EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.6.2023

COM(2023) 367 final

2023/0210(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{COM(2023) 366 final} - {SEC(2023) 256 final} - {SWD(2023) 231 final} - {SWD(2023) 232 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (MPD2 1 ) nodrošina tiesisko regulējumu attiecībā uz visiem neliela apjoma — gan iekšzemes, gan pārrobežu — maksājumiem ES gan euro, gan citās valūtās. Ar Pirmo maksājumu pakalpojumu direktīvu (MPD1 2 ), kas pieņemta 2007. gadā, tika izveidots saskaņots tiesiskais regulējums integrēta ES maksājumu tirgus izveidei. Pamatojoties uz MPD1, ar MPD2 tika novērsti šķēršļi jauna veida maksājumu pakalpojumiem un uzlabots patērētāju aizsardzības un drošības līmenis. Vairums MPD2 noteikumu ir piemērojams kopš 2018. gada janvāra, bet daži noteikumi, piemēram, drošas lietotāju autentificēšanas (DLA) noteikumi, tiek piemēroti tikai kopš 2019. gada septembra.

MPD2 ietver noteikumus par maksājumu pakalpojumu sniegšanu un noteikumus par vienas maksājumu pakalpojumu sniedzēju (MPS) kategorijas, proti, maksājumu iestāžu (MI), licencēšanu un uzraudzību. Citas MPS kategorijas ir kredītiestādes, kuras reglamentē ES tiesību akti banku jomā 3 , un elektroniskās naudas iestādes (ENI), ko reglamentē Elektroniskās naudas direktīva 4 .

Komisijas 2020. gada paziņojumā par ES stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi” (NAM stratēģija) 5 ir noteiktas Komisijas prioritātes neliela apjoma maksājumu jomā pašreizējās komisāru kolēģijas pilnvaru termiņam (2019–2024). Tā tika papildināta ar Digitālā finansējuma stratēģiju, kurā noteiktas digitālās programmas prioritātes finanšu nozarē, izņemot maksājumus. NAM stratēģijā tika paziņots, ka “2021. gada beigās Komisija sāks visaptverošu pārskatu par MPD2 piemērošanu un ietekmi.” Šis pārskats tika pienācīgi veikts, galvenokārt 2022. gadā, un tā rezultātā Komisija pieņēma lēmumu ierosināt grozījumus MPD2, lai uzlabotu tās darbību. Minētie grozījumi ir izklāstīti divos priekšlikumos, proti, šajā priekšlikumā Regulai par maksājumu pakalpojumiem ES un priekšlikumā Direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un e-naudas pakalpojumiem, galveno uzmanību pievēršot maksājumu iestāžu licencēšanai un uzraudzībai (un grozījumiem dažās citās direktīvās).

Ierosinātā MPD2 pārskatīšana ir iekļauta Komisijas 2023. gada darba programmā kopā ar plānotu likumdošanas iniciatīvu par piekļuves finanšu datiem regulējumu, piekļuvi finanšu datiem un to izmantošanu piemērojot ne tikai maksājumu kontiem, bet arī vairākiem finanšu pakalpojumiem.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Spēkā esošie politikas noteikumi, kas attiecas uz šo iniciatīvu, ietver citus tiesību aktus maksājumu jomā, citus finanšu pakalpojumu tiesību aktus, kuri attiecas arī uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, un ES horizontālās piemērošanas tiesību aktus, kas ietekmē maksājumu jomu. Sagatavojot šo priekšlikumu, ir ievērota piesardzība, lai nodrošinātu saskanību ar minētajiem noteikumiem.

Citi tiesību akti neliela apjoma maksājumu jomā, izņemot iepriekš minētos, ir 2012. gada Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) regula, ar ko saskaņo tehniskās prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro 6 . Komisija 2022. gada 26. oktobrī ierosināja grozījumu SEPA regulā, lai paātrinātu un atvieglotu euro valūtā veiktu zibmaksājumu izmantošanu ES 7 ; minētajā priekšlikumā ir ietverta prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina zibmaksājumus euro, nodrošināt lietotājiem “IBAN / vārda un uzvārda vai nosaukuma pārbaudes pakalpojumu”, un ar šo priekšlikumu minētā prasība tiek attiecināta arī uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina jebkādus kredīta pārvedumus jebkurā ES valūtā. Regula par pārrobežu maksājumiem izlīdzina cenu noteikšanu iekšzemes un pārrobežu pārvedumiem euro 8 . Regulā par starpbanku komisijas maksām ir noteikti šādu maksu maksimālie līmeņi 9 . Šis priekšlikums atbilst mērķim uzlabot piekļuvi skaidrai naudai, ļaujot tirgotājiem fiziskajos veikalos piedāvāt skaidras naudas izsniegšanas pakalpojumus pat tad, ja klients nav veicis pirkumu. Ar piekļuvi skaidrai naudai saistītais darbs ir jāskata arī kopā ar Komisijas NAM stratēģiju, kurā noteikts, ka skaidrai naudai arī turpmāk jābūt plaši pieejamai.

Citi attiecīgie finanšu pakalpojumu tiesību akti ietver Norēķinu galīguma direktīvu (NGD) 10 , kurā ar šim priekšlikumam pievienoto direktīvas priekšlikumu ir veiktas mērķorientētas izmaiņas. Citi attiecīgie tiesību akti ietver Regulu par kriptoaktīvu tirgiem (KAT regulu) 11 , Digitālās darbības noturības aktu attiecībā uz kiberdrošību (DORA) 12 un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, un likumdevēji pašlaik apspriež ierosināto grozījumu kopumu 13 .

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Vispārīgāki būtiskie ES tiesību akti ir VDAR 16 , Eiropas Piekļūstamības akts 17 un priekšlikums Datu aktam, kas attiecas uz atvērtu banku darbību 18 . Konkrētāk, ierosinātā Datu akta III un IV nodaļā ir izveidots horizontāls tiesību un pienākumu regulējums attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanas noteikumiem uzņēmumu savstarpējās attiecībās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji maksājumu pakalpojumu iekšējā tirgū var sniegt arī pārrobežu maksājumu pakalpojumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji plaši izmanto pakalpojumu sniegšanas un uzņēmējdarbības veikšanas brīvību. Lai nodrošinātu saskaņotus apstākļus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus neliela apjoma maksājumu pakalpojumu iekšējā tirgū, ir vajadzīgi ES līmeņa tiesību akti. Šī loģika bija Pirmās maksājumu pakalpojumu direktīvas un Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas pamatā un ir spēkā arī šajā priekšlikumā.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai nodrošinātu, ka Komisijas priekšlikumā tiek ņemti vērā visu ieinteresēto personu viedokļi, šīs iniciatīvas apspriešanas stratēģija ietvēra:

–atklātu sabiedrisko apspriešanu no 2022. gada 10. maija līdz 2022. gada 2. augustam 21 ,

–mērķorientētu (tomēr sabiedrisku un atklātu) apspriešanu, kurā izskatīti detalizētāki jautājumi nekā sabiedriskajā apspriešanā un kura notika no 2022. gada 10. maija līdz 2022. gada 5. jūlijam 22 ,

–aicinājumu sniegt atsauksmes no 2022. gada 10. maija līdz 2022. gada 2. augustam 23 ,

–mērķorientētu apspriešanos par NGD no 2021. gada 12. februāra līdz 2021. gada 7. maijam,

–apspriešanos ar ieinteresētajām personām Komisijas Maksājumu sistēmu tirgus ekspertu grupā,

–ad hoc saziņu ar dažādām ieinteresētajām personām vai nu pēc to iniciatīvas, vai pēc Komisijas iniciatīvas,

–apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem Komisijas ekspertu grupā banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā.

Šo apspriežu rezultāti ir apkopoti šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 2. pielikumā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

–atsauksmes, kas sniegtas dažādās iepriekš minētajās apspriedēs un ko uz ad hoc pamata sniegušas ieinteresētās personas,

–atsauksmes, ko savā ieteikumā 24 sniegusi Eiropas Banku iestāde,

–darbuzņēmēja Valdani Vicari & Associati Consulting veikts pētījums, kas iesniegts 2022. gada septembrī: “Pētījums, kurā izvērtēta Direktīvas (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem (MPD2) piemērošana un ietekme 25 ,

–dati, kas iegūti no privātā sektora dalībniekiem, piemēram, atvērtas banku darbības jomā, un no patērētāju organizācijām.

•Ietekmes novērtējums

Šiem diviem priekšlikumiem ir pievienots ietekmes novērtējums, kuru 2023. gada 1. martā izskatīja Regulējuma kontroles padome (RKP). RKP 2023. gada 3. martā sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām.

Ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka, neraugoties uz MPD2 sasniegumiem, ES maksājumu tirgū pastāv šādas četras galvenās problēmas:

–patērētāji ir pakļauti krāpšanas riskam un neuzticas maksājumiem,

–atvērtas banku darbības regulējums darbojas nepilnīgi,

–ES uzraudzības iestādēm ir nekonsekventas pilnvaras un pienākumi,

–pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp bankām un nebanku MPS.

Šo problēmu sekas ir šādas:

–lietotāji (jo īpaši patērētāji, tirgotāji un MVU) joprojām ir pakļauti krāpšanas riskam,

–atvērtas banku darbības pakalpojumu sniedzēji saskaras ar šķēršļiem, piedāvājot ABD pamatpakalpojumus, un tiem ir grūtāk ieviest jauninājumus un konkurēt ar līdzšinējiem dalībniekiem, piemēram, karšu shēmām,

–MPS saskaras ar nenoteiktību par saviem pienākumiem, un nebanku MPS ir konkurētnespējīgāki salīdzinājumā ar bankām,

–komercdarbības ir ekonomiski neefektīvas un ar augstākām izmaksām, un tas negatīvi ietekmē ES konkurētspēju,

–iekšējais maksājumu tirgus ir sadrumstalots, un ir vērojama labvēlīgākās tiesas izvēle.

Iniciatīvai ir šādi četri konkrēti mērķi, kas atbilst konstatētajām problēmām:

1) stiprināt lietotāju aizsardzību un uzticēšanos maksājumiem;

2) uzlabot atvērtas banku darbības pakalpojumu konkurētspēju;

3) uzlabot izpildi un īstenošanu dalībvalstīs;

4) uzlabot nebanku MPS (tiešu vai netiešu) piekļuvi maksājumu sistēmām un banku kontiem.

Ietekmes novērtējumā ir izklāstīts vēlamo risinājumu kopums, lai sasniegtu konkrētos mērķus (turpmāk sniegtais saraksts aptver gan šajā regulā, gan pievienotajā direktīvā ietvertos pasākumus).

–Attiecībā uz 1. konkrēto mērķi — uzlabojumi DLA piemērošanā, juridiskais pamats informācijas apmaiņai par krāpšanu un pienākums informēt lietotājus par krāpšanu, IBAN pārbaudes piemērošana visiem kredīta pārvedumiem un nosacīta atbildības apvēršana par krāpšanos ar autorizētiem push maksājumiem; MPS pienākums uzlabot DLA pieejamību lietotājiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un citiem cilvēkiem, kas saskaras ar problēmām saistībā ar DLA izmantošanu; pasākumi skaidras naudas pieejamības uzlabošanai; uzlabojumi lietotāju tiesībās un informēšanā.

–Attiecībā uz 2. konkrēto mērķi — prasība kontu apkalpojošajiem MPS (KAMPS) izveidot specializētu saskarni, kas nodrošina piekļuvi datiem; “atļauju infopaneļi”, kas ļauj lietotājiem pārvaldīt tiem piešķirtās atļaujas piekļūt atvērtai banku darbībai; detalizētākas minimālo prasību specifikācijas attiecībā uz ABD datu saskarnēm.

–Attiecībā uz 3. konkrēto mērķi — MPD2 lielākās daļas aizstāšana ar tieši piemērojamu regulu, kurā precizēti neskaidrie vai neviennozīmīgie MPD2 aspekti; noteikumu par sodiem stiprināšana; MI un ENI licencēšanas režīmu integrēšana.

–Attiecībā uz 4. konkrēto mērķi — MI/ENI tiesību uz bankas kontu stiprināšana; MI un ENI tiešas līdzdalības iespējas piešķiršana attiecībā uz visām maksājumu sistēmām, tai skaitā tām, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar NGD, sniedzot papildu precizējumus par piekļuves atļaujas piešķiršanas un riska novērtēšanas procedūrām.

● Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

● Pamattiesības

● Principa “viens pieņemts — viens atcelts” piemērošana

Šī iniciatīva nerada administratīvas izmaksas uzņēmumiem vai patērētājiem, jo tā nepalielinās MPS pārraudzību vai uzraudzību vai neradīs īpašus jaunus ziņošanas pienākumus, kas vēl nav iekļauti MPD2. No iniciatīvas neizriet arī nekādas regulatīvās maksas. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī iniciatīva nerada administratīvas izmaksas, kas būtu jākompensē saskaņā ar principu “viens pieņemts — viens atcelts”, lai gan uz to attiecas princips “viens pieņemts — viens atcelts”, jo tā rada īstenošanas izmaksas. Apvienojot tiesisko regulējumu attiecībā uz e-naudas iestādēm un maksājumu iestādēm, tiks samazinātas administratīvās izmaksas, piemēram, atceļot prasību noteiktos gadījumos saņemt jaunu licenci.

● Klimats un ilgtspēja

Nav konstatēta šīs iniciatīvas negatīva ietekme uz klimatu. Iniciatīva palīdzēs sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu 8.2. mērķrādītāju “Sasniegt augstāku ekonomiskās produktivitātes līmeni ar dažādošanas, tehnoloģiju modernizācijas un inovācijas starpniecību, tostarp koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības un darbietilpīgām nozarēm”.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšmets un definīcijas

Priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi, kas piemērojami maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar maksājumiem. Tas nemaina maksājumu pakalpojumu sarakstu, kas izveidots MPD2. Izslēgšanas gadījumu saraksts lielā mērā nav mainījies. Iekļauts saraksts ar definīcijām, ar ko paplašina MPD2 sarakstu un kas ietver vairāk terminu, kā arī dažu terminu skaidrojumus. Tiek ieviestas definīcijas terminiem “tirgotāju iniciēti darījumi” (MIT) un “tirdzniecība pa pastu vai tālruni” (MOTO). Ir racionalizēta MPD2 iekļautā termina “attālināts maksājumu darījums” definīcija, lai varētu skaidrāk nošķirt “maksājumu darījuma iniciēšanu” un “maksājumu darījuma attālinātu iniciēšanu”.

Maksājumu sistēmas un piekļuve kredītiestādēs turētiem kontiem

Attiecībā uz maksājumu sistēmu operatoriem prasība nodrošināt samērīgus, objektīvus un nediskriminējošus piekļuves noteikumus un procedūras tiek attiecināta arī uz maksājumu sistēmām, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK (Norēķinu galīguma direktīvu 26 ). Maksājumu sistēmu operatoriem, izskatot MPS dalības pieteikumu, ir jāveic būtisko risku novērtējums. Lēmums par pieteikumu ir jāsniedz rakstveidā, un tiek noteiktas pārsūdzības tiesības. Ja Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) neveic pārraudzību, dalībvalstīm jāizraugās kompetentās iestādes; ja ECBS pārraudzība pastāv, uz to var paļauties, lai novērstu nepilnības maksājumu sistēmu noteikumos un procedūrās attiecībā uz atļaujas piešķiršanu piekļuvei maksājumu sistēmai.

Salīdzinot ar MPD2, ir pastiprināti noteikumi par MI piekļuvi kredītiestādes kontam (atvēršanu un slēgšanu). Tas attiecas arī uz licences pieteikuma iesniedzējiem, kuri iesniedz pieteikumu kā MI (ņemot vērā to, cik svarīgi ir, lai viņiem būtu bankas konts licences saņemšanai), kā arī MI pārstāvjiem un izplatītājiem. Piekļuves atteikuma vai atsaukuma pamatā jābūt nopietniem iemesliem, piemēram, pamatotām aizdomām par nelikumīgu darbību vai risku kredītiestādei. Piekļuves atteikuma vai atsaukuma iemesli jānorāda rakstveidā un attiecībā uz konkrēto MI situāciju detalizēti jāpamato.

Nosacījumu pārredzamība un informēšanas prasības attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem

Saistībā ar atkāpi no informēšanas prasībām attiecībā uz nelielas vērtības maksājumu instrumentiem un elektronisko naudu maksājumu darījumiem valsts robežās ir svītrota iespēja dalībvalstīm koriģēt tērēšanas limitu.

Lai nodrošinātu iekšēju konsekvenci, pienākums informēt maksājumu pakalpojumu lietotāju par strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrām pamatlīgumos tiek attiecināts arī uz vienreizējiem maksājumu darījumiem.

Ir iekļauts precizējums, kura mērķis ir nodrošināt, ka MPS maksājumu kontu pārskatos iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai nepārprotami identificētu maksājuma saņēmēju, tai skaitā maksājuma saņēmēja komerciālo uzņēmuma nosaukumu.

Ir iekļauts precizējums, kura mērķis ir nodrošināt, ka gadījumos, kad maksājumu pakalpojumi tiek piedāvāti kopā ar tehniskajiem pakalpojumiem, kas nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu, un ja tos sniedz MPS vai trešā persona, ar kuru tie ir sadarbojušies, šādiem tehniskajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro pamatlīguma prasības par izbeigšanas maksām.

Attiecībā uz dažādiem scenārijiem ir ieviestas papildu informēšanas prasības naudas izņemšanai no iekšzemes bankomātiem.

Attiecībā uz kredīta pārvedumiem un bezkonta naudas pārvedumiem no ES uz valsti, kas nav ES dalībvalsts, ir ieviests MPS pienākums nodrošināt maksājumu pakalpojumu lietotājam paredzēto laiku, kurā naudas līdzekļi jāsaņem maksājuma saņēmēja MPS, kas atrodas ārpus ES. Lai panāktu labāku salīdzināmību, paredzētās maksas par valūtas konvertēšanu šādiem starptautiskiem darījumiem jāizsaka tādā pašā veidā kā kredīta pārvedumiem ES, proti, kā procentuālu uzcenojumu salīdzinājumā ar aktuālākajiem pieejamajiem ECB publiskotajiem valūtas maiņas atsauces kursiem.

Tiesības un pienākumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu

Kopīgi noteikumi

Papildmaksas uzlikšanas aizliegums, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumiem, kuriem piemēro Starpbanku komisijas maksu regulu 27 , saskaņā ar MPD2 attiecas tikai uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, kas denominēti euro, nevis citās ES valūtās. Ir ieviestas izmaiņas, lai papildmaksas uzlikšanas aizliegumu attiecinātu arī uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem visās ES valūtās.

Noteikumi par tirgotāju iniciētiem darījumiem (MIT) un tiešā debeta maksājumiem ir saskaņoti, tiešā debeta maksājumiem un MIT piemērojot vienādus patērētāju aizsardzības pasākumus, piemēram, atmaksu, jo abi minētie ir maksājuma saņēmēja iniciēti darījumi.

Atvērta banku darbība (konta informācijas pakalpojumi un maksājumu iniciēšanas pakalpojumi)

Noteikumi par atvērtu banku darbību ietver vairākus grozījumus, salīdzinot ar MPD2, un ietver dažus noteikumus, kas pašlaik ir ietverti regulatīvajā tehniskajā standartā 28 . Galvenās izmaiņas ir tādas, ka, ja vien nav ārkārtas apstākļu, ir jānodrošina specializēta saskarne, kas paredzēta, lai piekļūtu atvērtas banku darbības datiem, un tiek atcelta prasība kontu apkalpojošajiem MPS pastāvīgi uzturēt rezerves saskarni, ja vien nav apstiprinātu ārkārtas apstākļu. Ir ieviestas papildu prasības attiecībā uz specializētu saskarņu veiktspēju un funkcijām. Lai atvērtas banku darbības pakalpojumu lietotāji varētu ērtā veidā pārvaldīt savas atvērtās banku darbības atļaujas, KAMPS ir jānodrošina viņiem infopanelis, kurā var atsaukt jebkura konkrēta atvērtas banku darbības pakalpojumu sniedzēja piekļuvi datiem.

Līdztekus konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem nav bijis būtiska tirgus pieprasījuma pēc īpaša MPD2 65. pantā minētā pakalpojuma naudas līdzekļu pieejamības apstiprināšanai kā atvērtas banku darbības pakalpojuma. Pamatojoties uz šo pakalpojumu, ir izstrādāti tikai daži darījumdarbības modeļi, jo tirgus balstās uz AIS kā alternatīvas izmantošanu naudas līdzekļu pieejamības pārbaudei. Tāpēc šis noteikums kā atsevišķs atvērtas banku darbības pakalpojums ir svītrots.

Maksājumu darījumu autorizēšana

Maksājuma saņēmēja MPS ir pienākums pēc pieprasījuma sniegt savam maksājumu pakalpojumu lietotājam pakalpojumu, pārbaudot, vai maksājuma saņēmēja unikālais identifikators atbilst maksātāja norādītajam maksājuma saņēmēja vārdam un uzvārdam vai nosaukumam, un paziņot maksātāja MPS par visām konstatētajām neatbilstībām. Ja konstatēta neatbilstība, maksātāja MPS ir jāpaziņo maksātājam par jebkuru šādu neatbilstību un tās atklāto pakāpi. Komisijas priekšlikumā par zibmaksājumiem, ar ko groza SEPA regulu 29 , kuru pašlaik apspriež likumdevēji, ir ierosināts līdzīgs noteikums saistībā ar neatbilstībām starp maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un unikālo identifikatoru attiecībā uz euro denominētiem tūlītējiem kredīta pārvedumiem. Lai panāktu saskaņotu regulējumu attiecībā uz visiem kredīta pārvedumiem, šā priekšlikuma noteikumu piemēro kredīta pārvedumiem, kas nav tūlītēji kredīta pārvedumi, visās Savienības valūtās, un tūlītējiem kredīta pārvedumiem valūtās, kas nav euro. Paziņojums jāsniedz, pirms maksātājs noslēdz maksājuma uzdevumu un pirms MPS izpilda kredīta pārvedumu. Jebkurā gadījumā lietotāja ziņā ir izlemt, vai iesniegt maksājuma uzdevumu kredīta pārveduma veikšanai.

Attiecībā uz noteikumu par maksājumu instrumenta izmantošanas ierobežojumiem ir precizēts, ka MPS nedrīkst vienpusēji palielināt tērēšanas limitus, par kuriem tas vienojies ar saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem.

Noteikumam, kas attiecas uz MPS atbildību par neautorizētiem maksājumu darījumiem, ir pievienots precizējums, ka MPS var atteikt atmaksu tikai tad, ja pastāv pamatoti iemesli aizdomām par maksātāja īstenotu krāpšanu. Šādā gadījumā MPS ir jāsniedz atmaksas atteikuma pamatojums un jānorāda struktūras, kurās maksātājs var vērsties šajā jautājumā.

Maksātāja MPS ir atbildīgs par visu kredīta pārveduma summu gadījumos, kad minētais MPS nav paziņojis maksātājam par konstatēto neatbilstību starp unikālo identifikatoru un maksātāja norādīto maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu. MPS tiek saukts pie atbildības, ja trešā persona, kas izliekas par patērētāja MPS darbinieku, izmantojot melus vai maldināšanu, ir manipulējusi ar patērētāju, lai autorizētu maksājumu darījumu. Lai novērstu šādu krāpšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums sadarboties ar MPS.

Ja atbildība ir attiecināma uz maksājuma saņēmēja MPS, tam ir jāatlīdzina finansiālais kaitējums, kas nodarīts maksātāja MPS. Ir atjaunināti noteikumi attiecībā uz paziņojumu par neautorizētiem vai nepareizi izpildītiem maksājumu darījumiem un to labošanu, informēšanas prasībām, kā arī par regresa tiesībām, lai atspoguļotu jauno noteikumu attiecībā uz atbildību par atbilstības pārbaudes pakalpojuma nepareizu piemērošanu.

Ir iekļauti jauni noteikumi attiecībā uz tehnisko pakalpojumu sniedzēju un maksājumu shēmu operatoru atbildību par drošas lietotāju autentificēšanas nenodrošināšanu, ņemot vērā to, ka MPD2 novērtējumā tika atklātas problēmas saistībā ar DLA īstenošanu, kas bija saistītas ar tādu ieinteresēto personu lomu DLA ieviešanā, kuras pat veicināja DLA piemērošanas atlikšanu no 2018. gada uz 2020. gadu.

Ir pievienots precizējums, ka maksātājs nesedz nekādus finansiālus zaudējumus, ja maksātāja MPS vai maksājuma saņēmējs piemēro atbrīvojumu no drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanas.

Attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuros darījuma summa nav iepriekš zināma un naudas līdzekļi ir bloķēti maksājumu instrumentā, tiek ieviests juridisks maksājuma saņēmēja pienākums tūlīt pēc pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes maksātājam informēt MPS par maksājumu darījuma precīzu summu, kā arī prasība, ka bloķēto naudas līdzekļu summai jābūt samērīgai ar turpmākā maksājumu darījuma summu, ko var pamatoti gaidīt naudas līdzekļu bloķēšanas laikā.

Maksājumu darījumu izpilde

Gadījumos, kad maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz nepareizu maksājuma saņēmēja unikālo identifikatoru, minētais maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par darījuma summu.

Datu aizsardzība

Ir iekļauts jauns noteikums, lai skaidri definētu būtiskas sabiedrības intereses, kuru dēļ saistībā ar šo ierosināto regulu varētu būt nepieciešama īpašu kategoriju persondatu apstrāde.

Operacionālie un drošības riski un autentificēšana

Ir pievienots jauns noteikums, saskaņā ar kuru MPS ir jāievieš darījumu uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātu lietotāju drošu autentificēšanu un uzlabotu krāpniecisku darījumu novēršanu un atklāšanu. Šajā noteikumā padara skaidrāku jēdzienu “neatņemamas īpašības”, precizējot, ka šādiem darījumu uzraudzības mehānismiem jābūt balstītiem uz maksājumu darījumu analīzi, ņemot vērā elementus, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam ir raksturīgi personalizētu drošības datu parastas izmantošanas apstākļos, tai skaitā ar vidi un uzvedību saistītās īpašības, piemēram, īpašības, kuras saistītas ar maksājumu pakalpojumu lietotāja atrašanās vietu, darījuma laiku, izmantoto ierīci, tērēšanas paradumiem, tiešsaistes veikalu, kurā pirkums tiek veikts.

Darījumu uzraudzības nolūkā ir pievienoti noteikumi, kas MPS ļauj brīvprātīgi apmainīties ar persondatiem, piemēram, maksājuma saņēmēja unikālajiem identifikatoriem, uz kuriem attiecas vienošanās par informācijas apmaiņu. Pieņemot minētās vienošanās par informācijas apmaiņu, ir jānosaka informācija par dalību un operacionālajiem elementiem, arī par specializētu IT platformu izmantošanu. Pirms šādu vienošanos noslēgšanas MPS ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un vajadzības gadījumā iepriekšēja apspriešanās ar uzraudzības iestādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Attiecībā uz DLA piemērošanu tirgotāju iniciētu maksājumu darījumu (MIT) gadījumā ir precizēts, ka droša lietotāju autentificēšana jāpiemēro pilnvarojuma izveides laikā, taču nav vajadzības to piemērot turpmākiem MIT. Attiecībā uz DLA piemērošanu tirdzniecībā pa pastu un pa tālruni (MOTO) ir precizēts, ka nedigitālai jābūt tikai maksājumu darījuma iniciēšanai, lai uz šo darījumu neattiektos drošas lietotāju autentificēšanas pienākumi. Tomēr maksājumu darījumiem, kuru pamatā ir maksājuma uzdevumi papīra formā, tirdzniecība pa pastu vai pa tālruni, būtu jāpiemēro drošības standarti un maksātāja MPS veiktas pārbaudes, kas ļauj autentificēt maksājumu darījumu, lai novērstu drošas autentificēšanas prasību ļaunprātīgu apiešanu. Turklāt atbrīvojuma no DLA tvērums ir sašaurināts attiecībā uz maksājumu darījumiem, par kuriem maksājuma saņēmējs iesniedz maksājuma uzdevumus, pamatojoties uz maksātāja doto pilnvarojumu (tiešā debeta maksājumi), savukārt pienākums pieprasīt DLA ir ieviests gadījumos, kad pilnvarojums tiek dots, izmantojot attālinātu kanālu un tieši iesaistot maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Konta informācijas pakalpojumu izmantošanai DLA ir vajadzīga tikai, pirmoreiz piekļūstot datiem; tomēr konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieprasa DLA, kad viņu klienti piekļūst apkopotiem konta datiem konta informācijas pakalpojumu sniedzēja domēnā, vismaz ik pēc 180 dienām.

Ir pievienoti noteikumi, lai uzlabotu DLA pieejamību, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka visiem klientiem, arī personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar zemām digitālajām prasmēm un personām, kurām nav piekļuves digitālajiem kanāliem vai viedtālruņiem, ir vismaz viens līdzeklis, kas viņiem ļauj veikt lietotāja drošu autentificēšanu.

Attiecībā uz prasību, ka MPS attālinātiem maksājumiem jāpiemēro DLA, kas ietver elementus, kuri darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju, ir precizēts, ka šis pienākums attiecas uz elektroniskiem maksājumu darījumiem, kuros maksājuma uzdevums tiek iesniegts, izmantojot maksātāja ierīci un bezkontakta tehnoloģiju informācijas apmaiņai ar maksājuma saņēmēja infrastruktūru un kuriem drošas lietotāju autentificēšanas veikšanai ir jāizmanto internets maksātāja ierīcē.

Ir noteikums, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jānoslēdz ārpakalpojumu līgumi ar tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina un pārbauda drošas lietotāju autentificēšanas elementus.

Eiropas Banku iestādes intervences pilnvaras attiecībā uz produktiem

Ar šo priekšlikumu piešķir EBI intervences pilnvaras attiecībā uz produktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu. Tās ļaus EBI, pamatojoties uz dažiem kritērijiem, uz laiku aizliegt tādu konkrētu maksājumu produktu pārdošanu, kas radītu noteiktu risku.

Citi noteikumi

Ir paredzētas pilnvaras attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem (RTS), ko sagatavo EBI, tai skaitā esošajiem RTS un konkrētos gadījumos — jauniem RTS. EBI var grozīt spēkā esošos RTS, bet, ja tā to nedara, tie paliek spēkā.

Ierosinātā regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, un to sāks piemērot 18 mēnešus pēc tam 30 . Pielikumā ir pievienota atbilstības tabula ar attiecīgajiem MPD2 un END2 pantiem.

2023/0210 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 31 ,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 32 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 33 pieņemšanas neliela apjoma maksājumu pakalpojumu tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas lielā mērā saistītas ar karšu un digitālo maksāšanas līdzekļu pieaugošo izmantošanas apmēru, skaidras naudas izmantošanas samazināšanos un jaunu dalībnieku un pakalpojumu, arī digitālo maku un bezkontakta maksājumu, pieaugošo klātbūtni. Covid-19 pandēmija un tās radītās pārmaiņas patēriņa un maksājumu praksē ir palielinājušas drošu un efektīvu maksājumu nozīmi.

(2)Komisijas paziņojumā par ES stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi” 34 tika paziņots, ka tiks sākts visaptverošs Direktīvas (ES) 2015/2366 piemērošanas un ietekmes pārskats, “kurā būtu jāiekļauj vispārējs novērtējums par to, vai tā joprojām atbilst paredzētajam mērķim, ņemot vērā tirgus norises”.

(3)Direktīvas (ES) 2015/2366 mērķis bija novērst šķēršļus jaunu veidu maksājumu pakalpojumiem un uzlabot patērētāju aizsardzības un drošības līmeni. Komisijas veiktajā Direktīvas (ES) 2015/2366 ietekmes un piemērošanas novērtējumā tika konstatēts, ka Direktīva (ES) 2015/2366 lielā mērā ir bijusi sekmīga attiecībā uz daudziem tās mērķiem, bet tika noteiktas arī konkrētas jomas, kurās minētās direktīvas mērķi nav pilnībā sasniegti. Piemēram, novērtējumā tika konstatēts, ka problēma ir jaunu krāpšanas veidu skaita pieaugums, kas rada bažas attiecībā uz patērētāju aizsardzības mērķiem. Trūkumi ir konstatēti arī attiecībā uz mērķi uzlabot konkurenci tirgū saistībā ar tā dēvētajiem “atvērtas banku darbības pakalpojumiem” (konta informācijas pakalpojumi un maksājumu iniciēšanas pakalpojumi), samazinot tirgus šķēršļus, ar kuriem saskaras pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas. Ierobežota ir bijusi arī virzība uz mērķi uzlabot pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanu, galvenokārt tāpēc, ka uzraudzības prakse un izpilde Savienībā ir nekonsekventa. Novērtējumā tika norādīti arī faktori, kas kavē virzību uz mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(4)Novērtējumā arī tika konstatētas problēmas saistībā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 atšķirīgu īstenošanu un izpildi, kas tieši ietekmē konkurenci starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, dažādās dalībvalstīs radot atšķirīgus regulatīvos nosacījumus un veicinot regulējuma arbitrāžu. Nevajadzētu pastāvēt labvēlīgākās tiesas izvēles iespējai, jo maksājumu pakalpojumu sniedzēji kā piederības valsti izvēlētos tās dalībvalstis, kurās Savienības noteikumu par maksājumu pakalpojumiem piemērošana tām ir izdevīgāka, un sniegtu pārrobežu pakalpojumus citās dalībvalstīs, kurās reģistrētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemēro noteikumu stingrāku interpretāciju vai aktīvāku izpildes politiku. Šāda prakse kropļo konkurenci. Tāpēc Savienības noteikumi par maksājumu pakalpojumiem būtu vēl vairāk jāsaskaņo, regulā iekļaujot noteikumus, kas reglamentē maksājumu pakalpojumu darbības veikšanu, tai skaitā iesaistīto personu tiesības un pienākumus. Šādi noteikumi, izņemot noteikumus par atļauju izsniegšanu maksājumu iestādēm un to uzraudzību, kuriem būtu jāpaliek direktīvā, būtu jāprecizē un jāizklāsta sīkāk, tādējādi mazinot interpretācijas iespējas.

(5)Lai gan elektroniskās naudas emitēšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK 35 , elektroniskās naudas izmantošanu maksājumu darījumu finansēšanai lielā mērā reglamentē Direktīva (ES) 2015/2366. Tādējādi tiesiskais regulējums, ko piemēro elektroniskās naudas iestādēm un maksājumu iestādēm, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības noteikumiem, jau ir būtībā saskaņots. Lai risinātu ārējās saskanības jautājumus un ņemot vērā to, ka elektroniskās naudas pakalpojumus un maksājumu pakalpojumus ir arvien grūtāk nošķirt, būtu jāsatuvina tiesiskais regulējums attiecībā uz elektroniskās naudas iestādēm un maksājumu iestādēm. Tomēr licencēšanas prasības, jo īpaši sākumkapitāls un pašu kapitāls, un daži galvenie jēdzieni, no kuriem atkarīgi elektroniskās naudas darījumi, piemēram, elektroniskās naudas emitēšana, elektroniskās naudas izplatīšana un atpirkšanas iespēja, atšķiras no maksājumu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc ir lietderīgi šīs īpatnības saglabāt, apvienojot Direktīvas (ES) 2015/2366 un Direktīvas 2009/110/EK noteikumus. Tā kā Direktīva 2009/110/EK ir atcelta ar Direktīvu (ES) XXXX [MPD3], tās noteikumi, izņemot noteikumus par atļauju piešķiršanu un uzraudzību, kas iekļauti Direktīvā (ES) XXX [MPD3], būtu jāiekļauj vienotā regulējumā šajā regulā, veicot attiecīgus pielāgojumus.

(6)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidru to noteikumu piemērošanas jomu, kuri attiecas uz darījumdarbību, kas saistīta ar maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu, ir jāprecizē to maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, uz kuriem attiecas pienākumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu Savienībā.

(7)Maksājumu pakalpojumu sniedzēji iedalās vairākās kategorijās. Kredītiestādes no lietotājiem pieņem noguldījumus, kurus var izmantot maksājumu darījumu izpildei. Tās ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES 36 . Maksājumu iestādes noguldījumus nepieņem. Tās var turēt lietotāju naudas līdzekļus un emitēt elektronisko naudu, ko var izmantot maksājumu darījumu izpildei. Tās ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu (ES) XXX [MPD3]. Nodrošināt elektronisko naudu un maksājumu pakalpojumus var arī pasta žironorēķinu iestādes, kurām ir tiesības to darīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Citu kategoriju maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir Eiropas Centrālā banka (ECB) un valstu centrālās bankas, kad tās nerīkojas kā monetāras vai citas publiskās iestādes, un dalībvalstis vai to reģionālās vai vietējās iestādes, kad tās nerīkojas kā publiskās iestādes.

(8)Ir lietderīgi nošķirt pakalpojumu, kas nodrošina skaidras naudas izņemšanu no maksājumu konta, no maksājumu konta apkalpošanas darbības, jo skaidras naudas izņemšanas pakalpojumu sniedzēji nedrīkst apkalpot maksājumu kontus. Maksājumu instrumentu izdošanas un maksājumu darījumu pieņemšanas pakalpojumi, kas minēti kopā Direktīvas (ES) 2015/2366 pielikuma 5. punktā tā, it kā vienu nevarētu nodrošināt bez otra, būtu jānorāda kā divi dažādi maksājumu pakalpojumi. Atsevišķi norādot maksājumu instrumentu izdošanas un darījumu pieņemšanas pakalpojumus kopā ar atšķirīgām katra pakalpojuma definīcijām, būtu jāprecizē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentu izdošanas un darījumu pieņemšanas pakalpojumus var sniegt atsevišķi.

(9)Dažu kategoriju bankomātu operatoru izslēgšana no Direktīvas (ES) 2015/2366 darbības jomas praksē ir izrādījusies grūti piemērojama. Tāpēc to bankomātu operatoru kategorija, kuri tika izslēgti no prasības saņemt maksājumu pakalpojumu sniedzēja atļauju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366, būtu jāaizstāj ar jaunu tādu bankomātu operatoru kategoriju, kuri neapkalpo maksājumu kontus. Lai gan uz minētajiem operatoriem neattiecas atļaujas saņemšanas prasības saskaņā ar Direktīvu (ES) XXX [MPD3], uz tiem tomēr būtu jāattiecina prasības par maksu pārredzamību situācijās, kad šādi bankomātu operatori iekasē maksu par skaidras naudas izņemšanu.

(10)Lai vēl vairāk uzlabotu piekļuvi skaidrai naudai, kas ir Komisijas prioritāte, tirgotājiem būtu jāļauj fiziskos veikalos nodrošināt skaidras naudas izsniegšanas pakalpojumus pat tad, ja klients nav veicis pirkumu, bez vajadzības saņemt maksājumu pakalpojumu sniedzēja atļauju vai neesot maksājumu iestādes pārstāvim. Tomēr uz minētajiem skaidras naudas izsniegšanas pakalpojumiem būtu jāattiecina pienākums atklāt informāciju par maksām, kas iekasētas no klienta, ja tādas ir. Mazumtirgotājiem šie pakalpojumi būtu jāsniedz brīvprātīgi, un to sniegšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai mazumtirgotājam ir pieejama skaidra nauda.

(11)Maksājumu darījumu starp maksātāju un maksājuma saņēmēju, ko izdara ar tāda tirdzniecības pārstāvja starpniecību, kas rīkojas maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā, izslēgšana no Direktīvas (ES) 2015/2366 darbības jomas dalībvalstīs ir piemērota ļoti atšķirīgi. Tirdzniecības pārstāvju jēdziens parasti tiek definēts valsts civiltiesībās un dalībvalstīs var atšķirties, radot nekonsekventu attieksmi pret vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem dažādās jurisdikcijās. Tāpēc to tirdzniecības pārstāvju jēdziens, uz kuriem attiecas minētā izslēgšana, būtu jāsaskaņo un jāprecizē, atsaucoties uz Padomes Direktīvā 86/653/EEK 37 noteikto tirdzniecības pārstāvju definīciju. Turklāt būtu jānodrošina lielāka skaidrība par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tādus maksājumu darījumus starp maksātāju un maksājuma saņēmēju, kurus izdara ar tirdzniecības pārstāvju starpniecību, var izslēgt no šīs regulas darbības jomas. Tas tiek panākts, pieprasot, lai pārstāvji ar vienošanos, kas noslēgta vai nu ar maksātāju, vai maksājuma saņēmēju, būtu pilnvaroti apspriest vai veikt preču vai pakalpojumu pārdošanu vai pirkšanu tikai maksātāja vai tikai maksājuma saņēmēja, bet ne abu, vārdā neatkarīgi no tā, vai tirdzniecības pārstāvja rīcībā ir klienta naudas līdzekļi. No šīs regulas darbības jomas nebūtu jāizslēdz e-komercijas platformas, kas darbojas kā tirdzniecības pārstāvji gan atsevišķu pircēju, gan pārdevēju vārdā, ja pircējiem vai pārdevējiem nav īstas iespējas vai autonomijas apspriest vai veikt preču vai pakalpojumu pārdošanu vai pirkšanu. Lai nodrošinātu lielāku skaidrību un konverģenci starp kompetentajām iestādēm, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jāizstrādā pamatnostādnes par tādu maksājumu darījumu izslēgšanu, ko maksātājs veic maksājuma saņēmējam ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību. Minētajās pamatnostādnēs var iekļaut tādu izmantošanas gadījumu repozitoriju, uz kuriem parasti attiecas tirdzniecības pārstāvja izslēgšana.

(12)Izslēgšana no Direktīvas (ES) 2015/2366 darbības jomas, kas saistīta ar specifiskai izmantošanai paredzētiem instrumentiem, dalībvalstīs ir piemērota atšķirīgi, lai gan pakalpojumu sniedzējiem, uz kuru instrumentiem attiecās minētā izslēgšana, par savu darbību bija jāpaziņo kompetentajām iestādēm. EBI sniedza papildu norādījumus savās 2022. gada 24. februāra Pamatnostādnēs par ierobežotā tīkla izslēgšanu saskaņā ar MPD2 38 . Neraugoties uz šiem mēģinājumiem precizēt izslēgšanas piemērošanu attiecībā uz specifiskai izmantošanai paredzētiem instrumentiem, joprojām ir pakalpojumu sniedzēji, kuru sniegtie pakalpojumi ietver ievērojamus maksājumu apjomus un dažādus produktus, kas tiek piedāvāti lielam skaitam klientu, un kuri vēlas izmantot šo izslēgšanu. Šādos gadījumos patērētāji negūst labumu no vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem, un pakalpojumiem nebūtu jāgūst labums no specifiskai izmantošanai paredzētu instrumentu izslēgšanas. Tāpēc ir jāprecizē, ka nevajadzētu būt tā, ka vienu un to pašu specifiskai izmantošanai paredzēto instrumentu var izmantot, lai veiktu maksājumu darījumus nolūkā iegādāties preces un pakalpojumus vairāk nekā vienā ierobežotā tīklā vai nolūkā iegādāties neierobežotu preču un pakalpojumu klāstu.

(13)Lai novērtētu, vai no darbības jomas būtu jāizslēdz ierobežots tīkls, būtu jāņem vērā šāda tīkla pieņemšanas punktu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī pieņemšanas punktu skaits. Specifiskai izmantošanai paredzētiem instrumentiem būtu jāļauj to turētājam iegādāties preces vai pakalpojumus tikai emitenta fiziskajās telpās, savukārt uz izmantošanu tiešsaistes veikala vidē emitenta telpu jēdzienam nevajadzētu attiekties. Atkarībā no attiecīgā līgumiskā režīma specifiskai izmantošanai paredzēto instrumentu vidū būtu jāiekļauj kartes, ko var izmantot tikai konkrētā veikalu ķēdē vai konkrētā tirdzniecības centrā, degvielas kartes, dalības kartes, sabiedriskā transporta kartes, autostāvvietu kuponi, maltīšu kuponi vai kuponi konkrētiem pakalpojumiem, kam var tikt piemērots īpašs nodoklis vai darba tiesiskais regulējums ar nolūku sekmēt šo instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu sociālās jomas tiesību aktos noteiktos mērķus, piemēram, bērnu aprūpes kuponi vai ekoloģiskie kuponi. Specifiskai izmantošanai paredzētiem instrumentiem būtu jāietver arī instrumenti, kuru pamatā ir elektroniskā nauda, ja tie atbilst šīs izslēgšanas prasībām. Nebūtu jāizslēdz maksājumu instrumenti, kurus var izmantot pirkumiem konkrētu tirgotāju veikalos, jo šādi instrumenti parasti tiek izstrādāti pakalpojumu sniedzēju tīklam, kas nepārtraukti aug.

(14)Izslēgšanai, kas attiecas uz noteiktiem maksājumu darījumiem, ko veic ar telesakaru vai informācijas tehnoloģijas iekārtām, vajadzētu būt īpaši vērstai uz mikromaksājumiem par digitālo saturu un balss pakalpojumiem. Būtu jāsaglabā skaidra atsauce uz maksājumu darījumiem elektronisko biļešu iegādei, lai klienti joprojām varētu viegli pasūtīt, apmaksāt, saņemt un apstiprināt elektroniskās biļetes no jebkuras vietas un jebkurā laikā, izmantojot mobilos tālruņus vai citas ierīces. Elektroniskās biļetes atļauj un atvieglo tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus patērētāji citādi varētu iegādāties papīra biļešu formā, un tās attiecas uz tādām pakalpojumu jomām kā transports, izklaide, autostāvvietas un ieeja pasākumos, taču neattiecas uz fiziskām precēm. Būtu jāizslēdz arī maksājumu darījumi, ko konkrēts elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājs veic no elektroniskas ierīces vai ar tās starpniecību un par ko samaksa tiek iekļauta attiecīgajā rēķinā, lai vāktu ziedojumus labdarībai. Tā būtu jāpiemēro tikai tad, ja maksājumu darījumu vērtība ir mazāka par konkrētu robežvērtību.

(15)Vienotā euro maksājumu telpa (SEPA) ir atvieglojusi Savienības mēroga maksājumu apstrādes uzņēmumu (payment factories) un iekasēšanas uzņēmumu (collection factories) izveidošanu, atļaujot centralizēt vienas un tās pašas grupas maksājumu darījumus. Šajā ziņā maksājumu darījumiem, ko veic starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu vai starp viena un tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem un ko nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš pieder pie tās pašas uzņēmumu grupas, vajadzētu būt izslēgtiem no šīs regulas darbības jomas. Mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma veiktu maksājumu uzdevumu apkopošana grupas vārdā tālākai nosūtīšanai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāuzskata par maksājumu pakalpojumu.

(16)Maksājumu pakalpojumu sniegšanai ir vajadzīgs tehnisko pakalpojumu atbalsts. Minētie tehniskie pakalpojumi ietver datu apstrādi un glabāšanu, maksājumu vārtejas pakalpojumus, uzticamības un privātuma aizsardzības pakalpojumus, datu un subjektu autentificēšanu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru tīklu nodrošināšanu, tādu patērētājiem paredzētu saskarņu nodrošināšanu un uzturēšanu, ko izmanto maksājumu informācijas vākšanai, tai skaitā maksājumu pakalpojumiem izmantotu termināļu un ierīču nodrošināšanu un uzturēšanu. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi un konta informācijas pakalpojumi nav tehniskie pakalpojumi.

(17)Tehniskie pakalpojumi nav maksājumu pakalpojumi, jo pārskaitāmie naudas līdzekļi ne brīdi nenonāk tehnisko pakalpojumu sniedzēju valdījumā. Tāpēc tie būtu jāizslēdz no maksājumu pakalpojumu definīcijas. Tomēr uz minētajiem pakalpojumiem būtu jāattiecina konkrētas prasības, piemēram, prasības attiecībā uz atbildību par drošas lietotāju autentificēšanas nenodrošināšanu vai prasība slēgt ārpakalpojumu līgumus ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem gadījumā, ja tehnisko pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina un jāpārbauda drošas lietotāju autentificēšanas elementi. Būtu jāparedz arī prasības, kas reglamentē pamatlīgumu izbeigšanas maksas, ja maksājumu pakalpojumus nodrošina kopā ar tehniskajiem pakalpojumiem.

(18)Ņemot vērā neliela apjoma maksājumu tirgus straujo attīstību un jaunu maksājumu pakalpojumu un maksājumu risinājumu rašanos, ir lietderīgi dažas Direktīvā (ES) 2015/2366 iekļautās definīcijas pielāgot reālajai tirgus situācijai, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti joprojām atbilst paredzētajam mērķim un ir tehnoloģiski neitrāli.

(19)Attiecībā uz maksājumu darījumā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem un drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanu ir ļoti svarīgi precizēt procesu un dažādos soļus, kas jāveic, lai izpildītu maksājumu darījumu. Procesu, kura rezultātā notiek maksājumu darījuma izpilde, iniciē maksātājs vai maksātāja vārdā, vai maksājuma saņēmējs. Maksātājs iniciē maksājumu darījumu, iesniedzot maksājuma uzdevumu. Kad maksājuma uzdevums ir iesniegts, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda, vai darījums ir autorizēts un autentificēts, attiecīgā gadījumā izmantojot arī lietotāju drošu autentificēšanu, un pēc tam maksājuma uzdevumu apstiprina. Tad maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic attiecīgos soļus, lai izpildītu maksājumu darījumu, tai skaitā pārskaitītu naudas līdzekļus.

(20)Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, ko Komisija konstatēja savā pārskatā par Direktīvas (ES) 2015/2366 īstenošanu un Eiropas Banku iestāde (EBI) uzsvēra savā 2022. gada 23. jūnija atzinumā par Direktīvas (ES) 2015/2366 pārskatīšanu, ir jāprecizē maksājumu kontu definīcija. Noteicošais kritērijs tam, lai kontu klasificētu kā maksājumu kontu, ir iespēja no šāda konta veikt ikdienas maksājumu darījumus. Maksājumu konta jēdziena būtiska iezīme ir iespēja no konta veikt maksājumu darījumus ar trešu personu vai gūt labumu no trešas personas veiktiem darījumiem.  Tāpēc maksājumu konts būtu jādefinē kā konts, ko izmanto, lai nosūtītu naudas līdzekļus trešām personām un tos no trešām personām saņemtu. Jebkurš konts, kam piemīt minētās iezīmes, būtu jāuzskata par maksājumu kontu, un tam būtu jāpiekļūst, lai nodrošinātu maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumus. Maksājumu konta definīcijai nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad ir vajadzīgs cits starpniekkonts, lai izpildītu maksājumu darījumus ar trešām personām. Naudas līdzekļu nosūtīšanai trešai personai un to saņemšanai no trešas personas neizmanto krājkontus, tādējādi tie no maksājumu konta definīcijas ir izslēgti.

(21)Ņemot vērā jaunu veidu maksājumu instrumentu parādīšanos un tirgū pastāvošās neskaidrības attiecībā uz to juridisko kvalifikāciju, būtu jāprecizē maksājumu instrumenta definīcija, sniedzot dažus piemērus, lai ilustrētu, kas ir vai nav maksājumu instruments, un ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu.

(22)Neraugoties uz to, ka tuvā lauka sakari (NFC) ļauj iniciēt maksājumu darījumu, to uzskatīšana par pilntiesīgu maksājumu instrumentu radītu dažas problēmas, piemēram, attiecībā uz drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanu bezkontakta maksājumiem tirdzniecības vietā un maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildības režīma piemērošanu. Tāpēc NFC drīzāk būtu jāuzskata par maksājumu instrumenta funkciju, nevis par maksājumu instrumentu kā tādu.

(23)Maksājumu instrumenta definīcijā Direktīvā (ES) 2015/2366 bija minēta personalizēta ierīce. Tā kā pastāv tādas priekšapmaksas kartes, uz kurām nav uzdrukāts instrumenta turētāja vārds un uzvārds, piemērojot šo norādi, šāda veida kartes varētu tikt izslēgtas no maksājumu instrumenta definīcijas piemērošanas jomas. Tāpēc maksājumu instrumenta definīcija būtu jāgroza, personalizētu ierīču vietā minot individualizētas ierīces un precizējot, ka šīs regulas darbības jomā ietilpst priekšapmaksas kartes, uz kurām nav uzdrukāts instrumenta turētāja vārds un uzvārds.

(24)Tā sauktie digitālie “tālāk nododamie maki”, kas ietver esoša maksājumu instrumenta, piemēram, maksājumu kartes, žetonizēšanu, ir uzskatāmi par tehniskiem pakalpojumiem, un tāpēc tie būtu jāizslēdz no maksājumu instrumenta definīcijas, jo, pēc Komisijas domām, pašu žetonu var uzskatīt nevis par maksājumu instrumentu, bet gan par “maksājumu lietojumprogrammu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/751 39 2. panta 21) punkta izpratnē. Tomēr dažu citu kategoriju digitālie maki, proti, iepriekš apmaksāti elektroniskie maki, piemēram, “pakāpeniski izmantojamie maki”, kuros lietotāji var glabāt naudu turpmākiem tiešsaistes darījumiem, būtu jāuzskata par maksājumu instrumentu un to izdošana — par maksājumu pakalpojumu.

(25)Tehnoloģijām attīstoties kopš Direktīvas (ES) 2015/2366 pieņemšanas, ir mainījies veids, kādā tiek sniegti konta informācijas pakalpojumi. Uzņēmumi, kas piedāvā šos pakalpojumus, tiešsaistē sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājiem apkopotu informāciju par vienu vai vairākiem viņu maksājumu kontiem, kuri atrodas viena vai vairāku maksājumu pakalpojumu sniedzēju turējumā un kuriem piekļūst, izmantojot kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja saskarnes tiešsaistē. Tādējādi maksājumu pakalpojumu lietotāji var nekavējoties un jebkurā brīdī iegūt vispārēju un strukturētu pārskatu par saviem maksājumu kontiem.

(26)Komisijas pārskatā tika uzsvērts, ka atļauju saņēmušie konta informācijas pakalpojumu sniedzēji sevis apkopotos maksājumu konta datus dažkārt sniedz nevis patērētājam, no kura tie saņēmuši atļauju piekļūt datiem un tos apkopot, bet gan citai personai, lai tā, izmantojot šos datus, patērētājam varētu sniegt citus pakalpojumus. Tomēr pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai uz šo darbību attiecas regulētais konta informācijas pakalpojums. Komisija uzskata, ka šī atvērtas banku darbības pakalpojumu darījumdarbības modeļa “licence kā pakalpojums” attīstība var būt inovatīvu, uz datiem balstītu pakalpojumu avots, kas sniedz maksimālu labumu galalietotājiem. Šis darījumdarbības modelis nodrošina, ka galalietotāji var sniegt piekļuvi saviem maksājumu kontu datiem, lai saņemtu citus ar maksājumiem nesaistītus pakalpojumus, arī aizdevumu, grāmatvedības, kredītspējas novērtēšanas pakalpojumus. Tomēr ir būtiski, lai maksājumu pakalpojumu lietotāji precīzi zinātu, kas piekļūst viņu maksājumu kontu datiem, kāds ir piekļuves juridiskais pamats un kādā nolūkā tas tiek darīts. Maksājumu pakalpojumu lietotāji būtu pilnā mērā jāinformē par viņu datu nosūtīšanu citam uzņēmumam, un viņiem tā būtu jāautorizē. Minētais jaunais darījumdarbības modelis, kura pamatā ir atvērta banku darbība, paredz konta informācijas pakalpojumu definīcijas mainīšanu, lai precizētu, ka atļauju saņēmušā konta informācijas pakalpojumu sniedzēja apkopoto informāciju var nosūtīt trešai personai, lai minētā trešā persona ar galalietotāja atļauju varētu sniegt galalietotājam citu pakalpojumu. Lai patērētājiem nodrošinātu viņu maksājumu kontu datu pienācīgu aizsardzību un juridisko noteiktību attiecībā uz to subjektu statusu, kuri piekļūst viņu datiem, vajadzētu būt tā, ka maksājumu kontu datu apkopošanas pakalpojumu vienmēr sniedz regulēts subjekts, kuram ir licence, pat ja dati galu galā tiek nosūtīti citam pakalpojumu sniedzējam.

(27)Bezkonta naudas pārvedums ir maksājumu pakalpojums, ko parasti veic skaidrā naudā, kuru maksātājs, neveidojot nekādus maksājumu kontus maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā, sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgo summu pārskaita maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā. Dažās dalībvalstīs lielveikali, tirgotāji un citi mazumtirgotāji klientiem sniedz pakalpojumu, ar kura palīdzību tie var samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un citus regulārus ikdienas rēķinus. Šie rēķinu maksāšanas pakalpojumi būtu jāuzskata par bezkonta naudas pārvedumiem.

(28)Naudas līdzekļu definīcijai būtu jāaptver visi mazumtirdzniecībai emitētās centrālās bankas naudas veidi, t. sk. banknotes un monētas, kā arī visa iespējamā turpmākā centrālās bankas digitālā valūta, e-nauda un komercbanku nauda. Centrālās bankas nauda, kas emitēta izmantošanai centrālās bankas un komercbanku starpā, t. i., vairumtirdzniecībā, nebūtu jāietver.

(29)2023. gada 31. maija Regulā (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem ir noteikts, ka elektroniskās naudas žetonus uzskata par elektronisko naudu. Tāpēc elektroniskās naudas žetoni kā elektroniskā nauda ir iekļauti šīs regulas naudas līdzekļu definīcijā.

(30)Lai saglabātu elektroniskās naudas turētāja uzticību, elektroniskajai naudai ir jābūt atpērkamai. Atpirkšanas iespēja nenozīmē, ka naudas līdzekļi, kas ir saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu, būtu jāuzskata par noguldījumiem vai citādi atmaksājamiem naudas līdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES 40 . Atpirkšanai vajadzētu būt iespējamai jebkurā laikā par nominālvērtību, neparedzot iespēju vienoties par atpirkšanas minimālo robežvērtību. Atpirkšanai kopumā vajadzētu būt bez maksas. Tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt samērīgu un uz izmaksām balstītu maksu, neskarot valstu tiesību aktus par nodokļiem vai sociālajiem jautājumiem vai elektroniskās naudas emitenta pienākumus saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, tai skaitā noteikumiem, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, darbības, kuru mērķis ir iesaldēt naudas līdzekļus, vai īpašus pasākumus, kas ir saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu.

(31)Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir vajadzīga piekļuve maksājumu sistēmām, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus lietotājiem. Šajās maksājumu sistēmās parasti ir iekļautas četrpusējas karšu shēmas, kā arī galvenās sistēmas kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādei. Lai Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret dažādu kategoriju atļauju saņēmušiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ir svarīgi precizēt noteikumus par piekļuvi maksājumu sistēmām. Šāda piekļuve var būt tieša vai netieša, izmantojot citu šīs maksājumu sistēmas dalībnieku. Uz šādu piekļuvi būtu jāattiecina prasības, kas nodrošina minēto maksājumu sistēmu integritāti un stabilitāti. Šajā nolūkā maksājumu sistēmas operatoram būtu jāveic riska novērtējums attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš iesniedz tiešas līdzdalības pieteikumu; minētajā riska novērtējumā būtu jāizskata visi būtiskie riski, tai skaitā attiecīgā gadījumā norēķinu risks, operacionālais risks, kredītrisks, likviditātes risks un darījumdarbības risks. Katram maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedz pieteikumu līdzdalībai maksājumu sistēmā, būtu jāuzņemas risks pašam izvēlēties sistēmu un jāsniedz pierādījumi maksājumu sistēmai, ka tā iekšējās procedūras ir pietiekami nodrošinātas pret minēto veidu risku. Maksājumu sistēmu operatoriem maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiešas līdzdalības pieteikums būtu jānoraida tikai tad, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nespēj ievērot sistēmas noteikumus vai rada nepieņemami augsta līmeņa risku.

(32)Maksājumu sistēmu operatoriem vajadzētu būt ieviestiem piekļuves noteikumiem un procedūrām, kas ir samērīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami. Maksājumu sistēmu operatoriem nevajadzētu diskriminēt maksājumu iestādes attiecībā uz līdzdalību, ja sistēmas noteikumus var ievērot un sistēmai nav nepieņemama riska. Šādas sistēmas cita starpā ietver tās, kas izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK 41 . Gadījumos, kad attiecīgo maksājumu sistēmu jau pārrauga Eiropas Centrālo banku sistēma saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 795/2014 42 , centrālajai bankai vai bankām, kas veic minēto pārraudzību, savas pārraudzības ietvaros būtu jāuzrauga minēto noteikumu ievērošana. Citu maksājumu sistēmu gadījumā dalībvalstīm būtu jāizraugās valsts kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka maksājumu sistēmu infrastruktūras operatori ievēro šādas prasības.

(33)Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu sistēmas dalībniekam, kas sniedz ar šādu sistēmu saistītus pakalpojumus kādam atļauju saņēmušam vai reģistrētam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, arī pēc pieprasījuma būtu objektīvi, samērīgi un nediskriminējoši jāpiešķir piekļuve šādiem pakalpojumiem jebkuram citam atļauju saņēmušam vai reģistrētam maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(34)Noteikumi par piekļuvi maksājumu sistēmām nebūtu jāpiemēro sistēmām, ko ir izveidojis un ko izmanto viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Šādas maksājumu sistēmas var izmantot vai nu kā tiešas konkurentes citām maksājumu sistēmām, vai arī drīzāk tās izmanto tādā tirgus nišā, kurā citas maksājumu sistēmas nedarbojas. Šādās sistēmās ietilpst trīspusējas shēmas, tai skaitā trīspusējas karšu shēmas, ciktāl šīs shēmas nekad nedarbojas kā de facto četrpusējas karšu shēmas, arī pamatojoties uz licencēm, pārstāvjiem vai zīmolu koplietošanas partneriem. Šādās sistēmās parasti ietilpst arī tādi maksājumu pakalpojumi, ko piedāvā telesakaru operatori, ja shēmas operators gan maksātājam, gan maksājuma saņēmējam ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā arī banku grupu iekšējās sistēmas. Lai stimulētu konkurenci, ko šādas slēgtas maksājumu sistēmas var radīt tradicionālajām maksājumu sistēmām, piekļuve šīm slēgtajām patentētajām maksājumu sistēmām nebūtu jāpiešķir trešām personām. Tomēr šādām slēgtām sistēmām vienmēr būtu jāpiemēro Savienības un valstu konkurences noteikumi, kuros var izvirzīt prasību nodrošināt piekļuvi šīm shēmām, lai saglabātu efektīvu konkurenci maksājumu tirgos.

(35)Maksājumu iestādēm jāvar atvērt un uzturēt kontu kredītiestādē, lai izpildītu licencēšanas prasības attiecībā uz klientu naudas līdzekļu aizsardzību. Tomēr, kā jo īpaši apliecina EBI savā 2022. gada 5. janvāra atzinumā 43 , neraugoties uz Direktīvā (ES) 2015/2366 paredzētajiem noteikumiem par maksājumu iestāžu kontiem komercbankā, dažas maksājumu iestādes vai uzņēmumi, kas iesniedz pieteikumu maksājumu iestādes licences saņemšanai, joprojām saskaras ar dažu tādu kredītiestāžu īstenoto praksi, kuras atsakās atvērt tiem kontu vai slēgt kontu, ja tāds pastāv, pamatojoties uz pieņēmumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas augstāku risku. Šī tā dēvētā “riska samazināšanas” prakse maksājumu iestādēm rada ievērojamas konkurences problēmas.

(36)Tāpēc kredītiestādēm būtu jānodrošina maksājumu konts maksājumu iestādēm un maksājumu iestādes licences pieteikuma iesniedzējiem, kā arī to pārstāvjiem un izplatītājiem, ja vien nepastāv izņēmuma gadījumi, kuros ir nopietni iemesli piekļuves atteikšanai. Šajā noteikumā ir jāiekļauj maksājumu iestādes licences pieteikuma iesniedzēji, ņemot vērā to, ka bankas konts, kurā var aizsargāt klientu naudas līdzekļus, ir priekšnoteikums maksājumu iestādes licences saņemšanai. Atteikuma pamatojumā būtu jāiekļauj nopietni iemesli aizdomām par nelikumīgām darbībām, ko veic maksājumu iestāde vai kas tiek veiktas ar tās starpniecību, vai par darījumdarbības modeli vai riska profilu, kas kredītiestādei rada nopietnus riskus vai pārmērīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Piemēram, darījumdarbības modeļi, kuros maksājumu iestādes izmanto plašu pārstāvju tīklu, var radīt ievērojamas atbilstības nodrošināšanas izmaksas saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILL/TFN). Maksājumu iestādei vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt kredītiestādes atteikumu dalībvalsts izraudzītā kompetentā iestādē. Lai atvieglotu minēto pārsūdzības tiesību izmantošanu, kredītiestādēm būtu rakstveidā detalizēti jāpamato jebkurš atteikums atvērt kontu vai konta vēlāka slēgšana. Šajā pamatojumā būtu jāmin ar attiecīgo maksājumu iestādi saistīti konkrēti elementi, nevis vispārīgi vai vispārēji apsvērumi. Lai kompetentajām iestādēm būtu vieglāk izskatīt pārsūdzības par konta atteikumu vai atsaukšanu un to pamatojumu, EBI būtu jāizstrādā tehniskie īstenošanas standarti, ar kuriem saskaņo šādu pamatojumu izklāstu.

(37)Lai varētu izdarīt apzinātu izvēli un viegli izvēlēties maksājumu pakalpojumu sniedzēju visā Savienībā, maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jāsaņem salīdzināma un skaidra informācija par maksājumu pakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu lietotājiem tiek sniegta vajadzīga, pietiekama un saprotama informācija par maksājumu pakalpojumu līgumu un maksājumu darījumiem, ir jāprecizē un jāsaskaņo maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu maksājumu pakalpojumu lietotājiem.

(38)Sniedzot maksājumu pakalpojumu lietotājiem vajadzīgo informāciju, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā maksājumu pakalpojumu lietotāju vajadzības un praktiskie aspekti, kā arī izmaksu efektivitāte atkarībā no attiecīgā maksājumu pakalpojumu līguma. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informācija būtu vai nu attiecīgā laikā aktīvi jādara zināma, negaidot, kamēr maksājumu pakalpojumu lietotājs to lūgs, vai arī jādara pieejama, kad maksājumu pakalpojumu lietotāji to lūguši. Otrajā situācijā maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jāizrāda aktīva ieinteresētība saņemt informāciju, arī skaidri jāprasa minētā informācija maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jāreģistrējas bankas konta pastkastē vai jāieliek bankas karte kontu pārskatu printerī. Šādā nolūkā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai piekļuve informācijai būtu iespējama un lai informācija būtu pieejama maksājumu pakalpojumu lietotājiem.

(39)Tā kā patērētāji un uzņēmumi neatrodas vienādā neaizsargātības stāvoklī, tiem nav vajadzīgs vienāds aizsardzības līmenis. Lai gan ir svarīgi garantēt patērētāju tiesības, līgumā paredzot noteikumus, no kuriem nevar atkāpties, ir saprātīgi ļaut uzņēmumiem un organizācijām vienoties citādi, kad tie nestrādā ar patērētājiem. Pret mikrouzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 44 , var attiekties tāpat kā pret patērētājiem. Daži noteikumi būtu jāpiemēro vienmēr neatkarīgi no lietotāja statusa.

(40)Lai patērētājiem saglabātu augstu aizsardzības līmeni, patērētājiem vajadzētu būt tiesībām bez maksas saņemt informāciju par pakalpojumu nosacījumiem un cenām, pirms viņi uzņemas saistības, ko uzliek jebkāds maksājumu pakalpojumu līgums. Lai patērētāji varētu salīdzināt pakalpojumus un nosacījumus, ko piedāvā maksājumu pakalpojumu sniedzēji, un strīda gadījumā pārbaudīt savas līgumtiesības un pienākumus, patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez maksas un jebkurā brīdī līgumattiecību laikā pieprasīt minēto informāciju un pamatlīgumu papīra formā.

(41)Lai palielinātu pārredzamību, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu bez papildu maksas jāsniedz patērētājam pamatinformācija par izpildītajiem maksājumu darījumiem. Veicot vienreizēju maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāpieprasa atsevišķa maksa par minēto informāciju. Tāpat maksājumu pakalpojumu sniedzējiem bez maksas ik mēnesi būtu jāsniedz turpmāka informācija par maksājumu darījumiem saskaņā ar pamatlīgumu. Tomēr, ņemot vērā pārredzamības nozīmi cenu noteikšanā un atšķirīgās lietotāju vajadzības, līgumslēdzējām pusēm būtu jāspēj vienoties attiecībā uz maksu par biežāku informēšanu vai papildinformāciju.

(42)Nelielas vērtības maksājumu instrumentiem vajadzētu būt lētai un viegli lietojamai alternatīvai lētu preču un pakalpojumu gadījumā, un tie nebūtu jāpārslogo ar pārmērīgām prasībām. Tāpēc attiecīgās informēšanas prasības un noteikumi par to izpildi būtu jāattiecina tikai uz būtisku informāciju, ņemot vērā arī tehniskās iespējas, ko var pamatoti gaidīt no instrumentiem, kuri attiecas tikai uz nelielas vērtības maksājumiem. Neraugoties uz atvieglināto režīmu, maksājumu pakalpojumu lietotāji būtu pienācīgi jāaizsargā, ņemot vērā šo maksājumu instrumentu radīto ierobežoto risku, īpaši attiecībā uz priekšapmaksas maksājumu instrumentiem.

(43)Veicot vienreizējus maksājumu darījumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc savas ierosmes vajadzētu sniegt tikai būtiskāko informāciju. Tā kā maksātāji, izdodot maksājuma uzdevumu, parasti ir klāt, nebūtu jāpieprasa, lai informācija vienmēr tiktu sniegta papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāvar informāciju sniegt mutiski vai darīt to viegli pieejamu citā veidā, arī turot informāciju par nosacījumiem uz ziņojumu dēļa telpās. Turklāt būtu jāsniedz informācija arī par to, kur var atrast citu sīkāku informāciju, arī informācija par tīmekļvietni. Tomēr, ja patērētājs pieprasa, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtiskākā informācija būtu jāsniedz arī papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

(44)Informēšanas prasībām vajadzētu būt samērīgām ar lietotāju vajadzībām. Informēšanas prasībām saistībā ar vienreizēju maksājumu darījumu būtu jāatšķiras no informēšanas prasībām saistībā ar tādu pamatlīgumu, kurā paredzēta virkne maksājumu darījumu.

(45)Lai varētu izdarīt apzinātu izvēli, maksājumu pakalpojumu lietotājiem vajadzētu būt iespējai salīdzināt bankomātu maksas ar citu pakalpojumu sniedzēju maksām. Lai maksājumu pakalpojumu lietotājam nodrošinātu bankomātu maksu labāku pārredzamību, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz maksājumu pakalpojumu lietotājiem informācija attiecībā uz visām piemērojamajām maksām par naudas izņemšanu no iekšzemes bankomāta dažādās situācijās atkarībā no bankomāta, no kura maksājumu pakalpojumu lietotāji izņem skaidru naudu.

(46)Pamatlīgumi un maksājumu darījumi, uz ko minētie līgumi attiecas, ir daudz vairāk izplatīti un ekonomiski svarīgāki nekā vienreizēji maksājumu darījumi. Ja izmanto maksājumu kontu vai konkrētu maksājumu instrumentu, ir vajadzīgs pamatlīgums. Tāpēc prasībām attiecībā uz iepriekšēju informēšanu par pamatlīgumiem vajadzētu būt visaptverošām, un informācija vienmēr būtu jāsniedz papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Tomēr par to, kādā veidā sniegt turpmāku informāciju par izpildītiem maksājumu darījumiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jāvar vienoties pamatlīgumā.

(47)Līguma noteikumiem nebūtu jādiskriminē patērētāji, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, viņu valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ. Ja pamatlīgumā ir paredzētas tiesības bloķēt maksājumu instrumenta izmantošanu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāvar izmantot minētās tiesības tikai tādēļ, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs Savienībā ir mainījis dzīvesvietu.

(48)Lai nodrošinātu patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību, dalībvalstīm patērētāju interesēs būtu jāspēj paturēt spēkā vai ieviest ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz vienpusējām izmaiņām pamatlīguma nosacījumos, piemēram, ja nav pamatota iemesla šādām izmaiņām.

(49)Lai atvieglotu maksājumu pakalpojumu lietotāju mobilitāti, lietotājiem vajadzētu būt iespējai bez maksas izbeigt pamatlīgumu. Tomēr attiecībā uz līgumiem, ko maksājumu pakalpojumu lietotāji izbeidz agrāk nekā sešu mēnešu laikā pēc stāšanās spēkā, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatļauj piemērot maksas atbilstīgi izmaksām, kuras radušās tādēļ, ka lietotājs ir izbeidzis pamatlīgumu. Ja saskaņā ar pamatlīgumu maksājumu pakalpojumus nodrošina kopā ar tehniskajiem pakalpojumiem, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu pakalpojumiem izmantoto termināļu nomu, maksājumu pakalpojumu lietotāji nebūtu jāpiesaista viņu maksājumu pakalpojumu sniedzējam, izmantojot apgrūtinošākus noteikumus, kas paredzēti līguma punktos, kuri reglamentē tehniskos pakalpojumus. Lai saglabātu konkurenci, uz šādiem līguma noteikumiem būtu jāattiecina pamatlīguma prasības par izbeigšanas maksām. Iepriekšējas paziņošanas termiņam, par kuru vienojas, attiecībā uz patērētājiem vajadzētu būt ne garākam par vienu mēnesi, bet attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — ne īsākam par diviem mēnešiem. Šiem noteikumiem nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums ārkārtas apstākļos izbeigt maksājumu pakalpojumu līgumu saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, piemēram, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, jebkādām darbībām, kuru mērķis ir iesaldēt naudas līdzekļus, vai jebkādiem īpašiem pasākumiem, kas saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu.

(50)Lai panāktu salīdzināmību, paredzētās maksas par valūtas konvertēšanu kredīta pārvedumiem un pārvedumiem, ko veic Savienībā un no Savienības uz trešo valsti, būtu jāizsaka vienādi, proti, kā procentu uzcenojums salīdzinājumā ar aktuālākajiem pieejamajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) publiskotajiem valūtas maiņas atsauces kursiem. Ja šajā regulā ir minētas “maksas”, tām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecas arī uz maksām par valūtas konvertēšanu.

(51)Pieredze liecina, ka maksas dalīšana starp maksātāju un maksājuma saņēmēju ir visefektīvākā sistēma, jo tā atvieglo maksājumu tūlītēju apstrādi. Tādēļ būtu jāparedz noteikums, lai attiecīgie maksājumu pakalpojumu sniedzēji pakalpojumu maksu no maksātāja un maksājuma saņēmēja iekasētu tiešā veidā. Uzliktās maksas summa var arī būt nulles vērtībā, jo noteikumiem nebūtu jāietekmē prakse, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekasē maksu no patērētājiem par naudas ieskaitīšanu viņu kontos. Līdzīgā veidā atkarībā no līguma noteikumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējs par maksājuma pakalpojuma lietošanu var iekasēt maksu tikai no maksājuma saņēmēja, tādā gadījumā neuzliekot maksu maksātājam. Ir iespējams, ka maksājumu sistēmas uzliek maksu abonēšanas maksas veidā. Noteikumiem par pārskaitīto summu vai jebkuru iekasētu maksu nav tiešas ietekmes, nosakot cenas starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai jebkuriem starpniekiem.

(52)Papildmaksa ir maksa, ko tirgotāji iekasē no patērētājiem un ko pievieno papildus pieprasītajai cenai par precēm un pakalpojumiem, ja patērētājs izmanto noteiktu maksāšanas metodi. Viens no iemesliem papildmaksas uzlikšanai ir novirzīt patērētājus uz lētākiem vai efektīvākiem maksājumu instrumentiem, tādējādi veicinot konkurenci starp alternatīvām maksājumu metodēm. Saskaņā ar režīmu, kas ieviests ar Direktīvu (ES) 2015/2366, maksājumu saņēmēji nedrīkstēja pieprasīt maksu par tādu maksājumu instrumentu izmantošanu, kuriem starpbanku komisijas maksas tiek reglamentētas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/751 II nodaļu, t. i., par patērētāju debetkartēm un kredītkartēm, kas izdotas saskaņā ar četrpusējām karšu shēmām, un par tiem maksājumu pakalpojumiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 45 , t. i., kredīta pārvedumiem un euro denominētiem tiešā debeta darījumiem Savienībā. Dalībvalstīm saskaņā Direktīvu (ES) 2015/2366 tika atļauts turpmāk aizliegt vai ierobežot maksājuma saņēmēja tiesības pieprasīt maksu, ņemot vērā vajadzību stimulēt konkurenci un veicināt efektīvu maksājumu instrumentu izmantošanu.

(53)Direktīvas (ES) 2015/2366 pārskatīšanas laikā apkopotie pierādījumi liecina, ka pašreizējie noteikumi par maksām ir piemēroti un tiem bija pozitīva ietekme. Nav pārliecinošas vajadzības vēl vairāk saskaņot maksas uzlikšanas praksi starp dalībvalstīm, jo spēkā esošais papildmaksas uzlikšanas aizliegums jau attiecas uz ļoti lielu daļu maksājumu Savienībā. Tiek lēsts, ka spēkā esošais papildmaksas uzlikšanas aizliegums attiecas uz 95 % karšu maksājumu. Turklāt, ja uzliek papildmaksu, to ierobežo līdz faktiskajām izmaksām, kas radušās tirgotājam. Tomēr, pārskatot Direktīvu (ES) 2015/2366, Komisija konstatēja dažādas interpretācijas attiecībā uz maksājumu instrumentiem, uz kuriem attiecas papildmaksas uzlikšanas aizliegums. Tāpēc papildmaksas uzlikšanas aizliegums ir skaidri jāpaplašina, attiecinot to uz visiem kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, nevis tikai tiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 260/2012, kā tas bija saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

(54)Konta informācijas pakalpojumi un maksājumu iniciēšanas pakalpojumi, ko kopā dēvē par “atvērtas banku darbības pakalpojumiem”, ir maksājumu pakalpojumi, kas ietver tādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju piekļuvi maksājumu pakalpojumu lietotāja datiem, kuri netur konta turētāja naudas līdzekļus un arī neapkalpo maksājumu kontu. Konta informācijas pakalpojumi pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma ļauj vienuviet apkopot lietotāja datus, kas pieejami dažādiem kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi no lietotāja konta ļauj iniciēt maksājumu, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu, lietotājam un maksājuma saņēmējam ērtā veidā, neizmantojot instrumentu, piemēram, maksājumu karti.

(55)Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem piekļūt maksājumu kontu datiem, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs maksājumu kontam var piekļūt tiešsaistē un ja maksājumu pakalpojumu lietotājs šādu piekļuvi ir atļāvis. Direktīvas (ES) 2015/2366 pamatā bija princips par piekļuvi maksājumu kontu datiem bez vajadzības noslēgt līgumattiecības starp kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā maksa par piekļuvi datiem praksē bija neiespējama. Piekļuve datiem atvērtas banku darbības sistēmā kopš Direktīvas (ES) 2015/2366 piemērošanas sākuma ir notikusi uz šāda ārpuslīgumiska pamata un bez maksas. Ja regulētajiem datu piekļuves pakalpojumiem tiktu uzlikta maksa, ņemot vērā to, ka līdz šim nekādas maksas nebija, ietekme uz šo pakalpojumu turpmāko sniegšanu un līdz ar to uz konkurenci un inovāciju maksājumu tirgos varētu būt ļoti nozīmīga. Tāpēc šis princips būtu jāsaglabā. Minētās pieejas saglabāšana ir saskaņā ar III un IV nodaļu priekšlikumā Regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts) 46 , jo īpaši minētā priekšlikuma 9. panta 3. punktu par atlīdzību, ko šī regula neskar. Komisijas priekšlikums Regulai par piekļuvi finanšu informācijas datiem (FIDA) paredz iespējamu atlīdzību par piekļuvi datiem, uz ko attieksies FIDA. Tādējādi šāds režīms atšķirtos no režīma, ko reglamentē šī regula. Šo atšķirīgo attieksmi pamato tas, ka atšķirībā no piekļuves maksājumu kontu datiem, ko kopš Direktīvas (ES) 2015/2366 stāšanās spēkā reglamentē Savienības tiesību akti, uz piekļuvi citiem finanšu datiem Savienības regulējums vēl neattiecas. Tāpēc traucējumu riska nav, jo atšķirībā no piekļuves maksājumu kontu datiem šis tirgus veidojas un sākotnēji tiks regulēts ar FIDA.

(56)Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji var izveidot līgumattiecības, arī daudzpusējas līgumiskas vienošanās (piemēram, shēmas) kontekstā, ar iespējamu atlīdzību, par piekļuvi maksājumu kontu datiem un tādu atvērtas banku darbības pakalpojumu sniegšanu, kas nav paredzēti šajā regulā. Piemērs šādiem papildvērtības pakalpojumiem, ko piedāvā, izmantojot tā dēvētās “īpašās” lietojumprogrammu saskarnes (API), ir iespēja plānot turpmākus mainīgos regulāros maksājumus. Jebkurai atlīdzībai par šādiem pakalpojumiem pēc ierosinātā Datu akta piemērošanas sākuma datuma būtu jāatbilst tā III un IV nodaļai, jo īpaši tā 9. panta 1. punktam un 9. panta 2. punktam par atlīdzību. Konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju piekļuvei maksājumu kontu datiem, ko reglamentē šī regula, bez prasības par līgumattiecībām un tādējādi bez maksas vienmēr vajadzētu būt iespējamai pat tad, ja pastāv daudzpusēja līgumiska vienošanās (piemēram, shēma) un ja tie paši dati ir pieejami arī minētās daudzpusējās līgumiskās vienošanās ietvaros.

(57)Lai garantētu augstu drošības līmeni attiecībā uz piekļuvi datiem un to apmaiņu, piekļuve maksājumu kontiem un to datiem, izņemot īpašus apstākļus, konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, izmantojot saskarni, kas izstrādāta un paredzēta atvērtas banku darbības mērķiem, piemēram, API. Šajā nolūkā kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāizveido droša saziņa ar konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Lai izvairītos no jebkādas nenoteiktības attiecībā uz to, kas piekļūst maksājumu pakalpojumu lietotāja datiem, specializētajai saskarnei būtu jāļauj konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem sevi identificēt pie kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja un paļauties uz visām autentificēšanas procedūrām, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumu lietotājam. Konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem parasti būtu jāizmanto saskarne, kas paredzēta to piekļuvei, un tāpēc tiem nebūtu jāizmanto kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu saskarne, lai piekļūtu datiem, izņemot gadījumus, kad specializētā saskarne nedarbojas vai nav pieejama saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Šādos apstākļos to nespēja piekļūt datiem, attiecībā uz kuriem tiem ir piešķirta atļauja, apdraudētu to darījumdarbības nepārtrauktību. Konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem vienmēr jāvar piekļūt datiem, kas tiem nepieciešami, lai apkalpotu savus klientus.

(58)Lai atvieglotu specializētās saskarnes netraucētu izmantošanu, būtu pienācīgi jādokumentē tās tehniskās specifikācijas un kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jādara publiski pieejams to kopsavilkums. Lai atvērtas banku darbības pakalpojumu sniedzēji varētu pienācīgi sagatavot savu turpmāko piekļuvi un atrisināt visas iespējamās tehniskās problēmas, kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam pirms dienas, kad saskarni paredzēts aktivizēt, būtu jāļauj konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem to testēt. Maksājumu kontu datiem, izmantojot minēto saskarni, būtu jāpiekļūst tikai atļauju saņēmušiem konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai gan pieteikumu iesniedzējiem, kas iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju kā konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji, vajadzētu būt iespējai iepazīties ar tehniskajām specifikācijām. Lai nodrošinātu dažādu tehnoloģisko saziņas risinājumu sadarbspēju, saskarnē būtu jāizmanto saziņas standarti, ko izstrādājušas starptautiskas vai Eiropas standartizācijas organizācijas, arī Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) vai Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO).

(59)Lai konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr nodrošinātu savas darījumdarbības nepārtrauktību un spētu saviem klientiem sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus, specializētajai saskarnei, ko tiem paredzēts izmantot, ir jāatbilst augsta līmeņa prasībām veiktspējas un funkciju ziņā. Tai būtu jānodrošina vismaz “datu paritāte” ar klientu saskarni, ko saviem lietotājiem nodrošina kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un tādējādi jāiekļauj maksājumu konta dati, kas pieejami arī maksājumu pakalpojumu lietotājiem saskarnē, kuru tiem nodrošina kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Attiecībā uz maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem specializētajai saskarnei būtu jāļauj iniciēt ne tikai vienreizējus maksājumus, bet arī regulāru maksājumu uzdevumus un tiešā debeta maksājumus. Sīkākas prasības attiecībā uz specializētām saskarnēm būtu jānosaka EBI izstrādātajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

(60)Ņemot vērā postošo ietekmi, ko uz konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības nepārtrauktību atstātu ilgstoša specializētas saskarnes nepieejamība, kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda nepieejamība būtu nekavējoties jānovērš. Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāinformē konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji par jebkādu to specializētās saskarnes nepieejamību un par pasākumiem, kas veikti, lai to novērstu. Ja specializēta saskarne nav pieejama un kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepiedāvā lietderīgu alternatīvu risinājumu, konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj saglabāt savas darījumdarbības nepārtrauktību. Tiem būtu jāļauj pieprasīt savai valsts kompetentajai iestādei izmantot saskarni, ko saviem lietotājiem nodrošina kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, līdz specializētā saskarne atkal ir pieejama. Kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma saņemšanas būtu nekavējoties jāpieņem lēmums. Kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu, pieprasītājiem konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj uz laiku izmantot saskarni, ko saviem lietotājiem nodrošina kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jānosaka termiņš, kādā kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāatjauno specializētās saskarnes pilnīga darbība, paredzot iespēju piemērot sankcijas, ja tas noteiktajā termiņā nav izdarīts. Visiem konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ne tikai tiem, kas iesnieguši pieprasījumu, būtu jāļauj piekļūt datiem, kas tiem vajadzīgi, lai nodrošinātu savas darījumdarbības nepārtrauktību.

(61)Šādai pagaidu tiešai piekļuvei nevajadzētu negatīvi ietekmēt patērētājus. Tāpēc konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem vienmēr būtu pienācīgi sevi jāidentificē un jāievēro visi savi pienākumi, piemēram, tiem piešķirtās atļaujas ierobežojumi, un jo īpaši tiem būtu jāpiekļūst tikai tiem datiem, kas tiem vajadzīgi, lai izpildītu savas līgumsaistības un sniegtu regulēto pakalpojumu. Maksājumu kontu datiem nekādā gadījumu nebūtu jāpiekļūst bez pienācīgas identifikācijas (tā dēvētās “ekrāna satura ierakstīšanas”).

(62)Ņemot vērā to, ka specializētas saskarnes izveide attiecībā uz dažiem kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem varētu tikt uzskatīta par nesamērīgi apgrūtinošu, valsts kompetentajai iestādei būtu jāspēj pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma atbrīvot to no pienākuma izveidot specializētu saskarni, kas nodrošina piekļuvi datiem, un tas vai nu piedāvā piekļuvi maksājumu datiem tikai ar klienta saskarnes starpniecību, vai arī nepiedāvā nekādu atvērtas banku darbības saskarni, kas nodrošina piekļuvi datiem. Piekļuve datiem, izmantojot klientu saskarni (bez specializētas saskarnes), var būt piemērota tāda ļoti neliela kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja gadījumā, kuram specializēta saskarne radītu būtisku finansiālu un ar resursiem saistītu slogu. Atbrīvojums no pienākuma uzturēt jebkādu atvērtas banku darbības saskarni, kas nodrošina piekļuvi datiem, var būt pamatots, ja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir īpašs darījumdarbības modelis, piemēram, ja atvērtas banku darbības pakalpojumi tā klientiem nebūtu nozīmīgi. EBI izstrādātajos regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāizklāsta sīki izstrādāti kritēriji šādu veidu atbrīvojumu lēmumu piešķiršanai.

(63)Lai pilnā mērā izmantotu atvērtas banku darbības potenciālu Savienībā, ir būtiski novērst jebkādu diskriminējošu attieksmi pret konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem no kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju puses. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs ir nolēmis izmantot konta informācijas pakalpojumu sniedzēja vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam pret minēto uzdevumu būtu jāizturas tāpat, kā tas izturētos pret šādu pieprasījumu, ko maksājumu pakalpojumu lietotājs iesniedzis tieši savā klienta saskarnē, ja vien kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav objektīvu iemeslu, ieskaitot nopietnas aizdomas par krāpšanu, lai pret pieprasījumu piekļūt kontam izturētos atšķirīgi.

(64)Lai sniegtu maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam visa tam pieejamā informācija par maksājumu darījuma izpildi uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas. Dažkārt kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam kļūst pieejama plašāka informācija pēc tam, kad tas ir saņēmis maksājuma uzdevumu, bet pirms tas ir izpildījis maksājumu darījumu. Ja tas attiecas uz maksājuma uzdevumu un maksājumu darījuma izpildi, kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam minētā informācija būtu jāsniedz maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāizmanto informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu iniciētā darījuma neizpildes risku. Šī informācija ir nepieciešama, lai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs varētu piedāvāt maksājuma saņēmējam, kura vārdā tas iniciē darījumu, pakalpojumu, kura kvalitāte var konkurēt ar citiem elektronisko maksājumu līdzekļiem, kas pieejami maksājuma saņēmējam, tai skaitā ar maksājumu kartēm.

(65)Lai palielinātu uzticēšanos atvērtai banku darbībai, ir būtiski, lai maksājumu pakalpojumu lietotāji, kuri izmanto konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, pilnībā kontrolētu savus datus un varētu piekļūt skaidrai informācijai par atļaujām piekļūt datiem, ko minētie maksājumu pakalpojumu lietotāji ir piešķīruši maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā atļaujas mērķim un attiecīgo maksājumu kontu datu kategorijām, arī konta identitātes datiem, darījumu un konta bilancēm. Tāpēc kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kas izmanto šādus pakalpojumus, jādara pieejams “infopanelis”, lai viņi varētu uzraudzīt un atsaukt vai atjaunot piekļuvi datiem, kas piešķirta atvērtas banku darbības pakalpojumu sniedzējiem. Šajā infopanelī nav jānorāda atļaujas iniciēt vienreizējus maksājumus. Infopanelis var neļaut maksājumu pakalpojumu lietotājam izveidot jaunas atļaujas piekļūt datiem konta informācijas vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram iepriekš nav piešķirta piekļuve datiem. Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nekavējoties jāinformē konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji par jebkādu piekļuves datiem atsaukšanu. Konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem nekavējoties būtu jāinformē kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par jaunām un atjaunotām atļaujām piekļūt datiem, ko piešķīruši maksājumu pakalpojumu lietotāji, tai skaitā par atļaujas derīguma termiņu un tās mērķi (jo īpaši par to, vai datu konsolidācija tiek veikta lietotāja vajadzībām vai pārsūtīšanai trešai personai). Kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nekādā veidā nebūtu jāmudina maksājumu pakalpojumu lietotājs atsaukt konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem piešķirtās atļaujas. Infopanelim būtu standartizētā veidā jābrīdina maksājumu pakalpojumu lietotājs par risku, ka ir iespējama līgumisku seku iestāšanās, atvērtas bankas darbības pakalpojumu sniedzējam atsaucot iekļuvi datiem, jo infopanelis nepārvalda līgumattiecības starp lietotāju un atvērtas banku darbības pakalpojumu sniedzēju, bet maksājumu pakalpojumu lietotājam pašam ir jāpārbauda minētais risks. Atļauju infopanelim būtu jānodrošina lietotājiem iespēja pārvaldīt viņu atļaujas apzinātā un objektīvā veidā, un tam jānodrošina lietotājiem stabils kontroles līdzeklis attiecībā uz to, kā tiek izmantoti viņu persondati un dati, kas nav persondati. Atļauju infopanelī attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā piekļūstamības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882.

(66)Pārskatot Direktīvu (ES) 2015/2366, tika konstatēts, ka konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji joprojām saskaras ar daudziem nepamatotiem šķēršļiem, neraugoties uz sasniegto saskaņotības līmeni un šādu šķēršļu aizliegumu, kas noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/389 47 32. panta 3. punktā. Šie šķēršļi joprojām būtiski kavē izmantot visu atvērtas banku darbības potenciālu Savienībā. Konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji regulāri ziņo uzraudzības iestādēm, regulatoriem un Komisijai par šiem šķēršļiem. EBI tos analizēja savā 2020. gada jūnija atzinumā “Šķēršļi trešo personu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu”. Neraugoties uz veiktajiem precizējumiem, tirgū un uzraudzības iestāžu vidū joprojām valda liela nenoteiktība par to, kas ir aizliegts šķērslis regulētiem atvērtas banku darbības pakalpojumiem. Tādēļ ir nepieciešams izveidot skaidru un nenoslēgtu sarakstu ar šādiem aizliegtiem šķēršļiem atvērtai banku darbībai, jo īpaši pamatojoties uz EBI paveikto darbu.

(67)Pienākumam glabāt drošībā personalizētos drošības datus ir ļoti liela nozīme, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāja naudas līdzekļus un ierobežotu riskus, kas saistīti ar krāpšanu un neautorizētu piekļuvi maksājumu kontiem. Tomēr noteikumi vai citi pienākumi, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši maksājumu pakalpojumu lietotājiem saistībā ar personalizēto drošības datu glabāšanu drošībā, nebūtu jāizstrādā tā, ka maksājumu pakalpojumu lietotāji nevar izmantot priekšrocības, ko nodrošina citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju piedāvāti pakalpojumi, tai skaitā maksājumu iniciēšanas pakalpojumi un konta informācijas pakalpojumi. Turklāt minētajos noteikumos nebūtu jāiekļauj nekādas prasības, kas apgrūtina iespēju kādā veidā izmantot tādu citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu pakalpojumus, kuri saņēmuši atļauju vai reģistrēti, ievērojot Direktīvu (ES) XXX (MPD3). Turklāt ir lietderīgi norādīt, ka maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju darbībās izmantotais konta īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un konta numurs nav sensitīvi maksājumu dati.

(68)Lai atvērta banku darbība būtu pilnībā sekmīga, ir stingri un iedarbīgi jāievieš noteikumi, kas reglamentē minēto darbību. Tā kā Savienības līmenī nav vienotas iestādes, kas īstenotu atvērtas banku darbības tiesības un pienākumus, valstu kompetentās iestādes ir pirmais līmenis atvērtas banku darbības īstenošanā. Ir būtiski, lai valstu kompetentās iestādes proaktīvi un stingri nodrošinātu Savienības atvērtas banku darbības tiesiskā regulējuma ievērošanu. Atvērtas banku darbības operatori regulāri norāda, ka nepietiekama īstenošana no attiecīgo iestāžu puses ir viens no iemesliem, kāpēc tās ieviešana Savienībā joprojām ir ierobežota. Valstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem resursiem, lai tās varētu lietderīgi un efektīvi izpildīt savus īstenošanas uzdevumus. Valstu kompetentajām iestādēm būtu jāveicina un jāorganizē netraucēts un regulārs dialogs starp dažādiem atvērtas banku darbības ekosistēmas dalībniekiem. Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nepilda savus pienākumus, būtu jāpiemēro atbilstošas sankcijas. Regulārai atvērtas banku darbības tirgus uzraudzībai Savienībā, ko veic kompetentās iestādes un koordinē EBI, būtu jāatvieglo īstenošana, un datu vākšana par atvērtas banku darbības tirgu novērsīs pašlaik vērojamo datu trūkumu, kas kavē jebkādus rezultatīvus novērtējumus par atvērtas banku darbības faktisko ieviešanu Savienībā. Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt piekļuvei strīdu izšķiršanas struktūrām saskaņā ar Datu akta priekšlikuma 10. pantu, tiklīdz minētā regula būs stājusies spēkā.

(69)Termina “nepārprotama piekrišana” paralēla izmantošana Direktīvā (ES) 2015/2366 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 48 ir izraisījusi nepareizu interpretāciju. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 94. panta 2. punktu nepārprotamas piekrišanas mērķis ir iegūt atļauju piekļuvei minētajiem persondatiem, lai varētu apstrādāt un uzglabāt šos persondatus, kas nepieciešami maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tādēļ būtu jāveic precizējums, lai pastiprinātu juridisko noteiktību un nodrošinātu skaidru nošķiršanu no datu aizsardzības noteikumiem. Direktīvā (ES) 2015/2366 lietots termins “nepārprotama piekrišana”, savukārt šajā regulā būtu jāizmanto termins “atļauja”. Atsaucoties uz “atļauju”, minētajai atsaucei nav jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu. Tādējādi atļauja nav jāsaprot tikai kā “piekrišana” vai “nepārprotama piekrišana”, kā definēts Regulā (ES) 2016/679.

(70)Kredīta pārvedumu drošība ir būtiska, lai palielinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju uzticēšanos šādiem pakalpojumiem un nodrošinātu to izmantošanu. Maksātāji, kas plāno nosūtīt kredīta pārvedumu konkrētam maksājuma saņēmējam, krāpšanas vai kļūdas rezultātā var norādīt unikālo identifikatoru, kas neatbilst maksājuma saņēmēja kontam. Lai palīdzētu mazināt krāpšanu un kļūdas, maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jāizmanto pakalpojums, ar ko pārbauda, vai pastāv kādas neatbilstības starp maksājuma saņēmēja unikālo identifikatoru un maksātāja norādīto maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, un, ja šādas neatbilstības tiek konstatētas, par to jāpaziņo maksātājam. Šādiem pakalpojumiem valstīs, kurās tos sniedz, ir bijusi būtiska pozitīva ietekme uz krāpšanas un kļūdu līmeni. Ņemot vērā minētā pakalpojuma lielo nozīmi krāpšanas un kļūdu novēršanā, šādam pakalpojumam vajadzētu būt bez maksas pieejamam patērētājiem. Lai nepieļautu nevajadzīgu nesaskaņotību vai kavēšanos darījumu apstrādē, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāsniedz attiecīgs paziņojums ne vēlāk kā dažu sekunžu laikā no brīža, kad maksātājs ir ierakstījis informāciju par maksājuma saņēmēju. Lai maksātājs varētu izlemt, vai turpināt paredzēto darījumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāsniedz attiecīgs paziņojums, pirms maksātājs autorizē darījumu. Maksātājiem var būt pieejami konkrēti kredīta pārveduma iniciēšanas risinājumi, kas tiem ļauj iesniegt maksājuma uzdevumu, pašiem nenorādot unikālo identifikatoru. Tā vietā šādus datu elementus sniedz minētā iniciēšanas risinājuma nodrošinātājs. Šādos gadījumos nav nepieciešams pakalpojums, ar ko pārbauda atbilstību starp unikālo identifikatoru un maksājuma saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, jo krāpšanas vai kļūdu risks ir ievērojami mazāks.

(71)Regulā (ES) XXX, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 260/2012, ir paredzēts pakalpojums, ar ko pārbauda atbilstību starp unikālo identifikatoru un maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un kas jāpiedāvā euro denominētu tūlītēju kredīta pārvedumu lietotājiem. Lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu visiem kredīta pārvedumiem, vienlaikus nepieļaujot nekādu nevajadzīgu pārklāšanos, šajā regulā minētais pārbaudes pakalpojums būtu jāpiemēro tikai tādiem kredīta pārvedumiem, uz kuriem neattiecas Regula (ES) XXX, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 260/2012.

(72)Iespējamību, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē neatbilstību, var palielināt maksājuma saņēmēja, uz kura kontu maksātājs vēlas veikt kredīta pārvedumu, vārda un uzvārda vai nosaukuma noteikti atribūti — tai skaitā diakritisko zīmju vai dažādu iespējamu transliterāciju lietojums dažādos alfabētos, fizisku personu gadījumā tās ir atšķirības starp parasti lietotajiem vārdiem un tiem vārdiem, kas norādīti oficiālajos identifikācijas dokumentos, vai juridisku personu gadījumā — atšķirības starp tirdzniecības nosaukumiem un juridiskajiem nosaukumiem. Lai izvairītos no nevajadzīgas nesaskaņotības kredīta pārvedumu apstrādē un atvieglotu maksātāja lēmumu par to, vai turpināt paredzēto darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānorāda šādas neatbilstības pakāpe, paziņojumā ierakstot “nav atbilstības” vai “ir tuva atbilstība”.

(73)Maksājumu darījuma autorizēšana, neraugoties uz to, ka atbilstības pārbaudes pakalpojuma sniedzējs ir konstatējis neatbilstību un paziņojis to maksājumu pakalpojumu lietotājam, var izraisīt situāciju, kad naudas līdzekļi tiek pārskaitīti neparedzētam maksājuma saņēmējam. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāinformē maksājumu pakalpojumu lietotāji par iespējamām sekām, ja viņi izvēlētos ignorēt paziņoto neatbilstību un turpināt darījuma veikšanu. Maksājumu pakalpojumu lietotājiem vajadzētu būt iespējai atteikties no šāda pakalpojuma izmantošanas jebkurā brīdī, kamēr pastāv līgumattiecības ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Pēc atteikuma iesniegšanas maksājumu pakalpojumu lietotājiem vajadzētu būt iespējai atkal pieteikties pakalpojuma izmantošanai.

(74)Maksājumu pakalpojumu lietotājam pēc iespējas drīz būtu jāinformē maksājumu pakalpojumu sniedzējs par jebkuriem iebildumiem attiecībā uz iespējami neautorizētiem, nepareizi izpildītiem maksājumu darījumiem vai autorizētiem kredīta pārvedumiem, kuros atbilstības pārbaudes pakalpojums ir sniegts nepareizi, ar noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir izpildījis savus informēšanas pienākumus. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs ievēro šo paziņošanas termiņu, maksājumu pakalpojumu lietotājam vajadzētu būt iespējai uzturēt spēkā savus prasījumus, uz kuriem attiecas valsts noilguma termiņi. Tas neietekmē citus prasījumus, ko cits citam izvirza maksājumu pakalpojumu lietotāji un maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

(75)Būtu jāparedz noteikumi, kas reglamentē zaudējumu sadalījumu, ja ir notikuši neautorizēti maksājumu darījumi vai kādi īpaši apstiprināti kredīta pārvedumi. Maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kas nav patērētāji, drīkst piemērot citus noteikumus, jo šādiem lietotājiem parasti ir lielākas iespējas izvērtēt krāpšanas risku un veikt kompensācijas pasākumus. Lai patērētājiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību, maksātājiem vienmēr vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt savam kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam veikt atmaksu, pat ja maksājumu darījumā ir iesaistīts maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs. Tas neskar atbildības sadalījumu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(76)Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu gadījumā, sadalot atbildību starp maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo kontu, un darījumā iesaistīto maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, tiem būtu jāliek uzņemties atbildību katram par savu attiecīgo darījuma daļu, kuru tie kontrolē.

(77)Neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu nekavējoties jāatmaksā maksātājam minētā darījuma summa. Tomēr, ja pastāv lielas aizdomas par neautorizētu darījumu, kas izriet no maksātāja krāpnieciskas darbības, un ja šīs aizdomas balstās uz objektīviem iemesliem, kurus attiecīgai valsts iestādei ir paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, šim maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu, pirms maksātājam tiek veikta atmaksa. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma par darījumu iesniegšanas vai saņemšanas būtu vai nu jāatmaksā maksātājam neautorizētā maksājumu darījuma summa, vai arī jāuzrāda maksātājam iemesli un apliecinoši pierādījumi atmaksas atteikumam un jānorāda struktūras, kurās maksātājs var vērsties šajā jautājumā, ja maksātājs nepiekrīt norādītajiem iemesliem. Lai maksātāju aizsargātu no nonākšanas nelabvēlīgā stāvoklī, atmaksas kreditēšanas valutēšanas datumam nevajadzētu būt vēlākam par to datumu, kad summa ir debetēta. Lai maksājumu pakalpojumu lietotāju mudinātu bez liekas kavēšanās ziņot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājumu instrumenta zādzību vai nozaudēšanu un tādējādi samazinātu neautorizētu maksājumu darījumu risku, lietotāja atbildībai vajadzētu būt ļoti ierobežotas summas apmērā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs nav rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tādējādi summa 50 EUR apmērā šķiet piemērota, lai lietotājiem nodrošinātu saskaņotu augsta līmeņa aizsardzību Savienībā. Ja maksātājam nav iespējas uzzināt par maksājumu instrumenta nozaudēšanu, zādzību vai nelikumīgu piesavināšanos, viņa atbildību nevajadzētu noteikt. Turklāt, tiklīdz maksājumu pakalpojumu lietotājs ir informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka viņa maksājumu instrumenta drošība, iespējams, ir apdraudēta, no šī maksājumu pakalpojumu lietotāja nevajadzētu prasīt, lai viņš segtu jebkādus turpmākos zaudējumus, kas izriet no minētā instrumenta neautorizētas lietošanas. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt atbildīgiem par viņu pašu izstrādāto produktu tehnisko drošību.

(78)Noteikumi attiecībā uz atbildību par autorizētiem kredīta pārvedumiem gadījumos, kad pakalpojums tiek nepareizi piemērots vai nedarbojas pareizi, konstatējot neatbilstības starp maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un unikālo identifikatoru, radītu pareizus stimulus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt pilnībā funkcionējošu pakalpojumu, lai mazinātu risku, ka maksājumu autorizācijas tiek sniegtas bez pietiekama pamatojuma. Ja maksātājs ir nolēmis izmantot šādu pakalpojumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas atbildība par visu kredīta pārveduma summu gadījumos, kad minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav paziņojis maksātājam par neatbilstību starp unikālo identifikatoru un maksātāja norādīto maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, lai gan pareizi funkcionējoša pakalpojuma gadījumā viņš to būtu izdarījis, un kad šāda nepaziņošana ir radījusi finansiālu kaitējumu maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir attiecināma uz maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jākompensē maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam radītais finansiālais kaitējums.

(79)Patērētāji būtu pienācīgi jāaizsargā saistībā ar noteiktiem krāpnieciskiem maksājumu darījumiem, kurus viņi ir autorizējuši, nezinot, ka šie darījumi ir krāpnieciski. Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies sociālās inženierijas gadījumu skaits, kad patērētāji tiek maldināti, autorizējot maksājumu darījumus ar krāpniekiem. Diemžēl Savienībā arvien izplatītāki kļūst mānīšanas gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un ļaunprātīgi izmanto maksājumu pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, pasta adresi vai tālruņa numuru, lai iegūtu lietotāju uzticēšanos un ar viltu pierunātu veikt kādas darbības. Šie jaunie maldinošās krāpšanas veidi izpludina Direktīvā (ES) 2015/2366 noteikto atšķirību starp autorizētiem un autorizētiem darījumiem. Arī līdzekļi, kuru izmantošana var radīt priekšstatu, ka piekrišana ir dota, kļūst arvien grūtāk identificējami, jo krāpnieki var pārņemt kontroli pār visu piekrišanas un autentificēšanas procesu, tai skaitā pār drošas lietotāja autentificēšanas pabeigšanu. Apstākļi, kuros lietotājs ir autorizējis darījumu, dodot atļauju, būtu pienācīgi jāņem vērā, arī tiesām, lai darījumu kvalificētu kā autorizētu vai neautorizētu. Darījums patiešām var būt autorizēts apstākļos, kuros šāda autorizācija ir dota uz manipulētiem priekšnoteikumiem, tādējādi ietekmējot atļaujas integritāti. Tāpēc vairs nav iespējams ierobežot atmaksu tikai ar neautorizētiem darījumiem, kā tas bija noteikts Direktīvā (ES) 2015/2366. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nesamērīgi un finansiāli ļoti dārgi ikvienam autorizētam vai neautorizētam krāpnieciskam darījumam piešķirt sistemātiskas tiesības uz atmaksu. Tas var arī radīt morālu kaitējumu un mazināt klienta modrību.

(80)Maksājumu pakalpojumu sniedzējus arī var uzskatīt par cietušajiem mānīšanas gadījumos, jo tika uzurpēta viņu informācija. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pieejams vairāk līdzekļu nekā patērētājiem, lai izbeigtu šādus krāpšanas gadījumus, veicot pienācīgus novēršanas un stingrus tehniskās aizsardzības pasākumus, kas izstrādāti kopā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ar mobilo tīklu operatoriem, interneta platformām u. c. Bankas darbinieku “līdzinieku” krāpniecības gadījumi ietekmē bankas un visas banku nozares labo reputāciju un var radīt ievērojamu finansiālu kaitējumu Savienības patērētājiem, ietekmējot viņu uzticēšanos elektroniskajiem maksājumiem un banku sistēmai. Tāpēc labticīgam patērētājam, kurš ir cietis no šādas maldinošas krāpšanas, kad krāpnieki ir izlikušies par lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un ļaunprātīgi izmantojuši maksājumu pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, pasta adresi vai tālruņa numuru, vajadzētu būt tiesībām saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzēja atmaksu par visu krāpnieciskā maksājumu darījuma summu, ja vien maksātājs nav rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tiklīdz patērētājs uzzina, ka ir cietis no šāda veida maldinošas krāpšanas, viņam bez liekas kavēšanās ir jāziņo par šo incidentu policijai, vēlams, izmantojot sūdzību iesniegšanas procedūras tiešsaistē, ja policija tās ir darījusi pieejamas, un savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, iesniedzot visus vajadzīgos apliecinošos pierādījumus. Atmaksu nevajadzētu piešķirt, ja šie procesuālie nosacījumi nav izpildīti.

(81)Ņemot vērā elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju pienākumu aizsargāt savu pakalpojumu drošību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK 49 , viņiem ir spējas piedalīties kolektīvajā cīņā pret maldinošo krāpšanu. Tādēļ, neskarot pienākumus, kas noteikti valstu tiesību aktos, ar kuriem īsteno minēto direktīvu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsadarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai novērstu turpmākus šāda veida krāpšanas gadījumus, tai skaitā nekavējoties jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti atbilstoši organizatoriskie un tehniskie pasākumi, ar ko aizsargā sakaru drošību un konfidencialitāti saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK. Visus maksājumu pakalpojumu sniedzēja prasījumus pret citiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, pret elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, par finansiālo kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar šāda veida krāpšanu, jāiesniedz saskaņā ar valstu tiesību aktiem. 

(82)Lai izvērtētu maksājumu pakalpojumu lietotāja iespējami pieļauto neuzmanību vai rupju neuzmanību, būtu jāņem vērā visi apstākļi. Pierādījumi par iespējamu neuzmanību un tās apjomu parasti būtu jāvērtē saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Tomēr, lai gan neuzmanības jēdziens nozīmē rūpības pienākuma pārkāpumu, ar rupju neuzmanību būtu jāsaprot vairāk nekā tikai neuzmanība, ietverot rīcību, kurai piemīt ievērojama bezrūpība; piemēram, maksājumu darījuma autorizēšanai izmantoto datu uzglabāšana blakus maksājumu instrumentam tādā formātā, kas ir atvērts un viegli pamanāms trešām personām. To, ka patērētājs, kurš jau vienreiz saņēmis atmaksu no maksājumu pakalpojumu sniedzēja pēc tam, kad kļuvis par cietušo bankas darbinieku “līdzinieku” krāpniecībā, vēlreiz iesniedz tam pašam maksājumu pakalpojumu sniedzējam vēl vienu atmaksas prasījumu pēc tam, kad viņš atkal cietis tāda paša veida krāpšanā, var uzskatīt par rupju neuzmanību, jo tā var liecināt par augstu bezrūpības līmeni, kas piemīt lietotājam, kuram bija jākļūst modrākam pēc tam, kad viņš jau vienreiz bija cietis tādā pašā krāpnieciskā modus operandi.

(83)Līguma noteikumi par maksājumu instrumenta nodrošināšanu un izmantošanu, kuru mērķis ir palielināt pierādīšanas pienākumu patērētājam vai samazināt pierādīšanas pienākumu šā instrumenta izdevējam, būtu jāatzīst par spēkā neesošiem. Turklāt konkrētās situācijās un jo īpaši gadījumos, kad maksājumu instrumenta tirdzniecības vietā nav klāt, piemēram, veicot tiešsaistes maksājumus, ir lietderīgi pieprasīt maksājumu pakalpojumu sniedzējam iesniegt pierādījumus par iespējamu neuzmanību, jo maksātāja iespējas to izdarīt šādos gadījumos ir ļoti ierobežotas.

(84)Patērētāji ir īpaši neaizsargāti kartēm piesaistītos maksājumu darījumos, kur precīza darījuma summa nav zināma brīdī, kad maksātājs dod atļauju maksājumu darījuma izpildei, piemēram, automātiskajās degvielas uzpildes stacijās, automobiļu nomas līgumos vai veicot viesnīcu rezervācijas. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jābūt iespējai bloķēt naudas līdzekļu summu maksātāja maksājumu kontā proporcionāli tai maksājumu darījuma summai, ko maksātājs varēja pamatoti gaidīt, un tikai tad, ja maksātājs ir devis savu piekrišanu šīs konkrētās summas bloķēšanai. Minētie naudas līdzekļi būtu jāatbrīvo uzreiz pēc tam, kad tiek saņemta informācija par maksājumu darījuma precīzu galīgo summu, un ne vēlāk kā tūlīt pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas. Lai nodrošinātu, ka nekavējoties tiek atbrīvota starpība starp bloķēto summu un maksājumu darījuma precīzo summu, maksājuma saņēmējam būtu jāinformē maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes maksātājam.

(85)Tomēr dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, turpina pastāvēt līdzšinējās tādu tiešā debeta maksājumu shēmas, kas nenotiek euro valūtā. Minētās shēmas ir efektīvas un nodrošina maksātājam tādu pašu augstu aizsardzības līmeni ar citiem drošības līdzekļiem, kas ne vienmēr balstās uz beznosacījuma tiesībām uz atmaksu. Šādā gadījumā maksātājam ir vajadzētu būt aizsargātam ar vispārēju noteikumu par atmaksu, ja izpildītā maksājumu darījuma summa pārsniedz pamatoti paredzēto summu. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja izstrādāt tādus noteikumus par tiesībām uz atmaksu, kas maksātājam būtu labvēlīgāki nekā šajā regulā paredzētie noteikumi. Būtu samērīgi atļaut maksātājam un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, noslēdzot pamatlīgumu, vienoties, ka maksātājam nav tiesību uz atmaksu situācijās, kad maksātājs ir aizsargāts. Tā var būt vai nu tādēļ, ka maksātājs ir devis savu piekrišanu maksājumu darījuma izpildei tieši savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tai skaitā gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs darbojas maksājuma saņēmēja vārdā, vai arī tādēļ, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājuma saņēmējs vismaz četras nedēļas pirms attiecīgās dienas ir sniedzis maksātājam vai darījis viņam pieejamu informāciju par turpmāko maksājumu darījumu tādā veidā, par kādu ir bijusi vienošanās. Jebkurā gadījumā maksātājs būtu jāaizsargā ar vispārējo atmaksas noteikumu, ko piemēro neautorizētu vai nepareizi izpildītu maksājumu darījumu gadījumos vai autorizētu kredīta pārvedumu gadījumos, kad tiek nepareizi piemērots atbilstības pārbaudes pakalpojums, vai arī maksājumu pakalpojumu sniedzēja “līdzinieku” krāpniecības gadījumos.

(86)Lai laikus varētu veikt finanšu plānošanu un izpildīt maksājumu saistības, patērētājiem un uzņēmumiem ir jābūt skaidrībai par laikposmu, kas vajadzīgs maksājuma uzdevuma izpildei. Tādēļ ir jānosaka brīdis, kad tiesības un pienākumi stājas spēkā, proti, tad, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņem maksājuma uzdevumu, arī tad, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējam rodas iespēja to saņemt, izmantojot saziņas līdzekļus, par kuriem panākta vienošanās maksājumu pakalpojumu līgumā. Tas notiek neatkarīgi no jebkādas iepriekšējas iesaistīšanās procesā, kura rezultātā tiek izveidots un nosūtīts maksājuma uzdevums, tai skaitā neatkarīgi no drošības un naudas līdzekļu pieejamības pārbaudēm, informācijas par personas identitātes numura izmantošanu vai maksājuma solījuma izdošanas. Turklāt maksājuma uzdevuma saņemšanai būtu jānotiek tad, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņem maksājuma uzdevumu, ar ko konkrētā summa jādebetē no maksātāja konta. Šajā ziņā nevajadzētu būt nozīmei tam, kurā brīdī maksājuma saņēmējs nosūta maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma uzdevumus, lai iekasētu, piemēram, kartes maksājumus vai tiešā debeta maksājumus, vai kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājuma saņēmējam attiecīgo summu priekšfinansējumu kā iespējamu kredītmaksājumu viņa kontā. Lietotājiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz pilnīgi sagatavota un spēkā esoša maksājuma uzdevuma pienācīgu izpildi, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam līgumā vai noteikumos nav paredzēts pamats šādas izpildes atteikumam. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu, šis atteikums un atteikuma iemesls būtu jādara zināms maksājumu pakalpojuma lietotājam, tiklīdz tas ir iespējams, ievērojot Savienības un valsts tiesību aktu prasības. Ja pamatlīgumā ir paredzēts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par atteikumu, šādai maksai vajadzētu būt objektīvi pamatotai un pēc iespējas mazākai.

(87)Ņemot vērā to, cik ātri pilnībā automatizētās maksājumu sistēmas apstrādā maksājumu darījumus (un tas nozīmē, ka pēc noteikta brīža vairs nebūs iespējams atsaukt maksājuma uzdevumus bez lielām izmaksām par manuālu operāciju), ir skaidri jānosaka termiņš, līdz kuram iespējams veikt maksājuma atsaukumu. Tomēr atkarībā no maksājumu pakalpojuma un maksājuma uzdevuma veida būtu jāparedz iespēja izmainīt maksājuma atsaukuma termiņu, pusēm vienojoties. Šajā ziņā atsaukumu vajadzētu piemērot vienīgi maksājumu pakalpojumu lietotāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpā, neskarot maksājumu darījumu neatsaucamību un galīgumu maksājumu sistēmās.

(88)Atbilstīgi dalībvalstu tiesību normām maksājuma uzdevuma neatsaucamībai nevajadzētu ietekmēt maksātāja pamatlīgumā vai attiecīgās valsts tiesībās, normatīvajos vai administratīvajos aktos vai pamatnostādnēs paredzētās maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiesības vai pienākumus atlīdzināt maksātājam izpildītā maksājumu darījuma summu, ja maksātājam rodas strīds ar maksājuma saņēmēju. Šāds atlīdzinājums būtu jāuzskata par jaunu maksājuma uzdevumu. Citos gadījumos juridiskie strīdi, kas rodas attiecībās, kuras ir maksājuma uzdevuma pamatā, būtu jārisina tikai starp maksātāju un maksājuma saņēmēju.

(89)Attiecībā uz maksājumu pilnībā integrētu tūlītēju apstrādi un juridisko noteiktību par jebkādu pamatā esošo pienākumu izpildi maksājumu pakalpojumu lietotāju starpā ir būtiski, lai visa summa, ko pārskaita maksātājs, būtu kreditēta maksājuma saņēmēja kontā. Attiecīgi arī būtu jāparedz, ka nevienam no starpniekiem, kas iesaistīti maksājumu darījumu izpildē, nav iespējams veikt atskaitījumus no pārskaitītās summas. Tomēr būtu jāparedz arī iespēja maksājuma saņēmējiem noslēgt vienošanos ar viņu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai pakalpojumu sniedzējs varētu atskaitīt viņam pienākošās maksas. Taču, lai maksājuma saņēmējs varētu pārbaudīt, ka atbilstīgā summa ir pareizi samaksāta, pēc tam sniegtajā informācijā par maksājumu darījumu būtu jānorāda ne tikai pārskaitīto naudas līdzekļu pilna summa, bet arī jebkādu atskaitīto maksu summa.

(90)Lai uzlabotu maksājumu efektivitāti visā Savienībā, būtu jāparedz maksimālais izpildes laiks — viena diena — visiem maksātāja iniciētiem maksājuma uzdevumiem euro valūtā vai tādas dalībvalsts valūtā, kuras naudas vienība nav euro, tai skaitā netūlītējiem kredīta pārvedumiem un bezkonta naudas pārvedumiem. Visiem pārējiem maksājumiem, piemēram, maksājumiem, ko iniciē maksājuma saņēmējs vai kas iniciēti ar tā starpniecību, tai skaitā tiešā debeta un karšu maksājumiem, ja nav skaidras vienošanās starp maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksātāju par ilgāku izpildes laiku, būtu jāpiemēro tas pats vienas dienas izpildes laiks. Vajadzētu būt iespējai minētos laikposmus pagarināt par vēl vienu darbdienu, ja maksājuma uzdevums ir iesniegts papīra formā, lai arī turpmāk maksājumu pakalpojumus varētu saņemt patērētāji, kuri ir pieraduši lietot dokumentus vienīgi papīra formā. Ja tiek izmantota tiešā debeta maksājumu sistēma, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāiesniedz iekasēšanas rīkojums termiņā, par kuru ir vienojušies maksājuma saņēmējs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tādējādi ļaujot nokārtot maksājumu dienā, par ko panākta vienošanās. Vajadzētu būt iespējai saglabāt vai izstrādāt noteikumus, kas paredz, ka izpildes laiks ir īsāks par vienu darbdienu.

(91)Noteikumi par izpildi pilnā apmērā un par izpildes laiku būtu jāuzskata par labu praksi, ja viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas ārpus Savienības. Veicot kredīta pārvedumu vai bezkonta naudas pārvedumu maksājuma saņēmējam, kas atrodas ārpus Savienības, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāiesniedz maksātājam aplēse par laiku, kas būs vajadzīgs, lai kredīta pārvedums vai bezkonta naudas pārvedums tiktu kreditēts maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas atrodas ārpus Savienības. Nevar prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs Savienībā aplēstu laiku, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam ārpus Savienības ir vajadzīgs, lai pēc naudas līdzekļu saņemšanas kreditētu šos naudas līdzekļus maksājuma saņēmēja kontā.

(92)Lai nostiprinātu uzticēšanos maksājumu tirgiem, ir būtiski, lai maksājumu pakalpojumu lietotāji zinātu maksājumu pakalpojumu faktiskās maksas. Tādējādi būtu jāaizliedz izmantot nepārredzamas cenu noteikšanas metodes, jo pastāv vispārējs uzskats, ka šo metožu rezultātā lietotājiem ir ļoti grūti noteikt maksājumu pakalpojuma faktisko cenu. Jo īpaši nevajadzētu atļaut izmantot lietotājam neizdevīgu valutēšanas datumu.

(93)Maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāspēj nepārprotami norādīt vajadzīgo informāciju, lai pareizi izpildītu maksājuma uzdevumu. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jādarbojas ar pienācīgu rūpību un, ja vien tas ir tehniski iespējams un nav vajadzīga manuāla iejaukšanās, būtu jāpārbauda unikālā identifikatora atbilstība, bet, konstatējot, ka unikālais identifikators neatbilst, būtu jāatsaka maksājuma uzdevums un par to jāinformē maksātājs.

(94)Lai nodrošinātu maksājumu sistēmu netraucētu un efektīvu darbību, lietotājam būtu jāspēj paļauties uz to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs izpildīs maksājumu darījumu pareizi un saskaņotajā termiņā. Parasti maksājumu pakalpojumu sniedzējs spēj izvērtēt riskus, kas saistīti ar maksājumu darījumu. Tieši maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina maksājumu sistēmu, veic pasākumus, lai atsauktu nepareizi vai kļūdaini pārskaitītus naudas līdzekļus, un vairumā gadījumu lemj par maksājumu darījuma izpildē iesaistītajiem starpniekiem. Ņemot vērā visus šos apsvērumus, ir piemēroti noteikt maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību, izņemot ārkārtas un neparedzamas situācijas, par tāda maksājumu darījuma izpildi, kam piekritis lietotājs, izņemot darbības un bezdarbības gadījumus, ko pieļāvis maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kuru izvēlējies vienīgi maksājuma saņēmējs. Tomēr, lai maksātājs nepaliktu neaizsargāts mazticamos apstākļos, kad nav skaidrs, vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pienācīgi saņēmis maksājuma summu, attiecīgais pierādīšanas pienākums būtu jāuzņemas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Lielākoties var paredzēt, ka starpniekiestāde, kas parasti ir neitrāla struktūra, piemēram, centrālā banka vai tīrvērtes iestāde, kas nosūta maksājuma summu no maksājumu pakalpojuma sniedzēja, kas atbild par nosūtīšanu, tam, kurš atbild par maksājuma saņemšanu, saglabās konta datus un vajadzības gadījumā varēs tos darīt zināmus. Ja maksājuma summa ir kreditēta saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā, maksājuma saņēmējam nekavējoties jāiesniedz prasījums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam par summas ieskaitīšanu kontā.

(95)Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, proti, kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai attiecīgajā gadījumā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam, būtu jāuzņemas atbildība par maksājuma pareizu izpildi, tai skaitā par maksājumu darījuma pilnu summu un izpildes laiku, kā arī pilna atbildība par jebkurām kļūmēm, ko izraisījušas citas personas maksājumu sistēmas ķēdē līdz pat maksājuma saņēmēja kontam. No šīs atbildības izriet, ka maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jālabo maksājumu darījuma izpilde vai bez liekas kavēšanās jāatmaksā attiecīgā darījuma summa maksātājam, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav kreditēta vai tikai ar kavēšanos ir kreditēta pilnā summa, neskarot citus prasījumus, kas iespējami saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tā kā atbildību uzņemas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātājam vai maksājuma saņēmējam nebūtu jāuzņemas nekādas izmaksas saistībā ar nepareizo maksājumu. Ja maksājumu darījumi netiek izpildīti, tiek izpildīti nepareizi vai novēloti, maksājumu pakalpojumu sniedzēju veikto koriģējošo maksājumu valutēšanas datumam vienmēr būtu jāatbilst pareizas izpildes valutēšanas datumam.

(96)Lai kredītu pārvedumi un citi maksājumu pakalpojumi darbotos pareizi, ir vajadzīgs, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un to starpniekiem, tai skaitā apstrādātājiem, būtu līgumi, kuros ir noteiktas to savstarpējās tiesības un pienākumi. Šo līgumu būtiska daļa ir jautājumi par saistībām. Lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku, kuri piedalās maksājumu darījumā, savstarpēju uzticēšanos, ir jābūt juridiskai noteiktībai, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav atbildīgs, saņem kompensāciju par tam radītajiem zaudējumiem vai tā samaksātajām summām, ievērojot noteikumus par atbildību. Papildu tiesības un informācija par regresa prasījumu saturu, kā arī veids, kā apstrādāt prasījumus pret maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai starpnieku saistībā ar nepareizi izpildītu maksājumu darījumu, būtu jānosaka vienojoties.

(97)Maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtie maksājumu pakalpojumi var būt saistīti ar persondatu apstrādi. Konta informācijas pakalpojumu sniegšana var ietvert persondatu apstrādi attiecībā uz datu subjektu, kurš nav konkrētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu lietotājs, bet kura persondati, ko apstrādā šis konkrētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ir nepieciešami, lai izpildītu līgumu starp pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu lietotāju. Ja tiek apstrādāti persondati, apstrādei būtu jāatbilst Regulai (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725 50 , tai skaitā nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojuma principiem. Visās datu apstrādes sistēmās, kas tiek izstrādātas un izmantotas šīs regulas ietvaros, būtu jāparedz integrēta datu aizsardzība un automātiska datu aizsardzība. Tāpēc uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 vajadzētu būt atbildīgām par to, kā tiek uzraudzīta persondatu apstrāde, ko veic saistībā ar šo regulu.

(98)Kā atzīts Komisijas paziņojumā par ES stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi”, ES maksājumu tirgu pareiza darbība atbilst būtiskām sabiedrības interesēm. Tāpēc, ja tas ir nepieciešams saistībā ar šo regulu, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus un nodrošinātu atbilstību šai regulai, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai apstrādāt īpašu kategoriju persondatus, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā. Ja apstrādā īpašu kategoriju persondatus, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmu operatoriem būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver tehniski ierobežojumi datu atkalizmantošanai un mūsdienīgu drošības un privātuma saglabāšanas pasākumu izmantošana, tai skaitā pseidonimizācija vai šifrēšana, lai nodrošinātu atbilstību nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojuma principiem, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmām būtu jāīsteno arī īpaši organizatoriskie pasākumi, tai skaitā apmācība par šādu datu apstrādi, ierobežojot piekļuvi īpašām datu kategorijām un reģistrējot šādu piekļuvi.

(99)Informācija fiziskām personām par persondatu apstrādi būtu jāsniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725.

(100)Krāpnieki bieži vēršas pret mūsu sabiedrības visneaizsargātākajām personām. Ir svarīgi laikus atklāt krāpnieciskus maksājumu darījumus, un darījumu uzraudzībai ir liela nozīme to atklāšanā. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji izstrādātu darījumu uzraudzības mehānismus, kas atbilst šo mehānismu būtiskajam ieguldījumam krāpšanas novēršanā, pārsniedzot drošas lietotāju autentificēšanas sniegto aizsardzību, attiecībā uz maksājumu darījumiem, tai skaitā darījumiem, kas saistīti ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem.

(101)EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts par īpašajām tehniskajām prasībām, kas saistītas ar darījumu uzraudzības mehānismiem. Šādu prasību pamatā vajadzētu būt pievienotajai vērtībai, kas izriet no īpašībām, kas saistītas ar vidi un uzvedību, kā arī ar maksājumu pakalpojumu lietotāja maksāšanas paradumiem.

(102)Lai nodrošinātu, ka darījumu uzraudzības mehānismi darbojas iedarbīgi, ļaujot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atklāt un novērst krāpšanu, jo īpaši atklājot maksājumu pakalpojumu netipisku izmantošanu, kas var liecināt par potenciāli krāpniecisku darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai apstrādāt informāciju par klientu darījumiem un viņu maksājumu kontiem. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka piemēroti uzglabāšanas periodi dažādiem datu veidiem, ko izmanto krāpšanas novēršanai. Minētajiem uzglabāšanas periodiem būtu stingri jāaprobežojas tikai ar laikposmu, kas nepieciešams, lai atklātu netipisku, potenciāli krāpniecisku darbību, un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu regulāri jāizdzēš dati, kas vairs nav nepieciešami krāpšanas atklāšanai un novēršanai. Datus, kas apstrādāti darījumu uzraudzības nolūkos, nevajadzētu izmantot pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs vairs nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja klients.

(103)Krāpšana kredīta pārvedumu jomā būtībā ir adaptīva un ietver neierobežotu prakses un metožu daudzveidību, tai skaitā autentificēšanas datu zādzību, rēķinos veiktas manipulācijas un sociālās manipulācijas. Tāpēc, lai varētu novērst arvien jaunus krāpšanas veidus, darījumu uzraudzība būtu pastāvīgi jāuzlabo, pilnībā izmantojot tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu. Bieži vien vienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pilnīga priekšstata par visiem elementiem, kas varētu nodrošināt savlaicīgu krāpšanas atklāšanu. Tomēr to var padarīt rezultatīvāku, ja ir vairāk informācijas par potenciāli krāpnieciskām darbībām, ko veic citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai apmainīties ar visu attiecīgo informāciju. Lai labāk atklātu krāpnieciskus maksājumu darījumus un aizsargātu savus klientus, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem darījumu uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto dati par krāpšanu maksājumu jomā, ar kuriem daudzpusēji apmainās citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, specializētas IT platformas, kuru pamatā ir vienošanās par informācijas apmaiņu. Lai uzlabotu maksātāju aizsardzību pret krāpšanu kredīta pārvedumu jomā, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai izmantot pēc iespējas visaptverošāku un jaunāku informāciju, proti, kolektīvi izmantot informāciju par unikālajiem identifikatoriem, manipulācijas metodēm un citiem apstākļiem, kas saistīti ar krāpnieciskiem kredīta pārvedumiem, kurus katrs maksājumu pakalpojumu sniedzējs identificējis atsevišķi. Pirms tiek noslēgta vienošanās par informācijas apmaiņu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu. Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka apstrāde bez aizsardzības pasākumiem, drošības pasākumiem un mehānismiem riska mazināšanai radīs augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāapspriežas ar attiecīgo datu aizsardzības iestādi saskaņā ar minētās Regulas (ES) 2016/679 36. pantu. Jauns ietekmes novērtējums nebūtu vajadzīgs, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pievienojas kādam jau esošam vienošanās dokumentam par informācijas apmaiņu, par kuru jau ir veikts novērtējums saistībā ar ietekmi uz datu aizsardzību. Pieņemot vienošanos par informācijas apmaiņu, būtu jānosaka tehniskie un organizatoriskie pasākumi persondatu aizsardzībai. Tajā būtu jānosaka visu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un atbildība saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, tai skaitā kopīgu pārziņu gadījumos.

(104)Lai varētu apmainīties ar persondatiem ar citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas vienošanās par informācijas apmaiņu, unikālais identifikators ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz IBAN, kā definēts Regulas (ES) 260/2012 2. panta 15. punktā.

(105)Lai novērstu likumīgu informācijas apmaiņu par potenciāli krāpnieciskām darbībām, kas izraisa nepamatotu riska samazināšanu vai maksājumu kontu pakalpojumu atsaukšanu maksājumu pakalpojumu lietotājiem bez kāda paskaidrojuma vai regresa tiesībām, ir lietderīgi ieviest aizsardzības pasākumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu darījumu uzraudzību, būtu jāizmanto tikai tie dati par krāpšanu maksājumu jomā, ar kuriem notiek apmaiņa saskaņā ar daudzpusēju vienošanos par informācijas apmaiņu, kas var ietvert persondatu atklāšanu, cita starpā izpaužot to maksājumu saņēmēju unikālos identifikatorus, kuri, iespējams, ir iesaistīti krāpnieciskos kredīta pārvedumos. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, piemēram, saziņa ar klientu, kurš ir tāda kredīta pārveduma maksātājs, ko var atzīt par krāpniecisku, un konta turpmāka uzraudzība, ja unikālais identifikators, kas koplietots kā potenciāli krāpniecisks, attiecas uz minētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu. Maksājumu krāpšanas datiem, ar kuriem maksājumu pakalpojumu sniedzēji apmainās saistībā ar šādiem mehānismiem, nevajadzētu būt par pamatu bankas pakalpojuma atteikumam bez detalizētas izmeklēšanas.

(106)Krāpšana maksājumu jomā kļūst arvien sarežģītāka, krāpniekiem izmantojot manipulatīvas un “līdzinieku” krāpniecības metodes, ko maksājumu pakalpojumu lietotājiem ir grūti atklāt bez pietiekama izpratnes un informētības līmeņa par krāpšanu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt liela nozīme krāpšanas novēršanas stiprināšanā, regulāri iesaistoties katrā nepieciešamajā iniciatīvā, kas palielina maksājumu pakalpojumu lietotāju izpratni un informētību par riskiem un tendencēm saistībā ar krāpšanu maksājumu jomā. Jo īpaši maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno pienācīgas izpratnes veicināšanas programmas un kampaņas par krāpšanas tendencēm un riskiem, kas adresētas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem un darbiniekiem, lai palīdzētu klientiem saprast, ka viņi ir cietušie krāpšanas mēģinājumā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, iesaistot dažādus medijus, būtu jānodrošina patērētājiem pielāgota informācija par krāpšanu, sniedzot viņiem skaidrus paziņojumus un brīdinājumus un palīdzot pienācīgi reaģēt uz potenciāli krāpnieciskām situācijām. EBI būtu jāizstrādā pamatnostādnes par dažādu veidu programmām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāizstrādā attiecībā uz maksājumu krāpšanas riskiem, ņemot vērā to, ka ar krāpšanu saistītie riski pastāvīgi mainās.

(107)Ļoti nozīmīga ir elektronisko maksājumu drošība, lai garantētu lietotāju aizsardzību un stabilas vides attīstību e-komercijai. Visi maksājumu pakalpojumi, kas tiek piedāvāti elektroniski, būtu jāveic drošā veidā, izmantojot tehnoloģijas, ar kurām var garantēt drošu lietotāja autentificēšanu un, cik iespējams, maksimāli samazināt krāpšanas risku. Krāpšanas jomā Direktīvas (ES) 2015/2366 galvenais jauninājums bija drošas lietotāju autentificēšanas (DLA) ieviešana. Komisijas izvērtējumā par Direktīvas (ES) 2015/2366 īstenošanu tika secināts, ka droša lietotāju autentificēšana jau ir ļoti sekmīgi mazinājusi krāpšanu.

(108)DLA nevajadzētu apiet, jo īpaši nepamatoti izmantojot atbrīvojumus no DLA. Būtu jāievieš skaidras definīcijas, kas ir tirgotāju iniciēti darījumi (MIT) un tirdzniecība pa pastu vai tālruni (MOTO), jo šie jēdzieni, uz kuriem var atsaukties, lai pamatotu DLA nepiemērošanu, tiek dažādi izprasti un piemēroti un tos izmanto ļaunprātīgi. Attiecībā uz MIT, izveidojot sākotnējo pilnvarojumu, būtu jāpiemēro droša lietotāju autentificēšana, nepiemērojot DLA turpmākiem tirgotāja iniciētiem maksājumu darījumiem. Attiecībā uz MOTO tikai maksājumu darījumu iniciēšanai (nevis to izpildei) vajadzētu būt nedigitālai, lai darījumu varētu uzskatīt par MOTO un tāpēc uz to neattiecināt DLA piemērošanas pienākumu. Tomēr attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuru pamatā ir maksātāja iesniegti maksājuma uzdevumi papīra formā, tirdzniecība pa pastu vai tālruni, joprojām būtu jāievēro drošības prasības un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāveic pārbaudes, kas ļauj autentificēt maksājumu darījumu. DLA nevajadzētu apiet arī ar paņēmieniem, kas izmanto arī ārpus Savienības reģistrētu pircēju, lai nebūtu jāpiemēro DLA prasības.

(109)Tā kā maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kuram ir jāpiemēro droša lietotāju autentificēšana, ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izsniedz personalizētus drošības datus, maksājumu darījumiem, kurus iniciējis nevis maksātājs, bet tikai maksājuma saņēmējs, nedrīkst piemērot lietotāju drošu autentificēšanu tādā mērā, kādā minētie darījumi tiek iniciēti bez jebkādas maksātāja iejaukšanās vai iesaistes. Regulatīvā pieeja attiecībā uz MIT un tiešā debeta maksājumiem, kas abi ir maksājuma saņēmēja iniciēti darījumi, būtu jāpielāgo, un tai būtu jāizmanto tie paši patērētāju aizsardzības pasākumi, tai skaitā atmaksa.

(110)Lai uzlabotu finansiālo iekļautību un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 51 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, visiem maksājuma pakalpojumu lietotājiem, tai skaitā personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar zemām digitālajām prasmēm un personām, kurām nav piekļuves digitālajām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem, būtu jāsaņem aizsardzība pret krāpšanu, ko nodrošina DLA, jo īpaši attiecībā uz attālinātu digitālo maksājumu darījumu veikšanu un tiešsaistes piekļuvi maksājumu kontiem kā finanšu pamatpakalpojumiem. Pēc DLA ieviešanas daži patērētāji Savienībā konstatēja, ka nespēj veikt darījumus tiešsaistē, jo viņiem nav materiālas iespējas īstenot DLA. Tāpēc maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka viņu klienti var izmantot dažādas DLA īstenošanas metodes, kas ir pielāgotas viņu vajadzībām un situācijai. Šīm metodēm nevajadzētu būt atkarīgām no vienas tehnoloģijas, ierīces vai mehānisma vai no viedtālruņa esamības.

(111)Eiropas digitālās identitātes maki, kurus ievieš saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 52 , kas grozīta ar Regulu [XXX], ir elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas nodrošina identifikācijas un autentificēšanas rīkus pārrobežu piekļuvei finanšu pakalpojumiem, tai skaitā maksājumu pakalpojumiem. Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana vēl vairāk atvieglotu pārrobežu digitālo identifikāciju un autentificēšanu drošiem digitālajiem maksājumiem un veicinātu Eiropas mēroga digitālo maksājumu vides attīstību.

(112)Elektroniskās tirdzniecības un mobilo maksājumu plašāka izplatība būtu jāpapildina ar drošības pasākumu vispārēju pastiprināšanu. Ja maksājumu darījums tiek iniciēts attālināti, t. i., ja maksājuma uzdevums tiek iesniegts, izmantojot internetu, darījumu autentificēšanai būtu jāizmanto dinamiskie kodi, lai vienmēr informētu lietotāju par summu un maksājuma saņēmēju par darījumu, kuram lietotājs veic autorizāciju.

(113)Prasībai piemērot DLA attālinātiem maksājumu darījumiem, izmantojot kodus, kas darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju, būtu jāliecina par mobilo maksājumu plašāku izplatību un dažādu modeļu izstrādi, ar kuru starpniecību mobilie maksājumi tiek izpildīti.

(114)Ņemot vērā to, ka dinamiska sasaiste novērš riskus, kas saistīti ar manipulācijām ar maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un konkrēto darījuma summu laikā starp maksājuma uzdevuma iesniegšanas brīdi un maksājuma autentificēšanu, kā arī krāpšanas risku plašākā nozīmē attiecībā uz mobilajiem maksājumiem, kuriem maksātāja ierīcē ir jāizmanto internets, lai veiktu lietotāju drošu autentificēšanu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro arī tādi elementi, kas darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju, vai arī jāveic saskaņoti drošības pasākumi ar identisku iedarbību, kas nodrošina darījuma konfidencialitāti, autentiskumu un integritāti visos iniciēšanas posmos.

(115)Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2018/389 18. pantā paredzēto atbrīvojumu no DLA maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts nepiemērot DLA, ja maksātājs ir iniciējis attālinātu elektronisko maksājumu darījumu, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir identificējis kā tādu, kas rada zemu riska līmeni, kurš novērtēts, pamatojoties uz darījumu uzraudzības mehānismiem. Tomēr no tirgus saņemtās atsauksmes liecina par to, ka, lai lielāks skaits maksājumu pakalpojumu sniedzēju veiktu darījuma riska analīzi, ir jāpieņem atbilstīgi noteikumi par darījuma riska analīzes tvērumu, ieviešot skaidras revīzijas prasības, sniedzot papildu informāciju un uzlabojot definīcijas par riska uzraudzības prasībām un kopīgojamiem datiem, un ir jānovērtē iespējamie ieguvumi no tā, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs ziņot par krāpnieciskiem darījumiem, par kuriem tie ir vienīgie atbildīgie. EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā izklāstīti noteikumi par darījumu riska analīzi.

(116)Drošības pasākumiem būtu jāatbilst ar maksājumu pakalpojumiem saistītā riska līmenim. Lai varētu izstrādāt viegli lietojamus un pieejamus maksāšanas līdzekļus zema riska līmeņa maksājumiem, piemēram, nelielas vērtības bezkontakta maksājumiem tirdzniecības vietā, izmantojot mobilo tālruni vai bez tā, regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāprecizē atbrīvojumi no drošības prasību piemērošanas. Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar mānīšanu, persondatu izmānīšanu un citām krāpnieciskām darbībām, ir jānodrošina personalizētu drošības datu droša izmantošana. Lietotājam vajadzētu būt iespējai paļauties uz tādu pasākumu pieņemšanu, kas aizsargā personalizēto drošības datu konfidencialitāti un integritāti.

(117)Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro DLA, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs cita starpā veic jebkādas darbības, izmantojot attālinātu kanālu, kas var radīt risku saistībā ar krāpšanu maksājumu jomā vai cita veida ļaunprātīgu rīcību. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš atbilstīgi drošības pasākumi, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāja personalizēto drošības datu konfidencialitāti un integritāti.

(118)Visās dalībvalstīs ieinteresētajām personām tirgū nav konsekventas izpratnes par DLA prasībām, kas piemērojamas maksājumu instrumentu, jo īpaši maksājumu karšu, reģistrācijai digitālajos makos. Žetona izveide vai tā nomaiņas process var radīt risku, ka notiks krāpšanās ar maksājumiem vai cita veida ļaunprātīga rīcība. Tādēļ, lai izveidotu vai nomainītu maksājumu instrumenta žetonu, izmantojot attālinātu kanālu, kurā iesaistās maksājumu pakalpojumu lietotājs, būtu nepieciešams, lai maksājumu pakalpojumu lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs žetona izdošanas vai nomaiņas brīdī piemērotu DLA. Piemērojot DLA žetona izveides vai nomaiņas posmā, maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu attālināti jāpārbauda, vai maksājumu pakalpojumu lietotājs ir likumīgs maksājumu instrumenta lietotājs, un būtu jāsasaista lietotājs un maksājumu instrumenta digitalizētā versija ar attiecīgu ierīci. 

(119)Digitālo tālāk nododamo maku operatoriem, kuri pārbauda DLA elementus, kad žetonveida instrumenti, kas tiek glabāti digitālajos makos, tiek izmantoti maksājumiem, būtu jāprasa slēgt ārpakalpojumu līgumus ar maksātāju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu turpināt veikt minētās pārbaudes, kā arī būtu jāprasa tiem ievērot galvenās drošības prasības. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šādiem līgumiem būtu jāsaglabā pilna atbildība par jebkuru gadījumu, kad digitālo tālāk nododamo maku operatori nepiemēro DLA, un viņiem vajadzētu būt tiesībām revidēt un kontrolēt maka operatora drošības noteikumus.

(120)Ja tehnisko pakalpojumu sniedzēji vai maksājumu shēmu operatori sniedz pakalpojumus maksājumu saņēmējiem vai maksājumu saņēmēju vai maksātāju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tiem būtu jāatbalsta drošas lietotāju autentificēšanas piemērošana atbilstīgi saviem pienākumiem maksājumu darījumu iniciēšanā vai izpildē. Ņemot vērā tehnisko pakalpojumu sniedzēju un maksājumu shēmu operatoru pienākumu nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenotas galvenās drošības prasības attiecībā uz neliela apjoma maksājumiem, cita starpā nodrošinot piemērotus IT risinājumus, viņiem būtu jāuzņemas atbildība par finansiālo kaitējumu, kas tiek nodarīts maksājumu saņēmējiem vai maksājumu saņēmēju vai maksātāju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ja viņi nenodrošina atbalstu drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanai.

(121)Dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kas izsniegs atļaujas maksājumu iestādēm un veiks akreditāciju, kā arī īstenos uzraudzību pār strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) procedūrām.

(122)Neskarot klientu tiesības vērsties tiesā, dalībvalstīm ir jānodrošina viegli pieejamas, atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un lietderīgas SAI procedūras starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu pakalpojumu lietotājiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 53 ir noteikts, ka patērētāju aizsardzība, kas paredzēta saistošos tās valsts tiesību aktu noteikumos, kurā atrodas patērētāja parastā dzīvesvieta, netiek mazināta ne ar kādiem līgumu noteikumiem par līgumiem piemērojamo tiesisko regulējumu. Lai izveidotu efektīvu un lietderīgu strīdu izšķiršanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji pievienojas SAI procedūrai saskaņā ar kvalitātes prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/11/ES 54 , lai izšķirtu strīdus pirms vēršanās tiesā. Izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu jāinformē Komisija par kvalitātes SAI struktūru vai struktūrām to teritorijā, kas ir kompetenta(-as) izšķirt strīdus valsts un pārrobežu līmenī un sadarboties attiecībā uz strīdiem par tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

(123)Patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem izmantot savas tiesības saistībā ar pienākumiem, kas maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējiem ir noteikti saskaņā ar šo regulu, un darīt to, pamatojoties uz pārstāvības prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 55 .

(124)Būtu jāizstrādā attiecīgas procedūras, kā iesniegt sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nepilda savus pienākumus, un būtu jānodrošina, ka attiecīgā gadījumā viņiem tiek uzlikti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi. Lai nodrošinātu faktisku šīs regulas ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010 56 paredzētajiem nosacījumiem un darbojas neatkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai, kuras iestādes ir izraudzītas, un būtu jāiesniedz skaidrs apraksts par to uzdevumiem.

(125)Neskarot tiesības vērsties tiesā, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto vajadzīgās pilnvaras, kas piešķirtas ar šo regulu, tai skaitā pilnvaras izmeklēt iespējamos pārkāpumus un uzlikt administratīvos sodus, kā arī veikt administratīvus pasākumus, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neievēro šajā regulā noteiktās tiesības un pienākumus, jo īpaši, ja pastāv atkārtota pārkāpuma risks vai cita veida bažas par patērētāju kopīgajām interesēm. Kompetentajām iestādēm būtu jāizveido iedarbīgi mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem. Minētajiem mehānismiem nevajadzētu skart nevienas tādas personas tiesības uz aizstāvību, kurai ir izvirzītas apsūdzības.

(126)Dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši administratīvie sodi un administratīvie pasākumi saistībā ar šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Minētajiem administratīvajiem sodiem, periodiskajiem soda maksājumiem un administratīvajiem pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām minimālajām prasībām, tai skaitā būtu jāparedz minimālās pilnvaras, kas būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm, lai tās varētu šos sodus piemērot, un kritēriji, kas kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, tos piemērojot, publicējot un ziņojot par tiem. Dalībvalstīm būtu jāparedz īpaši noteikumi un iedarbīgi mehānismi attiecībā uz periodisku soda maksājumu piemērošanu.

(127)Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām noteikt pietiekami lielus administratīvos naudassodus, kas atsvērtu paredzamos ieguvumus un spētu atturēt pat lielākās iestādes.

(128)Ja piemēro administratīvus sodus un pasākumus, kompetentajām iestādēm, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudassodu apmēru, būtu jāņem vērā jebkādi iepriekšēji kriminālsodi, kas var būt piemēroti tai pašai fiziskai vai juridiskai personai, kura ir atbildīga par tādu pašu pārkāpumu. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka visu to sodu un citu administratīvo pasākumu smagums, kas tiek piemēroti sodīšanas nolūkā, gadījumos, kad administratīvais process un kriminālprocess dublējas, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu.

(129)Lai uzraudzības sistēma būtu iedarbīga, uzraudzības iestādēm ir jāapzinās nepilnības, kas saistītas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstību šīs regulas noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai uzraudzības iestādes varētu cita citu informēt par administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ja šāda informācija ir svarīga arī citām uzraudzības iestādēm.

(130)Savienības maksājumu pakalpojumu regulējuma iedarbīgums ir atkarīgs no sadarbības ar plašu kompetento iestāžu loku, tai skaitā ar valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par nodokļiem, datu aizsardzību, konkurenci, patērētāju aizsardzību, revīziju, policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tiesiskais regulējums pieļauj un atvieglo tādu sadarbību, kāda nepieciešama, lai sasniegtu Savienības maksājumu pakalpojumu regulējuma mērķus, arī pienācīgi izpildot tā noteikumus. Šādai sadarbībai būtu jāietver informācijas apmaiņa, kā arī savstarpēja palīdzība administratīvo sodu iedarbīgā izpildē, jo īpaši naudassodu pārrobežu piedziņā.

(131)Paātrinātu izpildes procedūru vai izlīguma vienošanos veidi, neatkarīgi no to nosaukuma saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ir sastopami daudzās dalībvalstīs un tiek izmantoti kā alternatīva oficiālām procedūrām, lai panāktu ātrāku tāda lēmuma pieņemšanu, kura mērķis ir piemērot administratīvu sodu vai administratīvu pasākumu vai izbeigt iespējamo pārkāpumu un tā sekas, pirms tiek sākta oficiāla sodīšanas procedūra. Lai gan nešķiet lietderīgi censties Savienības līmenī saskaņot šīs izpildes metodes, ko ieviesušas daudzas dalībvalstis, ņemot vērā ļoti atšķirīgās juridiskās pieejas, kas pieņemtas valstu līmenī, tomēr būtu jāatzīst, ka šīs metodes ļauj kompetentajām iestādēm, kuras tās var piemērot, noteiktos gadījumos izskatīt pārkāpumu lietas ātrāk, lētāk un kopumā efektīvi, un tāpēc tās būtu atbalstāmas. Tomēr dalībvalstīm nebūtu jāuzliek par pienākumu ieviest šīs izpildes metodes savā tiesiskajā regulējumā vai likt kompetentajām iestādēm tās izmantot, ja tās neuzskata šīs metodes par piemērotām.

(132)Dalībvalstis ir noteikušas un pašlaik paredz dažādus administratīvus sodus un administratīvus pasākumus par to galveno noteikumu pārkāpumiem, kas reglamentē maksājumu pakalpojumu noteikumus un nekonsekventās pieejas šo noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā un sodīšanā. Ja netiks skaidrāk precizēts, kādiem pamatnoteikumiem ir jānodrošina pietiekami atturoša izpilde visā Savienībā, tiks aizkavēta maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus izveide un radīsies risks stimulēt labvēlīgākās tiesas izvēli, jo kompetentajām iestādēm dalībvalstīs ir nevienādas iespējas un tās nevar uzreiz un ar vienādu spēku atturēt no šādiem pārkāpumiem.

(133)Tā kā periodisko soda maksājumu mērķis ir piespiest fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir identificētas kā atbildīgās par kādu notiekošu pārkāpumu vai kurām ir pienākums izpildīt izmeklējošās kompetentās iestādes rīkojumu, izpildīt minēto rīkojumu vai izbeigt šo pašlaik notiekošo pārkāpumu, periodisko soda maksājumu piemērošanai nevajadzētu liegt kompetentajām iestādēm piemērot papildu administratīvos sodus par to pašu pārkāpumu.

(134)Ja vien dalībvalstis nav noteikušas citādi, periodiskie soda maksājumi būtu jāaprēķina par katru dienu.

(135)Dalībvalstīm būtu jāpilnvaro kompetentās iestādes piemērot šādus administratīvos sodus un administratīvos pasākumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai citām fiziskām vai juridiskām personām, ja tas ir nepieciešams, lai labotu situāciju pārkāpuma gadījumā. Šim sodu un pasākumu klāstam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai dalībvalstis un kompetentās iestādes varētu ņemt vērā atšķirības starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši starp kredītiestādēm un citām maksājumu iestādēm, attiecībā uz to apmēru, iezīmēm un darījumdarbības raksturu.

(136)Par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem noteikta administratīva soda vai pasākuma publicēšanai var būt liela atturoša ietekme, novēršot šāda pārkāpuma atkārtošanos. Ar publikāciju arī informē citas struktūras par riskiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kuram piemērots sods, pirms tās uzsāk darījumu attiecības, un palīdz kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kad tas darbojas šajās citās dalībvalstīs pārrobežu mērogā. Minēto iemeslu dēļ būtu jāatļauj publicēt lēmumus par administratīviem sodiem un administratīviem pasākumiem, ja tie attiecas uz juridiskām personām. Pieņemot lēmumu par to, vai publicēt informāciju par administratīvu sodu vai administratīvu pasākumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā pārkāpuma smagums un atturošā ietekme, ko publicēšana var radīt. Tomēr jebkura šāda publikācija attiecībā uz fiziskām personām var nesamērīgi apdraudēt viņu tiesības, kas izriet no Pamattiesību hartas un piemērojamajiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem. Tādēļ publicēšanai būtu jānotiek anonimizētā veidā, ja vien kompetentā iestāde neuzskata par nepieciešamu publicēt lēmumus, kas satur persondatus, lai iedarbīgi īstenotu šo regulu, tai skaitā publisku paziņojumu vai pagaidu aizliegumu gadījumos. Šādos gadījumos kompetentajai iestādei būtu jāpamato savs lēmums.

(137)Lai savāktu precīzāku informāciju par to, cik lielā mērā uz vietas tiek ievēroti Savienības tiesību akti, vienlaikus nodrošinot plašāku pamanāmību kompetento iestāžu izpildes darbībām, ir jāpaplašina to datu tvērums un jāuzlabo to datu kvalitāte, kurus kompetentās iestādes sniedz EBI. Paziņojamā informācija būtu jāanonimizē, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem datu aizsardzības noteikumiem, un tā būtu jāsniedz apkopotā veidā, lai ievērotu dienesta noslēpumu un konfidencialitātes noteikumus attiecībā uz tiesvedību. EBI būtu regulāri jāziņo Komisijai par izpildes darbību gaitu dalībvalstīs.

(138)Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai, ņemot vērā inflāciju, atjauninātu summas, līdz kurām maksātājam var būt pienākums segt zaudējumus, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem, kuri izriet no nozaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās. Komisijai, sagatavojot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(139)Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot EBI speciālās zināšanas un atbalstu, un EBI uzdevums būtu sagatavot pamatnostādnes un regulatīvo un tehnisko īstenošanas standartu projektus. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt šos regulatīvo tehnisko standartu projektus. EBI, kad tā izstrādā pamatnostādnes, regulatīvo tehnisko standartu projektus un tehnisko īstenošanas standartu projektus, ievērojot šo regulu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, būtu jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tai skaitā maksājumu pakalpojumu tirgū, ņemot vērā visas iesaistītās intereses.

(140)EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu būtu jāpiešķir intervences pilnvaras attiecībā uz produktiem, lai tā varētu Savienībā uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētu maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu veidu vai kādu īpašu iezīmi, kas ir identificēta kā tāda, kas var radīt kaitējumu patērētājiem, apdraudot finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1093/2010.

(141)Lai veicinātu pārrobežu sadarbību šīs regulas izpildes nodrošināšanā, būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2394 57 pielikums, iekļaujot tajā atsauci uz šo regulu.

(142)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, iekšējā maksājumu pakalpojumu tirgus turpmāku integrāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir jāsaskaņo liels daudzums atšķirīgu noteikumu gan Savienībā, gan dalībvalstu tiesību sistēmās, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(143)Ņemot vērā to, ka šī regula un Direktīva (ES) XXX (MPD3) nosaka tiesisko regulējumu, kas reglamentē neliela apjoma maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu Savienībā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un Savienības tiesiskā regulējuma konsekvenci, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kad sāk piemērot normatīvos un administratīvos aktus, kas dalībvalstīm jāpieņem, lai izpildītu Direktīvas (ES) XXX (MPD3) prasības. Tomēr noteikumi, saskaņā ar kuriem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem kredīta pārvedumu gadījumā ir jāpārbauda neatbilstības starp maksājuma saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un unikālo identifikatoru, un attiecīgais atbildības režīms būtu jāpiemēro, kad ir pagājuši ne mazāk kā 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma, tādējādi dodot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pietiekami daudz laika, lai veiktu nepieciešamos pasākumus savu iekšējo sistēmu pielāgošanai šādām prasībām.

(144)Saskaņā ar labāka regulējuma principiem šī regula būtu jāpārskata, lai tā būtu lietderīga un efektīva tās mērķu sasniegšanā. Pārskatīšanai būtu jānotiek pietiekami ilgu laiku pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma, lai pastāvētu pietiekami pierādījumi, uz kuriem var balstīt pārskatīšanu. Pieci gadi tiek uzskatīti par piemērotu laikposmu. Lai gan pārskatīšanā būtu jāņem vērā šī regula kopumā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš konkrētiem tematiem, proti, atvērtas banku darbības nodrošināšanai, maksas iekasēšanai par maksājumu pakalpojumiem un turpmākiem krāpšanas apkarošanas risinājumiem. Tomēr attiecībā uz šīs regulas darbības jomu ir lietderīgi pārskatīšanu veikt agrāk, trīs gadus pēc piemērošanas sākuma, ņemot vērā lielo nozīmi, kāda minētajam tematam piešķirta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2554 58 58. panta 2. punktā. Minētajā darbības jomas pārskatīšanā būtu jāapsver gan iespējamā aptverto maksājumu pakalpojumu saraksta paplašināšana, iekļaujot tajā tādus pakalpojumus kā tie, ko sniedz maksājumu sistēmas un maksājumu shēmas, gan dažu pašlaik izslēgto tehnisko pakalpojumu iespējamā iekļaušana darbības jomā.

(145)Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tai skaitā tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Šī regula ir jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(146)Atsauces uz summām euro valūtā jāsaprot kā atsauces uz ekvivalentu summu valsts valūtā, kas noteikta katrā dalībvalstī, kuras valūta nav euro.

(147)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 59 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2023. gada (..) 60 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu nosaka vienotas prasības maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz:

a)nosacījumu pārredzamību un informēšanas prasībām attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem;

b)maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu lietotāju un maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzēju attiecīgajām tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu.

2.Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz maksājumu pakalpojumiem šajā regulā saprot kā atsauces uz maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumiem.

3.Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šajā regulā saprot kā atsauces uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējiem.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro maksājumu pakalpojumiem, ko Savienībā sniedz šādu kategoriju maksājumu pakalpojumu sniedzēji:

a)kredītiestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 61 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, tai skaitā to filiāles, ja šādas filiāles atrodas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai to galvenie biroji atrodas Savienībā vai ārpus Savienības;

b)pasta žironorēķinu iestādes, kurām atbilstīgi valstu tiesību aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus;

c)maksājumu iestādes; 

d)ECB un valstu centrālās bankas, kad tās nerīkojas kā monetāras vai citas publiskās iestādes;

e)dalībvalstis vai to reģionālās vai vietējās iestādes, kad tās nerīkojas kā publiskās iestādes.

2.Šo regulu nepiemēro šādiem pakalpojumiem:

a)maksājumu darījumiem, ko izdara tikai skaidrā naudā tieši no maksātāja maksājuma saņēmējam bez jebkādiem starpniekiem;

b)maksājumu darījumiem, ko maksātājs veic maksājuma saņēmējam ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību, kā definēts Direktīvas 86/653/EEK 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: i) tirdzniecības pārstāvis ar vienošanos ir pilnvarots apspriest vai veikt preču vai pakalpojumu pārdošanu vai pirkšanu tikai maksātāja vai tikai maksājuma saņēmēja, bet ne abu, vārdā neatkarīgi no tā, vai tirdzniecības pārstāvja rīcībā ir klienta naudas līdzekļi, un ii) šāda vienošanās dod maksātājam vai maksājuma saņēmējam reālu iespēju ar tirdzniecības pārstāvi apspriest vai veikt preču vai pakalpojumu pārdošanu vai pirkšanu;

c)bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos veiktiem maksājumu darījumiem, kas ietver skaidras naudas iekasēšanu un piegādi un ko neveic kā profesionālu darbību;

d)pakalpojumiem, kuros maksājuma saņēmējs izsniedz skaidru naudu maksātājam kā daļu no maksājumu darījuma preču un pakalpojumu iegādei pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja nepārprotama pieprasījuma tieši pirms maksājumu darījuma izpildes;

e)pakalpojumiem, kuros skaidru naudu sniedz mazumtirdzniecības veikalos pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja nepārprotama pieprasījuma, bet neatkarīgi no maksājumu darījuma izpildes un bez pienākuma iegādāties preces un pakalpojumus. Maksājumu pakalpojumu lietotājam sniedz informāciju par jebkādām iespējamām maksām par šo pakalpojumu, pirms tiek izsniegta pieprasītā skaidrā nauda;

f)maksājumu darījumiem, kas balstās uz kādu no turpmāk minētajiem dokumentiem, kuri izrakstīti maksājumu pakalpojumu sniedzējam, lai nodotu naudas līdzekļus maksājuma saņēmēja rīcībā:

i) čeki (papīra formā), ko reglamentē 1931. gada 19. marta Ženēvas Konvencija par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem;

ii) čeki (papīra formā), kas līdzīgi i) daļā minētajiem čekiem un ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, kuras nav dalībnieces 1931. gada 19. marta Ženēvas Konvencijā par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem;

iii)maksājumu čeki (papīra formā), kas minēti 1930. gada 7. jūnija Ženēvas Konvencijā, kur attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums;

iv)parādzīmes (papīra formā), kas ir līdzīgas iii) punktā minētajiem maksājumu čekiem un ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, kuras nav dalībnieces 1930. gada 7. jūnija Ženēvas Konvencijā, kur attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums;

v)kuponi (papīra formā);

vi)ceļojumu čeki (papīra formā);

vii)Pasaules Pasta savienības noteiktie pasta pārvedumi (papīra formā);

g)maksājumu darījumiem, ko veic maksājumu vai vērtspapīru norēķinu sistēmā starp norēķinu iestādēm, centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes iestādēm vai centrālajām bankām un citiem sistēmas dalībniekiem, un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, neskarot 31. pantu;

h)maksājumu darījumiem saistībā ar vērtspapīru aktīvu apkalpošanu, ietverot dividendes, ienākumus vai citu sadali, vai izpirkšanu vai pārdošanu, ko veic g) apakšpunktā minētās personas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi vai aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai citas vienības, kurām atļauts turēt finanšu instrumentus;

i)neskarot 23. panta 2. punktu, 58. un 87. pantu, pakalpojumiem, ko sniedz tehnisko pakalpojumu sniedzēji;

j)pakalpojumiem, kuru pamatā ir konkrēti maksājumu instrumenti, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i) instrumenti, ar kuru palīdzību turētājs var iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi izdevēja telpās vai pakalpojumu sniedzēju vienotā ierobežotā tīklā saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju;

ii) instrumenti, kurus var izmantot vienīgi ļoti ierobežota preču vai pakalpojumu klāsta iegādei;

iii) instrumenti, kuri ir derīgi tikai vienā dalībvalstī, kurus nodrošina pēc uzņēmuma vai publiskā sektora struktūras pieprasījuma un kurus reglamentē valsts vai reģionāla publiska iestāde konkrētiem sociāliem vai nodokļu mērķiem, lai iegādātos konkrētas preces vai pakalpojumus no piegādātājiem, kam ir komerciāla vienošanās ar izdevēju;

k)maksājumu darījumiem, ko veic elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 62 2. panta 1. punktā, vai pakalpojumiem, ko tīkla vai pakalpojuma abonentam sniedz papildus minētās direktīvas 2. panta 4. punktā definētajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem:

i) kas paredzēti digitālā satura un balss pakalpojumu iegādei neatkarīgi no ierīces, ko izmanto digitālā satura iegādei vai patēriņam un par ko samaksa tiek iekļauta saistītajā rēķinā; vai

ii) kas veikti labdarības nolūkā vai biļešu iegādei no elektroniskas ierīces vai izmantojot to un par ko samaksa tiek iekļauta saistītajā rēķinā;

ar noteikumu, ka vienreizēja maksājumu darījuma vērtība nepārsniedz 50 EUR un:

–viena abonenta maksājumu darījumu kopējā vērtība nepārsniedz 300 EUR mēnesī vai,

–ja abonents savā kontā, kas tam ir pie elektronisko sakaru tīkla vai pakalpojuma sniedzēja, veic iepriekšēju finansēšanu, maksājumu darījumu kopējā vērtība nepārsniedz 300 EUR mēnesī;

l)maksājumu darījumiem, ko pašu vajadzībām veic starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, to pārstāvjiem vai filiālēm;

m)maksājumu darījumiem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem, ko veic starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu vai starp viena un tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, neiesaistot tādus starpniekus kā maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri nepieder pie tās pašas uzņēmumu grupas, un maksājuma uzdevumu iekasēšanai grupas vārdā, ko veic mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmums tālākai nosūtīšanai maksājumu pakalpojumu sniedzējam. 

3.II un III sadaļu piemēro maksājumu darījumiem kādas dalībvalsts valūtā, ja gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu darījumā iesaistītais vienīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.

4.II sadaļu, izņemot 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 20. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 24. panta a) punktu, kā arī III sadaļu, izņemot 67.–72. pantu, attiecībā uz tām maksājumu darījumu daļām, kas tiek veiktas Savienībā, piemēro maksājumu darījumiem valūtā, kas nav kādas dalībvalsts valūta, ja gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu darījumā iesaistītais vienīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.

5.II sadaļu, izņemot 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 20. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 5. punkta h) apakšpunktu un 24. panta a) punktu, kā arī III sadaļu, izņemot 28. panta 2. un 3. punktu, 62., 63. un 67. pantu, 69. panta 1. punktu un 75. un 78. pantu, attiecībā uz tām maksājumu darījumu daļām, kas tiek veiktas Savienībā, piemēro tiem maksājumu darījumiem jebkurā valūtā, kuros tikai viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas Savienībā.

6.Dalībvalstis var daļēji vai vispār atbrīvot no šīs regulas noteikumu piemērošanas iestādes, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4)–23) apakšpunktā.

7.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma]EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, kas adresētas saskaņā ar šo regulu izraudzītajām kompetentajām iestādēm, par to maksājumu darījumu izslēgšanu, ko maksātājs veic maksājuma saņēmējam ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā tirdzniecības pārstāvja starpniecību.

8.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 2. punkta j) apakšpunktā minētās izslēgšanas nosacījumus. EBI ņem vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot EBI 2022. gada 24. februāra pamatnostādnes par ierobežotā tīkla izslēgšanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

EBI iesniedz pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

9.Dalībvalstis līdz šīs regulas piemērošanas sākuma datumam paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, ko tās pieņem saskaņā ar 6. punktu, un nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “piederības dalībvalsts” ir:

a)dalībvalsts, kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese; vai

b)dalībvalsts, kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar viņa valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses;

2) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pārstāvis, izplatītājs vai filiāle vai kurā tas sniedz maksājumu pakalpojumus;

3) “maksājumu pakalpojums” ir kāds no I pielikumā norādītajiem darījumdarbības veidiem;

4) “maksājumu iestāde” ir juridiska persona, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) [MPD3] 13. pantu ir piešķirta atļauja sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus visā Savienībā;

5) “maksājumu darījums” ir naudas līdzekļu iemaksāšana, pārskaitīšana vai izņemšana, pamatojoties uz maksājuma uzdevumu, ko iesniedzis maksātājs vai kas iesniegts viņa vārdā, vai ko iesniedzis maksājuma saņēmējs, vai kas iesniegts viņa vārdā, neatkarīgi no maksātāja un maksājuma saņēmēja pamatā esošajiem pienākumiem;

6) “maksājumu darījuma iniciēšana” ir pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotu maksājumu darījuma izpildi, tai skaitā maksājuma uzdevuma iesniegšana un autentificēšanas procesa pabeigšana;

7) “maksājumu darījuma attālināta iniciēšana” ir maksājumu darījums, kuram maksājuma uzdevumu iesniedz, izmantojot internetu;

8) “maksājumu darījuma izpilde” ir process, kas sākas, tiklīdz ir pabeigta maksājumu darījuma iniciēšana, un beidzas, tiklīdz iemaksātie, izņemtie vai pārskaitītie naudas līdzekļi ir pieejami maksājuma saņēmējam;

9) “maksājumu sistēma” ir naudas līdzekļu pārskaitīšanas sistēma, kurā ir oficiālas un standartizētas procedūras un kopīgi noteikumi attiecībā uz maksājumu darījumu apstrādi, tīrvērti vai norēķinu;

10) “maksājumu sistēmas operators” ir juridiska persona, kura juridiski atbild par maksājumu sistēmas darbības nodrošināšanu;

11) “maksātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir maksājumu konta turētājs un iesniegt maksājuma uzdevumu no šā maksājumu konta vai gadījumā, ja nav maksājumu konta, tad persona, kura iesniedz maksājuma uzdevumu;

12) “maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājumu darījuma naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs;

13) “maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu kā maksātājs, maksājuma saņēmējs vai kā abi;

14) “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir 2. panta 1. punktā minētā struktūra vai fiziska vai juridiska persona, kura izmanto atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvas (ES) [MPD3] 34., 36. un 38. pantam;

15) “maksājumu konts” ir konts, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs tur viena vai vairāku maksājumu pakalpojumu lietotāju vārdā un ko izmanto viena vai vairāku maksājumu darījumu izpildei, un kas ļauj nosūtīt naudas līdzekļus trešām personām un saņemt naudas līdzekļus no tām;

16) “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājumu darījumu;

17) “pilnvarojums” ir atļauja, ko maksātājs dod maksājuma saņēmējam un (tieši vai netieši — ar maksājuma saņēmēja starpniecību) maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, lai ļautu maksājuma saņēmējam iniciēt maksājumu darījumu, debetējot maksātāja norādīto maksājumu kontu, un lai ļautu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam izpildīt minētos norādījumus;

18) “maksājumu instruments” ir jebkura individualizēta ierīce vai individualizētas ierīces un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājumu darījumu;

19) “kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina un uztur maksātāja maksājumu kontu;

20) “maksājumu iniciēšanas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko iesniedz maksājuma uzdevumu pēc maksātāja vai maksājuma saņēmēja pieprasījuma attiecībā uz maksājumu kontu, kuru tur cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

21) “konta informācijas pakalpojums” ir tiešsaistes pakalpojums, kurā vai nu tieši, vai ar tehnisko pakalpojumu sniedzēja starpniecību tiek vākta un konsolidēta informācija, kas tiek turēta maksājumu pakalpojumu lietotāja vienā vai vairākos maksājumu kontos ar vienu vai vairākiem kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

22) “maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz maksājumu iniciēšanas pakalpojumus;

23) “konta informācijas pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz konta informācijas pakalpojumus;

24) “patērētājs” ir fiziska persona, kas maksājumu pakalpojumu līgumos, uz kuriem attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju;

25) “pamatlīgums” ir maksājumu pakalpojumu līgums, ar kuru reglamentē atsevišķu un secīgu maksājumu darījumu izpildi nākotnē un kurā var būt iekļautas saistības un nosacījumi maksājumu konta izveidei;

26) “bezkonta naudas pārvedums” ir tāds maksājumu pakalpojums, ar kuru naudas līdzekļus saņem no maksātāja, neizveidojot maksājuma kontu maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā, un tā vienīgais mērķis ir nodot atbilstīgu naudas līdzekļu apjomu maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, vai arī saņemt šos naudas līdzekļus maksājuma saņēmēja vārdā un darīt tam pieejamus;

27) “tiešā debeta maksājums” ir maksājumu pakalpojums maksātāja maksājumu konta debetēšanai, kurā maksājumu darījumu iniciē maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja pilnvarojumu, ko tas izdevis maksājuma saņēmējam, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai maksātāja paša maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

28) “kredīta pārvedums” ir maksājumu pakalpojums, tai skaitā tūlītējs kredīta pārvedums, maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanai ar tādu maksājumu darījumu vai vairākiem maksājumu darījumiem no maksātāja maksājumu konta, kurus, pamatojoties uz maksātāja izdotu rīkojumu, veic tas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs;

29) “tūlītējs kredīta pārvedums” ir kredīta pārvedums, kas tiek nekavējoties izpildīts neatkarīgi no dienas vai pulksteņa laika;

30) “naudas līdzekļi” ir centrālās bankas naudas līdzekļi, kas emitēti mazumtirdzniecībai, virtuālā nauda un elektroniskā nauda;

31) “valutēšanas datums” ir atskaites brīdis, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs lieto, lai aprēķinātu procentus par naudas līdzekļiem, kas noņemti no maksājumu konta vai ieskaitīti tajā;

32) “atsauces valūtas maiņas kurss” ir valūtas maiņas kurss, ko izmanto par pamatu, lai aprēķinātu jebkādas valūtas konvertēšanas izmaksas, un ko dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai ko iegūst no publiski pieejama avota;

33) “atsauces procentu likme” ir procentu likme, ko izmanto par pamatu, lai aprēķinātu jebkādus piemērojamos procentus, un ko iegūst no publiski pieejama avota, kuru abas maksājumu pakalpojumu līguma puses var pārbaudīt;

34) “autentificēšana” ir procedūra, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju pārbaudīt maksājumu pakalpojumu lietotāja identitāti vai konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanas pamatojumu, tai skaitā lietotāja personalizēto drošības datu izmantojumu;

35) “droša lietotāju autentificēšana” ir autentificēšana, izmantojot divus vai vairākus elementus, ko klasificē kā zināšanas (to, ko zina tikai lietotājs), valdījumu (to, kas ir tikai lietotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (lietotājam raksturīgas īpašības) un kas ir savstarpēji neatkarīgi, proti, neatbilstība vienam kritērijam neapdraud pārējo elementu uzticamību, un kas ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentificēšanas datu konfidencialitātes aizsardzību;

36) “tehnisko pakalpojumu sniedzējs” ir pakalpojumu sniedzējs, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, nevienā brīdī nepārņemot valdījumā pārskaitāmos naudas līdzekļus;

37) “personalizēti drošības dati” ir personalizēti elementi, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs izdod maksājumu pakalpojumu lietotājam autentificēšanas nolūkā;

38) “sensitīvi maksājumu dati” ir dati, ko var izmantot, lai veiktu krāpšanu, tai skaitā personalizēti drošības dati;

39) “unikāls identifikators” ir burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs noteicis maksājumu pakalpojumu lietotājam un kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jānorāda, lai nepārprotami identificētu citu maksājumu darījumā iesaistīto maksājumu pakalpojumu lietotāju vai šā cita maksājumu pakalpojuma lietotāja maksājumu kontu;

(40) “distances saziņas līdzekļi” ir metode, ko bez maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu pakalpojumu lietotāja vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes var izmantot maksājumu pakalpojumu līguma slēgšanai;

41) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kurš dod iespēju maksājumu pakalpojumu lietotājam uzglabāt informāciju, kas adresēta šim maksājumu pakalpojumu lietotājam personīgi, tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei informēšanas nolūkam atbilstīgu laikposmu un ļautu neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

42) “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kas brīdī, kad noslēdz maksājumu pakalpojumu līgumu, ir uzņēmums, kā definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 1. pantā un 2. panta 1. un 3. punktā;

43) “darbdiena” ir diena, kurā maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas iesaistīts maksājumu darījuma izpildē, ir atvērts darījumdarbībai, lai izpildītu maksājumu darījumu;

 44) “pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas maksājumu pakalpojumu, izņemot elektroniskās naudas pakalpojumu, sniegšanā rīkojas maksājumu iestādes vārdā;

45) “filiāle” ir tāda darījumdarbības vieta, kura nav maksājumu iestādes galvenais birojs, kura nav tiesību subjekts un kura tieši veic dažus vai visus darījumus, kas ir raksturīgi maksājumu iestādes darījumdarbībai; visas darījumdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi maksājumu iestāde, kuras galvenais birojs ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;

63 64 46) “grupa” ir tādu uzņēmumu grupa, kurus savstarpēji saista Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1., 2. vai 7. punktā minētās attiecības, vai tādu uzņēmumu grupa, kuri minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 4., 5., 6. un 7. pantā un kurus savstarpēji saista attiecības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā, 113. panta 6. punkta pirmajā daļā vai 113. panta 7. punkta pirmajā daļā;

47) “digitālais saturs” ir preces vai pakalpojumi, kurus rada un piegādā digitālā formā, kuru izmantošana vai patēriņš ir iespējams vienīgi ar kādu tehnisku ierīci un kurš nekādā veidā neietver fizisku preču un pakalpojumu izmantošanu vai patēriņu;

48) “maksājumu darījumu pieņemšana” ir maksājumu pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, līgumiski vienojoties ar maksājuma saņēmēju par to, ka tas pieņems un apstrādās maksājumu darījumus, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam;

49) “maksājumu instrumentu izdošana” ir maksājumu pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir noslēdzis līgumisku vienošanos nodrošināt maksātājam maksājumu instrumentu, ar ko iniciēt un apstrādāt maksātāja maksājumu darījumus;

50) “elektroniskā nauda” ir elektroniskas, tai skaitā magnētiskas, ierīces atmiņā uzglabāta monetāra vērtība prasījuma veidā pret emitentu, kuru emitē, saņemot naudas līdzekļus, lai veiktu maksājumu darījumu, un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem fiziskas vai juridiskas personas, kas nav emitenti;

51) “izplatītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura izplata vai atpērk elektronisku naudu maksājumu iestādes vārdā;

52) “elektroniskās naudas pakalpojumi” ir elektroniskās naudas emitēšana, maksājumu kontu, kuros tiek glabātas elektroniskās naudas vienības, uzturēšana un elektroniskās naudas vienību pārskaitīšana;

53) “komerciālais uzņēmuma nosaukums” ir nosaukums, ko maksājuma saņēmējs parasti izmanto sevis apzīmēšanai maksātājam;

54) “bankomāta ieviesējs” ir bankomātu operators, kurš neapkalpo maksājumu kontus;

55) “maksājumu iestāde, kura sniedz elektroniskās naudas pakalpojumus” ir maksājumu iestāde, kura sniedz elektroniskās naudas emitēšanas, maksājumu kontu, kuros tiek uzglabātas elektroniskās naudas vienības, uzturēšanas un elektroniskās naudas vienību pārskaitīšanas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai šī iestāde sniedz arī I pielikumā norādītos pakalpojumus.

II SADAĻA

MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU NOSACĪJUMU PĀRSKATĀMĪBA UN INFORMĒŠANAS PRASĪBAS

1. NODAĻA

Vispārējie noteikumi

4. pants

Darbības joma

1.Šo sadaļu piemēro vienreizējiem maksājumu darījumiem, pamatlīgumiem un maksājumu darījumiem, uz ko šie līgumi attiecas. Šādu vienreizēju maksājumu darījumu, pamatlīgumu un maksājumu darījumu, uz ko šie līgumi attiecas, puses var vienoties, ka šīs sadaļas noteikumus pilnībā vai daļēji nepiemēro gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs.

2.Dalībvalstis var piemērot šo sadaļu mikrouzņēmumiem tāpat kā patērētājiem.

3.Līdz šīs regulas piemērošanas sākuma datumam dalībvalstis paziņo Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņem, ievērojot 2. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

5. pants

Valūta un konvertēšana

1.Maksājumus veic tādā valūtā, par kādu puses vienojušās.

2.Ja pirms maksājumu darījuma uzsākšanas piedāvā veikt valūtas konvertēšanas pakalpojumu un ja šo valūtas konvertēšanas pakalpojumu piedāvā bankomātā, tirdzniecības vietā vai to piedāvā maksājuma saņēmējs, tad tā puse, kura maksātājam piedāvā valūtas konvertēšanas pakalpojumu, atklāj maksātājam visas maksas un valūtas maiņas kursu, ko lieto, lai veiktu maksājumu darījuma konvertēšanu.

3.Maksātājam dod iespēju piekrist piekrīt uz šāda pamata veiktam valūtas konvertēšanas pakalpojumam.

6. pants

Informācija par papildu maksu vai atlaidēm

1.Ja maksājuma saņēmējs pieprasa maksu vai piedāvā atlaidi par noteikta maksājumu instrumenta izmantošanu, maksājuma saņēmējs par to informē maksātāju pirms maksājumu darījuma sākšanas.

2.Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cita darījumā iesaistītā persona pieprasa maksu par noteikta maksājumu instrumenta izmantošanu, pirms maksājumu darījuma iniciēšanas tas par to informē maksājumu pakalpojumu lietotāju.

3.Maksātājam ir pienākums samaksāt 1. un 2. punktā minētās maksas tikai tad, ja pirms maksājumu darījuma iniciēšanas tas ir informēts par šo maksu pilno apmēru.

7. pants

Skaidras naudas izņemšanas pakalpojumiem piemērojamās informēšanas prasības

Fiziskas vai juridiskas personas, kuras sniedz Direktīvas (ES) [MPD3] 38. pantā minētos skaidras naudas izņemšanas pakalpojumus, nodrošina vai dara pieejamu saviem klientiem informāciju par visām maksām, pirms klients veic skaidras naudas izņemšanu, kā arī klientam saņemot skaidru naudu, kad darījuma ir pabeigts.

8. pants

Maksa par informāciju

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neprasa no maksājumu pakalpojumu lietotājiem maksu par informācijas sniegšanu saskaņā ar šo sadaļu.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un maksājumu pakalpojumu lietotāji var vienoties par maksu par tādu papildu vai biežāk sniegtu informāciju, kuru sniedz pēc pakalpojumu lietotāja pieprasījuma, vai par tās sniegšanu ar pamatlīgumā neparedzētiem saziņas līdzekļiem.

3.Maksa par informāciju, kas norādīta 2. punktā, ir saprātīga un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.

9. pants

Pierādīšanas pienākums attiecībā uz informēšanas prasībām

Pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība — pakalpojumu sniedzēji pierāda, ka ir ievērojuši šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības.

10. pants

Atkāpe no informēšanas prasībām attiecībā uz nelielas vērtības maksājumu instrumentiem un elektronisko naudu

Tādu maksājumu instrumentu gadījumā, kas saskaņā ar attiecīgo pamatlīgumu attiecas tikai uz atsevišķiem maksājumu darījumiem, kuri nepārsniedz 50 EUR vai kuriem ir vai nu 200 EUR tērēšanas limits, vai kuros uzglabā naudas līdzekļus, kas nekad nepārsniedz 200 EUR:

a)atkāpjoties no 19., 20. un 24. panta, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksātājam tikai informāciju par maksājuma pakalpojuma galvenajām īpašībām, tai skaitā maksājumu instrumentu izmantošanas veidu, atbildību, iekasētajām maksām un citu būtisku informāciju, kas vajadzīga maksātājam, lai varētu pieņemt pamatotu lēmumu, kā arī norāda, kur viegli pieejama cita informācija un nosacījumi, kas minēti 20. pantā;

b)pamatlīguma puses var vienoties par to, ka, atkāpjoties no 22. panta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam netiek prasīts ierosināt izmaiņas pamatlīguma nosacījumos tādā pašā veidā, kā noteikts 19. panta 1. punktā;

c)pamatlīguma puses var vienoties par to, ka, atkāpjoties no 25. un 26. panta, pēc maksājumu darījuma izpildes:

i)maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai dara pieejamu tikai atsauci, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājam identificēt maksājumu darījumu, maksājumu darījuma summu, jebkādu maksu vai, ja veikti vairāki tāda paša veida maksājumu darījumi tam pašam maksājuma saņēmējam, tikai informāciju par šo maksājumu darījumu kopējo summu un maksu,

ii)maksājumu pakalpojumu sniedzējam netiek prasīts nodrošināt vai darīt pieejamu i) punktā minēto informāciju, ja maksājumu instruments ir lietots anonīmi vai ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs citādi nav tehniski spējīgs to nodrošināt. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksātājam iespēju pārbaudīt uzglabāto naudas līdzekļu summu.

2. NODAĻA

Vienreizēji maksājumu darījumi

11. pants

Darbības joma

1.Šo nodaļu piemēro vienreizējiem maksājumu darījumiem, uz kuriem neattiecas pamatlīgums.

2.Ja maksājuma uzdevumu vienreizējam maksājumu darījumam iesniedz ar maksājumu instrumentu, uz ko attiecas pamatlīgums, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma sniegt vai darīt pieejamu informāciju, kura maksājumu pakalpojumu lietotājam jau ir sniegta, pamatojoties uz pamatlīgumu ar citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai kuru maksājumu pakalpojumu lietotājam sniegs saskaņā ar minēto pamatlīgumu.

12. pants

Iepriekšēja vispārējā informācija

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojuma lietotājam tam viegli pieejamā formā nodod informāciju un nosacījumus, kas minēti 13. pantā, par saviem pakalpojumiem, pirms maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums vai piedāvājums. Pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju un nosacījumus sniedz papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājuma pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.

2.Ja pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma ir noslēgts vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam neļauj ievērot 1. punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs izpilda savus pienākumus saskaņā ar minēto punktu uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji var arī izpildīt savus 1. punktā norādītos pienākumus, iesniedzot maksājumu pakalpojumu lietotājiem vienreizēja maksājuma pakalpojuma līguma projektu vai maksājuma uzdevuma projektu, kas ietver 13. pantā norādīto informāciju un nosacījumus.

13. pants

Informācija un nosacījumi

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji arī nodrošina vai dara pieejamu maksājumu pakalpojumu lietotājiem tālāk norādīto informāciju un nosacījumus:

a)precīza norāde par informāciju vai unikālu identifikatoru, ko sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājs, lai varētu pienācīgi iesniegt vai izpildīt maksājuma uzdevumu;

b)maksājuma pakalpojuma izpildes maksimālais laiks;

c)paredzētais laiks, lai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ārpus Eiropas Savienības saņemtu kredīta pārveduma un bezkonta naudas pārveduma darījumu naudas līdzekļus;

d)visas maksas, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jāmaksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, un attiecīgā gadījumā minēto maksu sadalījums;

e)attiecīgā gadījumā faktiskais vai atsauces valūtas maiņas kurss, ko piemēro maksājumu darījumam;

f)attiecīgā gadījumā paredzētās maksas par valūtas konvertēšanu saistībā ar kredīta pārvedumiem un bezkonta naudas pārveduma darījumiem, ko izsaka kā procentuālu uzcenojumu salīdzinājumā ar aktuālākajiem pieejamajiem attiecīgās centrālās bankas publiskotajiem valūtas maiņas atsauces kursiem;

g)norāde par strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrām, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam ir pieejamas saskaņā ar 90., 94. un 95. pantu.

2.Turklāt maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji pirms iniciēšanas sniedz maksātājam vai dara tam pieejamu skaidru un visaptverošu informāciju par visu tālāk uzskaitīto:

a)maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums, tā galvenā biroja ģeogrāfiskā adrese un attiecīgā gadījumā tā pārstāvja vai filiāles ģeogrāfiskā adrese, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, un jebkāda cita kontaktinformācija, tai skaitā elektroniskā pasta adrese, kas ir atbilstīga saziņai ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju; kā arī

b)atbilstoši šai regulai izraudzītās kompetentās iestādes kontaktinformācija.

3.Attiecīgā gadījumā jebkādu citu 20. pantā norādīto informāciju un nosacījumus maksājumu pakalpojumu lietotājam nodod viegli pieejamā veidā.

14. pants

Informācija maksātājam un maksājuma saņēmējam pēc maksājuma uzdevuma 
iesniegšanas

Ja maksājuma uzdevumu iesniedz ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja palīdzību, tas uzreiz pēc iniciēšanas attiecīgā gadījumā sniedz maksājuma saņēmējam vai dara tam pieejamus visus tālāk uzskaitītos datus:

a)apstiprinājumu par to, ka veiksmīgi iesniegts maksājuma uzdevums, ko izsniedz maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

b)atsauci, kas ļauj maksātājam un maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un vajadzības gadījumā maksājuma saņēmējam identificēt maksātāju un jebkādu informāciju, kas pārsūtīta kopā ar maksājumu darījumu;

c)maksājumu darījuma summu;

d)attiecīgā gadījumā jebkādas tādas maksas apmēru, kas maksājama maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam par darījumu, un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu.

15. pants

Informācija maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, 
ja maksājuma uzdevumu iesniedz ar maksājuma iniciēšanas pakalpojuma palīdzību

Ja maksājuma uzdevumu iesniedz, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, tas kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu maksājumu darījuma atsauci.

16. pants

Informācija maksātājam pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas

Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 12. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksātājam šādus datus par saviem pakalpojumiem:

a)atsauci, kas dod maksātājam iespēju identificēt maksājumu darījumu, un informāciju, kas maksātajam vajadzīga nepārprotamai maksājuma saņēmēja identificēšanai, kas iever maksājuma saņēmēja komerciālo uzņēmuma nosaukumu;

b)maksājumu darījuma summu valūtā, kāda izmantota maksājuma uzdevumā;

c)jebkuras maksājumu darījuma maksas apmēru, ko maksā maksājuma saņēmējs, un attiecīgā gadījumā šādu maksu sadalījumu;

d)attiecīgā gadījumā maiņas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, vai atsauci uz to, ja tas atšķiras no kursa, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu, un maksājumu darījuma summu pēc valūtas konvertēšanas;

e)maksājuma uzdevuma saņemšanas dienu.

17. pants

Informācija maksājuma saņēmējam pēc darījuma izpildes

Uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 12. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksājuma saņēmējam visus šādus datus par saviem pakalpojumiem:

a)atsauci, kas ļauj maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un vajadzības gadījumā maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta kopā ar maksājumu darījumu;

b)maksājumu darījuma summu valūtā, kādā naudas līdzekļi ir maksājuma saņēmēja rīcībā;

c)jebkādas maksājumu darījuma maksas apmēru, ko maksā maksājuma saņēmējs, un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu;

d)attiecīgā gadījumā valūtas maiņas kursu, ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, un maksājumu darījuma summu pirms minētās valūtas konvertēšanas;

e)kreditēšanas valutēšanas datumu.

3. NODAĻA

Pamatlīgumi

18. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro maksājumu darījumiem, uz kuriem attiecas pamatlīgums.

19. pants

Iepriekšēja vispārējā informācija

1.Laicīgi pirms tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds pamatlīgums vai piedāvājums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot papīra formu vai citu pastāvīgu informācijas nesēju, norāda maksājumu pakalpojumu lietotājam informāciju un nosacījumus, kas izklāstīti 20. pantā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājuma pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.

2.Ja pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma ir noslēgts pamatlīgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam neļauj izpildīt 1. punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs izpilda savus pienākumus saskaņā ar minēto punktu uzreiz pēc pamatlīguma noslēgšanas.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji var arī izpildīt savus 1. punktā norādītos pienākumus, iesniedzot maksājumu pakalpojumu lietotājiem pamatlīguma projektu, kas ietver 20. pantā norādīto informāciju un nosacījumus.

20. pants

Informācija un nosacījumi

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam tālāk norādīto informāciju un nosacījumus:

a)par maksājumu pakalpojumu sniedzēju:

i)maksājumu pakalpojumu sniedzēja nosaukums, tā galvenā biroja ģeogrāfiskā adrese un attiecīgā gadījumā tā pārstāvja, izplatītāja vai filiāles ģeogrāfiskā adrese, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā piedāvā maksājuma pakalpojumu, un jebkādas citas adreses, tai skaitā elektroniskā pasta adrese, kas ir būtiska saziņai ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju,

ii)dati par attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvu (ES) [MPD3], un par minētās direktīvas 17. un 18. pantā paredzēto reģistru vai jebkādu citu attiecīgu publisku reģistru, kurā norādīta maksājumu pakalpojumu sniedzēja atļauja un reģistrācijas numurs, vai līdzvērtīgi identificēšanas līdzekļi, kuri noteikti šajā reģistrā;

b)par maksājuma pakalpojuma izmantošanu:

i) sniedzamā maksājuma pakalpojuma galveno īpašību apraksts,

ii)norāde uz informāciju vai unikālu identifikatoru, ko sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājs, lai varētu pienācīgi iesniegt vai izpildīt maksājuma uzdevumu,

iii)veids un procedūra, kā iesniedz maksājuma uzdevumu vai sniedz atļauju maksājumu darījuma izpildei un kā atsauc šādu atļauju atbilstīgi 49. un 66. pantam,

iv)norāde par laiku, kad saņemts maksājuma uzdevums saskaņā ar 64. pantu, un — ja tāds ir — par maksājuma vēlāko termiņu, kuru noteicis maksājumu pakalpojumu sniedzējs,

v)maksājumu pakalpojumu izpildes maksimālais laiks,

vi)paredzētais laiks, lai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ārpus Eiropas Savienības saņemtu kredīta pārveduma naudas līdzekļus,

vii)vai pastāv iespēja vienoties par maksājumu instrumentu izmantošanai piemērotajiem tērēšanas limitiem saskaņā ar 51. panta 1. punktu,

viii)koplietotu maksājumu zīmolu kartei piesaistītu maksājumu instrumentu gadījumā — maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/751 8. pantu;

c)par maksām, procentu maksām un valūtu maiņas likmēm:

i)visas maksas, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jāmaksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tai skaitā tās, kuras saistītas ar to, kādā veidā un cik bieži tiek sniegta vai darīta pieejama šajā regulā noteiktā informācija un — attiecīgā gadījumā — minēto maksu apmēra sadalījums,

ii)visas maksas, ja tādas ir, par skaidras naudas izņemšanu no iekšzemes bankomātiem, ko maksājumu pakalpojumu lietotāji maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam bankomātā, kurš pieder:

1)to maksājumu pakalpojumu sniedzējam,

2)maksājumu pakalpojumu sniedzējam tajā pašā bankomātu tīklā, kurā ir lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs,

3)maksājumu pakalpojumu sniedzējam bankomātu tīklā, ar kuru lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir līgumattiecības,

4)bankomāta operatoram, kas neapkalpo maksājumu kontus, kad tas piedāvā skaidras naudas izņemšanas pakalpojumus,

iii)attiecīgā gadījumā piemērojamās procentu likmes un valūtas maiņas kursi vai, ja jāizmanto atsauces procentu likme un valūtas maiņas kurss, faktiskās procentu likmes aprēķina metode un attiecīgais šādas atsauces procentu likmes vai valūtas maiņas kursa noteikšanas datums un indekss vai bāze,

iv)ja ir vienošanās — atsauces procentu likmes vai atsauces maiņas kursa izmaiņu tūlītēja piemērošana un informēšanas prasības saistībā ar izmaiņām atbilstīgi 22. panta 3. punktam,

v)attiecīgā gadījumā paredzētās maksas par valūtas konvertēšanas pakalpojumiem saistībā ar kredīta pārvedumiem, ko izsaka kā procentuālu uzcenojumu salīdzinājumā ar aktuālākajiem pieejamajiem attiecīgās centrālās bankas publiskotajiem valūtas maiņas atsauces kursiem;

d)par saziņu:

i)attiecīgā gadījumā saziņas līdzekļi, tai skaitā tehniskās prasības attiecībā uz maksājumu pakalpojumu lietotāja aparatūru un programmatūru, par ko puses vienojušās, lai pārsūtītu informāciju vai paziņojumus saskaņā ar šo regulu,

ii)tas, kādā veidā un cik bieži ir jāsniedz vai jādara pieejama šajā regulā noteiktā informācija,

iii)valoda vai valodas, kādās noslēgs pamatlīgumu un veiks saziņu šo līgumattiecību laikā,

iv)maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības saņemt pamatlīguma noteikumus, kā arī informāciju un nosacījumus saskaņā ar 21. pantu;

e)par drošības un korektīviem pasākumiem:

i)attiecīgā gadījumā to pasākumu apraksts, kas jāveic maksājumu pakalpojumu lietotājam maksājumu instrumenta drošai uzglabāšanai, un informācija par to, kā informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju saistībā ar 52. panta b) punktu,

ii)droša procedūra, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par krāpšanu vai drošības draudiem vai aizdomām par tiem,

iii)ja ir vienošanās — apstākļi, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzējs patur tiesības bloķēt maksājumu instrumentu saskaņā ar 51. pantu,

iv)atsauce uz maksātāja atbildību saskaņā ar 57. panta 5. punktu, 59. panta 3. punktu un 60. pantu, tai skaitā informācija par attiecīgo summu,

v)ja notikusi “līdzinieku” krāpniecība, kas minēta 59. pantā, informācija par to, kā un kādā laika periodā maksājumu pakalpojumu lietotājam jāinformē maksājumu pakalpojumu sniedzējs un policija par visiem neautorizētiem vai nepareizi iniciētiem vai izpildītiem maksājumu darījumiem vai visiem autorizētiem kredīta pārvedumiem, kas veikti pēc nepareizi sniegta vārda, uzvārda vai nosaukuma un unikālā identifikatora atbilstības pārbaudes pakalpojuma vai “līdzinieku” krāpniecības, kā noteikts 54. pantā,

vi)maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība par neautorizētiem maksājumu darījumiem, kā noteikts 56. pantā, par nepareizu vārda, uzvārda vai nosaukuma un unikālā identifikatora atbilstības pārbaudes pakalpojuma sniegšanu, kā noteikts 57. pantā, un par “līdzinieku” krāpniecību, kā noteikts 59. pantā,

vii)atsauce uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību par maksājumu darījumu iniciēšanu vai izpildi saskaņā ar 75. un 76. pantu,

viii)atmaksas nosacījumi saskaņā ar 62. un 63. pantu;

f)par izmaiņām pamatlīgumā un pamatlīguma izbeigšanu:

i)ja ir vienošanās — informācija par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis nosacījumu izmaiņas atbilstoši 22. pantam, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs līdz ierosinātajai izmaiņu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka izmaiņas nav pieņemtas,

ii)pamatlīguma termiņš,

iii)maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības izbeigt pamatlīgumu un jebkādas vienošanās saistībā ar tā izbeigšanu saskaņā ar 22. panta 1. punktu un 23. pantu;

g)par pārsūdzību:

i)jebkāds līguma punkts par tiesībām, ko piemēro pamatlīgumam, vai kompetentās tiesas,

ii)norāde par strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrām, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam ir pieejamas saskaņā ar 90., 94. un 95. pantu.

21. pants

Informācijas un pamatlīguma nosacījumu 
pieejamība

Jebkurā līgumattiecību laikposmā maksājumu pakalpojumu lietotājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt pamatlīguma noteikumus un 20. pantā norādīto informāciju un nosacījumus papīra formā vai izmantojot cita pastāvīgu informācijas nesēju.

22. pants

Izmaiņas pamatlīguma nosacījumos

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs rosina jebkādas izmaiņas pamatlīgumā vai 20. pantā norādītajā informācijā un nosacījumos tāpat, kā noteikts 19. panta 1. punktā, un ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms to rosinātā piemērošanas sākuma datuma. Maksājumu pakalpojumu lietotājs var vai nu pieņemt, vai noraidīt izmaiņas pirms to ierosinātās spēkā stāšanās dienas.

2.Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 20. panta f) punkta i) apakšpunktu maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis šīs izmaiņas, ja tas līdz to ierosinātajai spēkā stāšanās dienai nebūs paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka izmaiņas nav pieņemtas. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs arī informē maksājumu pakalpojumu lietotāju, ka tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nepiekrīt minētajām izmaiņām, maksājumu pakalpojumu lietotājam ir tiesības bez maksas un jebkurā laikā līdz dienai, kad izmaiņas sāktu piemērot, izbeigt pamatlīgumu.

3.Procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas maksājumu pakalpojumu sniedzējs var piemērot uzreiz un bez iepriekšējas paziņošanas, ja par šādām tiesībām ir panākta vienošanās pamatlīgumā un ja šo procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņu pamatā ir atsauces procentu likmes vai valūtas maiņas kurss, par ko ir panākta vienošanās saskaņā ar 20. panta c) punkta iii) un iv) apakšpunktu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc iespējas ātrāk informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par izmaiņām procentu likmē tādā pašā veidā, kā noteikts 19. panta 1. punktā, izņemot, ja puses ir vienojušās par konkrētu periodiskumu vai veidu, kādā ir jāsniedz vai jādara pieejama šī informācija. Tomēr procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno un aprēķina izmaiņas maksājumu darījumos izmantotajā procentu likmē vai valūtas maiņas kursā neitrāli, nediskriminējot maksājumu pakalpojumu lietotājus.

23. pants

Izbeigšana

1.Maksājumu pakalpojumu lietotājs var izbeigt pamatlīgumu jebkurā laikā, izņemot, ja puses ir vienojušās par iepriekšējas paziņošanas termiņu. Šāds termiņš nepārsniedz vienu mēnesi.

2.Pamatlīguma izbeigšana maksājumu pakalpojuma lietotājam ir bez maksas, izņemot tad, ja līgums ir bijis spēkā mazāk nekā sešus mēnešus. Maksa, ja tāda ir, par pamatlīguma izbeigšanu ir atbilstīga un samērīga ar izdevumiem. Ja atbilstoši pamatlīgumam maksājumu pakalpojumi tiek piedāvāti kopā ar tehniskiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir sniegt atbalstu maksājumu pakalpojumu sniegšanā un kurus sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, ar ko tas ir sadarbojies, šādiem tehniskiem pakalpojumiem piemēro tos pašus pamatlīguma noteikumus par izbeigšanas maksām.

3.Ja panākta vienošanās pamatlīgumā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izbeigt pamatlīgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, paziņojot par to vismaz divus mēnešus iepriekš tādā pašā veidā, kā noteikts 19. panta 1. punktā.

4.Maksas, ko regulāri iekasē par maksājumu pakalpojumiem, maksājumu pakalpojumu lietotājs maksā vienīgi proporcionāli līdz līguma beigām. Ja šādas maksas maksā avansā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs tās kompensē proporcionāli.

5.Šā panta nosacījumi neskar dalībvalstu tiesību aktus un noteikumus, ar ko nosaka pušu tiesības paziņot, ka pamatlīgums nav īstenojams vai ir spēkā neesošs.

6.Dalībvalstis var paredzēt maksājumu pakalpojumu lietotājiem izdevīgākus izbeigšanas noteikumus.

7.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas atbilst šīs regulas piemērošanas sākuma datumam] dalībvalstis paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu. Tās nekavējoties informē par šādu noteikumu turpmākiem grozījumiem.

24. pants

Informācija pirms atsevišķa maksājumu darījuma izpildes

Ja atsevišķu maksājumu darījumu saskaņā ar pamatlīgumu ir iniciējis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma attiecībā uz šo konkrēto maksājumu darījumu sniedz skaidru informāciju par visiem šiem elementiem:

a)izpildes maksimālo laiku;

b)maksu, kas jāsedz maksātājam;

c)attiecīgā gadījumā jebkādu maksu apmēra sadalījumu.

25. pants

Informācija maksātājam par atsevišķiem maksājumu darījumiem

1.Pēc tam, kad atsevišķa maksājumu darījuma summa ir debetēta no maksātāja konta, vai ja maksātājs pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas neizmanto maksājumu kontu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās un tādā pašā veidā, kā noteikts 19. panta 1. punktā, sniedz maksātājam šādu informāciju par visiem šiem elementiem:

a)atsauci, kas dod maksātājam iespēju identificēt katru maksājumu darījumu, un informāciju, kura vajadzīga nepārprotamai maksājuma saņēmēja identificēšanai, kas iever maksājuma saņēmēja komerciālo uzņēmuma nosaukumu;

b)maksājumu darījuma summu valūtā, kādā tā debetēta no maksātāja maksājumu konta, vai valūtā, kāda izmantota maksājuma uzdevumā;

c)jebkuras maksājumu darījuma maksas apmēru un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu vai procentus, kas jāsedz maksātājam;

d)attiecīgā gadījumā valūtas maiņas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, un maksājumu darījuma summu pēc minētās valūtas konvertēšanas;

e)debitēšanas valutēšanas datumu vai maksājuma uzdevuma saņemšanas dienu.

2.Pamatlīgumā iekļauj nosacījumu, ka maksātājs var pieprasīt, lai 1. punktā minēto informāciju sniegtu vai darītu pieejamu periodiski vismaz reizi mēnesī bez maksas un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksātājam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu.

3.Dalībvalstis maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var lūgt informāciju bez maksas sniegt papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju vismaz reizi mēnesī.

4.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas atbilst šīs regulas piemērošanas sākuma datumam] dalībvalstis paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu. Tās nekavējoties informē par šādu noteikumu turpmākiem grozījumiem.

26. pants

Informācija maksājuma saņēmējam par atsevišķiem maksājumu darījumiem

1.Pēc atsevišķa maksājumu darījuma izpildes maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 19. panta 1. punktā, bez liekas kavēšanās sniedz maksājuma saņēmējam visu šādu informāciju:

a)atsauci, kas ļauj maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta līdz ar maksājumu darījumu;

b)maksājumu darījuma summu valūtā, kādā ir kreditēts maksājuma saņēmēja maksājumu konts;

c)jebkuras maksājumu darījuma maksas apmēru un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu vai procentus, kas jāsedz maksājuma saņēmējam;

d)attiecīgā gadījumā valūtas maiņas kursu, ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, un maksājumu darījuma summu pirms minētās valūtas konvertēšanas;

e)kreditēšanas valutēšanas datumu.

2.Pamatlīgumā var būt iekļauts nosacījums, ka 1. punktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksājuma saņēmējam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu.

3.Dalībvalstis maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var lūgt informāciju bez maksas sniegt papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju vismaz reizi mēnesī.

4.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas atbilst šīs regulas piemērošanas sākuma datumam] dalībvalstis paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu. Tās nekavējoties informē par šādu noteikumu turpmākiem grozījumiem.

III SADAĻA

TIESĪBAS UN PIENĀKUMI SAISTĪBĀ AR MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEGŠANU UN IZMANTOŠANU

1. NODAĻA

Kopīgi noteikumi

27. pants

Darbības joma

1.Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties, ka pilnībā vai daļēji nepiemēro 28. panta 1. punktu, 49. panta 7. punktu, 55., 60., 62., 63., 66., 75. un 76. pantu. Maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties arī par citiem termiņiem, kuri atšķiras no tiem, kas paredzēti 54. pantā.

2.Dalībvalstis var noteikt, ka 95. pantu nepiemēro, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs.

3.Dalībvalstis var noteikt, ka šīs sadaļas noteikumus piemēro mikrouzņēmumiem tādā pašā veidā kā patērētājiem.

4.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas atbilst šīs regulas piemērošanas sākuma datumam] dalībvalstis paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. un 3. punktu. Tās nekavējoties informē par šādu noteikumu turpmākiem grozījumiem.

28. pants

Piemērojamās maksas

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekasē maksu no maksājumu pakalpojumu lietotāja par savu informēšanas pienākumu pildīšanu vai par korektīvo  un novēršanas pasākumu veikšanu saskaņā ar šo sadaļu, ja vien 65. panta 1. punktā, 66. panta 5. punktā un 74. panta 4. punktā nav noteikts citādi. Par šo maksu vienojas maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šī maksa ir saprātīga un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.

2.Attiecībā uz maksājumu darījumiem, kas veikti Eiropas Savienībā, kur atrodas gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai kur atrodas maksājumu darījumā iesaistītais vienīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksājuma saņēmējs maksā sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzlikto maksu, savukārt maksātājs maksā sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzlikto maksu.

3.Maksājuma saņēmējs nepieprasa maksu par tādu maksājumu instrumentu izmantošanu, kuriem starpbanku komisijas maksu regulē saskaņā ar Regulas (ES) 2015/751 II nodaļu, un par kredīta pārvedumiem, tostarp tūlītējiem kredīta pārvedumiem, un par tiešā debeta darījumiem Eiropas Savienībā.

4.Dalībvalstis var attiecināt aizliegumu vai ierobežot maksājuma saņēmēja tiesības pieprasīt maksu par maksājumu instrumentu, kas nav 3. punktā norādītie maksājumu instrumenti, izmantošanu, ņemot vērā vajadzību stimulēt konkurenci un veicināt efektīvu maksājumu instrumentu izmantošanu.

5.Neskarot 3. un 4. punktu, un attiecībā uz instrumentiem, kam šos punktus nepiemēro, maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz maksājuma saņēmējam pieprasīt no maksātāja maksu, piedāvāt tam atlaidi vai citādi novirzīt to uz kāda konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. Tomēr neviena no piemērotajām maksām nepārsniedz tiešās izmaksas, kas radušās maksājuma saņēmējam par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu.

6.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas atbilst šīs regulas piemērošanas sākuma datumam] dalībvalstis paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu. Tās nekavējoties informē par šādu noteikumu turpmākiem grozījumiem.

29. pants

Atkāpe attiecībā uz maza apjoma maksājumu instrumentiem un elektronisko 
naudu

1.Tādu maksājumu instrumentu gadījumā, kuri saskaņā ar pamatlīgumu attiecas vienīgi uz atsevišķiem maksājumu darījumiem, kas nepārsniedz 50 EUR, vai kuriem ir vai nu 200 EUR tērēšanas limits, vai kuros uzglabā naudas līdzekļus, kas nepārsniedz 200 EUR, maksājumu pakalpojumu sniedzēji jebkurā brīdī var vienoties ar saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par to, ka:

a)nepiemēro 52. panta b) punktu, 53. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu un 60. panta 4. punktu, ja maksājumu instrumentā nav atļauta tā bloķēšana vai tā turpmākas lietošanas novēršana;

b)nepiemēro 55. un 56. pantu un 60. panta 1. un 4. punktu, ja maksājumu instrumentu izmanto anonīmi vai ja maksājumu pakalpojuma sniedzējs cita, maksājumu instrumentam raksturīga iemesla dēļ nevar pierādīt, ka maksājumu darījums ir ticis autorizēts;

c)atkāpjoties no 65. panta 1. punkta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāziņo maksājumu pakalpojumu lietotājam par maksājumu uzdevuma izpildes atteikumu, ja tā neizpilde ir skaidra no konteksta;

d)atkāpjoties no 66. panta, maksātājs neatsauc maksājuma uzdevumu pēc tam, kad maksājuma uzdevums ir nosūtīts vai maksājumu darījums maksājuma saņēmējam ir autorizēts;

e)atkāpjoties no 69. un 70. panta, piemēro citus izpildes laikposmus.

2.Šīs regulas 56. un 60. pantu piemēro arī elektroniskajai naudai, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar iesaldēt maksājumu kontu, kurā tiek glabāta elektroniskā nauda, vai bloķēt maksājumu instrumentu. Dalībvalstis šo atkāpi var ierobežot un attiecināt tikai uz maksājumu kontiem, kuros tiek glabāta elektroniskā nauda, vai konkrētas vērtības maksājumu instrumentiem.

3.Līdz datumam, kas atbilst šīs regulas piemērošanas sākuma datumam, dalībvalstis paziņo Komisijai par to tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu. Tās nekavējoties informē par šādu noteikumu turpmākiem grozījumiem.

30. pants

Elektroniskās naudas emitēšana un atpirkšanas iespēja

1.Elektroniskās naudas emitenti, saņemot naudas līdzekļus, emitē elektronisko naudu par nominālvērtību.

2.Pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma elektroniskās naudas emitenti jebkurā laikā un par nominālvērtību atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas monetāro vērtību.

3.Elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā skaidri un nepārprotami norāda atpirkšanas nosacījumus, tai skaitā ar to saistītās maksas, un elektroniskās naudas turētāju informē par šiem nosacījumiem, pirms viņš uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai piedāvājumu.

4.Maksu par elektroniskās naudas atpirkšanu var piemērot vienīgi tad, ja tas paredzēts līgumā saskaņā ar 3. punktu, un vienīgi kādā no šiem gadījumiem:

a)ja elektroniskās naudas turētājs pieprasa atpirkšanu pirms līguma termiņa beigām;

b)ja līgumā paredzēta tā beigu diena un ja elektroniskās naudas turētājs izbeidz līgumu pirms minētās dienas;

c)ja atpirkšanu prasa vairāk nekā vienu gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

Šāda maksa ir samērīga ar faktiskajām izmaksām, kas ir radušās elektroniskās naudas emitentam, un atbilstoša tām.

5.Ja elektroniskās naudas turētājs pieprasa atpirkšanu pirms līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

6.Ja elektroniskās naudas turētājs pieprasa atpirkšanu līguma beigu datumā vai viena gada laikā pēc līguma beigu datuma, elektroniskās naudas emitents veic kādu no tālāk norādītajām darbībām:

a)atpērk elektroniskās naudas kopējo monetāro vērtību; vai

b)atpērk visu naudas summu, ko pieprasa elektroniskās naudas turētājs, ja maksājumu iestāde veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas Direktīvas XXX [MPD3] 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un ja nav iepriekš zināms, kādu daļu no līdzekļiem elektroniskās naudas turētāji izmantos kā elektronisko naudu.

7.Neskarot 4., 5. un 6. punktu, atpirkšanas tiesības personām, kuras nav patērētāji un kuras pieņem elektronisko naudu norēķiniem, nosaka līgumiska vienošanās starp elektroniskās naudas emitētāju un minētajām personām.

8.Elektroniskās naudas pakalpojumus sniedzošā maksājumu iestāde nemaksā elektroniskās naudas turētājam procentus vai kādus citus maksājumus, kas saistīti ar laiku, kad tā turējumā atrodas elektroniskā nauda.

2. NODAĻA

Piekļuve maksājumu sistēmām un kredītiestādē uzturētiem kontiem

31. pants

Piekļuve maksājumu sistēmām

1.Maksājumu sistēmu operatori ievieš objektīvus, nediskriminējošus, pārredzamus un samērīgus noteikumus par piekļuvi maksājumu sistēmām, ko veic atļauju saņēmušie vai reģistrēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir juridiskas personas. Maksājumu sistēmas operatori ierobežo piekļuvi maksājumu sistēmai ne vairāk, kā tas nepieciešams aizsardzībai pret konkrētiem riskiem, kas attiecīgā gadījumā ietver norēķinu risku, operacionālo risku, kredītrisku, likviditātes risku un darījumdarbības risku, un ne vairāk, kā tas vajadzīgs maksājumu sistēmas finanšu un darbības stabilitātes aizsardzībai.

2.Maksājumu sistēmas operators publisko savus noteikumus un procedūras attiecībā uz atļaujas piešķiršanu piekļuvei minētajai maksājumu sistēmai, kā arī kritērijus un metodiku, ko tas lieto sistēmas izmantošanas pieteikumu iesniedzēju riska novērtēšanai.

3.Saņemot maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalības pieteikumu, maksājumu sistēmas operators novērtē būtiskos riskus, kas saistīti ar piekļuves sistēmai sniegšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedzis pieteikumu. Maksājumu sistēmas operators atsaka dalību sistēmā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedzis pieteikumu, ja šis pieteikuma iesniedzējs rada risku sistēmai, kā norādīts 1. punktā. Maksājumu sistēmas operators rakstveidā informē minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu, par to, vai dalības pieteikums ir apstiprināts vai noraidīts, un pilnībā izklāsta atteikuma iemeslus.

4.Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro maksājumu sistēmām, kurās ir tikai vienas grupas maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

5.Maksājumu sistēmas operatori nepiemēro nevienu no šīm prasībām:

a)ierobežojošus noteikumus attiecībā uz faktisku dalību citās maksājumu sistēmās;

b)noteikumus, kas savstarpēji diskriminē atļauju saņēmušus maksājumu pakalpojumu sniedzējus vai reģistrētus maksājumu pakalpojumu sniedzējus attiecībā uz dalībnieku tiesībām, pienākumiem un pilnvarām;

c)ierobežojumus, kuru pamatā ir iestādes statuss.

6.Maksājumu sistēmas dalībnieks, kurš ļauj atļauju saņēmušam vai reģistrētam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas nav maksājumu sistēmas dalībnieks, nodot pārskaitījumu uzdevumus šajā maksājumu sistēmā, pēc pieprasījuma objektīvi, samērīgi, pārredzami un nediskriminējoši dod tādu pašu iespēju citiem atļauju saņēmušiem vai reģistrētiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šāda pieprasījuma noraidīšanas gadījumā maksājumu sistēmas dalībnieks pilnībā izklāsta visiem pieprasījumu iesniegušajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda noraidījuma iemeslus.

7.Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 795/2014 dalībvalstis maksājumu sistēmām, kam nepiemēro Eurosistēmas pārraudzību, izraugās kompetento iestādi, kura atbild par maksājumu sistēmu pārraudzību, lai nodrošinātu 1., 2., 3., 5. un 6. punkta izpildi maksājumu sistēmās, kam piemēro valsts tiesību aktus.

32. pants

Maksājumu kontu nodrošināšana maksājumu iestādēm, ko veic kredītiestādes

1.Kredītiestāde atsaka atvērt maksājumu kontu vai slēdz maksājumu kontu maksājumu iestādei, tās pārstāvjiem vai izplatītājiem vai licences maksājumu iestādes pieteikuma iesniedzējam tikai šādos gadījumos:

a)kredītiestādei ir nopietni iemesli aizdomām, ka pieteikuma iesniedzējs īsteno nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas neatbilstošu kontroli vai ka pieteikuma iesniedzējs vai tā klienti veic nelikumīgas darbības;

b)konta pieteikuma iesniedzējs ir pārkāpis līguma nosacījumus;

c)konta pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis nepietiekami informācijas un dokumentu;

d)konta pieteikuma iesniedzējam un tā darījumdarbības modelim ir pārmērīgi augsta riska profils;

e)konta pieteikuma iesniedzējs kredītiestādei radītu nesamērīgi lielas atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

2.Šā panta 1. punktā paredzētās pārstāvju un izplatītāju tiesības piešķir tikai maksājumu pakalpojumu sniegšanai maksājumu iestādes vārdā.

3.Kredītiestāde paziņo maksājumu iestādei vai tās pārstāvjiem vai izplatītājiem, vai maksājumu iestādes licences pieteikuma iesniedzējam par visiem lēmumiem atteikt atvērt maksājumu iestādes vai tās pārstāvju vai izplatītāju, vai maksājumu iestādes licences pieteikuma iesniedzēja maksājumu kontu un par lēmumiem slēgt šādu kontu, pienācīgi pamatojot savu lēmumu. Šādam pamatojumam jāietver informācija par konkrētu risku, ko rada attiecīgās maksājumu iestādes vai tās pārstāvju vai izplatītāju darbība vai plānotā darbība, kā to novērtējusi kredītiestāde; šāds pamatojums nedrīkst būt vispārīgs.

4.Maksājumu iestāde vai tās pārstāvji vai izplatītāji, vai maksājumu iestādes licences pieteikuma iesniedzējs, saņemot negatīvu kredītiestādes lēmumu par piekļuvi vai par maksājumu kontu pakalpojumu slēgšanu, var iesniegt pārsūdzību kompetentajai iestādei.

5.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šā panta 3. punktā minētajā paziņojumā iekļaujamo saskaņoto formātu un informāciju un pamatojumu.

EBI iesniedz pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. nodaļa

Konta informācijas pakalpojumi un maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

1. iedaļa

Vispārīgi principi

33. pants

Maksājumu pakalpojumu lietotāju tiesības

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neliedz maksājumu pakalpojumu lietotājiem izmantot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, kā norādīts I pielikuma 6. punktā. Šis pienākums attiecas uz visiem tiešsaistē pieejamajiem maksājumu pakalpojumu lietotāja maksājumu kontiem.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neliedz maksājumu pakalpojumu lietotājiem izmantot konta informācijas pakalpojumus, kā norādīts I pielikuma 7. punktā. Šis pienākums attiecas uz visiem tiešsaistē pieejamajiem maksājumu pakalpojumu lietotāja maksājumu kontiem.

34. pants

Līgumattiecības

1.Neviena puse nenosaka, ka konta informācijas pakalpojumu un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no attiecīgām līgumattiecībām starp šādu pakalpojumu sniedzējiem un kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

2.Ja ir noslēgta daudzpusēja līgumiska vienošanās un ja maksājumu kontu dati, ko regulē ar šo regulu, ir arī pieejami saistībā ar šo daudzpusējo līgumisko vienošanos, konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr spēj piekļūt ar šo regulu regulētajiem maksājumu kontu datiem, nekļūstot par šādas daudzpusējas līgumiskas vienošanās pusi.

2. iedaļa

Saskarnes, kas nodrošina piekļuvi datiem un kas paredzētas konta informācijas pakalpojumu un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniegšanai

35. pants

Specializētu piekļuves saskarņu nodrošināšana

1.Kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas maksātājam piedāvā tiešsaistē pieejamu maksājumu kontu, ir vismaz viena specializēta saskarne, kas paredzēta datu apmaiņai ar konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2.Neskarot 38. un 39. pantu, kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas maksātājam piedāvā tiešsaistē pieejamu maksājumu kontu un ir ieviesuši specializētu saskarni, kura norādīta šā panta 1. punktā, nav pienākuma arī pastāvīgi uzturēt citas rezerves saskarnes, lai apmainītos ar datiem ar konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

3.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji panāk, ka to 1. punktā minētajās specializētajās saskarnēs izmanto Eiropas vai starptautisko standartizācijas organizāciju, ieskaitot Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) vai Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO), pieņemtos saziņas standartus. Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji arī nodrošina, ka visu 1. punktā minēto specializēto saskarņu tehniskās specifikācijas tiek dokumentētas, precizējot režīmu, protokolu un instrumentu kopumu, kas vajadzīgi maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai to programmatūras un lietojumprogrammas būtu sadarbspējīgas ar kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmām. Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji pēc atļauju saņēmušo maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, konta informācijas pakalpojumu sniedzēju vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas to kompetentajām iestādēm iesnieguši lūgumu piešķirt atļauju, pieprasījuma un bez maksas un kavēšanās dara pieejamu savu 1. punktā minēto specializēto saskarņu tehnisko specifikāciju dokumentāciju, kā arī savā tīmekļvietnē publisko šīs dokumentācijas kopsavilkumu.

4.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka informāciju par visām izmaiņām to 1. punktā minēto specializēto saskarņu tehniskajās specifikācijās iepriekš, tiklīdz iespējams un ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms izmaiņu veikšanas, izņemot ārkārtas situācijas, kad tas nav iespējams, dara pieejamu atļauju saņēmušajiem maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas kompetentajām iestādēm lūguši piešķirt attiecīgu atļauju. Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji dokumentē ārkārtas situācijas, kurās izmaiņas tika īstenotas, nesaņemot šādu iepriekšēju informāciju, un dara dokumentāciju pieejamu kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

5.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji savā tīmekļvietnē publicē ceturkšņa statistiku par specializētās saskarnes pieejamību un veiktspēju. Specializēto saskarņu veiktspēju nosaka, salīdzinot sekmīgo konta informācijas pieprasījumu skaitu ar kopējo konta informācijas pieprasījumu skaitu un sekmīgo maksājumu iniciēšanas pieprasījumu darījumu apjomu ar kopējo maksājumu iniciēšanas pieprasījumu skaitu un darījumu apjomu.

6.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji dara pieejamu testēšanas mehānismu, tai skaitā atbalstu, specializēto saskarņu pieslēguma izveidei un funkcionālai testēšanai, lai atļauju saņēmušie maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji un konta informācijas pakalpojumu sniedzēji vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir pieteikušies attiecīgās atļaujas saņemšanai, varētu pārbaudīt savu programmatūru un lietojumprogrammas, ko izmanto, lai lietotājiem piedāvātu maksājumu pakalpojumu. Nesensitīvus datus vai citus persondatus kopīgo testēšanas mehānismā.

7.Ja identifikācijas, autentificēšanas vai datu elementu apmaiņas laikā specializētajā saskarnē notiek neparedzēts notikums vai kļūda, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam vai konta informācijas pakalpojumu sniedzējam, izskaidrojot negaidītā notikuma vai kļūdas iemeslu.

36. pants

Prasības specializētām saskarnēm, kas nodrošina piekļuvi datiem

1.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka 35. panta 1. punktā minētā specializētā saskarne atbilst šādām drošības un veiktspējas prasībām:

a)specializētajā saskarnē ar maksājumu pakalpojumu lietotāja autentificēšanas palīdzību izveido un uztur saziņas sesijas starp kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, konta informācijas pakalpojumu sniedzēju, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju un jebkuru attiecīgo maksājumu pakalpojumu lietotāju;

b)specializētajā saskarnē nodrošina personalizēto drošības datu un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja vai konta informācijas pakalpojumu sniedzēja (vai ar tā starpniecību) nosūtīto autentificēšanas kodu integritāti un konfidencialitāti;

c)specializētās saskarnes atbildes laiks uz konta informācijas pakalpojumu sniedzēju un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju piekļuves pieprasījumiem nedrīkst būt ilgāks par saskarnes atbildes laiku, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem, lai tie tiešsaistē tieši piekļūtu savam maksājumu kontam.

2.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka 35. panta 1. punktā minētā specializētā saskarne dod konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem iespēju:

a)identificēt sevi kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

b)sniegt norādi kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam sākt autentificēšanu, pamatojoties uz atļauju, ko saskaņā ar 49. panta 2. punktu maksājumu pakalpojumu lietotājs devis konta informācijas pakalpojumu sniedzējam vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam;

c)nediskriminējošā veidā izmantot visus autentificēšanas atbrīvojumus, ko piemēro kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

d)maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju izmantošanas gadījumā pirms maksājuma iniciēšanas skatīt informāciju par konta unikālo identifikatoru, konta turētāja saistītajiem nosaukumiem un valūtām, kas pieejama maksājumu pakalpojumu lietotājam.

3.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ļauj konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem droši sazināties ar specializētās saskarnes palīdzību, lai pieprasītu un saņemtu informāciju par vienu vai vairākiem specializētiem maksājumu kontiem un saistītiem maksājumu darījumiem.

4.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka specializētā saskarne ļauj maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem vismaz:

a)iesniegt un atsaukt regulāru maksājuma uzdevumu vai tiešā debeta rīkojumu;

b)iniciēt vienreizēju maksājumu;

c)iniciēt un atsaukt ar nākotnes datumu datētu maksājumu;

d)iniciēt maksājumus vairākiem saņēmējiem;

e)iniciēt maksājumus neatkarīgi no tā, vai maksājuma saņēmējs ir maksātāja maksājumu saņēmēju sarakstā;

f)droši sazināties, lai iesniegtu maksājuma uzdevumu no maksātāja maksājumu konta un saņemtu visu informāciju par maksājumu darījuma uzsākšanu un visu informāciju, kas kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pieejama saistībā ar maksājumu darījuma izpildi;

g)pārbaudīt konta turētāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu pirms maksājuma uzsākšanas neatkarīgi no tā, vai konta turētāja vārds, uzvārds vai nosaukums ir pieejams ar tiešās saskarnes palīdzību;

h)iniciēt maksājumu ar vienu drošu lietotāju autentificēšanu, ja maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir sniedzis visu šādu informāciju:

i) maksātāja unikālais identifikators;

ii) maksājuma saņēmēja juridiskais un tirdzniecības nosaukums un unikālais identifikators;

iii) darījuma atsauce;

iv) maksājuma summa un valūta, pamatojoties uz kuru tiek uzsākta viena droša lietotāju autentificēšana.

5.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka specializētā saskarne maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem vismaz sniedz:

a)tūlītēju apstiprinājumu vienkāršā “jā” vai “nē” formā par to, vai summa, kas vajadzīga maksājumu darījuma izpildei, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā;

b)kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja apstiprinājumu, ka maksājumu izpildīs, pamatojoties uz kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam pieejamo informāciju, ņemot vērā visus iepriekšējos maksājumu uzdevumus, kas varētu ietekmēt iesniegtā maksājuma uzdevuma pilnīgu izpildi;

b) apakšpunktā minēto informāciju neatklāj maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam, lai gan kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs to var izmantot, lai sniegtu operācijas izpildes apstiprinājumu.

37. pants

Piekļuves datiem paritāte starp specializētu piekļuves saskarni un klienta saskarni

1.Neskarot 36. pantu, kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to 35. panta 1. punktā minētajai specializētajai saskarnei vienmēr ir vismaz tāds pats pieejamības un veiktspējas līmenis, ieskaitot tehnisko un IT atbalstu, kā saskarnēm, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumu lietotājam tiešai tiešsaistes piekļuvei savam maksājumu kontam.

2.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem vismaz to pašu informāciju no specializētiem maksājumu kontiem un saistītiem maksājumu darījumiem, kas darīta pieejama maksājumu pakalpojumu lietotājam, kad tieši pieprasīta piekļuve konta informācijai, ja šī informācija neietver sensitīvus maksājumu datus.

3.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem vismaz to pašu informāciju par maksājumu darījumu iniciēšanu un izpildi, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam tika sniegta vai darīta pieejama, kad tas darījumu iniciēja tieši. Šo informāciju sniedz uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas un regulāri, līdz maksājums tiek pabeigts.

38. pants

Ārkārtas pasākumi nepieejamai specializētajai saskarnei 

1.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji dara visu iespējamo, lai novērstu specializētās saskarnes nepieejamību. Specializēto saskarni uzskata par nepieejamu, kad uz pieciem secīgiem pieprasījumiem par piekļuvi informācijai, lai sniegtu maksājumu iniciēšanas pakalpojumus vai konta informācijas pakalpojumus, 30 sekunžu laikā netiek saņemta atbilde no kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja specializētās saskarnes.

2.Specializētās saskarnes nepieejamības gadījumā kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji informē maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kas izmanto specializēto saskarni, par veiktajiem pasākumiem saskarnes darba atjaunošanai un par problēmas novēršanai vajadzīgo lēsto laiku. Nepieejamības laikā kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nekavējoties piedāvā konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem lietderīgu alternatīvu risinājumu, lai piekļūtu maksājumu kontu datiem, piemēram, to saskarni, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem. 

3.Ja specializētā saskarne nav pieejama un kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav piedāvājis ātru un lietderīgu alternatīvu 2. punktā minēto risinājumu, lai piekļūtu maksājumu kontu datiem, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji un konta informācijas pakalpojumu sniedzēji, iesniedzot visu vajadzīgo informāciju un pierādījumus, var pieprasīt savai kompetentajai iestādei ļaut tiem izmantot saskarni, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem.

4.Pamatojoties uz 3. punktā norādīto pieprasījumu, kompetentā iestāde ierobežotu laika periodu līdz specializētās saskarnes pieejamības atjaunošanai var piešķirt atļauju visiem maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem piekļuvei maksājumu kontu datiem saskarnē, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem. Kompetentā iestāde paziņo par savu lēmumu pieprasījumu iesniegušajam konta informācijas pakalpojumu sniedzējam vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam un to publisko savā tīmekļvietnē. Kompetentā iestāde norāda kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ka pirms pagaidu atļaujas perioda beigām pilnībā jāatjauno specializētās saskarnes darbība.

5.Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu par jebkuru saskaņā ar 3. punktu iesniegto pieprasījumu. Kamēr kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par pieprasījumu, to iesniegušais maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs vai konta informācijas pakalpojumu sniedzējs izņēmuma kārtā drīkst piekļūt maksājumu kontu datiem saskarnē, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem. Pieprasījumu iesniegušais maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs vai konta informācijas pakalpojumu sniedzējs pārtrauc šādas saskarnes izmantošanu, tiklīdz ir atjaunota specializētās saskarnes pieejamība vai kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu par šādas lietošanas neatļaušanu atkarībā no tā, kas ir agrāk.

6.Ja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums ļaut konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem piekļūt saskarnei, ko kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem, kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem nekavējoties dara pieejamu vajadzīgo informāciju, lai pienācīgi izveidotu savienojumu ar saskarni, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem.

7.Piekļūstot saskarnei, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem lietotājiem, konta informācijas pakalpojumu sniedzēji un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji izpilda visas 45. panta 2. punktā norādītās prasības. Konta informācijas pakalpojumu sniedzēji un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji jo īpaši vienmēr pienācīgi identificē sevi kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

39. pants

Atkāpe no prasības izveidot specializētu saskarni, kas nodrošina piekļuvi datiem

1.Pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, atkāpjoties no 35. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atbrīvot pieprasījumu iesniegušo kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju no pienākuma izveidot specializētu saskarni un ļaut kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam kā drošu datu apmaiņas saskarni izmantot vienu no saskarnēm, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto autentificēšanai un saziņai ar saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem, vai pamatotos gadījumos nepiedāvāt nekādu saskarni drošai datu apmaiņai.

2.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu ar kritērijiem, uz kuru pamata kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstoši 1. punktam var atbrīvot no pienākuma izveidot specializētu saskarni un ļaut tam kā saskarni drošai datu apmaiņai ar konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem izmantot saskarni, ko tas nodrošina saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem, lai tie tiešsaistē piekļūtu saviem maksājumu kontiem, vai attiecīgā gadījumā nenodrošināt nekādu saskarni drošai datu apmaiņai.

EBI iesniedz pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. iedaļa

Kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi

40. pants

Ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem saistītie kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic šādas darbības, lai maksātājs varētu izmantot tiesības saņemt maksājumu iniciēšanas pakalpojumu:

a)droši sazinās ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem;

b)nekavējoties pēc tam, kad no maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja ir saņemts maksājuma uzdevums, sniedz vai dara pieejamu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam visu informāciju par maksājumu darījuma iniciēšanu un visu informāciju, kas pieejama kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājumu darījuma izpildi;

c)maksājumu uzdevumus, kas nosūtīti ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu palīdzību, uzskata par tādiem, ko tieši nosūtījis maksātājs vai maksājuma saņēmējs, jo īpaši attiecībā uz laiku, prioritāti un maksu.

Ja šā panta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkos visa šajā punktā minētā informācija vai tās daļa nav pieejama uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka visu informāciju par maksājuma uzdevuma izpildi dara pieejamu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam uzreiz pēc tam, kad to saņēmis kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

41. pants

Ar konta informācijas pakalpojumiem saistītie kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

1.Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic šādas darbības, lai maksājumu pakalpojumu lietotājs varētu izmantot tiesības saņemt konta informācijas pakalpojumu:

a)drošā veidā sazinās ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēju;

b)datu pieprasījumus, kas nosūti ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu palīdzību, uzskata par tādiem, ko maksājumu pakalpojumu lietotājs iesniedzis saskarnē, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem tiešai piekļuvei to maksājumu kontam.

2.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ļauj konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem piekļūt informācijai no specializētiem maksājumu kontiem un saistītiem maksājumu darījumiem, ko tur kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, lai sniegtu konta informācijas pakalpojumu neatkarīgi no tā, vai maksājumu pakalpojumu lietotājs aktīvi pieprasa šādu informāciju.

42. pants

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēju un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju piekļuves maksājumu kontam ierobežojums

1.Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs objektīvi pamatotu un atbilstīgi pierādītu iemeslu dēļ var nedot konta informācijas pakalpojumu sniedzējam vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam piekļuvi maksājumu kontam. Šiem iemesliem jābūt saistītiem ar neautorizētu vai krāpniecisku piekļuvi maksājumu kontam, kā norādīts 49. panta 3. punktā, ko veic minētais konta informācijas pakalpojumu sniedzējs vai minētais maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot neautorizētu vai krāpniecisku maksājumu darījuma iniciēšanu. Šādos gadījumos kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par to, ka piekļuve maksājumu kontam ir liegta, un norāda tās iemeslus. Minēto informāciju, ja iespējams, sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam, pirms tiek liegta piekļuve un vēlākais — nekavējoties pēc tam, kad tiek liegta piekļuve, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana apdraudētu objektīvi pamatotus drošības apsvērumus vai ir aizliegta saskaņā ar citiem attiecīgiem Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei par incidentu, kas saistīts ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēju vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju. Šī informācija ietver arī attiecīgās ziņas par lietu un veiktās darbības iemesliem. Kompetentā iestāde izvērtē lietu un, ja vajadzīgs, veic atbilstošus pasākumus.

43. pants

Prasības attiecībā uz to, kā maksājumu pakalpojumu lietotāji pārvalda piekļuvi datiem

1.Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojumu lietotājam nodrošina infopaneli, kas integrēts tā lietotāja saskarnē, lai uzraudzītu un pārvaldītu maksājumu pakalpojumu lietotāja atļaujas, ko tas sniedzis konta informācijas pakalpojumu vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu saņemšanai un kas attiecas uz vairākiem vai atkārtotiem maksājumiem.

2.Infopanelī:

a)maksājumu pakalpojumu lietotājam sniedz pārskatu par katru spēkā esošo atļauju, kas dota konta informācijas pakalpojumu vai maksājumu informācijas pakalpojumu sniegšanai un ietver:

i) konta informācijas pakalpojumu sniedzēja vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja, kam dota piekļuve, nosaukumu,

ii) klienta kontu, kam dota piekļuve,

iii) atļaujas došanas mērķi,

iv) atļaujas darbības termiņu,

v) kopīgoto datu kategorijas;

b)maksājumu pakalpojumu lietotājam dod iespēju atsaukt attiecīgajam konta informācijas pakalpojumu vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam doto atļauju piekļūt datiem;

c)maksājumu pakalpojumu lietotājam dod iespēju atjaunot atsaukto atļauju piekļūt datiem;

d)iekļauj informāciju par diviem gadiem par atļaujām piekļūt datiem, kas atsauktas vai kam beidzies termiņš.

3.Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka infopaneli var viegli atrast tā lietotāju saskarnē un ka tajā redzamā informācija ir skaidra, precīza un viegli saprotama maksājumu pakalpojumu lietotājam.

4.Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs un konta informācijas pakalpojumu vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja, sadarbojas, lai maksājumu pakalpojumu lietotājam ar infopaneļa palīdzību reāllaikā darītu pieejamu informāciju. 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunkta piemērošanas nolūkos:

a)kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs reāllaikā informē konta informācijas pakalpojumu sniedzēju vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju par maksājumu pakalpojuma lietotāja infopanelī veiktajām izmaiņām atļaujā, kas attiecas uz šo pakalpojumu sniedzēju;

b)konta informācijas pakalpojumu vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs reāllaikā informē kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu pakalpojumu lietotāja sniegtu jaunu atļauju saistībā ar šā kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja nodrošināto kontu, kas ietver:

i) maksājumu pakalpojumu lietotāja atļaujas sniegšanas mērķi;

ii) atļaujas darbības termiņu;

iii) attiecīgās datu kategorijas.

44. pants

Aizliegti piekļuves datiem šķēršļi

1.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka specializētā saskarne nerada šķēršļus maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumu sniegšanai.

Aizliegtie šķēršļi ietver:

a)nepieļaušanu, ka maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji vai konta informācijas pakalpojumu sniedzēji izmanto datus, ko kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piešķīruši saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem;

b)pieprasīšanu, lai maksājumu pakalpojumu lietotāji manuāli ievada savu unikālo identifikatoru kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja domēnā nolūkā izmantot konta informācijas vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumus;

c)papildu pārbaužu pieprasīšanu attiecībā uz maksājumu pakalpojumu lietotāju atļauju maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam vai konta informācijas pakalpojumu sniedzējam;

d)papildu reģistrācijas pieprasīšanu maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu piekļūt maksājumu pakalpojumu lietotāju maksājumu kontam vai specializētajai saskarnei;

e)pieprasīšanu, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai sekmētu informācijas apmaiņu starp kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem — jo īpaši saistībā ar 43. pantā norādītā infopaneļa atjaunināšanu, — lai maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumu sniedzēji iepriekš iesniegtu savu kontaktinformāciju kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

f)maksājumu pakalpojumu lietotāja spējas ierobežošanu uzsākt maksājumus ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja palīdzību tikai tiem maksājuma saņēmējiem, kas ir maksātāja maksājumu saņēmēju sarakstā;

g)maksājumu uzsākšanas ierobežošanu tikai maksājumu saņēmējiem vai maksātājiem ar vietēju unikālo identifikatoru;

h)pieprasīšanu, lai droša lietotāju autentificēšana tiktu veikta vairāk reižu, nekā prasa kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs tieši piekļūst savam maksājumu kontam vai iniciē pakalpojumu pie kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

i)specializētas saskarnes nodrošināšanu, kurā nav iespējams veikt visas autentificēšanas procedūras, kuras kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs darījis pieejamas savam maksājumu pakalpojumu lietotājam;

j)konta informācijas vai maksājumu inicializēšanas procedūras uzspiešanu, izmantojot “pārvirzīšanas” vai “atsaistīto” pieeju, kad maksājumu pakalpojumu lietotāja autentificēšanas dēļ kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā lietotājam jāveic papildu darbības vai papildu obligātās darbības salīdzinājumā ar līdzvērtīgu autentificēšanas procedūru, ko maksājumu pakalpojumu lietotājiem piedāvā, kad tie tieši piekļūst saviem maksājumu kontiem vai uzsāk maksājumu pie kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

k)lietotāja automātiskas pārvirzīšanas uz kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja tīmekļvietnes adresi uzspiešanu autentificēšanas posma laikā, ja šī ir vienīgā maksājumu pakalpojumu lietotāja autentificēšanas metode, ko pieļauj kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

l)divu drošas lietotāju autentificēšanas metožu pieprasīšanu, ja tiek prasīts tikai maksājumu iniciēšanas pakalpojums, kura laikā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs nosūta kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam visu maksājuma uzsākšanai vajadzīgo informāciju, proti, vienu lietotāju drošu autentificēšanu, lai saņemtu “jā”/“nē” apstiprinājumu, un otru lietotāju drošu autentificēšanu, lai iniciētu maksājumu.

2.Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju darbību veikšanai konta īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un konta numurs nav sensitīvi maksājumu dati.

4. iedaļa

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēju un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi

45. pants

Klienta saskarnes izmantošana, ko veic konta informācijas pakalpojumu sniedzēji un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji

1.Konta informācijas pakalpojumu sniedzēji un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji piekļūst maksājumu kontu datiem, tikai izmantojot 35. pantā minēto specializēto saskarni, izņemot situācijas, kam piemēro 38. panta 4. un 5. punktu un 39. pantu.

2.Ja konta informācijas pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs piekļūst maksājumu kontu datiem, izmantojot saskarni, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs dara pieejamu saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem to tiešai piekļuvei savam maksājumu kontam atbilstoši 38. panta 4. un 5. punktam, vai ja tā ir vienīgā pieejamā saskarne, kā noteikts 39. pantā, konta informācijas pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs vienmēr:

a)identificē sevi kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

b)izmanto autentificēšanas procedūras, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs noteicis maksājumu pakalpojumu lietotājam;

c)veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie neapstrādā datus (kas ietver piekļuvi datiem un to uzglabāšanu) nolūkos, kas nav pakalpojuma sniegšana, kā to pieprasījis maksājumu pakalpojumu lietotājs;

d)reģistrē datus, kam piekļūts, izmantojot saskarni, ko uztur kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem, un pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās iesniedz reģistra ierakstus kompetentajai iestādei. Reģistra ierakstus dzēš trīs gadus pēc to izveides. Reģistra ierakstus var glabāt ilgāk nekā šo uzglabāšanas periodu, ja tie vajadzīgi jau notiekošu uzraudzības procedūru veikšanai.

Šā punkta d) apakšpunkta īstenošanas nolūkā reģistra ierakstus dzēš trīs gadus pēc to izveides. Reģistra ierakstus var glabāt ilgāk nekā šo uzglabāšanas periodu, ja tie vajadzīgi jau notiekošu uzraudzības procedūru veikšanai.

46. pants

Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja konkrētie pienākumi

1.Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji:

a)sniedz kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tādu pašu informāciju kā informāciju, kas pieprasīta no maksājumu pakalpojumu lietotāja, tieši iniciējot maksājumu darījumu;

b)sniedz pakalpojumus vienīgi ar maksājumu pakalpojumu lietotāja atļauju saskaņā ar 49. pantu;

c)saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniegšanu nevienā brīdī netur maksātāja naudas līdzekļus;

d)nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotāja personalizētie drošības dati nav pieejami citām personām, izņemot lietotāju un personalizēto drošības datu izdevēju, un ka maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs tos pārsūta, izmantojot drošus un efektīvus kanālus;

e)nodrošina, ka jebkura cita informācija par maksājumu pakalpojumu lietotāju, kas iegūta, sniedzot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, tiek sniegta tikai maksājuma saņēmējam un tikai ar maksājumu pakalpojumu lietotāja atļauju;

f)katru reizi, kad tiek iniciēts maksājums, identificē sevi kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā un drošā veidā sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksātāju un maksājuma saņēmēju.

2.Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji:

a)neuzglabā sensitīvus maksājumu pakalpojumu lietotāja maksājumu datus;

b)nepieprasa maksājumu pakalpojumu lietotājam nekādus citus datus kā tikai tos, kas vajadzīgi, lai sniegtu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu;

c)neapstrādā persondatus un citus datus (kas ietver datu lietošanu, piekļuvi datiem un datu uzglabāšanu) nolūkos, kas nav maksājuma iniciēšanas pakalpojuma sniegšana, ko atļāvis maksājumu pakalpojumu lietotājs;

d)nemaina darījuma summu, maksājuma saņēmēju vai jebkādu citu darījuma elementu.

47. pants

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēju konkrētie pienākumi un citi tiem piemērojamie nosacījumi

1.Konta informācijas pakalpojumu sniedzējs:

a)sniedz pakalpojumus vienīgi ar maksājumu pakalpojumu lietotāja atļauju saskaņā ar 49. pantu;

b)nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotāja personalizētie drošības dati nav pieejami citām personām, izņemot lietotāju un personalizēto drošības datu izdevēju, un ka konta informācijas pakalpojumu sniedzējs, tos pārsūtot, izmanto drošus un efektīvus kanālus;

c)katrā saziņas sesijā identificē sevi maksājumu pakalpojumu lietotāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā un drošā veidā sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojuma lietotāju;

d)piekļūst vienīgi informācijai no specializētiem maksājumu kontiem un saistītiem maksājumu darījumiem;

e)īsteno piemērotus un iedarbīgus mehānismus, kas neļauj piekļūt citai informācijai, kā tikai informācijai no specializētiem maksājumu kontiem un saistītiem maksājumu darījumiem atbilstoši maksājumu pakalpojumu lietotāja atļaujai.

2.Konta informācijas pakalpojumu sniedzējs:

a)nepieprasa sensitīvus maksājumu datus, kas saistīti ar maksājumu kontiem;

b)neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi, lai sniegtu konta informācijas pakalpojumu, ko atļāvis maksājumu pakalpojumu lietotājs, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

3.Tālāk uzskaitītos pantus nepiemēro konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem: 4.–8. pants, 10., 11. un 12. pants, 14.–19. pants, 21.–29. pants, 50. un 51. pants, 53.–79. pants, 83. un 84. pants.

5. iedaļa

Īstenošana

48. pants

Kompetento iestāžu loma

1.Kompetentās iestādes nodrošina, ka kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji vienmēr izpilda savus pienākumus saistībā ar 35. panta 1. punktā minēto specializēto saskarni un ka attiecīgais kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties novērš visus 44. pantā uzskaitītos aizliegtos šķēršļus. Atklājot šādu specializēto saskarņu neatbilstību šai regulai vai šķēršļus, tai skaitā pamatojoties uz maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju nosūtītu informāciju, kompetentās iestādes nekavējoties veic vajadzīgos izpildes panākšanas pasākumus un piemēro visas atbilstošās sankcijas vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 38. panta 4. punktu piešķir piekļuves tiesības.

2.Kompetentās iestādes nekavējoties veic vajadzīgās izpildes panākšanas darbības, ja tas nepieciešams maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju piekļuves tiesību saglabāšanai. Izpildes panākšanas darbības var ietvert atbilstošas sankcijas.

3.Kompetentās iestādes nodrošina, ka maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu sniedzēji vienmēr izpilda savus pienākumus saistībā ar tādu saskarņu izmantošanu, kas nodrošina piekļuvi datiem.

4.Kompetentajām iestādēm ir vajadzīgie resursi, jo īpaši specializēts personāls, lai vienmēr izpildītu savus uzdevumus.

5.Saistībā ar persondatu apstrādi kompetentās iestādes sadarbojas ar Regulā (ES) 2016/679 noteiktajām uzraudzības iestādēm.

6.Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas regulāri organizē sanāksmes ar kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksimāli cenšas, lai panāktu, ka visas iespējamās ar piekļuvi saskarnēm datu apmaiņai starp kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un šo saskarņu lietošanu saistītās problēmas tiek ātri un pastāvīgi novērstas.

7.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz kompetentajām iestādēm datus par konta informācijas pakalpojumu sniedzēju un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju piekļuvi to apkalpotajiem maksājumu kontiem. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt sniegt jebkādus būtiskus datus par to darbībām. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1093/2010 29. panta b) punktā, 31. pantā un 35. panta 2. punktā piešķirtajām pilnvarām EBI koordinē kompetento iestāžu veikto uzraudzību, novēršot ziņoto datu dublēšanos. EBI reizi divos gados informē Komisiju par konta informācijas pakalpojumu un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu tirgu lielumu un darbību Eiropas Savienībā. Attiecīgā gadījumā šajos periodiskajos ziņojumos var iekļaut ieteikumus.

8.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. punktu sniedzamos datus, kā arī šādai datu ziņošanai piemērojamo metodiku un periodiskumu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. NODAĻA

Maksājumu darījumu autorizēšana

49. pants

Autorizēšana

1.Maksājumu darījumu vai vairākus maksājumu darījumus autorizē, tikai ja maksātājs ir devis atļauju maksājumu darījuma izpildei. Maksātājs var autorizēt maksājumu darījumu pirms maksājumu darījuma izpildes vai, ja par to ir vienojušies maksātājs un kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, — pēc izpildes.

2.Piekļuvi maksājumu kontam, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniegtu konta informācijas pakalpojumus vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, autorizē tikai, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs ir devis atļauju konta informācijas pakalpojumu sniedzējam vai attiecīgi maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam piekļūt maksājumu kontam un šajā kontā esošajiem attiecīgajiem datiem.

3.Ja atļauja nav dota, maksājumu darījumu vai konta informācijas pakalpojumu sniedzēja vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja piekļuvi maksājumu kontam uzskata par neautorizētu.

4.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepārbauda maksājumu pakalpojumu lietotāja sniegto atļauju konta informācijas pakalpojumu sniedzējam vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam.

5.Šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju pauž formā, par ko vienojušies maksātājs un attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Atļauju izpildīt maksājumu darījumu var paust arī ar maksājuma saņēmēja vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja palīdzību.

6.Par atļaujas došanas procedūru vienojas maksātājs un attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

7.Maksājumu pakalpojumu lietotājs jebkurā laikā var atsaukt atļauju izpildīt maksājumu darījumu vai piekļūt maksājumu kontam maksājumu iniciēšanas pakalpojumu vai konta informācijas pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Maksājumu pakalpojumu lietotājs var arī atsaukt atļauju izpildīt vairākus maksājumu darījumus, un šādā gadījumā visus turpmākos maksājumu darījumus uzskata par neautorizētiem.

50. pants

Neatbilstības starp maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un unikālo identifikatoru kredīta pārvedumu gadījumā

1.Kredīta pārvedumu gadījumā pārveduma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma pārbauda, vai maksātāja norādītais pārveduma saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums un unikālais identifikators atbilst, un informē par šīs pārbaudes rezultātu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Ja pārveduma saņēmēja nosaukums un unikālais identifikators neatbilst, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksātāju par jebkuru šādu atklāto neatbilstību un tās pakāpi.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz 1. punktā minēto pakalpojumu uzreiz pēc tam, kad maksātājs savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam norādījis kredīta pārveduma saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un unikālo identifikatoru, bet pirms maksātājam piedāvā iespēju autorizēt kredīta pārvedumu.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka neatbilstības atklāšana un paziņošana, kā minēts 1. punktā, neliedz maksātājiem autorizēt attiecīgo kredīta pārvedumu. Ja, saņemot paziņojumu par konstatēto neatbilstību, maksātājs autorizē kredīta pārvedumu un darījums tiek izpildīts saskaņā ar maksātāja norādīto unikālo identifikatoru, šo darījumu uzskata par izpildītu pareizi.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotājiem ir tiesības atteikties no piedāvājuma saņemt 1. punktā minēto pakalpojumu, un informē savus maksājumu pakalpojumu lietotājus par līdzekļiem šādas izvēles izmantot atteikuma tiesības paušanai. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri sākotnēji izvēlējās nesaņemt 1. punktā minēto pakalpojumu, ir tiesības izvēlēties saņemt šo pakalpojumu.

5.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji informē savus maksājumu pakalpojumu lietotājus, ka maksājuma autorizēšana, neskatoties uz atklāto un paziņoto neatbilstību, vai atteikšanās no 1. punktā minētā pakalpojuma izmantošanas var izraisīt līdzekļu pārskaitīšanu uz maksājumu kontu, kas nepieder maksātāja norādītajam kredīta pārveduma saņēmējam. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina šo informāciju vienlaikus ar paziņojumu par neatbilstību vai tad, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs izvēlas nesaņemt 1. punktā minēto pakalpojumu.

6.Šā panta 1. punktā minēto pakalpojumu sniedz saistībā ar maksājuma uzdevumiem, kas iesniegti elektroniskos maksājumu iniciēšanas kanālos un ar neelektronisku maksājuma uzdevumu palīdzību, kad notiek reāllaika mijiedarbība starp maksātāju un tā maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

7.Šā panta 1. punktā minētais saskaņošanas pakalpojums nav vajadzīgs, kad maksātājs pats nav ievadījis kredīta pārveduma saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un unikālo identifikatoru.

8.Šo pantu nepiemēro euro denominētiem tūlītējiem kredīta pārvedumiem, uz kuriem attiecas Regula XXX (Zibmaksājumu regula).

51. pants

Maksājumu instrumenta izmantošanas ierobežojumi un bloķēšana

1.Ja atļaujas došanai izmanto konkrētu maksājumu instrumentu, maksātājs un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties par tērēšanas limitu maksājumu darījumiem, kas izpildīti, izmantojot minēto maksājumu instrumentu. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji vienpusēji nepalielina tērēšanas limitus, pa ko panākta vienošanās ar to maksājumu pakalpojumu lietotājiem.

2.Ja par to ir panākta vienošanās pamatlīgumā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var paturēt tiesības bloķēt maksājumu instrumenta izmantošanu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar maksājumu instrumenta drošību, ja ir aizdomas par maksājumu instrumenta neautorizētu vai krāpniecisku izmantošanu vai gadījumā, kad maksājumu instruments ir saistīts ar kredītlīniju, ir būtiski pieaudzis risks, ka maksātājs var nebūt spējīgs izpildīt savas maksājumu saistības.

3.Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu ir panākta vienošanās, informē maksātāju par maksājumu instrumenta bloķēšanu un tās iemesliem, ja iespējams, pirms instrumenta bloķēšanas un vēlākais — nekavējoties pēc bloķēšanas, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana apdraudētu objektīvi pamatotus drošības apsvērumus vai ir aizliegta ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbloķē maksājumu instrumentu vai aizstāj to ar jaunu maksājumu instrumentu, tiklīdz vairs nepastāv iemesli bloķēšanai.

52. pants

Maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumi saistībā ar maksājumu instrumentiem un personalizētiem drošības datiem

Maksājumu pakalpojumu lietotājs, kurš ir tiesīgs izmantot maksājumu instrumentu:

a)lieto maksājumu instrumentu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē maksājumu instrumenta izdošanu un lietošanu, kuriem jābūt objektīviem, nediskriminējošiem un samērīgiem;

b)bez liekas kavēšanās informē maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja norādīto vienību, tiklīdz kļuvis zināms, ka maksājumu instruments ir nozaudēts, nozagts, nelikumīgi piesavināts vai notikusi tā neautorizēta lietošana.

Šā panta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos maksājumu pakalpojumu lietotājs tūlīt pēc maksājumu instrumenta saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu personalizēto drošības datu drošību.

53. pants

Maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi saistībā ar maksājumu 
instrumentiem

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izdevis maksājumu instrumentu:

a)neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus, kas izklāstīti 52. pantā, nodrošina, ka personalizētie drošības dati nav pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojumu lietotājs, kas  ir tiesīgs izmantot maksājumu instrumentu;

b)atturas no nepieprasītu maksājumu instrumentu sūtīšanas, izņemot gadījumus, kad maksājumu instruments, kas jau atrodas maksājumu pakalpojumu lietotāja turējumā, ir jāaizstāj;

c)nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotājam pastāvīgi ir pieejami vajadzīgie naudas līdzekļi, kas tam ļauj veikt paziņošanu, ievērojot 52. panta b) punktu, vai prasīt atbloķēt maksājumu instrumentu, ievērojot 51. panta 4. punktu;

d)dod maksājuma pakalpojuma lietotājam iespēju veikt paziņošanu, ievērojot 52. panta b) punktu, bez maksas un nosaka maksu tikai par iespējamām aizstāšanas izmaksām, kas tieši saistītas ar maksājumu instrumentu;

e)novērš maksājumu instrumenta lietošanu, kad ir veikta paziņošana saskaņā ar 52. panta b) punktu;

f)šā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkos pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumu lietotājam līdzekļus, ar kuriem 18 mēnešu laikā pēc paziņošanas pierādīt, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir sniedzis šādu paziņojumu.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku par maksājumu instrumenta vai par jebkādu ar to saistīto personalizēto drošības datu nosūtīšanu maksājuma pakalpojuma lietotājam.

54. pants

Paziņojums par neautorizētiem, autorizētiem vai nepareizi izpildītiem maksājumu darījumiem un to labošana

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs izlabo tikai neautorizētu, nepareizi izpildītu maksājumu darījumu vai autorizētu maksājumu darījumu, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs saskaņā ar 57. un 59. panta noteikumiem bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā pēc debitēšanas datuma, informē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tiklīdz uzzina par šādu darījumu, kas rada pamatu prasījumam, ieskaitot prasījumu saskaņā ar 75. pantu.

Pirmajā daļā paredzētos informēšanas termiņus nepiemēro, ja attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis vai darījis pieejamu informāciju par maksājumu darījumu saskaņā ar II sadaļu.

2.Ja ir iesaistīts maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, maksājumu pakalpojumu lietotājs, neskarot 56. panta 4. punktu un 75. panta 1. punktu, no kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu, ievērojot šā panta 1. punktu.

55. pants

Pierādījumi par maksājumu darījumu autorizēšanu un izpildi

1.Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, vai ja viņš apgalvo, ka maksājumu darījums ir izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka maksājumu darījums ir bijis autorizēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots kontā un ka to nav ietekmējušas maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegtā pakalpojuma tehniskās kļūmes vai citi trūkumi.

Ja maksājumu darījums tiek iniciēts, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka tā kompetences jomā maksājumu darījums ir bijis autorizēts un precīzi reģistrēts un ka darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas ir atbildīgs.

2.Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, ar to vien, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā attiecīgā gadījumā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, ir reģistrējis maksājumu instrumenta lietojumu, pats par sevi nepietiek, lai pierādītu, ka maksātājs ir autorizējis maksājumu darījumu vai ka maksātājs ir rīkojies krāpnieciski, pieļāvis rupju neuzmanību vai tīši nav pildījis vienu vai vairākus savus 52. pantā paredzētos pienākumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā attiecīgā gadījumā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, sniedz apliecinošus pierādījumus, lai pierādītu maksājumu pakalpojumu lietotāja krāpniecību vai rupju neuzmanību.

56. pants

Maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība par neautorizētiem maksājumu darījumiem

1.Neskarot 54. pantu, neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā maksātājam neautorizētā maksājumu darījuma summu nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām pēc tam, kad tas ir pamanījis neautorizēto darījumu vai ticis par to informēts, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatots iemesls aizdomām par maksātāja izdarītu krāpniecību un tas rakstveidā dara zināmus šos iemeslus attiecīgajai valsts iestādei.

2.Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam bija pamatots iemesls aizdomām par maksātāja izdarītu krāpniecību, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad tas ir pamanījis neapstiprināto darījumu vai ticis par to informēts, veic kādu no šīm darbībām:

a)atmaksā maksātājam neautorizētā maksājumu darījuma summu, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc turpmākas izmeklēšanas ir secinājis, ka maksātājs nav izdarījis krāpniecību;

b)sniedz atmaksas atteikuma pamatojumu un norāda struktūras, kurās maksātājs var vērsties šajā jautājumā saskaņā ar 90., 91., 93., 94. un 95. pantu, ja maksātājs nepiekrīt norādītajiem iemesliem.

3.Attiecīgā gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs arī nodrošina to, ka kreditēšanas valutēšanas datums maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.

4.Ja maksājumu darījumu ir iniciējis maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā neautorizētā maksājumu darījuma summu nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums.

5.Ja maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par neautorizēto maksājumu darījumu, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties atmaksā tam visus radušos zaudējumus vai summas, kas atmaksātas maksātājam, tai skaitā neautorizētā maksājumu darījuma summu. Saskaņā ar 55. panta 1. punktu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāpierāda, ka tā kompetences jomā maksājumu darījums ir autorizēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi kāda tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas ir atbildīgs.

6.Maksātājam var būt tiesības uz papildu finansiālo kompensāciju no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko piemēro līgumam, kas noslēgts starp maksātāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai attiecīgā gadījumā līgumam, kas noslēgts starp maksātāju un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju.

57. pants

Maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība par atbilstības pārbaudes pakalpojuma nepareizu piemērošanu

1.Maksātājs nesedz nekādus finansiālus zaudējumus par autorizētu kredīta pārvedumu, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pārkāpjot 50. panta 1. punktu, nav paziņojis maksātājam par konstatēto neatbilstību starp unikālo identifikatoru un maksātāja norādīto maksājuma saņēmēja vārdu.

2.10 darbdienu laikā pēc tam, kad ir konstatēts vai saņemts paziņojums par kredīta pārveduma darījumu, kas izpildīts 1. punktā minētajos apstākļos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic kādu no šīm darbībām:

a)atmaksā maksātājam visu autorizētā kredīta pārveduma summu;

b)sniedz atmaksas atteikuma pamatojumu un norāda struktūras, kurās maksātājs var vērsties šajā jautājumā saskaņā ar 90., 91., 93., 94. un 95. pantu, ja maksātājs nepiekrīt norādītajiem iemesliem.

3.Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par 50. panta 1. punkta pārkāpumu, ko izdarījis maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atlīdzina finansiālo kaitējumu, kas radies maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

4.Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai 3. punktā minētajā gadījumā maksājuma saņēmējam ir pienākums pierādīt, ka nav noticis 50. panta 1. punkta pārkāpums.

5.Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja maksātājs ir rīkojies krāpnieciski vai ja maksātājs ir atteicies no pārbaudes pakalpojuma saņemšanas saskaņā ar 50. panta 4. punktu.

6.Šo pantu nepiemēro euro denominētiem tūlītējiem kredīta pārvedumiem, uz kuriem attiecas Regula XXX (Zibmaksājumu regula).

58. pants

Tehnisko pakalpojumu sniedzēju un maksājumu shēmu operatoru atbildība par to, ka nav sniegts atbalsts drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanai

Tehnisko pakalpojumu sniedzēji un maksājumu shēmu operatori, kas vai nu sniedz pakalpojumus maksājuma saņēmējam, vai maksājuma saņēmēja vai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ir atbildīgi par jebkādu finansiālu kaitējumu, kas nodarīts maksājuma saņēmējam, maksājuma saņēmēja vai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka tie savu līgumattiecību ietvaros nav snieguši pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot lietotāju drošu autentificēšanu.

59. pants

Maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība par “līdzinieku” krāpniecību

1.Ja ar maksājumu pakalpojumu lietotāju, kas ir patērētājs, manipulējusi trešā persona, kas uzdodas par patērētāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, nelikumīgi izmantojot minētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdu vai e-pasta adresi, vai tālruņa numuru, un šī manipulācija ir izraisījusi turpmākus krāpnieciskus autorizētus maksājumu darījumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā patērētājam visu krāpnieciskā autorizētā maksājumu darījuma summu ar nosacījumu, ka patērētājs bez kavēšanās ir ziņojis policijai par krāpniecību un informējis savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

2.Desmit darbdienu laikā pēc tam, kad ir konstatēts vai saņemts paziņojums par krāpniecisku autorizētu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic kādu no šīm darbībām:

a)atmaksā patērētājam krāpnieciskā autorizētā maksājumu darījuma summu;

b)ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatots iemesls aizdomām par patērētāja krāpniecību vai rupju neuzmanību, tas sniedz atmaksas atteikuma pamatojumu un norāda patērētājam iestādes, pie kurām patērētājs var vērsties šajā jautājumā saskaņā ar 90., 91., 93., 94. un 95. pantu, ja patērētājs nepiekrīt norādītajiem iemesliem.

3.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja patērētājs ir rīkojies krāpnieciski vai rupjas neuzmanības dēļ.

4.Patērētāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka patērētājs ir rīkojies krāpnieciski vai rupjas neuzmanības dēļ.

5.Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir informējis par 1. punktā minētā veida krāpniecības gadījumiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji cieši sadarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ātri rīkojas, lai nodrošinātu, ka ir ieviesti atbilstoši organizatoriski un tehniski pasākumi, lai aizsargātu sakaru drošību un konfidencialitāti saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK, tai skaitā attiecībā uz numura uzrādīšanu un elektroniskā pasta adresi.

60. pants

Maksātāja atbildība par neautorizētiem maksājumu darījumiem

1.Atkāpjoties no 56. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt zaudējumus, nepārsniedzot 50 EUR, saistībā ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem, ko rada nozaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošana vai maksājumu instrumenta nelikumīga piesavināšanās.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir noticis kāds no šiem gadījumiem:

a)maksājumu instrumenta nozaudēšanu, zādzību vai nelikumīgu piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt pirms maksājuma, izņemot gadījumus, kad maksātājs ir rīkojies krāpnieciski; vai

b)zaudējumi radušies maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieka, pārstāvja vai filiāles vai ārpakalpojumu vienības darbības vai bezdarbības rezultātā.

Maksātājs sedz visus zaudējumus saistībā ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem, ja šos zaudējumus radījis maksātājs, rīkojoties krāpnieciski vai arī tīši vai rupjas neuzmanības dēļ nepildot vienu vai vairākus 52. pantā izklāstītos pienākumus. Šādos gadījumos pirmajā daļā minētā maksimālā summa nav spēkā.

Ja maksātājs nav rīkojies ne krāpnieciski, ne tīši nepildījis tam 52. pantā noteiktos pienākumus, valstu kompetentās iestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji var samazināt šajā punktā minētās atbildības apmēru, ņemot vērā jo īpaši personalizētos drošības datus un īpašos apstākļus, kādos maksājumu instruments ir ticis nozaudēts, nozagts vai nelikumīgi piesavināts.

2.Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepilda 85. pantā noteikto pienākumu pieprasīt lietotāju drošu autentificēšanu, maksātājs nesedz nekādus finansiālus zaudējumus, ja vien maksātājs nav rīkojies krāpnieciski. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro atbrīvojumu no drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanas. Ja maksājuma saņēmējs vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neizstrādā vai neuzlabo sistēmas, aparatūru un programmatūru, kas nepieciešama, lai piemērotu lietotāju drošu autentificēšanu, maksājuma saņēmējs vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodarīto finansiālo kaitējumu.

3.Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro atbrīvojumu no drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanas, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja priekšā par jebkādiem finansiāliem zaudējumiem, kas radušies maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

4.Maksātājs nesedz finansiālās sekas, kas rodas no tā, ka pazaudēts vai nozagts, vai nelikumīgas piesavināšanās rezultātā iegūts maksājumu instruments tiek lietots pēc tam, kad ir sniegts paziņojums saskaņā ar 52. panta b) punktu, izņemot gadījumus, ja maksātājs rīkojies krāpnieciski.

Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina piemērotus līdzekļus, lai jebkurā brīdī būtu iespējams paziņot par maksājumu instrumenta nozaudēšanu, zādzību vai nelikumīgu atsavināšanu, kā minēts 53. panta 1. punkta c) apakšpunktā, maksātājam nav saistošas finansiālās sekas, kas rodas no tā, ka tiek lietots minētais maksājumu instruments, izņemot gadījumus, ja maksātājs rīkojies krāpnieciski.

61. pants

Maksājumu darījumi, kuru darījumu summa iepriekš nav zināma

1.Ja maksājumu darījumu iniciējis maksājuma saņēmējs vai tas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību saistībā ar kartei piesaistītu maksājumu darījumu un tā precīza turpmākā summa nav zināma brīdī, kad maksātājs autorizē veikt maksājumu darījumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var bloķēt naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā vienīgi tad, ja maksātājs ir devis savu atļauju attiecībā uz šo konkrēto bloķējamo naudas līdzekļu precīzu summu.

2.Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja bloķēto līdzekļu summa ir proporcionāla maksājumu darījuma summai, ko maksātājs pamatoti var gaidīt.

3.Maksājuma saņēmējs informē savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju par precīzu maksājumu darījuma summu tūlīt pēc pakalpojuma vai preču piegādes maksātājam.

4.Kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis informāciju par precīzu maksājumu darījuma summu, tas nekavējoties atbrīvo bloķētos naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā.

62. pants

Atmaksa par maksājumu darījumiem, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai kas iniciēti ar maksājuma saņēmēja starpniecību

1. Maksātājam ir tiesības no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemt atmaksu par autorizētu maksājumu darījumu, ko maksātājs iniciējis ar maksājuma saņēmēja starpniecību un kas jau ir izpildīts, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

a)veicot maksājumu darījuma autorizāciju, autorizācijā nav norādīta precīza maksājumu darījuma summa;

b)maksājumu darījuma summa pārsniedz summu, ko maksātājs pamatoti būtu varējis paredzēt, ņemot vērā iepriekšējo maksājumu vēsturi, pamatlīguma nosacījumus un attiecīgos lietas apstākļus.

Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājam jāpierāda, ka šādi nosacījumi ir izpildīti.

Atmaksā pilnu izpildītā maksājumu darījuma summu. Kreditēšanas valutēšanas datums maksātāja maksājumu kontam nav vēlāks par datumu, kad summa ir debetēta.

Neskarot šā panta 3. punktu, papildus šā punkta pirmajā daļā minētajām tiesībām maksātājam ir beznosacījumu tiesības uz atmaksu šīs regulas 63. pantā noteiktajā termiņā attiecībā uz autorizētiem maksājumu darījumiem, ko iniciējis maksājuma saņēmējs, tai skaitā tiešā debeta maksājumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 260/2012 1. pantā.

2.Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām maksātājs neizmanto iemeslus, kas saistīti ar iespējamām valūtas maiņas izmaksām, ja ir piemērots atsauces valūtas maiņas kurss, par kuru panākta vienošanās ar tā maksājumu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 20. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

3.Maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs pamatlīgumā var vienoties, ka maksātājam nav tiesību uz atmaksu, ja:

a)maksātājs tieši maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir autorizējis maksājumu darījuma izpildi;

b)attiecīgā gadījumā — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājuma saņēmējs vismaz četras nedēļas pirms attiecīgās dienas maksātājam veidā, par kādu ir panākta vienošanās, ir sniedzis vai darījis pieejamu informāciju par turpmāko maksājumu darījumu.

4.Attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem valūtā, kas nav euro, maksājumu pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt labvēlīgākas tiesības uz atmaksu saskaņā ar to tiešā debeta sistēmām ar noteikumu, ka tās ir labvēlīgākas maksātājam.

63. pants

Atmaksas pieprasījumi par maksājumu darījumiem, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai

kas iniciēti ar maksājuma saņēmēja starpniecību

1.Maksātājs var pieprasīt 62. pantā minēto atmaksu par autorizētu maksājumu darījumu, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai kas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību, astoņu nedēļu laikā no dienas, kad naudas līdzekļi ir debetēti.

2.Desmit darbdienu laikā pēc atmaksas pieprasījuma saņemšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic kādu no šīm darbībām:

a)atmaksā pilnu maksājumu darījuma summu;

b)sniedz atmaksas atteikuma pamatojumu un norāda struktūras, kurās maksātājs var vērsties šajā jautājumā saskaņā ar 90., 91., 93., 94. un 95. pantu, ja maksātājs nepiekrīt norādītajiem iemesliem.

Šā punkta pirmajā daļā paredzētās maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiesības atteikt atmaksu neattiecas uz gadījumu, kas izklāstīts 62. panta 1. punkta ceturtajā daļā.

5. NODAĻA

Maksājumu darījumu veikšana

1. iedaļa

Maksājumu uzdevumi un pārskaitītās summas

64. pants

Maksājumu uzdevumu saņemšana

1.Maksājuma uzdevuma saņemšanas brīdis ir tad, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņem maksājuma uzdevumu.

Maksātāja kontu nedebetē, pirms nav saņemts maksājuma uzdevums. Ja saņemšanas brīdis ir tāds, kas neiekrīt maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbdienā, maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darbdienā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var noteikt vēlāko saņemšanas termiņu darbdienas beigās, un jebkuru pēc tam saņemtu maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darbdienā.

2.Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs, kas iesniedz maksājuma uzdevumu, vienojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka maksājuma uzdevuma izpilde sākas konkrētā dienā vai konkrēta termiņa beigās, vai dienā, kad maksātājs maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nodevis naudas līdzekļus, par maksājuma uzdevuma saņemšanas brīdi 69. panta piemērošanas nolūkos uzskata dienu, par ko ir panākta vienošanās. Ja diena, par ko panākta vienošanās, nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbdiena, saņemto maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darbdienā.

3.Šo pantu nepiemēro euro denominētiem tūlītējiem kredīta pārvedumiem, uz kuriem attiecas Regula XXX (Zibmaksājumu regula).

65. pants

Maksājumu uzdevumu izpildes atteikumi

1.Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu vai iniciēt maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņo par atteikumu un, ja iespējams, par atteikuma iemesliem un procedūru, kā labot visas faktu kļūdas, kuru dēļ maksājumu pakalpojumu lietotājam tika atteikts, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās un noteikti termiņā, kas paredzēts 69. pantā, sniedz informāciju vai dara to pieejamu tādā formā, par ko panākta vienošanās.

Pamatlīgumā var iekļaut nosacījumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt samērīgu maksu par šādu atteikumu, ja atteikums ir objektīvi pamatots.

2.Ja ir ievēroti visi maksātāja pamatlīguma nosacījumi, maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatsakās izpildīt autorizētu maksājumu darījumu neatkarīgi no tā, vai maksājuma uzdevumu ir izpildījis maksātājs, tai skaitā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja vai arī maksājuma saņēmēja starpniecību, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

3.Regulas 69. un 75. panta vajadzībām maksājuma uzdevumu neuzskata par saņemtu, ja maksājuma uzdevuma izpilde ir atteikta.

66. pants

Maksājumu uzdevumu neatsaucamība

1.Maksājumu pakalpojumu lietotājs nevar atsaukt maksājuma uzdevumu pēc tam, kad to ir saņēmis maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi.

2.Ja maksājumu darījumu ir iniciējis maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs vai maksājuma saņēmējs vai arī ja tas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību, maksātājs neatsauc maksājuma uzdevumu pēc tam, kad ir devis atļauju maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam iniciēt maksājumu darījumu, vai pēc tam, kad ir devis atļauju maksājuma saņēmējam izpildīt maksājumu darījumu.

3.Tieša debeta gadījumā un neskarot tiesības saņemt atmaksu, maksātājs var atsaukt maksājuma uzdevumu vēlākais līdz tās darbdienas beigām, kas ir pirms līdzekļu debetēšanai noliktās dienas.

4.Šīs regulas 64. panta 2. punktā minētajā gadījumā maksājumu pakalpojumu lietotājs var atsaukt maksājuma uzdevumu vēlākais līdz tās darbdienas beigām, kas ir pirms dienas, par kuru panākta vienošanās.

5.Pēc 1.–4. punktā paredzēto termiņu beigām maksājuma uzdevumu var atsaukt tikai tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs par to vienojas ar attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos ir vajadzīga arī maksājuma saņēmēja piekrišana. Attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par atsaukšanu, ja pamatlīgumā par to ir panākta vienošanās.

67. pants

Pārskaitītās summas un saņemtās summas

1.Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs(-ji) un jebkuri maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpnieki pārskaita visu maksājumu darījuma summu un neatvelk maksas no pārskaitītās summas.

2.Maksājuma saņēmējs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties, ka attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ietur maksu no pārskaitītās summas, pirms to kreditē maksājuma saņēmējam. Šādā gadījumā maksājuma saņēmējam sniegtajā informācijā atsevišķi norāda maksājumu darījuma kopsummu un iekasētās maksas.

3.Ja no pārskaitītas summas ietur maksas, kas nav 2. punktā minētās maksas, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai maksājuma saņēmējs saņemtu pilnu maksātāja iniciētā maksājumu darījuma summu. Ja maksājuma saņēmējs iniciē maksājumu darījumu vai to iniciē ar tā starpniecību, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai maksājuma saņēmējs saņemtu pilnu maksājumu darījuma summu.

2. iedaļa

Maksājuma veikšanas laiks un valutēšanas datums

68. pants

Darbības joma

1.Šī iedaļa attiecas uz:

a)maksājumu darījumiem euro valūtā;

b)maksājumu darījumiem valsts robežās tādas dalībvalsts valūtā, kura nav eurozonā;

c)maksājumu darījumiem, kuros notiek tikai viena valūtas konvertēšana starp euro un tādas dalībvalsts valūtu, kura nav eurozonā, ja vajadzīgā valūtas konvertēšana notiek tajā dalībvalstī, kas nav eurozonā, un pārrobežu maksājumu darījumu gadījumā pārrobežu pārvedums notiek euro izteiksmē.

2.Šī iedaļa attiecas uz maksājumu darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav vienojušies citādi, izņemot 73. pantu, ko puses nevar izmantot. Tomēr, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas par garāku termiņu, nekā noteikts 69. pantā, attiecībā uz maksājumu darījumiem Savienības teritorijā, minētais garākais termiņš nepārsniedz četras darbdienas pēc saņemšanas brīža, kas minēts 64. pantā.

69. pants

Maksājumu darījumi, līdzekļus ieskaitot maksājumu kontā

1.Neskarot Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pēc saņemšanas brīža, kā minēts 64. pantā, līdz nākamās darbdienas beigām maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā tiktu kreditēta maksājumu darījuma summa. Minēto termiņu var pagarināt vēl par vienu darbdienu tādiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti, izmantojot papīra dokumentus.

2.Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs valutēšanu datēt un maksājumu darījuma summu dara pieejamu maksājuma saņēmēja maksājumu kontā pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis naudas līdzekļus saskaņā ar 73. pantu.

3.Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārsūta maksājuma uzdevumu, ko izpildījis maksājuma saņēmējs vai kas izpildīts ar maksājuma saņēmēja starpniecību, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam termiņos, par ko vienojušies maksājuma saņēmējs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ļaujot izdarīt norēķinu — ciktāl tas attiecas uz tiešā debeta maksājumu — datumā, par ko tie ir vienojušies.

70. pants

Gadījumi, kad maksājuma saņēmējam nav pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja atvērta maksājumu 
konta

Ja maksājuma saņēmējam nav pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja atvērta maksājumu konta, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas saņem maksājuma saņēmējam paredzētos naudas līdzekļus, dara šos līdzekļus pieejamus maksājuma saņēmējam 69. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

71. pants

Maksājumu kontā noguldīta skaidra nauda

Ja patērētājs nogulda skaidru naudu kādā maksājumu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja minētā maksājumu konta valūtā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai summa būtu pieejama, un valutēšanu datē tūlīt pēc naudas līdzekļu saņemšanas. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs, summu dara pieejamu un valutēšanu datē vēlākais nākamajā darbdienā pēc tam, kad naudas līdzekļi ir saņemti.

72. pants

Maksājumu darījumi valsts robežās

Maksājumu darījumiem valsts robežās dalībvalstis var paredzēt īsākus izpildes maksimālos laikus nekā šajā iedaļā paredzētie.

73. pants

Valutēšanas datums un naudas līdzekļu pieejamība

1.Maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanas valutēšanas datums nav vēlāks par to darbdienu, kad maksājumu darījuma summa ir kreditēta maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā.

2.Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai maksājumu darījuma summa būtu maksājuma saņēmēja rīcībā tūlīt pēc tam, kad minētā summa ir kreditēta maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaras ar kādu no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a)nav veikta nekāda valūtas konvertēšana;

b)nav veikta nekāda valūtas konvertēšana starp euro un dalībvalsts valūtu vai starp divām dalībvalsts valūtām.

Šajā punktā minēto pienākumu piemēro arī maksājumiem, kas notiek pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

3.Maksātāja maksājumu konta debetēšanas valutēšanas datums nav agrāk par to brīdi, kad maksājumu darījuma summa ir debetēta no minētā maksājumu konta.

74. pants

Nepareizi unikālie identifikatori

1.Ja kādu maksājumu darījumu izpilda saskaņā ar unikālo identifikatoru, maksājumu darījumu uzskata par pareizi veiktu attiecībā uz unikālajā identifikatorā norādīto maksājuma saņēmēju.

2.Ja maksājumu pakalpojumu lietotāja uzrādītais unikālais identifikators nav pareizs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 75. pantu nav materiāli atbildīgs par sekām, ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi. 

3.Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieliek samērīgas pūles, lai atgūtu maksājumu darījumā iesaistītos naudas līdzekļus. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs sadarbojas šajos centienos, arī darot maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējam zināmu visu būtisko informāciju, kas vajadzīga naudas līdzekļu piedziņai.

Ja naudas līdzekļu piedziņa saskaņā ar pirmo daļu nav iespējama, maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējs pēc rakstiska pieprasījuma sniedz maksātājam visu informāciju, kas pieejama maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējam un būtiska maksātājam, lai maksātājs varētu vērsties tiesā ar prasījumu par šo naudas līdzekļu atgūšanu.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt no maksājumu pakalpojumu lietotāja maksu par līdzekļu atgūšanu, ja tas ir paredzēts pamatlīgumā.

5.Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs sniedz informāciju papildus 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 20. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētajai informācijai, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir materiāli atbildīgs tikai par maksājumu darījumu izpildi saskaņā ar maksājumu pakalpojumu lietotāja uzrādīto unikālo identifikatoru.

6.Ja maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja nodrošinātais unikālais identifikators ir nepareizs, maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi saskaņā ar 76. pantu.

75. pants

Maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība par maksājumu darījumu neizpildi, nepareizu vai novēlotu izpildi

1.Ja maksājuma uzdevumu ir tieši izpildījis maksātājs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 54. pantu, 74. panta 2. un 3. punktu un 79. pantu, ir atbildīgs maksātājam par pareizu maksājumu darījuma izpildi, ja tas maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nevar pierādīt, ka maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājumu darījuma summu saskaņā ar 69. panta 1. punktu. Tādā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājuma saņēmējam par pareizu maksājumu darījuma izpildi.

Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo daļu, tas nekavējoties atmaksā maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājuma konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizi izpildītais maksājumu darījums.

Kreditēšanas valutēšanas datums maksātāja maksājumu kontam ir tāds, kas nav vēlāks par dienu, kad summa tika debetēta.

Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo daļu, tas nekavējoties maksājumu darījuma summu nodod maksājuma saņēmēja rīcībā un attiecīgā gadījumā kreditē atbilstošo summu maksājuma saņēmēja maksājumu kontā.

Kreditēšanas valutēšanas datums maksājuma saņēmēja maksājumu kontam nav vēlāks par dienu, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā saskaņā ar 73. pantu.

Ja maksājumu darījums ir izpildīts novēloti, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas darbojas maksātāja vārdā, pieprasījuma kreditēšanas valutēšanas datums maksājuma saņēmēja maksājumu kontam nebūtu vēlāks par dienu, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā.

Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir izpildījis maksātājs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma un bez maksas piemērošanas maksātājam tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumam un dara maksātājam zināmu iznākumu.

2.Ja maksājuma uzdevumu ir izpildījis maksājuma saņēmējs vai tas izpildīts ar tā starpniecību, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 54. pantu, 74. panta 2. un 3. punktu un 79. pantu, ir atbildīgs maksājuma saņēmējam par pareizu maksājuma uzdevuma pārsūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 69. panta 3. punktu. Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nekavējoties atkārtoti pārsūta attiecīgo maksājuma uzdevumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

Ja maksājuma uzdevums pārsūtīts novēloti, summas valutēšanu datē maksājuma saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā.

Neskarot 54. pantu, 74. panta 2. un 3. punktu un 79. pantu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājuma saņēmējam par maksājumu darījuma apstrādi saskaņā ar 73. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nodrošina, ka maksājumu darījuma summa ir maksājuma saņēmēja rīcībā uzreiz pēc tam, kad summa ir kreditēta maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Summas valutēšanu datē maksājuma saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā.

Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi, par ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar pirmo un trešo daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda materiāla atbildība, tas attiecīgi bez liekas kavēšanās maksātājam atmaksā nenotikušā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un atjauno stāvokli tajā maksājuma kontā, no kā debetēta attiecīgā summa, līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizi izpildītais maksājumu darījums. Kreditēšanas valutēšanas datums maksātāja maksājumu kontam nav vēlāks par datumu, kad summa ir debetēta.

Ceturtajā daļā paredzētais pienākums neattiecas uz maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājumu darījuma summu, pat ja maksājumu darījums ir tikai aizkavējies. Šādā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs summas valutēšanu datē maksājuma saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas tā izpildes gadījumā.

Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir izpildījis maksājuma saņēmējs vai tas izpildīts ar tā starpniecību, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma un bez maksas piemērošanas maksātājam nekavējoties mēģina izsekot maksājumu darījumam un paziņo maksājuma saņēmējam par iznākumu.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi pret to attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par visām maksām, par kurām tie atbildīgi, un par visiem procentu maksājumiem, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumu lietotājiem — kā neizpildīta vai nepareizi, tai skaitā novēloti, izpildīta maksājumu darījuma sekas.

76. pants

Atbildība maksājumu iniciēšanas pakalpojumu gadījumā par maksājumu darījumu neizpildi un nepareizu vai novēlotu izpildi

1.Ja maksājuma uzdevumu ir izpildījis maksātājs vai maksājuma saņēmējs ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 54. pantu un 74. panta 2. un 3. punktu, atmaksā maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizi izpildītais maksājumu darījums.

Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāpierāda, ka maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma uzdevumu saskaņā ar 64. pantu un ka tā kompetences jomā maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar darījuma neizpildi, nepareizu vai novēlotu izpildi.

2.Ja maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par maksājumu darījuma neizpildi, nepareizu vai novēlotu izpildi, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties kompensē tam visus radušos zaudējumus vai summas, kas atmaksātas maksātājam.

77. pants

Papildu finanšu kompensācija

Visas finanšu kompensācijas papildus tai, kas paredzēta šajā iedaļā, var noteikt saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas līgumam, kurš noslēgts starp maksājumu pakalpojumu lietotāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

78. pants

Regresa tiesības

1.Ja 56., 57., 59., 75. un 76. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir cēlusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks kompensē visus saskaņā ar 56., 57., 59., 75. un 76. pantu radušos pirmā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumus vai saskaņā ar to izmaksātās summas. Minētais ietver kompensāciju, ja kāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepiemēro lietotāju drošu autentificēšanu.

2.Turpmāku finanšu kompensāciju var noteikt saskaņā ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai starpnieku savstarpējiem līgumiem un tiesībām, kas attiecas uz viņu noslēgtiem līgumiem.

79. pants

Ārkārtas un neparedzēti apstākļi

Atbildība saskaņā ar 4. un 5. nodaļu neiestājas gadījumos, ja rodas ārkārtas un neparedzēti apstākļi, ko nevar kontrolēt tā puse, kas pieprasa ņemt vērā minētos apstākļus, no kuru sekām nevarētu izvairīties par spīti visām pūlēm, vai arī ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam Savienības vai valsts tiesībās ir uzlikti citi juridiski pienākumi.

6. NODAĻA

Datu aizsardzība

80. pants

Datu aizsardzība

Maksājumu sistēmām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts apstrādāt īpašu kategoriju persondatus, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā, ciktāl tas nepieciešams maksājumu pakalpojumu sniegšanai un šajā regulā noteikto pienākumu izpildei ar mērķi nodrošināt maksājumu pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību sabiedrības interesēs, ievērojot pienācīgas garantijas attiecībā uz fizisku personu pamattiesībām un pamatbrīvībām, tai skaitā:

a)tehniskie pasākumi ar mērķi nodrošināt atbilstību nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojuma principiem, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, tai skaitā tehniskie ierobežojumi datu atkalizmantošanai un mūsdienīgu drošības un privātuma saglabāšanas pasākumu izmantošanai, tai skaitā pseidonimizācijai vai šifrēšanai;

b)organizatoriski pasākumi, tai skaitā apmācība par īpašu kategoriju datu apstrādi, piekļuves ierobežošana līdz īpašām datu kategorijām un šādas piekļuves reģistrēšana. 

7. NODAĻA

Operacionālie un drošības riski un autentificēšana

81. pants

Operacionālo un drošības risku pārvaldība

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji izveido sistēmu, paredzot tajā atbilstošus riska mazināšanas pasākumus un kontroles mehānismus tādu operacionālo un drošības risku pārvaldībai, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Kā daļu no minētās sistēmas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nosaka un uztur efektīvas incidentu pārvaldības procedūras, tai skaitā būtisku operacionālo un drošības incidentu atklāšanai un klasifikācijai.

Šā punkta pirmā daļa neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2554 II nodaļas piemērošanu 65 :

a)maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kas minēti šīs regulas 2. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā;

b)konta informācijas pakalpojumu sniedzējus, kas minēti Direktīvas (ES) (MPD3) 36. panta 1. punktā; kā arī

c)maksājumu iestādes, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvas (ES) (MPD3) 34. panta 1. punktu.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvu (ES) XXX (MPD3), ik gadu vai biežāk, kā noteikusi kompetentā iestāde, sniedz atjauninātu un visaptverošu novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir veikti adekvāti riska mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles mehānismi.

2.EBI veicina sadarbību, tai skaitā informācijas apmaiņu, ar maksājumu pakalpojumiem saistītu operacionālo un drošības risku jomā starp kompetentajām iestādēm, starp kompetentajām iestādēm un ECB un attiecīgā gadījumā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru.

82. pants

Ziņošana par krāpniecību

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā savām kompetentajām iestādēm sniedz statistikas datus par krāpniecību saistībā ar dažādiem maksāšanas līdzekļiem. Minētās kompetentā iestādes šādus datus sniedz EBI un ECB apkopotā veidā.

2.EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus par statistikas datiem, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu par 1. punktā minētajām prasībām attiecībā uz ziņošanu par krāpniecību.

EBI iesniedz pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir viens gads pēc minētās regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.EBI izstrādā tehnisko īstenošanas standartu projektus, ar kuriem nosaka standarta veidlapas un veidnes maksājumu krāpniecības datu iesniegšanai, ko kompetentās iestādes iesniedz EBI, kā minēts 1. punktā.

EBI iesniedz pirmajā daļā minētos tehniskos īstenošanas standartus Komisijai līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir viens gads pēc minētās regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

83. pants

Darījumu uzraudzības mehānismi un krāpniecības datu kopīgošana

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir izveidoti darījumu uzraudzības mehānismi, kas:

a)atbalsta drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanu saskaņā ar 85. pantu;

b)atbrīvo drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanu, pamatojoties uz 85. panta 11. punktā minētajiem kritērijiem, ievērojot konkrētus un ierobežotus nosacījumus, pamatojoties uz riska līmeni, maksājumu pakalpojumu sniedzēja novērtēto datu veidiem un detaļām;

c)ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem novērst un atklāt potenciāli krāpnieciskus maksājumu darījumus, tai skaitā darījumus, kas saistīti ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem.

2.Darījumu uzraudzības mehānismu pamatā ir iepriekšējo maksājumu darījumu analīze un piekļuve maksājumu kontiem tiešsaistē. Apstrāde attiecas tikai uz šādiem datiem, kas vajadzīgi 1. punktā minētajiem nolūkiem:

a)informācija par maksājumu pakalpojumu lietotāju, tai skaitā ar vidi un uzvedību saistītās īpašības, kas ir raksturīgas maksājumu pakalpojumu lietotājam personalizēto drošības datu parastas izmantošanas apstākļos;

b)informācija par maksājumu kontu, tai skaitā maksājumu darījumu vēsture;

c)informācija par darījumu, tai skaitā maksājuma saņēmēja darījuma summa un unikālais identifikators;

d)sesijas dati, tai skaitā ierīces interneta protokola adreses diapazons, no kura ir piekļūts maksājumu kontam.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neglabā šajā punktā minētos datus ilgāk, nekā nepieciešams 1. punktā izklāstītajiem mērķiem, nevis pēc klientu attiecību izbeigšanas. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka darījumu uzraudzības mehānismos ir ņemts vērā vismaz katrs no šiem riska faktoriem:

a)saraksti ar kompromitētiem vai nozagtiem autentificēšanas elementiem;

b)katra maksājumu darījuma summa;

c)zināmie krāpniecības scenāriji maksājumu pakalpojumu sniegšanas jomā;

d)ļaunprogrammatūras infekcijas pazīmes kādā autentificēšanas procedūru sesijā;

e)ja piekļuves ierīci vai programmatūru nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējs, reģistrs ar maksājumu pakalpojumu lietotājam sniegtās piekļuves ierīces vai programmatūras izmantojumu un piekļuves ierīces vai programmatūras neparastu izmantojumu.

3.Ciktāl tas vajadzīgs, lai izpildītu 1. punkta c) apakšpunkta prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzēji var apmainīties ar maksājuma saņēmēja unikālo identifikatoru ar citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas 5. punktā minētā vienošanās par informācijas apmaiņu, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pietiekami pierādījumi, lai pieņemtu, ka ir noticis krāpniecisks maksājumu darījums.. Pieņem, ka ir pietiekami pierādījumi unikālo identifikatoru kopīgošanai, ja vismaz divi dažādi maksājumu pakalpojumu lietotāji, kas ir viena un tā paša maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienti, ir informējuši, ka krāpnieciska kredīta pārveduma veikšanai ir izmantots maksājuma saņēmēja unikālais identifikators. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neglabā unikālos identifikatorus, kas iegūti pēc šajā punktā un 5. punktā minētās informācijas apmaiņas, ilgāk, nekā tas ir nepieciešams 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajos nolūkos.

4.Pieņemot vienošanos par informācijas apmaiņu, nosaka informāciju par dalību un sīki izklāsta operacionālos elementus, tai skaitā specializētu IT platformu izmantošanu. Pirms šādu vienošanos noslēgšanas maksājumu pakalpojumu sniedzēji kopīgi veic novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 35. pantā, un attiecīgā gadījumā iepriekš apspriežas ar uzraudzības iestādi, kā minēts minētās regulas 36. pantā.

5.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji paziņo kompetentajām iestādēm par savu dalību 5. punktā minētajos vienošanās dokumentos par informācijas apmaiņu pēc tam, kad informācijas kopīgošanas līguma dalībnieki ir apstiprinājuši savu dalību vai attiecīgā gadījumā par dalības izbeigšanu, tiklīdz minētā izbeigšana stājas spēkā.

6.Persondatu apstrāde saskaņā ar 4. punktu neizraisa to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs izbeidz līgumattiecības ar klientu, vai neietekmē tā turpmāku piesaistīšanu citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam. 

84. pants

Krāpniecības riski un tendences maksājumu jomā

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izmantojot visus piemērotos līdzekļus un medijus, brīdina savus klientus, ja parādās jauni krāpniecības veidi maksājumu jomā, ņemot vērā to visneaizsargātāko klientu grupu vajadzības. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz saviem klientiem skaidras norādes par to, kā identificēt krāpnieciskus mēģinājumus, un brīdina tos par nepieciešamajām darbībām un piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai izvairītos no krāpnieciskām darbībām, kas vērstas pret tiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji informē savus klientus par to, kur tie var ziņot par krāpnieciskām darbībām un ātri iegūt ar krāpniecību saistītu informāciju.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā organizē saviem darbiniekiem mācību programmas par krāpniecības risku un tendencēm maksājumu jomā un nodrošina, ka to darbinieki ir pienācīgi apmācīti savu uzdevumu un pienākumu veikšanai saskaņā ar attiecīgo drošības politiku un procedūrām ar mērķi mazināt un pārvaldīt ar maksājumiem saistītas krāpniecības riskus.

3.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētajām programmām par krāpniecības riskiem maksājumu jomā.

85. pants

Droša lietotāju autentificēšana

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemērotu lietotāju drošu autentificēšanu, kad maksātājs:

a)piekļūst savam maksājumu kontam tiešsaistē;

b)piekļūst maksājumu konta informācijai;

c)veic maksājuma uzdevumu elektroniskam maksājumu darījumam;

d)veic kādu darbību, izmantojot attālinātu kanālu, kas varētu ietvert ar maksājumiem saistītas krāpniecības risku vai cita veida ļaunprātīgu rīcību.

2.Maksājumu darījumiem, kurus iniciējis nevis maksātājs, bet tikai maksājuma saņēmējs, nepiemēro lietotāju drošu autentificēšanu, ciktāl šie darījumi tiek iniciēti bez jebkādas maksātāja mijiedarbības vai iesaistīšanās. 

3.Ja maksātājs ir sniedzis pilnvarojumu, atļaujot maksājuma saņēmējam veikt maksājuma uzdevumu maksājumu darījumam vai virknei maksājumu darījumu ar konkrētu maksājumu instrumentu, ko maksātājs izdod, lai maksājumu uzdevumus izmantotu maksājumu darījumiem, un ja pilnvarojums ir balstīts uz vienošanos starp maksātāju un maksājuma saņēmēju par produktu vai pakalpojumu nodrošināšanu, maksājumu darījumus, ko pēc tam iniciējis maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz šādu pilnvarojumu, var kvalificēt kā maksājuma saņēmēja iniciētus darījumus ar noteikumu, ka pirms šiem darījumiem nav jāveic īpaša maksātāja darbība, lai maksājuma saņēmējs sāktu tos veikt.

4.Uz maksājumu darījumiem, kuru maksājuma uzdevumus maksājuma saņēmējs veic, pamatojoties uz maksātāja doto pilnvarojumu, attiecas vispārīgie noteikumi, kas piemērojami 61., 62. un 63. pantā minētajiem maksājuma saņēmēja iniciētajiem darījumiem.

5.Ja maksātāja pilnvarojumu maksājuma saņēmējam veikt 3. punktā minētos maksājuma uzdevumus sniedz, izmantojot attālinātu kanālu, kurā iesaistīts maksājumu pakalpojumu sniedzējs, šāda pilnvarojuma izveidei piemēro lietotāju drošu autentificēšanu.

6.Tiešā debeta maksājumiem, ja maksātāja dotais pilnvarojums maksājuma saņēmējam iniciēt vienu vai vairākus tiešā debeta darījumus tiek sniegts, izmantojot attālinātu kanālu, ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiešu iesaistīšanos šāda pilnvarojuma izveidē, piemēro lietotāju drošu autentificēšanu.

7.Maksājumu darījumiem, attiecībā uz kuriem maksātājs veic maksājuma uzdevumus, kas nav elektronisko platformu vai ierīču izmantošana, piemēram, maksājuma uzdevumiem papīra formā, tirdzniecība pa pastu vai tālruni, nepiemēro lietotāju drošu autentificēšanu neatkarīgi no tā, vai darījuma izpilde tiek veikta elektroniski, ar noteikumu, ka maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro drošības prasības un pārbaudes, kas ļauj noteikt maksājumu darījuma autentificēšanas veidu.

8.Maksājuma uzdevuma attālinātai veikšanai, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro lietotāju drošu autentificēšanu, kas ietver elementus, kuri darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju.

9.Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā maksājuma uzdevuma veikšanai, izmantojot maksātāja ierīci, kurā informācijas apmaiņai ar maksājuma saņēmēja infrastruktūru izmanto bezkontakta tehnoloģiju, kuras autentificēšanai nepieciešams izmantot internetu maksātāja ierīcē, maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro lietotāju drošu autentificēšanu, kas ietver elementus, kuri darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju, vai saskaņotus drošības pasākumus ar identisku iedarbību, kas nodrošina darījuma un maksājuma saņēmēja summas konfidencialitāti, autentiskumu un integritāti visos iniciēšanas posmos.

10.Šā panta 1. punkta nolūkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš atbilstīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāju personalizēto drošības datu konfidencialitāti un integritāti.

11.Visus atbrīvojumus no drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanas, ko izstrādā EBI saskaņā ar 89. pantu, pamato ar vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)ar sniegto pakalpojumu saistītā riska līmenis;

b)darījuma summa, atkārtošanās vai abas;

c)darījuma izpildei izmantotais maksājumu kanāls.

12.Diviem vai vairākiem 3. panta 35. punktā minētajiem elementiem, uz kuriem balstās droša lietotāju autentificēšana, nav obligāti jāietilpst dažādās kategorijās, kamēr tiek pilnībā saglabāta to neatkarība.

86. pants

Droša lietotāju autentificēšana attiecībā uz maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumiem

1.Šīs regulas 85. panta 9. punktu piemēro arī gadījumos, kad maksājumi tiek iniciēti ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Šīs regulas 85. panta 10. punktu piemēro arī gadījumos, kad maksājumi tiek iniciēti ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību un ja informāciju pieprasa ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību.

2.Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ļauj maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem paļauties uz autentificēšanas procedūrām, ko kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumu lietotājam saskaņā ar 85. panta 1. un 10. punktu, un — ja ir iesaistīts maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs — saskaņā ar 85. panta 1., 8., 9., 10. un 11. punktu.

3.Neskarot 2. punktu, ja maksājumu konta informācijai piekļūst konta informācijas pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro lietotāju drošu autentificēšanu tikai attiecīgā konta informācijas pakalpojumu sniedzēja pirmajai piekļuvei maksājumu kontu datiem, izņemot gadījumus, kad kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatots iemesls aizdomām par krāpniecību, bet ne attiecībā uz minētā konta informācijas pakalpojumu sniedzēja turpmāko piekļuvi minētajam maksājumu kontam.

4.Ja vien kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pamatota iemesla aizdomām par krāpniecību, konta informācijas pakalpojumu sniedzēji piemēro savu lietotāju drošo autentificēšanu, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs piekļūst maksājumu konta informācijai, ko izguvis minētais konta informācijas pakalpojumu sniedzējs, vismaz 180 dienas pēc tam, kad pēdējo reizi piemērota droša lietotāju autentificēšana.

87. pants

Ārpakalpojumu līgumi drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanai

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs noslēdz ārpakalpojumu līgumu ar tā tehnisko pakalpojumu sniedzēju, ja minētais tehnisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina un pārbauda drošas lietotāju autentificēšanas elementus. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šādu līgumu saglabā pilnu atbildību par gadījumiem, kad nav piemērota droša lietotāju autentificēšana, un tam ir tiesības veikt drošības noteikumu revīziju un kontroli.

88. pants

Piekļūstamības prasības attiecībā uz lietotāju drošu autentificēšanu

1.Neskarot Direktīvā (ES) 2019/882 noteiktās piekļūstamības prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visu savu klientu, tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar zemām digitālajām prasmēm un to personu, kurām nav piekļuves digitālajiem kanāliem vai maksājumu instrumentiem, rīcībā ir vismaz līdzekļi, kas pielāgoti to konkrētajai situācijai un ļauj tiem veikt lietotāju drošu autentificēšanu.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji drošas lietotāju autentificēšanas veikšanu nepadara atkarīgu no viena autentificēšanas līdzekļa ekskluzīvas izmantošanas un drošas lietotāju autentificēšanas veikšanu nepadara tieši vai netieši atkarīgu no viedtālruņa esamības. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji izstrādā dažādus līdzekļus drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanai, lai ņemtu vērā visu savu klientu konkrēto situāciju.

89. pants

Regulatīvie tehniskie standarti par autentificēšanu, saziņu un darījumu uzraudzības mehānismiem

1.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a)prasības par lietotāju drošu autentificēšanu, kā minēts 85. pantā;

b)atbrīvojumus no 85. panta 1., 8. un 9. punkta piemērošanas, pamatojoties uz 85. panta 11. punktā noteiktajiem kritērijiem;

c)prasības, kurām jāatbilst drošības pasākumiem saskaņā ar 85. panta 10. punktu, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāju personalizēto drošības datu konfidencialitāti un integritāti;

d)prasības, kas saskaņā ar 87. pantu piemērojamas ārpakalpojumu līgumiem starp maksātāju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem par drošas lietotāju autentificēšanas elementu nodrošināšanu un pārbaudi, ko veic tehnisko pakalpojumu sniedzēji;

e)III sadaļas 3. nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem identifikācijas, autentificēšanas, paziņošanas un informēšanas nolūkos, kā arī attiecībā uz drošības pasākumu īstenošanu starp kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem, maksātājiem, maksājumu saņēmējiem un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

f)papildu noteikumus par drošiem atklātiem saziņas standartiem, izmantojot specializētas saskarnes;

g)tehniskās prasības attiecībā uz 83. pantā minētajiem darījumu uzraudzības mehānismiem.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā attiecībā uz atbrīvojumu no drošas lietotāju autentificēšanas piemērošanas maksājumu darījumiem, pamatojoties uz darījumu riska analīzi, regulatīvo tehnisko standartu projektos cita starpā precizē:

i) nosacījumus, kas jāizpilda, lai attālinātu elektronisko maksājumu darījumu uzskatītu par tādu, kas rada zemu riska līmeni;

ii) metodes un modeļus darījumu riska analīzes īstenošanai;

iii) krāpniecības likmju aprēķināšanas kritērijus, tai skaitā attiecībā uz krāpniecības likmju sadalījumu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz maksājumu instrumentu izdošanas un darījumu pieņemšanas pakalpojumus, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz maksājumu instrumentu izdošanas un darījumu pieņemšanas pakalpojumus, izmantojot vienu juridisku personu;

iv) detalizētas un samērīgas ziņošanas un revīzijas prasības.

2.Izstrādājot 1. punktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EBI ņem vērā:

a)nepieciešamību nodrošināt pienācīgu drošības līmeni maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, pieņemot efektīvas un uz risku balstītas prasības;

b)nepieciešamību nodrošināt maksājumu pakalpojumu lietotāju naudas līdzekļu un persondatu drošību;

c)nepieciešamību nodrošināt un saglabāt godīgu konkurenci starp visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

d)nepieciešamību nodrošināt tehnoloģiju un darījumdarbības modeļu neitralitāti;

e)nepieciešamību ļaut izstrādāt viegli lietojamus, pieejamus un inovatīvus maksāšanas līdzekļus.

EBI iesniedz 1. punktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. pantu EBI regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, lai cita starpā ņemtu vērā inovācijas un tehnoloģiju attīstību, Regulas (ES) 2022/2554 II nodaļas noteikumus un Eiropas digitālās identitātes makus, ko īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014.

8. NODAĻA

Izpildes procedūras, kompetentās iestādes un sodi

1. iedaļa

Sūdzību procedūras

90. pants

Sūdzības

1.Dalībvalstis izveido procedūras, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētajām personām, tai skaitā patērētāju apvienībām, iesniegt sūdzības kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi, saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju iespējamiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

2.Attiecīgā gadījumā un neskarot tiesības celt tiesā prasību saskaņā ar procesuālajiem valsts tiesību aktiem, kompetento iestāžu atbildē uz 1. punktā minētajām sūdzībām sūdzības iesniedzēju informē par strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) procedūrām, kas izveidotas saskaņā ar 95. pantu.

91. pants

Kompetentās iestādes un izmeklēšanas pilnvaras

1.Kompetentās iestādes īsteno savas pilnvaras izmeklēt iespējamus šīs regulas pārkāpumus un piemēro administratīvos sodus un administratīvos pasākumus, kas noteikti valsts tiesiskajā regulējumā saskaņā ar šo regulu, jebkurā no šādiem veidiem:

a)pašas;

b)kopdarbībā ar citām iestādēm;

c)deleģējot pilnvaras citām iestādēm vai struktūrām, vienlaikus saglabājot atbildību par deleģētās iestādes vai struktūras pārraudzību;

d)vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

Ja kompetentās iestādes savu pilnvaru īstenošanu deleģē citām iestādēm vai struktūrām saskaņā ar c) apakšpunktu, pilnvaru deleģēšanā norāda deleģētos uzdevumus, nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie jāveic, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilnvaru deleģēšanu var atsaukt. Iestādes vai struktūras, kurām deleģētas pilnvaras, organizē tā, lai nodrošinātu interešu konfliktu novēršanu. Kompetentās iestādes pārrauga to iestāžu vai struktūru darbību, kurām deleģētas pilnvaras.

2.Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, lai nodrošinātu un pārraudzītu faktisku šīs regulas ievērošanu. Minētās kompetentās iestādes pieņem visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.

Kompetentās iestādes ir vai nu:

a)publiskās iestādes,

b)vai struktūras, kuras atzītas ar valsts tiesību aktiem vai kuras atzinušas publiskās iestādes, kam šajā nolūkā ir skaidri piešķirtas pilnvaras valsts tiesību aktos, tai skaitā valstu centrālās bankas.

Kompetentās iestādes ir neatkarīgas no tirgus dalībniekiem un izvairās no interešu konfliktiem. Neskarot 2. punkta b) apakšpunktu, maksājumu iestādes, kredītiestādes vai pasta žironorēķinu iestādes netiek izraudzītas par kompetentajām iestādēm.

3.Šā panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm ir visas izmeklēšanas pilnvaras un pietiekami resursi, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai.

Minētās pilnvaras ietver:

a)šīs regulas iespējamo pārkāpumu izmeklēšanas procedūru gaitā pilnvaras pieprasīt, inter alia, šādām fiziskām vai juridiskām personām visu informāciju, kas vajadzīga minētās izmeklēšanas veikšanai:

i) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

ii) tehnisko pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmu operatoriem;

iii) bankomātu ieviesējiem, kas neapkalpo maksājumu kontus;

iv) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

v) fiziskām personas, kas pieder pie i), ii) un iii) apakšpunktā minētajām sabiedrībām;

vi) trešām personām, ar ko i), ii) un iii) punktā minētās sabiedrības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par operacionālajām funkcijām vai darbībām;

vii) i), ii) un iii) apakšpunktā minēto sabiedrību un to filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, pārstāvjiem un izplatītājiem;

b)pilnvaras veikt visu nepieciešamo izmeklēšanu attiecībā uz jebkuru a) apakšpunkta i) līdz vii) punktā minēto personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kompetentās iestādes dalībvalstī vai sniedz tajā pakalpojumus, ja tas vajadzīgs, lai veiktu kompetento iestāžu uzdevumus, tai skaitā pilnvaras:

i) pieprasīt iesniegt dokumentus;

ii) pārbaudīt a) apakšpunkta i) līdz vii) punktā minēto personu grāmatvedību un datu uzskaiti un iegūt šādas grāmatvedības un uzskaites kopijas vai izrakstus;

iii) saņemt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no jebkuras a) apakšpunkta i) līdz vii) punktā minētas personas vai attiecīgā gadījumā no tās pārstāvjiem vai darbiniekiem;

iv) iztaujāt jebkuru citu fizisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai apkopotu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

c)pilnvaras veikt visas vajadzīgās pārbaudes a) apakšpunkta i) līdz vii) punktā minēto juridisko personu vai fizisko personu uzņēmuma telpās, iepriekš par to paziņojot attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4.Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas kriminālsankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar 96. panta 2. punktu, šajā dalībvalstī ir vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti, lai kompetentās iestādes varētu:

a)sadarboties ar kompetentajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju par kriminālizmeklēšanu par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, kriminālprocesu, kas uzsākts attiecībā uz šādiem iespējamiem pārkāpumiem, un šāda procesa iznākumu, tai skaitā galīgo spriedumu;

b)sniegt šādu informāciju citām kompetentajām iestādēm un EBI, lai izpildītu to pienākumu sadarboties savā starpā un ar EBI šīs regulas nolūkos.

5.Šajā pantā noteikto pilnvaru īstenošana un izpilde ir samērīga un atbilst Savienības un valstu tiesību aktiem, tai skaitā piemērojamām procesuālajām garantijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem. Izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumi, kas pieņemti, piemērojot šo regulu, atbilst pārkāpuma būtībai un kopējam faktiskajam vai potenciālajam kaitējumam.

6.Līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir šīs regulas spēkā stāšanās datums] EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par sūdzību procedūrām, tai skaitā par sūdzību iesniegšanas kanāliem, informāciju, kas pieprasīta no sūdzības iesniedzējiem, un 90. panta 1. punktā minētās sūdzību kopējās analīzes atklāšanu.

92. pants

Dienesta noslēpums

1.Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, un visiem ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu vārdā, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar kompetento iestāžu veikto izmeklēšanu.

2.Uz informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar 93. pantu, attiecas gan iestādes, kas kopīgo informāciju, gan saņēmējas iestādes pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

93. pants

Kompetento iestāžu jurisdikcija un sadarbība

1.II un III sadaļas pārkāpuma vai aizdomu gadījumā par pārkāpumu kompetentās iestādes ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, izņemot pārstāvjus un filiāles, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kur kompetentās iestādes ir uzņēmējas dalībvalsts iestādes.

2.Ja tehnisko pakalpojumu sniedzēji, maksājumu sistēmu operatori, bankomātu ieviesēji, kas neapkalpo maksājumu kontus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji vai to pārstāvji vai filiāles izdara II un III sadaļas pārkāpumus vai pastāv aizdomas par pārkāpumiem, kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā attiecīgais pakalpojums tiek sniegts.

3.Īstenojot savas izmeklēšanas un sankciju pilnvaras, tai skaitā pārrobežu gadījumos, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un ar citām iestādēm no jebkuras attiecīgās nozares, kā tas ir piemērojams katrā atsevišķā gadījumā, un saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, savstarpēji apmainoties ar informāciju un nodrošinot savstarpēju palīdzību citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja tas nepieciešams administratīvo sodu un administratīvo pasākumu iedarbīgai izpildei.

4.Šā panta 3. punktā minētās citu attiecīgo nozaru iestādes sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai iedarbīgu izpildītu administratīvos sodus un administratīvos pasākumus.

2. iedaļa

Strīdu izšķiršanas procedūras un sodi

94. pants

Strīdu izšķiršana

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstīgas un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar II un III sadaļu. Kompetentās iestādes uzrauga šo procedūru izpildi.

Minētās procedūras piemēro katrā dalībvalstī, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs piedāvā maksājumu pakalpojumus, un tās ir pieejamas attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai citā valodā, ja par to ir vienojušies maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji dara visu iespējamo, lai uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām atbildētu papīra formā vai, ja par to vienojas maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Šādu atbildi sniedz atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, iztirzājot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darbdienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot kavēšanās iemeslus atbildē uz sūdzību un norādot termiņu, līdz kuram maksājumu pakalpojumu lietotājs saņems galīgo atbildi. Katrā ziņā termiņš galīgās atbildes saņemšanai nepārsniedz 35 darbdienas.

Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus par strīdu izšķiršanas procedūrām, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam nekā tās, kas minētas pirmajā daļā. Ja dalībvalstis to dara, piemēro minētos noteikumus.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par vismaz vienu SAI struktūru, kas ir kompetenta izskatīt strīdus par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar II un III sadaļu.

4.Šā panta 3. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā maksājumu pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē un attiecīgajā mobilajā lietotnē, ja tādas ir, filiālē un vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts starp maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu lietotāju. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs precizē, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI struktūru un tās izmantošanas nosacījumiem.

95. pants

SAI procedūras

1.Dalībvalstis izveido atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un lietderīgas SAI procedūras strīdu izšķiršanai starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par II un III sadaļā noteiktajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un saskaņā ar kvalitātes prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/11/ES 66 , attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās struktūras. SAI procedūras piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

2.Šā panta 1. punktā minētās struktūras efektīvi sadarbojas, lai atrisinātu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar II un III sadaļu.

3.Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas akreditē, uzrauga un publicē SAI struktūras vai struktūru kvalitātes līmeni to teritorijā, lai izšķirtu strīdus par II un III sadaļā noteiktajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/11/ES 18. pantu.

4.Kompetentās iestādes, kas minētas 3. punktā, saskaņā ar Direktīvas 2013/11/ES 20. pantu paziņo Komisijai par to teritorijā esošo SAI struktūru vai struktūrām, lai tās izšķirtu strīdus par II un III sadaļā noteiktajām tiesībām un pienākumiem.

5.Komisija dara publiski pieejamu to SAI struktūru sarakstu, par kurām tai paziņots saskaņā ar 4. punktu, un atjaunina minēto sarakstu ikreiz, kad tiek paziņotas izmaiņas.

96. pants

Administratīvie sodi un administratīvie pasākumi

1.Neskarot Direktīvā (ES) XXX (MPD3) noteiktās izraudzīto kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar minētās direktīvas II sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļu un dalībvalstu tiesības noteikt kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un administratīviem pasākumiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un nodrošina to īstenošanu. Administratīvie sodi un administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem un administratīviem pasākumiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, uz kuriem attiecas sodi saskaņā ar valsts krimināltiesībām. Šādā gadījumā dalībvalstis paziņo Komisijai par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem un to turpmākiem grozījumiem saskaņā ar 103. pantu.

3.Ja 1. punktā minētos valsts noteikumus piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un citām juridiskām personām pārkāpumu gadījumā un ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, šādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un juridisko personu vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kas atzītas par atbildīgām par šīs regulas pārkāpumu, piemēro administratīvos sodus un administratīvos pasākumus.

4.Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem var paredzēt noteikumus, kas ļauj to kompetentajām iestādēm izbeigt izmeklēšanu par iespējamu šīs regulas pārkāpumu pēc izlīguma vienošanās vai paātrinātas izpildes procedūras.

Kompetento iestāžu pilnvaras nokārtot vai uzsākt paātrinātas izpildes procedūras neietekmē dalībvalstu pienākumus saskaņā ar 1. punktu.

97. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi par konkrētiem pārkāpumiem

1.Neskarot 96. panta 2. punktu, valsts normatīvajos un administratīvajos aktos paredz šā panta 2. punktā minētos administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus attiecībā uz šādu noteikumu pārkāpšanu vai apiešanu:

a)noteikumus par piekļuvi kredītiestādē uzturētiem kontiem, kas paredzēti 32. pantā;

b)III sadaļas 3. nodaļā paredzētos noteikumus par drošu piekļuvi datiem, ko piemēro vai nu kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vai konta informācijas pakalpojumu sniedzēji un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji, neskarot 45. pantu;

c)pienākumu organizēt vai īstenot krāpšanas novēršanas mehānismus, tai skaitā lietotāju drošu autentificēšanu, kā noteikts 85., 86. un 87. pantā;

d)pienākumu ievērot bankomātu operatoru vai citu skaidras naudas izplatītāju maksu pārredzamības prasības saskaņā ar 20. panta c) punkta ii) apakšpunktu;

e)maksājumu pakalpojumu sniedzēju nespēju ievērot kompensācijas termiņu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kā noteikts 56. panta 2. punktā, 57. panta 2. punktā un 59. panta 2. punktā.

2.Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamie administratīvie sodi un administratīvie pasākumi ietver:

a)administratīvos naudas sodus:

i) juridiskas personas gadījumā — maksimālais administratīvais naudas sods vismaz 10 % apmērā no tās kopējā gada apgrozījuma, kā noteikts 3. punktā;

ii) fiziskas personas gadījumā — maksimālais administratīvais naudas sods vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

iii) maksimālais administratīvais naudas sods, kas ir vismaz divreiz lielāks par pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas apmēru, ja šo peļņu var noteikt;

b)publisku paziņojumu, kurā norādīta juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par pārkāpumu, un pārkāpuma būtība;

c)rīkojumu, ar kuru juridiskajai vai fiziskajai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, tiek uzlikts pienākums izbeigt prettiesisko rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

d)pagaidu aizliegumu juridiskās personas vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt vadības funkcijas.

3.Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un 98. panta 1. punktā minētais kopējais gada apgrozījums ir vienāds ar neto apgrozījumu, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 5. punktā, saskaņā ar gada finanšu pārskatiem, kas pieejami par pēdējo bilances datumu, par kuru ir atbildīgi juridiskās personas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi.

Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 22. pantu, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir neto apgrozījums vai ieņēmumi, kas jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības standartiem saskaņā ar galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kuri pieejami pēdējā bilances datumā un par kuriem ir atbildīgi galvenā uzņēmuma administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras locekļi.

4.Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem papildus tiem, kas minēti šā panta 2. punktā un 98. pantā par periodiskiem soda maksājumiem, piemērot cita veida sodus un cita veida sodu piemērošanas pilnvaras.

98. pants

Periodiski soda maksājumi

1.Kompetentajām iestādēm ir tiesības piemērot periodiskus soda maksājumus juridiskām vai fiziskām personām par jebkura lēmuma, rīkojuma, pagaidu pasākuma, pieprasījuma, pienākuma vai cita pasākuma, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, nepildīšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais periodiskais soda maksājums ir efektīvs un samērīgs, un tas sastāv no dienas summas, kas jāmaksā līdz atbilstības atjaunošanai. Tos piemēro uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus no dienas, kura norādīta lēmumā par periodisko soda maksājumu piemērošanu.

Kompetentajām iestādēm ir tiesības noteikt maksimālos periodiskos soda maksājumus vismaz:

a)3 % no dienas vidējā apgrozījuma juridiskas personas gadījumā;

b)30 000 EUR fiziskas personas gadījumā.

Vidējais dienas apgrozījums ir 97. panta 3. punktā minētais kopējais gada apgrozījums, dalīts ar 365.

2.Dalībvalstis var paredzēt lielākas naudassoda maksājumu summas, nekā noteikts 1. punktā.

99. pants

Elementi, kas jāņem vērā, nosakot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus

1.Kompetentās iestādes, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un līmeni, ņem vērā visus attiecīgos elementus un apstākļus, lai piemērotu samērīgus sodus, tai skaitā:

a)pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko cita starpā norāda juridiskās personas kopējais gada apgrozījums vai par pārkāpumu atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

d)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ciktāl tos var noteikt;

e)pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)nelabvēlīgās sekas juridiskai vai fiziskai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, no kriminālprocesa un administratīvo procesu un sodu par vienu un to pašu rīcību pārklāšanās;

g)pārkāpuma ietekmi uz patērētāju un citu maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēm;

h)visas pārkāpuma faktiskās vai iespējamās sistēmiskās negatīvās sekas;

i)vairāk nekā vienas fiziskas vai juridiskas personas līdzdalību vai piedalīšanos pārkāpumā;

j)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

k)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

l)jebkuru korektīvu darbību vai pasākumu, ko veikusi par pārkāpumu atbildīgā juridiskā vai fiziskā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.Kompetentās iestādes, kas izmanto izlīguma vienošanos vai paātrinātas izpildes procedūras saskaņā ar 96. panta 4. punktu, pielāgo attiecīgos administratīvos sodus un administratīvos pasākumus, kas noteikti 96., 97. un 98. pantā, attiecīgajai lietai, lai nodrošinātu to samērīgumu.

100. pants

Pārsūdzības tiesības

1.Lēmumi, ko kompetentās iestādes pieņēmušas saskaņā ar šo regulu, ir apstrīdami tiesā.

2.Šā panta 1. punkts attiecas arī uz bezdarbību.

101. pants

Administratīvo sodu un administratīvo pasākumu publicēšana

1.Kompetentās iestādes savā tīmekļvietnē publicē visus lēmumus, ar ko juridiskām un fiziskām personām piemēro administratīvo sodu vai administratīvo pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem, un attiecīgā gadījumā visas izlīguma vienošanās. Publikācijā iekļauj īsu aprakstu par pārkāpumu, uzlikto administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu vai attiecīgā gadījumā paziņojumu par izlīguma vienošanos. Tās fiziskās personas identitāti, uz kuru attiecas lēmums, ar ko piemēro administratīvo sodu vai administratīvo pasākumu, nepublicē.

Kompetentās iestādes publicē pirmajā daļā minēto lēmumu un paziņojumu tūlīt pēc tam, kad juridiskajai vai fiziskajai personai, uz kuru attiecas lēmums, ir paziņots par minēto lēmumu vai ir parakstīta izlīguma vienošanās.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja valsts kompetentā iestāde uzskata, ka fizisku personu identitātes vai citu persondatu publicēšana ir nepieciešama, lai aizsargātu finanšu tirgu stabilitāti vai nodrošinātu šīs regulas iedarbīgu izpildi, tai skaitā 97. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto publisko paziņojumu vai 97. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto pagaidu aizliegumu gadījumā, valsts kompetentā iestāde var publicēt arī personu identitāti vai persondatus ar noteikumu, ka tā pamato šādu lēmumu un publicē tikai tos persondatus, kas ir absolūti nepieciešami, lai aizsargātu finanšu tirgu stabilitāti vai nodrošinātu šīs regulas iedarbīgu izpildi.

3.Ja lēmumu, ar ko piemēro administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu, var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļvietnē nekavējoties publicē arī informāciju par pārsūdzību un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu, ciktāl tas attiecas uz juridiskām personām. Ja pārsūdzētais lēmums attiecas uz fizisku personu un 2. punktā paredzētā atkāpe netiek piemērota, kompetentās iestādes informāciju par pārsūdzību publicē tikai anonimizētā versijā.

4.Kompetentās iestādes nodrošina, ka ikviena publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, ir pieejama to oficiālajā tīmekļvietnē ne ilgāk kā piecus gadus. Publikācijā ietvertos persondatus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļvietnē glabā tikai tad, ja gada pārskats liecina, ka šie dati joprojām ir jāpublicē, lai aizsargātu finanšu tirgu stabilitāti vai nodrošinātu šīs regulas iedarbīgu izpildi, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā piecus gadus.

102. pants

Procesu, sodu un pasākumu uzraudzība

1.Kompetentās iestādes regulāri anonimizētā un apkopotā veidā ziņo EBI par:

a)uzsāktu, apturētu vai izbeigtu oficiālu administratīvo procesu, kura rezultātā tiek piemēroti administratīvie sodi vai administratīvie pasākumi;

b)periodiskiem soda maksājumiem, kas uzlikti saskaņā ar 98. pantu par pastāvīgiem šīs regulas pārkāpumiem;

c)attiecīgā gadījumā — izlīguma vienošanās un paātrinātas izpildes procedūrām un to iznākumu neatkarīgi no to publicēšanas saskaņā ar 96. panta 4. punktu;

d)kriminālprocesu, kura rezultātā ir pieņemts notiesājošs spriedums un ar to saistīti sodi, par kuriem tiesu iestādes ziņojušas saskaņā ar 91. panta 4. punkta a) apakšpunktu;

e)jebkuru pārsūdzību pret lēmumiem piemērot kriminālsodus vai administratīvos sodus vai administratīvos pasākumus un šādas pārsūdzības iznākumu.

2.Ja kompetentā iestāde publisko informāciju par administratīvo sodu vai administratīvo pasākumu, tā vienlaikus par to ziņo EBI.

3.Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma un pēc tam reizi divos gados EBI iesniedz Komisijai ziņojumu par kompetento iestāžu veikto sodu piemērošanu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

103. pants

Paziņojums par īstenošanas pasākumiem

Dalībvalstis līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir šīs regulas spēkā stāšanās datums] paziņo Komisijai par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, tai skaitā par visiem attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

9. NODAĻA

EBI piešķirtās intervences pilnvaras attiecībā uz produktiem

104. pants

EBI pagaidu intervences pilnvaras

1.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punkta nosacījumi, EBI var Savienībā uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētu maksājumu pakalpojuma vai instrumenta vai elektroniskās naudas pakalpojuma vai instrumenta veidu vai īpašu iezīmi. Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EBI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EBI noteikti izņēmumi.

2.EBI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)ierosinātais pasākums attiecas uz ievērojamu skaitu maksājumu pakalpojumu lietotāju vai elektroniskās naudas pakalpojumu lietotāju vai draudiem maksājumu vai elektroniskās naudas tirgu pienācīgai darbībai un šo tirgu integritātei vai visu šo tirgu vai to daļas stabilitātei Savienībā;

b)Savienības tiesību aktos noteiktās regulatīvās prasības, kas piemērojamas attiecīgajam maksājumu pakalpojumam vai elektroniskās naudas pakalpojumam, nenovērš apdraudējumu;

c)kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minēto apdraudējumu, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši apdraudējuma problēmu.

Ja pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, EBI var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu piesardzības nolūkā, pirms maksājumu pakalpojums vai elektroniskās naudas pakalpojums tiek piedāvāts vai izplatīts maksājumu pakalpojumu lietotājiem.

3.Rīkojoties saskaņā ar šo pantu, EBI nodrošina visu turpmāk minēto:

a)rīcībai nav nelabvēlīgas ietekmes, kas ir nesamērīga ar rīcības radītajiem ieguvumiem, uz maksājumu tirgus vai elektroniskās naudas pakalpojumu tirgus efektivitāti vai uz maksājumu pakalpojumiem vai elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējiem;

b)rīcība nerada regulējuma arbitrāžas risku; un

c)rīcība ir veikta pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts kompetento iestādi.

4.Pirms EBI pieņem lēmumu veikt jebkādu rīcību saskaņā ar šo pantu, tā informē kompetentās iestādes par tās ierosināto pasākumu.

5.EBI savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par lēmumu veikt jebkādu rīcību atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, vienlaikus nodrošinot, ka paziņojumi par šādiem lēmumiem attiecībā uz fiziskām personām tiek publicēti tikai anonimizētā versijā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.EBI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis minētais triju mēnešu laikposms, tas zaudē spēku.

7.Šajā pantā minētā EBI pieņemtā rīcība dominē pār jebkuru citu rīcību, ko veikusi kompetentā iestāde.

8.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 106. pantu, lai precizētu kritērijus un faktorus, kas EBI jāņem vērā, nosakot, kad ir ievērojams skaits maksājumu pakalpojumu lietotāju vai elektroniskās naudas pakalpojumu lietotāju vai apdraudējums maksājumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu tirgu pienācīgai darbībai un šo tirgu integritātei vai visu šo tirgu vai to daļas stabilitātei Savienībā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)maksājumu pakalpojuma vai instrumenta, vai elektroniskās naudas pakalpojuma vai instrumenta sarežģītības pakāpi un saistību ar lietotāju veidu, tai skaitā patērētājiem, kuriem tie tiek piedāvāti;

b)maksājumu pakalpojuma vai instrumenta vai elektroniskās naudas pakalpojuma vai instrumenta riska pakāpi patērētājiem;

c)to, kā krāpnieki var izmantot maksājumu pakalpojumu vai instrumentu vai elektroniskās naudas pakalpojumu vai instrumentu;

d)maksājumu pakalpojuma vai instrumenta vai elektroniskās naudas pakalpojuma vai instrumenta lielumu vai izmantošanas līmeni;

e)maksājumu pakalpojuma vai instrumenta, vai elektroniskās naudas pakalpojuma vai instrumenta inovācijas pakāpi.

IV SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

105. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 106. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot 58. panta 1. punktā minētās summas.

106. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 105. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 105. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts izraudzītajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 105. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

107. pants

Labvēlīgākas tiesības uz atmaksu un stingrāki krāpšanas novēršanas pasākumi

1.Dalībvalstis vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji maksājumu pakalpojumu lietotājiem var piešķirt labvēlīgākas tiesības uz atmaksu saistībā ar autorizētiem kredīta pārvedumiem, kā minēts 57. un 59. pantā, un paredzēt stingrākus krāpšanas novēršanas pasākumus, kas pārsniedz 83. panta 1. punktā un 84. pantā izklāstītos pasākumus.

2.Dalībvalstis līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir šīs regulas spēkā stāšanās datums] paziņo Komisijai par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu. Tās nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

108. pants

Pārskatīšanas klauzula

1.Komisija piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, ECB un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ietekmi un jo īpaši par:

a)noteikumu par piekļuvi maksājumu kontu datiem par konta informācijas pakalpojumu darījumdarbību un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un jo īpaši noteikumu par specializētām saskarnēm un to attiecīgajām atkāpēm saskaņā ar 38. un 39. pantu piemērotību un ietekmi uz konkurenci un atvērtas banku darbības uzsākšanu;

b)noteikumu ietekmi uz obligātu līgumisku vienošanos neesamību un kompensāciju par konta informācijas pakalpojumu un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju piekļuvi 34. pantā minētajām saskarnēm;

c)noteikumu piemērotību un ietekmi uz maksām, tai skaitā noteikumiem par papildmaksas uzlikšanu, kā noteikts 28. pantā;

d)noteikumu par krāpniecības novēršanu un aizsardzību gan attiecībā uz neautorizētiem, gan autorizētiem darījumiem piemērotību un ietekmi.

Vajadzības gadījumā Komisija kopā ar ziņojumu iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.

2.Komisija līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, ECB un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz maksājumu sistēmām, maksājumu shēmām un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem. Vajadzības gadījumā Komisija kopā ar minēto ziņojumu iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.

109. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:

1.1. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, atbilstīgi Direktīvas 2002/87/EK, Direktīvas 2008/48/EK (1), Direktīvas 2009/110/EK, Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2), Direktīvas 2013/36/ES (3), Direktīvas 2014/49/ES (4), Direktīvas 2014/92/ES (5), Direktīvas (ES) (..) (MPD3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) (..) (MPR) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un tās uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/65/EK, tai skaitā visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.”.

2.Regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

a)punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“kompetentās iestādes vai uzraudzības iestādes, uz kurām attiecas 1. panta 2. punktā minētie nozaru akti, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;”;

b)svītro iii), vi), vii) un viii) punktu.

110. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 2017/2394

Regulas (ES) Nr. 2017/2394 pielikumam pievieno šādu punktu:

“29. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XXXX par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010.”.

111. pants

Atbilstības tabula

Visas atsauces uz Direktīvu (ES) 2015/2366 un Direktīvu 2009/110/EK uzskata par atsaucēm uz Direktīvu (ES) (MPD3) vai šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas III pielikumā.

112. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma].

Tomēr 50. un 57. pantu piemēro no [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

(2)    Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

(3)    Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.

(4)    Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību.

(5)    COM(2020) 592 final, 2020. gada 24. septembris.

(6)    Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts).

(7)    COM(2022) 546 final.

(8)    Regula (ES) 2021/1230 (2021. gada 14. jūlijs) par pārrobežu maksājumiem Savienībā.

(9)    Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem.

(10)    Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās.

(11)    Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem.

(12)    Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

(13)    Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgie subjekti ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu nozīmē.

(14)        COM(2020) 591 final, 2020. gada 24. septembris.

(15)        COM(2021) 32 final, 2021. gada 19. janvāris.

(16)    Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti. Sk. arī turpmāk sadaļā “Pamattiesības”.

(17)    Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Tā attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi DLA un kuri ir izstrādāti tā, lai būtu saskanīgi ar minēto direktīvu.

(18)    Priekšlikums Regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts), COM(2022) 68 final. Datu akta priekšlikumā ir paredzēti horizontāli noteikumi par piekļuvi datiem un to izmantošanu. Šajā kontekstā un vajadzības gadījumā var pieņemt nozarei specifiskus noteikumus par piekļuvi datiem, arī attiecībā uz atvērtas banku darbības noteikumiem.

(19)    Piemēram, prudenciālie noteikumi attiecībā uz bankām vai noteikumi par vērtspapīru tirgiem.

(20)    SWD(2023) 231 final.

(21)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13331-Payment-services-review-of-EU-rules/public-consultation_lv .

(22)     https://finance.ec.europa.eu/regulation-and-supervision/consultations/finance-2022-psd2-review_en .

(23)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13331-Maksajumu-pakalpojumi-ES-noteikumu-parskatisana_lv .

(24)    EBA/Op/2022/06, 2022. gada 23. jūnijs. Līguma atsauces numurs: FISMA/2021/OP/0002.

(25)    Pieejams šādā saitē: https://data.europa.eu/doi/10.2874/996945 .

(26)    Šis grozījums ir jāapsver kopā ar mērķorientētu NGD grozījumu, kas ietverts pievienotajā Maksājumu pakalpojumu direktīvas priekšlikumā.

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem.

(28)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/389 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem.

(29)    Priekšlikums COM(2022) 546 final (2022. gada 26. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 260/2012.

(30)    Šis datums ir saskaņots ar pievienotās Maksājumu pakalpojumu direktīvas transponēšanas termiņu.

(31)    OV C (..), (..), (..). lpp.

(32)    OV C (..), (..), (..). lpp.

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(34)    COM(2020) 592 final.

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(37)    Padomes Direktīva 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 31.12.1986., 17.–21. lpp.).

(38)    Eiropas Banku iestāde, EBA/GL/2022/02.

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(42)    Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 795/2014 (2014. gada 3. jūlijs) par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (OV L 217, 23.7.2014., 16. lpp.).

(43)    Eiropas Banku iestāde, EBA/Op/2022/01.

(44)    OV L 124, 20.05.2003., 36.–41. lpp.

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(46)    Priekšlikums Regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts), COM(2022) 68 final.

(47)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/389 (2017. gada 27. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem (OV L 69, 13.3.2018., 23. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.).

(53)    OV L 177, 4.7.2008., 6.–16. lpp.

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63.–79. lpp.).

(55)    Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1.–27. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp.).

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

(60)    OV C (..), (..), (..). lpp.

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(64)    Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 (2014. gada 7. janvāris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp.).

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.6.2023

COM(2023) 367 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010

{COM(2023) 366 final} - {SEC(2023) 256 final} - {SWD(2023) 231 final} - {SWD(2023) 232 final}

I PIELIKUMS

MAKSĀJUMU PAKALPOJUMI

(minēti 3. panta 3. punktā)

(1)Pakalpojumi, kas ļauj ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā un/vai izņemt skaidru naudu no maksājumu konta.

(2)Maksājumu darījumu izpilde, tostarp naudas līdzekļu pārvedumi no maksājumu konta un uz to, tostarp, ja uz naudas līdzekļiem attiecas lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja kredītlīnija.

(3)Maksājumu instrumentu emitēšana.

(4)Maksājumu darījumu pieņemšana.

(5)Bezkonta naudas pārvedumi.

(6)Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi.

(7)Konta informācijas pakalpojumi.

II PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS NAUDAS PAKALPOJUMI

(minēti 3. panta 52. punktā)

Elektroniskās naudas emitēšana, maksājumu kontu, kuros tiek glabātas elektroniskās naudas vienības, uzturēšana un elektroniskās naudas vienību pārskaitīšana.

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

DIREKTĪVA (ES) 2015/2366	DIREKTĪVA 2009/110/EK	DIREKTĪVA XXX (MPD3)	REGULA XXX (MPR)
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts		2. panta 1. punkts
a) apakšpunkts	a) apakšpunkts		a) apakšpunkts
b) apakšpunkts	b) apakšpunkts		-
c) apakšpunkts	c) apakšpunkts		b) apakšpunkts
d) apakšpunkts			c) apakšpunkts
e) apakšpunkts	d) apakšpunkts		d) apakšpunkts
f) apakšpunkts	e) apakšpunkts		e) apakšpunkts
	1. panta 2. punkts	1. panta 1. punkts
	1. panta 3. punkts	1. panta 2. punkts
1. panta 2. punkts			1. panta 1. punkts
			1. panta 2. punkts
2. panta 1. punkts			2. panta 1. punkts
3. pants			2. panta 2. punkts
a) punkts			a) apakšpunkts
b) punkts			b) apakšpunkts
c) punkts			-
d) punkts			c) apakšpunkts
e) punkts			d) apakšpunkts
			e) apakšpunkts
f) punkts			-
g) punkts			f) apakšpunkts
h) punkts			g) apakšpunkts
i) punkts			h) apakšpunkts
j) punkts			i) apakšpunkts
k) punkts	1. panta 4. punkts		j) apakšpunkts
l) punkts	1. panta 5. punkts		k) apakšpunkts
m) punkts			l) apakšpunkts
n) punkts			m) apakšpunkts
o) punkts			-
2. panta 2. punkts			2. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts			2. panta 4. punkts
2. panta 4. punkts			2. panta 5. punkts
2. panta 5. punkts			2. panta 6. punkts
			2. panta 7. punkts
			2. panta 8. punkts
4. pants:	2. pants:	2. pants:	3. pants:
1) līdz 3) punkts		1) līdz 3) punkts	1) līdz 3) punkts
4) punkts		4) punkts	4) punkts
5) punkts		5) punkts	5) punkts
6) punkts		-	-
-		-	6) un 7) punkts
		6) punkts	8) punkts
7) punkts		7) punkts	9) punkts
		8) punkts	10) punkts
8) līdz 13) punkts		9) līdz 14) punkts	11) līdz 16) punkts
-		-	17) punkts
14) punkts		15) punkts	18) punkts
15) un 16) punkts		17) un 18) punkts	20) un 21) punkts
17) punkts		16) punkts	19) punkts
18) un 19) punkts		19) un 20) punkts	22) un 23) punkts
20) punkts		21) punkts	24) punkts
21) punkts		-	25) punkts
22) punkts		22) punkts	26) punkts
23) un 24) punkts		-	27) un 28) punkts
-		-	29) punkts
25) punkts		23) punkts	30) punkts
26) līdz 30) punkts		-	31) līdz 35) punkts
		24) punkts	36) punkts
31) punkts		-	37) punkts
32) punkts		25) punkts	38) punkts
33) līdz 36) punkts		-	39) līdz 42) punkts
37) punkts		26) punkts	43) punkts
		27) punkts
38) līdz 40) punkts		28) līdz 30) punkts	44) līdz 46) punkts
41) un 42) punkts		-	-
43) punkts		-	47) punkts
44) un 45) punkts		31) un 32) punkts	48) un 49) punkts
46) punkts		33) punkts	-
47) punkts		-
48) punkts			-
	1) punkts	39) punkts	55) punkts
	2) punkts	34) punkts	50) punkts
	3) punkts	-	-
	4) punkts	35) punkts	-
		36) līdz 38) punkts	52) līdz 54) punkts
			55) punkts
		3. panta 1. un 2. punkts
5. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts	3. panta 3. punkts
	3. panta 2. punkts	9. panta 5. punkts
5. panta 2. punkts		3. panta 4. punkts
5. panta 3. punkts		36. panta 4. punkts
5. panta 4. un 5. punkts		-
5. panta 6. punkts		3. panta 4. punkts
5. panta 7. punkts		-
6. panta 1. punkts	3. panta 3. punkts	4. panta 1. punkts
	3. panta 4. punkts	20. panta 1., 2. un 3. punkts
6. panta 2. punkts		4. panta 2. punkts
6. panta 3. punkts		4. panta 3. punkts
6. panta 4. punkts		4. panta 4. punkts
7. pants	4. pants	5. pants
8. panta 1. punkts	5. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	5. panta 6. punkts	6. panta 2. punkts
8. panta 3. punkts	5. panta 7. punkts	6. panta 3. punkts
9. panta 1. punkts		7. panta 1. punkts, 7. panta 2. punkts
9. panta 2. punkts		7. panta 3. punkts
-		7. panta 4. punkts
9. panta 3. punkts		7. panta 5. punkts
		8. panta 1. punkts
	5. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts, 8. panta 4. punkts
	5. panta 3. punkts	8. panta 3. punkts
	5. panta 4. punkts	8. panta 5. punkts
	5. panta 5. punkts	8. panta 6. punkts
10. panta 1. punkts		9. panta 1. punkts
10. panta 2. punkts		9. panta 2. punkts
	7. panta 1. punkts	9. panta 3. punkts
	7. panta 2. punkts	9. panta 4. punkts
	7. panta 3. punkts
	7. panta 4. punkts
11. panta 1. punkts		13. panta 1. punkts
11. panta 2. punkts		13. panta 2. punkts
11. panta 3. punkts		13. panta 3. punkts
11. panta 4. punkts		13. panta 4. punkts
11. panta 5. punkts		13. panta 5. punkts
11. panta 6. punkts		13. panta 6. punkts
11. panta 7. punkts		13. panta 7. punkts
11. panta 8. punkts		13. panta 8. punkts
11. panta 9. punkts		13. panta 9. punkts
12. pants		14. pants
13. panta 1. punkts		16. panta 1. punkts
13. panta 2. punkts		16. panta 2. punkts
13. panta 3. punkts		16. panta 3. punkts
14. panta 1. punkts		17. panta 1. punkts
14. panta 2. punkts		17. panta 2. punkts
14. panta 3. punkts		17. panta 3. punkts
14. panta 4. punkts		17. panta 4. punkts
15. panta 1. punkts		18. panta 1. punkts
15. panta 2. punkts		18. panta 2. punkts
15. panta 3. punkts		18. panta 3. punkts
15. panta 4. punkts		18. panta 4. punkts
15. panta 5. punkts		18. panta 5. punkts
		18. panta 6. punkts
16. pants		15. pants
17. panta 1. punkts		11. panta 1. punkts
17. panta 2. punkts		11. panta 2. punkts
17. panta 3. punkts		11. panta 3. punkts
17. panta 4. punkts		11. panta 4. punkts
18. panta 1. punkts	6. panta 1. punkta a) apakšpunkts	10. panta 1. punkts
a) apakšpunkts	c) apakšpunkts	a) apakšpunkts
b) apakšpunkts		b) apakšpunkts
c) apakšpunkts		c) apakšpunkts
18. panta 2. punkts	6. panta 4. punkts	10. panta 2. punkts
18. panta 3. punkts	6. panta 4. punkts	10. panta 3. punkts
18. panta 4. punkts	6. panta 1. punkta b) apakšpunkts	10. panta 4. punkts
18. panta 5. punkts	6. panta 2. punkts, 6. panta 4. punkts	10. panta 5. punkts
	6. panta 3. punkts	10. panta 6. punkts
18. panta 6. punkts		10. panta 7. punkts
19. panta 1. punkts		19. panta 1. punkts
19. panta 2. punkts		19. panta 2. punkts
19. panta 3. punkts		19. panta 3. punkts
19. panta 4. punkts		19. panta 4. punkts
19. panta 5. punkts		19. panta 5. punkts
19. panta 6. punkts		22. panta 1. punkts
19. panta 7. punkts		19. panta 6. punkts, 21. panta 2. punkts
19. panta 8. punkts		19. panta 7. punkts, 22. panta 2. punkts
20. panta 1. punkts		23. panta 1. punkts
20. panta 2. punkts		23. panta 2. punkts
21. pants		12. pants
22. panta 1. punkts		24. panta 1. punkts
22. panta 2. punkts		24. panta 2. punkts
22. panta 3. punkts		24. panta 3. punkts
22. panta 4. punkts		24. panta 4. punkts
22. panta 5. punkts		24. panta 5. punkts
23. panta 1. punkts		25. panta 1. punkts
a) apakšpunkts		a) apakšpunkts
b) apakšpunkts		b) apakšpunkts
c) apakšpunkts		c) apakšpunkts
d) apakšpunkts		-
		25. panta 2. punkts
23. panta 2. punkts		25. panta 3. punkts
23. panta 3. punkts		25. panta 4. punkts
24. panta 1. punkts		26. panta 1. punkts
24. panta 2. punkts		26. panta 2. punkts
24. panta 3. punkts		26. panta 3. punkts
25. panta 1. punkts		27. panta 1. punkts
25. panta 2. punkts		27. panta 2. punkts
26. panta 1. punkts		28. panta 1. punkts
26. panta 2. punkts		28. panta 2. punkts
27. panta 1. punkts		29. panta 1. punkts
27. panta 2. punkts		29. panta 2. punkts
28. panta 1. punkts		30. panta 1. punkts
28. panta 2. punkts		30. panta 2. punkts
28. panta 3. punkts		30. panta 3. punkts
28. panta 4. punkts		30. panta 4. punkts
28. panta 5. punkts		30. panta 5. punkts
29. panta 1. punkts		31. panta 1. punkts
29. panta 2. punkts		31. panta 2. punkts
29. panta 3. punkts		31. panta 3. punkts
29. panta 4. punkts		31. panta 4. punkts
29. panta 5. punkts		31. panta 5. punkts
29. panta 6. punkts		-
		31. panta 6. punkts
30. panta 1. punkts		32. panta 1. punkts
30. panta 2. punkts		32. panta 2. punkts
30. panta 3. punkts		32. panta 3. punkts
30. panta 4. punkts		32. panta 4. punkts
31. panta 1. punkts		33. panta 1. punkts
31. panta 2. punkts		33. panta 2. punkts
	8. panta 1., 2. un 3. punkts
32. panta 1. punkts	9. panta 1. punkts	34. panta 1. punkts
a) apakšpunkts		a) apakšpunkts
	a) apakšpunkts	b) apakšpunkts
b) apakšpunkts	b) apakšpunkts	c) apakšpunkts
32. panta 2. punkts	9. panta 2. punkts	34. panta 2. punkts
32. panta 3. punkts	9. panta 3. punkts	34. panta 3. punkts
32. panta 4. punkts	9. panta 4. punkts	34. panta 4. punkts
32. panta 5. punkts	9. panta 5. punkts, 9. panta 6. punkts, 9. panta 7. punkts	34. panta 5. punkts
32. panta 6. punkts	9. panta 8. punkts	34. panta 6. punkts
33. panta 1. punkts		36. panta 1. punkts
33. panta 2. punkts		36. panta 2. punkts	47. panta 2. punkts
34. pants	9. panta 9. punkts	35. pants
		37. panta 1., 2. un 3. punkts
		38. panta 1. un 2. punkts
	10. pants	45. panta 2. un 4. punkts
	11. panta 1. punkts		30. panta 1. punkts
	11. panta 2. punkts		30. panta 2. punkts
	11. panta 3. punkts		30. panta 3. punkts
	11. panta 4. punkts		30. panta 4. punkts
	11. panta 5. punkts		30. panta 5. punkts
	11. panta 6. punkts		30. panta 6. punkts
	11. panta 7. punkts		30. panta 7. punkts
	12. pants		30. panta 8. punkts
	13. pants		IV sadaļas 8. nodaļa
35. panta 1. punkts			31. panta 1. punkts, 31. panta 5. punkts
			31. panta 2. punkts
35. panta 2. punkts			31. panta 3. punkts, 31. panta 4. punkts, 31. panta 6. punkts
			31. panta 7. punkts
36. pants			32. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. punkts
37. panta 1. punkts		-
37. panta 2. punkts		39. panta 1. punkts
37. panta 3. punkts		39. panta 2. punkts
37. panta 4. punkts		39. panta 3. punkts
37. panta 5. punkts		39. panta 4. punkts
38. panta 1. punkts			4. panta 1. punkts
38. panta 2. punkts			4. panta 2. punkts
38. panta 3. punkts			-
39. pants			-
			7. pants
40. panta 1. punkts			8. panta 1. punkts
40. panta 2. punkts			8. panta 2. punkts
40. panta 3. punkts			8. panta 3. punkts
41. pants			9. pants
42. panta 1. punkts			10. pants
42. panta 2. punkts			-
43. panta 1. punkts			11. panta 1. punkts
43. panta 2. punkts			11. panta 2. punkts
44. panta 1. punkts			12. panta 1. punkts
44. panta 2. punkts			12. panta 2. punkts
44. panta 3. punkts			12. panta 3. punkts
45. pants			13. pants
1. punkts			1. punkts
a) apakšpunkts			a) apakšpunkts
b) apakšpunkts			b) apakšpunkts
			c) apakšpunkts
c) apakšpunkts			d) apakšpunkts
d) apakšpunkts			e) apakšpunkts
			f), g) apakšpunkts
2. punkts			2. punkts
a) apakšpunkts			a) apakšpunkts
b) apakšpunkts			b) apakšpunkts
45. panta 3. punkts			13. panta 3. punkts
46. pants			14. pants
47. pants			15. pants
48. pants			16. pants
49. pants			17. pants
50. pants			18. pants
51. panta 1. punkts			19. panta 1. punkts
51. panta 2. punkts			19. panta 2. punkts
51. panta 3. punkts			19. panta 3. punkts
52. pants			20. pants
1) punkts			a) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
b) apakšpunkts			ii) apakšpunkts
2) punkts			b) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
b) apakšpunkts			ii) apakšpunkts
c) apakšpunkts			iii) apakšpunkts
d) apakšpunkts			iv) apakšpunkts
e) apakšpunkts			v) apakšpunkts
			vi) apakšpunkts
f) apakšpunkts			vii) apakšpunkts
g) apakšpunkts			viii) apakšpunkts
3) punkts			c) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
			ii) apakšpunkta 1), 2), 3) un 4) punkts
b) apakšpunkts			iii) apakšpunkts
c) apakšpunkts			iv) apakšpunkts
			v) apakšpunkts
4) punkts			d) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
b) apakšpunkts			ii) apakšpunkts
c) apakšpunkts			iii) apakšpunkts
d) apakšpunkts			iv) apakšpunkts
5) punkts			e) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
b) apakšpunkts			ii) apakšpunkts
c) apakšpunkts			iii) apakšpunkts
d) apakšpunkts			iv) apakšpunkts
e) apakšpunkts			v) apakšpunkts, vi) apakšpunkts
f) apakšpunkts			vii) apakšpunkts
g) apakšpunkts			viii) apakšpunkts
6) punkts			f) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
b) apakšpunkts			ii) apakšpunkts
c) apakšpunkts			iii) apakšpunkts
7) punkts			g) punkts
a) apakšpunkts			i) apakšpunkts
b) apakšpunkts			ii) apakšpunkts
53. pants			21. pants
54. panta 1. punkts			22. panta 1. punkts
			22. panta 2. punkts
54. panta 2. punkts			22. panta 3. punkts
54. panta 3. punkts			22. panta 4. punkts
55. panta 1. punkts			23. panta 1. punkts
55. panta 2. punkts			23. panta 2. punkts
55. panta 3. punkts			23. panta 3. punkts
55. panta 4. punkts			23. panta 4. punkts
55. panta 5. punkts			23. panta 5. punkts
55. panta 6. punkts			23. panta 6. punkts
56. pants			24. pants
57. panta 1. punkts			25. panta 1. punkts
57. panta 2. punkts			25. panta 2. punkts
57. panta 3. punkts			25. panta 3. punkts
58. panta 1. punkts			26. panta 1. punkts
58. panta 2. punkts			26. panta 2. punkts
58. panta 3. punkts			26. panta 3. punkts
59. panta 1. punkts			5. panta 1. punkts
59. panta 2. punkts			5. panta 2. punkts
60. panta 1. punkts			6. panta 1. punkts
60. panta 2. punkts			6. panta 2. punkts
60. panta 3. punkts			6. panta 3. punkts
61. panta 1. punkts			27. panta 1. punkts
61. panta 2. punkts			27. panta 2. punkts
61. panta 3. punkts			27. panta 3. punkts
61. panta 4. punkts			-
62. panta 1. punkts			28. panta 1. punkts
62. panta 2. punkts			28. panta 2. punkts
62. panta 3. punkts			28. panta 5. punkts
62. panta 4. punkts			28. panta 3. punkts
62. panta 5. punkts			28. panta 4. punkts
63. panta 1. punkts			29. panta 1. punkts
63. panta 2. punkts			-
63. panta 3. punkts			29. panta 2. punkts
			29. panta 3. punkts
64. panta 1. punkts			49. panta 1. punkts
			49. panta 2. punkts
64. panta 2. punkts			49. panta 3. punkts, 49. panta 5. punkts
			49. panta 4. punkts
64. panta 3. punkts			49. panta 7. punkts
64. panta 4. punkts			49. panta 6. punkts
65. panta 1. punkts			-
65. panta 2. punkts			-
65. panta 3. punkts			-
65. panta 4. punkts			-
65. panta 5. punkts			-
65. panta 6. punkts			-
66. panta 1. punkts			33. panta 1. punkts
66. panta 2. punkts un 66. panta 4. punkts			40. pants
66. panta 3. punkts			46. panta 2. punkts
66. panta 5. punkts			34. panta 1. punkts, 34. panta 2. punkts
67. panta 1. punkts			33. panta 2. punkts
67. panta 2. punkts			47. panta 1. punkts
67. panta 3. punkts			41. panta 1. punkts
67. panta 4. punkts			34. panta 1. punkts, 34. panta 2. punkts
			35. līdz 39. pants
68. panta 1. punkts			51. panta 1. punkts
68. panta 2. punkts			51. panta 2. punkts
68. panta 3. punkts			51. panta 3. punkts
68. panta 4. punkts			51. panta 4. punkts
68. panta 5. punkts			42. panta 1. punkts
68. panta 6. punkts			42. panta 2. punkts
			43. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
			44. panta 1. un 2. punkts
			45. panta 1. un 2. punkts
			46. panta 1. punkts
			47. panta 2. punkts
			48. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkts
			50. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punkts
69. panta 1. punkts, 69. panta 2. punkts			52. pants
70. panta 1. punkts			53. panta 1. punkts
70. panta 2. punkts			53. panta 2. punkts
71. panta 1. punkts			54. panta 1. punkts
71. panta 2. punkts			54. panta 2. punkts
72. panta 1. punkts			55. panta 1. punkts
72. panta 2. punkts			55. panta 2. punkts
73. panta 1. punkts			56. panta 1. punkts, 56. panta 3. punkts
			56. panta 2. punkts
73. panta 2. punkts			56. panta 4. punkts
73. panta 3. punkts			56. panta 5. punkts
			57. panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
			58. pants
			59. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkts
74. panta 1. punkts			60. panta 1. punkts
74. panta 2. punkts			60. panta 2. punkts
			60. panta 3. punkts
74. panta 3. punkts			60. panta 4. punkts
75. panta 1. punkts			61. panta 1. punkts
			61. panta 2. punkts
75. panta 2. punkts			61. panta 3. punkts
			61. panta 4. punkts
76. panta 1. punkts			62. panta 1. punkts
76. panta 2. punkts			62. panta 2. punkts
76. panta 3. punkts			62. panta 3. punkts
76. panta 4. punkts			62. panta 4. punkts
77. panta 1. punkts			63. panta 1. punkts
77. panta 2. punkts			63. panta 2. punkts
78. panta 1. punkts			64. panta 1. punkts
78. panta 2. punkts			64. panta 2. punkts
			66. panta 3. punkts
79. panta 1. punkts			65. panta 1. punkts
79. panta 2. punkts			65. panta 2. punkts
79. panta 3. punkts			65. panta 3. punkts
80. panta 1. punkts			66. panta 1. punkts
80. panta 2. punkts			66. panta 2. punkts
80. panta 3. punkts			66. panta 3. punkts
80. panta 4. punkts			66. panta 4. punkts
80. panta 5. punkts			66. panta 5. punkts
81. panta 1. punkts			67. panta 1. punkts
81. panta 2. punkts			67. panta 2. punkts
81. panta 3. punkts			67. panta 3. punkts
82. panta 1. punkts			68. panta 1. punkts
82. panta 2. punkts			68. panta 2. punkts
83. panta 1. punkts			69. panta 1. punkts
83. panta 2. punkts			69. panta 2. punkts
83. panta 3. punkts			69. panta 3. punkts
84. pants			70. pants
85. pants			71. pants
86. pants			72. pants
87. panta 1. punkts			73. panta 1. punkts
87. panta 2. punkts			73. panta 2. punkts
87. panta 3. punkts			73. panta 3. punkts
88. panta 1. punkts			74. panta 1. punkts
88. panta 2. punkts			74. panta 2. punkts
88. panta 3. punkts			74. panta 3. punkts
88. panta 4. punkts			74. panta 4. punkts
88. panta 5. punkts			74. panta 5. punkts
			74. panta 6. punkts
89. panta 1. punkts			75. panta 1. punkts
89. panta 2. punkts			75. panta 2. punkts
89. panta 3. punkts			75. panta 3. punkts
90. panta 1. punkts			76. panta 1. punkts
90. panta 2. punkts			76. panta 2. punkts
91. pants			77. pants
92. panta 1. punkts			78. panta 1. punkts
92. panta 2. punkts			78. panta 2. punkts
93. pants			79. pants
94. pants			80. pants
95. panta 1. punkts			81. panta 1. punkts
95. panta 2. punkts			-
95. panta 3. punkts			-
95. panta 4. punkts			-
95. panta 5. punkts			81. panta 2. punkts
96. panta 1. punkts			-
96. panta 2. punkts			-
96. panta 3. punkts			-
96. panta 4. punkts			-
96. panta 5. punkts			-
96. panta 6. punkts			82. pants
			83. panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
			84. panta 1., 2. un 3. punkts
97. panta 1. punkts			85. panta 1. punkts
			85. panta 2. līdz 7. punkts
97. panta 2. punkts			85. panta 8. punkts, 85. panta 9. punkts
97. panta 3. punkts			85. panta 10. punkts
97. panta 4. punkts			86. panta 1. punkts
97. panta 5. punkts			86. panta 2. punkts
			86. panta 3. un 4. punkts
			87. pants
			88. panta 1., 2. un 3. punkts
98. panta 1. punkts			89. panta 1. punkts
a) apakšpunkts			a) apakšpunkts
b) apakšpunkts			b) apakšpunkts
c) apakšpunkts			c) apakšpunkts
			d) apakšpunkts
d) apakšpunkts			e) apakšpunkts
			f) apakšpunkts
			g) apakšpunkts
98. panta 2. un 4. punkts			89. panta 2. punkts
98. panta 3. punkts			85. panta 11. punkts
98. panta 5. punkts			89. panta 3. punkts
99. panta 1. punkts			90. panta 1. punkts
99. panta 2. punkts			90. panta 2. punkts
100. panta 1. punkts			91. panta 2. punkts
100. panta 2. punkts			91. panta 3. punkts
100. panta 3. punkts			91. panta 1. punkts
100. panta 4. un 5. punkts
			91. panta 4. un 5. punkts
100. panta 6. punkts			91. panta 6. punkts
			92. pants
			93. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
101. panta 1. punkts			94. panta 1. punkts
101. panta 2. punkts			94. panta 2. punkts
101. panta 3. punkts			94. panta 3. punkts
101. panta 4. punkts			94. panta 4. punkts
102. panta 1. punkts			95. panta 1. punkts
102. panta 2. punkts			95. panta 2. punkts
103. panta 1. punkts			96. panta 1. punkts
			96. panta 2., 3. un 4. punkts
103. panta 2. punkts			101. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
			97. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
			98. panta 1. un 2. punkts
			99. panta 1. un 2. punkts
			100. panta 1. un 2. punkts
			102. līdz 104. pants
104. pants		40. pants	105. pants
105. panta 1. punkts		41. panta 1. punkts	106. panta 1. punkts
105. panta 2. punkts		41. panta 2. punkts	106. panta 2. punkts
105. panta 3. punkts		41. panta 3. punkts	106. panta 3. punkts
			106. panta 4. punkts
105. panta 4. punkts		41. panta 4. punkts	106. panta 5. punkts
105. panta 5. punkts		41. panta 5. punkts	106. panta 6. punkts
106. pants			-
	14. panta 1. un 2. punkts
	15. panta 1. un 2. punkts
107. panta 1. punkts	16. panta 1. punkts	42. panta 1. punkts
107. panta 2. punkts		42. panta 2. punkts
107. panta 3. punkts	16. panta 2. punkts	42. panta 3. punkts
			107. pants
108. pants	17. pants	43. pants	108. pants
109. panta 1. punkts		44. panta 1. punkts
109. panta 2. punkts		44. panta 2. punkts
109. panta 3. punkts		44. panta 3. punkts
109. panta 4. punkts		44. panta 4. punkts
109. panta 5. punkts		-
	18. panta 1. punkts	45. panta 1. punkts, 45. panta 2. punkts
	18. panta 2. punkts	45. panta 3. punkts
	18. panta 3. punkts	45. panta 4. punkts
	18. panta 4. punkts	-
114. pants	21. pants	48. pants
115. panta 1. punkts	22. panta 1. punkts	49. panta 1. punkts
115. panta 2. punkts		49. panta 2. punkts
115. panta 3. punkts	22. panta 2. punkts	49. panta 3. punkts
115. panta 4. punkts		-
115. panta 5. punkts		-
115. panta 6. punkts		-
116. pants	23. pants	50. pants	112. pants
117. pants	24. pants	51. pants	-
I pielikums		I pielikums	I pielikums
		II pielikums	II pielikums
II pielikums		III pielikums	III pielikums