EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2023

COM(2023) 770 final

2023/0448(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/97 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 397 final} - {SWD(2023) 399 final} - {SWD(2023) 401 final} - {SWD(2023) 402 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pamatojums

Komisija veica Savienības tiesību aktu dzīvnieku labturības jomā atbilstības pārbaudi 4 , kas pabeigta 2022. gadā. Minētajā pārbaudē tika secināts, ka iespējas, ko sniedz ievērojamā zinātnes un tehnikas attīstība, sociālo prioritāšu maiņa un pieaugošās problēmas ilgtspējas jomā, nav atspoguļotas pašreizējā regulējumā. Turklāt pašreizējos noteikumus ir grūti īstenot un panākt to izpildi, kā rezultātā dzīvnieku labturības līmenis pārvadāšanas laikā ir sadrumstalots un nav optimāls un netiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES iekšējā tirgū. Arī Komisijas izvērtējumā par ES stratēģiju dzīvnieku labturības jomā (2012.–2015. gads) 5 tika konstatēts, ka joprojām pastāv daži atbilstības riski saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu.

Vairākos Padomes secinājumos ir pastāvīgi uzsvērta vajadzība pēc augstākiem dzīvnieku labturības standartiem, kad dzīvniekus pārvieto saistībā ar saimniecisko darbību 6 . Konkrētāk, 2019. gada 16. decembra secinājumos par dzīvnieku labturību 7 ir uzsvērts, ka starptautiskos tālos dzīvnieku pārvadājumos, arī uz trešām valstīm, būtu jānodrošina dzīvnieku labturība.

Savā rezolūcijā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” 8 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka “ir svarīgi ņemt vērā jaunākos atklājumus dzīvnieku labturības zinātnē un reaģēt uz sabiedrības, politikas un tirgus prasībām attiecībā uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem”. Turklāt 2022. gadā, reaģējot uz EP Izmeklēšanas komitejas par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā (ANIT komiteja) ziņojumu, Eiropas Parlaments pieņēma ieteikumu par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā ar ieteikumiem pārskatīt Pārvadāšanas regulu 9 .

Savā 2018. gada īpašajā ziņojumā 10 Eiropas Revīzijas palāta (ERP) konstatēja, ka joprojām ir nepilnības pārvadāšanas laikā. ERP 2023. gada janvārī publicēja pārskatu par Savienības tiesību aktiem attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā 11 , kurā bija paustas līdzīgas bažas.

Mērķi

Šīs pārskatīšanas mērķis ir sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā lauksaimnieciskajā un pārtikas ražošanā, nodrošinot augstāku dzīvnieku labturības līmeni un izvairoties no kropļojumiem iekšējā tirgū, tādējādi veicinot pāreju uz ekonomiski, vidiski un sociāli ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kā noteikts stratēģijā “No lauka līdz galdam”. Šā iemesla dēļ ar šo priekšlikumu tiek ieviesti pasākumi, kas atbalsta dzīvnieku kaušanu uz vietas, tādējādi dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu aizstājot ar liemeņu un gaļas transportēšanu. Tādējādi šie pasākumi palīdzēs stiprināt īso piegādes ķēžu principu, vienlaikus aizsargājot dzīvniekus, kas tiks panākts, izvairoties no tālas pārvadāšanas uz kautuvēm.

Būtu arī jāierobežo pārvadāšana, kuras mērķis nav nokaušana, lai galu galā šādu pārvadāšanu, ciktāl iespējams, aizstātu ar embriju, spermas un tamlīdzīgu komponentu pārvadāšanu, kas ir daudz efektīvāk pārvadāto dzīvnieku skaita ziņā, kā arī ir videi nekaitīgi un rada mazākus izdevumus.

Priekšlikuma vispārīgie mērķi ir šādi:

–veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecisko un pārtikas ražošanu;

–nodrošināt augstāku dzīvnieku labturības līmeni;

–tuvināt dzīvnieku labturības prasības jaunākajām zinātnes atziņām;

–ņemt vērā sabiedrības prasības;

–padarīt vieglāku noteikumu izpildes panākšanu (arī ar digitalizācijas starpniecību);

–nodrošināt netraucētu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un dzīvniekiem, ko pārvadā citiem saimnieciskiem nolūkiem.

–mazināt dzīvnieku labturības problēmas, kas saistītas ar tāliem pārvadājumiem un atkārtotu izkraušanu un iekraušanu sakarā ar vairākiem atpūtas periodiem;

–nodrošināt, ka dzīvniekiem pārvadāšanas laikā ir vairāk vietas;

–uzlabot vārīgu dzīvnieku pārvadāšanas apstākļus;

–izvairīties no dzīvnieku pakļaušanas ekstremālai temperatūrai;

–atvieglot ES noteikumu par dzīvnieku aizsardzību izpildes panākšanu, arī ar digitalizācijas starpniecību;

–labāk aizsargāt dzīvniekus, ko eksportē uz trešām valstīm;

–labāk aizsargāt kaķus un suņus, ko pārvadā saistībā ar saimniecisku darbību.

Šis tiesību akta priekšlikums ir pieņemts vienlaikus ar tiesību akta priekšlikumu par suņu un kaķu labturību un izsekojamību. Abi priekšlikumi ir savstarpēji saskanīgi.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums ir saskaņā ar ES noteikumiem par oficiālajām kontrolēm agropārtikas ķēdē 12 . Priekšlikums ir arī saskaņā ar Komisijas priekšlikumus izstrādāt noteikumus par tādu suņu un kaķu labturību, kurus audzē un tur iestādēs, un uzlabot tirgū laistu un piegādātu suņu un kaķu izsekojamību Savienībā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķiem.

Ir iecerēts, ka priekšlikums darbosies sinerģijā ar citām ES iniciatīvām un rīcībpolitikām, kas skar gan dzīvus dzīvniekus, gan pārvadāšanu, jo īpaši ar ES dzīvnieku veselības politiku 13 , ES noteikumiem par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem 14 un noteikumiem par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību 15 .

Arī ES tirdzniecības politikai ir nozīme augstāku labturības standartu veicināšanā. Priekšlikums ietver jaunus un skaidrākus noteikumus par dzīvnieku labturību, kas piemērojami attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu no trešās valsts uz Savienību, kā arī dzīvnieku labturības noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu no Savienības uz galamērķa trešo valsti. Abos gadījumos (imports un eksports) uzņēmējiem ir jānodrošina, ka tiek ievēroti ES dzīvnieku labturības noteikumi no izbraukšanas punkta līdz galamērķa punktam. Abos gadījumos ir paredzēts piecu gadu pārejas periods, lai uzņēmēji varētu pielāgoties.

Visbeidzot, uz noteikumiem par transportlīdzekļu izsekošanu reāllaikā attiecas datu aizsardzības noteikumi (jo īpaši Vispārīgā datu aizsardzības regula).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. pants, jo ir jālikvidē šķēršļi dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai, kas skar dzīvnieku izcelsmes produktu iekšējo tirgu, lai nodrošinātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirgus organizāciju darbību, vienlaikus nodrošinot augstu dzīvnieku labturības aizsardzības līmeni.

Priekšlikuma pamatā ir arī LESD 114. pants, jo priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt netraucētu iekšējā tirgus darbību, — ne tikai saistībā ar dzīvniekiem, uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika (KLP), bet arī citiem dzīvniekiem, piemēram, kaķiem un suņiem, kažokzvēriem, noteiktu veidu savvaļas dzīvniekiem un zinātniskiem mērķiem izmantojamiem dzīvniekiem, tādējādi neaprobežojoties tikai ar lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās darbību pārskats

Apspriešanās darbību galvenie rezultāti

Rezultātu ņemšana vērā Komisijā

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Izmantotā metodika

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums

–pārvadājuma laika ierobežošanu;

–atvēlētās platības palielināšanu;

–maksimālās kritiskās temperatūras pārvadāšanas laikā noteikšanu.

Ieteikumi tika iestrādāti priekšlikumā, lai nodrošinātu ierosināto izmaiņu tehnisko un ekonomisko pamatotību.

Informāciju un paraugpraksi nodrošināja revīzijas ziņojumi un apspriedes ar valsts kontaktpunktiem dzīvnieku pārvadāšanas jautājumos.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

•Ietekmes novērtējums

Maksimālais pārvadājuma laiks un atvēlētā platība pārvadāšanas laikā

1.maksimālais pārvadājuma laiks 12 stundas visiem dzīvniekiem un noteikumu par atvēlēto platību pārskatīšana saskaņā ar EFSA, vai

2.maksimālais pārvadājuma laiks 9 stundas kaušanai paredzētiem dzīvniekiem un 21 stunda (ar vismaz vienas stundas atpūtu pēc 10 stundām) + 24 stundu atpūta ar izkraušanu + 21 stunda (ar vismaz 1 stundas atpūtu pēc 10 stundām) citiem dzīvniekiem un noteikumu par atvēlēto platību pārskatīšana saskaņā ar EFSA.

Dzīvu dzīvnieku eksports

1.atgremotāju eksporta aizliegums vai

2.jauni pastiprināti noteikumi par importu, arī noteikumi, lai nodrošinātu, ka pasākumi attiecībā uz pārvadājuma laiku un atvēlēto platību tiek piemēroti līdz galamērķa vietai, par dzīvnieku labturības inspektoru uz kuģu klāja un par prasību, lai kuģi peldētu ar balto vai pelēko karogu saskaņā ar kuģošanas drošības noteikumiem.

Gaidāms, ka kravas automobiļu un lauksaimniecības dzīvnieku kuģu radītās emisijas būtiski nemainīsies, jo nav gaidāms, ka pārvadāto dzīvnieku skaits ievērojami mainīsies.

Neatšķirtu teļu pārvadāšana

1.maksimālais pārvadājuma laiks 19 stundas neatšķirtiem teļiem (9 stundas + 1 stunda atpūta + 9 stundas), ar nosacījumu, ka pastāv efektīva barošanas sistēma (piecu gadu pārejas periods), un

2.minimālais vecums piecas nedēļas un minimālais svars 50 kg neatšķirtu teļu pārvadāšanai (divu gadu pārejas periods).

Pārvadāšana augstā temperatūrā

Jaunās tehnoloģijas

1.kravas automobiļu atrašanās vietas noteikšana reāllaikā un

2.centralizēta datubāze un digitāla lietojumprogramma.

Komerciālos nolūkos pārvadājamo kaķu un suņu labāka aizsardzība

1.atjauninātas un konkrētākas prasības kaķu un suņu pārvadāšanai ekonomiskos nolūkos, tajā skaitā nosacījumi attiecībā uz temperatūru un vismaz 15 nedēļu vecums, lai varētu pārvadāt, vai

2.atjauninātas un konkrētākas prasības attiecībā uz kaķiem un suņiem, bet vismaz 12 nedēļu vecums, lai varētu veikt pārvadāšanu.

Vispārējais novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I nodaļa. Priekšmets, darbības, joma, definīcijas un vispārīgi noteikumi

Šajā nodaļā ir precizēta priekšlikuma piemērošanas joma, dotas definīcijas un ietvertas vispārīgas prasības, kas piemērojamas visām pārvadāšanas darbībām.

II nodaļa. Organizētāju un pārvadātāju atļaujas

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi un nosacījumi, ar kādiem organizētājiem piešķir atļaujas rīkot dzīvnieku pārvadāšanu un pārvadātājiem piešķir atļaujas pārvadāt dzīvniekus.

III nodaļa. Transportlīdzekļi

Šajā nodaļā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem apstiprina dzīvnieku pārvadāšanai paredzētos autotransporta līdzekļus, — tie jau pastāv esošajos tiesību aktos. Pārvadāšanu pa gaisu drīkst veikt tikai pārvadātāji, kas ir Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) locekļi.

IV nodaļa. Pienākumi pirms izbraukšanas

Šajā nodaļā ir paredzēta prasība ieviest pārvadājumu žurnālus gan tāliem, gan īsiem pārvadājumiem. Pārziņi ir atbildīgi par iekrauto dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai.

V nodaļa. Pienākumi pārvadāšanas laikā un galamērķa vietā

Šajā nodaļā ir aprakstīti pārvadātāju pienākumi pārvadāšanas laikā. Ir aptverti arī savākšanas centri.

Šī nodaļa paredz pienākumu veikt autotransporta līdzekļu izsekošanu reāllaikā.

Pārvadātājiem ir arī pienākums savākt informāciju, pamatojoties uz konkrētiem rādītājiem, tos analizēt un veikt korektīvus pasākumus, lai uzlabotu pārvadāto dzīvnieku labturību.

VI nodaļa. Nosacījumi sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai

Šī nodaļa paredz maksimālo pārvadājuma laiku gan nokaušanai paredzētiem dzīvniekiem, gan dzīvniekiem, ko pārvadā citiem mērķiem. Īpašs maksimālais pārvadājuma laiks ir noteikts arī neatšķirtu dzīvnieku pārvadāšanai.

Pārvadāšanas laiks ekstremālas temperatūras apstākļos ir ierobežots, un ir noteikti arī papildu nosacījumi, kas jāievēro.

VII nodaļa. Pārvadāšana uz un no trešām valstīm

Šī nodaļa ietver jaunus noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm, piemēram, organizētāju sertificēšanu un apliecinājumiem, ko paraksta trešo valstu kompetentās iestādes pirms pārvadāšanas ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģi.

Pārbaudes punktiem trešās valstīs ir jāievēro standarti, kas līdzvērtīgi tiem, kuri piemērojami Savienībā.

VIII nodaļa. Kompetento iestāžu pienākumi

Šī nodaļa ietver noteikumus par uzņēmēju apmācību un kvalifikācijas sertifikātiem, kā arī prasību nozīmēt izvešanas vietas. Šī nodaļa arī ietver noteikumus par valsts koordinācijas institūcijām attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu, kā arī par to datu analīzi, kas savākti, pamatojoties uz V nodaļā minētajiem rādītājiem.

IX nodaļa. Sankcijas

Šī nodaļa ietver noteikumus par sankcijām, ko piemēro par regulas pārkāpumiem, arī smagu pārkāpumu gadījumā.

X nodaļa. Procedūras noteikumi

XI nodaļa. Citi noteikumi

Šī nodaļa ietver noteikumus par stingrākiem valsts pasākumiem, digitālās lietojumprogrammas izveidi, lai veicinātu regulas īstenošanu un izpildes panākšanu, kā arī atkāpi attiecībā uz spēkā esošajiem valsts noteikumiem par tālākiem reģioniem.

XII nodaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi.

Ar šo nodaļu tiek grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 par pārbaudes punktiem, nosakot, ka tiem jābūt pienācīgi aprīkotiem attiecībā uz konkrētajām dzīvnieku sugām un kategorijām un ka organizētājiem ir jābūt pieejamai rezervācijas sistēmai.

2023/0448 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/97 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 30 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 31 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā

(1)Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 32 ieviesa kopīgus minimālos noteikumus par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā. Kopš tās pieņemšanas ir notikusi zinātnes un tehnoloģijas attīstība. Ir uzlabojusies izpratne par atvēlētās platības prasībām un dzīvnieku — jo īpaši neatšķirtu dzīvnieku un ūdensdzīvnieku — vajadzībām pārvadāšanas laikā. Ir būtiski uzlabojusies digitālo risinājumu pieejamība attiecībā uz administratīvajiem posmiem dzīvnieku pārvadāšanā. Palielinoties pilsoņu izpratnei un bažām par dzīvnieku labturību un tendencei pāriet uz ilgtspējīgākām ražošanas metodēm, daudzas dalībvalstis pārskata vai pieņem valsts noteikumus, kas reglamentē vairāk nekā Savienības minimālās prasības. Turklāt Savienības tiesību aktu par dzīvnieku labturību atbilstības pārbaudē 33 attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1/2005 tika identificētas problēmas konkrētu noteikumu interpretācijā, piemērošanā un izpildē, kas ir veicinājis nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādajiem dalībniekiem. Tāpēc ir jāpārskata noteikumi par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, lai tos pielāgotu jaunākajiem zinātnes un tehnikas atzinumiem, kā arī padarītu tos vieglāk piemērojamus un izpildāmus.

(2)Dzīvnieku labturība ir Savienības vērtība, kas ir atzīta Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 13. pantā. Turklāt Savienība un vairākas dalībvalstis ir parakstījušas pārskatīto Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā 34 .

(3)Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana ir agropārtikas ķēdes svarīga daļa. Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā ir svarīgs sabiedrisks jautājums, kas skar patērētāju attieksmi pret lauksaimniecības produktiem. Šīs regulas mērķis ir vienkāršot procedūras, mazināt administratīvo slogu un veicināt saskaņotu noteikumu vieglāku izpildes panākšanu, vienlaikus nodrošinot augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni pārvadāšanas laikā. Dzīvnieku aizsardzības nodrošināšanai pārvadāšanas laikā ir pozitīva ietekme uz dzīvnieku veselību un labturību, un tā veicina augstāku dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti. 

(4)Šīs regulas mērķis ir nodrošināt netraucētu iekšējā tirgus darbību, arī attiecībā uz dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanai, piemēram, kaķiem un suņiem, kažokzvēriem, noteiktu veidu savvaļas dzīvniekiem un zinātniskiem mērķiem izmantojamiem dzīvniekiem.

(5)Eiropas Parlaments 2022. gadā pieņēma ieteikumus par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, kuru pamatā ir ziņojums, ko sagatavojusi Izmeklēšanas komiteja par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Savienībā un ārpus tās (ANIT komiteja). Ieteikumos Komisija un Padome tiek aicinātas rūpīgi pārskatīt Savienības tiesību aktus par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, pamatojoties uz detalizētu zinātnisko izpēti par pārvadāšanas ietekmi uz visu sugu un vecumu dzīvniekiem un padziļinātu sociālekonomiskās, vidiskās ietekmes un ietekmes uz veselību novērtējumu, ņemot vērā dažādās ģeogrāfiskās situācijas un specifiku un lauksaimniecības modeļus visā Savienībā. ANIT komitejas ziņojumā arī bija norādīts uz trūkumiem pašreizējā īstenošanā visā Savienībā un bija ieteikti tādi pasākumi kā pārvadājuma laika ierobežošana, pārvadāšanas ekstremālā temperatūrā aizliegšana un nodrošināšana, lai dzīvnieku pārvadāšana uz trešām valstīm notiktu, ievērojot dzīvnieku aizsardzības principus visā pārvadājuma laikā, līdz tie sasniedz galamērķus trešās valstīs. Turklāt Eiropas Parlaments norādīja uz vajadzību aizstāt dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu ar efektīvāku un ētiskāku sistēmu, dodot priekšroku spermas un embriju, nevis vaislas dzīvnieku pārvadāšanai un liemeņu un gaļas, nevis kaušanai paredzētu dzīvnieku pārvadāšanai.

(6)Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2022. gada septembrī publicēja piecus zinātniskos atzinumus par dažādām sekām un apdraudējumiem labturībai, kuri rodas, kad tiek pārvadāti mazi atgremotāji 35 (aitas un kazas), zirgu dzimtas dzīvnieki 36 (zirgi un ēzeļi), liellopi 37 (govis un teļi), cūkas 38 un dzīvnieki konteineros 39 , to skaitā mājas putni (cāļi, dējējvistas, tītari u. c.) un truši (“EFSA atzinumi”). EFSA atzinumos kopumā ir secināts, ka, lai uzlabotu dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ir vajadzīga lielākas platības atvēlēšana, zemākas maksimālās temperatūras noteikšana un pārvadājuma laika samazināšana līdz minimumam. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1/2005 būtu jāaizstāj ar jaunu regulu, kas atbilst jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām šajā jomā un patērētāju prasībām, vienlaikus novēršot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un dzīvu dzīvnieku tirdzniecībai un nodrošinot jauno noteikumu izpildes panākšanu.

(7)Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu visā Savienībā, ievērojot tās pamatprincipu, saskaņā ar kuru dzīvniekus nedrīkst pārvadāt tādā veidā, ka varētu tos ievainot un tiem radīt nevajadzīgas ciešanas, būtu jānosaka detalizēti noteikumi attiecībā uz dažādu dzīvnieku sugu īpašām vajadzībām, kas rodas saistībā ar dažādu veidu pārvadājumiem. Šādi detalizēti noteikumi būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minēto principu un būtu laicīgi jāatjaunina, jo īpaši ņemot vērā jaunas zinātnes atziņas un ievērojot jaunus EFSA atzinumus.

(8)Kopš Regulas (EK) Nr. 1/2005 stāšanās spēkā navigācijas sistēmu un elektronisko datubāzu tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies. Tāpēc ir iespējams vienkāršot procedūras un pastiprināt kontroles un inspekcijas attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, tādējādi uzlabojot Savienības noteikumu izpildi. Tāpēc ir svarīgi izmantot jaunas tehnoloģijas un paplašināt iespējas, ko sniedz Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (TRACES-NT) — digitālā sertifikācijas un pārvaldības platforma attiecībā uz visām sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, kas ir iestrādāta Integrētajā oficiālo kontroļu pārvaldības sistēmā (IMSOC) 40 .

(9)Šī regula paredz noteikumus, lai TRACES datubāzē varētu iekļaut digitālās atļaujas, atbilstības sertifikātus, kvalifikācijas sertifikātus, pārvadājumu žurnālus, autotransporta līdzekļu izsekošanu reāllaikā un temperatūras prognozes. Sistēmā TRACES būtu jāiekļauj arī saraksti ar pārbaudes punktiem trešās valstīs un ES izvešanas vietām. Tā arī ļauj reālistiskāk plānot pārvadājumus, palielināt izsekojamības efektivitāti, labāk uzraudzīt darbības un dzīvnieku labturības rādītājus, laicīgi plānot ārkārtas pasākumus un veikt datu pilnīgu analīzi ar galveno mērķi nodrošināt Savienības noteikumu par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā efektīvāku piemērošanu un labāku izpildi, kā arī ievērojami samazināt administratīvo slogu.

(10)Savienības uzņēmēju pienākums aizsargāt dzīvniekus pārvadāšanas laikā nebeidzas pie Savienības ārējām robežām. Organizētājiem, kas organizē dzīvnieku pārvadāšanu no Savienības līdz galamērķa vietai trešā valstī, ir jānodrošina atbilstība Savienības noteikumiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā arī tajos pārvadājuma posmos, kuri notiek ārpus Savienības, līdz dzīvnieki ierodas galamērķa galīgajā vietā trešā valstī. Tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru lietā C-424/13 41 . Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro to dzīvnieku pārvadāšanai, attiecībā uz kuriem izbraukšanas vieta ir Savienības teritorijā, un neatkarīgi no tā, vai galamērķa vieta ir Savienības teritorijā vai trešā valstī.

(11)Dzīvnieku pārvadāšana no trešām valstīm uz Savienības teritoriju galvenokārt skar konkrētu sugu dzīvniekus, un to parasti veic tiešos maršrutos. Kad dzīvus dzīvniekus importē Savienībā, uzņēmējiem, kas šādus dzīvniekus pārvadā no trešās valsts uz galamērķa vietu Savienībā, būtu jānodrošina, ka dzīvnieki ir aizsargāti vismaz tāpat kā dzīvnieki, ko pārvadā Savienības teritorijā, un no brīža, kad dzīvnieki tiek iekrauti transportlīdzeklī trešā valstī, līdz galamērķa vietai Savienībā. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā Savienības pilsoņu bažas par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, un tas attiecas uz visiem dzīvniekiem, ko pārvadā uz Savienību, no Savienības vai pa Savienības teritoriju. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro to dzīvnieku pārvadāšanai, kuru izbraukšanas vieta ir trešās valsts teritorijā un galamērķa vieta ir Savienības teritorijā. Lai nodrošinātu prasību par šādu pārvadāšanu pienācīgu īstenošanu izbraukšanas vietā, trešās valsts kompetentajai iestādei ir jāpārbauda attiecīgā pārvadājuma plāns un oficiālajā veterinārajā sertifikātā attiecībā uz dzīvnieku importu Savienībā un ar tā apstiprināšanu pārvadājumu žurnālā jāapliecina, ka pārvadājums ir plānots saskaņā ar šo regulu vai līdzvērtīgām prasībām. Dzīvnieku pārvadātājam vajadzētu būt atbildīgam par nodrošināšanu, lai plāns tiktu ievērots līdz galamērķa vietai, un būtu jāpilda pienākums aizpildīt pārvadājumu žurnālu.

(12)Attiecībā uz dzīvnieku tranzītu no trešās valsts uz citu vai to pašu trešo valsti caur Savienības teritoriju tajā pārvadājuma daļā, kas notiek Savienības teritorijā, būtu jāpiemēro Savienības noteikumi. Lai gan šāda pārvadājuma izcelsmes vieta un galamērķa vieta nav Savienības teritorijā, dzīvnieku labā un ņemot vērā pilsoņu bažas, šī regula būtu jāpiemēro tai pārvadājuma daļai, kas notiek Savienības teritorijā. Pārvadātājiem būtu jānodrošina, ka dzīvnieki tiek pārvadāti apstākļos, kas atbilst šai regulai, it īpaši attiecībā uz atvēlēto platību, barošanu un dzirdināšanu, jo tas viss ir būtiski Savienības teritorijā pārvadāto dzīvnieku labturībai. Tomēr šādos gadījumos nebūtu jāprasa atbilstība noteikumiem par pārvadājuma laiku, jo tas var novest pat pie tālākiem attiecīgo dzīvnieku pārvadājumiem, liekot trešo valstu uzņēmējiem apiet Savienības teritoriju pa garākiem maršrutiem, un tam potenciāli būtu sliktāka ietekme uz dzīvnieku labturību.

(13)Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā 42 ir ietvertas pamatnostādnes, kas nosaka minimālos standartus pasaules līmenī cita starpā attiecībā uz dzīvnieku uzvedību, dažādu dzīvnieku pārvadāšanā iesaistīto dalībnieku atbildību un kompetences līmeni, iesniedzamo dokumentāciju, pārvadājumu plānošanu, iekraušanu un darbībām, kuras veic dzīvnieku noraidīšanas gadījumā. Šajā regulā ir ņemtas vērā minētās pamatnostādnes.

(14)Pieredze, kas gūta Regulas (EK) Nr. 1/2005 izpildē, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, piemēram, lietā C-301/14 43 , liecina, ka saimnieciskā darbība saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu būtu jāinterpretē plašā nozīmē. Nebūtu jāuzskata, ka dzīvnieku pārvadāšana saistībā ar saimniecisku darbību ietver tikai gadījumus, kas saistīti ar tūlītēju naudas, preču vai pakalpojumu apmaiņu, vai ka pārvadāšana tiek veikta tikai ar mērķi gūt peļņu. Ja pārvadāšana ir daļa no preču vai pakalpojumu piedāvāšanas konkrētā tirgū, tā būtu jāuzskata par pārvadāšanu saistībā ar saimniecisku darbību.

(15)Galvenās dzīvnieku sugas, ko pārvadā Savienībā un no Savienības uz trešām valstīm saimnieciskos nolūkos, ir mugurkaulnieki, arī mazie atgremotāji, zirgu dzimtas dzīvnieki, liellopi, cūkas, mājas putni, truši, un ūdensdzīvnieki, proti, zivis, galvkāji un desmitkājvēži. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, šīs regulas darbības joma būtu jāattiecina tikai uz šīm sugām.

(16)Dekoratīvās zivis parasti pārvadā mazās kastēs ar eksprespastu ūdens maisos, kas īpaši pielāgoti to vajadzībām, un pārvadājums parasti ilgst mazāk par 24 stundām. Tāpēc dekoratīvo zivju pārvadāšana reti rada nozīmīgu risku dzīvnieku labturībai un būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas.

(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES 44 reglamentē zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Ņemot vērā stingrās prasības attiecībā uz pētniecībai un testēšana vajadzīgo dzīvnieku kvalitāti, jebkādi kompromisi attiecībā uz dzīvnieku veselības vai labturības stāvokli, kad tie ierodas galamērķa vietā, tieši ietekmē iespēju tos izmantot minētajiem mērķiem. Turklāt zinātniskās procedūrās var būt nepieciešams izmantot dzīvniekus, kas var potenciāli tikt uzskatīti par nepiemērotiem pārvadāšanai saskaņā ar šo regulu, piemēram, dažus ģenētiski modificētus dzīvniekus un dzīvniekus, kam veiktas ķirurģiskas procedūras projektu vajadzībām atbilstīgi Direktīvai 2010/63/ES. Zinātniskiem mērķiem izmantojamu dzīvnieku pārvadāšanu veic specializēti uzņēmēji ar īpaši projektētiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību visā plānoto pārvadājumu laikā. Lai gan nolūks, kādam šie dzīvnieki tiek pārvadāti, var atšķirties, būtu jāgarantē to labturība. Tomēr nebūtu ne loģiski, ne pieņemami pilnībā iekļaut šos dzīvniekus šīs regulas darbības jomā. Minēto iemeslu dēļ konkrētām sugām paredzēti noteikumi, kas saistīti ar piemērotību pārvadāšanai, dzirdīšanas un barošanas intervāliem, un noteikti noteikumi par pārvadājuma laiku, temperatūru un atpūtas periodiem nebūtu jāattiecina uz tādu dzīvnieku pārvadāšanu, kuri izmantojami vai paredzēti izmantošanai zinātniskiem mērķiem projektā, kas apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES.

(18)Pieredze, kas gūta Regulas (EK) Nr. 1/2005 piemērošanā, liecina, ka uzņēmēji bieži pagarina pārvadājumus, pārsniedzot attiecīgajos noteikumos noteiktos ierobežojumus, pārvadājot dzīvniekus no saimniecības uz vairākiem savākšanas centriem pēc kārtas. Šajos savākšanas centros dzīvnieki tiek sagrupēti kopā ar dzīvniekiem no citām saimniecībām, un tikai pēdējais savākšanas centrs tiek reģistrēts kā izbraukšanas vieta. Tāpēc būtu jānosaka obligāta dzīvnieku paturēšana gan izbraukšanas vietā, gan galamērķa vietā, un savākšanas centrus kā izbraukšanas vietas būtu jāatļauj reģistrēt tikai tad, ja tie atrodas turpat uz vietas, ar mērķi novērst praksi apbraukāt vairākus savākšanas centrus pēc kārtas.

(19)Pārvadāt dzīvniekus tālos pārvadājumos būtu jāļauj tikai tiem dzīvnieku pārvadāšanas organizētājiem, kuriem ir nepieciešamie līdzekļi, lai izpildītu šīs regulas prasības. Tāpēc ir lietderīgi izveidot organizētāju apstiprināšanas sistēmu. Organizētājiem vajadzētu uzņemties atbildību par to, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai. Tie var uzdot dzīvnieku pārvadāšanu līgumpārvadātājam, un tiem tik un tā vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai šis pārvadātājs un jebkuras citas pārvadāšanā iesaistītās personas ievērotu Savienības noteikumus. Organizētājam būtu jāiesniedz kompetentajām iestādēm apliecinājums, ka tas spēj nodrošināt, ka Savienības noteikumi par pārvadāšanu tiek ievēroti, līdz dzīvnieki ierodas galamērķa vietā.

(20)Pārvadātājiem un to darbiniekiem ir nozīmīga loma dzīvnieku pārvadāšanā, būtiski ietekmējot pārvadājamo dzīvnieku labturības apstākļus. Dzīvnieku labturības apstākļus pārvadāšanas laikā ietekmē pārvadātāju ikdienas darbības. Tiem vajadzētu būt kompetentiem nodrošināt atbilstību šai regulai un ka prasības ievēro arī to darbinieki, un to rīcībā vajadzētu būt nepieciešamamam transportlīdzekļu izmantošanas apstiprinājumam, kā arī avārijas situāciju plāniem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest pārvadātāju apstiprināšanas sistēmu. Tiem vajadzētu būt atbildīgiem un nodrošināt pārredzamību attiecībā uz savu statusu un darbībām. Jo īpaši tiem būtu jāziņo par visiem sarežģījumiem un rūpīgi jāfiksē veiktās darbības un rezultāti.

(21)Transportlīdzekļiem vajadzētu būt projektētiem tā, lai novērstu dzīvnieku ievainošanu un ciešanas. Tāpēc ir lietderīgi noteikt tehniskās prasības, kas jāizpilda attiecībā uz apstiprināmo transportlīdzekli, ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku konkrēto sugu un kategoriju vajadzības.

(22)Dzīvnieku pārvadāšana pa gaisu ir daudz mazāk izplatīta nekā pārvadāšana ar autotransportu un jūras transportu. Ņemot vērā ar šā transportlīdzekļa veida saistītās izmaksas, lielākajā daļā gadījumu dzīvnieki, ko pārvadā pa gaisu, ir lolojumdzīvnieki un augstvērtīgi dzīvnieki, kas paredzēti selekcijai vai sporta aktivitātēm. Dzīvnieku pārvadāšanu pa gaisu veic saskaņā ar Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) tehniskajiem noteikumiem, kas izklāstīti Noteikumos par dzīviem dzīvniekiem (LAR), kurus izstrādā un katru gadu atjaunina Dzīvo dzīvnieku un ātrbojīgu produktu padome (LAPB), lai līdzsvarotu principus par dzīvnieku labturības aizsardzību un drošību gaisa kuģī, arī ņemot vērā gaisa transporta specifiku un ierobežojumus. Pārvadātājiem, kas ir IATA biedri, ir jāievēro noteikumos paredzētie standarti pārvadāšanas darbību veikšanā, kā arī savu gaisa kuģu aprīkošanā. Tāpēc dzīvnieku pārvadāšana pa gaisu būtu jāatļauj tikai ar gaisa kuģiem, kas pieder pārvadātājiem, kuri ir IATA biedri.

(23)Kā liecina Komisijas veiktās revīzijas un kompetento iestāžu veiktās inspekcijas, ievērojams skaits lauksaimniecības dzīvnieku kuģu, ko pašlaik ekspluatē Savienībā, neatbilst attiecīgajiem kuģošanas drošības standartiem un rada risku gan dzīvniekiem, gan apkalpei. Lai nodrošinātu šo lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstību drošības standartiem un būtisko sistēmu, piemēram, cita starpā jaudas ražošanas, stabilitātes, ventilācijas, ūdens atsāļošanas un notekūdeņu novadīšanas sistēmu, pienācīgu darbību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm dalībvalstī dzīvnieku pārvadāšanai būtu jāapstiprina tikai tādi lauksaimniecības dzīvnieku kuģi, kas peld ar karogu, kurš identificēts kā baltais vai pelēkais karogs saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli 45 . Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāatļauj dzīvnieku iekraušana šajos kuģos tikai tad, ja tiem noteiktais riska profils ir “zems risks” vai “standarta risks” saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli.

(24)Lauksaimniecības dzīvnieku kuģu apstiprinājumu uzskaite pašlaik tiek veikta informācijas sistēmā, kas atbalsta jauno inspekciju kārtību, kura izriet no Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli 46 . Eiropas Atlases un inspicēšanas hibrīdsistēma (THETIS) ir datubāze, kas atvieglo jūras kuģu, arī lauksaimniecības dzīvnieku kuģu, oficiālās kontroles . Šī datubāze ietver īpašu moduli oficiālajām kontrolēm, kas īpaši vērstas uz dzīvnieku aizsardzības prasībām. Informācijai par apstiprinātiem lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem vajadzētu būt pieejamai arī sistēmā TRACES, lai tajā varētu digitāli izveidot, atjaunināt un aizpildīt pārvadājumu žurnālus. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par šīs informācijas regulāru atjaunināšanu.

(25)Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/372 47 pēc lauksaimniecības dzīvnieku kuģa apstiprināšanas un jebkura apstiprinājuma atjaunošanas oficiālajam veterinārārstam būtu jāpavada dzīvnieku sūtījums pirmajā pārvadājumā. Tādējādi veterinārārsts var veikt oficiālās kontroles visa pirmā pārvadājuma laikā, lai pārbaudītu, vai lauksaimniecības dzīvnieku kuģa mehāniskās un vadības sistēmas nekaitē uz kuģa esošo dzīvnieku labturībai pārvadājuma laikā.

(26)Pārvadājumu žurnāli ir svarīgi rīki, kas ļauj visiem dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītajiem dalībniekiem un kompetentajām iestādēm iepazīties ar plānoto pārvadājuma maršrutu un laiku un pārbaudīt, vai plānotais maršruts tiek ievērots praksē, tādējādi veicinot izpildes panākšanu. Būtu jāparedz īpaši pārvadājumu žurnāla elementi, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības standartu stingrāku ievērošanu, jo īpaši palielinot pārvadāšanas darbību izsekojamību un pārredzamību. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina pārvadājumu žurnāli tāliem pārvadājumiem gan Savienībā, gan uz trešām valstīm, kā arī īsiem pārvadājumiem uz trešām valstīm. Pārvadājumu žurnālu izmantošana būtu pilnībā jādigitalizē, izmantojot un paplašinot iespējas, ko sniedz sistēma TRACES. Pārvadājumu žurnālu digitalizācija uzlabos datu vākšanu un nodrošinās labāku analīzi un riska apzināšanu.

(27)Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts plānotais pārvadājumu ilgums, un uzlabotu izsekojamību, būtu jāievieš vienkāršots pārvadājumu žurnāls īsiem pārvadājumiem Savienībā. Šie pārvadājumu žurnāli, ko aizpilda organizētājs un ko kompetentajai iestādei nav jāapstiprina, palīdzēs kompetentajām iestādēm novērtēt uzņēmēju sniegumu inspekciju un pārbaužu laikā. Turklāt tas ļaus gan kompetentajām iestādēm, gan Komisijai uzzināt informāciju par visām pārvadājumu darbībām.

(28)Grūsni dzīvnieki ir īpaši vārīgi pārvadāšanas laikā. Tā kā pārvadātājam ne vienmēr ir iespējams novērtēt šādu dzīvnieku grūsnības stadiju, pārzinim vajadzētu būt atbildīgam attiecīgā gadījumā par informācijas sniegšanu pārvadātājam par grūsnības stadiju vai apsēklošanas dienu.

(29)Tā kā Savienības tiesību aktos nav pietiekami daudz īpašu noteikumu par kaķu un suņu — jo īpaši dažādu šķirņu kucēnu un kaķēnu — pārvadāšanu, kā arī ņemot vērā, ka dalībvalstis spēkā esošos Savienības noteikumus interpretē un izpilda atšķirīgi, šie dzīvnieki bieži tiek pārvadāti apstākļos, kas rada risku to labturībai, un rodas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmējiem. Tāpēc ir precīzāk jādefinē īpaši noteikumi par pārvadājamo kaķu un suņu minimālo vecumu un barošanas intervāliem pārvadājuma laikā, jāparedz profilaktiska veterinārā aprūpe, lai novērstu ar stresu saistītas un konkrētām sugām specifiskas saslimšanas, un tādējādi jāpaplašina īpašie un saskaņotie noteikumi par kaķu un suņu komerciālo pārvadāšanu. Tajā pašā nolūkā ir jāparedz noteikumi, piemēram, par temperatūras un mitruma prasībām un nepieciešamību pēc pārvadājumu žurnāla tālos pārvadājumos.

(30) WOAH pamatnostādnēs par saimniecībās audzētu zivju labturību pārvadāšanas laikā ir noteikti obligātie standarti, kas jāievēro starptautiskā līmenī, un ir sniegti ieteikumi par pienākumiem, plānošanu, transportlīdzekļu plānojumu, aprīkojumu, apiešanos, ūdeni, sagatavošanu, jautājumiem, kas skar konkrētas sugas, avārijas situāciju plānošanu, dokumentēšanu, iekraušanu un izkraušanu. Pamatojoties uz minētajām pamatnostādnēm, būtu jānosaka īpaši noteikumi par ūdensdzīvniekiem, un tie būtu jāatjaunina, pamatojoties uz jaunām zinātnes atziņām, kad ir pieejami attiecīgie EFSA atzinumi. Pārvadājamo dzīvnieku labturības svarīgs elements ir tiem atvēlētā platība transportlīdzeklī, kas ir atkarīga no dzīvnieku sugas, kategorijas un lieluma. EFSA atzinumos ir ieteikts, ka, kamēr dzīvnieki ir transportlīdzeklī, tiem vajadzētu būt pietiekami lielai platībai, lai varētu mainīt pozu, padzerties un atpūsties. Tāpēc prasības par atvēlēto platību, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1/2005, būtu jāpaaugstina atbilstīgi EFSA ieteikumiem.

(31)Reāllaika dati par gaisa kuģu, jūras kuģu un vilcienu atrašanās vietu pašlaik ir publiski pieejami un piekļūstami drošības un informētības apsvērumu dēļ. Lielākā daļa autotransporta līdzekļu jau ir aprīkoti ar satelītnavigācijas sistēmu, kas reģistrē faktisko maršrutu un pārvadājuma ilgumu. Šī informācija ir ļoti svarīga, lai kompetentās iestādes varētu īstenot un, pamatojoties uz risku, labāk mērķorientēt oficiālās kontroles. Tomēr šī informācija par autotransporta līdzekļiem kompetentajām iestādēm nav pieejama.

(32)Pārvadājuma ilguma ierobežošanai ir būtiska nozīme dzīvnieku aizsardzībā pārvadāšanas laikā. Ir pierādījumi, ka praksē sākotnējā plānā aplēstais pārvadājuma ilgums bieži tiek pārsniegts, un tam var būt būtiski kaitējoša ietekme uz pārvadājamo dzīvnieku labturību. Pašlaik kompetentajām iestādēm nav līdzekļu, lai varētu pārbaudīt sūtījumu atrašanās vietu pārvadājuma laikā nolūkā plānot saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 veicamās kontroles un inspekcijas attiecībā uz pārvadājuma un atpūtas laiku. Tādējādi kompetentajām iestādēm ir sarežģīti kontrolēt, vai faktiskais pārvadājuma ilgums atbilst deklarētajam. Daudzas no šīm problēmām tiktu atrisinātas, ja būtu informācija, ko apkopo ar informācijas sistēmas starpniecību, izmantojot reāllaika atrašanās vietas noteikšanas rīkus.

(33)Informācijas pieejamība par laiku, kad autotransporta līdzekļi pārvadājumā ir sasnieguši noteiktus galvenos punktus, piemēram, pārbaudes punktus vai galamērķa vietu, ļautu kompetentajām iestādēm pastiprināt un labāk plānot un mērķorientēt kontroles. Tajās jo īpaši varētu labāk atklāt pārvadājumus, kuri pārsniedz maksimālo pārvadājuma laiku, un tādējādi tiktu identificēti pārvadājumi, kuri ar lielāku varbūtību var beigties, dzīvniekiem esot nelāgā labturības stāvoklī. Tāpēc visiem autotransporta līdzekļiem vajadzētu būt aprīkotiem ar reāllaika atrašanās vietas noteikšanas sistēmu, kas visā pārvadājuma laikā un pēc pārvadājuma beigām ar TRACES savienotā informācijas sistēmā spēj paziņot transportlīdzekļa atrašanās vietu .

(34)Dati par pārvadājuma ilgumu un atpūtas periodiem būtu jāreģistrē un jāglabā par visiem pārvadājumiem, lai informāciju apstrādātu tikai oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību vajadzībām, kas saistītas ar šīm oficiālajām kontrolēm. Šie dati būtu jāglabā sešus gadus, lai kompetentās iestādes tiem varētu piekļūt, jo īpaši nolūkā pārbaudīt, vai organizētājs vai pārvadātājs ievēro nosacījumus, kas jāievēro, lai pēc piecu gadu derīguma termiņa beigām atļauja varētu tikt atjaunota. Atrašanās vietas dati, ko reģistrē informācijas sistēmā, kura savienota ar TRACES, būtu jāreģistrē un jāglabā tikai oficiālo kontroļu un citu ar šīm kontrolēm saistītu darbību veikšanai. Arī šo datu glabāšanas periodam vajadzētu būt sešiem gadiem.

(35)Papildus Regulai (ES) 2016/679 48 un Regulai (ES) 2018/1725 49  un lai nodrošinātu īpašas pienācīgas garantijas saistībā ar datu aizsardzību, būtu jāpiemēro noteikumi par datu apstrādi un kontroli, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 50 attiecībā uz datubāzi, kurā šie dati tiks glabāti.

(36)Ir svarīgi, lai kompetentās iestādes izbraukšanas vietā būtu informētas par dzīvnieku kondīciju, kad tie ierodas galamērķa vietā. Gan autovadītājiem, gan attiecīgā gadījumā pavadoņiem un pārziņiem galamērķa vietā dzīvnieku, kuri ierodas galamērķa vietā, kondīcija būtu jādeklarē TRACES, arī informācija par dzīvnieku labturības rādītājiem. Pārvadājumu žurnāla elektroniskā versija ļaus kompetentajām iestādēm gan izbraukšanas vietā, gan galamērķa vietā saņemt šo informāciju, lai tās varētu rīkoties, ja dzīvnieku kondīcija nav pieņemama vai ir neatbilstība starp pārziņu, autovadītāju vai pavadoņu sniegto informāciju.

(37)Zinātniskie pierādījumi kopumā liecina, ka tālāki pārvadājumi dzīvnieku labturību ietekmē vairāk nekā īsāki pārvadājumi. Ņemot vērā kautuvju pašreizējo sadalījumu dalībvalstīs, jaunāko zinātnisko atzinumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un lai pārvadājumi būtu pēc iespējas īsāki, pārvadājumi līdz kautuvēm nedrīkstētu būt ilgāki par 9 stundām. Pašlaik izmantotās kautuves kopumā ir tehnoloģiski pielāgotas tajās kaujamo dzīvnieku sugām un kategorijām. Lai novērstu situāciju, kur kaušana nav iespējama, jo pēc 9 stundas ilgušas pārvadāšanas nav atbilstoši aprīkotu kautuvju, būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz 9 stundu ierobežojumu, lai izņēmuma kārtā atļautu tālākus pārvadājumus līdz pienācīgi aprīkotām kautuvēm, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde to atļauj.

(38)EFSA atzinumi apstiprināja, ka pārāk biežas pieturas ar izkraušanu un iekraušanu pārbaudes punktos pārvadājuma laikā kaitē dzīvnieku labturībai, jo tas nozīmē papildu apiešanos ar dzīvniekiem, radot papildu stresu un palielinot dzīvnieku ievainošanas un inficēšanās risku. Tāpēc tālos pārvadājumos nevajadzētu būt vairāk kā vienam atpūtas periodam ar izkraušanu un iekraušanu. Attiecībā uz pārvadājumiem ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, kuri ilgst vairāk par 9 stundām un kurus veic citiem mērķiem, nevis nokaušanai, papildus jaunākajiem EFSA zinātniskajiem ieteikumiem būtu jāņem vērā maksimālie braukšanas periodi un minimālie atpūtas periodi, kas autovadītājiem noteikti Regulā (EK) Nr. 561/2006 51 , lai uzlabotu koordināciju ar pārvadājamo dzīvnieku pārvadājuma laiku un atpūtas periodiem.

(39)Pārvadāšanas laikā īpaši vārīgi ir neatšķirti dzīvnieki, un būtu jārūpējas, lai tie transportlīdzeklī tiktu baroti atbilstoši to vajadzībām. Saskaņā ar EFSA zinātniskajiem ieteikumiem pirms šo dzīvnieku pārvadāšanas būtu jānogaida, līdz tie sasniedz minimālo vecumu un svaru, lai tie būtu stiprāki un piemērotāki pārvadāšanai. Turklāt šādi dzīvnieki būtu jāpārvadā ne ilgāk kā 8 stundas, ja vien transportlīdzeklī nav ierīkota sistēma, kas ļauj piemērotos apstākļos neatšķirtus dzīvniekus faktiski pabarot ar pienu vai piena aizstājējbarību ķermeņa temperatūrā.

(40)Pieredze, kas gūta Regulas (EK) Nr. 1/2005 piemērošanā, liecina, ka pienācīgas barošanas nodrošināšana neatšķirtiem dzīvniekiem ir grūti izpildāma prasība. Neatšķirti dzīvnieki ir jābaro ar konkrētajai sugai piemērotu pienu vai atbilstošu piena aizstājējbarību ķermeņa temperatūrā apstākļos, kas ir līdzīgi dabiskajiem apstākļiem, kādos notiek barošana ar pienu, un ar intervāliem, kas novērš ilgstošu badu. Barošanas sistēmas būtu jāprojektē tā, lai būtu iespējama piena vai piena aizstājējbarības padeve katram transportlīdzeklī esošajam dzīvniekam, lai pavadoņiem un autovadītājiem ir jāiejaucas pēc iespējas mazāk. Apkopšana būtu jāveic tā, lai nodrošinātu atbilstošu tīrīšanu un dezinfekciju nolūkā novērst piena kontamināciju. Barošanas sistēmai vajadzētu būt pielāgotai apstākļiem un tā veida transportlīdzeklim, kurā to paredzēts izmantot. Proti, ja dzīvnieki tiek pārvadāti ar ro-ro kuģi, būtu jāņem vērā ierobežotā telpa ap transportlīdzekli un kuģa kustība. Lai izvairītos no neatbilstību rašanās barošanas sistēmās, Komisijai šīs sistēmas būtu jāapstiprina, pamatojoties uz zinātniskajiem un tehniskajiem pierādījumiem par to paredzētā izmantojuma efektivitāti un atbilstību šīs regulas noteikumiem. Arī EFSA būtu jāpalīdz Komisijai šā uzdevuma veikšanā.

(41)Lai gan EFSA zinātniskajos atzinumos kustības izraisīts stress ir norādīts kā būtisks riska faktors autotransporta līdzekļos pārvadātu dzīvnieku labturībai, tāds secinājums par kustības izraisītu stresu jūras transportlīdzekļos tajos nav izdarīts . Pārvadājuma laiks autotransporta līdzekļos un dzelzceļa transportlīdzekļos ir ierobežots, un ir vajadzīgi atpūtas periodi, lai mazinātu kustības izraisītā stresa ietekmi uz pārvadājamo dzīvnieku labturību. Dzīvnieki, ko pārvadā pa jūru, nav pakļauti tāda paša veida kustībai kā dzīvnieki, ko pārvadā ar autotransportu vai dzelzceļa transportu. Jūras kuģu kustība neietekmē dzīvnieku stabilitāti tādā pašā veidā kā kustība autotransporta līdzekļos, kur tie ir pakļauti atkārtotām un neparedzamām straujām kustībām. Attiecīgi jūras transportlīdzekļu ietekme uz dzīvniekiem ir mazāk kaitējoša to labturībai. Laiks, kas pavadīts jūrā, nebūtu jāskaita kā pārvadājuma laiks ar nosacījumu, ka dzīvniekiem, kuri atrodas uz jūras kuģiem, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem, konteinerkuģiem un ro-ro kuģiem, ir pietiekama platība, lai tie varētu apgulties un atpūsties, un ir pieejama barība un ūdens pietiekamā daudzumā un ar atbilstošiem intervāliem.

(42)Temperatūra, kādā dzīvnieki tiek turēti pārvadāšanas laikā, ir svarīgs faktors, kas ietekmē to labturību. Ir pierādījies, ka brauciena laikā ir grūti izmērīt iekšējo temperatūruun nav viegli veikt korektīvas darbības. Ievērot temperatūras ierobežojumus transportlīdzeklī ir sarežģīti, jo tā ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, no mitruma un transportlīdzeklī nodrošinātās platības. Dzīvnieku pārvadāšana kravas automobiļos, kas aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, ir dārga un, iespējams, neilgtspējīga. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot pārvadājuma laiku ekstremālā temperatūrā, lai samazinātu šādas temperatūras iedarbību uz dzīvniekiem, un galējos gadījumos atļaut dzīvnieku pārvadāšanu tikai pa nakti. Turklāt būtu arī jāveic pasākumi, kas mazina temperatūras potenciālo negatīvo ietekmi transportlīdzeklī, piemēram, jāatver kravas automobiļa ventilācijas šahtas un dzīvniekiem jānodrošina lielāka platība.

(43)Organizētājiem, kas dzīvniekus pārvadā uz galamērķa vietu trešā valstī, ir jārīko pirmā pārvadājuma izvērtējums, ko veic sertifikācijas struktūra, lai noteiktu organizētāja spēju nodrošināt atbilstību šai regulai, līdz dzīvnieki ierodas galamērķa vietā trešā valstī. Ja šajā regulā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, kompetentajai iestādei būtu jāaptur organizētājam dotā atļauja veikt pārvadāšanau uz trešām valstīm. Sertifikācijas struktūrai būtu regulāri jāizvērtē organizētāja organizētie pārvadājumi uz trešām valstīm, lai noteiktu, vai organizētājam joprojām ir vajadzīgie līdzekļi, lai izpildītu šo regulu. Sertifikācijas iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām zināšanām un kvalifikācijai, tām būtu jāsniedz garantijas, ka tās joprojām ir neatkarīgas no organizētājiem, pārvadātājiem un jebkuras citas personas vai struktūras, kas iesaistīta dzīvnieku pārvadāšanā vai apiešanos ar dzīvniekiem pārvadāšanas laikā, un tās būtu jāakreditē valsts akreditācijas iestādēm, kas izveidotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 765/2008 52 .

(44)Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/97 53 ir noteiktas prasības pārbaudes punktiem un par šo pārbaudes punktu izmantošanu Savienībā. Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku pārvadāšana no Savienības uz trešām valstīm atbilst šai regulai, jo īpaši attiecībā uz pārvadājuma laiku, atpūtas periodiem un nosacījumiem par dzīvnieku izmitināšanu atpūtas periodos, pārbaudes punktiem trešās valstīs būtu jāatbilst standartiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/97.

(45)pārbaudes punktu uzņēmēji trešās valstīs vai organizētāji var lūgt, lai tos iekļautu sarakstā, kas jāpieņem Komisijai, ar nosacījumu, ka tie pierāda atbilstību prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienības noteikumiem, jo īpaši Regulai (EK) Nr. 1255/97. Šajā nolūkā pārbaudes punkti trešās valstīs var iesniegt pierādījumu, ka sertifikācijas struktūra tos sertificējusi kā tādus, kas atbilst prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/97. Komisijai saraksts ar apstiprinātajiem pārbaudes punktiem trešās valstīs būtu jāpieņem, pieņemot īstenošanas aktus.

(46)Lai labāk nodrošinātu, ka pārbaudes punkti atbilst to dzīvnieku vajadzībām, kuri atpūšas šo punktu telpās, tie būtu jāpielāgo attiecīgajām dzīvnieku sugām un kategorijām. Būtu jāievieš rezervācijas sistēma, lai izvairītos no kavējumiem vai pārbaudes punktu virsrezervēšanas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1255/97 būtu attiecīgi jāgroza.

(47)Pieredze liecina, ka ir svarīgi Savienībā nozīmēt izvešanas vietu, lai nodrošinātu dzīvu dzīvnieku netraucētu pārvadāšanu no Savienības uz trešām valstīm. Dzīvnieki no Savienības būtu jāizved caur nozīmētām izvešanas vietām, kas atbilst nepieciešamajām prasībām attiecībā uz dzīvnieku labturības pārbaudēm, kuras minētas Regulas (ES) 2017/625 54 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un kas spēj nodrošināt saziņu šajā sakarā starp kompetentajām iestādēm izbraukšanas vietās, savākšanas centriem, pārbaudes punktiem un galamērķa iestādēm. Kompetentajām iestādēm šāda nozīmēšana būtu jāreģistrē TRACES.

(48)Pieredze liecina, ka ir risks, ka galamērķa valsts var noraidīt pa jūru pārvadāto dzīvnieku sūtījumus, pamatojoties uz uzrādītajiem dokumentiem, piemēram, veterinārajiem sertifikātiem. Atsevišķos gadījumos tas var ietekmēt dzīvnieku labturību, jo tos nevar aizvest atpakaļ izbraukšanas vietā ar dzīvnieku veselību saistītu apsvērumu dēļ. Kompetentajām iestādēm izbraukšanas vietā pārvadājumu žurnāls būtu jāapstiprina tikai tad, ja uzņēmēji tām iesniedz apliecinājumu par dokumentācijas akceptēšanu dzīvu dzīvnieku starptautiskai pārvadāšanai pa jūru, ko parakstījusi galamērķa valsts jūras ostas kompetentā iestāde. Attiecīgi ir lietderīgi noteikt apliecinājuma paraugu.

(49)Dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to piemērošana. Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu šīs regulas piemērošanu visā Savienībā, ir jānovērš izpildes līmeņa atšķirības un tas, ka atšķirīgā sodu smaguma dēļ, ko piemēro par neatbilstību šai regulai dažādās dalībvalstīs, pārvadājumu darbības tiek plānotas atbilstīgi mazākā smaguma sodiem, ko piemēro noteiktās dalībvalstīs. Ir lietderīgi apzināt tos šīs regulas pārkāpumus, kas izraisa būtisku risku dzīvnieku labturībai, un noteikt šādos gadījumos piemērojamo finansiālo sodu minimālo līmeni attiecībā pret dzīvnieku sūtījumu vērtību. Būtu jāņem vērā arī tas, cik bieži pārkāpums tiek izdarīts, un atkārtoti pārkāpumi būtu jāuzskata par smagākiem. Tādējādi būtu jāattur no turpmākiem pārkāpumiem un jāuzlabo regulas izpilde. 

(50)Atbilstības pārbaude par Savienības tiesību aktiem dzīvnieku labturības jomā ir parādījusi, ka ir grūtības novērtēt Regulas (EK) Nr. 1/2005 efektivitāti dzīvnieku labturības uzlabošanā, jo minētajā regulā nav paredzēti rādītāji. Ir lietderīgi izveidot valsts sistēmu dzīvnieku labturības rādītāju uzraudzībai.

(51)Būtu jāpieprasa, lai pārvadātāji un pārziņi vāktu datus, pamatojoties uz dzīvnieku labturības rādītājiem, saistībā ar to veiktajām pārvadāšanas darbībām. Datu analīze ļaus pārvadātājiem un pārziņiem apzināt trūkumus saistībā ar dzīvnieku labturību un vajadzības gadījumā veikt atbilstošus korektīvus pasākumus. Dati par rādītājiem būtu jādara pieejami arī kompetentajām iestādēm un Komisijai, izmantojot TRACES.

(52)Lai atjauninātu tehniskos noteikumus I un II pielikuma I, II, V un VII nodaļā nolūkā tos pielāgot jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām, ja tādas ir, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Lai veicinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, lai atjauninātu pārvadājumu žurnāla paraugu III pielikumā un apliecinājuma paraugu IV pielikumā. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriestos, cita starpā ar ekspertiem, un minētās apspriešanās rīkotu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 55 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(53)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, arī avārijas situāciju plānu un to veidņu elementus, tehniskos noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu apstiprināšanu, tehniskos elementus, kas vajadzīgi, lai veiktu reāllaika izsekošanas navigācijas sistēmas ierakstus, transportlīdzekļos esošu neatšķirtu dzīvnieku barošanas sistēmu apstiprināšanu, to izvērtējumu saturu, kuri vajadzīgi, lai sertificētu organizētājus, kas pārvadā dzīvniekus uz trešām valstīm, un šādu izvērtējumu biežumu, to pārbaudes punktu sarakstus, kuri atbilst standartiem, kas ir līdzvērtīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/97 noteiktajiem, un labturības rādītāju definīcijas un metodes šo rādītāju uzraudzībai, kā arī tehniskos noteikumus par TRACES izmantošanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 56 .

(54)Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalsts valsts noteikumus neizmanto tādā veidā, kas kaitē pareizai šīs regulas noteikumu piemērošanai vai ietekmē iekšējā tirgus darbību. Dalībvalstīm visi šādi valsts noteikumi būtu jāpaziņo Komisijai. Komisijai par tiem būtu jāinformē pārējās dalībvalstis. Ja uz valsts noteikumi ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 darbības jomā, tie būtu jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto direktīvu.

(55)Ietekmes novērtējums, kas veikts šīs regulas sagatavošanai, liecina, ka saskaņā ar dažām jaunajām prasībām, kas izklāstītas šajā regulā, to ietekmētajiem uzņēmējiem būs jāveic plānošana un investīcijas. Jauni noteikumi par pārvadājuma laiku un neatšķirtu dzīvnieku barošanu pārvadāšanas laikā nozīmē to, ka būs jāveic izmaiņas pārvadāšanas modeļos un jāinvestē jaunos kravas automobiļos, lai dzīvniekiem nodrošinātu vairāk platības un, iespējams, jaunas barošanas sistēmas. Attiecīgi šajā regulā būtu jāparedz atbilstoši pārejas periodi, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai attiecīgie uzņēmēji varētu pielāgoties attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām.

(56)Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet pārvadāšanas tvēruma, ietekmes un pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(57)“Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [XXXX. gada XX.XX] sniedza atzinumu”,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ko veic saistībā ar saimniecisku darbību.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro dzīvnieku pārvadāšanai:

–Savienībā;

–no izbraukšanas vietas trešā valstī uz galamērķa vietu Savienībā;

–no izbraukšanas vietas Savienībā uz galamērķa vietu trešā valstī, un

–no robežkontroles punkta, caur kuru ieved Savienībā, līdz vietai, caur kuru izved no Savienības, ja dzīvnieku pārvadāšana notiek tranzītā caur Savienības teritoriju.

2.Uz pārvadāšanu, ko veic šādiem mērķiem, attiecas tikai 4. pants:

a)pārvadāšana, kurā lauksaimnieki ar saviem transportlīdzekļiem pārvadā savus dzīvniekus sezonālas pārvietošanas nolūkā;

b)pārvadāšana, kurā lauksaimnieki ar saviem transportlīdzekļiem pārvadā savus dzīvniekus citiem mērķiem, nevis dzīvnieku sezonālai pārvietošanai, ne vairāk kā 50 km attālumā no saimniecības, kurā dzīvnieki tiek turēti;

c)dzīvnieku pārvadāšana, lai tie piedalītos apmācībā, izstādēs, sacīkstēs, kultūras pasākumos, cirkos un jāšanas sporta un brīvā laika pavadīšanas pasākumos.

3.Šo regulu nepiemēro šādu veidu pārvadāšanai:

a)dzīvnieku pārvadāšana, ko neveic saistībā ar saimniecisku darbību;

b)dzīvnieku pārvadāšana tieši uz veterinārās prakses vietu vai klīniku vai no tās;

c)aizsargājamu sugu pārvadāšana saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) 57 ;

d)dzīvnieku pārvadāšana starp zooloģiskajiem dārziem, kas atbilst definīcijai Padomes Direktīvas 1999/22/EK 58 2. pantā;

e)dekoratīvo zivju pārvadāšana;

f)ūdensdzīvnieku tieša piegāde pārtikas uzņēmumiem, kas tos piegādā galapatērētājam.

4.Šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 20. pantu, 26. pantu, I pielikuma I un V nodaļu un II pielikuma 4. punktu nepiemēro dzīvnieku pārvadāšanai, ko veic saistībā ar atļautiem projektiem saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES 59 .

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“dzīvnieki” ir dzīvi mugurkaulnieki, galvkāji un desmitkājvēži;

2)“izbraukšanas vieta” ir:

a)vieta, kur dzīvnieks ticis izmitināts vismaz nedēļu pirms izbraukšanas un kur tas tika pirmoreiz iekrauts transportlīdzeklī, vai

b)savākšanas centrs, ja dzīvnieks savākts ne vairāk kā 100 km attālumā;

3)“galamērķa vieta” ir kautuve vai jebkura cita vieta, kur dzīvnieku izkrauj no transportlīdzekļa un izmitina vismaz nedēļu pirms jebkuras tālākas izbraukšanas;

4)“pārvadājums” ir dzīvnieku pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļus, sākot no pirmā dzīvnieka iekraušanas pirmajā transportlīdzeklī izbraukšanas vietā un beidzot ar pēdējā dzīvnieka izkraušanu galamērķa vietā, un saistītās darbības, to vidū atpūtas periodi un pārkraušana no viena transportlīdzekļa citā;

5)“transportlīdzeklis” ir dzīvnieku pārvadāšanai izmantotie autotransporta līdzekļi, dzelzceļa transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi;

6)“ūdensdzīvnieki” ir zivis, galvkāji un desmitkājvēži;

7)“organizētājs” ir:

a)pārvadātājs, kas pārvadā dzīvniekus vai ar vismaz vienu citu pārvadātāju ir noslēdzis dzīvnieku pārvadāšanas apakšlīgumu par visu pārvadājumu vai pārvadājuma daļu , vai

b)fiziska vai juridiska persona, kas par dzīvnieku pārvadāšanu ir noslēgusi līgumu ar pārvadātāju, vai

c)persona, kas sistēmā TRACES ir parakstījusi III pielikumā izklāstītā pārvadājumu žurnāla 1. iedaļu;

8)“tāls pārvadājums” ir pārvadājums, kas ir ilgāks par 9 stundām;

9)“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) 2017/625 3. panta 3. punktā;

10)“TRACES” ir Regulas (ES) 2017/625 133. panta 4. punktā minētā datorizētā sistēma, ko izmanto datu, informācijas un dokumentu apmaiņai;

11)“pārvadātājs” ir uzņēmējs, kura saimnieciskā darbība ir dzīvnieku pārvadāšana savām vai trešās personas vajadzībām;

12)“īss pārvadājums” ir pārvadājums, kas nav ilgāks par 9 stundām;

13)“pavadonis” ir par pārvadājamo dzīvnieku labturību tieši atbildīgā persona, kas pārvadājuma laikā tos pavada autotransporta līdzeklī vai dzelzceļa transportlīdzeklī;

14)“transportlīdzeklis” ir transporta līdzeklis uz riteņiem, kas darbojas ar dzinēju vai ir velkams;

15)“dzīvnieku labturības inspektors” ir persona, kas visā jūras pārvadājuma laikā ir tieši atbildīga par to dzīvnieku labturību, kurus pārvadā ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģi,;

16)“lauksaimniecības dzīvnieku kuģis” ir jūras kuģis, kas būvēts vai pielāgots, lai to izmantotu sauszemes dzīvnieku (izņemot mājas putnus vai trušus) pārvadāšanai;

17)“konteiners” ir redeļu kaste, kaste, tvertne vai cita izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku pārvadāšanai;

18)“konteinerkuģis” ir kuģis, kas ved sauszemes dzīvniekus (izņemot mājas putnus vai trušus) pārvietojamos konteineros;

19)“sauszemes dzīvnieki” ir saimniecībās turēti zirgu dzimtas dzīvnieki un liellopu, cūku, aitu, kazu sugas dzīvnieki, briežu dzimtas dzīvnieki, truši un mājas putni, arī mājputni;

20)“ro-ro kuģis” ir kuģis ar aprīkojumu autotransporta vai dzelzceļa transporta uzbraukšanai uz kuģa un nobraukšanai no tā;

21)“lielu dzīvnieku konteiners” ir konteiners, ko izmanto sauszemes dzīvnieku (izņemot mājas putnus un trušus) pārvadāšanai ar autotransporta līdzekļiem, dzelzceļa transportlīdzekļiem vai konteinerkuģiem;

22)“oficiālais veterinārārsts” ir oficiālais veterinārārsts, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) 2017/625 3. panta 32. punktā;

23)“savākšanas centrs” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. panta 1. punktu reģistrēts dzīvnieku savākšanas operācijām paredzēts objekts, kurā, lai izveidotu sūtījumu, uz laiku tiek sagrupēti liellopu, aitu, kazu, zirgu vai cūku sugas dzīvnieki no vairāk nekā vienas saimniecības;

24)“pārbaudes punkti” ir pārbaudes punkti, kas atbilst definīcijai Regulas (EK) Nr. 1255/97 1. pantā;

25)“pārvadājuma laiks” ir laiks, kurā dzīvnieki tiek pārvietoti ar transportlīdzekli, ieskaitot dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas laiku;

26)“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, izņemot pārvadātāju, un tas pastāvīgi vai īslaicīgi atbild par dzīvniekiem vai ar tiem apietas;

27)“izvešanas vieta” ir izvešanas vieta, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) 2017/625 3. panta 39) punktā;

28)“robežkontroles punkts” ir robežkontroles punkts, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) 2017/625 3. panta 38. punktā;

29)“pozicionēšanas sistēmas” ir infrastruktūru sistēmas, kas nodrošina globālus, nepārtrauktus, precīzus un garantētus laika un vietas noteikšanas pakalpojumus, kuri vajadzīgi šīs regulas nolūkā;

30)“atpūtas periods” ir nepārtraukts periods pārvadājuma laikā, kad dzīvnieki netiek pārvietoti ar transportlīdzekli;

31)“biodroša pārvadāšana” ir dzīvnieku pārvadāšana Direktīvas 2010/63/ES nolūkos, kurā ir nodrošināta fiziska barjera, kas dzīvniekus aizsargā no mikrobioloģiskās kontaminācijas pārnešanas un nodrošina to labturību, garantējot barību, ūdeni un vides apstākļus, kas ir piemēroti sugām un to attīstības stadijai, arī pietiekamu platību, lai atpūstos un izstaipītos;

32)“sertifikācijas struktūra” ir juridiska persona, kas akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un darbojas saskaņā ar standartu ISO/IEC/17065 “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus”;

33)“neiejāts zirgu dzimtas dzīvnieks” ir zirgu dzimtas dzīvnieks, ko nevar nedz piesiet, nedz vest aiz apaušiem, neizraisot uzbudinājumu, sāpes vai ciešanas, no kā var izvairīties.

4. pants

Vispārīgi noteikumi par dzīvnieku pārvadāšanu

1.Dzīvniekus nedz pārvadā, nedz organizē dzīvnieku pārvadāšanu tādā veidā, ka tiem rodas vai var rasties ievainojumi vai nevajadzīgas ciešanas.

2.Ikviena persona, kura pārvadā dzīvniekus vai organizē dzīvnieku pārvadāšanu, nodrošina atbilstību šādām prasībām:

a)iepriekš ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārvadājuma laiku tā, lai tiktu samazināti izplatītākie apdraudējumi dzīvnieku labturībai, to vidū ciešanas, ko izraisa bads, slāpes, nogurums, ievainojumi vai termisks diskomforts;

b)dzīvnieki ir piemēroti visam pārvadājumam;

c)transportlīdzeklis ir projektēts, konstruēts, tiek ekspluatēts un tam tiek veikta apkope tā, lai novērstu ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas un garantētu dzīvnieku drošību;

d)iekraušanas un izkraušanas iekārtas ir projektētas, konstruētas, tiek ekspluatētas un tām tiek veikta apkope tā, lai novērstu ievainojumus un nevajadzīgas ciešanas un garantētu dzīvnieku drošību;

e)ikviena fiziska persona, kas atbild par dzīvniekiem jebkurā to pārvadāšanas posmā, ir kompetenta šajā nolūkā un kompetenta apieties ar dzīvniekiem un veic savus uzdevumus, nepielietojot vardarbību vai jebkādu metodi, kas dzīvniekiem varētu radīt ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas;

f)pārvadāšanu veic bez nepamatotas kavēšanās;

g)dzīvnieku labturības stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts un pienācīgi uzturēts;

h)transportlīdzekļa un izkraušanas un iekraušanas iekārtu platība un augstums ir pielāgots attiecīgo dzīvnieku sugai, lielumam, kategorijai un plānotajam pārvadājumam;

i)pārvadājuma laikā dzīvniekiem tiek regulāri piedāvāts ūdens, barība un atpūta pienācīgā kvalitātē un daudzumā, kas atbilst dzīvnieku sugai un fizioloģiskajām vajadzībām;

j)ūdensdzīvniekiem ir nodrošināts ūdens pietiekamā daudzumā un kvalitātē.

II NODAĻA
ORGANIZĒTĀJU UN PĀRVADĀTĀJU ATĻAUJAS

5. pants

Pieteikšanās organizētāja atļaujas saņemšanai tāliem pārvadājumiem

1.Organizētāji drīkst organizēt dzīvnieku pārvadāšanu tālos pārvadājumos tikai tad, ja tiem ir atļauja, kas piešķirta saskaņā ar 6. pantu.

2.Organizētājs pieteikumu uz atļaujas saņemšanu dzīvnieku pārvadāšanai tālos pārvadājumos iesniedz kompetentajai iestādei sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 1. iedaļā ietverto veidlapu. Pieteikumā precizē, vai organizētājs plāno organizēt dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm.

3.Organizētāji pieteikumu atļaujas saņemšanai iesniedz ne vairāk kā vienā kompetentajā iestādē un ne vairāk kā vienā dalībvalstī.

4.Pieteikumā, kas minēts 2. punktā, iekļauj pierādījumus par to, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)organizētājs ir reģistrēts vai — trešā valstī reģistrēta organizētāja gadījumā — ir pārstāvēts attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī;

b)organizētājs spēj izpildīt 14. panta nosacījumus.

6. pants

Organizētāja atļaujas piešķiršana, atjaunošana, apturēšana un anulēšana

1.Kompetentā iestāde piešķir 5. pantā minēto atļauju sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 1. iedaļā ietverto veidlapu, ar noteikumu, ka ir izpildīti 5. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi.

2.Šā panta 1. punktā minētajā atļaujā norāda dzīvnieku sugas un kategorijas un pārvadāšanas veidu(-us), uz kuru (kuriem) tā attiecas, un to, vai atļauja attiecas uz dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm.

Atļauja ir derīga ne ilgāk kā piecus gadus no tās izdošanas datuma.

3.Vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa beigām organizētājs sistēmā TRACES var pieteikties uz atjaunošanu. Atjaunošanas pieteikumā iekļauj pierādījumus, ka ir izpildīti 5. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi, attiecīgā gadījumā — 33. pantā paredzēto sertifikātu un dokumentētu analīzi par rādītāju uzraudzību par iepriekšējā apstiprinājuma derīguma termiņu, un — attiecīgā gadījumā — dokumentētus pierādījumus par pasākumiem, kas ieviesti, ja rādītāju skaitliskās vērtības pārsniedz 26. panta 3. punktā paredzētās robežvērtības. Kompetentā iestāde apstiprina vai noraida atjaunošanas pieteikumu un apstiprinājumu vai noraidījumu reģistrē TRACES, noraidījuma gadījumā norādot iemeslus.

4.Ja organizētājs vairs neatbilst 5. panta 4. punktā vai 33. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentā iestāde uzdod apturēt atļauju saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 138. panta 2. punkta j) apakšpunktu un apturēšanu nekavējoties reģistrē TRACES. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde aptur atļaujas daļu, kas attiecas uz pārvadāšanu uz trešo valsti.

Kompetentā iestāde iesniedz organizētājam rakstisku paziņojumu, kurā norādīti apturēšanas iemesli un sniegti ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai.

Kompetentā iestāde atceļ apturēšanu, ja organizētājs iesniedz pierādījumus, ka ir novērsis trūkumus, kuri bijuši par pamatu pieteikuma apturēšanai.

Attiecībā uz pārvadāšanu Savienībā, ja organizētājs nav novērsis trūkumus viena mēneša laikā no apturēšanas, kompetentā iestāde atļauju anulē.

Attiecībā uz pārvadāšanu uz trešo valsti, ja organizētājs nav novērsis trūkumus trīs mēnešu laikā no apturēšanas, kompetentā iestāde atļauju anulē.

7. pants

Pieteikšanās uz pārvadātāja atļaujas saņemšanu īsiem pārvadājumiem

1.Pārvadātāji drīkst pārvadāt dzīvniekus īsos pārvadājumos tikai tad, ja tiem ir:

a)atļauja īsiem pārvadājumiem, kas piešķirta saskaņā ar 9. panta 1. punktu saistībā ar attiecīgajām sugām un kategorijām, vai

b)atļauja tāliem pārvadājumiem, kas piešķirta saskaņā ar 9. panta 1. punktu saistībā ar attiecīgajām sugām un kategorijām.

2.Pārvadātājs pieteikumu uz atļaujas saņemšanu dzīvnieku pārvadāšanai īsos pārvadājumos kompetentajai iestādei iesniedz sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 2. iedaļā ietverto veidlapu. Pieteikumā iekļauj pierādījumus par to, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)pārvadātājs ir reģistrēts vai — trešā valstī reģistrēta pārvadātāja gadījumā — ir pārstāvēts attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī;

b)pārvadātāja rīcībā ir pietiekams un atbilstošs personāls un aprīkojums, un tas ir sniedzis personālam rakstiskus norādījumus par dzīvnieku dzirdināšanu, barošanu un aprūpi, kā arī ir ieviesis darbības procedūras, lai tā personāls varētu šo regulu izpildīt;

c)autovadītāji un pavadoņi, kurus pārvadātājs nodarbina vai kuri pārvadātājam sniedz pakalpojumus, ir apguvuši attiecīgus apmācības kursus un ir saņēmuši kvalifikācijas sertifikātus, kas paredzēti 38. pantā;

d)ne pārvadātājs, ne tā pārstāvji dalībvalstī, kurā pieteikums iesniegts, piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā noteikts 44. pantā,.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos, ja pārvadātājs vai tā pārstāvji minētajā periodā ir izdarījuši smagu pārkāpumu, tie kompetentajai iestādei pierāda, ka ir veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.

8. pants

Pieteikšanās uz pārvadātāja atļaujas saņemšanu tāliem pārvadājumiem

1.Pārvadātāji drīkst transportēt dzīvniekus tālos pārvadājumos tikai tad, ja tiem ir atļauja, kas piešķirta saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Šādas atļaujas ir derīgas arī īsiem pārvadājumiem.

2.Pārvadātājs pieteikumu uz atļaujas saņemšanu dzīvnieku pārvadāšanai tālos pārvadājumos kompetentajai iestādei iesniedz sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 3. iedaļā ietverto veidlapu. Pārvadātāji pieteikumu uz atļaujas saņemšanu iesniedz ne vairāk kā vienā kompetentajā iestādē un ne vairāk kā vienā dalībvalstī.

3.Pieteikumā, kas paredzēts 2. punktā, iekļauj pierādījumus par to, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)pārvadātājs atbilst 7. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un

b)pārvadātājam ir šādi dokumenti:

i)derīgi 12. vai 13. pantā paredzētie atbilstības sertifikāti attiecībā uz visiem attiecīgajā tālajā pārvadājumā izmantojamiem transportlīdzekļiem;

ii)dokuments, kurā sīki aprakstītas procedūras, kas ļauj pārvadātājam izsekot un fiksēt tā atbildībā esošo transportlīdzekļu un kuģu kustību, un procedūras saziņai ar attiecīgajiem autovadītājiem jebkurā brīdī tālo pārvadājumu laikā;

iii)avārijas situāciju plānu paredzētās pārvadāšanas laikā.

4.Lai nodrošinātu, ka tālu pārvadājumu avārijas situāciju plāni, kas paredzēti b) punkta iii) apakšpunktā, tiek noformēti vienādi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 49. pantu pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu minimālās prasības attiecībā uz avārijas situāciju plāna saturu dažādiem pārvadājumu veidiem un izveidotu un pēc vajadzības atjauninātu standarta veidlapu paraugus šo avārijas situāciju plānu iesniegšanai.

9. pants

Pārvadātāja atļaujas piešķiršana, atjaunošana, apturēšana un anulēšana

1.Kompetentā iestāde piešķir atļauju pārvadātājam īsiem vai tāliem pārvadājumiem, kā prasīts 7. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā, sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma attiecīgi 2. un 3. iedaļā ietvertās veidlapas, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti attiecīgi 7. panta 2. punktā un 8. panta 2. punktā.

2.Šā panta 1. punktā minētajā atļaujā norāda dzīvnieku sugas un kategorijas un transportlīdzekļa veidu, uz kuru tā attiecas, un to, vai atļauja attiecas uz tāliem vai īsiem pārvadājumiem.

Atļauja ir derīga ne ilgāk kā piecus gadus no tās izdošanas dienas.

3.Vienu mēnesi pirms īsiem vai tāliem pārvadājumiem piešķirtas atļaujas derīguma termiņa beigām pārvadātājs sistēmā TRACES var pieteikties uz atļaujas atjaunošanu. Atjaunošanas pieteikumā iekļauj dokumentus, kas prasīti 7. panta 2. punktā vai 8. panta 2. punktā, un dokumentētu analīzi par rādītāju uzraudzību par iepriekšējā apstiprinājuma derīguma termiņu, un — attiecīgā gadījumā — dokumentētus pierādījumus par pasākumiem, kas ieviesti, ja rādītāju skaitliskās vērtības pārsniedz 26. panta 3. punktā paredzētās robežvērtības.

4.Kompetentā iestāde apstiprina vai noraida atjaunošanas pieteikumu un apstiprinājumu vai noraidījumu reģistrē TRACES, noraidījuma gadījumā norādot iemeslus.

5.Pārvadātājs paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei par visām izmaiņām 7. panta 2. punktā vai 8. panta 2. punktā minētajos dokumentos ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu dienas.

6.Ja pārvadātājs vairs neatbilst 7. panta 2. punktā vai 8. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentā iestāde uzdod atļauju apturēt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 138. panta 2. punkta j) apakšpunktu un apturēšanu nekavējoties reģistrē TRACES.

Kompetentā iestāde iesniedz pārvadātājam rakstisku paziņojumu, kurā norādīti apturēšanas iemesli un sniegti ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai.

Kompetentā iestāde apturēšanu atceļ, ja pārvadātājs iesniedz pierādījumus, ka ir novērsis trūkumus, kuri bijuši par pamatu tā pieteikuma apturēšanai.

Ja pārvadātājs trūkumus nav novērsis viena mēneša laikā no apturēšanas, kompetentā iestāde atļauju anulē.

10. pants

Autovadītāju, pavadoņu un dzīvnieku labturības inspektoru apmācība

Pārvadātājs nokārto, ka autovadītāji, pavadoņi un dzīvnieku labturības inspektori, kas minēti 21. pantā, apgūst kādus no apstiprinātajiem dzīvnieku labturības kursiem, kas minēti 37. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šāda apmācība ir saistīta ar viņu uzdevumiem, to dzīvnieku sugām un kategorijām, ar kuriem viņi apietas, un izmantotajiem transportlīdzekļiem.

III NODAĻA
TRANSPORTLĪDZEKĻI

11. pants

Vispārīgi noteikumi par transportlīdzekļiem

1.Neviens dzīvniekus nepārvadā ar autotransporta līdzekļiem vai dzelzceļa transportlīdzekļiem tālos pārvadājumos, ja vien transportlīdzeklis nav pārbaudīts un apstiprināts saskaņā ar 12. pantu.

2.Neviens dzīvniekus nepārvadā ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģi tālāk par 10 jūras jūdzēm no Savienības ostas, ja vien lauksaimniecības dzīvnieku kuģis nav pārbaudīts un apstiprināts saskaņā ar 13. pantu.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro attiecībā uz konteineriem, kurus izmanto sauszemes dzīvnieku (izņemot mājas putnus un trušus) pārvadāšanai ar autotransporta līdzekļiem, dzelzceļa transportlīdzekļiem vai konteinerkuģiem.

4.    Dzīvniekus drīkst pārvadāt tikai ar tādiem gaisa kuģiem, kas pieder pārvadātājiem, kuri ir Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas biedri.

5.    Dzīvniekus drīkst pārvadāt ar ro-ro kuģi tikai tad, ja ir izpildītas I pielikuma II nodaļas 3. punktā izklāstītās prasības.

12. pants

Autotransporta un dzelzceļa transporta un lielu dzīvnieku konteineru apstiprinājuma sertifikāts

1.Pārvadātājs iesniedz pieteikumu uz tāliem pārvadājumiem paredzētu autotransporta līdzekļu, dzelzceļa transportlīdzekļu vai lielu dzīvnieku konteineru apstiprinājuma sertifikāta saņemšanu kompetentajai iestādei sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 5. iedaļā ietverto veidlapu.

2. Kompetentā iestāde piešķir pārvadātājam transportlīdzekļa apstiprinājuma sertifikātu sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 5. iedaļā ietverto veidlapu, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)uz transportlīdzekli neattiecas pieteikums, kas iesniegts citai kompetentajai iestādei tajā pašā vai citā dalībvalstī, vai apstiprinājuma sertifikāts, ko piešķīrusi cita kompetentā iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī, un cita kompetentā iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī nav lēmusi par pieteikuma noraidīšanu;

b)kompetentā iestāde transportlīdzekli ir pārbaudījusi un konstatējusi tā atbilstību I pielikuma II un VI nodaļas prasībām attiecībā uz tāliem pārvadājumiem paredzēta autotransporta līdzekļa projektēšanu, uzbūvi un tehnisko apkopi.

3.Kompetentā iestāde katru apstiprinājuma sertifikāta pieteikuma noraidīšanu reģistrē TRACES, norādot sava lēmuma iemeslus.

Apstiprinājuma sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no tā izdošanas datuma.

4.Vienu mēnesi pirms 2. punktā paredzētā apstiprinājuma sertifikāta derīguma termiņa beigām pārvadātājs sistēmā TRACES var pieteikties uz sertifikāta atjaunošanu saskaņā ar 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

5.Pārvadātājs paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru transportlīdzekļa pārveidošanu, labošanu vai bojājumiem, kas var ietekmēt pārvadājamo dzīvnieku labturību, piecu dienu laikā no šādu pārveidojumu, labojumu veikšanas vai bojājumu rašanās.

6.Ja transportlīdzeklis vairs neatbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentā iestāde uzdod apturēt sertifikātu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 138. panta 2. punkta j) apakšpunktu un apturēšanu reģistrē TRACES.

Kompetentā iestāde iesniedz pārvadātājam rakstisku paziņojumu, kurā norādīti apturēšanas iemesli un sniegti ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai.

Kompetentā iestāde atceļ apturēšanu, ja pārvadātājs iesniedz pierādījumus, ka ir novērsis trūkumus, kuri bijuši par pamatu tā sertifikāta apturēšanai.

Ja pārvadātājs nav novērsis trūkumus viena mēneša laikā no apturēšanas, kompetentā iestāde sertifikātu anulē.

13. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģu apstiprinājuma sertifikāts

1.Pārvadātājs, izmantojot V pielikuma 6. iedaļā ietverto veidlapu, kompetentajai iestādei sistēmā TRACES iesniedz pieteikumu uz dzīvnieku pārvadāšanai paredzēta lauksaimniecības dzīvnieku kuģa apstiprinājuma sertifikāta saņemšanu. Pieteikumā iekļauj šādus dokumentus:

a)dokuments, kurā ietverti dati par pieteikuma iesniedzēju un lauksaimniecības dzīvnieku kuģi, arī pārbūves datums, ja piemērojams, kuģa plāns ar aizgaldu, apgaismojuma, notekūdeņu novadīšanas, ugunsdzēsības un ventilācijas sistēmu izvietojumu;

b)dokuments, kurā aprakstīts, kā a) apakšpunktā norādītās sistēmas darbojas un kā strāvas avoti var nodrošināt pietiekamu enerģiju šo sistēmu atbalstam.

2.Kompetentā iestāde piešķir lauksaimniecības dzīvnieku kuģa apstiprinājuma sertifikātu sistēmā TRACES, izmantojot V pielikuma 6. iedaļā ietverto veidlapu, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)kuģis pirmo pārvadājumu veiks no dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums;

b)uz kuģi neattiecas ne pieteikums, kas iesniegts citai kompetentajai iestādei tajā pašā vai citā dalībvalstī, ne apstiprinājuma sertifikāts, ko piešķīrusi cita kompetentā iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī, un cita kompetentā iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī nav lēmusi par pieteikuma noraidīšanu;

c)kompetentā iestāde kuģi ir pārbaudījusi un konstatējusi tā atbilstību I pielikuma II un IV nodaļas prasībām attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģu konstrukciju un aprīkojumu;

d)kuģis peld ar karogu, kas saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli klasificēts kā baltais vai pelēkais karogs.

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģa atbilstības sertifikātu aptur, ja vien oficiālais veterinārārsts nav veicis oficiālas kontroles uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģa visā tā pirmajā pārvadājumā pēc apstiprinājuma piešķiršanas un pirms šāda apstiprinājuma atjaunošanas un šādās kontrolēs nav pierādīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku kuģa konstrukcija un aprīkojums nekaitē uz klāja esošo dzīvnieku labturībai vai ka ir veikti efektīvi korektīvie pasākumi.

3.Kompetentā iestāde katru atbilstības sertifikāta pieteikuma noraidīšanu reģistrē TRACES, norādot lēmuma iemeslus.

Apstiprinājuma sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no tā izdošanas dienas.

4.Vienu mēnesi pirms 2. punktā paredzētā lauksaimniecības dzīvnieku kuģa apstiprinājuma sertifikāta derīguma termiņa beigām pārvadātājs TRACES var pieteikties sertifikāta atjaunošanai saskaņā ar 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

5.Pārvadātājs paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei par visiem transportlīdzekļa pārveidojumiem, labojumiem vai bojājumiem, kas var ietekmēt pārvadājamo dzīvnieku labturību, piecu dienu laikā no šādu pārveidojumu vai labojumu veikšanas vai bojājumu rašanās vai ja 2. punkta d) apakšpunktā noteiktā prasība vairs netiek izpildīta.

6.Ja kuģis vairs neatbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentā iestāde uzdod apturēt sertifikātu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 138. panta 2. punkta j) apakšpunktu un apturēšanu reģistrē TRACES.

Kompetentā iestāde iesniedz pārvadātājam rakstisku paziņojumu, kurā norādīti apturēšanas iemesli un sniegti ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai.

Kompetentā iestāde apturēšanu atceļ, ja pārvadātājs iesniedz pierādījumus, ka ir novērsis trūkumus, kuri bijuši par pamatu sertifikāta apturēšanai.

Ja pārvadātājs nav novērsis trūkumus viena mēneša laikā no apturēšanas, kompetentā iestāde sertifikātu anulē.

7.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 49. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)elektroniskas datubāzes izveidi, lai tajā reģistrētu lauksaimniecības kuģu inspekcijas, ko veic šā panta nolūkos, un oficiālās kontroles, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625;

b)to inspektoru grupu sastāvu, kuras veic 1. punktā minētās inspekcijas;

c)sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālā veterinārārsta klātbūtni uz klāja lauksaimniecības dzīvnieku kuģa apstiprināšanas nolūkā.

IV NODAĻA
PIENĀKUMI PIRMS IZBRAUKŠANAS

14. pants

Organizētāju pienākumi

1.Organizētājiem ir pienākums nodrošināt, ka viss pārvadājums no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai Savienībā vai trešā valstī atbilst šai regulai.

2.Organizētāji ir atbildīgi par pārvadājuma plānošanu no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai. Organizētājs izpilda noteikumus attiecībā uz pārvadājumu žurnālu, kas minēts 15. pantā, un paraksta pārvadājumu žurnāla 1. iedaļu sistēmā TRACES, kā noteikts III pielikuma 1. un 2. punktā. 

3.Organizētāji nodrošina, ka katrā pārvadājumā:

a)pārvadājamie dzīvnieki tiek izmitināti izbraukšanas vietā vismaz vienu nedēļu pirms izbraukšanas;

b)dažādie pārvadājuma posmi, jo īpaši, ja tos veic dažādi uzņēmēji, tiek koordinēti tā, lai dzīvnieku labturību neapdraudētu nepietiekama koordinācija starp dažādām pārvadājuma daļām vai dažādiem uzņēmējiem;

c)pārvadājuma organizēšanā ir ņemta vērā temperatūras prognoze, ja tas ir būtiski attiecībā uz konkrētajām dzīvnieku sugām un kategorijām, saskaņā ar 31. pantu un I pielikuma V nodaļu;

d)ir norīkota persona, kas jebkurā laikā sniedz informāciju par pārvadājuma plānošanu, izpildi un pabeigšanu kompetentajām iestādēm izbraukšanas vietā, savākšanos punktiem, pārbaudes punktiem un galamērķa iestādēm.

15. pants

Pārvadājumu žurnāls visiem tālajiem pārvadājumiem un īsajiem pārvadājumiem uz trešām valstīm

1.Attiecībā uz tāliem pārvadājumiem un īsiem pārvadājumiem uz trešām valstīm organizētāji pirms pārvadājuma sistēmā TRACES aizpilda pārvadājumu žurnāla 1. iedaļu, kā noteikts III pielikuma 1. punktā.

2.Ja pārvadājumu žurnāls attiecas uz tālu pārvadājumu vai īsu pārvadājumu uz trešo valsti, organizētājs TRACES iesniedz pārvadājumu žurnālu, lai kompetentā iestāde izbraukšanas vietā to apstiprinātu, vismaz divas dienas, bet ne agrāk kā piecas dienas pirms plānotā izbraukšanas datuma. Pārvadājumu nedrīkst sākt, kamēr kompetentā iestāde nav apstiprinājusi pārvadājumu žurnālu saskaņā ar 4. punktu.

3.Pārvadājumu žurnālā iekļauj apstiprinājumu par rezervāciju pārbaudes punktā, ja saskaņā ar pārvadājuma plānu pārvadājuma laiks varētu pārsniegt 21 stundu.

4.Kompetentā iestāde apstiprina pārvadājumu žurnālu TRACES ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)pārvadājumu žurnāls ir reāli izpildāms un liecina par šīs regulas ievērošanu;

b)pārvadājumu žurnālā norādītajiem pārvadātājiem ir derīgas attiecīgās pārvadātāja atļaujas, derīgi apstiprinājuma sertifikāti transportlīdzekļa izmantošanai un derīgi autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāti.

5.Ja 4. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, kompetentā iestāde pieprasa, lai organizētājs maina plānotā pārvadājuma organizāciju tā, lai tas atbilstu šai regulai.

6.Kompetentās iestādes nodrošina, ka pārvadājumu žurnāli tāliem pārvadājumiem un īsiem pārvadājumiem uz trešām valstīm tiek glabāti TRACES ne ilgāk kā sešus gadus vēlāku oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 21. pantu.

16. pants

Pārvadājumu žurnāls īsiem pārvadājumiem Savienībā

1.Attiecībā uz īsiem pārvadājumiem Savienībā organizētāji TRACES aizpilda pārvadājumu žurnālu, kā noteikts III pielikuma 2. punktā.

2.Pārvadājumu žurnālus īsiem pārvadājumiem Savienībā glabā sistēmā TRACES sešus gadus vēlāku oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 21. pantu.

17. pants

Pārziņu pienākumi pirms pārvadājuma

1.Pārziņiem izbraukšanas vietā ir pienākums nodrošināt, ka dzīvnieki, ko paredzēts iekraut transportlīdzeklī, ir piemēroti pārvadāšanai.

Attiecībā uz grūsniem dzīvniekiem pārzinis izbraukšanas vietā pārvadājumu žurnālā norāda apsēklošanas datumu vai varbūtējo lecināšanas datumu.

2. Dzīvnieku iekraušanu transportlīdzeklī uzrauga veterinārārsts.

V NODAĻA
PIENĀKUMI PĀRVADĀŠANAS GAITĀ UN GALAMĒRĶA VIETĀ

18. pants

Vispārīgi pārvadātāju pienākumi

1.Pārvadātājs dzīvniekus pārvadā saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecīgajiem noteikumiem par pārvadājamām sugām, kuri izklāstīti I pielikumā attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem un II pielikumā attiecībā uz ūdensdzīvniekiem, līdz tie ierodas galamērķa vietā Savienībā vai trešā valstī.

2.Pārvadātājs ir atbildīgs par dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai no dzīvnieku iekraušanas izbraukšanas vietā līdz dzīvnieku izkraušanai galamērķa vietā.

3.Pārvadājumos, ko veic ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, pārvadātājs apiešanos ar dzīvniekiem uztic autovadītājiem un pavadoņiem, kuriem ir 38. pantā minētais kvalifikācijas sertifikāts.

4.Pārvadājumos, ko veic ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, pārvadātājs nodrošina, ka visus dzīvnieku sūtījumus pavada pavadonis, izņemot šādus gadījumus:

a)ja dzīvnieki tiek pārvadāti konteineros, kas ir nostiprināti, ar pietiekamu ventilāciju un vajadzības gadījumā satur pietiekamu daudzumu barības un ūdens neapgāžamos dozatoros, lai pietiktu pārvadājumam, kas divreiz pārsniedz paredzēto pārvadājuma ilgumu;

b)ja pavadoņa funkcijas pilda autovadītājs.

5.Attiecībā uz pārvadājumiem ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, ja kāds pārvadājuma posms ietver pārvadāšanu ar ro-ro kuģi, pārvadātājs un persona, kura atbild par transportlīdzekļu iekraukšanu kuģī, nodrošina, ka kuģis atbilst I pielikuma II nodaļas 3. punktā izklāstītajām prasībām.

19. pants

Organizētāju, pārvadātāju, autovadītāju un pavadoņu pienākumi pārvadājumā ar autotransportu vai dzelzceļa transportu

1.Autovadītājs vai pavadonis dzīvniekus pārbauda vismaz reizi 4,5 stundās, lai novērtētu to labturību un piemērotību pārvadāšanai.

2.Autovadītājs un pavadonis nekavējoties informē pārvadātāju un organizētāju saskaņā ar 8. pantā minētajā avārijas situāciju plānā noteiktajām procedūrām par ikvienu nopietnu iemeslu, kas var slikti ietekmēt dzīvnieku labturību. Organizētājs šo informāciju nosūta attiecīgajai kompetentajai iestādei.

3.Pārvadātājs ir atbildīgs par katru dzīvnieku, kas pavadoņa vai autovadītāja uzdevumu nepienācīgas izpildes dēļ pārvadājuma gaitā vairs nav piemērots pārvadāšanai.

4.Kad notiek pārkraušana no viena transportlīdzekļa citā, autovadītājs vai pavadonis nodrošina atbilstību tehniskajiem noteikumiem, kas izklāstīti I pielikuma I un III nodaļā, attiecībā uz pārvadātajiem dzīvniekiem.

20. pants

Pārziņu pienākumi savākšanas centros, pārbaudes punktos un galamērķa vietās

1.Savākšanas centros, pārbaudes punktos un galamērķa vietās turēto dzīvnieku pārziņi attiecīgā gadījumā nodrošina atbilstību tehniskajiem noteikumiem, kas izklāstīti I pielikuma I nodaļas 1., 2. un 3. punktā un II pielikuma 4. punktā.

2.Pārziņi savākšanas centros vai pārbaudes punktos reģistrē kondīciju, kādā dzīvnieki atvesti, un TRACES aizpilda un paraksta pārvadājumu žurnāla 3. iedaļu, kas izklāstīta III pielikuma 1. punktā.

21. pants

Dzīvnieku labturības inspektors uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem

1.Pārvadājumam ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģi pārvadātājs norīko dzīvnieku labturības inspektoru, kurš ir apmācīts un ir saņēmis kvalifikācijas sertifikātu saskaņā ar 38. pantu.

2.Dzīvnieku labturības inspektors ziņo pārvadātājam un rīkojas tā tiešā pārziņā un tieši ziņo pārvadātājam un organizētājam par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību.

3.Dzīvnieku labturības inspektors ir atbildīgs par:

a)dzīvnieku aprūpi un pārbaudi vismaz divreiz dienā, lai novērtētu to labturību un piemērotību pārvadāšanai, un par atbilstošu pasākumu veikšanu, lai uzturētu dzīvnieku labturību;

b)izbraukšanas vietas kompetentās iestādes un organizētāja informēšanu saskaņā ar 8. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajā avārijas situāciju plānā noteiktajām procedūrām par katru nopietno iemeslu, kas var negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību;

c)atbilstības Regulai Nr. 1099/2009 nodrošināšanu, ja dzīvnieki tiek nonāvēti pārvadājuma pa jūru laikā, lai izbeigtu to ciešanas.

4.Organizētājs par 3. punktā noteiktajiem dzīvnieku labturības inspektora pienākumiem informē lauksaimniecības dzīvnieku kuģa kapteini.

22. pants

Savākšanas centri

1.Savākšanas centru uzņēmēji savam personālam nodrošina apmācības kursus par tehniskajiem noteikumiem, kas izklāstīti I pielikuma I un III nodaļas 1. punktā.

2.Savākšanas centru uzņēmēji:

a)apiešanos ar dzīvniekiem uztic tikai personālam, kas ir pabeidzis apmācības kursus par attiecīgajiem I pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)regulāri informē savākšanas centros ielaisto personālu un citas personas par viņu pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu un sodiem, kas saskaņā ar šo regulu piemērojami pārkāpumu gadījumos;

c)nodrošina, ka savākšanas centros ielaistajam personālam un citām personām pastāvīgi ir pieejama tās kompetentās iestādes kontaktinformācija, kurai jāpaziņo par visiem šīs regulas pārkāpumiem;

d)ja kāda no savākšanas centrā esošām personām pārkāpj šo regulu, — veic nepieciešamos pasākumus, lai izlabotu pārkāpumu un novērstu tā atkārtotu izdarīšanu, neskarot kompetentās iestādes veiktās darbības;

e)pieņem, uzrauga un īsteno darba kārtības noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību a)–d) apakšpunktam.

3.Savākšanas centru nenorāda kā galamērķa vietu pārvadājumu žurnālā, kas minēts 15. un 16. pantā.

23. pants

Aizkavēšanās pārvadāšanas laikā

1.Organizētāji un attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu aizkavēšanos pārvadāšanas laikā.

2.Kompetentās iestādes nodrošina, ka izbraukšanas vietās, savākšanas centros, pārbaudes punktos, galamērķa iestādēs, izvešanas vietās un robežkontroles punktos darbojas īpaša kārtība, lai noteiktu prioritāti dzīvnieku pārvadāšanai, arī ierīkojot ātrās joslas, lai dzīvniekus vajadzības gadījumā varētu pārbaudīt bez liekas kavēšanās.

24. pants

Transportlīdzekļu pozicionēšanas sistēmas

1.Autotransporta līdzekļus aprīko ar pozicionēšanas sistēmu, kas sazinās ar 3. punktā minēto informācijas sistēmu, pamatojoties uz 8. punktā minētajām tehniskajām prasībām.

2.Šā panta 1. punktā minētā pozicionēšanas sistēma ar īsiem intervāliem reģistrē autotransporta līdzekļu atrašanās vietu un darbojas visā pārvadājumā no izbraukšanas vietas līdz ierašanās brīdim galamērķa vietā.

3.No transportlīdzekļu pozicionēšanas sistēmām iegūtos reģistrētos datus glabā sistēmā TRACES pieejamā informācijas sistēmā, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar 7. punktu.

4. Aizpildot pārvadājumu žurnāla 1. iedaļu, kā noteikts III pielikuma 1. punktā, organizatori norāda šādu pārvadājuma punktu vietas:

a) izbraukšanas vieta;

b) pārbaudes punkti;

c) izvešanas vieta no Savienības un dalībvalstu robežšķērsošanas punkti, un

d) galamērķa vieta.

5.Pēc pārvadājuma pabeigšanas sistēma TRACES izgūst datus no 3. punktā minētās informācijas sistēmas par laiku, kad transportlīdzeklis sasniedzis 4. punktā noteiktās vietas. Šo informāciju glabā sistēmā TRACES, lai varētu veikt oficiālās kontroles, arī analizēt pabeigtos pārvadājumus.

6.Komisija 5. punktā minēto informāciju var izmantot, lai sagatavotu Regulas (ES) 2017/625 114. pantā minētos gada ziņojumus, pirms tam anonimizējot personas datus, un lai organizētu revīzijas dalībvalstīs.

7.Līdz [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] Komisija izstrādā 3. punktā minēto informācijas sistēmu.

8.Līdz [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka nepieciešamos tehniskos protokolus, lai 1. punktā minētās pozicionēšanas sistēmas varētu paziņot transportlīdzekļa atrašanās vietas datus ar noteiktu transportlīdzekļa ģeogrāfiskās atrašanās vietas precizitāti 3. punktā minētajai informācijas sistēmai, lai varētu izmantot informācijas sistēmu un protokolus un lai TRACES no šīs informācijas sistēmas varētu izgūt vajadzīgo informāciju.

25. pants

Pienākumi galamērķa vietā

1.Autovadītājs vai pavadonis un pārzinis galamērķa vietā reģistrē TRACES dzīvnieku ierašanās datumu un laiku un dzīvnieku kondīciju, aizpildot un parakstot pārvadājumu žurnāla 3. iedaļu, kā noteikts III pielikuma 1. punktā.

Ja starp autovadītāju vai pavadoni un pārzini galamērķa vietā rodas domstarpības par to, kādā kondīcijā dzīvnieki ieradušies galamērķa vietā, vai ja pārvadājumu žurnāls liecina, ka dzīvnieki ir ieradušies sliktā kondīcijā, pārzinis un autovadītājs vai pavadonis anomālijas reģistrē pārvadājumu žurnāla 5. iedaļā, kā noteikts III pielikuma 1. punktā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, autovadītājs vai pavadonis, kas pārvadā dzīvniekus atļauta projekta nolūkiem saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES, sistēmā TRACES reģistrē tikai ierašanās datumu un laiku.

3.Izkraušanu uzrauga veterinārārsts.

26. pants

Rādītāju uzraudzība

1.Šīs regulas 25. panta 1. punkta nolūkos autovadītājs vai pavadonis un pārzinis galamērķa vietā novērtē atvesto sauszemes dzīvnieku kondīciju pēc šādiem rādītājiem:

a)dzīvnieku kopskaits;

b)līdz ierašanās brīdim nobeigušos dzīvnieku skaits katrā sūtījumā;

c)pārvadāšanas laikā ievainoto dzīvnieku skaits katrā sūtījumā;

d)dzīvniekiem novērotās veselības un fiziskās problēmas, izņemot ievainojumus, attiecīgā gadījumā arī karstuma vai aukstuma izraisīts stress,ilgstošs bads un izsalkums dzīvnieku sūtījumā.

2.Pārzinis 1. punktā paredzēto rādītāju konstatējumus reģistrē sistēmā TRACES pārvadājumu žurnāla 3. iedaļā.

3.Organizētājs un pārvadātājs uzrauga 1. punktā minētos rādītājus un analizē savākto informāciju pēc pārvadājuma beigām. Ja analīzes rezultāti liecina, ka 4. panta prasības nav izpildītas, vai ja rādītāju skaitliskās vērtības pārsniedz robežvērtības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu, tie veic korektīvas darbības.

4.Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka veselības un fiziskālos jautājumus, kas jāuzrauga saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī metodes, kas izmantojamas, nosakot 1. punktā minēto rādītāju skaitliskās vērtības.

5.Komisija var, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas un nekaitīguma iestādes (“EFSA”) ieteikumu, saskaņā ar 48. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka robežvērtības, kuru pārsniegšanas gadījumā jāveic korektīvas darbības.

VI NODAĻA
SAUSZEMES DZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANAS NOSACĪJUMI

27. pants

Pārvadājuma laiks, atpūtas periodi, barošanas un dzirdināšanas intervāli, pārvadājot pieaugušus sauszemes dzīvniekus ar autotransportu un dzelzceļa transportu tālos pārvadājumos

1.Neskarot stingrākus noteikumus par pārvadājuma laiku, kas noteikti šajā nodaļā un I pielikuma V nodaļā, tālos pārvadājumos, kuros ar autotransportu vai dzelzceļa transportu pārvadā sauszemes dzīvniekus, izņemot mājas putnus un trušus, citam mērķim, kas nav nokaušana, ievēro šādus nosacījumus:

a)pārvadājumam ir ne vairāk kā divas daļas, kas katra nepārsniedz 21 stundu, un pēc tam dzīvnieki sasniedz galamērķa vietu;

b)pēc pirmās 21 stundas, sākot no pārvadājuma sākuma, un ja dzīvnieki vēl nav sasnieguši galamērķa vietu, tos izkrauj pārbaudes punktā uz atpūtas periodu, kas ilgst vismaz 24 stundas, pirms pārvadājumu var turpināt;

c)abas a) apakšpunktā minētās pārvadājuma daļas ietver vismaz vienas stundas atpūtas periodus pēc ne vairāk kā 10 stundām; atpūtas perioda laikā dzīvnieki paliek stāvošajā transportlīdzeklī.

2.Attiecībā uz tāliem pārvadājumiem piemēro I pielikuma VI nodaļā izklāstītās prasības.

3.Ar autotransportu pārvadājot mājas putnus un trušus mērķim, kas nav nokaušana, ievēro īpašos noteikumus, kas izklāstīti I pielikuma V nodaļas 2. punktā.

4.Sauszemes dzīvniekiem (izņemot mājas putnus un trušus) ar regulāriem intervāliem piedāvā ūdeni un barību, kā noteikts I pielikuma V nodaļā.

5.Attiecībā uz pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu 1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro.

6.Šā panta 1.–5. punktu nepiemēro attiecībā uz dzīvniekiem, ko pārvadā biodrošos pārvadājumos atļauta projekta nolūkiem vai selekcijai saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES.

28. pants

Pārvadājuma laiks un atpūtas periodi sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai uz kautuvi ar autotransportu vai dzelzceļa transportu

1.Sauszemes dzīvnieku (izņemot mājas putnus un trušus) pārvadāšanu uz kautuvi veic tikai īsos pārvadājumos.

2.Ja Savienībā īsa brauciena attālumā no konkrētas izbraukšanas vietas nav sasniedzamu kautuvju, kas būtu pielāgotas 1. punktā minēto dzīvnieku sugām un kategorijām, kompetentās iestādes izbraukšanas vietā var piešķirt atļauju tālākam pārvadājumam līdz tuvākajai kautuvei, kas pielāgota pārvadātajām sugām.

3.Pārvadājot trušus un mājputnus līdz kautuvei, ievēro īpašos noteikumus, kas attiecībā uz šīm sugām izklāstīti I pielikuma V nodaļas 2. punktā.

29. pants

Pārvadājuma laiks, atpūtas periodi, barošana un dzirdināšana, pārvadājot neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, sivēnus un kumeļus

1.Pārvadājuma laiks, ar autotransportu pārvadājot neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, sivēnus un kumeļus, nepārsniedz 8 stundas.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja vien transportlīdzeklis ir aprīkots ar barošanas sistēmu, kas apstiprināta saskaņā ar 5. punktu, neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, sivēnus un kumeļus drīkst pārvadāt ne ilgāk kā 9 stundas, kam seko vismaz stundu ilgs atpūtas periods, pirms var atsākt pārvadājumu, kas nav ilgāks vēl par 9 stundām.

3.Ja, pārvadājot neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, sivēnus un kumeļus, pārvadājuma daļas notiek pa jūru, attiecīgo pārvadājuma daļu neieskaita pārvadājuma laikā.

4.Neatšķirtiem teļiem, jēriem, kazlēniem, sivēniem un kumeļiem nodrošina ūdeni neierobežotā daudzumā, un tos baro ar sugai piemērotu pienu vai atbilstošu piena aizstājējbarību ar 9 stundu intervālu, skaitot no pārvadājuma sākuma, un neatkarīgi no transportlīdzekļa veida, kādā šie dzīvnieki tiek pārvadāti.

5.Šā panta 2. punktā minētās barošanas sistēmas ražotājs, kas reģistrēts Savienībā vai — ja tas ir reģistrēts trešā valstī — ir pārstāvēts Savienībā, var Komisijai iesniegt barošanas sistēmas apstiprināšanas pieteikumu.

6.Komisija, saskaņā ar 49. pantu pieņemot īstenošanas aktus, apstiprina 2. punktā minēto barošanas sistēmu ar noteikumu, ka ir zinātniski un tehniski pierādījumi, ka barošanas sistēma ļauj transportlīdzeklī esošos neatšķirtos teļus, jērus, kazlēnus, sivēnus un kumeļus pārvadājuma laikā barot ar pienu vai piena aizstājējbarību ķermeņa temperatūrā, ievērojot atbilstošu higiēnas līmeni.

30. pants

Pārvadājumi ar autotransportu līdz un no lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem un ro-ro kuģiem, lai pārvadātu sauszemes dzīvniekus, izņemot mājas putnus un trušus

1.Pārvadājuma laiku sauszemes dzīvnieku (izņemot mājas putnus un trušus) pārvadāšanai, ja daļa pārvadājuma notiek pa jūru, kur tiek pārvadāti sūtījumi no dažādām izcelsmes vietām, skaita no dzīvnieku iekraušanas izbraukšanas vietā, līdz kurai no iekraušanas ostas jābrauc visilgāk. Pārvadājuma laika skaitīšanu pārtrauc no brīža, kad pēdējais dzīvnieks tiek iekrauts kuģī, līdz brīdim, kad pirmais dzīvnieks tiek izkrauts ierašanās ostā.

2.Attiecībā uz barošanas laiku transportlīdzeklī ievēro īpašos noteikumus, kas izklāstīti I pielikuma V nodaļas 1. punktā.

31. pants

Pārvadājuma laiks un nosacījumi sauszemes dzīvnieku (izņemot mājas putnus un trušus) pārvadāšanai ar autotransportu un dzelzceļa transportu ekstremālā temperatūrā

1.Organizētājs, iesniedzot pārvadājumu žurnālu sistēmā TRACES, un kompetentā iestāde, apstiprinot pārvadājumu žurnālu, ņem vērā prognozēto temperatūru izbraukšanas vietā, galamērķa vietā un attiecīgā gadījumā pārbaudes punkta vietā, laikā, kad paredzama dzīvnieku atrašanās šajās vietās. Attiecībā uz sūtījumiem, ko pārvadā uz trešām valstīm, organizētājs arī ņem vērā prognozēto temperatūru izvešanas vietā vai trešās valsts robežkontroles punktā.

2.Attiecībā uz sauszemes dzīvnieku (izņemot suņus un kaķus) pārvadāšanu ar autotransportu:

a)ja temperatūras prognoze liecina, ka temperatūra būs zemāka par 0 °C, autotransporta līdzekļus apsedz, un gaisa cirkulāciju dzīvnieku nodalījumā kontrolē, lai dzīvniekus pārvadājuma laikā pasargātu no auksta vēja iedarbības;

b)ja temperatūras prognoze liecina, ka temperatūra būs zemāka par -5 °C, papildus a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem pārvadājuma laiks nepārsniedz 9 stundas;

c)ja temperatūras prognoze liecina, ka temperatūra būs no 25 °C līdz 30 °C, pārvadājuma laiks no plkst. 10.00 līdz 21.00 nepārsniedz 9 stundas;

d)ja temperatūras prognoze liecina, ka temperatūra būs augstāka par 30 °C, atļauti ir tikai pārvadājumi, kas tiek paveikti laikā no plkst. 21.00 līdz 10.00;

e)ja temperatūras prognoze liecina, ka temperatūra no plkst. 21.00 līdz 10.00 būs augstāka par 30 °C laikā, dzīvniekiem atvēlēto platību palielina par 20 %.

3.Suņus un kaķus pārvadā nodalījumā, kurā apkārtējā gaisa temperatūra ir diapazonā no 20 °C līdz 25 °C un mitruma līmenis ir no 30 % līdz 70 %.

4.Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro attiecībā uz dzīvniekiem, ko pārvadā biodrošos pārvadājumos atļauta projekta nolūkiem vai selekcijai saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES.

5.Šā panta 1. punkta vajadzībām dalībvalstis līdz šīs regulas piemērošanas datumam sistēmā TRACES iekļauj saiti uz izraudzīto temperatūras prognozēšanas iestādi, lai temperatūras prognozi kopīgotu ar visām kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem.

Attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu uz trešo valsti trešo valstu vietās paredzamo temperatūru nosaka, izmantojot izbraukšanas vietā izraudzīto temperatūras prognozēšanas iestādi.

VII NODAĻA
PĀRVADĀŠANA UZ UN NO TREŠĀM VALSTĪM

32. pants

Pienākumi attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm

1.Organizētāji drīkst organizēt dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm tikai tad, ja tiem ir atļauja, kas piešķirta saskaņā ar 5. pantu.

2.Organizētāji aizpilda pārvadājumu žurnāla 1. iedaļu, kā noteikts III pielikuma 1. punktā, saskaņā ar 15. pantu gan īsiem, gan tāliem pārvadājumiem un nodrošina, ka pārvadātāji un pārziņi galamērķa vietā aizpilda pārvadājumu žurnāla iedaļas, kas attiecas uz tiem.

3.Attiecībā uz pārvadājumiem, kas ietver pārvadāšanu ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģi, organizētājs nodrošina, ka kompetentā iestāde galamērķa trešā valstī ir aizpildījusi, parakstījusi un apzīmogojusi IV pielikumā noteikto apliecinājumu un nosūtījusi to kompetentajai iestādei izbraukšanas vietā. Ja šis apliecinājums nav iesniegts, kompetentā iestāde pārvadājumu žurnālu neapstiprina.

4.Dzīvnieku sūtījumi atstāj Savienības muitas teritoriju tikai no nozīmētām izvešanas vietām, kas minētas 39. pantā.

33. pants

Sertifikāts dzīvnieku pārvadāšanai uz trešām valstīm

1.Organizētājs nodrošina, ka sertifikācijas struktūra izvērtē pirmo pārvadājumu līdz galamērķa vietai trešā valstī, ko noorganizējis organizētājs.

2.Sertifikācijas struktūra izvērtē, vai 1. punktā minētajā pirmajā pārvadājumā ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)transportlīdzekļi un kuģi atbilst attiecīgajiem I pielikuma noteikumiem;

b)maksimālais pārvadājuma laiks, īpaši nosacījumi pārvadāšanai ekstremālā temperatūrā un atpūtas periodi, kas noteikti šajā regulā, atbilst tam, kas deklarēts pārvadājumu žurnālā;

c)atvēlētā platība atbilst I pielikuma VII nodaļā noteiktajai;

d)dzīvnieki paliek deklarētajā galamērķa vietā vismaz 7 dienas vai tiek nokauti;

e)pārvadājuma mērķis atbilst mērķim, kas deklarēts pārvadājumu žurnālā;

f)attiecībā uz pārvadājumiem, kas ietver pārvadāšanu ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģi, dzīvnieki ierašanās ostā ierodas labā kondīcijā;

g)ar dzīvniekiem apietas ar saskaņā ar šo regulu;

h)attiecīgā gadījumā izmantotie pārbaudes punkti ir iekļauti sarakstā, kas minēts 34. panta 3. punktā;

i)attiecībā uz ūdensdzīvnieku pārvadāšanu transportlīdzekļi un pārvadāšanas darbības atbilst II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

3.Ja 2. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, sertifikācijas struktūra organizētājam izsniedz sertifikātu dzīvnieku pārvadāšanai uz trešām valstīm. Sertifikāts ir derīgs piecus gadus.

4.Organizētājs sertifikātu nosūta kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi 5. pantā minēto atļauju.

5.Kompetentās iestādes sertificētos organizētājus reģistrē sistēmā TRACES.

6.Ja 2. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, sertifikācijas struktūra informē organizētāju un kompetento iestādi, kas aptur organizētāja atļauju pārvadājumiem uz trešām valstīm saskaņā ar 6. panta 4. punktu.

7.Sertifikācijas iestādes veic vismaz divas nepieteiktas izvērtēšanas par pārvadājumiem, ko organizētājs veicis sertifikāta piecu gadu derīguma termiņa laikā, lai pārliecinātos par atbilstību 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.Sertifikācijas struktūra nepieteiktās izvērtēšanas ziņojumus nosūta organizētājam un kompetentajai iestādei un tos informē par būtiskām neatbilstībām pēc nepieteiktām inspekcijām. Šādos gadījumos kompetentā iestāde aptur organizētāja atļauju pārvadājumiem uz trešām valstīm saskaņā ar 6. panta 4. punktu. Šīs nepieteiktās izvērtēšanas neskar oficiālās kontroles, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

9.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 49. pantu pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu elementus, kas pārbaudāmi izvērtēšanās, un izvērtēšanu biežumu.

34. pants

Pārbaudes punkti trešās valstīs

1.Dzīvnieku atpūtas periodus trešās valstīs rīko tikai pārbaudes punktos, kas atbilst prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 1255/97 noteiktajām, un kas ir ietverti 3. punktā minētajā sarakstā.

2.Pārbaudes punktus trešās valstīs iekļauj 3. punktā paredzētajā sarakstā tikai tad, ja sertifikācijas struktūra tos ir sertificējusi kā tādus, kam ir līdzekļi, lai izpildītu prasības, kuras ir līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 1255/97 noteiktajām. Sertifikāts ir derīgs piecus gadus. Pārbaudes punkta uzņēmējs vai organizētājs var lūgt, lai Komisija pārbaudes punktu iekļautu 3. punktā minētajā sarakstā.

3.Komisija, saskaņā ar 49. pantu pieņemot īstenošanas aktus, apstiprina sarakstu ar pārbaudes punktiem, kuri atbilst standartiem, kas ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1255/97 noteiktajiem. Sarakstu dara pieejamu sistēmā TRACES.

4.Komisija pārbaudes punktu no 3. punktā minētā saraksta svītro, ja, pamatojoties uz sertifikācijas struktūras veiktu izvērtēšanu vai Komisijas veiktu revīziju, ir pierādījumi, ka pārbaudes punkts vairs neatbilst standartiem, kas ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1255/97 noteiktajiem. Piemēro 49. pantā minēto procedūru.

35. pants

Dzīvnieki, ko ieved Savienībā

1.Pārvadātāji, kas pārvadā dzīvniekus uz Savienību:

a)nodrošina, ka dzīvnieki no izbraukšanas vietas trešā valstī līdz galamērķa vietai Savienībā tiek pārvadāti atbilstoši šai regulai vai atbilstoši nosacījumiem, ko Savienība atzinusi par līdzvērtīgiem šajā regulā noteiktajiem;

b)aizpilda pārvadājumu žurnālu TRACES, kā noteikts III pielikuma 1. punktā, jo īpaši norādot izbraukšanas vietu, datumu un laiku trešā valstī.

2.Oficiālajā veterinārajā sertifikātā, ko pievieno dzīvniekiem, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm un teritorijām, ietver izbraukšanas vietas kompetentās iestādes apliecinājumu, ka pārvadājuma plāns atbilst prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām.

3.Attiecībā uz tāliem pārvadājumiem izbraukšanas vietas kompetentā iestāde pirms izbraukšanas izskata un apstiprina TRACES pārvadājumu žurnālu.

36. pants

Dzīvnieki, ko ved tranzītā caur Savienības teritoriju

Ja dzīvniekus pārvadā no izcelsmes vietas trešā valstī uz galamērķa vietu tajā pašā vai citā trešā valstī un ved tranzītā caur Savienības teritoriju, uzņēmēji nodrošina, ka pārvadājuma daļā, kas notiek Savienības teritorijā, tiek ievēroti šīs regulas noteikumi, izņemot noteikumus par maksimālo pārvadājuma laiku, kas paredzēti 27. panta 1., 2. un 3. punktā, 28. pantā, 29. panta 1. un 2. punktā un I pielikuma V nodaļas 2.2. punktā.

VIII NODAĻA
KOMPETENTO IESTĀŽU PIENĀKUMI

37. pants

Apmācība

1.Piemērojot 10. pantu, dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kam ir šādi pienākumi:

a)nodrošināt, ka autovadītājiem, pavadoņiem un dzīvnieku labturības inspektoriem, kuri iesaistīti dzīvnieku pārvadāšanā, ir pieejami apmācības kursi atbilstoši attiecīgo dzīvnieku sugām un kategorijām;

b)uzturēt sarakstu ar apstiprinātiem apmācības kursiem, kas pieejami autovadītājiem, pavadoņiem un dzīvnieku labturības inspektoriem, kuri atbild par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

c)rīkot neatkarīgu gala eksāmenu, lai pārbaudītu autovadītāju, pavadoņu un dzīvnieku labturības inspektoru zināšanas, kura saturs ir saistīts ar attiecīgo dzīvnieku kategorijām un atbilst attiecīgajam pārvadāšanas posmam;

d)izdot kvalifikācijas sertifikātus, kas apstiprina neatkarīga gala eksāmena nokārtošanu;

e)noteikt šā punkta a) apakšpunktā minēto apmācības kursu saturu un b) apakšpunktā minētā eksāmena kārtību.

2.Šā panta 1. punktā minētajos apmācības kursos aptver vismaz šādas kompetences, zināšanas un prasmes:

a)pienākumi saistībā ar dzīvnieku labturību, jo īpaši I un II pielikumā noteiktie;

b)dzīvnieku uzvedība atkarībā no sugas un dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības pārvadājuma laikā;

c)veidi, kā pārvadājuma laikā mazināt dzīvnieku labturības riskus;

d)dzīvnieku pozitīvo un negatīvo emociju izpausmju, arī ciešanu pazīmju, atpazīšana pārvadājuma laikā;

e)transportlīdzeklī izmitinātajiem dzīvniekiem izmantotā aprīkojuma izmantošana un uzturēšana;

f)metodes rādītāju uzraudzībai saskaņā ar 26. pantu un

g)avārijas situāciju plāni, kas paredzēti 8. pantā.

38. pants

Kvalifikācijas sertifikāts

1.Kompetentā iestāde sistēmā TRACES piešķir kvalifikācijas sertifikātu ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi nokārtojis 37. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gala eksāmenu;

b)pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis rakstisku deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš nav izdarījis smagus pārkāpumus, kā noteikts 44. pantā, trīs gadu laikā pirms dienas, kad iesniegts sertifikāta saņemšanas pieteikums.

2.Kompetentā iestāde kvalifikācijas sertifikātu nepiešķir, ja cita kompetentā iestāde ir aizliegusi pieteikuma iesniedzējam apieties ar dzīvniekiem.

3.Kvalifikācijas sertifikātā iekļauj V pielikuma 4. iedaļā izklāstīto informāciju. Tas ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no tā izdošanas datuma.

4.Dalībvalstis savstarpēji atzīst derīgus kvalifikācijas sertifikātus, kas piešķirti citā dalībvalstī.

5.Piemērojot šo regulu, dalībvalstis par līdzvērtīgu kvalifikācijas sertifikātiem var atzīt arī kvalifikāciju, kas iegūta citos nolūkos, ar noteikumu, ka tā iegūta saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kas minēti šajā pantā. Kompetentās iestādes ar interneta starpniecību dara zināmu un pastāvīgi atjaunina to kvalifikāciju sarakstu, ko atzīst par līdzvērtīgām kvalifikācijas sertifikātam.

6.Ja persona, kuras turējumā ir sertifikāts, vairs nespēj apliecināt pietiekamu kompetenci, zināšanas vai izpratni par saviem uzdevumiem, kompetentās iestādes sistēmā TRACES anulē kvalifikācijas sertifikātu, kas piešķirts atbilstīgi šai regulai, .

39. pants

Izvešanas vietu nozīmēšana

Dalībvalstis:

a)nozīmē izvešanas vietas, caur kurām dzīvniekus drīkst pārvadāt uz trešām valstīm;

b)to teritorijā nozīmētās vietas reģistrē sistēmā TRACES, un šo informāciju regulāri atjaunina.

Šī informācija ir publiski pieejama TRACES.

40. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģa inspekcija iekraušanas un izkraušanas laikā

1.Pirms dzīvnieki tiek iekrauti lauksaimniecības dzīvnieku kuģī, kompetentā iestāde pārbauda kuģi, lai jo īpaši pārliecinātos, vai:

a)lauksaimniecības dzīvnieku kuģa uzbūve un aprīkojums atbilst pārvadājamo dzīvnieku skaitam un veidam;

b)nodalījumi, kuros izvietojami dzīvnieki, ir labā tehniskā stāvoklī;

c)I pielikuma IV nodaļā minētais aprīkojums ir labā tehniskā stāvoklī;

d)lauksaimniecības dzīvnieku kuģa riska profila vērtējums ir “standarta risks” vai “zems risks” saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli.

2.Pirms dzīvnieki tiek iekrauti lauksaimniecības dzīvnieku kuģī vai izkrauti no tā, kompetentā iestāde pārbauda kuģi, lai pārliecinātos, vai:

a)dzīvnieki ir piemēroti pārvadājuma turpināšanai;

b)iekraušanas/izkraušanas darbības tiek veiktas saskaņā ar I pielikuma III nodaļas 2. punktu;

c)barošana un dzirdināšana tiek nodrošināta saskaņā ar I pielikuma IV nodaļas 2. punktu.

41. pants

Koordinācijas institūcijas dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas laikā

1.Koordinācijas institūcijām attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 103. panta 1. punktu, papildus Regulā (ES) 2017/625 paredzētajiem uzdevumiem un pienākumiem ir arī šādi uzdevumi:

a)sniegt savstarpēju palīdzību, lai veicinātu raitu šīs regulas piemērošanu, ieskaitot arī pārvadāšanas aizkavēšanās gadījumā vai ja trešās valstis ir noraidījušas ar autotransportu, dzelzceļa transportu vai jūras transportu pārvadātu dzīvnieku sūtījumus;

b)apmainīties ar ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu šai regulai.

2.Komisija organizē regulāras 1. punktā minēto koordinācijas institūciju tīkla sanāksmes, lai veicinātu vienveidīgu šīs regulas izpildi Savienībā.

IX NODAĻA
SANKCIJAS

42. pants

Atbilstības nodrošināšanas pasākumi un sankcijas

Neskarot Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu, dalībvalstis paredz noteikumus par pasākumiem un sankcijām pret fiziskām personām, kuras izdarījušas šīs regulas pārkāpumus, vai juridiskām personām, kas saucamas pie atbildības par šīs regulas pārkāpumiem. Konkrētāk, dalībvalstis sistemātiski:

a)izmeklē iespējamos pārkāpumus, lai apstiprinātu vai kliedētu aizdomas;

b)veic atbilstošus pasākumus, ja tiek konstatēts pārkāpums, arī lai pārkāpumu izbeigtu, un

c)piemēro sankcijas saskaņā ar šo nodaļu un Regulu (ES) 2017/625 pret fizisko personu, kura izdarījusi šīs regulas pārkāpumu, vai juridisko personu, kura saucama pie atbildības par šīs regulas pārkāpumu.

43. pants

Sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem

1.Neskarot Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu, dalībvalstis nodrošina, ka fiziskai personai, kura izdarījusi šīs regulas pārkāpumu, vai juridiskai personai, kura saucama pie atbildības par šīs regulas pārkāpumu, tiek piemērotas administratīvas sankcijas saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem. Kā alternatīvu dalībvalstis var piemērot kriminālsodus.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka sankcijas, ko piemēro saskaņā ar šo regulu un attiecīgajām valsts tiesību normām, ir samērīgas ar pārkāpumu smagumu un stingrības ziņā ir atbilstošas, lai efektīvi sodītu un atturētu no turpmākiem pārkāpumiem.

3.Nosakot sankcijas, arī nosakot naudassodu summu saskaņā ar 5. punktu, dalībvalstis ņem vērā pārkāpuma raksturu, smagumu un apmēru, tostarp attiecīgo dzīvnieku labturības kaitējumu, dzīvnieku skaitu, veidu, vecumu vai vārīgumu, pārkāpuma ilgumu, atkārtošanos un vienlaicīgu pārkāpumu uzkrāšanos, kā arī to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai aiz nolaidības.

4.Par atbildību pastiprinošiem apstākļiem uzskata šādus:

a)pārkāpumi, kas izdarīti, piekopjot krāpniecisku vai maldinošu praksi vai izmantojot dokumentus/sertifikātus, kuri ir falsificēti vai par kuriem bijis zināms, ka tie ir nederīgi;

b)tīša nepatiesas vai maldinošas informācijas norādīšana pārvadājumu žurnālos.

5.Smaga pārkāpuma gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka par šādu pārkāpumu soda ar administratīvu naudassodu, kura minimālais apmērs ir vismaz sūtījuma vērtībā. Ja trīs gadu laikā atkārtoti ir izdarīts smags pārkāpums, dalībvalstis nodrošina, ka par šādu smagu pārkāpumu tiek sodīts ar administratīviem naudassodiem, kuru minimālais apmērs ir vismaz divreiz lielāks par sūtījuma vērtību.

Lai nodrošinātu, ka sankcijas ir atturošas, dalībvalstis var ņemt vērā fiziskās personas, kura izdarījusi pārkāpumu, vai juridiskās personas, kura saucama pie atbildības par pārkāpumu, ekonomisko situāciju. Šajā nolūkā dalībvalstis drīkst saskaņā ar valsts tiesību aktiem izmantot sistēmu, saskaņā ar kuru piemēro naudassodu, kas tiek aprēķināts kā procentuālā daļa no tā uzņēmēja apgrozījuma, kurš saucams pie atbildības par pārkāpumu.

44. pants

Smagi pārkāpumi

Par smagiem pārkāpumiem uzskata šādus, ja tie izdarīti tīši vai aiz nolaidības:

a)tiek pārvadāti dzīvnieki ar smagām vaļējām brūcēm, prolapsu vai lauztām ekstremitātēm;

b)dzīvnieki tiek pārvadāti, pirms tie sasnieguši minimālo vecumu pārvadāšanai;

c)vertikālais augstums, kas nodrošināts pārvadātajiem dzīvniekiem, ir mazāks nekā 80 % no prasībām attiecībā uz vertikālo augstumu, kas noteiktas I pielikuma III nodaļas 6. punktā;

d)pārvadātajiem dzīvniekiem atvēlētā platība ir mazāka nekā 80 % no prasībām attiecībā uz atvēlēto platību, kas noteiktas I pielikuma VII nodaļā;

e)pārvadājuma laiks pārsniedz maksimālo pārvadājuma laiku par 30 %, neieskaitot atpūtas periodus;

f)ūdensdzīvnieki tiek pārvadāti, neveicot ūdens parametru uzraudzību saskaņā ar II pielikumu;

g)dzīvnieki tiek pārvadāti tālos pārvadājumos bez organizētāja atļaujas, pārvadātāja atļaujas, transportlīdzekļa apstiprinājuma sertifikāta vai autovadītāja vai pavadoņa kvalifikācijas sertifikāta;

h)dzīvnieki tiek pārvadāti tālos pārvadājumos, ja kompetentā iestāde nav apstiprinājusi pārvadājumu žurnālu;

i)dzīvnieki tiek pārvadāti uz galamērķi trešā valstī bez derīga sertifikāta dzīvnieku transportēšanai uz trešām valstīm saskaņā ar 33. pantu.

45. pants

Citas sankcijas

1.Šajā nodaļā paredzētās sankcijas neskar citas sankcijas, ko kompetentās iestādes var piemērot konstatēta pārkāpuma gadījumā, jo īpaši šādas:

a)pārkāpumā iesaistītā transportlīdzekļa vai lauksaimniecības dzīvnieku kuģa kustības apturēšana;

b)transportlīdzekļa vai lauksaimniecības dzīvnieku kuģa, vai pārvadāto dzīvnieku konfiskācija;

c)organizētāja vai pārvadātāja atļaujas apturēšana vai anulēšana;

d)ar dzīvnieku pārvadāšanu saistīto uzņēmēja saimniecisko darbību pilnīga vai daļēja apturēšana vai izbeigšana.

2.Dalībvalstis nosaka 1. punktā minēto sankciju ilgumu.

X NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

46. pants

Ziņojums par dzīvnieku labturības stāvokli pārvadāšanas laikā

1.Pamatojoties uz datiem, kas reģistrēti sistēmā TRACES saskaņā ar 26. pantu, un visiem citiem relevantiem datiem, Komisija līdz [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] un pēc tam reizi piecos gados publicē uzraudzības ziņojumu par dzīvnieku labturības stāvokli saistībā ar pārvadāšanu Savienībā.

2.Šā panta 1. punktā minētās ziņošanas nolūkos dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama šā ziņojuma sagatavošanai.

47. pants

Pielikumu grozījumi

1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 48. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai atjauninātu I pielikuma I, II, V un VII nodaļā un II pielikumā ietvertos tehniskos noteikumus nolūkā ņemt vērā tehnikas attīstību un zinātnes sasniegumus, kad tie pieejami, tajā skaitā EFSA zinātniskos atzinumus un sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, attiecībā uz:

a)transportlīdzekļu konstrukciju un apkopi;

b)aprīkojumu, ko izmanto, lai apietos ar dzīvniekiem;

c)ūdens prasībām, tajā skaitā ūdens parametru maksimālo līmeni, un ūdens monitoringa prasībām;

d)barošanas prasībām;

e)piemērotību pārvadāšanai;

f)iekraušanas un izkraušanas praksi;

g)apiešanos ar dzīvniekiem pārvadāšanas darbību laikā un pēc tām;

h)apstākļiem uz ro-ro kuģiem un pārvadāšanu pa gaisu;

i)pārvadāšanas praksi;

j)atvēlēto platību un izvietošanas blīvuma prasībām.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 49. pantu pieņemt īstenošanas aktus, lai atjauninātu pārvadājumu žurnālu veidnes III pielikumā un apliecinājuma paraugu IV pielikumā.

48. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu periodu no šīs regulas spēkā stāšanās datuma. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarinātas uz tikpat ilgiem periodiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra perioda beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2. punktā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā precizētā vēlākā datumā. Tas neskar nevienu jau spēkā esošu deleģēto aktu.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā perioda beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neiebilst. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

49. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

50. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz dokumentiem

Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 49. pantu, var noteikt noteikumus 6., 9., 12., 13. un 38. panta vienveidīgai piemērošanai attiecībā uz noteikumiem par elektronisko atļauju izdošanu, sertifikātiem un pārvadājumu žurnāliem un elektroniskā paraksta izmantošanu.

XI NODAĻA
CITI NOTEIKUMI

51. pants

Datu aizsardzība saistībā ar atļaujām, pārvadājumu žurnāliem, reāllaika izsekošanas un pozicionēšanas sistēmām un sertifikātiem

1. Attiecībā uz atļaujām, kas minētas II nodaļā, pārvadājumu žurnāliem, kas minēti IV nodaļā, un sertifikātiem, kas minēti VIII nodaļā, Komisija un dalībvalstis ir kopīgi pārziņi Regulas (ES) 2018/1725 28. panta un Regulas (ES) 2016/679 26. panta nozīmē atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 11. pantam.

2.Attiecībā uz reāllaika izsekošanas un pozicionēšanas sistēmām, kas minētas 24. pantā, Komisija ir pārzinis Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punkta nozīmē.

3.Dati, kas reģistrēti 24. panta 3. punktā minētajā informācijas sistēmā, ir pieejami Komisijai tikai, lai izgūtu 24. panta 5. punktā minēto informāciju sistēmā TRACES.

4.Papildus datu kategorijām, ko apstrādā atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 10. pantam, arī datus, ko vāc, izmantojot 24. pantā minēto reāllaika pozicionēšanas sistēmu, un datus pārvadājumu žurnālā attiecībā uz autovadītāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru apstrādā tikai, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālas darbības, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) 2017/625 2. pantā.

5.Ar īsiem intervāliem reģistrētos pozicionēšanas datus 24. panta 3. punktā minētajā informācijas sistēmā glabā sešus gadus.

6.Persondatus, kas saistīti ar II nodaļā minētajām atļaujām un VIII nodaļā minētajiem sertifikātiem, glabā TRACES visā minēto atļauju un sertifikātu derīguma termiņā un sešus gadus pēc to derīguma termiņa beigām.

52. pants

Stingrāki valstu pasākumi

Šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt stingrākus valsts pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, kas notiek pilnībā dalībvalsts teritorijā, vai pārvadāšanas laikā, kas notiek vienīgi starp izbraukšanas vietu dalībvalsts teritorijā un galamērķa vietu trešā valstī, ar noteikumu, ka minētie pasākumi netraucē pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.

Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem valsts noteikumiem pirms to pieņemšanas. Komisija vērš uz tiem citu dalībvalstu uzmanību.

53. pants

Mobilā lietotne

1.    Līdz [pieci gadi no šīs regulas spēkā stāšanās datuma] Komisija izstrādā un dara pieejamu uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm mobilo lietotni, kas ļauj veikt administratīvus uzdevumus saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu. Lietotnei ir vismaz šādas funkcijas, kas savienotas ar TRACES:

a)pārvadājumu žurnāla iedaļu izveide un atjaunināšana, ko veic reģistrēti TRACES lietotāji;

b)pārvadājumu žurnāla iesniegšana apstiprināšanai;

c)vajadzīgās atvēlētās platības aprēķināšana;

d)rīki, kas pārbauda piemērotību pārvadāšanai;

e)rīki laikapstākļu prognozes noskaidrošanai.

2.Līdz [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] Komisija, saskaņā ar 49. pantu pieņemot īstenošanas aktus, nosaka detalizētas specifikācijas 1. punktā minētās lietotnes izstrādei.

54. pants

Ziņošana un izvērtēšana

1.Līdz [10 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2.Šā panta 1. punktā minētās ziņošanas nolūkos dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama šā ziņojuma sagatavošanai.

55. pants

Atkāpe

Atkāpjoties no šīs regulas, dalībvalstis var turpināt piemērot esošos valsts noteikumus par tādu dzīvnieku pārvadāšanu to visattālākajos reģionos, kuru izcelsmes vieta vai ievešanas vieta ir attiecīgajos reģionos. Tās par to paziņo Komisijai.

XII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Atcelšana

1.Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005 atceļ.

2.Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

57. pants

Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/97

Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/97 groza šādi:

regulas 3. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“e)ir aprīkoti attiecībā uz to dzīvnieku sugām un kategorijām, kurus tajos izmitina;

f)ir pietiekami lieli, lai izmitinātu vismaz viena kravas automobiļa kravu ar dzīvniekiem, vienlaikus ievērojot atvēlētās platības, kas noteiktas Padomes Direktīvās 2008/119/EK 60 un 2008/120/EK 61 .”;

regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

“j)sistēmā TRACES uzturēt rezervācijas sistēmu, lai organizētāji varētu redzēt un rezervēt pieejamās nišas.”.

58. pants

Pārejas noteikums

Padomes regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma I nodaļas 2. punkta e) apakšpunktu, I pielikuma V nodaļu, I pielikuma VI nodaļas 3.1. punktu un I pielikuma VII nodaļu turpina piemērot līdz šīs regulas I pielikuma I nodaļas 1. punkta h) apakšpunkta, 27.–30. panta un I pielikuma VII nodaļas piemērošanas datumam.

59. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.To piemēro, sākot no diviem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma, ja vien 3. un 4. punktā nav noteikts citādi.

3.Šīs regulas 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 44. panta 5. punktu, 44. pantu, I pielikuma I nodaļas 10. punktu, I pielikuma II nodaļas 2.5. punktu un I pielikuma V nodaļas 3.3. punktu piemēro, sākot no trīs gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.

4.Šīs regulas 24. panta 1.–4. punktu, 51. pantu, 27.–30. pantu, VII nodaļu, I pielikuma I nodaļas 1. punkta h) apakšpunktu un I pielikuma VII nodaļu piemēro, sākot no pieciem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 62  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2024. līdz 2027. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 63   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

SANTE ĢD				2024.  gads	2025.  gads	2026.  gads	2027.  un turpmākie gadi	KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
03.02.06 Cilvēka, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības nodrošināšana augstā līmenī	Saistības	(1a)		0,250	0,850	0,800	0,500	2,400
	Maksājumi	(1b)		0,050	0,245	0,490	1,615	2,400
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
Budžeta pozīcija		(3)		0	0	0	0	0
KOPĀ  apropriācijas SANTE ĢD	Saistības	=1a+3		0,250	0,850	0,800	0,500	2,400
	Maksājumi	=1b +3		0,050	0,245	0,490	1,615	2,400

□ KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	-4	0,250	0,850	0,800	0,500	2,400
	Maksājumi	-5	0,050	0,245	0,490	1,615	2,400
□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		-6
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	0,250	0,850	0,800	0,500	2,400
	Maksājumi	=5+ 6	0,050	0,850	0,490	1,615	2,400

KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)	0,250	0,850	0,800	0,500	2,400
	Maksājumi	(5)	0,050	0,245	0,490	1,615	2,400
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas  (atsauces summa)	Saistības	=4+ 6	0,250	0,850	0,800	0,500	2,400
	Maksājumi	=5+ 6	0,050	0,245	0,490	1,615	2,400

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus			Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ
			2024		2025		2026		2027. un turpmākie gadi
	IZNĀKUMI
	Veids[1]	Vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Kopējais daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2
– Iznākums	Pētījums par kārtību, kādā tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas un digitalizācija, lai veicinātu noteikumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā īstenošanu un izpildi.			0,250								0,250
– Iznākums	Sistēmas izstrāde sistēmā TRACES					0,800		0,600				1,400
– Iznākums	TRACES uzturēšana					0,050		0,200		0,200		0,450
– Iznākums	Digitālās lietotnes izstrāde									0,300		0,300
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2				0,250		0,850		0,800		0,500		2,400
Kopā				0,250		0,850		0,800		0,500		2,400

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā.

–    jāpārskata DFS.

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)     Komisijas paziņojums “No lauka līdz galdam. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtiks sistēmas vārdā”, COM(2020) 381 final.  

(2)    Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas darba programma 2023. gadam. Stabila un vienota Savienība” ( COM(2022) 548 final ).

(3)    Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1.–44. lpp.).

(4)    Eiropas Komisija, Komisijas dienestu darba dokuments “Savienības tiesību aktu dzīvnieku labturības jomā atbilstības pārbaude” ( SWD(2022) 328 final ).

(5)     SWD(2021) 77 final .

(6)    ES Padome,  Padomes secinājumi par ES mēroga dzīvnieku labturības marķējumu , 2020. gada 15. decembris (ats. Nr. 14047/20); ES Padome, Padomes secinājumi par dzīvnieku labturību tālos jūras pārvadājumos uz trešām valstīm , 2021. gada 28. jūnijs (ats. Nr. 10235/21).

(7)     Padomes secinājumi par dzīvnieku labturību — neatņemamu ilgtspējīgas dzīvnieku audzēšanas daļu — Padomes secinājumi (2019. gada 16. decembris) .

(8)     Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūcija par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (2020/2260(INI) .

(9)     Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. janvāra ieteikums Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas saistībā ar apgalvojumiem par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Savienības teritorijā un ārpus tās (2021/2736(RSP)) .

(10)     “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”, Eiropas revīzijas palāta, 2018. gads .

(11)     “Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana ES: izaicinājumi un iespējas”, Eiropas Revīzijas palāta, 2023. gads .

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1.–142. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).

(16)    EFSA Panel on Biological Hazards (BIOHAZ), Koutsoumanis, K. et al., “Transmission of antimicrobial resistance (AMR) during animal transport”, EFSA Journal, 20. sēj., 10. izdevums (e07586), Wiley, 2022, 1.–93. lpp. 10.2903/j.efsa.2022.7586.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(18)    Pieejams Eiropas Komisijas platformā “Izsakiet viedokli”: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12950-Animal-welfare-revision-of-EU-legislation_lv .

(19)    Pieejama Eiropas Komisijas platformā “Izsakiet viedokli”: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12950-Animal-welfare-revision-of-EU-legislation/public-consultation_lv .

(20)    ES dzīvnieku labturība šodien un rīt. Iespēja ieinteresētajām personām apstiprināt pašreizējo Savienības tiesību aktu dzīvnieku labturības jomā atbilstības pārbaudes sākotnējos konstatējumus. https://commission.europa.eu/events/eu-animal-welfare-today-tomorrow-2021-12-09_en .

(21)     Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija, standarti par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā .

(22)    Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Study supporting the Impact Assessment accompanying the revision of the EU legislation on the welfare of animals during transport, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023, 5.2.1. iedaļa, doi: 10.2875/110728 (Pārvadāšanas pētījums).

(23)    Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Modelling of policy options to support the Impact Assessment accompanying the revision of the EU legislation on the welfare of animals during transport, 2023, doi: 10.2875/061480.

(24)    Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Study on shifting from transport of unweaned male dairy calves over long distance to local rearing and fattening: final report, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

(25)    Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Study on economic models to prevent the transport of unfit end-of-career dairy cows: final report, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

(26)    Eiropas Revīzijas palāta, pārskats 03/2023 “Transport of live animals in the EU: challenges and opportunities”: https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/RV-2023-03/RV-2023-03_EN.pdf.

(27)    Pasākums, kas paredz maksimāli 9 stundu pārvadājuma laiku kaušanai paredzētiem dzīvniekiem, ir saskaņā ar ES noteikumiem par autovadītāju sociālajām tiesībām, kas paredz maksimāli 9 stundas, ja ir tikai viens autovadītājs. Pasākums attiecībā uz dzīvniekiem, ko pārvadā citiem mērķiem, arī ļauj veikt saskaņošanu ar Savienības tiesību aktiem par autovadītāju sociālajām tiesībām gadījumā, ja ir divi autovadītāji. Ja ir divi autovadītāji, Savienības tiesību akti par autovadītāju sociālajām tiesībām paredz maksimālo braukšanas laiku 19 stundas. Tā kā šajā priekšlikumā pārvadājuma laiks ietver dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu (paredzot 1 stundu dzīvnieku iekraušanai un 1 stundu izkraušanai), tas atbilst maksimālajam 21 stundas pārvadājuma laikam.

(28)    Revīzijas ir aplūkojamas šādā tīmekļa adresē: https://ec.europa.eu/food/audits-analysis/audit-report .

(29)     https://food.ec.europa.eu/horizontal-topics/official-controls-and-enforcement/legislation-official controls/better-training-safer-food_en

(30)    OV C (..), (..), (..). lpp. .

(31)    OV C (..), (..), (..). lpp. .

(32)    Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1.–44. lpp.).

(33)    Komisijas dienestu darba dokuments “Savienības tiesību aktu dzīvnieku labturības jomā atbilstības pārbaude” (SWD(2022) 328 final), 4.10.2022.

(34)    Eiropas Konvencija par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā, Eiropas Padome, Ķišiņeva, 6.11.2003., Eiropas Līgumu sērija Nr. 193.

(35)    EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare) Scientific Opinion on the welfare of small ruminants during transport. EFSA Journal 2022; 20(9):7404, 101 lpp.

(36)    EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare) Scientific Opinion on the welfare of equidae during transport. EFSA Journal 2022; 20(9):7444, 113 lpp.

(37)    EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare) Scientific Opinion on the welfare of small ruminants during transport. EFSA Journal 2022; 20(9):7404, 101 lpp.

(38)    EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare) Scientific Opinion on the welfare of pigs during transport. EFSA Journal 2022; 20(9):7445, 108 lpp.

(39)    EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare) Scientific Opinion on the welfare of domestic birds and rabbits transported in containers. EFSA Journal 2022; 20(9):7441, 188 lpp.

(40)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (“IMSOC regula”), C/2019/7005 (OV L 261, 14.10.2019., 37.–96. lpp.).

(41)    2015. gada 23. aprīļa spriedums, Zuchtvieh-Export GmbH, C-424/13, ECLI:EU:C:2015:259, 56. punkts.

(42)

   WOAH Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, 2023, Tiešsaistes piekļuve Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam, WOAH — Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija .

(43)    2015. gada 3. decembra spriedums.

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).

(45)    https://www.parismou.org/

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (pārstrādāta redakcija) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 131, 28.5.2009., 57.–100. lpp.).

(47)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/372 (2023. gada 17. februāris), kas nosaka noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu oficiālo kontroļu rakstiskās dokumentācijas reģistrēšanu, glabāšanu un koplietošanu, par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu avārijas situāciju plāniem, par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības apstiprināšanu un par minimālajām prasībām, kas piemērojamas izvešanas punktiem. OV L 51, 20.2.2023., 32.–39. lpp.

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula); OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK; OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.

(50)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (“IMSOC regula”), C/2019/7005 (OV L 261, 14.10.2019., 37.–96. lpp.).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1.–14. lpp.).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30.–47. lpp.).

(53)    Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pārbaudes punktiem, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1.–6. lpp.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1.–142. lpp.). 

(55)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

(57)    Padomes Lēmums (ES) 2015/451 (2015. gada 6. marts) par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (OV L 75, 19.3.2015., 1.–3. lpp.).

(58)    Padomes Direktīva 1999/22/EK (1999. gada 29. marts) attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos (OV L 94, 9.4.1999., 24.–26. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33.–79. lpp.).

(60)    Padomes Direktīva 2008/119/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.).

(61)    Padomes Direktīva 2008/120/EK (2008. gada 18. decembris), ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.).

(62)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(63)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(64)    C(2017) 2373, 19.4.2017.

(65)    Saskaņā ar COSO modeli, ko Komisijas iekšējās kontroles sistēma pieņēmusi tā jaunākajā redakcijā: C(2017) 2373, 19.4.2017. 3 Paziņojums Komisijai par iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšanu (C(2017) 2373, 19.4.2017.), ar ko aizstāj iekšējās kontroles standartus, kuri noteikti SEC(2001) 2037 un pārskatīti ar SEC(2007) 1341.

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(67)    Paziņojums Komisijai par iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšanu (C(2017) 2373), kas pieņemts 2017. gada 19. aprīlī (8. princips, 8.2. iezīme).

(68)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(69)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(70)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(71)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(72)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(73)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(74)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2023

COM(2023) 770 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/97 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005

{SEC(2023) 397 final} - {SWD(2023) 399 final} - {SWD(2023) 401 final} - {SWD(2023) 402 final}

I PIELIKUMS

TEHNISKIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAUSZEMES DZĪVNIEKIEM,

kā minēts 2., 12., 13., 18., 19., 20., 22., 27., 28., 30., 33., 40., 44. un 47. pantā

I NODAĻA
PIEMĒROTĪBA PĀRVADĀŠANAI

1.Sauszemes dzīvniekus neuzskata par piemērotiem pārvadāšanai, ja:

a)tie ir ievainoti vai slimi;

b)tiem ir fizioloģisks vājums vai patoloģiski procesi;

c)tie nespēj patstāvīgi pārvietoties bez sāpēm vai iet bez palīdzības;

d)tie ir novājējuši vai stipri dehidrējušies;

e)tiem ir smaga vaļēja brūce vai prolapss;

f)tās ir grūsnas mātītes, no kuru paredzētā grūsnības perioda ir pagājuši 80 % vai vairāk, vai mātītes, kas ir atnesušās iepriekšējās septiņās dienās;

g)tie ir jaundzimuši zīdītāji, kuru naba vēl nav pilnībā sadzijusi;

h)tie ir teļi, kas ir jaunāki par piecām nedēļām un sver mazāk par 50 kg, sivēni, jēri vai kazlēni, kas ir jaunāki par trīs nedēļām, ja vien tos nepārvadā mazāk nekā 100 km attālumā;

i)tie ir suņi vai kaķi, kas ir jaunāki par 12 nedēļām;

j)tie ir truši, kas ir jaunāki par 48 stundām;

k)tie ir briežu dzimtas dzīvnieki ragu ataugšanas periodā.

2.Šādus dzīvniekus neuzskata par piemērotiem tāliem pārvadājumiem, izņemot, ja tos pavada to mātītes:

a)zirgu dzimtas dzīvnieki, ja tie ir jaunāki par četriem mēnešiem;

b)sivēni, ja to ķermeņa svars ir mazāks par 10 kg.

3.Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, dzīvniekus var uzskatīt par piemērotiem pārvadāšanai, ja tie:

a)ir viegli ievainoti vai slimi, un pārvadāšana neizraisītu papildu ciešanas;

b)tiek pārvadāti veterinārārsta uzraudzībā veterināras ārstēšanas vai diagnozes saņemšanai vai pēc tam, un attiecīgajiem dzīvniekiem netiek radītas nevajadzīgas ciešanas un pret tiem neizturas slikti;

c)dzīvnieki, kam izdarītas veterinārķirurģiskas procedūras, ar noteikumu, ka brūces neasiņo un ir veikti pasākumi, lai samazinātu fizisku saskari ar brūci.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos šaubu gadījumā lūdz veterinārārsta padomu.

4.Neiejātus zirgu dzimtas dzīvniekus neuzskata par piemērotiem tāliem pārvadājumiem.

7.Ja dzīvnieki pārvadāšanas laikā saslimst vai tiek ievainoti, tos nodala no pārējiem, un pēc iespējas drīzāk tiem sniedz neatliekamo palīdzību. Tiem nekavējoties nodrošina atbilstīgu veterināro aprūpi, un vajadzības gadījumā veic to ārkārtas kaušanu vai nonāvēšanu, neradot tiem nevajadzīgas ciešanas.

8.Nomierinošus līdzekļus pārvadājamajiem dzīvniekiem nedod, ja vien tas nav obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un uzņēmēju drošību, un tos lieto vienīgi veterinārārsta uzraudzībā.

9.Laktācijas periodā esošas liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mātītes, kuras ir nodalītas no saviem pēcnācējiem, slauc ne retāk kā reizi 12 stundās.

10.Suņus un kaķus uzskata par pārvadāšanai piemērotiem, ja ir veikta profilaktiska to veterinārā aprūpe, lai novērstu ar stresu saistītas un konkrētām sugām specifiskas saslimšanas.

II NODAĻA
TRANSPORTLĪDZEKĻI

1.Noteikumi attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem un konteineriem

1.1.Transportlīdzekļiem, konteineriem un to piederumiem jābūt projektētiem, konstruētiem, tehniski apkalpotiem un ekspluatētiem tā, lai:

a)neradītu ievainojumus un ciešanas un nodrošinātu dzīvnieku drošību;

b)dzīvniekus aizsargātu pret sliktiem klimatiskajiem apstākļiem, ekstremālām temperatūrām un nelabvēlīgām klimatisko apstākļu izmaiņām;

c)tie tiktu iztīrīti un dezinficēti;

d)būtu novērsta dzīvnieku izbēgšana vai izkrišana, un tie varētu izturēt kustības radīto spriedzi;

e)nodrošinātu, ka gaisa kvalitāte un daudzums atbilstu pārvadātajai sugai nepieciešamajam;

f)nodrošinātu iespēju piekļūt dzīvniekiem apskates veikšanai, pabarošanai un aprūpei;

g)grīdas virsma būtu neslīdoša;

h)grīdas virsma būtu tāda, ka līdz minimumam ir samazināta urīna un izkārnījumu noplūde, ja tas ir būtiski attiecībā uz pārvadātajām sugām;

i)nodrošinātu pietiekamu apgaismojumu dzīvnieku apskatei un aprūpei pārvadāšanas laikā.

1.2.Dzīvnieku nodalījumā nodrošina pietiekamu telpu, un katrā nodalījuma līmenī nodrošina piemērotu ventilāciju virs dzīvniekiem, kad tie atrodas dabīgā stāvus vai sēdus stāvoklī, kas nekādā gadījumā neierobežo dzīvnieku dabiskās kustības.

1.3.Sauszemes dzīvniekiem līdzi ved šādus dokumentus:

a)brīdinājumu, ka dzīvnieki ir savvaļas, bikli vai bīstami;

b)rakstiski norādījumi par barošanu, dzirdināšanu un jebkādu nepieciešamo īpašo aprūpi.

1.4.Starpsienas ir pietiekami stipras, lai izturētu dzīvnieku svaru. Piederumi ir projektēti ātrai un ērtai ekspluatēšanai.

1.5.Sivēniem, kuru svars ir mazāks nekā 10 kg, jēriem, kuru svars ir mazāks nekā 20 kg, teļiem, kas nav sasnieguši sešu mēnešu vecumu, un kumeļiem, kas nav sasnieguši četru mēnešus vecumu, izmanto pakaišus vai līdzvērtīgu materiālu, kas nodrošina pārvadājamo dzīvnieku sugai, skaitam, pārvadājuma laikam un klimatiskajiem apstākļiem atbilstīgu komfortu. Šim materiālam ir jānodrošina pienācīga urīna un izkārnījumu absorbēšana, lai dzīvnieki būtu tīri un sausi visā pārvadājuma laikā.

2.Papildu noteikumi attiecībā uz zirgu, liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku pārvadājumiem pa autoceļiem vai dzelzceļu

2.1.Uz transportlīdzekļiem, kuros tiek pārvadāti dzīvnieki, ir skaidrs un redzams marķējums, kas liecina par dzīvu dzīvnieku klātbūtni, izņemot, ja dzīvniekus pārvadā saskaņā ar 4.1. apakšpunktu marķētos konteineros.

2.2.Autotransporta līdzekļos ir piemērots dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas aprīkojums.

2.3.Komplektējot vilcienu sastāvus un visu pārējo dzelzceļa vagonu kustību laikā veic visus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu dzelzceļa vagona, kurā atrodas dzīvnieki, kratīšanos.

2.4.Ja paredzams, ka pārvadāšana pa dzelzceļu ilgs vairāk par trīs stundām, ir pieejami sugām piemēroti nonāvēšanas līdzekļi un pavadoņiem saprotamā valodā ir pieejami rakstiski norādījumi, kā tos lietot pārvadātajiem dzīvniekiem,.

2.5.Transportlīdzekļi, kuros pārvadā kaķus un suņus, ir aprīkoti ar funkcionējošiem temperatūras un mitruma sensoriem.

3.Papildu noteikumi pārvadāšanai ar ro-ro kuģiem

3.1.Pirms iekraušanas ro-ro kuģī kapteinis nodrošina, ka:

a)uz slēgtajiem klājiem kuģis ir aprīkots ar piespiedu ventilācijas sistēmām, kā arī signalizācijas sistēmu un sekundāru enerģijas avotu traucējumu gadījumam;

b)transportlīdzekļus iekrauj uz slēgtiem klājiem tikai tad, ja piespiedu ventilācijas sistēmas un signalizācijas sistēma ir labā darba kārtībā;

c)uz vaļējiem klājiem ir pienācīga aizsardzība no jūras ūdens.

3.2.Autotransporta līdzekļus un dzelzceļa vagonus kuģos var iekraut tikai tad, ja tie ir aprīkoti ar pietiekamu skaitu pienācīgi projektētu, izvietotu un uzturētu nostiprinājuma vietu, kas nodrošina to ciešu piestiprināšanu pie kuģa. Autotransporta līdzekļus un dzelzceļa vagonus piestiprina pie kuģa pirms jūras pārvadājuma uzsākšanas, lai novērstu to pārvietošanos kuģa kustības rezultātā.

3.3.Kuģa kapteinis nodrošina, ka:

a)transportlīdzekļi tiek iekrauti tā, lai būtu vismaz 1 m brīva telpa abās transportlīdzekļa pusēs;

b)autovadītājiem un pavadoņiem ir piekļuve transportlīdzekļu klājam, lai veiktu dzīvnieku pārbaudes, barošanu un apkopi.

4.Papildu noteikumi pārvadāšanai konteineros

4.1.Konteinerus, kuros pārvadā dzīvniekus, skaidri un saredzami marķē ar norādipar dzīvu dzīvnieku klātbūtni un ar zīmi, kas norāda konteinera augšpusi.

4.2.Pārvadāšanas laikā un apejoties ar dzīvniekiem, konteinerus vienmēr novieto stāvus un līdz minimumam samazina pakļaušanu spēcīgiem grūdieniem vai kratīšanai. Konteinerus nostiprina pirms pārvadājuma uzsākšanas, lai novērstu to pārvietošanos transportlīdzekļa kustības rezultātā.

4.3.Konteinerus, kuru svars pārsniedz 50 kg, aprīko ar pietiekamu skaitu pienācīgi projektētu, izvietotu un uzturētu nostiprinājuma vietu, kas nodrošina to ciešu piestiprināšanu pie transportlīdzekļa, kurā tos iekrauj.

III NODAĻA
PĀRVADĀŠANAS KĀRTĪBA

1.Vispārīgi noteikumi

1.1.Pienācīgu uzmanību pievērš dažu kategoriju dzīvnieku, piemēram, savvaļas dzīvnieku, vajadzībai pirms paredzētā pārvadājuma aklimatizēties transporta veidam.

1.2.Ja iekraušanas vai izkraušanas darbības ilgst ilgāk nekā četras stundas, izņemot attiecībā uz mājputniem, ir pieejamas iekārtas, lai turētu, barotu un dzirdītu dzīvniekus ārpus transportlīdzekļa, tos nepiesienot.

2.Iekraušana un izkraušana

2.1.Iekraušanas un izkraušanas iekārtas, ietverot grīdas segumu, projektē, konstruē, uztur un ekspluatē tā, lai:

a)novērstu ievainošanu un ciešanas un līdz minimumam samazinātu satraukumu un mocības dzīvnieku pārvietošanas laikā, kā arī lai nodrošinātu dzīvnieku drošību;

b)nodrošinātu, ka virsmas ir neslidenas un ka ir sānu aizsargkonstrukcijas, lai nepieļautu dzīvnieku izbēgšanu;

c)nodrošinātu, ka tas tiek tīrītas un dezinficētas.

2.2.Iekraušanas rampu stāvums nepārsniedz:

a)20 grādu leņķi (36,4 % pret horizontāli) cūku, teļu un zirgu gadījumā;

b)26 grādus 35 minūtes (50 % pret horizontāli) aitu un citu liellopu gadījumā, izņemot teļus.

Rampas ir aprīkotas ar neslidenu segumu, pēdbalsta elementiem un sānu aizsargkonstrukcijām,

2.3.Pacēlāju platformās un augšējos stāvos ierīko drošības nožogojumus, lai novērstu dzīvnieku nokrišanu vai izbēgšanu iekraušanas un izkraušanas darbību laikā.

2.4.Preces, kuras tiek pārvadātas vienā transportlīdzeklī ar dzīvniekiem, novieto tā, lai tās dzīvniekiem neradītu ciešanas.

2.5.Iekraušanas un izkraušanas laikā nodrošina pienācīgu apgaismojumu, lai novērstu dzīvnieku atsacīšanos virzīties uz priekšu un lai personas, kas apietas ar dzīvniekiem, varētu atklāt iespējamas dzīvnieku labturības problēmas, piemēram, klibumu, ievainojumus, paslīdējušus vai pakritušus dzīvniekus vai bojātu aprīkojumu.

2.6.Transportlīdzeklī novietojot konteinerus ar dzīvniekiem vienu uz otra, veic vajadzīgos drošības pasākumus:

a)lai novērstu vai — mājputnu, trušu un kažokzvēru gadījumā — ierobežotu urīna un izkārnījumu nonākšanu uz zemāk esošiem dzīvniekiem;

b)lai nodrošinātu konteineru stabilitāti;

c)lai nodrošinātu, ka netiek traucēta ventilācija.

3.Apiešanās

3.1.Ir aizliegts:

a)dzīvniekus dunkāt un spārdīt;

b)spiest to ķermeņa daļas, lai tiem radītu nevajadzīgas ciešanas;

c)saspiest dzīvniekus ar mehāniskiem līdzekļiem;

d)celt vai vilkt dzīvniekus aiz kājām (izņemot mājputnus un trušus), galvas, ausīm, ragiem, astes vai vilnas;

e)izmantot jebkādus priekšmetus ar asiem galiem;

f)aizkavēt dzīvnieku, kas tiek dzīts vai vadīts pa kādu daļu, kur apietas ar dzīvniekiem.

3.2.Kad dzīvnieki pārvietojas barā, aizliegts izmantot rīkus, kas izraisa elektrošoku. Tos ir atļauts izmantot tikai:

a)liellopiem vai cūkām, kuru dzīvsvars pārsniedz 80 kg, un

b)ja dzīvnieks atsakās pārvietoties bez redzama iemesla.

Elektrošoku izmanto ne vairāk kā divas reizes, ne ilgāk par vienu sekundi un tikai gurnu daļas muskuļiem.

3.3.Savākšanas centrus un pārbaudes punktus aprīko tā, lai dzīvniekus vajadzības gadījumā varētu norobežot. Dzīvnieki, kurus parasti nepiesien, paliek nepiesieti.

3.4.Dzīvniekus nepiesien nedz aiz ragiem, briežragiem, deguna gredzeniem, nedz sasienot kopā kājas. Teļiem un suņiem neliek uzpurņus. Zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas ir vecāki par astoņiem mēnešiem, izņemot neiejātus zirgu dzimtas dzīvniekus, pārvadāšanas laikā uzmauc apaušus.

3.5.Ja dzīvnieki ir jāpiesien, virvēm, pavadām vai citam izmantotajiem līdzekļiem ir jābūt:

a)pietiekami izturīgiem pret saplīšanu parastos pārvadāšanas apstākļos;

b)tādiem, lai dzīvnieki vajadzības gadījumā varētu apgulties, paēst un padzerties;

c)projektētiem tā, lai novērstu jebkādu nožņaugšanas vai ievainošanas iespēju un nodrošinātu iespēju dzīvniekus ātri atbrīvot;

d)pietiekami gariem un izmantotiem tā, lai zirgu dzimtas dzīvnieki varētu noliekt galvu zemāk par skausta augstumu.

3.6.Iekraujot vai izkraujot putnus, veic pasākumus, lai putni pēc iespējas īsāku laiku pavadītu ar galvu uz leju.

3.7.Putnus un trušus ķer, ceļ un nes aiz divām kājām, izmantojot krūšu slīdņus būros vai uzņēmēja kāju kā atbalstu putna krūtīm. Vienā rokā drīkst nest ne vairāk kā trīs putnus.

4.Nošķiršana

4.1.Ar šādiem dzīvniekiem apietas un tos pārvadā atsevišķi:

a)dažādu sugu dzīvniekus;

b)ievērojami atšķirīgu izmēru un vecuma dzīvniekus;

c)pieauguši vaislas kuiļi vai ērzeļi;

d)dzimumnobriedušus tēviņus no mātītēm;

e)dzīvniekus ar ragiem no dzīvniekiem bez ragiem;

f)savstarpēji naidīgus dzīvniekus;

g)piesietus dzīvniekus no nepiesietiem dzīvniekiem.

4.2.Šā pielikuma 4.1. apakšpunkta a), b), c) un e) punktu nepiemēro, ja dzīvnieki ir audzēti saderīgās grupās, ir cits pie cita pieraduši, un nodalīšana radītu satraukumu, vai ja mātītes ir kopā ar mazuļiem.

5.Pārvadāšanas laikā

5.1.Atvēlētā platība attiecībā uz dzīvnieku sugām un transportlīdzeklis atbilst vismaz VII nodaļā norādītajām vērtībām.

5.2.Zirgu dzimtas dzīvniekus nepārvadā daudzklāju transportlīdzekļos, izņemot, ja dzīvnieki tiek iekrauti apakšklājā un klājā virs tā nav dzīvnieku.

5.3.Neiejātus zirgu dzimtas dzīvniekus pārvadā ne vairāk kā četru indivīdu grupās.

5.4.Paredz pietiekamu ventilāciju, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku vajadzības tiek pilnībā apmierinātas, jo īpaši ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku skaitu un veidu un pārvadājuma laikā paredzamos klimatiskos apstākļus. Konteinerus novieto tā, lai netiktu traucēta to ventilēšana.

5.5.Dzīvniekiem piedāvā ūdeni, barību un iespēju atpūsties atbilstīgi to sugai un vecumam ar piemērotiem intervāliem un jo īpaši kā minēts V nodaļā.

6.Minimālais vertikālais augstums

6.1.Attiecībā uz liellopiem un neatšķirtiem teļiem minimālais vertikālais augstums pārvadāšanas laikā atbilst šādai formulai:

H = W x 1,17 + 20,

kur H ir minimālais vertikālais augstums, un W ir nodalījumā garākā dzīvnieka skausta augstums.

6.2.Attiecībā uz aitām telpa virs garākā dzīvnieka augstākā punkta ir vismaz 15 cm transportlīdzekļos ar mehānisko ventilāciju un 30 cm dabiski ventilējamos transportlīdzekļos.

6.3.Attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem nodalījuma minimālais iekšējais augstums ir vismaz 75 cm no garākā dzīvnieka skausta.

6.4.Attiecībā uz mājas putniem konteinera augstums ir tāds, lai cekuls vai galva nepieskartos griestiem, kad putns sēž ar galvu un kaklu dabiskā pozā vai maina pozu.

6.5.Attiecībā uz kaušanai paredzētiem trušiem konteinera augstums ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka truši var sēdēt ar saslietām ausīm.

IV NODAĻA
PAPILDU NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU KUĢIEM UN KONTEINERKUĢIEM

1.Prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģu konstrukciju un aprīkojumu

1.1.Aizgaldu margu un klāju izturība ir piemērota pārvadājamajiem dzīvniekiem. Aizgaldu margu un klāju izturības aprēķinus lauksaimniecības dzīvnieku kuģa būvēšanas vai pārbūves laikā pārbauda kompetentas iestādes apstiprināta klasificēšanas sabiedrība.

1.2.Nodalījumus, kuros pārvadā dzīvniekus, aprīko ar mākslīgās ventilācijas sistēmu, kuras jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu visa gaisa tilpuma nomaiņu šādi:

a)40 gaisa apmaiņas stundā, ja nodalījums ir pilnībā norobežots, un neaizņemtais augstums ir mazāks par vai vienāds ar 2,30 metriem;

b)30 gaisa maiņas stundā, ja nodalījums ir pilnībā norobežots, un neaizņemtais augstums ir lielāks par 2,30 metriem;

c)75 % no iepriekšminētajām jaudām, ja nodalījums ir daļēji norobežots.

1.3.Saldūdens krātuves vai padeves jauda ir piemērota tam, lai apmierinātu VI nodaļā noteiktās dzirdināšanas vajadzības, ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku maksimālo skaitu un veidu, kā arī plānoto pārvadājumu maksimālo ilgumu.

1.4.Saldūdens sistēma spēj nodrošināt nepārtrauktu saldūdens padevi katrā dzīvu dzīvnieku zonā, un ir pietiekams skaits tvertņu, lai nodrošinātu, ka visiem dzīvniekiem ir viegli un pastāvīgi pieejams saldūdens. Nodrošina alternatīvu sūkņu aprīkojumu, lai nodrošinātu ūdens padevi galvenās sūkņu sistēmas bojājuma gadījumā.

1.5.Kanalizācijas sistēma ir pietiekami ietilpīga, lai varētu no aizgaldiem un klājiem novadīt šķidrumus jebkuros apstākļos. Pa kanalizācijas caurulēm un kanāliem šķidrumus novada šahtās vai cisternās, no kurienes notekūdeņus var izvadīt ar sūkņu vai izgrūdēju palīdzību. Nodrošina alternatīvu sūkņu aprīkojumu, lai nodrošinātu notekūdeņu novadīšanu galvenās sūkņu sistēmas bojājuma gadījumā.

1.6.Nodrošina pietiekamu apgaismojumu dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās, pārejās un rampās uz dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonām. Nodrošina avārijas apgaismojumu galvenās elektroinstalācijas bojājuma gadījumā. Nodrošina pietiekamas portatīvās apgaismes ierīces, lai ļautu pavadonim veikt dzīvnieku pienācīgu apskati un aprūpi.

1.7.Visās dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās pienācīgi uzstāda ugunsdzēsības aprīkojumu, un dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās ir ugunsdzēsības aprīkojums, kas atbilst jaunākajiem Starptautiskās konvencijas par dzīvības drošību uz jūras (SOLAS) normatīviem attiecībā uz ugunsdrošību, ugunsdrošības signalizācijas sistēmām un ugunsdzēsību.

1.8.Šādas dzīvajiem dzīvniekiem paredzētās sistēmas aprīko ar uzraudzības, vadības un signalizācijas sistēmu kuģa stūresmājā:

a)ventilācija;

b)saldūdens padeve un notekūdeņu novadīšana;

c)apgaismojums;

d)saldūdens ģenerēšana, ja nepieciešams.

1.9.Galvenais enerģijas avots ir pietiekami jaudīgs, lai nodrošinātu 1.2., 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktā minēto dzīvajiem dzīvniekiem paredzēto sistēmu nepārtrauktu darbību parastos lauksaimniecības dzīvnieku kuģa ekspluatācijas apstākļos. Sekundārais enerģijas avots ir pietiekams, lai aizvietotu galveno enerģijas avotu trīs dienas bez pārtraukuma.

1.10.Lauksaimniecības dzīvnieku kuģus aprīko ar nonāvēšanas līdzekļiem, kas ir piemēroti pārvadātajām sugām, nodrošinot pieejamus rakstiski norādījumus pavadoņiem saprotamā valodā.

2.    Barības un ūdens padeve lauksaimniecības dzīvnieku kuģos vai kuģos, kuros pārvadā lielu dzīvnieku konteinerus

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģos vai kuģos, kuros pārvadā lielu dzīvnieku konteinerus, kopš izbraukšanas brīža ir pietiekams daudzums pakaišu, kā arī pietiekams daudzums barības un ūdens, lai varētu apmierināt 1. tabulā noteiktās ikdienas barības un ūdens piegādes daudzuma prasības visam pārvadājuma laikam, tam pievienojot rezerves pakaišu, barības un ūdens daudzumu vismaz septiņām dienām.

Tabula

Minimālie ikdienas barības un ūdens padeves daudzumi lauksaimniecības dzīvnieku kuģos vai konteinerkuģos

Lopbarību var aizstāt ar koncentrētu lopbarību un otrādi. Tomēr pievērš pienācīgu uzmanību dažu kategoriju dzīvnieku vajadzībai pierast pie barības izmaiņām, ņemot vērā to vielmaiņas vajadzības.

V NODAĻA
PĀRVADĀJUMA LAIKS, TEMPERATŪRA, ATPŪTAS PERIODI UN DZIRDINĀŠANAS UN BAROŠANAS INTERVĀLI

1.Zirgu, liellopu, aitu, kazu un cūku sugu dzīvnieki

1.1.Pavadoņi vai autovadītāji nodrošina zirgu dzimtas dzīvniekiem barību un ūdeni neierobežotā daudzumā vai vismaz ar regulāriem intervāliem, kas nav garāki par 4,5 stundām, uz 30 minūtēm, kamēr transportlīdzeklis stāv. Tādu pašu dzirdināšanas un barošanas režīmu ievēro pārvadājumā pa jūru.

1.2.Pavadoņi vai autovadītāji nodrošina liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem ūdeni neierobežotā daudzumā pārvadājuma laikā vai atpūtas periodos, kas noteikti 27. pantā. Barību dzīvniekiem piedāvā atpūtas periodos, kamēr transportlīdzeklis stāv un kad dzīvnieki ir izkrauti. Tādu pašu dzirdināšanas un barošanas režīmu ievēro pārvadājumā pa jūru.

2.Mājas putni un truši, ko transportē konteineros

2.1.Mājas putniem un trušiem ir pieejama piemērota barība un ūdens pietiekamā daudzumā.

2.2.Maksimālo pārvadājuma laiku nosaka šādi:

a)12 stundas, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas laiku, pārvadājumiem, kas ietver arī pārvadājumus uz kautuvi, vai

b)24 stundas visu mājas putnu sugu cāļiem ar nosacījumi, ka pārvadājums beidzas ne vēlāk kā 48 stundas pēc izšķilšanās.

c)24 stundas pieaugušiem vaislas trušiem, ja tiem ir pastāvīga piekļuve barībai un ūdenim;

d)10 stundas vairs nedējošām vistām, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas laiku.

2.3.Termālo komfortu nodrošina šādi:

a)ja prognozētā temperatūra izbraukšanas vietā un galamērķa vietā laikā, kad ir paredzama dzīvnieku atrašanās šajās vietās, ir zemāka par 10 °C, trušus un mājas putnus, izņemot vairs nedējošas vistas, pārvadā tikai transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar aizsardzību pret auksta vēja iedarbību;

b)vairs nedējošas vistas nepārvadā, ja transportlīdzeklī nevar nodrošināt vismaz 15 °C temperatūru.

3.Suņi un kaķi

3.1.Pieaugušus suņus un kaķus, ko pārvadā, baro ar intervāliem, kas nepārsniedz 24 stundas. Kucēnus un kaķēnus līdz sešu mēnešu vecumam baro ar intervāliem, kas nepārsniedz 8 stundas. Ūdens ir pieejams neierobežotā daudzumā vai ar intervāliem, kas nepārsniedz 4 stundas.

3.2.Ir rakstiski norādījumi pavadonim saprotamā valodā par dzīvnieku barošanu un dzirdināšanu, kamēr tie ir transportlīdzeklī.

3.3.Temperatūru pielāgo, ja pārvadā brahiocefālās šķirnes vai veidus un suņus un kaķus ar galēju apspalvojumu, piemēram, ļoti bieza zemspalvas apmatojuma un bezspalvu šķirņu gadījumā.

4.Citas sugas

Tādu sugu dzīvniekus, kas nav 1., 2. un 3. punktā minētie, pārvadā saskaņā ar rakstiskiem norādījumiem attiecībā uz barošanu un dzirdīšanu un ņemot vērā visas īpašas aprūpes vajadzības.

VI NODAĻA
PAPILDU NOTEIKUMI ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU UN LIELLOPU, AITU, KAZU, CŪKU SUGAS MĀJDZĪVNIEKU, KAĶU UN SUŅU TĀLIEM PĀRVADĀJUMIEM

1.Jumts

Transportlīdzekļus aprīko ar gaišas krāsas jumtu un pienācīgu izolāciju.

2.Grīda un pakaiši

Dzīvniekiem nodrošina pienācīgus pakaišus vai sugas vajadzībām, pārvadāto dzīvnieku skaitam, pārvadājuma ilgumam un klimatiskajiem apstākļiem atbilstīgu līdzvērtīgu materiālu, kas nodrošina tiem komfortu. Šim materiālam ir jānodrošina urīna un izkārnījumu absorbēšana, lai dzīvnieki būtu tīri un sausi visā pārvadājuma laikā.

3.Barība

3.1.Transportlīdzeklī ved pietiekamu daudzumu piemērotas barības, lai dzīvniekiem nebūtu bada vai noguruma pazīmes. Barību aizsargā no klimatisko apstākļu ietekmes un no piesārņojuma, piemēram, ar putekļiem, degvielu, izplūdes gāzēm un dzīvnieku urīnu un kūtsmēsliem.

3.2.Ja dzīvnieki jābaro, izmantojot īpašu aprīkojumu, šādu aprīkojumu ved transportlīdzeklī.

3.3.Izmantojot 3.2. apakšpunktā minēto barošanas aprīkojumu, projektēts tā, lai nodrošinātu iespēju vajadzības gadījumā to piestiprināt pie transportlīdzekļa, lai tas neapgāztos. Ja aprīkojumu neizmanto laikā, kad transportlīdzeklis atrodas kustībā, to novieto atsevišķi no dzīvniekiem.

4.Starpsienas

4.1.Transportlīdzeklis ir aprīkots ar starpsienām tā, lai būtu iespējams izveidot atsevišķus nodalījumus, vienlaicīgi nodrošinot visu dzīvnieku netraucētu piekļūšanu ūdenim.

4.2.Starpsienu konstrukcija ir tāda, kas nodrošina iespēju tās novietot dažādos stāvokļos tā, lai varētu pielāgot nodalījuma platību dzīvnieku konkrētajām vajadzībām un to veidam, izmēram un skaitam.

5.Ūdens padeve pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu vai lielu dzīvnieku konteineros

5.1.Transportlīdzekļus un lielu dzīvnieku konteinerus aprīko ar ūdens padeves iekārtām, kas ļauj pavadonim pārvadājuma laikā padot ūdeni nekavējoties vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, tā, lai katrs dzīvnieks varētu piekļūt ūdenim.

5.2.Dzirdināšanas iekārtas ir labā darba stāvoklī un pienācīgi projektētas un izvietotas atbilstīgi transportlīdzeklī dzirdināmo dzīvnieku veidam.

5.3.Katra transportlīdzekļa ūdens tvertņu koptilpums ir vismaz vienāds ar 1,5 % no tā maksimālās derīgās kravas apjoma. Ūdens tvertnes projektētas tā, lai tās varētu iztukšot un iztīrīt pēc katra pārvadājuma, un ir aprīkotas ar sistēmām, kas ļauj pārbaudīt ūdens līmeni tajās. Tās savieno ar nodalījumos esošajām dzirdināšanas ierīcēm un uztur labā darba stāvoklī.

5.4.Atkāpi no 5.3. apakšpunkta drīkst piemērot vienīgi attiecībā uz lielu dzīvnieku konteineriem, kurus izmanto uz kuģiem, kas nodrošina tiem ūdens padevi no kuģa ūdens tvertnēm.

6.Ventilācijas sistēmas autotransporta līdzekļiem

6.1.Autotransporta līdzekļu ventilācijas sistēmas ir projektētas, konstruētas un uzturētas tā, lai tiktu nodrošināts, ka jebkurā brīdī pārvadājuma laikā neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis stāv vai atrodas kustībā, tās spēj darboties vismaz sešas stundas.

6.2.Ventilācijas sistēma spēj nodrošināt vienmērīgu izkliedi pa visu transportlīdzekli.

VII NODAĻA
ATVĒLĒTĀ PLATĪBA PĀRVADĀŠANAI PA AUTOCEĻIEM, DZELZCEĻU VAI JŪRU

1.Atvēlēto platību pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļu vai jūru, ieskaitot pārvadāšanu konteineros, aprēķina, izmantojot šādu alometrisku vienādojumu:

A = kW(2/3),

kur A – platība vienam dzīvniekam (m2 vai cm2 putnu un trušu pārvadāšanai konteineros), W – dzīvsvars (kg), k – k-vērtība (konkrētai sugai/kategorijai, kā norādīts tabulās turpmāk).

2.Atvēlētā platība vienam dzīvniekam (m2), pārvadājot pa autoceļiem, dzelzceļu vai jūru, atbilst vismaz turpmāk norādītajām vērtībām.

3.Atvēlētā platība vienam dzīvniekam (cm2) konteineros pārvadātu mājputnu un trušu gadījumā atbilst vismaz turpmāk norādītajām vērtībām.

4.Zirgu dzimtas dzīvniekus, izņemot neiejātus zirgus un ķēves ar kumeļiem, pārvadā atsevišķos steliņģos.

Atsevišķā steliņģa garums ir vismaz par 40 cm lielāks nekā zirgu dzimtas dzīvnieka garums, mērot no astes līdz degunam, kad kakls ir paralēli zemei, un vēl par 50 cm lielāks, ja tranzīta laikā nodrošina barību siena tīklā.

Atsevišķā steliņģa platums kopumā ir vismaz par 40 cm lielāks nekā dzīvnieka platums tā platākajā vietā.

II PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ŪDENSDZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANAI

(kā minēts 2., 18., 33., 44. un 47. pantā)

1.Transportlīdzekļu konstrukcija un apkope

1.1.Transportlīdzekļi un konteineri, ko izmanto ūdensdzīvnieku pārvadāšanai, ir atbilstoši pārvadājamo dzīvnieku sugai, lielumam, svaram un skaitam.

1.2.Transportlīdzekļus un konteinerus uztur labā mehāniskā un strukturālā stāvoklī, lai novērstu transportlīdzekļa bojājumus, kas var tieši vai netieši ietekmēt pārvadājamo ūdensdzīvnieku labturību.

1.3.Transportlīdzekļi un konteineri nodrošina atbilstošu ūdens cirkulāciju un aprīkojumu apgādei ar skābekli, kā nepieciešams, lai pielāgotos apstākļu izmaiņām pārvadājuma laikā un pārvadājamo dzīvnieku vajadzībām, arī vārstu aizvēršanu kuteros ar iebūvētu baseinu biodrošības apsvērumu dēļ.

1.4.Ūdensdzīvniekiem pārvadājuma laikā var piekļūt inspicēšanai, lai nodrošinātu, ka var novērtēt to labturību.

1.5.Transportlīdzekļiem un konteineriem ir iespējams veikt attiecīgo parametru inspekciju un uzraudzību un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus.

2.Apiešanās

2.1.Ūdensdzīvniekus neceļ aiz žaunām.

2.2.Aprīkojums, ko izmanto, lai apietos ar dzīvniekiem ir projektēts, konstruēts un uzturēts tā, lai līdz minimumam samazinātu fiziskus ievainojumus.

3.Ūdens

3.1.Uzņēmēji nodrošina ūdens kvalitāti, kas ir atbilstoša pārvadājamām sugām un pārvadāšanas metodei.

3.2.Uzņēmēji nodrošina šādu ūdens parametru uzraudzību un uzturēšanu robežās atbilstīgi konkrēto sugu vajadzībām visā pārvadājuma laikā:

a)skābeklis;

b)oglekļa dioksīds;

c)amonjaka līmenis;

d)temperatūra.

4.Piemērotība pārvadāšanai

4.1.Ūdensdzīvnieku spēju tikt galā ar pārvadāšanas izraisīto stresu novērtē, pamatojoties uz to veselības stāvokli, iepriekšējo apiešanos ar dzīvniekiem un jaunāko pārvadājumu vēsturi.

4.2.Galvenie iemesli, kuru dēļ ūdensdzīvniekus uzskata par nepiemērotiem pārvadāšanai, ir šādi:

a)klīniskas slimības pazīmes;

b)ievērojami fiziski ievainojumi vai neparasta uzvedība;

c)nesena pakļautība stresu izraisošiem faktoriem, kas ietekmē uzvedību vai fizioloģisko stāvokli (piemēram, ekstremāla temperatūra, ķimikālijas);

d)nepietiekams vai pārmērīgs barības neuzņemšanas periods.

5.Iekraušanas prakse

5.1.Uzņēmēji veic nepieciešamos pasākumus, lai ūdensdzīvniekiem novērstu jebkādus ievainojumus un nevajadzīgu stresu iekraušanas laikā.

5.2.Iekraušanas laikā novērtē:

a)pieblīvēšanas procedūru pirms iekraušanas;

b)neatbilstoši būvētu vai ekspluatētu aprīkojumu;

c)ievērojamas ūdens kvalitātes izmaiņas, piemēram, atšķirīgu temperatūru vai citus ūdens parametrus.

5.3.Uzņēmēji nodrošina, ka ūdensdzīvnieku blīvums  transportlīdzeklī  un/vai  konteinerā tiek uzturēts attiecīgajās robežās, ņemot vērā konkrēto sugu vajadzības un pieejamos zinātniskos datus.