EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.9.2023
COM(2023) 541 final
2023/0328(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences piektajā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tāda lēmuma pieņemšanu, ar ko nosaka konvencijas 11. panta 2. punktā minētās dzīvsudraba atkritumu sliekšņa vērtības
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA PRIEKŠMETS
Šis ir priekšlikums lēmumam par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences piektajā sanāksmē (COP5) Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz ieceri pieņemt lēmumu, ar ko nosaka ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem kontaminētu atkritumu (turpmāk “ar dzīvsudrabu kontaminēti atkritumi”) sliekšņa vērtības, kas minētas konvencijas 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
2.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2.1.Minamatas konvencija par dzīvsudrabu
Minamatas konvencija par dzīvsudrabu (“nolīgums”) 1 ir galvenais starptautiskais tiesiskais satvars, kas vērsts uz cilvēka veselības un vides aizsardzību no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm gaisā, ūdenī un zemē. Tas aptver visu dzīvsudraba aprites ciklu no primārās dzīvsudraba ieguves līdz dzīvsudraba atkritumu likvidēšanai.
Nolīgums stājās spēkā 2017. gada 16. augustā.
Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis ir minētā nolīguma puses.
Nolīguma 11. panta 2. punktā noteikts, ka nolīguma izpratnē “dzīvsudraba atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, kuri: a) sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem, b) satur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus vai c) ir kontaminēti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem tādā daudzumā, kas pārsniedz Pušu konferencē nosakāmās sliekšņa vērtības, un kuri tiek likvidēti vai kurus plānots likvidēt, vai kuri ir jālikvidē saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai šo nolīgumu. Piezīmēts, ka šī “dzīvsudraba atkritumu” definīcija neattiecas uz ieguves atkritumiem (segkārta, tukšie ieži un atmeši); izņēmums ir primārās dzīvsudraba ieguves atkritumi, ja tie dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus satur tādā daudzumā, kas nepārsniedz Pušu konferencē nosakāmās sliekšņa vērtības.
Nolīguma 11. panta 3. punktā noteikts, ka atkritumi, kas saskaņā ar 11. panta 2. punktu uzskatāmi par dzīvsudraba atkritumiem, jāapsaimnieko vidi saudzējošā veidā. Savā trešajā sanāksmē (2019. gada 25.–29. novembrī) 2 Pušu konference pieņēma Lēmumu MC-3/5 3 , kurā noteica sekojošo.
No vienas puses, visi atkritumi, kas sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem vai satur tos, nolīguma 11. panta 2. punkta izpratnē ir “dzīvsudraba atkritumi” neatkarīgi no tā, cik daudz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu tie satur. Attiecībā uz segkārtu un tukšajiem iežiem, kas nav primārās dzīvsudraba ieguves atkritumi, sliekšņa vērtības noteikt nav vajadzīgs, un tas nozīmē, ka tie ietilpst nolīguma 11. panta piemērošanas jomā.
No otras puses, ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem kontaminētu atkritumu (“ar dzīvsudrabu kontaminēti atkritumi”) gadījumā un arī attiecībā uz ieguves atmešiem, kuri nav primārās dzīvsudraba ieguves atkritumi (“ieguves atmeši”), puses vienoties nevarēja, un tāpēc par piemērojamajām sliekšņa vērtībām starpsesiju periodā līdz piektajai sanāksmei turpinās spriest Pušu konferences otrajā sanāksmē (2018. gada 19.–23. novembrī) 4 izveidotā tehnisko ekspertu grupa.
2.2.Pušu konference
Nolīguma Pušu konference (“COP”) pilda tai nolīgumā paredzētās funkcijas un to ietvaros cita starpā pārdomā un veic visas papildu darbības, kas var būt vajadzīgas nolīguma mērķu sasniegšanai, arī pieņem attiecīgas vadlīnijas.
Saskaņā ar nolīguma 28. pantu un Lēmumu MC-1/1 par reglamentu 5 , ko COP pieņēmusi savā pirmajā sanāksmē (2017. gada 24.–29. septembrī) 6 , katrai pusei ir viena balss. Tomēr Savienība, būdama reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, izmanto tiesības par savā kompetencē esošajiem jautājumiem balsot ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu skaitam, kuras ir nolīguma puses. Savienība savas balsstiesības neizmanto, ja savas balsstiesības izmanto kāda no tās dalībvalstīm, un otrādi.
2.3.Iecerētais Pušu konferences akts
Tehnisko ekspertu grupa, kura izveidota saskaņā ar Lēmumu MC-2/2 7 un kuras mandāts pagarināts ar lēmumiem MC-3/5 un MC-4/6 8 , apsprieda 11. panta 2.c) apakškategorijā ietilpstošo dzīvsudraba atkritumu sliekšņa vērtības (vērtību) lielumu. Pēc tam, kad bija ņemti vērā visi dalībnieku paustie viedokļi, grupa vienojās Pušu konferencei piedāvāt trīs iespējamas sliekšņa vērtības un ieteikt kādu no tām izraudzīties par sliekšņa vērtību ar dzīvsudrabu kontaminētiem atkritumiem. Grupa vienojās arī par citiem ieteikumiem attiecībā uz sliekšņa vērtību (vērtībām).
Iepriekš minētā ekspertu grupas starpsesiju darba rezultātā konvencijas sekretariāts ir izstrādājis īpašu ziņojumu 9 , kas ietver COP adresētus ieteikumus par dzīvsudraba atkritumu sliekšņa vērtībām, kuru COP5 izskatīs un, iespējams, pieņems.
COP adresētie ieteikumi ir par [25], [15], [10] mg/kg lielas kopējās dzīvsudraba koncentrācijas sliekšņa vērtības noteikšanu attiecībā uz atkritumiem, kas ir kontaminēti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem.
3.SAVIENĪBAS VĀRDĀ IEŅEMAMĀ NOSTĀJA
Nostāja, ko ierosināts ieņemt Savienības vārdā, ir piektajā COP sanāksmē atbalstīt tāda iecerētā akta pieņemšanu, kas ir saderīgs ar ES acquis.
Iecerētais akts, pievērsdamies vēl vienai dzīvsudraba atkritumu kategorijai, proti, ar dzīvsudrabu kontaminētiem atkritumiem, papildinās Lēmumu MC-3/5, un šī ierosinātā nostāja ir pilnībā saskanīga ar ES nostāju, kura tika pieņemta, gatavojoties trešajai COP sanāksmei, un kurai bija būtiska nozīme minētā lēmuma sagatavošanā, un kurā jau bija aplūkots jautājums par šādu atkritumu sliekšņa vērtību. Dzīvsudraba atkritumus reglamentē ES līmenī, un konkrēti to nodrošina Dzīvsudraba regula 10 , Atkritumu pamatdirektīva 11 , Ieguves atkritumu direktīva 12 un Komisijas lēmums par Eiropas atkritumu sarakstu 13 .
ES atkritumu saimniecībai veltīto tiesību aktu stūrakmens ir Direktīvas 2008/98/EK [par atkritumiem] 13. un 17. pantā noteiktais pienākums, kurš dalībvalstīm liek veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošana neapdraud cilvēka veselību un nekaitē videi. Ar šiem noteikumiem tiek īstenots nolīguma 11. panta 3. punktā paredzētais pienākums atkritumus apsaimniekot vidi saudzējošā veidā.
ES pamatīgi iesaistījās nolīguma un tajā noteikto dzīvsudraba atkritumiem veltīto noteikumu izstrādē un ES eksperti deva būtisku ieguldījumu iepriekš minētajās ekspertu starpsesiju apspriedēs, tomēr ES acquis atkritumu jomā ir stingrāks par nolīguma 11. pantu — visi minētajā pantā uzskaitītie dzīvsudraba atkritumi tiek reglamentēti ES līmenī un ir jāapsaimnieko vidi saudzējošā veidā neatkarīgi no tā, kāds ir to dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu saturs.
Savienības nostāja ir vajadzīga tāpēc, ka pēc iecerētā akta pieņemšanas nolīguma pusēm tas būs jāīsteno. Runājot par trim ierosinātajām vērtībām, ES jācenšas panākt vienošanos par kādu vienu vērtību, kuru COP5 būtu jāpieņem. Attiecībā uz šīs vērtības galīgo lielumu ES nostāja var būt elastīga.
4.JURIDISKAIS PAMATS
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 14 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
COP ir ar nolīgumu, proti, ar Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu, izveidota struktūra.
Iecerētais akts, kuru COP tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām, jo nolīguma pusēm jāveic pasākumi, ar kuriem nodrošina minētā akta īstenošanu un ievērošanu.
Iecerētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.4.2. Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Iecerētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam, lasītam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2023/0328 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences piektajā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tāda lēmuma pieņemšanu, ar ko nosaka konvencijas 11. panta 2. punktā minētās dzīvsudraba atkritumu sliekšņa vērtības
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienība ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/939 15 ir noslēgusi Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu 16 (“nolīgums”), kas stājās spēkā 2017. gada 16. augustā.
(2)Saskaņā ar nolīguma pušu konferences (“Pušu konference”) pirmajā sanāksmē pieņemto Lēmumu MC-1/1 par reglamentu puses pieliek visas pūles, lai visos būtiskajos jautājumos panāktu vienprātību.
(3)Nolīguma Pušu konference savā trešajā sanāksmē 2019. gada 25.–29. novembrī pieņēma Lēmumu MC-3/5, ar kuru noteica nolīguma 11. panta 2. punktā minētās sliekšņa vērtības atkritumiem, kas sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem vai satur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, un lika tehnisko ekspertu grupai, ko Pušu konference izveidojusi savā otrajā sanāksmē 2018. gada 19.–23. novembrī, izstrādāt sliekšņa vērtības ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem kontaminētiem atkritumiem (“ar dzīvsudrabu kontaminēti atkritumi”), to vidū ieguves atmešiem, kuri nav primārās dzīvsudraba ieguves atkritumi.
(4)Pušu konferencei savas ceturtās sanāksmes otrajā segmentā 2022. gada 21.–25. martā neizdevās pieņemt lēmumu par nolīguma 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām ar dzīvsudrabu kontaminēto atkritumu sliekšņa vērtībām. Lai 11. panta 2. punkta c) apakšpunkta aptverto dzīvsudraba atkritumu jautājumu risinātu, Lēmums MC-4/6 tā vietā prasīja tehnisko ekspertu grupai galvenokārt ar elektroniskiem līdzekļiem turpināt darbu, atkarībā no resursu pieejamības sarīkot vienu pietiekami ilgu klātienes sanāksmi un par sava darba rezultātiem ziņot Pušu konferences piektajā sanāksmē.
(5)Ierosinātajam lēmumam, ja to pieņems, būs juridiskas sekas, jo nolīguma pusēm būs jāveic pasākumi, ar kuriem to īsteno nacionālā un/vai reģionālā līmenī, tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu konferencē.
(6)Savienība ir krietni palīdzējusi izstrādāt nolīguma noteikumus par atkritumiem un iesaistījusies ekspertu starpsesiju darbā, kurš tika aizsākts ar Lēmumu MC-3/5 un kura iznākums ir vairāki ieteikumi. Savienības acquis jau tagad prasa visus nolīguma 11. panta 2. punktā minētos dzīvsudraba atkritumus, arī ar dzīvsudrabu kontaminētus atkritumus, neatkarīgi no to dzīvsudraba satura apsaimniekot tā, lai neapdraudētu cilvēka veselību un nekaitētu videi.
(7)Pušu konferencē Savienībai būtu jāatbalsta tikai tāda lēmuma pieņemšana, kas ir saskanīgs ar Savienības acquis,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem nolīguma Pušu konferences piektajā sanāksmē, ir atbalstīt tāda lēmuma pieņemšanu par sliekšņa vērtībām ar dzīvsudrabu kontaminētos atkritumos, kas ir saskanīgs ar Savienības acquis.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs