EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.6.2023

COM(2023) 362 final

2023/0206(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus, kuri piemērojami apgabalā, ko aptver Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 un Regulu (ES) Nr. 1236/2010

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) ir reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO), kas atbildīga par to zvejas resursu pārvaldību, uz kuriem attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (NEAFC konvencija) 1 . NEAFC konvencija tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK 2 un stājās spēkā 1982. gada 17. martā 3 .

NEAFC komisija pieņem saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus, kuru mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu un optimālu izmantošanu. Šos pasākumus pieņem kā ieteikumus, kas līgumslēdzējām pusēm kļūst saistoši, tiklīdz stājas spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar NEAFC konvencijas 12. panta 2. punktu tiek celti iebildumi. Pret NEAFC komisijas pieņemtajiem pasākumiem ikviena līgumslēdzēja puse var iebilst 50 dienu laikā no dienas, kad NEAFC sekretariāts ir pasākumu paziņojis. Ja iebildumus pret ieteikumu izteikušas trīs vai vairāk līgumslēdzējas puses, tas nekļūst saistošs nevienai NEAFC līgumslēdzējai pusei.

Visas NEAFC līgumslēdzējas puses ir NEAFC komisijas locekles. Saskaņā ar NEAFC konvenciju NEAFC komisija pasākumus pieņem vienprātīgi vai ar kvalificētu balsu vairākumu. Pirms katras NEAFC komisijas sanāksmes Komisija Savienības vārdā izstrādā sarunu norādes, kas pamatojas uz piecgadu nostāju, kura noteikta ar Padomes lēmumu, un uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) sniegtajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šīs sarunu norādes tiek iesniegtas Padomes darba grupai, kurā tās tiek apspriestas un apstiprinātas, un pēc tam koordinācijas sanāksmēs ar dalībvalstīm, kas notiek NEAFC gadskārtējo sanāksmju laikā, norādes tiek vēl pieslīpētas, lai ņemtu vērā aktuālos notikumus.

Gadskārtējās sanāksmēs NEAFC komisija pieņem jaunus pasākumus, kurus NEAFC sekretariāts līgumslēdzējām pusēm pēc sanāksmes paziņo NEAFC komisijas lēmumu formā. Pēc paziņojuma saņemšanas Komisija Padomi informē par jaunu pasākumu pieņemšanu, kā arī to plānoto spēkā stāšanās dienu. Savienības pienākums ir panākt atbilstību šiem pasākumiem, kas, tiklīdz stājušies spēkā, uzskatāmi par starptautiskām saistībām.

2022. gadā NEAFC pārvaldības apgabalā bija atļauts darboties 301 Savienības zvejas kuģim.

NEAFC komisijas pieņemtie saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumi pēdējo reizi tika ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 1236/2010 4 un pēc tam tika vairākkārt grozīti. Kopš tā laika NEAFC komisija ir grozījusi dažus jau spēkā esošus pasākumus un pieņēmusi jaunus pasākumus, kuri Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti. Tas attiecas uz pasākumiem, kas ietilpst NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēmā, un pasākumiem, kurus NEAFC komisija pieņēmusi ar:

–Ieteikumu 19:2014 par apgabalu pārvaldības pasākumiem, kas paredzēti jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā 5 , kurā grozījumi izdarīti ar Ieteikumu 06:2023 6 ;

–Ieteikumu 08:2023 7 un 09:2023 8 , ar ko groza sarakstu ar NEAFC regulētajiem resursiem, uz kuriem attiecas NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēma;

–Ieteikumu 10:2023, ar ko aizliedz izmetumus NEAFC pārvaldības apgabalā 9 ;

–Ieteikumu 11:2023 par jūrā veiktu citā kuģī pārkraušanas operāciju kontroli 10 ;

–Ieteikumu 12:2023 par kontroles pasākumiem, kas piemērojami komerciālās pētniecības kuģiem 11 .

Tāpēc priekšlikuma galvenais mērķis ir NEAFC komisijas pieņemtos saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus ieviest Savienības tiesību aktos. Lai nepieļautu novirzes no starptautiskajām saistībām, ko Savienība uzņēmusies kā līgumslēdzējas puse, un kontroles personālam un operatoriem atvieglotu dokumenta lietošanu, priekšlikums cieši pieturas pie NEAFC pasākumu jaunākās redakcijas struktūras un formulējuma.

Tajā pašā laikā priekšlikuma mērķis ir visus NEAFC pasākumus sakopot vienā regulā. Patlaban noteikumi, ar kuriem ievieš NEAFC kontroles pasākumus, ir iekļauti Regulā (ES) Nr. 1236/2010 un zināmā mērā Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 12 , savukārt noteikumi, ar kuriem ievieš NEAFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami NEAFC pārvaldības apgabalā, ir noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1899/85 13 un Regulā (ES) 2019/1241. Tāpēc ir lietderīgi relevantos minēto regulu noteikumus aizstāt ar vienu leģislatīvu aktu.

Priekšlikuma mērķis ir arī ieviest dažus pasākumus, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz četru pelaģisko zvejniecību – makreles, stavridu, putasu un siļķes zvejniecības – kontroli Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Pasākumi, par kuriem vienošanās panākta Savienības, Fēru Salu un Norvēģijas zvejniecības nolīgumu satvarā un kuri attiecas uz šo pelaģisko zvejniecību pārvaldību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu ūdeņos 2014.–2020. gadā, Savienības tiesību aktos tika ieviesti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1962 14 . Minētā regula grozīja Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 15 78.–91. pantu. Turklāt Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 54.b un 54.c pants satur noteikumus par ierobežojumiem, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu, un automātisko atlasīšanas iekārtu izmantošanas ierobežojumiem.

2022. gadā Savienība, Fēru Salas, Grenlande, Islande, Norvēģija un Apvienotā Karaliste apspriedās par kontroles pasākumiem, kas piemērojami minētajām pelaģiskajām zvejniecībām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Minētā zvejniecības jautājumu apspriešana noslēdzās 2022. gada novembrī, un tās iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā 16 . Minētās apspriešanas secinājumi atspoguļo vienošanos pārskatīt minēto pelaģisko zvejniecību kontroles pasākumus, par kuriem bija panākta vienošanās uz laiku no 2014. līdz 2022. gadam, arī apņemšanos līdz 2026. gada 1. janvārim ieviest papildu pasākumus. Pārskatītie pasākumi attiecas uz izmetumu uzraudzību, izkrāvumu inspicēšanas procedūrām un svēršanai un svēršanas sistēmām piemērojamajām prasībām.

Savienības pienākums ir nodrošināt šo pasākumu savlaicīgu ieviešanu Savienības tiesību aktos. Lai gan vairākus pasākumus var ieviest, pārskatot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 78.–91. pantu, ar šo priekšlikumu pārskata arī pasākumus, kas patlaban ietverti Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 54.b un 54.c pantā par ierobežojumiem, kas piemērojami automātisko atlasīšanas iekārtu izmantošanai uz kuģa un nozvejas izmešanai. Tas ļauj ieviest vajadzīgos uzraudzības rīku pielāgojumus, lai tos varētu izmantot par zvejas kuģa izkraušanas atveru aizplombēšanas alternatīvu, un uz zvejas kuģa izmantot automātiskās atlasīšanas iekārtas, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar attālās elektroniskās uzraudzības sistēmām. Priekšlikums arī ievieš Savienības tiesību aktos prasību, izmantojot novērošanas kameras un sensoru tehnoloģijas, elektroniski uzraudzīt svēršanas operācijas izkraušanas un apstrādes iekārtās, kurās gadā tiek nosvērts vairāk nekā 3000 tonnu nozveju, kas gūtas no šiem pelaģiskajiem krājumiem.

Priekšlikums saskaņā ar LESD 290. pantu piešķir Komisijai deleģētās pilnvaras grozīt NEAFC pasākumus, kas ir drīzāk tehniska rakstura, kā arī pasākumus, kas izriet no zvejniecības jautājumu apspriedēm par pasākumiem, kuri piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Lai Savienība varētu izpildīt savas starptautiskās saistības, tie būtu ātri jāievieš Savienības tiesību aktos. Tālāki priekšlikuma grozījumi būtu jāizdara ar Komisijas deleģētajām regulām, ja grozījumi ir tehniska rakstura, bet citos gadījumos – ar regulas grozījumiem.

Gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā NEAFC komisija pieņēma Ieteikumu 19:2019 ieviest NEAFC elektroniskās ziņošanas sistēmu (ERS), kuras pamatā ir jaunais FLUX UN/CEFACT standarts, kas izstrādāts ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības vajadzībām. Ieteikums izveido procedūru, ar kuru saskaņā Savienība būs pirmā NEAFC līgumslēdzēja puse, kas pieņem sistēmu, un pārējās NEAFC līgumslēdzējas puses to ieviesīs divus gadus ilgā pārejas periodā. Šā standarta pieņemšana ir saistīta ar jaunas NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēmas stāšanos spēkā. Priekšlikuma mērķis ir šo jauno shēmu ieviest Savienības tiesību aktos.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I sadaļa satur priekšlikuma priekšmetu, proti, ieviest NEAFC pieņemtos noteikumus un noteikt pasākumus, kas piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Lai nepieļautu dublēšanos, Savienības zivsaimniecības tiesību aktos jau ieviestie pasākumi priekšlikumā nav iekļauti, jo tie aizvien vēl ir piemērojami, jo īpaši Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009 un Regulas (ES) 2017/2403 normas.

II sadaļa ievieš NEAFC pasākumus un nosaka šo pasākumu darbības jomu (I nodaļa) un priekšlikuma II sadaļā piemērojamās definīcijas. Tiek ieviesti šādi pasākumi: i) saglabāšanas un pārvaldības pasākumi (II nodaļa) un ii) kontroles un izpildes panākšanas pasākumi (III nodaļa). Noteikumi par kontroli aptver ES dalībvalstu pienākumus izraudzīties kontaktpunktus un piešķirt inspekcijas līdzekļus NEAFC kontroles shēmai, to ES zvejas kuģu pienākumus, kuriem atļauts darboties NEAFC pārvaldības apgabalā, un noteikumus par to, kā īsteno NEAFC ostas valsts kontroli, kas piemērojama citas NEAFC līgumslēdzējas puses zvejas kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā iegūti zvejas resursi un kuri plāno piestāt ES ostās, un tādu ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuri piestāj citas līgumslēdzējas puses ostā. NEAFC shēmā ir iekļauts arī saraksts ar smagiem pārkāpumiem un pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka zvejas kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, ievēro noteikumus.

III sadaļa noteic pasākumus, kas piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām. I nodaļa noteic to pasākumu darbības jomu, kuri attiecas uz siļķes, putasu, makreles un stavridu zvejniecībām NEAFC konvencijas apgabalā un ES ūdeņos apgabalā, kas atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas pārziņā. II nodaļa ietver pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt izmešanu un augstākas kategorijas zivju atlasīšanu uz kuģiem. III nodaļa noteic uzraudzības prasības, kas piemērojamas izkraušanas un apstrādes iekārtām, kurās gadā nosver vairāk nekā 3000 tonnu šo pelaģisko zvejniecību izkrāvumu.

IV sadaļa satur nobeiguma noteikumus, to vidū noteikumus par datu aizsardzību, pilnvaru deleģēšanu un šādas deleģēšanas izpildes procedūrām. Tā ietver arī grozījumus citās regulās, citu regulu atcelšanu, šīs regulas stāšanos spēkā un dažu noteikumu piemērošanas sākumdienu.

2023/0206 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus, kuri piemērojami apgabalā, ko aptver Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 un Regulu (ES) Nr. 1236/2010

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 20 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Viens no kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 21 , ir panākt, lai jūras bioloģiskie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)Savienība ar Padomes Lēmumu 98/392/EK 22 ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju. Ar Padomes Lēmumu 98/414/EK 23 Savienība ir apstiprinājusi Nolīgumu par minētās konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kurā ietverti principi un noteikumi, kas attiecas uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu atklātā jūrā.

(3)Eiropas Ekonomikas kopiena ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK 24 ir apstiprinājusi Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (“NEAFC konvencija”), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC). Ar Padomes Lēmumu 2009/550/EK 25 ir apstiprināti grozījumi, kas NEAFC konvencijā izdarīti 2004. un 2006. gadā. Grozījumi oficiāli stājās spēkā 2013. gada 29. oktobrī, lai gan saskaņā ar 2005. gada Deklarāciju par to, kā interpretēt un īstenot Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (Londonas deklarācija), tika panākta vienošanās grozījumus no to pieņemšanas līdz spēkā stāšanās dienai īstenot provizoriski.

(4)NEAFC konvencijas mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un optimālu izmantošanu konvencijas apgabalā, tā panākot ilgtspējīgus ekonomiskus, vidiskus un sociālus ieguvumus. Šajā nolūkā NEAFC komisijai ir tiesības pieņemt juridiski saistošus lēmumus (“ieteikumi”) par tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu, pārvaldību un kontroli. Šie ieteikumi ir adresēti galvenokārt NEAFC līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piemēram, zvejas kuģu kapteiņu) pienākumi. Šādi pasākumi var kļūt saistoši Savienībai, un Savienības gadījumā tie jāievieš Savienības tiesību aktos, ciktāl Savienības tiesību akti tos vēl neaptver.

(5)NEAFC Ieteikums 19:2014 26 , kurā noteikti grunts zvejas aizlieguma apgabali, esošie grunts zvejas apgabali un izpētes zvejai piemērojamās prasības, paredz jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumus. Dažas minētā ieteikuma daļas Savienības tiesību aktos tika ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 27 . Tāpēc ir lietderīgi ar šo regulu nodrošināt minētā ieteikuma pilnīgu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

(6)NEAFC ir pieņēmusi arī Ieteikumu 01:2023 28 un Ieteikumu 04:2023 29 , ar ko nosaka sarkanasaru zvejas aizlieguma apgabalu Irmingera jūrā un pikšas zvejas aizlieguma apgabalu Rokala zonā. Minētie ieteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)Attiecībā uz dažām zvejniecībām NEAFC nebija iespējas pieņemt relevantus ieteikumus, piemēram, pasākumus attiecībā uz sarkanasariem ICES 1. un 2. zonā. Tomēr, lai nodrošinātu saglabāšanu, kas minētajiem krājumiem nāktu par labu, būtu jāpieņem saglabāšanas pasākumi, kuri ir saskaņā ar Savienības nostāju, ko tā paudusi NEAFC.

(8)NEAFC pieņemtie kontroles pasākumi Savienības tiesību aktos pēdējo reizi tika ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 1236/2010 30 . Kopš tā laika NEAFC ir grozījusi dažus jau spēkā esošus pasākumus un pieņēmusi jaunus pasākumus, kuri Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti. Tas jo īpaši attiecas uz kontroles pasākumiem, kas ietilpst NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēmā (“shēma”).

(9)Shēma ir ieteikums, ar ko nosaka kontroles un izpildes panākšanas pasākumus, kuri piemērojami kuģiem, kas peld ar līgumslēdzēju pušu karogu un darbojas pārvaldības apgabalā, kārtību, kādā norit inspekcija un pārraudzība jūrā NEAFC pārvaldības apgabalā, un procedūras, kas līgumslēdzējām pusēm jāīsteno pārkāpuma gadījumā. Tā ietver dažus kontroles pasākumus, kas piemērojami konvencijas apgabalā un aptver NEAFC līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā esošus ūdeņus, piemēram, prasības par saldētu zivju marķēšanu. Shēma paredz arī ostas valsts kontroles sistēmu, kas piemērojama NEAFC līgumslēdzēju pušu zvejas kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā iegūti zvejas resursi un kuri plāno piestāt citas līgumslēdzējas puses ostās. Šī sistēma prasa, lai operators sniegtu iepriekšēju paziņojumu, kas karoga līgumslēdzējai pusei jāverificē, pirms ostas valsts piešķir atļauju veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai citu ostas pakalpojumu izmantošanu.

(10)Ar NEAFC Ieteikumu 19:2019 31 ir ieviesta elektroniskas ziņošanas sistēma (ERS), kura izmantojama datu paziņošanai starp NEAFC līgumslēdzējām pusēm un NEAFC sekretariātu un pamatojas uz FLUX UN/CEFACT standartu, kas izstrādāts ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības vajadzībām. Šā standarta ieviešana ir saistīta ar jaunas NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēmas stāšanos spēkā. Šis ieteikums ir jāievieš Savienības tiesību aktos.

(11)2022. gadā Savienība, Fēru Salas, Grenlande, Islande, Norvēģija un Apvienotā Karaliste rīkoja apspriedes par kontroles pasākumiem, kas piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Minētās apspriedes noslēdzās 2022. gada novembrī, pamatojoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2022. gada 14. oktobrī. Pasākumi, par kuriem šajās apspriedēs panākta vienošanās 32 , būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Saskaņā ar pušu vienošanos, kas panākta šo zvejniecības jautājumu apspriešanas laikā, dažu pasākumu piemērošana būtu jāatliek, lai sagādātu pietiekamu laiku to ieviešanai.

(12)Šīs regulas satvarā apstrādātie persondati būtu jāapstrādā saskaņā ar piemērojamajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 33 un (ES) 2018/1725 34 noteikumiem. Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, persondati būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus pēc relevanto datu saņemšanas. Ja attiecīgie persondati ir vajadzīgi turpmākiem pasākumiem pēc sūdzībām, pārkāpumiem, tiesvedības vai administratīvām procedūrām, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai dažus datus paturēt līdz attiecīgo administratīvo procedūru vai tiesvedības beigām vai uz sankciju piemērošanai vajadzīgo laiku. Turklāt saskaņā ar Regulā (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un šajā regulā noteiktajām prasībām būtu jānosaka aizsargpasākumi, jo īpaši pret ļaunprātīgu izmantošanu, arī pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi.

(13)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi konsultēšanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš [datums] ir sniedzis atzinumu 35 .

(14)Lai Savienības tiesību aktos ātri ieviestu turpmākus NEAFC ieteikumus, ar ko groza vai papildina šajā regulā minētos ieteikumus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, ar kuriem groza noteikumus par procedūrām, kā paziņo kontaktpunktus, pārraida zvejas kuģu paziņojumus un atļaujas, paziņo par pārkraušanu citā kuģī, sniedz informāciju NEAFC sekretariātam, veic vispārēju ziņošanu par nozveju un zvejas piepūli, paziņo par inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu un paziņo par pārkāpumiem, par pārraudzības procedūrām un pārkāpumu paziņošanas procedūrām; kravas izvietojuma plāniem piemērojamās prasības, regulēto resursu sarakstu, jutīgu jūras ekosistēmu (JJE) indikatorsugas, esošo grunts zvejas apgabalu koordinātas, pārvaldības apgabalā piemērojamos tehniskos pasākumus; ziņu, produkcijas žurnāla, elektroniskā zvejas žurnāla un izkraušanas ostas ziņojumu datu elementus; datu pārraidīšanas formātus, procedūras, kas zvejniecības uzraudzības centriem jāievēro, lai ziņas validētu manuāli; datu elementus, kas izmantojami inspektoru un inspekcijas platformu paziņošanai, pārraudzības darbību paziņošanai un pārraudzības un pamanīšanas ziņojumu pārraidīšanai; inspekcijas ziņojuma veidlapas, noteikumus par iekāpšanas trapu konstrukciju un izmantošanu, apstiprināto ostu paziņojumā iekļaujamos datu elementus un ostas valsts kontroles veidlapu paraugus. Lai Savienības tiesību aktos ātri ieviestu turpmākus pasākumus, kurus apspriedēs, kas saistītas ar dažu pelaģisko zvejniecību kontroli, apstiprinājusi Savienība un citas Ziemeļaustrumu Atlantijas piekrastes valstis, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt arī aktus, ar kuriem groza noteikumus par ierobežojumiem, kas pelaģiskās zvejas kuģiem piemērojami attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu, atkāpēm no aizlieguma izmantot automātiskās atlasīšanas iekārtas un noteikumiem par došanos prom. 

(15)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 36 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(16)NEAFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas piemērojami pārvaldības apgabalā, Savienības tiesību aktos pēdējo reizi tika ieviesti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 37 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 38 XII pielikumu. Skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad Regulas (ES) 2019/1241 5. panta h) punkts, VI nodaļa un XII pielikums tiek svītrots un aizstāts ar šīs regulas normām un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85. Padomes Regula (EEK) Nr. 1899/85 tiek atcelta un aizstāta ar šīs regulas normām.

(17)To pašu iemeslu dēļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 39 54.b un 54.c pants, kas satur dažus pelaģiskajām zvejniecībām piemērojamus kontroles pasākumus, tiek svītrots un aizstāts ar šīs regulas normām.

(18)NEAFC kontroles pasākumi Savienības tiesību aktos pēdējo reizi tika ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1236/2010 40 . Tāpēc Regula (ES) Nr. 1236/2010 tiek atcelta un aizstāta ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Šī regula:

(a)noteic saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un ievieš Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas pieņemtās kontroles un izpildes panākšanas shēmas (NEAFC shēma) grozījumus;

(b)noteic pasākumus, kas piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām konvencijas apgabalā un Savienības ūdeņos, kuri ietilpst Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) apgabalā, kas precīzi noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 41 II pielikumā;

(c)groza dažus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumus.

2.Šo regulu piemēro, neskarot pienākumus, kas noteikti zivsaimniecības nozarē spēkā esošās regulās, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 42 un Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 43 un (EK) Nr. 1224/2009.

II SADAĻA
NEAFC PASĀKUMI

I nodaļa
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

2. pants
Darbības joma

Šīs regulas II sadaļu piemēro:

(a)Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas pārvaldības apgabalā, kas ir NEAFC pārziņā;

(b)Savienības kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā gūtas nozvejas, ja dota konkrēta norāde uz šādiem kuģiem;

(c)trešās valsts kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā gūtas nozvejas un kuri atrodas Savienības ūdeņos vai ostās, ja dota konkrēta norāde uz šādiem kuģiem.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“NEAFC” ir Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija;

2.“konvencijas apgabals” ir teritorijas, kuras ietilpst

(a)Atlantijas okeāna, Ziemeļu Ledus okeāna un ar tiem saistīto jūru daļās, kas atrodas uz ziemeļiem no 36° ziemeļu platuma un starp 42° rietumu garuma un 51° austrumu garuma, izņemot:

I.Baltijas jūru un Beltus, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no līnijām, kuras novilktas no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei, un

II.Vidusjūru un ar to saistītās jūras līdz 36° ziemeļu platuma paralēles un 5°36′ rietumu garuma meridiāna krustošanās punktam,

(b)Atlantijas okeāna daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma un starp 44° rietumu garuma un 42° rietumu garuma;

3.“pārvaldības apgabals” ir konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem;

4.“jutīgas jūras ekosistēmas” jeb “JJE” ir jūras ekosistēmas, kas noteiktas, izmantojot kritērijus, kuri minēti 42. un 43. punktā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā;

5.“regulētie resursi” ir I pielikumā uzskaitītie zvejas resursi, uz kuriem attiecas saskaņā ar konvenciju izdoti ieteikumi;

6.“JJE indikatorsugas” ir II pielikumā nosauktās sugas, kas signalizē JJE sastopamību;

7.“grunts zveja” ir tādu zvejas rīku izmantošana, kas parastu zvejas operāciju laikā varētu nonākt saskarē ar jūras gultni;

8.“esošie grunts zvejas apgabali” ir pārvaldības apgabala daļa, kurā no 1987. līdz 2007. gadam notikusi grunts zveja un kuru nosaka III pielikumā norādītās koordinātas;

9.“izpētes grunts zveja” ir jebkāda komerciāla grunts zveja grunts zvejas ierobežojumu apgabalos vai – ja tiek būtiski mainīta grunts zvejas norise un tehnoloģija – esošos grunts zvejas apgabalos;

10.“zvejas darbības” ir zveja, arī kopīgas zvejas operācijas, zivju apstrādes operācijas, zvejas resursu vai to produktu pārkraušana citā kuģī vai izkraušana un visas citas komerciālas darbības, ko veic, gatavojoties zvejai vai saistībā ar zveju, to vidū iepakošana, transportēšana, degvielas uzpildīšana vai kuģa krājumu papildināšana;

11.“zvejas kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā izmantošanā; pie šādiem kuģiem pieder arī zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

12.“saskare” ir JJE indikatorsugu nozveja, kas pārsniedz šādas sliekšņvērtības:

(a)attiecībā uz tralējumu un zvejas rīku, kas nav āķu jeda: vairāk nekā 30 kg dzīvu koraļļu un/vai 400 kg dzīvu sūkļu klātesība;

(b)attiecībā uz āķu jedas ievietošanas reizi: JJE indikatorsugu īpatņu esība uz 10 āķiem 1000 āķu segmentā vai 1200 m garā āķu jedas posmā, atkarībā no tā, kurš ir īsāks;

13.“VMS” ir zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas kompetentajām iestādēm regulāri nodrošina datus par zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;

14.“ziņojums” ir ar zvejas darbībām saistīta standartizēta informācija, kas reģistrēta elektroniski;

15.“NEAFC sekretariāts” ir NEAFC sekretārs un citi darbinieki, ko NEAFC iecēlusi saskaņā ar konvencijas 3. panta 7. punktu;

16.“būtiska nelabvēlīga ietekme” ir ietekme, kas minēta 17.–20. punktā FAO Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā;

17.“zvejas resursi” ir zivju, gliemju, vēžveidīgo, arī nometnieku sugu, resursi, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas I pielikumā minētās tālu migrējošās sugas un anadromo sugu krājumus, ciktāl uz šādām sugām attiecas citi starptautiski nolīgumi;

18.“ziņa” ir standartizēta forma, kādā notiek apmaiņa ar ziņojumiem starp līgumslēdzējām pusēm un NEAFC sekretariātu vai starp dalībvalstīm un Komisiju;

19.“konvencija” ir Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā 44 ;

20.“SJO numurs” ir septiņciparu numurs, ko piešķīrusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) vai jebkura cita aģentūra, kam šādas pilnvaras piešķirtas kuģa būves laikā vai laikā, kad kuģis pirmo reizi iekļauts SJO kuģu reģistrā;

21.“elektronisks zvejas žurnāls” ir ar datorizētiem līdzekļiem uzturēts reģistrs ar zvejas darbību datiem, kurus reģistrē zvejas kuģa kapteinis un kurus karoga valstij pārraida laikā no iepriekšēja paziņojuma par ieiešanu pārvaldības apgabalā līdz iziešanai no pārvaldības apgabala;

22.“FMC” ir karoga valsts zvejas uzraudzības centrs, kas atrodas uz sauszemes;

23.“iepriekšējs paziņojums” ir ziņojums par nodomu nākotnē veikt kādu darbību;

24.“zvejas reiss” attiecībā uz zvejas darbībām pārvaldības apgabalā ir ikviens zvejas kuģa reiss, kura laikā no ieiešanas pārvaldības apgabalā līdz iziešanai no tā tiek veiktas zvejas darbības;

25.“deklarācija” ir ziņojums par zvejas darbību, kas deklarācijas reģistrēšanas un pārraidīšanas laikā notiek vai jau ir notikusi;

26.“citā kuģī pārkraušanas operācija” ir jebkāda uz kuģa paturēta zvejas resursu daudzuma tieša nodošana no viena zvejas kuģa citam;

27.“līgumslēdzējas puses” ir konvencijas līgumslēdzējas puses;

28.“EFCA” ir Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 45 ;

29.“osta” ir ikviena vieta, kas atrodas krastā un ko izmanto izkraušanai vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar zvejas darbībām vai paredzēti šo darbību atbalstam, vai vieta, kas atrodas krastā vai tuvu krastam un ko līgumslēdzēja puse apstiprinājusi zvejas resursu pārkraušanai citā kuģī;

30.“kopīga zvejas operācija” ir operācija, kurā iesaistījušies divi vai vairāki zvejas kuģi un kuras gaitā nozveja no viena zvejas kuģa zvejas rīkiem tiek pārvietota uz cita kuģa zvejas rīkiem;

31.“elektroniski dati” ir visi dokumenti, ziņojumi, ziņas un veidlapas, kas elektroniski pārraidītas un saņemtas, ievērojot NEAFC shēmas noteikumus;

32.“grunts zvejas aizlieguma apgabali” ir apgabali, kuros grunts zveja pārvaldības apgabalā ir aizliegta JJE aizsardzības labad un kuri precīzi noteikti IV pielikuma 8. punktā;

33.“kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis” ir ikviens kuģis, kurš iesaistījies zvejas darbībās un kura karoga valsts nav nedz NEAFC līgumslēdzēja puse, nedz aktīvs sadarbības partneris, kas nav NEAFC līgumslēdzēja puse, vai zvejas kuģis, kuru ir pamatots iemesls uzskatīt par kuģi bez valstspiederības;

34.“NNN zveja” ir nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1.–4. punktā;

35.“CFR numurs” ir Savienības zvejas flotes kuģa unikālais identifikācijas numurs, kas ir neatkarīgs no valsts zvejas flotes numura un minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 46 8. pantā.

II nodaļa
SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

4. pants
JJE aizsardzības pasākumi

1.Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, to vidū grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta ārpus esošajiem grunts zvejas apgabaliem, kas uzskaitīti III pielikumā un ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu. Šo punktu nepiemēro izpētes grunts zvejas darbībām, kas noteiktas 5. pantā.

2.Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, to vidū grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta IV pielikuma 8. punktā uzskaitītajos apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu.

3.Grunts zveju veicoša Savienības zvejas kuģa kapteinis nosaka JJE indikatorsugu nozveju apjomu. Ja JJE indikatorsugu daudzums liecina, ka zvejas operācijas laikā notikusi saskare, kapteinis rīkojas šādi:

(a)ja saskare tiek atklāta saistībā ar traļa izcelšanu, pārtrauc zveju un dodas prom no apgabala, ko definē kā divas jūras jūdzes platu joslu (daudzstūri) abpus tās tralēšanas trasei, kuras laikā saskare notikusi. Trase ir līnija, kas savieno secīgas VMS pozīcijas, kuras papildinātas ar visprecīzāko pieejamo pozicionēšanas informāciju, no tralēšanas sākuma līdz beigām un kas abos galos pagarināta par divām jūras jūdzēm;

(b)ja saskare tiek atklāta saistībā ar citiem grunts zvejas rīkiem, pārtrauc zveju un dodas prom vismaz divu jūras jūdžu attālumā no pozīcijas, par kuru esošie pierādījumi liecina, ka tā atrodas vistuvāk precīzajai saskares vietai.

4.Kapteinis izmanto visus pieejamos informācijas avotus un bez kavēšanās dara karoga dalībvalstij zināmu detalizētu informāciju par incidentu, arī trasi vai pozīciju, kas noteikta, ievērojot 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

5.Karoga dalībvalsts detalizēto informāciju par incidentu bez kavēšanās nosūta Komisijai, kas šo informāciju pārsūta NEAFC sekretariātam.

6.Kad saņemta informācija par saskari ar iespējamām JJE, Savienības zvejas kuģu kapteiņi NEAFC identificētajos apgabalos uz laiku ievēro zvejas aizliegumu līdz brīdim, kad NEAFC sekretariāts paziņo, ka zveja minētajos apgabalos atkal atļauta.

5. pants
Izpētes grunts zvejas darbības

1.Izpētes grunts zvejas darbības iepriekš novērtē NEAFC Pastāvīgā pārvaldības un zinātnes komiteja (PECMAS) un Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES).

2.Dalībvalstis, kuru kuģi vēlas iesaistīties izpētes grunts zvejā, apkopo datus, kas PECMAS un ICES vajadzīgi iepriekšējai novērtēšanai, un elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju, kas vajadzīga izpētes zvejas pieprasījumu izvērtēšanai:

(a)ieguves plāns, kurā norādītas mērķsugas, ierosinātie datumi un apgabali un izmantojamo grunts zvejas rīku tips. Lai nodrošinātu, ka zveja tiek pakāpeniski izvērsta ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā, ņem vērā apgabala un zvejas piepūles ierobežojumus;

(b)ietekmējuma mazināšanas plāns, kas ietver pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE, ar kurām varētu saskarties zvejas darbību laikā;

(c)nozvejas uzraudzības plāns, kas ietver visu nozvejoto sugu reģistrēšanu un ziņošanu;

(d)nozvejas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas ļauj pietiekami detalizēti novērtēt darbību;

(e)detalizēts datu vākšanas plāns par plānoto zvejas rīku vilkšanas un ievietošanas reižu sadalījumu, ciktāl tas praktiski iespējams, par katru vilkšanas reizi un katru ievietošanas reizi;

(f)datu vākšanas plāns, kura mērķis ir atvieglot JJE identificēšanu apgabalā, kurā zvejas darbības notikušas;

(g)plāni, kā uzraudzīt grunts zveju, izmantojot zvejas rīku uzraudzības tehnoloģijas, arī kameras, ja praktiski iespējams;

(h)dati no jūras dibena kartēšanas programmām, eholotēm un, ja praktiski iespējams, daudzstaru eholotēm, un citi dati, kas ir relevanti, lai provizoriski novērtētu risku radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE;

(i)ierosinātās grunts zvejas zināmās un paredzamās ietekmes sākotnējais novērtējums, kas cita starpā pievēršas šādiem aspektiem:

i) ieguves plāns, kas ietver veiktās vai plānotās zvejas veidus, arī kuģu un zvejas rīku tipus, zvejas apgabalus, mērķsugas un iespējamās piezvejas sugas, zvejas piepūles līmeņus un zvejas ilgumu,

ii) labākā pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija par zvejas resursu pašreizējo stāvokli un bāzlīnijas informācija par zvejas apgabala ekosistēmām, dzīvotnēm un sugu sabiedrībām, ar kuru jāsalīdzina tālākās izmaiņas,

iii) to JJE identifikācija, apraksts un kartēšana (ģeogrāfiskā atrašanās vieta un apmērs), kas ir vai varētu būt sastopamas zvejas apgabalā,

iv) iespējamās ietekmes rašanās, rakstura, mēroga un ilguma noteikšana, apraksts un izvērtējums, arī attiecībā uz ierosinātās zvejniecības kumulatīvo ietekmi uz JJE zvejas apgabalā,

v) dati un metodes, kas izmantoti, lai noteiktu, aprakstītu un novērtētu darbības ietekmi, identificētu zināšanu iztrūkumus un izvērtētu novērtējumā sniegtās informācijas neskaidrības,

vi) zvejas operāciju iespējamās ietekmes riska novērtējums, kura mērķis ir noteikt, kāda ietekme uz JJE varētu būt būtiska nelabvēlīga ietekme vai ietvert šādu ietekmi,

vii) ietekmējuma mazināšanas plānā ietvertā informācija par ietekmējuma mazināšanas un pārvaldības pasākumiem, kas jāizmanto, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE, un par pasākumiem, kas jāizmanto zvejas operāciju ietekmes uzraudzībai.

3.Karoga dalībvalsts:

(a)vismaz septiņus mēnešus pirms ierosinātā zvejas sākuma nosūta Komisijai lūgumu veikt izpētes grunts zvejas darbību iepriekšēju novērtējumu un pavadinformāciju;

(b)nodrošina, ka uz tās zvejas kuģiem, kas piedalās izpētes grunts zvejā, ir novērotājs, kurš:

i) uzrauga ikvienu zvejas rīka ievietošanu, meklējot JJE klātesības pierādījumus, un identificē koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajam taksonomiskajam līmenim, kāds iespējams,

ii) datu lapās reģistrē šādu JJE identificēšanai izmantojamu informāciju: kuģa vārds, zvejas rīka tips, datums, pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums), dziļums, sugas kods, reisa numurs, ievietošanas numurs un novērotāja vārds,

iii) vajadzības gadījumā vāc reprezentatīvus paraugus no visas nozvejas un iesniedz paraugus karoga dalībvalsts relevantajai zinātniskajai struktūrai;

(c)sākt izpētes grunts zveju atļauj tikai pēc tam, kad darbības ir apstiprinājusi NEAFC komisija;

(d)ziņojumu par izpētes grunts zvejas darbību rezultātiem iesniedz ICES un Komisijai, kura to pārsūta NEAFC sekretariātam.

4.Komisija lūgumu un pavadinformāciju bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam.

5.Savienības zvejas kuģu kapteiņi:

(a)izpētes grunts zveju sāk tikai pēc tam, kad darbību ir apstiprinājusi NEAFC komisija un atļāvusi karoga dalībvalsts;

(b)izpētes grunts zvejas darbību laikā uz kuģa uzņem zinātnisko novērotāju.

6. pants
Citi tehniskie un saglabāšanas pasākumi pārvaldības apgabalā

Tehniskie pasākumi un citi saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami pārvaldības apgabalā, ir noteikti IV pielikuma 1.–7. punktā.

III NODAĻA 
KONTROLES UN IZPILDES PANĀKŠANAS PASĀKUMI

1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi

7. pants
Kontaktpunktu izraudzīšanās

1.Dalībvalstis izraugās kontaktpunktus pārraudzības un inspekcijas ziņojumu un datu saņemšanai saskaņā ar 17., 22., 23. pantu, 33. panta 4. punktu un 35. panta 1. punktu un kontaktpunktu paziņojumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 28. un 29. pantu.

2.Kontaktpunktu izraudzīšanās nozīmē, ka attiecīgā gadījumā tiek norādīts tālruņa numurs, e-pasta adrese, faksa numurs un – ja NEAFC shēmā paredzēts izmantot tiešsaistes pieteikumu NEAFC tīmekļvietnē, – vārds, organizācija, amata nosaukums, funkcija organizācijā un individuāla e-pasta adrese.

3.Dalībvalstis par 1. punktā minētajiem kontaktpunktiem, ko tās izraudzījušās, un par visām turpmākajām izmaiņām 2. punktā minētajā informācijā ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms minēto izmaiņu piemērošanas sākuma informē Komisiju. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NEAFC sekretariātam.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka kontaktpunkti, ko tās izraudzījušās paziņojumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 28. un 29. pantu, ir pieejami 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

2. iedaļa 
Kontroles pasākumi

8. pants
Paziņoto un atļauju saņēmušo Savienības zvejas kuģu kontrole

1.Dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai informāciju par visiem ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem, kas reģistrēti Savienībā un kam tās plāno atļaut veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā. Šo informāciju par nākamo gadu nosūta katru gadu līdz 15. decembrim vai jebkurā gadījumā pirms kuģa ieiešanas pārvaldības apgabalā.

2.Šā panta 1. punktā minētā informācija un visas tās izmaiņas ietver relevantos datus, kas paziņošanas, atļaušanas, atsaukšanas, ierobežošanas vai apturēšanas ziņām noteikti V pielikumā.

3.Komisija 1. punktā minēto informāciju tūlīt pārsūta NEAFC sekretariātam.

4.Savienības zvejas kuģi neveic zvejas darbības pārvaldības apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, ja vien tie nav iekļauti sarakstā ar NEAFC paziņotiem kuģiem un – ja tiek veiktas regulēto resursu zvejas darbības – sarakstā ar kuģiem, kam atļauts zvejot minētos regulētos resursus.

5.Karoga dalībvalsts:

(a)ar tās karogu peldošiem zvejas kuģiem zvejas darbības atļauj veikt tikai tad, ja spēj faktiski pildīt karoga valsts pienākumus attiecībā uz šādiem kuģiem;

(b)nodrošina, ka zvejas darbības ar regulētiem resursiem veic tikai tādi ar tās karogu peldoši zvejas kuģi, kas saņēmuši atļauju;

(c)nodrošina, ka ar tās karogu peldoši zvejas kuģi pilda piemērojamos ieteikumus, kurus pieņēmusi NEAFC;

(d)apņemas pārvaldīt atļauju saņēmušo zvejas kuģu skaitu un to zvejas piepūli, kas ir samērīga ar attiecīgajai dalībvalstij pieejamajām zvejas iespējām.

6.Sarakstos ar paziņotiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot pārvaldības apgabalā, NEAFC tīmekļvietnē var publiski darīt pieejamu šādu informāciju:

(a)kuģa vārds;

(b)SJO numurs (ja zināms);

(c)karoga valsts;

(d)ārējais reģistrācijas numurs (ja zināms);

(e)starptautiskais radio izsaukuma signāls;

(f)kuģa tips (ja zināms);

(g)kuģa tilpība;

(h)kuģa garums;

(i)kuģa dzinēja jauda;

(j)regulētie resursi, kurus atļauts zvejot, atļaujas sākuma un beigu datums.

7.Ja vien nav noteikts citādi, saglabāšanas un kontroles pasākumi, kas attiecas uz zveju pārvaldības apgabalā, nav saistoši Savienības pētniecības kuģiem, kuri veic zinātniskos pētījumus par pārvaldības apgabala zvejas resursiem, izņemot pētniecības kuģus, kuri tirgo visu nozveju vai daļu nozvejas, kas gūta pētniecības darbībās pārvaldības apgabalā. Šādus pētniecības kuģus, kas tirgo visu nozveju vai daļu nozvejas, paziņo saskaņā ar 1. punktu, un tie pilda Savienības zvejas kuģiem piemērojamo reģistrēšanas un ziņošanas prasību uzliktos pienākumus.

9. pants
Kuģiem piemērojamās prasības

1.Savienības zvejas kuģus marķē tā, lai tos varētu viegli identificēt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 47 6. pantu.

2.Papildus Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/201 7. panta 1. punktā noteiktajām prasībām uz Savienības zvejas kuģiem ir dokumenti, ko izdevusi attiecīgā sertifikācijas iestāde karoga dalībvalstī, kurā tie reģistrēti, un dokumenti satur vismaz šādus datu elementus:

(a)kuģa vārds;

(b)burts vai burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā kuģis reģistrēts, un numurs vai numuri, ar kādiem tas reģistrēts;

(c)kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls;

(d)SJO numurs, ja uz kuģi attiecas SJO Rezolūcija A.1078(28);

(e)īpašnieka un attiecīgā gadījumā fraktētāja vārds/nosaukums un adrese;

(f)kuģa garums;

(g)dzinēja jauda kW/zirgspēkos.

3.Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde regulāri pārbauda Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 7. panta 2. un 3. punktā minētos dokumentus, kas attiecas uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk un kuros ir zivju tilpnes, un attiecībā uz Savienības kuģiem, kuros ir ar ledu dzesināta vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes.

10. pants
Zvejas rīku marķēšana

1.Savienības zvejas kuģi, kas atrodas pārvaldības apgabalā, ir marķēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 404/2011 8.–17. pantu un vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, jo īpaši 1967. gada Konvenciju par zvejas operāciju veikšanu Ziemeļatlantijā.

2.Aizliegts izmantot zvejas rīkus, kas nav marķēti, ja marķējums ir prasīts, vai zvejas rīkus, kuru marķējums neatbilst 1. punktā minētajām prasībām. Zvejas rīkus ar prasībām neatbilstošu marķējumu, kā arī šādos zvejas rīkos esošās zivis NEAFC zvejas inspektori drīkst aizvākt un likvidēt.

11. pants
Atkritumi jūrā un nozaudētu zvejas rīku izgūšana

1.Saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu “Noteikumi par kuģu atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu” Savienības zvejas kuģu kapteiņiem ir aizliegts tīši pamest vai izmest zvejas rīkus un izgāzt jūrā kuģu atkritumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/883 48 .

2.Papildus Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 48. pantā minētajai informācijai, kas prasīta gadījumos, kad izgūt nozaudētu zvejas rīku nav iespējams, Savienības zvejas kuģi 24 stundu laikā savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņo:

(a)kuģa izsaukuma signālu;

(b)nozaudēto zvejas rīku daudzumu;

(c)to, vai kuģis ir vai nav mēģinājis zvejas rīku izgūt.

3.Dalībvalsts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 48. panta 2. punktā minēto informāciju bez kavēšanās paziņo Komisijai, kura to pārraida NEAFC sekretariātam.

4.Dalībvalstis regulāri cenšas izgūt nozaudētus stacionāros zvejas rīkus, kas pieder ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem.

12. pants
Saldētu zivju marķēšana

Visas konvencijas apgabalā nozvejotās zivis, kuras sasaldē, ir identificētas ar skaidri salasāmu etiķeti vai zīmogu. Katru saldētu zivju kasti vai bloku kravas izvietošanas laikā marķē ar etiķeti vai zīmogu, kurā norāda sugas FAO trīsburtu kodu, ražošanas datumu ar cipariem, ICES apakšapgabalu un rajonu, kurā nozveja gūta, un zivis nozvejojušā kuģa vārdu.

3. iedaļa 
Zvejniecību uzraudzība

13. pants
Nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšana

1.Pārvaldības apgabalā zvejas darbībās iesaistījušos Savienības zvejas kuģu kapteiņi kārto elektronisku zvejas žurnālu.

2.Kuģa kapteiņa pārsūtītos un FMC uzglabātos elektroniskā zvejas žurnāla datus uzskata par oficiālajiem datiem. Šos datus un visas to izmaiņas FMC bez kavēšanās paziņo NEAFC sekretariātam.

3.Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri iesaistījušies zvejas darbībās un kuru nozveja tiek sasaldēta, papildus:

(a)zvejas produkcijas žurnālā saskaņā ar VI pielikumu reģistrē summāro produkciju pa sugām un produktu veidiem;

(b)visu apstrādāto nozveju kravas tilpnē izvieto tā, lai pēc kravas izvietojuma plāna, ko glabā uz zvejas kuģa, varētu noteikt katras sugas atrašanās vietu, un saskaņā ar šādām prasībām:

i) apstrādāto nozveju izvieto un marķē tā, lai tās pašas sugas un produktu kategorijas un daudzumus varētu identificēt arī tad, ja tie novietoti dažādās kravas tilpnes daļās,

ii) kravas izvietojuma plānā norāda produktu atrašanās vietu kravas tilpnēs, kā arī uz kuģa esošo produktu daudzumus kilogramos, un plānu katru dienu atjaunina ar datiem par iepriekšējo dienu, ko skaita no plkst. 00.00 līdz plkst. 24.00 (UTC),

iii) produktu veida, iepakojuma veida un tvertnes veida kodu saraksts ir saskaņā ar NEAFC pamatdatu reģistru, kas pieejams NEAFC tīmekļvietnē.

4.Savienības zvejas kuģi, uz kuriem ir saldēta nozveja no zvejas resursiem, kurus konvencijas apgabalā nozvejojuši vairāki zvejas kuģi, zivis no katra kuģa drīkst novietot vairākās kravas tilpnes daļās ar noteikumu, ka no katra pārkrāvējkuģa saņemtās zivis ir skaidri atdalītas (piemēram, ar plastmasu, saplāksni, linumu utt.) no citu zvejas kuģu nozvejotajām zivīm. Visas nozvejas, kas gūtas konvencijas apgabalā, novieto atsevišķi no visām nozvejām, kas gūtas ārpus minētā apgabala.

5.Ieraksti elektroniskajā zvejas žurnālā inspektoriem uz zvejas kuģa ir pieejami vismaz 12 mēnešus.

6.Visus reģistrētos datuma un laika elementus norāda UTC. Koordinātas norāda decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata, izmantojot WGS84 koordinātu atskaites sistēmu.

7.Zvejas kuģa kapteinis ir atbildīgs par to, lai saskaņā ar šo pantu reģistrētie daudzumi precīzi atbilstu uz kuģa paturētajiem daudzumiem.

14. pants
Zvejas darbību paziņošana

1.Savienības zvejas kuģu kapteiņi:

(a)elektroniski pārraida savas valsts FMC elektroniskā zvejas žurnāla datus, kas ietver vismaz VII pielikumā noteiktos datus, tai skaitā visas nozvejas, kas gūtas, kad kuģis iesaistījies zvejas resursu zvejas darbībās;

(b)ne vēlāk kā 12 stundas un vismaz 2 stundas pirms katras ieiešanas pārvaldības apgabalā nosūta iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu pārvaldības apgabalā, kurā norāda zvejas reisa sākumu un iekļauj informāciju par nozveju, kas pirms ieiešanas pārvaldības apgabalā paturēta uz kuģa;

(c)ja zvejas kuģis zvejas darbībās iesaistījies pēc tam, kad nosūtījis iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu, un pirms iegājis pārvaldības apgabalā, – pārraida ziņojumu, ar ko iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu pārvaldības apgabalā labo, lai atjauninātu informāciju par nozveju, kas paturēta uz kuģa, datumu, laiku un pozīciju pārraidīšanas brīdī;

(d)katru dienu elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrē visus datus par visām zvejas operācijām un vismaz reizi dienā ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) iesniedz FMC zvejas operāciju deklarāciju. Dienās, kad zvejas operācijas nav veiktas vai nozveja nav gūta, nosūta “nulles ziņojumu”. Zvejas operāciju datus drīkst ziņot par katru zvejas rīka iemetienu vai par katru dienu. Katrā elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraidē iekļauj informāciju par nozveju, kas pārvaldības apgabalā gūta kopš pēdējās nozveju paziņošanas;

(e)ja zvejas kuģis tajā pašā dienā izmantojis vairāku tipu zvejas rīkus, reģistrē un pārraida atsevišķu ziņojumu par katru zvejas rīku;

(f)visas pārvaldības apgabalā veiktās zvejas operācijas reģistrē elektroniskajā zvejas žurnālā un datus pārraida FMC pirms iziešanas no pārvaldības apgabala vai pēc tam, kad saņemts paziņojums par inspekciju pārvaldības apgabalā;

(g)ne vairāk kā 8 stundas un vismaz 2 stundas pirms katras iziešanas no pārvaldības apgabala pārraida FMC iepriekšēju paziņojumu par iziešanu, kurā norāda uz kuģa esošo kopējo daudzumu sadalījumā pa sugām;

(h)ja zvejas kuģis zvejas darbībās iesaistījies pēc tam, kad nosūtījis iepriekšēju paziņojumu par iziešanu, un pirms izgājis no pārvaldības apgabala, – nosūta ziņojumu, ar ko iepriekšēju paziņojumu par iziešanu no pārvaldības apgabala labo, lai atjauninātu informāciju par nozveju, kas paturēta uz kuģa, iziešanas datumu, laiku un pozīciju. Turklāt kapteinis šīs zvejas darbības elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrē un informāciju FMC pārraida, pirms tiek nosūtīts iepriekšējā paziņojuma par iziešanu labojums.

2.Savienības zvejas kuģu kapteiņiem aizliegts:

(a)ziņojumu, ar ko sniedz iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu, anulēt pēc ieiešanas pārvaldības apgabalā;

(b)ziņojumu, ar ko sniedz iepriekšēju paziņojumu par iziešanu, anulēt pēc iziešanas no pārvaldības apgabala;

(c)iepriekšēju paziņojumu anulēt vairākkārtīgi;

(d)jaunu iepriekšēju paziņojumu nosūtīt, neiekļaujoties 1. punkta b) un g) apakšpunktā noteiktajos termiņos;

(e)elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus labot pēc plkst. 12.00 (UTC) nākamajā dienā pēc paziņoto zvejas operāciju pabeigšanas vai pēc iziešanas no pārvaldības apgabala.

3.Labojumus, kas noteiktajos termiņos neiekļaujas, FMC var akceptēt saskaņā ar 17. panta 7. punktu.

4.FMC nodrošina, ka:

(a)elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētus datus labo tikai šajā regulā atļautajos gadījumos;

(b)visi labošanas un anulēšanas gadījumi tiek reģistrēti un ir redzami inspekcijas vajadzībām.

5.Šajā pantā minēto informāciju par nozvejām norāda dzīvsvara kilogramos.

15. pants
Paziņojumi un regulējums, kas attiecas uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī

1.Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas jūrā iesaistījušies pārvaldības apgabalā nozvejotu zvejas resursu pārkraušanas operācijās, neatkarīgi no apgabala, kur notiek jūrā veikta pārkraušana citā kuģī, izpilda šādus nosacījumus:

(a)savas valsts FMC elektroniski nosūta ziņojumus par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar VII pielikumā noteikto specifikāciju un formātu. Šajos ziņojumos norāda katrā pārkraušanas reizē iekrautos un izkrautos daudzumus. Pārkrāvēja Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņojumu, kas satur pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, nosūta vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī. Saņēmēja Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņojumu, kas satur saņēmējkuģa pārkraušanas deklarāciju, nosūta ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas citā kuģī. Ziņojumos iekļauj plānotās citā kuģī pārkraušanas datumu, laiku, ģeogrāfisko pozīciju un neapstrādātu zivju kopējo svaru (kilogramos) pa sugām, kas izkraujamas vai tikušas iekrautas, un attiecīgi pārkrāvējkuģu vai saņēmējkuģu identifikāciju;

(b)citā kuģī pārkraušanas operācijas drīkst sākt tikai pēc tam, kad līgumslēdzēja puse, kas ir saņēmējkuģa karoga valsts, ir devusi attiecīgu atļauju. ES saņēmējkuģu gadījumā karoga dalībvalsts atļauju veikt pārkraušanu citā kuģī bez kavēšanās pārraida NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA;

(c)neskarot 5. iedaļas noteikumus, pēc iesaistīšanās jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas operācijā, kas saistīta ar pārvaldības apgabalā nozvejotiem zvejas resursiem, saņēmēja Savienības zvejas kuģa kapteinis vismaz 24 stundas pirms izkraušanas nosūta VII pielikumā noteiktajā formātā sagatavotu ziņojumu, kurš satur paziņojumu par izkraušanu un kurā norāda kopējo uz kuģa esošo nozveju, kopējo izkraujamo svaru, ostas nosaukumu un izkraušanas datumu un laiku, neatkarīgi no tā, vai izkraušanu paredzēts veikt ostā, kas atrodas konvencijas apgabalā vai ārpus tā.

2.Ziņojumu, kas satur pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, ir aizliegts labot, bet šādu ziņojumu var anulēt pirms citā kuģī pārkraušanas operācijas sākuma. Ja ziņojums, kas satur pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, tiek anulēts un tiek nosūtīts jauns ziņojums, piemēro 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos termiņus.

3.Ziņojumu, kas satur paziņojumu par izkraušanas ostu, labot ir aizliegts, bet šādu ziņojumu drīkst anulēt. Ja paziņojums par izkraušanas ostu tiek anulēts un tiek nosūtīts jauns paziņojums, piemēro 1. punktā noteiktos termiņus.

4.Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos sniegto informāciju izsaka dzīvsvara kilogramos.

5.Savienības zvejas kuģu kapteiņi neiesaistās citā kuģī pārkraušanas operācijās vai kopīgās zvejas operācijās ar kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kuru karoga valstij nav piešķirts statuss “aktīvs sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse”.

6.Tādu Savienības zvejas kuģu kapteinis, kas iesaistījušies citā kuģī pārkraušanas operācijās un iekrauj daudzumus kuģī, tā paša reisa laikā neiesaistās nekādās citās zvejas darbībās, arī ne kopīgās zvejas operācijās.

16. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.Dalībvalstis:

(a)izveido un ekspluatē FMC, kas uzrauga zvejas darbības, kuras veic dalībvalsts karoga kuģi, un kas aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kura nodrošina automātisku datu apstrādi un elektronisku datu pārraidi un sistēmas atteices gadījumā nodrošina dublēšanas un atgūšanas procedūras;

(b)ievieš VMS saviem zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības vai plāno veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā;

(c)prasa, lai to zvejas kuģi, kas veic zvejas darbības pārvaldības apgabalā, būtu aprīkoti ar autonomu sistēmu, kura spēj automātiski pārraidīt FMC ziņas, kas ļauj nepārtraukti lokalizēt zvejas kuģa pozīciju;

(d)nodrošina, ka autonomā sistēma dod zvejas kuģim iespēju pa satelītu nosūtīt FMC ziņojumus, kas ietver šādu informāciju:

i) kuģa identifikācija,

ii) kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %,

iii) minētās kuģa pozīcijas fiksēšanas datums un laiks,

iv) ātrums un kurss minētās kuģa pozīcijas fiksēšanas laikā;

(e)reāllaikā pārraida NEAFC sekretariātam pozīcijas ziņojumus par kuģiem, kas peld ar to karogu, tūlīt pēc to ieiešanas pārvaldības apgabalā vai iziešanas no tā un vismaz reizi stundā, kamēr tie darbojas pārvaldības apgabalā;

(f)sadarbojas ar Komisiju, EFCA un NEAFC sekretariātu, lai uzturētu datubāzi, kurā noteiktas pārvaldības apgabala robežas un kura ir piemērota koordinātu tiešai importēšanai ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Šo koordinātu izmaiņas datorlasāmā formā saskaņā ar VIII pielikumā aprakstītajām procedūrām bez kavēšanās paziņo NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA. Koordinātas neskar katras dalībvalsts nostāju attiecībā uz to jūras apgabalu robežu noteikšanu, kas ir to suverenitātē un jurisdikcijā;

(g)nodrošina, ka dati, kas saņemti no to zvejas kuģiem, kuriem piemēro VMS prasības, tiek reģistrēti datorlasāmā formā un glabāti vismaz trīs gadus;

(h)attiecībā uz grunts zveju pārvaldības apgabalā:

i) ievieš automātisku sistēmu, kas spēj uzraudzīt un konstatēt iespējamu grunts zveju apgabalos, kas atrodas ārpus esošajiem grunts zvejas apgabaliem, un iespējamu zvejošanu grunts zvejas aizlieguma apgabalos,

ii) nodrošina, ka to VMS ir iestatītas grunts zvejas aizlieguma apgabalu robežas.

2.Savienības zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas ierīces vienmēr ir pilnībā darbotiesspējīgas un ka 1. punktā minētā informācija tiek pārraidīta FMC. Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas ierīces tehniskas atteices vai nedarbošanās gadījumā ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā pēc minētā notikuma. Pēc šā laikposma beigām zvejas reisu uzsākt ar bojātu satelītlokalizācijas ierīci ir aizliegts. Ja ierīce pārtrauc darboties un zvejas reiss ilgst vairāk nekā vienu mēnesi, remonts vai nomaiņa jāveic, tiklīdz kuģis ieiet ostā, un zvejas kuģim nav atļauts turpināt vai sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas ierīce nav tikusi salabota vai nomainīta.

3.Tāda zvejas kuģa kapteinis, kura VMS lokalizācijas ierīce ir bojāta, vismaz reizi 4 stundās nosūta FMC ziņojumus, kas satur 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju un sagatavoti IX pielikumā noteiktajā formātā.

17. pants
Paziņojumi NEAFC sekretariātam

1.Lai ziņojumus un informāciju bez kavēšanās pārraidītu NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA, dalībvalstis izmanto elektronisku ziņošanas sistēmu un īsteno:

(a)zvejas darbību domēna XML shēmas definīciju, kura pamatojas uz UN/FLUX P1000-3 standartu un atbilst NEAFC pieņemtajam un Komisijas paziņotajam FLUX zvejas darbību datu apmaiņas standarta īstenošanas dokumentam, lai apmainītos ar 14. un 15. pantā minētajiem zvejas žurnāla datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem;

(b)kuģa pozīcijas domēna XML shēmas definīciju, kura pamatojas uz UN/FLUX P1000-7 standartu un atbilst NEAFC pieņemtajam un Komisijas paziņotajam FLUX kuģa pozīcijas datu apmaiņas standarta īstenošanas dokumentam, lai apmainītos ar 16. pantā minētajiemVMS datiem;

(c)datu apmaiņas formātus un datu paziņošanas sistēmas, kas atbilst X pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.Tehniskas kļūmes gadījumā ziņojumus NEAFC sekretariātam pārraida 24 stundu laikā pēc saņemšanas vai, ja ar NEAFC sekretariātu panākta cita vienošanās, saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas NEAFC Informācijas drošības pārvaldības sistēmas darbības nepārtrauktības vadlīnijās.

3.Savienības zvejas kuģu kapteiņi pilda ziņošanas prasības, kas noteiktas 14. un 15. pantā un 16. panta 2. un 3. punktā. Zvejas darbību ziņojumus, kas minēti 14. un 15. pantā, var uzskatīt par pieņemtiem tikai tad, ja saņemts pozitīvs apstiprinājums no NEAFC sekretariāta. Karoga dalībvalsts FMC bez kavēšanās informē zvejas kuģa kapteini par NEAFC sekretariāta saņemtā ziņojuma statusu.

4.Tāda Savienības zvejas kuģa kapteinis, kurš no NEAFC sekretariāta nav saņēmis pozitīvu apstiprinājumu par zvejas darbību ziņojumu, zvejas darbību ziņojumā tūlīt izdara attiecīgus grozījumus un to atkārtoti iesniedz karoga valsts FMC. Ja kapteinis pozitīvu apstiprinājumu joprojām nesaņem vai ja laika ierobežojumu dēļ zvejas darbību ziņojumus vairs nav iespējams grozīt vai iesniegt atkārtoti, kapteinis sazinās ar karoga dalībvalsts FMC, lai saņemtu vajadzīgos norādījumus par turpmākajām procedūrām, kā nodrošināt 14. un 15. pantā minēto datu iesniegšanu.

5.Aprīkojuma atteices vai pārraides kļūmes gadījumā, kad zvejas darbību ziņojumus pareizi iesniegt nav iespējams, Savienības zvejas kuģa kapteinis tūlīt informē karoga dalībvalsts FMC par problēmām, kas iespaido datu apmaiņu, un attiecīgā gadījumā informē karoga dalībvalsts FMC par visām darbībām, kas veiktas, lai kļūmes novērstu. FMC paziņo kapteinim vajadzīgās turpmākās procedūras, kā nodrošināt 14. un 15. pantā minēto datu iesniegšanu, vajadzības gadījumā ar alternatīviem līdzekļiem.

6.Savienības zvejas kuģi ir aprīkoti ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu, kas vienmēr ir pilnībā darbotiesspējīga. Uz Savienības zvejas kuģa uzstādītās elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehnisku darbības traucējumu gadījumā:

(a)sistēmu salabo vai nomaina viena mēneša laikā vai tiklīdz zvejas kuģis ieiet ostā, atkarībā no tā, kas notiek agrāk;

(b)zvejas kuģim nav atļauts atstāt ostu, lai sāktu zveju, ja sistēma nav tikusi salabota vai nomainīta.

7.FMC kā alternatīvu procedūru un pēc individuālas izvērtēšanas un validēšanas var akceptēt ziņojumus, kas iesniegti, neiekļaujoties termiņos, labot vai manuāli sagatavot ziņojumus. Visos minētajos gadījumos FMC, nosūtot ziņojumus un informāciju NEAFC sekretariātam, izmanto XI pielikumā noteiktās FMC atzīmes. FMC atzīmes ir daļa no saskaņotajām alternatīvajām procedūrām un tiek izmantotas situācijās, kad kuģa kapteinis ziņošanas prasības nespēj izpildīt uz kuģa radušos tehnisku problēmu vai kuģa un tā FMC sakaru problēmu dēļ. FMC atzīmes drīkst izmantot arī situācijās, kad datu apmaiņu kavē FMC un NEAFC sekretariāta sakaru problēmas. FMC atzīmes norāda, ka pēc ziņojuma individuālas izvērtēšanas un validēšanas FMC ir palīdzējis zvejas kuģim apstrādāt ziņojumu kapteiņa vārdā.

8.Katru reizi, kad ziņojums vai ziņa tiek elektroniski pārraidīta X pielikumā norādītajā formātā, dalībvalstis, EFCA un Komisija var prasīt, lai NEAFC sekretariāts sūtītu atbildes ziņu.

9.Visus ziņojumus un ziņas, ko nosūta saskaņā ar 14., 15. un 16. pantu, apstrādā konfidenciāli.

18. pants
Vispārēja ziņošana par nozveju un zvejas piepūli

1.Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 2. punktu katra dalībvalsts katru mēnesi līdz 15. datumam ar datorizētu pārraidi informē Komisiju par zvejas resursu daudzumiem, ko iepriekšējā mēnesī tās karoga kuģi nozvejojuši pārvaldības apgabalā, trešo valstu zvejniecības jurisdikcijā esošos apgabalos un konvencijas apgabalā ietilpstošajos Savienības ūdeņos.

2.Komisija apkopo 1. punktā minētos datus par visām dalībvalstīm un saskaņā ar NEAFC apstiprinātajām prasībām Savienības mēneša provizoriskos nozvejas statistikas datus pārsūta NEAFC sekretariātam.

4. iedaļa
Kopīga inspekcija un pārraudzība

19. pants
Vispārīgi inspekcijas un pārraudzības noteikumi

1.Savienības inspekcijas un pārraudzības darbības, kas ietilpst NEAFC shēmas darbības jomā, to vidū darbības, kas paredzētas 5. iedaļā minētajos ostas valsts kontroles pasākumos, koordinē EFCA. Apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un Komisiju, tā var izstrādāt Regulas (ES) 2019/473 2. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu, kurā nosaka Savienības dalību NEAFC shēmā nākamajā gadā.

2.Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zvejas darbībās pārvaldības apgabalā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu NEAFC shēmas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem un zonām, kādās attiecīgie resursi jāizvieto.

3.Ja regulēto resursu zvejas darbības pārvaldības apgabalā vienlaikus veic vairāk nekā 10 Savienības zvejas kuģi, EFCA un attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka šajā laikā pārvaldības apgabalā atrodas inspekcijas kuģis vai ka ar citu līgumslēdzēju pusi ir noslēgta vienošanās sadarboties un kopīgi ekspluatēt inspekcijas kuģi.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka inspekcijas tiek veiktas nediskriminējošā veidā un saskaņā ar NEAFC shēmu. Inspekciju skaitu nosaka, pamatojoties uz flotes lielumu un ņemot vērā pārvaldības apgabalā pavadīto laiku. Inspekcijās nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām līgumslēdzējām pusēm, kuru zvejas kuģi darbojas pārvaldības apgabalā.

20. pants
NEAFC inspektori

1.Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot pārvaldības apgabalā, norīko inspektorus veikt inspekcijas un pārraudzības darbības saskaņā ar NEAFC shēmu (“NEAFC inspektori”).

2.Dalībvalsts katram NEAFC inspektoram izdod īpašu personu apliecinošu dokumentu XII pielikumā noteiktajā formātā.

3.Katram NEAFC inspektoram, kad viņš uzkāpj uz zvejas kuģa, ir līdzi īpašais personu apliecinošais dokuments, kuru viņš uzrāda.

4.NEAFC inspektori neizmanto spēku, izņemot nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā. Kad NEAFC inspektori veic inspekcijas uz zvejas kuģiem, viņi nenēsā šaujamieročus.

5.NEAFC inspektori cenšas neradīt neērtības zvejas kuģim un neiejaukties tā darbībās un uz kuģa paturētajā nozvejā, izņemot tad, ja tas nepieciešams pienākumu izpildei, un tādā apmērā, kādā tas tālab nepieciešams.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka citas līgumslēdzējas puses NEAFC inspektoriem ir atļauts veikt inspekcijas uz kuģiem, kas peld ar to karogu.

21. pants
Kontroles un inspekcijas līdzekļi

1.Dalībvalstis saviem NEAFC inspektoriem dara pieejamus līdzekļus, kas ir piemēroti, lai viņi varētu veikt pārraudzības un inspekcijas uzdevumus, un norīko inspekcijas kuģus un gaisa kuģus darbam shēmā.

2.Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim EFCA paziņo šādu informāciju:

(a)NEAFC inspektoru vārds un unikālais numurs, arī e-pasta adrese;

(b)attiecīgajā gadā darbam NEAFC shēmā norīkotie inspekcijas kuģi, kā arī norīkoto gaisa kuģu tipi un to identifikācijas dati (reģistrācijas numurs, vārds/nosaukums, radio izsaukuma signāls un e-pasta adrese).

3.EFCA 2. punktā minēto informāciju katru gadu līdz 1. janvārim apkopo un nosūta NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.

4.Visas izmaiņas 2. punktā minētajā informācijā dalībvalstis paziņo EFCA, kura tās savukārt paziņo NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.

5.Šā panta 2. un 4. punktā minēto informāciju sniedz elektroniski saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem formātiem.

6.Uz inspekcijas kuģiem, kuri norīkoti darbam NEAFC shēmā un uz kuriem ir NEAFC inspektori, kā arī uz minētā kuģa izmantotās kuģa laivas ir redzams NEAFC inspekcijas signāls, kas attēlots XIV pielikumā. Uz gaisa kuģiem, kas norīkoti darbam NEAFC shēmā, ir skaidri redzams to starptautiskais radio izsaukuma signāls.

7.Dalībvalstis un EFCA, izmantojot NEAFC tīmekļvietnes drošo daļu vai XV pielikumā noteikto formātu, NEAFC sekretariātam paziņo par darbam NEAFC shēmā norīkoto inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu.

8.Dalībvalstis turklāt paziņo 7. punktā minēto informāciju EFCA, kura koordinē visu Savienības resursu izvietošanu un reģistrē dienu un stundu, kad darbam shēmā norīkotie inspekcijas kuģi un gaisa kuģi sāk un beidz pildīt savus pienākumus.

22. pants
Pārraudzības procedūras

1.Pārraudzība pamatojas uz gadījumiem, kad NEAFC inspektori pamanījuši kuģi vizuāli vai ar citiem pārraudzības līdzekļiem no kuģa vai gaisa kuģa, kas norīkots darbam NEAFC shēmā.

2.NEAFC inspektori aizpilda pārraudzības ziņojumu saskaņā ar XVI pielikuma 1. daļu un tā kopiju iesniedz EFCA.

3.Inspicējošā dalībvalsts un EFCA katra pārraudzības ziņojuma datus, tos elektroniski pārraidot pamanīšanas ziņojumā, kura formāts atbilst XVI pielikuma 2. daļai, bez kavēšanās pārsūta attiecīgā zvejas kuģa līgumslēdzējai pusei un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot EFCA. Visus pārraudzības laikā uzņemtos attēlus pēc pieprasījuma pārsūta attiecīgā zvejas kuģa līgumslēdzējai pusei.

23. pants
Inspekcijas procedūras jūrā

1.NEAFC inspektori neuzkāpj uz zvejas kuģa, pirms minētajam kuģim pa radio nav nosūtīts iepriekšējs paziņojums vai, izmantojot Starptautisko signālu kodeksu, dots attiecīgs signāls, kā arī norādīta inspekcijas platformas identitāte. Tomēr apliecināt šāda paziņojuma saņemšanu nav nepieciešams.

2.NEAFC inspektori ir pilnvaroti pārbaudīt visas relevantās zvejas kuģa vietas, klājus un telpas, nozveju (apstrādātu vai neapstrādātu), tīklus un citus zvejas rīkus, aprīkojumu un visus relevantos dokumentus, kurus inspektori uzskata par vajadzīgiem, lai pārliecinātos par atbilstību NEAFC pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un uzdot jautājumus kapteinim vai kapteiņa norīkotai personai.

3.Zvejas kuģim, uz kura paredzēts uzņemt inspektoru, nepieprasa apstāties vai manevrēt zvejošanas, zvejas rīka ievietošanas vai izcelšanas laikā. NEAFC inspektori drīkst dot rīkojumu zvejas rīka izcelšanu pārtraukt vai atlikt līdz viņu uzkāpšanai uz zvejas kuģa, ja šāds rīkojums tiek nosūtīts 30 minūšu laikā pēc tam, kad zvejas kuģis ir saņēmis 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu.

4.NEAFC inspektori drīkst dot zvejas kuģim rīkojumu atlikt tā ieiešanu pārvaldības apgabalā vai iziešanu no tā ne vairāk kā par sešām stundām no brīža, kad zvejas kuģis pārraidījis 14. panta 1. punkta b) un g) apakšpunktā minētos ziņojumus.

5.Inspekcijas ilgums nepārsniedz četras stundas vai arī laiku, kāds vajadzīgs, lai izceltu zvejas rīku un inspicētu zvejas rīku un nozveju, atkarībā no tā, kurš laiks ir ilgāks. Tomēr, ja tiek ziņots par pārkāpumu, NEAFC inspektori drīkst palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu pabeigšanai.

6.Īpašos apstākļos, kas saistīti ar zvejas kuģa lielumu un uz kuģa paturēto zivju daudzumu, inspekcijas ilgums var pārsniegt 5. punktā noteiktos limitus. Šādā situācijā NEAFC inspektori nekādā gadījumā nepaliek uz zvejas kuģa ilgāk par inspekcijas pabeigšanai vajadzīgo laiku. Šā panta 5. punktā noteiktā limita pārsniegšanas iemeslus reģistrē inspekcijas ziņojumā.

7.Uz citas līgumslēdzējas puses kuģa uzkāpj ne vairāk kā divi NEAFC inspektori.

8.Kad NEAFC inspektori veic inspekciju, viņi var lūgt kapteinim visu vajadzīgo palīdzību.

9.Laikā, kad NEAFC inspektori uzkāpj uz kuģa un veic inspekciju, viņi netraucē kapteinim sazināties ar karoga valsts iestādēm.

10.Inspekcijas platformas manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa saskaņā ar labu kuģošanas praksi.

11.NEAFC inspektori katru inspekciju dokumentē, sagatavojot inspekcijas ziņojumu XVII pielikumā noteiktajā formātā. Kapteinis inspekcijas ziņojumu var komentēt, un inspekcijas beigās NEAFC inspektori to paraksta. NEAFC inspektori izsniedz zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

12.NEAFC inspektori bez kavēšanās nosūta EFCA katra inspekcijas ziņojuma kopiju un inspekcijas ziņojumā iekļauto informāciju tūlīt augšupielādē NEAFC tīmekļvietnes drošajā daļā. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju pēc pieprasījuma nosūta inspicētā kuģa līgumslēdzējai pusei.

24. pants
Savienības zvejas kuģu kapteiņa pienākumi jūrā veiktas inspekcijas laikā

Savienības zvejas kuģa kapteinis:

(a)atļauj pienācīgi paziņotiem NEAFC inspektoriem veikt inspekciju neatkarīgi no tā, kura līgumslēdzēja puse inspektorus paziņojusi;

(b)veicina NEAFC inspektoru ātru un drošu uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā, sagādājot iekāpšanas trapu, kura konstrukcija un izmantošana atbilst XVIII pielikumā dotajam aprakstam;

(c)ja izmanto mehānisku pacēlāju, nodrošina, ka tā palīgaprīkojums ir kompetento iestāžu apstiprināts. Tas projektēts un konstruēts tā, lai garantētu, ka inspektori var droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā, arī droši piekļūt klājam no pacēlāja un otrādi. Iekāpšanas trapu, kas atbilst XVIII pielikuma noteikumiem, uz klāja tur pacēlāja tuvumā gatavu tūlītējai izmantošanai;

(d)sadarbojas un palīdz zvejas kuģa inspicēšanā, ko veic, ievērojot šo regulu, un nekavē NEAFC inspektorus, nedraud vai netraucē viņiem veikt pienākumus un garantē viņu drošību;

(e)atļauj NEAFC inspektoriem sazināties ar karoga valsts un inspicējošās līgumslēdzējas puses iestādēm;

(f)saskaņā ar 23. panta 2. punktu nodrošina piekļuvi visām zvejas kuģa vietām, klājiem un telpām, nozvejai (apstrādātai vai neapstrādātai), tīkliem vai citiem zvejas rīkiem, aprīkojumam un visai informācijai vai dokumentiem, kurus inspektors uzskata par vajadzīgiem;

(g)pēc NEAFC inspektora pieprasījuma nodrošina dokumentu kopijas;

(h)nodrošina NEAFC inspektoriem pienācīgas ērtības, attiecīgā gadījumā arī ēdināšanu un izmitināšanu laikā, kamēr inspektori paliek uz kuģa saskaņā ar 37. panta 3. punktu.

5. iedaļa 
Ostas valsts kontrole attiecībā uz tādu trešo valstu zvejas kuģiem, kas ir līgumslēdzējas puses

25. pants
Darbības joma

Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja dalībvalstu ostas izmanto zvejas kuģi, uz kuriem ir zvejas resursi, ko konvencijas apgabalā nozvejojuši ar citas līgumslēdzējas puses karogu peldoši zvejas kuģi un kas iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī. Šīs iedaļas noteikumus piemēro arī tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem vai viņu pārstāvjiem, kuri plāno piestāt citas līgumslēdzējas puses ostā un uz kuriem ir konvencijas apgabalā nozvejoti zvejas resursi, kas iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

26. pants
FAO Nolīguma par ostas valsts pasākumiem piemērošana

1.Neskarot šajā iedaļā iekļautos papildu noteikumus, 25. pantā minētajai zvejas kuģu ostas valsts kontrolei mutatis mutandis kā minimālo standartu piemēro FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju 49 (FAO PSMA).

2.Dalībvalstis sadarbojas FAO PSMA faktiskā īstenošanā un šajā iedaļā minētās shēmas īstenošanai relevantās informācijas apmaiņā.

27. pants
Apstiprinātās ostas

1.Dalībvalstis apstiprina un paziņo Komisijai sarakstu ar ostām, kurās kuģi, uz kuriem ir zvejas resursi, ko konvencijas apgabalā nozvejojuši zvejas kuģi, kuri peld ar citas līgumslēdzējas puses karogu, un kas iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, var veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai izmantot ostas pakalpojumus. Sarakstā iekļauj XIX pielikumā norādīto informāciju, un sarakstu vismaz 15 dienas pirms tā stāšanās spēkā nosūta Komisijai.

2.Visas izmaiņas sarakstā dalībvalstis Komisijai nosūta 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

3.Komisija minētās ostas un visas izmaiņas sarakstā bez kavēšanās paziņo NEAFC sekretariātam.

4.Izkraušana, pārkraušana citā kuģī un ostas pakalpojumu izmantošana, ko veic 25. pantā minētie zvejas kuģi, ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

28. pants
Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā

1.Tādu zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir 25. pantā minētās zivis un kuri plāno piestāt Savienības ostā, un tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir konvencijas apgabalā nozvejoti zvejas resursi un kuri plāno piestāt citas līgumslēdzējas puses ostā, ostas valsts kompetentajām iestādēm par to paziņo ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms aplēstā ierašanās laika. Ostas dalībvalstis var noteikt citu paziņošanas termiņu, jo īpaši ņemot vērā nozvejoto zivju apstrādes veidu vai attālumu starp zvejas vietām un savām ostām. Šādā gadījumā ostas dalībvalsts bez kavēšanās informē Komisiju, kas par to tūlīt paziņo NEAFC sekretariātam.

2.Šā panta 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu izdara NEAFC tīmekļvietnē, aizpildot XX pielikumā doto Ostas valsts kontroles (PSC) veidlapu, kuras A daļu ir pienācīgi aizpildīta, un ievērojot šādu noteikumu:

(a)PSC 1 veidlapu izmanto, ja kuģis ved pats savas nozvejas;

(b)PSC 2 veidlapu izmanto, ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās; informāciju par nozvejām no katra pārkrāvējkuģa norāda atsevišķi.

3.Ja NEAFC tīmekļvietne ir bezsaistē, 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu nosūta pa e-pastu vai pa faksu.

4.Šā panta 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu sūtītājs var anulēt, ne vēlāk kā 24 stundas pirms aplēstā attiecīgajā ostā ierašanās laika par to paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru kapteinis bija plānojis izmantot. Ostas dalībvalstis var noteikt citu termiņu, kādā jāpaziņo anulēšana. Šādā gadījumā dalībvalsts bez kavēšanās informē Komisiju, kas par to tūlīt paziņo NEAFC sekretariātam.

5.Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes 1. un 3. punktā minēto paziņojumu kopiju bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam, zvejas kuģa karoga valstij un pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja zvejas kuģis ir bijis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās.

29. pants
Atļauja izkraut, pārkraut citā kuģī un citādi izmantot ostas

1.Ostas dalībvalstis nodrošina, ka pēc paziņojuma, kas pārraidīts, ievērojot 28. pantu, tāda zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja zvejas kuģis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis aizpilda PSC veidlapas B daļu, lai apstiprinātu vai noliegtu, ka:

(a)zvejas kuģim, kas deklarējis zivju nozveju, ir bijusi pietiekama deklarētās sugas kvota;

(b)uz kuģa esošo zivju daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami;

(c)zvejas kuģiem, kas deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir bijusi atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;

(d)kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem.

2.Zvejas kuģa kapteinis izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas vai ostas pakalpojumu izmantošanu neuzsāk, pirms ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, pienācīgi aizpildot PSC veidlapas C daļu NEAFC tīmekļvietnē, ir devušas attiecīgu atļauju un aplēstais ierašanās laiks, kas ziņots iepriekšējā paziņojumā (PSC 1 vai PSC 2) ir beidzies. Šādu atļauju dod tikai tad, ja ir saņemts 1. punktā minētais karoga valsts apstiprinājums. Tomēr ar ostas valsts kompetento iestāžu atļauju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas un citu ostas pakalpojumu izmantošanu drīkst sākt pirms aplēstā ierašanās laika.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, ostas dalībvalsts pilnīgu vai daļēju izkraušanu bez 1. punktā minētā karoga valsts apstiprinājuma drīkst atļaut tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)attiecīgās zivis patur uzglabāšanā kompetento iestāžu kontrolē;

(b)attiecīgās zivis pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai nodod tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums;

(c)ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst zivis konfiscēt un likvidēt saskaņā ar valsts noteikumiem.

4.Ja ostas dalībvalsts ir ieguvusi skaidrus pierādījumus, ka uz kuģa esošā nozveja ir gūta, pārkāpjot prasības, ko līgumslēdzēja puse piemēro attiecībā uz tās valsts jurisdikcijā esošiem apgabaliem, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un ostas pakalpojumu citādu izmantošanu neatļauj.

5.Savu lēmumu par to, vai atļauja veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai ostas pakalpojumu citādu izmantošanu ir vai nav piešķirta, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecīgi aizpildot PSC veidlapas C daļu, bez kavēšanās paziņo kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim, kuģa karoga valstij un NEAFC sekretariātam.

30. pants
NEAFC ostas inspektori un amatpersonas

1.Inspekcijas veic pilnvarotas dalībvalsts amatpersonas, kas pārzina saskaņā ar konvenciju izstrādātos ieteikumus.

2.Pēc vienošanās ar ostas dalībvalsti Komisija var uzaicināt citu NEAFC līgumslēdzēju pušu inspektorus pavadīt ostas dalībvalsts inspektorus un novērot inspekciju.

3.Ostas dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim EFCA paziņo šādu informāciju:

(a)saskaņā ar XIII pielikumā norādīto formātu – to NEAFC ostas inspektoru vārdi un dati, kas pilnvaroti veikt inspekcijas NEAFC ostas valsts kontroles shēmas darbības jomā;

(b)to amatpersonu vārdi un dati, kas atļauj izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un citu ostas pakalpojumu izmantošanu.

4.EFCA 3. punktā minēto informāciju katru gadu līdz 1. janvārim apkopo un nosūta NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.

5.Visas izmaiņas 3. punktā minētajos sarakstos dalībvalstis paziņo EFCA, kura tās savukārt bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.

31. pants
Inspekcijas ostā

1.Šīs regulas 19. panta 1. punktā minētās kopīgās inspekcijas un pārraudzības shēmas kontekstā dalībvalstis nodrošina, ka ostās veiktas 25. panta darbības jomā ietilpstošu zvejas kuģu inspekcijas balstās uz saskaņotu riska novērtēšanas metodiku, kura izveidota sadarbībā ar EFCA un tās koordinētā procesā, ņemot vērā XXI pielikumā izklāstītās vispārīgās vadlīnijas.

2.Riska novērtēšanas un attiecīgā gadījumā inspekcijas vajadzībām pēc 28. pantā minētā iepriekšējā paziņojuma saņemšanas dalībvalstis nodrošina, ka NEAFC ostas inspektori novērtē elektroniskā zvejas žurnāla un VMS datus par visām pārvaldības apgabalā veiktajām zvejas darbībām, kurus minētais kuģis NEAFC sekretariātam iesūtījis viena gada laikā pirms plānotās izkraušanas. Ja notiek pārkraušana citā kuģī, novērtē arī pārkrāvējkuģu datus.

3.Ikviena dalībvalsts katru gadu savās ostās, ievērojot 25. pantu, inspicē vismaz 5 % svaigu zivju un vismaz 7,5 % saldētu zivju izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī. Ja inspicē zvejas kuģi, kas izkrauj vai pārkrauj citā kuģī gan svaigas, gan saldētas nozvejas, tā inspekciju ieskaita gan svaigu, gan saldētu zivju inspekciju standartvērtībās.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka inspekcijas tiek veiktas taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā un neizpaužas kā aizskaroša izturēšanās pret zvejas kuģa operatoriem.

5.Dalībvalstis inspekcijas procedūru satvarā nodrošina, ka inspektori:

(a)pārbauda visas relevantās kuģa telpas, lai pārliecinātos par atbilstību relevantajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

(b)dara visu iespējamo, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu, lai nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās;

(c)netraucē kapteinim sazināties ar karoga valsts iestādēm;

(d)pārliecinās par to, vai uz kuģa esošā kuģa identifikācijas dokumentācija un informācija par kuģa īpašnieku ir patiesa, pilnīga un pareiza, arī atbilstoši sazinoties ar karoga valsti vai starptautiskiem kuģu reģistriem, ja vajadzīgs;

(e)pārliecinās par to, vai kuģa karogs un marķējumi (piemēram, vārds, ārējais reģistrācijas numurs, SJO numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un citi marķējumi, galvenie izmēri) saskan ar dokumentācijā iekļauto informāciju;

(f)pārliecinās par to, vai zvejas un ar zveju saistīto darbību atļaujas ir patiesas, pilnīgas, pareizas un atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar 28. pantu;

(g)izskata visus pārējos relevantos dokumentus un reģistrus, kas atrodas uz kuģa, arī tos, kas ir elektroniskā formātā, un VMS datus no karoga valsts vai relevantajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām. Relevantā dokumentācija var ietvert žurnālus, nozvejas, citā kuģī pārkraušanas un tirdzniecības dokumentus, apkalpes sarakstus, kravas izvietojuma plānus un rasējumus, zivju tilpņu aprakstus un dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām 50 ;

(h)pārbauda visus relevantos uz kuģa esošos zvejas rīkus, tai skaitā zvejas rīkus, kas novietoti ārpus redzesloka, kā arī saistītās ierīces, un pārliecinās par to atbilstību atļauju nosacījumiem. Zvejas rīkus pārbauda arī tādēļ, lai pārliecinātos, ka tādi raksturlielumi kā tīklu, zivju ķeramo grozu, dragu linuma acs izmērs un auklas diametrs, ierīces un piestiprinājumi, izmēri un konfigurācija, āķu izmēri un skaits atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka marķējumi atbilst kuģim izdotajām atļaujām;

(i)konstatē, vai uz kuģa esošās zivis ir iegūtas saskaņā ar piemērojamajām atļaujām;

(j)uzrauga visu nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un veic kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām;

(k)pārbauda zivis, arī ņemot to paraugus, lai noteiktu to daudzumu un sastāvu. To darot, inspektori drīkst atvērt tvertnes, ja zivis ir fasētas, un pārvietot nozveju vai tvertnes, lai pārliecinātos par zivju tilpņu integritāti. Šāda pārbaude var ietvert produktu veida inspicēšanu un nominālā svara noteikšanu;

(l)kad izkraušana vai pārkraušana citā kuģī ir pabeigta, verificē un pieraksta uz kuģa atlikušo zivju daudzumus pa sugām;

(m)izvērtē, vai ir skaidri pierādījumi, kas ļauj uzskatīt, ka kuģis ir iesaistījies nelegālā, nereģistrētā vai neregulētā zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas šādu zveju atbalsta;

(n)sniedz kuģa kapteinim ziņojumu, kurš satur inspekcijas rezultātus, arī iespējamos veicamos pasākumus, un kurš jāparaksta inspektoram un kapteinim. Kapteiņa paraksts uz ziņojuma kalpo tikai par ziņojuma kopijas saņemšanas apstiprinājumu. Kapteinim tiek dota iespēja ziņojumam pievienot savus komentārus vai iebildumus un attiecīgā gadījumā sazināties ar attiecīgajām karoga valsts iestādēm, jo īpaši tad, ja kapteinim ir nopietnas grūtības saprast ziņojuma saturu;

(o)ja tas ir vajadzīgs un iespējams, nodrošina relevantās dokumentācijas tulkošanu.

6.Dalībvalstis atvieglo saziņu ar kuģa kapteini vai vecākajiem kuģa apkalpes locekļiem un, ja iespējams un nepieciešams, arī nodrošina inspektoram tulka pakalpojumus.

7.Šo pantu piemēro papildus noteikumiem par inspekcijas procedūrām, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā.

32. pants
Operatoru pienākumi ostā veiktu inspekciju laikā

1.Šo pantu piemēro papildus vispārīgajiem pienākumiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 113. pantā.

2.Inspicējamā zvejas kuģa kapteinis vai attiecīgā gadījumā kapteiņa pārstāvis pilda Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 114. pantā noteiktos pienākumus un attiecīgā gadījumā šīs regulas 24. pantā noteiktos pienākumus.

33. pants
Inspekcijas ziņojumi

1.Katru ostā veiktu NEAFC inspekciju dokumentē, sagatavojot XXII pielikumā doto ostas valsts kontroles inspekcijas ziņojumu (PSC 3 veidlapa).

2.Zvejas kuģa kapteinis var pievienot savus komentārus inspekcijas ziņojumam, ko inspekcijas beigās paraksta inspektors un kapteinis. Zvejas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim izsniedz inspekcijas ziņojuma kopiju.

3.Ostas dalībvalsts iestādes nodrošina, ka katra inspekcijas ziņojuma kopiju bez kavēšanās pārraida inspicētā zvejas kuģa karoga valstij, ja kuģis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās – pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā kuģa karoga valstij.

4.Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kurām jāsaņem inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šo pantu.

6. iedaļa
Pārkāpumi

34. pants
Pārkāpuma procedūras

1.Ja inspektori ziņo par zvejas kuģa izdarītu pārkāpumu, kas saistīts ar jebkādu zvejas darbību un ir pretrunā NEAFC pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, viņi:

(a)reģistrē pārkāpumu 22. panta 3. punktā, 23. panta 11. punktā vai 33. panta 1. punktā minētajā ziņojumā;

(b)reģistrē pierādījumus, ko uzskata par vajadzīgiem pārkāpuma sakarā;

(c)veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pierādījumu drošību un saglabāšanu līdz secīgai inspekcijai dokos. Uz ikvienas zvejas rīka daļas, kas inspektoram šķiet piemērojamajiem pasākumiem neatbilstoša, var stingri piestiprināt identifikācijas zīmi;

(d)tūlīt mēģina sazināties ar inspicējošās dalībvalsts iestādēm un EFCA.

2.Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA, ja tā veic inspekciju vai pārraudzību, pirmajā darbdienā pēc inspekcijas sākuma, ja vien iespējams, detalizētu informāciju par pārkāpumu rakstiski un elektroniski dara zināmu inspicētā kuģa karoga valsts izraudzītajai iestādei, Komisijai un EFCA. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA konstatējumus attiecīgā gadījumā dara zināmus arī līgumslēdzējai pusei, kuras ūdeņos pārkāpums noticis, un valstij, kuras valstspiederīgais ir kuģa kapteinis.

3.Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA pārraudzības vai inspekcijas ziņojuma oriģinālu kopā ar visiem apliecinošajiem dokumentiem bez kavēšanās nosūta inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm, kopiju nosūtot NEAFC sekretariātam, Komisijai un EFCA.

35. pants
Turpmāki pasākumi iespējama pārkāpuma gadījumā 

1.Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kurām jāsaņem pārkāpuma pierādījumi. Izraudzītās kompetentās iestādes, kurām paziņots par attiecīgās dalībvalsts zvejas kuģa izdarītu pārkāpumu, tūlīt rīkojas, lai saņemtu un izskatītu pārkāpuma pierādījumus, un veic tālāku izmeklēšanu, kas vajadzīga, lai pārkāpuma gadījumā veiktu turpmākus pasākumus un, ja iespējams, inspicētu attiecīgo zvejas kuģi.

2.Citu līgumslēdzēju pušu NEAFC inspektoru ziņojumus, kas iesniegti shēmas satvarā, dalībvalstis izskata un uz tiem reaģē tāpat, kā tās rīkotos savu inspektoru ziņojumu gadījumā. Dalībvalstis savā starpā un ar citām līgumslēdzējām pusēm sadarbojas, lai veicinātu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, kuru inspektors iesniedzis shēmas satvarā.

36. pants
Smagi pārkāpumi 

Šajā regulā par smagiem pārkāpumiem, kas saistīti ar zvejas resursiem, uzskata šādus pārkāpumus:

(a)zveja bez karoga valsts izdotas derīgas atļaujas;

(b)zveja bez kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves;

(c)aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

(d)regulēto resursu nozveju būtiski nepareiza reģistrēšana;

(e)atkārtota 14. un 16. panta vai – attiecībā uz regulētiem resursiem – 15. panta neizpilde;

(f)izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kas veikta ostā, kura nav apstiprināta saskaņā ar 27. pantu;

(g)šīs regulas 28. panta 1.–4. punktā noteikto prasību neizpilde;

(h)izkraušana vai pārkraušana citā kuģī bez ostas valsts atļaujas vai pirms iepriekš paziņotā aplēstā ierašanās laika bez ostas valsts atļaujas, kas minēta 29. pantā;

(i)inspektoru kavēšana pienākumu izpildē;

(j)specializētā zveja no krājuma, uz kuru attiecas moratorijs vai zvejas aizliegums;

(k)zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana;

(l)ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

(m)dažādi pārkāpumi, kas kopā veido saglabāšanas un pārvaldības pasākumu būtisku neizpildi;

(n)iesaistīšanās citā kuģī pārkraušanas operācijās vai kopīgās zvejas operācijās ar kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kuru karoga valstij NEAFC nav piešķīrusi statusu “aktīvs sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse”;

(o)krājumu un degvielas piegādi vai citu pakalpojumu sniegšanu kuģiem, kas iekļauti 47. panta 1. punktā minētajos sarakstos ar kuģiem, kas veic NNN zveju.

37. pants
Turpmāki pasākumi smagu pārkāpumu gadījumā 

1.Ja inspektoram ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka zvejas kuģa kapteinis vai operators ir izdarījis smagu pārkāpumu, inspektors par minēto pārkāpumu tūlīt paziņo inspicējošās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, Komisijai un EFCA. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA, ja tā veikusi inspekciju, minēto informāciju bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam, kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja inspicētais kuģis bijis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās.

2.Lai saglabātu pierādījumus, inspektors veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to drošību un saglabāšanu, tomēr radot pēc iespējas mazākas neērtības kuģim un pēc iespējas mazāk iejaucoties tā operācijās.

3.Ja inspekciju pārvaldības apgabalā veic jūrā, inspektors ir tiesīgs palikt uz zvejas kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sniegtu informāciju karoga līgumslēdzējas puses pienācīgi pilnvarotam inspektoram, vai līdz brīdim, kad karoga līgumslēdzēja puse savā atbildē prasa inspektoram atstāt zvejas kuģi.

38. pants
Turpmāki pasākumi Savienības zvejas kuģa izdarītu smagu pārkāpumu gadījumā

1.Karoga dalībvalsts bez kavēšanās atbild uz paziņojumu par smagu pārkāpumu un nodrošina, ka pienācīgi pilnvarots inspektors 72 stundu laikā attiecīgo Savienības zvejas kuģi inspicē pārkāpuma sakarā.

2.Pēc šā panta 1. punktā un 37. panta 1. punktā minētās pārbaudes rezultātu paziņošanas karoga dalībvalsts, ja pierādījumi to pamato, pieprasa zvejas kuģim tūlīt doties uz minētās karoga dalībvalsts apstiprinātu ostu, kurā veic pilnīgu inspekciju tās pakļautībā un klātesot NEAFC inspektoram no jebkuras citas līgumslēdzējas puses, kas vēlas piedalīties.

3.Karoga dalībvalsts var pilnvarot inspicējošo valsti bez kavēšanās nogādāt zvejas kuģi karoga dalībvalsts apstiprinātā ostā.

4.Ja zvejas kuģis netiek izsaukts uz ostu, karoga dalībvalstij laikus jāsniedz pienācīgs pamatojums EFCA un Komisijai, kas informāciju pārsūta inspicējošajai līgumslēdzējai pusei un NEAFC sekretariātam.

5.Ja zvejas kuģim tiek pieprasīts doties uz ostu, lai veiktu tā pilnīgu inspekciju, ievērojot 2. vai 3. punktu, ar zvejas kuģa karoga dalībvalsts piekrišanu uz zvejas kuģa drīkst uzkāpt un palikt citas līgumslēdzējas puses norīkots NEAFC inspektors, kurš drīkst būt klāt zvejas kuģa inspicēšanā ostā.

6.Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju un EFCA par inspekcijas iznākumu un pasākumiem, ko tās pieņēmušas pārkāpuma sakarā.

39. pants
Atbilstības nodrošināšanas pasākumi

Dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem sistemātiski tiek veikti atbilstoši pasākumi, arī ierosinātas administratīvas lietas vai krimināllietas pret fiziskām vai juridiskām personām, kuras tur aizdomās par NEAFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpšanu.

40. pants
Ziņojumi par pārraudzības un inspekcijas darbībām, par pārkāpumiem un turpmākiem pasākumiem, kas veikti pēc pārkāpumiem, un par darbībām NNN zvejas sakarā

1.Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. februārim EFCA un Komisijai ziņo šādu informāciju:

(a)saskaņā ar 22., 23. un 31. pantu veikto inspekciju skaits, norādot inspicētā zvejas kuģa karoga valsts veikto inspekciju skaitu un – pārkāpuma gadījumā – pārkāpuma datumu, attiecīgā zvejas kuģa pozīciju un pārkāpuma raksturu;

(b)NEAFC patruļās lidojumā pavadīto stundu un jūrā pavadīto stundu skaits, tādu pamanīšanas gadījumu skaits, kad kuģi pamanījusi tā karoga valsts, un saraksts ar atsevišķiem zvejas kuģiem, par kuriem sagatavots pārraudzības ziņojums;

(c)inspekciju skaits, kuras tā jūrā vai savās ostās saskaņā ar shēmu veikusi attiecībā uz kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, inspicēto kuģu vārds un to attiecīgā karoga valsts, inspekciju datumi, ostas, kurās inspekcijas veiktas, un šādu inspekciju rezultāti;

(d)ja pēc inspekcijas, kas veikta, ievērojot šo shēmu, zivis izkrauj vai pārkrauj citā kuģī, ziņojumā iekļauj arī atbilstīgi 46. pantam uzrādītos pierādījumus;

(e)lietas statuss attiecībā uz katru NEAFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumu, kas izdarīts iepriekšējā kalendārajā gadā. Pārkāpumus turpina norādīt visos secīgajos ziņojumos, līdz lieta saskaņā ar valsts tiesību aktu relevantajiem noteikumiem tiek izbeigta. Ziņojumā norāda lietas statusu, proti, vai lieta tiek izskatīta, ir iesniegta apelācija vai vēl aizvien notiek izmeklēšana. Ziņojumā konkrēti apraksta visas piemērotās sankcijas vai sodus, norāda sodanaudas summu, izņemto zivju un/vai zvejas rīku vērtību, visus rakstiskos brīdinājumus un gadījumā, ja nekādas darbības nav veiktas, – tā iemeslus.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz atbilstīgi NEAFC pieņemtajām veidlapām.

3.EFCA, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem un informāciju, kas pieejama Savienības kopīgās inspekcijas un pārraudzības shēmas satvarā, sagatavo Savienības ziņojumu. Savienības ziņojumu EFCA katru gadu līdz 20. februārim nosūta Komisijai. Komisija katru gadu līdz 1. martam Savienības ziņojumu nosūta NEAFC sekretariātam.

7. iedaļa 
Pasākumi, ar kuriem veicina to zvejas kuģu atbilstību, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi

41. pants
Darbības joma 

Šo iedaļu piemēro zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un ko izmanto vai plāno izmantot zvejas darbībām, kuras veic saistībā ar zvejas resursiem konvencijas apgabalā.

42. pants
Tādu kuģu pamanīšana un identificēšana, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi

1.Dalībvalstis vai EFCA visu informāciju par kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kas pamanīti vai citādi identificēti kā kuģi, kuri iesaistās zvejas darbībās konvencijas apgabalā, bez kavēšanās nosūta EFCA, kopiju nosūtot Komisijai. EFCA par katru saņemto pamanīšanas ziņojumu tūlīt informē NEAFC sekretariātu un visas pārējās dalībvalstis.

2.EFCA vai dalībvalsts, kura pamanījusi kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bez kavēšanās mēģina šādu kuģi informēt par to, ka tas pamanīts vai ar citiem līdzekļiem identificēts kā iesaistījies zvejas darbībās konvencijas apgabalā un ka attiecīgi tiek pieņemts, ka tas pārkāpj NEAFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, izņemot gadījumus, kad NEAFC tā karoga valstij piešķīrusi statusu “aktīvs sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse”.

3.Ja zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir pamanīts vai ar citiem līdzekļiem identificēts kā iesaistījies citā kuģī pārkraušanas darbībās, pieņēmumu par NEAFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpšanu attiecina uz ikvienu citu zvejas kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis un ir identificēts kā iesaistījies šādās darbībās ar minēto kuģi.

43. pants
Inspekcijas jūrā

1.NEAFC inspektori lūdz atļauju uzkāpt uz zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un tos inspicēt, ja līgumslēdzēja puse ir pamanījusi vai citādi identificējusi šo kuģu iesaistīšanos zvejas darbībās konvencijas apgabalā. Ja kapteinis uzkāpšanai uz kuģa un tā inspicēšanai piekrīt, inspekciju dokumentē, sagatavojot XVII pielikumā doto inspekcijas ziņojumu.

2.NEAFC inspektori inspekcijas ziņojuma kopiju bez kavēšanās nosūta tā zvejas kuģa kapteinim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, Komisijai un EFCA. EFCA kopiju tūlīt pārsūta NEAFC sekretariātam. Ja minētajā ziņojumā iekļautie pierādījumi to pamato, dalībvalsts atbilstoši rīkojas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

3.Ja kapteinis uzkāpšanai uz viņa kuģa un tā inspicēšanai nepiekrīt vai nepilda kādu no 24. panta b)–f) punktā noteiktajiem pienākumiem, tiek pieņemts, ka zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir iesaistījies NNN zvejas darbībās. NEAFC inspektors bez kavēšanās informē EFCA un Komisiju. Komisija tūlīt informē NEAFC sekretariātu.

44. pants
Ieiešana ostā

1.Tāda zvejas kuģa kapteinis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis un plāno piestāt ostā, ostas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par to paziņo saskaņā ar 28. panta noteikumiem. Attiecīgā ostas dalībvalsts šo informāciju bez kavēšanās pārsūta zvejas kuģa karoga valstij un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.

2.Ostas dalībvalsts aizliedz savās ostās ienākt zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un nav nosūtījuši prasīto iepriekšējo paziņojumu par ieiešanu ostā vai snieguši 1. punktā minēto informāciju.

3.Lēmumu aizliegt ienākšanu ostā ostas dalībvalsts bez kavēšanās dara zināmu tā zvejas kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, kuģa karoga valstij un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.

45. pants
Inspekcijas ostā

1.Dalībvalstis nodrošina, ka visi zvejas kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kam atļauts ienākt to ostās, tiek inspicēti saskaņā ar 31. panta 4.–8. punkta noteikumiem. Zvejas kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, nav atļauts zivis izkraut vai pārkraut citā kuģī, iekams inspekcija nav pabeigta. Katru inspekciju dokumentē, sagatavojot 33. pantā paredzēto inspekcijas ziņojumu.

2.Ja tāda zvejas kuģa kapteinis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, nav izpildījis kādu no 24. panta b)–f) punktā noteiktajiem pienākumiem, tiek pieņemts, ka kuģis ir iesaistījies NNN zvejas darbībās.

3.Ostas dalībvalsts informāciju par rezultātiem, kuri tās ostās gūti visās to zvejas kuģu inspekcijās, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un par attiecīgo turpmāko rīcību tūlīt pārraida NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.

46. pants
Izkraušana, pārkraušana citā kuģī un ostas izmantošana

1.Kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un/vai citādu ostas izmantošanu drīkst sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes to atļāvušas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 7. pantu.

2.Ja zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir iegājis ostā, dalībvalstis liedz minētajam kuģim izkraut, pārkraut citā kuģī, apstrādāt un iepakot zvejas resursus un izmantot citus ostas pakalpojumus, arī uzpildīt degvielu, papildināt kuģa krājumus, veikt apkopi un izmantot sauso doku, ja:

(a)kuģis ir inspicēts, ievērojot 45. pantu, un inspekcijā ir konstatēts, ka uz kuģa ir sugas, uz kurām attiecas NEAFC ieteikumi, ja vien kuģa kapteinis kompetentajām iestādēm nesniedz pietiekamus pierādījumus, kas apliecina, ka zivis ir nozvejotas ārpus pārvaldības apgabala vai saskaņā ar visiem relevantajiem NEAFC ieteikumiem, vai

(b)minētā zvejas kuģa karoga valsts vai – ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās – zvejas pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis nesniedz apstiprinājumu saskaņā ar 29. panta noteikumiem, vai

(c)minētā kuģa kapteinis nav izpildījis kādu no 24. panta b)–f) punktā noteiktajiem pienākumiem, vai

(d)dalībvalstis ir saņēmušas skaidrus pierādījumus, ka uz kuģa esošie zvejas resursi kādas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā esošos ūdeņos nozvejoti, pārkāpjot piemērojamos noteikumus, vai

(e)dalībvalstīm ir pietiekams pierādījums tam, ka kuģis bijis citādi iesaistījies NNN zvejas darbībās konvencijas apgabalā vai atbalstījis šādas zvejas darbības.

3.Ja tiek izdots atteikums saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis savu lēmumu paziņo tāda zvejas kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.

4.Ostu izmantošanas atteikumu, kurš izdots kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, dalībvalstis atsauc tikai tad, ja ir pietiekami pierādījumi, ka iemesli, kuru dēļ izmantošana tika liegta, ir bijuši neatbilstoši vai kļūdaini vai ka šādi iemesli vairs nepastāv.

5.Ja dalībvalsts savu atteikumu ir atsaukusi, ievērojot 4. punktu, tā par to tūlīt paziņo tiem, kuriem tika nosūtīts paziņojums, ievērojot 3. punktu.

47. pants
Rīcība pret kuģiem, kas ir NEAFC NNN zvejas kuģu sarakstos

1.Dalībvalstis nodrošina, ka pret zvejas kuģiem, kuri iekļauti NEAFC provizoriskajā (“A”) vai apstiprinātajā (“B”) sarakstā ar kuģiem, kas veic NNN zveju, vēršas šādi:

(a)tos inspicē saskaņā ar 45. panta noteikumiem, kad tie ieiet dalībvalstu ostās;

(b)tiem neatļauj dalībvalstu ostās veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī vai

(c)nekādā veidā nesniedz palīdzību un neatļauj piedalīties citā kuģī pārkraušanas operācijās vai kopīgās zvejas operācijās ar zvejas kuģiem, atbalsta kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem, kas peld ar dalībvalstu karogu;

(d)nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus.

2.NEAFC NNN zvejas kuģu “A” sarakstā iekļautiem kuģiem 1. punkta b)–d) apakšpunktā izklāstītos noteikumus nepiemēro tad, ja NEAFC ir iesniegts ieteikums attiecīgos kuģus no “A” saraksta izslēgt.

3.Papildus 1. punktā noteiktajiem pasākumiem dalībvalstis attiecībā uz “B” sarakstā iekļautiem kuģiem veic šādus pasākumus:

(a)aizliedz šādiem kuģiem ienākt to ostās un šādu aizliegumu paziņo saskaņā ar 44. panta 3. punktu;

(b)aizliedz šādiem kuģiem zvejot ūdeņos, kas ir to valsts jurisdikcijā;

(c)aizliedz fraktēt šādus kuģus;

(d)atsaka sava karoga piešķiršanu šādiem kuģiem;

(e)aizliedz importēt zivis no šādiem kuģiem;

(f)aizliedz importētājiem, pārvadātājiem un citiem attiecīgajiem sektoriem veikt šādu kuģu nozvejotu zvejas produktu pārkraušanu citā kuģī un tirdzniecību;

(g)vāc visu atbilstošo informāciju un ar to apmainās ar pārējām dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, kas nav Savienība, vai ar sadarbības partneriem, kas nav līgumslēdzējas puses, lai atklātu, kontrolētu un nepieļautu viltotus importa/eksporta sertifikātus attiecībā uz zvejas produktiem no šādiem kuģiem.

4.Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta, 3. punkta a) un d) apakšpunkta noteikumus nepiemēro, ja līgumslēdzējām pusēm ir atļauts piegādāt krājumus, degvielu vai sniegt citus pakalpojumus vai piešķirt savu karogu NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautam kuģim pēc ieteikuma, kas NEAFC sniegts, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, kuri apliecina, ka kuģi paredzēts nodot sadalīšanai vai neatgriezeniski nodot citiem mērķiem, kas nav zvejas darbības.

III SADAĻA
DAŽĀM PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM PIEMĒROJAMI PASĀKUMI

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

48. pants
Darbības joma

Ja vien nav noteikts citādi, šo sadaļu piemēro Savienības zvejas kuģiem un trešo valstu zvejas kuģiem, kas darbojas Savienības ūdeņos un ir iesaistījušies siļķes (Clupea harengus), makreles (Scomber scombrus), stavridu (Trachurus spp.) un putasu (Micromesistius poutassou) zvejniecībās konvencijas apgabalā un CECAF apgabala Savienības ūdeņos.

II nodaļa
Pelaģiskās zvejniecības

49. pants
Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu

1.Maksimālais attālums starp ūdens atdalītāja spraišļiem uz pelaģiskās zvejas kuģiem ir 10 mm. Spraišļi ir piemetināti to atrašanās vietā. Ja ūdens atdalītājam ir nevis spraišļi, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumu diametrs teknēs pirms ūdens atdalītāja nepārsniedz 15 mm.

2.Pelaģiskās zvejas kuģa kapteinis uz kuģa vienmēr tur rasējumus, kuri attiecas spējām rīkoties ar nozveju un to izkraut. Rasējumi un visas to izmaiņas ir karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprināti. Rasējumu un visu to izmaiņu kopijas kapteinis nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm, kas periodiski verificē rasējumu pareizību.

3.Pelaģiskās zvejas kuģiem ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas, arī no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

4.Visas izkraušanas atveres, kas atrodas zem ūdenslīnijas, aizplombē. Tomēr karoga dalībvalstis drīkst saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdot zvejas atļauju, kas ļauj zem ūdenslīnijas esošu izkraušanas atveri neaizplombēt, ja:

(a)jebkuru izkraušanas atveres izmantošanu kontroles iestādes var uzraudzīt ar attāliem elektroniskiem līdzekļiem;

(b)izkraušanas atvere un ar to saistītie elektroniskās uzraudzības līdzekļi ir aprakstīti 2. punktā minētajos sertificētajos rasējumos.

50. pants
Automātiskās atlasīšanas iekārtas izmantošanas ierobežojumi

1.Ir aizliegts uz zvejas kuģa turēt vai izmantot iekārtu, kas spēj automātiski pēc izmēra atlasīt siļķes, makreles, putasu vai stavridas.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, šādu iekārtu ir atļauts turēt uz kuģa un izmantot ar noteikumu, ka:

(a)visa nozveja, ko drīkst likumīgi paturēt uz kuģa:

i) tiek uzglabāta saldētā veidā,

ii) atlasītās zivis tūlīt pēc atlasīšanas, apstrādes un iepakošanas tiek sasaldētas, un atlasītās zivis netiek atlaistas jūrā, izņemot blakusproduktus, piemēram, subproduktus vai galvas, un

iii) iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā, vai

(b)uz kuģa esošā atlasīšanas iekārta pirms zvejas reisa sākuma ir atvienota no enerģijas avota un kompetentās iestādes to noplombējušas, tādējādi padarot atlasīšanas sistēmu neizmantojamu līdz brīdim, kad kompetentās iestādes plombas noņem, vai

(c)zvejas kuģis ir aprīkots ar attālās elektroniskās uzraudzības sistēmām, kas domātas izkraušanas pienākuma izpildes verificēšanai, vai

(d)uz zvejas kuģa ir novērotājs, kura uzdevums ir uzraudzīt izkraušanas pienākuma izpildi.

51. pants
Noteikumi par došanos prom

Zvejas kuģu kapteiņi maina zvejas apgabalu, kurā tie darbojas, dodoties prom no ikvienas pozīcijas, kurā iepriekšējas zvejas operācijas laikā vairāk nekā 10 % no jebkuras 48. pantā minētās sugas nozvejas dzīvsvara veido par attiecīgajiem minimālajiem saglabāšanas references izmēriem mazāki īpatņi.

III nodaļa
Īpaši noteikumi par svēršanas un apstrādes iekārtām

52. pants
Attālā pārraudzība

1.Ostas dalībvalstis nodrošina pārraudzību ar novērošanas kameru un sensoru tehnoloģijām izkraušanas un apstrādes iekārtās, kurās gadā nosver vairāk nekā 3000 tonnu 48. pantā minēto sugu īpatņu.

2.Pārraudzību piemēro izkraušanas un apstrādes vietām un iekārtām, un tā aptver izkrauto zivju plūsmu līdz svēršanas pabeigšanai. Šo prasību nepiemēro laikā, kamēr izkrautās nozvejas tiek transportētas uz apstrādes un svēršanas iekārtu.

3.Par svēršanu atbildīgā persona:

(a)nodrošina kompetentajām iestādēm pārraudzības datu tiešraidi un reāllaika piekļuvi tiem;

(b)pārraudzības datus glabā vismaz sešus mēnešus, bet ne ilgāk kā trīs gadus, un uzglabāto datu kopiju pēc pieprasījuma izsniedz kompetentajām iestādēm.

4.Datus, kas iegūti saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai zvejniecības kontroles nolūkiem, un tos neizmanto fizisku personu identificēšanai.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants
Datu pārvaldība, persondatu aizsardzība un konfidencialitāte

1.Šīs regulas 7. panta 2. punkta, 13. panta, 14. panta 1. punkta, 15. panta 1. punkta, 16. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 17. panta 3.–5. punkta, 20. panta 2. punkta, 21. panta 2.–5. un 7. un 8. punkta, 22. panta 2. un 3. punkta, 23. panta 11. un 12. punkta, 24. panta f) un g) punkta, 27. panta 1. un 2. punkta, 28. panta 1. un 2. punkta, 30. panta 3. un 4. punkta, 31. panta 5. punkta, 33. panta, 34. panta, 35. panta 1. punkta, 37. panta 1. punkta, 38. panta 1. punkta, 39. panta, 40. panta 1. un 3. punkta, 42. panta 1. punkta, 43. panta 1. un 2. punkta, 45. panta 3. punkta, 47. panta 1. un 3. punkta, 49. panta 2. un 4. punkta, 50. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 52. panta piemērošanai vajadzīgos persondatus dalībvalstu iestādes, EFCA un Komisija vāc un apstrādā šādos nolūkos:

(a)pildīt pienākumus identificēt relevantos kontaktpunktus un apmainīties ar zvejniecības datiem saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu, 13.–19. pantu, 21. un 22. pantu, 27.–31. pantu, 33.–35. pantu, 37.–40. pantu, 42.–46. pantu, 49., 50. un 52. pantu;

(b)uzraudzīt zvejas iespējas, tai skaitā kvotu izmantojumu, saskaņā ar šīs regulas 18. pantu;

(c)validēt datus saskaņā ar šīs regulas 17. pantu;

(d)uzraudzīt, kontrolēt, inspicēt un pārraudzīt zvejas darbības saskaņā ar šīs regulas 19.–47. pantu;

(e)veikt izziņas darbu, kas saistīts ar sūdzībām, pārkāpumiem un tiesvedības vai administratīvām procedūrām saskaņā ar šīs regulas 35.–40. pantu un 42.–47. pantu.

2.Saskaņā ar šo regulu saņemtus persondatus neglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams mērķim, kura dēļ tie savākti, un nekādā ziņā ilgāk par pieciem gadiem no savākšanas dienas, izņemot persondatus, kuri vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzībām, pārkāpumiem un tiesvedības vai administratīvām procedūrām, un kurus var glabāt līdz attiecīgās procedūras, administratīvās procedūras vai tiesvedības beigām, vai līdz laikam, kāds vajadzīgs sankciju piemērošanai. Ja informāciju glabā ilgāku laiku, datus anonimizē.

3.Attiecībā uz to persondatu apstrādi, kurus, ievērojot šo regulu, vāc un pārraida dalībvalstu iestādes, tās tiek uzskatītas par pārzini, kas definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā.

4.Attiecībā uz to persondatu apstrādi, kurus, ievērojot šo regulu, vāc un pārraida Komisija un EFCA, katra no tām tiek uzskatīta par pārzini, kas definēts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktā.

5.Papildus pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725, dalībvalstu iestādes, EFCA un Komisija:

(a)nodrošina konfidencialitāti, kad pārraida un saņem elektroniskus datus;

(b)veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu konfidencialitātes un drošības noteikumus, kuri noteikti NEAFC apstiprinātajos ieteikumos, tai skaitā atbilstošus šifrēšanas protokolus, ar kuriem nodrošina konfidencialitāti un autentiskumu;

(c)vajadzības gadījumā pēc NEAFC sekretariāta pieprasījuma labo vai dzēš elektroniskos ziņojumus vai ziņas, kas apstrādātas šai regulai neatbilstošā veidā;

(d)nodrošina, ka elektroniskie dati tiek glabāti un izmantoti tikai uzraudzībai, kontrolei, inspekcijai un izpildes panākšanai vai citiem šajā regulā noteiktiem nolūkiem;

(e)nodrošina, ka visā elektronisko datu pārraidē tiek izmantotas datu pārraides sistēmas, kuras pienācīgi testētas ar NEAFC sekretariātu.

6.Dalībvalstu iestādes, EFCA un Komisija nodrošina persondatu apstrādes drošību attiecībā uz persondatu apstrādi, kas notiek šīs regulas piemērošanas vajadzībām, arī persondatu apstrādi, ko veic iestādes, kurām ir tiesības piekļūt relevantajām zvejniecības datubāzēm. Jo īpaši tās pieņem vajadzīgos pasākumus, to vidū darbības nepārtrauktības plānu un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību ar NEAFC Ieteikumu 08:2014 pieņemtajām Informācijas drošības pārvaldības sistēmas vadlīnijām un noteikumiem, lai:

(a)fiziski aizsargātu datus, arī izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzībai;

(b)novērstu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu neatļautā veidā;

(c)novērstu datu ievadīšanu neatļautā veidā un liegtu neatļautu piekļuvi reģistrētajiem persondatiem, to grozīšanu vai dzēšanu neatļautā veidā;

(d)novērstu datu apstrādi neatļautā veidā un datu kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu neatļautā veidā;

(e)nodrošinātu, ka personas, kam ir atļauts piekļūt relevantajām zvejniecības datubāzēm, var piekļūt tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, un tikai izmantojot individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus;

(f)nodrošinātu, ka ir iespējams verificēt un konstatēt, kurām struktūrām drīkst pārraidīt persondatus un kādi dati relevantajās zvejniecības datubāzēs ir apstrādāti, kad tas noticis, kas un kādā nolūkā tos apstrādājis;

(g)nodrošinātu, jo īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību, ka laikā, kad persondatus pārraida uz relevantajām zvejniecības datubāzēm vai no tām, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar neatļauti nolasīt, kopēt, grozīt vai dzēst;

(h)uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu iedarbīgumu un veiktu organizatoriskos pasākumus, kas saistīti ar iekšējo uzraudzību un vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

7.Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 113. pantā noteiktie pienākumi attiecas arī uz datiem, kas savākti un saņemti šīs regulas satvarā.

54. pants
Grozījumu procedūra

1.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas attiecas uz NEAFC pieņemtajiem pasākumiem šādos aspektos:

(a)kontaktpunktu paziņošanas procedūras, kas minētas 7. panta 1.–3. punktā;

(b)zvejas kuģu paziņojumu un atļauju pārraidīšanas procedūras, kas paredzētas 8. panta 1. un 2. punktā;

(c)kravas izvietojuma plāniem piemērojamās prasības, kas noteiktas 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

(d)procedūras, kā paziņo pārkraušanu citā kuģī un kas noteiktas 15. panta 1.–3. punktā;

(e)procedūras, kā dara zināmu informāciju NEAFC sekretariātam un kas noteiktas 17. panta 1. un 8. punktā;

(f)procedūras, kā notiek vispārējā ziņošana par nozveju un zvejas piepūli un kas paredzētas 18. pantā;

(g)procedūras, kā paziņo par inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu un kas noteiktas 21. panta 7. punktā;

(h)pārraudzības procedūra, kas noteikta 22. pantā;

(i)pārkāpumu paziņošanas procedūras, kas minētas 34. panta 2. un 3. punktā;

(j)regulēto resursu saraksts, kas noteikts I pielikumā;

(k)JJE indikatorsugu saraksts, kas noteikts II pielikumā;

(l)esošo grunts zvejas apgabalu koordinātas, kas noteiktas III pielikumā;

(m)pārvaldības apgabalā piemērojamie tehniskie pasākumi, kas noteikti IV pielikumā;

(n)ziņās iekļaujamie datu elementi, kas noteikti V pielikumā;

(o)produkcijas žurnālā iekļaujamie datu elementi, kas noteikti VI pielikumā;

(p)elektroniskajā zvejas žurnālā, citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas ostas ziņojumos iekļaujamie datu elementi, kas noteikti VII pielikumā;

(q)datu pārraidīšanas formāts un datu elementi, kas noteikti X pielikumā;

(r)FMC marķēšanas procedūras, kas noteiktas XI pielikumā;

(s)inspektora un inspekcijas platformu paziņošanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XIII pielikumā;

(t)pārraudzības darbību paziņojumam vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XV pielikumā;

(u)pārraudzības un pamanīšanas ziņojumu pārraidīšanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XVI pielikumā;

(v)inspekcijas ziņojuma veidlapas, kas noteiktas XVII un XXII pielikumā;

(w)noteikumi par iekāpšanas trapu konstrukciju un izmantošanu, kas noteikti XVIII pielikumā;

(x)apstiprināto ostu paziņošanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XIX pielikumā;

(y)ostas valsts kontroles veidlapu paraugs, kas noteikts XX pielikumā.

2.Ar 1. punktu saskanīgi grozījumi aprobežojas tikai ar to pasākumu ieviešanu, ar kuriem groza vai papildina NEAFC shēmu un citus NEAFC ieteikumus.

3.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šīs regulas III sadaļu groza, lai to pielāgotu pasākumiem, kurus apspriedēs, kas saistītas ar 48. pantā minēto zvejniecību kontroli, apstiprinājusi Savienība un citas Ziemeļaustrumu Atlantijas piekrastes valstis, un kas attiecas uz:

(a)šīs regulas 49. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, kas pelaģiskās zvejas kuģiem piemērojami attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu;

(b)šīs regulas 50. panta 2. punktā noteiktajām atkāpēm no aizlieguma izmantot automātiskās atlasīšanas iekārtu;

(c)šīs regulas 51. pantā minētajiem noteikumiem par došanos prom.

4.Ar 3. punktu saskanīgi grozījumi aprobežojas tikai ar to pasākumu ieviešanu, kurus apspriedēs, kas saistītas ar 48. pantā minēto zvejniecību kontroli, apstiprinājusi Savienība un citas Ziemeļaustrumu Atlantijas piekrastes valstis.

55. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt šīs regulas 54. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 1. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 54. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 54. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

56. pants
Grozījumi citās regulās

1.Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 54.b un 54.c pantu svītro.

2.Regulas (ES) 2019/1241 5. panta h) punktu, VI nodaļu un XII pielikumu svītro.

57. pants
Atcelšana

1.Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 un Regulu (ES) Nr. 1236/2010 atceļ.

2.Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

58. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tās 50. panta 4. punktu un 52. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.

(2)    Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).

(3)    Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).

(5)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-19-2014-VME-protection-as-amended-by-Rec-09-2015-Rec-10-2018-Rec-10-2021-Rec-06-and-07-2023.pdf  

(6)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-06_amend-VME-closure-extension%28Rec-19-2014-as-amended%29.pdf  

(7)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-08_amend-the-ICES-subareas-and-divisions-in-Annex-I%20A%29.pdf  

(8)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-09_deep-sea-chimaeras.pdf  

(9)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-10_discards.pdf  

(10)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-11_amend-the-NEAFC-Scheme-on-transhipments-at-sea.pdf  

(11)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-12_Amend-the-NEAFC-Scheme-fo-research-vessels-in-the-NEAFC-RA.pdf  

(12)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)    Padomes Regula (EEK) Nr. 1899/85 (1985. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka minimālo linuma acs izmēru tīkliem, zvejojot moivas tajā Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejas vietās darbības teritorijas daļā, kas sniedzas ārpus konvencijas līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautajiem jūras ūdeņiem (OV L 179, 11.7.1985., 2. lpp.).

(14)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1962 (2015. gada 28. oktobris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 287, 31.10.2015., 6. lpp.).

(15)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(16)     2022-coastal-states-fisheries-consultations-control-measures_en.pdf (europa.eu)  

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(19)     Consolidated Texts of Draft 'New' and 'Transitional' NEAFC ERS Schemes | North-East Atlantic Fisheries Commission .

(20)    [Atzinuma atsauce]

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(22)    Padomes Lēmums (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(23)    Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(24)    Padomes Lēmums (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).

(25)    Padomes Lēmums (2009. gada 5. marts) par to, lai apstiprinātu grozījumus Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, ar kuriem ļauj noteikt domstarpību izšķiršanas procedūras, paplašināt Konvencijas darbības jomu un pārskatīt Konvencijas mērķus (OV L 184, 16.7.2009., 12. lpp.).

(26)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-19-2014-VME-protection-as-amended-by-Rec-09-2015-Rec-10-2018-Rec-10-2021-Rec-06-and-07-2023.pdf  

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(28)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-01_Redfish-Irminger-Sea.pdf  

(29)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation-04_Rockall-Haddock.pdf  

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).

(31)     https://www.neafc.org/system/files/Recommendation%2019_Introducing-ERS-based-on-FLUX-UN-CEFACT.pdf

(32)    Saskaņotais protokols, ko attiecīgo pušu delegāciju vadītāji parakstījuši 2022. gada novembrī ( https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/system/files/2022-12/2022-coastal-states-fisheries-consultations-control-measures_en.pdf ).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(35)    [Atzinuma atsauce]

(36)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(37)    Padomes Regula (EEK) Nr. 1899/85 (1985. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka minimālo linuma acs izmēru tīkliem, zvejojot moivas tajā Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejas vietās darbības teritorijas daļā, kas sniedzas ārpus konvencijas līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautajiem jūras ūdeņiem (OV L 179, 11.7.1985., 2. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 1050. lpp.).

(39)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(43)    Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(44)    Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(46)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(47)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

(49)    Padomes Lēmums 2011/443/ES (2011. gada 20. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 191, 22.7.2011., 1. lpp.).

(50)    Padomes Lēmums (ES) 2015/451 (2015. gada 6. marts) par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (OV L 75, 19.3.2015., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.6.2023

COM(2023) 362 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus, kuri piemērojami apgabalā, ko aptver Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 un Regulu (ES) Nr. 1236/2010

I PIELIKUMS
REGULĒTIE RESURSI

1.Pelaģiskās sugas un okeāna sugas

2.Dziļūdens sugas

3.Citi regulētie resursi

1 Kamēr ir spēkā NEAFC ieteikumi par šiem krājumiem.

II PIELIKUMS
JJE INDIKATORSUGAS

Turpinājumā dots saraksts ar septiņiem NEAFC pārvaldības apgabalā sastopamiem dzīvotņu veidiem, kā arī fiziskiem elementiem, un taksoni, kas visdrīzāk varētu būt atrodami šajās dzīvotnēs un uzskatāmi par JJE indikatoriem.

Fiziskie elementi	Skaidrojums
Atsevišķi jūras pacēlumi	Jūras pacēlumi, kas nav Vidusatlantijas grēdas pacēlumi
Vidusokeānisko grēdu stāvās nogāzes un smailes	Stāvas grēdas un smailes, kas uztur koraļļu audzes un citas JJE sugas ar lielu populācijas blīvumu
Pauguri	Topogrāfisks elements, kas paceļas mazāk nekā 1000 metru virs jūras dibena
Kanjonam līdzīgi elementi	“Sateces” elements ar stāvām nogāzēm, kas nav obligāti saistīts ar šelfu, salu vai sēkļa malu
Stāvas nogāzes > 6,4°	No NAFO Zinātniskās padomes pētniecības dok. 11/73

III PIELIKUMS
ESOŠIE GRUNTS ZVEJAS APGABALI

1.Esošais zvejas apgabals: Hatton sēkļa koordinātas (HAR 1–5)

HAR 1

HAR 2

HAR 3

HAR 4

HAR 5

2.Esošais zvejas apgabals: Josephine jūras pacēluma koordinātas (JOS 1)

JOS 1

3.Esošais zvejas apgabals: Mid-Atlantic koordinātas (MAR 1–5)

MAR 1

MAR 2

MAR 3

MAR 4

MAR 5

4.Esošais zvejas apgabals: Barenca jūras koordinātas (BAR 1)

BAR 1