G20 valstu ražošanas nozarēs, kas nav ES dalībvalstis, bieži vien ir zemākas enerģijas izmaksas, pateicoties tam, ka i) tās var piekļūt bagātīgiem iekšzemes enerģijas avotiem; ii) tajās nav izvirzītas stingras prasības attiecībā uz tīras enerģijas un klimata rīcībpolitikām; vai iii) tajās ir noteiktas enerģijas subsīdijas un citi valsts atbalsta pasākumi. Tāpēc Eiropas rūpniecībai ir jāturpina uzlabot energoefektivitātes un dekarbonizācijas centienus, jo tas varētu palīdzēt samazināt atkarību no fosilo degvielu importa un novērst enerģijas cenu atšķirības, salīdzinot ar starptautiskajiem tirdzniecības partneriem.

3.4.Enerģijas nodokļi

Enerģijas nodokļi gan par enerģijas ražošanu, gan patēriņu nodrošina ievērojamus ieņēmumus ES dalībvalstu budžetos. Enerģijas nodokļa ieņēmumi 2010.–2019. gadā bija stabili (vidēji 1,88 % no IKP), bet Covid-19 laikā zemākas enerģijas cenas un mazāks patēriņš izraisīja to kritumu līdz 1,74 % no IKP. Dati, kas pieejami par 2021. gadu, liecina, ka dalībvalstu iekasētie enerģijas nodokļi palielinājās un šajā gadā sasniedza 255 miljardus EUR jeb 1,76 % no ES IKP un 4,2 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ( 15. attēls . attēls).

15. attēls. Enerģijas nodokļa ieņēmumi ES27 valstīs (mljrd. EUR, % no IKP)

Avots: Trinomics u. c., pamatojoties uz Eurostat datiem (env_ac_tax).

* Procentos no kopējiem nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumiem (ieskaitot nosacītās sociālās iemaksas).

Enerģijas nodokļu nozīme valsts ieņēmumos dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. 2021. gadā enerģijas nodokļi Bulgārijā veidoja 8 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, savukārt Austrijā šis īpatsvars bija tikai 2,9 % ( 16 . attēls). Salīdzinot ar IKP, vislielākie enerģijas nodokļa ieņēmumi bija Grieķijā (3,1 %), bet mazākie — Īrijā (0,8 %). Parasti dalībvalstīm ar zemāku IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks enerģijas nodokļu īpatsvars attiecībā gan pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem, gan IKP.

Tā kā nav galīgās oficiālās statistikas par 2022. gadu, joprojām nav skaidrs, kā krīze ietekmēja enerģijas nodokļu ieņēmumus 2022. gadā. Varētu būt palielinājušies ieņēmumi no PVN saistībā ar augstākām mazumtirdzniecības cenām. Turpretim mazāks enerģijas pieprasījums kopā ar rīcībpolitikas pasākumiem, ar ko dažās dalībvalstīs uz laiku pazemina PVN likmes un ievieš atlaides, būtu samazinājis enerģijas nodokļa ieņēmumus, jo īpaši saistībā ar akcīzes nodokļiem.

16. attēls. Enerģijas nodokļa ieņēmumi procentos no nodokļu ieņēmumiem un no IKP 16 (2021)

Avots: Eurostat (datu sērija env_ac_tax).

* Procentos no kopējiem nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumiem (ieskaitot nosacītās sociālās iemaksas).

3.5.Enerģijas cenu ietekme uz tīrām tehnoloģijām: gadījumu analīze par siltumsūkņiem

Enerģijas cenām ir milzīga ietekme uz atjaunīgo energoresursu alternatīvu finansiālo pievilcību un enerģētikas pārkārtošanu. Lai izprastu šo saistību, tika analizēts galvenais pasākums, ko mājsaimniecības var veikt, lai samazinātu enerģijas izmantojumu un emisijas, proti, pāreja no gāzes uz elektrisko apkuri, izmantojot siltumsūkni 17 .

To siltumsūkņu dzīvotspēju, ar kuriem aizstāj apkures katlus, ietekmē šādi faktori:

·investīciju izmaksas,

·ekspluatācijas izmaksas (piem., elektroenerģijas cenas),

·apkures slodze un apkures plūsmas temperatūra 18 .

Pirms nesenā gāzes cenu pieauguma vidējā elektroenerģijas un gāzes cenas attiecība ES27 valstīs bija aptuveni 2,8 un siltumsūkņi bez subsīdijas uzrādīja līdzīgas darbmūža izmaksas kā gāzes katli. Tomēr, tā kā nesen gāzes cenas paaugstinājās, siltumsūkņi no darbmūža izmaksu viedokļa kļuva par ievērojami lētāku alternatīvu. Ņemot vērā gāzes un elektroenerģijas ilgtermiņa cenas, siltumsūkņi ļauj tipiskai mājsaimniecībai 19 samazināt siltumenerģijas rēķinus par 20–25 % (ikgadējais ietaupījums 300–700 EUR) un atgūt investīcijas 6–9 gados.

Vēl viens ieguvums, pārejot no gāzes apkures uz siltumsūkņiem, ir tāds, ka vidēja mājsaimniecība var ietaupīt 1200–2400 m3 gāzes un samazināt tās emisijas par 70 % gadā. Papildu gāze, ko izmanto siltumsūkņiem vajadzīgās elektroenerģijas ražošanai, kopējās gāzes vajadzības palielina par mazāk nekā 10 % 20 no šā daudzuma. Raugoties perspektīvā, gāzes ietaupījums no 1 miljona siltumsūkņu būtu līdzvērtīgs ~1 % no Krievijas gāzes piegādes uz ES 2021. gadā.

4.Secinājums

2022. gadā ES reaģēja vienoti, solidāri un apņēmīgi, lai pārvarētu krīzi. ES dalībvalstis vienojās par pasākumiem, ar ko palielināt pārredzamību attiecībā uz cenu veidošanu gāzes tirgos, novērst pārmērīgas gāzes cenas un plānot solidaritātes pasākumus gāzes ārkārtas situāciju gadījumā, un tiem visiem bija nozīme Eiropas tirgu nomierināšanā.

Lai gan kopš 2022. gada beigām elektroenerģijas un gāzes vairumtirdzniecības cenas ir ievērojami samazinājušās, tās joprojām ir augstākas nekā pirms krīzes, t. i., vēl aizvien aptuveni divas reizes pārsniedz to vēsturisko līmeni. Augstāku cenu ietekme uz enerģijas rēķiniem, jo īpaši neaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem 21 , joprojām ir ievērojama. Enerģijas izmaksu pieauguma dēļ mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem bija lielāki enerģijas izdevumi. Tāpat apstājās iepriekš novērotais enerģijas izmaksu īpatsvara kritums energoietilpīgajās nozarēs, un šī virzienmaiņa radīja ievērojamas problēmas vairumam energoietilpīgo rūpniecības nozaru, neskatoties uz to labajiem vēsturiskajiem rādītājiem energoefektivitātes uzlabošanas kontekstā. Ietekme uz visu ES ekonomiku arī ir bijusi būtiska, jo ievērojami palielinājās ES fosilās degvielas importa rēķins, galvenokārt gāzes un naftas cenu straujā pieauguma dēļ.

Saskaņā ar līgumu enerģijas tirgus perspektīvas 2024. gadam ir būtiski uzlabojušās. To ievērojami veicināja dalībvalstu un Komisijas īstenotie pasākumi enerģētikas krīzes apkarošanas nolūkā 22 . Tomēr Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes samazinājums Eiropai izraisīja saspringumu pasaules gāzes tirgos, kas, domājams, saglabāsies līdz tam, kad 2025. gadā kļūs pieejama jauna LNG sašķidrināšanas jauda. Vairāki riski, arī Āzijas pieprasījuma ievērojama atjaunošanās, ekstremāli laikapstākļi, turpmāks Krievijas gāzes importa samazinājums un bruņoti konflikti Tuvajos Austrumos un citur, var īstenoties arī 2024. gadā un izraisīt plašas reakcijas enerģijas tirgos. Lai novērstu šos riskus, ir pagarināts vairāku 2022. gadā ieviesto ārkārtas pasākumu termiņš 23 .

2021./2022. gada krīze jau ir izraisījusi ilglaicīgas izmaiņas ES gāzes piegādē, un LNG īpatsvars tagad ir daudz lielāks (~40 %). Jau nākamajā desmitgadē, īstenojot paātrināto enerģētikas pārkārtošanu, pakāpeniski tiks ieviestas turpmākas izmaiņas gāzes piedāvājumā un pieprasījumā. Lai atbalstītu ES dekarbonizācijas centienus un panāktu lielāku neatkarību no fosilo degvielu importa, būtu arvien vairāk jāizmanto atjaunīgās gāzes.

Nākotnē izvairīties no fosilo degvielu izraisītām krīzēm varētu palīdzēt arī plaša mazoglekļa un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, energoefektivitātes pasākumi un paaugstināti elektrifikācijas rādītāji apkures un transporta jomā. Tiek prognozēts, ka būtiska nozīme mājsaimniecību budžeta aizsardzībā būs tādām tehnoloģijām kā siltumsūkņi un elektrotransportlīdzekļi un ka tās visā to darbmūžā radīs ievērojamus ietaupījumus. Lai saglabātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, energoietilpīgajām nozarēm būtu jāturpina uzlabot energoefektivitāti, savukārt ES ieviesīs pasākumus, kas ļaus gūt labumu no zemākām atjaunīgo energoresursu izmaksām, izmantojot jauno elektroenerģijas tirgu modeli, un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms.

(1) Lai atspoguļotu jaunākos pieejamos datus atkarībā no to pieejamības, 2023. gada septembrī atsevišķi rādītāji tika atjaunināti.

(2) COM(2016) 769 final, COM(2019) 1 final un COM(2020) 951 final.

(3) Pētījumu publicēs Publikāciju birojs.

(4)  Visas cenas tika konvertētas uz 2021. gada euro.

(5)  Sk. 2023. gada ziņojumu par enerģijas subsīdijām ES (COM(2023) 651, 2023. gada 24. oktobris).

(6)  Visreprezentatīvākais diapazons ir diapazons ar vislielāko īpatsvaru jebkuras konkrētās dalībvalsts kopējā patēriņā. Lai gan salīdzinošā analīzē kā galveno atskaites punktu izmanto līdzstrāvas diapazonu, atsevišķās dalībvalstīs visreprezentatīvākais varētu būt kāds cits diapazons.

(7)  Uzņēmums Gazprom nepiepildīja gāzes krātuves, kas pieder tā meitasuzņēmumiem Eiropā, un nepiedāvāja tūlītējas gāzes piegādes, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu pasaules un Eiropas gāzes tirgos, un tas, iespējams, veicināja saspringumu gāzes tirgos. Pārējās gāzes krātuves netika pilnībā piepildītas vasaras augsto gāzes cenu dēļ.

(8) 2022. gada 8. jūnijā LNG sašķidrināšanas rūpnīcā Frīportā (ASV) izcēlās ugunsgrēks, un tāpēc šī ražotne tika slēgta un ASV LNG eksporta jauda samazinājās aptuveni par 20 miljardiem m3 gadā. Vienlaikus nepietiekamā infrastruktūra Ziemeļrietumu Eiropā (ierobežota LNG regazifikācija un pārrobežu cauruļvadu jauda) neļāva palielināt LNG piegādi un sasniegt galvenos ES tirgus.

(9)   EUR-Lex - 02022R1032-20220630 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(10)  Jaunākie dati, kas pieejami mājsaimniecību budžeta apsekojumā.

(11)  Šajā ziņojumā mājsaimniecības pirmajā ienākumu decilē ir definētas kā mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem; mājsaimniecības ar vidēji zemiem ienākumiem ir trešajā ienākumu decilē; un piektā ienākumu decile tiek izmantota, lai reprezentētu mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem. Attiecībā uz dalībvalstīm, par kurām ir pieejami tikai kvintiļu dati, attiecīgi tiek izmantota pirmā, otrā un trešā ienākumu kvintile.

(12)

 Norādītie dati attiecas uz dažādiem gadiem: Portugāle (2010), Zviedrija (2012), Īrija (2015), Malta (2015), Nīderlande (2015), Kipra (2016), Igaunija (2016), Somija (2016), Lietuva (2016), Spānija (2017), Francija (2017), Vācija (2018), Dānija (2018), Slovēnija (2018), Horvātija (2019), Latvija (2019), Rumānija (2019), Slovākija (2019). Par visām pārējām valstīm bija pieejami 2020. gada dati. ES 2020. gada vidējais rādītājs tika aprēķināts, izmantojot to dalībvalstu izdevumu datus, kas ziņoja par 2020. gadu un uzrādīja aptaujāto mājsaimniecību skaitu. Tas attiecas uz Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Itāliju, Luksemburgu un Ungāriju. Vidējais rādītājs tika noteikts, ņemot vērā mājsaimniecību skaitu.

(13)  Sk., piem., https://www.technologyreview.com/2023/02/14/1068582/everything-you-need-to-know-about-heat-pumps . 

(14)  Ziņojuma sagatavošanas laikā (2023. gada oktobrī) attiecībā uz ES rūpniecību pilnīgi un ticami dati par enerģijas cenām un izmaksām ir pieejami tikai līdz 2019. gadam, savukārt par 2020. un 2021. gadu ir pieejami daļēji dati.

(15)  Pamatojoties uz 2022. gadā savāktajiem datiem, apkopojot atbildes, ko uz augšupējas anketas jautājumiem sniegušas 60 ražotnes 6 rūpniecības nozarēs.

(16)  Jaunākie pieejamie rādītāji attiecas uz 2020. gadu.

(17)  Pamatojoties uz Eiropas Vides biroja veikto pētījumu (2021) “Analysis of the affordability of switching to renewable heating for a standardised middle-income family in the EU” .

(18)  Jo augstāks ir temperatūras pacēlums, t. i., starpība starp apkures plūsmas temperatūru un siltuma avota (gaisa vai zemes) temperatūru, jo zemāks ir siltumsūkņa veiktspējas koeficients.

(19)  Kopīga četru cilvēku mājsaimniecība mājā, kuras platība ir 110 m². Četri reprezentatīvie apkures profili bija paredzēti aukstajai (piem., Polijas) un mērenajai (piem., Nīderlandes) klimata zonai ar vidēju vai labu izolācijas līmeni.

(20)  Aptuveni 100 m3 gadā uz vienu mājsaimniecību.

(21)

Ietekme uz MVU ir detalizēti aprakstīta MVU sūtņa ziņojumā “SMEs and rising energy prices - First findings & recommendations” .

(22)  Šie pasākumi ietver piegādes diversifikāciju, pieprasījuma samazināšanu, LNG importa jaudu paplašināšanu, gāzes krātuvju savlaicīgas piepildīšanas pienākumus, pieprasījuma agregēšanu un kopīgu iepirkumu, kā arī pasākumus augsto cenu un svārstīguma novēršanai (tirgus korekcijas mehānisms, tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms u. c.).

(23)  https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2023/12/19/energy-prices-and-security-of-supply-council-agrees-to-extend-emergency-measures/.