EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.11.2023

COM(2023) 754 final

2023/0438(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā un par Regulas (ES) 2016/794 grozīšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Migrantu kontrabanda ir noziedzīga darbība, kuru veicot, netiek cienīta cilvēka dzīvība un tiek atņemta cilvēka cieņa, cenšoties gūt peļņu, pārkāpjot cilvēku pamattiesības un graujot ES migrācijas pārvaldības mērķus.

Migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošana un novēršana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm, un tā ir ļoti svarīga, lai visaptveroši risinātu neatbilstīgas migrācijas problēmu. Noziedzīgie tīkli ļaunprātīgi izmanto cilvēku izmisumu un veicina neatbilstīgu migrāciju, izmantojot sauszemes, jūras un gaisa ceļus, pakļaujot riskam cilvēku dzīvības, un visos veidos cenšas palielināt savu peļņu.

Savā 2023. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicināja stiprināt visus Savienības rīcībā esošos rīkus, lai efektīvi apkarotu migrantu kontrabandu, atjauninot pašreizējo, dažkārt vairāk nekā 20 gadus veco tiesisko regulējumu, stiprinot kontrabandas pārvaldību un ES aģentūru, jo īpaši Eiropola, lomu, kā arī veicinot ciešāku sadarbību starp tieslietu un iekšlietu aģentūrām, dalībvalstīm un partnervalstīm, lai risinātu šo problēmu pasaules mērogā. Viņa arī uzsvēra, ka ir jāsadarbojas ar partneriem šīs pasaules mēroga problēmas risināšanā, tāpēc Komisija organizē starptautisku konferenci, izveidojot globālu aliansi ar aicinājumu rīkoties nolūkā apkarot cilvēku kontrabandu.

Migrantu kontrabanda uz ES un tās iekšienē ir sasniegusi jaunus augstumus, ko veicina pieaugošais pieprasījums, ko izraisa jaunas, arvien dziļākas krīzes, jo īpaši ekonomikas lejupslīde, klimata pārmaiņu izraisītas vides katastrofas, kā arī konflikti un demogrāfiskais spiediens daudzās trešās valstīs. Migrantu kontrabanda veicina neatbilstīgās ieceļošanas pieaugumu ES: 2022. gadā uz ES ārējām robežām tika atklāti aptuveni 331 000 neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada un par 66 % vairāk nekā iepriekšējā gadā 1 . 2023. gadā līdz septembra beigām uz ES ārējām robežām tika atklāti aptuveni 281 000 neatbilstīgas robežas šķērsošanas gadījumu, kas ir par 18 % vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Tas sakrīt ar kontrabandas apjoma pieaugumu, par ko liecina jauns rekords — vairāk nekā 15 000 migrantu kontrabandistu, par kuriem 2022. gadā tika paziņots Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) 2 . Ņemot vērā neatbilstīgās ieceļošanas apjoma pieaugumu un dažādās pasaules mēroga krīzes dažādās izcelsmes un tranzīta valstīs, ir sagaidāmas pastāvīgi lielas un, iespējams, arvien lielākas migrācijas plūsmas uz Eiropu un ar to saistītās kontrabandas noziedzīgās darbības.

Tiek lēsts, ka vairāk nekā 90 % neatbilstīgo migrantu, kas sasniedz ES, izmanto kontrabandistus, kuri galvenokārt ir organizēti noziedzīgās grupās. Turklāt kontrabandas tīkli gūst ievērojamu peļņu no savām noziedzīgajām darbībām, kas visā pasaulē tā svārstās no 4,7 līdz 6 miljardiem EUR gadā 3 . Tāpēc, lai samazinātu neatbilstīgo migrāciju, ir ļoti svarīgi pārliecinoši un stingri reaģēt uz kontrabandistu darbībām. Tiek lēsts, ka kopš 2014. gada nežēlīgo migrantu kontrabandistu darbības, jo īpaši jūrā, ir izraisījušas nepieredzētu nāves gadījumu skaitu — vairāk nekā 28 000 cilvēku 4 .

Aptuveni puse migrantu kontrabandas tīklu ir iesaistīti arī citās noziedzīgās darbībās 5 , piemēram, cilvēku tirdzniecībā, narkotiku un šaujamieroču kontrabandā, un vienlaikus veicina arī neatļautu pārvietošanos ES. Tiesībaizsardzības un tiesu iestādes saskaras ar daudzām un pastāvīgi mainīgām problēmām: kontrabandistu darbības veidiem, kas strauji mainās un tiek pielāgoti; pastiprinātu draudu un vardarbības izmantošanu pret migrantiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm 6 ; grūtībām noteikt to kontrabandistu atrašanās vietu, kuri slēpjas trešās valstīs, un tos arestēt; to, ka tiek izmantoti dažādi transporta līdzekļi, tostarp kuģošanai nederīgi, mazāk pamanāmi kuģi (piemēram, zvejas laivas un pašdarinātas metāla laivas), autotransporta līdzekļi, kuros migranti tiek slēpti bīstamā veidā, kā arī komerciāli un čarterreisi, ko arvien biežāk izmanto, lai nogādātu migrantus valstīs, kas atrodas tuvu ES vai robežojas ar to, no kurām migranti pēc tam cenšas iekļūt ES neatbilstīgā veidā 7 ; digitālo rīku izmantošanu visos procesa posmos, tiešsaistē reklamējot kontrabandas pakalpojumus, maršrutus un cenas, kā arī dokumentu viltošanas vajadzībām; kriptovalūtu, digitālās naudas vai citu neoficiālu maksāšanas veidu (piemēram, hawala) izmantošanu 8 .

Ir svarīgi apkarot migrantu kontrabandu, lai likvidētu organizētās noziedzības tīklus, kas izraisa cilvēktiesību pārkāpumus un nāvi, un lai cīnītos pret neatbilstīgās migrācijas pieaugumu uz ES. Lai pieeja migrācijai būtu visaptveroša un ilgtspējīga, ir vajadzīga stingru un efektīvu darbību kombinācija, kas papildina abpusēji izdevīgas partnerības ar izcelsmes un tranzīta valstīm, novēršot migrācijas un jo īpaši neatbilstīgās migrācijas galvenos cēloņus un vienlaikus apkarojot organizēto noziedzību, tostarp migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Jaunajā migrācijas un patvēruma paktā1 migrantu kontrabandas novēršana un apkarošana ir izvirzīta par centrālo elementu visaptverošajā pieejā migrācijai.

Šis priekšlikums regulai ir daļa no pasākumu paketes, kuras mērķis ir modernizēt un stiprināt esošo tiesisko regulējumu un nodrošināt Savienībai mērķim atbilstošus noteikumus. Tam ir pievienots priekšlikums direktīvai par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās veicināšanas novēršanu un apkarošanu. Ar minēto priekšlikumu tiek ieviests mūsdienīgs ES krimināltiesību instruments, kas skaidri definē un efektīvi soda organizētos noziedzīgos tīklus, kas ir atbildīgi par migrantu kontrabandu, saskaņo sodus, ņemot vērā nodarījuma smagumu, uzlabo jurisdikcijas tvērumu, palielina dalībvalstu resursus migrantu kontrabandas apkarošanai un novēršanai, kā arī uzlabo datu vākšanu un ziņošanu.

Šī pakete tiek iesniegta dienā, kad notiek starptautiskā konference, ar kuru tiek sākta “Globālā alianse migrantu kontrabandas apkarošanai”. Ar šo konferenci Komisija veido pamatu ciešai politiskai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, aicinot uzņemties kopīgas saistības un rīkoties, lai kopīgi apkarotu migrantu kontrabandu visā pasaulē.

Šīs trīs iniciatīvas papildina esošās iniciatīvas migrantu kontrabandas apkarošanas jomā, un ar tām tiek īstenots pārskatītais ES rīcības plāns cīņai pret kontrabandu (2021.–2025. gadam), atjauninot esošo ES tiesisko regulējumu, lai sodītu migrantu kontrabandistus, kas darbojas migrācijas ceļos, un ieviešot jaunu mūsdienīgu tiesiskās, operatīvās un starptautiskās sadarbības sistēmu cīņai pret migrantu kontrabandu turpmākajos gados.

Šis priekšlikums regulai ir daļa no saskaņotas paketes, kurā ietverts arī iepriekš minētais priekšlikums direktīvai par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās veicināšanas novēršanu un apkarošanu. Šo priekšlikumu kopīgs mērķis ir modernizēt tiesisko regulējumu cīņai pret migrantu kontrabandu, lai nodrošinātu, ka mūsu rīcībā ir nepieciešamie juridiskie un operatīvie rīki, lai reaģētu uz kontrabandistu jaunajiem darbības veidiem, kā noteikts Komisijas 2024. gada darba programmā, par kuru tika paziņots 2023. gada 17. oktobrī.

Priekšlikuma mērķis

Šā priekšlikuma vispārīgais mērķis ir stiprināt Eiropola lomu cīņā pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un jo īpaši Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra lomu.

Lai pastiprinātu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, šim priekšlikumam ir šādi konkrēti mērķi.

1)Stiprināt aģentūru sadarbību migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības jomā

Lai veicinātu efektīvāku, savlaicīgāku un sistemātiskāku koordināciju un informācijas apmaiņu par migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu starp Savienības aģentūrām, Eiropola Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra sastāvā būs Eiropola darbinieki un norīkoti valstu eksperti un tajā tiks iesaistīti dalībvalstu, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbības koordinatori, kuri būtu pastāvīgi jānorīko darbā Eiropolā, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību un koordināciju. Tikmēr tieslietu un iekšlietu aģentūrām ir iespēja veicināt ciešāku sadarbību, pamatojoties uz savām attiecīgajām pilnvarām, un optimizēt informācijas apmaiņu, lai apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Eurojust ir galvenā loma tiesiskās reakcijas uz migrantu kontrabandu stiprināšanā, atbalstot sarežģītas lietas, kas saistītas ar pārrobežu tiesisko koordināciju, un kopējas izmeklēšanas grupas saistībā ar migrantu kontrabandas lietu kriminālizmeklēšanu.

2)Stiprināt migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas vadību un koordināciju ES līmenī

Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu stratēģisko analīzi, koordināciju un vadību ES līmenī, priekšlikumā ir noteikti īpaši stratēģiski uzdevumi Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram ar mērķi nodrošināt sistēmu Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu īstenošanai, uzraugot tendences migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības jomā, sniedzot gada pārskatus, stratēģiskās analīzes, draudu novērtējumus un situācijas atjauninājumus par migrācijas ceļiem, kā arī izmeklēšanas un operatīvajām darbībām. Saistībā ar saviem stratēģiskajiem uzdevumiem Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs vismaz divas reizes gadā tiksies ar katras dalībvalsts, Eurojust, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) un Komisijas pārstāvjiem, lai nodrošinātu efektīvu vadību un koordināciju. Turklāt Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs atbalstīs Eiropola izpilddirektoru, pieprasot sākt kriminālizmeklēšanu.

3)Uzlabot informācijas apmaiņu par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību

Ierosinātā regula pastiprina dalībvalstu pienākumus veikt informācijas, tostarp biometrijas datu, apmaiņu ar Eiropolu par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp pieprasot tieši pievienot to kompetentās iestādes un imigrācijas sadarbības koordinatorus Eiropola Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA). Komisija arī ierosina uzdot Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram noteikt migrantu kontrabandas vai cilvēku tirdzniecības gadījumus, kuros var būt nepieciešama sadarbība ar trešām valstīm, tostarp apmainoties ar personas datiem; mērķis ir palīdzēt izpilddirektoram pieņemt lēmumus par personas datu pārsūtīšanu uz trešām valstīm katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar Eiropola regulas 25. panta 5. punktu.

4)Pastiprināt dalībvalstu resursus migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai

Lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvi apkarot migrantu kontrabandu un apmainīties ar attiecīgo informāciju ar Eiropolu, ir ierosināts izveidot specializētus migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas dienestus, nodrošināt tos ar atbilstošiem resursiem, pievienot tos SIENA un uzdot Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram darboties kā specializēto dienestu tīklam.

5)Pastiprināt Eiropola atbalstu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, izmantojot operatīvas darba grupas un izvietojot Eiropola darbiniekus operatīvā atbalsta sniegšanai

Ir ierosināts kodificēt un turpināt attīstīt operatīvo darba grupu koncepciju, kā arī izveidot jaunu rīku — Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai kā uzlabotus koordinācijas un analītiskā, operatīvā, tehniskā un kriminālistikas atbalsta rīkus pēc Komisijas lūguma vai pamatojoties uz Eiropola izpilddirektora priekšlikumu. Priekšlikumā paredzēts izveidot dalībvalstīs strādājošu ekspertu grupu, ko var nekavējoties nodot Eiropola rīcībā izvietošanai, un tajā ir noteikti pienākumi dalībvalstīm nodrošināt šo rīku efektīvu īstenošanu. Arī trešās valstis var piedalīties operatīvajās darba grupās, un Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai var notikt trešās valstīs.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija arī ierosina palielināt Eiropola finanšu un cilvēkresursus, lai reaģētu uz operatīvajām vajadzībām un novērstu konstatētās nepilnības.

•    Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums atbilst spēkā esošajiem un gaidāmajiem politikas noteikumiem tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības jomā, arī attiecībā uz Eiropolu. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība ir ES un dalībvalstu dalītas kompetences joma. Pēdējos gados ir panākts progress, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm informācijas apmaiņas jomā un lai pēc iespējas samazinātu telpu, kurā darbojas teroristi un noziedznieki. Pēc 2015. gada migrācijas krīzes tika pārskatīta tieslietu un iekšlietu (TI) informācijas sistēmu un datubāzu vispārējā arhitektūra, galveno uzmanību pievēršot sadarbspējai. Pēc teroristu uzbrukumiem Eiropā 2017. gadā tika nostiprināts tiesiskais regulējums terorisma apkarošanas un informācijas apmaiņas jomā. Reaģējot uz neatliekamām operatīvajām vajadzībām, ko izraisa mainīgā drošības situācija, un likumdevēju aicinājumiem sniegt lielāku Eiropola atbalstu, 2022. gadā tika pastiprināta regula par Eiropolu. Eiropola jaunās pilnvaras stājās spēkā 2022. gada jūnijā, ļaujot tam uzlabot savu zinātību un operatīvās spējas, lai labāk atbalstītu dalībvalstis cīņā pret smagu un organizētu noziedzību un terorismu. Pilnvaras arī nostiprina Eiropola datu aizsardzības sistēmu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja īstenoto pārraudzību.

Priekšlikums atbilst arī esošajam ES tiesiskajam regulējumam par migrantu kontrabandas apkarošanu, kas zināms arī kā Veicinātāju pakete un ko veido Direktīva 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu2, un Pamatlēmums 2002/946/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu3. Tas saskan arī ar atjaunoto ES rīcības plānu cīņai pret kontrabandu (2021.–2025. gadam), kurā ir izteikts aicinājums stiprināt operatīvo sadarbību starp ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši Eiropolu, un partnervalstīm migrantu kontrabandas noziedzīgo tīklu likvidēšanā, kā arī ar rīkkopu, kas vērsta uz komerciālu transportlīdzekļu izmantošanu neatbilstīgas migrācijas uz ES atbalstam. Kontrabandas apkarošanas operatīvās partnerības ar galvenajām izcelsmes un tranzīta valstīm ir neatņemama daļa visaptverošajā migrācijas partnerībā, ko ES attīsta kopā ar partnervalstīm. Cīņas pret migrantu kontrabandu uzlabošana ir kopīgās interesēs, jo izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm ir kopīgs mērķis cīnīties pret noziedzīgiem tīkliem un aizsargāt cilvēkus no iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas. Migrantu kontrabanda joprojām ir nopietna problēma, kas jāturpina risināt nepārtraukti, saskaņoti un kolektīvi .

Migrantu kontrabandas novēršana un apkarošana ir ES Drošības savienības stratēģijas, ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijas un jaunā Migrācijas un patvēruma pakta galvenais mērķis.

•    Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Attiecībā uz Eiropola atbalstu dalībvalstīm šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemta vērā Savienības politika tādā jomā kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, jo īpaši Eurojust loma 9 valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu koordinācijas un sadarbības atbalstīšanā un stiprināšanā saistībā ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un tiesu iestāžu sadarbība, izmantojot kopējās izmeklēšanas grupas 10 . Likumdošanas iniciatīvā ir ņemtas vērā Savienības ārējās politikas, īpaši ES delegāciju un drošības ekspertu darbs trešās valstīs un kopīgās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas.

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir pilnībā ņemti vērā attiecīgie ES datu aizsardzības tiesību akti (sk. tālāk 3. iedaļu par pamattiesībām).

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

Šīs likumdošanas iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 85., 87. un 88. pants. LESD 85. panta 1. punktā ir noteikts, ka Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām operācijām un sniegto informāciju. LESD 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā. LESD 88. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt: a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un apmainīties ar informāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai trešās valstis vai struktūras; un b) koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienotās izmeklēšanas vienībās, vajadzības gadījumā saziņā ar Eurojust.

•    Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts LES 5. panta 3. punktā, ES līmeņa rīcība būtu jāpiemēro tikai tad, ja dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt plānotos mērķus, un tādēļ, ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, tos var labāk sasniegt ES.

Dalībvalstis ir atbildīgas par likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu 11 , un Savienība respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp uzturēt likumību un kārtību un aizsargāt valsts drošību 12 . Tā kā smagiem noziegumiem un terorismam nereti ir pārrobežu raksturs, ar valsts līmeņa rīcību vien nevar tos efektīvi apkarot. Jo īpaši noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti migrantu kontrabandā, raksturo to globālais, sadarbības un elastīgais raksturs 13 . Tas ir iemesls, kāpēc dalībvalstis izvēlas cieši sadarboties ES ietvaros. Tās tiecas koordinēt savas tiesībaizsardzības darbības un sadarbojas kopīgu drošības problēmu risināšanā. Tās lemj apkopot resursus ES līmenī un dalīties ar zinātību. Kā ES aģentūra tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai Eiropols ir šo dalībvalstu centienu aizsargāt savus iedzīvotājus, kopīgi rīkojoties, spēcīga izpausme.

Eiropols nodrošina stabilu sistēmu un sarežģītu noziedzības apkarošanas rīkkopu, lai dalībvalstis varētu koordinēt savas tiesībaizsardzības darbības. Jo īpaši Eiropols darbojas kā ES kriminālās informācijas centrs, kas samazina kriminālizlūkošanas nepilnības un galveno uzmanību pievērš datiem, kas iegūti sarežģītās reāllaika izmeklēšanās. Eiropols nodrošina elastīgu un reāllaika operatīvo atbalstu no operatīvās analīzes līdz darbības koordinācijai un apvieno attiecīgos partnerus kopīgai rīcībai. Dalībvalstis izmanto savus sadarbības koordinatorus Eiropolā un aģentūras piedāvāto informācijas apmaiņas kanālu, lai apmainītos ar informāciju un sadarbotos to veiktās kriminālizmeklēšanās. Dalībvalstis apkopo resursus, uzdodot Eiropolam apstrādāt dalībvalstu informāciju savās datubāzēs un veikt kopīgu analīzi. Tas ir izvirzījis Eiropolu Eiropas drošības arhitektūras centrā.

Mainīgo drošības apdraudējumu, jo īpaši migrantu kontrabandas, risināšanai ir nepieciešams efektīvs ES līmeņa atbalsts valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbam. Lai gan dalībvalstis atšķirīgos veidos cīnās pret konkrētiem noziedzīgu nodarījumu veidiem, to tiesībaizsardzības iestādes var izvēlēties, kur lūgt Eiropola atbalstu ES līmenī un kādās kopīgās iniciatīvās piedalīties. Turklāt tiesībaizsardzības iestādes visās dalībvalstīs saskaras ar tiem pašiem mainīgajiem drošības apdraudējumiem. Līdz ar to ir nepieciešama ES līmeņa rīcība atbalsta stiprināšanai dalībvalstīm smagu noziedzīgu nodarījumu un terorisma apkarošanā, lai ietu kopsolī ar šiem apdraudējumiem.

Tāpēc dalībvalstis vienatnē nevarētu efektīvi atrisināt visas šajā likumdošanas iniciatīvā aplūkotās problēmas.

•    Proporcionalitāte

Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu ir nepieciešams konkrētā pasākuma raksturu un intensitāti pielāgot identificētajai problēmai. Visu šajā likumdošanas iniciatīvā risināto problēmu gadījumā ir nepieciešams ES līmeņa atbalsts dalībvalstīm, lai šīs problēmas risinātu efektīvi.

Ir jāpadara ciešāka un intensīvāka aģentūru sadarbība un koordinācija migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā ES līmenī. Stiprinot Eiropola, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eurojust sadarbību un koordināciju un izveidojot Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru, kā arī nosakot tā uzdevumus un sastāvu, ES aģentūras būs labāk sagatavotas, lai nodrošinātu, ka migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība ES līmenī tiek risināta daudz efektīvāk un iedarbīgāk nekā valstu līmenī.

Stratēģiskā vadība un koordinācija saistībā ar šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ES līmenī ir jāpastiprina, lai varētu veikt mērķorientētu stratēģisko analīzi, vadīt un koordinēt izmeklēšanas un operatīvās darbības ES līmenī un starp dalībvalstīm. Arī Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra izveide un tā uzdevumu un sastāva noteikšana padarīs cīņu pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību iedarbīgāku un efektīvāku ES, nevis valstu līmenī.

Informācijas apmaiņai par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību starp dalībvalstīm un ar Eiropolu, kā arī ar trešām valstīm ir jākļūst aktīvākai un sistemātiskākai, lai nodrošinātu, ka migrantu kontrabandu var apkarot iedarbīgāk un efektīvāk ES līmenī, jo īpaši, skaidri atsaucoties uz abiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kad runa ir par dalībvalstu vispārējo pienākumu apmainīties ar informāciju, uzdodot Eiropolam iedarbīgi un efektīvi apstrādāt biometriskos datus, lai atbalstītu dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem biometrisko datu apstrādes aizsardzības pasākumiem, un izveidojot Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA).

Attiecībā uz valstu struktūrām migrantu kontrabandas apkarošanai, kā jau uzsvērts atjaunotajā ES rīcības plānā cīņai pret kontrabandu (2021.–2025. gadam), ne visās dalībvalstīs valsts līmenī ir vajadzīgās struktūras, lai apkarotu migrantu kontrabandu un efektīvi sadarbotos ar Eiropolu. Šo nepilnību var novērst iedarbīgāk un efektīvāk ES, nevis valstu līmenī, paredzot, ka dalībvalstīm jānorīko specializēti dienesti migrantu kontrabandas apkarošanai, jāpievieno šie specializētie dienesti SIENA un jāuzdod Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram darboties kā migrantu kontrabandas apkarošanas specializēto dienestu tīklam.

Jāuzlabo atbalsts, ko Eiropols sniedz dalībvalstīm uz vietas cīņā pret migrantu kontrabandu. Šo vajadzību var risināt iedarbīgāk un efektīvāk ES, nevis valstu līmenī, izveidojot operatīvās darba grupas un izvietojot Eiropola darbiniekus operatīvā atbalsta sniegšanai.

Kā ES aģentūra tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai Eiropols ir piemērots šāda ES līmeņa atbalsta sniedzējs. Patiešām, ir pierādījies, ka Eiropols var ļoti efektīvi atbalstīt valstu tiesībaizsardzības iestādes smagu noziedzīgu nodarījumu un terorisma, un jo īpaši migrantu kontrabandas apkarošanā. Ir skaidras sinerģijas un apjomradīti ietaupījumi dalībvalstīm, kas izriet, piemēram, no rezerves fonda izmantošanas un Eiropola sniegtā specializētā atbalsta vai no zinātības, ko dalībvalstīm var sniegt tāds specializēts centrs kā Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs Dalībvalstis sagaida, un operatīvā ziņā tām ir nepieciešams tāda paša apmēra atbalsts no Eiropola saistībā ar mainīgajiem drošības apdraudējumiem, piemēram, migrantu kontrabandu.

Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība ES līmenī ar Eiropola starpniecību neaizstāj dažādas valstu iekšējās drošības politikas un valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbu. Līgumos 14 atzītās atšķirības dalībvalstu tiesību sistēmās un tradīcijās šis ES līmeņa atbalsts neskar.

•    Juridiskā instrumenta izvēle

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 88. panta 2. punktu un ņemot vērā to, ka Eiropola pilnvaras ir noteiktas Regulā (ES) 2016/794, Eiropola pilnvaru stiprināšana — kas ir daļa no šā priekšlikuma — ir jāveic, pieņemot regulu. 

3.    EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Migrantu kontrabanda rada problēmas tiesībaizsardzības iestādēm, jo īpaši iesaistīto noziedzīgo tīklu spējas ātri reaģēt un sarežģītības dēļ, kā arī tāpēc, ka tie spēj pielāgoties izmaiņām neatbilstīgās migrācijas dinamikai un tiesībaizsardzības pasākumiem. Eiropols un dalībvalstis ir pienācīgi apzinājuši šīs problēmas, un tās ir apspriestas Tieslietu un iekšlietu padomes un Eiropadomes sanāksmēs. Eiropola loma migrantu kontrabandas apkarošanā ir apspriesta gan Padomē, gan Eiropolā, tostarp tā valdē. Turklāt Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā 2021. gadā par Eiropola atbalstu migrantu kontrabandas apkarošanai ir norādīta nepieciešamība pastiprināt Eiropola lomu migrantu kontrabandas apkarošanā, jo īpaši, nepieciešamība dot Eiropolam iespēju izmantot visus attiecīgos ārējos informācijas avotus, tostarp biometriskos datus, un uzlabot datu apmaiņu ar saviem partneriem 15 .

Turklāt Komisijas dienesti apkopoja nepieciešamo informāciju un viedokļus par šīs likumdošanas iniciatīvas atbilstību, efektivitāti, lietderību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību, izmantojot anketu, kas tika izplatīta dalībvalstīm, lai noteiktu operatīvās vajadzības un nepilnības attiecībā uz Eiropola atbalstu migrācijas kontrabandas apkarošanā, kā arī citas vajadzības un iespējas attiecībā uz Eiropola pilnvaru stiprināšanu. Turklāt pēc apspriešanās Tiesībaizsardzības jautājumu darba grupā Komisijas dienesti 2023. gada 14. novembrī apspriedās ar dalībvalstīm ekspertu līmenī īpašā virtuālā seminārā. Dalībvalstis kopumā atbalstīja Eiropola juridisko pilnvaru pastiprināšanu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā.

Apspriežoties ar ieinteresētajām personām tika konstatēts, ka ir piecas jomas, kurās ir nepieciešama rīcība ES līmenī, proti: a) aģentūru sadarbība migrantu kontrabandas jomā, b) stratēģiskā vadība un koordinācija migrantu kontrabandas apkarošanas jomā, c) informācijas apmaiņa, d) valstu struktūras, kas specializējas migrantu kontrabandas apkarošanā, un e) Eiropola operatīvais atbalsts uz vietas.

Apspriešanas rezultāti tika izmantoti likumdošanas iniciatīvas sagatavošanā.

•    Ietekmes novērtējums

Šo tiesību akta priekšlikumu nepapildina ietekmes novērtējums, ņemot vērā to, ka Komisijai bija maz izvēles iespēju vai tādu nebija vispār, jo īpaši tāpēc, ka bija steidzami operatīvi jāuzlabo Eiropola atbalsts dalībvalstīm migrantu kontrabandas apkarošanā. Tomēr šis priekšlikums ir balstīts uz pierādījumiem, kas iegūti Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā 2021. gadā par Eiropola atbalstu migrantu kontrabandas apkarošanā, un atsauksmēm, kas saņemtas apspriešanā ar ieinteresētajām personām.

•    Pamattiesības

Lai veiktu personas datu apstrādi tiesībaizsardzības darbā kopumā un konkrēti Eiropola veiktajās atbalsta darbībās, ir pilnībā jāievēro pamattiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību 16 un privātās dzīves neaizskaramību 17 . Šajā priekšlikumā ir pilnībā ņemtas vērā šīs juridiskās prasības.

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

Šī likumdošanas iniciatīva ietekmētu budžetu un Eiropolam nepieciešamo personālu. Ir aplēsts 18 , ka visā pašreizējā daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam laikposmā būtu nepieciešami papildu līdzekļi aptuveni 50 miljonu EUR apmērā un aptuveni 50 papildu amata vietas. Tas nodrošinās, ka Eiropolam ir nepieciešamie resursi, lai pilnībā un efektīvi veiktu jaunos uzdevumus, kas izklāstīti šīs regulas 5. un 6. pantā, kā arī īstenotu tā pārskatītās pilnvaras. Tāpēc šajā tiesību akta priekšlikumā minētajiem Eiropola jaunajiem uzdevumiem būtu nepieciešami papildu finanšu un cilvēkresursi, salīdzinot ar resursiem, kas iezīmēti daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam, kurā paredzēts palielināt pagaidu darbinieku skaitu par 160 ar saistītām izmaksām 114 miljonu EUR apmērā un kopējo papildu ES ieguldījumu 178 miljonu EUR apmērā Eiropola budžetā. Šī likumdošanas iniciatīva dod iespēju arī dalībvalstīm veikt tiešas iemaksas Eiropola budžetā, ja tas ir nepieciešams esošu vai jaunu uzdevumu veikšanai.

5.    CITI ELEMENTI

•    Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropola pastiprināto pilnvaru uzraudzība un novērtēšana lielākoties tiktu veikta, izmantojot piemērojamos mehānismus, kas noteikti pašreizējā Eiropola regulā. Minētās regulas 68. pantā ir paredzēta novērtēšana, kurā jo īpaši izvērtē Eiropola un tā darba prakses ietekmi, efektivitāti un lietderību un kurā var aplūkot iespējamo vajadzību grozīt Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus un jebkādu šādu grozījumu finansiālās sekas. Papildus šai novērtēšanai Komisija apkopos datus, darbojoties Eiropola valdē un kopā ar dalībvalstīm veicot Eiropola darbības uzraudzību (11. pants).    

•    Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir ierosināts:

·ar tiesību aktu izveidot Eiropola ietvaros Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru un pārvaldības sistēmu, lai reglamentētu un atbalstītu tā darbības. Ar likumdošanas iniciatīvu tiek izveidots Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs kā Savienības specializētās zinātības centrs migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram vajadzētu būt galvenajam centram, kas atbalsta dalībvalstis migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā, un šajā saistībā tam būtu jāveic īpaši stratēģiski un operatīvi uzdevumi [3. pants];

·nodrošināt Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra sastāvu. Likumdošanas iniciatīva paredz Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra sastāvu un konkrētas vienības, kuras būtu jāiesaista tā uzdevumu izpildē, lai veiktu stratēģisko analīzi un sniegtu operatīvo un tehnisko atbalstu nolūkā novērst un apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs būtu jāatbalsta visām pārējām attiecīgajām Eiropola iekšējām struktūrām [4. pants];

·noteikt Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra stratēģiskos un operatīvos uzdevumus. Likumdošanas iniciatīvā paredzēti sīki izstrādāti centra uzdevumi stratēģiskās analīzes, kā arī operatīvā un tehniskā atbalsta nodrošināšanai nolūkā novērst un apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Stratēģiskā līmenī šie uzdevumi ietver stratēģisku analīžu un draudu novērtējumu sniegšanu, atbalsta sniegšanu stratēģisko un operatīvo prioritāšu operatīvai īstenošanai, koordinācijas, sadarbības un informācijas apmaiņas atbalstīšanu, migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības uzraudzību, kā arī ikgadējā ziņojuma sagatavošanu. Šajā sakarā Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs vismaz divas reizes gadā rīkos centrā pārstāvēto vienību sanāksmi, lai nodrošinātu efektīvu vadību un koordināciju Savienības līmenī. Operatīvā līmenī Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra uzdevumi ietver izmeklēšanas un operatīvo darbību koordinēšanu, organizēšanu un īstenošanu, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbības, atbalstu dalībvalstu pārrobežu informācijas apmaiņas pasākumiem, operācijām un izmeklēšanām, kā arī kopējām izmeklēšanas grupām un operatīvajām darba grupām un migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības gadījumu identificēšanu, kuriem varētu būt vajadzīgs pastiprināts operatīvais atbalsts [5., 6. pants];

·nodrošināt specializētu dienestu norīkošanu dalībvalstu kompetentajās iestādēs, lai novērstu un apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Likumdošanas iniciatīva paredz, ka katrai dalībvalstij jānorīko viens vai vairāki specializēti dienesti, lai novērstu un apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp veicot kriminālizmeklēšanu, un jānodrošina, ka šie dienesti no Eiropola SIENA un citām dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk savāc un kopīgo visu attiecīgo informāciju [8. pants];

·nodrošināt Eiropolu ar nepieciešamajiem uzlabotajiem rīkiem, lai palīdzētu dalībvalstīm novērst un apkarot migrantu kontrabandu un citus noziedzīgus nodarījumus, cīņa pret kuriem ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā. Likumdošanas iniciatīvā ir paredzētas operatīvas darba grupas kā koordinācijas mehānismi, ko izveidojušas dalībvalstis ar Eiropola atbalstu, lai veiktu kopīgas, koordinētas un prioritāras kriminālizlūkošanas darbības un izmeklēšanas, jo īpaši attiecībā uz noziedzīgiem tīkliem un grupām, kā arī individuāliem noziedzīgiem dalībniekiem. Likumdošanas iniciatīvā ir noteiktas obligātas prasības attiecībā uz dalībvalstu aktīvu un savlaicīgu iesaistīšanos, piemēram, sniedzot Eiropolam visu attiecīgo informāciju, un ir noteikts, ka Eiropolam būtu jādara pieejams uzlabots analītiskais, operatīvais, tehniskais, kriminālistikas un finansiālais atbalsts šīm dalībvalstīm. Operatīvajās darba grupās var piedalīties arī trešās valstis [9. pants];

·noteikt, ka Eiropolam pēc dalībvalsts lūguma jāspēj izvietot darbiniekus dalībvalsts teritorijā, lai sniegtu analītisku, operatīvu, tehnisku un kriminālistikas atbalstu, sazinoties un vienojoties ar šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Uzņēmējai dalībvalstij jāspēj izpildīt obligāto prasību kopums, piemēram, jāsniedz Eiropolam visa attiecīgā informācija. Eiropolam jāspēj ātri izvietot darbinieki, jo īpaši ārkārtas gadījumos. Eiropola izvietotajiem darbiniekiem un ekspertiem jāspēj veikt brīvprātīgus izmeklēšanas pasākumus attiecībā uz datu apstrādi, sazinoties un vienojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropola regulu un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Turklāt Eiropolam būtu jāizveido specializētu, augsti kvalificētu dalībvalstu tiesībaizsardzības ekspertu rezerves fonds, ko var nekavējoties nodot Eiropola rīcībā operatīvai izvietošanai, lai sniegtu specializētu atbalstu. Eiropolam vajadzētu arī spēt izvietot darbiniekus un norīkotos valsts ekspertus trešās valstīs, ar kurām tas sadarbojas, pamatojoties uz lēmumu par atbilstību un starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar LESD 218. pantu, vai sadarbības nolīgumu starp Eiropolu un attiecīgo trešo valsti, kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija [9. pants];

·precizēt, kādu operatīvo atbalstu var sniegt Eiropola darbinieki dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm uz vietas operāciju un izmeklēšanu laikā. Likumdošanas iniciatīvā ir precizēts, ka Eiropola darbinieki var sniegt operatīvu atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmeklēšanas pasākumos pēc to lūguma un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp saistībā ar operatīvajām darba grupām un Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai. Eiropola darbiniekiem jāspēj veikt brīvprātīgi izmeklēšanas pasākumi, sazinoties un vienojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un saskaņā ar Eiropola regulu un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ja to lūdz dalībvalsts saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem un ja to ir atļāvis Eiropola izpilddirektors [9. pants];

·uzlabot Eiropola un trešo valstu sadarbību. Likumdošanas iniciatīvā ir izklāstīti noteikumi par to, kā labāk iesaistīt dalībvalstu migrācijas sadarbības koordinatorus, kas izvietoti trešās valstīs, lai veicinātu trešo valstu informācijas apmaiņu, lai apkarotu migrantu kontrabandu un sniegtu šo informāciju Eiropolam tieši vai ar Eiropola valsts vienības starpniecību, izmantojot SIENA [8. pants];

·noteikt migrantu kontrabandas gadījumus, kuros nepieciešams sadarboties ar trešām valstīm, kas atsevišķos gadījumos var prasīt personas datu pārsūtīšanu, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus. Ar likumdošanas iniciatīvu Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram ir uzdots noteikt šādus gadījumus. Šādos gadījumos Eiropols personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm var veikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktu, ja nav pieņemts lēmums par atbilstību vai nav piemērotu datu aizsardzības pasākumu [6. pants];

·stiprināt Eiropola lomu cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Ar likumdošanas iniciatīvu šie nodarījumi ir iekļauti noziedzības veidu sarakstā Regulas (ES) 2016/794 I pielikumā. Nesaistīti ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību ar ierosināto regulu tiek paplašināts Eiropola kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu saraksts, Eiropola regulas I pielikumā iekļaujot “Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus”. Tā ir atbilde uz dalībvalstu lūgumiem ļaut Eiropolam atbalstīt tās cīņā pret Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, kas pašlaik ir iespējama tikai tad, ja šāds pārkāpums ir arī cita veida noziedzīgs nodarījums, kas ietverts Eiropola regulas I pielikumā, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Tomēr ne visi Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi varētu tikt iekļauti pašlaik Eiropola regulas I pielikumā minēto noziedzīgo nodarījumu sarakstā. Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpuma iekļaušana Eiropola regulas I pielikumā papildinātu ierosināto Direktīvu par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem 19 [9. pants].

2023/0438 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā un par Regulas (ES) 2016/794 grozīšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punktu un 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 20 , lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un tos noziedzības veidus, kas ietekmē kopīgās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

(2)Migrantu kontrabanda ir noziedzīga darbība, kuru veicot, tiek izrādīta necieņa pret cilvēka dzīvību un tiek atņemta cilvēka cieņa, cenšoties gūt peļņu, pārkāpjot cilvēku pamattiesības un graujot ES migrācijas pārvaldības mērķus. Eiropadome 2023. gada 9. februāra secinājumos atkārtoti apstiprināja, cik svarīga ir cīņa pret kontrabandistiem, un apliecināja gatavību rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstīgu izceļošanu un cilvēku bojāeju, arī pastiprinot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Šajā nolūkā ir svarīgi arī stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu reakciju uz migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, stiprinot Eiropola spējas un jo īpaši Savienības specializētās zinātības centru migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai.

(3)Eiropola valde 2016. gadā izveidoja “Eiropas migrantu kontrabandas apkarošanas centru” saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 11. panta 1. punkta s) apakšpunktu kā tādu Savienības specializētās zinātības centru. Kopš centra izveides tas ir pastāvīgi attīstījies un paplašinājis savu darbību klāstu, lai sniegtu vislabāko atbalstu dalībvalstīm kā dinamiska platforma operatīvai sadarbībai, informācijas apmaiņai un koordinācijai starp dalībvalstīm un partneriem, kas iesaistīti migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Neatbilstīgo ieceļotāju un neatļautas pārvietošanās gadījumu skaita pieaugums Savienībā, organizētu noziedzīgu grupu spēja ātri pielāgoties, jaunu darbības veidu un sarežģītu metožu izstrāde steidzami pieprasa būtiski pastiprināt Eiropola Savienības specializētās zinātības centra lomu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā, izveidojot to kā pastāvīgu Eiropola struktūru un palielinot tā iesaisti atbalsta sniegšanā dalībvalstīm migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā. Tā nosaukumam vajadzētu būt “Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs”.

(4)Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram būtu jāsniedz stratēģisks, operatīvs un tehnisks atbalsts dalībvalstīm migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā. Vienam no tā stratēģiskajiem uzdevumiem vajadzētu būt nodrošināt pamatu Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu īstenošanai, uzraugot migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības tendences. Šajā nolūkā tam būtu jāsniedz gada ziņojumi, stratēģiskās analīzes, draudu novērtējumi un situācijas atjauninājumi par migrācijas ceļiem un darbības veidiem, tostarp norādes par to, ka migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības vajadzībām var tikt izmantotas privātās puses. Pildot savus stratēģiskos un operatīvos uzdevumus, Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram attiecīgos un atbilstīgos gadījumos būtu jāsadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un operācijām saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm, kā arī saskaņā ar Eiropola pilnvarām.

(5)Lai stiprinātu aģentūru sadarbību migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības jomā, Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram būtu jānodrošina līdzeklis, ar ko uzlabot sadarbību un koordināciju starp Eiropolu un citām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, saskaņā ar to attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem, tostarp Savienības aģentūru sadarbības noteikumiem.

(6)Lai atbalstītu stratēģisko analīzi migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā, Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs stratēģiskajos uzdevumos būtu jāatbalsta ar sadarbības sistēmu, ko veido Eiropola darbinieki un iesaistītie Komisijas pārstāvji, dalībvalstu specializētie dienesti, Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram vismaz divas reizes gadā būtu jārīko centrā pārstāvēto vienību sanāksme, lai nodrošinātu efektīvu vadību un koordināciju Savienības līmenī. Lai šis centrs varētu veikt savus uzdevumus, citām attiecīgajām Eiropola iekšējām struktūrām būtu jāsniedz tam viss nepieciešamais atbalsts. Lai padarītu Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra darbību pēc iespējas efektīvāku, Eiropolam vajadzētu būt iespējai uzaicināt jo īpaši Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) galvenos dalībniekus, kā arī vajadzības gadījumā citas attiecīgās Savienības struktūras vai aģentūras.

(7)Sniedzot operatīvo un tehnisko atbalstu dalībvalstīm, Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram būtu jānodrošina dalībvalstu izmeklēšanas un operatīvo darbību koordinācija, tostarp atbalstot dalībvalstu pārrobežu informācijas apmaiņu, operācijas un izmeklēšanas, jo īpaši EMPACT ietvaros, tostarp sniedzot operatīvu, tehnisku, kriminālistikas un finansiālu atbalstu. Turklāt Eiropolam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, lai noteiktu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības gadījumus, kad būtu jāuzsāk izmeklēšana, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eurojust, kad ir jāizveido operatīvās darba grupas vai jāveic Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai, un gadījumus, kad varētu būt jāsadarbojas ar trešām valstīm, tostarp apmainoties ar personas datiem.

(8)Eiropols personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm var veikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktu, ja nav pieņemts lēmums par atbilstību vai nav piemērotu datu aizsardzības pasākumu Jo īpaši, atsevišķos Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra noteiktos migrantu kontrabandas gadījumos, kad ir jāsadarbojas ar trešām valstīm, var būt jāpārsūta personas dati, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.

(9)Lai stiprinātu operatīvo un tehnisko atbalstu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operatīvo uzdevumu veikšanā būtu jāiesaista dalībvalstu sadarbības koordinatori, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, lai nodrošinātu efektīvu, savlaicīgu un sistemātisku koordināciju un informācijas apmaiņu par migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu Savienības līmenī, nodrošinot ciešāku aģentūru sadarbību to attiecīgajās kompetences jomās un ar dalībvalstīm. Citām attiecīgajām Eiropola iekšējām struktūrām arī būtu jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts. Šajā nolūkā Eurojust sadarbības koordinatori un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbības koordinatori būtu jānorīko kā pastāvīgi pārstāvji Eiropolā. Eiropolam vajadzētu būt iespējai iesaistīt citas attiecīgās Savienības struktūras vai aģentūras, lai vajadzības gadījumā izmantotu to kompetencē esošo zinātību.

(10)Izmantojot partnerības pieeju, EMPACT apvieno plašu kompetento iestāžu loku, un tā ir gan pamats koordinētai reakcijai uz organizētu un smagu starptautisko noziedzību, gan katalizators Savienības drošības politikas un stratēģiju īstenošanai. Lai izvērstu daudzdisciplīnu, holistisku un konsekventu reakciju nolūkā novērst un apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī ar to saistītos noziedzīgos nodarījumus un veicinošos faktorus, Eiropolam un visām galvenajām ieinteresētajām personām būtu jāstiprina savas saites EMPACT ietvaros un operatīvais atbalsts pasākumiem, ko izstrādājusi šī platforma.

(11)Lai nodrošinātu tiesu iestāžu pienācīgu iesaistīšanos kriminālizmeklēšanā par nodarījumiem, kas saistīti ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, veicot novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 69. panta 1. punktu un saistībā ar Eiropola pilnvaru grozījumiem, būtu jāizvērtē nepieciešamība pastiprināt Eurojust pilnvaras attiecībā uz migrantu kontrabandu.

(12)Eiropolam vajadzētu būt Savienības kriminālās informācijas centram un darboties kā pakalpojumu sniedzējam, jo īpaši, nodrošinot drošu tīklu datu apmaiņai, piemēram, drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA), ar mērķi atvieglot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. SIENA būtu jānodrošina ātra, droša un lietotājdraudzīga saziņa un ar noziedzību saistītas operatīvas un stratēģiskas informācijas un izlūkdatu apmaiņa ar īpašu uzsvaru uz sadarbspēju ar citām sistēmām Eiropolā un citās valstīs un organizācijās, kas sadarbojas.

(13)Dalībvalstu aktīva iesaistīšanās un informācijas apmaiņa ar Eiropolu ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu visaptverošu un koordinētu Savienības pieeju migrantu kontrabandas apkarošanai. Lai stiprinātu dalībvalstu spējas, dalībvalstīm būtu jānorīko specializēti migrantu kontrabandas apkarošanas dienesti, nodrošinot, ka tiem ir pietiekami resursi, lai novērstu un apkarotu migrantu kontrabandu, un lai tie varētu efektīvi un produktīvi apmainīties ar informāciju par kriminālizmeklēšanu ar Eiropolu. Lai saskaņotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropolu par migrantu kontrabandu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to norīkotie migrantu kontrabandas apkarošanas dienesti ir tieši pievienoti SIENA, lai atvieglotu informācijas apmaiņu. Tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2023/977 (2023. gada 10. maijs) par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI. Dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kas norīkoti trešās valstīs, arī būtu jāapmainās ar informāciju ar Eiropolu. Šajā nolūkā arī tiem vajadzētu būt pievienotiem SIENA, lai nodrošinātu, ka tie var veikt 1. punktā minētās informācijas apmaiņu efektīvi un iedarbīgi.

(14)Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu saistībā ar migrantu kontrabandu starp dalībvalstīm un ar Eiropolu, jo īpaši tādu lielu noziedzīgu tīklu gadījumā, kuros iesaistīti daudzi aizdomās turamie, dalībvalstīm būtu jāizmanto atbilstošākie Eiropola nodrošinātie atbalsta instrumenti, piemēram, speciāli datu ievadītāji. Un otrādi, lai piekļūtu visai Savienības līmenī pieejamajai informācijai un izlūkdatiem par attiecīgajiem gadījumiem un to pēc iespējas labāk izmantotu, pilnībā ievērojot atbilstošus datu aizsardzības pasākumus, dalībvalstīm un Savienības aģentūrām ar migrantu kontrabandu saistītas izmeklēšanas laikā būtu sistemātiski jāiepazīstas ar Eiropola informāciju, tostarp izmantojot Eiropola nodrošinātos rīkus “informācija ir/nav atrasta”, piemēram, Querying Europol Systems (“Vaicājumu veikšanas Eiropola sistēmas”) (QUEST+) tehniskās sistēmas saskarni.

(15)Lai novērstu, atklātu un izmeklētu nopietnus pārrobežu organizētās noziedzības un terorisma gadījumus, ir nepieciešama koordinācija un saskaņota rīcība. Papildus dalībvalstu iespējai izveidot kopēju izmeklēšanas grupu saskaņā ar Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmumu dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot operatīvu darba grupu, lai ar Eiropola atbalstu stiprinātu sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Šim dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības dienestu koordinācijas mehānismam ar Eiropola atbalstu būtu jāļauj tiem veikt kopīgas, koordinētas un prioritāras kriminālizlūkošanas darbības un izmeklēšanas, jo īpaši attiecībā uz noziedzīgiem tīkliem un grupām, kā arī atsevišķiem noziedzīgiem dalībniekiem, tostarp personām, kuru noziedzīgās darbības atbilst Eiropola kompetencē esošajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem un kuras rada augstu risku drošībai. Lai nodrošinātu minētā mehānisma pareizu darbību un efektivitāti, dalībvalstīm, kas izveido operatīvo darba grupu, piedalās tajā vai atbalsta to, jāspēj nodrošināt obligāto prasību kopumu attiecībā uz to aktīvu un savlaicīgu iesaistīšanos, piemēram, nodrošinot visu nepieciešamo attiecīgo informāciju Eiropolam, savukārt Eiropolam jāspēj darīt pieejamu šīm dalībvalstīm savu uzlaboto analītisko, operatīvo, tehnisko, kriminālistikas un finansiālo atbalstu. Trešajām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties vai atbalstīt operatīvo darba grupu.

(16)Ja pēc kriminālizlūkošanas darbībām, ko veic operatīvā darba grupa, tiek sākta kriminālizmeklēšana vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuras var gūt labumu no kopēju izmeklēšanas grupas izveides, vai ja kriminālizmeklēšanā, ko atbalsta operatīvā darba grupa, var būt lietderīgi izveidot kopējas izmeklēšanas grupas, Eiropolam būtu jāierosina attiecīgajām dalībvalstīm izveidot kopēju izmeklēšanas grupu un jāveic pasākumi, lai tām palīdzētu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 5. pantu. Šādos gadījumos Eiropolam vajadzības gadījumā būtu cieši jāsadarbojas ar Eurojust.

(17)Eiropolam pēc dalībvalsts lūguma jāspēj izvietot darbinieki, tostarp valstu eksperti, kas norīkoti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, dalībvalsts teritorijā, lai sniegtu analītisko, operatīvo, tehnisko un kriminālistikas atbalstu, sazinoties un vienojoties ar šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šāda izvietošana jo īpaši būtu jāveic saistībā ar sarežģītām, liela mēroga un augsta līmeņa izmeklēšanām, tostarp saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Eurojust vai operatīvajām darba grupām. Šai izvietošanai būtu arī jāatbalsta turpmākas drošības pārbaudes, izmantojot Eiropola vai valstu datubāzes, lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu nolūkā pastiprināt kontroli pie Savienības ārējām robežām (sekundārās drošības pārbaudes), vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 21 . Eiropolam būtu arī jāizmanto šāda izvietošana, lai atbalstītu dalībvalstis saistībā ar nozīmīgiem starptautiskiem notikumiem. Eiropolam vajadzētu arī spēt izvietot darbiniekus un norīkotos valsts ekspertus trešās valstīs, ar kurām tas sadarbojas, pamatojoties uz lēmumu par atbilstību, starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar LESD 218. pantu, vai sadarbības nolīgumu starp Eiropolu un attiecīgo trešo valsti, kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija

(18)Lai nodrošinātu, ka Eiropols var sniegt efektīvu atbalstu ar izvietošanu, uzņēmējai dalībvalstij jāspēj izpildīt obligāto prasību kopums, piemēram, jāsniedz Eiropolam visa attiecīgā informācija. Eiropolam jāspēj ātri izvietot darbinieki un norīkotie valstu eksperti pat ārkārtas gadījumos. Eiropola izvietotajiem darbiniekiem un norīkotajiem valstu ekspertiem jāspēj veikt brīvprātīgus izmeklēšanas pasākumus attiecībā uz datu apstrādi, sazinoties un vienojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā Regula (ES) 2016/794 un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

(19)Turklāt saistībā ar Eiropola izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai Eiropolam būtu jāizveido specializētu, augsti kvalificētu dalībvalstu tiesībaizsardzības ekspertu rezerves fonds, ko var nekavējoties nodot Eiropola rīcībā operatīvai izvietošanai, lai sniegtu specializētu atbalstu. Ekspertu rezerves fondā būtu jāiekļauj kriminālanalīzes, kriminālitikas, izmeklēšanas, valodu un koordinācijas speciālisti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to eksperti ir pieejami, lai pēc Eiropola pieprasījuma kā norīkoti valstu eksperti piedalītos Eiropola darbinieku izvietošanā operatīvā atbalsta sniegšanai. Šis pienākums nebūtu jāattiecina uz trešām valstīm, kurās Eiropols izvieto darbiniekus un norīkotos valstu ekspertus operatīvā atbalsta sniegšanai.

(20)Eiropola tiesiskā regulējuma pastiprināšana sniedz iespēju precizēt, ka Eiropola mērķos būtu skaidri jāietver arī Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi. Savienības ierobežojošie pasākumi ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu Savienības vērtību, drošības, neatkarības un integritātes aizsardzību, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību principu konsolidāciju un atbalstīšanu un starptautiskā miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem. Tāpēc Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir noziedzīga nodarījuma veids, kas ietekmē kopējas intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, un šajā sakarā Eiropolam vajadzētu būt kompetentam rīkoties, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu rīcību.

(21)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.] VAI

(22)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(23)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(24)[Notika apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 22 42. panta 1. punktu, un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs ir sniedzis atzinumu […] 23 .

(25)Tā kā šīs regulas mērķus pastiprināt migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu nevar pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, ņemot vērā šo noziedzīgo nodarījumu pārrobežu raksturu, un sadarbības un informācijas apmaiņas dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(26)Šajā regulā ir pilnībā ievērotas pamattiesības un aizsardzības pasākumi un ievēroti principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), konkrēti, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība un tiesības uz personas datu aizsardzību, kā paredzēts Hartas 7. un 8. pantā, kā arī Līgums par Eiropas Savienības darbību 16. pantā.

(27)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/794,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Temats un darbības joma

Šajā regulā paredzēti noteikumus, lai uzlabotu policijas sadarbību un Eiropas Savienības aģentūras tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai (Eiropols) sniegto atbalstu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā, veicot šādas darbības:

a)    izveidojot Eiropola ietvaros Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru un pārvaldības sistēmu, lai reglamentētu un atbalstītu tā darbības;

b)    uzlabojot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, Eiropolu un citām Savienības aģentūrām;

c)    pastiprinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropolu;

d)    nodrošinot Eiropolam nepieciešamos rīkus, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un savstarpējo sadarbību tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā, cīņa pret kuriem ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā;

e)    uzlabojot Eiropola un trešo valstu sadarbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)    “migrantu kontrabanda” ir jebkura no darbībām, kas minētas 3., 4. un 5. pantā Direktīvā [XXX], [ar ko paredz obligātos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās veicināšanu Savienībā, un ar ko aizstāj Padomes Direktīvu 2002/90/EK un Padomes Pamatlēmumu 2002/946 TI] 24 ;

2)    “cilvēku tirdzniecība” ir jebkura no darbībām, kas minētas 2 un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/36/ES 25 ;    

4)    “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu kompetentās iestādes, kas definētas Regulas (ES) 2016/794 2. panta a) apakšpunktā;

5)    “imigrācijas sadarbības koordinators” ir sadarbības koordinators, ko dalībvalsts kompetentās iestādes norīkojušas trešā valstī saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai risinātu ar imigrāciju saistītus jautājumus, tostarp gadījumos, kad šie jautājumi ir tikai daļa no sadarbības koordinatora pienākumiem.    

II nodaļa

EIROPAS MIGRANTU KONTRABANDAS APKAROŠANAS CENTRA PĀRVALDĪBAS SISTĒMA

3. pants

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs ir izveidots Eiropola ietvaros kā Savienības specializētās zinātības centrs, kā minēts Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā. Tas atbalsta dalībvalstis migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā un veic 5. un 6. pantā noteiktos uzdevumus.

4. pants

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra sastāvs

1.    Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs sastāv no Eiropola darbiniekiem, un tajā ir iesaistīti šādu vienību pārstāvji, lai veiktu 5. pantā minētos stratēģiskos uzdevumus:

a)katras dalībvalsts pārstāvis no valsts specializētā dienesta, kas minēts 7. pantā;

b)Eurojust pārstāvis;

c)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pārstāvis;

d)pēc Eiropola ieskatiem un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm viens vai vairāki pārstāvji, kas iesaistīti Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu operatīvajā īstenošanā nolūkā apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, jo īpaši Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem (EMPACT).

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs vismaz divas reizes gadā rīko a)–d) apakšpunktā minēto vienību sanāksmi, un Komisija piedalās šajā sanāksmē.

Eiropols var uzaicināt citas vienības iesaistīties 5. pantā minēto darbību veikšanā, tostarp citas attiecīgās Savienības struktūras vai aģentūras.

2.    Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs sastāv no Eiropola darbiniekiem, un tajā ir iesaistīti šādu vienību pārstāvji, lai veiktu 6. pantā minētos stratēģiskos uzdevumus:

a)    katras dalībvalsts sadarbības koordinators, kas minēts Regulas (ES) 2016/794 8. pantā un īpaši norīkots migrantu kontrabandas apkarošanai;

b)    Eurojust sadarbības koordinators kā pastāvīgais pārstāvis Eiropolā;

c)    Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbības koordinators kā pastāvīgais pārstāvis Eiropolā.

   Eiropols var uzaicināt citas vienības iesaistīties 6. pantā minēto darbību veikšanā, tostarp citas attiecīgās Savienības struktūras vai aģentūras.

3.    Šā panta 2. punkta nolūkā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 26 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu Eurojust izvieto Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā sadarbības koordinatoru, kas rīkojas saskaņā ar minēto regulu.

4.    Šā panta 2. punkta, kā arī Regulas (ES) 2019/1896 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 87. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 90. panta nolūkā un saskaņā ar minētās regulas 68. panta 2. un 5. punktu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izvieto Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā sadarbības koordinatoru, kas darbojas saskaņā ar minēto regulu.

5.    Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā un lai veicinātu šīs regulas 5. un 6. pantā noteikto stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi, visas pārējās attiecīgās Eiropola iekšējo struktūru daļas sniedz nepieciešamo atbalstu Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram.

5. pants

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra stratēģiskie uzdevumi

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra stratēģiskie uzdevumi ir šādi:

a)nodrošināt stratēģisku analīzi un draudu novērtējumus, lai palīdzētu Padomei un Komisijai noteikt Savienības migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas stratēģiskās un operatīvās prioritātes saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 2. punktu;

b)nodrošināt sistēmu, lai atbalstītu Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu operatīvu īstenošanu attiecībā uz migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, jo īpaši saistībā ar EMPACT, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 2. punktu;

c)atbalstīt koordināciju, sadarbību un informācijas apmaiņu par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību starp Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eurojust un attiecīgā gadījumā citām attiecīgām Savienības struktūrām vai aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem, tostarp Savienības aģentūru sadarbības noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta j) apakšpunktu;

d)uzraudzīt migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kas notiek Savienībā un trešās valstīs, sadarbojoties ar dalībvalstīm, attiecīgajām Savienības struktūrām vai aģentūrām un attiecīgā gadījumā ar trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un regulāri sniedzot informāciju dalībvalstīm un Komisijai, tostarp apkopotus statistikas datus un situācijas atjauninājumus, kas iegūti no dalībvalstu kopīgotās informācijas;

e)nodrošināt stratēģisku analīzi un draudu novērtējumus, lai atbalstītu Regulas (ES) 2016/794 5.a pantā minēto operatīvo darba grupu izveidi un Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai, kā minēts Regulas (ES) 2016/794 5.b pantā, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

f)nodrošināt stratēģisku analīzi un draudu novērtējumus, lai atbalstītu Regulas (ES) 2016/794 6. panta 1. punkta īstenošanu attiecībā uz lūgumu sākt kriminālizmeklēšanu par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

g)nodrošināt stratēģisku analīzi un draudu novērtējumus dalībvalstīm un Komisijai, kā arī attiecīgā gadījumā Savienības aģentūrām vai struktūrām par migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības ceļiem un darbības veidiem, tostarp par norādēm, ka migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības vajadzībām var tikt izmantotas privātās puses, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

h)nodrošināt stratēģisku analīzi un draudu novērtējumus dalībvalstīm un Komisijai, kā arī attiecīgā gadījumā Savienības aģentūrām vai struktūrām par migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

i)sagatavot gada ziņojumu par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, nosakot galvenās darbības prioritātes un iespējamās saistītās darbības Savienības līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

6. pants

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra operatīvie uzdevumi

Eiropas migrantu kontrabandas apkarošanas centra darbības operatīvie uzdevumi ir šādi:

a)    koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, lai atbalstītu un stiprinātu darbības, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu un apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp gadījumos, kad šie noziedzīgie nodarījumi tiek atviegloti, veicināti vai izdarīti, izmantojot internetu, tostarp sociālos medijus, un arī saistībā ar Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta c) un m) apakšpunktu;

b)    atbalstīt dalībvalstu pārrobežu informācijas apmaiņas pasākumus, operācijas un izmeklēšanas, kā arī kopējās izmeklēšanas grupas un operatīvās darba grupas, kas saistītas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp piešķirot analītiskos, operatīvos, tehniskos, kriminālistikas un finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta h) apakšpunktu;

c)    sniegt administratīvu, loģistikas, finansiālu un operatīvu atbalstu operatīvām darbībām, ko vada dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar EMPACT, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 4. panta 2. punktu;

d)    atbalstīt Eiropola izpilddirektoru, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 5.b panta 3. punktu izvērtējot dalībvalstu lūgumus izvietot Eiropola darbiniekus operatīvā atbalsta sniegšanai saistībā ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp nosakot šādu lūgumu prioritātes, pamatojoties uz operatīvajām vajadzībām;

e)    noteikt migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības gadījumus, kuros saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 5.a pantu varētu būt jāizveido operatīva darba grupa, un informēt Eiropola izpilddirektoru par šādiem gadījumiem;

f)    noteikt migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības gadījumus, kuros varētu būt jāizvieto Eiropola darbinieki operatīvā atbalsta sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 5.b pantu, un informēt Eiropola izpilddirektoru par šādiem gadījumiem;

g)    noteikt migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības gadījumus, kuros varētu būt jāpiemēro Regulas (ES) 2016/794 6. pants pēc Eiropola lūguma sākt kriminālizmeklēšanu, un informēt Eiropola izpilddirektoru par šādiem gadījumiem;

h)    noteikt migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības gadījumus, kuros varētu būt jāsadarbojas ar trešām valstīm, tostarp apmainoties ar personas datiem.

III nodaļa

DALĪBVALSTU UN EIROPOLA SADARBĪBA SAISTĪBĀ AR MIGRANTU KONTRABANDAS UN CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS NOVĒRŠANU UN APKAROŠANU

7. pants

Valstu specializētie dienesti migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai

1.    Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā norīko vienu vai vairākus specializētus dienestus savās kompetentajās iestādēs, lai novērstu un apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp veicot kriminālizmeklēšanu. Katra dalībvalsts tūlīt pēc šādas norīkošanas par to informē Komisiju.

2.    Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās specializētie dienesti, kas norīkoti saskaņā ar šā panta 1. punktu, savāc visu attiecīgo informāciju, kas attiecas uz kriminālizmeklēšanu par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un kas izriet no šādas kriminālizmeklēšanas, un pēc iespējas drīzāk apmainās ar šo informāciju ar Eiropolu un citām dalībvalstīm saskaņā ar 8. pantu.

3.    Katra dalībvalsts ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā specializētos dienestus, kas norīkoti saskaņā ar šā panta 1. punktu, tieši pievieno Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA), kas minēta Regulas (ES) 2016/794 2. panta w) punktā. Katra dalībvalsts tūlīt pēc šādas pievienošanas par to informē Komisiju.

4.    Katra dalībvalsts nodrošina savus specializētos dienestus, kas norīkoti saskaņā ar 1. punktu, ar pietiekamiem resursiem, lai šie specializētie dienesti būtu aprīkoti un varētu novērst un efektīvi apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī efektīvi un iedarbīgi vākt un informāciju saskaņā ar 2. punktu.

5.    Katra dalībvalsts Regulas (ES) 2016/794 5.b panta 6. punktā minētā rezerves fonda vajadzībām dara pieejamu atbilstošu skaitu specializēto dienestu, kas norīkoti saskaņā ar šā panta 1. punktu, darbinieku, lai tie piedalītos Eiropola darbinieku izvietošanā operatīvā atbalsta sniegšanai kā norīkoti valstu eksperti.

8. pants

Informācijas sniegšana Eiropolam un dalībvalstīm par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību

1.    Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 sniedz Eiropolam informāciju, kas ir tās kompetento iestāžu rīcībā un kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2.    Katra dalībvalsts laikus sniedz Eiropolam šā panta 1. punktā minēto informāciju.

3.    Katra dalībvalsts sniedz citām dalībvalstīm un vienlaikus Eiropolam informāciju, kas ir tās kompetento iestāžu rīcībā un kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ja ir objektīvs iemesls uzskatīt, ka šāda informācija varētu būt būtiska šīm pārējām dalībvalstīm, lai tajās novērstu, atklātu vai izmeklētu šādus noziedzīgus nodarījumus.

4.    Lai sniegtu šā panta 3. punktā minēto informāciju citām dalībvalstīm un Eiropolam, katra dalībvalsts izmanto SIENA saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 8. panta 4. punktu un 18. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

5.    Katra dalībvalsts savus imigrācijas sadarbības koordinatorus pievieno SIENA. Ja būtisku tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar situāciju trešā valstī, kurā veic izvietošanu, imigrācijas sadarbības koordinatoru nav iespējams pievienot SIENA, šis imigrācijas sadarbības koordinators iesniedz 1. punktā minēto informāciju valsts kompetentajai iestādei, izmantojot citu drošu kanālu. Šī kompetentā iestāde sniedz informāciju Eiropolam tieši vai ar Eiropola valsts vienības starpniecību, izmantojot SIENA.

IV nodaļa

EIROPOLA ATBALSTA PALIELINĀŠANA MIGRANTU KONTRABANDAS UN CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS APKAROŠANĀ

9. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/794

Regulu (ES) 2016/794 groza šādi:

(1)    2. pantam pievieno šādu w), x) un y) punktu:

“w)    “SIENA” ir drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma, ko pārvalda Eiropols un kuras mērķis ir atvieglot informācijas apmaiņu;

x)    “operatīvā darba grupa” ir koordinācijas mehānisms, ko dalībvalstis izveidojušas savām kompetentajām iestādēm ar Eiropola atbalstu, lai veiktu kopīgas, koordinētas un prioritāras kriminālizlūkošanas darbības un tāda noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu, cīņa pret kuriem ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā un kuriem nepieciešama koordinēta un saskaņota rīcība;

y)    “Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai” ir Eiropola darbinieku vai norīkotu valsts ekspertu izvietošana dalībvalsts teritorijā pēc šīs dalībvalsts lūguma, lai sniegtu analītisko, operatīvo, tehnisko un kriminālistikas atbalstu, sazinoties un vienojoties ar šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm.”;

(2)    4. pantu groza šādi:

   a) 1. punktu groza šādi:

   i) c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)    koordinē, organizē un īsteno izmeklēšanas un operatīvās darbības, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbības, kuras tiek veiktas:

i) kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

ii) saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām saskaņā ar 5. pantu, un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eurojust;

iii) saistībā ar operatīvajām darba grupām saskaņā ar 5.a pantu;

iv) saistībā ar Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai saskaņā ar 5.b pantu;”;

   ii) h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)    sniedz atbalstu dalībvalstu pārrobežu informācijas apmaiņas darbībām, operācijām un izmeklēšanām, kā arī kopējām izmeklēšanas grupām un operatīvajām darba grupām, tostarp nodrošinot operatīvo, tehnisko, kriminālistikas un finansiālo atbalstu;”

   iii) l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)    attīsta Savienības specializētās zinātības centrus tādu konkrētu noziedzības veidu apkarošanai, cīņa pret kuriem ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā, tostarp Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/…* [Regula par migrantu kontrabandas apkarošanu], Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru;

_________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (...) par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā un par Regulas (ES) 2016/794 grozīšanu (OV L …, ELI: …)”;

   iv) s) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“s) veicina kopīgas, koordinētas un prioritāras kriminālizlūkošanas darbības un izmeklēšanas, tostarp attiecībā uz r) apakšpunktā minētajām personām, arī izmantojot operatīvās darba grupas un Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai;”;

   v) pievieno šādu za) punktu:

“za)    atbalsta dalībvalstis ar efektīvu un iedarbīgu biometrisko datu apstrādi.”;

   b) 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Eiropols savu uzdevumu izpildē nepiemēro piespiedu līdzekļus.

Pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma un saskaņā ar valsts tiesību aktiem Eiropola darbinieki var sniegt operatīvu atbalstu šo iestāžu veiktajos izmeklēšanas pasākumos, tostarp saistībā ar operatīvo darba grupu īstenošanu un Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai, jo īpaši, veicinot pārrobežu informācijas apmaiņu, sniedzot analītisko, operatīvo, tehnisko un kriminālistikas atbalstu un piedaloties šo pasākumu izpildē.

Eiropola darbiniekiem ir tiesības pašiem veikt brīvprātīgus izmeklēšanas pasākumus, ja Eiropolam to ir lūgusi dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ja izpilddirektors ir pilnvarojis Eiropola darbiniekus veikt pieprasītos brīvprātīgos izmeklēšanas pasākumus.

Eiropola darbinieki veic šādus brīvprātīgus izmeklēšanas pasākumus, sazinoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un vienojoties ar tām, kā arī saskaņā ar šo regulu un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.”;

(3)    pievieno šādu 5.a un 5.b pantu:

“5.a pants

Operatīvās darba grupas

1.    Dalībvalstis var izveidot operatīvu darba grupu uz noteiktu kriminālizlūkošanas darbību vai izmeklēšanas laiku. Eiropols veicina operatīvās darba grupas izveidi un atbalsta tās īstenošanu.

2.    Dalībvalstis, kas izveido operatīvo darba grupu, vienojas ar Eiropolu par operatīvās darba grupas kriminālizlūkošanas darbību un izmeklēšanas plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu.

3.    Dalībvalstis, kas izveido operatīvo darba grupu, nodrošina saskaņotību un sinerģiju ar Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT).

4.    Dalībvalstis, kas izveido operatīvo darba grupu, var nolemt uzaicināt citas dalībvalstis, trešās valstis un citus 23. pantā minētos partnerus piedalīties operatīvās darba grupas darbā vai atbalstīt to. Trešo valstu un citu partneru dalība operatīvajā darba grupā notiek saskaņā ar šo regulu.

5.    Lai atbalstītu operatīvās darba grupas īstenošanu, Eiropols saskaņā ar 2. punktu dara pieejamu analītisko, operatīvo, tehnisko, kriminālistikas un finansiālo atbalstu, kas paredzēts šajā regulā.

6.    Katra dalībvalsts, kas izveido operatīvo darba grupu, piedalās tajā vai atbalsta to, saskaņā ar 2. punktā minēto plānošanu, koordināciju un īstenošanu:

a)    nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju Eiropolam un pārējām dalībvalstīm, kas izveido operatīvo darba grupu, piedalās tajā vai atbalsta to, izmantojot SIENA, un attiecīgā gadījumā dara informāciju tieši pieejamu saskaņā ar 20. panta 2.a punktu;

b)    izmanto Eiropola sniegto analītisko, operatīvo, tehnisko, kriminālistikas un finansiālo atbalstu;

c)    sāk noteiktas īpašas kriminālizlūkošanas darbības un izmeklēšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu, kam pievērsusies operatīvā darba grupa;

d)    sāk paralēlu finanšu izmeklēšanu saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, lai konstatētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus;

e)    iesaista savus sadarbības koordinatorus, kas izvietoti trešās valstīs, kur saistībā ar operatīvo darba grupu tiek izmeklētas noziedzīgas darbības, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu, un sniedz Eiropolam iegūto informāciju saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

7.    Izpilddirektors var ierosināt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm izveidot operatīvu darba grupu, izmantojot valstu vienības, ja izpilddirektors uzskata, ka tas dotu pievienoto vērtību tāda noziedzīga nodarījuma apkarošanā, cīņa pret kuru ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā.

8.    Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz operatīvo darba grupu izveidi un īstenošanu.

5.b pants

Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai

1.    Dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem var pieprasīt Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai tās teritorijā, lai izmantotu Eiropola sniegto analītisko, operatīvo, tehnisko, kriminālistikas un finansiālo atbalstu, lai novērstu un apkarotu noziedzīgus nodarījumus, cīņa pret kuriem ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā.

2.    Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai notiek saistībā ar sarežģītām un liela mēroga izmeklēšanām, kurās nepieciešams Eiropola atbalsts, tostarp saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām vai operatīvajām darba grupām, vai lai atbalstītu pārbaudes, izmantojot attiecīgās datubāzes, lai pastiprinātu kontroli pie Savienības ārējām robežām, vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 vai lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm lielos starptautiskos pasākumos.

3.    Izpilddirektors izvērtē lūgumu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 1. punktu, un var apstiprināt Eiropola darbinieku izvietošanu operatīvā atbalsta sniegšanai uz ierobežotu laikposmu, ko var pagarināt, ņemot vērā operatīvās vajadzības un pieejamos resursus. Izpilddirektors pieņem lēmumu, pamatojoties uz riska novērtējumu.

4.    Kad izpilddirektors ir apstiprinājis lūgumu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 1. punktu, šī dalībvalsts un Eiropols vienojas par kārtību, kādā izvieto Eiropola darbiniekus operatīvā atbalsta sniegšanai. Eiropola darbinieki un norīkotie valsts eksperti, kas izvietoti dalībvalstī, darbojas saskaņā ar šo regulu, jo īpaši 4. panta 5. punktu, un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā notiek izvietošana.

5.    Izņēmuma un steidzamos gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai dalībvalsts teritorijā, šī dalībvalsts un izpilddirektors nodrošina, ka 1., 3. un 4. punktā izklāstītie pasākumi tiek veikti 72 stundās.

6.    Eiropols izveido dalībvalstu ekspertu rezerves fondu nolūkā izvietot Eiropola darbiniekus operatīvā atbalsta sniegšanai. Rezerves fondu veido dalībvalstīs strādājošo ekspertu rezerve, ko minētajam nolūkam var nekavējoties nodot Eiropola rīcībā. Dalībvalstis nodrošina, ka to eksperti ir pieejami, lai pēc Eiropola pieprasījuma kā norīkoti valstu eksperti piedalītos Eiropola darbinieku izvietošanā operatīvā atbalsta sniegšanai.

7.    Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek Eiropola izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai, atbilstīgi 4. punktā minētajai saskaņotajai kārtībai:

a)    nekavējoties sniedz Eiropolam visu attiecīgo informāciju, un, ja iespējams, dara valstu datubāzēs iekļauto informāciju tieši pieejamu Eiropola darbiniekiem un norīkotajiem valstu ekspertiem, kas izvietoti tās teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)    izmanto analītisko, operatīvo, tehnisko un kriminālistikas atbalstu, ko sniedz tās teritorijā izvietotie Eiropola darbinieki;

c)    ļauj Eiropola darbiniekiem un norīkotajiem valstu ekspertiem, kas izvietoti tās teritorijā, piedalīties izmeklēšanas pasākumu izpildē.

8.    Izpilddirektors ar valsts vienību starpniecību var ierosināt attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm izvietot Eiropola darbiniekus operatīvā atbalsta sniegšanai, ja izpilddirektors uzskata, ka tas dotu pievienoto vērtību tāda noziedzīga nodarījuma novēršanā, cīņa pret kuru ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā.

9.    Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz Eiropola darbinieku izvietošanas sagatavošanu un īstenošanu operatīvā atbalsta sniegšanai, tostarp par rezerves fondā iekļaujamo ekspertu skaitu un profilu, kā arī par jebkādām turpmākām izmaiņām tajā.

10.    Šo pantu piemēro mutatis mutandis, ja Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai notiek trešā valstī, kā minēts 25. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā.

___________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj ).”;

(5)    18. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)    atvieglotu, tostarp, izmantojot SIENA, informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm;”;

(6)    I pielikumu groza šādi:

   a) sesto ievilkumu (“imigrantu kontrabanda”) aizstāj ar šādu:

“- migrantu kontrabanda”;

   b) pievieno šādu ievilkumu:

“- Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi”.

V nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS “AĢENTŪRAS”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas

1.3.Priekšlikums attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēmas

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Eiropola apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz Eiropola cilvēkresursiem

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

 

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS “AĢENTŪRAS”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas

1.3.Priekšlikums attiecas uz: 

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 27  

esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu virzībā uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem uzraudzīt panākumiem un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2025. līdz 2027. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 36   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

 publisko tiesību subjektiem;

 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

 dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

 struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēmas 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Eiropola apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

                                   Apjomi miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

3.2.3.Aplēstā ietekme uz Eiropola cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata). Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

Personāla vajadzības (FTE) 44 :

Informācija par darbinieku skaita palielināšanu:

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

–    Priekšlikums/iniciatīva ir saderīga ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 46

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

– Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām 

(1)    Frontex Riska analīze par 2023./2024. gadu.

(2)    Frontex Riska analīze par 2023./2024. gadu.

(3)    Globāls pētījums par migrantu kontrabandu (Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs, 2018).

(4)    Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) projekts Missing migrants (https://missingmigrants.iom.int/region/mediterranean).

(5)    Eiropola aplēses.

(6)    Eiropola īpašais ziņojums (2023) Criminal Networks in Migrant Smuggling.

(7)    Frontex Riska analīze par 2023./2024. gadu.

(8)    Eiropola īpašais ziņojums (2023) Criminal Networks in Migrant Smuggling.

(9)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI, PE/37/2018/REV/1,  OV L 295, 21.11.2018., 138.-183 lpp.

(10)    Padomes pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām, OV L 162, 20.6.2002., 1.–3. lpp.

(11)    LESD 72. pants.

(12)    LESD 4. panta 2. punkts.

(13)

   Eiropols (2023), Criminal networks in migrant smuggling, Europol Spotlight Report series, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(14)    LESD 67. panta 1. punkts.

(15)    “Eiropola atbalsts migrantu kontrabandas apkarošanai: vērtīgs partneris, bet nepietiekami izmantoti datu avoti un rezultātu mērīšana”. Eiropas Revīzijas palāta, 2021. gads.

(16)    Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā “Harta”) 8. pants.

(17)    Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā “Harta”) 8. pants.

(18)    Pamatojoties uz Eiropola 2023. gada štatu sarakstu un resursu sadalījumu pa darbībām Eiropola plānošanas dokumentā 2023.–2025. gadam.

(19)    COM(2022) 684 final (2.12.2022.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135 24.5.2016., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/794/oj .

(21)        Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj ).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).

(23)    OV C …

(24)    [pievienot nosaukumu un atsauci uz publikāciju].

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2011/36/oj ).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1727/oj ).

(27)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(28)    LESD 88. pants.

(29)    LESD 87. pants.

(30)    Eiropols 2022. gadā kopumā atbalstīja 195 prioritāras izmeklēšanas par migrantu kontrabandu, tostarp 9 operatīvās darba grupas. Saistītos pakalpojumus galvenokārt sniedza 34 EMSC darbinieki, kuri lielākoties strādāja aģentūras galvenajā mītnē. Ir nepieciešami papildu resursi, lai varētu palielināt atbalstīto migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības izmeklēšanu skaitu, tostarp reģionālās ODG. Kopumā ODG ir elastīgs instruments, un to ilgums un lielums ievērojami atšķiras. ODG ir ilgstoša un resursietilpīga iesaistīšanās (no 4 līdz 150 iesaistītajiem darbiniekiem atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un draudiem (piemēram, reaģējot uz situācijām, kurās ir apdraudēta dzīvība)).

(31)    -    Pašlaik ES tiek konfiscēti mazāk nekā 2 % noziedzīgi iegūto līdzekļu, un migrantu kontrabanda kļūst par vienu no ienesīgākajām nelegālajām organizētās noziedzības grupu darbībām. Paralēlas finanšu izmeklēšanas būtu jāpadara par normu, nevis izņēmumu organizētās noziedzības izmeklēšanā. Tāpēc Eiropolam vajadzētu spēt atbalstīt dalībvalstu iestādes ar līdzekļu izsekošanas un finanšu izmeklēšanas pakalpojumiem izmeklēšanas pasākumu īstenošanas laikā.

(32)    Valstu ekspertu uzdevumi ir atkarīgi no operatīvajām vajadzībām un ir noteikti operatīvajos plānos. Tomēr tie var ietvert zinātību attiecīgajās valodās, stratēģisko un operatīvo analīzi, OSINT uzraudzību, līdzekļu izsekošanu / finanšu izmeklēšanu, kibernoziegumus, IT kriminālistiku, novērošanas un slepenās operācijas, krāpšanu, izmantojot dokumentus, un citās konkrētās jomās, kuras ir uzskatāmas par nozīmīgām valstu izmeklēšanas grupām, kā arī atbalsta sniegšanu dalībvalstu iestādēm izmeklēšanas pasākumu īstenošanā uz vietas vai Eiropola galvenajā mītnē.

(33)    Ar specializētām migrantu kontrabandas apkarošanas vienībām katrā dalībvalstī un tiešajiem savienojumiem ar SIENA sagaidāms, ka ieguldījumu apjoms varētu palielināties vairāk nekā divas reizes tāpat kā operāciju un ODG skaits.

(34)    Lai palielinātu EMPACT ietvaros dalībvalstīm sniegtās palīdzības elastīgumu, Eiropols ieviesa finansēšanas shēmu, kuras pamatā ir divu veidu dotācijas. I) Augstas vērtības dotācijas tiek piešķirtas parastā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ar konkrētu pieteikumu iesniegšanas termiņu, lai finansētu mērķorientētas darbības, kā noteikts operatīvajos rīcības plānos, un II) zemas vērtības dotācijas, ko piešķir beztermiņa procedūrā, lai nodrošinātu īsāka termiņa finansējumu operatīvajos rīcības plānos noteiktām darbībām, kurām ir izteikti operatīvs raksturs. Pēdējos gados EMPACT dotācijas ir kļuvušas ārkārtīgi populāras, un dalībvalstis arvien biežāk tās izmanto, slavējot to lietderību cīņā pret organizēto noziedzību un rezultātu sasniegšanā. Pērn dotāciju ar zemu vērtību budžets beidzās 2022. gada novembrī, savukārt šogad tas beidzās jau 2023. gada septembrī, abos gadījumos radot tukšumu un kaitējot Eiropola spējai atbalstīt dalībvalstis un dalībvalstu spējai veikt izmeklēšanas.

(35)     https://www.europol.europa.eu/crime-areas-and-statistics/empact .

(36)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(37)    Regula (ES) 2016/794.

(38)     https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/documents/decision_of_the_europol_management_board_on_the_adoption_of_the_financial_regulation_applicable_to_europol_.pdf .

(39)     https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_en.pdf .

(40)    Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(41)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(42)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(43)    Darbinieku skaits, kas aprēķināts, pamatojoties uz vidējām personāla vienības izmaksām, kas tiks izmantotas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā un ko indeksē atbilstīgi Nīderlandes korekcijas koeficientam (111,8 %).

(44)    Priekšlikumā minētais Eiropola darbinieku skaita pieaugums tiks kompensēts, nākotnē palielinot FRONTEX darbinieku skaitu. Abas aģentūras vienosies par konkrētu pārsūtīšanas kārtību, ievērojot abu likumdevēju noteiktos kritērijus un termiņus.

(45)    AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(46)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2093/2020 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.