Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 208/10)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Haute Vallée de l'Orb”

PGI-FR-A1163-AM01

Paziņojuma datums: 31.03.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Produktu organoleptiskais apraksts

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 3.3. punktā ir papildināts ar AĢIN apzīmēto vīnu organoleptisko īpašību apraksts.

Ir papildināts arī vienotā dokumenta punkts “Vīna(-u) apraksts”.

2. Tiešās apkaimes apgabals

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 4.2. punkts “Tiešās apkaimes apgabals”, pievienojot šādas trīs komūnas: “Caussiniojouls, Laurens, Saint-Pons-de-Thomières.” Mērķis ir integrēt teritoriju, kurā atrodas AĢIN ražošanas apgabalā identificēto uzņēmēju vīndarības vienības. Šīs komūnas atrodas blakus pašreizējam tiešās apkaimes apgabalam, saglabājot perimetra viendabīgumu.

Ir papildināts arī vienotā dokumenta punkts “Papildu nosacījumi. Tiešās apkaimes apgabals”.

3. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 5. punkts, ar AĢIN apzīmēto vīnu ražošanā izmantoto šķirņu sarakstam pievienojot tālāk norādītās vīnogu šķirnes:

—	gaišo vīnogu šķirnes: “Cabernet blanc B”, “Colombard B”, “Floreal B”, “Muscaris B”, “Sauvignac B”, “Soreli B”, “Souvignier gris B”, “Voltis B”;

—	tumšo vīnogu šķirnes: “Aramon N”, “Artaban N”, “Cabernet Cortis N”, “Caladoc N”, “Chenanson N”, “Vidoc N”;

—	pelēcīgo vīnogu šķirnes: “Pinot gris G”.

Šīs šķirnes ir izturīgas pret sausumu un sēnīšu slimībām. Tās dod iespēju lietot mazāk augu aizsardzības līdzekļu un tai pašā laikā gan fizioloģisko, gan vīndarības īpašību ziņā ir tikpat piemērotas ar AĢIN apzīmēto vīnu ražošanai kā šim nolūkam pašlaik izmantotās šķirnes. Šīs šķirnes nemaina ar AĢIN apzīmēto vīnu īpašības.

Šo šķirņu iekļaušana vīndārzos izmantoto vīnogu šķirņu sarakstā ietekmē arī vienoto dokumentu. Tās ir pievienotas punktā “Vīna vīnogu šķirnes”.

4. Maksimālais ražas iznākums

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 6. punkts “Ražas iznākums”. Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto nedzirkstošo vīnu ražošanā ievēro šādus maksimālā ražas iznākuma no hektāra ierobežojumus: 80 hektolitri no hektāra sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem agrāko 65 hl/ha sarkanvīniem un 70 hl/ha sārtvīniem un baltvīniem vietā. Šī grozījuma mērķis ir attīstīt šīs AĢIN vīnu ražošanu izteikti dinamiskajā tirgū un pielāgot ražas iznākuma līmeni AĢIN vīna produktu tirgus segmentam reģionā.

Ir grozīts arī vienotā dokumenta punkts “Maksimālais ražas iznākums”.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ir grozīta ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 8. punkta “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” 8.1. apakšpunkta pēdējā rindkopa, paspilgtinot ģeogrāfiskā apgabala specifikas aprakstu.

Ir grozīts un papildināts arī vienotā dokumenta punkts “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

6. Kontroles iestāde

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas III nodaļas punkts “Kontroles iestāde”, to vienkāršojot un precizējot, ka produkta specifikācijas ievērošanu kontrolē ārējā kontroles struktūra, kas saskaņā ar apstiprinātu kontroles plānu garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību un ko ir deleģējis Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (INAO).

Šis vienkāršojums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Haute Vallée de l'Orb

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

16.	Pārgatavu vīnogu vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Nedzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS TEKSTUĀLS APRAKSTS

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Haute Vallée de l’Orb” ir paredzēta nedzirkstošajiem, kvalitatīviem dzirkstošajiem un pārgatavu vīnogu sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

Šiem vīniem galvenokārt raksturīga izteikta aromātiskā intensitāte un svaigums.

Sarkanvīniem, kas darīti no “Syrah”, “Pinot”, “Merlot” vai “Marselan” šķirņu vīnogām un novākti pēc ilgas nogatavošanās mērenas ražas zemes gabalos, ir koša ķiršu līdz rubīnsarkana krāsa un piemīt patīkama garšas noturība ar jūtamu, bet zīdainu tanīnu struktūru un svaigums, kas piešķir īpašu spraigumu. Aromātam raksturīgas sarkano ogu, kazeņu un melno piparu notis.

Baltvīni ir darīti no “Chardonnay”, “Sauvignon” vai “Viognier” šķirņu vīnogām, kuras nogatavojas vismaz par 10 dienām vēlāk nekā pārējās vīnogas departamentā. Tās ir dzeltenzaļā līdz salmu dzeltenā krāsā. Šie vīni ir ļoti aromātiski, ar balto ziedu, citrusaugļu, kastaņu un eksotisko augļu notīm, dzīvīgi ar patīkamu garšas noturību, ko tiem piešķir skābums.

Sārtvīni ir gatavoti no “Cinsaut”, “Syrah” vai “Cabernet Sauvignon” šķirņu vīnogām, kas novāktas agri, lai saglabātu skābumu un mērenu spirta koncentrāciju. Šie vīni ir diezgan gaišā krāsā, no ķiršu rozā līdz viegli lašsārtiem, ar amila, upeņu un ķiršu notīm. Tiem ir viegla un patīkama garša ar lielisku noturību, ko piešķir skābums.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Pārgatavu vīnogu sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS TEKSTUĀLS APRAKSTS

No pārgatavām vīnogām darītie baltvīni ir dzintara krāsā, bet sarkanvīni — granātsarkanā līdz ķieģeļsarkanā krāsā. Tiem piemīt noapaļota un pilnmiesīga garša ar vieglu saldumu, ko labi līdzsvaro skābums, un sarežģīti melno ogu, garšvielu, piemēram, kanēļa vai krustnagliņu, un riekstu aromāti.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Kvalitatīvi dzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS TEKSTUĀLS APRAKSTS

Kvalitatīvo dzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo fermentāciju pudelē. Šiem vīniem ir smalki, eleganti burbulīši un ziedu vai augļu aromāti atkarībā no raudzēšanā izmantotajām vīnogu šķirnēm.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto kvalitatīvo dzirkstošo vīnu gatavošanā jāizmanto tikai otrējā fermentācija pudelē.

Papildus iepriekš minētajam noteikumam vīndarības metožu jomā vīniem jāatbilst Kopienas līmenī spēkā esošajiem un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa noteikumiem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie vīni

80 hektolitri no hektāra

2. Pārgatavu vīnogu vīni

30 hektolitri no hektāra

3. Kvalitatīvi dzirkstošie vīni

70 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu novākšana, vinifikācija un šo vīnu gatavošana notiek šādu Ero (Hérault) departamenta komūnu teritorijā:

Avène, Les Aires, Bédarieux, Le Bousquet-d’Orb, Camplong, Carlencas-et-Levas, Colombières-sur-Orb, Combes, Dio-et-Valquières, Graissessac, Hérépian, Joncels, Lamalou-les-Bains, Lunas, Mons, Olargues, Pézènes-les-Mines, Le Poujol-sur-Orb, Le Pradal, Prémian, Roquebrun, Rosis, Saint-Etienne-d’Albagnan, Saint-Etienne-d’Estréchoux, Saint-Gervais-sur-Mare, Saint-Julien, Saint-Martin-de-l’Arçon, Saint-Vincent-d’Olargues, Taussac-la-Billière, La Tour-sur-Orb, Vieussan, Villemagne.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Aramon N”

“Artaban N”

“Bourboulenc B” / “Doucillon blanc”

“Cabernet blanc B”

“Cabernet cortis N”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chenanson N”

“Cinsaut N” / “Cinsault”

“Clairette B”

“Colombard B”

“Cot N” / “Malbec”

“Floreal B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Macabeu B” / “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Merlot N”

“Morrastel N” / “Minustellu” / “Graciano”

“Mourvèdre N” / “Monastrell”

“Muscaris B”

“Muscat à petits grains blancs B” / “Muscat” /“Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” / “Muscat” / “Moscato”

“Petit Verdot N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Roussanne B”

“Sauvignac”

“Sauvignon B” / “Sauvignon blanc”

“Soreli B”

“Souvignier gris Rs”

“Syrah N” / “Shiraz”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Vermentino B” / “Rolle”

“Vidoc N”

“Viognier B”

“Voltis B”

8. Saiknes apraksts

8.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto ģeogrāfisko apgabalu, kas atrodas Ero (Hérault) departamentā Francijas dienvidos, dabiski iezīmē kalnu grēdas, kuras to ieskauj:

—	Espinouse un Caroux (1 065 m augsti) ziemeļos,

—	Avants-Monts (753 m augsti) dienvidos,

—	Monts d'Orb un Escandorgue no austrumiem uz rietumiem.

Šis reģions atbilst Sevēnu (Cévennes) galējiem rietumiem, un to rietumos paplašina Melnais Kalns (Montagne Noire). Trīs ielejas, kas izveidojušās galvenajās iedobēs, Orbas (Orb), Maras (Mare) un Žoras (Jaur) ieleja, pāršķeļ kalnu grēdas un izceļ brutālo reljefu saskari. “Haute Vallée de l’Orb” — Augšorbas ielejas — apgabalam raksturīgi vairāki substrāti. Tas atrodas Sevēnu ģeoloģisko lūzumu zonā Centrālā masīva (Massif Central) dienvidos.

Augsnes ir daudzveidīgas gan pēc ķīmiskā sastāva, gan pēc struktūras. Tādējādi ražošanas apgabalā ir identificētas 7 augsnes ainavu vienības, uz kurām vienmērīgi aug vīnogulāji, atkarībā no nogāzēm, augsnes slāņa dziļuma un akmeņainības (plato uz vulkāniskiem veidojumiem, pakalni uz metamorfiem substrātiem, nogāzes uz smilšakmens un merģeļa, sarkanās Lodevuā klintis (Ruffes du Lodévois), kaļķakmens plato un pakalni, nesenie kolūvija līdzenumi, skābais smilšakmens).

Klimata ziņā “Haute Vallée de l’Orb” apgabalu raksturo vājināts Vidusjūras mezoklimats. Lielāko daļu vīnkopības apgabala raksturo šādi apstākļi:

—	dažādi mitruma līmeņi, 800–1 200 mm nokrišņu daudzums gadā,

—	vīnogulāji atrodas “vēsā līdz aukstā” klimata joslā, kurā aktīvo temperatūru summa vīnogulāju veģetācijas periodā nesasniedz 1 350 °C.

Nav agrīnu ūdens pieejamības ierobežojumu. Tie ir mēreni vīnogu gatavošanās laikā.

Šim ražošanas apgabalam, ko veido kalnu teritorija ar daudzveidīgu augsnes īpašību kopumu (terroir) no vienas ielejas vai nogāzes līdz otrai, ir raksturīgs tipisks vasaras klimats. Siltas dienas mijas ar vēsām naktīm visā vīnogu attīstības un nogatavošanās ciklā. Šī raksturīgā termiskā amplitūda veicina gan rūpīgu nogatavošanos, pateicoties paaugstinātajām vidējām temperatūrām, gan aromātu un skābuma saglabāšanos, pateicoties zemajām temperatūrām naktī, kas piešķir vīniem svaigumu un izteiktu aromātiskumu.

8.2. Produkta specifika

Vīnogulāji reģionā tika ieviesti jau senajos laikos, un viduslaikos abatiju Joncels un Villemagne, AĢIN apgabala komūnu, mūki attīstīja vīnogulāju audzēšanu “Haute Vallée de l’Orb” — Augšorbas ielejas — nogāzēs.

Tomēr kalnaino kantonu lauksaimniecībā saglabājās daudzveidība, koncentrējoties uz lauksaimniecisko pārtikas ražošanu, kuras pamatā bija mājlopi un mazliet labības, kastaņu un vīnogulāju.

Tikai 19. gadsimtā, attīstoties kalnrūpniecībai, daudzi kalnrači sāka iekopt nelielus vīnogulāju dārziņus, tādējādi veicinot vietējās vīnkopības attīstību.

Pēdējā laikā ražotāji, vēloties apmierināt jauno patērētāju pieprasījumu, ir izstrādājuši izcili aromātisku vīnu produkciju.

Stingrie ražošanas apstākļi garantē pārliecinošu vīnu kvalitāti un tipiskumu.

Ar 1982. gada 5. aprīļa dekrētu tika atzīts “Haute Vallée de l’Orb” vietējais vīns (“Vin de pays”). Pašlaik ir aptuveni desmit ražotāju, kas saražo 5 000 hektolitru sarkanvīna, sārtvīna un baltvīna, no kuriem lielākā daļa tiek pildīti pudelēs ražošanas apgabalā.

Salīdzinājumā ar vīniem, kas ražoti vairāk uz dienvidiem esošos apgabalos un zemākā augstumā, degustācijā atklājas produkti, kam raksturīgs izteiktāks dažādu aromātu spēks: augļu un ziedu notis baltvīniem un augļu un garšvielu notis sarkanvīniem un sārtvīniem. Arī skābums ir noturīgāks, pastiprinot baltvīnu svaigumu un piešķirot dzīvīgumu sarkanvīniem un sārtvīniem. Sarkanvīniem ir košāka krāsa un zīdaina tanīnu struktūra.

8.3. Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Kopumā “Haute Vallée de l’Orb” dabiskie apstākļi sniedz iespēju vīnogulājiem nodrošināt pietiekamu gatavību un labu vīnogu veselības stāvokli. Šis ģeogrāfiskais apgabals piešķir vīniem visu to specifiku.

Augsnes daudzveidība nodrošina vīndārzus ar labu apūdeņošanu visā to veģetācijas ciklā. Līdzīgi mikroklimatu relatīvais neviendabīgums vidējo kalnu konkrētā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, ar nogāžu, reljefa un augstumu daudzveidību, ļauj optimizēt katras vīnogu šķirnes stādījumu atbilstoši zemes gabala apstākļiem.

Nesenajā vīndārzu pārstrukturēšanā priekšroka tika dota ziemeļu vai okeāna piekrastes izcelsmes šķirnēm: “Chardonnay B”, “Viognier B”, “Sauvignon B”, “Syrah N”, “Cabernet Sauvignon N”, “Cabernet Franc N”, “Merlot N”, “Pinot N”; neatmetot tradicionālākās Vidusjūras reģiona vīnogu šķirnes (“Clairette B”, “Muscat à petits grains B”, “Grenache B” un “Grenache N”, “Cinsault N”, “Carignan N”, “Mourvèdre N” u. c.), bet gan paturot tās vietās, kur raksturīgi vissiltākie apstākļi (pēc augstuma, slīpuma, reljefa). Arī attiecībā uz vīnogulāju audzēšanas sistēmām, ņemot vērā apgrūtinātas nogatavošanās iespējamību, ir bijis nepieciešams noteikt atbilstošus ražas iznākuma mērķus, kā rezultātā audzēšanas veidi ir pielāgoti klimata un augsnes potenciālam.

Attiecībā uz visām esošajām kombinācijām vienmēr pastāv korelācija starp Vidusjūras tipa klimatu ar ievērojamām dienas/nakts temperatūras amplitūdām un gatavajām vīnogām raksturīgo kvalitāti. Organiskās skābes, polifenolu savienojumi un aromātu prekursori noārdās mazāk nekā apstākļos, kur vasarā valda augstas temperatūras kā dienā, tā naktī. Tādējādi šeit gatavotajiem vīniem būt patīkama, sabalansēta struktūra, kas rada viegluma iespaidu.

“Haute Vallée de l’Orb” vīni, ko galvenokārt pārdod tiešajā tirdzniecībā, ieņem priviliģētu vietu kalnaino kantonu ekonomikas izaugsmē, jo īpaši ar vīna tūrisma starpniecību, kas katru gadu piesaista arvien vairāk tūristu, mudinot tikties ar vīnkopjiem to vīna darītavās un piedalīties vīndaru svētkos.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīna gatavošanu, vīniem, kuri apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute vallée de l’Orb”, veido tālāk norādītās komūnas, kuras robežojas ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu:

Berlou, Brénas, Cabrerolles, Cambon-et-Salvergues, Castanet-le-Haut, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Ceilhes-et-Rocozels Cessenon, Faugères, Ferrières-Puissarou, Fos, Fraïsse-sur-Agout, Laurens, Lodève, Lavalette, Les Plans, Octon, Mérifons, Montesquieu, Riols, Roqueredonde, Roquessels, Saint-Géniès-de-Varansal, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Pons-de-Thomières, Salasc, Valmascle.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute vallée de l’Orb” var papildināt ar vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumiem.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute vallée de l’Orb” var papildināt ar norādi “primeur” (“agrīnais” — pildīts pudelē pirms pavasara iestāšanās) vai “nouveau” (“jaunais” — pildīts pudelē pirms nākamās ražas). Norādes “primeur” un “nouveau” izmanto tikai nedzirkstošajiem vīniem.

Ja norādi “Indication géographique protégée” (“Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) aizstāj ar tradicionālo norādi “Vin de pays” (“Vietējais vīns”), marķējumā iekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-70f18729-e4b2-4879-ae2c-5390d5fb9833

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.