EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2023
COM(2023) 403 final
2023/0280(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/863
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) sanāksmēs 2024.–2028. gada periodā Eiropas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumu paredzamo pieņemšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā
Konvencija par sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (NAFO konvencija), izveidojot NAFO, tiecas apspriešanās un sadarbības ceļā veicināt zvejas resursu optimālu izmantošanu, racionālu pārvaldību un saglabāšanu NAFO konvencijas apgabalā (“pārvaldības apgabalā”). Konvencija stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī, un tā ir grozīta četras reizes.
Ceturtais grozījums, kas stājās spēkā 2017. gada 18. maijā, iecerēts, lai modernizētu NAFO, rīkojoties šādi:
·zvejniecības pārvaldībā iestrādājot ekosistēmas pieeju;
·racionalizējot NAFO lēmumu pieņemšanas procesu;
·nosakot stingrākus līgumslēdzēju pušu, karoga valstu un ostas valstu pienākumus un
·izveidojot oficiālu strīdu izšķiršanas mehānismu.
ES ir NAFO konvencijas puse un saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3179/78 ir to apstiprinājusi. Ceturto konvencijas grozījumu tā ir ratificējusi ar Padomes Lēmumu 2010/717/ES.
2.2.Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas komisija
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas komisija (NAFO komisija) ir struktūra, kas izveidota ar NAFO konvenciju un ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu pārvaldības apgabalā. Tā pieņem saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu tās kompetencē un atbildības jomā ietilpstošo zvejas resursu optimālu izmantošanu.
ES kā NAFO komisijas locekle ir tiesīga piedalīties tās lēmumu pieņemšanā un balsot par tiem. NAFO komisija lēmumus pieņem vienprātīgi.
2.3.NAFO lēmumi
NAFO komisijai ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz tās atbildības jomā ietilpstošajām zvejniecībām, un līgumslēdzējām pusēm tie ir saistoši.
Saskaņā ar NAFO konvencijas XIV panta 1. punktu pasākumi stājas spēkā 60 dienas pēc tam, kad NAFO par tiem ir paziņojusi līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējai pusei, kas 60 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas iebilst pret pasākumu, attiecīgais pasākums nav saistošs.
3.Nostāja, kas jāieņem ES vārdā
Nostāja, kas ES vārdā jāieņem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) gadskārtējās sanāksmēs, patlaban tiek noteikta atbilstīgi divpakāpju pieejai. Padomes lēmumā tiek izklāstīti ES nostājas vadošie principi vairākiem gadiem, un pēc tam šī nostāja neoficiālos Komisijas dienestu dokumentos, kuri jāapstiprina Padomei, tiek pielāgota katrai gadskārtējai sanāksmei.
NAFO gadījumā šī pieeja ir īstenota ar Padomes 2019. gada 19. maija Lēmumu (ES) 2019/863, kurā izklāstīta ES nostāja NAFO 2019.–2023. gada periodā. Lēmumā ir ietverti vispārīgi principi, bet, ciktāl iespējams, ņemta vērā arī NAFO specifika. Turklāt pēc dalībvalstu lūguma tajā iekļauta standarta procedūra, kas izmantojama ES nostājas ikgadējā noteikšanā.
Padomes Lēmumā (ES) 2019/863 tika iestrādāti jaunās kopējās zivsaimniecības politikas principi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013, kā arī ņemti vērā mērķi, kas noteikti Komisijas paziņojumā par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju. Turklāt lēmums ES nostāju pielāgoja Lisabonas līgumam.
Padomes Lēmums (ES) 2019/863 paredz ES nostāju novērtēt un attiecīgā gadījumā pārskatīt pirms gadskārtējās sanāksmes 2024. gadā. Tāpēc šajā priekšlikumā, kas aizstās Padomes Lēmumu (ES) 2019/863, ir izklāstīta ES nostāja NAFO 2024.–2028. gada periodā.
Šajā pārskatīšanā attiecībā uz zvejas darbībām ir ņemts vērā Eiropas zaļais kurss, konkrētāk, Biodaudzveidības stratēģija, Klimatadaptācijas stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam”. Tajā ir ievērota arī Plastmasas stratēģija un Nulles piesārņojuma rīcības plāns. Turklāt tajā ņemts vērā arī kopīgais paziņojums par starptautisko okeānu pārvaldību.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas uz tādu starptautisko tiesību normu pamata, kuras reglamentē attiecīgo struktūru, un instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
NAFO komisija ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, NAFO konvenciju.
Akti, kurus NAFO komisija ir aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti saskaņā ar NAFO konvencijas XIV pantu ir saistoši atbilstoši starptautiskajām tiesībām, un tie var būtiski ietekmēt tādu ES tiesību aktu saturu kā:
·Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
·Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;
·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību,
·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007.
Paredzētie akti nepapildina un negroza NAFO konvencijā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru ES vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja minētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz zivsaimniecību. Juridiskais pamats, kas nosaka šajā nostājā atspoguļojamos principus, ir Regula (ES) Nr. 1380/2013.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts. Šis lēmums aizstās Padomes Lēmumu (ES) 2019/863, kas aptver 2019.–2023. gada periodu.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 2. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2023/0280 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/863
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 Savienība ir noslēgusi Konvenciju par sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (“NAFO konvencija”), ar kuru izveidota Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO). Atbilstīgi Padomes Lēmumam 2010/717/ES Savienība ir apstiprinājusi ceturto grozījumu NAFO konvencijā, ar ko izveidota Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas komisija (“NAFO komisija”).
(2)NAFO pieņem pasākumus, kas nodrošina zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu NAFO konvencijas apgabalā (“pārvaldības apgabalā”) un aizsargā jūras ekosistēmas, kurās šie resursi sastopami. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.
(3)Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013, Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto īpatņu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā nosaka, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Bez tam Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.
(4)Saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju, Klimatadaptācijas stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam” ir svarīgi aizsargāt dabu un apvērst ekosistēmu degradāciju. Riski, ko rada klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums, nedrīkst apdraudēt to preču un pakalpojumu pieejamību, ko veselīgas jūras ekosistēmas nodrošina zvejniekiem, piekrastes kopienām un cilvēcei kopumā.
(5)Plastmasas stratēģijā ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. Savukārt Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir par 50 % samazināt jūras piedrazojumu ar plastmasu un par 30 % – vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu.
(6)Saskaņā ar kopīgo paziņojumu par starptautisko okeānu pārvaldību jūras biodaudzveidības aizsardzība un saglabāšana ir ES ārējās darbības galvenās prioritātes. ES ir nozīmīgākais rīcībspēks reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un zivsaimniecības struktūrās visur pasaulē. Tajās ES iestājas par zivju krājumu ilgtspēju, veicina pārredzamu lēmumu pieņemšanu uz rūpīgas zinātniskas analīzes pamata, vairo zinātniskās pētniecības lomu un stiprina atbilstību.
(7)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas 2024.–2028. gadā Savienības vārdā jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, jo NAFO pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi var būt Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833.
(8)Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/863. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un noteikt jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2024.–2028. gada periodu.
(9)Ņemot vērā pārvaldības apgabala zvejas resursu dinamisko iedabu un izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās norises, arī jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms NAFO komisijas sanāksmēm vai to laikā, būtu jāizveido procedūras, kas 2024.–2028. gada periodā jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja. Šīm nostājām vajadzētu būt saskaņā ar Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) komisijas sanāksmēs, ir izklāstīta šā lēmuma I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz NAFO komisijas gadskārtējai sanāksmei 2029. gadā.
4. pants
Lēmumu (ES) 2019/863 atceļ.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2023
COM(2023) 403 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/863
I PIELIKUMS
1.PRINCIPI
NAFO satvarā Savienība:
(a)nodrošina, ka NAFO pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;
(b)veicina mērķus, kas nosprausti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādātajā Nolīgumā par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ), un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencē (COP 15), jo īpaši attiecībā uz jūras biodaudzveidības aizsardzības pastiprināšanu un 30 % pasaules okeānu aizsardzību, izveidojot aizsargājamas jūras teritorijas;
(c)palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu, t. sk. Biodaudzveidības stratēģiju, Klimatadaptācijas stratēģiju, jo īpaši dabas aizsardzības jomā, un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, un spēcīgāku Eiropu pasaulē;
(d)īsteno Plastmasas stratēģijas un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz plastmasas radītā piedrazojuma un jūras piesārņojuma samazināšanu;
(e)rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā, jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā un mazināt zvejas darbību vidisko ietekmi, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;
(f)ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;
(g)panāk atbilstību mērķiem, kas noteikti Kopīgajā paziņojumā par Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību attiecībā uz jūras biodaudzveidības saglabāšanu, kā arī Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu;
(h)tiecas NAFO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka NAFO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NAFO konvencijas mērķiem;
(i)veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi;
(j)tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;
(k)tiecas Savienības flotei NAFO pārvaldības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;
(l)pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina NAFO, esošo RZPO un reģionālo jūras konvenciju (RJK) darba koordināciju un attiecīgi sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;
(m)veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.
2.ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt NAFO šādu pasākumu pieņemšanā:
(a)pasākumi, kas veicina biodaudzveidības saglabāšanu un pilnīgu atjaunošanu, zivju krājumu ilgtspēju un klimata pārmaiņu apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
(b)NAFO pārvaldības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un piesardzīga pieeja, to vidū kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotas vai zvejas piepūles regulējums zvejniecībās, kurās NAFO reglamentētie dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek iegūti tādā apjomā, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;
(c)pasākumi, kas veicina datu vākšanu, zinātnisko pētniecību un zinātniski pamatotus pārvaldības lēmumus, tās atbilstības komitejas stiprināšanu, atbilstības kultūru un periodiskus neatkarīgus darbības pārskatus;
(d)pasākumi, kuru nolūks ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbības pārvaldības apgabalā, to vidū NNN kuģu sarakstu izveide un citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana, un pasākumi zivju un zvejas produktu izsekojamības veicināšanai, pamatojoties uz brīvprātīgām vadlīnijām par nozvejas dokumentēšanas shēmām;
(e)NAFO pārvaldības apgabalā veicamie uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kas nodrošina kontroles efektivitāti un atbilstību NAFO pieņemtajiem pasākumiem, arī pastiprināta pārkraušanas darbību kontrole, pamatojoties uz FAO brīvprātīgajām vadlīnijām par pārkraušanu citā kuģī;
(f)pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras biodaudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi pārvaldības apgabalā, kas ir saskaņā ar NAFO konvenciju, vienlaikus ievērojot FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;
(g)pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu, novērst plastmasas izmešanu jūrā un samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras biodaudzveidību un ekosistēmām, to vidū pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku (ALDFG) ietekmi okeānā un palīdzēt šādus zvejas rīkus identificēt un atgūt, pamatojoties uz FAO brīvprātīgām vadlīnijām par zvejas rīku marķēšanu;
(h)pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;
(i)pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;
(j)vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;
(k)pieeju izstrāde ar mērķi novērst ar zveju nesaistītu darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem pārvaldības apgabalā;
(l)papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NAFO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas sanāksmēs
Pirms katras NAFO komisijas sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras NAFO sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai tās varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja NAFO komisijas sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.