EIROPAS KOMISIJA
Briselē, XXX
COM(2023) 280
2023/0169(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, pasākumu atzīšanu un izpildi un sadarbību pieaugušo personu aizsardzības jautājumos
{SWD(2023) 154-156}
{SEC(2023) 208}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
ES mērķis ir izveidot, uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās, tiesu iestāžu pieejamība un pamattiesību pilnīga ievērošana.
Nepārtraukti pieaug to pieaugušo personu skaits, kuri personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses (turpmāk “pieaugušie”) Eiropas Savienībā. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju novecošanu un tai sekojošu ar vecumu saistītu slimību izplatību, kā arī personu ar invaliditāti pieaugošo skaitu. Atkarībā no tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņi dzīvo, pieaugušajiem var piemērot aizsardzības pasākumu, ko veic tiesa vai administratīva iestāde, vai arī viņu intereses var aizstāvēt iepriekš iecelta trešā persona (izmantojot “pārstāvības pilnvaras”).
Palielinoties to pieaugušo skaitam, kuriem nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, un pieaugot cilvēku mobilitātei ES, rodas daudzas problēmas, ar kurām saskaras pieaugušie pārrobežu situācijās. Piemēram, pieaugušajiem var būt nepieciešams pārvaldīt savus aktīvus vai nekustamo īpašumu, kas atrodas citā valstī, saņemt neatliekamu vai plānotu medicīnisko aprūpi ārvalstīs vai dažādu iemeslu dēļ pārcelties uz citu valsti. Tā kā statistikas dati nav pieejami, tiek lēsts, ka to pieaugušo skaits, kuriem tiesu vai administratīva iestāde pārrobežu situācijās ES ir piemērojusi aizsardzības pasākumu, ir no 145 000 līdz 780 000 pieaugušo 1 .
Šādās pārrobežu situācijās pieaugušie saskaras ar sarežģītiem un dažkārt pretrunīgiem dalībvalstu starptautisko privāttiesību noteikumiem. Šie noteikumi nosaka, kurai tiesai vai citai iestādei, kas ir kompetenta veikt aizsardzības pasākumus (turpmāk “iestāde”), ir jurisdikcija, kuras tiesību akti ir piemērojami viņu lietā, un kā atzīt vai īstenot ārvalstīs pieņemtu lēmumu vai pārstāvības pilnvaras. Tas rada situācijas, kad pieaugušie, viņu ģimenes un viņu pārstāvji saskaras ar ievērojamu juridisko nenoteiktību attiecībā uz to, kādi noteikumi tiks piemēroti viņu lietā, un kāds būs to procedūru un formalitāšu iznākums, kas viņiem jāveic. Lai nodrošinātu savu aizsardzību pāri robežām un savu tiesību izmantošanu ārvalstīs, pieaugušajiem bieži vien ir jārēķinās ar ilgstošām un dārgām tiesvedībām. Dažkārt viņu aizsardzību un pārstāvim uzticētās pilnvaras galu galā neatzīst ne ārvalstu tiesas, ne ārpustiesas dalībnieki, piemēram, bankas, medicīnas darbinieki vai nekustamā īpašuma aģenti.
Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences (HCCH) aizgādībā tika pieņemta 2000. gada 13. janvāra Konvencija par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību (HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija), kas risina dažas no šīm grūtībām. Konvencijā ir sniegts visaptverošs noteikumu kopums par starptautisko jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi, kā arī noteikumi par pārstāvības pilnvarām. Tajā ir noteikti arī mehānismi sadarbībai starp to valstu iestādēm un centrālajām iestādēm, kuras ir ratificējušas konvenciju (līgumslēdzējas puses). Šo konvenciju vienprātīgi uzskata par efektīvu starptautisko privāttiesību instrumentu, kas atbilst mērķim pasaules mērogā.
Lai panāktu HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas efektīvu darbību, būtiska nozīme ir tās ratificēšanai dalībvalstīs un ārpus tām. Tomēr pašlaik tikai 12 dalībvalstis ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses.
HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas ratifikācija visās dalībvalstīs (vai šo valstu pievienošanās tai) ir ES ilgtermiņa mērķis. Kopš 2008. gada HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju ir skaidri apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Eiropas Parlaments ir aktīvi atbalstījis ne tikai konvencijas ratificēšanu visās dalībvalstīs, bet arī iespējamu ES likumdošanas iniciatīvu pieaugušo aizsardzības jomā, kas papildinātu Konvenciju.
ES līmenī ir pieņemtas vairāk nekā 20 ES regulas nolūkā saskaņot starptautisko privāttiesību normas, un tā rezultātā ir novērsti daudzi šķēršļi tiesu iestāžu sadarbībā starp dalībvalstīm, pamatojoties uz savstarpējas uzticēšanās principu. Tomēr nav neviena instrumenta, kas reglamentē tiesu iestāžu sadarbību pieaugušo aizsardzības jomā starp dalībvalstīm.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums ir daļa no paketes, kurā ietverts arī Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro 14 dalībvalstis, kuras nav konvencijas līgumslēdzējas puses, Eiropas Savienības interesēs kļūt par HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm.
Tas noteiks kopīgus starptautisko privāttiesību noteikumus ES, ko dalībvalstu iestādes piemēros sadarbībā ar trešām valstīm, kuras ir konvencijas līgumslēdzējas puses. Tas veicinās pieaugušo tiesības ārpus ES robežām.
Lai reglamentētu attiecības starp dalībvalstīm, šajā regulas priekšlikumā ir pārņemti HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas noteikumi par jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem, tieši atsaucoties uz attiecīgajiem konvencijas noteikumiem. Attiecībā uz citām jomām regulas priekšlikums ir balstīts uz konvenciju nolūkā vēl vairāk vienkāršot tās noteikumus un uzlabot dalībvalstu sadarbības efektivitāti. Lielāku vienkāršošanu un labāku sadarbību Eiropas Savienībā veicina arī digitalizētu rīku un Eiropas pārstāvības apliecības ieviešana regulā.
Tādējādi ierosinātās regulas pievienotā vērtība ir konvencijā iekļauto noteikumu vienkāršošana un modernizēšana, ņemot vērā ES apstākļus, un dalībvalstu sadarbības stiprināšana pieaugušo aizsardzības jomā. Lai gan konvencijas noteikumi ir paredzēti vispārējai piemērošanai valstīs ar atšķirīgām tiesību sistēmām un konkrēti attiecībā uz pieaugušo aizsardzību, ar regulu varētu izveidot racionālākus noteikumus un ciešāku sadarbību, pamatojoties uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un izmantojot pieredzi, kas gūta, saskaņojot citas pārrobežu civiltiesību jomas ES.
No tā izriet, ka ierosinātā regula būtu piemērojama starp dalībvalstīm, savukārt HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija būtu piemērojama attiecībā uz trešām valstīm, kas ir konvencijas līgumslēdzējas puses. Pieaugušajiem Eiropas Savienībā var būt saites gan ar dalībvalstīm, gan trešām valstīm (piemēram, īpašumtiesības vai personiskās saiknes). Tāpēc, lai nodrošinātu pieaugušo aizsardzību starptautiskās situācijās, izšķiroša nozīme ir saskaņotam starptautisko privāttiesību regulējumam, kas piemērojams pieaugušo aizsardzībai gan ES, gan attiecībā uz trešām valstīm, kuras ir konvencijas līgumslēdzējas puses.
Gan regulas priekšlikums, gan priekšlikums Padomes lēmumam viens otru papildina, un šā iemesla dēļ tie ir iesniegti kopā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
ES un tās dalībvalstis ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kas kopš tās pieņemšanas 2006. gadā ir personu ar invaliditāti tiesību starptautiskais stūrakmens.
Vairākkārt ir atzīta HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijā paredzēto noteikumu saskanība un pozitīvā mijiedarbība ar UNCRPD noteiktajām tiesībām. Piemēram, šis jautājums ir izskaidrots juridiskajā pētījumā, ko pasūtīja ANO īpašais referents jautājumos par personu ar invaliditāti tiesībām 2 , un ar to saistītajā kopīgajā paziņojumā, ko sniedza īpašais referents jautājumos par personu ar invaliditāti tiesībām un neatkarīgais eksperts jautājumos par to, kā vecāka gadagājuma cilvēki var izmantot visas cilvēktiesības, secinot, ka HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija atstāj pietiekami daudz iespēju interpretācijai un praktiskiem uzlabojumiem un ka to var izvērst, lai atspoguļotu valstu tiesību aktu modernizāciju.
Turklāt 2021. gada martā Eiropas Komisija pieņēma personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam. Ar šo stratēģiju Komisijas mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti dzīvi Eiropā un visā pasaulē. Konkrētāk, stratēģijā ir risināts jautājums par tiesu iestāžu pieejamības, tiesiskās aizsardzības, brīvības un drošības uzlabošanu personām ar invaliditāti. Viens no stratēģijas mērķiem ir īstenot HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju saskaņā ar UNCRPD. Šim nolūkam 2021. gadā tika veikts juridisks pētījums, kurā secināts, ka ES iniciatīva par pieaugušo pārrobežu aizsardzību aizsargātu to personu ar invaliditāti tiesības, kurām ir nepieciešams atbalsts savu interešu aizsardzībai. Juridiskajā pētījumā secināts, ka papildus HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas ratificēšanai ES regula, kas uzlabo un vienkāršo tiesu iestāžu sadarbību ES, ievērojami uzlabotu pieaugušo tiesības.
Šis priekšlikums ir nozīmīgs solis virzībā uz UNCRPD noteikto tiesību uz autonomiju ievērošanu, jo tas ievērojami atvieglos to pārstāvības pilnvaru apriti, kuras pieaugušais iepriekš piešķīris uz laiku, kad viņš vai viņa nespēs aizsargāt savas intereses. Konkrētāk, šis priekšlikums paredz publisku aktu akceptēšanu, nodrošinot iespēju ātri atzīt to pierādījuma spēku Eiropas Savienībā, un izveido Eiropas pārstāvības apliecību, kas ļautu pārstāvjiem viegli apliecināt savu pilnvaru būtību un apjomu pāri robežām.
Visbeidzot, šā priekšlikuma pamatā ir arī iepriekšējās Komisijas iniciatīvas par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju. Savā 2020. gada 2. decembra paziņojumā Komisija apņēmās padarīt digitālos kanālus par galveno ES tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības līdzekli. Lai pilnībā digitalizētu esošos tiesību aktus civillietās un krimināllietās, Komisija 2021. gada 1. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju. Lai digitalizētu pieaugušo aizsardzības jomu, šis regulas priekšlikums ir balstīts uz digitalizācijas priekšlikumu.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ES kompetencei tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un komerclietās ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 81. panta 2. punkts, kas ir arī šā regulas priekšlikuma juridiskais pamats.
Turpretim LESD 81. panta 3. punkts par ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme, nav piemērojams, jo pieaugušo pārrobežu aizsardzība nav ģimenes tiesību jautājums.
Jēdziens “ģimenes tiesības” LESD 81. panta 3. punkta izpratnē ir jāinterpretē autonomi neatkarīgi no definīcijas, kas paredzēta dalībvalstu tiesību aktos. Līdz šim ES likumdevējs šo jēdzienu ir interpretējis samērā šauri un attiecinājis to tikai uz noteikumiem, kas reglamentē ģimenes attiecības, piemēram, laulības lietas, vecāku atbildību vai uzturēšanas saistības. Piemēram, Regula (ES) Nr. 650/2012 par mantošanas lietām 3 netika uzskatīta par ģimenes tiesību jautājumu un tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 81. panta 2. punktu.
Nav nekas neparasts, ka pieaugušie var izmantot ģimenes locekļu sniegto aizsardzību. Dažās dalībvalstīs neaizsargātu pieaugušo tiesiskā aizsardzība ex lege tiek piešķirta laulātajam vai ģimenes locekļiem. Tomēr pieaugušā ģimene, ja pieaugušajam patiešām ir ģimene, ir tikai viens no aspektiem, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu aizsardzību. Ģimenes locekļu iesaistīšana nav obligāts elements vai elements, ko reglamentē starptautiskās privāttiesības. Izšķiroša nozīme pieaugušo aizsardzībā ir sniegtajam atbalstam un centieniem saglabāt pieaugušā tiesības uz cieņu, individuālo autonomiju, nediskrimināciju un sociālo iekļaušanu neatkarīgi no viņa ģimenes saitēm.
Visbeidzot, jānorāda, ka ne šajā priekšlikumā, ne HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijā nav atsauces uz ģimenes attiecībām (piemēram, “vecāku”, “bērnu” vai “laulāto”), pretēji regulām, kas attiecas uz ģimenes tiesību jautājumiem.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Politikas mērķi — izveidot efektīvu un saskaņotu starptautisko privāttiesību noteikumu kopumu, ko piemēro visās dalībvalstīs pieaugušo aizsardzības pārrobežu lietās — var labāk sasniegt ar ES iniciatīvu.
Pašreizējām problēmām, ar kurām saskaras pieaugušie pārrobežu situācijās, ir raksturīga ES dimensija, jo tām ir pārrobežu raksturs un tās ietekmē pieaugušo pamattiesības un tiesības brīvi pārvietoties. Noteikumus par starptautisko jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un atzīšanu piemēro pārrobežu kontekstā, un tādēļ ir jāiesaista vismaz divas valstis. Dalībvalstu pretrunīgie vai atšķirīgie starptautisko privāttiesību noteikumi pieaugušo aizsardzības jomā rada vairākas problēmas pārrobežu situācijās ES, piemēram, pieaugušo aizsardzības pārtraukšanu, ārvalstu pasākumu neatzīšanu, papildu tiesvedību vai pieaugušā izteiktās gribas un vēlmju neatzīšanu. Dalībvalstis, rīkojoties individuāli, nevarēja apmierinoši atrisināt šīs problēmas.
Tāpat tiesu iestāžu sadarbības modernizācijai un digitalizācijai ir jāpiemēro saskaņoti noteikumi (piemēram, vienotas veidlapas, kas racionalizē pārrobežu procedūras) un jāizmanto sadarbspējīgi rīki (veidlapas, programmatūra, reģistri u. c.), kurus var izstrādāt tikai ES līmenī.
•Proporcionalitāte
Šā priekšlikuma mērķis ir aizsargāt pieaugušo pamattiesības, uzlabot pārrobežu tiesvedības efektivitāti un ātrumu attiecībā uz pieaugušo aizsardzību, kā arī stiprināt juridisko noteiktību un paredzamību pārrobežu darījumos. Šim nolūkam ar priekšlikumu tiek saskaņoti dalībvalstu noteikumi par starptautisko jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu. Priekšlikumā ir arī izklāstīti noteikumi, ar kuriem īsteno pārstāvības pilnvaras visās dalībvalstīs. Visbeidzot, tajā paredzēts izstrādāt instrumentus, kas uzlabos un paātrinās dalībvalstu sadarbību šajā jomā.
Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā mērķu sasniegšanai.
Piemēram, tas neskar valstu noteikumus, kas reglamentē atbalstu, ko sniedz pieaugušajiem ar ierobežotām spējām; tas attiecas tikai uz jurisdikcijas kolīziju, tiesību normu kolīziju un ārvalstu pasākumu vai dokumentu atzīšanu pārrobežu situācijās.
Turklāt ar šo priekšlikumu ieviestais Eiropas pārstāvības sertifikāts nav obligāts un neaizstās līdzvērtīgus valsts dokumentus, kas apliecina pārstāvību.
Priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido pasākumu un pārstāvības pilnvaru reģistrs un tas jāsavieno ar citu dalībvalstu reģistriem. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka pārrobežu lietās tiek saglabāta pieaugušo aizsardzība un ka, pārvietojoties ES, tiek ievērotas pieaugušo tiesības uz individuālo autonomiju, tai skaitā brīvība pašiem izdarīt izvēles, kas skar viņus pašus un/vai viņu turpmāko dzīvi. Tomēr to datu kopums, kurus nepieciešams reģistrēt un kopīgot, izmantojot reģistru savstarpējo savienojamību saskaņā ar šo priekšlikumu, ir ārkārtīgi ierobežots un sniedz informāciju tikai par pieaugušo pašreizējo aizsardzību. Turklāt dalībvalstis arī turpmāk būs atbildīgas par to valsts iestāžu izraudzīšanos, kuras var piekļūt savstarpēji savienotajai reģistru sistēmai.
Tādēļ priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Tikai ar kopīgu noteikumu kopumu, ko piemēro ES, var panākt kopīgu noteikumu pieņemšanu par starptautisko jurisdikciju, aizsardzības pasākumu atzīšanu, publisku aktu akceptēšanu un piemērojamo tiesību aktu pieņemšanu par aizsardzības pasākumiem un pārstāvības pilnvarām pārrobežu situācijās.
Turklāt, pamatojoties uz savstarpējas uzticēšanās principu, var labāk panākt iestāžu pilnīgu sadarbību un šķēršļu novēršanu pieaugušajiem un viņu pārstāvjiem. Noteikumus attiecībā uz Eiropas pārstāvības apliecību, pārrobežu saziņas digitalizāciju un valodu barjeru mazināšanu var noteikt tikai regulā. Visbeidzot, tikai regula nodrošina pilnībā konsekventu noteikumu interpretāciju un piemērošanu ES. Tāpēc saskaņā ar iepriekšējiem ES instrumentiem starptautisko privāttiesību jomā vēlamais juridiskais instruments ir regula.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Nav piemērojams
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Pirms šā priekšlikuma un paralēlā priekšlikuma Padomes lēmumam par to pašu jautājumu notika plašas un visaptverošas apspriešanās ar ieinteresētajām personām.
2022. gada sākumā notika atklāta sabiedriskā apspriešana un tika izsludināts aicinājums sniegt atsauksmes. Lielākā daļa respondentu, arī dalībvalstis un profesionālās organizācijas, kas pārstāv juristus un notārus, atbalstīja ES iniciatīvu, kas dalībvalstīm uzliktu par pienākumu ratificēt HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju, un aicināja izstrādāt ES instrumentu, kas papildinātu šo konvenciju. Daži respondenti (NVO, kas veicina personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību) pauda bažas par pieaugušo pamattiesībām, ja ES instruments veicinātu tādu lēmumu apriti, kas varētu pārkāpt pieaugušo pamattiesības.
Komisijas apspriešanās stratēģijas ietvaros 2022. gada 29. septembrī tika organizēta tiešsaistes sanāksme ar ieinteresētajām personām. Turklāt, lai sniegtu informāciju par iniciatīvu pieaugušo aizsardzības jomā un apmainītos ar sākotnējiem viedokļiem, Komisija 2022. gada 27. oktobrī organizēja tiešsaistes sanāksmi ar dalībvalstu ekspertiem. Dalībvalstis, kas jau ir konvencijas līgumslēdzējas puses, stingri mudināja pārējās dalībvalstis ratificēt konvenciju. Dalībvalstis norādīja dažādus iemeslus, kāpēc tās nav ratificējušas konvenciju, piemēram, valdības izmaiņas, notiekošās iekšējās diskusijas un nelielais paziņoto pārrobežu lietu skaits, taču pašu konvenciju nekritizēja.
Visbeidzot, 2022. gada 7. un 8. novembra sanāksmē notika apspriešanās ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās par tā iespējamo lomu turpmākajā iniciatīvā.
Nobeigumā visi Komisijas apspriešanās pasākumi liecināja par spēcīgu atbalstu un kopumā pozitīvām atsauksmēm par HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju. Turklāt apspriešanās ļāva secināt, ka lielākā daļa ieinteresēto personu saskatīja praktisku vajadzību pēc papildu pasākumiem ES līmenī un atbalstīja tos.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
2021. gadā tika veikts juridisks pētījums 4 . Pētījuma autori nonāca pie šādiem secinājumiem: pieaugušo pārrobežu aizsardzībā pastāv būtiskas nepilnības un neatbilstības (noteikumi par jurisdikciju, pārstāvības pilnvaru atzīšana, juridiskās noteiktības trūkums un praktiskas iestāžu problēmas); HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas vispārēja ratifikācija ES tieši risinātu dažas no šīm problēmām starp dalībvalstīm un trešām valstīm; un iii) ES instruments vēl vairāk stiprinātu pieaugušo aizsardzību un atvieglotu viņu dzīvi un kompetento iestāžu darbu.
Papildu pētījums, kas atbalstīja ietekmes novērtējuma sagatavošanu, tika pabeigts 2022. gadā un sniedza papildu pierādījumus un analīzi par esošajām problēmām un dažādu politikas risinājumu ietekmi. Saistībā ar šo pētījumu notika papildu apspriešanās ar ieinteresētajām personām.
Eiropas Tiesu inspekcijas dienestu tīkla (RESIJ) faktu vākšanas misijā 5 tika uzsvērts, ka pieaugušie nav pietiekami aizsargāti pārrobežu lietās, un tika sniegti šādi ieteikumi: i) uzlabot iestāžu apmācību par pieejamajiem instrumentiem; ii) saskaņot terminoloģiju; iii) izveidot Eiropas pārstāvības apliecību; iv) izveidot sadarbspējīgus valstu reģistrus par pieaugušo aizsardzību; un v) pieņemt kopīgu ES noteikumu kopumu.
Papildu speciālās zināšanas par pieaugušo pārrobežu aizsardzību tika apkopotas, izmantojot arī citus avotus, piemēram, Eiropas Parlamenta pētījumu 6 , kas pievienots tā likumdošanas iniciatīvas ziņojumam (2016), un Eiropas Tiesību institūta ziņojumu (2020) 7 .
•Ietekmes novērtējums
Komisija sagatavoja šā priekšlikuma ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm un sākotnējā ietekmes novērtējuma secinājumiem. Ietekmes novērtējumā tika apsvērti šādi politikas risinājumi: i) pamatscenārijs; ii) Padomes lēmums, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu noteiktā termiņā kļūt par HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm; iii) regula, ar ko transponē dažus konvencijas noteikumus un paredz papildu noteikumus, kas veicinātu pušu autonomiju, vienkāršotu noteikumus par ārvalstu lēmumu atzīšanu un izpildi, veicinātu publisku aktu akceptēšanu, izveidotu Eiropas pārstāvības apliecību, nodrošinātu juridisko palīdzību, kā arī savstarpēji savienotu reģistrus un izveidotu ātru un efektīvu saziņu; un iv) apvienojumā ar ii) un iii) punktu, proti, Padomes lēmums, ar ko reglamentē lietas, kurās iesaistītas trešās valstis, un regula, kas pamatojas uz konvencijas noteikumiem un uzlabo tās darbību dalībvalstīs.
Ietekmes novērtējuma ziņojumā tika aplūkota katra risinājuma paredzamā ietekme, efektivitāte, lietderība un saskaņotība ar ES tiesisko un politisko regulējumu. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tika izvēlēts “paketes” variants, kas ietver priekšlikumu Padomes lēmumam par HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas ratifikāciju un regulai, kas uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm.
Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka izvēlētais risinājums, izmantojot konsekventu tiesisko regulējumu, būtiski uzlabotu pieaugušo aizsardzību, nodrošinot juridisko noteiktību, samazinot un izvairoties no ilgstošas tiesvedības, un galu galā atvieglojot pieaugušo aizsardzības atzīšanu pārrobežu lietās gan ES teritorijā, gan ārpus tās.
Izvēlētais politikas risinājums būtu arī visefektīvākais pieaugušo aizsardzības problēmu risināšanā, jo tas ļautu panākt visnozīmīgākos juridiskos, sociālos un psiholoģiskos ieguvumus. Izvēlētais risinājums nepārprotami pozitīvi ietekmētu pieaugušo tiesību, arī pamattiesību, aizsardzību, piemēram, tiesības uz īpašumu, tiesu iestāžu pieejamību, individuālo autonomiju un brīvu pārvietošanos. Tam būtu arī pozitīva sociālā un psiholoģiskā ietekme, jo tas nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, veicinātu pieaugušo labklājību un sociālo iekļaušanu un mazinātu emocionālo stresu. Tas samazinātu izmaksas, ko pašlaik sedz pieaugušie pārrobežu situācijās un dalībvalstis. Cita veida ietekme nebūtu nozīmīga 8 . Šis politikas risinājums atbilstu principam “digitāls pēc noklusējuma”, jo saskaņā ar regulu pārrobežu procedūras pieaugušo aizsardzībai tiktu digitalizētas.
Pieņemot kopīgus ES noteikumus, izvēlētais risinājums ļautu novērst lielāko daļu izmaksu un administratīvā sloga, kas saistīts ar tiesvedību, tulkojumiem un citām procedūrām ar ārpustiesas dalībniekiem. Saskaņā ar aplēsēm pieaugušais vai pārstāvis pārrobežu lietā vidēji ietaupītu no 40 EUR līdz 9000 EUR.
Ietekmes novērtējuma ziņojums 2023. gada 20. janvārī saņēma Regulējuma kontroles padomes pozitīvu atzinumu.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nav piemērojams
•Pamattiesības
Šī regula veicina tiesības uz autonomiju un brīvību izdarīt savu izvēli, veicinot pieaugušo sagatavoto pilnvaru apriti. Konkrētāk, to nodrošina Eiropas pārstāvības apliecības izveide, kas ļaus pieaugušā ieceltiem pārstāvjiem viegli pierādīt savu pilnvaru būtību un apjomu ārvalstīs. To garantēs arī noteikumi par publisku aktu akceptēšanu, kas nodrošinās, ka minēto dokumentu pierādījuma spēks tiek atzīts ES. Turklāt reģistru savstarpēja savienojamība nodrošinās, ka vienas dalībvalsts kompetentā iestāde neignorēs citā dalībvalstī reģistrētās pārstāvības pilnvaras, pamatojoties uz to, ka trūkst informācijas par to esību, un ka tādējādi tiks ņemta vērā pieaugušā griba un vēlmes.
Šis priekšlikums arī nodrošinās, ka pārrobežu lietās saskaņā ar UNCRPD tiek piemēroti un interpretēti kopīgie starptautisko privāttiesību noteikumi par pieaugušo aizsardzību. Šī regula tās īstenošanas laikā vēl vairāk veicinās paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, e-tiesiskuma portālu un mācību pasākumus.
Visbeidzot, priekšlikums nostiprina arī citas pieaugušo tiesības, kas pašlaik tiek regulāri apdraudētas vai pārkāptas starptautiskā līmenī, piemēram, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz īpašumu, iespēja vērties tiesā un brīva pārvietošanās.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Dalībvalstīm var rasties vienreizējas izmaksas saistībā ar pielāgošanos regulai, konkrētāk, izmaksas, kas saistītas ar centrālo iestāžu izveidi vai tiesnešu un citu kompetento iestāžu apmācību par jaunajiem noteikumiem. Var rasties nelielas regulāras izmaksas, piemēram, saistībā ar iestāžu tālākapmācību vai regulas piemērošanas uzraudzību. Paredzams, ka šīs izmaksas nebūs nozīmīgas, un tās kompensēs efektivitātes pieaugums un ar regulu panāktie izmaksu ietaupījumi.
Dalībvalstīm var rasties arī izmaksas, kas saistītas ar to teritorijā esošo decentralizētas IT sistēmas piekļuves punktu uzstādīšanu un uzturēšanu, un valsts IT sistēmu pielāgošanu, nodrošinot to sadarbspēju ar piekļuves punktiem. Turklāt dalībvalstīm, iespējams, būs jāizmanto arī Komisijas izstrādātā atsauces references īstenošanas programmatūra, kas arī varētu radīt zināmas izmaksas. Šīs izmaksas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu elektronisko saziņu starp kompetentajām iestādēm, izmantojot decentralizētu IT sistēmu, papildus saziņai starp iedzīvotājiem un kompetentajām iestādēm, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu, kas izveidots Eiropas e-tiesiskuma portālā. Tomēr šīs izmaksas būtu nepieciešamas ne tikai saistībā ar šo priekšlikumu, jo decentralizēta IT sistēma tiktu izmantota visiem ES instrumentiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās. Turklāt dalībvalstis varētu pieteikties dotācijām šo izmaksu finansēšanai saskaņā ar attiecīgajām ES finanšu programmām.
Dalībvalstīm būs jāsedz īpašas vienreizējas izmaksas, kas saistītas ar viena vai vairāku digitalizētu reģistru izveidi un to sasaisti ar citu dalībvalstu reģistriem, kā arī kārtējās uzturēšanas izmaksas pēc tam.
Šīs izmaksas lielā mērā atsvērs kopējie pieaugušo un viņu pārstāvju ietaupījumi uz procesuālo izmaksu rēķina.
Sakaru digitalizācija starp iestādēm un starp fiziskām personām un iestādēm, kā arī reģistru savstarpēja savienojamība radītu papildu izmaksas arī Komisijai. Komisija nodrošinās dalībvalstu kompetentajām iestādēm kopīgu references īstenošanas programmatūru, izstrādās un uzturēs jaunu Eiropas elektroniskās piekļuves punkta moduli, kas ieviests digitalizācijas priekšlikumā 9 , un izstrādās un uzturēs reģistru savstarpējās savienojamības programmatūru. Sīkāka informācija par šīm izmaksām ir sniegta šim priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā un ietekmes novērtējumā.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, un tāpēc tā nav jāīsteno valsts tiesību aktos.
Priekšlikumā ir paredzēti atbilstīgi uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas pienākumi. Pirmkārt, regulas praktiskā piemērošana tiktu uzraudzīta, rīkojot regulāras Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sanāksmes, kurās piedalītos eksperti no dalībvalstīm. Turklāt desmit gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisija veiktu pilnīgu regulas piemērošanas izvērtēšanu. Izvērtēšana tiktu veikta, pamatojoties arī uz dalībvalstu iestāžu, ārējo ekspertu un ieinteresēto personu sniegto informāciju.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
•Regulas I nodaļā ir noteikta regulas darbības joma, kas attiecas uz civillietām saistībā ar pieaugušo aizsardzību (1. pants), sniedzot neizsmeļošu to jautājumu sarakstu, uz kuriem attiecas regula, un izsmeļošu to jautājumu sarakstu, uz kuriem regula neattiecas. Tajā ir arī izklāstīts regulas priekšmets (2. pants) un regulā lietoto terminu definīcijas (3. pants).
•Regulas II nodaļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi par starptautisko jurisdikciju ar tiešu atsauci uz noteikumiem, kas paredzēti HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas II nodaļā. Regulas 6. un 7. pantā ir paredzēts papildu un neekskluzīvs jurisdikcijas pamats, kas piemērojams ES, ja jurisdikciju ir izvēlējies pieaugušais. Šī izvēle būtu jāveic saskaņā ar trim kumulatīvajiem nosacījumiem, kas uzskaitīti 6. pantā, ievērojot pienākumu informēt tās dalībvalsts centrālo iestādi, kurā ir pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta.
•Regulas III nodaļā ir izklāstīti noteikumi par piemērojamiem tiesību aktiem ar tiešu atsauci uz HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas III nodaļu.
•Regulas IV nodaļas 1. iedaļā ir paredzēta dalībvalstu iestāžu veikto pasākumu automātiska atzīšana, piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, kura pamatā ir savstarpējas uzticēšanās princips ES. Neatzīšanas iemesli ir ierobežoti līdz nepieciešamajam minimumam, un to mērķis, konkrēti, ir aizsargāt pieaugušo pamattiesības arī pārrobežu situācijās. Piemēram, neatkarīgi no valsts procedūrām un tiesību aktiem nevar atzīt pasākumu, kas veikts, nedodot pieaugušajam iespēju tikt uzklausītam. Sabiedriskās kārtības izņēmumu var izmantot tikai ārkārtas apstākļos, konkrēti, gadījumos, kad acīmredzami tiek pārkāptas pieaugušo pamattiesības. Ar IV nodaļas 2. iedaļu tiek atcelta exequatur (procedūra, ar kuru vienā dalībvalstī veiktu pasākumu pasludina par izpildāmu citā dalībvalstī) attiecībā uz dalībvalsts iestāžu veiktajiem pasākumiem. Tās 3. iedaļā ir izklāstīti procesuālie noteikumi, kas piemērojami, atsaucoties uz pasākumu, apstrīdot vai pieprasot tā atzīšanu vai izpildi dalībvalsts iestādēs.
•Regulas V nodaļā ir izklāstīti noteikumi par tādu publisku aktu akceptēšanu vienā dalībvalstī, kurus sagatavojušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, tādējādi atvieglojot to apriti ES. Publisku aktu akceptēšana nodrošina, ka citās dalībvalstīs tiem ir tāds pats pilns un pilnīgs pierādījuma spēks kā to izcelsmes dalībvalstī. Tas attiecas gan uz reģistrēto aktu saturu, gan tajos ietvertajiem faktiem. Publiskiem aktiem ir arī tāda pati autentiskuma un izpildāmības prezumpcija kā to izcelsmes dalībvalstī.
•Regulas VI nodaļas 1. iedaļā par sadarbību ir noteiktas centrālās iestādes, kas palīdz regulas darbībā un uzlabo pieaugušo aizsardzību pārrobežu lietās, uz kurām attiecas regulas darbības joma. Priekšlikumā ir noteiktas īpašas procedūras attiecībā uz: i) pieaugušā vai personas, kas varētu sniegt atbalstu pieaugušajam, atrašanās vietas noteikšanu; ii) centrālās iestādes piekrišanas saņemšanu pirms pieaugušā ieviešanas citā dalībvalstī; un iii) valsts iestādes vai personas, kas darbojas valsts iestādes vārdā vai tās uzraudzībā, iecelšanu par pieaugušā pārstāvi ārvalstīs. 2. iedaļā izklāstīti noteikumi par tiešu sadarbību un saziņu starp iestādēm, vajadzības gadījumā iesaistot centrālās iestādes, kas palīdzētu īstenot pasākumu, vai nopietnu apdraudējumu gadījumos. Regulas 27. pantā ir noteikts juridiskais pamats tiešai saziņai starp tiesu un administratīvajām iestādēm. 3. iedaļā izklāstīti vispārīgi noteikumi par sadarbību starp dažādu dalībvalstu centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm. Tajā arī izklāstīti noteikumi par tiesībām uz juridisko palīdzību pieteikuma iesniedzējiem, kuri saņem juridisko palīdzību savā izcelsmes dalībvalstī. Tas nodrošina pieteikuma iesniedzējam tiesu iestāžu pieejamību tiesvedībā par pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu vai par dokumenta izsniegšanu citā dalībvalstī.
•Ar VII nodaļu izveido Eiropas pārstāvības apliecību, kas ļaus pieaugušo pārstāvjiem viegli un efektīvi apliecināt savas pilnvaras citā dalībvalstī. Dalībvalstīm būtu jāieceļ iestāde, kas izsniedz apliecību. Šai iestādei vajadzētu būt pietiekamām zināšanām par lietu, uz kuru attiecas apliecība, un piekļuvei attiecīgajai informācijai, kas ļautu ātri izsniegt apliecību pēc pieprasījuma. Šī apliecība neaizstāj citas apliecības, ko izmanto dažās dalībvalstīs. Jebkuram aizsardzības pasākumam vai publiskam aktam pievieno apliecinājumus, kas nodrošinās, ka tos atzīst, izpilda vai akceptē citu dalībvalstu kompetentās iestādes. Tomēr ierosinātā apliecība būtu jāizmanto kā atsevišķs dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvaras, konkrēti, gadījumos, kad viņam pieaugušā vārdā vai atbalstam ir jāsadarbojas ar ārpustiesas dalībniekiem.
•Regulas VIII nodaļas mērķis ir uzlabot informācijas sniegšanu ES kompetentajām iestādēm par pieaugušā aizsardzību. Tas nodrošina, ka visā ES tiek ievēroti pasākumi, kas veikti citā dalībvalstī, vai pārstāvības pilnvaras, ko pieaugušais piešķīris citā dalībvalstī. Tādēļ tā uzliek dalībvalstīm pienākumu izveidot vienu vai vairākus reģistrus, kuros iekļauti to iestāžu veiktie pasākumi. Turklāt, ja valsts tiesību aktos ir paredzētas pārstāvības pilnvaras, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, dalībvalstīm ir jāizveido minēto apstiprināto pārstāvības pilnvaru reģistrs. Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka šie reģistri, kā arī jebkurš cits esošais pārstāvības pilnvaru reģistrs, kas izveidots saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir savstarpēji savienoti, izmantojot Komisijas izstrādātu savstarpējās savienojamības sistēmu. Reģistrā jāreģistrē minimālais datu kopums, kas sniegtu pietiekamu informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm par esošu pasākumu vai pārstāvības pilnvarām attiecībā uz konkrētu pieaugušo.
•Regulas IX nodaļā ir paredzēts obligāti izmantot digitālo saziņu starp kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm un pēc izvēles izmantot digitālo saziņu starp fiziskām personām un kompetentajām iestādēm.
•Ierosinātās Regulas pielikumos ir iekļauta virkne veidlapu, kurām būtu jāsamazina vajadzība pēc tulkojumiem un jāatvieglo saziņa un informācijas nodošana pārrobežu lietās ES.
•Regulas I un II pielikuma mērķis ir atvieglot dalībvalsts iestāžu veikto pasākumu atzīšanu un izpildi, kā arī dalībvalsts iestāžu sagatavoto publisko aktu akceptēšanu.
•Regulas IV līdz X pielikumā ir pievienotas standarta veidlapas, kuru mērķis ir atvieglot saziņu starp fiziskām personām un kompetentajām iestādēm vai starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm.
•Visbeidzot, priekšlikumam ir pievienota veidlapa, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai izsniegtu Eiropas pārstāvības apliecību (III pielikums).
2023/0169 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, pasākumu atzīšanu un izpildi un sadarbību pieaugušo personu aizsardzības jautājumos
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Šīs regulas mērķis ir paredzēt noteikumus pārrobežu lietās to pieaugušo aizsardzībai, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses. Konkrētāk, šajā regulā ir paredzēti noteikumi par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, pasākumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm.
(2)Savienība ir izvirzījusi sev mērķi izveidot, uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, pilnībā ievērojot pamattiesības un nodrošinot personu brīvu pārvietošanos. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai cita starpā ir jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, konkrēti, ja tas ir nepieciešams iekšējā tirgus pareizai darbībai.
(3)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 81. panta 2. punktu tie var ietvert pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt saderību starp dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem par tiesību normu kolīziju un jurisdikciju un par tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā.
(4)Savienība ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās, kurās ir pārrobežu elementi. Izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 10 13. pantā paredzēto noteikumu par fizisku personu rīcībspēju attiecībā uz pārrobežu līgumsaistībām civillietās un komerclietās, neviens no minētajiem Savienības tiesību aktiem nereglamentē fizisku personu tiesībspējas un rīcībspējas pārrobežu aspektus. Tāpat neviens Savienības tiesību akts nereglamentē to pieaugušo personu pārrobežu aizsardzības civilos aspektus, kuri saskaras ar šķēršļiem, mijiedarbojoties viņu personīgo spēju vājumam vai nepietiekamībai un dažādiem personiskiem faktoriem un faktoriem, kas saistīti ar viņu dzīves vidi, un nespēj paši aizsargāt savas intereses vai kuriem var būt nepieciešams, lai atbalsts un aizsardzības pasākumi, kas viņiem tiek sniegti vienā dalībvalstī, īstenojot viņu tiesībspēju, tiktu turpināti visā Savienībā.
(5)Ja šādu kopīgu noteikumu nav, pieaugušajiem, kuri nespēj aizsargāt savas intereses pārrobežu situācijās, var rasties dažādas grūtības, arī tad, ja šie pieaugušie pārceļas uz citu dalībvalsti vai ja viņiem pieder nekustamais īpašums vai citi aktīvi citā dalībvalstī. Grūtības var rasties, piemēram, gadījumos, kad vienā dalībvalstī veiktie pasākumi pieaugušo aizsardzībai, arī atbalsta pasākumi, kas paredzēti viņu tiesībspējas īstenošanai, ir jāizmanto citās dalībvalstīs, vai ja vēlāk ārvalstīs ir jāizmanto pieaugušo piešķirtās pārstāvības pilnvaras, kas jāīsteno viņu pārstāvjiem, kad pieaugušie vairs nespēj aizsargāt savas intereses. Šīs grūtības var nopietni negatīvi ietekmēt pārrobežu darījumu juridisko noteiktību, pieaugušo tiesības un labklājību, kā arī viņu cieņas ievērošanu. Konkrētāk, tās var negatīvi ietekmēt pieaugušo pamattiesības, piemēram, tiesu iestāžu pieejamību, tiesības uz autonomiju, tiesības uz īpašumu un brīvu pārvietošanos.
(6)Tādēļ, lai uzlabotu pamattiesību aizsardzību pieaugušajiem ar personīgo spēju vājumu vai nepietiekamību, ir nepieciešami vienoti starptautisko privāttiesību noteikumi, kas reglamentē pārrobežu situācijas. Starptautiskajā līmenī 2000. gada 13. janvāra Konvencijā par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību (HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija) ir paredzēti noteikumi par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, šo pieaugušo aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi, par piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz pārstāvības pilnvarām un noteikumiem par sadarbību starp tās līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm.
(7)HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija neliedz tās līgumslēdzējām pusēm turpināt sadarbību pieaugušo aizsardzības jomā, kas pārsniedz pašas minētās konvencijas noteikumus, vai pat atkāpties no tās noteikumiem to savstarpējās attiecībās. Saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 49. panta 2. un 3. punktu šajā regulā ir paredzēti noteikumi jautājumos, uz kuriem attiecas minētā konvencija, attiecībā uz pieaugušajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī. Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem nevajadzētu ietekmēt minētās konvencijas piemērošanu dalībvalstu attiecībās ar trešām valstīm, kas ir HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējas puses.
(8)Šajā regulā būtu jāiekļauj daži HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas noteikumi, konkrētāk, par starptautisko jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem, un tie būtu tieši jāpiemēro attiecībās starp dalībvalstīm. Tomēr ir lietderīgi, ka attiecībās starp dalībvalstīm Savienība turpina uzlabot pieaugušo aizsardzību pārrobežu situācijās Savienībā, pamatojoties uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un pieredzi, kas gūta citās tiesu iestāžu sadarbības jomās civillietās. Tādējādi šai regulai būtu jāpapildina HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas noteikumi, paredzot noteikumus, kas vienkāršotu, racionalizētu un modernizētu procedūras un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Konkrētāk, vajadzētu būt iespējai veicināt pieaugušo tiesības uz autonomiju un viņu tiesības īstenot tiesībspēju un rīcībspēju vienlīdzīgi ar citiem, veicinot iespējas pārrobežu kontekstā izmantot pārstāvības pilnvaras, saskaņā ar kurām pieaugušie ir iepriekš organizējuši savu aizsardzību uz laiku, kad viņi vairs nespēs paši rūpēties par savām interesēm, un pilnībā un nekavējoties īstenojot pieaugušo izdarītās izvēles.
(9)Ņemot vērā šīs regulas un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas papildināmību, kā arī nepieciešamību nodrošināt pieaugušo nepārtrauktu aizsardzību pārrobežu situācijās, kurās iesaistītas dalībvalstis un trešās valstis, pēc iespējas būtu jāsaskaņo šajā regulā un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijā iekļauto noteikumu interpretācija.
(10)Turklāt, interpretējot šajā regulā paredzētos noteikumus, būtu jāņem vērā tās mērķi, proti, uzlabot pieaugušo pamattiesību un brīvību un citu tiesību aizsardzību pārrobežu situācijās, arī viņu tiesības uz autonomiju, tiesu iestāžu pieejamību, tiesības uz īpašumu, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz brīvu pārvietošanos un vienlīdzību. Šajā ziņā šī regula ir balstīta uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”) un starptautiskajām cilvēktiesībām šajā jomā. Konkrētāk, ievērojama daļa pieaugušo, uz kuriem attiecas šī regula, ir personas ar invaliditāti. Viņu tiesības, ieskaitot tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, integritāti, tiesu iestāžu pieejamību un tām piemītošās cieņas un individuālās autonomijas ievērošanu, ir garantētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām 11 (UNCRPD), kuras līgumslēdzējas puses ir gan Savienība, gan tās dalībvalstis. UNCRPD garantētās tiesības ir jāaizsargā gan valsts, gan pārrobežu lietās, un gadījumos, kad tiek veikti pasākumi attiecībā uz personām ar invaliditāti, šiem pasākumiem ir jāatbilst UNCRPD. Šī regula, ar ko nosaka starptautisko privāttiesību noteikumus pārrobežu lietās, būtu jāpiemēro saskaņā ar saistībām cilvēktiesību jomā, kas noteiktas UNCRPD, konkrētāk, tās 3., 9., 12. un 19. pantā. Dalībvalstīm kā UNCRPD līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, ka to valsts materiālie un procesuālie tiesību akti par izturēšanos pret pieaugušajiem atbilst UNCRPD noteiktajām saistībām cilvēktiesību jomā. Konkrētāk, dalībvalstīm ir jāievēro pieaugušo vienlīdzība likuma priekšā un viņu tiesības uz tiesībspēju vienlīdzīgi ar citiem visos dzīves aspektos, sniedzot viņiem nepieciešamo atbalstu, kā arī pieaugušo autonomiju un integritāti saskaņā ar UNCRPD 12. pantu.
(11)Papildus pieaugušo pamattiesību un brīvību un citu tiesību aizsardzībai pārrobežu situācijās, tai skaitā viņu gribas un vēlmju ievērošanai, šīs regulas mērķis ir arī uzlabot ar pieaugušo aizsardzību saistīto tiesvedību un administratīvo procedūru efektivitāti un ātrumu, vienkāršojot un racionalizējot sadarbības mehānismus pārrobežu tiesvedībā. Tās mērķis ir arī stiprināt juridisko noteiktību un paredzamību pārrobežu darījumos gan pieaugušajiem un viņu pārstāvjiem, gan citām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir publiskas vai privātas struktūras. Nodrošinot lielāku juridisko noteiktību un vienkāršākas, racionalizētas un digitalizētas procedūras, indivīdi tiktu arī mudināti izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties.
(12)Šī regula būtu jāpiemēro civillietām, kas saistītas ar pieaugušo aizsardzību, konkrētāk, attiecībā uz pasākumiem, publiskiem aktiem un pārstāvības pilnvarām, kuru mērķis ir pieaugušā aizsardzība. Aizsardzība ir nepieciešama pieaugušā personīgo spēju nepietiekamības vai vājuma dēļ, kas var būt pastāvīgi vai īslaicīgi un cita starpā fiziska vai psihosociāla rakstura, vai ko izraisījusi ar vecumu saistīta slimība, piemēram, Alcheimera slimība, vai veselības stāvoklis, piemēram, koma. Aizsardzība ir it īpaši nepieciešama, ja šķēršļi, kas saistīti ar dažādu vides un personisko faktoru mijiedarbību, kavē viņu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, konkrētāk, ja pieaugušais savu personīgo spēju nepietiekamības vai vājuma dēļ nespēj pats rūpēties par savām interesēm, piemēram, mantiskajām interesēm un personīgajām vai veselības interesēm. Nopietna nevērība pret to radinieku personīgajām vai mantiskajām interesēm, par kuriem pieaugušais ir atbildīgs, arī var liecināt par pieaugušā personīgo spēju vājumu vai nepietiekamību.
(13)Ja ir veikti pasākumi bērna aizsardzībai un ja tie ir spēkā vai stājas spēkā pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību, tiem būtu jāiekļaujas šīs regulas darbības jomā, tiklīdz bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.
(14)Aizsardzības pasākumiem izmantotā terminoloģija katras dalībvalsts tiesību sistēmās atšķiras, un šīm terminoloģijas atšķirībām nevajadzētu ietekmēt šo aizsardzības pasākumu atzīšanu citās dalībvalstīs.
(15)Neatkarīgi no katrā dalībvalstī lietotās juridiskās terminoloģijas pasākumi, kas vērsti uz pieaugušo aizsardzību un kas veikti saskaņā ar attiecīgo pieaugušo pamattiesībām, Savienībā būtu jāīsteno bez šķēršļiem. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē saskaņā ar Hartu un UNCRPD. Lai aizsargātu tiesības uz autonomiju, šajā regulā būtu jāparedz aizsardzības pasākumi un jānodrošina iespēja atteikt tādu pasākumu atzīšanu, kas veikti, nedodot pieaugušajam iespēju tikt uzklausītam, izņemot pamatotus ārkārtas apstākļus, kas saistīti ar situācijas steidzamību vai kas ir acīmredzami pretrunā ar sabiedrisko kārtību. Novērtējot, vai citas dalībvalsts iestāžu veiktais pasākums nav acīmredzami pretrunā ar sabiedrisko kārtību, tās dalībvalsts iestādēm, kurā tiek lūgta atzīšana, būtu jānovērtē, vai minētais pasākums nodrošina pieaugušo pamattiesības, ņemot vērā UNCRPD 3., 9., 12. un 19. pantu.
(16)Lai nodrošinātu šīs regulas vienotu interpretāciju, šajā regulā, konkrēti, būtu jādefinē pieaugušo, pārstāvju un iestāžu jēdzieni, kuru nozīme dalībvalstu tiesību sistēmās var atšķirties. Šajā regulā pieaugušais ir persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Atkarībā no konteksta tam būtu jāattiecas, piemēram, uz pieaugušajiem, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses, vai uz pieaugušajiem, kuri ir piešķīruši pārstāvības pilnvaras, kas jāīsteno tad, kad šie pieaugušie vairs nespēj paši aizstāvēt savas intereses.
(17)Atsauces uz “pārstāvi” šajā regulā būtu jāsaprot kā atsauces uz vienu vai vairākiem pārstāvjiem.
(18)Šajā regulā un saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijā lietoto terminoloģiju jēdziens “iestāde” būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz tiesu vai administratīvajām iestādēm, kuras veic pieaugušā aizsardzības pasākumus. Plašākā nozīmē jēdziens “kompetentā iestāde” būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz dalībvalsts publiskā sektora iestādi, kura ir atbildīga par pieaugušo aizsardzību. Tas ietver iestādes, kas veic pasākumus, iestādes, kas izstrādā autentiskus dokumentus, un iestādes, kas izsniedz apliecinājumus, veidlapas vai Eiropas pārstāvības apliecību. Tas ietver arī citas iestādes vai struktūras, kas oficiāli rīkojas ar pieaugušo aizsardzību saistītos jautājumos, piemēram, tās, kas ir atbildīgas par pasākumu uzraudzību vai īstenošanu.
(19)Lai izvairītos no neatbilstībām un pēc iespējas nodrošinātu, ka lietā, kurā iesaistītas dalībvalstis un trešās valstis, kas ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses, piemēro vienus un tos pašus noteikumus, būtu jānodrošina, ka noteikumi par starptautisko jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz pieaugušo aizsardzību atbilst HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijā izklāstītajiem noteikumiem. Dažas dalībvalstis šīs regulas piemērošanas laikā var nebūt HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējas puses. Lai ņemtu vērā visus scenārijus, šai regulai būtu jāpievieno HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija.
(20)Lai pienācīgi ņemtu vērā pieaugušo izvēlēto jurisdikciju Savienībā, ir lietderīgi papildināt starptautiskās jurisdikcijas sistēmu, kas izveidota ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju. Lai labāk aizsargātu pieaugušo tiesības uz autonomiju, būtu jāņem vērā pieaugušo izvēlētā jurisdikcija, kārtojot savu turpmāko pārstāvību, un būtu jānodrošina, ka nav nepieciešams veikt papildu procedūras, konkrēti, nolūkā saņemt dalībvalstu iestāžu apstiprinājumu par pieaugušo pastāvīgo dzīvesvietu. Tomēr, ņemot vērā to, ka pieaugušā personiskie vai finansiālie apstākļi var mainīties no brīža, kad tiek izvēlēta jurisdikcija, līdz brīdim, kad pieaugušajam ir vajadzīga aizsardzība, izvēlētajām tiesām vajadzētu būt iespējai novērtēt, vai pieaugušā izdarītā izvēle atbilst viņa interesēm brīdī, kad tiesā ir iesniegts pieteikums. Šāds novērtējums galvenokārt būtu jāveic, ņemot vērā minētā pieaugušā viedokli un to, cik nozīmīgas ir viņa vai viņas dzīves apstākļu un mantiskā stāvokļa izmaiņas kopš jurisdikcijas izvēles brīža.
(21)Papildu jurisdikcijas pamata noteikšanai, pamatojoties uz pieaugušā izvēli, nevajadzētu traucēt mehānismam, kas izveidots ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju, nedz arī ietekmēt saziņas efektivitāti starp iestādēm, kā arī būtu jāizvairās no pozitīviem un negatīviem jurisdikcijas konfliktiem. Tāpēc mehānismi, kas izveidoti ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7., 9., 10. un 11. pantu, piešķirot prioritāti konkrētiem jurisdikcijas pamatiem, ierobežojot konkrētu pasākumu sekas un izveidojot informācijas apmaiņu starp pastāvīgās dzīvesvietas iestādēm un iestādēm ar papildu vai vienlaicīgu jurisdikciju, Savienībā būtu jāpiemēro arī iestādēm, kas īsteno savu jurisdikciju saskaņā ar pieaugušā izdarīto izvēli. Tādējādi šīs tiesību normas būtu jāpiemēro pieaugušā izvēlētajām iestādēm tādā pašā veidā, kā tās attiecas uz pastāvīgās dzīvesvietas iestādēm.
(22)Iestādēm, kas apsver iespēju īstenot savu jurisdikciju saskaņā ar pieaugušā izvēli, nevajadzētu īstenot savu jurisdikciju, ja pieaugušā pastāvīgās dzīvesvietas iestādes jau ir īstenojušas savu jurisdikciju, konkrēti, ja minētās iestādes ir veikušas kādu pasākumu vai ir nolēmušas, ka nekādi pasākumi nav jāveic, vai tad, ja vēl norisinās tiesvedība.
(23)Šajā regulā būtu pilnībā jāiekļauj noteikumi par piemērojamiem tiesību aktiem, kas paredzēti HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijā. Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, atsauce uz HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas III nodaļu par piemērojamiem tiesību aktiem būtu jāsaprot kā atsauce uz visu nodaļu, arī uz konvencijas 16. pantā paredzētajiem noteikumiem par pārstāvības pilnvaru grozīšanu vai izbeigšanu.
(24)Princips, ka pieaugušo aizsardzībai paredzētie pasākumi, kas veikti vienā dalībvalstī, būtu jāatzīst visās dalībvalstīs bez kādas īpašas procedūras, ir balstīts uz savstarpēju uzticēšanos tiesvedībai Savienībā. Tam nebūtu jāliedz iespēja jebkurai ieinteresētajai personai pieprasīt lēmumu par to, ka pastāv vai nepastāv pamats atzīšanas atteikumam. Tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā šāds pieteikums ir iesniegts, būtu jānosaka, kas būtu jāuzskata par ieinteresēto personu, kura ir tiesīga iesniegt šādu pieteikumu. Lai garantētu pieaugušo tiesības uz tiesu iestāžu pieejamību un nodrošinātu viņiem pietiekamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un neatkarīgi no pasākuma veida un apjoma pieaugušajiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt lēmumu par to, ka pastāv vai nepastāv pamats atzīšanas atteikumam.
(25)Pasākumu atzīšanai un izpildei būtu jābalstās uz savstarpējas uzticēšanās principu. Tāpēc, ņemot vērā šīs regulas pamatmērķi, proti, atvieglot pasākumu atzīšanu un izpildi un pārstāvības pilnvaru apriti, kā arī efektīvi aizsargāt pieaugušo tiesības, neatzīšanas pamati būtu jāsamazina līdz minimumam. Konkrētāk, nebūtu jāpārskata izcelsmes dalībvalsts iestāžu jurisdikcija.
(26)Vajadzētu būt iespējai atteikt pasākuma atzīšanu tikai tad, ja pastāv viens vai vairāki atzīšanas atteikuma pamati. Lai ievērotu savstarpējas uzticēšanās principu, šajā regulā būtu jāiekļauj pilnīgs atzīšanas atteikuma pamatu saraksts. Pasākumi, kas vērsti uz pieaugušo aizsardzību, var būt ilgtermiņa pasākumi, kas ietver secīgus pielāgojumus. Noteikumos, ko piemēro pasākumu atzīšanas atteikumam, būtu jāņem vērā šīs laika gaitā radušās izmaiņas. Tāpēc vēlākam pasākumam, kas veikts trešā valstī, kurai būtu bijusi jurisdikcija saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, būtu jāaizstāj agrāks pasākums, ciktāl tie nav savstarpēji savienojami. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstīs tiek veikti nesaderīgi pasākumi, ar šo regulu būtu jāizveido slēgta jurisdikcijas sistēma un mehānisms informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm.
(27)Tiesvedībā, kas vērsta uz pieaugušā aizsardzību, kā pamatprincips būtu jāņem vērā pieaugušā paustais viedoklis. Tādējādi būtu jānodrošina reāla un efektīva iespēja pieaugušajiem brīvi paust savu viedokli saskaņā ar Hartas 20., 25., 26. un 47. pantu un UNCRPD 3., 9., 12., 13. un 19. pantu. Būtu jānodrošina iespēja pieaugušajam paust savu viedokli, izņemot steidzamus gadījumus, arī tajos gadījumos, kad pieaugušais pilnībā nespēj paust savu viedokli. Pasākums, kas veikts, nenodrošinot pieaugušajam iespēju tikt uzklausītam, izņemot ārkārtas apstākļus, kas saistīti ar steidzamību un pierādītu nespēju izteikties, nevar tikt atzīts. Fakts, ka pieaugušajam ir bijusi iespēja tikt uzklausītam, Savienībā būtu jānovērtē vienveidīgi, un tas nebūtu jāvērtē saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem pamatprincipiem, kurā lūgta atzīšana. Steidzamības gadījums, piemēram, ir situācija, kad pieaugušajam ir jāveic steidzama operācija un viņš vai viņa sava veselības stāvokļa dēļ nespēj paust savu viedokli.
(28)Jautājums par pieaugušo uzklausīšanas procedūru un metodi būtu jāatstāj valsts tiesību aktu ziņā, pienācīgi ievērojot pieaugušo tiesības uz pieejamību. Ja uzklausīšana ir nepieciešama pārrobežu kontekstā, dalībvalstu iestādēm būtu jāizmanto īpašie starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības instrumenti, tai skaitā attiecīgā gadījumā Regulā (ES) 2020/1783 paredzētie instrumenti 12 .
(29)Lai ņemtu vērā dalībvalstu atšķirīgās pieaugušo aizsardzības sistēmas, visās dalībvalstīs būtu jāakceptē publiski akti, kas vērsti uz pieaugušo un viņu interešu aizsardzību. Dalībvalsts iestādes sagatavotajā publiskajā aktā, kas vērsts uz pieaugušā vai viņa interešu aizsardzību, var, konkrēti, reģistrēt pārstāvības pilnvaras, kuras pieaugušais piešķīris, lai tās īstenotu tad, kad šis pieaugušais vairs nespēs pats aizsargāt savas intereses, vai iepriekšējus norādījumus rīcībnespējas gadījumā, kuros izteiktas pieaugušā vēlmes un izvēle vai sniegti tieši norādījumi dažos jautājumos, arī par veselību, labklājību vai iestādes ieceltu pārstāvi. Minētajiem publiskiem aktiem citā dalībvalstī vajadzētu būt tādam pašam pierādījuma spēkam, kāds tiem ir izcelsmes dalībvalstī, vai vistuvāk pielīdzināmam spēkam. Nosakot attiecīgā publiskā akta pierādījuma spēku vai vistuvāk pielīdzināmo spēku citā dalībvalstī, būtu jāievēro publiskā akta pierādījuma spēka būtība un apjoms izcelsmes dalībvalstī.
(30)Lai veicinātu pasākumu un publisku aktu apriti Savienībā, ir jāparedz, ka tiem pievieno apliecinājumus, ja tie ir jāatzīst, jāizpilda vai attiecīgā gadījumā jāpieņem ārvalstīs. Procedūras apliecinājumu labošanai, atsaukšanai un apstrīdēšanai, ko izmanto pasākumu atzīšanai un izpildei un publisku aktu akceptēšanai, būtu jāatstāj valstu tiesību aktu ziņā. Ņemot vērā Tiesas judikatūru, iestādes pilda tiesas funkcijas, izsniedzot apliecinājumus, un apliecinājumu izsniegšana ir daļa no iepriekšējās tiesvedības nepārtrauktības. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai saistībā ar šo izsniegšanu būtu pieejami atbilstīgi un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
(31)Visās dalībvalstīs būtu jāizraugās centrālās iestādes. Centrālajām iestādēm būtu jāpalīdz, konkrēti, kompetentajām iestādēm pārrobežu tiesvedībā un jāsadarbojas gan vispārīgos jautājumos, gan konkrētās lietās. Atsevišķos gadījumos sadarbībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar konkrētu tiesvedības vai administratīvās procedūras daļu, un tā būtu jāuzsāk un jāturpina, ja pastāv pārrobežu elements un ir vajadzīga sadarbība.
(32)Lai izvairītos no nevajadzīgiem starpniekiem un veicinātu ātrāku saziņu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt informāciju vai palīdzību centrālajai iestādei dalībvalstī, kurai izteikts lūgums, kā arī tām vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā nosūtīt savu lūgumu ar savas dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību.
(33)Saskaņā ar UNCRPD 19. pantu ir jānodrošina, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir iespējas izvēlēties dzīvesvietu un to, kur un ar ko tās dzīvo, un ka tām neliek dzīvot kādos noteiktos apstākļos. Šīs regulas nozīmē var rasties situācijas, kad kādas dalībvalsts iestādēm ir jāveic pasākumi attiecībā uz pieaugušā dzīvesvietu vai pagaidu izmitināšanu. Šādas situācijas ir, piemēram, gadījumi, kad iestādes sniedz palīdzību pieaugušajam, pieņemot lēmumu par viņa vai viņas dzīvesvietu, vai kad pieaugušais nespēj paust savu viedokli un nav piešķīris pārstāvim pilnvaras pieņemt lēmumu par savu dzīvesvietu, un ir nepieciešama uzņemšana aprūpes iestādē. Ja šāda ievietošana ir jāīsteno citā dalībvalstī, pirms minētā pasākuma veikšanas būtu jāīsteno konsultāciju procedūras nolūkā saņemt izpildes dalībvalsts centrālās iestādes piekrišanu. Izcelsmes valsts iestādes lūgumā sniegt piekrišanu būtu jāiekļauj ierosinātā pasākuma iemesli un, ja iespējams, attiecīgā pieaugušā paustie viedokļi, ņemot vērā UNCRPD 19. pantu. Īstenošanas dalībvalsts centrālajai iestādei vajadzētu spēt ātri izlemt, vai sniegt vai atteikt piekrišanu. Atbildes nesniegšana sešu nedēļu laikā nebūtu jāuzskata par piekrišanu, un bez piekrišanas ievietošanai nebūtu jānotiek. Konsultācijas nebūtu jāveic, ja ievietošana notiek pie personas un ja nav nepieciešama īstenošanas dalībvalsts publiskā sektora iestādes uzraudzība.
(34)Situācijās, kad pieaugušajam ir būtiskas saiknes ar dalībvalsti, kas nav tā dalībvalsts, kuras iestādēm ir jurisdikcija saskaņā ar šo regulu, piemēram, pamatojoties uz viņa regulāru klātbūtni vai sarežģītiem finanšu aktīviem minētajā dalībvalstī, var pieprasīt iecelt pārstāvi minētajā citā dalībvalstī. Lai nodrošinātu pieaugušā aizsardzības nepārtrauktību, šādās situācijās var būt nepieciešams pārstāvja ģeogrāfiskais tuvums un labas zināšanas par tiesību aktiem. Gadījumos, kad kompetentajai iestādei būtu jāieceļ šāds pārstāvis citā dalībvalstī, vajadzētu būt iespējai lūgt šāda pārstāvja iecelšanu minētās citas dalībvalsts iestādēm, ar kuru pieaugušajam ir būtiskas saiknes, un vajadzētu būt iespējai atgūt radušos izdevumus.
(35)To pieaugušo pārstāvjiem, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses, vajadzētu būt iespējai izmantot savas pilnvaras pārstāvēt šos pieaugušos un bez šķēršļiem aizsargāt viņu intereses Savienībā. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja pārstāvjiem vienkārši apliecināt savu statusu un pilnvaras citā dalībvalstī, piemēram, dalībvalstī, kurā atrodas nekustamais īpašums vai citi aktīvi. Lai nodrošinātu viņiem šādu iespēju, būtu jāizveido Eiropas pārstāvības apliecība (“apliecība”). Šai apliecībai vajadzētu būt vienotas formas apliecībai, ko izdod izmantošanai citā dalībvalstī. Lai ievērotu subsidiaritātes principu, apliecībai nevajadzētu aizstāt iekšējus dokumentus, kas līdzīgos nolūkos var jau pastāvēt dalībvalstīs.
(36)Apliecību var pieprasīt pieaugušā pārstāvis, pamatojoties uz spēkā esošu pasākumu vai apstiprinātām pārstāvības pilnvarām (“sākotnējais pasākums” un “sākotnējās apstiprinātās pārstāvības pilnvaras”). Tādējādi tā būtu jāizdod tikai situācijās, kad pieaugušais faktiski nespēj pats aizsargāt savas intereses un pārstāvis ir tiesīgs aktīvi pārstāvēt šo pieaugušo vienā vai vairākos konkrētos jautājumos. Apliecībā būtu jāiekļauj informācija par pilnvaru apjomu, ko pārstāvis ir tiesīgs īstenot pieaugušā vārdā, un attiecīgā gadījumā par jautājumiem, kuros pārstāvis nav tiesīgs rīkoties vai ir tiesīgs rīkoties saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.
(37)Apliecības izmantošanai nevajadzētu būt obligātai. Tas nozīmē, ka pieaugušā pārstāvim, kas ir tiesīgs pieteikties uz apliecību, nevajadzētu būt pienākumam to darīt, bet gan vajadzētu būt iespējai izmantot valsts dokumentus vai citus instrumentus, kas pieejami saskaņā ar šo regulu (pasākums vai publiski akti), atsaucoties uz savām pilnvarām citā dalībvalstī. Personām, kas rīkojas savā vārdā, nebūtu jāprasa uzrādīt apliecību, tāpēc apliecība būtu jāizdod tikai tiem pārstāvjiem, kuriem ir jāpierāda savas pilnvaras rīkoties pieaugušā atbalstam vai viņa vārdā.
(38)Lai paātrinātu apliecības izdošanu un nodrošinātu, ka kompetentajai iestādei, kas izsniedz apliecību, ir pietiekama informācija par konkrēto lietu, kompetence izsniegt apliecību būtu jāpiešķir kompetentajai iestādei, kas ir veikusi pasākumu vai apstiprinājusi pārstāvības pilnvaras, vai citai kompetentajai iestādei, kurai ir piekļuve informācijai par sākotnējo pasākumu vai sākotnējām pārstāvības pilnvarām (“izdevējiestāde”). Katrai dalībvalstij būtu jāizraugās savas izdevējiestādes un jānosaka, vai tās izsniegšanas procesā var iesaistīt citas kompetentās struktūras. Lai nodrošinātu minētās informācijas publisku pieejamību, dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai attiecīgā informācija par iestādēm, kas ir pilnvarotas izsniegt apliecību.
(39)Lai nodrošinātu, ka apliecības izdošanas process ir vienots visā Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par apliecības izdošanu. Izdevējiestādei apliecība būtu jāizsniedz pēc pieteikuma saņemšanas un pēc apliecināmo apstākļu pārbaudes. Būtu jāvienkāršo pieteikuma iesniegšanas un apliecības izsniegšanas process, jo iestādei, kas izsniedz apliecību, ir piekļuve sākotnējam pasākumam vai sākotnējām apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām un tai ir zināšanas par to derīguma nepārtrauktību un tajā ietverto informāciju. Ja iespējams, izdevējiestādei pirms apliecības izsniegšanas būtu jāiepazīstas ar aizsardzības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota ar šo regulu un kas ļautu pārbaudīt, vai citā dalībvalstī nepastāv konfliktējošs pasākums vai pārstāvības pilnvaras. Ja pieteikuma iesniedzējs apliecības pieteikumā norāda, ka apliecībai būtu jākalpo tam, lai pierādītu viņa vai viņas pilnvaras konkrētam nolūkam vai konkrētā kontekstā, izdevējiestādei, ciktāl iespējams, apliecībā būtu jāiekļauj pietiekami detalizēta informācija, kas atspoguļo minēto nolūku vai kontekstu. Izdevējiestādei vajadzētu paturēt apliecības oriģinālu un pieteikuma iesniedzējam vajadzētu izsniegt vienu vai vairākas apliecinātas apliecības kopijas. Apliecība būtu jāizsniedz, izmantojot šīs regulas pielikumā norādīto obligāto veidlapu. Lai samazinātu tulkošanas izmaksas, ja apliecību uzrāda citā dalībvalstī, šīs regulas pielikumā iekļautajai apliecības veidlapai vajadzētu būt pieejamai visās Savienības valodās.
(40)Lai nodrošinātu, ka apliecība un tās apliecinātās kopijas ir atjauninātas un balstās uz derīgu sākotnējo pasākumu vai sākotnēji apstiprinātām pilnvarām, apliecības un tās apliecināto kopiju derīguma termiņš būtu jāierobežo laikā. Beidzoties apliecības derīguma termiņam, izdevējiestāde var izsniegt jaunu apliecību, ja ir pārbaudīti visi apliecības izdošanas apstākļi. Ierobežotā derīguma termiņa mērķis ir nodrošināt, ka izdevējiestāde regulāri pārbauda, vai tiesiskā situācija attiecībā uz pieaugušo nav mainījusies, piemēram, pamatojoties uz vēlāku pasākumu attiecībā uz pieaugušo vai pārstāvja pilnvaru atcelšanu. Apliecības derīguma termiņam principā vajadzētu būt ierobežotam līdz vienam gadam. Tomēr izdevējiestāde katrā atsevišķā gadījumā var noteikt atšķirīgu apliecības derīguma termiņu, konkrēti, ņemot vērā apliecības derīguma prezumpciju un ar izsniegto apliecību saistītās sekas, it īpaši to trešo personu aizsardzību, kuras veic darījumus ar pārstāvi. Izdevējiestādei, konkrēti, būtu jāņem vērā aizsardzības raksturs un paredzamais ilgums, sākotnējā pasākuma derīgums, jebkādas vienošanās, ko pieaugušais veicis sākotnēji apstiprinātajās pārstāvības pilnvarās, kā arī mērķis, ka apliecībā būtu precīzi jāatspoguļo pieaugušā tiesiskais stāvoklis visā apliecības derīguma termiņa laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, izdevējiestāde var izsniegt apliecību uz laikposmu, kas ir īsāks par vienu gadu, piemēram, ja sākotnējais pasākums ilgst mazāk nekā gadu, vai izsniegt to uz ilgāku laikposmu nekā gadu, piemēram, ja sākotnējais pasākums ilgst vairākus gadus un ir minimāla varbūtība, ka mainīsies apstākļi attiecībā uz pieaugušo. Apliecības apliecināto kopiju derīguma termiņam būtu jāatbilst apliecības derīguma termiņam.
(41)Apliecībai vajadzētu radīt vienādas sekas visās dalībvalstīs. Tai nevajadzētu būt izpildāmam dokumentam pašai par sevi, taču tai būtu jābūt pierādījuma spēkam, un būtu jāuzskata, ka tā patiesi apliecina apstākļus, kas noteikti saskaņā ar konkrēta pieaugušā aizsardzībai piemērojamiem tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkādiem citiem tiesību aktiem, ko piemēro konkrētiem apstākļiem. Šo precizitātes prezumpciju pastiprina tas, ka pirms apliecības izsniegšanas izdevējiestādei, izmantojot arī savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jāpārbauda, vai sākotnējais pasākums vai sākotnēji apstiprinātās pārstāvības pilnvaras joprojām ir spēkā un nav aizstātas ar vēlāku pasākumu vai apstiprinātām pārstāvības pilnvarām. Tomēr apliecības pierādījuma spēks nebūtu jāattiecina uz elementiem, ko šī regula nereglamentē, piemēram, uz jautājumu par to, vai konkrētā manta tiešām piederējusi pieaugušajam.
(42)Ikvienai personai, kas sadarbojas ar pārstāvi, kurš derīgā apliecībā norādīts kā tiesīgs pārstāvēt pieaugušo konkrētā lietā, būtu jāsaņem atbilstīgas garantijas, ja tā rīkojusies godprātīgi, paļaujoties uz apliecībā apliecinātās informācijas pareizību. Tāda pati garantija būtu jāsniedz ikvienai personai, kas, paļaujoties uz derīgā apliecībā apliecināto informāciju, pieaugušā pārstāvim nodrošina piekļuvi pieaugušā nekustamajam īpašumam vai citiem pieaugušā aktīviem, veic maksājumus pārstāvim vai pērk vai saņem īpašumu no minētā pārstāvja, ja pārstāvis derīgā apliecībā ir norādīts kā tiesīgs rīkoties pieaugušā vārdā minētajos jautājumos. Aizsardzība būtu jānodrošina, ja tiek uzrādītas apliecinātas kopijas, kas joprojām ir derīgas.
(43)Lai nodrošinātu tiesu iestāžu pieejamību un uzlabotu apliecības uzticamību, ir jāparedz iespēja pārsūdzēt izdevējiestādes lēmumus izsniegt apliecību vai atteikties to izsniegt vai lēmumu labot, grozīt vai atsaukt apliecību. Ja apliecība tiek labota, grozīta vai atsaukta, izdevējiestādei būtu jāinformē personas, kurām ir izsniegtas apliecinātas kopijas, nolūkā nepieļaut šādu kopiju nelikumīgu izmantošanu.
(44)Lai nodrošinātu pieaugušo nepārtrauktu aizsardzību pārrobežu situācijās Savienībā, kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm vajadzētu būt piekļuvei attiecīgai informācijai par citu iestāžu veiktajiem pasākumiem, arī par tiem pasākumiem, kas veikti citā dalībvalstī. Turklāt, lai nodrošinātu tiesības uz autonomiju un brīvību izdarīt savu izvēli, ir būtiski, lai tiktu ievērota pieaugušā pārstāvības pilnvarās paustā griba, pat ja šīs pārstāvības pilnvaras pieaugušais ir piešķīris citā dalībvalstī vai ja tās ir apstiprinājušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes. Lai uzlabotu informācijas sniegšanu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm un novērstu paralēlas procedūras vai to, ka netiek ņemtas vērā pārstāvības pilnvaras, būtu jāpieprasa dalībvalstīm izveidot un uzturēt vienu vai vairākus reģistrus, kuros reģistrē ar pieaugušo aizsardzību saistītus datus. Aizsardzības reģistros būtu jāreģistrē obligātā informācija par dalībvalstu iestāžu veiktajiem pasākumiem, kā arī obligātā informācija par minētajām apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām, ja dalībvalstu tiesību aktos ir paredzēts, ka kompetentā iestāde apstiprina pārstāvības pilnvaras. Lai nodrošinātu ar pieaugušo aizsardzību Savienībā saistītās informācijas sadarbspēju un pieejamību, tām dalībvalstīm, kuras pirms šīs regulas pieņemšanas ir izveidojušas aizsardzības pasākumu, apstiprināto pārstāvības pilnvaru vai cita veida pārstāvības pilnvaru reģistrus, kas ir reģistrēti saskaņā ar to valsts tiesību aktiem, būtu jānodrošina, ka šajos reģistros ir pieejama tāda pati obligātā informācija.
(45)Lai nodrošinātu, ka informācija, ko sniedz, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu, ir būtiska, nevajadzētu liegt dalībvalstīm, izmantojot starpsavienojumu sistēmu, kopā ar obligāto informāciju sniegt arī papildu informāciju. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, izmantojot starpsavienojumu sistēmu, sniegt informāciju par pasākuma būtību, pārstāvja vārdu un uzvārdu vai vēsturiskos datus par pasākumiem un pārstāvības pilnvarām, kas reģistrētas pirms šīs regulas piemērošanas.
(46)Lai kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm, kurām ir likumīgas intereses un kuras atrodas citās dalībvalstīs, atvieglotu piekļuvi aizsardzības reģistros vai citu pārstāvības pilnvaru reģistros reģistrētajai informācijai, minētajiem pasākumu reģistriem, apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām vai cita veida pārstāvības pilnvarām vajadzētu būt savstarpēji saistītām. Šai regulai būtu jānodrošina juridiskais pamats šādai savstarpējai savienojamībai.
(47)Dalībvalstu reģistru savstarpēja savienojamība ir būtisks sadarbības mehānisma elements, kas aizsargā pieaugušo tiesības pārrobežu lietās un nodrošina juridisko noteiktību Savienībā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to reģistros glabātā informācija ir atjaunināta. Dalībvalsts iestādēm, grozot vai izbeidzot citā dalībvalstī veiktu pasākumu, būtu jānodrošina, ka attiecīgās citas dalībvalsts iestādēm tiek sniegta atbilstīga informācija, konkrēti, kas ļautu attiecīgajai dalībvalstij atjaunināt savu(-s) aizsardzības reģistru(-us).
(48)Būtu jānodrošina mūsdienīgi un laika ziņā efektīvi rakstveida saziņas līdzekļi starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm. Attiecībā uz procedūrām saskaņā ar šo regulu rakstveida saziņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm parasti būtu jānotiek elektroniski, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu. Decentralizētā IT sistēmā būtu jāiekļauj dalībvalstu aizmugursistēmas un sadarbspējīgi piekļuves punkti, tai skaitā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, ar kuru palīdzību tie būtu savstarpēji savienoti. Decentralizētas IT sistēmas piekļuves punktu darbības pamatā vajadzētu būt e-CODEX sistēmai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/850 13 .
(49)Pārsūtīšana, izmantojot decentralizētu IT sistēmu, varētu nebūt iespējama sistēmas darbības traucējumu dēļ vai gadījumos, kad pārsūtāmā informācija nav praktiski pārsūtāma ar digitāliem līdzekļiem, piemēram, fizisku/materiālu pierādījumu pārsūtīšana. Gadījumos, kad decentralizētu IT sistēmu neizmanto, saziņa būtu jāveic ar vispiemērotākajiem alternatīviem līdzekļiem. Šādiem alternatīviem līdzekļiem cita starpā būtu jāaptver pārsūtīšana, ko veic pēc iespējas ātrāk un drošā veidā, izmantojot citus drošus elektroniskos līdzekļus vai pasta pakalpojumus.
(50)Lai nodrošinātu elastīgumu noteiktās pārrobežu procedūrās pieaugušo aizsardzības jomā, piemērotāki varētu būt citi saziņas līdzekļi. Tādēļ saziņai, izmantojot decentralizētu IT sistēmu, nevajadzētu būt obligātai tiešai saziņai starp iestādēm, konkrēti, gadījumos, kad iestādēm ir nepieciešama tieša personiska saziņa. Šādos gadījumos var izmantot mazāk formālus saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu. Ņemot vērā to, ka iestādes strādā ar sensitīviem datiem, izvēloties piemērotus saziņas līdzekļus, vienmēr būtu jāņem vērā informācijas apmaiņas drošība un uzticamība.
(51)Ir jāparedz moderni tiesu iestāžu pieejamības līdzekļi, kas fiziskām personām, to likumīgajiem pārstāvjiem un dalībvalstu kompetentajām iestādēm ļautu sazināties elektroniski, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu, kas Eiropas e-tiesiskuma portālā izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [.../...] 14 [Digitalizācijas regula].
(52)Eiropas elektroniskās piekļuves punktam būtu jāļauj fiziskām un juridiskām personām elektroniski sazināties ar dalībvalsts kompetentajām iestādēm saistībā ar tiesvedību lēmuma pieņemšanai par pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu, par apliecinājumu izsniegšanu un par Eiropas pārstāvības apliecības izsniegšanas, labošanas, grozīšanas, atsaukšanas, apturēšanas vai tiesiskās aizsardzības procedūrām. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsazinās, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu tikai tad, ja attiecīgā fiziska persona vai privāta struktūra ir iepriekš skaidri piekritusi izmantot šo saziņas līdzekli.
(53)Jebkāda persondatu apstrāde, kas paredzēta šajā regulā, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 15 , Regulu (ES) 2018/1725 16 un Direktīvu 2002/58/EK 17 . Persondati saskaņā ar šo regulu būtu jāapstrādā tikai tajā minētajiem konkrētajiem nolūkiem, neskarot Regulas (ES) 2016/679 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 89. pantā paredzēto turpmāko apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs.
(54)Kopumā persondatiem, kas jāapstrādā saskaņā ar šo regulu, konkrēti, vajadzētu būt datiem, kas ietverti dokumentos, kurus dalībvalstu kompetentās iestādes un centrālās iestādes apstrādā attiecībā uz pieaugušajiem, uz kuriem attiecas šī regula, un viņu pārstāvjiem. Minētajiem persondatiem, konkrēti, būtu jāattiecas uz informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu pasākumu attiecībā uz pieaugušajiem, uz kuriem attiecas šī regula, un lai nodrošinātu viņu nepārtrauktu aizsardzību pārrobežu situācijās. Piemērojot šo regulu, minētos persondatus apstrādās dalībvalstu kompetentās iestādes un centrālās iestādes. Turklāt, lai izstrādātu un uzturētu digitālos saziņas līdzekļus, arī Komisijai var būt nepieciešams apstrādāt šos datus. Šai regulai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu kompetento iestāžu un centrālo iestāžu apstrādātās informācijas un persondatu glabāšanas laiku, jo pieaugušo aizsardzība bieži vien ir jānodrošina ilgtermiņā un pasākumi un publiskie akti ir aktuāli ilgāku laiku.
(55)Papildus iepriekš aprakstītajai datu apstrādei persondati saskaņā ar šo regulu būtu jāapstrādā arī nolūkā izveidot aizsardzības reģistru un citu pārstāvības pilnvaru reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu un nodrošināt minētās sistēmas uzturēšanu un pienācīgu darbību. Šo papildu apstrādi pamato nepieciešamība dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm, kurām ir leģitīmas intereses, piekļūt informācijai par to, vai konkrētais pieaugušais ir aizsargāts citā dalībvalstī, ar mērķi nodrošināt minētā pieaugušā nepārtrauktu aizsardzību pārrobežu situācijās un palielināt juridisko noteiktību un paredzamību. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu reģistru tehnisko pārvaldību, uzturēšanu un drošību un, ciktāl to paredz valsts tiesību akti, par tajos iekļauto datu pareizību un ticamību. Dati, kas attiecas uz datu subjektiem, galvenokārt būtu jāglabā dalībvalstu uzturētajos reģistros. Turklāt Komisijai var būt nepieciešams apstrādāt datus nolūkā izstrādāt un uzturēt starpsavienojuma sistēmu un uz laiku glabāt datus, kuriem piekļūst, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu.
(56)Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm būtu jāapstrādā persondati saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem, konkrēti, ar Regulu (ES) 2016/679. Šai regulai būtu jānodrošina juridiskais pamats persondatu apstrādei, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. un 3 punktu veic dalībvalstu kompetentās iestādes un centrālās iestādes. Tāpat šai regulai būtu jānodrošina juridiskais pamats persondatu apstrādei, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. un 2. punktu veic Komisija.
(57)Turklāt saskaņā ar šo regulu apstrādātie dati par pieaugušajiem var ietvert arī persondatus par šo pieaugušo veselību. Minētos ar veselību saistītos persondatus var vai nu skaidri iekļaut saskaņā ar šo regulu apstrādātajos dokumentos, vai arī tos var netieši izsecināt no fakta, ka pieaugušais savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj pats aizsargāt savas intereses. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 9. pantu persondati, kas attiecas uz veselību, būtu jāuzskata par īpašas kategorijas persondatiem. Šajā regulā būtu jāparedz nosacījumi un aizsardzības pasākumi minēto īpašas kategorijas persondatu apstrādei, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes un centrālās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punktu. Datus apstrādās dalībvalstu iestādes, pildot tiesas funkciju saskaņā ar minētā panta f) apakšpunktu, vai arī apstrāde saskaņā ar minētā panta g) apakšpunktu būs vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz šo regulu, kuras mērķis ir veicināt pieaugušo pamattiesību un brīvību un citu tiesību aizsardzību pārrobežu situācijās, uzlabot tiesvedības un administratīvo procedūru efektivitāti un ātrumu attiecībā uz pieaugušo aizsardzību un stiprināt juridisko noteiktību un paredzamību pārrobežu darījumos. Tāpat šajā regulā būtu jāparedz nosacījumi un aizsardzības pasākumi minēto īpašas kategorijas persondatu apstrādei, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punktu. Minētā datu apstrāde būs nepieciešama, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības saskaņā ar minētā panta f) punktu, vai apstrāde būs nepieciešama būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz šo regulu, saskaņā ar minētā panta g) punktu.
(58)Šādai īpašas kategorijas persondatu apstrādei būtu jāparedz atbilstīgi aizsardzības pasākumi, un šādi dati būtu jāapstrādā saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja tas ir nepieciešams un samērīgs ar šajā regulā noteiktajiem apstrādes nolūkiem. Piemēram, veidojot savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jāievieš vairāki aizsardzības pasākumi. Datiem, ko apstrādā, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir nepieciešams, lai piekļūtu informācijai par pārstāvības pasākumiem un pilnvarām attiecībā uz konkrētu pieaugušo. Tādējādi dati, ko apstrādā, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jāattiecina tikai uz persondatiem, kas iekļauti šajā regulā definētajā obligātajā informācijā, ja vien dalībvalstis, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu, nenodrošina piekļuvi papildu datiem, piemēram, par reģistrētām pārstāvības pilnvarām vai par pārstāvja vārdu un uzvārdu un pārstāvības apjomu. Savstarpējās savienojamības sistēmā nebūtu jāuzglabā nekādi persondati, izņemot pagaidu glabāšanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu piekļuvi tiem. Piekļuvei datiem, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu, nevajadzētu būt publiskai. Piekļuvei savstarpējās savienojamības sistēmai vajadzētu būt tikai tām kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atļauts piekļūt valsts reģistriem, ja vien tām ir arī leģitīmas intereses piekļūt attiecīgajiem datiem. Īstenošanas aktos būtu jāparedz papildu datu aizsardzības pasākumi attiecībā uz digitālo saziņu un reģistru savstarpējo savienojamību.
(59)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 18 42. pantu ir notikusi konsultēšanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš [datums] ir sniedzis atzinumu 19 .
(60)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz šajā regulā paredzētās decentralizētas IT sistēmas un decentralizētas savstarpējās savienojamības sistēmas izveidi, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 20 .
(61)Veidlapām un informācijai, ko sniedz sabiedrībai, un saziņai starp kompetentajām iestādēm un fiziskām personām, ievērojot šo regulu, vajadzētu būt pieejamām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 21 . Pieejamības prasība būtu jānovērtē un jāīsteno, ņemot vērā informācijas vai saziņas veidu un juridiskās sekas. Konkrēti, apliecinājumiem un Eiropas pārstāvības apliecībai būtu precīzi un detalizēti jāatspoguļo veiktā pasākuma saturs vai piešķirtās pārstāvības pilnvaras, un tos nevajadzētu vienkāršot.
(62)Lai nodrošinātu, ka šīs regulas 15. un 17. pantā paredzētie apliecinājumi un VII nodaļā paredzētā Eiropas pārstāvības apliecība tiek atjaunināti, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus nolūkā grozīt šīs regulas I līdz X pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 22 . Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(63)Saskaņā ar savstarpējas uzticēšanās principu un lai atvieglotu pārrobežu procedūras, būtu jāvienkāršo administratīvās formalitātes saistībā ar publisko dokumentu apriti pieaugušo aizsardzības jautājumos. Tādēļ publiskie dokumenti, kas iesniegti saskaņā ar šo regulu, būtu jāatbrīvo no legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm, piemēram, apostille. Minētajam atbrīvojumam būtu jāattiecas uz publiskiem dokumentiem, ko izdevusi dalībvalsts publiskā iestāde un kas iesniegti citas dalībvalsts publiskā sektora iestādēm. Minētais atbrīvojums, konkrēti, būtu jāpiemēro saistībā ar tiesvedību ar pārrobežu elementu vai procedūrām, kas noteiktas ar šo regulu, un tam būtu jāattiecas uz publiskiem dokumentiem, kas tieši saistīti ar pieaugušo aizsardzību, un citiem apliecinošiem dokumentiem.
(64)Attiecībās starp dalībvalstīm šai regulai būtu jāprevalē pār HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju. Tomēr, lai nodrošinātu, ka HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija tiek piemērota attiecībā uz trešām valstīm, kuras ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses un uz kurām šī regula neattiecas, noteiktos īpašos apstākļos, ja pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta ir Savienībā un ja konkrētās lietas pārrobežu elements ir saistīts ar minēto trešo valsti, šī regula nebūtu jāpiemēro. Turklāt sadarbība starp dalībvalsts kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm būtu jāreglamentē ar attiecīgajiem konvencijas noteikumiem.
(65)Šī regula nebūtu jāpiemēro bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, pat tad, ja viņi ir ieguvuši rīcībspēju pirms minētā vecuma sasniegšanas. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no darbības jomas pārklāšanās ar Padomes Regulu (ES) 2019/1111 23 un HCCH 1996. gada 19. oktobra Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem 24 . Tāpat tādējādi būtu iespējams izvairīties no tā, ka uz noteiktām personām neattiecas ne šī regula, ne abi minētie instrumenti.
(66)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(67)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.] VAI
(68)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija [ar ... vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]
(69)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt pieaugušo tiesību aizsardzību pārrobežu situācijās Savienībā, uzlabot ar pieaugušo aizsardzību saistīto pārrobežu tiesvedību efektivitāti un ātrumu un palielināt juridisko noteiktību un paredzamību minētajās situācijās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas tiešās piemērojamības un saistošā spēka dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:
I nodaļa
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, ar kuriem:
a)nosaka dalībvalsti, kuras iestādēm ir jurisdikcija veikt pasākumus, kas vērsti uz pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzību;
b)nosaka, kuri tiesību akti minētajām iestādēm jāpiemēro, īstenojot savu jurisdikciju;
c)nosaka pieaugušo pārstāvībai piemērojamos tiesību aktus;
d)paredz šādu pasākumu atzīšanu un izpildi visās dalībvalstīs;
e)paredz publisku aktu akceptēšanu visās dalībvalstīs;
f)izveido sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus;
g)digitalizē saziņu starp kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm un nodrošina digitālus saziņas līdzekļus starp fiziskām un juridiskām personām un kompetentajām iestādēm;
h)izveido Eiropas pārstāvības sertifikātu;
i)izveido dalībvalstu aizsardzības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.
2. pants
Darbības joma
1.Šo regulu piemēro civillietās to pieaugušo aizsardzībai pārrobežu situācijās, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses.
2.Šo regulu piemēro arī pasākumiem attiecībā uz pieaugušo, kurš pasākumu veikšanas laikā nav sasniedzis 18 gadu vecumu.
3.Šā panta 1. punktā minētie jautājumi, konkrēti, var ietvert:
a)pieaugušā rīcībnespējas noteikšanu un aizsardzības režīma noteikšanu;
b)pieaugušā nodošanu tiesu vai administratīvas iestādes aizsardzībā;
c)aizbildnību, aizgādnību un līdzīgus tiesiskus režīmus;
d)jebkuras tādas personas vai iestādes iecelšanu un funkcijas, kas ir atbildīga par pieaugušā personu vai īpašumu, pārstāv pieaugušo vai palīdz viņam;
e)lēmumus par pieaugušā ievietošanu iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību;
f)pieaugušā īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu.
g)atļauja veikt īpašu iejaukšanos pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai.
4.Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:
a)uzturēšanas saistībām;
b)laulības vai līdzīgu attiecību nodibināšanu, anulēšanu un šķiršanu, kā arī laulāto atšķiršanu;
c)mantiskajām attiecībām saistībā ar laulību vai līdzīgām attiecībām;
d)trastiem vai mantošanu;
e)sociālo nodrošinājumu;
f)vispārējiem publiskiem pasākumiem veselības jomā;
g)pasākumiem, kas veikti attiecībā uz personu sakarā ar šīs personas izdarītajiem kriminālpārkāpumiem;
h)lēmumiem par patvēruma tiesībām un imigrāciju;
i)pasākumiem, kas vērsti tikai uz sabiedrības drošību.
5.Šā panta 4. punkts attiecībā uz tajā minētajiem jautājumiem neietekmē personas tiesības rīkoties kā pieaugušā pārstāvim.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“pieaugušais” ir tāda persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu;
(2)“pasākums” ir jebkurš dalībvalsts iestādes veikts pasākums neatkarīgi no tā nosaukuma, kas vērsts uz pieaugušā aizsardzību;
(3)“pārstāvības pilnvaras” ir pilnvaras, kuras piešķīris pieaugušais, pamatojoties uz vienošanos vai vienpusēju darbību, un kuras jāīsteno, ja minētais pieaugušais nespēj aizstāvēt savas intereses;
(4)“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir veikts pasākums vai ir oficiāli sastādīts publisks akts;
(5)“publisks akts” ir dokuments pieaugušā aizsardzības lietā, kas kādā dalībvalstī ir oficiāli sagatavots vai reģistrēts kā publisks akts un kura autentiskums:
a)attiecas uz parakstu un publiskā akta saturu; un
b)ir apliecināts publiskā sektora iestādē vai citā iestādē, ko šim nolūkam ir pilnvarojusi izcelsmes dalībvalsts;
(6)“iestāde” ir jebkura dalībvalsts tiesu vai administratīva iestāde, kuras kompetencē ir veikt pasākumus, kas vērsti uz pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzību;
(7)“izcelsmes valsts iestāde” ir iestāde, kas veikusi pasākumu vai oficiāli sagatavojusi publisko aktu;
(8)“apstiprinātas pārstāvības pilnvaras” ir pārstāvības pilnvaras, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka pārstāvis, kam piešķirtas šīs pilnvaras, var tās īstenot;
(9)“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts publiskā sektora iestāde, kas atbild par pieaugušo aizsardzību;
(10)“savstarpējās savienojamības sistēma” ir aizsardzības reģistru un citu pārstāvības pilnvaru reģistru savstarpējās savienojamības sistēma;
(11)“decentralizēta IT sistēma” ir IT sistēmu un sadarbspējīgu piekļuves punktu tīkls,, kas darbojas katras dalībvalsts individuālā atbildībā un pārvaldībā, un Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, kas nodrošina drošu un uzticamu informācijas pārrobežu apmaiņu;
(12)“aizsardzības reģistrs” ir reģistrs, kurā ir reģistrēti pasākumi, kas vērsti uz pieaugušā aizsardzību vai apstiprinātas pārstāvības pilnvaras;
(13)“Eiropas elektroniskās piekļuves punkts” ir sadarbspējīgs piekļuves punkts, kā definēts Regulas [...] [Digitalizācijas regulas] 2. panta 5. punktā;
4. pants
Atsauces uz HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju
Ja šajā regulā ir atsauce uz HCCH 2000. gada 13. janvāra Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību (“HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencija”), kas ir pievienota šai regulai, to piemēro mutatis mutandis.
II nodaļa
JURISDIKCIJA
5. pants
Vispārējā jurisdikcija
Ievērojot šīs regulas 6. pantu, jurisdikciju nosaka saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas II nodaļu.
6. pants
Jurisdikcijas izvēle
1.Neatkarīgi no 5. panta jurisdikcija ir tās dalībvalsts iestādēm, kas nav dalībvalsts, kurā ir pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a)pieaugušais izvēlējās minētās dalībvalsts iestādes, kad viņš vai viņa vēl spēja pats aizsargāt savas intereses;
b)jurisdikcijas īstenošana ir pieaugušā interesēs;
c)dalībvalsts iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 5.–8. pantu, nav īstenojušas savu jurisdikciju.
2.Īstenojot savu jurisdikciju saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts iestādes, izmantojot IV pielikumā iekļauto veidlapu, informē pieaugušā pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts centrālo iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar 18. pantu.
3.Jurisdikcijas izvēli, kas minēta 1. punktā, izsaka rakstveidā, un to datē un paraksta pieaugušais. Jebkura saziņa, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas paliekoši saglabā ziņas par izvēli, ir līdzvērtīga rakstveida formai.
4.Atsauces uz HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 5. pantu, kas ietvertas minētās konvencijas 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 9. un 10. pantā un 11. panta 1. un 2. punktā, saprot arī kā atsauci uz šo pantu. Minētās konvencijas 10. panta 4. punktā paredzēto informāciju attiecīgā gadījumā sniedz arī iestādei, kas ir īstenojusi savu jurisdikciju saskaņā ar 1. punktu.
7. pants
Neekskluzīva jurisdikcija
Jurisdikcija, kas piešķirta pieaugušo izvēlētajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 6. pantu, nav ekskluzīva un, konkrēti, neliedz iestādēm, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 5. un 6. pantu, īstenot savu jurisdikciju, ja pieaugušā izvēlētās iestādes nav īstenojušas savu jurisdikciju vai ja tās ir atteikušās no šādas jurisdikcijas.
III nodaļa
PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI
8. pants
Piemērojamo tiesību aktu noteikšana
Pieaugušo pārrobežu aizsardzībai piemērojamos tiesību aktus nosaka saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas III nodaļu.
IV nodaļa
PASĀKUMU ATZĪŠANA UN IZPILDE
1. iedaļa
Pasākumu atzīšana
9. pants
Pasākuma atzīšana
1.Dalībvalsts iestāžu veikto pasākumu atzīst pārējās dalībvalstīs bez kādas īpašas procedūras.
2.Jebkura ieinteresētā persona, arī pieaugušais, uz kuru attiecas pasākums, var lūgt dalībvalsts iestādēm pieņemt lēmumu par citā dalībvalstī pieņemta pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu.
3.Ja tiesvedības iznākums dalībvalsts iestādē ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu attiecībā uz atzīšanas atteikumu vai neatteikšanu, minētajai iestādei ir jurisdikcija izskatīt šo jautājumu.
10. pants
Atzīšanas atteikuma pamati
Citā dalībvalstī veikta pasākuma atzīšanu var atteikt šādos gadījumos:
a)ja pasākums ir veikts, izņemot steidzamus gadījumus, saistībā ar tiesvedību vai administratīvo procesu, nenodrošinot pieaugušajam iespēju tikt uzklausītam;
b)ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā tiek lūgta atzīšana;
c)ja pasākums nav saderīgs ar vēlāku pasākumu, kas veikts trešā valstī, kurai būtu bijusi jurisdikcija saskaņā ar 5. vai 6. pantu, un šis vēlākais pasākums atbilst atzīšanas prasībām dalībvalstī, kurai izteikts lūgums;
d)ja nav ievērota 14. pantā paredzētā procedūra.
2. iedaļa
Pasākumu izpildāmība un izpilde
11. pants
Izpildāmība (exequatur atcelšana)
Dalībvalsts iestāžu veikts pasākums, kas ir izpildāms minētajā dalībvalstī, ir izpildāms arī citā dalībvalstī bez izpildāmības pasludināšanas.
12. pants
Izpilde
1.Ievērojot 3. iedaļu, citā dalībvalstī veiktu pasākumu izpildes procedūru reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti. Dalībvalstī veiktu pasākumu, kas ir izpildāms dalībvalstī, kurai izteikts lūgums, izpilda minētajā dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pasākumu, kas veikts dalībvalstī, kurai izteikts lūgums.
2.Neatkarīgi no 1. punkta pamatojumu, lai atteiktu vai apturētu izpildi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai izteikts lūgums, piemēro tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā 10. pantā minētajiem pamatojumiem.
3. iedaļa
Kopīgi noteikumi
13. pants
Aizliegums pārskatīt pēc būtības
Dalībvalstī veikts pasākums nekādos apstākļos nav pārskatāms pēc būtības.
14. pants
Procedūra
1.Persona, kas citas dalībvalsts iestādēs lūdz vai apstrīd kādā dalībvalstī veikta pasākuma atzīšanu, vēlas panākt tā izpildi vai atsaucas uz šādu pasākumu, iesniedz:
a)pasākuma kopiju, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tās autentiskumu;
b)apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar 15. pantu.
2.Iestāde, kurā atsaucas uz citā dalībvalstī veiktu pasākumu vai kurā prasa vai apstrīd citā dalībvalstī veikta pasākuma atzīšanu vai izpildi, vajadzības gadījumā var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz 1. punkta b) apakšpunktā minētā apliecinājuma satura tulkojumu vai transliterāciju.
15. pants
Apliecinājums
Izcelsmes valsts iestāde pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma izdod apliecinājumu, izmantojot I pielikumā norādīto veidlapu, kurā atspoguļots pasākuma saturs.
V nodaļa
PUBLISKI AKTI
16. pants
Publisku aktu akceptēšana
1.Dalībvalstī izdotam publiskam aktam citā dalībvalstī ir tāds pats pierādījuma spēks, kāds tam ir izcelsmes dalībvalstī, vai vistuvāk pielīdzināmais spēks ar noteikumu, ka tas nav klaji pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai
2.Publiskajam aktam jāatbilst nosacījumiem, lai noteiktu tā autentiskumu izcelsmes dalībvalstī.
17. pants
Apliecinājums
Persona, kas publisku aktu vēlas izmantot citā dalībvalstī, var lūgt iestādi, kas izcelsmes dalībvalstī ir oficiāli sastādījusi vai reģistrējusi publisko aktu, aizpildīt III pielikuma veidlapu, kurā apraksta, kāds pierādījuma spēks publiskajam aktam ir izcelsmes dalībvalstī.
VI nodaļa
SADARBĪBA
1. iedaļa
Centrālās iestādes
18. pants
Centrālās iestādes izraudzīšanās
1.Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas palīdz šīs regulas piemērošanā, un nosaka katras iestādes ģeogrāfisko un funkcionālo kompetenci.
2.Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, paziņojumus nosūta tieši attiecīgajai centrālajai iestādei, kurai ir kompetence. Ja sarakste notiek ar centrālo iestādi, kurai nav kompetences, tā pārsūta paziņojumu tai centrālajai iestādei, kurai ir kompetence, un attiecīgi informē sūtītāju.
3.Dalībvalstis nodrošina centrālajām iestādēm pietiekamus un piemērotus līdzekļus — personālu, resursus un modernus sakaru līdzekļus, kas tām ļaus pienācīgi pildīt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.
19. pants
Centrālo iestāžu uzdevumi
1.Centrālās iestādes sadarbojas un veicina sadarbību starp kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs, piemērojot šo regulu.
2.Centrālās iestādes dara zināmu informāciju par valsts tiesību aktiem, procedūrām un pakalpojumiem jautājumos, kas saistīti ar pieaugušo aizsardzību, un veic pasākumus, kurus tās uzskata par piemērotiem, lai pilnveidotu šīs regulas piemērošanu.
3.Centrālās iestādes ar visiem līdzekļiem veicina saziņu starp kompetentajām iestādēm.
20. pants
Pieaugušā vai personas, kas varētu sniegt atbalstu, atrašanās vieta
Dalībvalsts centrālā iestāde vai nu tieši, vai ar kompetento iestāžu starpniecību pēc citas dalībvalsts iestādes lūguma sniedz palīdzību ar mērķi noskaidrot, kur atrodas:
a)pieaugušais, ja ir ziņas, ka pieaugušais varētu atrasties tās dalībvalsts teritorijā, kurai izteikts lūgums, un ka viņam vai viņai varētu būt vajadzīga aizsardzība;
b)persona, kas varētu sniegt atbalstu pieaugušajam saskaņā ar pieaugušā vai citas kompetentās iestādes sniegto informāciju, ja ir ziņas, ka šāda persona varētu atrasties tās dalībvalsts teritorijā, kurai izteikts lūgums.
21. pants
Ievietošana
1.Ja dalībvalsts iestāde apsver pieaugušā ievietošanu citā dalībvalstī iestādē vai citā institūcijā, kur var nodrošināt aizsardzību, pirmkārt, tā saņem minētās citas dalībvalsts centrālās iestādes piekrišanu. Šim nolūkam tā nosūta tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kurai izteikts lūgums, ziņojumu par pieaugušo kopā ar ierosinātā pasākuma iemesliem, izmantojot VI pielikumā pievienoto veidlapu.
2.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ievietošana ir paredzēta pie privātpersonas.
3.Izņemot gadījumus, kad ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams, lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piekrišanu, ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas pārsūta iestādei, kura izsaka lūgumu.
4.Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm slēgt vai saglabāt tādus esošos līgumus vai vienošanās ar centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, kas to savstarpējās attiecībās vienkāršo konsultāciju procedūru attiecībā uz piekrišanas saņemšanu.
22. pants
Pārstāvja iecelšana ārvalstīs
1.Ja dalībvalsts iestāde apsver iespēju iecelt citas dalībvalsts kompetento iestādi par pieaugušā pārstāvi, kas sniegtu atbalstu pasākuma īstenošanai, tā nosūta pieprasījumu tās valsts centrālajai iestādei, kurai izteikts lūgums, izmantojot VII pielikumā pievienoto veidlapu.
2.Ja centrālā iestāde, kurai izteikts lūgums, to prasa, iestāde, kura izsaka lūgumu, nodrošina, ka bez kavēšanās tiek atmaksātas:
a)samaksa pārstāvim; un
b)izmaksas, kas radušās, īstenojot pasākumu minētajā citā dalībvalstī.
3.Centrālā iestāde, kurai izteikts lūgums, pirms lūguma izpildes var lūgt iestādei, kura izsaka lūgumu, atbilstīgu drošības naudu vai avansa maksājumu ar lūgumu saistīto izmaksu segšanai.
4.Pušu pienākumu segt maksas un izmaksas saskaņā ar 2. punktu vai veikt drošības naudas vai avansa maksājumu saskaņā ar 3. punktu reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas iestāde, kura izsaka lūgumu.
23. pants
Centrālo iestāžu sanāksmes
1.Lai sekmētu šīs regulas piemērošanu, centrālās iestādes regulāri tiekas.
2.Centrālo iestāžu sanāksmes sasauc, konkrēti, Komisija Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās ietvaros saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK 25 .
2. iedaļa
Kompetentās iestādes
24. pants
Pasākumu īstenošana
Dalībvalsts kompetentās iestādes var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību pasākumu īstenošanā.
25. pants
Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm
1.Ja tiek apsvērts kāds pasākums un ja tas vajadzīgs saistībā ar apstākļiem, kādā ir pieaugušais, dalībvalsts iestādes var lūgt jebkuru citas dalībvalsts iestādi, kuras rīcībā ir pieaugušā aizsardzībai būtiska informācija, paziņot šo informāciju.
2.Šā panta 1. punktā minēto prasību nosūta tieši vai ar tās dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību, kurai izteikts lūgums.
26. pants
Nopietns apdraudējums
1.Ja pieaugušais ir nopietni apdraudēts, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir veikti vai tiek apsvērti pieaugušā aizsardzības pasākumi, ja tās ir informētas par pieaugušā pastāvīgās dzīvesvietas maiņu, pārceļoties uz citu dalībvalsti, vai par pieaugušā atrašanos citā dalībvalstī, informē minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes par apdraudējumu un pasākumiem, kuri tiek veikti vai par kuriem tiek lemts.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju nosūta tieši vai ar tās dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību, kurai izteikts lūgums.
27. pants
Tieša saziņa un sadarbība starp iestādēm
1.Šīs regulas piemērošanas nolūkos dalībvalsts iestādes var savā starpā sadarboties un sazināties tieši vai tieši pieprasīt informāciju cita citai, ar noteikumu, ka šādā saziņā tiek ievērotas pušu procesuālās tiesības tiesvedībā un informācijas konfidencialitāte.
2.Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot ar jebkādiem līdzekļiem, ko iestāde uzskata par piemērotiem, un tā var, konkrēti, attiekties uz saziņu saskaņā ar:
a)5. pantu;
b)šo nodaļu.
3.Saziņai saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 8. pantu dalībvalstu iestādes var izmantot šīs regulas VIII pielikumā pievienoto veidlapu.
4.Lai informētu citas dalībvalsts iestādes saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7., 10. un 11. pantu, dalībvalstu iestādes var izmantot šīs regulas IX pielikumā pievienoto veidlapu.
3. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
28. pants
Mediācija un alternatīva strīdu izšķiršana
Lai panāktu saskaņotus risinājumus pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai situācijās, uz kurām attiecas šī regula, dalībvalstu centrālās iestādes un kompetentās iestādes vai nu tieši, vai ar citu struktūru palīdzību veicina mediācijas vai citu alternatīvas strīdu izšķiršanas līdzekļu izmantošanu.
29. pants
Informācijas neizpaušana
Dalībvalstu centrālās iestādes un kompetentās iestādes neizpauž vai neapstiprina informāciju, kas savākta vai nosūtīta šīs regulas piemērošanas nolūkos, ja tās konstatē, ka, to darot, varētu:
a)apdraudēt pieaugušā vai citas personas veselību, drošību vai brīvību;
b)apdraudēt pieaugušā īpašumu.
30. pants
Centrālo iestāžu un kompetento iestāžu izmaksas
1.Palīdzība, ko centrālās iestādes un kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar šo regulu, ir bez maksas.
2.Neskarot 37. panta 2. punktu, katra centrālā iestāde un katra kompetentā iestāde sedz savas izmaksas, kas saistītas ar šīs regulas piemērošanu.
31. pants
Valodas
1.Saskaņā ar šo nodaļu iesniegtos pieprasījumus vai pieteikumus aizpilda tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurai izteikts lūgums, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā atrodas attiecīgā centrālā iestāde vai kompetentā iestāde, vai arī kādā citā Savienības oficiālajā valodā, ko attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi kā pieņemamu, izņemot gadījumu, kad šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei nav vajadzīgs tulkojums.
2.Pieprasījumam vai pieteikuma veidlapai pievienotos dokumentus netulko valodā, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, ja vien tulkojums nav nepieciešams, lai sniegtu pieprasīto palīdzību.
32. pants
Veidlapas
Lai nosūtītu un apstiprinātu saskaņā ar šo nodaļu iesniegtā pieprasījuma saņemšanu, kompetentās iestādes un centrālās iestādes var izmantot šīs regulas V un X pielikumā pievienotās veidlapas.
33. pants
Juridiskā palīdzība
Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, ir tiesīgs saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām un izdevumiem, kādu paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurai izteikts lūgums.
a)jebkurā tiesvedībā par pasākuma atzīšanu vai izpildi;
b)izsniedzot tiesas vai ārpustiesas dokumentu citā dalībvalstī;
c)tiesvedībās, kas uzsāktas saskaņā ar šo nodaļu.
VII nodaļa
EIROPAS PĀRSTĀVĪBAS APLIECĪBA
34. pants
Eiropas pārstāvības apliecības izveide
1.Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas pārstāvības apliecība (“apliecība”), ko izdod izmantošanai citā dalībvalstī un kam ir 40. pantā minētais spēks.
2.Apliecības izmantošana nav obligāta.
3.Apliecība neaizstāj dalībvalstīs līdzīgam nolūkam izmantotus iekšējus dokumentus. Tomēr no brīža, kad apliecība ir izdota izmantošanai citā dalībvalstī, tai ir 40. pantā minētais spēks arī tajā dalībvalstī, kuras kompetentās iestādes to ir izdevušas saskaņā ar šo nodaļu.
35. pants
Apliecības mērķis
1.Apliecību izdod pārstāvjiem, kuriem citā dalībvalstī ir jāizmanto savas pilnvaras pārstāvēt tos pieaugušos, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses.
2.Apliecību var izmantot, lai pierādītu, ka pārstāvis ir pilnvarots, pamatojoties uz pasākumu vai apstiprinātu pārstāvības pilnvaru, pārstāvēt pieaugušo, konkrēti, vienā vai vairākos šādos jautājumos:
a)pieaugušā nekustamā īpašuma vai citu aktīvu kontrole, pārvaldība un pēdējās gribas izpilde;
b)nekustamā īpašuma vai citu aktīvu iegāde pieaugušā vārdā vai pieaugušā interesēs;
c)pieaugušā noslēgta līguma izpilde;
d)jebkādas tirdzniecības vai darījumdarbības veikšana pieaugušā vārdā;
e)pieaugušo pienākumu un juridisko saistību izpilde;
f)tiesvedības norisi pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā;
g)medicīniski lēmumi, tai skaitā dodot vai atsakot piekrišanu medicīniskās aprūpes veikšanai;
h)lēmumi par pieaugušā personīgo labklājību un dzīvesvietu.
36. pants
Kompetence izdot apliecību
1.Apliecību izdod dalībvalstī, kurā tika veikts pasākums vai apstiprinātas pārstāvības pilnvaras attiecībā uz pieaugušo.
2.Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts izdevējiestāde ir:
a)kompetentā iestāde, kas ir veikusi pasākumu vai apstiprinājusi pārstāvības pilnvaras attiecībā uz pieaugušo;
b)cita dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, kurai ir piekļuve informācijai par veikto pasākumu vai apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām.
37. pants
Apliecības pieteikums
1.Apliecību izdod pēc pieteikuma, ko iesniedzis pārstāvis, kurš ir pilnvarots pārstāvēt pieaugušo, pamatojoties uz dalībvalstī veiktu pasākumu vai apstiprinātu pārstāvības pilnvaru (turpmāk tekstā “pieteikuma iesniedzējs”).
2.Dalībvalstis nodrošina, ka maksa par apliecības saņemšanu, ja tāda ir, nepārsniedz apliecības izgatavošanas izmaksas.
38. pants
Apliecības izdošana
1.Saņēmusi apliecības pieteikumu, izdevējiestāde pārbauda, vai:
a)pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs pieprasīt apliecību saskaņā ar pilnvarām, kas pieteikuma iesniedzējam uzticētas saistībā ar veikto pasākumu vai pārstāvības pilnvarām, kuras apstiprinātas izdevējiestādes dalībvalstī (“sākotnējais pasākums” vai “sākotnēji apstiprinātās pārstāvības pilnvaras”);
b)apliecināmie apstākļi atbilst minētajam sākotnējam pasākumam vai minētajām sākotnēji apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām;
c)minētais sākotnējais pasākums vai minētās sākotnēji apstiprinātās pārstāvības pilnvaras paliek spēkā un nav aizstātas ar vēlāku pasākumu vai apstiprinātām pārstāvības pilnvarām.
2.Izdevējiestāde pārbauda visus 1. punktā uzskaitītos apstākļus, konkrēti, atsaucoties uz tai pieejamo informāciju un dokumentiem. Tā var arī veikt papildu izmeklēšanu, kas vajadzīga, lai pārbaudītu šos apstākļus. Šajā sakarā tā var pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja vai citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, vai no abām pusēm informāciju vai dokumentus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai pārbaudītu apliecināmos apstākļus.
3.Lai pārbaudītu 1. punktā uzskaitītos apstākļus, izdevējiestāde, ja iespējams, pārbauda arī savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota ar VIII nodaļu.
4.Pieteikuma iesniedzējs pēc pieprasījuma izsniedz izdevējiestādei 1. punktā minētos dokumentus vai informāciju. Tāpat citu dalībvalstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz izdevējiestādei to rīcībā esošos minētos dokumentus vai informāciju, ja minētās kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu pilnvarotas sniegt šādu informāciju citai valsts iestādei.
5.Izdevējiestāde nekavējoties izdod apliecību, tiklīdz ir sekmīgi pārbaudīti visi 1. punktā uzskaitītie apstākļi. Tā izdod apliecību pat tad, ja pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta ir mainījusies, pārceļoties uz citu dalībvalsti vai uz trešo valsti. Tā neizdod apliecību, ja ir apstrīdēts sākotnējais pasākums vai sākotnēji apstiprinātās pārstāvības pilnvaras, vai sertificējamie apstākļi, ja vien tie nav piemērojami provizoriski.
6.Apliecību izdod, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu.
7.Apliecību aizpilda un izsniedz izdevējiestādes dalībvalsts valodā. Apliecību var izdot arī citā Savienības oficiālajā valodā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma. Izdevējiestādei, kas apliecību izdod, tas nerada nekādu pienākumu nodrošināt brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.
8.Izdevējiestāde veic visus vajadzīgos pasākumus nolūkā informēt pieaugušo un jebkuru personu, kurai ir likumīgas intereses, par apliecības izsniegšanu.
9.Apliecība ir derīga vienu gadu. Pamatotos gadījumos izdevējiestāde var nolemt, ka derīguma termiņam jābūt garākam vai īsākam, konkrēti, ja sākotnējā pasākuma ilgums ir garāks vai īsāks par vienu gadu.
39. pants
Apliecības saturs
1.Apliecībā norāda, kādas pilnvaras ir pieaugušā pārstāvim, vai attiecīgi — kādas pilnvaras pārstāvim nav piešķirtas. Attiecīgā gadījumā apliecībā norāda arī jebkādus šādu pilnvaru ierobežojumus vai nosacījumus, kas saistīti ar šādām pilnvarām.
40. pants
Apliecības spēks
1.Apliecība bez kādas īpašas procedūras ir spēkā visās dalībvalstīs.
2.Tiek pieņemts, ka apliecībā precīzi uzrādīti apstākļi, kuri konstatēti saskaņā ar sākotnējam pasākumam vai sākotnēji apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām piemērojamiem tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkādiem citiem tiesību aktiem, ko piemēro konkrētiem apstākļiem. Tiek uzskatīts, ka personai, kas apliecībā minēta kā pieaugušā pārstāvis, ir apliecībā minētās pilnvaras bez jebkādiem citiem nosacījumiem vai ierobežojumiem kā vien tie, kas norādīti apliecībā. Tomēr prezumpcija neattiecas uz apstākļiem, kurus nereglamentē šī regula.
3.Tiek uzskatīts, ka jebkura persona, kura, rīkojoties uz apliecībā apstiprinātās informācijas pamata, attiecībā uz konkrētu jautājumu ir sadarbojusies ar personu, kas apliecībā norādīta kā pieaugušā pārstāvis, ir sadarbojusies ar personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt pieaugušo minētajā jautājumā, izņemot, ja tā zina, ka apliecības saturs neatbilst patiesībai, vai ja tā par to nezina rupjas nolaidības dēļ.
41. pants
Apliecības apliecinātas kopijas
1.Izdevējiestāde patur apliecības oriģinālu un izsniedz vienu vai vairākas apliecinātas kopijas pieteikuma iesniedzējam.
2.Izdevējiestāde 42. panta 3. punkta un 44. panta 2. punkta nolūkiem glabā to personu sarakstu, kurām saskaņā ar šā panta 1. punktu ir izsniegtas apliecinātas kopijas.
3.Apliecinātas kopijas derīguma termiņš atbilst apliecības derīguma termiņa beigām saskaņā ar 38. panta 9. punktu, kas apliecinātajā kopijā norādāms kā derīguma termiņa beigu datums. Pēc šā termiņa beigām, lai apliecību varētu izmantot 35. pantā norādītajiem mērķiem, jebkurai personai, kuras rīcībā ir apliecināta kopija, jāpieprasa izdevējiestādei izsniegt jaunu apliecību.
42. pants
Apliecības labošana, grozīšana vai atsaukšana
1.Pārrakstīšanās kļūdas gadījumā izdevējiestāde pēc jebkuras personas lūguma, kurai ir leģitīmas intereses, vai pēc pašas iniciatīvas izdara apliecībā labojumu.
2.Izdevējiestāde pēc jebkuras personas lūguma, kurai ir leģitīmas intereses, vai, ja tas iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc pašas iniciatīvas groza vai atsauc apliecību, ja ir konstatēts, ka apliecība vai atsevišķi tajā minētie apstākļi neatbilst patiesībai.
3.Par visiem apliecības labojumiem un grozījumiem vai tās atsaukšanu izdevējiestāde nekavējoties informē visas personas, kurām saskaņā ar 41. panta 1. punktu izsniegtas apliecības apliecinātas kopijas.
43. pants
Pārskatīšanas procedūras
1.Izdevējiestādes lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 38. pantu par apliecības izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt apliecību, var apstrīdēt ikviena persona, kurai ir leģitīmas intereses.
Izdevējiestādes lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 42. pantu un 44. panta 1. punkta a) apakšpunktu, var apstrīdēt ikviena persona, kurai ir leģitīmas intereses.
Apstrīdēšanas pieteikumu iesniedz izdevējiestādes dalībvalsts tiesu iestādē saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.
2.Dalībvalstis paziņo Komisijai tiesu iestādes, kas ir kompetentas izskatīt apstrīdēšanas procedūras saskaņā ar 1. punktu.
3.Ja 1. punktā minētās apstrīdēšanas rezultātā tiek konstatēts, ka izsniegtā apliecība neatbilst patiesībai, kompetentā tiesu iestāde labo, groza vai atsauc apliecību vai nodrošina, ka to labo, groza vai atsauc izdevējiestāde.
Ja 1. punktā minētās apstrīdēšanas rezultātā tiek konstatēts, ka atteikums izsniegt apliecību bija nepamatots, kompetentā tiesu iestāde izsniedz apliecību vai nodrošina, ka izdevējiestāde atkārtoti izvērtē lietu un pieņem jaunu lēmumu.
44. pants
Apliecības spēka apturēšana
1.Apliecības spēku var apturēt viena no šādām kompetentajām iestādēm:
a)izdevējiestāde — pēc jebkuras personas lūguma, kurai ir leģitīmas intereses, kamēr apliecība netiek grozīta vai atsaukta saskaņā ar 42. pantu;
b)tiesu iestāde — pēc jebkuras personas lūguma, kura ir tiesīga apstrīdēt lēmumu, ko izdevējiestāde pieņēmusi saskaņā ar 43. pantu, kamēr šāda apstrīdēšana nav izskatīta.
2.Izdevējiestāde vai attiecīgā gadījumā tiesu iestāde par to, ka apturēts apliecības spēks, nekavējoties informē visas personas, kam saskaņā ar 41. panta 1. punktu izsniegtas apliecības apliecinātas kopijas.
Kamēr apliecības spēks ir apturēts, nevar izsniegt apliecības jaunas apliecinātas kopijas.
VIII nodaļa
AIZSARDZĪBAS REĢISTRU IZVEIDE UN SAVSTARPĒJA SAVIENOJAMĪBA
45. pants
Aizsardzības reģistru izveide
1.Vēlākais līdz [divi gadi pēc piemērošanas sākuma dienas] dalībvalstis savā teritorijā izveido un uztur vienu vai vairākus reģistrus, kuros ir reģistrēta informācija par aizsardzības pasākumiem, kā arī par pārstāvības pilnvarām, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka kompetentā iestāde apstiprina pārstāvības pilnvaras (“aizsardzības reģistri”).
2.Šā panta 1. punktā minētajos reģistros reģistrētajā informācijā iekļauj šādu informāciju (“obligātā informācija”):
a)norādi, ka ir veikts pasākums, vai attiecīgā gadījumā norāde, ka pārstāvības pilnvaras ir piešķirtas vai apstiprinātas;
b)pirmā pasākuma datumu, kā arī turpmāko pasākumu veikšanas datumu vai attiecīgā gadījumā datumu, kad pārstāvības pilnvaras piešķīris pieaugušais vai to apstiprinājusi kompetentā iestāde;
c)ja pasākums vai lēmums par pārstāvības pilnvarām ir piemērojams provizoriski — datumu, kurā beidzas pasākuma vai lēmuma par pārstāvības pilnvarām apstrīdēšanas termiņš;
d)pasākumu vai pārstāvības pilnvaru, ja tādas ir, beigu vai pārskatīšanas datumu;
e)kompetento iestādi, kas ir veikusi, grozījusi vai izbeigusi pasākumu vai reģistrējusi, apstiprinājusi, grozījusi vai izbeigusi pārstāvības pilnvaras;
f)pieaugušā vārdu un uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu un attiecīgā gadījumā valsts identifikācijas numuru.
3.Šā panta 1. punktā minēto informāciju publicē aizsardzības reģistros iespējami drīz pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
a)dalībvalsts iestādes ir:
i)ir veikušas, grozījušas vai izbeigušas pasākumu; vai
ii)apstiprinājušas, grozījušas vai izbeigušas pārstāvības pilnvaras, ko piešķīris pieaugušais;
b)ir beidzies termiņš pasākuma vai lēmuma par pārstāvības pilnvarām apstrīdēšanai, ja vien pasākums vai pārstāvības pilnvaras nav piemērojamas provizoriski.
4.Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstīm savos aizsardzības reģistros iekļaut papildu dokumentus vai papildu informāciju, piemēram, pārstāvja vārdu vai pārstāvības veidu un apjomu.
46. pants
Citu pārstāvības pilnvaru reģistru sadarbspēja
Vēlākais līdz [divi gadi pēc piemērošanas sākuma dienas] tās dalībvalstis, kuru valsts tiesību aktos ir paredzēti elektroniskie reģistri ar informāciju par kompetentās iestādes reģistrētajām pārstāvības pilnvarām un kuru valsts tiesību aktos nav paredzēts apstiprināt šādas pārstāvības pilnvaras, nodrošina, ka minētajos reģistros tiek reģistrēta 45. panta 2. punktā minētā obligātā informācija.
47. pants
Reģistru savstarpējā savienojamība
1.Komisija ar īstenošanas aktiem izveido decentralizētu savstarpējās savienojamības sistēmu (“savstarpējās savienojamības sistēma”), ko veido:
a)Dalībvalstu pasākumu aizsardzības reģistri, kas minēti 45. pantā, un attiecīgā gadījumā dalībvalstu apstiprināto pārstāvības pilnvaru aizsardzības reģistri, kas minēti 45. pantā, un dalībvalstu citu pārstāvības pilnvaru reģistri, kas minēti 46. pantā;
b)centrālais elektroniskās piekļuves punkts informācijai sistēmā.
2.Savstarpējās savienojamības sistēma nodrošina meklēšanas pakalpojumu visās Savienības oficiālajās valodās, kas ļauj piekļūt šādiem datiem:
a)obligātajai informācijai, kas noteikta 45. panta 2. punktā;
b)jebkuriem citiem aizsardzības reģistros vai citos pārstāvības pilnvaru reģistros iekļautajiem dokumentiem vai informācijai, ko dalībvalstis izvēlas darīt pieejamu, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu.
48. pants
Nosacījumi informācijas piekļuvei, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu
1.Dalībvalstis nodrošina, ka 47. panta 2. punktā minētā informācija ir pieejama bez maksas, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu.
2.Informācija, kas pieejama, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu, ir pieejama tikai tām dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm, kuras:
a)saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piekļuve obligātajai informācijai;
b)ir leģitīmas intereses piekļūt šai informācijai.
3.Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nodrošina līdzekļus, ar kuriem minētajām kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm atļauj piekļūt savstarpējās savienojamības sistēmai.
4.Pēc minēto kompetento iestāžu vai centrālo iestāžu pieprasījuma savstarpējās savienojamības sistēma automātiski nodrošina tām piekļuvi 47. panta 2. punktā minētajai informācijai.
IX nodaļa
DIGITĀLĀ SAZIŅA
49. pants
Saziņas līdzekļi starp kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm
1.Rakstveida saziņu starp kompetentajām iestādēm vai centrālajām iestādēm, arī apmaiņu ar I līdz X pielikumā pievienotajām veidlapām, veic, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu.
2.Decentralizētas IT sistēmas izmantošana var nebūt piemērota tiešai saziņai starp iestādēm, ko veic saskaņā ar 27. panta 1. punktu, un tās vietā var izmantot citus saziņas līdzekļus.
3.Ja elektroniskā saziņa saskaņā ar 1. punktu nav iespējama decentralizētās IT sistēmas darbības traucējumu, pārsūtāmā materiāla rakstura vai ārkārtas apstākļu dēļ, pārsūtīšanu veic, izmantojot visātrākos un piemērotākos alternatīvos līdzekļus, ņemot vērā vajadzību garantēt drošu un uzticamu informācijas apmaiņu.
50. pants
Saziņa, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu
1.Elektroniskai saziņai starp fiziskām un juridiskām personām, kā arī starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un izdevējiestādēm var izmantot Eiropas e-tiesiskuma portālā saskaņā ar [Digitalizācijas regulas] 4. pantu izveidoto Eiropas elektroniskās piekļuves punktu par šādiem jautājumiem:
a)tiesvedība saistībā ar lēmumu par tāda pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu, kas pieņemts dalībvalstī saskaņā ar 10. pantu;
b)pieteikums apliecinājuma izsniegšanai saskaņā ar 15. un 17. pantu;
c)pieteikums attiecībā uz Eiropas pārstāvības apliecības izdošanas, labošanas, grozīšanas, atsaukšanas, apturēšanas vai pārsūdzības procedūrām saskaņā ar VII nodaļu.
2.Elektroniskai saziņai, kas notiek saskaņā ar 1. punktu, piemēro [Digitalizācijas regulas] 4. panta 3. punktu, 5. panta 2. un 3. punktu un 6. pantu.
51. pants
Elektroniskie paraksti un elektroniskie zīmogi
1.Saskaņā ar šo regulu uz elektronisko saziņu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 26 izklāstītais vispārējais regulējums par uzticamības pakalpojumu izmantošanu.
2.Ja dokumentam, ko nosūta kā daļu no elektroniskās saziņas saskaņā ar 49. panta 1. punktu, ir nepieciešams vai ir uzlikts zīmogs vai ar roku rakstīts paraksts, tā vietā var izmantot kvalificētus elektroniskos zīmogus vai kvalificētus elektroniskos parakstus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014.
3.Ja dokumentam, ko nosūta kā daļu no elektroniskās saziņas saskaņā ar 50. pantu, ir nepieciešams vai ir uzlikts zīmogs vai ar roku rakstīts paraksts, tā vietā var izmantot uzlabotos elektroniskos zīmogus, uzlabotos elektroniskos parakstus, kvalificētus elektroniskos zīmogus vai kvalificētus elektroniskos parakstus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014.
52. pants
Elektronisko dokumentu juridiskais spēks
Dokumentiem, kas nosūtīti kā daļa no elektroniskās saziņas, nevar noliegt juridisko spēku vai uzskatīt tos par nepieņemamiem pārrobežu tiesvedībā saskaņā ar šo regulu tikai tāpēc, ka tie ir elektroniskā formātā.
X nodaļa
DATU AIZSARDZĪBA
53. pants
Vispārīgi noteikumi par datu aizsardzību
1.Lai racionalizētu pārrobežu procedūras un sadarbību starp dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un tādējādi uzlabotu pieaugušo aizsardzību starptautiskās situācijās, dalībvalstu kompetentās iestādes un centrālās iestādes apstrādā persondatus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai. Saskaņā ar šo regulu persondatus apstrādā, konkrēti, lai:
a)noteiktu dalībvalstis, kuru iestādēm ir jurisdikcija saskaņā ar II nodaļu;
b)noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami III nodaļā minētajiem pasākumiem un pārstāvības pilnvarām;
c)atvieglotu pārrobežu tiesvedību attiecībā uz IV nodaļā paredzēto pasākumu atzīšanu un izpildi, arī attiecībā uz lēmuma saņemšanu par pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu saskaņā ar 10. pantu un dokumentu iesniegšanu pasākuma atcelšanai vai izpildei saskaņā ar 14. pantu;
d)veicinātu publisku aktu atzīšanu visās dalībvalstīs saskaņā ar V nodaļu;
e)veicinātu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm saskaņā ar VI nodaļu un to digitālo saziņu saskaņā ar 49. pantu;
f)veicinātu elektronisko saziņu ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ko fiziskas un juridiskas personas var izmantot saistībā ar konkrētām procedūrām un pieteikumiem saskaņā ar šo regulu;
g)izsniegtu apliecinājumus saskaņā ar 15. un 17. pantu, pielikumos pievienotās veidlapas pārrobežu sadarbības vienkāršošanai un Eiropas pārstāvības apliecību saskaņā ar VII nodaļu.
2.Persondati, kas jāapstrādā saskaņā ar šo regulu, ir dati, kas ietverti dokumentos, kurus 1. punktā minētajos nolūkos apstrādā dalībvalstu kompetentās iestādes un centrālās iestādes. Persondatus saskaņā ar šo regulu apstrādā tikai apmērā, kas vajadzīgs 1. punktā izklāstītajiem nolūkiem, neskarot Regulas (ES) 2016/679 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 89. pantā paredzēto turpmāko apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs.
3.Šajā regulā kompetentās iestādes un centrālās iestādes, ko dalībvalstis pilnvarojušas piemērot šo regulu, uzskata par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta nozīmē. Pārziņi nodrošina 1. punktā minētajiem nolūkiem apstrādāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.
4.Neatkarīgi no 3. punkta Komisiju uzskata par pārzini Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punkta nozīmē attiecībā uz persondatu apstrādi, ko veic Eiropas elektroniskās piekļuves punkts saskaņā ar 50. pantu. Šo apstrādi veic, lai nodrošinātu elektroniskās saziņas līdzekļus saziņai ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ko fiziskas un juridiskas personas var izmantot saistībā ar konkrētām procedūrām un pieteikumiem saskaņā ar šo regulu. Komisija īsteno tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtīto persondatu drošību, konkrēti, nosūtīšanas konfidencialitāti un integritāti.
54. pants
Dati, kuriem piekļūst, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu
1.Neatkarīgi no 53. panta, persondatu apstrādi saskaņā ar VIII nodaļu par aizsardzības reģistru izveidi un reģistru savstarpējo savienojamību reglamentē šā panta 2. līdz 5. punkts.
2.Persondatus saskaņā ar VIII nodaļu apstrādā tikai apmērā, kas vajadzīgs, lai atvieglotu pārrobežu informācijas sniegšanu par pasākumu vai pārstāvības pilnvarām attiecībā uz konkrētu pieaugušo. Neatkarīgi no 47. panta 2. punkta b) apakšpunkta, apstrāde attiecas tikai uz tiem persondatiem, kas iekļauti 45. panta 2. punktā noteiktajā obligātajā informācijā.
3.Persondatus glabā dalībvalstu aizsardzības reģistros, kas minēti 45. panta 1. punktā, vai citu pārstāvības pilnvaru reģistros, kas minēti 46. pantā. Datus savstarpējās savienojamības sistēmā saglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai savstarpēji savienotu minētos reģistrus un nodrošinātu to datu izgūšanu un piekļuvi reģistru datiem.
4.Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu ir atbildīgas par datu vākšanu un glabāšanu 45. un 46. pantā minētajos reģistros un par lēmumiem, kas pieņemti, lai minētos datus darītu pieejamus 47. pantā minētajā savstarpējās savienojamības sistēmā.
5.Attiecībā uz 47. pantā minēto savstarpējās savienojamības sistēmu Komisiju uzskata par pārzini Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punkta nozīmē. Lai izpildītu savus pienākumus šīs funkcijas ietvaros, tā pieņem nepieciešamos tehniskos risinājumus. Komisija, konkrēti, īsteno tehniskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu persondatu drošību to pārraides laikā, it īpaši to konfidencialitāti un integritāti.
XI nodaļa
DELEĢĒTIE AKTI
55. pants
Pilnvaru deleģēšana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 56. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem I–X pielikumā nolūkā atjaunināt minētos pielikumus un izdarīt tajos tehniskas izmaiņas.
56. pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 55. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 55. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 55. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
XII nodaļa
VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
57. pants
Legalizācija vai citas līdzīgas formalitātes
Šīs regulas sakarā legalizācija vai citas tamlīdzīgas formalitātes nav vajadzīgas.
58. pants
Saistība ar citiem aktiem
1.Šī regula neskar tādu starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras skar jautājumus, uz ko attiecas šī regula.
2.Neatkarīgi no 1. punkta, attiecībās starp dalībvalstīm šai regulai ir prioritāte pār konvencijām, kas noslēgtas tikai starp divām vai vairākām dalībvalstīm, ciktāl šādas konvencijas attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē šī regula.
59. pants
Saistība ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju
1.Saistībā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvenciju šo regulu piemēro:
a)ievērojot šā panta 2. punktu, ja attiecīgā pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta ir kādas dalībvalsts teritorijā;
b)pat tad, ja attiecīgā pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta ir tādas valsts teritorijā, kura ir minētās konvencijas līgumslēdzēja puse un kurā šo regulu nepiemēro, attiecībā uz veiktā pasākuma atzīšanu un izpildi vai dalībvalsts kompetentās iestādes sastādīta publiska akta akceptēšanu citas dalībvalsts teritorijā.
2.Neatkarīgi no 1. punkta,
a)attiecībā uz pieaugušo, kas ir tās HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējas puses valstspiederīgais, kurā šo regulu nepiemēro, piemēro minētās konvencijas 7. pantu;
b)attiecībā uz jurisdikcijas nodošanu starp dalībvalsts iestādi un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas līgumslēdzējas puses iestādi, kurā šo regulu nepiemēro, piemēro minētās konvencijas 8. pantu;
c)attiecībā uz kompetento iestāžu un centrālo iestāžu sadarbību starp dalībvalsti un minētās konvencijas līgumslēdzēju pusi, kurā šo regulu nepiemēro, piemēro HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas V nodaļu.
60. pants
Īstenošanas akti, ko pieņem Komisija
1.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido 47. pantā minēto decentralizētu sistēmu attiecībā uz reģistru savstarpējo savienojamību (“savstarpējās savienojamības sistēma”), nosakot:
a)tehnisko specifikāciju, kurā noteiktas saziņas un informācijas apmaiņas elektroniskā veidā metodes, pamatojoties uz izveidoto maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas saskarnes specifikāciju;
b)tehniskos pasākumus, kas attiecībā uz informācijas paziņošanu un izplatīšanu savstarpējās savienojamības sistēmā nodrošina minimālos informācijas tehnoloģijas drošības standartus;
c)minimuma kritērijus attiecībā uz savstarpējās savienojamības sistēmas sniegtajiem meklēšanas pakalpojumiem, pamatojoties uz 45. pantā minēto informāciju;
d)minimālos kritērijus meklējumu rezultātu atspoguļošanai savstarpējās savienojamības sistēmā, pamatojoties uz 45. pantā minēto informāciju;
e)savstarpējās savienojamības sistēmas sniegto pakalpojumu pieejamības līdzekļus un tehniskos nosacījumus;
f)tehnisku semantisku glosāriju, kurā ir ietverts pamatskaidrojums par dalībvalstu aizsardzības pasākumiem vai pārstāvības pilnvarām;
g)to datu kategoriju specifikācija, kuriem var piekļūt, tai skaitā saskaņā ar 47. panta 2. punkta b) apakšpunktu; un
h)datu aizsardzības garantijas.
2.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido IX nodaļā minēto decentralizēto IT sistēmu un nosaka:
a)tehniskās specifikācijas, kas definē elektroniskās saziņas metodes decentralizētās IT sistēmas vajadzībām;
b)sakaru protokolu tehniskās specifikācijas;
c)informācijas drošības mērķus un attiecīgos tehniskos pasākumus, kas nodrošina minimālos informācijas drošības standartus un augstu kiberdrošības līmeni informācijas apstrādei un paziņošanai decentralizētajā IT sistēmā; un
d)minimālos pieejamības mērķus un iespējamās saistītās tehniskās prasības attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz decentralizētā IT sistēma;
e)datu aizsardzības garantijas.
3.Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. pantā minēto procedūru.
4.Īstenošanas aktus, ar ko izveido savstarpējās savienojamības sistēmu saskaņā ar 1. punktu, pieņem līdz [3 gadi pēc stāšanās spēkā].
5.Īstenošanas aktus, ar ko izveido decentralizētu IT sistēmu saskaņā ar 2. punktu, pieņem līdz [2 gadi pēc stāšanās spēkā].
61. pants
References īstenošanas programmatūra
1.Lai izveidotu 50. pantā minēto decentralizēto IT sistēmu, Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu, kuru dalībvalstis var izvēlēties izmantot kā aizmugursistēmu valsts IT sistēmas vietā, kas nodrošinātu saziņu starp 49. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un centrālajām iestādēm un 50. pantā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām un kompetentajām iestādēm un izdevējiestādēm.
2.References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.
3.Komisija nodrošina, uztur un atbalsta references īstenošanas programmatūru, kas ir pieejama bez maksas.
62. pants
Aizsardzības reģistru izveides un dalībvalstu reģistru savstarpējas savienošanas izmaksas
1.Saskaņā ar VIII nodaļu izveidotās savstarpējās savienojamības sistēmas izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.
2.Katra dalībvalsts sedz izmaksas par 45. un 46. pantā minēto reģistru izveidi un pielāgošanu ar mērķi nodrošināt to savietojamību ar decentralizētu sistēmu reģistru savstarpējai savienošanai, kā arī šo reģistru administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas. Tas neietekmē iespēju pieteikties dotācijām, kas atbalstītu šādas darbības saskaņā ar Savienības finanšu programmām.
63. pants
Decentralizētās IT sistēmas, Eiropas elektroniskās piekļuves punkta un valstu IT portālu izmaksas
1.Attiecībā uz decentralizēto IT sistēmu, kas izveidota saskaņā ar IX nodaļu, katra dalībvalsts sedz tās teritorijā esošo decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu uzstādīšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.
2.Katra dalībvalsts sedz izmaksas par savu valsts IT sistēmu izveidi un pielāgošanu sadarbspējas nodrošināšanai ar piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.
3.Lai atbalstītu 1. un 2. punktā minētās darbības saskaņā ar attiecīgajām Savienības finanšu programmām, dalībvalstīm nav liegts pieteikties dotācijām.
4.Komisija sedz visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas elektronisko piekļuves punktu.
64. pants
Komitejas procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 27 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
65. pants
Pārejas noteikumi
1.Šo regulu piemēro tikai veiktajiem pasākumiem, publiskiem aktiem, kuri oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un pārstāvības pilnvarām, kas apstiprinātas pēc [piemērošanas diena].
2.Neatkarīgi no 1. punkta šo regulu no [piemērošanas diena] piemēro pārstāvības pilnvarām, ko iepriekš piešķīris pieaugušais saskaņā ar nosacījumiem, kuri atbilst HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 15. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
3.Regulas VI nodaļu par sadarbību starp centrālajām iestādēm piemēro pieprasījumiem un pieteikumiem, ko centrālās iestādes saņem no [piemērošanas diena].
4.Regulas VII nodaļu par Eiropas pārstāvības apliecību piemēro apliecības pieteikumiem, ko izdevējiestāde saņem no [piemērošanas diena].
5.Dalībvalstis izmanto 49. panta 1. punktā minēto decentralizētu IT sistēmu procedūrām, kas uzsāktas no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko divu gadu laikposmam pēc 60. panta 5. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.
6.Regula VIII nodaļu par aizsardzības reģistru un citu pārstāvības pilnvaru reģistru izveidi un savstarpēju savienošanu piemēro veiktajiem pasākumiem un apstiprinātajām vai reģistrētajām pārstāvības pilnvarām no tā mēneša pirmās dienas, kas seko divu gadu laikposmam pēc 60. panta 4. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.
66. pants
Uzraudzība un izvērtēšana
1.Līdz [10 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei [un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai] ziņojumu par šīs regulas izvērtēšanu, kas pamatots ar dalībvalstu sniegto un Komisijas apkopoto informāciju. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.
2.Sākot no [3 gadi pēc stāšanās spēkā], dalībvalstis Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās ietvaros katru gadu sniedz Komisijai šādu informāciju:
a)ienākošo paziņojumu skaits, ko saņēmušas to iestādes saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7. pantu un ko nosūtījušas citas dalībvalsts iestādes;
b)ienākošo pieprasījumu skaits, ko saņēmušas to iestādes saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 8. pantu un ko nosūtījušas citas dalībvalsts iestādes;
c)dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegto Eiropas pārstāvības apliecību skaits, kā arī iepriekš izdoto Eiropas pārstāvības apliecību labojumu, grozījumu vai atsaukumu pieprasījumu skaits un, ja iespējams, sadalījums starp apliecībām, kas izsniegtas, pamatojoties uz sākotnējo pasākumu, un apliecībām, kas izsniegtas, pamatojoties uz sākotnēji apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām;
d)ienākošo lūgumu skaits, ko centrālās iestādes saņēmušas no citu dalībvalstu centrālajām iestādēm, un, ja iespējams, šo lūgumu būtība;
e)to ienākošo pieprasījumu skaits, ko dalībvalstu centrālā iestāde vai centrālās iestādes saņēmušas no citu dalībvalstu iestādēm un kompetentajām iestādēm, un, ja iespējams, šo pieprasījumu būtība;
f)vidējais to lietu ilgums, kuras izskata centrālās iestādes saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz attiecīgajā gadā slēgto lietu skaitu. Lietas izskatīšanas ilgumu aprēķina no dienas, kad to reģistrējusi centrālā iestāde, līdz dienai, kad lieta ir galīgi slēgta.
67. pants
Publiski pieejama informācija
1.Lai informāciju darītu pieejamu sabiedrībai, dalībvalstis, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, iesniedz faktu lapas ar īsu kopsavilkumu par saviem tiesību aktiem, tai skaitā, ja iespējams, šādu informāciju:
a)indikatīvs saraksts ar pasākumiem, kas vērsti uz pieaugušo personu aizsardzību;
b)indikatīvs saraksts ar pārstāvības pilnvarām, kas vērstas uz pieaugušo personu aizsardzību;
c)pārstāvības pilnvaru esība un apstiprināšanas procedūras;
d)iestādes, kuru kompetencē ir pieaugušo aizsardzības jautājumi, to uzdevumi un kontaktinformācija, ja iespējams;
e)valsts procedūras, ko piemēro pasākumu un/vai pārstāvības pilnvaru noteikšanai, reģistrēšanai, apstiprināšanai, grozīšanai un izbeigšanai.
2.Dalībvalstis pastāvīgi atjaunina informāciju.
68. pants
Pieejamība
Sabiedrībai sniegto informāciju, kā arī veidlapas un pieteikumus, kas tai darīti pieejami saskaņā ar šo regulu, dara publiski pieejamus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 piekļūstamības prasībām.
69. pants
Informācija, kas jāpaziņo Komisijai
1.Dalībvalstis Komisijai paziņo:
a)iestādes, kuru kompetencē ir lemt par citā dalībvalstī veikta pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu, kā minēts 9. panta 2. punktā;
b)iestādes, kuru kompetencē ir izsniegt 15. pantā minēto apliecinājumu;
c)attiecīgās valsts tiesību aktu normas par tādu publisku aktu pierādījuma spēku, kas vērsti uz pieaugušo aizsardzību;
d)nosacījumus publiska akta autentiskuma noteikšanai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kā minēts 16. panta 2. punktā;
e)iestādes, kuru kompetencē ir izsniegt 17. pantā minēto apliecinājumu;
f)atbilstīgi 18. pantam izraudzīto centrālo iestāžu nosaukums un adrese, kā arī saziņas līdzekļi;
g)attiecīgā gadījumā to iestāžu un citu struktūru nosaukumi, adreses un kontaktinformācija, kuru kompetencē ir noteikt mediāciju vai citus alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus, kā minēts 28. pantā;
h)valodas, kas ir pieņemamas tulkojumiem saskaņā ar 31. pantu;
i)iestādes, kuru kompetencē ir izsniegt Eiropas pārstāvības apliecību, kā minēts 36. panta 2. punktā;
j)iestādes, kuru kompetencē ir izskatīt 43. pantā minētās pārsūdzības procedūras;
k)maksu, ja tāda ir, ko dalībvalstis iekasē par Eiropas pārstāvības apliecības izsniegšanu saskaņā ar 37. panta 2. punktu;
l)tiesu iestādes, kuru kompetencē ir izskatīt pārsūdzības procedūru saskaņā ar 43. pantu un pieprasījumus apturēt apliecības darbību saskaņā ar 44. pantu;
m)regulas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās iestādes, kurām ir piekļuve informācijai, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.
2.Dalībvalstis paziņo 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minēto informāciju vēlākais līdz tā mēneša pirmajai dienai, kas seko 15 mēnešu laikposmam pēc piemērošanas sākuma, un 1. punkta m) apakšpunktā minēto informāciju — līdz tā mēneša pirmajai dienai, kas seko divu gadu laikposmam pēc 60. panta 4. punktā minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas.
3.Dalībvalstis dara Komisijai zināmas visas izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā.
4.Komisija 1. punktā minēto informāciju dara publiski pieejamu, izmantojot pienācīgus līdzekļus, ieskaitot Eiropas e-tiesiskuma portālu.
70. pants
Spēkā stāšanās un piemērošana
1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.To piemēro no [tā mēneša pirmās dienas, kas seko 18 mēnešu laikposmam no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
3.Regulas 49. un 50. pantu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kas seko divu gadu laikposmam pēc 60. panta 2. punktā minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas.
4.Regulas 45. un 46. pantu piemēro no [divi gadi pēc piemērošanas sākuma dienas].
5.Regulas 47. pantu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko divu gadu laikposmam pēc 60. pantā 1. punktā minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas.
6.Regulas 38. panta 3. punktu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kas seko divu gadu laikposmam pēc 60. panta 4. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētāja priekšsēdētājs
[...] [...]
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.5.2023
COM(2023) 280 final
PIELIKUMS
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, pasākumu atzīšanu un izpildi un sadarbību pieaugušo personu aizsardzības jautājumos
{SEC(2023) 208 final} - {SWD(2023) 154 final} - {SWD(2023) 155 final} - {SWD(2023) 156 final}
11. PIELIKUMS […]
KONVENCIJA PAR PIEAUGUŠO PERSONU
STARPTAUTISKO AIZSARDZĪBU
(Noslēgta 2000. gada 13. janvārī)
Šīs Konvencijas parakstītājas valstis,
ņemot vērā nepieciešamību pēc to pieaugušo aizsardzības starptautiskās situācijās, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses,
vēlēdamās novērst savu tiesību sistēmu pretrunas saistībā ar jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu un izpildi attiecībā uz pieaugušo aizsardzības pasākumiem,
vēršot uzmanību uz to, cik svarīga ir starptautiska sadarbība pieaugušo aizsardzības jomā,
apstiprinot, ka galvenie apsvērumi ir pieaugušā interešu un cieņas un autonomijas ievērošana,
ir vienojušās par šādiem noteikumiem.
i nodaļa — Konvencijas darbības joma
1. pants
(1) Šo Konvenciju piemēro to pieaugušo aizsardzībai starptautiskās situācijās, kuri savu personīgo spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses.
(2) Tās mērķi ir:
a) noteikt valsti, kuras iestādēm ir jurisdikcija veikt pasākumus, kas vērsti uz pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzību;
b) noteikt, kuri tiesību akti minētajām iestādēm jāpiemēro, īstenojot savu jurisdikciju;
c) noteikt pieaugušo pārstāvībai piemērojamos tiesību aktus;
d) nodrošināt šādu aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi visās Līgumslēdzējās valstīs;
e) izveidot sadarbību starp Līgumslēdzēju valstu iestādēm, kas var būt vajadzīga šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai.
2. pants
(1) Šajā Konvencijā pieaugušais ir persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.
(2) Šo Konvenciju piemēro arī pasākumiem attiecībā uz pieaugušo, kurš pasākumu veikšanas laikā nav sasniedzis 18 gadu vecumu.
3. pants
1. pantā minētie pasākumi var jo īpaši attiekties uz:
a) rīcībnespējas noteikšanu un aizsardzības režīma noteikšanu;
b) pieaugušā nodošanu tiesu vai administratīvas iestādes aizsardzībā;
c) aizbildnību, aizgādnību un līdzīgiem tiesiskiem režīmiem;
d) jebkuras tādas personas vai iestādes iecelšanu un funkcijām, kas ir atbildīga par pieaugušā personu vai īpašumu, pārstāv pieaugušo vai palīdz viņam;
e) pieaugušā ievietošanu kādā iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību;
f) pieaugušā īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu;
g) atļauju veikt īpašu iejaukšanos pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai.
4. pants
(1) Šo Konvenciju nepiemēro attiecībā uz:
a) uzturēšanas saistībām;
b) laulības vai līdzīgu attiecību nodibināšanu, anulēšanu un šķiršanu, kā arī laulāto atšķiršanu;
c) mantiskajām attiecībām saistībā ar laulību vai līdzīgām attiecībām;
d) trastiem un mantošanu;
e) sociālo nodrošinājumu;
f) vispārējiem publiskiem pasākumiem veselības jomā;
g) pasākumiem, kas veikti attiecībā uz personu sakarā ar šīs personas izdarītajiem kriminālpārkāpumiem;
h) lēmumiem par patvēruma tiesībām un imigrāciju;
i) pasākumiem, kas vērsti tikai uz sabiedrības drošību.
(2) Šā panta 1. punkts attiecībā uz tajā minētajiem jautājumiem neietekmē personas tiesības rīkoties kā pieaugušā pārstāvim.
ii nodaļa — Jurisdikcija
5. pants
(1) Pieaugušā personas un īpašumu aizsardzības pasākumu veikšana ir tās Līgumslēdzējas valsts tiesu vai pārvaldes iestāžu jurisdikcijā, kurā ir pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta.
(2) Ja pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta mainās, pārceļoties uz kādu citu Līgumslēdzēju valsti, tad jurisdikcija ir tās valsts iestādēm, kurā ir jaunā pastāvīgā dzīvesvieta.
6. pants
(1) Attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir bēgļi, un tiem, kas sakarā ar viņu valstī notiekošām nekārtībām ir pārvietoti uz kādu citu valsti, 5. panta 1. punktā paredzētā jurisdikcija ir tās Līgumslēdzējas valsts iestādēm, kuras teritorijā pieaugušie atrodas pēc šādas pārvietošanas.
(2) Iepriekšējais punkts attiecas arī uz pieaugušajiem, kuru pastāvīgo dzīvesvietu nav iespējams noteikt.
7. pants
(1) Izņemot pieaugušos, kas ir bēgļi vai kas valstspiederības valstī notiekošu nekārtību dēļ ir starptautiski pārvietoti, tās Līgumslēdzējas valsts iestādēm, kuras valstspiederīgais ir pieaugušais, ir jurisdikcija veikt pasākumus pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai, ja tās uzskata, ka tās spēj labāk novērtēt pieaugušā intereses, un pēc tam, kad tās ir konsultējušas iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu vai 6. panta 2. punktu.
(2) Šo jurisdikciju neizmanto, ja iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 2. punktu vai 8. pantu, ir informējušas tās valsts iestādes, kuras valstspiederīgais ir pieaugušais, ka tās ir veikušas pasākumus, ko prasa situācija, vai ir nolēmušas, ka pasākumi nebūtu jāveic, vai ka tajās notiek tiesvedība.
(3) Saskaņā ar 1. punktu veiktie pasākumi zaudē spēku, tiklīdz iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 2. punktu vai 8. pantu, ir veikušas pasākumus, ko prasa situācija, vai ir nolēmušas, ka pasākumi nav jāveic. Šīs iestādes attiecīgi informē iestādes, kuras veikušas pasākumus saskaņā ar 1. punktu.
8. pants
(1) Līgumslēdzējas valsts iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. vai 6. pantu, ja tās uzskata, ka tas ir pieaugušā interesēs, pēc savas ierosmes vai pēc citas Līgumslēdzējas valsts iestādes lūguma var pieprasīt kādas 2. punktā minētās valsts iestādēm veikt pasākumus pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai. Pieprasījums var attiekties uz visiem vai dažiem šādas aizsardzības aspektiem.
(2) Līgumslēdzējas valstis, kuru iestādēs var vērsties, kā noteikts iepriekšējā punktā, ir:
a) valsts, kuras valstspiederīgais ir pieaugušais;
b) valsts, kurā bijusi pieaugušā iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta;
c) valsts, kurā atrodas pieaugušā īpašums;
d) valsts, kuras iestādes pieaugušais ir rakstiski izvēlējies pasākumu veikšanai viņa aizsardzībai;
e) valsts, kurā ir pastāvīgā dzīvesvieta pieaugušajam tuvai personai, kas gatava uzņemties viņa aizsardzību;
f) valsts, kuras teritorijā pieaugušais atrodas, attiecībā uz pieaugušā personas aizsardzību.
(3) Ja saskaņā ar iepriekšējiem punktiem noteiktā iestāde neatzīst savu jurisdikciju, jurisdikciju saglabā Līgumslēdzējas valsts iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. vai 6. pantu.
9. pants
Tās Līgumslēdzējas valsts iestādēm, kurā atrodas pieaugušā īpašums, ir jurisdikcija veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz šo īpašumu, ciktāl šādi pasākumi ir saderīgi ar pasākumiem, ko veic kompetentās iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8. pantu.
10. pants
(1) Visos steidzamības gadījumos jurisdikcija veikt jebkādus vajadzīgos aizsardzības pasākumus ir tās Līgumslēdzējas valsts iestādēm, kuras teritorijā atrodas pieaugušais vai pieaugušā īpašums.
(2) Pasākumus, ko attiecībā uz pieaugušo, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā Līgumslēdzējā valstī, veic saskaņā ar šā panta iepriekšējo punktu, izbeidz, tiklīdz iestādes, kam ir 5. līdz 9. pantā paredzētā jurisdikcija, ir veikušas apstākļiem atbilstošus pasākumus.
(3) Pasākumus, ko saskaņā ar šā panta 1. punktu Līgumslēdzējās valstīs veic attiecībā uz pieaugušo, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā trešā valstī, izbeidz, tiklīdz attiecīgā Līgumslēdzēja valsts ir atzinusi pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgajos apstākļos un ko veic trešās valsts iestādes.
(4) Iestādes, kas veikušas pasākumus saskaņā ar 1. punktu, ja iespējams, informē pieaugušā pastāvīgās dzīvesvietas Līgumslēdzējas valsts iestādes par veiktajiem pasākumiem.
11. pants
(1) Izņēmuma kārtā Līgumslēdzējas valsts, kuras teritorijā atrodas pieaugušais, iestādēm ir jurisdikcija veikt pagaidu pasākumus pieaugušā personas aizsardzībai, kam ir teritoriāla iedarbība tikai attiecīgajā valstī, ciktāl šādi pasākumi ir saderīgi ar pasākumiem, kurus jau ir veikušas iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5.–8. pantu, un pēc tam, kad tās ir konsultējušas iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu.
(2) Pasākumus, ko attiecībā uz pieaugušo, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā Līgumslēdzējā valstī, veic saskaņā ar šā panta iepriekšējo punktu, izbeidz, tiklīdz iestādes, kam ir 5. līdz 8. pantā paredzētā jurisdikcija, ir pieņēmušas lēmumu par aizsardzības pasākumiem, kuri var būt vajadzīgi attiecīgajos apstākļos.
12. pants
Ievērojot 7. panta 3. punktu, atbilstīgi 5. līdz 9. pantam veiktie pasākumi ir spēkā tiem noteikto laiku, pat ja, mainoties apstākļiem, ir zudis jurisdikcijas pamats, un tie ir spēkā, kamēr iestādes, kurām ir šajā Konvencijā paredzētā jurisdikcija, nav attiecīgos pasākumus grozījušas, aizstājušas vai izbeigušas.
iii nodaļa – Piemērojamie tiesību akti
13. pants
(1) Īstenojot šīs Konvencijas II nodaļā paredzēto jurisdikciju, Līgumslēdzēju valstu iestādes piemēro savas valsts tiesību aktus.
(2) Ja tas vajadzīgs pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai, tad izņēmuma gadījumos šīs iestādes tomēr var piemērot vai ņemt vērā tādas citas valsts tiesību aktus, ar kuru attiecīgajiem apstākļiem ir nozīmīga saistība.
14. pants
Ja pasākumu, ko pieņem kāda Līgumslēdzēja valsts, īsteno citā Līgumslēdzējā valstī, tad tā īstenošanas nosacījumus reglamentē šīs citas valsts tiesību akti.
15. pants
(1) Pieaugušā piešķirto pārstāvības pilnvaru esību, apmēru, grozīšanu un izbeigšanos vai nu saskaņā ar vienošanos, vai ar vienpusēju aktu, kas jāīsteno, ja šāds pieaugušais nespēj aizsargāt savas intereses, reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā vienošanās vai akta noslēgšanas brīdī ir pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta, ja vien šā panta 2. punktā minētie tiesību akti nav skaidri rakstiski norādīti.
(2) Valstis, kuru tiesību aktus var noteikt, ir:
a) valsts, kuras valstspiederīgais ir pieaugušais;
b) valsts, kurā bijusi pieaugušā iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta;
c) valsts, kurā atrodas pieaugušā īpašums, attiecībā uz šo īpašumu.
(3) Šādu pārstāvības pilnvaru īstenošanas kārtību reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā tās tiek īstenotas.
16. pants
Ja 15. pantā minētās pārstāvības pilnvaras netiek īstenotas tādā veidā, kas pietiekami nodrošina pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzību, tās var atsaukt vai grozīt ar pasākumiem, kurus veic iestāde, kam ir jurisdikcija saskaņā ar šo Konvenciju. Ja šādas pārstāvības pilnvaras tiek atsauktas vai grozītas, pēc iespējas plašāk jāņem vērā 15. pantā minētie valsts tiesību akti.
17. pants
(1) Nevar apstrīdēt tāda darījuma spēkā esību, kas noslēgts starp trešo personu un citu personu, kura saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā veikts darījums, būtu tiesīga rīkoties kā pieaugušā pārstāvis, un trešā persona nevar būt atbildīga tikai tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar šajā nodaļā norādītajiem tiesību aktiem otra darījuma puse nebija tiesīga rīkoties kā pieaugušā pārstāvis, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja vai arī tai bija jāzina, ka šādu pārstāvību reglamentē pēdējie no minētajiem tiesību aktiem.
(2) Šā panta iepriekšējo punktu piemēro tikai tad, ja darījumu noslēgušas personas, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā.
18. pants
Šīs nodaļas noteikumus piemēro arī tad, ja norādītie tiesību akti ir trešās valsts tiesību akti.
19. pants
Šajā nodaļā termins “tiesību akti” nozīmē valstī spēkā esošos tiesību aktus, izņemot kolīziju normas.
20. pants
Šī nodaļa neliedz piemērot tās valsts, kurā jānodrošina pieaugušā aizsardzība, tiesību aktu noteikumus, ja šo noteikumu piemērošana ir obligāta neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti būtu piemērojami pretējā gadījumā.
21. pants
Ar šīs nodaļas noteikumiem noteikto tiesību aktu piemērošanu var atteikt tikai tad, ja to piemērošana ir acīmredzami pretrunā sabiedriskajai kārtībai.
iv nodaļa — Atzīšana un izpilde
22. pants
(1) Piemērojot Līgumslēdzēju valstu tiesību aktus, atzīst kādas citas Līgumslēdzējas valsts iestāžu veiktos pasākumus.
(2) Atzīšanu tomēr var atteikt:
a) ja pasākumu veikusi iestāde, kuras jurisdikciju nenosaka kāds no II nodaļas noteikumos paredzētajiem pamatojumiem vai tā nav atbildusi kādam no tiem;
b) ja pasākums ir veikts, izņemot steidzamus gadījumus, saistībā ar tiesvedību vai administratīvo procesu, nenodrošinot pieaugušajam iespēju tikt uzklausītam, un pārkāpjot tās valsts procedūras pamatprincipus, kurai izteikts lūgums;
c) ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā tās valsts sabiedriskajai kārtībai, kurai izteikts lūgums, vai ir pretrunā minētās valsts tiesību aktu noteikumiem, kuri ir obligāti neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti būtu piemērojami pretējā gadījumā;
d) ja pasākums nav saderīgs ar vēlāku pasākumu, kas veikts trešā valstī, kurai būtu bijusi jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 9. pantu, un šis vēlākais pasākums atbilst atzīšanas prasībām valstī, kurai izteikts lūgums;
e) ja nav ievērota 33. pantā paredzētā procedūra.
23. pants
Neskarot 22. panta 1. punktu, ikviena ieinteresētā persona var lūgt Līgumslēdzējas valsts kompetentajām iestādēm pieņemt lēmumu par citā Līgumslēdzējā valstī pieņemta pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu. Procedūru reglamentē tās valsts tiesību akti, kurai izteikts lūgums.
24. pants
Tās valsts iestādei, kurai izteikts lūgums, ir saistoši konstatētie fakti, ar ko savu jurisdikciju pamato tās valsts iestāde, kurā ir veikts attiecīgais pasākums.
25. pants
(1) Ja Līgumslēdzējā valstī veikti un šajā valstī izpildāmi pasākumi ir jāizpilda kādā citā Līgumslēdzējā valstī, tad pēc ieinteresētās personas lūguma šādus pasākumus attiecīgajā citā valstī pasludina par izpildāmiem vai reģistrētiem izpildes nolūkā, ievērojot procedūru, kas paredzēta minētās valsts tiesību aktos.
(2) Ikviena Līgumslēdzēja valsts, lai pasludinātu izpildāmību vai reģistrētu, piemēro vienkāršu un ātru procedūru.
(3) Izpildāmības pasludināšanu vai reģistrāciju var atteikt, pamatojoties tikai uz kādu no 22. panta 2. punktā minētajiem iemesliem.
26. pants
Neskarot tādu pārskatīšanu, kas varētu būt vajadzīga iepriekšējo pantu piemērošanai, veiktie pasākumi nav pārskatāmi pēc būtības.
27. pants
Pasākumus, kas veikti vienā Līgumslēdzējā valstī un citā Līgumslēdzējā valstī pasludināti par izpildāmiem vai reģistrēti izpildes nolūkā, pēdējā minētajā valstī izpilda tā, it kā tos būtu veikušas šīs valsts iestādes. Izpildi veic saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurai izteikts lūgums, ciktāl to paredz šādi tiesību akti.
v nodaļa — Sadarbība
28. pants
(1) Līgumslēdzējas valstis norāda centrālo iestādi, kas pilda pienākumus, kurus šī Konvencija uzliek šādām iestādēm.
(2) Federālas valstis, valstis ar vairākām tiesību sistēmām vai valstis ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesīgas norādīt vairākas centrālās iestādes un precizēt to funkciju teritoriālo un individuālo raksturu. Ja valsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā izraugās to centrālo iestādi, kurai var adresēt visus paziņojumus, lai tā tos pārsūtītu šajā valstī kompetentai centrālai iestādei.
29. pants
(1) Lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķus, centrālās iestādes sadarbojas un veicina sadarbību starp savu valstu kompetentajām iestādēm.
(2) Saistībā ar Konvencijas piemērošanu tās veic atbilstīgus pasākumus, lai sniegtu informāciju par savu valstu tiesību aktiem un pieejamiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pieaugušo personu aizsardzību.
30. pants
Līgumslēdzēju valstu centrālās iestādes tieši vai ar valsts iestāžu vai citu struktūru starpniecību veic visus attiecīgus pasākumus, lai:
a) ar visiem līdzekļiem veicinātu saziņu starp kompetentajām iestādēm situācijās, uz kurām attiecas Konvencija;
b) pēc citas Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes lūguma sniegtu palīdzību pieaugušā atrašanās vietas noteikšanā, ja ir ziņas, ka pieaugušais varētu atrasties tās valsts teritorijā, kurai izteikts lūgums, un ka viņam varētu būt vajadzīga aizsardzība.
31. pants
Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes tieši vai ar citu struktūru starpniecību var mudināt izmantot mediāciju, samierināšanu vai līdzīgus līdzekļus, lai rastu saskaņotus risinājumus pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai situācijās, uz kurām attiecas Konvencija.
32. pants
(1) Ja tiek apsvērts kāds aizsardzības pasākums un ja tas vajadzīgs sakarā ar pieaugušā apstākļiem, Konvencijā paredzētās kompetentās iestādes var lūgt citas Līgumslēdzējas valsts iestādi, kuras rīcībā ir informācija, kas attiecas uz pieaugušā aizsardzību, paziņot šo informāciju.
(2) Ikviena Līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka šā panta 1. punktā paredzētie lūgumi jānodod tās iestādēm tikai ar šīs valsts centrālās iestādes starpniecību.
(3) Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes var lūgt citas Līgumslēdzējas valsts iestādes palīdzēt īstenot aizsardzības pasākumus, ko veic saskaņā ar šo Konvenciju.
33. pants
(1) Ja iestāde, kam ir 5. līdz 8. pantā paredzētā jurisdikcija, apsver pieaugušā ievietošanu iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību, un ja šādai ievietošanai jānotiek kādā citā Līgumslēdzējā valstī, tad minētā iestāde vispirms apspriežas ar pēdējās minētās valsts centrālo iestādi vai kādu citu kompetento iestādi. Šim nolūkam tā pārsūta ziņojumu par pieaugušo kopā ar ierosinātās ievietošanas iemesliem.
(2) Lēmumu par ievietošanu nevar pieņemt valstī, kurai izteikts lūgums, ja valsts, kurai izteikts lūgums, centrālā iestāde vai cita kompetentā iestāde saprātīgā termiņā izsaka iebildumus.
34. pants
Gadījumā, ja pieaugušais ir nopietni apdraudēts, tās Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes, kurā ir veikti vai tiek apsvērti pieaugušā aizsardzības pasākumi, ja tās ir informētas par pieaugušā pastāvīgās dzīvesvietas maiņu, pārceļoties uz citu valsti, vai par pieaugušā atrašanos citā valstī, informē minētās citas valsts iestādes par apdraudējumu un pasākumiem, kuri tiek veikti vai par kuriem tiek lemts.
35. pants
Iestādes nepieprasa un nepārsūta informāciju, kā paredzēts šajā nodaļā, ja pēc šo iestāžu ieskatiem varētu apdraudēt pieaugušā personu vai īpašumu vai radīt nopietnus draudus pieaugušās personas ģimenes locekļa brīvībai vai dzīvībai.
36. pants
(1) Neskarot iespēju noteikt pamatotu maksu par pakalpojumu sniegšanu, Līgumslēdzēju valstu centrālās iestādes un citas valsts iestādes pašas sedz izmaksas, kas tām rodas, piemērojot šo Konvenciju.
(2) Līgumslēdzējas valstis var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām valstīm par maksas izlietojumu.
37. pants
Līgumslēdzējas valstis var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām valstīm, lai to savstarpējās attiecībās uzlabotu šīs nodaļas noteikumu piemērošanu. Valstis, kuras ir noslēgušas šādu nolīgumu, nosūta tā kopiju Konvencijas depozitāram.
vi nodaļa — Vispārīgi noteikumi
38. pants
(1) Tās Līgumslēdzējas valsts iestādes, kurā ir veikts kāds aizsardzības pasākums vai apstiprinātas pārstāvības pilnvaras, var personai, kam uzticēta pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzība, pēc pieprasījuma izsniegt apliecību, kurā norādīts statuss, kādā šai personai ir tiesības rīkoties, un tai piešķirtās pilnvaras.
(2) Uzskata, ka apliecībā norādītais statuss un pilnvaras šai personai piešķirtas no apliecības izsniegšanas datuma, ja nekas neliecina par pretējo.
(3) Ikviena Līgumslēdzēja Valsts izvēlas iestādes, kas ir tiesīgas sagatavot šo apliecību.
39. pants
Personas datus, kas iegūti vai pārsūtīti saskaņā ar Konvenciju, izmanto vienīgi tādā nolūkā, kādā tie iegūti vai pārsūtīti.
40. pants
Iestādes, kam pārsūtīta informācija, nodrošina tās konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.
41. pants
Visus dokumentus, ko nosūta vai iesniedz saskaņā ar šo Konvenciju, atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm.
42. pants
Katra Līgumslēdzēja valsts var norādīt iestādes, kurām iesniedz 8. un 33. pantā paredzētos lūgumus.
43. pants
(1) Par norīkotajām iestādēm, kas minētas 28. un 42. pantā, paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam ne vēlāk kā šīs Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dienā. Pastāvīgajam birojam paziņo arī par visām izmaiņām attiecībā uz šīm iestādēm.
(2) Konvencijas 32. panta 2. punktā minēto paziņojumu iesniedz Konvencijas depozitāram.
44. pants
Līgumslēdzējai valstij, kurā attiecībā uz pieaugušā vai viņa īpašuma aizsardzību piemēro dažādas tiesību sistēmas vai dažādus tiesību normu kopumus, nav jāpiemēro šīs Konvencijas noteikumi attiecībā uz strīdiem, kas rodas vienīgi saistībā ar šīm dažādajām sistēmām vai tiesību normu kopumiem.
45. pants
Valstī, kurā attiecībā uz šajā Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem dažādās teritoriālajās vienībās piemēro divas vai vairākas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumus:
a) norādes uz pastāvīgu dzīvesvietu šādā valstī uzskata par norādēm uz pastāvīgu dzīvesvietu teritoriālajā vienībā;
b) norādes uz pieaugušā atrašanos šādā valstī uzskata par norādēm uz atrašanos teritoriālajā vienībā;
c) norādes uz pieaugušā īpašuma atrašanos šādā valstī uzskata par norādēm uz pieaugušā mantas atrašanos teritoriālajā vienībā;
d) norādes uz valsti, kuras valstspiederīgais ir pieaugušais, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kā noteikts šādas valsts tiesību aktos, vai – ja nepastāv attiecīgas tiesību normas – uz teritoriālo vienību, ar kuru pieaugušajam ir visciešākā saikne;
e) norādes uz valsti, kuras iestādes pieaugušais izvēlējies, uzskata:
– par norādi uz teritoriālo vienību, ja pieaugušais izvēlējies šīs teritoriālās vienības iestādes;
– par norādi uz teritoriālo vienību, ar kuru pieaugušajam ir visciešākā saikne, ja pieaugušais izvēlējies valsts iestādes, nenorādot konkrētu teritoriālo vienību attiecīgajā valstī;
f) norādes uz tādas valsts tiesību aktiem, ar kuru attiecīgajiem apstākļiem ir būtiska saikne, uzskata par norādēm uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, ar kuru attiecīgajiem apstākļiem ir būtiska saikne;
g) norādes uz tās valsts tiesību aktiem, procedūru vai iestādi, kurā veikts pasākums, uzskata par norādēm uz tiesību aktiem vai procedūru, kas ir spēkā šādā teritoriālajā vienībā, vai tās teritoriālās vienības iestādi, kurā šāds pasākums veikts;
h) norādes uz valsts, kurai izteikts lūgums, tiesību aktiem, procedūru vai iestādi uzskata par norādēm uz tiesību aktiem vai procedūru, kas ir spēkā šādā teritoriālajā vienībā, vai tās teritoriālās vienības iestādi, kurā prasīta atzīšana vai izpilde;
i) norādes uz valsti, kurā jāīsteno aizsardzības pasākums, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kurā šis aizsardzības pasākums jāīsteno;
j) norādes uz šādas valsts struktūrām vai iestādēm, kas nav centrālā iestāde, uzskata par norādēm uz struktūrām vai iestādēm, kam ir tiesības rīkoties attiecīgajā teritoriālajā vienībā.
46. pants
Lai saskaņā ar III nodaļu noteiktu piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz valstīm, kurās ir divas vai vairāk teritoriālās vienības, kam saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ir pašām sava tiesību sistēma vai tiesību normu kopums, piemēro šādus noteikumus:
a) ja šādā valstī ir spēkā esošas tiesību normas, kas nosaka to, kuras teritoriālās vienības tiesību akti jāpiemēro, tad piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus;
b) ja šādu tiesību normu nav, tad piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus, kā noteikts 45. pantā.
47. pants
Lai saskaņā ar III nodaļu noteiktu piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz valstīm, kurās ir divas vai vairāk tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi, ko piemēro dažādām personu kategorijām saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, piemēro šādus noteikumus:
a) ja šādā valstī ir tiesību normas, kas nosaka, kuru no tiesību aktiem jāpiemēro, tad piemēro attiecīgo tiesību aktu;
b) ja šādu tiesību normu nav, tad piemēro to tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu, ar ko pieaugušajam ir visciešākā saikne.
48. pants
Attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm ar šo Konvenciju aizstāj Konvenciju par aizliegumu un tamlīdzīgiem aizsardzības pasākumiem (Convention concernant l'interdiction et les mesures de protection analogues), kas parakstīta Hāgā 1905. gada 17. jūlijā.
49. pants
(1) Konvencija neskar citus starptautiskos nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses ir šīs Konvencijas Līgumslēdzējas valstis un kuros ir noteikumi par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, ja vien šāda nolīguma līgumslēdzējas puses nav deklarējušas ko citu.
(2) Šī Konvencija neskar iespēju vienai vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm slēgt nolīgumus, kuros attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir šāda nolīguma līgumslēdzējas puses pastāvīgie iedzīvotāji, ir noteikumi par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija.
(3) Nolīgumi, ko viena vai vairākas Līgumslēdzējas valstis noslēdz par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, neskar šīs Konvencijas piemērošanu attiecībās starp šādām valstīm un pārējām Līgumslēdzējām valstīm.
(4) Šā panta iepriekšējie punkti attiecas arī uz vienotiem tiesību aktiem, ko pamato īpašas reģionālas vai citādas saites starp attiecīgajām valstīm.
50. pants
(1) Konvencija attiecas uz pasākumiem tikai tad, ja tos kādā valstī veic pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā šajā valstī.
(2) Konvencija attiecas uz tādu pasākumu atzīšanu un izpildi, kas veikti pēc tam, kad Konvencija ir stājusies spēkā starp valsti, kur tiek veikti pasākumi, un lūguma saņēmēju valsti.
(3) Konvenciju no tās spēkā stāšanās brīža Līgumslēdzējā valstī piemēro pārstāvības pilnvarām, kas iepriekš piešķirtas saskaņā ar nosacījumiem, kuri atbilst 15. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
51. pants
(1) Visus paziņojumus Līgumslēdzēju valstu centrālajām iestādēm vai citām iestādēm nosūta oriģinālvalodā, pievienojot tulkojumu attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai kādā no oficiālajām valodām vai – ja tas nav iespējams – tulkojumu franču vai angļu valodā.
(2) Līgumslēdzējas valstis, izdarot atrunu saskaņā ar 56. pantu, tomēr var iebilst pret angļu vai franču valodas lietojumu, bet ne pret abu valodu lietojumu.
52. pants
Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs regulāri sasauc īpašo komisiju, lai pārskatītu Konvencijas darbību praksē.
vii nodaļa — Nobeiguma noteikumi
53. pants
(1) Konvencija atvērta parakstīšanai valstīm, kas bija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences locekles 1999. gada 2. oktobrī.
(2) To ratificē, pieņem vai apstiprina, un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai, kas ir Konvencijas depozitārs.
54. pants
(1) Ikviena cita valsts var pievienoties Konvencijai pēc tam, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 57. panta 1. punktu.
(2) Pievienošanās instrumentu deponē depozitāram.
(3) Šāda pievienošanās ir spēkā tikai attiecībās ar valsti, kas pievienojas Konvencijai, un tām Līgumslēdzējām valstīm, kas sešos mēnešos pēc 59. panta b) punktā minētā paziņojuma saņemšanas nav iebildušas pret minētās valsts pievienošanos. Pēc pievienošanās šādu iebildumu valstis var arī izteikt brīdī, kad tās ratificē, pieņem vai apstiprina Konvenciju. Par visiem šādiem iebildumiem paziņo depozitāram.
55. pants
(1) Ja valstij ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, tad šāda valsts var – parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot Konvenciju vai arī pievienojoties tai – deklarēt, ka Konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šādu deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.
(2) Par šādu deklarāciju paziņo depozitāram, un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām šī Konvencija attiecas.
(3) Ja valsts neiesniedz šajā pantā paredzēto deklarāciju, Konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.
56. pants
(1) Jebkura valsts var ne vēlāk kā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī, vai arī 55. pantā paredzētās deklarācijas sniegšanas brīdī, veikt 51. panta 2. punktā paredzēto atrunu. Citas atrunas veikt nevar.
(2) Ikviena valsts var jebkurā brīdī atsaukt savu atrunu. Par šādu atsaukumu paziņo depozitāram.
(3) Atruna zaudē spēku trešā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma saņemšanas.
57. pants
(1) Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas, kā minēts 53. pantā.
(2) Pēc tam Konvencija stājas spēkā šādi:
a) attiecībā uz valstīm, kas Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina pēc tās stāšanās spēkā, – tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc attiecīgā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas;
b) attiecībā uz valstīm, kas pievienojas Konvencijai, – tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc 54. panta 3. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa;
c) attiecībā uz teritoriālajām vienībām, uz kurām Konvencija tiek attiecināta saskaņā ar 55. pantu, – tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc minētajā pantā paredzētā paziņojuma saņemšanas.
58. pants
(1) Šīs Konvencijas Līgumslēdzējas valstis var denonsēt to, iesniedzot depozitāram rakstisku paziņojumu. Denonsēšana var attiekties tikai uz noteiktām teritoriālajām vienībām, uz ko attiecas Konvencija.
(2) Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko divpadsmit mēnešu termiņam pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu. Ja paziņojumā ir norādīts ilgāks termiņš, pēc kura denonsēšana stājas spēkā, tad denonsēšana stājas spēkā, beidzoties šādam ilgākam termiņam.
59. pants
Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstīm un valstīm, kas pievienojušās saskaņā ar 54. pantu, depozitārs paziņo par:
a) parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu un apstiprināšanu, kas minēta 53. pantā;
b) pievienošanos un iebildumiem, kas celti sakarā ar 54. pantā minēto pievienošanos;
c) dienu, kad saskaņā ar 57. pantu Konvencija stājas spēkā;
d) deklarācijām, kas minētas 32. panta 2. punktā un 55. pantā;
e) nolīgumiem, kas minēti 37. pantā;
f) atrunām, kas minētas 51. panta 2. punktā, un par 56. panta 2. punktā minētajiem atsaukumiem;
g) denonsēšanu, kas minēta 58. pantā.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju.
Parakstīta Hāgā 2000. gada 13. janvārī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā kopijā, ko deponē Nīderlandes Karalistes valdības arhīvos un kuras apliecinātu kopiju, izmantojot diplomātiskos kanālus, izsūta katrai valstij, kas ir Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences locekle.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.5.2023
COM(2023) 280 final
PIELIKUMI
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, pasākumu atzīšanu un izpildi un sadarbību pieaugušo personu aizsardzības jautājumos
{SEC(2023) 208 final} - {SWD(2023) 154 final} - {SWD(2023) 155 final} - {SWD(2023) 156 final}
I PIELIKUMS
|
APLIECINĀJUMS PAR PASĀKUMU, KAS VĒRSTS UZ PIEAUGUŠO PERSONU AIZSARDZĪBU (Regulas (ES) 20XX/X 15. pants) |
|
Izdod izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc ieinteresētās personas pieteikuma, lai atzītu, neatzītu vai izpildītu pasākumu, kas vērsts uz pieaugušā aizsardzību. |
|
1.Dalībvalsts, kurā veikts pasākums (“izcelsmes dalībvalsts”) Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija |
|
2.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izdod šo apliecinājumu 2.1. Kompetentās iestādes nosaukums: 2.2. Adrese 2.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 2.2.2. Vieta un pasta indekss: 2.3. Kontaktinformācija 2.3.1. Tālrunis: 2.3.2. E-pasts: |
|
3.Iestāde, kas veikusi pasākumu, ja atšķiras no 2. punktā norādītās iestādes 3.1. Iestādes nosaukums 3.2. Adrese 3.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.2.2. Vieta un pasta indekss: 3.3. Kontaktinformācija 3.3.1. Tālrunis: 3.3.2. E-pasts: |
|
4.Pasākums 4.1. Datums (dd/mm/gggg): 4.2. Atsauces numurs: |
|
5.Pieaugušais, uz kuru attiecas pasākums (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 1 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Adrese 5.6.1. Iela un numurs/pastkaste: 5.6.2. Vieta un pasta indekss: 5.6.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 5.7. Kontaktinformācija 5.7.1. Tālrunis: 5.7.2. E-pasts: 5.7.3. Cita kontaktinformācija: |
|
6.Cita puse A 2 6.1. Fiziska persona 6.1.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 6.1.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 6.1.1. punktā norādītā): 6.1.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 6.1.4. Identifikācijas numurs 3 6.1.4.1. Valsts piešķirtais personas kods: 6.1.4.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 6.1.4.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 6.1.4.4. Cits (norādīt): 6.1.5. Adrese 6.1.5.1. Iela un numurs/pastkaste: 6.1.5.2. Vieta un pasta indekss: 6.1.5.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 6.2. Cita puse A ir juridiska persona 6.2.1. Organizācijas nosaukums: 6.2.2. Organizācijas reģistrācijas dati 4 6.2.2.1. Reģistrācijas numurs: 6.2.2.2. Reģistra / reģistrācijas iestādes nosaukums: 6.2.2.3. Reģistrācijas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 6.2.3. Organizācijas adrese 6.2.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 6.2.3.2. Vieta un pasta indekss: 6.2.3.3. Valsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): 6.2.4. Tās personas uzvārds(-i) un vārds(-i), kas pilnvarota parakstīties organizācijas vārdā: 6.2.5. Cita būtiska informācija (norādīt): 6.2.6. Kontaktinformācija 6.2.6.1. Tālrunis: 6.2.6.2. E-pasts: |
|
7. Pasākums tika veikts aizmuguriski 7.1. Klātneesošais pieaugušais vai cita puse 5 : 7.2. Minētajai pusei ir izdots dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments: 7.2.1. Nē 7.2.2. Nav zināms kompetentajai iestādei 7.2.3. Jā 7.2.3.1. Izdošanas datums (dd/mm/gggg): |
|
8.Pasākums ir pārsūdzams saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem |
|
9.Pasākuma likumīgā spēkā stāšanās datums dalībvalstī, kurā pasākums veikts (dd/mm/gggg): |
|
10.Pasākums veikts, kad attiecīgais pieaugušais nebija sasniedzis 18 gadu vecumu 10.1. Pieaugušais ir sasniedzis 18 gadu vecumu (dd/mm/gggg): |
|
11.Pieaugušajam tika dota iespēja paust savu viedokli 11.1. Jā, pieaugušā uzklausīšana notika (dd/mm/gggg): 11.2. Jā, bet pieaugušais atteicās tikt uzklausīts 11.3. Nē, šādu ar lietas steidzamību 6 saistītu iemeslu dēļ: 11.4. Nē, šādu ar lietas steidzamību nesaistītu iemeslu dēļ:
|
|
12.Tās(-o) puses(-šu) vārds(-i), kas saņēmusi(-ušas) juridisko palīdzību 12.1. Pieaugušais, kas norādīts 5. punktā 12.2. Cita puse A, kas norādīta 6. punktā 12.3. Cita puse B, kas norādīta šim apliecinājumam pievienotajās papildu lapās 7 12.4. Neviens no viņiem 12.5. Cits (norādīt): |
|
13.Pasākums: 13.1. attiecas uz pieaugušā tiesībspēju un rīcībspēju 13.2. ļauj ieviest aizsardzības režīmu 13.3. ļauj nodot pieaugušo tiesu vai administratīvās iestādes aizsardzībā 13.3.1. Tiesu vai administratīvās iestādes nosaukums un adrese: 13.4. ļauj izraudzīties vienu vai vairākas personas vai struktūras, kas ir atbildīgas par pieaugušā personu vai īpašumu, pārstāv pieaugušo vai palīdz viņam (ja šī aile ir atzīmēta, aizpildīt 14. punktu) 8 13.4.1. Ieceltais pārstāvis ir tas pats, kas cita puse A 13.4.2. Ieceltais pārstāvis ir tas pats, kas cita puse B 13.4.3. Pārstāvis nebija procesa puse 13.4.3.1. Pārstāvja vārds(-i): 13.4.3.2. Pārstāvja adrese: 13.5. ļauj ievietot pieaugušo iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību 13.5.1. Iestādes vai citas vietas nosaukums un adrese: 13.6. ļauj pilnvarot vai lemt par pieaugušās personas īpašuma pārvaldību, saglabāšanu vai atsavināšanu 13.6.1. Pieaugušās personas īpašuma norāde 9 : 13.7. pieļauj konkrētu iejaukšanos, lai aizsargātu pieaugušā personu vai īpašumu 13.8. Cits (norādīt): |
|
14.Ieceltā(-o) pārstāvja(-u) pilnvaras 14.1. Pārstāvis A ir atbildīgs par pieaugušā personu 10 14.1.1. saistībā ar šādām aktu kategorijām: 14.1.2. saistībā ar šādiem aktiem: 14.1.3. saskaņā ar atļauju: 14.2. Pārstāvis A ir atbildīgs par pieaugušā īpašumu 14.2.1. saistībā ar šādām aktu kategorijām: 14.2.2. saistībā ar aktiem, kas attiecas uz: 14.2.2.1. kustamo īpašumu 14.2.2.2. nekustamo īpašumu 14.2.2.3. šādu īpašumu: 14.2.2.4. saskaņā ar atļauju: 14.3. Cits (norādīt): |
|
15.Pasākums: 15.1. beidzas (dd/mm/gggg): 15.2. tiks pārskatīts (dd/mm/gggg): 15.3. ir spēkā līdz tā grozīšanai vai atcelšanai 15.4. Cits (norādīt): |
|
16. Pasākums nosaka tiesvedības izmaksas un izdevumus 11 16.1. Nolēmumā noteikts, ka 12 : 16.1.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 16.1.2. Organizācijas vai citas juridiskas personas nosaukums: 16.2. jāmaksā: 16.2.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 16.2.2. Organizācijas vai citas juridiskas personas nosaukums: 16.3. šāda summa: … Euro (EUR) Bulgārijas leva (BGN) Horvātijas kuna (HRK) Čehijas krona (CZK) Ungārijas forints (HUF) Polijas zlots (PLN) Rumānijas leja (RON) Zviedrijas krona (SEK) Cita (norādīt (ISO kods)): 16.4. Jebkura papildinformācija, kas var būt būtiska (piemēram, tā bankas konta rekvizīti, kurā jāiemaksā konkrētā summa) |
|
17.Jebkura papildinformācija, kas var būt būtiska: |
|
Ja ir pievienotas papildu lapas, norādīt to kopējo skaitu: Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Apliecinājuma izdevējas kompetentās iestādes paraksts un/vai zīmogs: Apliecinājuma atsauces numurs: |
II PIELIKUMS
|
APLIECINĀJUMS PAR PUBLISKO AKTU, KAS VĒRTS UZ PIEAUGUŠĀ AIZSARDZĪBU (Regulas (ES) 20XX/X 17. pants) |
|
Izdod, lai pievienotu publiskam aktam, kas vērsts uz pieaugušā aizsardzību, pēc tādas personas pieteikuma, kura vēlas izmantot publisku aktu citā dalībvalstī (“publisks akts”). |
|
1.Dalībvalsts, kurā kompetentā iestāde oficiāli sastādījusi vai reģistrējusi publisko aktu (“izcelsmes dalībvalsts”) Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija |
|
2.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izdod šo apliecinājumu 2.1. Kompetentās iestādes nosaukums: 2.2. Adrese 2.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 2.2.2. Vieta un pasta indekss: 2.3. Kontaktinformācija 2.3.1. Tālrunis: 2.3.2. E-pasts: |
|
3.Iestāde, kas oficiāli sastādījusi vai reģistrējusi publisko aktu, ja tā atšķiras no 2. punktā norādītās 3.1. Iestādes nosaukums 3.2. Adrese 3.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.2.2. Vieta un pasta indekss: 3.3. Kontaktinformācija 3.3.1. Tālrunis: 3.3.2. E-pasts: |
|
4.Publiskais akts 4.1. Datums (dd/mm/gggg): 4.2. Atsauces numurs: |
|
5.Pieaugušais, uz kuru attiecas publiskais akts (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 13 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Adrese 5.6.1. Iela un numurs/pastkaste: 5.6.2. Vieta un pasta indekss: 5.6.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 5.7. Kontaktinformācija 5.7.1. Tālrunis: 5.7.2. E-pasts: 5.7.3. Cita kontaktinformācija: |
|
6.Publiskā akta autentiskums 6.1. □ Saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem publiskajam aktam ir īpašs pierādījuma spēks salīdzinājumā ar citiem rakstveida dokumentiem 6.1.1. □ Nē 6.1.2. □ Jā. Īpašais pierādījuma spēks attiecas uz šādiem elementiem: 6.1.2.1. □ Publiskā akta sastādīšanas datums 6.1.2.2. □ Publiskā akta sastādīšanas vieta 6.1.2.3. □ Jebkura pieaugušās personas paraksta izcelsme 6.1.2.4. □ Jebkura pieaugušās personas paziņojuma saturs 6.1.2.5. □ Fakti, ko kompetentā iestāde paziņo par pārbaudītiem tās klātbūtnē 6.1.2.6. □ Darbības, ko saskaņā ar kompetento iestādes paziņoto tā ir veikusi 6.1.2.7. □ Cits (norādīt): 6.2. □ Saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem publiskais akts var zaudēt īpašo pierādījuma spēku, pamatojoties uz (vajadzības gadījumā norādīt): 6.2.1. □ tiesas nolēmumu, 6.2.1.1. □ kas pieņemts parastā tiesvedībā 6.2.1.2. □ kas pieņemts īpašā tiesvedībā, kura šajā nolūkā paredzēta tiesību aktos 6.2.2. □ Cits (norādīt): 6.3. □ Saskaņā ar tās kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju, kas izdod apliecinājumu, publiskā akta autentiskums izcelsmes dalībvalstī nav apstrīdēts |
|
7. Publiskajā aktā reģistrētie juridiskie akti un tiesiskās attiecības 7.1. Saskaņā ar tās kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju, kas izdod apliecinājumu, publiskajā aktā: 7.1.1. □ reģistrētie juridiskie akti un/vai tiesiskās attiecības nav apstrīdēti 7.1.2. □ reģistrētie juridiskie akti un/vai tiesiskās attiecības ir apstrīdēti attiecībā uz konkrētiem aspektiem, kas nav ietverti šajā apliecinājumā (norādīt): 7.2. Cita būtiska informācija (norādīt): |
|
8.Pārstāvības pilnvaras 8.1. Publiskajā aktā tiek reģistrētas pieaugušā piešķirtās pārstāvības pilnvaras 8.2. Pārstāvis (persona, kas pilnvarota rīkoties pieaugušā vārdā vai viņa atbalsta nolūkā) 8.2.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i) vai organizācijas nosaukums: 8.2.2. Attiecīgā gadījumā identifikācijas numurs 14 8.2.2.1. Valsts piešķirtais personas kods: 8.2.2.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 8.2.2.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 8.2.2.4. Cits (norādīt): 8.2.3. Attiecīgā gadījumā juridiskās personas reģistrācijas dati 15 8.2.3.1. Reģistrācijas numurs: 8.2.3.2. Reģistra / reģistrācijas iestādes nosaukums: 8.2.3.3. Reģistrācijas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 8.2.4. Adrese 8.2.4.1. Iela un numurs/pastkaste: 8.2.4.2. Vieta un pasta indekss: 8.2.4.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 8.3. Ja iecelts vairāk nekā viens pārstāvis, pārstāvji rīkojas kopīgi (vienoti) 16 līdztekus 17 (vajadzības gadījumā norādīt): atsevišķi 18 (vajadzības gadījumā norādīt): kā aizstājēji 19 (vajadzības gadījumā norādīt): 8.4. Pārstāvības pilnvaras attiecas uz šādiem jautājumiem: 8.4.1. ekonomikas un finanšu jautājumi 8.4.2. veselība 8.4.3. labklājība un citi personīgi jautājumi 8.4.4. darījumdarbības vai profesionālās lietas vai pieaugušās personas daļa korporācijā(s) 8.4.5. pieaugušās personas juridiskā pārstāvība 8.4.6. piemērojamo tiesību aktu izvēle 8.4.7. jurisdikcijas izvēle 8. 4.8. cits (norādīt): 8.5. Pārstāvības pilnvaras 8.5.1. Patlaban spēkā esošā aprūpe 8.5.1.1. Spēkā stāšanās diena (dd/mm/gggg): … 8.5.2. Turpmāk stāsies spēkā 8.5.2.1. pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma 8.5.2.2. pēc pārstāvja vienpusēja paziņojuma 8.5.2.3. pēc trešās personas lēmuma 8.5.2.4. Vajadzības gadījumā nepieciešamo pierādījumu veids (piemēram, medicīniskā izziņa): |
|
9.Iepriekšējie norādījumi 9.1. Publiskajā aktā tiek reģistrēti iepriekšēji norādījumi (personas dotās instrukcijas un izteiktās vēlmes) par šādiem jautājumiem 9.1.1. Veselība (vajadzības gadījumā norādīt): 9.1.2. Labklājība, tostarp dzīvesvieta (vajadzības gadījumā norādīt): 9.1.3. Citi personīgi jautājumi (vajadzības gadījumā norādīt): 9.1.4. Ekonomikas un finanšu jautājumi (vajadzības gadījumā norādīt): 9.1.5. Fiziskas personas kā pārstāvja izvēle, kas jāņem vērā iestādēm, veicot pasākumus, kas vērsti uz pieaugušā aizsardzību 9.1.5.1. Izraudzītā pārstāvja uzvārds(-i) un vārds(-i): 9.1.5.2. Izraudzītā pārstāvja uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 9.1.5.1. punktā norādītā): 9.1.5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 9.1.5.4. Identifikācijas numurs 20 9.1.5.4.1. Valsts piešķirtais personas kods: 9.1.5.4.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 9.1.5.4.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 9.1.5.4.4. Cits (norādīt): 9.1.5.5. Adrese 9.1.5.5.1. Iela un numurs/pastkaste: 9.1.5.5.2. Vieta un pasta indekss: 9.1.5.5.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 9.1.6. Juridiskas personas kā pārstāvja izvēle, kas jāņem vērā iestādēm, veicot pasākumu, kas vērsts uz pieaugušā aizsardzību 9.1.6.1. Organizācijas nosaukums: 9.1.6.2. Organizācijas reģistrācijas dati 21 9.1.6.2.1. Reģistrācijas numurs: 9.1.6.2.2. Reģistra / reģistrācijas iestādes nosaukums: 9.1.6.2.3. Reģistrācijas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 9.1.6.3. Organizācijas adrese 9.1.6.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 9.1.6.3.2. Vieta un pasta indekss: 9.1.6.3.3. Valsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): 9.1.6.4. Tās personas uzvārds(-i) un vārds(-i), kas pilnvarota parakstīties organizācijas vārdā: 9.1.6.5. Cita būtiska informācija (norādīt): 9.1.6.6. Kontaktinformācija 9.1.6.6.1. Tālrunis: 9.1.6.6.2. E-pasts: 9.2. Cita informācija saistībā ar iepriekšējiem norādījumiem 9.2.1. Saskaņā ar izcelsmes valsts tiesību aktiem: 9.2.1.1. iepriekšējiem norādījumiem ir juridiski saistošs spēks 9.2.1.2. iepriekšējie norādījumi jāuzskata par pieaugušā izteiktām vēlmēm un prioritātēm un ir pienācīgi jāievēro 9.2.2. Cita būtiska informācija saistībā ar iepriekšējiem norādījumiem: |
|
10.Cita publiskajā aktā reģistrētā informācija |
|
11.Reģistrācija 11.1. Publiskais akts vai kāda tā daļa ir reģistrēta izcelsmes dalībvalsts reģistrā citas dalībvalsts reģistrā |
|
12.Jebkura papildinformācija, kas var būt būtiska: |
|
Ja ir pievienotas papildu lapas, norādīt to kopējo skaitu: Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Apliecinājuma izdevējas kompetentās iestādes paraksts un/vai zīmogs: Apliecinājuma atsauces numurs: |
III PIELIKUMS
EIROPAS PĀRSTĀVĪBAS APLIECĪBA
(Regulas (ES) 20XX/X 38. pants)
|
SVARĪGI Šī apliecība ir paredzēta pārstāvim vai pārstāvjiem, kam jāizmanto savas pilnvaras, lai pārstāvētu pieaugušo, kurš savu personīgo spēju traucējumu vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses. Šo apliecību var izmantot, lai pierādītu, ka persona, kas šajā apliecībā norādīta kā pieaugušā pārstāvis, ir pilnvarota pārstāvēt konkrēto pieaugušo. Šo apliecību izdod tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tika veikts pasākums vai ir apstiprinātas pārstāvības pilnvaras (“izdevējiestāde”). Šīs apliecības oriģināls paliek minētās izdevējiestādes īpašumā, un tiek izsniegtas tikai tās apliecinātas kopijas. Apliecība ir derīga līdz datumam, kas norādīts attiecīgajā ailē šīs veidlapas beigās. Apliecības ietekme Savienībā -Tiek pieņemts, ka apliecībā norādītajai personai kā pieaugušā pārstāvim ir apliecībā minētās pilnvaras bez jebkādiem citiem ar minētajām pilnvarām saistītiem nosacījumiem un/vai ierobežojumiem, kā vien tiem, kas norādīti apliecībā. -Ikviena persona, kas konkrētā jautājumā, rīkojoties uz derīgā apliecībā apstiprinātas informācijas pamata, sadarbojas ar kādu, kas apliecībā norādīts kā pieaugušā pārstāvis, ir uzskatāma par personu, kura ir sadarbojusies ar kādu, kam ir pilnvaras pārstāvēt pieaugušo minētajos jautājumos, ja vien šī persona nezina, ka apliecības saturs nav precīzs vai derīgs, vai arī nav informēta par šādu neprecizitāti vai nederīgumu rupjas neuzmanības dēļ. -Apliecībai šāda ietekme ir Eiropas Savienībā, izņemot Dāniju [un Īriju]. |
|
1.Kompetentā iestāde, kas izdevusi apliecību (“izdevējiestāde”) 1.1. Izdevējiestādes dalībvalsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija 1.2. Izdevējiestādes nosaukums un apzīmējums: 1.3. Izdevējiestādes adrese 1.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 1.3.2. Vieta un pasta indekss: 1.4. Kontaktinformācija 1.4.1. Tālrunis: 1.4.2. E-pasts: |
|
2.Sīkāka informācija par pārstāvamo pieaugušo (“pieaugušais”) 2.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 2.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 2.1. punktā norādītā): 2.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg): 2.4. Dzimšanas vieta (pilsēta/valsts/(ISO kods)): 2.5. Valstspiederība □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): □ Nav zināma 2.6. Identifikācijas numurs (norādīt visbūtiskāko(s) numuru(s)) 2.6.1. Valsts piešķirtais personas kods: 2.6.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 2.6.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 2.6.4. Cits (norādīt): 2.7. Adrese 2.7.1. Iela un numurs/pastkaste: 2.7.2. Vieta un pasta indekss: 2.7.3. Valsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): 2.8. Kontaktinformācija 2.8.1. Tālrunis: 2.8.2. E-pasts: 2.8.3. Cita kontaktinformācija: |
|
Ja pārstāvības pamats ir pasākums, kas vērsts uz pieaugušā aizsardzību: 3.Avota pasākums 3.1. Avota pasākumu veica: □ tā pati iestāde, kas izdod šo apliecību □ cita dalībvalsts kompetentā iestāde 3.2. Ja pasākumu neveica kompetentā iestāde, kas izdod šo apliecību, norādīt tās kompetentās iestādes nosaukumu un apzīmējumu, kura veikusi šo pasākumu: 3.3. Avota pasākuma atsauces numurs: 3.4. Datums, kad veikts avota pasākums (dd/mm/gggg): 3.5. □ Avota pasākums ir reģistrēts dalībvalsts aizsardzības reģistrā 22 3.5.1. Sīkāka papildinformācija, kas vajadzīga reģistra identificēšanai: 3.5.2. Avota pasākuma atsauces numurs reģistrā: 3.6. □ Pasākums ir pārsūdzams saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem 3.6.1. □ Pasākums, kas pārsūdzams saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem, ir piemērojams provizoriski 3.7. Pamatojoties uz pasākumu, pārstāvis var rīkoties 3.7.1. šādā statusā: 3.7.2. saskaņā ar šādiem tiesību aktiem 23 : |
|
Ja pārstāvības pamats ir apstiprinātas pārstāvības pilnvaras: 4.Avota apstiprinātas pārstāvības pilnvaras 4.1. Pārstāvības pilnvaras apstiprināja: □ tā pati kompetentā iestāde, kas izdod šo apliecību □ cita kompetentā iestāde 4.2. Ja pārstāvības pilnvaras neapstiprināja iestāde, kas izdod šo apliecību, norādīt tās kompetentās iestādes nosaukumu un apzīmējumu, kas tās ir apstiprinājusi: 4.3. Datums, kad pieaugušais noformējis pārstāvības pilnvaras (dd/mm/gggg): 4.4. Datums, kad apstiprinātas avota apstiprinātās pārstāvības pilnvaras (dd/mm/gggg): 4.5. Avota apstiprināto pārstāvības pilnvaru atsauces numurs: 4.6. □ Avota apstiprinātās pārstāvības pilnvaras ir reģistrētas dalībvalsts reģistrā 24 4.6.1. Sīkāka papildinformācija, kas vajadzīga reģistra identificēšanai: 4.6.2. Avota apstiprināto pārstāvības pilnvaru atsauces numurs reģistrā: |
|
5.Pieaugušā pārstāvis(-ji) 5.1. Pieaugušā pārstāvju skaits □ Viens □ Vairāk kā viens (norādīt pieaugušā pārstāvju skaitu): Ja pieaugušajam ir vairāk nekā viens pārstāvis, aizpildīt 6. iedaļu (Sīkāka informācija par pieaugušā pārstāvi), 7. iedaļu (Pārstāvja pilnvaras) un 8. iedaļu (Pārstāvja pilnvaru ierobežojumi) par katru pārstāvi atsevišķi, pievienojot lapu par katru pārstāvi un pēc vajadzības norādot pārstāvjus kā “pārstāvis A”, “pārstāvis B” utt. 5.2. Ja pieaugušajam ir vairāk nekā viens pārstāvis, kā pārstāvji var pārstāvēt pieaugušo? (Izvēlēties vienu no variantiem.) □ Katrs no pieaugušā pārstāvjiem var rīkoties atsevišķi, vai tie var rīkoties kopīgi □ Visiem pieaugušā pārstāvjiem ir jārīkojas kopīgi vai vienojoties □ Katrs pārstāvis rīkojas uzticēto pilnvaru ietvaros, un pārstāvju pilnvaras nepārklājas □ Cits (paskaidrot īpašos noteikumus vai kārtību, kas attiecas uz pieaugušā pārstāvību 25 ): |
|
6.Sīkāka informācija par pieaugušā pārstāvi (“pārstāvis”) 6.1. Ja pārstāvis ir fiziska persona 6.1.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 6.1.2. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta (pilsēta/valsts/(ISO kods)):
6.1.3. Identifikācijas numurs (norādīt visbūtiskāko numuru) 6.1.3.1. Valsts piešķirtais personas kods: 6.1.3.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 6.1.3.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 6.1.3.4. Cits (norādīt): 6.1.4. Adrese 6.1.4.1. Iela un numurs/pastkaste: 6.1.4.2. Vieta un pasta indekss: 6.1.4.3. Valsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): 6.1.5. Kontaktinformācija 6.1.5.1. Tālrunis: 6.1.5.2. E-pasts: 6.1.5.3. Cita kontaktinformācija: 6.2. Ja pārstāvis ir juridiska persona 6.2.1. Organizācijas nosaukums: 6.2.2. Organizācijas reģistrācijas dati (attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru) 6.2.2.1. Reģistrācijas numurs: 6.2.2.2. Reģistra / reģistrācijas iestādes nosaukums: 6.2.2.3. Reģistrācijas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 6.2.3. Organizācijas adrese 6.2.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 6.2.3.2. Vieta un pasta indekss: 6.2.3.3. Valsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): 6.2.4. Tās personas uzvārds(-i) un vārds(-i), kas pilnvarota parakstīties organizācijas vārdā: 6.2.5. Cita būtiska informācija (norādīt): 6.2.6. Kontaktinformācija 6.2.6.1. Tālrunis: 6.2.6.2. E-pasts: |
|
7.Pārstāvja pilnvaras 7.1. Vai pārstāvja pilnvaras attiecas tikai uz konkrētu iejaukšanos (t. i., paredz tikai pieaugušā pārstāvēšanu saistībā ar konkrētu tiesību aktu, darījumu vai citu līdzīgu konkrētu mērķi)? □ Jā □ Nē, pilnvaras neattiecas tikai uz konkrētu iejaukšanos 7.1.1. Ja pārstāvība attiecas tikai uz konkrētu iejaukšanos, sniegt sīkāku informāciju par šīs iejaukšanās raksturu: Ja tā neattiecas tikai uz konkrētu iejaukšanos, aizpildīt 7.2.–7.5. iedaļu. 7.2. Pārstāvība saistībā ar pieaugušā īpašumu 7.2.1. □ Pārstāvim ir visas pārstāvības pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar pieaugušā īpašuma jautājumiem, piemēram, pieaugušās personas īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu un pieaugušā aktīvu pārvaldību 7.2.1.1. Pārstāvim ir šādas pilnvaras un/vai tiesības attiecībā uz pieaugušā nekustamo īpašumu: □ pastāvīgi pārvaldīt un saglabāt pieaugušā nekustamo īpašumu un aktīvus □ iegādāties nekustamo īpašumu pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā □ noslēgt, atjaunot un/vai izbeigt attiecībā pret trešo personu pieaugušajam piederoša nekustamā īpašuma nomas līgumu □ pārdot pieaugušā nekustamo īpašumu □ dāvināt pieaugušā nekustamo īpašumu □ rīkoties ar pieaugušā nekustamo īpašumu citādi, nevis to pārdodot vai dāvinot □ veikt pieaugušās personas nekustamā īpašuma labiekārtošanas, pārbūves un remonta darbus, tai skaitā lielus darbus □ noslēgt, grozīt vai izbeigt līgumattiecības saistībā ar pieaugušās personas nekustamā īpašuma labiekārtošanas, pārbūves un remonta darbu veikšanu □ nodibināt un izbeigt lietu (lietojuma, lietošanas, servitūta u. c.) tiesības uz pieaugušā nekustamo īpašumu vai citādi apgrūtināt pieaugušā nekustamo īpašumu □ ņemt hipotēku attiecībā uz pieaugušā nekustamo īpašumu □ atmaksāt, grozīt, dzēst vai citādi likumīgi rīkoties ar pieaugušās personas nekustamā īpašuma hipotēku □ pārstāvēt pieaugušo jautājumos, kas attiecas uz pieaugušā ēkas un/vai zemes apsaimniekošanu, tai skaitā dalītā pārvaldībā ar citiem nekustamā īpašuma īpašniekiem vai iedzīvotājiem □ iesniegt, saņemt, grozīt un/vai atsaukt pieteikumus un veidlapas par pieaugušā nekustamo īpašumu □ sniegt deklarācijas par pieaugušā nekustamo īpašumu □ veikt juridiskas darbības un/vai tiesiskus darījumus saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā nekustamo īpašumu □ pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā nekustamo īpašumu □ palīdzēt pieaugušajam pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā nekustamo īpašumu □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā nekustamo īpašumu □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tikai konkrētā tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā nekustamo īpašumu (norādīt tiesvedību): □ Citas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar pieaugušā nekustamo īpašumu (norādīt): 7.2.1.2. Pārstāvim ir šādas pilnvaras un/vai tiesības attiecībā uz citu īpašumu, kas nav nekustamais īpašums (turpmāk “cits īpašums”) (atlasīt visas pilnvaras un/vai tiesības attiecībā uz pieaugušā citu īpašumu): □ pastāvīgi pārvaldīt un saglabāt pieaugušā citu īpašumu □ iegādāties citu īpašumu pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā □ pārdot pieaugušā citu īpašumu □ veikt ziedojumus un/vai dāvinājumus no pieaugušā cita īpašuma □ veikt ziedojumus un/vai dāvinājumus no pieaugušā cita īpašuma atbilstīgi nosacījumiem 26 (norādīt): □ rīkoties ar pieaugušā citu īpašumu citādā veidā, nevis to pārdodot vai dāvinot □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā uzņemties saistības par pieaugušā citu īpašumu □ saņemt maksājumus, ienākumus, kapitālu un/vai vērtslietas □ pārvaldīt un/vai mainīt pieaugušā bankas kontu(s), tai skaitā visus saistītos darījumus un tiesību aktus □ saņemt informāciju, tai skaitā konta izrakstus, no bankām un līdzīgām institūcijām par pieaugušā bankas kontu(-iem) un citu īpašumu □ saņemt piekļuves un/vai pieteikšanās datus pieaugušā bankas kontam(-iem) □ atvērt jaunu bankas kontu pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā □ pieaugušās personas bankas kontā(-os) pieteikties kredītkartes(-šu) izsniegšanai un to(-ās) saņemt □ pieaugušās personas bankas kontā(-os) pieteikties debetkartes(-šu) izsniegšanai un to(-ās) saņemt □ izveidot, mainīt vai pārtraukt tiešos noguldījumus vai plānotos maksājumus no pieaugušās personas bankas konta(-iem) □ slēgt pieaugušā bankas kontu(s) un pārskaitīt vai izņemt līdzekļus no konta(-iem) □ izņemt naudu un veikt maksājumus no pieaugušās personas bankas konta(-iem) □ izmantot pieaugušā finanšu līdzekļus un veikt maksājumus □ izmantot pieaugušā finanšu līdzekļus un veikt maksājumus, lai izpildītu spēkā esošās pieaugušā juridiskās saistības pret trešajām personām attiecībā uz citu īpašumu (piemēram, kredītkaršu atmaksa utt.) □ izmantot pieaugušā finanšu līdzekļus un veikt maksājumus, lai segtu tā izdevumus par pārstāvja pienākumu pildīšanu □ izmantot pieaugušā finanšu līdzekļus un veikt maksājumus, lai (norādīt): □ atkārtoti izmantot kapitāla pārsniegumu un ienākumus □ saņemt informāciju par citiem pieaugušā finanšu instrumentiem □ pārvaldīt un/vai grozīt līgumu(s) par pieaugušā vērtspapīriem un finanšu instrumentiem □ izbeigt līgumu(s) par pieaugušā vērtspapīru un finanšu instrumentu pārvaldību □ rīkoties pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā saistībā ar darījumiem, kas skar vērtspapīrus un finanšu instrumentus □ dzēst visas pieaugušā parādsaistības un/vai pildīt citas saistības, kas ir juridiski izpildāmas □ dzēst visas pieaugušā parādsaistības un/vai pildīt citas saistības □ veikt juridiskas darbības un/vai tiesiskus darījumus saistībā ar citu īpašumu □ ievērot līgumu(s), ko pieaugušais noslēdzis par citu īpašumu □ pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz citu īpašumu □ palīdzēt pieaugušajam pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz citu īpašumu □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tiesvedībā par citu pieaugušā īpašumu □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tikai šādā tiesvedībā saistībā ar citu pieaugušā īpašumu (norādīt tiesvedību): □ Citas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar citu īpašumu (norādīt): Piezīmes: 7.2.1.3. Pārstāvim ir šādas pilnvaras un/vai tiesības saistībā ar mantošanu (atlasīt atbilstošās): □ pieņemt mantojumu vai citu ienākumu no mantojuma □ atteikties no mantojuma vai cita ienākuma no mantojuma □ atteikties no mantojuma vai cita ienākuma no mantojuma, ja mantojumam ir pārmērīgas parādsaistības □ pārstāvēt pieaugušo jebkurā mantošanas procesā, tai skaitā saistībā ar tiesu iestādēm un/vai finanšu vai nodokļu iestādēm □ Citas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar mantošanu (norādīt): Piezīmes: 7.3. Pārstāvība saistībā ar pieaugušā personu un pieaugušā personīgo labklājību 7.3.1. □ Pārstāvim ir visas pilnvaras un/vai tiesības, kas skar ar pieaugušā veselību saistītās intereses 7.3.1.1. Pārstāvim ir šādas ar veselību saistītas pilnvaras un/vai tiesības (atlasīt atbilstošās): □ pavadīt pieaugušo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai □ saņemt informāciju par pieaugušā veselības stāvokli □ iepazīties ar pieaugušā medicīnisko dokumentāciju □ pilnvarot medicīniskās dokumentācijas izsniegšanu citām personām □ pārstāvēt pieaugušā intereses ar veselību saistītos jautājumos □ lemt par pieaugušā ambulatoro aprūpi □ lemt par pieaugušā stacionāro aprūpi □ dot piekrišanu, atteikties dot piekrišanu vai atsaukt piekrišanu veselības aprūpei, citas medicīniskas darbības pārbaudei □ lemt par veselības aprūpes turpināšanu vai pārtraukšanu, izņemot dzīvību uzturošas ārstēšanas 27 gadījumā □ lemt par veselības aprūpes turpināšanu vai pārtraukšanu, tai skaitā par dzīvību uzturošas ārstēšanas 28 turpināšanu vai pārtraukšanu □ veikt juridiskas darbības un/vai tiesiskus darījumus saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā veselības aprūpes intereses □ iesniegt, saņemt, grozīt un/vai atsaukt pieteikumus un veidlapas saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā veselības aprūpes intereses □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā veselības aprūpes intereses □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tikai konkrētā tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā veselības aprūpes intereses (norādīt tiesvedību): □ Citas ar veselību saistītas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības (norādīt): Piezīmes: 7.3.2. □ Pārstāvim ir visas pilnvaras un/vai tiesības attiecībā uz pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli 7.3.2.1. Pārstāvim ir šādas pilnvaras un/vai tiesības (atlasīt atbilstošās): □ ar pieaugušā piekrišanu noteikt pieaugušā dzīvesvietu □ ar citas personas vai iestādes piekrišanu noteikt pieaugušā dzīvesvietu □ noteikt pieaugušā dzīvesvietu □ slēgt, grozīt vai izbeigt līgumu ar iestādi vai vietu, kas nodrošina mājokli □ slēgt, grozīt vai izbeigt līgumu ar iestādi vai vietu, kas nodrošina mājokli ar aprūpi vai kur var nodrošināt pieaugušā aizsardzību □ tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lemt par pieaugušā pārvietošanu vai uzņemšanu slimnīcā vai līdzīgā iestādē stacionārās aprūpes saņemšanai □ noslēgt īres līgumu par dzīvokli vai cita veida mājokli, kas paredzēts pieaugušā dzīvošanai, un grozīt vai izbeigt šo līgumu □ noteikt citus praktiskus jautājumus, kas attiecas uz pieaugušā mājsaimniecību □ pārstāvēt pieaugušo jautājumos, kas attiecas uz tās ēkas un/vai zemes apsaimniekošanu, kur dzīvo pieaugušais, tai skaitā dalītā pārvaldībā ar citiem īpašniekiem vai iedzīvotājiem □ veikt juridiskas darbības un/vai tiesiskus darījumus saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli □ iesniegt, saņemt, grozīt un/vai atsaukt pieteikumus un veidlapas saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā dzīvesvietu un mājokli □ pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli □ palīdzēt pieaugušajam pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tikai konkrētā tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli (norādīt tiesvedību): □ Citas pilnvaras un/vai tiesības attiecībā uz pieaugušā dzīvesvietu vai mājokli (norādīt): Piezīmes: 7.3.3. Pārstāvim ir arī šādas citas pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar pieaugušā personu un/vai pieaugušā personīgo labklājību (atlasīt atbilstošās): □ noteikt, kādai saziņai (ja tāda ir) pieaugušajam jābūt ar konkrētu(-ām) personu(-ām) □ izdot rīkojumu, kas aizliedz konkrētai(-ām) personai(-ām) sazināties ar pieaugušo □ veikt darbības, kas ietekmēs pieaugušā dalību biedrībā vai citās organizācijās □ veikt jebkādas darbības, kas saistītas ar pieaugušā lolojumdzīvnieku vai mājdzīvnieku □ Citas pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar pieaugušā personu vai pieaugušā personīgo labklājību (norādīt): Piezīmes: 7.4. Pārstāvība saistībā ar pieaugušā juridiskajām un darījumdarbības lietām 7.4.1. Pārstāvim ir šādas vispārīgas pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar pieaugušā juridisko un darījumdarbības lietu pārvaldību (atlasīt atbilstošās): □ pieņemt lēmumus un veikt darbības, kas saistīti ar pieaugušā darījumdarbības, tirdzniecības vai citu pagaidu, īslaicīgu vai ikdienas profesionālo darbību īstenošanu □ pieņemt lēmumus un veikt darbības, kas saistīti ar pieaugušā darījumdarbības, tirdzniecības vai citu profesionālo darbību īstenošanu, tai skaitā iejaukšanās pasākumiem, kas pastāvīgi vai strukturāli ietekmē darījumdarbības, tirdzniecības vai citu profesionālo darbību norisi □ pieņemt lēmumus un veikt darbības saistībā ar pieaugušā dalību kādā uzņēmumā, tai skaitā akcionāra tiesību izmantošanu (piemēram, balsstiesību izmantošanu akcionāru sapulcēs) un citiem iejaukšanās pasākumiem, tai skaitā akciju pārdošanu □ slēgt, atjaunot un/vai izbeigt uzņēmuma telpu īres līgumu saistībā ar pieaugušā darījumdarbību, tirdzniecību vai citām profesionālajām darbībām □ veikt darbības, kas ietekmēs pieaugušā dalību uzņēmumu korporācijās vai pieaugušā daļu korporācijā □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar bankām un finanšu iestādēm un/vai kredītiestādēm □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar apdrošināšanas polisēm jautājumos, kas ietilpst pārstāvja pilnvarās, tai skaitā saistībā ar minēto polišu noslēgšanu, grozīšanu, atjaunošanu un/vai izbeigšanu □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar apdrošināšanas polisēm, kas attiecas uz pieaugušā īpašumu un aktīviem, tai skaitā saistībā ar minēto polišu noslēgšanu, grozīšanu, atjaunošanu un/vai izbeigšanu □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar apdrošināšanas polisēm, kas attiecas uz pieaugušā darījumdarbību vai profesionālo darbību, tai skaitā saistībā ar minēto polišu noslēgšanu, grozīšanu, atjaunošanu un/vai izbeigšanu □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar apdrošināšanas polisēm, kas attiecas uz pieaugušā personu, tai skaitā saistībā ar minēto polišu noslēgšanu, grozīšanu, atjaunošanu un/vai izbeigšanu □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar pensiju un sociālajām iestādēm □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar nodokļu un finanšu iestādēm □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar publiskām iestādēm □ pārstāvēt pieaugušo darījumos ar citām iestādēm vai privātām struktūrām □ pārstāvēt pieaugušo, slēdzot līgumu ar trešām personām □ pieņemt lēmumus, kas saistīti ar līgumu noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu sakarā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas □ veikt juridiskas darbības un/vai tiesiskus darījumus saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas □ iesniegt, saņemt, grozīt un/vai atsaukt pieteikumus un veidlapas saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas □ pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas □ palīdzēt pieaugušajam pildīt pieaugušā pienākumus un juridiskās saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas □ pieaugušā vārdā vai pieaugušā uzdevumā iesaistīties tikai konkrētā tiesvedībā saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem, kas skar pieaugušā juridiskās un darījumdarbības lietas (norādīt tiesvedību): □ Citas pilnvaras un/vai tiesības, kas saistītas ar pieaugušā juridisko un darījumdarbības lietu kārtošanu (norādīt): Piezīmes: 7.5. Citas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības 7.5.1. Pārstāvim ir šādas citas pilnvaras un/vai tiesības (atlasīt atbilstošās): □ deleģēt visas savas pilnvaras un tiesības trešai personai □ deleģēt dažas savas pilnvaras un tiesības trešai personai □ iecelt vietniekus attiecībā uz visām savām pilnvarām un tiesībām □ iecelt vietniekus attiecībā uz dažām savām pilnvarām un tiesībām (norādīt): □ iecelt pieaugušās personas īpašuma aktīvu pārvaldītāju □ saņemt pieaugušajam adresētu pasta sūtījumu □ pārstāvja pilnvaru ietvaros saņemt, atvērt un lasīt pasta — tai skaitā elektroniskā pasta — sūtījumus, kas adresēti pieaugušajam □ Citas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības (norādīt, vai ir citas pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības, kas nav minētas nevienā no iepriekšējām apliecības iedaļām) Piezīmes: |
|
8.Pārstāvja pilnvaru ierobežojumi 8.1. Vai iepriekš minētās pārstāvja pilnvaras un/vai tiesības īpaši attiecas tikai uz konkrētu dalībvalsti vai teritoriju? □ Nē □ Jā (norādīt, to, kuras pilnvaras un/vai tiesības ir ierobežotas, un ģeogrāfiskā ierobežojuma veidu): 8.2. Turpmāk norādītajos jautājumos pārstāvis var rīkoties tikai ar iestādes, citas struktūras vai personas piekrišanu 29 (sīkāk izklāstīt šos jautājumus un nepieciešamās piekrišanas): 8.2.1. Šis nepieciešamo piekrišanu saraksts ir □ ilustratīvs □ pilnīgs 8.3. Turpmākajos jautājumos pārstāvis var rīkoties tikai saskaņā ar citiem konkrētiem nosacījumiem 30 (sīkāk izklāstīt šos jautājumus un saistītos nosacījumus): 8.3.1. Šis nosacījumu saraksts ir □ ilustratīvs □ pilnīgs 8.4. Pārstāvis nav tiesīgs pārstāvēt pieaugušo turpmāk minētajos jautājumos 8.4.1. Šis saraksts, kurā iekļauti jautājumi, kas neietilpst pārstāvja pilnvaru jomā, ir □ ilustratīvs □ pilnīgs 8.4.2. Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem pieaugušais patur šādas pilnvaras 31 : 8.4.3. Pieaugušais patur šādas pilnvaras saskaņā ar avota pasākumu vai avota apstiprinātām pārstāvības pilnvarām:
|
|
9.Apliecības derīgums 9.1. Izdevējiestāde ir apsvērusi atbilstošo apliecības derīguma termiņu 32 un noteikusi, ka apliecībai jābūt derīgai līdz (dd/mm/gggg): 9.2. Visas piezīmes par apliecības derīguma termiņu:
|
|
10.Jebkura papildinformācija, kas varētu būt būtiska: |
|
Izdevējiestāde apliecina, ka tā ir veikusi visus pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/X 38. pantu, jo īpaši, ka tā ir: -pārbaudījusi elementus saskaņā ar regulas 38. panta 1. punktu, -iespēju robežās meklējusi informāciju savstarpējās savienojamības sistēmā saskaņā ar regulas 38. panta 3. punktu, -veikusi vai veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai informētu pieaugušo un jebkuru personu, kurai ir leģitīmas intereses, par šīs apliecības izdošanu saskaņā ar Regulas 38. panta 8. punktu, -noteikusi atbilstošo apliecības derīguma termiņu saskaņā ar regulas 38. panta 9. punktu. Apliecības atsauces numurs: Apliecības izdošanas datums (dd/mm/gggg): Apliecība ir derīga līdz (dd/mm/gggg): Ja ir pievienotas papildu lapas, norādīt to kopējo skaitu: Izdevējiestādes paraksts un/vai zīmogs: |
|
Šī Eiropas pārstāvības apliecības apliecinātā kopija ir izsniegta: Kopijas atsauces numurs: Kopijas izdošanas datums (dd/mm/gggg): Izdevējiestādes paraksts un/vai zīmogs: Plašākas informācijas saņemšanai sazināties ar izdevējiestādi. |
IV PIELIKUMS
|
IZRAUDZĪTO IESTĀŽU INFORMĀCIJA PAR TO JURISDIKCIJAS ĪSTENOŠANU (Regulas (ES) 20XX/X 6. panta 2. punkts) |
|
Izmanto, lai informētu tās dalībvalsts centrālo iestādi, kurā ir pieaugušās personas pastāvīgā dzīvesvieta, par to, ka citā dalībvalstī, kuru izvēlējies minētais pieaugušais, ir veikts pasākums, kas vērsts uz šā pieaugušā aizsardzību. Izvēle bija jāizdara rakstiski, kad pieaugušais vēl varēja aizsargāt savas intereses. |
|
1.Iestāde, kas veikusi pasākumu (“izcelsmes iestāde”) 1.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 1.2. Iestādes nosaukums un apzīmējums: 1.3. Adrese 1.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 1.3.2. Vieta un pasta indekss: 1.4. Kontaktinformācija 1.4.1. Tālrunis: 1.4.2. E-pasts: |
|
2.Saņēmēja centrālā iestāde 2.1. Centrālās iestādes dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 2.2. Centrālās iestādes nosaukums: 2.3. Adrese 2.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 2.3.2. Vieta un pasta indekss: 2.4. Kontaktinformācija 2.4.1. Tālrunis: 2.4.2. E-pasts: |
|
3.Pieaugusī persona, uz kuru attiecas pasākums (“pieaugušais”) 3.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 3.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 3.1. punktā norādītā): 3.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 3.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 3.5. Identifikācijas numurs 33 3.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 3.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 3.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 3.5.4. Cits (norādīt): 3.6. Kontaktinformācija 3.6.1. Tālrunis: 3.6.2. E-pasts: 3.6.3. Cita kontaktinformācija: |
|
4.Pasākums, kas attiecas uz pieaugušo 4.1. Datums, kad pasākums veikts (dd/mm/gggg): 4.2. Pasākuma termiņa beigu vai atjaunošanas datums (dd/mm/gggg): 4.3. Pasākums ir reģistrēts izcelsmes dalībvalsts reģistrā (norādīt): 4.4. Pasākums tika veikts, pamatojoties uz jurisdikcijas izvēli, ko pieaugušais izdarīja rakstiski (dd/mm/gggg): 4.5. Izcelsmes iestāde ir izmantojusi savu jurisdikciju un pārbaudījusi, vai: 4.5.1. pieaugušais izraudzījās iestādi, kad vēl varēja aizsargāt savas intereses 4.5.2. jurisdikcijas īstenošana ir pieaugušā interesēs 4.5.3. iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo aizsardzības konvencijas 5.–8. pantu, nav izmantojušas savu jurisdikciju |
|
5.Jebkura papildinformācija, kas varētu būt būtiska (tai skaitā, attiecīgā gadījumā, lietas būtība, pasākuma apraksts un īss faktu izklāsts): |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Tās kompetentās iestādes paraksts un/vai zīmogs, kas izdevusi šo paziņojuma veidlapu: Paziņojuma atsauces numurs: |
V PIELIKUMS
|
PALĪDZĪBAS PIEPRASĪJUMS CENTRĀLAJAI IESTĀDEI (Regulas (ES) 20XX/X VI nodaļa) |
|
Izmanto palīdzības pieprasījuma pārsūtīšanai pārrobežu lietā no dalībvalsts iestādēm uz citas dalībvalsts centrālo iestādi. Lai sadarbotos saskaņā ar 21. pantu (Ievietošana) un 22. pantu (Pārstāvja iecelšana ārvalstīs), izmanto īpašās VI un VII pielikumā norādītās veidlapas. |
|
1.Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2.Saņēmējas centrālās iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
3.Iesniedzēja iestāde 3.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 3.2. Iesniedzējas iestādes nosaukums un apzīmējums: 3.3. Adrese 3.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.3.2. Vieta un pasta indekss: 3.4. Kontaktinformācija 3.4.1. Tālrunis: 3.4.2. E-pasts: |
|
4.Saņēmēja centrālā iestāde 4.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 4.2. Centrālās iestādes nosaukums: 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5.Pieaugušais, uz kuru attiecas pieprasījums (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 34 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Adrese 5.6.1. Iela un numurs/pastkaste: 5.6.2. Vieta un pasta indekss: 5.6.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 5.7. Kontaktinformācija 5.7.1. Tālrunis: 5.7.2. E-pasts: 5.7.3. Cita kontaktinformācija: |
|
6.Pasākums, kas attiecas uz pieaugušo 6.1. Iesniedzēja iestāde ir veikusi pasākumu (dd/mm/gggg): 6.1.1. Pasākuma termiņa beigu vai atjaunošanas datums (dd/mm/gggg): 6.1.2. Pasākums ir reģistrēts iesniedzējas iestādes dalībvalsts reģistrā (norādīt): 6.2. Pieteikums pasākuma veikšanai ir iesniegts un tiek izskatīts 6.3. Pasākums, apstiprinātas pārstāvības pilnvaras vai citas pārstāvības pilnvaras attiecībā uz pieaugušo ir reģistrēti pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts reģistrā Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 6.4. Lietas būtība, pasākuma apraksts un īss faktu izklāsts (attiecīgā gadījumā šīs veidlapas pielikumā): |
|
7.Sīkāka informācija par pieprasīto palīdzību 7.1. Informācija par pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem pieaugušo personu aizsardzības jautājumos (norādīt): 7.2. Informācija par pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts īpašām procedūrām pieaugušo personu aizsardzības jautājumos (norādīt): 7.3. Informācija par pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts īpašiem pakalpojumiem pieaugušo personu aizsardzības jautājumos (norādīt): 7.4. Cita informācija, kas jāsniedz pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts centrālajai iestādei par pieaugušo personu aizsardzības jautājumiem (norādīt): 7.5. Palīdzība Regulas (ES) 20XX/X piemērošanā attiecībā uz: 7.5.1. jurisdikcijas noteikšanu (norādīt): 7.5.2. piemērojamo tiesību aktu noteikšanu (norādīt): 7.5.3. pasākuma atzīšanu vai izpildi (norādīt): 7.5.4. tiešu sazināšanos starp iestādēm 7.5.5. Cits (norādīt): 7.6. Pieaugušās personas atrašanās vieta (norādīt informāciju, kas pamato pieņēmumu, ka pieaugušais atrodas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī): 7.7. Tās personas atrašanās vieta, kas varētu sniegt atbalstu pieaugušajam 7.7.1. Informācija par personu, kas varētu sniegt atbalstu pieaugušajam 7.7.1.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 7.7.1.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 7.7.1.1. punktā norādītā): 7.7.1.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 7.7.1.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 7.7.1.5. Identifikācijas numurs 35 7.7.1.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 7.7.1.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 7.7.1.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 7.7.1.5.4. Cits (norādīt): 7.7.2. Norādīt informāciju, kas pamato pieņēmumu, ka persona atrodas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī: 7.7.3. Norādīt personas saistību ar pieaugušo: 7.8. Informācijas sniegšana, ja ir paredzēts pasākums, saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/X 25. pantu (norādīt): 7.9. Mediācijas vai citu strīdu alternatīvas izšķiršanas līdzekļu izmantošana, lai panāktu saskaņotus risinājumus: 7.10. Juridiskās palīdzības pieprasījums saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/XX 33. pantu 36 par: pasākuma atzīšanu pasākuma izpildi tiesas vai ārpustiesas dokumenta izsniegšanu citā dalībvalstī citām procedūrām atbilstīgi Regulas (ES) 20XX/X VI nodaļai 7.10.1. Juridiskās palīdzības pieprasījumu iesniedza: … 7.11. Cits (norādīt): |
|
8.Jebkura papildinformācija, kas var būt būtiska:
|
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Iesniedzējas iestādes paraksts un/vai zīmogs: Pieprasījuma atsauces numurs: |
|
CENTRĀLĀS IESTĀDES INFORMĀCIJA PAR PALĪDZĪBAS PIEPRASĪJUMU |
|
1.Iesniedzējas iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
2.Saņēmējas centrālās iestādes atsauces numurs: |
|
3.Iesniedzēja iestāde |
|
4.Saņēmējas valsts centrālā iestāde 4.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 4.2. Centrālās iestādes nosaukums: 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5.Centrālās iestādes atbilde 37 5.1. Skatīt turpmāk pieprasīto informāciju: 5.2. Pieprasījumā nav ietverta visa nepieciešamā informācija (norādīt informāciju): 5.3. Pieprasījums noraidīts šāda(-u) iemesla(-u) dēļ: |
|
Ja ir pievienotas papildu lapas, norādīt to kopējo skaitu: Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Centrālās iestādes paraksts un/vai zīmogs: Šā paziņojuma atsauces numurs: |
VI PIELIKUMS
|
PIEPRASĪJUMS PAR PIEAUGUŠĀ IEVIETOŠANU CITĀ DALĪBVALSTĪ (Regulas (ES) 20XX/X 21 panta 1. punkts) |
|
Izmanto saziņai starp tās dalībvalsts iestādi, kura plāno ievietot pieaugušo citā dalībvalstī, un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts centrālo iestādi. Pieprasījuma saņēmēja centrālā iestāde sniedz atbildi ne vēlāk kā 6 nedēļu laikā pēc šā pieprasījuma saņemšanas. |
|
1.Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2.Saņēmējas centrālās iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
3.Iesniedzēja iestāde 3.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 3.2. Iesniedzējas iestādes nosaukums 3.3. Adrese 3.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.3.2. Vieta un pasta indekss: 3.4. Kontaktinformācija 3.4.1. Tālrunis: 3.4.2. E-pasts: |
|
4.Saņēmējas valsts centrālā iestāde 4.1. Dalībvalsts: Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 4.2. Centrālās iestādes nosaukums: 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5.Pieaugušais, uz kuru attiecas ievietošana (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): ……………………………………………………………… Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 38 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Adrese 5.6.1. Iela un numurs/pastkaste: 5.6.2. Vieta un pasta indekss: 5.6.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 5.7. Kontaktinformācija 5.7.1. Tālrunis: 5.7.2. E-pasts: 5.7.3. Cita kontaktinformācija: |
|
6.Aizsardzības pasākums, kas attiecas uz pieaugušo 6.1. Iesniedzēja iestāde ir veikusi aizsardzības pasākumu (dd/mm/gggg): 6.1.1. Pasākuma termiņa beigu vai atjaunošanas datums (dd/mm/gggg): 6.1.2. Pasākums ir reģistrēts iesniedzējas valsts reģistrā (norādīt): 6.2. Pieteikums aizsardzības pasākuma veikšanai ir iesniegts un tiek izskatīts |
|
7.Sīkāka informācija par plānoto ievietošanu 7.1. Pieaugušās personas ievietošana ir plānota konkrētā saņēmējas dalībvalsts iestādē vai institūcijā 7.1.1. Vietas nosaukums vai apzīmējums: 7.1.2. Adrese 7.1.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 7.1.2.2. Vieta un pasta indekss: 7.1.3. Vietas kontaktinformācija (ja pieejama) 7.1.3.1. Tālrunis: 7.1.3.2. E-pasts: 7.2. Ievietošana ir plānota saņēmējas dalībvalsts iestādē vai institūcijā bez iestādes vai institūcijas specifikācijas 7.2.1. Jebkura ievietošanas specifikācija (norādīt visus kritērijus vai sīkāku informāciju, kas ietekmē ievietošanas vietas atlasi saņēmējā dalībvalstī): 7.2.2. Jebkura cita informācija vai piezīme: 7.3. Par ievietošanu un tās īstenošanas nosacījumiem lems iesniedzēja iestāde 7.4. Ievietošanu atļaus iesniedzēja iestāde, un tā tiks veikta ar šādas personas atbalstu: 7.4.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 7.4.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 7.4.1. punktā norādītā): 7.4.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 7.4.4. Identifikācijas numurs 39 7.4.4.1. Valsts piešķirtais personas kods: 7.4.4.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 7.4.4.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 7.4.4.4. Cits (norādīt): 7.5. Ievietošana ir īslaicīga un beigsies 7.5.1. (dd/mm/gggg): 7.5.2. pēc noteikta laika perioda (norādīt): 7.6. Pieaugušajam(-ais) ir: 7.6.1. bijusi iespēja tikt uzklausītam 7.6.2. atteicies tikt uzklausīts 7.6.3. piekritis plānotajai ievietošanai 7.6.4. Cits (norādīt): 7.7. Pieaugušajam netika dota iespēja tikt uzklausītam šādu iemeslu dēļ 7.7.1. Situācijas steidzamība 40 (norādīt): 7.7.2. Cits (norādīt): |
|
8. Plānotās ievietošanas iemesli: |
|
9.Jebkura papildinformācija, kas varētu būt būtiska: |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Iesniedzējas iestādes paraksts un/vai zīmogs: |
|
CENTRĀLĀS IESTĀDES INFORMĀCIJA PAR IEVIETOŠANAS PIEPRASĪJUMU |
|
Izmanto saziņai starp tās dalībvalsts centrālo iestādi, kurā tika pieprasīta pieaugušā ievietošana, un citas dalībvalsts iestādi, kas pieprasa ievietošanu. |
|
1.Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2.Saņēmējas centrālās iestādes atsauces numurs: |
|
3.Iesniedzēja iestāde: |
|
4.Saņēmējas valsts centrālā iestāde 4.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 4.2. Centrālās iestādes nosaukums un apzīmējums: 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5.Saņēmējas dalībvalsts centrālās iestādes informācija 5.1. Pieaugušā ievietošana pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī ir akceptēta 5.1.1. Pieaugušā ievietošana ir akceptēta šādā iestādē vai institūcijā: iestāde vai institūcija, ko ierosinājusi iesniedzēja iestāde iestāde vai institūcija, kas atbilst iesniedzējas iestādes specifikācijām iestāde vai institūcija, kas atbilst šīm iesniedzējas iestādes specifikācijām (norādīt): Cits (norādīt): 5.2. Pieaugušā ievietošana pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī ir akceptēta saskaņā ar nosacījumu(-iem) 5.2.1. Ievietošana ir atļauta tikai tad, ja 5.1.1. punktā norādītajā iestādē vai institūcijā ir brīvas vietas 5.2.2. Citi nosacījumi (norādīt): 5.3. Ievietošana pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī ir atteikta šādu iemeslu dēļ: 5.3.1. pieprasījums neietilpst Regulas (ES) 20XX/X darbības jomā 5.3.2. pieprasījumā nav ietverta visa saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/XX 21. pantu nepieciešamā informācija 5.3.3. plānotā ievietošana ir pretrunā saņēmējas dalībvalsts tiesību pamatprincipiem (norādīt): 5.3.4. Cits (norādīt): |
|
6.Jebkura papildinformācija, kas var būt būtiska: |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Saņēmējas dalībvalsts centrālās iestādes paraksts un/vai zīmogs: Paziņojuma atsauces numurs: |
VII PIELIKUMS
|
PIEPRASĪJUMS PAR PĀRSTĀVJA IECELŠANU ĀRVALSTĪS (Regulas (ES) 20XX/X 22. panta 1. punkts) |
|
Izmanto vienas dalībvalsts iestādes, lai pieprasītu pārstāvja iecelšanu citā dalībvalstī ar mērķi aizsargāt pieaugušā intereses šajā citā dalībvalstī. |
|
1.Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2.Saņēmējas centrālās iestādes atsauces numurs: |
|
3.Iesniedzēja iestāde 3.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 3.2. Nosaukums: 3.3. Adrese 3.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.3.2. Vieta un pasta indekss: 3.4. Kontaktinformācija 3.4.1. Tālrunis: 3.4.2. E-pasts: |
|
4.Saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde 4.1. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija 4.2. Centrālās iestādes nosaukums un apzīmējums: 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5.Pieaugušais, uz kuru attiecas pasākums (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 41 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Pieaugušais saņem / ir saņēmis juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām un izdevumiem (norādīt): |
|
6.Aizsardzības pasākums, kas attiecas uz pieaugušo 6.1. Iesniedzēja iestāde ir veikusi aizsardzības pasākumu (dd/mm/gggg) 6.2. Pasākuma termiņa beigu vai atjaunošanas datums (dd/mm/gggg): 6.3. Pieteikums aizsardzības pasākuma veikšanai ir iesniegts un tiek izskatīts 6.4. Pasākums ir reģistrēts izcelsmes dalībvalsts reģistrā (norādīt): 6.5. Pārstāvi ieceļ izcelsmes dalībvalstī 6.5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 6.5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 6.5.1. punktā norādītā): 6.5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 6.5.4. Identifikācijas numurs 42 6.5.4.1. Valsts piešķirtais personas kods: 6.5.4.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 6.5.4.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 6.5.4.4. Cits (norādīt): 6.1.1.Īss pārstāvja uzdevumu apraksts 6.5.5.1. Finanšu aktīvu pārvaldība 6.5.5.2. Nekustamā īpašuma apsaimniekošana (norādīt adresi): 6.5.5.3. Atbalsts saistībā ar pieaugušā labklājību vai veselību 6.5.5.4. Cits (īsi aprakstīt): |
|
7.Sīkāka informācija par plānoto iecelšanu 7.1. Pārstāvi, kuru plānots iecelt: 7.1.1. zina pieprasījuma saņēmēja iestāde 7.1.1.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 7.1.1.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 7.1.1.1. punktā norādītā): 7.1.1.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 7.1.1.4. Identifikācijas numurs 43 7.1.1.4.1. Valsts piešķirtais personas kods: 7.1.1.4.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 7.1.1.4.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 7.1.1.4.4. Cits (norādīt): 7.1.1.5. Adrese 7.1.1.5.1. Iela un numurs/pastkaste: 7.1.1.5.2. Vieta un pasta indekss: 7.1.1.5.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 7.1.2. izraugās pieprasījuma saņēmēja iestāde 7.2. Lietas apraksts un iemesli, kāpēc saņēmējā dalībvalstī jāieceļ pārstāvis: 7.3. Pārstāvis atbalstīs vai aizstās pieaugušo: 7.3.1. finanšu aktīvu pārvaldībā 7.3.1.1. Finanšu aktīvu veids (norādīt): 7.3.1.2. Finanšu iestādes kontaktinformācija (norādīt): 7.3.2. nekustamā īpašuma apsaimniekošanā (norādīt adresi): 7.3.3. ar pieaugušā labklājību vai veselību saistītajā atbalstā 7.3.4. Cits (norādīt): 7.4. Pārstāvim iesniedzējas iestādes uzraudzībā jāveic šādi īpaši uzdevumi: 7.5. Pārstāvja uzraudzībai ir nepieciešama saņēmējas iestādes palīdzība (norādīt): 7.6. Iecelšanai ir pagaidu raksturs, un tā beigsies 7.6.1. (dd/mm/gggg): 7.6.2. pēc noteikta laika perioda (norādīt): 7.7. Pieaugušajam bija iespēja tikt uzklausītam, un viņš: 7.7.1. ir atteicies tikt uzklausīts 7.7.2. ir piekritis plānotajai iecelšanai 7.7.3. Cits (norādīt): 7.8. Pieaugušajam netika dota iespēja tikt uzklausītam šādu iemeslu dēļ: 7.8.1. Situācijas steidzamība 44 (norādīt): 7.8.2. Cits (norādīt): |
|
8.Jebkura papildinformācija, kas varētu būt būtiska: |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Iesniedzējas iestādes paraksts un/vai zīmogs: Paziņojuma atsauces numurs: |
|
CENTRĀLĀS IESTĀDES INFORMĀCIJA PAR PIEPRASĪJUMU IECELT PĀRSTĀVI ĀRVALSTĪS |
|
1.Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2.Saņēmējas centrālās iestādes atsauces numurs: |
|
3.Iesniedzēja iestāde: |
|
4.Saņēmēja centrālā iestāde 4.1. Centrālās iestādes nosaukums un apzīmējums: 4.2. Adrese 4.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.2.2. Vieta un pasta indekss: 4.3. Kontaktinformācija 4.3.1. Tālrunis: 4.3.2. E-pasts: 4.4. Dalībvalsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija |
|
5.Centrālās iestādes informācija 5.1. Pieprasījums izpildīts 5.1.1. Iestāde ir iecēlusi šādu pārstāvi 5.1.1.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.1.1.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1.1.1. punktā norādītā): 5.1.1.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.1.1.4. Identifikācijas numurs 45 5.1.1.4.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.1.1.4.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.1.1.4.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.1.1.4.4. Cits (norādīt): 5.1.1.4.5. Kontaktinformācija 5.1.1.4.5.1. Tālrunis: 5.1.1.4.5.2. E-pasts: 5.1.2. Saņēmēja iestāde palīdzēs uzraudzīt pārstāvi saskaņā ar pieprasījumu (norādīt): 5.1.3. Ir pievienoti dokumenti par pārstāvja iecelšanu, tai skaitā lēmums vai pasākums 5.2. Pārstāvja iecelšanu ārvalstīs nevar apstiprināt šāda(-u) iemesla(-u) dēļ: 5.2.1. Nav izpildīti šādi nosacījumi: 5.2.2. Pārstāvja iecelšanai vajadzīgs šāds avansa maksājums 5.2.2.1. Pieprasītā maksājuma summa: 5.2.2.2. Sīkāka informācija par bankas kontu: 5.2.3. Pieprasījumā nav ietverta visa nepieciešamā informācija (norādīt trūkstošo informāciju): 5.3. Pārstāvja iecelšana ārvalstīs tiek atteikta šāda(-u) iemesla(-u) dēļ: 5.3.1. Depozīts vai avanss, kas tika pieprasīts (dd/mm/gggg) saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/XX 22. panta 3. punktu, nav samaksāts 5.3.2. Iesniedzēja iestāde nav izpildījusi saņēmējas iestādes (dd/mm/gggg) prasību sniegt papildinformāciju 5.3.3. Pieprasījums neietilpst Regulas (ES) 20XX/XX darbības jomā 5.3.4. Iecelšana vai pieprasītā palīdzība nav atļauta saskaņā ar saņēmējas iestādes tiesību aktiem (norādīt): |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Centrālās iestādes paraksts un/vai zīmogs: Paziņojuma atsauces numurs: |
VIII PIELIKUMS
|
IESTĀŽU SAZIŅA (Regulas (ES) 20XX/X 27. panta 3. punkts un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 8. pants) |
|
Izmanto saziņai starp tās dalībvalsts iestādēm, kurā ir pieaugušās personas pastāvīgā dzīvesvieta, un citas dalībvalsts iestādēm. Dalībvalsts iestāde var izmantot šo veidlapu, lai nodotu savu jurisdikciju tādas citas dalībvalsts iestādēm, ar kuru pieaugušajam ir būtiskas saiknes, to darot pēc savas iniciatīvas vai pēc citas kompetentās iestādes pieprasījuma. |
|
PIEPRASĪJUMS |
|
1. Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2. Saņēmējas iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
3. Iesniedzēja iestāde 3.1. Dalībvalsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija 3.2. Iesniedzējas iestādes nosaukums 3.3. Adrese 3.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.3.2. Vieta un pasta indekss: 3.4. Kontaktinformācija 3.4.1. Tālrunis: 3.4.2. E-pasts: |
|
4. Saņēmēja iestāde 4.1. Dalībvalsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija 4.2. Saņēmējas iestādes nosaukums 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5. Pieaugušais, uz kuru attiecas pasākums (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 46 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Adrese 5.6.1. Iela un numurs/pastkaste: 5.6.2. Vieta un pasta indekss: 5.6.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 5.7. Kontaktinformācija 5.7.1. Tālrunis: 5.7.2. E-pasts: 5.7.3. Cita kontaktinformācija: |
|
6. Pieprasījuma izcelsme 6.1. To veikusi iesniedzēja iestāde pēc savas iniciatīvas 6.2. Tas saņemts no šādas kompetentās iestādes (norādīt): |
|
7. Pasākuma veids, kas jāveic saņēmējai iestādei: 7.1. Pasākums, kas attiecas uz pieaugušā personu (norādīt): 7.2. Pasākums, kas attiecas uz pieaugušā īpašumu (norādīt): |
|
8. Jurisdikcijas nodošanas pieprasījuma pamatojums 8.1. Pieprasījums ir iesniegts saskaņā ar šādu HCCH 2000. gada Pieaugušo aizsardzības konvencijas 8. panta 2. punkta apakšpunktu: a) apakšpunkts b) apakšpunkts c) apakšpunkts d) apakšpunkts e) apakšpunkts f) apakšpunkts 8.2. Pieprasījuma pamatojums: |
|
9.Jebkura papildinformācija, kas varētu būt būtiska: |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Iesniedzējas iestādes paraksts un/vai zīmogs: Pieprasījuma atsauces numurs: |
|
SAŅĒMĒJAS IESTĀDES INFORMĀCIJA |
|
1. Iesniedzējas iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
2. Saņēmējas iestādes atsauces numurs |
|
3. Saņēmējas iestādes informācija 3.1. Jurisdikcija ir akceptēta 3.2. Jurisdikcija nav akceptēta 3.3. Atbildei ir pievienoti šādi attiecīgie dokumenti: 3.3.1. Saņēmējas iestādes lēmums vai pasākums 3.3.2. Paskaidrojums, kāpēc jurisdikcija nav akceptēta 3.3.3. Cits (norādīt): |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Saņēmējas iestādes paraksts un/vai zīmogs: Paziņojuma atsauces numurs: |
IX PIELIKUMS
|
VIENAS DALĪBVALSTS IESTĀŽU INFORMĀCIJA VAI PIEPRASĪJUMS CITAS DALĪBVALSTS IESTĀDĒM (Regulas (ES) 20XX/X 27. panta 4. punkts un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7., 10. un 11. pants) |
|
Izmanto dalībvalsts iestādes, lai citas dalībvalsts iestādēm nosūtītu informāciju vai pieprasījumu saistībā ar to jurisdikcijas īstenošanu. |
|
1. Iesniedzējas iestādes atsauces numurs: |
|
2. Saņēmējas iestādes atsauces numurs: |
|
3. Iesniedzēja iestāde 3.1. Dalībvalsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija 3.2. Iestādes nosaukums 3.3. Adrese 3.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 3.3.2. Vieta un pasta indekss: 3.4. Kontaktinformācija 3.4.1. Tālrunis: 3.4.2. E-pasts: |
|
4. Saņēmēja iestāde 4.1. Dalībvalsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija 4.2. Iestādes nosaukums 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5. Pieaugušais, uz kuru attiecas pasākums (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 47 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): 5.6. Adrese 5.6.1. Iela un numurs/pastkaste: 5.6.2. Vieta un pasta indekss: 5.6.3. Valsts Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Horvātija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Cita (norādīt ISO kodu): 5.7. Kontaktinformācija 5.7.1. Tālrunis: 5.7.2. E-pasts: 5.7.3. Cita kontaktinformācija: |
|
6. Ziņas par konkrēto informāciju vai pieprasījumu 6.1. Ir paredzēts aizsardzības pasākums: 6.1.1. kas attiecas uz pieaugušā personu 6.1.1.1. saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7. pantu 6.1.1.2. saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 11. pantu 6.1.2. kas attiecas uz pieaugušā īpašumu (HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7. pants) 6.2. Ir veikts aizsardzības pasākums: 6.2.1. saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7. pantu 6.2.2. saskaņā ar HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 10. pantu 6.3. Ir pieņemts lēmums, ka pasākumi nav jāveic (HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7. pants) 6.4. Notiek tiesvedība par pieaugušā aizsardzību (HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7. pants) 6.5. Ir veikti steidzami aizsardzības pasākumi (2000. gada HCCH Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 10. pants) (norādīt): 6.6. Ir veikti situācijas pieprasītie aizsardzības pasākumi (HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 11. panta 2. punkts) (norādīt): |
|
7. Cita informācija 7.1. Ir pievienotas attiecīgo lēmumu vai pasākumu kopijas (norādīt): 7.2. Cits (norādīt): |
|
8. Sīkākas informācijas saņemšanai sazināties ar: 8.1. iesniedzēju iestādi 8.2. citu iestādi, kas pieņēmusi lēmumu 8.2.1. Iestādes nosaukums: 8.2.2. Adrese: 8.2.2.1. Iela un numurs/pastkaste: 8.2.2.2. Vieta un pasta indekss: 8.2.3. Kontaktinformācija 8.2.3.1. Tālrunis: 8.2.3.2. E-pasts: |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Iestādes paraksts un/vai zīmogs: Paziņojuma atsauces numurs: |
X PIELIKUMS
|
APSTIPRINĀJUMS PAR PIEPRASĪJUMA VAI INFORMĀCIJAS SAŅEMŠANU (Regulas (ES) 20XX/X 32. pants un HCCH 2000. gada Pieaugušo personu aizsardzības konvencijas 7., 10. un 11. pants) |
|
1. Iesniedzējas kompetentās vai centrālās iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
2. Saņēmējas iestādes vai centrālās iestādes atsauces numurs (ja zināms): |
|
3. Iesniedzējas kompetentās vai centrālās iestādes nosaukums |
|
4. Saņēmēja kompetentā vai centrālā iestāde 4.1. Dalībvalsts □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija 4.2. Saņēmējas kompetentās vai centrālās iestādes nosaukums un apzīmējums: 4.3. Adrese 4.3.1. Iela un numurs/pastkaste: 4.3.2. Vieta un pasta indekss: 4.4. Kontaktinformācija 4.4.1. Tālrunis: 4.4.2. E-pasts: |
|
5. Pieaugušais, uz kuru attiecas pasākums (“pieaugušais”) 5.1. Uzvārds(-i) un vārds(-i): 5.2. Uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras no 5.1. punktā norādītā): 5.3. Dzimšanas datums (dd/mm/gggg) un vieta: 5.4. Valstspiederība □ Beļģija □ Bulgārija □ Čehija □ Vācija □ Igaunija □ Īrija □ Grieķija □ Spānija □ Francija □ Horvātija □ Itālija □ Kipra □ Latvija □ Lietuva □ Luksemburga □ Ungārija □ Malta □ Nīderlande □ Austrija □ Polija □ Portugāle □ Rumānija □ Slovēnija □ Slovākija □ Somija □ Zviedrija □ Cita (norādīt ISO kodu): □ Nav zināma 5.5. Identifikācijas numurs 48 5.5.1. Valsts piešķirtais personas kods: 5.5.2. Sociālā nodrošinājuma numurs: 5.5.3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs: 5.5.4. Cits (norādīt): |
|
6. Šā pielikuma 4. punktā norādītā saņēmēja kompetentā vai centrālā iestāde pieprasījumu vai informāciju saņēma (dd/mm/gggg): |
|
7. Pieprasījumu nevar izskatīt vai informāciju nevar sniegt, jo: 7.1. nav akceptēta veidlapas aizpildīšanai izmantotā valoda 7.1.1. Izmantot (vienu) no šīm valodām: 7.2. dokuments nav salasāms 7.3. pieprasījums nav pilnīgs un trūkst šādas nepieciešamās informācijas: 7.4. Cits iemesls (norādīt): |
|
Vieta: Datums (dd/mm/gggg): Kompetentās vai centrālās iestādes paraksts un/vai zīmogs: Šā paziņojuma atsauces numurs: |
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Ja ir vairāk nekā viena cita puse, pievienot papildu lapas, vajadzības gadījumā norādot puses kā “cita puse A”, “cita puse B” utt.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Ja neieradās vairāk nekā viena puse, pievienot katrai pusei papildu lapu.
Steidzamība ietver gadījumus, kad pieaugušais absolūti nespēj paust savu viedokli un ir jāpieņem lēmums. Steidzamības piemērs ir situācija, kad pieaugušajam ir jāveic steidzama medicīniska operācija un viņš veselības stāvokļa dēļ nevar paust savu viedokli.
Ja juridisko palīdzību ir saņēmušas vairākas puses, pievienot papildu lapu katrai papildu pusei.
Ja ir iecelts vairāk nekā viens pārstāvis, pievienot papildu lapu par katru papildu pārstāvi. Vajadzības gadījumā uzskatīt pārstāvjus kā “pārstāvis A”, “pārstāvis B” utt.
Piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā — adrese, finanšu aktīvu gadījumā — konta informācija.
Ja ir iecelts vairāk nekā viens pārstāvis, pievienot papildu lapu par katru papildu pārstāvi.
Šis punkts ietver arī situācijas, kad izmaksas tiek piespriestas atsevišķā nolēmumā. Tam vien, ka izmaksu apmērs vēl nav noteikts, nevajadzētu liegt tiesai izdot apliecību, ja kāda no pusēm vēlas prasīt nolēmuma materiālās daļas atzīšanu.
Ja izmaksas atlīdzināt piespriests vairāk nekā vienai pusei, pievienot papildu lapu.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Pārstāvji lēmumus pieņem kopīgi.
Dažādi pārstāvji nodarbojas ar dažādām lietām. Piemēram, viens pārstāvis nodarbojas ar pieaugušā finanšu jautājumiem, bet otrs — ar pieaugušā veselības, labklājības un citiem personīgiem jautājumiem.
Pārstāvji var rīkoties individuāli.
Var iecelt vienu vai vairākus aizstājējus, ja pārstāvis(-ji) nevar vai nevēlas uzņemties savus pienākumus.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/X 45. vai 46. pantu.
Saskaņā ar Regulu (ES) 20XX/X iestādēm, īstenojot savu jurisdikciju, principā jāpiemēro savi tiesību akti.
Saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/X X. pantu.
Jo īpaši, paskaidrot apstākļus vai norādīt tiesību aktus, kuru dēļ ir jāiesaista vairāk nekā viens pārstāvis, un precizēt, kurš no pieaugušā pārstāvjiem ir jāiesaista.
Atkarībā no valsts tiesību aktiem ziedojuma vai dāvinājuma veikšanas nosacījumi var būt, piemēram, tādi, ka dāvinājums tiek veikts ierastos gadījumos ģimenes locekļiem vai ka ziedojums vai dāvinājums nav nepamatots, ņemot vērā visus apstākļus, jo īpaši pieaugušās personas īpašuma un aktīvu lielumu.
Saskaņā ar šo apliecību dzīvību uzturoša ārstēšana ir ārstēšana, kas pēc tās personas domām, kas sniedz veselības aprūpi attiecīgajam pieaugušajam, ir nepieciešama viņa dzīvības uzturēšanai.
Saskaņā ar šo apliecību dzīvību uzturoša ārstēšana ir ārstēšana, kas pēc tās personas domām, kas sniedz veselības aprūpi attiecīgajam pieaugušajam, ir nepieciešama viņa dzīvības uzturēšanai.
Neatkarīgi no tā, vai šis noteikums izriet no avota pasākuma vai avota pārstāvības pilnvarām (piemēram, ja pieaugušais nosauca citu personu kā kādu, ar kuru jākonsultējas konkrētos jautājumos), vai valsts tiesību aktiem. Atkarībā no valsts tiesību aktiem par pieaugušo personu aizsardzību var pastāvēt īpaši noteikumi, kas paredz tiesas vai citas publiskas iestādes atļauju, piemēram, darījumiem, kas saistīti ar pieaugušā nekustamo īpašumu vai pieaugušās personas īpašuma dāvinājumiem, vai darījumiem, kuros pieaugušā īpašums tiek pārdots vai citādi nodots viņa pārstāvim.
Neatkarīgi no tā, vai šie nosacījumi izriet no avota pasākuma vai avota apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām, vai no valsts tiesību aktiem. Atkarībā no valsts tiesību aktiem var pastāvēt īpaši nosacījumi, piemēram, pieaugušās personas nekustamā īpašuma pārdošanai, proti, nosacījums, ka īpašumu drīkst pārdot tikai publiskā izsolē vai ka pieaugušās personas īpašumu nevar nodot pašam pārstāvim.
Atkarībā no valsts tiesību aktiem pieaugušā pārstāvība ir izslēgta, piemēram, konkrētos ļoti personiskos lēmumos.
Apliecības derīguma termiņš ir jāierobežo. Ierobežotā derīguma termiņa mērķis ir nodrošināt, lai izdevējiestāde regulāri pārbaudītu, vai juridiskā situācija attiecībā uz pieaugušo nav mainījusies, piemēram, pamatojoties uz vēlāku pasākumu, kas attiecas uz pieaugušo, vai pārstāvja pilnvaru atsaukšanu. Apliecības derīguma termiņš principā būtu jāierobežo līdz vienam gadam. Tomēr izdevējiestāde katrā gadījumā atsevišķi var noteikt apliecības derīguma termiņu atšķirīgi. To darot, īpaši jāņem vērā aizsardzības raksturs un paredzamais ilgums, avota pasākuma derīguma termiņš, visi pasākumi, ko pieaugušais veicis saistībā ar avota apstiprinātajām pārstāvības pilnvarām, kā arī mērķis, ka apliecībā precīzi jāatspoguļo pieaugušās personas juridiskā situācija visā apliecības derīguma termiņā. Ņemot to vērā, izdevējiestāde var izdot apliecību uz laiku, kas nepārsniedz gadu, piemēram, ja avota pasākums ilgst mazāk nekā gadu, vai izdot to uz laiku, kas ilgāks par gadu, piemēram, ja avota pasākums ilgst vairākus gadus un iespējamība, ka apstākļi attiecībā uz pieaugušo mainīsies, ir minimāla. Ja rodas šaubas, priekšroka dodama īsākam apliecības derīguma termiņam, ņemot vērā apliecības derīguma prezumpciju un ar izdoto apliecību saistītās sekas, jo īpaši to trešo personu aizsardzību, kas veic darījumus ar pārstāvja palīdzību.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Šī palīdzība neskar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos .
Ja nepieciešams, pievienot papildu lapu(-as) ar sīkākiem paskaidrojumiem.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Steidzamība ietver gadījumus, kad pieaugušais absolūti nespēj paust savu viedokli un ir jāpieņem lēmums. Steidzamības piemērs ir situācija, kad pieaugušajam ir jāveic steidzama medicīniska operācija un viņš veselības stāvokļa dēļ nevar paust savu viedokli.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Saskaņā ar Regulas (ES) 20XX/X 27. apsvērumu steidzamība ietver gadījumus, kad pieaugušais absolūti nespēj paust savu viedokli un ir jāpieņem lēmums. Steidzamības piemērs ir situācija, kad pieaugušajam ir jāveic steidzama medicīniska operācija un viņš veselības stāvokļa dēļ nevar paust savu viedokli.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.
Attiecīgā gadījumā norādīt visbūtiskāko numuru.