Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 138/08)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Cerdo de Teruel”

ES Nr.: PGI-ES-2633 — 16.9.2020

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Cerdo de Teruel”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cerdo de Teruel” apzīmē cūkgaļu, proti, cūku gaļu, kas atbilst šādām prasībām:

—	sārti sarkana gaļa ar intramuskulāro tauku marmorējumu,

—	ar maigu garšu, sulīga un mīksta.

Cūkgaļa var tikt piedāvāta svaigu izcirtņu, gabalu vai filejas veidā.

“Cerdo de Teruel” cūkgaļu iegūst no liemeņa, no kura atdalītas kājas un pleci (no kājas var iegūt “Jamón de Teruel”, un no pleca — “Paleta de Teruel”; uz liemeni attiecināmās prasības, ko piemēro ar šīm ACVN apzīmētajiem produktiem, ir tādas pašas kā ar šo AĢIN apzīmētajam produktam).

Cūkgaļa jāiegūst no cūkām ar šādu ģenētisko izcelsmi: “Landrace” (standarta tips) vai “Large White”, vai abu šo šķirņu krustojuma māte un “Duroc” šķirnes tēvs.

Pēc kaušanas liemeņiem jāatbilst šādām prasībām:

—	silta liemeņa svars ir vismaz 86 kg,

—	muguras tauku slāņa biezums, mērot jostas apvidū kājas augšgala līmenī, ir no 16 mm līdz 45 mm.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Cūku barība pamatā ir balstīta uz graudaugiem, un tajā ir noteikts izejvielu procentuālais daudzums: vismaz 50 % jābūt graudaugiem, kuri pēc iespējas jāiegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ja cūkām, no kurām iegūst ar AĢIN apzīmēto gaļu, izbaro barības maisījumus, tie jāsagatavo ražotājiem, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā vai kaimiņu provincēs Saragosā [Zaragoza], Gvadalaharā [Guadalajara], Kvenkā [Cuenca], Valensijā [Valencia], Kasteljonā [Castellón] vai Taragonā [Tarragona].

Šāds barības ražotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas ierobežojums ir vajadzīgs, jo tos pašus cūku liemeņus, ko izmanto ar šo AĢIN apzīmēto produktu ražošanai, izmanto arī ar ACVN “Jamón de Teruel” / “Paleta de Teruel” apzīmētā šķiņķa ražošanai. Prasības šajā ražošanas posmā abām kvalitātes zīmēm ir vienādas, jo tās liemeņa daļas, kam nepiemēro AĢIN (kājas un plecus), var izmantot “Jamón de Teruel” (kājas) un “Paleta de Teruel” (pleci) produktu ieguvei. Tāpēc primārās ražošanas prasības, kas izklāstītas ar ACVN “Jamón de Teruel” / “Paleta de Teruel” apzīmētā produkta specifikācijā, ir pārņemtas arī ar AĢIN “Cerdo de Teruel” apzīmētā produkta specifikācijā.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā veic šādus ražošanas posmus:

—	cūkgaļas ražošana — cūku audzēšana un nobarošana,

—

kaušana,

—	liemeņa sadalīšana, lai atdalītu kājas un plecus.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu drīkst sadalīt, fileju drīkst atdalīt un produktu drīkst iepakot un marķēt gaļas pārstrādes uzņēmumos, kas reģistrēti pārvaldes struktūrā un atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā, vai — ar iepriekšēju pārvaldes struktūras apstiprinājumu — uzņēmumos ārpus ģeogrāfiskā apgabala atbilstoši sadarbības līgumiem, kas noslēgti ar sertificētiem uzņēmējiem.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ar AĢIN “Cerdo de Teruel” apzīmētā cūkgaļa var tikt pārdota primāro vai mazumtirdzniecības izcirtņu vai filejas veidā.

Katru liemeni, no kura atdalītas kājas un pleci un kuru piegādājis reģistrēts uzņēmējs, katrā pusē apzīmē ar īpašu AĢIN marķējumu, kurā ir AĢIN īpašais logotips un vārdi “Indicación Geográfica Protegida Cerdo de Teruel” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Cerdo de Teruel”] vai “IGP Cerdo de Teruel” [AĢIN “Cerdo de Teruel”].

Izcirtņus un filejas drīkst nosūtīt tikai pilnvaroti uzņēmēji (proti, uzņēmēji, kam atļauts izmantot AĢIN atbilstības zīmes) un tikai tad, kad tie marķēti ar numurētu sertifikācijas marķējumu, kurā ir vismaz AĢIN īpašais logotips un vārdi “Indicación Geográfica Protegida” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] un “Cerdo de Teruel”. Šis marķējums ir jāpiestiprina tieši pie primārajiem izcirtņiem un mazumtirdzniecības izcirtņu un fileju iepakojuma.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā cūkas iegūst (audzē un nobaro) un kauj un kurā no liemeņiem atdala kājas un plecus, ir Tervelas [Teruel] province.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Šīs aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija pamatojas uz produkta iegūto reputāciju.

Atsauces uz “Cerdo de Teruel” ir dokumentētas jau ļoti sen, jo Tervelas provincei ir spēcīga vēsturiska saikne ar cūku audzēšanu un cūkgaļas produktiem kā vietējo iedzīvotāju ienākumu avotu.

Dažādos dokumentos ir izcelta cūku un to audzēšanas nozīme šajā provincē. Cūku audzēšanas un maksājumu noteikumi tika izklāstīti 1177. gada Tervelas karaļa hartā, ko piešķīra Alfonso II (Castañé, J., 1991: El Fuero de Teruel. Edición Crítica con introducción y traducción [Tervelas harta. Kritisks izdevums ar ievadu un tulkojumu]).

1978. gada izdevumā “Historia de la Economía Política de Aragón” [Aragonas politiskās ekonomikas vēsture] dabas pētnieks, jurists un vēsturnieks Jordán de Asso rakstīja: “Albarracín rajonā audzētās cūkas tiek augstu vērtētas to labās garšas dēļ.”

Šīs tradicionālās vietējās saiknes ar lopkopību dēļ 1984. gadā tika reģistrēts aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Jamón de Teruel”. Tas palīdzēja uz pagātnē gūtām zināšanām balstītai cūku audzēšanai Tervelas reģionā laika gaitā nostiprināties. Tas bija mēģinājums atalgot apzinīgu lauksaimnieku centienus saglabāt ražošanas sistēmas, kurām pateicoties produkti galu galā ieguva savu nosaukumu, — šis process sākās ar sālī konservētiem produktiem (“Jamón de Teruel” un “Paleta de Teruel”) un tagad turpinās ar pārējām liemeņa svaigajām daļām.

Šī cūku audzēšanas nostiprināšanās un fakts, ka šo darbību uzrauga sertifikācijas struktūra, ir tieši ietekmējuši cūku liemeņus. Fakts, ka liemeņus iegūst no ģenētiski selekcionētām cūkām un ka tām izbaro uz graudaugiem balstītu barību, kā arī to nobarošanas laiks (lai liemeņa svars sasniegtu vismaz 86 kg) ir ļāvuši svaigajai gaļai iegūt produkta ar pievienoto vērtību reputāciju, par ko īpaši jāpateicas cilvēkfaktoriem, kuri saistīti ar šķirni, barību un audzēšanas veidu.

Pirmais no šiem faktoriem ir ģenētika — krustošanas process garantē, ka “Cerdo de Teruel” cūkas ģenētiski vienmēr ir 50 % “Duroc” (tēva līnija) izcelsmes un 50 % “Large White”, “Landrace” vai šo šķirņu krustojuma (mātes līnijas) izcelsmes, un, ja šķirnes krusto tā, kā norādīts, no šīm cūkām iegūst svaigu gaļu ar izteiktu intramuskulāro tauku marmorējumu (Garitano, I. et al., 2013).

Otrais faktors ir lēmums barot cūkas ar barību, kas balstīta uz graudaugiem (vismaz 50 % graudaugu), visā to augšanas periodā, nevis tikai tajā gada laikā, kad noteiktas izejvielas ir pieejamas, un tādējādi tiek sekmēta pakāpeniskāka augšana. Piemēram, izbarojot cūkām barību, kas satur tikai granulētus miežus, nobarošanas beigu posmā, var palielināt taukskābju saturu intramuskulārajos taukos; pētījumi arī liecina (Daza, A. et al., 2010b) un apstiprina (Daza, A. et al., 2012, un Garitano, I. et al., 2012), ka šāda barošana arī ietekmē noteiktus parametrus, kas saistīti ar gaļas kvalitāti, piemēram, krāsu un spēju noturēt ūdeni.

Trešais faktors ir cūku audzēšana, līdz tās sasniedz 110–140 kg dzīvsvara kaušanas laikā, kas ir vairāk nekā komerciālais standarts — 85–100 kg, un tā mērķis ir panākt, ka siltie liemeņi atbilst šai AĢIN noteiktajām prasībām un ka gaļa ir marmorēta. Turklāt kautuves un saimniecības atrodas tuvu viena otrai, tā samazinot pārvadāšanas laiku un attiecīgi arī stresu cūkām pirms kaušanas, bet tas savukārt sekmē “Cerdo de Teruel” gaļas sārtās līdz sarkanās krāsas veidošanos; šī krāsa to nepārprotami atšķir no liesākas un bālākas cūkgaļas.

Tādējādi šo trīs apgūto mācību pastāvīga īstenošana ir ļāvusi iegūt 3.2. punktā aprakstīto gaļas veidu, kam tiek prasīta aizsardzība, — gaļu ar tai raksturīgo krāsu un marmorējumu.

“Cerdo de Teruel” atzīšanu atbalsta valsts iestādes. Saskaņā ar partnerības nolīgumu ar Tervelas Agropārtikas nozares asociāciju un ACVN “Jamón de Teruel” / “Paleta de Teruel” regulatīvo padomi laikā no 2004. līdz 2010. gadam Tervelas provinces padome finansēja pētījumus par to, kā uzlabot un optimizēt tādu cūku ražošanas sistēmas, uz kuru gaļu attiecas šī AĢIN.

Citos projektos tika pētīta dažādu faktoru, piemēram, kastrēšanas, barošanas un ģenētikas, ietekme uz liemeņu īpašībām. Šajos pētniecības projektos tika secināts, ka svaigas gaļas ieguvei ir piemēroti gan kastrēti tēviņi, gan jauncūkas (Latorre et al, 2009a), ka uz graudaugiem balstīta barība ietekmē taukus liemenī (Daza, A. et al., 2010b) un ka “Duroc” kā tēva līnijas izmantošana pozitīvi ietekmē ražošanas rezultātus, nedaudz palielinot liemeņa tauku slāni (Garitano, I. et al., 2013).

“Cerdo de Teruel” produkta vēsture un tā nozīme tirgū ir arī rosinājusi šīs cūkgaļas īpatnību izpēti: Saragosas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte pēta fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas piemīt noteiktiem cūkgaļas izcirtņiem (garajam muguras gabalam un filejai, kā arī izcirtņiem, ko Spānijā sauc par secreto (aiz pleca locītavas) un presa (pleca daļā)), kuri iegūti no cūkām, kam ir ar šo AĢIN apzīmētā produkta ražošanai nepieciešamās īpašības (Physicochemical characteristics of muscles from pigs intended for dry-cured ham from Teruel (Spain) [Tādu cūku muskuļu fizikāli ķīmiskās īpašības, no kurām iegūst sausi sālītu Tervelas (Spānija) šķiņķi], Calvo et al, 2011). Dr. Virginia Resconi pētījumos tika izcelta no noteiktā veidā audzētām un barotām cūkām iegūtas “Cerdo de Teruel” cūkgaļas uzturvērtība (kā 2011. gadā norādīts tīmekļa vietnē Portal Veterinario sadaļā The nutritional value of Teruel pork [Tervelas cūkgaļas uzturvērtība]).

Turklāt 2015. gadā Lauksaimniecības dzīvnieku ražošanas tehnoloģiju struktūrvienība (kas pieder pie Aragonas Agropārtikas pētniecības un tehnoloģiju centra jeb CITA (akronīms spāņu valodā)) publicēja pētniecības projekta “Effect of diet, packaging and exposure time on visual appraisal and intention to purchase “Cerdo de Teruel” PGI pork” [Barības, iepakojuma un ekspozīcijas laika ietekme uz vizuālo novērtējumu un nodomu iegādāties ar AĢIN “Cerdo de Teruel” apzīmētu cūkgaļu] (Panea, B. et al, 2015) rezultātus. Šā pētījuma secinājumos jāizceļ konstatējums, ka kontroles grupai (“Cerdo de Teruel” cūkgaļai no cūkām, kam izbaroja ierasto barību) bija augstāki rezultāti nekā pārējām grupām, kurās dzīvniekiem izbaroja citu veidu barību.

CITA pētnieki 2016. gadā īstenoja projektu Tervelas Investīciju fonda paspārnē. Tā nosaukums bija “Health management, production and marketing alternatives for “Cerdo de Teruel” pork: a proposal for sustainability” [“Cerdo de Teruel” cūkgaļas veselības aspektu pārvaldības, ražošanas un tirdzniecības alternatīvas: priekšlikums ilgtspējas panākšanai] (Panea, B. et al., 2016).

Kopš tā laika ar CITA iesaisti ir veikti vēl citi pētījumi, un par to rezultātiem ir sniegta informācija no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās programmās: “Healthy sausages made from pork from Teruel: Reduced content of saturated fat and salt” [No Tervelas cūkgaļas pagatavotas veselīgas desas: samazināts piesātināto taukskābju un sāls saturs] (Panea, B. et al., 2019).

“Cerdo de Teruel” cūkgaļa ir arī minēta pavisam citāda veida publikācijās, kuras lasa daudz lasītāju un kuras ir plaši zināmas, proti, literatūrā. Viens konkrēts piemērs ir romāna “Animales urbanos” [Pilsētas dzīvnieki] (Leiz, K., 2018) nodaļa ar nosaukumu “Del cerdo de Teruel y del amor” [Par “Cerdo de Teruel” un mīlestību].

“Cerdo de Teruel” reputāciju apliecina ne tikai tradīcija un zinātniskās un informatīvās publikācijas, kas to pamato, bet arī popularitāte tirgū. “Cerdo de Teruel” ir nosaukums, ko ražotāji un pārdevēji izmanto šai ļoti populārajai gaļai, un šo nosaukumu bieži lieto tirgū, lielveikalos un gaļas veikalos visā Spānijā.

No “Cerdo de Teruel” gatavoti ēdieni arī pastāvīgi tiek iekļauti restorānu ēdienkartēs visā valstī.

Receptes ar “Cerdo de Teruel” ir arī atrodamas augstu vērtētās digitālās platformās. Viens piemērs ir recepte ““Cerdo de Teruel” cūkgaļas fileja ar žāvētām plūmēm un ciedru riekstiem” no pavārgrāmatas “El Gran Libro de la Cocina Aragonesa” [Lielā Aragonas pavārgrāmata] (Aneto Publicaciones, SL, 2011), kas publicēta RedAragón — Aragonas reģiona interneta portāla — pārtikas un dzērienu sadaļā. Šefpavāri ir arī dalījušies ar tādām receptēm kā ““Cerdo de Teruel” cūkgaļas secreto ar baklažāniem un baltās šokolādes mērci” (Aragonas ēdienu reklamēšanas tīmekļa vietnē Comparte el Secreto. Aragón, alimentos nobles [Dalāmies ar noslēpumu. Aragona, izsmalcināti ēdieni]) un “Altamirasa iedvesmoti “Cerdo de Teruel” cūku vaigi” (“Altamirasa iedvesmoti” ir atsauce uz 18. gs. mūku un pavāru Juan Altamiras) (avīzes “Heraldo” pārtikas un dzērienu sadaļā).

“Cerdo de Teruel” cūkgaļa tiek īpaši izcelta arī plašsaziņas līdzekļos:

—

“ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Jamón de Teruel” apzīmētās cūkgaļas ieguvē izmantoto cūku labās kvalitātes barība ļauj iegūt ne tikai izsmalcinātus šķiņķus, bet arī visaugstākās kvalitātes svaigu gaļu ar tumši sārtu krāsu, izsmalcinātu garšu un maigu un īpaši sulīgu konsistenci” (2011, Indisa; 2014, A la carta para dos [Galdiņš diviem “à la carte”]),

—	“Quality, production and marketing of Teruel pork” [Tervelas cūkgaļas kvalitāte, ražošana un tirdzniecība] (2016, Aragón hoy [Aragona šodien]).

“Cerdo de Teruel” gaļa savas izcilās reputācijas dēļ gadu gaitā ir tikusi izcelta neskaitāmos pasākumos.

Vairākos gadījumos “Cerdo de Teruel” ir bijusi nozīmīga loma kulinārijas konkursā Teruel Gusto Mudéjar [Mudehāra garšas], kurš norisinās kopš 2006. gada un kura galvenais notikums ir valsts līmeņa konkurss ar uzsvaru uz gatavošanu ar “mudehāra” garšu. Sestajā šā kulinārijas pasākuma gadā profesionāliem pavāriem un uzlecošajām gastronomijas zvaigznēm bija jāgatavo savs ēdiena “Ar “Cerdo de Teruel” pildīti Cella kartupeļi ar melnajām trifelēm (Tuber melanosporum)” variants.

2012. gadā pirmoreiz notika “Cerdo de Teruel” festivāls Jornada Gastronómica de Cerdo de Teruel, kurā piedalījās vairāk nekā 40 uzņēmumu no Tervelas provinces. Šā pasākuma moto bija “Cūkgaļa jaunā gaismā: citi veidi, kā baudīt šo ceļojumu, un ne tikai…”.

2020. gadā “Cerdo de Teruel” izmantoja starptautiskajā izstādē Madrid Fusión kā kvalitātes shēmu: ““Cerdo de Teruel” cūkgaļa pārtikas un dzērienu izstādē Madrid Fusión” (avīze “La Comarca”).

Tas viss un jo īpaši vēlme aizsargāt produktu ar spēcīgu vietējo saikni lika ražotājiem izveidot “Cerdo de Teruel” ražotāju asociāciju, lai aizsargātu šā produkta reputāciju, panāktu, ka patērētājiem tiek sniegta pienācīga informācija, un pārvaldītu “Cerdo de Teruel” cūkgaļas ražošanu.

“Cerdo de Teruel” ražošanas nozīme vietējam apgabalam, iestāžu apņēmība aizsargāt lauksaimniecības tradīcijas un praksi, pētnieku veiktais darbs saistībā ar šo produktu, ražotāju apņēmība ražot augstas kvalitātes produktus un šā produkta komerciālā reputācija nozīmē, ka “Cerdo de Teruel” var piedāvāt tirgū kā gaļu ar pievienoto vērtību, tā aizsargājot ražotāju intereses, jo tiek nodrošināta to produktu atzīšana.

Aizsargājamā nosaukuma “Cerdo de Teruel” atzīšana dos iespēju aizsargāt tā reputāciju tirgū, saglabāt ražošanas kritērijus, kas ļauj nodrošināt cūkgaļas specifiskās īpašības, kā arī patērētāji varēs skaidri atpazīt šo produktu, un tiks garantēta kontrole.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.aragon.es/-/indicacion-geografica-protegida-cerdo-teruel

(sadaļas Propuesta del Documento Único y del Pliego de condiciones [Vienotā dokumenta un produkta specifikācijas projekts] apakšsadaļā Fecha: diciembre de 2022 [datums: 2022. gada decembris]).

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.