EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.10.2023

COM(2023) 587 final

2023/0359(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem groza Regulu (ES) 2023/194

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar zvejas iespēju regulām zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) vispārējiem mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 1 par kopējo zivsaimniecības politiku (“pamatregula”) ir noteikti mērķi, kas ar nozvejas un zvejas piepūles limitiem tiecas nodrošināt ES zvejniecību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Regulu (ES) 2018/973 2 un Regulu (ES) 2019/472 3 , kas izveido Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānus, kuros par konkrētiem krājumiem precizēts, kā minētos mērķus sasniegt, izmantojot nozvejas limitus.

Zvejas iespējas lielākajai daļai krājumu jānosaka katru gadu, bet dažiem krājumiem – reizi divos vai trijos gados.

Daļu zvejas iespēju ES nosaka autonomi, bet citas ir jānosaka daudzpusējās vai divpusējās apspriedēs ar trešām valstīm. Gan ES noteiktās zvejas iespējas, gan zvejas iespējas, kas noteiktas daudzpusējās vai divpusējās apspriedēs, dalībvalstīm tālāk tiek sadalītas saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt zvejas iespējas dažiem šādiem krājumiem:

–krājumi, kuru zvejas iespējas ES nosaka pati,

–krājumi, kurus: i) Ziemeļjūrā un ziemeļrietumu ūdeņos pārvalda kopīgi ar Apvienoto Karalisti. Pie tādiem pieder arī šo apgabalu dziļūdens krājumi; ii) Ziemeļjūrā pārvalda kopīgi ar Norvēģiju un Apvienoto Karalisti; iii) Skagerakā/Kategatā pārvalda kopīgi ar Norvēģiju; iv) pārvalda, apspriežoties Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstīm,

–krājumi, kurus pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO),

–krājumi, kas uzturas trešo valstu ūdeņos.

Virkne zvejas iespēju šajā priekšlikumā atzīmētas ar “pm” (pro memoria), jo:

–zinātniskais ieteikums par dažiem autonomajiem ES krājumiem priekšlikuma pieņemšanas laikā vēl nebija pieejams vai

–dažus nozvejas limitus un citus ieteikumus relevantās RZPO vēl nav paziņojušas, jo to ikgadējās sanāksmes vēl nav notikušas, vai

–kamēr nav noslēgušās daudzpusējās vai divpusējās apspriedes ar dažām trešām valstīm, dati vēl nav pieejami par: i) krājumiem, kas uzturas trešo valstu ūdeņos; ii) krājumiem, ko pārvalda kopīgi ar trešām valstīm; iii) zvejas iespējām, kas ir ar trešām valstīm veiktas apmaiņas priekšmets.

Zvejas iespēju noteikšanā izmantotā pieeja

Komisija katru gadu publicē paziņojumu, kurā, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, sniedz pārskatu par krājumu stāvokli un izskaidro pieeju, ko tā izmantojusi zvejas iespēju noteikšanā. Jaunākais ikgadējais paziņojums ir “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes” (COM(2023) 303).

Komisijas ierosināto zvejas iespēju pamatā ir zinātniskie ieteikumi, un tās ir saskanīgas ar ikgadējā paziņojumā izklāstīto pieeju.

Laikā no 2023. gada 31. maija līdz 30. jūnijam Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) pēc Komisijas lūguma sniedza gada vai daudzgadu zinātniskos ieteikumus 4 par vairākiem autonomajiem ES krājumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums.

ICES zinātniskie ieteikumi būtībā ir atkarīgi no datiem:

i) ja par krājumu ir pieejamas visaptverošas datu kopas, kas ļauj veikt pilnīgus analītiskus vecuma/garuma sadalījuma novērtējumus, ICES sagatavo krājuma apjoma aplēses un prognozes par to, kā dažādi izmantošanas scenāriji šo krājuma apjomu ietekmētu (nozvejas scenāriju tabulas). Uz šā pamata ICES aplēš, kādi zvejas iespēju pielāgojumi ļaus krājumam sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY);

ii) ja datu par krājumu nav tik daudz, ICES negatavo nozvejas scenārijus, bet nosaka ilgāka termiņa tendences attiecībā uz krājuma papildināšanos, biomasu un zvejas izraisīto mirstību. Uz šā pamata ICES ar MSY saskanīgas zvejas iespējas aplēš, vadoties pēc tuvinājumiem;

iii) ja datu par krājumu ir maz, ICES ieteikumus par zvejas iespēju apjomu sniedz, izmantojot piesardzīgu pieeju un noteiktu metodiku 5 .

ICES novērtējums par i) vai ii) punktā minētu krājumu tiek saukts par “analītisku novērtējumu”, bet pats ieteikums – par “MSY ieteikumu”. Iepriekš iii) punktā minēta krājuma novērtējumu dēvē par “piesardzīgu novērtējumu”, bet ieteikumu – par “piesardzīgu ieteikumu”.

Ieteikumus par i) punktā minētajiem krājumiem ICES publicē katru gadu. Par ii) un iii) punktā minētajiem krājumiem ne krājuma novērtējumu, ne ieteikumu ICES tik bieži negatavo.

Attiecībā uz ii) punktā minētajiem krājumiem ICES novērtē ilgāka termiņa tendences. Tāpēc ICES uzskata, ka novērtētais krājuma stāvoklis ieteikuma periodā būtiski nemainīsies. Vērtējot iii) punktā minētos krājumus, ICES balstās uz piesardzīgu pieeju. Gan ii), gan iii) punkta krājumu gadījumā ICES publicētais ieteikums uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Tāpēc attiecībā uz autonomajiem ES krājumiem, par kuriem ICES publicē ieteikumu, kas ir derīgs vairākus gadus, Komisija ierosina noteikt gada kopējās nozvejas (KPN), kuras aptver visu ieteikuma periodu, t. i., divu līdz trīs gadu laikposmu (daudzgadu KPN).

Zvejas iespējas attiecībā uz autonomiem ES krājumiem, par kuriem zinātniskā ieteikuma vēl nav, tiks ierosinātas, tiklīdz šis zinātniskais ieteikums kļūs pieejams.

Līdzīgā kārtā zvejas iespējas, kuras attiecas uz citiem krājumiem, tiks ierosinātas atbilstoši ES un trešo valstu apspriežu vai RZPO ikgadējo sanāksmju iznākumam. Attiecībā uz minētajām apspriedēm un RZPO ikgadējām sanāksmēm Komisija ierosina un Padome pieņem ES nostāju, kas ES vārdā paužama saskaņā ar minētajā ikgadējā paziņojumā izklāstīto pieeju. Attiecībā uz kopīgo krājumu divpusēju apspriešanu ar Apvienoto Karalisti un attiecībā uz RZPO ikgadējām sanāksmēm Komisija ierosina un Padome pieņem daudzgadu nostājas specifikācijas 6 .

Kamēr apspriešanās vēl turpinās un RZPO ikgadējās sanāksmes vēl nav notikušas vai zinātniskie ieteikumi vēl nav pieejami, šajā priekšlikumā kvadrātiekavās dots relevanto Padomes Regulas (ES) 2023/194 7 apsvērumu un noteikumu teksts un zvejas iespējas atzīmētas ar pm.

Kad apspriešanās ar trešām valstīm būs beigusies un relevanto RZPO ikgadējās sanāksmes būs notikušas vai būs kļuvuši pieejami jaunākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, šis priekšlikums tiks atjaunināts, izmantojot neoficiālus Komisijas dienestu dokumentus, kuri kļūs par neatņemamu šā priekšlikuma daļu. 

Ar Apvienoto Karalisti kopīgo dziļūdens krājumu KPN attiecībā uz 2024. gadu Regulā (ES) 2023/194 bija iekļautas, bet ar piezīmi “jānosaka”. Tāpēc ar šo priekšlikumu iecerēts minēto KPN sakarā grozīt Regulu (ES) 2023/194. Minēto krājumu 2024. gada KPN tiks ierosinātas pēc tam, kad būs noslēgušās ES un Apvienotās Karalistes apspriedes.

Izkraušanas pienākums

Saskaņā ar pamatregulas 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti, un tas nozīmē, ka visas nozvejas būtu jāpaceļ un jāpatur uz zvejas kuģiem, jāreģistrē, jāizkrauj un attiecīgā gadījumā jāieskaita kvotās. Tomēr izkraušanas pienākuma sakarā pamatregula paredz dažus atbrīvojumus. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, Komisija ir pieņēmusi deleģētās regulas, ar kurām nosaka izkraušanas pienākuma īstenošanas kārtību dažās zvejniecībās un pieļauj ar de minimis vai augstas izdzīvotības atbrīvojumiem pamatotus izmetumus.

Kopš izkraušanas pienākuma ieviešanas ierosinātajām zvejas iespējām saskaņā ar pamatregulas 16. panta 2. punktu ir jāatspoguļo pāreja no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu, jo izmetumi principā vairs nav atļauti. Ierosinātās zvejas iespējas ir noteiktas arī saskaņā ar citiem relevantiem noteikumiem, t. i., 16. panta 1. punktu par relatīvās stabilitātes principu un 16. panta 4. punktu, kas atsaucas uz KZP mērķiem un relevantajiem daudzgadu plānu noteikumiem.

Ņemot vērā izkraušanas pienākuma piemērošanu, Komisija KPN ierosina, pamatojoties uz ICES ieteikumu par nozvejām. Ierosinātajās ES kvotās ņemti vērā izmetumi, kas tiks veikti uz noteikto atbrīvojumu pamata; šie daudzumi netiks izkrauti un ieskaitīti kvotās, tāpēc tie no ES kvotām ir atvilkti. Kamēr nav stājušās spēkā deleģētās regulas, ar kurām sīkāk reglamentē izkraušanas pienākuma īstenošanu dažās zvejniecībās 2024. gadā, attiecīgās ES kvotas šajā priekšlikumā ir atzīmētas ar pm. Turklāt, ja ICES ieteikums kādam krājumam norāda vienīgi izkrāvumu apjomu, Komisija KPN ierosina uz šā ieteikuma pamata.

Ikgadējā elastība

Jāņem vērā arī saiknes starp pamatregulu un Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 8 . Minētās regulas 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību tiklab ar piesardzīgu, kā ar analītisku pieeju noteiktajām krājumu kvotām. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, ir jānolemj, uz kuriem krājumiem minētās regulas 3. un 4. pants neattiecas, un lēmuma pieņemšanā jo īpaši jāpamatojas uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Komisija ierosina Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. panta paredzēto ikgadējo elastību nepiemērot attiecībā uz “analītiskajiem” krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par Blim 9 , un “piesardzīgajiem” krājumiem, kuru sakarā ICES iesaka vai nu nulles nozvejas, vai specializētās zvejniecības apturēšanu.

Pamatregulas 15. panta 9. punktā ir paredzēts vēl cits ikgadējas kvotu elastības mehānisms. Tomēr, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants un pamatregulas 15. panta 9. punkts nebūtu jāpiemēro kumulatīvi.

Arī pamatregulas 15. panta 9. punkta kvotām rezervētā ikgadējā elastība nebūtu jāpiemēro, ja tas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz: i) “analītiskajiem” krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par Blim un kuru gadījumā tiks atļauta tikai piezveja vai zinātniskās zvejniecības, un ii) “piesardzīgajiem” krājumiem, kuru gadījumā tiks atļautas tikai zinātniskās zvejniecības. Turklāt ikgadējā elastība nebūtu jāpiemēro attiecībā uz krājumiem, kuru gadījumā ES un relevantā trešā valsts (valstis) nav vienojušās par tās piemērošanu vai (krājumu bioloģiskā stāvokļa dēļ) ir vienojušās par tās nepiemērošanu.

Ierosinātās zvejas iespējas ar skaidrojumu

ES autonomie krājumi

Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma F tabulā uzskaitītie krājumi

Papildus iepriekš izklāstītajam Komisija ierosina dažu tādu krājumu zvejas iespējas, kas uzskaitīti 36. pielikuma F tabulā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 27   (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Minētajā pielikumā uzskaitītie krājumi ir tādi, kas uzturas tikai vienas Puses ūdeņos.

KPN	KPN kods	Ierosinātā 2024. gada KPN (t)	Atšķirība no 2023. gada KPN	Paskaidrojums
Cirtainā raja 8. zonā (KPN ir daļa no KPN, kas noteikta rajveidīgajām zivīm 8. un 9. zonā 28 )	RJU/8-C. (KPN ir daļa no KPN, kas noteikta attiecībā uz SRX/89-C.)	33	bez izmaiņām	ICES rīcībā nav informācijas par krājuma lielumu vai zvejas noslodzi, un par šo krājumu tiek sniegts piesardzīgs ieteikums 29 . Jaunākais ICES publicētais ieteikums ir par 2023. un 2024. gadu. Uz 2023. un 2024. gadam derīgā ieteikuma pamata Komisija ierosina 2024. gada KPN noteikt tādu pašu, kādu Padome bija noteikusi 2022. gadā.
Cirtainā raja 9. zonā (KPN ir daļa no KPN, kas noteikta rajveidīgajām zivīm 8. un 9. zonā)	RJU/9-C. (KPN ir daļa no KPN, kas noteikta attiecībā uz SRX/89-C.)	50	bez izmaiņām	ICES rīcībā nav informācijas par krājuma lielumu vai zvejas noslodzi, un par šo krājumu tiek sniegts piesardzīgs ieteikums 30 . Jaunākais ICES publicētais ieteikums ir par 2023. un 2024. gadu. Uz 2023. un 2024. gadam derīgā ieteikuma pamata Komisija ierosina 2024. gada KPN noteikt tādu pašu, kādu Padome bija noteikusi 2022. gadā.

Zutis

ICES ieteikums ir par visu zuša (Anguilla anguilla) dabiskās izplatības areālu, kas ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru. Ņemot vērā zuša kritisko stāvokli, pēdējās divās desmitgadēs ICES ir ieteikusi zuša antropogēno mirstību uzturēt pēc iespējas tuvu nullei visā dabiskās izplatības areālā. Konkrētāk, 2021. gada novembrī un 2022. gada novembrī ICES ieteica 31 , ka, piemērojot piesardzīgu pieeju, zuša nozvejām visu veidu dzīvotnēs vajadzētu būt nullei. Tas attiecās gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietvēra stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām. Turklāt 2022. gada 30. maijā ICES atzīmēja 32 , ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā ES noturēt 40 % līmenī, kā prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 33 2. panta 4. punktā. Vēl ICES ieteica, ka saglabāšanas centieni būtu jāvērš galvenokārt uz tiem pasākumiem, kuri pēc definīcijas spēj ar lielu varbūtību samazināt zušu mirstību un atvieglot to nokļūšanu līdz jūrai. ICES 2024. gada ieteikums tiks publicēts 2023. gada 1. novembrī.

Ikgadējās zvejas iespēju regulās attiecībā uz ES jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā no 2018. līdz 2022. gadam un attiecībā uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem, iesāļūdeņiem un saldūdeņiem no 2019. līdz 2022. gadam bija noteikts trīs secīgus mēnešus ilgs zuša zvejas aizlieguma periods. Padomes Regula (ES) 2023/194 zvejas aizlieguma perioda ilgumu visām zuša zvejas darbībām ES jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā un ES kuģiem visos Vidusjūras jūras ūdeņos pagarināja līdz sešiem mēnešiem. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši līdz tam īstenotie ES un valstu pasākumi. Turklāt Padomes Regula (ES) 2023/194 minētajos ūdeņos pilnībā aizliedza zuša atpūtas zvejniecības.

Ņemot vērā pastāvīgi kritisko zuša stāvokli, Komisija ierosina 2024. gadā paturēt spēkā sešu mēnešu ilgo zvejas aizliegumu un zuša ieguves aizliegumu atpūtas zvejniecībās ES jūras un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un visos Vidusjūras jūras ūdeņos, iesāļūdeņos un saldūdeņos. Šis priekšlikums vēl tiks atjaunināts, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā. Turklāt Komisija ierosina attiecībā uz 2024. gadu precizēt, ka zvejas aizliegumam Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā būtu jāaptver attiecīgajam zuša dzīves posmam atbilstošais galvenais migrācijas periods, kāds tas ir konkrētajā zvejas apgabalā, un ka ICES 3. apakšapgabala (Skageraks/Kategats un Baltijas jūra) dalībvalstīm būtu savi zvejas aizlieguma periodi savstarpēji jāsaskaņo, lai nodrošinātu to zušu aizsardzību, kuri no Baltijas jūras migrē uz Ziemeļjūru. Lai ņemtu vērā Vidusjūrai paredzētos papildu pasākumus, kuri var tikt pieņemti Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 2023. gada ikgadējā sanāksmē, šis priekšlikums tiks atjaunināts arī pēc minētās ikgadējās sanāksmes.

•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

Ierosinātie pasākumi un KZP mērķi un noteikumi ir saskanīgi.

•Saskanība ar citām ES rīcībpolitikām

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar citām ES rīcībpolitikām, jo īpaši ar vides jomā īstenoto rīcībpolitiku.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir ekskluzīvā ES kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums zvejas iespējas dalībvalstīm iedala saskaņā ar pamatregulas mērķiem, piemērojamajiem daudzgadu plāniem un ES un trešo valstu apspriešanās un RZPO ikgadējo sanāksmju iznākumu. Saskaņā ar pamatregulas 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu dalībvalstis pašas izlemj, kā tām pieejamās zvejas iespējas sava karoga zvejas kuģiem tālāk sadalāmas pēc noteiktiem minēto pantu kritērijiem. Tāpēc dalībvalstīm ir vajadzīgā rīcības brīvība tām iedalīto kvotu tālākā sadalīšanā saskaņā ar sociālo/ekonomisko modeli, kādam tās dod priekšroku, lai pieejamās zvejas iespējas izmantotu.

•Instrumenta izvēle

Par vispiemērotāko instrumentu tiek uzskatīta regula, jo tā ļauj noteikt prasības, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīm un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Tas turklāt palīdzēs nodrošināt prasību īstenošanu savlaicīgā un saskaņotā veidā, tādējādi dodot lielāku tiesisko noteiktību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

a)Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Ar ieinteresētajām personām Komisija konsultatīvo padomju satvarā apspriedusies, pamatodamās uz savu ikgadējo paziņojumu “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes”.

b)Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ieinteresēto personu atsauksmes par iepriekšminēto ikgadējo paziņojumu atspoguļo viedokļus par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un pieņemto pārvaldības lēmumu pareizību. Komisija minētās atsauksmes ir ņēmusi vērā šā priekšlikuma izstrādē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

ICES zinātniskais ieteikums balstās uz satvaru, kuru izstrādājušas ICES ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tiek sniegts saskaņā ar partnerības pamatnolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju.

KZP mērķis ir atjaunot un uzturēt krājumus tā, lai tie spētu nodrošināt MSY. Šis mērķis ir nepārprotami iestrādāts pamatregulas 2. panta 2. punktā, kurā teikts, ka to “sasniedz (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras ES uzņēmusies, ņemot vērā Johannesburgā 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību pieņemtos secinājumus un ar tiem saistīto īstenošanas plānu.

Zvejas iespējas specializētajā zvejā apgūstamiem Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu krājumiem 34 , par kuriem ir sniegts MSY ieteikums, jānosaka, pamatojoties uz relevantajiem daudzgadu plāniem, kuros noteikts zvejas izraisītas zivju mirstības diapazons, kas ļauj sasniegt MSY (FMSY diapazons), tātad piedāvāta zināma elastība ar īpašiem nosacījumiem. Komisija ICES lūgusi sniegt zinātnisku ieteikumu, ko varētu izmantot elastības īstenošanai un arī tādēļ, lai novērtētu, vai minētās elastības izmantošanas nosacījumi ir izpildīti. FMSY diapazona augstākās vērtības KPN noteikšanā var izmantot tad, ja attiecīgā krājuma biomasa ir lielāka par MSY Btrigger, un tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai zinātniskiem pierādījumiem, tas vajadzīgs, lai:

–sasniegtu mērķus, kas relevantajā daudzgadu plānā noteikti attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai

–novērstu smagu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai

–mazinātu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

MSY Btrigger ir biomasas apjoms, kura (nevēlamās) sasniegšanas gadījumā pārvaldītājam jārīkojas, lai krājums varētu atjaunoties un pārsniegt apjomu, kas spēj ilgtermiņā nodrošināt MSY. Ja krājuma biomasa ir mazāka par MSY Btrigger, zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka tāds, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš proporcionāli samazināts, lai ņemtu vērā biomasas kritumu.

Tāpēc šajā priekšlikumā izmantots MSY ieteikums, ja tāds ir pieejams. Ja saskanīgi ar KZP mērķiem KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu, tās atbilst apjomam, kāds saskaņā ar minēto ieteikumu spētu nodrošināt MSY sasniegšanu. Šī pieeja ir saskaņā ar principiem, kas izklāstīti ikgadējā paziņojumā “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes”.

Saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 4. panta 7. punktu mērķkrājumu zvejas iespējas vienmēr būtu jānosaka tā, lai varbūtība, ka biomasa nokritīsies zem Blim, būtu mazāka par 5 %. Ja ir pieejams MSY ieteikums, ICES tajā var šādas īstermiņa varbūtības norādīt. Lai nodrošinātu minētās varbūtības piepildīšanos, var būt attiecīgi jāsamazina mērķkrājuma apzvejošanas izraisītā zivju mirstība vai arī jāaptur specializētā zvejniecība.

Attiecībā uz specializētajā zvejā apgūstamiem krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir ierobežoti, ICES zinātniskais ieteikums sniedz kvantitatīvi izteiktus norādījumus par nozvejām, un tie ir izmantoti, lai noteiktu ierosināto KPN apjomu.

Piezvejā apgūstamu Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu krājumu zvejas iespējas jānosaka, pamatojoties arī uz relevantajiem daudzgadu plāniem. Piezvejas krājumu KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu, ja tāds ir pieejams. Nosakot piezvejas sugu krājumu zvejas iespējas, būtu jāņem vērā arī jauktu sugu zvejniecību specifika.

Attiecībā uz piezvejā apgūstamiem krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir ierobežoti, KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz ICES zinātniskajā ieteikumā sniegtajiem kvantitatīvi izteiktajiem norādījumiem par nozvejām.

•Ietekmes novērtējums

Zvejas iespēju regulas tvērumu nosaka LESD 43. panta 3. punkts.

Šā priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Ir ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, kas guvušas labvēlīgu ICES vērtējumu. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY mērķa sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums un ka šos trīs mērķus nevar sasniegt atsevišķi.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta ES vai valstu publiskā sektora iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz zvejas piepūles pārvaldībai piemērojamajām prasībām.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, jo īpaši tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2023/0359 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem groza Regulu (ES) 2023/194

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36 6. pants prasa saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju ieteikumus.

(2)Padomei būtu jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistītajām katras dalībvalsts zvejas darbībām nodrošinātu relatīvu stabilitāti.

(3)Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.

(4)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu pieņem deleģētās regulas, ar kurām nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā izkraušanas pienākums īstenojams konkrētās zvejniecībās.

(5)Nosakot zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc tās būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu. Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no minētajā ieteikumā norādītā kopējā nozveju apjoma būtu jāatvelk. Turklāt zvejas iespējas krājumiem, par kuriem ICES savā ieteikumā norādījusi vienīgi izkrāvumu apjomu, būtu jānosaka uz minētā ieteikuma pamata.

(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 37   un (ES) 2019/472 izveido daudzgadu plānus Ziemeļjūrai un rietumu ūdeņiem. Tie nosaka attiecīgo krājumu ilgtermiņa pārvaldībai vajadzīgos mērķrādītājus un pasākumus. Zvejas iespējas attiecībā uz minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem jeb mērķkrājumiem būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jeb MSY (FMSY diapazoni), vai vēl mazākas, kā arī saskanīgas ar minētajās regulās paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti relevantajos ICES ieteikumos. Ja atbilstoša zinātniska informācija nav pieejama, minēto regulu 1. panta 1. punkta krājumu vai 1. panta 4. punkta krājumu (t. i., piezvejas sugu krājumu) zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajās regulās izklāstīto piesardzīgo pieeju. Nosakot piezvejas sugu krājumu zvejas iespējas, saskaņā ar minēto regulu 5. panta 3. punktu būtu jāņem vērā arī jauktu sugu zvejniecību specifika.

(7)Ziemeļjūras daudzgadu plāna 7. pantā un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantā teikts, ka tad, ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minēto regulu 1. panta 1. punktā minēta krājuma biomasa ir mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim) 38 , jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drīzu attiecīgā krājuma atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt minēto krājumu vai citu zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(8)Saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 4. panta 7. punktu mērķkrājumu zvejas iespējas vienmēr būtu jānosaka tā, lai varbūtība, ka biomasa nokritīsies zem Blim, būtu mazāka par 5 %. Lai nodrošinātu šādas varbūtības piepildīšanos, dažos gadījumos var būt attiecīgi jāsamazina mērķkrājumu apzvejošanas izraisītā zivju mirstība vai arī jāaptur specializētā zvejniecība.

(9)Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka nulles apjoma nozvejas vai – runājot par Ziemeļjūras daudzgadu plāna un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķkrājumiem – kuru gadījumā ICES ieskatā par 5 % mazāku varbūtību, ka biomasa nokritīsies zem Blim: i) varēs sasniegt, ja nozvejas būs mazas; ii) varēs sasniegt ar nulles apjoma nozvejām; iii) nevarēs sasniegt pat ar nulles apjoma nozvejām. Tomēr, ja KPN tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Kritiskā suga ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citas sugas kvota. Lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, aiztaupot pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Šīs piezvejas KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezveju gūšanu. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(10)Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas.

(11)Zilās tunzivs (Thunnus thynnus) KPN Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā būtu nosakāmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 39 noteikumiem.

(12)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 16. panta 4. punktu tādu krājumu gadījumā, uz kuriem Ziemeļjūras daudzgadu plāns vai rietumu ūdeņu daudzgadu plāns neattiecas: i) ja ir pieejama adekvāta zinātniskā informācija, zvejas iespējas būtu jānosaka saskanīgas ar zvejas izraisīto mirstību, kas spēj nodrošināt MSY; ii) ja šāda informācija nav pieejama, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(13)Dažiem krājumiem ICES ieteikums ir derīgs vairākus gadus un uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Šādos gadījumos ikgadējās KPN būtu jānosaka uzreiz uz visu ieteikuma periodu (daudzgadu KPN). Tomēr būtu jānodrošina, ka tad, ja minētajā periodā kļūst pieejams jauns ICES ieteikums, daudzgadu KPN atbilst arī jaunajam ieteikumam. Turklāt būtu jānodrošina, ka ikgadējie atvilkumi, kurus no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma izdara, lai ņemtu vērā atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, saglabā saskanību ar pieejamajiem datiem.

(14)Eiropas labraks (Dicentrarchus labrax) ICES 8.a un 8.b rajonā (Biskajas līcis) ir rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķkrājums. ICES 2024. gada ieteikumā 40 sacīts, ka šā krājuma biomasa 2023. gadā ir nokritusies zem MSY Btrigger atzīmes un sagaidāms, ka 2024. gadā tā turpinās kristies, Blim rādītāju tomēr nesasniedzot. Tāpēc būtu jāpieņem pienācīgi korektīvie pasākumi, kas nodrošina, ka minētais krājums ātri atgriežas līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Tādējādi Francijai un Spānijai būtu jānodrošina, ka minētā krājuma zvejas iespējas, kuras tām jānosaka uz 2024. gadu, ir tādas, ka zvejas izraisītās zivju mirstības rādītājs ir zemāks par FMSY punktvērtību 41 , kas proporcionāli samazināta, lai ņemtu vērā biomasas samazināšanos, un būtu jāpieņem ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantu saskanīgi papildu pasākumi. Saskaņā ar ICES 2024. gada ieteikumu komerciālo zvejniecību zvejas iespējām attiecīgi nevajadzētu būt lielākām par 1906 tonnām.

(15)ICES 8.a un 8.b rajonā veiktie Eiropas labraka atpūtas zvejniecības reglamentējošie pasākumi būtu jāpastiprina, jo tie būtiski ietekmē minētā krājuma biomasu, bet biomasa ir samazinājusies. Tāpēc dienas individuālais limits būtu jāsamazina, nosakot, ka zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt tikai vienu zivi. Arī stacionāro tīklu izmantošana būtu jāizslēdz, jo tie nav pietiekami selektīvi un ar tiem, iespējams, tiks nozvejots par noteikto limitu lielāks īpatņu skaits.

(16)[2022. gada maijā ICES atzīmēja 42 , ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem atjaunot zuša (Anguilla anguilla) krājumus, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā tas prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 43 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi. 2022. gada novembrī ICES atkārtoti ieteica 44 , ka tad, kad tiek piemērota piesardzīga pieeja, zuša (Anguilla anguilla) nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā, kurš ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru, vajadzētu būt nullei. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām.] [Šis apsvērums vēl tiks atjaunināts, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.]

(17)Padomes Regula (ES) 2023/194 45 zvejas aizlieguma perioda ilgumu visām zuša komerciālās zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā un Savienības zvejas kuģiem visos Vidusjūras jūras ūdeņos pagarināja līdz sešiem mēnešiem. Minētajos ūdeņos regula aizliedza arī jebkādas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst zuti. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši līdz 2022. gadam īstenotie Savienības un valstu pasākumi. Bez tam tika uzskatīts, ka ilgāks zvejas aizlieguma periods ļaus turpināt krājumu atjaunošanas pasākumus, veicinās zuša krājumu atlabšanu un palīdzēs tuvināties Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. panta 4. punkta mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu. Ņemot vērā zuša pastāvīgi kritisko stāvokli, ir lietderīgi minētos pasākumus 2024. gadā saglabāt. [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.]

(18)Zušu migrēšanu ietekmē visdažādākie vidiskie un bioloģiskie faktori, tāpēc migrācijas perioda iezīmes atkarībā no zuša dzīves posma, dzīvotnes veida un ģeogrāfiskā apgabala (jo sevišķi kad runa ir par jūras šaurumu) var būt dažādas. Tāpēc un lai ņemtu vērā šos elementus, kā arī zuša migrācijas temporālos un ģeogrāfiskos modeļus attiecīgi stikla zuša un sudrabzuša dzīves posmā, var būt lietderīgi noteikt zvejas aizlieguma periodus, kuri dažādiem dalībvalsts zvejas apgabaliem un dažāda veida zvejniecībām, kas šajos zvejas apgabalos darbojas, ir atšķirīgi. Attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz šiem elementiem, būtu jānosaka relevantais zvejas aizlieguma periods (periodi).

(19)[2022. gadā Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) savā 45. ikgadējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/1 par daudzgadu pārvaldības plānu attiecībā uz zuti Vidusjūrā un ar ko groza Ieteikumu GFCM/42/2018/1. Atbilstoši savam zuša pārvaldības plānam (plāniem) un zuša migrācijas temporālajam modelim līgumslēdzējas puses var nolemt noteikt sešus secīgus mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu vai noteikt zvejas aizlieguma periodu, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. martam un vēl trīs brīvi izvēlētus papildu mēnešus laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Saskaņā ar Ieteikumu GFCM/45/2022/1 komerciālas zuša zvejošanas aizlieguma periods un atpūtas zvejniecību aizliegums būtu jāpiemēro visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem, iesāļūdeņiem – estuāriem, krasta lagūnām un pārejas ūdeņiem – un saldūdeņiem. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Tā kā Ieteikums GFCM/45/2022/1 uz Melno jūru neattiecas un Regulas (EK) Nr. 1100/2007 vajadzībām Melnā jūra un ar to saistītās upju sistēmas netiek uzskatītas par dabiskām zuša dzīvotnēm, zutim paredzētie pasākumi attiecībā uz Melno jūru (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals) nav jāpiemēro.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc GFCM 2023. gada [kārtējās] sanāksmes.]

(20)[Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos zvejas aizlieguma periodam (periodiem) būtu jāaptver attiecīgi stikla zušu un sudrabzušu galvenais migrācijas periods (periodi). Ņemot vērā potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu stikla zušu un sudrabzušu specializēto zvejniecību pilnīga slēgšana galvenajā migrācijas periodā (periodos), dalībvalstis var atļaut vienu mēnesi zuti zvejot arī šajos galvenajos migrācijas periodos. Lai no Baltijas jūras uz Ziemeļjūru migrējošajiem sudrabzušiem nodrošinātu faktisku aizsardzību, ICES 3. apakšapgabala piekrastes dalībvalstīm (t. i., Dānijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Somijai, Vācijai un Zviedrijai) būtu jāvienojas par saskaņotiem sudrabzušu zvejas aizlieguma periodiem. Ja attiecīgajām dalībvalstīm vienoties neizdodas, sudrabzušu zvejas aizlieguma periodam Baltijas jūrā būtu jāsākas 1. augustā un jāturpinās līdz 31. janvārim.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.]

(21)Stikla zušu krājumu atjaunošana ir saglabāšanas pasākums, ko dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007 ir izvēlējušās iekļaut savos zuša pārvaldības plānos. Lai minētās dalībvalstis varētu šā pasākuma īstenošanu turpināt, var būt vajadzīgs atbilstošajā gada laikā un, iespējams, galvenā migrācijas perioda (periodu) laikā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos gūt stikla zušu nozvejas. Tāpēc dalībvalstis var atļaut stikla zušu galvenā migrācijas perioda (periodu) laikā stikla zušu zvejošanu turpināt par vienu mēnesi ilgāk. [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.]

(22)Attiecībā uz dažiem plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumiem to sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Turklāt, ja šādas plātņžaunzivis izmet, izdzīvotības rādītāji ir augsti. Līdz ar no minētajiem krājumiem gūtas nozvejas būtu jāizmet, nevis jāizkrauj, jo tiek uzskatīts, ka izmetumi ne tikai būtiski nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību, bet pat veicina šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc šādu sugu zvejošana būtu jāaizliedz, jo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu sugām, kuras zvejot ir aizliegts, izkraušanas pienākumu nepiemēro. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

(23)Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt spētu pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejošanas aizliegumu.

(24)Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē (2017. gada 23.–28. oktobrī Manilā) minētās konvencijas I un II papildinājumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos un trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību.

(25)Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažu KPN apgabalu starpā īstenot elastīgu režīmu, ja tas attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu.

(26)Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 46 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību tiklab ar piesardzīgu, kā ar analītisku pieeju noteiktajām krājumu kvotām. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemērot. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Visbeidzot, atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa pamatregulas 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz.

(27)Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, var būt lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti pašai noteikt minēto KPN. Šādu pilnvarojumu dod ar noteikumu, ka dalībvalsts, kad tā nosaka KPN apjomu, ievēro KZP principus un noteikumus. Lai nodrošinātu, ka minētās dalībvalstis KZP principus un noteikumus piemēro pareizi, Komisija izvērtē informāciju, ko dalībvalstis tai sniedz attiecībā uz KPN apjoma noteikšanu, un datus, kas ņemti par minētās noteikšanas pamatu.

(28)Lamanša rietumu daļas (ICES 7.e rajons) krājuma jūrasmēles zvejas piepūles limiti jānosaka saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 12. pantu.

(29)Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2024. gadam jānosaka saskaņā ar 5., 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu Regulā (ES) 2016/1627 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

(30)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 47 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(31)[2022. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā ikgadējā sanāksmē apstiprināja saglabāšanas pasākumus, kuri attiecas uz abiem – seklūdens pelaģiskā un dziļūdens pelaģiskā – sarkanasara Sebastes mentella krājumiem Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos un aizliedz minēto krājumu specializēto zveju un jebkādas atbalsta darbības. Turklāt, lai minimalizētu piezvejas, NEAFC aizliedza arī citas zvejas darbības apgabalā, kurā pulcējas sarkanasaru bari. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Ieteikumus par ICES 1. un 2. apakšapgabala krājuma sarkanasariem (Sebastes spp.) un Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) NEAFC nav pieņēmusi. Tāpēc Savienības kvotas būtu jānosaka saskaņā ar NEAFC satvarā pausto Savienības nostāju.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.]

(32)[Savienības 2023. gada kvota, ko piemēro Grenlandes paltusa krājumam ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos, būtu jānosaka 1711 tonnu apmērā. Šīs Savienības kvotas apjoms atbilst 9,25 % no 18 494 tonnu lielās 2023. gada KPN, kuru Savienība attiecībā uz Grenlandes paltusu ICES 1. un 2. apakšapgabalā NEAFC ierosinājusi saskaņā ar ICES ieteikumu.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.]

(33)[Savienības 2023. gada kvota, ko piemēro sarkanasaru krājumiem ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos, būtu jānosaka, pamatojoties uz vidējo vērtību, kuru aprēķina no trijām lielākajām sarkanasaru gada nozvejām, ko Savienība 2013.–2022. gada periodā guvusi ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.]

(34)[Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus), putasu (Micromesistius poutassou) un Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes (Clupea harengus) zvejniecību pārvaldību spriež attiecīgās piekrastes valstis. Savienība šajās apspriedēs pauda nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2022. gada 20. oktobrī. Apspriešanās noslēdzās 2022. gada 6. decembrī. NEAFC ieteikumi par minēto krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz 2023. gadu tika pieņemti 2022. gadā NEAFC ikgadējā sanāksmē. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādas, kā noteikts NEAFC ieteikumos, un atbilstoši pārējiem minēto ieteikumu noteikumiem.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.]

(35)[2022. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā ikgadējā sanāksmē vienojās 2023. gadā saglabāt KPN, kādas 2022. gadā jau bija noteiktas zobenzivij (Xiphias gladius) Vidusjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, garspuru tunzivij (Thunnus alalunga) Vidusjūrā, Atlantijas zilajam marlīnam (Makaira nigricans), baltajam marlīnam (Tetrapturus albidus), dzeltenspuru tunzivij (Thunnus albacares), lielacu tunzivij (Thunnus obesus) un zilajai haizivij (Prionace glauca). Turklāt ICCAT uz 2023. gadu noteica KPN zilajai tunzivij (Thunnus thynnus) un Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma zobenzivij, un šīs KPN bija attiecīgi 40 570 un 10 000 tonnas. Vēl ICCAT pieņēma Vidusjūras krājuma garspuru tunzivs kvotas, kas iedalītas uz 2023. un 2024. gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(36)[Pirmo reizi ICCAT pieņēma arī zilās tunzivs pārvaldības procedūru. Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai gan rietumu krājuma, gan Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras krājuma zvejniecības spētu darboties ilgtermiņā un būtu ilgtspējīgas un rentablas. Ar pārvaldības procedūru īsteno austrumu un rietumu krājuma zilās tunzivs pārvaldības mērķus, piemēram, pieņem trīs gadu pārvaldības ciklus un īstenošanas grafiku uz laiku līdz 2028. gadam. Saskaņā ar pārvaldības procedūru uz 2023.–2025. gada laikposmu noteiktā KPN ir 40 570 tonnas gadā Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras krājumam. Tāpēc minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(37)[ICCAT ir pieņēmusi pārvaldības plānu attiecībā uz Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus), kurš kā saistītā suga nozvejots citās ICCAT zvejniecībās. Plāns sāk darboties no 2023. gada, lai pret pārzveju vērstos nekavējoties un pakāpeniski sasniegtu MSY nodrošināšanai pietiekamus biomasas līmeņus. Šis plāns ļauj paturēt no Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma gūtas īsspuru mako piezvejas kopumā 1295 tonnu apmērā, un 503 tonnas no tām ir pieejamas Savienībai. Pieļaujamo paturējumu limits ICCAT ieteikuma nozīmē nav ilgtermiņa tiesības un neskar nekādus turpmākus kvotu iedalīšanas procesus. Tāpēc šis pasākums būtu Savienības tiesību aktos jāievieš, nosakot piezvejas KPN un atbilstošu Savienības kvotu.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(38)[Lai samazinātu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu zvejas izraisīto mirstību, ICCAT turklāt saglabāja maksimālo limitu – 300 zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) uz vienu zvejas kuģi 2023. gadā – un 72 dienas ilgu ZPI izmantošanas aizlieguma periodu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(39)[2021. gadā savā ikgadējā sanāksmē ICCAT pieņēma 15 gadu atjaunošanas plānu attiecībā uz garspuru tunzivi Vidusjūrā (2022–2036). Vidusjūras krājuma garspuru tunzivij ICCAT uz 2023. gadu ir noteikusi 2500 tonnu lielu KPN. Turklāt ICCAT, pamatojoties uz ieguves kontroles noteikumu un arī ilgtermiņa pārvaldības procedūras pieņemšanas nolūkā uz 2022.–2023. gada laikposmu noteica 37 801 tonnu lielu KPN Atlantijas okeāna ziemeļu daļas krājuma garspuru tunzivij. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(40)[Atbilstīgi vairākiem ICCAT ieteikumiem Savienība pēc pieprasījuma un saskaņā ar noteikumiem, ko ICCAT noteikusi katram krājumam, var kādu procentuālo daļu no savas neizmantotās ICCAT konvencijas apgabala krājumu kvotas no priekšpēdējā vai iepriekšējā gada pārnest uz kārtējo gadu. Minētie ieteikumi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pēc iespējas drīzāk būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, lai dalībvalstis varētu ICCAT krājumu Savienības kvotas pilnībā izmantot, kā ICCAT to 2024. gadam ir paredzējusi.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(41)[Savienības kvotas, kas 2023. gadā tai pieejamas no ICCAT konvencijas apgabala krājumiem, ICCAT ikgadējā sanāksmē 2022. gada novembrī tika pielāgotas atbilstīgi vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuri Savienībai ļauj noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pēc pieprasījuma pārnest no 2021. gada uz 2023. gadu. Minēto krājumu kvotās, kas individuālām dalībvalstīm iedalītas uz 2023. gadu, būtu jāņem vērā neizmantoto Savienības kvotu pārnesumi, kurus ICCAT atļāvusi pirms katra attiecīgā krājuma zvejas sezonas sākuma. Tāpēc šādi pārnesumi, kuros ņemts vērā relatīvās stabilitātes princips, būtu jāatspoguļo kvotās, kas attiecas uz ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) (ALB/AN05N), dienvidu krājuma garspuru tunzivi (ALB/AS05N), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā (BET/ATLANT), kā arī uz zobenzivi (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/AN05N) un zobenzivi Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/AS05N). Lai būtu izpildītas Savienības starptautiskās saistības, turklāt jāpatur spēkā daži ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti pasākumi.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(42)[2022. gadā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc CCAMLR ikgadējās sanāksmes.]

(43)Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā ikgadējā sanāksmē 2023. gadā paturēja spēkā zvejas kapacitātes ierobežojumus, ZPI un apgādes kuģu skaita ierobežojumus un dzeltenspuru tunzivs nozvejas limitu IOTC kompetences apgabalā. Turklāt IOTC pirmo reizi noteica šajā apgabalā piemērojamu lielacu tunzivs nozvejas limitu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(44)Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējā sanāksme notiks no 2024. gada 29. janvāra līdz 2. februārim. Kamēr ikgadējā sanāksme vēl nav noturēta un 2024. gada KPN nav noteiktas, SPRFMO konvencijas apgabalā būtu provizoriski jāpatur spēkā pašreizējie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN.

(45)2023. gadā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma paturēt spēkā pašreizējos pasākumus, kas piemērojami konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(46)[2022. gadā Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā ikgadējā sanāksmē dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN uz 2023. gadu atkal apstiprināja tādu, kāda uz triju gadu laikposmu (2021–2023) jau bija pieņemta 2020. gada ikgadējā sanāksmē. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc CCSBT ikgadējās sanāksmes.]

(47)[2022. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā ikgadējā sanāksmē nolēma lielāko daļu KPN, kuras tās pārziņā esošajām sugām noteiktas uz 2022. gadu, līdz 2023. gada ikgadējai sanāksmei paturēt spēkā arī 2023. gadā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc SEAFO ikgadējās sanāksmes.]

(48)[2022. gadā Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma paturēt spēkā pašreizējos pasākumus, kas piemērojami WCPFC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc WCPFC ikgadējās sanāksmes.]

(49)[2022. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 44. ikgadējā sanāksmē pieņēma 2023. gada zvejas iespējas attiecībā uz dažiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabala krājumiem. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NAFO ikgadējās sanāksmes.]

(50)2023. gadā Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 10. ikgadējā sanāksmē tika paturētas spēkā līdzšinējās zvejas iespējas, kas pieņemtas attiecībā uz nolīguma aptvertajiem krājumiem. Bez tam tika pieņemts baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis) piezvejas limits un grozītas ilkņzivju (Dissostichus spp.) pārvaldības apgabalu, konkrēti, Delkano apgabala un Viljamsa grēdas apgabala, robežas un novērotāja klātbūtnes un ilkņzivju iezīmēšanas prasības attiecinātas arī uz visu pārējo nolīguma apgabalu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(51)Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 48   (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), 498. panta 2. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ikgadējās apspriedēs līdz katra gada 10. decembrim jāvienojas par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam. Ja šāda vienošanās par KPN līdz 10. decembrim nav panākta, pusēm apspriedes tūlīt jāatsāk, lai pie minētā nolīguma 499. panta 1. punktā prasītās vienošanās par KPN tomēr nonāktu. 

(52)[2022. gadā Savienība un Apvienotā Karaliste noturēja divpusējas apspriedes par daudzu 2023. gadā piemērojamu KPN noteikšanu attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Minētās apspriedes notika uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punkta pamata, un Savienība tajās vadījās pēc Savienības nostājas specifikācijām. Šo nostāju saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES) 2021/1875 49 2. pantu Padome bija apstiprinājusi 2022. gada 21. oktobrī. Apspriedes noslēdzās 2022. gada 16. decembrī, un to iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādas, kādas tās ir minētajā rakstiskajā protokolā, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un arī ir noteikti rakstiskajā protokolā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedes būs noslēgušās.]

(53)[Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto dziļūdens krājumu 2024. gada KPN ir iekļautas Regulā (ES) 2023/194, bet ar piezīmi “jānosaka”. Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu jāgroza un minēto krājumu zvejas iespējas uz 2024. gadu jānosaka tādā apjomā, kāds noteikts Savienības un Apvienotās Karalistes zvejniecības apspriežu rakstiskajā protokolā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedes būs noslēgušās.]

(54)[Ņemot vērā novērtēto dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) krājuma stāvokļa uzlabošanos, Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās, ka šim krājumam vairs nevajadzētu būt pie aizliegtajām sugām. Lai saudzētu minētā krājuma komponentu, kas ir sevišķi mazaizsargāts pret zvejas izraisītu mirstību, drīzāk ir lietderīgi specializētās zvejniecības atturēt no mērķtiecīgas dzimumbriedumu sasniegušu mātīšu baru apzvejošanas. Šajā nolūkā Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās, ka specializētajā dzelkņu haizivs zvejā būtu jāievēro maksimālais izmērs, proti, 100 cm. Šāds pasākums ir funkcionāli saistīts ar attiecīgā krājuma KPN, jo bez šāda pasākuma ar KPN apjomu vien netiktu nodrošināta pietiekama aizsardzība dzemdējošām mātītēm, kuras ir īpaši mazaizsargāta populācijas daļa. Minēto maksimālo izmēru būtu jābeidz piemērot dienā, kad kļūst piemērojams deleģētais akts, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus un reglamentē rīcību ar minēto krājumu apzvejošanā gūtām par 100 cm lielāku īpatņu nozvejām.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedes būs noslēgušās.]

(55)[Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās 2023. gadā savstarpēji atļaut piekļuvi dalībvalstu un Apvienotās Karalistes ekskluzīvajām ekonomikas zonām, lai tajās specializētajā zvejā apgūtu 280 tonnu lielu sākotnējo ziemeļu krājuma garspuru tunzivs kopapjomu. Tas izslēdz piekļuvi apgabaliem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 3. punkts.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedes būs noslēgušās.]

(56)[Lai varētu aizsargāt nārstošanas vietas un ierobežot zivju mazuļu nozvejas, tūbīšu zvejniecībās, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto noteiktus velkamos zvejas rīkus, būtu jāturpina piemērot zvejas aizlieguma sezonas.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedes būs noslēgušās.]

(57)[2022. gadā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija noturēja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem, kas uzturas Savienības ūdeņos un Apvienotās Karalistes un Norvēģijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos. Apspriežu mērķis bija vienoties par minēto krājumu pārvaldību un arī par 2023. gada zvejas iespējām. Savienība šajās apspriedēs pauda nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2022. gada 20. oktobrī. Apspriedes noslēdzās 2022. gada 9. decembrī, un to iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas kopā ar citiem saskaņotā protokola noteikumiem būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas apspriedes būs noslēgušās.]

(58)[Korektīvie pasākumi, kurus piemēro attiecībā uz Ziemeļjūras krājuma mencu (Gadus morhua) un par kuriem 2022. gadā panākta kopīga vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, tiek paturēti spēkā, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanu un ilgtspējīgu ilgtermiņa pārvaldību saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 13. pantu.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas apspriedes būs noslēgušās.]

(59)[2022. un 2023. gadā Savienība un Norvēģija noturēja divpusējas apspriedes par: i) kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Skagerakā. Apspriežu mērķis bija vienoties par minēto krājumu pārvaldību un arī par 2023. gada zvejas iespējām; ii) piekļuvi ūdeņiem 2023. gadā; iii) apmaiņu ar 2023. gada zvejas iespējām. Savienība šajās apspriedēs pauda nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2022. gada 21. oktobrī. Apspriedes noslēdzās 2023. gada 16. martā, un to iznākums tika dokumentēts divos saskaņotos protokolos. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādas, kādas tās ir saskaņotajos protokolos, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie šajos saskaņotajos protokolos noteiktie pasākumi.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Norvēģijas apspriedes būs noslēgušās.]

(60)[Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un minētā nolīguma īstenošanas protokolā 50 , Apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai 2023. gadā pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos. Savienībai 2023. gadā pieejamo zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos tika dokumentēts 2022. gada 23. un 24. novembrī Briselē notikušās Apvienotās komitejas sanāksmes protokolā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka minētajā protokolā noteiktajā apjomā un ņemot vērā ar ikgadējo zvejas iespēju apmaiņu saistīto zvejas iespēju nodošanu Norvēģijai.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Grenlandes valdības un Dānijas valdības apspriedes būs noslēgušās.]

(61)1920. gada 9. februāra Līgums par Špicbergenu (Svalbāra) (“1920. gada Parīzes līgums”) visām minētā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, arī zvejas resursiem, kas atrodami ūdeņos ap Svalbāru. Savienība savu nostāju par minēto piekļuvi izklāstījusi vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās datētas ar 2021. gada 26. februāri, 2021. gada 28. jūniju un 2022. gada 1. augustu. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju (Chionoecetes spp.) izmantošana ūdeņos ap Svalbāru notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar relevantajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām, kādas pastāv ūdeņos ap Svalbāru, ir lietderīgi noteikt, cik kuģiem ir atļauts iesaistīties šādā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2024. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(62)[Apsvērums un relevantie noteikumi par Arktikas ziemeļaustrumu krājumiem tiks pievienoti vēlāk.]

(63)Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto deklarāciju, kas Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 51 un ar ko Venecuēlas karoga zvejas kuģiem piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos, kuri ir Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jānosaka to lutjānzivju zvejas atļauju maksimālais skaits, kas Venecuēlai Savienības ūdeņos ir pieejamas.

(64)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras Komisijai būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 52 .

(65)Daži noteikumi būtu jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2025. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam. To pašu iemeslu dēļ noteikumus, ko piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vai 2026. gada 31. decembrim, būtu jāturpina piemērot arī 2026. vai 2027. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2026. vai 2027. gadam.

(66)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr noteikumi par zvejas piepūles limitiem būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. februāra. Turklāt noteikumi par zuša komerciālās zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tam piegulošajos Savienības iesāļūdeņos būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa. Tas vajadzīgs, lai nepieļautu pārklāšanos ar Regulas (ES) 2023/194 noteikumiem par šo pašu tematu. Steidzamības dēļ regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(67)Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pieņēma 2023. gada beigās, un tie kļuva piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc šīs regulas noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti uz laikposmu, kurš sākas 2023. gada 1. decembrī, relevantie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas. Arī ilkņzivju zvejas sezona SIOFA nolīguma apgabalā ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un KPN minētajai sugu grupai ir noteiktas uz laikposmu, kurš sākas 2023. gada 1. decembrī, tāpēc šīs KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā.

(68)Saskaņā ar ICCAT noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to zvejas kuģi 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma, t. i., no 2023. gada 17. decembra, neizvieto ZPI. Tāpēc šīs regulas noteikums, ar kuru šo pasākumu ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

2.Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)nozvejas limitus 2024. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, arī 2025. un 2026. gadam;

b)zvejas piepūles limitus 2024. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim;

c)dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas laikposmam no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro:

a)Savienības zvejas kuģiem un

b)trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.

2.Šo regulu piemēro arī:

a)dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas relevantajos šīs regulas noteikumos, un

b)komerciālajām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, t. i., bez kuģa.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)“trešās valsts zvejas kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;

c)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):

i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)visās citās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu;

g)“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums;

h)“piesardzīga KPN” ir KPN, par kuru nav pieejams analītisks novērtējums, ir pieejams piesardzīgs novērtējums vai nav pieejams nekāds novērtējums;

i) “linuma acs izmērs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 53 6. panta 34. punktā definētais zvejas rīka linuma acs izmērs;

j)“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

k)“zvejas žurnāls” ir Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā minētais žurnāls;

l)“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju;

m)“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu definīcijas:

a)“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 54 III pielikumā;

b)“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

d)“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–53°30'N 15°00'W,

–53°30'N 11°00'W,

–51°30'N 11°00'W,

–51°30'N 13°00'W,

–51°00'N 13°00'W,

–51°00'N 15°00'W;

e)“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43°00'N 9°00W,

–43°00'N 10°00'W,

–43°30'N 10°00'W,

–43°30'N 9°00'W,

–44°00'N 9°00'W,

–44°00'N 8°00'W,

–43°30'N 8°00'W;

f)“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43°00'N 8°00'W,

–43°00'N 10°00'W,

–42°00'N 10°00'W,

–42 00'N 8°00'W;

g)“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–42°00'N 8°00'W,

–42°00'N 10°00'W,

–38°30'N 10°00'W,

–38°30'N 9°00'W,

–40°00'N 9°00'W,

–40°00'N 8°00'W;

h)“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus;

i)“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43°30'N 6°00'W,

–44°00'N 6°00'W,

–44°00'N 2°00'W,

–43°30'N 2°00'W;

j)“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7º 23' 48″ rietumu garuma;

k)“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā 55 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

l)“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 56 II pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;

m)“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) 57 ;

n)“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu 58 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

o)“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi 59 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

p)“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 60 III pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;

q)“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību 61 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

r)“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā 62 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

s)“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā 63 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

t)“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā 64 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

u)“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;

v)“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

–150º rietumu garuma meridiāns,

–130º rietumu garuma meridiāns,

–4º dienvidu platuma paralēle,

–50º dienvidu platuma paralēle;

w)“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 65 I pielikumā definētie apgabali.

II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU
ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

5. pants
KPN un to sadalījums

1.Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas zvejniecības jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu attiecīgā piekrastes valsts var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 20. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 66 un tās īstenošanas noteikumos.

3.Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā esošos ūdeņos attiecīgā piekrastes valsts var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 20. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un tās īstenošanas noteikumos.

6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.Ja šīs regulas I pielikumā tā norādīts, minētajā pielikumā iekļautās KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.

2.KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:

a)atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)nodrošina krājuma izmantošanu, kura –

i)ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam vai –

ii)ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – ir saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecību pārvaldībā.

3.Līdz 2024. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)dalībvalsts noteiktās KPN;

b)dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par pamatu KPN noteikšanā;

c)ziņas par to, kā noteiktās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1.Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta, vai

b)tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.

2.Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

8. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

1.Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2.6 % no katras tādas KPN kvotas mencai (Gadus morhua) Ķeltu jūrā (COD/7XAD34), mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (COD/5BE6A), merlangam Īrijas jūrā (WHG/07A.) un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā (PLE/7HJK.) un 3 % no katras tādas KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (WHG/56-14), kas iedalīta katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver no 2024. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām pašām šādu kvotu nav, līdz 2024. gada 31. martam ir ekskluzīva piekļuve minētajai rezervei.

3.No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Pēc 2024. gada 31. marta daudzumus, kas palikuši neizmantoti, atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras rezervi ar tiem sākotnēji papildinājušas.

4.Ja vien dalībvalsts, kurai pašai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas rezervi papildinājusi, nevienojas citādi, dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma C daļā uzskaitītu krājumu kvotas.

5.Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.Ja 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj savas nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

9. pants
Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1.Jūrasmēles zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu ir noteikti II pielikumā.

2.Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vēl citas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim zvejas kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

[Šīs regulas 10., 15., 16. un 18. pants vēl tiks atjaunināts, kad būs noslēgusies Savienības un Apvienotās Karalistes apspriešanās.]

[10. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām
ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

1.Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, ir aizliegts Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) zvejot ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2.Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem, t. i., bez kuģa. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu zvejas rīku skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, 2024. gada janvārī un no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)ja izmanto demersālos traļus 67 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

b)ja izmanto zvejas vadus 68 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

c)ja izmanto āķus un āķu rindas 69 , nepārsniedz 6,2 tonnas uz katru zvejas kuģi;

d)ja izmanto fiksētus žaunu tīklus 70 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,6 tonnas uz katru zvejas kuģi.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.

4.Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam zvejas kuģim.

5.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, t. i., bez kuģa, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–7.k rajonā:

a)no 2024. gada 1. februāra līdz 31. martam:

i)Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo;

ii)aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b)2024. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim:

i)viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

ii)paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

6.Šā panta 5. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.]

11. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā

1.Francija un Spānija attiecībā uz savām komerciālajām zvejniecībām nodrošina, ka Eiropas labraka zvejas iespējas, kas tām 2024. gadā ir pieejamas ICES 8.a un 8.b rajonā, kopā nepārsniedz 1906 tonnas.

2.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:

a)viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu Eiropas labraka īpatni;

b)Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

3.Šā panta 2. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

[Šīs regulas 12. pants vēl tiks atjaunināts, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.]

[12. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā

1.Šo pantu piemēro Savienības jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajiem Savienības iesāļūdeņiem. Ar iesāļūdeņiem saprot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus.

2.Vismaz sešu mēnešu laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbības, kurās zuti iegūst specializētajā zvejā vai nejaušā piezvejā. Šajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus un ievēro sekojošo:

a)attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods (periodi) vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;

b)aizlieguma periods (periodi) ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus;

c)    zvejas aizlieguma periods (periodi) ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem zuša saglabāšanas mērķiem un nacionālajiem pārvaldības plāniem un ietver galveno migrācijas periodu (periodus), arī migrācijas maksimumus, konkrētajā zuša dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.

3.Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai lielāks, katra attiecīgā dalībvalsts var, atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta, uz ne vairāk kā kopumā 30 dienām atļaut zuša zvejošanu galvenā migrācijas perioda laikā. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda.

4.ICES 3. apakšapgabala gadījumā attiecīgās dalībvalstis 3. punktā noteiktās atkāpes piemērošanu savstarpēji saskaņo, tā lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu zuša aizsardzību laikā, kad tas no Baltijas jūras migrē uz Ziemeļjūru. Ja līdz 2024. gada 1. martam šāda vienošanās nav notikusi, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā zvejas aizlieguma periods ir no 2024. gada 1. augusta līdz 2025. gada 31. janvārim.

5.Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 cm, katra attiecīgā dalībvalsts var, no jauna atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta, uz ne vairāk kā kopumā 30 dienām atļaut zuša zvejošanu galvenā migrācijas perioda laikā. Bez tam katra attiecīgā dalībvalsts var uz ne vairāk kā kopumā 30 papildu dienām, kas iekrīt galvenajā migrācijas periodā, atļaut zuša zvejošanu tikai un vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkā. Abos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda.

6.Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.

7.Katra attiecīgā dalībvalsts Komisiju informē šādi:

a) par zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 2.–5. punktu, paziņo līdz 2024. gada 1. martam un paziņojumam pievieno konkrētā perioda (periodu) izvēli pamatojošu informāciju;

b)par valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 2.–5. punktu, paziņo divu nedēļu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas.]

[Šīs regulas 13. pants vēl tiks atjaunināts, kad ICES būs publicējusi savu 2024. gada zinātnisko ieteikumu par zuti un pēc GFCM 2023. gada [kārtējām] sanāksmēm.]

[13. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām Vidusjūrā

1.Šo pantu piemēro GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala iesāļūdeņiem un saldūdeņiem. Ar iesāļūdeņiem saprot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus.

2. Vismaz sešu mēnešu laikposmā ir aizliegts veikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša komerciālās zvejas darbības, kurās zuti iegūst specializētajā zvejā vai nejaušā piezvejā. Šajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus un ievēro sekojošo:

a)attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods (periodi) vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;

b)aizlieguma periods (periodi) ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus atbilstoši 3. punkta nosacījumiem;

c)zvejas aizlieguma periods (periodi) ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zuša migrācijas temporālajiem modeļiem konkrētajā dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.

3.Zvejas aizlieguma periods ir no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam, un katra attiecīgā dalībvalsts papildus nosaka vēl trīs mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 30. novembrim.

4.Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.

5.Katra attiecīgā dalībvalsts Komisiju informē šādi:

a) par zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, paziņo līdz 2024. gada 1.martam;

b)par valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, paziņo divu nedēļu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas.]

14. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 21. un 49. pantu.

2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzēto KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.Ja šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

[15. pants
Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2024. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.]

[16. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1.Apgabali, kuros zvejot aizliegts – izņēmums ir zvejošana ar pelaģiskajiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem) –, un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.

2.Kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām 71 , ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58°30′00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61°30′00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57°00′00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5°00′00″ austrumu garuma.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot;

b)kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā. Šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

c)kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

d)kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

ii)Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

iii)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

e)uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata.

4.Lai panāktu atbilstību 3. punkta nosacījumiem, dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

5.Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.]

17. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1.Savienības zvejas kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem 72 , kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

c)Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d)reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.

2.Savienības zvejas kuģi, kas piedalās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas prasībām. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu Komisijai paziņo līdz 2024. gada 31. martam.

3.Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

18. pants
Aizliegtās sugas

1.Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:

a)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā;

b)slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c)pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)melnā haizivs (Dalatias licha) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f)gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

i)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.–8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā;

j)siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

k)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

l)cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā;

m)vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

n)parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā.

2.    Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

19. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

20. pants
Zvejas atļaujas

1.Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

2.Ja dalībvalsts, par to iepriekš paziņojusi Komisijai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu kādai citai dalībvalstij nodod šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktā zvejas apgabalā izmantojamu kvotu, attiecīgā gadījumā līdz ar kvotu tiek pienācīgi nodotas arī zvejas atļaujas. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst. Minētās zvejas atļaujas nododošā dalībvalsts par šo atļauju nodošanu Komisijai paziņo tajā pašā laikā, kad tā Komisijai paziņo par kvotu nodošanu.

III nodaļa
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi

21. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa

1.Ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

2.Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, Komisija var iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprināt. Ja Komisija uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija RZPO sekretariātam paziņo saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.

3.Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, par kvotām, kas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā attiecīgi saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar relevanto RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar relevantās RZPO noteikumiem. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

[Šīs regulas 2.–4. un 8.–9. iedaļa vēl tiks atjaunināta pēc RZPO ikgadējām sanāksmēm.]

[2. iedaļa
NEAFC konvencijas apgabals

22. pants
Sarkanasari Irmingera jūrā

1.Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Savienības ostās un – Savienības zvejas kuģiem – arī trešo valstu ostās izkraut seklūdens pelaģiskos un dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus Sebastes mentella no Irmingera jūras un tai piegulošajiem ūdeņiem (ICES 5., 12. un 14. apakšapgabals un NAFO 1. un 2. apakšapgabals).

3.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties pārkraušanas operācijās, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem krājumiem.]

[3. iedaļa
ICCAT konvencijas apgabals

23. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas zilo tunzivi Adrijas jūrā zvejo audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5.To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2107 73 17. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

7.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

24. pants
Atpūtas zvejniecības

Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.

25. pants
Haizivis

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeni vai liemeņa daļas.

2.Aizliegts iesaistīties Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.

3.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotas Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivs (izņēmums ir Sphyrna tiburo) liemeni vai liemeņa daļas.

4.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeni vai liemeņa daļas.

5.Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

6.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabala zvejniecībās nozvejota īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) liemeni vai liemeņa daļas.

26. pants
Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI

1.No 2024. gada 1. janvāra līdz 13. martam ICCAT konvencijas apgabalā izmantot ZPI ir aizliegts.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka no 2023. gada 17. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim šo valstu zvejas kuģi ZPI neizvieto. Neviens zvejas kuģis ICCAT konvencijas apgabalā nekad neizvieto vienlaikus vairāk par 300 ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām.

3.Līdz 2024. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai paziņo vēsturiskos datus par zvejas rīkiem, kurus ap ZPI izlikuši šo valstu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu. Ja dalībvalsts līdz minētajai dienai datus nav paziņojusi, tās karoga zvejas kuģi zvejas rīkus ap ZPI neizliek tik ilgi, līdz Komisija datus no minētās dalībvalsts ir saņēmusi, lai tos tālāk paziņotu ICCAT.]

[4. iedaļa
CCAMLR konvencijas apgabals

27. pants
Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

1.Dalībvalstis 2024. gadā var piedalīties vai atļaut saviem kuģiem piedalīties ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 2.–7. punktu saskanīgās ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā darbojas ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2.Dalībvalstis, kas plāno to darīt, par savu ieceri, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem, CCAMLR sekretariātam paziņo ne vēlāk kā 2024. gada 1. jūnijā.

28. pants
Ilkņzivju izpētes zvejniecību limiti

1.Papildus īpašajām prasībām, kas attiecībā uz izpētes zvejniecībām noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.a pantā, ilkņzivju zveju 2023./2024. gada zvejas sezonā atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu zvejas kuģu un minētā pielikuma B tabulā noteikto KPN un piezvejas limitu robežās.

2.Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis un it īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

3.Kad paziņotās nozvejas sasniegušas noteikto KPN (ja tāda ir), ilkņzivju zvejošanu konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz un šo SSRU zvejai slēdz uz visu atlikušo zvejas sezonu.

4.Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabalā un FAO 58.4.3.a rajonā, ja tāda atļauta saskaņā ar šīs regulas 27. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

29. pants
Krila zvejniecība 2023./2024. gada zvejas sezonā

1.Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta nolūkā dalībvalstis, kas plāno 2023./2024. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), ne vēlāk kā 2024. gada 1. maijā par to Komisijai paziņo, izmantojot VII pielikuma papildinājuma B daļā noteikto formātu. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem un uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisija attiecīgos paziņojumus CCAMLR sekretariātam iesniedz ne vēlāk kā 2024. gada 30. maijā.

2.Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju par katru zvejas kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.

3.Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas brīdī:

a)ir tās karoga kuģi vai

b)ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, bet sagaidāms, ka zvejniecības darbošanās laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu (ar kopiju Komisijai) un sniedz:

a)pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju, un

b)izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas.

5. iedaļa
IOTC kompetences apgabals

30. pants
Zvejas kapacitātes limiti
kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3.Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu apzvejošanas piepūle.

4.Ja tiek ierosināts zvejas kapacitāti nodot kādas dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts nodrošina, ka nododamie zvejas kuģi ir iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai citas tunzivju zvejniecību pārvaldošas RZPO reģistrā. Zvejas kapacitāti nevar nodot ar zvejas kuģi, kuru kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.

5.Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā minētā maksimuma drīkst palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.

31. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2.Riņķvada kuģis nekad vienlaikus neapseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošu boju.

3.Katra riņķvada kuģa vajadzībām gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Riņķvada kuģim nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.

4.Ne vairāk kā trīs apgādes kuģi palīdz ne mazāk kā desmit riņķvada kuģiem, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5.Vienam riņķvada kuģim nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.

6.Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

6. iedaļa
SPRFMO konvencijas apgabals

32. pants
Pelaģiskās zvejniecības

1.Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis drīkst izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta turpmāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam, un iesūtāmā informācija ir šāda:

a)to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

b)mēneša nozvejas ziņojumi.

7. iedaļa
IATTC konvencijas apgabals

33. pants
Riņķvada zvejniecības

1.Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:

a)no 2024. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2024. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

–150º rietumu garuma meridiāns,

–40º ziemeļu platuma paralēle,

–40º dienvidu platuma paralēle;

b)no 2024. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–96º rietumu garuma meridiāns,

–110º rietumu garuma meridiāns,

–4º ziemeļu platuma paralēle,

–3º dienvidu platuma paralēle.

2.Attiecībā uz katru zvejas kuģi, kas minēts 1. punktā un ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2024. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem aizlieguma periodiem zvejas kuģis ir izvēlējies.

3.Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.Šā panta 3. punktu nepiemēro:

a)ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

b)reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

34. pants
Dreifējošas ZPI

1.Riņķvada kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 400 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizēta vienīgi tad, kad tā ir uz riņķvada kuģa.

2.Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:

a)neizvieto ZPI;

b)savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.

35. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

36. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1.Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeni vai liemeņa daļas.

2.Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un zvejas kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.Zvejas kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), un minēto informāciju paziņo savas valstspiederības dalībvalstīm. 2023. gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 2024. gada 31. janvārim.

37. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģi IATTC konvencijas apgabalā nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod minētajā apgabalā nozvejotu mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas. Tiklīdz kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, ja vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

[8. iedaļa
SEAFO konvencijas apgabals

38. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b)plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c)īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f)raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g)samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h)Selachimorpha virskārtas haizivis;

i)dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).]

[9. iedaļa
WCPFC konvencijas apgabals

39. pants
Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs
un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) ar riņķvadu zvejo WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk kā 403 zvejas dienas.

2.Savienības zvejas kuģi neveic Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši āķu jedu kuģi, 2024. gadā nepārsniedz IG pielikuma 1. tabulā noteiktos limitus.

40. pants
Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

1.Riņķvada kuģi no 2024. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 30. septembra plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz diviem papildu mēnešiem: no 2024. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. maija plkst. 24.00 vai arī no 2024. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3.Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tā piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2024. gada 15. februārim informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Dalībvalstu izvēlētos aizlieguma periodus Komisija pirms 2024. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

4.Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.

41. pants
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zobenzivi (Xiphias gladius) zvejot WCPFC konvencijas apgabala daļā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

42. pants
Zobenzivs nozveju limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20º dienvidu platuma, 2024. gadā nepārsniedz IG pielikuma 2. tabulā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20º dienvidu platuma.]

10. iedaļa
Beringa jūra

43. pants
Aizliegums Beringa jūras atklātajos ūdeņos zvejot mintaju

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa
SIOFA nolīguma apgabals

44. pants
Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem;

b)grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām;

c)nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

45. pants
Ilkņzivju zvejniecības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri SIOFA nolīguma apgabalā zvejo ilkņzivis (Dissostichus spp.):

a)nezvejo dziļumā, kas ir mazāks par 500 metriem;

b)vienmēr ved vismaz vienu zinātnisko novērotāju, kuram uzdots novērot 25 % āķu, kas līdz ar katru jedu izcelti visā šā zvejas rīka izvietošanas laikā;

c)no katras neapstrādātu ilkņzivju tonnas iezīmē un atlaiž vismaz piecas nozvejotās zivis. Sākot no 30 nozvejotām ilkņzivīm, iezīmēto īpatņu atlaišanā piemēro vismaz 60 % lielu minimālās pārklāšanās statistisko rādītāju (minimum overlap statistic).

46. pants
Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums

SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

(a)baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), izņemot ja iegūta IK pielikumā noteiktā pieļaujamo piezveju limita kontekstā;

(b)gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus);

(c)graudainā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus granulosus);

(d)melnā haizivs (Dalatias licha);

(e)Baha kaķhaizivs (Bythaelurus bachi);

(f)menlmutes himēra (Chimaera buccanigella);

(g)Didjē himēra (Chimaera didierae);

(h)jūrnieku himēra (Chimaera willwatchi);

(i)gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroselachus crepidater);

(j)Planketa dzeloņhaizivs (Scymnodon plunketi);

(k)samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus);

(l)baltvaigu laternhaizivs (Etmopterus alphus);

(m)Indijas kaķhaizivs (Apristurus indicus);

(n)Klusā okeāna gardegunhimēra (Harriotta raleighana);

(o)šaurgalvas kaķhaizivs (Bythaelurus tenuicephalus);

(p)apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus);

(q)lielacu sešžaunhaizivs (Hexanchus nakamurai);

(r)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

(s)dienvidu miegainā haizivs (Somniosus antarcticus);

(t)rūķhaizivs (Mitsukurina owstoni);

(u)Etmopterus viator;

(v)plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

(w)pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus);

(x)mazā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus uyato);

(y)Squalus mitsukurii;

(z)Deania quadrispinosa;

(aa)    apaļgalvas dzelkņhaizivs (Deania profundorum);

(ab)    Klusā okeāna gardegunhimēra (Harriotta raleighana);

(ac)    Bathyraja tunae;

(ad)    Rhinochimaera africana.

III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU
ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

47. pants
Norvēģijas karoga zvejas kuģi
un Fēru Salu karoga zvejas kuģi

Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģiem Komisija var I pielikumā noteikto KPN robežās un ar šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļas un īstenošanas noteikumu nosacījumiem atļaut zvejot Savienības ūdeņos.

48. pants
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm, Komisija var I pielikumā noteikto KPN robežās un ar šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 un tās īstenošanas noteikumu nosacījumiem atļaut zvejot Savienības ūdeņos.

49. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti

1.Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.

2.Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties kvotām, var ar Apvienoto Karalisti apspriesties par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

3.Ja Komisija 2. punktā minēto un attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties šādas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Komisija paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstīm par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītajām kvotām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

50. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecina šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļas un īstenošanas noteikumu nosacījumus.

51. pants
Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.

52. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo saskaņā ar šīs regulas 51. pantā minētajām zvejas atļaujām, piemēro šīs regulas 7. panta nosacījumus.

[Šīs regulas 53. pants vēl tiks atjaunināts pēc tam, kad Savienība būs apspriedusies ar trešām valstīm.]

53. pants
Aizliegtās sugas

1.Trešo valstu zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos 4. apakšapgabalā;

b)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

c)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā;

d)melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;

e)siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;

f)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

g)cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

h)parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

i)vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2023/194

Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma F daļu groza saskaņā ar šīs regulas XI pielikumu.

55. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

56. pants
Pārejas noteikumi

Regulas 9.–13., 15.–18., 22., 25., 36.–38., 43., 46. un 53. pantu 2025. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz spēkā stājas regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam.

57. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Tomēr:

(a)regulas 12. panta 1. punktu un 12. panta 6. punktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam;

(b)regulas 12. panta 2.–5. punktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam;

(c)regulas 21. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. janvārim;

(d)regulas 27., 28. un 29. pantu un VII pielikumu piemēro no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim;

(e)regulas 26. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 17. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim;

(f)regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 19. janvārim;

(g)kad I pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro arī 2025. un 2026. gadā;

(h)kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim;

(i)regulas II pielikumu piemēro no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim;

(j)[dzelkņu haizivs (DGS/03A-C., DGS/2AC4-C un DGS/15X14) maksimālo saglabāšanas references izmēru piemērot beidz dienā, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, ar kuru ievieš atbilstošus pasākumus un reglamentē rīcību ar minēto krājumu apzvejošanā gūtām par 100 cm lielāku īpatņu nozvejām;]

(k)nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas šajā regulā noteikti 2024. gadam un, kad šajā regulā ir tā norādīts, arī 2025. un 2026. gadam, turpina piemērot 2025. gadā un – attiecīgā gadījumā – 2026. un 2027. gadā, taču to dara vienīgi saistībā ar:

i)apmaiņām, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

ii)atvilkumiem un pārdalēm, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

iii)daudzumiem, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

iv)atvilkumiem, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(4)     https://www.ices.dk/advice/Pages/Latest-Advice.aspx .

(5)    Sīkāk sk. dokumentā ICES approach to advice on fishing opportunities [ICES pieeja ieteikumiem par zvejas iespējām];    
https://doi.org/10.17895/ices.advice.22240624.v1 .

(6)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp.).    Padomes Lēmums (ES) 2019/865 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC (OV L 140, 28.5.2019., 60. lpp.).    Padomes Lēmums (ES) 2019/868 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT), un ar kuru atceļ Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem ICCAT (OV L 140, 28.5.2019., 78. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/867 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR), un ar kuru atceļ 2014. gada 24. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCAMLR (OV L 140, 28.5.2019., 72. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/860 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC), un ar kuru atceļ 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem IOTC (OV L 140, 28.5.2019., 33. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/859 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO (OV L 140, 28.5.2019., 27. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/812 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā (IATTC) un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem IATTC (OV L 133, 21.5.2019., 13. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/861 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (SEAFO), un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem SEAFO (OV L 140, 28.5.2019., 38. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/862 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC), un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības WCPFC (OV L 140, 28.5.2019., 44. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/866 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā gadskārtējā pušu konferencē, un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem minētajā gadskārtējā konferencē (OV L 140, 28.5.2019., 66. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/858 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SIOFA pušu sanāksmē (OV L 140, 28.5.2019., 21. lpp.).    Padomes Lēmums (ES) 2019/863 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO (OV L 140, 28.5.2019., 49. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/824 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCSBT (OV L 134, 22.5.2019., 19. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/859 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO (OV L 140, 28.5.2019., 27. lpp.).

(7)    Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(8)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(9)    Daudzgadu plānos Blim definēts kā nārsta bara biomasas references rādītājs, kura nesasniegšana nozīmē to, ka krājuma reproduktīvā spēja var būt mazinājusies.

(10)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840942.v1 , https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840912.v1 .

(11)    Daudzgadu plānos “FMSY punktvērtība” ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kāda ar konkrētu zvejas modeli un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņa MSY.

(12)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840726.v1 , https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840951.v1 .

(13)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21864336.v1 .

(14)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840897.v1 .

(15)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21532947.v1 .

(16)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19453487.v2 .

(17)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840969.v1 .

(18)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820533.v1 .

(19)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840984.v1 .

(20)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21841002.v1 .

(21)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21841014.v1 .

(22)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840984.v1 .

(23)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21864309.v1 .

(24)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21864312.v1 .

(25)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21907971.v1 .

(26)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840756.v1 .

(27)    Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(28)    Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma F tabulā minēts krājums.

(29)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19754485.v1 , https://doi.org/10.17895/ices.advice.19754488.v1 .

(30)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19754491.v1 .

(31)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.7752 , https://doi.org/10.17895/ices.advice.19772374.v1.  

(32)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19902958 .

(33)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(34)    Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 1. panta 1. punktā nosauktie krājumi.

(35)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(38)    Par Blim zemāku biomasas rādītāju sasnieguša krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota.

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016, 1. lpp.).

(40)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840756.v1 .

(41)    FMSY punktvērtība ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kāda ar konkrētu zvejas modeli un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņa MSY.

(42)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19902958 .

(43)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(44)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19772374.v1 .

(45)    Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(46)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(47)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(48)    Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(49)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp.).

(50)    OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.

(51)     Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp.).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(55)    OV L 252, 5.9.1981., 27. lpp. CCAMLR konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK (1981. gada 4. septembris), ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(57)    OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(58)    OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(59)    OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(61)    OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp. SEAFO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(62)    OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(63)    OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp. SPRFMO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(64)    OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(67)    Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(68)    Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(69)    Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(70)    Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

(71)    Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

(72)    Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.

(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.10.2023

COM(2023) 587 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums Padomes regulai,

ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem groza Regulu (ES) 2023/194

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS […]

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā ērtības labad dota salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. IA līdz IL pielikums ir I pielikuma daļas.

Salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1.–10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

A DAĻA

Krājumi, kurus Savienība pārvalda autonomi