EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.10.2023

COM(2023) 673 final

2023/0382(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10154/21 INIT; ST 10154/21 ADD 1) par Dānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2023) 343 final}

2023/0382 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10154/21 INIT; ST 10154/21 ADD 1) par Dānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Pēc tam, kad Dānija 2021. gada 30. aprīlī iesniedza nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ir ierosinājusi Padomei sniegt pozitīvu novērtējumu. Padome apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumu 2 .

(2)Ievērojot 11. panta 2. punktu Regulā (ES) 2021/241, katrai dalībvalstij pieejamā neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksimālā finanšu iemaksa būtu jāatjaunina līdz 2022. gada 30. jūnijam pēc tajā noteiktās metodes. Komisija 2022. gada 30. jūnijā iepazīstināja Eiropas Parlamentu un Padomi ar minētās atjaunināšanas rezultātiem. 

(3)Dānija 2023. gada 31. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c pantu iesniedza Komisijai grozītu nacionālo ANP, kurā iekļauta REPowerEU nodaļa.

(4)Padome savus ieteikumus Dānijai Eiropas pusgada ietvaros adresēja 2022. gada 12. jūlijā. Jo īpaši Padome ieteica Dānijai samazināt atkarību no fosilajām degvielām, dažādot energoapgādi un risināt pieaugošās pieprasījuma un elastīguma vajadzības, stimulējot nepieciešamo elektroenerģijas tīkla attīstību pārvades un sadales līmenī. Turklāt tā aicināja racionalizēt piemērojamos atļauju piešķiršanas noteikumus attiecībā uz atjaunīgo enerģiju, īstenot papildu pasākumus, kas veicina energoefektivitāti privātās un publiskās ēkās, lai samazinātu rēķinus par enerģiju un energosistēmas izmaksas, nodrošinot dekarbonizētu siltumapgādes avotu labāku ieviešanu un pastiprinot politikas centienus nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes.

(5)Pirms grozītā ANP plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Apspriešanās kopsavilkums tika iesniegts kopā ar grozīto nacionālo ANP. Ievērojot Regulas (ES) 2021/241 19. pantu, Komisija saskaņā ar minētās regulas V pielikumā izklāstītajām novērtēšanas vadlīnijām ir novērtējusi grozītā ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu.

(6)REPowerEU nodaļa ietver vienu jaunu reformu un četras jaunas investīcijas. Jaunā reforma ietver nacionālā enerģētikas krīzes personāla (NEKST) izveidi, kas strādās pie tā, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās īstenošanu. NEKST būtu īpaši jāstrādā pie tā, lai paātrinātu pakāpenisku atteikšanos no gāzes izmantošanas apkures vajadzībām un saules un vēja enerģijas izmantošanu uz sauszemes. Pirmās investīcijas mērķis ir atbalstīt četru gigavatu atkrastes vēja enerģijas jaudas attīstību. Otrā investīcija ir Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas izvērtēšanas finansēšana, kas ir nepieciešams solis, lai paātrinātu liela mēroga atkrastes vējparku izvietošanu. Trešā investīcija sniedz atbalstu eksperimentālu vējturbīnu testēšanai un uzstādīšanai un veicina pētniecību un izstrādi vēja enerģijas jomā. Ceturtā investīcija atbalsta profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sniedzējus, lai veicinātu zaļo prasmju pilnveidi saistībā ar tālāku PIA un pieaugušo izglītību. Kopumā jaunā reforma un jaunās investīcijas, kas iekļautas REPowerEU nodaļā, palīdz palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, kā arī atbalstīt zaļo pārkārtošanos, paātrināti pārkvalificējot darbaspēku virzībā uz zaļajām prasmēm. Reforma arī palīdz risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, veicinot energoefektīvāku un izmaksu ziņā lietderīgāku siltumapgādes risinājumu uzstādīšanu mājsaimniecībās.

(7)REPowerEU nodaļā ir iekļauti arī paplašināti pasākumi, kas ietekmē divus 3. komponenta “Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana” pasākumus. REPowerEU nodaļā iekļautie paplašinātie pasākumi būtiski uzlabo nacionālajā ANP jau iekļauto pasākumu vērienīgumu. Paplašinātais pasākums šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai vēl vairāk stiprina nodaļas ieguldījumu enerģētiskās nabadzības novēršanā, subsidējot zaļu, energoefektīvu siltumapgādes risinājumu uzstādīšanu mājsaimniecībās.

(8)Komisija ir novērtējusi grozīto ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, saskaņā ar Regulas 2021/241 19. panta 3. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(9)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. kritērijā, grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti minētās regulas 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un tai paredzēto finanšu piešķīrumu.

(10)REPowerEU nodaļā ir iekļauti pasākumi pirmā un sestā pīlāra atbalstam. Jaunie un paplašinātie pasākumi 8. komponenta ietvaros vēl vairāk pastiprina sākotnējā plāna fokusu uz zaļo pārkārtošanos. Pasākumi jo īpaši palīdz paātrināt atjaunīgās enerģijas iekārtu ieviešanu, samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām apkures vajadzībām un dekarbonizēt rūpniecību. Tie arī palīdz uzlabot politiku nākamajai paaudzei, attīstot prasmes, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, veicot investīcijas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas nepārtrauktībā, īpašu uzmanību pievēršot zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamo prasmju un kompetenču apgūšanai.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, paredzams, ka grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras konstatētas attiecīgajos Dānijai adresētajos ieteikumos, tostarp to fiskālos aspektus, vai problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, kurus Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(12)Konkrētāk, grozītajā ANP ir ņemti vērā konkrētai valstij adresētie ieteikumi, ko Padome ir oficiāli pieņēmusi, pirms Komisija novērtē grozīto plānu. Tā kā Dānijai paredzētā maksimālā finanšu iemaksa ir koriģēta uz leju, vispārējā novērtējumā nav ņemti vērā 2022. un 2023. gada ieteikumi, kas nav saistīti ar enerģētikas problēmām. Izstrādājot grozījumus, jo īpaši ieteikumus samazināt atkarību no fosilajām degvielām, racionalizēt atļauju piešķiršanas noteikumus atjaunīgajai enerģijai, nodrošināt dekarbonizētu siltumapgādes avotu labāku ieviešanu un uzlabot zaļo prasmju nodrošināšanu un apguvi, tika ņemti vērā arī 2023. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi enerģētikas jomā.

(13)Izvērtējot progresu attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā grozītā nacionālā ANP iesniegšanas laikā, Komisija konstatē, ka horizontālais ieteikums paplašināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai (2022. gada KVAI 1.2.) ir pilnībā īstenots. Ir panākts ievērojams progress attiecībā uz ieteikumiem modernizēt enerģijas pārvades tīklus, palielināt starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm (2022. gada KVAI 4.3.), uzlabot veselības aprūpes sistēmas noturību (2020. gada KVAI 1.2.), pasteidzināt labā sagatavotības stāvoklī esošu publisko investīciju projektu īstenošanu, veicināt privātās investīcijas un koncentrēt investīcijas uz ilgtspējīgu transportu un pētniecību un inovāciju (2020. gada KVAI 2.1., 2.2., 2.4. un 2.5.).

(14)Ar REPowerEU nodaļu grozītajā ANP ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome ir uzsvērusi Eiropas pusgada kontekstā Dānijai adresētajos ieteikumos, proti, samazināt atkarību no fosilajām degvielām un palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru energoapgādē, racionalizēt piemērojamos atļauju piešķiršanas noteikumus attiecībā uz atjaunīgo enerģiju, īstenot papildu pasākumus, kas atbalsta energoefektivitāti privātās un publiskās ēkās, lai samazinātu enerģijas rēķinus un energosistēmas izmaksas, nodrošināt dekarbonizētu siltumapgādes avotu labāku izvēršanu un pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt prasmes un kompetences, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.

(15)REPowerEU nodaļā ir ietverts būtisks ieguldījums šāda horizontālā ieteikuma īstenošanā: “palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus”. (2022. gada KVAI 1.2.). Visas nodaļā iekļautās investīcijas veicina zaļo pārkārtošanos, paplašinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu, investējot zaļajās tehnoloģijās rūpniecības dekarbonizācijai, piemēram, biogēniskā un atmosfēriskā CO2 uztveršanā un uzglabāšanā, un sagatavojot darbaspēku, lai pielāgotos zaļās pārkārtošanās izaicinājumiem, izmantojot zaļo prasmju pilnveidi. Paplašinātais pasākums šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai arī veicina energoapgādes drošību, aizstājot fosilo degvielu tehniku ar atjaunīgiem vai zaļiem enerģijas avotiem.

(16) REPowerEU nodaļa palīdz risināt vairākas problēmas, kas konstatētas ar enerģētiku saistītajos valstij adresētajos ieteikumos, kuri sniegti 2022. gadā (2022. gada KVAI 4.), kā arī 2023. gadā sniegtajos ar enerģētiku saistītajos valstij adresētajos ieteikumos (2023. gada KVAI 4.). Investīcijas saskaņā ar atjaunīgās enerģijas pasākumu palīdz “samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām” (2022. gada KVAI 4.1. un 2023. gada KVAI 4.1.) un “palīdzēt dekarbonizēt ekonomiku, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot reformas, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras” (2022. gada KVAI 4.2., 2023. gada KVAI 4.2. un 4.4.). Paredzams, ka nacionālā enerģētikas krīzes personāla (NEKST) reforma ievērojami samazinās administratīvo slogu un vienkāršos atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas izmantošanai uz sauszemes un pārejai no gāzes uz zaļiem siltumapgādes avotiem. Gan NEKST, gan paplašinātais pasākums, kas nodrošina atbalsta shēmu šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar centralizēto siltumapgādi no atjaunīgajiem energoresursiem vai elektriskajiem siltumsūkņiem, palīdz “uzlabot energoefektivitāti” (2022. gada KVAI 4.4.) un “[n]odrošināt dekarbonizētu siltumapgādes avotu labāku ieviešanu” (2023. gada KVAI 4.6.). Paredzams, ka zaļās prasmju pilnveides pasākums arī palīdzēs pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir “nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes un kompetences” (2023. gada KVAI 4.7.).

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(17)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, nodrošinās, ka neviens (A reitings) šajā ANP iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 3 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(18)Ir novērtēts, ka grozītais plāns, tostarp REPowerEU nodaļa, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kas izklāstīts Komisijas tehniskajos norādījumos par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01). Novērtējumu sistemātiski veic katram jaunam un paplašinātam pasākumam, izmantojot divpakāpju pieeju. Novērtējumā secināts, ka attiecībā uz visiem jauniem un paplašinātajiem pasākumiem REPowerEU nodaļā vai nu nepastāv būtiska kaitējuma risks, vai, ja ir konstatēts risks, tiek veikts detalizētāks novērtējums, kas apliecina, ka nav būtiska kaitējuma. Dānija ir ziņojusi par jauno pasākumu detalizētu novērtējumu, ieskaitot pasākumus REPowerEU nodaļā. Neviens no REPowerEU nodaļā minētajiem pasākumiem neparedzēja atkāpi no principa “nenodari būtisku kaitējumu”. Vajadzības gadījumā prasības attiecībā uz atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” ir ietvertas pasākuma struktūrā un ir precizētas šāda pasākuma atskaites punktā vai mērķrādītājā. Pamatojoties uz sniegto informāciju, var secināt, ka ir sagaidāms, ka grozītais plāns nodrošinās, ka neviens pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

Devums REPowerEU mērķu sasniegšanā

(19)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta da) apakšpunktu un V pielikuma 2.12. kritēriju paredzams, ka REPowerEU nodaļa lielā mērā (A reitings) efektīvi palīdzēs pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības energoapgādes diversifikāciju, atjaunīgo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu.

(20)Paredzams, ka REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi jo īpaši veicinās Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta b), c) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu. Gaidāmajai administratīvo un atļauju piešķiršanas procedūru un saistīto procesu racionalizēšanai un vienkāršošanai, kas jāpanāk ar nacionālā enerģētikas krīzes personāla (NEKST) reformu, būtu jāpalīdz palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, saīsinot un racionalizējot atļauju piešķiršanas procesus. Tā arī veicinās mājsaimniecību siltumapgādes dekarbonizāciju, atvieglojot centralizētās siltumapgādes izvēršanu. Ar reformu saistītajām trim investīcijām būtu jāpalielina atjaunīgās enerģijas īpatsvars un jāpaātrina tās izvēršana, attīstot jaunu atkrastes vējturbīnu jaudu, izvērtējot Dānijas atkrastes vēja enerģijas potenciālu un uzstādot un testējot eksperimentālas vējturbīnas. Investīcijām šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšanas subsidēšanā mājsaimniecību apkurei būtu jāpalīdz palielināt energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, stimulējot zaļu, energoefektīvu risinājumu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Tās arī palīdzēs risināt enerģētiskās nabadzības problēmu. Investīcijām oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijās būtu jāveicina rūpniecības dekarbonizācija, samazinot CO2 emisijas par aptuveni 0,5 miljoniem tonnu gadā no 2025. līdz 2032. gadam. Investīcijām zaļajā prasmju pilnveidē būtu jāpalīdz atbalstīt Regulas (ES) 2021/241 21. panta 3. punkta b), c) un f) apakšpunktā noteiktos mērķus, paātrināti kvalificējot darbaspēku virzībā uz zaļajām prasmēm, finansējot ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju saistītu mācību kursu izstrādi un testēšanu.

(21)REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi ir saskanīgi ar Dānijas centieniem sasniegt Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteiktos mērķus, ņemot vērā sākotnējā ANP iekļautos pasākumus, kā arī citus valsts finansētus un Savienības finansētus papildu vai papildinošus pasākumus. Šajā nodaļā iekļautie pasākumi ir saskaņoti ar Dānijas politikas satvaru, kura mērķis ir līdz 2030. gadam par 70 % samazināt Dānijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) un līdz 2045. gadam panākt klimatneitralitāti. Vairāki REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi papildina citus Taisnīgas pārkārtošanās fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus ietvaros Savienības finansētos pasākumus, piemēram, zaļo prasmju pilnveidi un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

(22)Visu iepriekš minēto apsvērumu dēļ paredzams, ka REPowerEU nodaļa lielā mērā efektīvi palīdzēs pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības energoapgādes diversifikāciju, atjaunīgo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu un atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu.

Pasākumi ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi

(23)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta db) apakšpunktu un V pielikuma 2.13. kritēriju gaidāms, ka REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem lielā mērā (A reitings) būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme. 

(24)REPowerEU nodaļa palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā kopumā, tai skaitā risinot problēmas, kas konstatētas Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā izklāstītajiem mērķiem, ņemot vērā Dānijai pieejamo finansiālo ieguldījumu un tās ģeogrāfisko stāvokli. REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā, attīstot papildu atjaunīgās enerģijas jaudu un virzot uz priekšu ES mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt, ka atkrastes vēja enerģija Eiropā ir 300 GW.

(25)REPowerEU nodaļa arī palīdz samazināt atkarību no fosilajām degvielām un samazināt enerģijas pieprasījumu, veicinot atjaunīgās enerģijas izvēršanu, atbalstot mājsaimniecību atsaistīšanu no gāzes un pāreju uz zaļās siltumapgādes risinājumiem un sniedzot darbības atbalstu inovatīvu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju izstrādei, kurām ir liels potenciāls attiecībā uz rūpniecības dekarbonizāciju. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijai ir ievērojams pārrobežu potenciāls, jo apgabalus šādai uzglabāšanai Dānijas teritorijā varētu izmantot, lai uzglabātu CO2 no starptautiskiem avotiem, un tehnoloģijas attīstību varētu eksportēt.

(26)To REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstās izmaksas, kuriem ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, veido 53 % no REPowerEU nodaļas aplēstajām kopējām izmaksām. Tāpēc ir novērtēts, ka nodaļai lielā mērā ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(27)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, REPowerEU nodaļā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 69 % no ANP kopējā piešķīruma un 100 % no REPowerEU nodaļā paredzēto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu grozītais ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(28)REPowerEU nodaļas vispārējais mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos, izvēršot atjaunīgo enerģiju, zaļo prasmju pilnveidi un samazinot vai piesaistot CO2 emisijas.

(29)Šis daudzpusīgais mērķis būtu jāsasniedz, a) vienkāršojot un paātrinot administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanai un centralizētas siltumapgādes no atjaunīgiem energoresursiem ieviešanai; b) veicinot atkrastes vēja enerģijas jaudas attīstību un atbalstot eksperimentālu vējturbīnu testēšanu; c) finansējot zaļās prasmju pilnveides iniciatīvas; d) subsidējot šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšanu; e) atbalstot inovatīvas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas rūpniecības dekarbonizācijai ar potenciālu samazināt CO2 emisijas par 0,5 miljoniem tonnu gadā laikposmā no 2025. līdz 2032. gadam.

(30)REPowerEU nodaļā ir iekļauti pasākumi, kas palīdz sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājus un mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti, paātrinot atjaunīgās enerģijas ieviešanu un izmantošanu, pakāpeniski pārtraucot gāzes izmantošanu apkurei mājsaimniecībās, dekarbonizējot rūpniecību, kā arī attīstot zaļās prasmes, kas vajadzīgas, lai sagatavotu nākotnes darbaspēku zaļās pārkārtošanās procesam.

Digitālās pārkārtošanās sekmēšana

(31)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktu un V pielikuma 2.6. kritēriju, grozītajā ANP ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Daļa palielinājās no 25 % Padomes Īstenošanas lēmumā (2021. gada 13. jūlijs) par Dānijas ANP novērtējuma apstiprināšanu, savukārt Dānijai 2022. gada jūnija finanšu piešķīruma samazinājums nozīmēja digitālās daļas pieaugumu līdz 27 % saucēja efekta dēļ. Daļa tika aprēķināta saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku. Tādēļ tiek uzskatīts, ka grozītais ANP joprojām ietver pasākumus, kas lielā mērā (A reitings) faktiski sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas.

Ilgstoša ietekme

(32)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. kritērijā, gaidāms, ka grozītajam ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Dāniju.

(33)Paplašinot pasākumu, kas saistīts ar šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšanu, paredzams, ka plāns ilgstoši samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas mājsaimniecībās un veicinās pāreju no fosilajām degvielām uz ilgtspējīgākiem apkures avotiem. Nodaļas par atjaunīgo enerģiju pasākumi ilgstoši atbalsta zaļo pārkārtošanos pēc ANP noteiktā termiņa. Pasākums par atkrastes vēja enerģijas jaudas izvērtēšanu liek pamatu tam, lai Dānija varētu palīdzēt sasniegt ES mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt, ka atkrastes vēja enerģija ir 300 GW. Reforma, kuras mērķis ir vienkāršot un saīsināt administratīvās procedūras atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanai, ilgstoši uzlabo atjaunīgo energoresursu izmantošanas pamatnosacījumus. Turklāt zaļās prasmju pilnveides pasākums sagatavo darbaspēku zaļās pārkārtošanās procesam un ietver prasmes, kas tiks izmantotas pēc ANM termiņa beigām. 

Uzraudzība un īstenošana

(34)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktu un V pielikuma 2.8. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, ir ierosināta pienācīga kārtība (A reitings), kas nodrošinās efektīvu ANP uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem un saistītajiem rādītājiem. 

(35)Sākotnējā ANP izvērtēšanā, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. kritērijā, tika secināts, ka sākotnējais ANP ir adekvāts (A reitings), lai nodrošinātu efektīvu ANP uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(36)Dānijas ANP ierosināto grozījumu raksturs un apmērs neietekmē iepriekšējo novērtējumu par ANP efektīvu uzraudzību un īstenošanu. Finanšu ministrija joprojām ir atbildīga par plāna uzraudzību un īstenošanu. Sākotnējā ANP iekļautajiem pasākumiem pievienotie atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri un reālistiski, un ierosinātie rādītāji attiecībā uz šiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem ir atbilstīgi, pieņemami un stabili. Turklāt jaunajiem pasākumiem pievienotie atskaites punkti un mērķrādītāji, ieskaitot jaunos REPowerEU nodaļā minētos pasākumus, ir skaidri un reālistiski, un ierosinātie rādītāji attiecībā uz šiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem ir atbilstīgi, pieņemami un stabili. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir relevanti arī attiecībā uz jau pabeigtajiem pasākumiem, kas ir attiecināmi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. panta 2. punktu. Šo atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde laika gaitā ir nepieciešama, lai pamatotu izmaksas pieprasījumu.

Izmaksas

(37)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktu un V pielikuma 2.9. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(38)Dānijas sākotnējā plāna izvērtējumā secināts, ka ANP sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi. Dānija bija iesniegusi izmaksu aplēses par visiem pasākumiem sākotnējā ANP septiņos komponentos. Aplēses sniedz zināmu ieskatu par izmaksu elementiem un izmaksu faktoriem. Dažos gadījumos tās ir balstītas uz līdzīgiem agrākiem politikas pasākumiem, pētījumiem un citiem avotiem. Lielākie izmaksu elementi bija balstīti uz makroekonomikas simulācijām. Dažiem izmaksu elementiem bija pievienota nepilnīga dokumentācija, piemēram, līgumi, vienības cenas vai pieņēmumi.

(39)REPowerEU nodaļā iekļautajai informācijai par izmaksām dažos gadījumos ir pievienoti piemēri par līdzīgu iepriekš veiktu darbību izmaksām. Dažos gadījumos ir iekļautas vienības cenas, piemēram, personāla izmaksas. Tomēr daži izmaksu elementi nav pilnībā dokumentēti, tāpēc tiek secināts, ka izmaksu informācija ir tikai zināmā mērā skaidra. Visbeidzot, atzīts, ka grozītā plāna, tostarp REPowerEU nodaļas, lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Savienības finanšu interešu aizsardzība 

(40)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. kritērijā, grozītajā atveseļošanas un noturības plānā, tai skaitā REPowerEU nodaļā, ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā ietvertie papildu pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu tādu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību piemērošanu un panākt atbilstību tām, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības budžeta aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 4 .

(41)Sākotnējā novērtējumā ANP aprakstītā kārtība tika novērtēta kā adekvāta (A reitings), lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Finanšu ministrijai vajadzētu būt vispārējai atbildībai par plāna īstenošanu, un tai citu ministriju vārdā būtu jāatbild par plāna darbības un administratīvajiem aspektiem. Finanšu ministrijas Revīzijas un uzraudzības birojs ir atbildīgs par kontroles veikšanu attiecībā uz ministriju īstenoto līdzekļu izlietojumu, kā arī par dokumentāciju un atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi.

(42)Dānijas grozītajā atveseļošanas un noturības plānā un šajā lēmumā paredzētajos papildu pasākumos aprakstītās iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir stabili procesi un struktūras, un tajos ir noteikti skaidri dalībnieki un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Iekšējās kontroles sistēma pienācīgi nošķir attiecīgās funkcijas un sastāv no diviem līmeņiem: i) pārvaldības pārbaudes, revīzijas un kontroles, ko veic nozaru ministrijas decentralizētā līmenī, un ii) Finanšu ministrijas veiktas centralizētas revīzijas. Iekšējās kontroles sistēma un citi grozītajā Dānijas atveseļošanas un noturības plānā paredzētie attiecīgie pasākumi, tostarp pārbaudes mehānismi, datu vākšana un uzglabāšana un attiecīgo dalībnieku pienākumi ir adekvāti, tos vērtējot pēc spējas novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus Regulā (ES) 2021/241 paredzēto līdzekļu izmantošanā un novērst dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām.

(43)Būtu jāievieš papildu atskaites punkti attiecībā uz revīziju un kontroli, lai nodrošinātu pilnībā darbotiesspējīgu un funkcionējošu repozitorija sistēmu un prasītu Dānijai sniegt pilnīgu un uzticamu datu kopu, kas savākta un glabāta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu; kā arī lai pieņemtu rīcības plānu saistībā ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju. Tam būtu vēl vairāk jāstiprina pasākumi Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

ANP saskanīgums

(44)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktu un V pielikuma 2.11. punktu grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, lielā mērā (A reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(45)REPowerEU nodaļa vēl vairāk stiprina Dānijas plāna saskaņotību, nodrošinot papildu savstarpēji pastiprinošus elementus. Reforma atvieglo nodaļā plānotās investīcijas un vēl vairāk palīdz paātrināt sākotnējā ANP iekļautās zaļās investīcijas, izmantojot vienkāršotas un paātrinātas administratīvās procedūras. Oglekļa uztveršana un uzglabāšanas pasākuma paplašināšana ir jāuzskata par papildinājumu sākotnējam pasākumam 3. komponentā, kā arī pētniecības partnerībai oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas jomā sākotnējā ANP 7. komponentā. Neviens pasākums nav pretrunā citiem pasākumiem un nemazina to efektivitāti, un netika konstatētas neatbilstības vai pretrunas starp dažādiem komponentiem.

Citi vērtēšanas kritēriji

(46)Komisija uzskata, ka Dānijas ierosinātie grozījumi neietekmē Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā par Dānijas ANP novērtējuma apstiprināšanu izklāstīto ANP pozitīvo novērtējumu par ANP atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību ar Reugulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) un f) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Apspriešanās process

(47)Gatavojot REPowerEU nodaļu, Dānijas Finanšu ministrija izveidoja tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas portālu Dānijas atveseļošanas un noturības plāna īpašajā tīmekļa vietnē. Ministrija arī rīkoja ieinteresēto personu sanāksmi, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības organizāciju, arodasociāciju un konfederāciju, interešu grupu un citu dalībnieku pārstāvji. Grozītajā plānā, tostarp REPowerEU nodaļā, iekļautie pasākumi atspoguļo apspriešanā paustos ierosinājumus palielināt investīcijas atjaunīgajā enerģijā, jo īpaši saules un atkrastes vēja enerģijas jomā (iekļauti C8.I1.1.: Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus sagatavošana 4 gigavatu atkrastes vēja enerģijai; C8.I1.2: Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas izvērtēšana; C8.I1.3: Atbalsts eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā), atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanā atjaunīgās enerģijas projektiem (iekļauta C8.R1: Nacionālais enerģētiskās krīzes personāls (NEKST)), palielinātā energoefektivitātē un pakāpeniskā atteikšanās no gāzes katliem (iekļautas C8.I3: Šķidrā kurināmā degļu un gāzes krāšņu aizstāšana), oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas paātrināšanā (iekļauta C8.14: Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) potenciāls) un zaļo prasmju iekļaušanā tālākizglītībā (iekļauta C8.I2: Zaļās kvalifikācijas celšana). Citus ierosinājumus, piemēram, atbalstu biogāzei, lielākus nodokļu samazinājumus vai jaunus CO2 nodokļus, nevarēja ņemt vērā REPowerEU nodaļas kontekstā. Šādi ieguldījumi tiek risināti ar valsts finansētām iniciatīvām dažādā mērā.

Pozitīvs novērtējums

(48)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi grozīto ANP, ieskaitot tā REPowerEU nodaļu, un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu būtu jānorāda reformas un investīciju projekti, kas nepieciešami grozītā ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā Savienība dara pieejamu grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, īstenošanai.

Finanšu iemaksa

(49)Dānijas grozītā ANP, tostarp REPowerEU nodaļas, aplēstās kopējās izmaksas ir 13 477 000 000 DKK, kas atbilst 1 812 233 337 EUR, pamatojoties uz ECB 2021. gada 30. aprīļa DKK atsauces procentu likmi sākotnējam plānam un pamatojoties uz ECB 2023. gada 31. maija DKK atsauces procentu likmi REPowerEU nodaļai. Tā kā grozītā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka nekā Dānijai pieejamā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa, finanšu iemaksai, kas aprēķināta saskaņā ar 11. pantu un iedalīta Dānijas grozītajam ANP, kas ietver REPowerEU nodaļu, vajadzētu būt vienādai ar kopējo finanšu iemaksas summu, kura pieejama Dānijas grozītajam ANP, kas ietver REPowerEU nodaļu. Šī summa ir 1 429 149 364 EUR 5 . 

(50)Dānija 2023. gada 31. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.a panta 5. punktu iesniedza pieprasījumu piešķirt minētās regulas 21.a panta 1. punktā minētos ieņēmumus, kas sadalīti starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 IVa pielikumā izklāstītajā metodikā noteiktajiem rādītājiem. REPowerEU nodaļā iekļauto 21.c panta 3. punkta b)–f) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 1 467 000 000 DKK, kas atbilst 196 965 628 EUR, pamatojoties uz ECB 2023. gada 31. maija DKK atsauces procentu likmi. Tā kā šī summa ir lielāka nekā Dānijai pieejamā piešķīruma daļa, Dānijai pieejamajam papildu neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam vajadzētu būt vienādam ar piešķīruma daļu. Šī summa ir 130 714 933 EUR 6 .

(51)Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1755 7  4.a pantu Dānija 2023. gada 1. martā iesniedza pamatotu pieprasījumu daļu no tās atlikušajiem provizoriskajiem piešķīrumiem 66 026 588 EUR apmērā no Brexit korekcijas rezerves resursiem pārvietot uz mehānismu. Minētā summa būtu jādara pieejama REPowerEU nodaļas reformu un investīciju atbalstam kā papildu neatmaksājams finansiāls atbalsts.

(52)Dānijai pieejamajai kopējai finanšu iemaksai vajadzētu būt 1 625 890 885 EUR.

REPowerEU priekšfinansējums

(53)Dānija ir pieprasījusi šādu finansējumu REPowerEU nodaļas īstenošanai: pārvietojums 66 026 588 EUR apmērā no provizoriskā piešķīruma no Brexit korekcijas rezerves resursiem un 130 714 933 EUR apmērā no ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.

(54)Attiecībā uz minētajām summām Dānija, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu, 2023. gada 31. maijā pieprasīja priekšfinansējumu 20 % apmērā no pieprasītā finansējuma. Ņemot vērā pieejamos resursus, minētais priekšfinansējums būtu jādara pieejams Dānijai ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā nolīgums, kas jānoslēdz starp Komisiju un Dāniju, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktu (“finansēšanas nolīgums”), un saskaņā ar to.

(55)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Īstenošanas lēmums (ST 10154/21 INIT; ST 10154/21 ADD 1) (2021. gada 13. jūlijs) par Dānijas ANP novērtējuma apstiprināšanu. Minētā īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad pilnībā būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumu (ES) par Dānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:

1) lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

ANP novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Dānijas grozītā ANP novērtējums. ANP ietvertās reformas un investīciju projekti, ANP uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.”;

2) lēmuma 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Savienība Dānijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 1 625 890 885 EUR 8 . Minētā iemaksa ietver šādus elementus:

(a)tiek darīta pieejama summa 1 302 852 547 EUR apmērā, par kuru juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim;

(b)tiek darīta pieejama summa 126 296 817 EUR apmērā, par kuru juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;

(c)tiek darīta pieejama summa 130 714 933 EUR apmērā 9 saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.a panta 6. punktu, kas paredzēta vienīgi minētās regulas 21.c pantā minētajiem pasākumiem, izņemot 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus;

(d)tiek darīta pieejama summa 66 026 588 EUR apmērā, kas pārvietota no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu.

2. Komisija Savienības finanšu iemaksu Dānijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 13. pantu summa 201 682 144 EUR apmērā tiek darīta pieejama kā priekšfinansējums.

3. Summa 39 348 304 EUR apmērā tiek darīta pieejama kā priekšfinansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu. Šo priekšfinansējumu Komisija var izmaksāt ne vairāk kā divos maksājumos.

Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.”;

4) pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

4. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(2)    ST 10154/21; ST 10154/21 ADD 1.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.).

(5)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Dānijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

(6)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Dānijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).

(8)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Dānijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

(9)    Šī summa atbilst saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 IV.a pielikumā izklāstīto metodiku aprēķinātajam finanšu piešķīrumam, no kura ir atskaitīta Dānijas proporcionālā daļa no minētās regulas 6. panta 2. punktā minētajiem izdevumiem.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.10.2023

COM(2023) 673 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10154/21 INIT; ST 10154/21 ADD 1) par Dānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2023) 343 final}

PIELIKUMĀ

1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU

Reformu un investīciju apraksts

A. 1. SASTĀVDAĻA: Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana

Šis Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdzēs padarīt veselības aprūpes sistēmu noturīgāku un labāk sagatavotu tādām neparedzētām krīzēm kā Covid-19. Komponents ietver četrus pasākumus, kas saistīti ar kritiski svarīgiem zāļu krājumiem, telemedicīnu, Covid-19 vakcīnu pētniecību un medicīnisko preču pārvaldību. Tas ietver zāļu stratēģiskas uzglabāšanas nodrošināšanu, kas, paredzams, samazinās piegādes ķēžu neaizsargātību. Turklāt sagaidāms, ka Dānija stiprinās veselības aprūpes sistēmas digitalizāciju, jo īpaši sniedzot labumu cilvēkiem, kas dzīvo mazāk blīvi apdzīvotos apgabalos.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Dānijai 2020. gadā adresēto ieteikumu, t. i., “Pastiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību, tostarp nodrošinot pietiekamu kritiski svarīgu zāļu daudzumu un novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu” (KVAI 1.2., 2020. gads).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums: Klīnisks pētījums par Covid-19 vakcīnu ietekmi

Dānija investē plaša mēroga klīniskajā kohortas pētījumā par dažādām Covid-19 vakcīnām, lai palielinātu zināšanas par vakcīnu iedarbību un blakusparādībām. Šā pasākuma mērķis ir izmērīt ilgtermiņa ietekmi uz vakcīnu imunitāti un blakusparādībām. Šo informāciju var izmantot, lai uzlabotu Covid-19 vakcinācijas programmu.

Ieguldījums Nr. 2: Pasākumi kritiski svarīgu narkotiku krājumu nodrošināšanai

Lai izvairītos no kritiskām situācijām, kad trūkst svarīgu narkotiku, Dānija ir izveidojusi un tagad paplašinās infrastruktūras un loģistikas atbalstu, lai uzturētu un nodrošinātu kritiski svarīgu narkotiku stratēģiskos krājumus sekundārajā veselības nozarē. Kritiski svarīgo zāļu saraksts ir sagatavots, pamatojoties uz reģionu klīnisko farmakologu ieguldījumu.

Ieguldījums 3: Digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē

Covid-19 pandēmijas laikā tika izmantoti jauni digitālie risinājumi, lai iedzīvotājus un veselības aprūpes sistēmu padarītu savienotāku. Veselības ministrija izstrādā un paplašina šo jauno digitālo risinājumu izmantošanu, piemēram, 1) digitālo risinājumu plašu izmantošanu, 2) videokonsultācijas, 3) pacientu iesaistīšanu un telemedicīnas plašu izmantošanu.

Ieguldījums Nr. 4: Kritiski svarīgu medicīnisko izstrādājumu ārkārtas situāciju pārvaldība un uzraudzība

Covid-19 dēļ ir radusies būtiska vajadzība pēc akūtas plānošanas un uzraudzības gan attiecībā uz deficīta un piegādes problēmām, gan Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Šā pasākuma mērķis ir uzlabot infrastruktūru deficīta un piegādes problēmu uzraudzībai un Covid-19 vakcīnu iespējamo blakusefektu uzraudzībai un reaģēšanai uz tām, kā arī stiprināt vispārējo ārkārtas situāciju plānošanu.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
1	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — Pasākumi kritiski svarīgu zāļu krājumu nodrošināšanai	Starpposma mērķis	Dānijas Zāļu aģentūras ziņojums par kritiski svarīgo zāļu krājumu novērtējumu, kas jādara pieejams, lai izvairītos no situācijām, kad Dānijā trūkst svarīgu zāļu.	Ziņojums par kritiski svarīgo zāļu krājumu novērtējumu un vajadzības gadījumā Dānijas Zāļu aģentūras veiktie turpmākie pasākumi.				4. CET.	2021	Atskaites punkts ir sasniegts, kad Dānijas Zāļu aģentūra ir novērtējusi kritiski svarīgo zāļu krājumus un ziņojusi Dānijas Veselības ministrijai. Novērtējumam ir liela nozīme, prognozējot un nodrošinot pareizo kritisko narkotiku uzglabāšanas jaudu. Novērtējumā iekļauj novērtējumu par inficēšanās spiedienu un to pacientu skaitu, kuri hospitalizēti ar Covid-19, kā arī vispārējo attīstību farmācijas tirgos.
2	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Starpposma mērķis	Novērtējums par pacientu iesaistīšanos un telemedicīnas plašu izmantošanu, ko Dānijas Veselības ministrija darīs pieejamu ciešā sadarbībā ar Dānijas reģioniem.	Veselības trauksmes telemedicīnas risinājumu novērtējums.				4. CET.	2021	Ciešā sadarbībā ar Dānijas reģioniem centrālais reģions ziņo Dānijas Veselības ministrijai par veselības trauksmes telemedicīnas risinājumiem, lai turpinātu attīstīt un palielināt telemedicīnas izmantošanu un pacientu iesaisti.
3	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Mērķa	Izstrādāt un darīt pieejamas telemedicīnas konsultāciju iespējas (KontaktLæge) vairākām platformām.		Skaits	1	2	4. CET.	2021	Lai palielinātu videotelemedicīnas konsultāciju (KontaktLæge) izmantošanu citās mobilo ierīču platformās, Dānijas Veselības ministrija sadarbībā ar MedCom izstrādā un dara pieejamu lietotni KontaktLæge otrajā mobilo ierīču platformā. Medcom ir bezpeļņas organizācija, ko finansē un kas pieder Dānijas Veselības, Dānijas reģionu un vietējo pašvaldību ministrijai, lai veicinātu sadarbību starp iestādēm, organizācijām un privātiem uzņēmumiem, kas saistīti ar Dānijas veselības aprūpes nozari.
4	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Starpposma mērķis	Digitālās anketas ieviešana lietotnē “MinLæge” (“Mans doktors”)	Digitālo anketu un pacientu paziņoto datu ieviešana, izmantojot lietotni MinLæge.				1. CET.	2022	Pasākuma mērķis ir ļaut ģimenes ārstiem izmantot “Mans ārsts”, lai lūgtu lietotājiem aizpildīt digitālas anketas par pneimokoku, gripu un grūtniecību un tādējādi ātri stratificēt pacientus saistībā ar vakcināciju un citiem medicīniskiem stāvokļiem. Ciešā sadarbībā ar Dānijas Vispārējo ārstu organizāciju iesniedz rakstisku ziņojumu, kurā izklāstīti tehniskie un medicīniskie secinājumi.
5	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — klīniskais pētījums par Covid-19 vakcīnu ietekmi	Starpposma mērķis	Ziņojums par Trial Nation un Orhūsas Universitātes slimnīcas veikto pētījumu par Covid-19 vakcīnu iedarbību un blakusparādībām, kas jādara pieejams Dānijas Veselības ministrijai.	Veikt pētījumu un publicēt ziņojumu par Covid-19 vakcīnu rezultātiem un papildu zināšanām par to iedarbību un blakusparādībām				3. CET.	2023	Izmēģinājuma nācija sadarbībā ar Orhūsas Universitātes slimnīcu divus gadus pēc vakcinācijas veic un publicē pētījumu par 10000 izmēģinājuma dalībniekiem. Pētījumu un ziņojumu nosūta Dānijas Veselības ministrijai.
6	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — ārkārtas situāciju pārvaldība un kritiski svarīgu zāļu uzraudzība	Mērķa	Ieviest fakultatīvu IT sistēmu, lai 1 ziņotu par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām 250 ģimenes ārstu vietējās digitālās platformas.		Skaits	1 000	2 250	3. CET.	2021	It sistēmas ieviešana ziņošanai par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām 1250 papildu ģimenes ārstu vietējās digitālajās platformās salīdzinājumā ar 1000 2021. gadā. Dānijas Zāļu aģentūra nodrošina IT sistēmas ieviešanu ziņošanai par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām ģimenes ārstiem.

   

B. 2. SASTĀVDAĻA: Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās

Šā Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir trīskāršs. Pirmkārt, ierosinātajās iniciatīvās jāizmanto zināmi un efektīvi instrumenti, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Dānijas lauksaimniecībā, vienlaikus līdz minimumam samazinot ražošanas apjomu. Mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par aptuveni 0,1 megatonnu CO2e. Turklāt paredzams, ka slāpekļa emisijas piekrastes ūdeņos līdz 2030. gadam samazināsies par aptuveni 198 tonnām. Tādējādi sagaidāms, ka Dānijas lauksaimniecības nozare palīdzēs sasniegt Dānijas klimata mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam par 70 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī uzlabot vides apstākļus. Bioloģiskās lauksaimniecības palielināšana ir gan līdzeklis šā mērķrādītāja sasniegšanai, gan Dānijas lauksaimniecības nozares zaļās pārkārtošanās mērķis.

Otrkārt, kā papildinājums Dānijas valdības zaļās pētniecības stratēģijai paredz ievērojamus līdzekļus daudzsološu tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē. Tā mērķis ir dokumentēt un pierādīt tā sauktās brūnās biorafinēšanas tehnoloģijas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzēm. Tehnoloģijai ir aplēsts tehniskais potenciāls 2030. gadā samazināt par 2 Mt CO2e. Tas atbilst aptuveni 1/8 no lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tādējādi šādu jaunu risinājumu un tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei ir būtiska nozīme Dānijas lauksaimniecības nozares zaļās pārkārtošanās procesā — gan lai samazinātu valstu emisijas, gan demonstrētu pārējo pasauli kā veidu lauksaimniecības emisiju samazināšanai, nepazeminot ražošanas apjomu nozarē.

Visbeidzot, ražošana pagātnē ir izraisījusi nopietnu vides piesārņojumu un augsnes piesārņošanu. Ķīmiskas vielas un kaitīgas vielas ir tieši emitētas dabā. Šis piesārņojums radies tāpēc, ka trūkst zināšanu par ķīmisko vielu izgāšanas kaitīgo ietekmi dabā un par kaitējumu, ko tas nodarījis nākamajām paaudzēm. Šis komponents ietver ieguldījumus, kuru mērķis ir atjaunot rūpnieciskos objektus un zemi, kas iepriekš bija piesārņota neilgtspējīgas ražošanas dēļ.

Šis komponents palīdz īstenot Dānijai 2020. gadā adresēto ieteikumu par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu” (2., 2020. gada ieteikums).

B.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Ar oglekli bagātas augsnes

Iniciatīvas mērķis ir ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no ražošanas augsnēs ar augstu oglekļa saturu. Turklāt ar oglekli bagātu augšņu atjaunošana un izņemšana no ražošanas arī palīdz samazināt slāpekļa emisijas.

Ieguldījums: Bioloģisko lauksaimniecību,

Pasākuma mērķis ir stimulēt vairāk lauksaimnieku pāriet no tradicionālās lauksaimniecības uz bioloģisko lauksaimniecību. Turklāt šis pasākums palīdzēs palielināt Dānijas bioloģisko lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Ieguldījums Nr. 2: Publisko virtuvju bioloģiskā pārkārtošanās

Pasākums ir veltīts plašam izglītības programmu kopumam un atbalsta mācību programmām, kas veicina pāreju uz bioloģiskāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtiku publiskajās virtuvēs. 

Ieguldījums 3: Bioloģiskās inovācijas centrs

Šā pasākuma mērķis ir izveidot Inovācijas centru. Centrs veic pētījumus, eksperimentus un attīstību bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas jomā un apkopo un izplata zināšanas par bioloģiskajiem produktiem, lai radītu attīstību lauksaimniecības nozares labā tehniski, ekonomiski un ekoloģiski optimālā veidā saskaņā ar labu pētniecības praksi un neatkarīgi no citām interesēm.

Ieguldījums Nr. 4: Uz augiem balstīti bioloģiskās lauksaimniecības projekti

Izveidojot ikgadēju fondu Bioloģiskās lauksaimniecības fondā, tiks atbalstīta bioloģiskās, augu izcelsmes pārtikas sistēmas izveide no lauka līdz galdam.

Ieguldījums Nr. 5: Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā

Ar šo pasākumu Dānija turpinās ieguldīt daudzsološāko tirgū pieejamo tehnoloģiju paplašināšanā. Jauno tehnoloģiju pētniecība sniedz labumu ne tikai klimatam un videi, bet arī darbvietu radīšanai.

Ieguldījums 6: Rūpniecībā izmantotās un piesārņotās zemes atjaunošana

Pasākuma mērķis ir atjaunot desmit bijušās rūpnieciskās zemes teritorijas, kas ir piesārņotas ar nogremdētām ķīmiskām vielām. Iniciatīvu īsteno, piešķirot subsīdiju Dānijas reģioniem (administratīvai struktūrai reģionālā līmenī), kuri ir administratīvi atbildīgi par piesārņotu augsni. Paredzams, ka teritoriju atjaunošana nodrošinās pastāvīgu vietējās vides uzlabošanos, vienlaikus radot ekonomisko aktivitāti lauku apvidos.

B.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

.

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
7	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 40 projekti Bioloģiskās lauksaimniecības fonda ietvaros.		Skaits	0	40	4. CET.	2025	Projekti veicina lauksaimniecības produktu tirdzniecību, tirdzniecību ar bioloģiskajiem produktiem, palielina zināšanas un veido kompetenci bioloģisko produktu nozarē. Mērķrādītāju sasniedz, kad ir pabeigti vismaz 40 projekti.
8	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — sabiedrisko virtuvju bioloģiskā pārkārtošanās	Mērķa	Palielināt publiskajās virtuvēs izmantoto bioloģisko produktu īpatsvaru vismaz līdz 35 %.		%	23	35	4. CET.	2025	Iniciatīvu īsteno kā atsevišķus finansēto projektu kopumus Bioloģiskās lauksaimniecības fondā. Mērķrādītāju sasniedz, ja bioloģisko produktu īpatsvars publiskajās virtuvēs ir palielinājies vismaz līdz 35 %.
9	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskās inovācijas centrs	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 6 projekti bioloģiskās inovācijas atbalstam		Skaits	0	6	4. CET.	2025	Bioloģiskās inovācijas projektos apkopo un nodod zināšanas, lai atbalstītu bioloģisko lauksaimniecību nolūkā izveidot ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas saimniecības. Turklāt bioloģiskās inovācijas projekti sastāv no pētījumiem un eksperimentiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā. Mērķrādītāju sasniedz, kad ir pabeigti vismaz 6 projekti.
10	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Augu bioloģiskās ražošanas projekti	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 10 projekti, kuru mērķis ir atbalstīt bioloģiskās, augu izcelsmes pārtikas izstrādi.		Skaits	0	10	4. CET.	2025	Fondi atbalsta projektus, kas ietver uz zināšanām balstītas praktiskas iniciatīvas, kuras stiprina kompetences veidošanu un sinerģiju bioloģiskās augu izcelsmes pārtikas veicināšanā. Tas ietver audzēšanu, vērtības ķēdes stiprināšanu, pārdošanas veicināšanu, uzturu, tirdzniecību un bioloģiskās augu izcelsmes pārtikas popularizēšanu starptautiskā mērogā, kā arī šādu iniciatīvu zināšanu bāzes vispārēju stiprināšanu. Mērķrādītāju sasniedz, kad ir pabeigti vismaz 10 projekti.
11	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Starpposma mērķis	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmām klimata tehnoloģijām lauksaimniecībā (brūnās biorafinēšanas rūpnīcas).	Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir pabeigts.				4. CET.	2021	Atskaites punktu pabeidz, kad pieteikšanās kārta ir slēgta un Dānijas Lauksaimniecības aģentūra savā mājaslapā paziņo, ka pieteikumu iesniegšanas kārta ir slēgta. Shēmas mērķis ir pierādīt, ka tiek izmantotas brūnās biorafinēšanas rūpnīcas, kurām ir liels potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecībā.
12	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Mērķa	1 pilna apjoma biorafinēšanas rūpnīcas izveide.		Skaits	0	1	4. CET.	2025	Brūnās biorafinēšanas rūpnīcas izveide līdz 2025. gada 31. decembrim, kurā tehnoloģiju var testēt pilnā apjomā. Dokumentācija par ietekmi uz klimatu un vidi un ietekmi, ko rada biokogles pievienošana augsnē. Ziņojumus par pētniecību un izstrādi, tostarp dokumentāciju par ietekmi un ietekmi uz klimatu un vidi.
13	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagāta augsne	Starpposma mērķis	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmai, lai atjaunotu un izņemtu no ražošanas ar oglekli bagātu augsni	Uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmai, lai izņemtu ar oglekli bagātu augsni, ir pabeigta.				4. CET.	2021	Shēmas mērķis ir radīt finansiālus stimulus lauksaimniekiem, lai viņi no ražošanas izņemtu ar oglekli bagātu augsni un atjaunotu tās mitrumu, lai novērstu oglekļa emisiju atmosfērā. Atskaites punktu pabeidz, kad pieteikšanās kārta ir slēgta un Dānijas Vides aģentūra savā mājaslapā paziņo, ka pieteikumu iesniegšanas kārta ir slēgta.
14	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagāta augsne	Mērķa	Projektos, kas veido 2350 hektārus oglekļa bagātas augsnes aizņemšanu no ražošanas, ir bijuši uzņēmumi, kas nodrošina pusceļu atzīmi par aizvākšanu.		Skaits	0	2350	4. CET.	2024	Shēmas mērķis ir radīt finansiālus stimulus lauksaimniekiem, lai viņi no ražošanas izņemtu ar oglekli bagātu augsni un atjaunotu tās mitrumu, lai novērstu oglekļa emisiju atmosfērā. Mērķrādītāju sasniedz, ja 2350 hektāri augsnes, kas bagāta ar oglekli, ir izņemti no ražošanas.
15	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagāta augsne	Mērķa	Ir piešķirti projekti, kas aizņem 4700 hektārus oglekļa bagātas augsnes.		Skaits	2350	4700	2. CET.	2026	Shēmas mērķis ir radīt finansiālus stimulus lauksaimniekiem, lai viņi no ražošanas izņemtu ar oglekli bagātu augsni un atjaunotu tās mitrumu, lai novērstu oglekļa emisiju atmosfērā. Mērķrādītāju sasniedz, ja 4700 hektāri augsnes, kas bagāta ar oglekli, ir izņemti no ražošanas.
16	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisku teritoriju un piesārņotas zemes rehabilitācija	Mērķa	Apstiprināts vismaz 4 projekta iesniegums, lai atjaunotu rūpniecisku teritoriju vai piesārņotu zemi		Skaits	0	4	1. CET.	2022	Dānijas Vides aizsardzības aģentūra ir saņēmusi un apstiprinājusi vismaz četrus pieteikumus par konkrētiem objektiem. Konkrētie projekti ir rentabli, un vietas izvēlas, pamatojoties vismaz uz politiskām prioritātēm, piesārņojuma smagumu un apkārtējām teritorijām radīto risku.
17	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisku teritoriju un piesārņotas zemes rehabilitācija	Starpposma mērķis	Ziņojums par starpposma stāvokli attiecībā uz paveikto darbu pie apstiprinātajiem projektiem un vajadzības gadījumā veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.	Reģionālās padomes par katru projektu iesniedz ziņojumu par stāvokli, lai novērtētu līdzekļu izlietojumu un progresu sanācijas projektos.				4. CET.	2023	Reģionālās padomes ir iesniegušas statusa ziņojumus ar aprakstu par tehnisko un ekonomisko attīstību, kā arī paziņojumu par novirzēm no sākotnējā pieteikuma, iepriekšējo gadu statusa ziņojumu un subsīdiju shēmām. Ņemot vērā vietējo augsnes apstākļu un piesārņojuma īpašību atšķirības, attīrīšanas darbības dažādās vietās var atšķirties. Statusu iesniedz par katru sanācijas projektu, lai sekotu projekta tehniskajai un finansiālajai attīstībai. Ziņojums ir svarīgs, jo tas var sniegt atsauksmes par iespējamiem šķēršļiem projektu īstenošanā.
18	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisku teritoriju un piesārņotas zemes rehabilitācija	Mērķa	Tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu attīrīšana.	Tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu attīrīšana.	Skaits	0	4	2. CET.	2026	Reģionālās padomes ir izsludinājušas piedāvājumus vismaz četru objektu pilna mēroga sanācijai. Mērķis jāsasniedz, ja tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu attīrīšana.

C. 3. SASTĀVDAĻA: Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana

Šis Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir svarīgs elements, lai sasniegtu vērienīgos ES zaļā kursa mērķus, kā arī Dānijas nacionālo mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Šā komponenta mērķis ir palielināt energoefektivitāti un zaļo apkuri publiskās un privātās ēkās, rūpniecībā, kā arī izpētīt oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas potenciālu noplicinātās naftas un gāzes atradnēs Ziemeļjūrā, kam nepieciešama turpmāka analīze, iesūknēšanas urbumu testēšana un uzglabāšanas iespēju demonstrēšana.

Šā komponenta mērķi ir nodrošināt stimulus un investīcijas energoefektivitātes pasākumos, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu vietējo darbvietu radīšanu un nodrošinātu saskaņotību un noturību, renovējot esošo ēku fondu. Investīcijas un subsīdiju shēmas šajā komponentā ietver energoefektivitātes pasākumus, naftas un gāzes degļu pārveidošanu par ilgtspējīgiem siltumapgādes avotiem un mājsaimniecību, nozaru un sabiedrisko ēku renovāciju. Tie samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos un ēku renovācijā atbalsta būvniecības nozari un apakšuzņēmējus, kas rada darbvietas atbalstītajos uzņēmumos.

Komponents ietver subsīdiju shēmas, kas paredzētas gan publiskā sektora ēkām ar sliktu energomarķējumu, gan energoefektivitātes pasākumi rūpniecības nozarē veicinās ekonomikas atveseļošanos visā Dānijā. Šis komponents arī veicina sabiedrisko ēku, piemēram, dienas aprūpes iestāžu un skolu, uzlabošanu. Apakšpasākums cita starpā ir īpaši svarīgs mājsaimniecībām ar ierobežotām finansēšanas iespējām. Šie pasākumi atbalsta sociālo saskaņotību un noturību, nodrošinot iespējas sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot pagājušajā gadā Dānijai adresētos ieteikumus par nepieciešamību“koncentrēt investīcijas uz zaļo [...] pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu” (2., 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums).

C.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums: Naftas Burneru un gāzes Furnaces aizstāšana

Pasākuma mērķis ir pakāpeniski atteikties no siltumapgādes sistēmas naftas un dabasgāzes un aizstāt to ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem. Pasākums ietver subsīdiju piešķiršanu, lai paātrinātu naftas degļu un gāzes krāšņu pakāpenisku izbeigšanu un samazinātu izmaksas, ko patērētājiem rada pāreja uz zaļo siltumapgādi. Dānijas atveseļošanas un noturības plāna sniegtais atbalsts paplašinās spēkā esošu pasākumu. Atbalsta shēmu naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai sadala šādās trīs apakšshēmās: Centralizētās siltumapgādes apakšshēma (“Fjernvarmepuljen”): nodrošina subsīdijas centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanai jaunās teritorijās; Apakšshēma atsaistīšanai (“Afkoblingsordningen”): Dānijas valstij piederošais gāzes sadales uzņēmums iekasē maksu, lai segtu atsaistīšanas izmaksas. Ar šo subsīdiju shēmu mājsaimniecības var tikt atbrīvotas no šīs maksas. Apakšshēma nodošanai metāllūžņos (“Srotningsordningen”): paredz subsīdiju uzņēmumiem, kas piedāvā siltumsūkņus, abonējot privātus mājokļus visa gada garumā. Šī shēma ir īpaši svarīga iedzīvotājiem, kuri vēlas pāriet uz siltumsūkni, bet kuriem ir ierobežotas finansēšanas iespējas.

Ieguldījums Nr. 2: Energoefektivitāte rūpniecībā

Iniciatīvas mērķis ir paātrināt energoefektivitātes pasākumus un pāreju uz zaļo enerģiju rūpniecībā, un paredzams, ka tās rezultātā samazināsies siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā paplašina esošo valsts shēmu. Shēma ir vērsta uz enerģijas ietaupījumiem visos privātajos uzņēmumos, un līdzekļus pieteikuma iesniedzējiem piešķir pēc konkursa procedūras, kuras pamatā ir kritērijs par vislielāko enerģijas ietaupījumu uz katru saņemto subsīdiju.

Ieguldījums 3: Energorenovācija sabiedriskajās ēkās

Pasākums atbalsta subsīdiju shēmu, kuras mērķis ir energotaupības darbības sabiedriskās ēkās. Subsīdija ir vērsta uz energorenovāciju reģionālajās un pašvaldību ēkās ar viszemākajiem energoefektivitātes sertifikātu standartiem, kā arī ēkās, kuras apsilda ar naftas degļiem un gāzes krāsnīm.

Ieguldījums Nr. 4: Energoefektivitāte mājsaimniecībās

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt dzīvojamo ēku renovāciju un energoefektivitāti, kā arī paātrināt pāreju no naftas degļiem un gāzes krāsnīm uz siltumsūkņiem. Pasākums ir vērsts uz enerģijas ietaupījumiem privātos mājokļos, atbalstot izolāciju, optimizējot ēkas ekspluatāciju vai aizstājot apkuri ar naftas degļiem un gāzes krāsnīm ar siltumsūkņiem.

Ieguldījums Nr. 5: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls

Šis pasākums ir vērsts uz to, lai attīstītu un demonstrētu CO2 uzglabāšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību noplicinātās naftas un gāzes atradnēs Dānijas daļā Ziemeļjūrā. Veic turpmāku CO2 uzglabāšanas izstrādi, testēšanu un demonstrēšanu, lai noteiktu tehniskās un finansiālās iespējas, pirms sāk darboties visi noplicinātie gāzes un naftas atradņi. Atbalsts neattiecas uz investīcijām, kas vajadzīgas, lai ieviestu ekspluatācijā esošas CO2 uzglabāšanas iekārtas, bet tikai priekšizpēti, kā aprakstīts iepriekš.

C.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
19	Energoefektivitāte, zaļā apkure un CCS — Naftas degļu un gāzes krāšņu retranslācija	Starpposma mērķis	Ir pieņemta politiska vienošanās par līdzekļu piešķiršanu shēmām naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi.	Politiska vienošanās starp valdību un parlamenta vairākumu ir noslēgta un publicēta attiecīgās ministrijas tīmekļa vietnē.				2. CET.	2021	Atskaites punkts tiks sasniegts, kad Dānijas parlamenta vairākums ir noslēdzis vienošanos par līdzekļu piešķiršanu atbalsta shēmām naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi. Attiecīgās procedūras Parlamentā ir pabeigtas. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša mēroga pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzliekot pusēm saistības vairākos Parlamenta sasaukumos. Politiskā vienošanās būs par to, kā sadalīt DKK 645000000 starp atbalsta shēmām, lai pakāpeniski pārtrauktu naftas degļu un gāzes krāšņu izmantošanu, kuru izcelsme ir “Energiaftale 2018” un “Klimaaftale for energi og industri mv. 2020. GADS”. Pasākums sasniedz vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu ēkas līmenī.
20	Energoefektivitāte, zaļā apkure un CCS — Naftas degļu un gāzes krāšņu retranslācija	Starpposma mērķis	Līdzekļu saņēmēju atlase naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai.	Pabeigta līdzekļu saņēmēju atlase.				1. CET.	2025	Starpposma mērķi sasniedz, kad ir pabeigta pieteikumu atlase naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai saskaņā ar 19. starpposma mērķiem.
21	Energoefektivitāte, zaļā apkure un CCS — Naftas degļu un gāzes krāšņu retranslācija	Mērķa	Vismaz 10100 atsevišķu naftas degļu vai gāzes kurtuvju ir aizstātas ar centralizēto siltumapgādi vai siltumsūkņiem		Skaits	0	10 100	2. CET.	2026	Mērķrādītāju sasniedz, kad vismaz 10100 naftas degļu un gāzes krāšņu ir aizstāti ar siltumsūkņiem vai centralizēto siltumapgādi saskaņā ar 19. starpposma mērķiem.
22	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Energoefektivitāte rūpniecībā	Starpposma mērķis	Stājas spēkā tiesiskais regulējums par subsīdiju shēmu energoefektivitātei rūpniecībā.	Parlaments ir pieņēmis tiesību aktu, ar ko izveido subsīdiju shēmu, un tas ir stājies spēkā.				3. CET.	2021	Atskaites punkts tiks sasniegts, kad parlaments ir pieņēmis, publicēs un stājies spēkā tiesiskais regulējums attiecībā uz subsīdiju shēmu rūpniecības energoefektivitātes jomā. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz konkursa procedūru.
23	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Energoefektivitāte rūpniecībā	Starpposma mērķis	Ir pabeigtas ikgadējās pieteikumu iesniegšanas kārtas subsīdiju shēmai, lai panāktu enerģijas ietaupījumus nozarē.	Līdzekļus piešķir privātiem ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem, tostarp lauksaimniecībai, dārzkopībai un zivsaimniecībai. Subsīdijas tiek sadalītas projektiem, kas samazina kopējo enerģijas galapatēriņu Dānijas rūpniecībā.				4. CET.	2022	Starpposma mērķi sasniedz, kad ir pabeigtas visas pieteikumu iesniegšanas kārtas un piešķirti līdzekļi, lai nozarē panāktu enerģijas ietaupījumus.
24	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Energoefektivitāte rūpniecībā	Mērķa	Pateicoties energoefektivitātes shēmai, vismaz 16 PJ (Peta Joule) nozarē ietaupītās enerģijas.		PETA Joule (PJ)	0	16	4. CET.	2024	Mērķrādītājs ir sasniegts, ja laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim ir sasniegts vismaz 16 PJ (Peta Joule) enerģijas ietaupījums, tādējādi palīdzot izpildīt energoefektivitātes satvarā noteikto energopatēriņa pienākumu (7. pants). Papildu līdzekļus pievieno esošajai shēmai, un tie darbojas saskaņā ar to pašu tiesisko regulējumu, kas izveidots, lai izpildītu energoefektivitātes satvarā noteikto enerģijas patēriņa pienākumu (7. pants).
25	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Sabiedrisko ēku energorenovācija	Starpposma mērķis	Valdība izdod tiesību aktu, ar ko izveido subsīdiju shēmu energorenovācijai sabiedriskajās ēkās.	Likumā noteiktais rīkojums ir publicēts un ietver tiesisko regulējumu attiecībā uz sabiedrisko ēku energorenovācijas subsīdiju shēmas modeli/izveidi.				4. CET.	2021	Atskaites punkts ir sasniegts, kad valdība ir publicējusi likumā noteikto rīkojumu. Šajā tiesiskajā regulējumā paredz nosacījumus finansējuma saņemšanai saskaņā ar subsīdiju shēmu sabiedrisko ēku energorenovācijai, piemēram, dotācijas maksimālo apjomu vai mērķgrupu.
26	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Sabiedrisko ēku energorenovācija	Mērķa	Energoefektivitātes uzlabošana 40 % atbalstīto pašvaldību un reģionālo ēku ar D-G reitingu		%)	0	40	4. CET.	2025	Ēku energoefektivitātes sertifikātu uzlabo 40 % ēku vismazāk efektīvajā galamērķī (D-G), kas saņem dotācijas no shēmas. Ja visi pārējie apstākļi ir vienādi, tas atbilst 10 procentu punktiem no pašvaldību un reģionālajām ēkām, kuru energonovērtējums ir uzlabojies, ja shēma tiek pilnībā izmaksāta.
27	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — CCS uzglabāšanas potenciāls	Starpposma mērķis	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana izraudzītajiem kandidātiem CCS priekšizpētei	Ir aizpildīts uzaicinājums iesniegt pieteikumus un līdzekļu saņēmēju atlase.				4. CET.	2021	Starpposma mērķi sasniedz, kad pēc atklātas atlases procedūras pabeigšanas ir pabeigta kandidātu atlase CCS priekšizpētei.
28	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — CCS uzglabāšanas potenciāls	Starpposma mērķis	CCS uzglabāšanas priekšizpētes pabeigšana. Valdība pieņem lēmumu par turpmākiem pasākumiem.	Priekšizpēte pabeigta.				4. CET.	2023	Priekšizpētē iekļauj rezultātus un analīzes, kuru pamatā ir atbalstītie testēšanas un demonstrējumu projekti par CO2 uzglabāšanu noplicinātās naftas un gāzes atradnēs. Ziņojumā ierosina darbības, kas atbilst NBK prasībai.
29	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Mājsaimniecību energoefektivitāte	Starpposma mērķis	Līdzekļu saņēmēju atlase energorenovācijai privātās mājsaimniecībās.	Pabeigta līdzekļu saņēmēju atlase.				1. CET.	2025	Starpposma mērķi sasniedz, kad vadošā struktūra ir atlasījusi saņēmējus. Ēku rezervi sadala vairākās ikgadējās pieteikumu kārtās, lai atbalstītu plašu līdzekļu sadalījumu privāto mājokļu īpašniekiem. Par pieteikumu kārtu atklāšanu paziņo Dānijas Enerģētikas aģentūras tīmekļa vietnē. Subsīdijas saņēmējam ir divi gadi, lai īstenotu energorenovācijas projektu, kura noslēgumā tiek izmaksāta subsīdija. Tas jādara, lai nodrošinātu, ka līdzekļus piešķir tikai konkrētai energorenovācijai. Ēku rezervē ir 60/40 nosacījums par subsīdiju kopfonda piešķiršanu, kas paredz, ka vismaz 60 % līdzekļu jāpiešķir projektiem, kas ietver pārveidošanu par elektriskiem siltumsūkņiem. Pasākums nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 30 %.
30	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Mājsaimniecību energoefektivitāte	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 6125 energorenovācijas projekti privātās mājsaimniecībās		Skaits	0	6125	2. CET.	2026	Mērķrādītāju sasniedz, kad ir pabeigti vismaz 6125 energorenovācijas projekti saskaņā ar 29. starpposma mērķī izklāstītajiem mērķiem.

D. 4. KOMPONENTS: “Zaļā” nodokļu reforma

Siltumnīcefekta gāzes, ko rada pakalpojumi un rūpniecība, rada aptuveni vienu piektdaļu no Dānijas emisijām. Dānijas atveseļošanas plāns nodrošina finansējumu investīciju shēmai, kas atvieglos zaļās un digitālās investīcijas. Paredzams, ka šī shēma radīs skaidrus stimulus un ļaus uzņēmumiem paātrināt ražošanas spēju zaļo pārveidi, vispirms samazinot savas emisijas, un pielāgoties nodokļu reformas otrajam posmam un nākotnes nodoklim par oglekļa emisijām. Pēc tam no 2023. gada tiks palielināti enerģijas nodokļi, pārvirzot pašreizējos enerģijas nodokļus uz CO2 emisijām.

Paredzams, ka zaļā nodokļu reforma palīdzēs Dānijai atgūties no Covid-19 recesijas, tiks radīti stimuli uzņēmumiem investēt zaļajās un digitālajās tehnoloģijās. Paredzams, ka tas palielinās pieprasījumu un palielinās nodarbinātību, kā arī samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinās Dānijas sabiedrības digitalizāciju. Paredzams, ka komponents līdz 2030. gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 0,5 megatonnām. To panāk, palielinot nodokļus rūpniecības procesa fosilajai enerģijai. Sākotnējais fosilās enerģijas nodokļu palielinājums ir tieši vērsts uz dažādu fosilo kurināmo CO2 saturu, pirms zaļā nodokļu reforma pāriet uz otro posmu. Lai atvieglotu uzņēmumu pāreju uz tīru enerģiju, palielinātu izaugsmes potenciālu un sagatavotos augstākam oglekļa nodoklim, reforma paredz arī lielākus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas iegulda jaudas izmaksās, piemēram, tehnoloģijās. Šajā investīciju logā neiekļauj iekārtas, ko darbina ar fosilo kurināmo, lai nodrošinātu rūpniecības zaļo pārkārtošanos un principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu. Investīciju logs veicina uzņēmumu izaugsmes potenciālu un darbvietu radīšanu, vienlaikus mudinot uzņēmumus ieguldīt jaunās iekārtās un tehnoloģijās, kas ilgtermiņā var samazināt emisijas.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai 2020. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “veicināt privātās investīcijas, lai veicinātuekonomikas atveseļošanu” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos [...]” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2020).

D.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums: Investīciju logs

Paredzams, ka investīciju logs veicinās uzņēmumu izaugsmes potenciālu un darbvietu radīšanu, vienlaikus mudinot uzņēmumus ieguldīt jaunās iekārtās un tehnoloģijās, kas ilgtermiņā var samazināt emisijas. Nodokļu reforma ietver uz laiku palielinātus nodokļu atskaitījumus uzņēmumiem, kas iegulda jaudas izmaksās, piemēram, tehnoloģijās un programmatūrās, kas var palīdzēt palielināt uzņēmējdarbību un vienlaikus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Investīciju logs neietver iekārtas, ko darbina ar fosilo kurināmo, lai nodrošinātu rūpniecības zaļo pārkārtošanos un nodrošinātu atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

Ieguldījums Nr. 2: Paātrināta amortizācija

Iniciatīva īsteno nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ietvertos ieteikumus Dānijai paātrināt investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos visvairāk skartajiem uzņēmumiem, īstenojot zaļo nodokļu reformu. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem uzņēmumu ieguldījumus pamatlīdzekļos (piemēram, iekārtās, aprīkojumā un datoraparatūrā), kuru iegādes cena ir zemāka par DKK 14.100, var nekavējoties amortizēt. Šo apakšējo robežu pastāvīgi palielina līdz DKK 30.000. Paredzams, ka robežvērtības palielināšana darbosies kā īstermiņa stimulēšanas iniciatīva, jo tas rada papildu likviditāti uzņēmumiem sākotnējos gados (kad visi mazie ieguldījumi tiek amortizēti par 100 %), bet laika gaitā samazināsies, samazinot nākotnes nolietojumu (jau amortizēts gada laikā. Pēc 2025. gada 31. decembra palielinātais limits Dānijai var radīt fiskālos zaudējumus. Šos zaudējumus sedz, samazinot kopējo budžetu fiskālajiem izdevumiem. Paredzams, ka robežvērtības palielināšana stiprinās stimulu ieguldīt informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, un paredzams, ka tas palīdzēs stiprināt likviditāti starp uzņēmumiem, kas gūst peļņu.

Reforma: Ekspertu grupa CO2e nodokļa priekšlikumu sagatavošanai

Lai sagatavotos Zaļās nodokļu reformas otrajam posmam, izveido ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt ceļvedi nākamajam CO2e nodokļu posmam tādā veidā, kas atbilst Dānijas konkurētspējas aizsardzībai, sociālajam līdzsvaram un noplūdes samazināšanai. Tas veicinās visaptverošu nodokļu reformu ar augstāku un saskaņotu CO2e nodokli visām emisijām. Paredzams, ka tam būs vajadzīgs ievērojams papildu darbs, jo īpaši attiecībā uz emisijām, kas pašlaik netiek apliktas ar nodokli.

Zaļā nodokļa reforma sociāli taisnīgā un līdzsvarotā veidā ļaus ievērojami un rentabli samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šajā kontekstā tiek sagaidīts, ka Dānijas uzņēmumi saglabās savu augsto konkurētspēju un izvairīsies no oglekļa emisiju pārvirzes. Tādējādi finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma ir būtisks, lai nodrošinātu Dānijas sabiedrības zaļo pārkārtošanos saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Reforma. Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs

Rūpniecības enerģijas nodokļi fosilajiem energoresursiem ir salīdzinoši zemi, tādējādi to palielināšana var nodrošināt izmaksefektīvu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu. Īstenojot šo pasākumu, Dānijas valdība ir palielinājusi procesa enerģijas nodokli par DKK 6/GJ/AP. 100 DKK/tonna CO2. Tas vienādi palielina fosilās enerģijas nodokļus visām nozarēm. Līdz ar to pašreizējā diferenciācija enerģijas nodokļa likmēs uzņēmumiem tiks saglabāta 2025. gadā, bet augstāka visās nozarēs.

D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
31	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju sadaļa	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par investīciju logu, un Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.	Politiskā vienošanās par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, ir parakstīta un publicēta Nodokļu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2020	Lielākā daļa Dānijas parlamenta ir noslēdzis vienošanos par zaļo nodokļu reformu, tostarp par investīciju logu. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša mēroga pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzliekot pusēm saistības vairākos Parlamenta sasaukumos.
32	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju sadaļa	Starpposma mērķis	Likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, pieņem Dānijas parlaments, un šī iniciatīva stājas spēkā.	Likums par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logs, ir pieņemts un stājas spēkā.				2. CET.	2021	Dānijas parlaments pieņēma likumprojektu, un tas stājās spēkā 2021. gada aprīlī. Investīciju logs ir spēkā no 2020. gada 23. novembra.
33	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju sadaļa	Mērķa	1000 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs		Skaits	0	1 000	2. CET.	2024	Mērķis ir sasniegts, ja 1000 uzņēmumi ir izmantojuši ieguldījumu loga nodrošināto nodokļu atskaitījumu. Datu izvilkums parāda, ka vismaz 1000 sabiedrības ir izmantojušas nodokļa atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs. Visi uzņēmumi ir tiesīgi pieteikties uz nodokļu atskaitījumiem saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem.
34	4 — Zaļā nodokļu reforma — Paātrināta amortizācija	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par paātrinātu amortizāciju, un Parlamentā ir uzsāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.	Politiskā vienošanās par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrināto amortizāciju, ir parakstīta un publicēta Nodokļu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2020	Lielākā daļa Dānijas parlamenta ir noslēdzis vienošanos par zaļo nodokļu reformu, tostarp par paātrinātu amortizāciju. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša mēroga pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzliekot pusēm saistības vairākos Parlamenta sasaukumos.
35	4 — Zaļā nodokļu reforma — Paātrināta amortizācija	Starpposma mērķis	Starpposma mērķis: Likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrināto amortizāciju, pieņem Dānijas parlaments, un iniciatīva stājas spēkā.	Likums par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrināto amortizāciju, ir pieņemts un stājas spēkā.				2. CET.	2021	Dānijas parlaments 2021. gada aprīlī pieņem likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp par paātrinātu amortizāciju. Paātrināto amortizāciju piemēro aktīviem, kas iegādāti 2020. gada 23. novembrī vai vēlāk.
36	4 — Zaļā nodokļu reforma — Paātrināta amortizācija	Mērķa	1000 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošināja paātrinātā amortizācija.		Skaits	0	1 000	2. CET.	2024	Mērķis ir sasniegts, ja 1000 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina paātrinātā amortizācija. Datu izvilkums parāda, ka vismaz 1000 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina paātrinātā norakstīšana.
37	4 — Zaļā nodokļu reforma — ekspertu grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par CO2e nodokli	Starpposma mērķis	Saskaņā ar secinājumiem, kas izklāstīti ekspertu grupas ziņojumā par vienotu CO2e nodokļu regulējumu, valdība sasauc zaļā nodokļa reformas puses, lai vienotos par turpmākajiem pasākumiem.	Nolīguma pamatā esošās politiskās partijas sasauc valdība.				1. CET.	2023	Pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi ekspertu grupa konkrētu modeļu jautājumos par vienotiem CO2 e-nodokļu modeļiem, tiks uzsāktas politiskas diskusijas par turpmākajiem pasākumiem.
38	4 — Zaļā nodokļu reforma — Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par emisiju nodokļa palielināšanu rūpniecībai.	Politiskā vienošanās par zaļo nodokļu reformu, tostarp par emisiju nodokļa palielināšanu rūpniecībai, ir parakstīta un publicēta Nodokļu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2021	Lielākā daļa Dānijas parlamenta ir noslēdzis vienošanos par zaļo nodokļu reformu, tostarp par emisiju nodokļa palielināšanu rūpniecībai. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša mēroga pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzliekot pusēm saistības vairākos Parlamenta sasaukumos.
39	4 — Zaļā nodokļu reforma — Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp par palielināto emisiju nodokli rūpniecībai, un šī iniciatīva stājas spēkā attiecībā uz visām nozarēm, izņemot lauksaimniecību un derīgo izrakteņus.	Ir pieņemts un publicēts likums par zaļo nodokļu reformu, tostarp palielināto emisiju nodokli rūpniecībai.				1. CET.	2023	Šis atskaites punkts tiks sasniegts, kad Dānijas parlaments pieņems likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp par palielināto emisiju nodokli rūpniecībai, un iniciatīva stāsies spēkā attiecībā uz visām nozarēm, izņemot lauksaimniecību un minerālu ražotājus.
40	4 — Zaļā nodokļu reforma — Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs	Starpposma mērķis	Nodokļu palielinājums rūpniecības radītajām emisijām stājas spēkā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un derīgo izrakteņu nozarē.	Stājas spēkā nodokļu palielinājums rūpniecības radītajām emisijām.				1. CET.	2025	Tiesību akti par rūpniecības radīto emisiju nodokļu palielināšanu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

E. 5. SASTĀVDAĻA: Ilgtspējīgs autotransports

Iniciatīvās, kas ietvertas šajā Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā attiecībā uz autotransporta zaļo pārkārtošanos, ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam par 2,1 megatonnu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas autotransporta nozarē. Tajos ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam uz ceļiem nodrošināt 1000000 bezemisiju vai mazemisiju automobiļu.

Šo komponentu veido četras galvenās pasākumu apakšgrupas, kas, paredzams, paātrinās nozares dekarbonizāciju.

Pirmkārt, komponents ietver pasākumu kopumu, kas saistīts ar zemāku reģistrācijas nodokli mazemisiju transportlīdzekļiem un shēmām, ko piemēro dīzeļdzinēja automobiļiem, lai stimulētu vairāk patērētāju izvēlēties bezemisiju un mazemisiju automobiļus.

Otrkārt, jāveic vairāki pētījumi un testi, lai paātrinātu ceļu dekarbonizāciju (automobiļu koplietošanas veicināšana, smago kravu pārvadājumu optimizācija, ceļu cenu noteikšanas testa shēma).

Treškārt, komponents ietver ieguldījumus, kuru mērķis ir paplašināt velosipēdu izmantošanu, vai nu izbūvējot uzlādes stacijas, vai izbūvējot veloceliņus.

Visbeidzot, komponents ietver pasākumu, kura mērķis ir subsidēt bezemisiju vai mazemisiju prāmju iegādi vai esošo prāmju modernizēšanu.

Šīs investīcijas un reformas veicina Dānijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo [...] pārkārtošanos, jo īpaši ilgtspējīgam transportam”. (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2, 2020) un“Ar ieguldījumiem saistīta ekonomikas politika ilgtspējīgam transportam, lai novērstu autoceļu pārslogotību” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019).

E.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa prioritāšu maiņa un zems elektroenerģijas nodoklis elektrotransportlīdzekļu uzlādei

Šī reforma ir daļa no pasākumu kopuma, kas saistīts ar zemāku reģistrācijas nodokli mazemisiju transportlīdzekļiem un shēmām, ko piemēro dīzeļdzinēja automobiļiem. Pasākumu mērķis ir stimulēt vairāk patērētāju izvēlēties bezemisiju un mazemisiju automobiļus. Elektroenerģijas nodokli bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem samazina. Šī pirmā pasākumu apakškopa ietver arī piemaksu par vecu dīzeļdzinēja automobiļu nodošanu metāllūžņos, lai nodrošinātu, ka vecāka gadagājuma automobiļi tiek ātri pārveidoti par jauniem un mazāk piesārņojošiem automobiļiem.

Ieguldījums: Uz laiku palielināt piemaksu par kuģu nodošanu metāllūžņos veciem automobiļiem ar dīzeļdzinēju

Iniciatīvas mērķis ir samazināt PM2,5 emisijas par 17 tonnām un CO2 emisijas — par aptuveni 7000 tonnām. Lai atbalstītu pāreju no veciem tradicionālajiem automobiļiem uz bezemisiju vai mazemisiju automobiļiem (daļiņām, NOx un CO2), jāpalielina maksa par veco automobiļu ar dīzeļdzinēju nodošanu metāllūžņos, tādējādi veicinot stimulu mājsaimniecībām nodot lūžņos savus vecos dīzeļdzinēja automobiļus par labu jaunākiem automobiļiem ar mazāku emisiju līmeni, tostarp bezemisiju un mazemisiju automobiļiem. Subsīdiju shēmu sāk, lai palielinātu piemaksu par nodošanu metāllūžņos, līdz ar to dīzeļdzinēja automobiļu īpašnieki, sākot no 2006. gada 1. janvāra, saņem piemaksu par nodošanu metāllūžņos DKK 5000 apmērā, ja viņi nodod lūžņos savu veco dīzeļdzinēja automašīnu un to pieteikumu apstiprina. Administrācija ir digitāla.

Ieguldījums Nr. 2: Ceļu cenu noteikšanas tests

Šis ieguldījums ir daļa no vairākiem pētījumiem un testiem, kas jāveic, lai paātrinātu ceļu dekarbonizāciju (automobiļu koplietošanas veicināšana, smago kravu pārvadājumu testēšanas shēma, ceļu cenu optimizēšana).

Ceļa cenu noteikšanas testu sāk, lai izpētītu efektīvus veidus, kā aplikt ar nodokļiem sastrēgumus un ar transportlīdzekļa vadīšanu saistītās kaitējuma un veselības izmaksas. Paredzams, ka projektu vadība un rezultātu izplatīšana tiks uzticēta universitātei ar zinātnes atziņām transporta ekonomikas jomā.

Ieguldījums 3: Automobiļu koplietošana un automobiļu koplietošana (izpratne)

Tiek uzsāktas informācijas un uzvedības kampaņas, kuru mērķis ir informēt par problēmām, kas saistītas ar transporta atkritumiem, kā arī uzsvērt ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā, kas saistīti ar automobiļu koplietošanu un automobiļu koplietošanu. Kampaņu mērķgrupu pamatā ir sākotnējā analīze, ko 2021. gadā veica Dānijas Transporta ministrija un Dānijas Autoceļu direkcija. Pašlaik tiek sagaidīts, ka mērķgrupu veidos darba ņēmēji un uzņēmumi.

Ieguldījums Nr. 4: Testu shēmas analīze ar dubultpiekabēm

Dānijas Ceļu direkcija un Dānijas Ceļu satiksmes pārvalde veic analīzi, kas aptver un aptver ceļu projektēšanas, plānošanas un testa braucienu efektivitāti. Pamatojoties uz analīzi, ir iespējams izlemt, kurus rekonstrukcijus var veikt un kuri ir jāveic, lai nodrošinātu gan satiksmes drošību, gan satiksmes plūsmu konkrētā ceļu tīklā.

Ieguldījums Nr. 5: Regulas par svaru un gabarītiem analīze, lai optimizētu smagos pārvadājumus

Jāveic analīze par emisiju samazināšanas potenciālu, veicot turpmākus pielāgojumus spēkā esošajā regulā par svaru un izmēriem. Analīzē ne tikai aplēšot iespējamo emisiju samazinājumu, bet arī aplēš finansiālās sekas transporta nozarei un sabiedrībai, piemēram, lielāku nolietojumu uz ceļiem.

Ieguldījums 6: Elektrisko velosipēdu infrastruktūras shēma

Pasākuma mērķis ir palielināt publiski pieejamu elektrisko velosipēdu uzlādes staciju skaitu. Ieguldījumi velosipēdu infrastruktūrā palīdzēs veicināt ES Komisiju ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, izmantojot pilsētplānošanu, tostarp savienojamību ar lauku un piepilsētu teritorijām, lai darba ņēmējiem, kas pārvietojas, tiktu nodrošinātas ilgtspējīgas mobilitātes iespējas ar publiski pieejamām elektrisko velosipēdu uzlādes stacijām.

Ieguldījums 7: Ieguldījumi veloceliņu celiņās uz valsts ceļiem un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām

Ieguldījumi atbalsta velosipēdu infrastruktūras būvniecību. Tas sekmē iedzīvotāju piekļuvi saskaņotākam velosipēdu ceļu tīklam un tādējādi labākas iespējas izvēlēties velosipēdu, nevis citus transporta veidus. Turklāt ar šo pasākumu atbalsta shēmu, kas paredzēta pašvaldību velosipēdu būvniecības projektiem.

Ieguldījums 8: “Zaļo” prāmju subsīdiju shēma

Šā pasākuma mērķis ir subsidēt bezemisiju vai mazemisiju prāmju iegādi vai esošo prāmju modernizāciju. Subsīdija nodrošina 15 prāmju zaļo pārkārtošanos.

E.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
41	5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa prioritāšu maiņa un zema elektroenerģijas nodokļa noteikšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei	Starpposma mērķis	Tiesību akta stāšanās spēkā, lai mainītu prioritātes transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli un zemu elektroenerģijas nodokli elektrotransportlīdzekļu uzlādei	Tiesību akts stājas spēkā				1. CET.	2021	Atskaites punkts tiks sasniegts, kad stājas spēkā tiesību akts, ar ko samazina reģistrācijas nodokli mazemisiju un bezemisiju automobiļiem, vienkāršo reģistrācijas nodokli, lai padarītu to atkarīgu tikai no automobiļa vērtības un CO2 emisijām, un paplašināt īpašo shēmu ar zemu elektroenerģijas nodokli, lai uzlādētu elektromobiļus.
42	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Piemaksas pagaidu palielinājums veco automobiļu ar dīzeļdzinēju nodošanai metāllūžņos	Mērķa	Ņemot vērā paaugstināto piemaksu par nodošanu metāllūžņos, 36000 veci automobiļi ar dīzeļdzinēju		Skaits	17 000	36 000	1. CET.	2022	Mērķi sasniedz, kad palielinātās piemaksas par nodošanu metāllūžņos dēļ atlaisto veco automobiļu ar dīzeļdzinēju skaits palielinās līdz 36000. Ja līdz 2021. gada beigām tiks izmantots kopējais fonds, kopumā 36000 veci dīzeļdzinēja automobiļi tiek nodoti metāllūžņos. Dati par pamatscenāriju ir neskaidri, taču tiek lēsts, ka 2021. gadā tie bija 17000 automobiļu ar dīzeļdzinēju. Tāpēc paredzams, ka 2021. gadā shēma nodrošinās vēl vismaz 19000 vecu dīzeļdzinēja automobiļu, kas nodoti lūžņos. Mērķis attiecas uz to veco automobiļu ar dīzeļdzinēju skaitu, kurus nodod lūžņos sakarā ar palielināto piemaksu par nodošanu metāllūžņos. Iniciatīvas juridiskais pamats ir 2021. gada 24. marta izpildrīkojums Nr. 516. https://www.retsinformation.dk/eli/lta/2021/516”
43	5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa prioritāšu maiņa un zema elektroenerģijas nodokļa noteikšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei	Mērķa	Vismaz 225000 bezemisiju un mazemisiju automobiļu Dānijas automobiļu krājumā.		Skaits	65000	225000	4. CET.	2025	Mērķrādītāju līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz, ja bezemisiju un mazemisiju vieglo automobiļu skaits automobiļu krājumā ir vismaz 225000 salīdzinājumā ar 2021. gada pamatscenāriju 65000.
44	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ceļu cenu noteikšanas pārbaude	Starpposma mērķis	Valdība un parlamenta vairākums ir pieņēmuši politisku vienošanos par testa shēmas īstenošanu.	Starp valdību un parlamenta vairākumu panākta vienošanās par testa shēmas īstenošanu.				4. CET.	2021	Tiek panākta politiska vienošanās par testa shēmas aprakstu un testa organizēšanu. Šajā sakarā nolīguma mērķis ir uzsākt ceļu cenu noteikšanas izstrādes testus, lai izpētītu efektīvus veidus, kā aplikt ar nodokļiem sastrēgumus un ar transportlīdzekļa vadīšanu saistītos zaudējumus un veselības aprūpes izmaksas. Papildu juridiskais pamats testa shēmas uzsākšanai nav vajadzīgs.
45	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ceļu cenu noteikšanas pārbaude	Starpposma mērķis	Ceļu cenu noteikšanas testu shēmas rezultātu publicēšana.	Ziņojums par testa shēmas rezultātiem.				1. CET.	2024	Testēšanas shēmas rezultātus par cenu noteikšanu uz ceļiem dokumentē ziņojumā.
46	5 — Ilgtspējīgs autotransports — regulas par svaru un gabarītiem analīze, lai optimizētu smagos pārvadājumus	Starpposma mērķis	Publicēt ziņojumu par analīzi attiecībā uz valsts regulējumu par svaru un izmēriem.	Publicēt ziņojumu par valsts regulējuma analīzi un par svaru un izmēriem, kas, paredzams, palīdzēs kvantitatīvi noteikt iespējamos emisiju samazinājumus.				4. CET.	2021	Ir publicēta analīze par spēkā esošajiem valsts noteikumiem par svaru un izmēriem. Analīzes pamatā ir esošie dati, tostarp izmaksu un ieguvumu analīze par iespējamiem emisiju samazinājumiem un iespējamām finansiālām sekām, piemēram, nolietojumu uz ceļiem. Analizējot valsts regulējumu par svaru un izmēriem, sagatavo nobeiguma ziņojumu ar ieteikumiem, tostarp priekšlikumiem valsts regulējuma grozījumiem ar aplēsto ietekmi uz klimatu, satiksmes drošības apstākļu un izmaksu aprakstu. Ziņojumā ierosina darbības, kas atbilst NBK prasībai.
47	5 — Ilgtspējīgs autotransports — automobiļu koplietošana un automobiļu koplietošana (izpratne)	Mērķa	Informācijas kampaņas par transporta sastrēgumiem un automobiļu koplietošanu ir atklātas vismaz 30000000 reizes.		Skaits	0	30 000 000	4. CET.	2022	Mērķi sasniedz, kad kampaņa 30000000 reizes ir tikusi pakļauta reālai dzīvei. Viena un tā pati persona var tikt eksponēta vairākas reizes. Kampaņā iekļauj šādu informāciju. 1. Lai informētu par problēmām, kas saistītas ar atkritumu transportēšanu, kampaņā izklāsta statistiku par: laiks, kas pavadīts rindās uz ceļiem, vidējais cilvēku skaits uz automašīnas uz ceļiem un no tā izrietošās CO2 emisiju problēmas. 2. Lai informētu un vairotu izpratni par ieguvumiem, ko sniedz automobiļu koplietošana un koplietošana, kampaņā jāpopularizē paraugprakse un automobiļu koplietošanas un koplietošanas pozitīvā ietekme (ekonomiskā, klimata un pozitīvā sociālā aspekta ziņā)”
48	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Testēšanas shēmas analīze ar dubultpiekabēm	Starpposma mērķis	Divpiekabju analīzes publicēšana, kurā analizēta ceļu satiksmes drošība, transportlīdzekļu inženierija, ceļu inženierija un vides apstākļi.	Ziņojuma publicēšana par rezultātiem, kas gūti, analizējot testu shēmu ar dubultpiekabēm.				4. CET.	2021	Divpiekabju analīzes rezultātā publicē ziņojumu ar galīgajiem ieteikumiem, tostarp priekšlikumiem par ceļu izmēģinājuma tīklu un aplēsēm par ietekmi uz klimatu, ceļu satiksmes drošības apstākļiem un finansēm, tostarp ieguldījumiem ceļu tīkla atjaunošanā. Ziņojumā ierosina darbības, kas atbilst NBK prasībai.
49	5 — Ilgtspējīgs autotransports — subsīdiju shēma zaļajiem prāmjiem	Starpposma mērķis	Dānijas parlamentā lielākā daļa partiju ir pieņēmusi politisku vienošanos par prāmju zaļo pārkārtošanos.	Valdība un parlaments panāk politisku vienošanos par konkrēto videi draudzīgu jūrniecības nozari, ko paraksta un publicē attiecīgās ministrijas tīmekļa vietnē.				2. CET.	2021	Valdība un parlaments ir panākuši politisku vienošanos par subsīdiju shēmu prāmju zaļajai pārejai. Ar subsīdiju shēmu līdzfinansē jaunu zaļo prāmju iegādi, esošo prāmju modernizāciju vai uzlādes infrastruktūru. Saņēmēji ir pašvaldības. Subsīdijas procentuālā daļa ir 15–25 %. Subsīdijas noteikšanai izmanto šādus kritērijus: Ietekme uz vidi un ietekme uz katru ieguldīto DKK. Līdzekļus izmanto tikai ieguldījumiem, piemēram, jaunos zaļos prāmjos, modernizācijā vai citā nepieciešamā infrastruktūrā, piemēram, prāmju uzlādes stacijās. Turpmāki tiesību akti nav vajadzīgi, jo politiskā vienošanās kopā ar 2021. gada finanšu aktu nodrošina attiecīgo juridisko pamatu. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša mēroga pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzliekot pusēm saistības vairākos Parlamenta sasaukumos.
50	5 — Ilgtspējīgs autotransports — subsīdiju shēma zaļajiem prāmjiem	Mērķa	Vismaz 15 prāmji ir apmainīti vai pārveidoti par zaļiem prāmjiem.		Skaits	0	15	4. CET.	2025	Vismaz 15 prāmji ir apmainīti vai modernizēti pēc subsīdijas saņemšanas saskaņā ar 49. atskaites punkta kritērijiem. Līdzekļus izmanto tikai ieguldījumiem jaunos prāmjos vai esošo prāmju modernizēšanai. Saskaņā ar politisko vienošanos par subsīdiju procentuālo daļu vismaz 15 prāmji var apmainīt vai pielāgot videi draudzīgiem prāmjiem.
51	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņu celiņās pa valsts ceļiem un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām	Mērķa	Ir sākta jaunu veloceliņu būvniecība vismaz 45 km garumā.		Km skaits	0	45	4. CET.	2024	Velosipēdu ceļu projektu būvniecību uzsāk un mērķi sasniedz, kad Satiksmes ministrija līdz 2024. gada 4. ceturksnim ir piešķīrusi līdzekļus jaunu veloceliņu būvniecībai vismaz 45 km garumā. Saņēmēji ir pašvaldības. Projekti ir jaunu veloceliņu izbūve, jo īpaši ceļā uz darbu un skolu, kā arī uzlabotas robežšķērsošanas iespējas posmos, kur valsts ceļš ir šķērslis. Projekti arī uzlabo satiksmes drošību uz valsts ceļiem mīkstajiem ceļu lietotājiem un novērš plaisu starp pilsētām, izglītības iestādēm un sabiedrisko transportu.
52	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņu celiņās pa valsts ceļiem un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām	Mērķa	40 % atbalstīto projektu ir pabeigti		Skaits	0	150	4. CET.	2025	Mērķis ir sasniegts, kad līdz 2025. gada 4. ceturksnim būs pabeigti 40 % projektu. Projektus pabeidz saskaņā ar subsīdiju shēmu. Projektu kopfondā prioritāte ir projektiem, kas lielā mērā atspoguļo šādus kritērijus: Jauna infrastruktūra, kas paredzēta riteņbraucējiem, piemēram, jauni veloceliņi, īpašas joslas un ceļi velosipēdistiem — Projekti, kas veicina lielāku drošību riteņbraucējiem, piemēram, krustkonversijas — lielākais to cilvēku skaits, kuri gūst labumu no projekta — Projekts veicina labāku saskaņotību, piemēram, stiprinot sabiedriskā transporta un velotransporta integrāciju — Projekti, kas koordinēti ar attiecīgajiem dalībniekiem Zināšanu un inovācijas projektus, piemēram, mazākus pētniecības un analīzes projektus, kas sniedz jaunas zināšanas velotransporta jomā, arī var finansēt no kopfonda, ja to apjoms nepārsniedz 10 % no kopējā kopfonda.
53	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Elektrovelosipēdu infrastruktūras shēma	Mērķa	Ir uzbūvētas vismaz 75 velosipēdu uzlādes stacijas		Skaits	0	75	4. CET.	2024	Vismaz 75 velosipēdu uzlādes stacijas ir uzbūvētas, izmantojot shēmas finansējumu elektrisko velosipēdu infrastruktūrai.

F. 6. SASTĀVDAĻA: Digitalizācija

Šā Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt digitālo pārveidi visās sabiedrības nozarēs, veicinot labklājību un līdztiesību, izaugsmi un nodarbinātību, zaļo pārkārtošanos un sagatavot valsts pārvaldi jaunajām problēmām šajā jomā.

Šajā komponentā plānotās digitalizācijas reformas un investīcijas veicina ekonomikas un sabiedrības digitālo pārkārtošanos un pozitīvi ietekmē vairākas jomas. Modernizējot valsts digitālo infrastruktūru, iedzīvotāji un uzņēmumi iegūst labāku piekļuvi publiskajam sektoram. Turklāt šie pasākumi, pieņemot digitālās tehnoloģijas, stiprina valsts pārvaldes institucionālās spējas un noturību. Digitalizācijas centieni palīdz veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un palielināt ražīgumu, kas valstij ir bijis galvenais uzdevums. Ļoti ātrdarbīga platjoslas pārklājuma paplašināšana lauku apvidos, attiecinot to arī uz lauku apvidiem, var piesaistīt ekonomikai jaunus MVU, tādējādi veicinot sociālo un teritoriālo kohēziju. Jaunās “Digitālās stratēģijas” mērķis ir veicināt taisnīgu un iekļaujošu digitālo pārkārtošanos, kas atbalstīs labākus labklājības pakalpojumus un sociālo kohēziju, izmantojot izglītību un uzlabojot digitālās prasmes un kompetences.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai pagājušajā gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz [...] digitālo pārkārtošanos” (2., 2020. gada KVAI) un, iespējams, vajadzību “koncentrēt ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku uz izglītību un prasmēm” (1., 2019. gada ieteikums).

F.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Digitālā stratēģija

Dānijas valdība izveido ekspertu grupu ar nosaukumu “Digitalizācijas partnerība”, kuras sastāvā ir galvenās nozares ieinteresētās personas (tostarp uzņēmumu pārstāvji, eksperti). Šī ekspertu grupa analizē Dānijas galvenās digitālās problēmas un sniedz ieteikumus par politiku, reformām un investīcijām. Pamatojoties uz šiem ieteikumiem un pēc politiskajām sarunām, valdība 2022. gada Finanšu aktā pieņem jauno digitālo stratēģiju.

Jauno digitālo stratēģiju veido piecas apakšreformas ar šādiem mērķiem:

I.Apakšreforma. Stratēģija digitālajam publiskajam sektoram un nākotnes pakalpojumiem: Nākotnes digitālā publiskā sektora izveide. To panāk, pastāvīgi modernizējot digitālo infrastruktūru, kas atbilst visu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, vienlaikus stiprinot savienojamību.

II.Apakšreforma. Stratēģija nākotnes digitālajām profesijām un darbvietām: Nodrošināt nākotnes digitālās profesijas un darbvietas un atbalstīt preču un pakalpojumu izaugsmi un eksportu, stiprinot digitalizāciju uzņēmējdarbībā un rūpniecībā.

III.Apakšreforma. Novatorisma satvars, publiskā un privātā sektora partnerības un jaunu tehnoloģiju izmantošana: Radīt labākas līdzradīšanas un inovācijas iespējas. To panāk, izmantojot jaunās tehnoloģijas un publiskā un privātā sektora partnerības, lai racionalizētu un uzlabotu publiskos digitālos pakalpojumus, paātrinātu uzņēmumu digitālo pārkārtošanos un atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu.

IV.Apakšreforma. Pamatsistēma uz datiem balstītai sabiedrībai: Izveidot uz datiem balstītu sabiedrību un uzlabot MVU, veselības aprūpes sistēmu un digitālo pakalpojumu digitalizāciju, veicinot labāku piekļuvi datiem, drošas un sadarbspējīgas datu infrastruktūras un digitāli gatavu tiesisko regulējumu.

V.Apakšreforma. Nostādne Dānijai, kas ir gatava digitālai nākotnei: Izveidot Dānijai digitālai nākotnei piemērotu satvaru, vienlaikus saglabājot vislabāko mūsu sabiedrības daļu, piemēram, uzlabojot kiberdrošību un informācijas drošību, digitālās prasmes un kompetences, kas dod labumu visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem.

Ieguldījums: MVU digitālā pārkārtošanās un tirdzniecība

Šis ieguldījums pagarina esošo shēmu “ MVU:Digital”, kas nodrošina subsīdijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie digitalizētu savu uzņēmējdarbību. Paredzams, ka shēmas paplašināšana būs īpaši svarīga ekonomikas atveseļošanās kontekstā, jo īpaši svarīgi ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kurus krīze skārusi visvairāk.

Mazie un vidējie uzņēmumi var pieteikties dotācijām ar nosacījumu, ka to projekti palielina tehnoloģiju izmantošanu un veicina uzņēmuma izaugsmi. Dotāciju shēma ir pieejama pieteikumiem vairākas reizes gadā, kad pieteikumus izvērtē rindas kārtībā. Ir paredzēta maksimālā dotācija DKK 100.000 apmērā vienam uzņēmumam.

Ieguldījums Nr. 2: Platjoslas kopfonds

Ar šo ieguldījumu pagarina esošo shēmu Bredbåndspuljen, ar kuru tiks ieviesta piekļuve ļoti ātrdarbīgam internetam (vismaz 100 Mb/s) Dānijas lauku apvidos, kur pašreizējais pārklājums ir slikts, jo trūkst pietiekamu tirgus stimulu. Shēma ir uz pieteikumu iesniedzēju balstīta mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanas shēma.

F.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
54	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Starpposma mērķis	Jauna “digitālā stratēģija” 2022. gada Finanšu aktā un īstenošanas plāna pieņemšana.	Dānijas valdība pabeidz sarunas ar politiskajām partijām, lai pieņemtu galīgo redakciju, kas tiks īstenota Finanšu likumā 2022. gadam, un attiecīgu īstenošanas plānu.				1. CET.	2022	1) Pamatojoties uz “Digitālās partnerības” ieteikumiem un pēc sarunām ar politiskajām partijām, lai pieņemtu galīgo stratēģiju, 2022. gada Finanšu aktā ir iekļautas iniciatīvas ar izmaksām. Stratēģija risina galvenās problēmas, kas apzinātas digitālajā partnerībā. “Digitālās stratēģijas” mērķi ir šādi: 1. Nākotnes digitālā publiskā sektora izveide, pastāvīgi modernizējot digitālo infrastruktūru, kas atbilst visu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, un stiprinot savienojamību. 2. Digitālo profesiju un darbvietu nodrošināšana nākotnē, stiprinot digitalizāciju uzņēmējdarbībā un rūpniecībā, atbalstot izaugsmi un preču un pakalpojumu tirdzniecību. 3. Labāku līdzradīšanas un inovācijas iespēju radīšana, izmantojot jaunās tehnoloģijas un publiskā un privātā sektora partnerības, lai racionalizētu un uzlabotu publiskos digitālos pakalpojumus, paātrinātu uzņēmumu digitālo pārkārtošanos un atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu. 4. Izveidot uz datiem balstītu sabiedrību, veicinot labāku piekļuvi datiem, drošas un sadarbspējīgas datu infrastruktūras un digitāli gatavu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu MVU, veselības aprūpes sistēmu un digitālo pakalpojumu digitalizāciju. 5. Izveidot Dānijai digitālai nākotnei piemērotu satvaru, vienlaikus saglabājot vislabāko sabiedrības daļu, uzlabojot kiberdrošību un informācijas drošību, digitālās prasmes un kompetences, kas dod labumu visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem 3) Finanšu ministrija iesniedz “īstenošanas plānu”. Tas ietver to pasākumu sarakstu, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar jauno digitālo stratēģiju, lai sasniegtu piecus mērķus, tostarp detalizētus aprakstus par konkrētām iniciatīvām, mērķgrupām, finansējumu un izmaksām saskaņā ar Regulu 241/2021. Īstenošanas plānā iekļauj arī budžeta piešķīrumu dažādiem mērķiem, atbildīgajām ministrijām/aģentūrām un sarakstu ar attiecīgiem normatīviem un leģislatīviem aktiem, kas ir jāmaina.
55	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Starpposma mērķis	Digitālās stratēģijas īstenošana attiecīgajos regulatīvajos un leģislatīvajos aktos.	Vismaz 50 % no digitālās stratēģijas pasākumiem ir īstenoti attiecīgajos regulatīvajos un leģislatīvajos aktos un ir stājušies spēkā.				4. CET.	2023	Starpposma mērķi sasniedz, kad ir stājušies spēkā vismaz 50 % no pasākumiem, kuros paredzēti normatīvie un leģislatīvie akti, kā norādīts 54. starpposma mērķī minētajā “Īstenošanas plānā”.
56	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Starpposma mērķis	Neatkarīgs ziņojums par digitālās stratēģijas sasniegumiem	Tiek sagatavots neatkarīgs ziņojums par digitālās stratēģijas sasniegumiem un publicēts attiecīgās ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2025	Ir stājušies spēkā 54. starpposma mērķī minētajā “Īstenošanas plānā” noteiktie pasākumi. Pēc tam tiek publicēts neatkarīgi sagatavots ziņojums par mērķu un uzdevumu izpildi, atsevišķu pasākumu pabeigšanu, to paredzamo ietekmi un ex post novērtējumu.
57	6 — Digitizācija — Stratēģija digitālajam publiskajam sektoram un nākotnes pakalpojumiem (A apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 7 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu MI projektiem		Skaits	0	7	4. CET.	2025	Mērķrādītājs ir sasniegts, ja vismaz septiņas publiskās iestādes centrālā, pašvaldību un/vai reģionālā līmenī ir saņēmušas finansējumu mākslīgā intelekta projektiem jaunās digitālās stratēģijas ietvaros.
58	6 — Digitizācija — Stratēģija nākotnes digitālajām profesijām un darbvietām (B apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 500 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem		Skaits	0	500	4. CET.	2025	Mērķrādītāju sasniedz, kad vismaz 500 MVU ir saņēmuši palīdzību vai finansējumu, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi digitālajiem risinājumiem un to izmantošanu, izmantojot jauno digitālo stratēģiju.
59	6 — Digitizācija — Novatorisma satvars, publiskā un privātā sektora partnerības un jaunu tehnoloģiju izmantošana (C apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 30 % no publiskā sektora inovācijām tiek īstenoti publiskā un privātā sektora partnerībās.		%	25	30	4. CET.	2025	Mērķis ir sasniegts, ja vismaz 30 % no publiskajām inovācijām notiek sadarbībā ar uzņēmēju aprindām. “Inovācijas barometrs” “inovācijas barometrs” definē kā jaunus vai būtiski mainītus procesus vai organizācijas, pakalpojumu, produktu vai saziņas metodes. Mērķi “Inovāciju īpatsvars publiskajā sektorā publiskā un privātā sektora partnerībās” publicē kā daļu no inovācijas barometra.
60	6 — Digitizācija — satvars uz datiem balstītai sabiedrībai (D apakšreforma)	Mērķa	Vismaz četras publiskās iestādes ir izstrādājušas vai saņēmušas atbalstu, lai izstrādātu risinājumus personas informācijas glabāšanai un atkalizmantošanai		Skaits	0	4	4. CET.	2025	Mērķis ir sasniegts, ja vismaz četras publiskās iestādes ir izstrādājušas vai saņēmušas atbalstu, lai izstrādātu risinājumus personas informācijas glabāšanai un atkalizmantošanai. Valsts iestāde ir jebkura struktūra, ko izveidojusi vai kontrolē valsts valdība, reģions vai pašvaldība, tostarp, bet ne tikai, augstākās izglītības iestāde vai valsts augstākās izglītības pētniecības iestāde.
61	6 — Digitizācija — satvars Dānijai digitālai nākotnei (E apakšreforma)	Starpposma mērķis	Jaunas valsts kiberdrošības stratēģijas pieņemšana	Valdība pieņem jaunu valsts kiberdrošības stratēģiju				4. CET.	2022	Digitālās attīstības priekšnoteikums Dānijā ir pastāvīga un spēcīga koncentrēšanās uz kiberdrošību. Šis mērķis tiks sasniegts, kad Dānija ir pieņēmusi jaunu kiberdrošības un informācijas drošības stratēģiju, kuras vispārējais mērķis ir stiprināt un aizsargāt publisko un privāto sektoru pret jaunām uzbrukumu jomām un iespējamām neaizsargātībām, tādējādi palīdzot aizsargāt Dānijas sabiedrību arī nākotnē.
62	6 — Digitizācija — platjoslas kopfonds	Mērķa	Vismaz 3500 mājsaimniecību un/vai uzņēmumu ar ļoti ātrdarbīgu internetu (vismaz 100 Mb/s pieslēgums).		Skaits	0	3 500	1. CET.	2022	Mērķrādītāju sasniedz, ja vismaz 3500 mājsaimniecību un/vai uzņēmumu, kuriem ir ļoti ātrdarbīgs internets (vismaz 100 Mb/s pieslēgums), kuriem šāds pieslēgums nav bijis iepriekš.
63	Digitalizācija — MVU digitālā pārkārtošanās un tirdzniecība	Mērķa	Vismaz 550 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem		Skaits	0	550	4. CET.	2023	Mērķrādītāju sasniedz, kad vismaz 550 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem saskaņā ar shēmas atbilstības kritērijiem.

G. 7. KOMPONENTS: Ieguldījumi videi draudzīgā pētniecībā un izstrādē

Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta “Ieguldījumi zaļajā pētniecībā un izstrādē” visaptverošais mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar Dānijas mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 % un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šos mērķus, Dānijas plānā iekļauj investīcijas, kas vajadzīgas pētniecībā un izstrādē, lai papildinātu pašreizējo klimata politiku.

Komponenta pasākumu mērķis ir sniegt stimulus publiskajam un privātajam sektoram, lai veicinātu pētniecību un izstrādi, jo īpaši inovatīvu videi nekaitīgu tehnoloģiju jomā. Komponenta mērķi ir radīt ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, paātrināt zaļo pārkārtošanos, ieguldot jaunās zaļajās tehnoloģijās, un dažādot pētniecību, mudinot privātā un publiskā sektora struktūras sadarboties.

Komponentu veido pētniecības programma, kas strukturēta četrās investīcijās, un viena reforma, lai 2022. gadā secinātu nodokļus par privātās pētniecības un izstrādes izdevumiem.

Pētniecības programmu strukturē vismaz četrās publiskā un privātā sektora partnerībās, ko sauc par “zaļajām partnerībām”, lai izstrādātu risinājumus četrām uz uzdevumiem balstītām emisiju samazināšanas problēmām transporta, lauksaimniecības, pārtikas un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs.

Saņēmēji var pieteikties finansējumam projektiem visā vērtības ķēdē, kā arī demonstrējumu un attīstības projektiem. Finansējums ir paredzēts, lai segtu pētniecības izmaksas pirmajos piecos gados, un vēlāk to papildinās citi finansējuma avoti ārpus Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Pētniecības programmu pārvalda Dānijas Inovāciju fonds, kas ir neatkarīga valsts pārvaldes iestāde . Saņēmēju atlase notiek divposmu konkursa procedūrā. Pirmkārt, ieinteresētie dalībnieki izstrādā ceļvedi, lai ierosinātu idejas darba virzieniem un pasākumiem, ar ko Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā. Ekspertu grupa palīdz Dānijas Inovāciju fondam līdz 2021. gada 30. jūnijam atlasīt ceļvedi katrai misijai.

Kad ceļveži ir atlasīti, Dānijas Inovāciju fonds paziņo par uzaicinājumu veidot partnerības. Partnerību atlases pamatā ir novērtēšanas process, ko pārvalda Dānijas Inovāciju fonds. Katrā misijā var būt vairāk nekā viena partnerība. Inovācijas fonds Dānija partnerības atlasa līdz 2021. gada 31. decembrim. Finansējumu zaļajai partnerībai izmaksā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Lai vēl vairāk veicinātu zaļo pārkārtošanos un mudinātu uzņēmumus ieguldīt inovatīvos pētniecības un izstrādes risinājumos, komponents ietver arī pasākumu, lai paplašinātu pamatu amortizācijai un pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai privātos uzņēmumos. Šā pasākuma mērķis ir stimulēt uzņēmumus palielināt to kopējos izdevumus pētniecībai un izstrādei, tostarp mudinot mazākus uzņēmumus iesaistīties pētniecībā izstrādes jomā. Pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, Dānijas valdība prognozē, ka 40 % no ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē tiks veikti skaidri digitāli pasākumi.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Dānijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, t. i., “Atbalsts integrētai inovācijas stratēģijai ar plašāku investīciju bāzi” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi 1.2., 2019. un 2.6. un 2020. gada KVAI 2.6. ieteikums) un “Koncentrēmieguldījumiemuz zaļo pārkārtošanos” (2.3., 2020. gada ieteikums) un “Priekšrocīgiieguldījumi pētniecībā un inovācijā” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi 2.5., 2020. gads).

G.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana

Ieguldījumi “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana” ir pirmais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izstrādi.

Šā uzdevuma ietvaros īstenoto partnerību mērķi ir izstrādāt rentablus CO2 uztveršanas risinājumus no lielākajiem emitētājiem vai no atmosfēras un uzglabāt oglekli vai to izmantot jaunos klimatneitrālos energoresursos. Lai sasniegtu šos mērķus, partnerības rada ekonomiskus stimulus izmantot CO2 uztveršanu un uzglabāšanu vai izmantošanu un stiprina pētījumus par CO2 uzglabāšanas ģeoloģiskajiem priekšnosacījumiem Dānijā, izstrādājot materiālus oglekļa uztveršanai un izstrādājot analīzes metodes, kas var uzraudzīt un novērst noplūdes.

Paredzams, ka, pārskatot pieteikumus šīs misijas veikšanai, Dānija ņems vērā saistību ar CO2 uzglabāšanas vietu izstrādi un demonstrējumu projektu Dānijas Ziemeļjūras sektorā noplicinātās naftas un gāzes atradnēs, kas uzsākts 2.3. komponentā “Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana”, lai izvairītos no pārklāšanās.

Ieguldījums Nr. 2: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai

Investīcijas “zaļās degvielas transportam un rūpniecībai” ir otrais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izstrādi.

Šīs misijas mērķis ir izstrādāt jaunus risinājumus, lai radītu jaunas zaļās degvielas, tostarp zaļo ūdeņradi, un parādīt, kā Power-to-X sistēmas var integrēt vispārējā energosistēmā. Paredzams, ka ieguldījumi mērķtiecīgos pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumos, lai panāktu pašlaik dārgo zaļo degvielu tehnoloģisko brieduma līmeni, veicinās šādu tehnoloģiju komerciālu izmantošanu un ieviešanu plašākā mērogā.

Ieguldījums 3: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana

Ieguldījums “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana” ir trešais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izstrādi.

Šīs misijas mērķis ir palielināt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, lai vēl vairāk palielinātu emisiju samazināšanas robežas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgu ražošanu un ienākumus. Finansējamo darbību veids ietver pētniecību un inovāciju jaunu selekcijas paņēmienu jomā, precīzās lauksaimniecības attīstību un efektīvāku jaunu audzēšanas un mēslošanas sistēmu izveidi.

Ieguldījums Nr. 4: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu

Investīcijas “aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu” ir ceturtais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izstrādi.

Šīs misijas mērķis ir izstrādāt risinājumus, lai palielinātu resursu produktivitāti, samazinātu plastmasas un tekstilatkritumu daudzumu un palielinātu atkārtoti izmantojamu materiālu izmantošanu. Misija finansē pētniecības projektus, kuru mērķis ir pievērsties visiem vērtības ķēdes posmiem, lai samazinātu atkritumu daudzumu, sākot no produktu izstrādes līdz patērētāju uzvedībai.

Ieguldījums Nr. 5: Stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos

Pasākums paredz pagarināt amortizācijas bāzi un bāzi visu privātā sektora pētniecības un izstrādes izdevumu atvilkšanai par 130 % 2022. finanšu gadā. Tiesību aktu, ar ko nosaka atskaitījumu, pieņem, un tas ir spēkā 2022. finanšu gadā.

Šā pasākuma mērķis ir paātrināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē gan atveseļošanas kontekstā, gan turpmākajos gados, stimulējot uzņēmumus palielināt kopējos pētniecības un izstrādes izdevumus.

Paredzams, ka atskaitījums arī mudinās mazākus uzņēmumus arvien vairāk iesaistīties pētniecībā un izstrādē, jo arī tiem ir tiesības uz atskaitījumu.

Pētniecībai un izstrādei, kas saistīta ar fosilā kurināmā un izejvielu izpēti un ieguvi, nepiemēro nodokļu atskaitījumu.

G.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
64	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai izmantošanai.	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis ceļvežus uzdevumam “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”.				3. CET.	2021	Inovācijas fonds Dānija, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas darba virzieniem un darbībām, ar kurām Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā, saistībā ar uzdevumu “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”.
65	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana	Mērķa	Partnerību atlase CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai izmantošanai.		Skaits	0	1	1. CET.	2022	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības uzdevumam “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 64. starpposma mērķī minēto ceļvežu atlases. Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
66	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai izmantošanai		Skaits	0	1	4. CET.	2022	Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība CO2 uztveršanas un uzglabāšanas vai izmantošanas jomā, kurā piedalās attiecīgie publiskā un privātā sektora partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovācijas fonda.
67	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis ceļvežus misijai “zaļās degvielas transportam un rūpniecībai”.				3. CET.	2021	Inovācijas fonds Dānija, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas darba virzieniem un darbībām, ar kurām Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā, lai īstenotu uzdevumu “zaļās degvielas transportam un rūpniecībai”.
68	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai	Mērķa	Partnerību atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.		Skaits	0	1	1. CET.	2022	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības uzdevumam “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 67. starpposma mērķrādītājā minēto ceļvežu atlases. Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
69	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.		Skaits	0	1	4. CET.	2022	Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība CO2 uztveršanas un uzglabāšanas vai izmantošanas jomā, kurā piedalās attiecīgie publiskā un privātā sektora partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovācijas fonda.
70	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis ceļvežus misijai “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana”.				3. CET.	2021	Inovācijas fonds Dānija, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas darba virzieniem un darbībām, ar kurām Dānija saskaras saistībā ar pētniecību un izstrādi saistībā ar uzdevumu “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana”.
71	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana	Mērķa	Partnerību atlase klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.		Skaits	0	1	1. CET.	2022	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības uzdevumam “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 70. starpposma mērķī minēto ceļvežu atlases. Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
72	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana.	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.		Skaits	0	1	4. CET.	2022	Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība klimatam un videi draudzīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā, kurā piedalās attiecīgie publiskā un privātā sektora partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovācijas fonda.
73	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu.	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase “aprites ekonomikai, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”.	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis ceļvežus uzdevumam “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”.				3. CET.	2021	Inovācijas fonds Dānija, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas darba virzieniem un darbībām, ar kurām Dānija saskaras saistībā ar pētniecību un izstrādi saistībā ar uzdevumu “aprites ekonomika, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”.
74	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu.	Mērķa	Partnerību atlase “aprites ekonomikai, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”.		Skaits	0	1	1. CET.	2022	Inovācijas fonds Dānija ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības uzdevumam “aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 73. starpposma mērķrādītājā minēto ceļvežu atlases. Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
75	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu.	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”.		Skaits	0	1	4. CET.	2022	Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība “aprites ekonomika, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”, kurā piedalās attiecīgie publiskā un privātā sektora partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovācijas fonda.
76	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos	Starpposma mērķis	Stājas spēkā likumprojekts par atskaitījumiem par pētniecības un izstrādes darbu	Dānijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu par atskaitījumiem par pētniecības un izstrādes darbu, un tas stājas spēkā.				2. CET.	2021	Dānijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu par atskaitījumiem par pētniecības un izstrādes darbu, un tas ir stājies spēkā. Pasākums pagarina amortizācijas bāzi un atskaitīšanas bāzi visiem privātā sektora pētniecības un izstrādes izdevumiem par 130 % 2022. finanšu gadā. Atskaitījumi par pētniecības un izstrādes darbu stājas spēkā no dienas, kas noteikta tiesību aktos.
77	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos	Mērķa	500 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumus, kas paredzēti atvilkumos par pētniecības un izstrādes darbu.		Skaits	0	500	3. CET.	2023	Datu izvilkums, kas liecina, ka 500 uzņēmumi ir izmantojuši atskaitījumu pētniecības un izstrādes darbā.

H. 8. SASTĀVDAĻA: REPowerEU

Dānijas ANP REPowerEU nodaļa ir strukturēta ap pieciem galvenajiem pasākumiem, un tās mērķis ir stiprināt Dānijas enerģētikas nozari un samazināt atkarību no fosilā kurināmā.

Paredzams, ka šī Dānijas atveseļošanas un noturības plāna nodaļa palīdzēs sasniegt vērienīgos ES zaļā kursa mērķus, kā arī valsts mērķi līdz 2030. gadam par 70 % samazināt Dānijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Šī nodaļa palīdz virzīt uz priekšu Dānijas plānu līdz 2045. gadam panākt klimatneitralitāti. Iniciatīvas saskaņā ar šo nodaļu papildina un stiprina dažus pasākumus, kas iekļauti sākotnējā Dānijas ANP.

REPowerEU nodaļas mērķi ir šādi:

-Palielināt energoefektivitāti, i) vienkāršojot un paātrinot administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras centralizētās siltumapgādes projektu izvēršanai un ii) subsidējot naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanu ar zaļās apkures risinājumiem no atjaunojamiem energoresursiem;

-Palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, i) vienkāršojot un paātrinot atļauju piešķiršanu atjaunojamo energoresursu projektiem, ii) veicinot atkrastes vēja enerģijas jaudas attīstību un atbalstot eksperimentālu vējturbīnu testēšanu;

-Dekarbonizēt rūpniecību, atbalstot inovatīvas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijas;

-Risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, subsidējot zaļās siltumapgādes risinājumu uzstādīšanu un racionalizējot procedūras šādām iekārtām; un

-Sniegt darbaspēkam prasmes un kompetences, kas vajadzīgas enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai, atbalstot zaļās prasmju pilnveides iniciatīvas.

Trim no pieciem šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem ir raksturīga pārrobežu un daudzvalstu dimensija vai ietekme. Paredzams, ka pasākumi attiecībā uz atjaunīgo enerģiju, naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanu un biogēnā un atmosfēras CO2 uztveršanu un uzglabāšanu palīdzēs samazināt Savienības atkarību no fosilā kurināmā, nodrošināt energoapgādi Savienībā un pozitīvi uzlabot pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru ar iespējamu pārrobežu ietekmi.

REPowerEU nodaļa jo īpaši palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI) 2022.1, 2022.4 un 2023.4:

-KVAI 2022.1.2: Ieteikums paplašināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus;

-KVAI 2022.4.1 un KVAI 2023.4.1. un 2. punkts: Ieteikums samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un vēl vairāk dažādot energoapgādi;

-KVAI 2022.4.2 un KVAI 2023.4.4.: Ieteikums palīdzēt dekarbonizēt ekonomiku, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot reformas, lai vienkāršotu un paātrinātu administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras, modernizētu enerģijas pārvades tīklus, palielinātu starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm un uzlabotu energoefektivitāti;

-KVAI 2022.4.4: Ieteikums uzlabot energoefektivitāti; un

-KVAI 2023.4.6. un 7. ieteikums: Ieteikums par to, kā nodrošināt dekarbonizētu siltumapgādes avotu labāku ieviešanu un pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Valstu enerģētikas krīzes štābs (NEKST)

Dānijas valdība izveido valsts enerģētikas krīzes darba grupu (NEKST), kuras uzdevums ir virzīt reformu programmu, apzinot problēmas, ierosinot un īstenojot risinājumus un koordinējot darbības, lai risinātu problēmas zaļās pārkārtošanās īstenošanā. Paredzams, ka šīs darbības palīdzēs vienkāršot un paātrināt administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras zaļās siltumapgādes risinājumu izvēršanai un saules un sauszemes vēja enerģijas projektu izvēršanai. NEKST ir pilnvarota rīkoties saskaņā ar tās konstatējumiem bez papildu politiskas līdzdalības, tostarp atceļot vai mainot vietējo, reģionālo un valsts pārvaldes iestāžu darbu, ja vien šiem konstatējumiem nav juridiskas sekas vai ietekme uz budžetu. Pēdējā gadījumā NEKST ir pilnvarots ierosināt attiecīgu politisku rīcību. Darba grupai palīdz sekretariāts, par ko atbild Klimata, enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrija. NEKST koncentrējas uz transversālu koordināciju, iesaistot attiecīgās iestādes un ekspertus, lai varētu rīkoties ātri un operatīvi. Darba grupu atbalsta apakšgrupas, kas sastāv no ieinteresētajām personām par konkrētiem jautājumiem, kuriem katra grupa pievērsīsies.

I.Apakšreforma: NEKST atbalsta pakāpenisku atteikšanos no gāzes apkurei un palīdz to aizstāt ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šī 1. apakšreforma ir divējāda:

Apakšreforma: NEKST izskata īpašus pasākumus, lai likvidētu šķēršļus un saīsinātu administratīvos procesus centralizētās siltumapgādes projektu sagatavošanai un apstiprināšanai.

Apakšreforma: Attiecībā uz teritorijām, kurās centralizētā siltumapgāde nav ekonomiski dzīvotspējīga, NEKST nodrošina, ka iedzīvotāji saņem attiecīgu informāciju par zaļajiem risinājumiem, lai pakāpeniski atteiktos no gāzes apkurei mājsaimniecībās. NEKST nosaka šķēršļus pārejai uz citiem zaļās apkures risinājumiem.

II.Apakšreforma: NEKST apzina un likvidē šķēršļus saules un vēja enerģijas izvēršanai uz zemes. Tas ietver atļauju piešķiršanas procesa laika saīsināšanu, uzdevumu sadali starp valsts un pašvaldību iestādēm, spēkā esošo noteikumu efektivitāti, attiecīgajām iestādēm pieejamo resursu un kompetenču efektivitāti.

Ieguldījums: Atbalsts vēja enerģijas izvēršanai

Šo ieguldījumu veido trīs apakšpasākumi. Vispārējais mērķis ir atbalstīt vēja enerģijas izvēršanu un palīdzēt sasniegt ES mērķi līdz 2050. gadam Eiropā panākt 300 Gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijas izmantošanu.

I.Apakšpasākums: Sagatavošanās 4 gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijas paplašināšanai. Paredzams, ka pasākums veicinās Dānijas atkrastes vēja enerģijas ražošanas paplašināšanu. Tā sedz izmaksas, kas saistītas ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju sagatavošanu un vismaz viena uzaicinājuma publicēšanu. Ņemot vērā uzaicinājuma apjomu un neskaidro tirgus reakciju, varētu būt vajadzīga vairāk nekā viena konkursa kārta. Šajā gadījumā atskaites punkta termiņš aptver uzaicinājuma pirmo kārtu. Pasākumu īsteno Dānijas Enerģētikas aģentūra.

II.Apakšpasākums: Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas pārbaude: Paredzams, ka pasākums atbalstīs Dānijas atkrastes vēja enerģijas ražošanas paplašināšanu. Pasākumu īsteno Dānijas Enerģētikas aģentūras darba grupa. Pasākuma mērķis cita starpā ir padziļināti izvērtēt un novērtēt valsts atkrastes vēja enerģijas potenciālu, vākt datus, lai atbalstītu atkrastes vēja enerģijas projektu plānošanu un izvēršanu, novērtētu iespējamo kumulatīvo ietekmi, ko radītu atkrastes vēja enerģijas ražošanas plaša mēroga paplašināšana Dānijā, kā arī kaimiņvalstīs.

III.Apakšpasākums: Atbalsts eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā: Paredzams, ka pasākums attīstīs valsts vēja enerģijas ražošanu, sniedzot ieguldījumu atbalstu tirgus dalībniekiem, lai tie varētu pasūtīt eksperimentālas sauszemes vai atkrastes vējturbīnas. Eksperimentāla vēja turbīna tiek nodota ekspluatācijā, kad tā vai nu pieslēgta valsts elektrotīklam, vai, ja vēja turbīnas nav pieslēgtas valsts elektrotīklam, tiek nodotas automatizētai ekspluatācijai. Pasākumu īsteno Dānijas Enerģētikas aģentūra.

Ieguldījums Nr. 2: Zaļā prasmju pilnveide

Pasākuma mērķis ir uzlabot apstākļus darbaspēka zaļai prasmju pilnveidei, kur zaļā prasmju pilnveide ir ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju saistīto prasmju un zināšanu attīstīšana. Ieguldījums ir vērsts uz profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās apmācības nodrošinātājiem. Līdzekļus izmanto i) tāda aprīkojuma iegādei, kas palīdz attīstīt prasmes un zināšanas saistībā ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju, ii) lai attīstītu skolotāju prasmes saistībā ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju, iii) izstrādātu un pārbaudītu apmācības kursus, kas veicina zaļo prasmju pilnveidi.

Ieguldījums 3: Izvērsts pasākums: Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt ieguldījumus: Aizstāt naftas degļus un gāzes virsmas saskaņā ar spēkā esošā Dānijas ANP 3. komponentu. Pasākumu paplašinātā daļa palielinās pašreizējā pasākuma vērienu, pievēršoties lielākam skaitam naftas degļu un gāzes krāšņu, kas jāaizstāj ar siltumsūkņiem vai centralizēto siltumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem.

Ieguldījums Nr. 4: Izvērsts pasākums: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls

Pasākuma mērķis ir palielināt ieguldījumu 5: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls saskaņā ar spēkā esošā Dānijas ANP 3. komponentu. Pasākums ir sākotnējā ieguldījuma kvalitatīva palielināšana, jo tas ir nākamais solis CCS ieviešanā. Ar pasākumu piešķir darbības atbalstu par negatīvām CO2 emisijām aģentiem, kas darbojas noteiktā vērtības ķēdē, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru. Līdzekļus novirza, izmantojot Dānijas Enerģētikas aģentūras pārvaldīto negatīvo emisiju CCS fondu (NECCS fonds). Publiskā iepirkuma procedūrā norāda, ka darbības atbalstu piešķir tikai biogēnas vai atmosfēras CO2 uztveršanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai. NECCS fonds atbalsta tikai CO2 emisiju uztveršanu no darbībām, kas neietilpst ES Direktīvas 2003/87/EK (ES ETS direktīvas) darbības jomā.

H.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds	Kvalitātes rādītāji  (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturtdaļa	Gadā
78	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Starpposma mērķis	“NEKST” iekļaušana 2023. un 2024. gada finanšu aktos un progresa ziņojuma publicēšana.	NEKST, kas iekļauts 2023. un 2024. gada finanšu aktos. Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas publicētais progresa ziņojums				2. CET.	2024	Pamatojoties uz valdības 2022. gada 14. decembra vienošanos par “NEKST” izveidi, iniciatīvas NEKST izveidei tiks iekļautas attiecīgi 2023. un 2024. gada finanšu aktos. Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija iesniedz valdībai progresa ziņojumu par NEKST 1. un 2. darba grupu. Šajā progresa ziņojumā sniedz informāciju par NEKST panākto progresu, tostarp aprakstus par konkrētām ierosmēm un ieteiktajām un veiktajām administratīvajām darbībām. Progresa ziņojumā iekļauj arī informāciju par konstatētajām vajadzībām pēc reglamentējošām vai likumdošanas darbībām.
79	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	NEKST ieteikto pasākumu īstenošana		%	0	70	2. CET.	2026	Vismaz 70 % no NEKST ieteiktajiem pasākumiem administratīvo procedūru jomā attiecībā uz atļaujām 1. un 2. darba grupas kontekstā ir īstenoti un dokumentēti Klimata, enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrijas publicētajā ziņojumā. Ziņojumā izklāsta, kā ir sasniegti NEKST mērķi. Tajā izklāsta atsevišķo pasākumu pabeigšanu, to ietekmi un panākto procedūru saīsināšanu. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par to, kā kompetentās iestādes, tostarp valdība un parlaments, ir veikušas turpmākus pasākumus saistībā ar neīstenotajiem ieteikumiem, kas prasīja likumdošanas pasākumus. NEKST izdotie ieteikumi, kas paredz likumdošanas darbības, tostarp izmaiņas Finanšu likumā, kas iesniegti valdībai, var tikt pārskatīti un pēc tam apstiprināti pirms to īstenošanas.
80	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	Pašvaldības ir apstiprinājušas projektu priekšlikumus centralizētai siltumapgādei, kas pakāpeniski izskauž gāzi.		Pašvaldības	0	50	2. CET.	2026	Vismaz 50 no 84 pašvaldībām, kas 2022. gadā piegādāja gāzi apkurei, katra ir apstiprinājusi vismaz vienu centralizētās siltumapgādes projekta priekšlikumu, kas pakāpeniski izņem gāzi. Projektu priekšlikumus publicē centrālajā datu platformā “Plandata.dk”. Projektu priekšlikumos iekļauj informāciju par konkrētām teritorijām, kas tiks pārveidotas par centralizēto siltumapgādi.
81	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	Sistēmisku šķēršļu likvidēšana saules enerģijai uz sauszemes un sauszemes vēja enerģijas jomā		Novērstie sistēmiskie šķēršļi	0	10	2. CET.	2026	No kopējā mērķa likvidēt desmit sistēmiskos šķēršļus ir likvidēti vismaz pieci sistēmiski šķēršļi saules enerģijas uzstādīšanai uz sauszemes un novērsti vismaz pieci sistēmiski šķēršļi sauszemes vēja enerģijas uzstādīšanai. Ja sistēmiska šķēršļa viena likvidēšana attiecas gan uz saules enerģiju uz sauszemes, gan sauszemes vēja enerģijas iekārtām, to uzskaita katram no attiecīgajiem apakšmērķiem.
82	“REPowerEU” — Sagatavošanās 4 gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijai	Starpposma mērķis	Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 4 GW atkrastes vēja enerģijas projektu sagatavošana un publicēšana	Sagatavots un publicēts vismaz viens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju				1. CET.	2026	Sagatavot un publicēt vismaz vienu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju. Sagatavošanās darbs ietver analītisku, tehnisku un juridisku darbu, lai sagatavotu piedāvājumu, dialogu ar tirgu un konkursa procedūru.
83	“REPowerEU” — Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas pārbaude	Starpposma mērķis	Ziņojuma publicēšana	Dānijas Enerģētikas aģentūras publicētais ziņojums par iespējamo atkrastes vēja enerģijas jaudu Dānijā				2. CET.	2026	Dānijas Enerģētikas aģentūra publicē ziņojumu par iespējamo atkrastes vēja enerģijas jaudu Dānijā, ņemot vērā dabas, vides un citas ar jūru saistītas intereses. Dānijas Enerģētikas aģentūra publicē ziņojumu par iespējamo atkrastes vēja enerģijas jaudu Dānijā, ņemot vērā dabas, vides un citas ar jūru saistītas intereses. Ziņojumu sadala četros apakšsadalījumos: jutīguma kartēšana aspektiem, kas saistīti ar dabu un vidi, kā arī citām būtiskām atkrastes interesēm, kas saistītas ar atkrastes vēja enerģijas paplašināšanu; pilnīga atkrastes vēja enerģijas potenciāla tehniska padziļināta pārbaude un novērtēšana, pamatojoties uz jutīguma kartēšanu un attiecīgajiem tehniskajiem parametriem; novērtējumu par iespējamo kumulatīvo ietekmi, ko radītu atkrastes vēja enerģijas plaša mēroga paplašināšana Dānijā, kā arī kaimiņvalstīs; un novērtējums par šķēršļiem un perspektīvām, kas saistītas ar atkrastes vēja enerģijas un citu interešu līdzāspastāvēšanu
84	“REPowerEU” — Atbalsts eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā	Starpposma mērķis	Vismaz viena atklāta uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšana	Publicēts vismaz viens atklāts uzaicinājums pieteikties uz ieguldījumu atbalstu eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā				4. CET.	2024	Publicēts vismaz viens atklāts uzaicinājums pieteikties uz ieguldījumu atbalstu eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā.
85	“REPowerEU” — Atbalsts eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā	Mērķa	Pasūtītās eksperimentālās vējturbīnas		Pasūtīto eksperimentālo vējturbīnu skaits	0	3	2. CET.	2026	Ir pasūtītas vismaz trīs eksperimentālas vēja turbīnas.
86	“REPowerEU” — Zaļā prasmju pilnveide	Starpposma mērķis	Zaļās prasmju pilnveides fondu praktiskā īstenošana	Nolīguma noslēgšana par zaļās prasmju pilnveides fondu praktisko īstenošanu starp valdību un politiskās vienošanās par zaļo nodokļu reformu pusēm no 2022. gada 24. jūnija				4. CET.	2024	Atskaites punktu panāk, noslēdzot vienošanos par zaļās prasmju pilnveides fondu praktisko īstenošanu starp valdību un pusēm, kas parakstījušas politisko vienošanos par zaļā nodokļa reformu rūpniecībā no 2022. gada 24. jūnija. Vienošanās par līdzekļu praktisko īstenošanu ietver budžeta saistības vismaz DKK 207800000 apmērā un paredz, ka līdzekļus izmanto: 1.ieguldījumi aprīkojumā, tostarp apraksts par to, kā ieguldījumi aprīkojumā veicinās ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju saistīto prasmju un zināšanu attīstību; 2.skolotāju prasmju pilnveidošana, tostarp apraksts par to, kā skolotāju apmācība ir saistīta ar kursiem, kas veltīti zaļajām tehnoloģijām un ilgtspējai; 3.mācību kursu izstrāde un testēšana, tostarp apraksts par to, kā šie kursi veicina zaļo prasmju pilnveidi un kā šajā jomā kompetenti skolotāji vai instruktori skolā(-s) vai iestādē(-s) jāiesaista izstrādes un testēšanas procesā.
87	“REPowerEU” — Zaļā prasmju pilnveide	Starpposma mērķis	Saistības pret PIA sniedzējiem saistībā ar zaļo prasmju pilnveidi	Paziņojums par dotāciju piešķiršanu profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās izglītības sniedzējiem				2. CET.	2026	Izglītības un bērnu ministrijas paziņojums par dotāciju piešķiršanu profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās apmācības sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzējiem ir piešķirtas dotācijas vismaz 207 800 000 DKK apmērā, lai veiktu zaļās prasmju pilnveides darbības, kas atbilst 86. starpposma mērķī aprakstītajiem mērķiem saskaņā ar piešķirtajiem dotāciju lēmumiem.
88	“REPowerEU” — Zaļā prasmju pilnveide	Mērķa	Maksājumi PIA sniedzējiem saistībā ar zaļo prasmju pilnveidi		Miljoni DKK	0	187.02	3. CET.	2026	Vismaz DKK 187020000 ir izmaksāti profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās apmācības sniedzējiem par darbībām, kurām ir piešķirtas dotācijas saskaņā ar 87. starpposma mērķi.
89	“REPowerEU” — Naftas degļu un gāzes krāšņu atjaunošana	Mērķa	Vismaz 21200 atsevišķu naftas degļu vai gāzes kurtuvju ir aizstātas ar centralizēto siltumapgādi vai siltumsūkņiem		Skaits	10 100	21 200	2. CET.	2026	Vismaz 21200 naftas degļu un gāzes krāšņu ir aizstāti ar siltumsūkņiem vai centralizēto siltumapgādi saskaņā ar 19. starpposma mērķī aprakstītajiem mērķiem.
90	“REPowerEU” — Paplašināts pasākums: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls	Starpposma mērķis	Publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus NECCS grupai.	Publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus NECCS grupai.				1. CET.	2024	Starpposma mērķi sasniedz, kad ir publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par NECCS fondu. Uzaicinājums nodrošina, ka līdzekļus piešķir pēc atklātas atlases procedūras. Uzaicinājumā iekļauj prasības, kas: Atlasītais(-ie) pieteikuma iesniedzējs(-i) iesniedz gada ziņojumus par uztvertā un uzglabātā oglekļa daudzumu, kas jāverificē akreditētai trešai personai; (2) izraudzītais(-ie) pieteikuma iesniedzējs(-i) iesniedz gada ziņojumus par uztvertā un uzglabātā oglekļa izcelsmi, lai validētu CO2 biogēno vai atmosfēras izcelsmi, tādējādi dokumentējot, ka NECCS fonda atbalsts ir izmantots tikai CO2 emisiju uztveršanai no darbībām, uz kurām neattiecas ES Direktīva 2003/87/EK (ES ETS direktīva).
91	“REPowerEU” — Paplašināts pasākums: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls	Mērķa	0,3 miljoni tonnu CO2 piesaistījumu		Miljonos tonnu CO2	0	0.3	2. CET.	2026	Mērķrādītāju sasniedz, kad ir likvidēti 0,3 miljoni tonnu biogēnas vai atmosfēras izcelsmes CO2.

I. 9. KOMPONENTS: REVĪZIJAS UN KONTROLE

I.1. Reformas apraksts

Reforma: Atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmas kārtība

Pasākumu vispārējais mērķis ir uzlabot Dānijas atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu, ka repozitorija sistēma pilnībā darbojas un darbojas, Dānija nodrošina pilnīgu un uzticamu datu kopu, kas savākta un glabāta saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu. Turklāt Dānijas Finanšu ministrija pieņem arī rīcības plānu saistībā ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai nodrošinātu šajā stratēģijā noteikto mērķu efektīvu īstenošanu.

I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcijas)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Pasākuma nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (attiecībā uz atskaites punktiem)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadā
92	Revīzija un kontrole	Starpposma mērķis	Repozitorija sistēma	Pilnīga un uzticama datu kopa saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu				4. CET.	2023	Repozitorija sistēma plāna īstenošanas uzraudzībai ir funkcionāla un darbotiesspējīga. Sistēmai ir vismaz šādas funkcijas: datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība; ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuves nodrošināšana tiem. Finanšu ministrija iesniedz pilnīgu un uzticamu datu kopu, kas savākta un glabāta saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) daļu.
93	Revīzija un kontrole	Starpposma mērķis	Rīcības plāna pieņemšana saistībā ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju	Rīcības plāna pieņemšana saistībā ar krāpšanas apkarošanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju				4. CET.	2023	Finanšu ministrija pieņem ANM krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, un pēc tam īstenotājas struktūras pieņem rīcības plānu, kurā sīki izklāstīts grafiks stratēģijas efektīvai ieviešanai to iekšējās kontroles sistēmās.

1.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Dānijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir DKK 13477000000, kas atbilst 1 812 233 337 EUR, pamatojoties uz ECB 2021. gada 30. aprīļa DKK atsauces likmi sākotnējam plānam un pamatojoties uz ECB 2023. gada 31. maija DKK atsauces likmi REPowerEU nodaļai.

REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 1 467 000 000 DKK, kas atbilst 196 965 628 EUR, pamatojoties uz ECB 2023. gada 31. maija DKK atsauces likmi. Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/435 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 0 EUR, savukārt citu REPowerEU nodaļas pasākumu izmaksas ir 196 965 628 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds
31	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju sadaļa	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par investīciju logu, un Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.
34	4 — Zaļā nodokļu reforma — Paātrināta amortizācija	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par paātrinātu amortizāciju, un Parlamentā ir uzsāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.
41	5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa prioritāšu maiņa un zema elektroenerģijas nodokļa noteikšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei	Starpposma mērķis	Tiesību akta stāšanās spēkā, lai mainītu prioritātes transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli un zemu elektroenerģijas nodokli elektrotransportlīdzekļu uzlādei
19	Energoefektivitāte, zaļā apkure un CCS — Naftas degļu un gāzes krāšņu retranslācija	Starpposma mērķis	Ir panākta politiska vienošanās par līdzekļu piešķiršanu shēmām naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi.
49	5 — Ilgtspējīgs autotransports — subsīdiju shēma zaļajiem prāmjiem	Starpposma mērķis	Dānijas parlamentā lielākā daļa partiju ir pieņēmusi politisku vienošanos par prāmju zaļo pārkārtošanos.
32	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju sadaļa	Starpposma mērķis	Likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, pieņem Dānijas parlaments, un šī iniciatīva stājas spēkā.
35	4 — Zaļā nodokļu reforma — Paātrināta amortizācija	Starpposma mērķis	Likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrināto amortizāciju, pieņem Dānijas parlaments, un iniciatīva stājas spēkā.
76	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos	Starpposma mērķis	Stājas spēkā likumprojekts par atskaitījumiem par pētniecības un izstrādes darbu
64	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai izmantošanai.
67	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.
70	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.
73	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu.	Starpposma mērķis	Uzdevumu ceļvežu atlase attiecībā uz “aprites ekonomikas izmantošanu un plastmasas un tekstilatkritumu samazināšanu”.
6	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — ārkārtas situāciju pārvaldība un kritiski svarīgu zāļu uzraudzība	Mērķa	Ieviest fakultatīvu IT sistēmu, lai 1250 ģimenes ārstu vietējās digitālajās platformās ziņotu par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām.
22	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Energoefektivitāte rūpniecībā	Starpposma mērķis	Stājas spēkā tiesiskais regulējums par subsīdiju shēmu energoefektivitātei rūpniecībā.
38	4 — Zaļā nodokļu reforma — Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par emisiju nodokļa palielināšanu rūpniecībai
11	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Starpposma mērķis	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmām klimata tehnoloģijām lauksaimniecībā (brūnās biorafinēšanas rūpnīcas).
1	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — Pasākumi kritiski svarīgu zāļu krājumu nodrošināšanai	Starpposma mērķis	Dānijas Zāļu aģentūras ziņojums par kritiski svarīgo zāļu krājumu novērtējumu, kas jādara pieejams, lai izvairītos no situācijām, kad Dānijā trūkst svarīgu zāļu.
2	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Starpposma mērķis	Novērtējums par pacientu iesaistīšanos un telemedicīnas plašu izmantošanu, ko Dānijas Veselības ministrija darīs pieejamu ciešā sadarbībā ar Dānijas reģioniem.
3	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Mērķa	Izstrādāt un darīt pieejamas telemedicīnas konsultāciju iespējas (KontaktLæge) vairākām platformām.
13	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagāta augsne	Starpposma mērķis	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmai, lai atjaunotu un izņemtu no ražošanas ar oglekli bagātu augsni
25	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Sabiedrisko ēku energorenovācija	Starpposma mērķis	Valdība izdod tiesību aktu, ar ko izveido subsīdiju shēmu energorenovācijai sabiedriskajās ēkās
27	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — CCS uzglabāšanas potenciāls	Starpposma mērķis	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana izraudzītajiem kandidātiem CCS priekšizpētei
44	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ceļu cenu noteikšanas pārbaude	Starpposma mērķis	Politiska vienošanās starp valdību un parlamenta vairākumu par izmēģinājuma shēmas īstenošanu.
46	5 — Ilgtspējīgs autotransports — regulas par svaru un gabarītiem analīze, lai optimizētu smagos pārvadājumus	Starpposma mērķis	Publicēt ziņojumu par analīzi attiecībā uz valsts regulējumu par svaru un izmēriem.
48	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Testēšanas shēmas analīze ar dubultpiekabēm	Starpposma mērķis	Divpiekabju analīzes publicēšana, kurā analizēta ceļu satiksmes drošība, transportlīdzekļu inženierija, ceļu inženierija un vides apstākļi.
		Maksājuma summa	346 503 784 EUR

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds
16	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisku teritoriju un piesārņotas zemes rehabilitācija	Mērķa	Apstiprināts vismaz 4 projekta iesniegums, lai atjaunotu rūpniecisku teritoriju vai piesārņotu zemi
65	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2Green izmantošana	Starpposma mērķis	Partnerību atlase CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai izmantošanai.
68	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai	Starpposma mērķis	Partnerību atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.
71	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana	Starpposma mērķis	Partnerību atlase klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.
74	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu.	Starpposma mērķis	Partnerību atlase “aprites ekonomikai, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”.
4	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Starpposma mērķis	Digitālās anketas ieviešana lietotnē “MinLæge” (“Mans doktors”)
42	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Piemaksas pagaidu palielinājums veco automobiļu ar dīzeļdzinēju nodošanai metāllūžņos	Mērķa	Ņemot vērā paaugstināto piemaksu par nodošanu metāllūžņos, 36000 veci automobiļi ar dīzeļdzinēju
54	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Starpposma mērķis	Jaunas “Digitālās stratēģijas” pieņemšana 2022. gada Finanšu aktā.
62	6 — Digitizācija — platjoslas kopfonds	Mērķa	Vismaz 3500 mājsaimniecību un/vai uzņēmumu ar ļoti ātrdarbīgu internetu (vismaz 100 Mb/s pieslēgums).
23	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Energoefektivitāte rūpniecībā	Starpposma mērķis	Ir pabeigtas ikgadējās pieteikumu iesniegšanas kārtas subsīdiju shēmai par energoefektivitāti rūpniecībā.
47	5 — Ilgtspējīgs autotransports — automobiļu koplietošana un automobiļu koplietošana (izpratne)	Mērķa	Informācijas kampaņas pārslogotība un automobiļu koplietošana ir atklāta vismaz 30000000 reižu.
61	6 — Digitizācija — satvars Dānijai digitālai nākotnei (E apakšreforma)	Mērķa	Valdība pieņem jaunu valsts kiberdrošības stratēģiju
66	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai izmantošanai
69	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Videi nekaitīgas degvielas transportam un rūpniecībai	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.
72	7 — “zaļo” risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana.	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.
75	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — “zaļo” risinājumu pētniecība	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkārtotu izmantošanu un samazināšanu”.
92	Revīzija un kontrole	Starpposma mērķis	Repozitorija sistēma
93	Revīzija un kontrole	Starpposma mērķis	Ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju saistīta rīcības plāna pieņemšana un īstenošana
		Maksājuma summa	509 574 078 EUR

1.3.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds
39	4 — Zaļā nodokļu reforma — Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs	Starpposma mērķis	Dānijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp par palielināto emisiju nodokli rūpniecībai, un šī iniciatīva stājas spēkā attiecībā uz visām nozarēm, izņemot lauksaimniecību un derīgo izrakteņus.
37	4 — Zaļā nodokļu reforma — ekspertu grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par CO2e nodokli	Starpposma mērķis	Saskaņā ar secinājumiem, kas izklāstīti ekspertu grupas ziņojumā par vienotu CO2e nodokļu regulējumu, valdība sasauc zaļā nodokļa reformas puses, lai vienotos par turpmākajiem pasākumiem.
77	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos	Starpposma mērķis	500 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumus, kas paredzēti atvilkumos par pētniecības un izstrādes darbu.
5	Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — klīniskais pētījums par Covid-19 vakcīnu ietekmi	Starpposma mērķis	Ziņojums par Trial Nation un Orhūsas Universitātes slimnīcas veikto pētījumu par Covid-19 vakcīnu iedarbību un blakusparādībām, kas jādara pieejams Dānijas Veselības ministrijai.
17	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisku teritoriju un piesārņotas zemes rehabilitācija	Starpposma mērķis	Ziņojums par starpposma stāvokli darbā, kas paveikts saistībā ar apstiprinātajiem projektiem, un vajadzības gadījumā veiktajiem korektīvajiem pasākumiem
28	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — CCS uzglabāšanas potenciāls	Starpposma mērķis	CCS uzglabāšanas priekšizpētes pabeigšana. Valdība pieņem lēmumu par turpmākiem pasākumiem.
55	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Starpposma mērķis	Digitālās stratēģijas īstenošana attiecīgajos regulatīvajos un leģislatīvajos aktos.
63	Digitalizācija — MVU digitālā pārkārtošanās un tirdzniecība	Mērķa	Vismaz 550 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem
		Maksājuma summa	138 911 862 EUR

1.4.Ceturtā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds
45	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ceļu cenu noteikšanas pārbaude	Starpposma mērķis	Ceļu cenu noteikšanas testu shēmas rezultātu publicēšana.
33	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju sadaļa	Starpposma mērķis	1000 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs
36	4 — Zaļā nodokļu reforma — Paātrināta amortizācija	Starpposma mērķis	1000 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošināja paātrinātā amortizācija.
14	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagāta augsne	Mērķa	Projektos, kas veido 2350 hektārus oglekļa bagātas augsnes aizņemšanu no ražošanas, ir bijuši uzņēmumi, kas nodrošina pusceļu atzīmi par aizvākšanu.
24	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Energoefektivitāte rūpniecībā	Mērķa	Pateicoties energoefektivitātes shēmai, vismaz 16 PJ (Peta Joule) nozarē ietaupītās enerģijas.
51	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņu celiņās pa valsts ceļiem un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām	Mērķa	Ir sākta jaunu veloceliņu būvniecība vismaz 45 km garumā
53	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Elektrovelosipēdu infrastruktūras shēma	Mērķa	Ir uzbūvētas vismaz 75 velosipēdu uzlādes stacijas
78	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Starpposma mērķis	“NEKST” iekļaušana 2023. un 2024. gada finanšu aktos un progresa ziņojuma publicēšana.
84	“REPowerEU” — Atbalsts eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā	Starpposma mērķis	Publicē vismaz vienu atklātu uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.
86	“REPowerEU” — Zaļā prasmju pilnveide	Starpposma mērķis	Zaļās prasmju pilnveides fondu praktiskā īstenošana
90	“REPowerEU” — Paplašināts pasākums: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls	Starpposma mērķis	Atklāta uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšana NECCS grupai.
		Maksājuma summa	213 664 231 EUR

1.5.Piektā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds
20	Energoefektivitāte, zaļā apkure un CCS — Naftas degļu un gāzes krāšņu retranslācija	Starpposma mērķis	Līdzekļu saņēmēju atlase naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai
29	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Mājsaimniecību energoefektivitāte	Starpposma mērķis	Līdzekļu saņēmēju atlase energorenovācijai privātās mājsaimniecībās.
40	4 — Zaļā nodokļu reforma — Emisiju nodokļi rūpniecības nozarēs	Starpposma mērķis	Nodokļu palielinājums rūpniecības radītajām emisijām stājas spēkā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un derīgo izrakteņu nozarē.
52	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņu celiņās pa valsts ceļiem un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām	Mērķa	40 % atbalstīto projektu ir pabeigti
50	5 — Ilgtspējīgs autotransports — subsīdiju shēma zaļajiem prāmjiem	Mērķa	Vismaz 15 prāmji ir apmainīti vai pārveidoti par zaļiem prāmjiem.
10	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Augu bioloģiskās ražošanas projekti	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 10 projekti, kuru mērķis ir atbalstīt bioloģiskās, augu izcelsmes pārtikas izstrādi.
7	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 40 projekti Bioloģiskās lauksaimniecības fonda ietvaros.
9	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskās inovācijas centrs	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 6 projekti bioloģiskās inovācijas atbalstam
26	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Sabiedrisko ēku energorenovācija	Mērķa	Energoefektivitātes uzlabošana 40 % atbalstīto pašvaldību un reģionālo ēku ar D-G reitingu
43	5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa prioritāšu maiņa un zema elektroenerģijas nodokļa noteikšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei	Mērķa	Vismaz 225000 bezemisiju un mazemisiju automobiļu Dānijas automobiļu krājumā.
56	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Starpposma mērķis	Neatkarīgs ziņojums par digitālās stratēģijas sasniegumiem
57	6 — Digitizācija — Stratēģija digitālajam publiskajam sektoram un nākotnes pakalpojumiem (A apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 7 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu mākslīgā intelekta (MI) projektiem
58	6 — Digitizācija — Stratēģija nākotnes digitālajām profesijām un darbvietām (B apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 500 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem
59	6 — Digitizācija — Novatorisma satvars, publiskā un privātā sektora partnerības un jaunu tehnoloģiju izmantošana (C apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 30 % no publiskā sektora inovācijām tiek īstenoti publiskā un privātā sektora partnerībās.
60	6 — Digitizācija — satvars uz datiem balstītai sabiedrībai (D apakšreforma)	Mērķa	Vismaz četras publiskās iestādes ir izstrādājušas vai saņēmušas atbalstu, lai izstrādātu risinājumus personas informācijas glabāšanai un atkalizmantošanai
8	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — sabiedrisko virtuvju bioloģiskā pārkārtošanās	Mērķa	Palielināt publiskajās virtuvēs izmantoto bioloģisko produktu īpatsvaru vismaz līdz 35 %.
12	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Mērķa	1 pilna apjoma biorafinēšanas rūpnīcas izveide.
82	“REPowerEU” — Sagatavošanās 4 gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijai	Starpposma mērķis	Sagatavot un publicēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju.
		Maksājuma summa	221 152 207 EUR

1.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Uzvārds
15	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagāta augsne	Mērķa	Projekti, kas no ražošanas aizņem 4700 hektārus oglekļa bagātas augsnes, ir uzņēmušies saistības.
18	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisku teritoriju un piesārņotas zemes rehabilitācija	Mērķa	Tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu attīrīšana.
21	Energoefektivitāte, zaļā apkure un CCS — Naftas degļu un gāzes krāšņu retranslācija	Mērķa	Vismaz 10100 atsevišķu naftas degļu vai gāzes krāsnis ir aizstātas ar centralizēto siltumapgādi vai siltumsūkņiem
30	Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un CCS — Mājsaimniecību energoefektivitāte	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 6125 energorenovācijas projekti privātās mājsaimniecībās
79	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Starpposma mērķis	NEKST ieteikto pasākumu īstenošana
80	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	Pašvaldības ir apstiprinājušas projektu priekšlikumus centralizētai siltumapgādei, kas pakāpeniski izskauž gāzi.
81	“REPowerEU” — Nacionālais enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	Sistēmisku šķēršļu likvidēšana saules enerģijai uz sauszemes un sauszemes vēja enerģijas jomā.
83	“REPowerEU” — Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas pārbaude	Starpposma mērķis	Ziņojuma publicēšana
85	“REPowerEU” — Atbalsts eksperimentālu vējturbīnu nodošanai ekspluatācijā	Mērķa	Pasūtītās eksperimentālās vējturbīnas
87	“REPowerEU” — Zaļā prasmju pilnveide	Mērķa	Saistības pret PIA sniedzējiem saistībā ar zaļo prasmju pilnveidi
88	“REPowerEU” — Zaļā prasmju pilnveide	Mērķa	Maksājumi PIA sniedzējiem saistībā ar zaļo prasmju pilnveidi
89	“REPowerEU” — Naftas degļu un gāzes krāšņu atjaunošana	Mērķa	Vismaz 21200 atsevišķu naftas degļu vai gāzes krāsnis ir aizstātas ar centralizēto siltumapgādi vai siltumsūkņiem.
91	“REPowerEU” — Paplašināts pasākums: Oglekļa uztveršanas uzglabāšanas (CCS) potenciāls	Mērķa	0,3 miljoni tonnu CO2 piesaistījumu
		Maksājuma summa	196 104 723 EUR

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Dānijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:

Finanšu ministrija ir atbildīga par to, lai tiktu koordinēts un nodrošināts, ka nozaru ministriju revīzijas un kontroles ir stabilas un labi funkcionējošas attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Finanšu ministrijā Audita un uzraudzības birojs veic kontroli gan attiecībā uz ministriju līdzekļu izlietojumu, gan mērķu un atskaites punktu dokumentēšanu un izpildi. Tai tiek uzticēts arī uzdevums koordinēt revīzijas sistēmas un veikt kontroles attiecībā uz to, kā ministrijas izmanto līdzekļus, tādējādi sniedzot papildu pārliecību, ka īstenošanas ministriju kontroles sistēmas spēj izpildīt Regulas (ES) 2021/241 prasības. Revīzijas un uzraudzības birojs pirms katra maksājuma pieprasījuma ziņo par kontrolēm, kas veiktas darbā ar pārvaldības deklarāciju. Ziņojumā tā sniedz izpildes ministriju kontroles un audita ziņojumu kontroles kopsavilkumu un tādējādi veic auditus, kas tiks iekļauti Finanšu ministrijas nosūtītajā auditu kopsavilkumā. Katra ministrija ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta pietiekama revīzija un kontrole attiecībā uz atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. Ministrijas var elastīgi plānot revīzijas un kontroles pasākumus atsevišķi. Valsts revīzijas birojs (Rigsrevisionen) ir atbildīgs par valdības izdevumu un ieņēmumu ārējo revīziju veikšanu.

Dānijas atveseļošanas un noturības plānā ir izklāstītas procedūras, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem visu pasākumu īstenošanas laikā. Turklāt tā risina visus nopietnos pārkāpumus (krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus) un dubultu finansēšanu, ļaujot īstenot kontroles un revīzijas ministriju līmenī. Katra no deviņām atbildīgajām ministrijām, kas iesaistītas komponentu īstenošanā, izdod Atveseļošanas un noturības mehānisma pārvaldības deklarāciju Revīzijas un uzraudzības birojam, kas veic kontroli un uzraudzību.

Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem

Revīzijas un uzraudzības birojs izmanto īpašu Dānijas valdības sistēmu “F2”, lai uzglabātu dokumentāciju no līnijpārvadātājiem. Sistēmu izmanto gandrīz visās ministrijās un aģentūrās Dānijas centrālajā administrācijā, un to izmanto dokumentu iesniegšanai un žurnālistikai, lai nodrošinātu atbilstību dažādām tiesību aktu prasībām, tostarp jo īpaši likumam par sabiedrības piekļuvi informācijai. Datus nosūta Revīzijas un uzraudzības birojam, izmantojot šifrētu e-pastu. Konkrētie dati, ko vāc no projektiem, ir dati par galasaņēmējiem/saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, un šo datu vākšana kalpo tam, lai iegūtu zināšanas par riskiem, kas īpaši saistīti ar “koncentrācijas” un “reputācijas” riskiem. Revīzijas un uzraudzības birojs nodrošina, ka šie dati tiek glabāti, lai ES iestādes pēc pieprasījuma varētu pārbaudīt, jo katra ministrija datus glabā decentralizētā veidā. Dati pēc pieprasījuma ir pieejami gan par Finanšu ministriju, gan ES iestādēm.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Dānija pēc tam, kad ir izpildīti attiecīgie saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, kas izklāstīti šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Dānija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu, gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles nolūkos.

Dokuments ir tulkots, izmantojot Eiropas Komisijas sistēmu eTranslation.