EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.11.2023
COM(2023) 705 final
2023/0400(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
PASKAIDROJUMA RAKSTS
Šis priekšlikums attiecas uz Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas nolīguma noslēgšanu par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (turpmāk “nolīgums”).
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) koordinē smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Eiropā un ārpus tās. Eurojust kā Eiropas Savienības (ES) centrs tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās atbalsta valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes.
Nepieciešamība pēc sadarbības starp tiesu iestādēm, kas iesaistītas smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, globalizētā pasaulē neapstājas pie Savienības robežām. Laikā, kad pieaug pārrobežu noziedzības apmērs, ir ārkārtīgi svarīgi iegūt informāciju no trešo pušu jurisdikcijām. Šā iemesla dēļ Eurojust vajadzētu būt spējai cieši sadarboties un veikt persondatu apmaiņu ar atsevišķu trešo valstu tiesu iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs aģentūras uzdevumu izpildei saskaņā ar to prasību kopumu, kuras noteiktas Regulā (ES) 2018/1727 1 (turpmāk “Eurojust regula”). Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt to, ka persondatu aizsardzības nolūkos ir ieviesti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Eurojust var apmainīties ar operatīvajiem persondatiem ar trešām valstīm, ja ir izpildīta viena no Eurojust regulas 56. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, proti:
·Komisija, ievērojot 57. pantu, ir nolēmusi, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, vai, ja šāda lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav, ir sniegtas vai pastāv atbilstošas garantijas saskaņā ar 58. panta 1. apakšpunktu, vai, ja nav nedz lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, nedz arī šādu atbilstošu garantiju, tad piemēro atkāpi īpašās situācijās saskaņā ar 59. panta 1. apakšpunktu;
·sadarbības nolīgums, kas atļauj operatīvo persondatu apmaiņu, ir noslēgts pirms 2019. gada 12. decembra starp Eurojust un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 26.a pantu; vai
·starptautisks nolīgums ir noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantu, kas sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Pašlaik Eurojust ir noslēgusi sadarbības nolīgumus, kuru pamatā ir Lēmuma 2002/187/TI 26.a pants un kuri atļauj persondatu apmaiņu, ar Melnkalni, Ukrainu, Moldovu, Lihtenšteinu, Šveici, Ziemeļmaķedoniju, ASV, Islandi, Norvēģiju, Gruziju, Albāniju un Serbiju. Saskaņā ar Eurojust regulas 80. panta 5. punktu šie sadarbības nolīgumi paliek spēkā.
Kopš 2019. gada 12. decembrī sāka piemērot Eurojust regulu un saskaņā ar Līgumu, Komisija ir atbildīga par to, lai Savienības vārdā risinātu sarunas par starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm par sadarbību un persondatu apmaiņu ar Eurojust. Ciktāl tas vajadzīgs Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar Eurojust regulas V nodaļu, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar ārējiem partneriem, izmantojot sadarbības vienošanās. Tomēr tās pašas par sevi nevar būt juridiskais pamats persondatu apmaiņai.
Lai stiprinātu tiesu iestāžu sadarbību starp Eurojust un atsevišķām trešām valstīm, Komisija pieņēma ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Alžīriju, Armēniju, Bosniju un Hercegovinu, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Tunisiju un Turciju par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās 2 .
Padome 2021. gada 1. martā piešķīra minēto atļauju (pilnvarojumu), pievienojot sarakstam arī Argentīnu, Brazīliju un Kolumbiju, un pieņēma norādes sarunām, kā arī iecēla īpašu komiteju, kas tai palīdzēs veikt šo uzdevumu 3 .
Sarunas ar Armēniju sākās 2022. gada aprīlī. Pēc trešās un pēdējās sarunu kārtas, kas notika 2022. gada jūnijā, sarunu vedēji 2022. gada oktobrī panāca provizorisku vienošanos. Pēc abu pušu iekšējām apspriedēm, tostarp teksta kvalitātes uzlabošanas, galvenie sarunu vedēji [xx.xx.xxxx] parafēja nolīguma teksta projektu.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Sarunas par nolīgumu norisinājās saskaņā ar visaptverošajām sarunu norādēm, ko Padome 2021. gada 1. martā pieņēma kopā ar pilnvarojumu sarunām. Šis nolīgums atbilst arī spēkā esošajai Savienības politikai tiesu iestāžu sadarbības jomā.
Pēdējos gados ir panākts progress nolūkā uzlabot sadarbību informācijas apmaiņas jomā starp dalībvalstīm, kā arī starp Savienības aģentūrām un trešām valstīm. Ar Regulu (ES) 2023/2131, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās 4 , stiprina satvaru sadarbībai ar trešām valstīm no Eurojust puses, nodrošinot stabilu juridisko pamatu trešās valsts sadarbības prokurora norīkošanai darbā Eurojust un sadarbībai ar Eurojust.
Arī Regulai (ES) 2022/838, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem 5 , ir spēcīga saikne ar trešām valstīm. Abos tiesību aktos ir uzsvērts, cik svarīga ir cieša sadarbība ar trešām valstīm smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums ir arī saskanīgs ar citām Savienības politikas jomām.
ES un Armēnijas visaptverošas un pastiprinātas partnerības nolīgumā (CEPA), kas pilnībā stājās spēkā 2021. gada 31. martā, abas puses par mērķi izvirzīja ciešāku sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ar nolūku stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tādēļ attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās tika panākta vienošanās censties uzlabot savstarpējo tiesisko palīdzību, tostarp nodrošinot ciešāku sadarbību starp Eurojust un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm.
Kā vienu no savas partnerības prioritātēm ES un Armēnija apzināja vēl ciešāku sadarbību, kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību, tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu, lai atvieglinātu partneru sadarbības īstenošanu saistībā ar CEPA.
Austrumu partnerības 2021. gada 15. decembra samita kopīgajā deklarācijā ietvertais formulējums – “ātra un efektīva sadarbība starp partnervalstīm un attiecīgajām ES struktūrām, tādām kā Eurojust, Eiropols, Eiropas Prokuratūra un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai” – arī liecina par nepārtraukto apņemšanos stiprināt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. ES apņemšanās attiecībā uz Austrumu partnerību mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā tika vēlreiz apstiprināta 2022. gada 12. decembrī notikušajā Austrumu partnerības ārlietu ministru sanāksmē, vienlaikus uzsverot nepieciešamību panākt to, lai partnerība būtu elastīgāka un piemērotāka partneru vajadzībām, un nodrošināt papildināmību starp divpusējo virzienu un paplašināšanās procesu.
Pašreizējie Komisijas stratēģiskie dokumenti apliecina nepieciešamību uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības efektivitāti un lietderību Eiropas Savienībā, kā arī nepieciešamību paplašināt sadarbību ar trešām valstīm. Šie stratēģiskie dokumenti cita starpā ir Drošības savienības stratēģija 6 , ES Terorisma apkarošanas programma 7 un ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 8 .
Saskaņā ar šiem stratēģiskajiem dokumentiem starptautiskā sadarbība ir pastiprināta arī tiesībaizsardzības jomā. Pamatojoties uz Padomes pilnvarojumu 9 , Komisija ir risinājusi sarunas par nolīgumiem par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un, piemēram, Jaunzēlandi.
Vienlaikus ļoti svarīgi ir tas, lai tiesu iestāžu sadarbība ar trešām valstīm pilnībā atbilstu pamattiesībām, kuras paredzētas ES Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Viens īpaši svarīgs aizsardzības pasākumu kopums, proti, nolīguma II nodaļā ietvertie aizsardzības pasākumi, attiecas uz persondatu aizsardzību, kas Eiropas Savienībā ir viena no pamattiesībām. Saskaņā ar Eurojust regulas 56. panta 2. punkta c) apakšpunktu Eurojust var nosūtīt persondatus trešās valsts iestādei, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar LESD 218. pantu un sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Nolīguma II nodaļā ir paredzēti šādi aizsardzības pasākumi, tostarp it īpaši noteikumi, ar kuriem nodrošina vairākus datu aizsardzības principus un pienākumus, kas abām pusēm jāievēro (10. un turpmākie panti), kā arī noteikumi, ar kuriem nodrošina īstenojamas individuālās tiesības (14. un turpmākie panti), neatkarīgu uzraudzību (21. pants) un efektīvu administratīvo un tiesisko aizsardzību par nolīgumā atzīto tiesību un aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, kas izriet no persondatu apstrādes (22. pants).
Ir jāpanāk līdzsvars starp drošības uzlabošanu un cilvēktiesību, tostarp datu un privātuma, aizsardzību. Komisija nodrošināja to, ka ar nolīgumu tiek ieviests persondatu apmaiņas juridiskais pamats tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, vienlaikus paredzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 6. punktā ir paredzēti lēmumi “par nolīguma slēgšanu”. Tā kā priekšlikums attiecas uz jomām, kurās tiek piemērota parastā likumdošanas procedūra, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana, tādēļ procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts.
Materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta mērķa un satura. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, tad tiesību akts jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam. Priekšlikumam ir divi galvenie mērķi un komponenti, proti, sadarbība starp Eurojust un Armēniju krimināllietās, kā arī atbilstīgu aizsardzības pasākumu ieviešana attiecībā uz privātuma un personu pārējo pamattiesību un brīvību aizsardzību šīs sadarbības īstenošanas nolūkā. Tādējādi materiālajam juridiskajam pamatam ir jābūt LESD 16. panta 2. punktam un 85. pantam.
Tādēļ šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 2. punkts un 85. pants saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Eurojust regulā ir paredzēti īpaši noteikumi par persondatu nosūtīšanu, ko Eurojust veic ārpus ES. Minētās regulas 56. panta 2. punktā ir uzskaitītas situācijas, kurās Eurojust var likumīgi nosūtīt persondatus trešo valstu tiesu iestādēm. Saskaņā ar šo noteikumu paredzēts, ka, lai Eurojust varētu veikt persondatu strukturālu nosūtīšanu uz Armēniju, ir jānoslēdz saistošs starptautisks nolīgums starp ES un Armēniju, ar ko nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pārējo pamattiesību un brīvību aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu nolīgums ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Tādēļ uz šo priekšlikumu neattiecas subsidiaritātes pārbaude.
•Proporcionalitāte
Ar šo priekšlikumu izvirzītos Savienības mērķus var sasniegt, tikai noslēdzot saistošu starptautisku nolīgumu, kurā paredz vajadzīgos sadarbības pasākumus un vienlaikus nodrošina pamattiesību pienācīgu aizsardzību. Nolīguma noteikumi ietver tikai to, kas nepieciešams tā galveno mērķu sasniegšanai. Dalībvalstu vienpusēja rīcība attiecībā uz Armēniju nav alternatīva, jo Eurojust ir unikāla loma. Vienpusēja rīcība arī nenodrošinātu pietiekamu pamatu tiesu iestāžu sadarbībai starp Eurojust un trešām valstīm, un ar to netiktu nodrošināta vajadzīgā pamattiesību aizsardzība.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 56. pantu gadījumos, kad nav konstatējuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Eurojust var veikt persondatu strukturālu nosūtīšanu uz kādu trešo valsti, tikai pamatojoties uz tādu starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu, kurā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību (56. panta 2. punkta c) apakšpunkts). Saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu šāda nolīguma parakstīšana tiek atļauta ar Padomes lēmumu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Sarunu procesā Komisija neizmantoja ārējos ekspertus.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Persondatu apmaiņa un to apstrāde, ko veic kādas trešās valsts iestādes, ir iejaukšanās pamattiesībās uz privātumu un datu aizsardzību. Tomēr ar nolīgumu nodrošina šādas iejaukšanās nepieciešamību un samērīgumu, garantējot to, ka nosūtītajiem persondatiem piemēro atbilstīgus datu aizsardzības pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
II nodaļā ir paredzēta persondatu aizsardzība. Uz šā pamata 10.–20. pantā ir noteikti datu aizsardzības pamatprincipi, t. sk. mērķa ierobežojums, datu kvalitāte un noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz īpašu kategoriju datu apstrādi, pienākumi, kuri piemērojami pārziņiem, arī attiecībā uz datu glabāšanu, reģistru uzturēšanu, drošību un attiecībā uz tālāku nosūtīšanu, īstenojamas individuālās tiesības, t. sk. attiecībā uz piekļuvi, labošanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu, neatkarīgu un efektīvu uzraudzību, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļiem administratīvā kārtā un tiesā.
Aizsardzības pasākumi attiecas uz visiem persondatu apstrādes veidiem saistībā ar sadarbību starp Eurojust un Armēnijas Republiku. Konkrētu individuālo tiesību īstenošanu var atlikt, ierobežot vai atteikt, ņemot vērā datu subjekta pamattiesības un intereses, ja tas ir nepieciešams un samērīgi un ir vajadzīgs svarīgu sabiedrības interešu dēļ, jo īpaši, lai novērstu risku notiekošai kriminālizmeklēšanai vai kriminālvajāšanai. Tas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Turklāt gan Eiropas Savienība, gan Armēnijas Republika nodrošinās to, ka neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par datu aizsardzību (uzraudzības iestāde), pārrauga jautājumus, kuri skar personu privātumu, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības saistībā ar persondatu apstrādi saskaņā ar nolīgumu.
Kā papildu aizsardzības pasākumu saskaņā ar 32. panta 2. punktu, ja ir noticis būtisks pārkāpums vai netiek pildīti pienākumi, kas izriet no nolīguma noteikumiem, nolīgumu var apturēt. Persondatiem, kas nosūtīti pirms apturēšanas, turpinās piemērot nolīgumā garantētos aizsardzības pasākumus. Turklāt nolīguma izbeigšanas gadījumā persondatus, kas nosūtīti pirms tā izbeigšanas, turpina apstrādāt saskaņā ar nolīguma noteikumiem.
Turklāt ar nolīgumu garantē to, ka persondatu apmaiņa starp Eurojust un Armēnijas Republiku atbilst gan nediskriminācijas principam, gan Hartas 52. panta 1. punktam, kas nodrošina, ka iejaukšanās Hartā garantētajās pamattiesībās aprobežojas ar to, kas ir absolūti nepieciešams, lai patiešām sasniegtu izvirzītos vispārējo interešu mērķus, ievērojot samērīguma principu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Īstenošanas plāns nav vajadzīgs, jo nolīgums stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kurā Eiropas Savienība un Armēnija ir paziņojušas viena otrai, ka attiecīgās procedūras ir pabeigtas.
Attiecībā uz uzraudzību Eiropas Savienība un Armēnijas Republika kopīgi pārskata nolīguma īstenošanu vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā un pēc tam regulāri, kā arī papildus, ja to pieprasa kāda no pusēm, un par to pieņemts kopīgs lēmums.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Nolīguma 1. pantā ir ietverti nolīguma mērķi.
Nolīguma 2. pantā ir noteikts sadarbības tvērums.
Nolīguma 3. pantā ir ietvertas svarīgu nolīguma terminu definīcijas.
Nolīguma 4. pantā ir noteikts Armēnijas pienākums savu valsts kompetento iestāžu ietvaros izraudzīties vismaz vienu kontaktpunktu, kas nevar būt vienlaicīgi sadarbības prokurors. Terorisma jautājumos izraugās kontaktpunktu.
Nolīguma 5. pantā ir paredzēta sadarbības prokurora norīkošana darbā Eurojust.
Nolīguma 6. pantā ir izklāstīti nosacījumi Armēnijas pārstāvju dalībai Eurojust operatīvajās un stratēģiskajās sanāksmēs.
Nolīguma 7. pantā ir paredzēts, ka Eurojust var palīdzēt Armēnijai izveidot kopējas izmeklēšanas grupas un ka to var lūgt sniegt finansiālu vai tehnisku palīdzību.
Nolīguma 8. pantā ir paredzēta iespēja, saskaņā ar kuru Eurojust var norīkot uz Armēniju tiesnesi koordinatoru.
Nolīguma 9. pantā ir izklāstīti datu apstrādes nolūki saskaņā ar nolīgumu.
Nolīguma 10. pantā ir uzskaitīti vispārējie datu aizsardzības principi, kas piemērojami saskaņā ar nolīgumu.
Ar 11. pantu tiek garantēti papildu aizsardzības pasākumi īpašu kategoriju persondatu un dažādu kategoriju datu subjektu apstrādei.
Ar 12. pantu tiek ierobežota pilnībā automatizēta lēmumu pieņemšana, izmantojot saskaņā ar nolīgumu nosūtītus persondatus.
Ar 13. pantu tiek ierobežota saņemto persondatu tālāka nosūtīšana.
Nolīguma 14. pantā ir paredzētas piekļuves tiesības, tostarp tiesības saņemt apstiprinājumu par to, vai persondati, kas attiecas uz datu subjektu, tiek apstrādāti saskaņā ar nolīgumu, kā arī saņemt būtisku informāciju par apstrādi.
Nolīguma 15. pantā ir paredzētas tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.
Nolīguma 16. pantā ir paredzēta paziņošana par persondatu aizsardzības pārkāpumu, kas ietekmē persondatus, kuri nosūtīti saskaņā ar nolīgumu, nodrošinot to, ka attiecīgās kompetentās iestādes nekavējoties paziņo viena otrai, kā arī to attiecīgajai uzraudzības iestādei par šādu pārkāpumu, un veic pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.
Nolīguma 17. pantā ir paredzēta datu subjekta informēšana par persondatu aizsardzības pārkāpumu, kas varētu būtiski ietekmēt datu subjekta tiesības un brīvības.
Nolīguma 18. pantā ir ietverti noteikumi par persondatu glabāšanu, pārskatīšanu, labošanu un dzēšanu.
Nolīguma 19. pantā ir noteikts, ka ir jāglabā ieraksti par persondatu vākšanu, pārveidošanu, piekļuvi, izpaušanu, tostarp tālāku nosūtīšanu, kombinēšanu un dzēšanu.
Nolīguma 20. pantā ir paredzēti pienākumi attiecībā uz datu drošību, nodrošinot tehnisku un organizatorisku pasākumu īstenošanu tādu persondatu aizsardzībai, ar kuriem apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.
Nolīguma 21. pantā ir paredzēta efektīva uzraudzība un izpilde ar mērķi panākt atbilstību nolīgumā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem, nodrošinot to, ka ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par datu aizsardzību (uzraudzības iestāde) un pārrauga jautājumus, kuri skar personu privātumu, tostarp valsts noteikumus, kas attiecas uz nolīgumu, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības saistībā ar persondatu apstrādi.
Nolīguma 22. pantā ir paredzēta tiesību aizsardzība administratīvā kārtā un tiesā, nodrošinot to, ka datu subjektiem ir tiesības uz efektīvu administratīvo un tiesisko aizsardzību par nolīgumā atzīto tiesību un aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, kas izriet no viņu persondatu apstrādes.
Nolīguma 23. pantā ir noteikts, ka ES klasificētas un sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību reglamentē ar darba vienošanos par konfidencialitāti, kas noslēgta starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm.
Nolīguma 24. pantā ir paredzēta kompetento iestāžu atbildība. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par jebkuriem zaudējumiem, kas fiziskai personai nodarīti juridisku vai faktisku kļūdu dēļ informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa. Neviena no pusēm, lai izvairītos no atbildības, nevar apgalvot, ka otra puse ir nosūtījusi nepareizu informāciju.
Nolīguma 25. pantā ir noteikts, ka principā katra puse sedz savus izdevumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu.
Nolīguma 26. pantā ir noteikts, ka paredzēts noslēgt darba vienošanos starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm.
Nolīguma 27. pantā ir paredzēta saikne ar citiem starptautiskiem instrumentiem, nodrošinot to, ka nolīgums neskars un neietekmēs tiesību normas attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas paredzētas jebkurā līgumā, nolīgumā vai vienošanās starp Armēniju un jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti.
Nolīguma 28. pantā ir paredzēts paziņojums par nolīguma īstenošanu.
Nolīguma 29. pantā ir paredzēta nolīguma stāšanās spēkā un piemērošana.
Nolīguma 30. pantā ir paredzēti nolīguma grozījumi un papildinājumi.
Nolīguma 31. pantā ir paredzēta nolīguma pārskatīšana un izvērtēšana.
Nolīguma 32. pantā ir paredzēta strīdu izšķiršana un apturēšanas klauzula.
Nolīguma 33. pantā ir ietverti noteikumi par nolīguma izbeigšanu.
Nolīguma 34. pantā ir noteikts veids, kādā jāveic paziņojumi saskaņā ar šo nolīgumu.
Nolīguma 35. pants attiecas uz autentiskajiem tekstiem.
2023/0400 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu, 85. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 10 47. panta 1. punktā un 52. panta 1. punktā ir noteikts, ka Eurojust var veidot un uzturēt sadarbību ar trešo valstu iestādēm, pamatojoties uz sadarbības stratēģiju.
(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā arī ir noteikts, ka Eurojust var nosūtīt persondatus trešās valsts iestādei, cita starpā pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kurš noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar LESD 218. pantu un kurā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
(3)Saskaņā ar Padomes Lēmumu (EU) [XXXX] 11 nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Armēniju, no otras puses, par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“nolīgums”) tika parakstīts [XX.XX.XXXX] ar noteikumu, ka vēlāk tas tiek noslēgts.
(4)Nolīgums ļauj nosūtīt persondatus starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm, lai cīnītos pret smagiem noziegumiem un terorismu un aizsargātu Savienības un tās iedzīvotāju drošību.
(5)Nolīgums nodrošina to, ka pilnībā tiek ievērotas Savienības pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12 7. pantā, tiesības uz persondatu aizsardzību, kuras atzītas hartas 8. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas atzītas hartas 47. pantā. Konkrēti, nolīgumā ir ietverti atbilstīgi aizsardzības pasākumi to persondatu aizsardzībai, kurus Eurojust nosūta saskaņā ar nolīgumu.
(6)Ievērojot LESD 218. panta 7. punktu, ir lietderīgi, ka Padome pilnvaro Komisiju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus nolīguma I, II un III pielikumā, kā arī pilnvaro Komisiju vienoties par kārtību, kādā turpina izmantot un glabāt informāciju, kas saskaņā ar nolīgumu jau ir paziņota pušu starpā, un pilnvaro Komisiju atjaunināt informāciju par paziņojumu adresātu.
(7)Komisijas Lēmumā (ES) 2019/2006 13 tika apstiprināta Īrijas dalība Regulas (ES) 2018/1727 īstenošanā. Īrijai Regula (ES) 2018/1727 ir saistoša, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā.
(8)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(9)Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savu [xxx] atzinumu sniedza [xx.xx.xxxx].
(10)Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“nolīgums”).
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Komisija Savienības vārdā sniegs nolīguma 34. pantā paredzēto paziņojumu 14 , lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.
3. pants
1.Piemērojot nolīguma 30. panta 2. punktu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomi apstiprina nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem par grozījumiem nolīguma I, II un III pielikumā.
2.Nolīguma 33. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā Komisija ir pilnvarota vienoties par kārtību, kādā turpina izmantot un glabāt informāciju, kas saskaņā ar nolīgumu jau ir paziņota pušu starpā.
3.Nolīguma 34. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā Komisiju pēc apspriešanās ar Padomi pilnvaro atjaunināt informāciju par paziņojumu adresātu.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.11.2023
COM(2023) 705 final
PIELIKUMS
priekšlikumam
Padomes lēmums
par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
PIELIKUMS
ES un Armēnijas sarunu gaitā izstrādātais galīgais teksts - 24.8.2023.
Projekts nolīgumam
starp
Eiropas Savienību, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses,
par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,
un
ARMĒNIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Armēnija”,
turpmāk kopā “Puses”,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI 1 (“Eurojust regula”), ko piemēro saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši Eurojust regulas 47. pantu, 52. panta 1. punktu un 56. panta 2. punktu,
ŅEMOT VĒRĀ jo īpaši Eurojust regulas 56. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurā izklāstīti vispārējie principi persondatu nosūtīšanai no Eurojust uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un saskaņā ar kuru Eurojust var nosūtīt persondatus trešai valstij, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu,
ŅEMOT VĒRĀ gan Armēnijas, gan Eurojust intereses attīstīt ciešu un dinamisku tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās ar mērķi risināt problēmas, ko rada smagi noziegumi, jo īpaši organizētā noziedzība un terorisms, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personu pamattiesībām un brīvībām, tostarp privātumu un persondatu aizsardzību,
PAUŽOT PĀRLIECĪBU, ka tiesu iestāžu sadarbība starp Eurojust un Armēniju būs abpusēji izdevīga un palīdzēs attīstīt Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpu,
ŅEMOT VĒRĀ to, ka Armēnija ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 108) par personu aizsardzību attiecībā uz persondatu automātisko apstrādi, kas parakstīta Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī, un tās grozījumu protokolu (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 223), kurš parakstīts Strasbūrā 2018. gada 10. oktobrī, kam abiem ir būtiska nozīme Eurojust datu aizsardzības sistēmā,
ŅEMOT VĒRĀ persondatu augsta līmeņa aizsardzību Armēnijā un Savienībā,
IEVĒROJOT Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 5), kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī un atspoguļota Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I nodaļa
Mērķi, tvērums un kopīgie noteikumi
1. pants
Mērķi
1.Šā nolīguma vispārējais mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu sadarbību starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm 3. panta e) punktā minēto smago noziegumu apkarošanā.
2.Šis nolīgums ļauj nosūtīt persondatus starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm, lai atbalstītu un stiprinātu Savienības dalībvalstu un Armēnijas kompetento iestāžu rīcību, kā arī šo iestāžu sadarbību smagu noziegumu, it īpaši organizētās noziedzības un terorisma, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par tiem, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personu pamattiesībām un brīvībām, tostarp privātumu un persondatu aizsardzību.
2. pants
Tvērums
Puses nodrošina to, ka Eurojust un Armēnijas kompetentās iestādes sadarbojas darbības jomās un kompetenču un uzdevumu ietvaros, kā tas noteikts Eurojust regulā, ko piemēro saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un šajā nolīgumā.
3. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:
(a)“Eurojust” ir Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kura izveidota ar Eurojust regulu, tostarp visiem tās turpmākiem grozījumiem;
(b)“dalībvalstis” ir Savienības dalībvalstis;
(c)“kompetentā iestāde” – attiecībā uz Savienību – ir Eurojust un – attiecībā uz Armēniju – valsts iestāde, kuras pienākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, tostarp tiesu iestāžu sadarbības instrumentu īstenošanu krimināllietās, kā uzskaitīts šā nolīguma II pielikumā;
(d)“Savienības struktūras” ir šā nolīguma III pielikumā uzskaitītās iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kā arī misijas vai operācijas, kas ieviestas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku un izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību vai pamatojoties uz tiem;
(e)“smagi noziegumi” ir Eurojust kompetencē esošie noziegumu veidi, jo īpaši tie, kas uzskaitīti šā nolīguma I pielikumā, tostarp saistīti noziedzīgi nodarījumi;
(f)“saistīti noziedzīgi nodarījumi” ir noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai iegūtu līdzekļus smagu noziegumu izdarīšanai, atvieglotu vai izdarītu smagus noziegumus vai panāktu smagu noziegumu izdarītāju nesodāmību;
(g)“palīgs” ir persona, kura var palīdzēt Eurojust regulas II nodaļas II iedaļā minētajam valsts pārstāvim un valsts pārstāvja vietniekam, vai sadarbības prokuroram, kas attiecīgi minēts Eurojust regulā un šā nolīguma 5. pantā;
(h)“sadarbības prokurors” ir šā nolīguma 5. pantā minētā persona, kas Armēnijā pilda prokurora vai tiesneša funkcijas saskaņā ar Armēnijas tiesību aktiem un ko Armēnija norīkojusi darbā Eurojust;
(i)“tiesnesis koordinators” ir Eurojust regulā minētais tiesnesis, ko Eurojust norīkojusi uz Armēniju saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu;
(j)“persondati” ir visi dati, kas attiecas uz datu subjektu;
(k)“apstrāde” ir jebkura ar persondatiem vai persondatu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;
(l)“datu subjekts” ir identificēta vai identificējama fiziska persona; identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem vai tiešsaistes identifikatoru, vai vienu vai vairākiem minētajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;
(m)“ģenētiskie dati” ir persondati, kas attiecas uz fiziskas personas ģenētiskajām pazīmēm, kuras ir pārmantotas vai iegūtas, un kas, izrietot jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību;
(n)“biometriskie dati” ir persondati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;
(o)“informācija” ir persondati un nepersondati;
(p)“persondatu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto persondatu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;
(q)“uzraudzības iestāde” – attiecībā uz Savienību – ir Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un – attiecībā uz Armēniju – neatkarīga publiska iestāde, kura atbild par datu aizsardzību, kā noteikts 21. pantā, un uz kuru attiecas paziņojums saskaņā ar 28. panta 3. punktu.
4. pants
Kontaktpunkti
1.Armēnija savu valsts kompetento iestāžu ietvaros nozīmē vismaz vienu kontaktpunktu, lai atvieglinātu saziņu un sadarbību starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm. Sadarbības prokurors nav kontaktpunkts.
2.Armēnijas kontaktpunktu paziņo Savienībai. Armēnija nozīmē minēto kontaktpunktu par savu kontaktpunktu arī terorisma jautājumos.
3.Kontaktpunkta maiņas gadījumā Armēnija informē Eurojust.
5. pants
Sadarbības prokurors un darbinieki
1.Lai atvieglinātu šajā nolīgumā paredzēto sadarbību, Armēnija norīko sadarbības prokuroru darbam Eurojust.
2.Armēnija, vienojoties ar Eurojust, nosaka sadarbības prokurora norīkojuma pilnvaras un ilgumu.
3.Sadarbības prokuroram var palīdzēt viens vai vairāki palīgi un citi atbalsta darbinieki atkarībā no darba slodzes un pēc vienošanās ar Eurojust. Ja nepieciešams, palīgi var aizstāt sadarbības prokuroru vai rīkoties sadarbības prokurora vārdā.
4.Armēnija nodrošina to, ka sadarbības prokurors un sadarbības prokurora palīgi ir kompetenti rīkoties attiecībā uz ārvalstu tiesu iestādēm.
5.Sadarbības prokuroram un sadarbības prokurora palīgiem ir piekļuve valsts sodāmības reģistrā vai jebkurā citā Armēnijas reģistrā ietvertajai informācijai saskaņā ar Armēnijas tiesību aktiem.
6.Sadarbības prokuroram un sadarbības prokurora palīgiem ir pilnvaras tieši sazināties ar Armēnijas kompetentajām iestādēm.
7.Armēnija informē Eurojust par tādu tiesu varas pilnvaru precīzo būtību un apjomu, kuras Armēnijā ir uzticētas sadarbības prokuroram un sadarbības prokurora palīgiem, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo nolīgumu.
8.Sīkāku informāciju par sadarbības prokurora un sadarbības prokurora palīgu uzdevumiem, viņu tiesībām un pienākumiem un saistītajām izmaksām reglamentē ar 26. pantā minēto darba vienošanos, kas noslēgta starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm.
9.Sadarbības prokurora un sadarbības prokurora palīgu darba dokumentus kā neaizskaramus glabā Eurojust.
6. pants
Operatīvās un stratēģiskās sanāksmes
1.Sadarbības prokurors, sadarbības prokurora palīgi un citi Armēnijas kompetento iestāžu, tai skaitā 4. pantā minēto kontaktpunktu, pārstāvji pēc Eurojust priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties sanāksmēs par stratēģiskiem jautājumiem, kā arī sanāksmēs par operatīvajiem jautājumiem – ar attiecīgo valsts pārstāvju piekrišanu.
2.Valsts pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi, Eurojust administratīvais direktors un Eurojust darbinieki var piedalīties sanāksmēs, ko organizē sadarbības prokurors, sadarbības prokurora palīgi vai citi Armēnijas kompetento iestāžu, tai skaitā 4. pantā minēto kontaktpunktu, pārstāvji.
7. pants
Kopējas izmeklēšanas grupas
1.Eurojust var palīdzēt Armēnijai izveidot kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) ar kādas dalībvalsts iestādēm, balstoties uz tām piemērojamo juridisko pamatu, saskaņā ar kuru ir iespējama tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, piemēram, nolīgumiem par savstarpēju palīdzību.
2.Var lūgt Eurojust sniegt finansiālu vai tehnisku palīdzību tādas KIG darbībai, kuru tā atbalsta operatīvi.
8. pants
Tiesnesis koordinators
1.Lai atvieglinātu tiesu iestāžu sadarbību ar Armēniju, Eurojust saskaņā ar Eurojust regulu var norīkot uz Armēniju tiesnesi koordinatoru.
2.Sīkāku informāciju par tiesneša koordinatora uzdevumiem, viņa tiesībām un pienākumiem un saistītajām izmaksām reglamentē ar 26. pantā minēto darba vienošanos, kas noslēgta starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm.
II nodaļa
Informācijas apmaiņa un datu aizsardzība
9. pants
Persondatu apstrādes nolūki
1.Persondatus, kurus pieprasa un saņem saskaņā ar šo nolīgumu, apstrādā tikai nolūkā novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus, veikt kriminālvajāšanu par tiem vai izpildīt kriminālsodus, ievērojot 10. panta 6. punktā noteiktos ierobežojumus un kompetento iestāžu attiecīgās pilnvaras.
2.Kompetentās iestādes vēlākais persondatu pārsūtīšanas brīdī skaidri norāda konkrēto nolūku vai nolūkus, kādos dati tiek nosūtīti.
10. pants
Vispārējie datu aizsardzības principi
1.Katra Puse paredz, ka persondati, kas nosūtīti un pēc tam apstrādāti saskaņā ar šo nolīgumu:
(a)tiek apstrādāti godprātīgi, likumīgi, pārskatāmi un tikai tādos nolūkos, kādos tie nosūtīti saskaņā ar 9. pantu;
(b)ir atbilstīgi, būtiski un nav pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā;
(c)ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka neprecīzi persondati, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā, bez liekas kavēšanās tiek dzēsti vai laboti;
(d)tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos personas dati tiek apstrādāti;
(e)tiek apstrādāti tā, lai tiktu nodrošināta pienācīga persondatu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot pienācīgus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus.
2.Kompetentā iestāde, kas nosūta persondatus (“nosūtītāja iestāde”), persondatu nosūtīšanas brīdī var vispārīgi vai konkrēti norādīt jebkādus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi tiem vai to izmantošanu, tai skaitā attiecībā uz to tālāku pārsūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu pēc noteikta laika vai to turpmāku apstrādi. Ja nepieciešamība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc persondatu nosūtīšanas, tad nosūtītāja iestāde attiecīgi informē kompetento iestādi, kas saņem persondatus (“saņēmēja iestāde”).
3.Katra Puse nodrošina, ka saņēmēja iestāde ievēro visus tos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi persondatiem vai to izmantošanu, kurus norādījusi 2. punktā minētā nosūtītāja iestāde.
4.Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes īsteno pienācīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai varētu pierādīt, ka datu apstrāde atbilst šim nolīgumam un ka ir aizsargātas attiecīgo datu subjektu tiesības.
5.Katra Puse ievēro šajā nolīgumā paredzētos aizsardzības pasākumus neatkarīgi no attiecīgā datu subjekta valstspiederības un bez jebkādas diskriminācijas.
6.Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar šo nolīgumu nosūtītie persondati nav iegūti, pārkāpjot cilvēktiesības, kas atzītas starptautiskajās tiesībās, kuras Pusēm ir saistošas. Katra Puse nodrošina, ka saņemtos persondatus neizmanto, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkāda veida nežēlīgu vai necilvēcīgu rīcību.
7.Katra Puse nodrošina to, ka tiek reģistrēta visa persondatu nosūtīšana saskaņā ar šo pantu un šādas nosūtīšanas nolūki.
11. pants
Datu subjektu kategorijas un īpašu kategoriju persondati
1.Persondatu attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušām personām, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, nosūtīšana ir atļauta tikai tad, ja tas katrā atsevišķajā gadījumā ir absolūti nepieciešams un samērīgi smaga nozieguma izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par to.
2.Tādu persondatu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, ģenētiskos datus, apstrādātos biometriskos datus nolūkā veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai datus par veselību, vai datus par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, ir atļauta tikai tad, ja tas katrā atsevišķajā gadījumā ir absolūti nepieciešams un samērīgi smaga nozieguma izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par to.
3.Puses nodrošina, ka persondatu apstrādei saskaņā ar 1. un 2. punktu piemēro papildu aizsardzības pasākumus, tai skaitā ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi, papildu drošības pasākumus un ierobežojumus tālākai pārsūtīšanai.
12. pants
Persondatu automatizēta apstrāde
Lēmumi, kuru pamatā ir nosūtīto persondatu apstrāde vienīgi ar automatizētiem līdzekļiem, tostarp profilēšana, un kuri rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski ietekmē viņu, ir aizliegti, ja vien tas nav atļauts smagu noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kuros ir paredzēti pienācīgi datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzības pasākumi, tostarp vismaz tiesības panākt cilvēka iejaukšanos.
13. pants
Saņemto persondatu tālāka pārsūtīšana
1.Armēnija nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm ir aizliegts pārsūtīt saskaņā ar šo nolīgumu saņemtos persondatus citām Armēnijas iestādēm, ja vien nav izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)Eurojust ir iepriekš devusi skaidru atļauju;
(b)tālāka pārsūtīšana ir paredzēta tikai tam nolūkam, kādā dati tika nosūtīti saskaņā ar 9. pantu; un
(c)tālākai pārsūtīšanai piemēro tos pašus nosacījumus un aizsardzības pasākumus, kurus piemēro sākotnējai nosūtīšanai.
Neskarot 10. panta 2. punktu, iepriekšēja atļauja nav vajadzīga, ja Armēnijas kompetentās iestādes apmainās ar persondatiem.
2.Armēnija nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm ir aizliegts nosūtīt saskaņā ar šo nolīgumu saņemtos persondatus trešās valsts iestādēm vai starptautiskai organizācijai, ja vien nav izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)tālāka pārsūtīšana attiecas uz persondatiem, kas nav 11. panta tvērumā;
(b)Eurojust ir iepriekš devusi skaidru atļauju; un
(c)tālākas pārsūtīšanas nolūks ir tāds pats kā Eurojust veiktās nosūtīšanas nolūks.
3.Eurojust dod atļauju saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu tikai tad, ja un ciktāl katrā atsevišķajā gadījumā, kas attiecas uz tālāku pārsūtīšanu, ir spēkā lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, sadarbības nolīgums vai tāds starptautisks nolīgums Eurojust regulas nozīmē, kurā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
4.Savienība nodrošina to, ka Eurojust ir aizliegts nosūtīt saskaņā ar šo nolīgumu saņemtos persondatus Savienības struktūrām, kuras nav uzskaitītas III pielikumā, trešās valsts iestādēm vai starptautiskai organizācijai, ja vien nav izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)nosūtīšana attiecas uz persondatiem, kas nav 11. panta tvērumā;
(b)Armēnija ir iepriekš devusi skaidru atļauju;
(c)tālākas pārsūtīšanas nolūks ir tāds pats kā Armēnijas nosūtītājas iestādes veiktās nosūtīšanas nolūks; un
(d)saistībā ar tālāku pārsūtīšanu trešās valsts iestādēm vai starptautiskai organizācijai – katrā atsevišķajā gadījumā, kas attiecas uz tālāku pārsūtīšanu, ir spēkā lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, sadarbības nolīgums vai tāds starptautisks nolīgums Eurojust regulas nozīmē, kurā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Pirmajā daļā minētos nosacījumus nepiemēro tad, ja Eurojust apmainās ar persondatiem ar III pielikumā uzskaitītajām Savienības struktūrām vai ar dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par smagu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem.
14. pants
Piekļuves tiesības
1.Puses datu subjektam paredz tiesības saņemt no iestādēm, kas apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu nosūtītos persondatus, apstiprinājumu par to, vai persondati, kuri attiecas uz viņu, tiek apstrādāti saskaņā ar šo nolīgumu, un, ja tas tā ir, piekļūt vismaz šādai informācijai:
(a)apstrādes nolūks un juridiskais pamats, attiecīgo datu kategorijas un – vajadzības gadījumā – persondatu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, kam persondati ir izpausti vai kam tos izpaudīs;
(b)vai pastāv tiesības panākt to, ka iestāde labo vai dzēš persondatus vai ierobežo to apstādi;
(c)ja iespējams – paredzētais laikposms, cik ilgi persondati tiks glabāti, vai, ja nav iespējams, kritēriji, kurus izmanto minētā laikposma noteikšanai;
(d)paziņojums skaidrā un vienkāršā valodā par persondatiem, kurus apstrādā, un par visu pieejamo informāciju par minēto datu avotiem;
(e)tiesības iesniegt sūdzību 21. pantā minētajai uzraudzības iestādei un šīs iestādes kontaktinformācija.
Gadījumos, kad tiek īstenotas šā punkta pirmajā daļā minētās piekļuves tiesības, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par piekļuves pieprasījumu notiek nesaistoša apspriešanās ar nosūtītāju iestādi.
2.Puses nosaka to, ka attiecīgā iestāde pieprasījumu izskata bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā iestāde var pagarināt minēto termiņu, ņemot vērā centienus, kas vajadzīgi pieprasījuma izpildei, taču tas nekādā gadījumā nepārsniedz trīs mēnešus.
3.Puses var paredzēt iespēju aizkavēt, atteikt vai ierobežot 1. punktā minēto informāciju, ciktāl un kamēr šāda informācijas aizkavēšana, atteikšana vai ierobežošana ir pasākums, kas ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā datu subjekta pamattiesības un intereses, lai:
(a)nepieļautu to, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras;
(b)nepieļautu to, ka tiek traucēta noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, vai kriminālsodu izpilde;
(c)aizsargātu sabiedrisko drošību;
(d)aizsargātu valsts drošību vai
(e)aizsargātu citu personu, piemēram, cietušo un liecinieku, tiesības un brīvības.
4.Puses nosaka, ka attiecīgā iestāde rakstveidā informē datu subjektu par:
(a)jebkādu piekļuves aizkavēšanu, atteikšanu vai ierobežošanu un tās iemesliem; un
(b)iespēju iesniegt sūdzību attiecīgajā uzraudzības iestādē vai meklēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju var nesniegt, ja tas apdraudētu aizkavēšanas, atteikšanas vai ierobežošanas mērķi saskaņā ar 3. punktu.
15. pants
Tiesības uz labošanu, dzēšanu vai ierobežošanu
1.Puses nosaka, ka ikvienam datu subjektam ir tiesības no iestādēm, kas apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu nosūtītos persondatus, panākt to, ka tiek laboti neprecīzi datu subjekta persondati. Ņemot vērā apstrādes nolūkus, tiesības uz datu labošanu ietver tiesības, lai nepilnīgi persondati, kas nosūtīti saskaņā ar šo nolīgumu, tiktu papildināti.
2.Puses nosaka, ka ikvienam datu subjektam ir tiesības no iestādēm, kas apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu nosūtītos persondatus, panākt to, ka tiek dzēsti datu subjekta persondati, ja persondatu apstrādes rezultātā tiek pārkāpts 10. panta 1. punkts vai 12. pants vai tad, ja persondati ir jādzēš, lai izpildītu uz iestādēm attiecināmu juridisku pienākumu.
3.Puses var paredzēt iespēju iestādēm noteikt datu apstrādes ierobežošanu, nevis labot vai dzēst persondatus, kā minēts 1. un 2. punktā, ja:
(a)datu subjekts apstrīd persondatu precizitāti un šo datu precizitāti vai neprecizitāti nevar noteikt vai
(b)persondati ir jāsaglabā pierādījumu nolūkā.
4.Nosūtītāja iestāde un iestāde, kas apstrādā persondatus, informē viena otru par 1., 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem. Iestāde, kas apstrādā datus, labo vai dzēš attiecīgos persondatus, vai ierobežo to apstrādi saskaņā ar nosūtītājas iestādes veiktajām darbībām.
5.Puses nosaka, ka iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, bez lielas kavēšanās rakstveidā informē datu subjektu par to, ka persondati ir laboti vai dzēsti vai ka to apstrāde ir ierobežota.
6.Puses nosaka, ka iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, rakstveidā informē datu subjektu par:
(a)jebkuru pieprasījuma atteikumu un tā iemesliem;
(b)iespēju iesniegt sūdzību attiecīgajā uzraudzības iestādē un
(c)iespēju meklēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju var nesniegt saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 14. panta 3. punktā.
16. pants
Persondatu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm
1.Puses nosaka, ka tāda persondatu aizsardzības pārkāpuma gadījumā, kas ietekmē saskaņā ar šo nolīgumu nosūtītos persondatus, Pušu attiecīgās iestādes nekavējoties paziņo viena otrai, kā arī to attiecīgajai uzraudzības iestādei par minēto pārkāpumu un – izņemot gadījumus, kad persondatu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, neradīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām – veic pasākumus, lai mazinātu pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas.
2.Paziņojumā apraksta vismaz:
(a)persondatu aizsardzības pārkāpuma raksturu, tostarp, ja iespējams, attiecīgo datu subjektu kategorijas un skaitu un attiecīgo persondatu ierakstu kategorijas un skaitu;
(b)persondatu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;
(c)pasākumus, kurus datus apstrādājošā iestāde veikusi vai ierosinājusi veikt, lai novērstu persondatu aizsardzības pārkāpumu, tostarp pasākumus, kas veikti, lai mazinātu pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas.
3.Ja un ciktāl 2. punktā minēto informāciju nav iespējams sniegt vienlaikus, informāciju var sniegt pa posmiem bez turpmākas liekas kavēšanās.
4.Puses nosaka, ka to attiecīgās iestādes dokumentē visus persondatu aizsardzības pārkāpumus, kas ietekmē saskaņā ar šo nolīgumu nosūtītos persondatus, tostarp faktus, kuri saistīti ar pārkāpumu, tā sekas un veiktos korektīvos pasākumus, tādējādi ļaujot Pušu attiecīgajai uzraudzības iestādei pārbaudīt atbilstību šim pantam.
17. pants
Datu subjekta informēšana par persondatu aizsardzības pārkāpumu
1.Ja 16. pantā minētais persondatu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām, Puses paredz, ka to attiecīgās iestādes bez liekas kavēšanās paziņo datu subjektam par persondatu aizsardzības pārkāpumu.
2.Datu subjektam adresētajā paziņojumā, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, skaidrā un vienkāršā valodā apraksta persondatu aizsardzības pārkāpuma būtību, un tajā ietver vismaz 16. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos elementus.
3.Šā panta 1. punktā minētais paziņojums datu subjektam nav jāsniedz, ja:
(a)persondatiem, uz kuriem attiecas pārkāpums, tika piemēroti atbilstīgi tehnoloģiski un organizatoriski aizsardzības pasākumi, kas padara datus neatšifrējamus jebkurai personai, kurai nav pilnvaru tiem piekļūt;
(b)ir veikti turpmāki pasākumi, ar kuriem nodrošina to, ka augstais risks datu subjektu tiesībām un brīvībām, visticamāk, vairs neīstenosies; vai
(c)šāda saziņa prasītu nesamērīgi lielas pūles, jo īpaši attiecīgo gadījumu skaita dēļ. Ja tas tā ir, iestāde izdod publisku paziņojumu vai veic līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.
4.Paziņošanu datu subjektam var aizkavēt, ierobežot vai neveikt saskaņā ar 14. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
18. pants
Persondatu glabāšana, pārskatīšana, labošana un dzēšana
1.Puses paredz atbilstīgus termiņus, kas jānosaka saskaņā ar šo nolīgumu saņemto persondatu glabāšanai vai šādu datu glabāšanas nepieciešamības periodiskai pārskatīšanai, lai šādus datus neglabātu ilgāk kā tas vajadzīgs nolūkiem, kādiem tie tiek nosūtīti.
2.Jebkurā gadījumā turpmākas glabāšanas nepieciešamību pārskata ne vēlāk kā trīs gadus pēc persondatu nosūtīšanas.
3.Ja nosūtītājai iestādei ir pamats uzskatīt, ka persondati, kurus tā iepriekš nosūtījusi, ir nepareizi, neprecīzi, vairs nav aktuāli vai tos nebūtu vajadzējis nosūtīt, tā informē saņēmēju iestādi, kas labo vai dzēš persondatus, un par to paziņo nosūtītājai iestādei.
4.Ja kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka tās iepriekš saņemtie persondati ir nepareizi, neprecīzi, vairs nav aktuāli vai tos nebūtu vajadzējis nosūtīt, tā informē nosūtītāju iestādi, kas sniedz savu nostāju šajā jautājumā. Ja nosūtītāja iestāde secina, ka persondati ir nepareizi, neprecīzi, vairs nav aktuāli vai tos nebūtu vajadzējis nosūtīt, tā informē saņēmēju iestādi, kura labo vai dzēš persondatus, un par to paziņo nosūtītājai iestādei.
19. pants
Reģistrēšana un dokumentēšana
1.Puses nosaka, ka ir jāglabā ieraksti vai cita dokumentācija par persondatu vākšanu, pārveidošanu, piekļuvi, izpaušanu, tostarp tālāku pārsūtīšanu, kombinēšanu un dzēšanu.
2.Šādus ierakstus vai dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamus uzraudzības iestādei un izmanto vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību.
20. pants
Datu drošība
1.Puses nodrošina tehnisku un organizatorisku pasākumu īstenošanu, lai aizsargātu persondatus, kas nosūtīti saskaņā ar šo nolīgumu.
2.Attiecībā uz datu automatizētu apstrādi Puses nodrošina tādu pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti tam, lai:
(a)liegtu nepiederošām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, kas tiek izmantotas persondatu apstrādei (“iekārtu piekļuves kontrole”);
(b)nepieļautu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (“datu nesēju kontrole”);
(c)liegtu persondatu neatļautu ievadīšanu, kā arī liegtu saglabāto persondatu neatļautu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (“glabāšanas kontrole”);
(d)nepieļautu iespēju nepilnvarotām personām, kas izmanto datu pārraides iekārtas, lietot automatizētas datu apstrādes sistēmas (“lietotāju kontrole”);
(e)nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem persondatiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (“datu piekļuves kontrole”);
(f)nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām struktūrām dati ir vai var tikt nosūtīti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (“komunikācijas kontrole”);
(g)nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi persondati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī persondatu ievadīšanas laiku un ievadītāju (“ievades kontrole”);
(h)nepieļautu nesankcionētu persondatu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu šo datu nosūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (“transportēšanas kontrole”);
(i)nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var nekavējoties atjaunot (“atgūšana”);
(j)nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties tiek ziņots (“uzticamība”) un saglabātie persondati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (“integritāte”).
21. pants
Uzraudzības iestāde
1.Puses nosaka, ka viena vai vairākas neatkarīgas publiskas iestādes, kas atbild par datu aizsardzību, pārrauga šā nolīguma īstenošanu un nodrošina atbilstību šim nolīgumam, lai saistībā ar persondatu apstrādi aizsargātu fizisko personu pamattiesības un brīvības.
2.Puses nodrošina, ka:
(a)katra uzraudzības iestāde, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, rīkojas pilnīgi neatkarīgi;
(b)katra uzraudzības iestāde ir brīva no ārējas – tiešas vai netiešas – ietekmes un nelūdz un nepieņem norādījumus;
(c)katras uzraudzības iestādes locekļiem ir noteikts pilnvaru termiņš, tostarp aizsardzības pasākumi pret patvaļīgu atcelšanu.
3.Puses nodrošina to, ka katrai uzraudzības iestādei ir cilvēkresursi, tehniskie un finanšu resursi, telpas un infrastruktūra, kas vajadzīgi efektīvai tās uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai.
4.Puses nodrošina, ka katrai uzraudzības iestādei ir efektīvas izmeklēšanas un iejaukšanās pilnvaras, lai pārraudzītu tās uzraudzītās struktūras un iesaistītos tiesas procesos.
5.Puses nodrošina, ka katrai uzraudzības iestādei ir pilnvaras izskatīt fizisku personu sūdzības par viņu persondatu izmantošanu.
22. pants
Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību
1.Puses nodrošina to, ka, neskarot citus administratīvus vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, katram datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības, kuras garantētas saskaņā ar šo nolīgumu, ir tikušas pārkāptas viņa persondatu apstrādes, kas neatbilst šim nolīgumam, rezultātā.
2.Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību ietver tiesības uz kompensāciju par jebkādu kaitējumu, ko datu subjektam nodarījusi šāda persondatu apstrāde nolīguma pārkāpuma rezultātā, un saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti katras Puses attiecīgajā tiesiskajā regulējumā.
III nodaļa
Informācijas konfidencialitāte
23. pants
ES klasificētas vai sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņa
ES klasificētas vai sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņu, ja tāda vajadzīga saskaņā ar šo nolīgumu, un tās aizsardzību [kā konfidenciālu] reglamentē ar darba vienošanos, kas noslēgta starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm.
IV nodaļa
Atbildība
24. pants
Atbildība un kompensācija
1.Kompetentās iestādes saskaņā ar savu attiecīgo tiesisko regulējumu ir atbildīgas par jebkādu kaitējumu, kas fiziskai personai nodarīts tādēļ, ka informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa, bijušas juridiskas vai faktiskas kļūdas. Ne Eurojust, ne Armēnijas kompetentās iestādes, lai izvairītos no atbildības pret cietušo personu saskaņā ar attiecīgo tām saistošo tiesisko regulējumu, nevar atsaukties uz to, ka otra puse ir nosūtījusi nepareizu informāciju.
2.Ja kompetentā iestāde ir izmaksājusi personai kompensāciju saskaņā ar 1. punktu un ja minētās iestādes atbildība ir radusies tādēļ, ka tā ir izmantojusi otras kompetentās iestādes kļūdaini paziņotu informāciju vai informāciju, kas paziņota otras kompetentās iestādes saistību nepildīšanas rezultātā, tad otra kompetentā iestāde atmaksā kompensācijas summu, izņemot gadījumus, kad informācija tikusi izmantota, pārkāpjot šo nolīgumu.
3.Eurojust un Armēnijas kompetentās iestādes cita citai nepieprasa atlīdzināt kompensāciju, kas bijusi sods vai nav bijusi faktiskā kaitējuma kompensācija.
V nodaļa
Nobeiguma noteikumi
25. pants
Izdevumi
Puses nodrošina, ka kompetentās iestādes pašas sedz savus izdevumus, kas rodas šā nolīguma īstenošanas laikā, ja vien ar šo nolīgumu vai darba vienošanos nav noteikts citādi.
26. pants
Darba vienošanās
1.Pušu sadarbību, kuras mērķis ir īstenot šo nolīgumu, sīkāk reglamentē ar darba vienošanos, ko noslēdz starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eurojust regulu.
2.Darba vienošanās aizstāj visas esošās darba vienošanās, kas noslēgtas starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm.
27. pants
Saistība ar citiem starptautiskiem instrumentiem
Šis nolīgums neskar un citādi neietekmē noteikumus, kas ietverti divpusējos vai daudzpusējos sadarbības nolīgumos vai savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumos, kā arī neskar un citādi neietekmē nevienu citu sadarbības nolīgumu vai vienošanos, vai darba līmeņa attiecības tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās starp Armēniju un jebkuru dalībvalsti.
28. pants
Paziņojums par īstenošanu
1.Puses nosaka, ka katra kompetentā iestāde dara publiski pieejamu savu kontaktinformāciju, kā arī dokumentu, kurā skaidrā un vienkāršā valodā ir izklāstīta informācija par šajā nolīgumā garantētajiem persondatu aizsardzības pasākumiem, tostarp informācija, kas ietver vismaz 14. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētos elementus, un informācija par pieejamajiem līdzekļiem datu subjektu tiesību īstenošanai. Katra Puse nodrošina, ka otrai Pusei tiek iesniegta minētā dokumenta kopija.
2.Ja tas vēl nav izdarīts, kompetentās iestādes pieņem noteikumus, kuros precizē, kā praksē tiks panākta atbilstība noteikumiem par persondatu apstrādi. Minēto noteikumu kopiju nosūta otrai Pusei un attiecīgajai uzraudzības iestādei.
3.Puses viena otrai paziņo uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar 21. pantu ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanas pārraudzību un atbilstības nodrošināšanu tam.
29. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1.Šo nolīgumu Puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.
2.Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kurā abas Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigtas 1. punktā minētās procedūras.
3.Šo nolīgumu piemēro no pirmās dienas pēc dienas, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)Puses ir parakstījušas 26. pantā minēto darba vienošanos;
(b)Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir īstenoti šajā nolīgumā paredzētie pienākumi, tostarp 28. pantā noteiktie pienākumi; un
(c)katra Puse ir informējusi paziņotāju Pusi, ka ir akceptēts paziņojums saskaņā ar šīs daļas b) apakšpunktu.
Puses viena otrai rakstveidā apstiprina, ka ir izpildīti pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi.
30. pants
Grozījumi
1.Grozījumus šajā nolīgumā jebkurā laikā var izdarīt rakstveidā, Pusēm par to savstarpēji vienojoties. Šādus grozījumus iekļauj atsevišķā dokumentā, kas ir pienācīgi parakstīts. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 29. panta 1. un 2. punktā.
2.Puses var vienoties par šā nolīguma pielikumu atjauninājumiem, apmainoties ar diplomātiskām notām.
31. pants
Pārskatīšana un izvērtēšana
1.Puses kopīgi pārskata šā nolīguma īstenošanu vienu gadu pēc piemērošanas sākuma dienas un pēc tam ar regulāriem starplaikiem, kā arī ikreiz tad, kad kāda no Pusēm to pieprasa un par ko Puses vienojas.
2.Puses kopīgi izvērtē šo nolīgumu četrus gadus pēc tā piemērošanas sākuma dienas.
3.Puses iepriekš lemj par pārskatīšanas kārtību un paziņo viena otrai savu attiecīgo darba grupu sastāvu. Katrā darba grupā ir attiecīgie eksperti datu aizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā. Ievērojot piemērojamos tiesību aktus, visiem pārskatīšanas dalībniekiem ir jāievēro apspriežu konfidencialitāte un jābūt atbilstīgām drošības pielaidēm. Pārskatīšanas veikšanas nolūkā Puses nodrošina piekļuvi attiecīgajai dokumentācijai, sistēmām un darbiniekiem.
32. pants
Strīdu izšķiršana un apturēšanas klauzula
1.Ja rodas strīds saistībā ar šā nolīguma interpretāciju, piemērošanu vai īstenošanu un visiem ar to saistītiem jautājumiem, Pušu pārstāvji sāk apspriešanos un sarunas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
2.Neskarot 1. punktu – ja ir noticis būtisks pārkāpums vai netiek pildīti pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu, vai ir pazīmes, ka šāds būtisks pārkāpums vai pienākumu nepildīšana, visticamāk, notiks tuvākajā nākotnē, tad jebkura no Pusēm var pilnībā vai daļēji apturēt šā nolīguma piemērošanu, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šādu rakstveida paziņojumu iesniedz tikai pēc tam, kad Puses ir pienācīgi ilgi apspriedušās, taču nav panākušas atrisinājumu. Apturēšana stājas spēkā 20 dienas pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas. Puse, kas apturējusi nolīguma darbību, šādu apturēšanu var atsaukt, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Darbības apturēšanu atceļ nekavējoties pēc šāda paziņojuma saņemšanas.
3.Neatkarīgi no šā nolīguma piemērošanas apturēšanas – informāciju, uz kuru attiecas šā nolīguma tvērums un kura nosūtīta pirms tā apturēšanas, turpina apstrādāt saskaņā ar šo nolīgumu.
33. pants
Nolīguma izbeigšana
1.Ikviena Puse var otrai Pusei rakstveidā paziņot par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu. Izbeigšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas dienas.
2.Informāciju, uz kuru attiecas šā nolīguma tvērums un kura nosūtīta pirms tā izbeigšanas, turpina apstrādāt saskaņā ar šo nolīgumu, kas bija spēkā izbeigšanas stāšanās spēkā datumā.
3.Nolīguma izbeigšanas gadījumā Puses vienojas par tām jau paziņotās informācijas turpmāku izmantošanu un glabāšanu. Ja vienošanās netiek panākta, katra Puse ir tiesīga pieprasīt, lai tās paziņotā informācija tiktu iznīcināta vai atgriezta tai.
34. pants
Paziņojumi
1.Paziņojumus saskaņā ar šo nolīgumu nosūta:
(a)Armēnijas gadījumā – Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram;
(b)Savienības gadījumā – Armēnijas Tieslietu ministrijai.
2.Informāciju par 1. punktā minēto paziņojumu adresātu var atjaunināt, izmantojot diplomātiskos kanālus.
35. pants
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un armēņu valodā. Ja starp šā nolīguma tekstiem konstatētas atšķirības, noteicošais ir teksts angļu valodā.
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.
[Vieta, datums]
Eiropas Savienības vārdā –
Armēnijas Republikas vārdā –
I PIELIKUMS
Smago noziegumu veidi (3. panta e) punkts)
·terorisms,
·organizētā noziedzība,
·nelegāla narkotiku tirdzniecība,
·nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības,
·noziegumi, kas saistīti ar kodolmateriāliem un radioaktīvām vielām,
·migrantu kontrabanda,
·cilvēku tirdzniecība,
·noziegumi, kas saistīti ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem,
·slepkavība un smagi miesas bojājumi,
·cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,
·personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,
·rasisms un ksenofobija,
·laupīšana un zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos,
·kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,
·krāpšana,
·noziegumi pret Savienības finanšu interesēm,
·iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un finanšu tirgus manipulācija,
·rekets un izspiešana,
·izstrādājumu viltošana un pirātisms,
·administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,
·naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,
·kibernoziegumi,
·korupcija,
·nelikumīga ieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirdzniecība,
·apdraudēto dzīvnieku sugu nelikumīga tirdzniecība,
·apdraudēto augu sugu un pasugu nelikumīga tirdzniecība,
·noziegumi pret vidi, tostarp kuģu izraisīts piesārņojums,
·hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,
·seksuālā vardarbība un seksuālā izmantošana, tostarp materiāli, kuros attēlota bērnu izmantošana, un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos,
·genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.
Šajā pielikumā minētos noziegumu veidus Armēnijas kompetentās iestādes novērtē saskaņā ar Armēnijas tiesību aktiem.
II PIELIKUMS
Armēnijas Republikas kompetentās iestādes un to kompetences jomas
(nolīguma 3. panta c) punkts)
Armēnijas kompetentās iestādes, kurām Eurojust var nosūtīt datus, ir šādas:
|
Iestāde |
Kompetences apraksts |
|
Armēnijas Republikas Ģenerālprokuratūra |
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem Armēnijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir kompetenta izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un veikt kriminālvajāšanu par tiem. Armēnijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir centrālā iestāde, kas izraudzīta starptautiskai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās – tiesvedības, kas ir pirmstiesas izmeklēšanas posmā. |
|
Armēnijas Republikas Tieslietu ministrija |
Centrālā iestāde, kas izraudzīta starptautiskai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās – tiesvedības, kas ir iztiesāšanas posmā (vai vēlākā posmā: piemēram, spriedumu īstenošana, notiesāto personu pārvešana). |
|
Armēnijas Republikas Izmeklēšanas komiteja |
Valsts iestāde, kura ir pilnvarota veikt iespējamo noziegumu pirmstiesas izmeklēšanu (pirmstiesas kriminālprocesi), kas ir tās kompetencē saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu. |
|
Armēnijas Republikas Korupcijas apkarošanas komisija |
Valsts iestāde, kura ir pilnvarota veikt iespējamo korupcijas noziegumu pirmstiesas izmeklēšanu (pirmstiesas kriminālprocesi), kas ir tās kompetencē saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu. |
|
Armēnijas Republikas Valsts drošības dienesta Izmeklēšanas departaments |
Valsts iestāde, kura ir pilnvarota veikt pirmstiesas izmeklēšanu (pirmstiesas kriminālprocesi), kas ir tās kompetencē saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu. |
|
Armēnijas Republikas tiesas Vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas Korupcijas apkarošanas tiesa Apelācijas krimināllietu tiesa Korupcijas apkarošanas apelācijas tiesa |
Valsts iestādes, kas ir pilnvarotas īstenot tiesu iestāžu sadarbības instrumentus krimināllietās. |
III PIELIKUMS
Savienības struktūru saraksts
(3. panta d) punkts)
Savienības struktūras, ar kurām Eurojust var koplietot persondatus:
·Eiropas Centrālā banka (ECB)
·Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)
·Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)
·Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
·Misijas vai operācijas, kas izveidotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku un attiecas tikai uz tiesībaizsardzības darbībām un tiesu iestāžu darbībām
·Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)
·Eiropas Prokuratūra (EPPO)