EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2023
COM(2023) 429 final
2023/0246(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/1563
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas (WECAFC) pušu sanāksmēs 2024.–2028. gadā Eiropas Savienības vārdā jāieņem par tādu nesaistošu rezolūciju un ieteikumu pieņemšanu, kas attiecas uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.FAO rezolūcija, ar ko izveido Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisiju
WECAFC tika izveidota 1973. gadā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Padomes Rezolūciju 4/61 saskaņā ar FAO statūtu VI panta 1. punktu. WECAFC mērķis ir veicināt tās atbildības jomā esošo dzīvo jūras resursu efektīvu saglabāšanu, pārvaldību un attīstību saskaņā ar FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu un risināt kopīgas problēmas, ar kurām zivsaimniecības pārvaldībā un attīstībā saskaras minētās komisijas locekļi.
ES ir WECAFC locekle, tāpat kā Spānija, Francija un Nīderlande.
2.2.Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisija
WECAFC ir konsultatīva tehniska un reģionāla zvejniecības struktūra (RZS), kas izveidota saskaņā ar FAO statūtu VI panta 1. punktu. WECAFC sekretariātu pārvalda un finansē FAO. Tās galvenais uzdevums ir veicināt, koordinēt un sekmēt pārvaldību un darbības, kas saistītas ar tās atbildības jomā esošo dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Turklāt WECAFC var dot tās locekļiem un relevantajām zvejniecības organizācijām ieteikumus par zvejniecību pārvaldību, uzraudzību, kontroli un pārraudzību. Vajadzības gadījumā tā var arī palīdzēt saviem locekļiem relevanto starptautisko zvejniecības instrumentu īstenošanā un – pēc pieprasījuma – tās locekļu nacionālajā jurisdikcijā esošo pārrobežu un transzonālo zivju krājumu saglabāšanā, pārvaldīšanā un attīstīšanā.
ES kā WECAFC locekle ir tiesīga piedalīties tās lēmumu pieņemšanā un balsot par tiem. WECAFC cenšas lēmumus pieņemt vienprātīgi. Citos gadījumos WECAFC lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ja vien tās reglamentā nav paredzēts citādi.
2.3.Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas pieņemtie lēmumi
Saskaņā ar pārskatīto statūtu 6. panta h) punktu WECAFC dod tās dalībvalstu valdībām un relevantajām zvejniecības organizācijām ieteikumus par pārvaldības pasākumiem (“ieteikumi” un “rezolūcijas”). Tā kā WECAFC ir padomdevējas statuss, šīs komisijas lēmumi tās locekļiem nav saistoši.
3.Nostāja, kas jāieņem ES vārdā
Saskaņā ar procedūrām, kas piemērojamas reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO), nostāja, kas ES vārdā jāieņem RZS, tādas kā WECAFC, gadskārtējās sanāksmēs, tiek noteikta, izmantojot divpakāpju pieeju. Padomes lēmumā tiek izklāstīti ES nostājas vadošie principi vairākiem gadiem, un pēc tam šī nostāja ar neoficiāliem Komisijas dienestu dokumentiem, kuri jāapstiprina Padomei, pirms katras gadskārtējās sanāksmes tiek pielāgota.
WECAFC gadījumā šī pieeja ir īstenota ar Padomes 2019. gada 16. septembra Lēmumu (ES) 2019/1563, kurā izklāstīta ES nostāja WECAFC 2019.–2023. gada periodā. Lēmumā ir ietverti vispārīgi principi, bet, ciktāl iespējams, ņemta vērā arī WECAFC specifika. Turklāt pēc dalībvalstu lūguma tajā iekļauta standarta procedūra, kas izmantojama ES nostājas ikgadējā noteikšanā.
Padomes Lēmumā (ES) 2019/1563 tika iestrādāti jaunās kopējās zivsaimniecības politikas principi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013, kā arī ņemti vērā mērķi, kas noteikti Komisijas paziņojumā par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju. Turklāt lēmums ES nostāju pielāgoja Lisabonas līgumam.
Padomes Lēmums (ES) 2019/1563 paredz ES nostāju novērtēt un attiecīgā gadījumā pārskatīt pirms gadskārtējās sanāksmes 2024. gadā. Tāpēc šajā priekšlikumā, kas aizstās Padomes Lēmumu (ES) 2019/1563, ir izklāstīta ES nostāja WECAFC 2024.–2028. gada periodā.
Šajā priekšlikumā attiecībā uz zvejas darbībām ir ņemts vērā Eiropas zaļais kurss, konkrētāk, Biodaudzveidības stratēģija, Klimatadaptācijas stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam”. Tajā ir ievērota arī Plastmasas stratēģija un Nulles piesārņojuma rīcības plāns. Turklāt tajā ņemts vērā arī kopīgais paziņojums par starptautisko okeānu pārvaldību.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
WECAFC ir tehniska un reģionāla zvejniecības struktūra, kas izveidota ar FAO 1973. gada Rezolūciju 4/61 saskaņā ar FAO statūtu VI panta 1. punktu. Lai arī WECAFC lēmumi (“ieteikumi” un “rezolūcijas”) tās locekļiem nav saistoši, akti, kurus WECAFC ir aicināta pieņemt, var būtiski ietekmēt ES likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir Līguma 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar Līguma 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru ES vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar Līguma 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz zivsaimniecību. Juridiskais pamats, kas nosaka šajā nostājā atspoguļojamos principus, ir Regula (ES) Nr. 1380/2013.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts. Šis lēmums aizstās Padomes Lēmumu (ES) 2019/1563, kas aptver 2019.–2023. gada periodu.
4.3.Secinājums
Tāpēc ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma 43. panta 2. punktam saistībā ar Līguma 218. panta 9. punktu.
2023/0246 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/1563
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Savienība ir Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas (WECAFC) – Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) reģionālas zvejniecības komitejas, kas izveidota saskaņā ar FAO statūtu VI panta 1. punktu, – locekle.
(2)Savienība ir FAO locekle.
(3)Saskaņā ar pārskatīto statūtu 6. panta h) punktu WECAFC var pieņemt ieteikumus un rezolūcijas. Tā kā WECAFC ir padomdevējas statuss, šīs komisijas lēmumi tās locekļiem nav saistoši.
(4)WECAFC var pieņemt ieteikumus un rezolūcijas par dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību.
(5)Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013, Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto īpatņu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā nosaka, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.
(6)Saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju, Klimatadaptācijas stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam” ir svarīgi aizsargāt dabu un apvērst ekosistēmu degradāciju. Riski, ko rada klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums, nedrīkst apdraudēt to preču un pakalpojumu pieejamību, ko veselīgas jūras ekosistēmas nodrošina zvejniekiem, piekrastes kopienām un cilvēcei kopumā.
(7)Plastmasas stratēģijā ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. Savukārt Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir par 50 % samazināt jūras piedrazojumu ar plastmasu un par 30 % – vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu.
(8)Saskaņā ar kopīgo paziņojumu par starptautisko okeānu pārvaldību jūras biodaudzveidības aizsardzība un saglabāšana ir ES ārējās darbības galvenās prioritātes. ES ir nozīmīgākais rīcībspēks reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un zivsaimniecības struktūrās visur pasaulē. Tajās ES iestājas par zivju krājumu ilgtspēju, veicina pārredzamu lēmumu pieņemšanu uz rūpīgas zinātniskas analīzes pamata, vairo zinātniskās pētniecības lomu un stiprina atbilstību.
(9)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas 2024.–2028. gadā Savienības vārdā jāieņem WECAFC, jo WECAFC ir aicināta pieņemt nesaistošus aktus, kas var būtiski ietekmēt tādu ES tiesību aktu saturu kā Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403.
(10)Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem WECAFC, ir noteikta ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/1563. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un noteikt jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2024.–2028. gada periodu.
(11)Ņemot vērā WECAFC apgabala zvejas resursu dinamisko iedabu un nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās norises, arī jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms WECAFC sanāksmēm vai to laikā, būtu jāizveido procedūras, kas 2024.–2028. gadā jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja. Šīm nostājām vajadzētu būt saskaņā ar Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas (WECAFC) sesijās, ir izklāstīta šā lēmuma I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem WECAFC sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz WECAFC gadskārtējai sanāksmei 2029. gadā.
4. pants
Lēmumu (ES) 2019/1563 atceļ.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2023
COM(2023) 429 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/1563
I PIELIKUMS
1.PRINCIPI
WECAFC satvarā Savienība:
a) nodrošina, ka WECAFC pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;
b) veicina mērķus, kas nosprausti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādātajā Nolīgumā par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ), un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencē (COP 15), jo īpaši attiecībā uz jūras biodaudzveidības aizsardzības pastiprināšanu un 30 % pasaules okeānu aizsardzību, izveidojot aizsargājamas jūras teritorijas;
c)palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu, t. sk. Biodaudzveidības stratēģiju, Klimatadaptācijas stratēģiju, jo īpaši dabas aizsardzības jomā, un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, un spēcīgāku Eiropu pasaulē;
d)īsteno Plastmasas stratēģijas un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz plastmasas radītā piedrazojuma un jūras piesārņojuma samazināšanu;
e) rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā, jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;
f) ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;
g)panāk atbilstību mērķiem, kas noteikti Kopīgajā paziņojumā par Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību attiecībā uz jūras biodaudzveidības saglabāšanu, kā arī Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu;
h)tiecas WECAFC pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka WECAFC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar WECAFC kārtības mērķiem;
i) veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi;
j) tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;
k) tiecas Savienības flotei WECAFC apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;
l) pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina WECAFC, esošo RZPO un reģionālo jūras konvenciju (RJK) darba koordināciju un attiecīgi sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;
m)veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.
2.ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt WECAFC šādu pasākumu pieņemšanā:
a) pasākumi, kas veicina biodaudzveidības saglabāšanu un pilnīgu atjaunošanu, zivju krājumu ilgtspēju un klimata pārmaiņu apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
b) konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, to vidū kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotas vai zvejas piepūles regulējums zvejniecībās, kurās WECAFC reglamentētie dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek iegūti tādā apjomā, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vajadzības gadījumā minētajos saglabāšanas un pārvaldības pasākumos iekļauj īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;
c) pasākumi, kas veicina datu vākšanu, zinātnisko pētniecību un zinātniski pamatotus pārvaldības lēmumus, tās atbilstības komitejas stiprināšanu, atbilstības kultūru un periodiskus neatkarīgus darbības pārskatus;
d) pasākumi, kuru nolūks ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbības konvencijas apgabalā, to vidū NNN kuģu sarakstu izveide un citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana, un pasākumi zivju un zvejas produktu izsekojamības veicināšanai, pamatojoties uz brīvprātīgām vadlīnijām par nozvejas dokumentēšanas shēmām;
e) konvencijas apgabalā veicamie uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kas nodrošina kontroles efektivitāti un atbilstību WECAFC pieņemtajiem pasākumiem, arī pastiprināta pārkraušanas darbību kontrole, pamatojoties uz FAO brīvprātīgajām vadlīnijām par pārkraušanu citā kuģī;
f) pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras biodaudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi WECAFC apgabalā, kas ir saskaņā ar WECAFC kārtību un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;
g)pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu, novērst plastmasas izmešanu jūrā un samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras biodaudzveidību un ekosistēmām, to vidū pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku (ALDFG) ietekmi okeānā un palīdzēt šādus zvejas rīkus identificēt un atgūt, pamatojoties uz FAO brīvprātīgām vadlīnijām par zvejas rīku marķēšanu;
h) pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;
i) pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;
j)vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;
k) papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz WECAFC apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem
Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas sesijās
Pirms katras WECAFC sesijas, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus, kas var būtiski ietekmēt Savienības pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras WECAFC sesijas Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai tās varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja WECAFC sesijas gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.