EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.5.2023
COM(2023) 265 final
2023/0161(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 12532/21 INIT; ST 12532/21 ADD 1) par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2023) 142 final}
2023/0161 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 12532/21 INIT; ST 12532/21 ADD 1) par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Kad Igaunija 2021. gada 18. jūnijā bija iesniegusi nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ierosināja Padomei sniegt par to pozitīvu novērtējumu. Padome apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumu 2 .
(2)Ievērojot 11. panta 2. punktu Regulā (ES) 2021/241, katrai dalībvalstij pieejamā neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksimālā finanšu iemaksa būtu jāatjaunina līdz 2022. gada 30. jūnijam pēc tajā noteiktās metodes. Komisija 2022. gada 30. jūnijā iepazīstināja Eiropas Parlamentu un Padomi ar minētās atjaunināšanas rezultātiem.
(3)Igaunija 2023. gada 9. martā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c pantu Komisijai iesniedza grozītu valsts ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļu.
(4)Grozītajā ANP ir ņemta vērā arī atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu, un tajā ir iekļauts pamatots lūgums Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu grozīt Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumu, ņemot vērā, ka ANP objektīvu apstākļu dēļ daļēji vairs nav iespējams īstenot. Igaunijas iesniegtie ANP grozījumi attiecas uz 22 pasākumiem.
(5)Padome savus ieteikumus Igaunijai Eiropas pusgada ietvaros adresēja 2022. gada 12. jūlijā. Konkrētāk, Padome ieteica Igaunijai paplašināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, tostarp izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, REPowerEU un citus ES fondus. Padome arī ieteica stiprināt sociālo aizsardzību, tostarp paplašinot bezdarbnieka pabalstu segumu, jo īpaši attiecībā uz personām, kas strādā īsus periodus, un nestandarta darba formām. Padome ieteica arī uzlabot ilgtermiņa aprūpes pieejamību cenas ziņā un tās kvalitāti, jo īpaši nodrošinot tās ilgtspējīgu finansējumu un integrējot veselības un sociālos pakalpojumus. Turklāt Padome ieteica Igaunijai samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu ieviešanu, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu un stiprinot vietējo elektroenerģijas tīklu. Padome ieteica Igaunijai palielināt energoefektivitāti, tai skaitā ēku energoefektivitāti, lai samazinātu enerģijas patēriņu. Padome arī aicināja Igauniju pastiprināt centienus, lai uzlabotu transporta sistēmas ilgtspēju, tai skaitā elektrificējot dzelzceļa tīklu un palielinot stimulus, lai veicinātu ilgtspējīgu un mazāk piesārņojošu transportu, tai skaitā atjaunojot autotransporta līdzekļu sastāvu. Izvērtējot 2019., 2020. un 2021. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas progresu grozītā valsts ANP iesniegšanas laikā, Komisija konstatē, ka attiecībā uz ieteikumu stiprināt sociālo aizsardzību ir panākts zināms progress. Ierobežots progress ir panākts attiecībā uz ieteikumu samazināt vispārējo atkarību no fosilajiem kurināmajiem.
(6)Pirms grozītā ANP plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Apspriešanās kopsavilkums tika iesniegts kopā ar grozīto valsts ANP. Ievērojot Regulas (ES) 2021/241 19. pantu, Komisija saskaņā ar minētās regulas V pielikumā izklāstītajām novērtēšanas vadlīnijām ir novērtējusi grozītā ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu.
Atjauninājumi, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu
(7)Igaunijas iesniegtajā grozītajā ANP ir atcelti trīs pasākumi, lai ņemtu vērā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu. Igaunija ir paskaidrojusi, ka, tā kā maksimālā finanšu iemaksa Igaunijai ir samazināta no 969 299 213 EUR 3 līdz 863 271 631 EUR 4 , vairs nav iespējams finansēt visus Igaunijas sākotnējā ANP paredzētos pasākumus. Igaunija ir paskaidrojusi, ka daži pasākumi būtu jāatceļ piešķīruma samazinājuma dēļ un ņemot vērā izmaksu pieaugumu un piegādes ķēdes traucējumus, kas ietekmē minēto pasākumu īstenošanu.
(8)Grozītajā ANP vairs nav ietverti konkrēti komponenta Nr. 5 (Ilgtspējīgs transports) un komponenta Nr. 6 (Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība) pasākumi. Tas attiecas uz 5.2. pasākumu (Investīcija: Dzelzceļa līnijas Tallina-Rohuküla rietumu posma būvniecība), 5.3. pasākumu (Investīcija: Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā) un 6.5. pasākumu (Investīcija: Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem). 5.2. pasākums ir dzelzceļa līnijas Tallina–Rohuküla rietumu posma būvniecība. 5.3. pasākums ir “Rail Baltic” multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā, kurš ir daļa no jauna dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta, kas veido daļu no Eiropas transporta tīklu (TEN-T) Ziemeļjūras-Baltijas koridora. 6.5. pasākums ietver divu daudzfunkcionālu medicīnas helikopteru iegādi, tostarp palīgaprīkojumu, tehniskās apkopes aprīkojumu un helikopteru ekspluatācijai nepieciešamā personāla sākotnējo apmācību, kā arī nosēšanās bāzes un nolaišanās vietu izbūvi neatliekamās medicīniskās palīdzības centros. Tāpēc šo pasākumu apraksts un ar tiem saistītie atskaites punkti un mērķrādītāji būtu jāsvītro no Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmuma.
Grozījumi, kuru pamatā ir Regulas 2021/241 21. pants
(9)Igaunijas iesniegtie ANP grozījumi objektīvu apstākļu dēļ attiecas uz 19 pasākumiem.
(10)Igaunija ir paskaidrojusi, ka Krievijas agresijas pret Ukrainu seku dēļ divi pasākumi vairs nav īstenojami. Ņemot vērā pēdējo minēto, tika nolemts saskaņā ar 6.2. pasākumu (Investīcija: Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide) būvējamo slimnīcu papildināt ar bunkuru (apakšzemes stāvu). Šāds būvniecības papildinājums vēl vairāk palielinātu izmaksas līdztekus tām, ko rada augsta inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, un aizkavētu būvdarbus pēc 2026. gada. Tas nozīmē arī Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes svītrošanu no plāna. Tas attiecas attiecīgi uz 6.2. pasākuma (Investīcija: Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru no 99 līdz 105. Turklāt Igaunija ir paskaidrojusi, ka bija jāgroza 6. komponenta (Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība) 6.1. pasākuma (Reforma: visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā) atskaites punkts ar kārtas numuru 94, jo līdz ar Ziemeļigaunijas Medicīnas universitātes svītrošanu vairs nebija nepieciešams grozīt attiecīgos tiesību aktus, lai Medicīnisko universitāti iekļautu slimnīcu sarakstā. Turklāt Igaunija ir arī paskaidrojusi, ka ne visus 6. komponenta (Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība) šā paša 6.1. pasākuma (Reforma: Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā) atskaites punkta elementus ar kārtas numuru 96 var sasniegt norādītajā termiņā. Kavēšanās ir saistīta ar nepieciešamību piešķirt prioritāti likumdošanas darbam un norādījumu sniegšanai medmāsām, kuras sniedza atbalstu bēgļiem no Ukrainas, un attiecas tikai uz jaunas atlīdzināšanas shēmas izveidi medmāsām. Šī kavēšanās neietekmē grozījumus ārstu un farmaceitu atlīdzināšanas shēmā. Tāpēc atskaites punkts ar kārtas numuru 96 ir sadalīts divos atskaites punktos un atlīdzības sistēmas izveide medmāsām atlikta līdz 2024. gada 2. ceturksnim. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi grozīt divus atskaites punktus 6.1. pasākumā un svītrot iepriekš minētos atskaites punktus un mērķrādītājus no 6.2. pasākuma, un Padomes īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(11)Igaunija ir paskaidrojusi, ka trīs pasākumi vairs nav īstenojami par sākotnējā ANP aplēstajām izmaksām, jo augstā inflācija un piegādes ķēdes traucējumi ir ievērojami palielinājuši pasākumu aplēstās izmaksas. Inflācija visā 2022. gadā bija augsta un maksimālo līmeni sasniedza 2022. gada augustā, kad saskaņotais patēriņa cenu indekss pieauga par 25,2 % salīdzinājumā ar 2021. gada augustu. Augsto inflāciju galvenokārt izraisīja enerģijas cenas, kas palielinājās jo īpaši Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ. Tomēr strauji pieauga arī citas cenas. Piemēram, būvniecības cenu pieaugums 2021. gadā ievērojami paātrinājās galvenokārt būvniecības materiālu piegādes traucējumu dēļ, un cenu pieaugums 2022. gada pirmajos ceturkšņos vēl vairāk paātrinājās celtniecības materiālu un darbaspēka trūkuma dēļ saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Saskaņā ar Igaunijas sniegto informāciju tas ir padarījis neiespējamu dažu liela mēroga investīciju, kas bija iekļautas sākotnējā ANP, iepirkumu par 2020. gadā prognozētajām cenām. Tas attiecas uz komponenta Nr. 4 (Enerģija un energoefektivitāte) 4.5. pasākuma (Investīcija: Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām)) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru 74 un 75, 4.6. pasākuma (Investīcija: Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības rajonos) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru 76 un 77 un 4.7. pasākuma (Investīcija: Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru 78 un 79. Pamatojoties uz to, tā vietā, lai samazinātu attiecīgo mērķrādītāju mērķus salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, Igaunija ir saglabājusi minētos pasākumus plānā, kompensējot to palielinātās aplēstās izmaksas ar resursiem, kas atbrīvoti, atceļot citus pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/241 21. pantu. Šo pasākumu apraksts un ar tiem saistītie atskaites punkti un mērķrādītāji paliek nemainīgi.
(12)Igaunija ir paskaidrojusi, ka viens pasākums vairs nav īstenojams ne noteiktajā termiņā, ne par sākotnējā ANP aplēstajām izmaksām, jo augstā inflācija un piegādes ķēdes traucējumi ir izraisījuši būvdarbu kavējumus un ievērojami palielinājuši pasākuma izmaksas. Tas attiecas uz komponenta Nr. 5 (Ilgtspējīgs transports) 5.4. pasākuma (Investīcija: Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība) mērķrādītāju ar kārtas numuru 91. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi pagarināt īstenošanas grafiku un izmantot resursus, kas atbrīvoti, atceļot citus pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/241 21. pantu, lai segtu šā pasākuma cenu pieaugumu, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(13)Igaunija ir paskaidrojusi, ka divi pasākumi vairs nav īstenojami, jo IT nozarē ievērojami pieaug algu izmaksas un trūkst darbaspēka. Tas attiecas uz komponenta Nr. 1 (Uzņēmumu digitālā pārveide) 1.2. pasākuma (Investīcija: e-būvniecības attīstība) mērķrādītāju ar kārtas numuru 6 un 1.3. pasākuma (Investīcija: Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde) mērķrādītāju ar kārtas numuru 8 un 9. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi samazināt šo divu pasākumu attiecīgos mērķrādītājus salīdzinājumā ar sākotnējo ANP, un Padomes īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(14)Igaunija paskaidroja, ka četri pasākumi vairs nav īstenojami, jo piegādes ķēdes traucējumi, negaidītas problēmas, kavējumi iepirkumos un procedūrās ir aizkavējuši pasākumu īstenošanu. Tas attiecas uz komponenta Nr. 3 (Digitālā valsts) 3.8. pasākuma (Investīcija: Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība) mērķrādītāju ar kārtas numuru 61. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi pagarināt šā mērķrādītāja īstenošanas grafiku. Attiecībā uz vienu investīciju papildus iepriekš minētajiem argumentiem Igaunija ir paskaidrojusi, ka komponenta Nr. 2 (Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos) 2.7. pasākuma (Investīcija: Radīt iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai) atskaites punkts ar kārtas numuru 42 noteiktajā termiņā vairs nav sasniedzams, jo Igaunijai savs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir jāpārplāno, pamatojoties uz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) grozījuma galīgo saturu, kas tika apstiprināts pēc tam, kad Igaunija bija izstrādājusi sākotnējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi pagarināt šā atskaites punkta īstenošanas termiņu. Vienas reformas un vienas investīcijas gadījumā papildus iepriekš minētajiem argumentiem ir traucēta administratīvā darbplūsma, jo ir ātri jāintegrē cilvēki, kas bēg no kara Ukrainā. Tas attiecas uz komponenta Nr. 1 (Uzņēmumu digitālā pārveide) 1.4. pasākuma (Reforma: Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei) mērķrādītāju ar kārtas numuru 14 un komponenta Nr. 2 (Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos) 2.2. pasākuma (Investīcija: Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam) mērķrādītāju ar kārtas numuru 26. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi pagarināt šo divu mērķrādītāju īstenošanas grafiku un mainīt 1.4. pasākumu saistīto mācību pasākumu reģistrēšanai paredzētās IT platformas nosaukumu. Padomes īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(15)Igaunija ir arī lūgusi izmantot atlikušos resursus, kas atbrīvoti, atceļot pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/241 21. pantu, lai palielinātu divu pasākumu vērienu un grozītajā ANP iekļautu piecus jaunus pasākumus. Vienā gadījumā vēriena palielināšana izpaužas kā paaugstināti mērķrādītāji. Tas attiecas uz komponenta Nr. 2 (Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos) 2.5. pasākuma (Investīcija: Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana) mērķrādītājiem ar kārtas numuru 35 un 36. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi palielināt iepriekš minētos mērķrādītājus. Citā gadījumā palielinātais vēriens izpaužas kā papildu mērķrādītājs. Tas attiecas uz komponenta Nr. 4 (Enerģija un energoefektivitāte) 4.3. pasākuma (Investīcija: Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai) mērķrādītāju ar kārtas numuru 69.a. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi plānā iekļaut šo pasākumu mērķrādītāju. Piecu jaunu pasākumu iekļaušana attiecas uz komponenta Nr. 2 (Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos) 2.8. pasākuma (Investīcija: Piegādes drošības investīciju atbalsts) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru 43.a, 43.b un 43.c, komponenta Nr. 4 (Enerģija un energoefektivitāte) 4.8. pasākuma (Investīcija: Atkrastes vējparku attīstības veicināšana) atskaites punktiem ar kārtas numuru 80.a, 80.b un 80.c, 5. komponenta (Ilgtspējīgs transports) 5.2.a pasākuma (Investīcija: Daudzfunkcionāls darba kuģis) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru 84.a un 85.a un 5.3.a pasākuma (Investīcija: Rail Baltic viaduktu būvniecība) atskaites punktiem un mērķrādītājiem ar kārtas numuru 86.a un 87.a, un komponenta Nr. 6 (Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība) 6.2.a pasākuma (TERVIKUM būvniecība) atskaites punkti un mērķrādītāji ar kārtas numuru 99.a un 100.a. Pamatojoties uz to, Igaunija ir lūgusi plānā pievienot šo piecu pasākumu atskaites punktus un mērķrādītājus, un Padomes īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(16)Komisija uzskata, ka Igaunijas norādītie argumenti pamato atjauninājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu un grozījumu saskaņā ar minētās regulas 21. panta 2. punktu.
Pārrakstīšanās kļūdu labojumi
(17)Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmuma tekstā ir konstatēta viena pārrakstīšanās kļūda, kas ietekmē divus mērķrādītājus vienā pasākumā. Padomes īstenošanas lēmums būtu jāgroza, lai labotu šo pārrakstīšanās kļūdu, kas neatspoguļo 2021. gada 18. jūnijā Komisijai iesniegtā ANP saturu, par ko vienojusies Komisija un Igaunija. Šī pārrakstīšanās kļūda attiecas uz komponenta Nr. 2 (Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos) 2.6. pasākuma (Investīcija: Zaļais fonds) mērķrādītājiem ar kārtas numuru 39 un 40. Šīs korekcijas neietekmē attiecīgā pasākuma īstenošanu.
REPowerEU nodaļa, pamatojoties uz Regulas 2021/241 21.c pantu
(18)REPowerEU nodaļa ietver vienu paplašinātu reformu un divas jaunas investīcijas. 8.1. reformas mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Jo īpaši, pamatojoties uz 4.4. reformu, ar šo reformu noteiks piemērotas teritorijas vēja enerģijas izvēršanai, racionalizēs atļauju piešķiršanas sistēmu atjaunīgo energoresursu enerģijas projektiem, īpašu uzmanību pievēršot vēja enerģijai, un palielinās atļauju izsniedzēju iestāžu jaudu. 8.2. investīcijas mērķis ir palielināt elektroenerģijas sadales tīkla jaudu, lai palielinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas kompleksu piekļuvi tīklam. 8.3. investīcijai ir divi mērķi. Pirmkārt, tās mērķis ir radīt nepieciešamos regulatīvos, organizatoriskos un finansiālos nosacījumus, lai palielinātu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu un izmantošanu. Otrkārt, 8.3. investīcijas mērķis ir palielināt ilgtspējīga biometāna ražošanas uzstādīto jaudu. REPowerEU pasākumu ieguldījumam atjaunīgo energoresursu izmantošanā vajadzētu palīdzēt pārvarēt energoapgādes deficītu un tādējādi samazināt augstu enerģijas cenu risku. Tam būtu jānāk par labu visiem patērētājiem, ieskaitot visneaizsargātākos. Igaunija ir arī ziņojusi, ka tā izmanto valsts budžeta resursus, lai finansētu mērķtiecīgus pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai.
(19)Komisija grozīto ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļu, ir novērtējusi saskaņā ar Regulas 2021/241 19. panta 3. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.
Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros
(20)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. kritērijā, grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti minētās regulas 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un tai paredzēto finanšu piešķīrumu.
(21)Komisija uzskata, ka plāna grozīšana, kā arī REPowerEU nodaļa ietekmē tikai novērtējumu par ANP ieguldījumu pirmajā pīlārā attiecībā uz zaļo pārkārtošanos. Attiecībā uz pārējiem pīlāriem ierosināto ANP grozījumu būtība un apmērs neietekmē plāna iepriekšējo novērtējumu, kas lielā mērā ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, un tā attiecīgo ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā. Grozījums turpinās stiprināt valsts veselības un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, kā aprakstīts piektajā pīlārā. Jo īpaši Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes aizstāšana ar TERVIKUM palīdzēs uzlabot Igaunijas veselības aprūpes sistēmas noturību un pieejamību. Attiecībā uz ilgtspējīgā transporta komponentu jaunie pasākumi, piemēram, Rail Baltic viaduktu būvniecība un daudzfunkcionālais darba kuģis, turpinās pāreju uz ilgtspējīgāku transportu saskaņā ar zaļo pīlāru un transporta savienojamības uzlabošanu saskaņā ar ceturto pīlāru par sociālo un teritoriālo kohēziju, sniedzot iepriekšējiem pasākumiem (Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība un Tallinas–Rohuküla dzelzceļa rietumu posma būvniecība) līdzīgvērtīgu ieguldījumu.
(22)Attiecībā uz pirmo pīlāru Igaunijas grozītais ANP kopā ar REPowerEU nodaļu ietver papildu pasākumus zaļo problēmu risināšanai, jo īpaši komponentā Nr. 2 (Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās), komponentā Nr. 4 (Energoefektivitāte), komponentā Nr. 5 (Ilgtspējīgs transports) un komponentā Nr. 8 (REPowerEU nodaļa).
(23)Ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas tiek risinātas, paredzot jaunas investīcijas (2.8.) komponentā Nr. 2, kuru mērķis ir atbalstīt rūpniecības uzņēmumu pāreju no fosilās enerģijas uz alternatīviem enerģijas avotiem. Atbilstīgie alternatīvie enerģijas avoti ir vēja, saules, ilgtspējīgas biogāzes un ģeotermālā enerģija, elektrifikācija un savienojums ar efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām. Degvielas maiņa pozitīvi ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanu, energoapgādes drošību un pieejamību cenas ziņā.
(24)Svarīgs darbs ir veikts ar komponentā Nr. 4 iekļauto pasākumu, kura mērķis ir veicināt atkrastes vējparku attīstību, kas veicina atjaunīgo energoresursu attīstību un tādējādi palielina atjaunīgo energoresursu īpatsvaru Igaunijas energoresursu struktūrā. Jaunu atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas kompleksu būvniecība palīdzēs pāriet uz klimatneitrālu enerģijas ražošanu un samazināt atkarību no fosilā kurināmā.
(25)Komponentā Nr. 5 no jauna pievienotie ilgtspējīga transporta pasākumi palīdz izstrādāt videi nekaitīgākus transporta veidus un palielināt klimatam draudzīgu transporta veidu īpatsvaru, galvenokārt ar dzelzceļa un jūras transporta palīdzību. Piecu Rail Baltic viaduktu būvniecība veicinās jauna elektrificēta dzelzceļa savienojuma attīstību, savukārt jauns daudzfunkcionāls kuģis ar zemu emisiju līmeni cita starpā veicinās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Šīs investīcijas palīdzēs Igaunijai veicināt pāreju uz klimatam draudzīgākiem transporta veidiem un veicinās emisiju samazināšanu ilgtermiņā transporta nozarē.
(26)REPowerEU nodaļā ietvertie pasākumi palīdz sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājus un mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti, jo to nolūks ir stimulēt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Konkrētāk, saskaņā ar komponentu Nr. 8 Igaunija plāno veikt pasākumus, kas atvieglos atjaunīgo energoresursu izmantošanu, palielinās atjaunīgās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam un palielinās ilgtspējīga biometāna ražošanu un ieviešanu. Paredzams, ka četri no pieciem jaunajiem grozītā plāna pasākumiem un visi trīs REPowerEU nodaļas pasākumi būtiski veicinās zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdzēs risināt no tās izrietošās problēmas.
Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu
(27)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, gaidāms, ka grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras konstatētas attiecīgajos Igaunijai adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, kurus Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, grozītajā ANP ir ņemts vērā 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums, kas attiecas uz enerģētiku.
(28)Grozītajā ANP ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras izklāstītas ieteikumos, ko Padome adresējusi Igaunijai 2022. gada Eiropas pusgadā, vai ievērojamu šo problēmu daļu. Konkrēti enerģētikas jomā Padome ieteica samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu ieviešanu, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu un stiprinot iekšzemes elektroenerģijas tīklu. Jauno investīciju un reformu mērķis ir palielināt enerģētisko drošību, veicināt atkrastes vēja enerģijas izvēršanu, palielināt sadales tīkla jaudu, racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgo energoresursu enerģijas projektiem un stimulēt ilgtspējīga biometāna ražošanu un izmantošanu. Tādējādi pasākumiem būtu jāpalīdz samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā ieteikts Igaunijai 2022. gada konkrētai valstij adresētajos ieteikumos. Grozītajā ANP ir arī vērienīgākās ieceres panākt augstākus mērķrādītājus attiecībā uz investīcijām mazu dzīvojamo ēku renovācijā un resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešanā saskaņā ar 2022. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu. Igaunija ir arī risinājusi problēmas, kas saistītas ar fosilā kurināmā importa dažādošanu un pietiekamas starpsavienojumu jaudas nodrošināšanu bez ANP sniegtajiem resursiem. Attiecībā uz fosilā kurināmā importa dažādošanu Igaunijas centieni ir ļāvuši pārtraukt Krievijas gāzes iegādi, sadarbojoties, piemēram, ar Somiju, lai izveidotu peldošu uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu. Attiecībā uz starpsavienojumu jaudu Igaunija turpina centienus sinhronizēt savu elektroenerģijas tīklu ar ES elektroenerģijas tīklu. Transporta sistēmas ilgtspēju uzlabos saskaņā ar 2022. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu par mazemisiju transportu veiktās investīcijas Rail Baltic viaduktos un daudzfunkcionālā kuģī. TERVIKUM (jauna Vīlandē esoša veselības aprūpes centra) būvniecība veicinās integrētu veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniegšanu. Tas palīdzēs integrēti īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus par veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu.
(29)ANP nodrošina pamatu turpmākām reformām sociālajā un veselības aprūpes nozarē, lai novērstu darbaspēka trūkumu veselības aprūpē, uzlabotu ilgtermiņa aprūpes kvalitāti un piekļuvi tai visiem cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, paplašinātu bezdarbnieka pabalstu segumu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, jo īpaši palielinot algu pārredzamību. ANP iekļautie pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, galvenokārt ir saistīti ar investīcijām. Attiecībā uz reformām paredzams, ka konkrētās darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski izbeigt degslānekļa izmantošanu, Enerģētikas nozares valsts attīstības plānā tiks iekļautas tikai 2025. gada beigās.
(30)Ir uzskatāms, ka ieteikumi, kas saistīti ar to, lai nodrošinātu, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā pastāvīgo pagaidu un mērķtiecīgo atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, neietilpst Igaunijas ANP darbības jomā, neraugoties uz to, ka tiek prognozēts, ka Igaunija 2023. gadā turpinās izmantot neatmaksājamo atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai finansētu papildu investīcijas atveseļošanas atbalstam.
Princips “nenodari būtisku kaitējumu”
(31)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, nodrošinās, ka neviens (A reitings) šajā ANP iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 5 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).
(32)Grozītajā plānā ir novērtēta atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kas izklāstīts Komisijas tehniskajos norādījumos par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01). Novērtējumu veic sistemātiski katrai grozītajai reformai un investīcijām, ievērojot divpakāpju pieeju. Novērtējumā secināts, ka attiecībā uz visiem grozītajiem pasākumiem vai nu nepastāv būtiska kaitējuma risks, vai, ja ir konstatēts risks, tiek veikts detalizētāks novērtējums, kas apliecina, ka nav būtiska kaitējuma. Igaunija ir ziņojusi par jauno pasākumu detalizētu novērtējumu, ieskaitot pasākumus REPowerEU nodaļā. Neviens no REPowerEU nodaļā minētajiem pasākumiem neparedzēja atkāpi no principa “nenodari būtisku kaitējumu”. Vajadzības gadījumā prasības, kas noteiktas principa “nenodari būtisku kaitējumu” novērtējumā, ir ietvertas pasākuma struktūrā un ir precizētas šā pasākuma atskaites punktā vai mērķrādītājā. Pamatojoties uz sniegto informāciju, var secināt, ka neviens pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.
Devums REPowerEU mērķu sasniegšanā
(33)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta da) apakšpunktu un V pielikuma 2.12. kritēriju paredzams, ka REPowerEU nodaļa lielā mērā (A reitings) efektīvi palīdzēs pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības energoapgādes diversifikāciju, atjaunīgo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu.
(34)Paredzams, ka REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu īstenošana jo īpaši palīdzēs atbalstīt Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta b) un e) apakšpunktā minētos mērķus. Atjaunīgo energoresursu enerģijas projektu atļauju piešķiršanas reforma un pasākums attiecībā uz ilgtspējīgu biometānu palīdz sasniegt minētās regulas 21.c panta 3. punkta b) apakšpunkta mērķi, proti, diversificēt Savienības energoapgādi, palielinot atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrinot tās izvēršanu, kā arī palielinot ilgtspējīga biometāna ražošanu un ieviešanu. Investīcijas elektrotīklā ir vērstas uz minētās regulas 21.c panta 3. punkta e) apakšpunkta mērķi, proti, līdz 2030. gadam samazināt atkarību no fosilā kurināmā, uzlabojot iekšējo pārvadi un novēršot sadales nepietiekamo caurlaides spēju un paātrinot atjaunīgo energoresursu integrāciju.
(35)REPowerEU pasākumi ir saskanīgi ar Igaunijas politikas satvaru, kura mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru. Šie pasākumi arī pastiprina sākotnējā ANP iekļautos pasākumus attiecībā uz enerģijas uzkrāšanu, elektrotīkla stiprināšanu un atjaunīgās enerģijas veicināšanu rūpniecības teritorijās, jo tie galu galā palielinās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
(36)Tāpēc REPowerEU pasākumos liela uzmanība ir pievērsta atjaunīgo energoresursu izmantošanai un to integrācijai elektrotīklā, kas ļaus Igaunijai palielināt vietējo enerģijas avotu īpatsvaru tās energoresursu struktūrā. Tas samazinās vajadzību importēt kurināmo un tādējādi palielinās valsts energoapgādes drošību.
Pasākumi ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi
(37)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta db) apakšpunktu un V pielikuma 2.13. kritēriju gaidāms, ka REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem lielā mērā (A reitings) būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme. Grozītās Regulas (ES) 2021/241 nozīmē visiem trim REPowerEU nodaļas pasākumiem un tādējādi 100 % no tās aplēstajām izmaksām ir starpvalstu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme. REPowerEU nodaļā paredzētie pasākumi tieši veicinās atjaunīgo energoresursu ražošanu un integrēšanu tīklā. Tādējādi tie palīdzēs samazināt atkarību no fosilā kurināmā un samazināt enerģijas pieprasījumu, un tāpēc tiek uzskatīts, ka tiem ir pozitīva pārrobežu ietekme, kā noteikts Komisijas norādījumos REPowerEU kontekstā.
Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana
(38)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktu un V pielikuma 2.5. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tai skaitā bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 59,4 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma un 77,6 % no REPowerEU nodaļā paredzēto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu grozītais ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
(39)Papildus pasākumiem attiecībā uz zaļo pārkārtošanos uzņēmumos, elektroenerģiju, energoefektivitāti un ilgtspējīgiem transporta komponentiem, kas iekļauti Igaunijas sākotnējā ANP, grozītajā ANP ir paplašināti pasākumi attiecībā uz energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanu un elektrotīkla nostiprināšanu. Ieviešot jaunos pasākumus, Igaunija liek uzsvaru uz šķēršļu novēršanu vēja enerģijas izvēršanai un stimulē uzņēmumus izmantot atjaunīgos energoresursus. Paredzot investīcijas daudzfunkcionālam piesārņojuma kontroles kuģim arī tiek piešķirta prioritāte bioloģiskajai daudzveidībai, kas sākotnējā plānā nebija skaidri ietverta.
(40)Attiecībā uz Igaunijas ANP REPowerEU nodaļas pasākumu ieguldījumu 2030. gada klimata mērķrādītāju un ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā līdz 2050. gadam šo pasākumu mērķis ir, no vienas puses, stimulēt atjaunīgo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu un, no otras puses, konkrētāk attīstīt no vietējiem resursiem iegūtas ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu. Konkrētāk, komponentā Nr. 8 Igaunija ir paredzējusi pasākumus, kas atvieglos atjaunīgo energoresursu izmantošanu, palielinās atjaunīgās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam un palielinās ilgtspējīga biometāna ražošanu un ieviešanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.
(41)Šiem pasākumiem būs ilgstoša ietekme, paātrinot pakāpenisku pāreju no fosilā kurināmā uz ilgtspējīgu atjaunīgo energoresursu sistēmu Igaunijā. Tie ievērojami mazinās Igaunijā izmantotās enerģijas siltumnīcefekta gāzu intensitāti un tādējādi palīdzēs sasniegt 2030. gada klimata mērķrādītājus un Savienības klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam.
(42)Ņemot vērā Igaunijas ANP maksimālās finanšu iemaksas samazinājumu un tādu jaunu pasākumu iekļaušanu, kas stimulē zaļo pārkārtošanos, plāna ieguldījums klimata jomā ir palielinājies no 41,5 % līdz 59,4 %.
Digitālās pārkārtošanās sekmēšana
(43)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktu un V pielikuma 2.6. kritēriju, grozītajā ANP ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 24,1 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
(44)Joprojām ir spēkā Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumā sniegtais pozitīvais novērtējums par ieguldījumu digitālajā pārkārtošanā. Grozītais atveseļošanas un noturības plāns paredz nelielas izmaiņas četros pasākumos, kas attiecas uz digitālo pārkārtošanos, un neietver jaunus pasākumus, kas veicina digitālo pārkārtošanos.
(45)Ņemot vērā Igaunijas ANP maksimālās finanšu iemaksas samazinājumu, plāna digitālais ieguldījums, izņemot REPowerEU nodaļu saskaņā ar 21.c panta 5. punktu, ir palielinājies no 21,5 % līdz 24,1 %.
Uzraudzība un īstenošana
(46)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktu un V pielikuma 2.8. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, ir ierosināta pienācīga kārtība (A reitings), kas nodrošinās efektīvu ANP uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.
(47)Igaunijas atveseļošanas un noturības plānā ierosināto grozījumu raksturs un apmērs neietekmē iepriekšējo novērtējumu par atveseļošanas un noturības plāna efektīvu uzraudzību un īstenošanu. Grozītajiem pasākumiem pievienotie atskaites punkti un mērķrādītāji, ieskaitot REPowerEU nodaļā minētie, ir skaidri un reālistiski, un ierosinātie rādītāji attiecībā uz šiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem ir atbilstīgi, pieņemami un stabili.
Izmaksas
(48)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktu un V pielikuma 2.9. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
(49)Saskaņā ar sniegto informāciju jauno investīciju un REPowerEU pasākumu izmaksu aplēšu novērtējums liecina, ka lielākā daļa izmaksu ir pamatotas un ticamas, lai gan pierādījumi liecina par atšķirīgu detalizācijas pakāpi un aprēķinu dziļumu. Dažos gadījumos informācija par izmaksu aplēšu veikšanai izmantoto metodiku un pieņēmumiem bija ierobežota, daļēji tāpēc, ka pasākumi bija jauni, vai arī tā bija mazāk skaidra, un tāpēc netika piešķirts A reitings saskaņā ar šo novērtēšanas kritēriju. Turklāt izmaiņas grozīto pasākumu izmaksu aplēsēs bija pamatotas un samērīgas, un tādējādi šo izmaksu aplēšu pamatotība un ticamība netika mainīta salīdzinājumā ar sākotnējo ANP. Visbeidzot, atzīts, ka grozītā ANP lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
ANP saskaņotība
(50)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktu un V pielikuma 2.11. punktu grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, zināmā mērā (B reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.
(51)ANP grozījumi atspoguļo saskaņotību katrā komponentā un norāda uz tematiskām savstarpējām saiknēm un sinerģiju starp dažādiem komponentiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos un nesen pievienoto REPowerEU nodaļu. REPowerEU nodaļā ietvertie pasākumi ir vēl vairāk uzlabojuši saskaņotību, pastiprinot sākotnējā ANP pasākumus par enerģijas uzkrāšanu, stiprinot elektroenerģijas tīklu un veicinot atjaunīgo enerģiju rūpniecības teritorijās. Konkrētāk, REPowerEU pasākumi ietver reformu un investīcijas, kuru mērķis ir palielināt atjaunīgo energoresursu ražošanu un integrāciju. Salīdzinājumā ar sākotnējo ANP ir ievērojami paplašināts arī pasākums energoefektīvas renovācijas atbalstam privātās dzīvesvietās. Jaunās investīcijas atkrastes vēja enerģijas projektu veicināšanai ir cieši saistītas ar pašreizējiem pasākumiem atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai, un to rezultātā būtu jāatceļ augstuma ierobežojumi vējturbīnām Rīgas līcī un trīs salās, tādējādi atraisot Igaunijas atkrastes vēja enerģijas potenciālu. Jaunās investīcijas veselības aprūpes infrastruktūrā nodrošina, ka joprojām tiek nodrošināta uzlabota piekļuve veselības aprūpei, kā paredzēts sākotnējā ANP. Vienlaikus nav risināti daži ierobežojumi, kas saistīti ar sākotnējā plāna saskaņotību. Grozītais plāns kopumā joprojām ir spēcīgāks attiecībā uz investīcijām nekā attiecībā uz reformām, un plāna sociālā dimensija nav nostiprināta. ANP nav iekļauti konkrēti pasākumi degslānekļa izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, un ir paredzams, ka tie tiks izklāstīti tikai Enerģētikas nozares valsts attīstības plānā 2025. gada beigās; nav pievienotas arī plašākas reformas, piemēram, vides nodokļi.
Citi vērtēšanas kritēriji
(52)Komisija uzskata, ka Igaunijas ierosinātie grozījumi neietekmē Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumā izklāstīto ANP pozitīvo novērtējumu par ANP atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību ar 19. panta 3. punkta c), g) un j) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.
Apspriešanās process
(53)Sagatavojot grozīto ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļu, Igaunija saņēma atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (projekta nosaukums “Atbalsts REPowerEU”). Ieinteresētās personas tika iekļaujoši iesaistītas ziņojuma sagatavošanā, kas sniedza ieguldījumu REPowerEU pasākumu izstrādē.
(54)Īstenojot grozīto plānu, tai skaitā nodaļu par REPowerEU, nolūkā pieņemt attiecīgos īstenošanas aktus par katru pasākumu notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām, un jaunākā informācija par plāna īstenošanas gaitu regulāri tiek sniegta arī Igaunijas ikgadējā pasākumā par Igaunijas ANP īstenošanu. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku līdzatbildību, ir būtiski visā grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, paredzēto investīciju un reformu īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, tai skaitā sociālos partnerus.
Pozitīvs novērtējums
(55)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Igaunijas grozīto ANP, tai skaitā tā REPowerEU nodaļu, un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu būtu jānorāda reformas un investīciju projekti, kas nepieciešami grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā Savienība dara pieejamu grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, īstenošanai.
Finanšu iemaksa
(56)Igaunijas grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, aplēstās kopējās izmaksas ir 953 330 000 EUR. Tā kā grozītā ANP, tostarp REPowerEU nodaļas, aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka nekā Igaunijai pieejamā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa, finanšu iemaksai, kas aprēķināta saskaņā ar 11. pantu un iedalīta Igaunijas grozītajam ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, vajadzētu būt vienādai ar kopējo finanšu iemaksas summu, kas pieejama Igaunijas grozītajam ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļai. Šī summa ir 953 184 800 EUR.
(57)Igaunija 2023. gada 28. februārī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.a panta 5. punktu iesniedza pieprasījumu piešķirt minētās regulas 21.a panta 1. punktā minētos ieņēmumus, kas sadalīti starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 IVa pielikumā izklāstītajā metodikā noteiktajiem rādītājiem. REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas, kas minētas 21.c panta 3. punkta b)–f) apakšpunktā, ir 90 040 000 EUR. Tā kā šī summa ir lielāka nekā Igaunijai pieejamā piešķīruma daļa, Igaunijai pieejamajam papildu neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam vajadzētu būt vienādam ar piešķīruma daļu. Šī summa ir 83 297 553 EUR.
(58)Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1755 4.a pantu Igaunija 2023. gada 28. februārī iesniedza pamatotu pieprasījumu visus tās provizoriskos piešķīrumus 6 615 616 EUR apmērā no Brexit korekcijas rezerves resursiem pārvietot uz mehānismu. Minētā summa būtu jādara pieejama REPowerEU nodaļas reformu un investīciju atbalstam kā papildu neatmaksājams finansiāls atbalsts.
(59)Igaunijai pieejamā kopējā finanšu iemaksa ir 953 184 800 EUR.
REPowerEU priekšfinansējums
(60)Igaunija ir pieprasījusi šādu finansējumu savas REPowerEU nodaļas īstenošanai: pārvietojums 6 615 616 EUR apmērā no provizoriskā piešķīruma no Brexit korekcijas rezerves resursiem un 83 297 553 EUR apmērā no ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.
(61)Attiecībā uz minētajām summām Igaunija, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu, 2023. gada 9. martā pieprasīja priekšfinansējumu 20 % apmērā no pieprasītā finansējuma. Ņemot vērā pieejamos resursus, minētais priekšfinansējums būtu jādara pieejams Igaunijai pēc tam, kad ir stājies spēkā nolīgums, kas jānoslēdz starp Komisiju un Igauniju, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktu, un saskaņā ar minēto nolīgumu (“finansēšanas nolīgums”).
(62)Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmums par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu tāpēc attiecīgi būtu jāgroza. Minētā Īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad pilnībā būtu jāaizstāj,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:
1) Īstenošanas lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:
“1. pants
Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts grozītā Igaunijas ANP novērtējums. ANP ietvertās reformas un investīciju projekti, ANP uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.”;
2) Īstenošanas lēmuma 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Savienība Igaunijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 953 184 800 EUR 6 . Minētā iemaksa ietver šādus elementus:
1. tiek darīti pieejami 759 545 893 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim;
2.tiek darīti pieejami 103 725 738 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;
3.tiek darīti pieejami 83 297 553 EUR 7 saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.a panta 6. punktu, kas paredzēti vienīgi minētās regulas 21.c pantā minētajiem pasākumiem, izņemot 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus;
4.tiek darīti pieejami 6 615 616 EUR, kas pārvietoti no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu.
2. Komisija Savienības finanšu iemaksu Igaunijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. Tiek darīti pieejami 126 008 898 EUR kā priekšfinansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 13. pantu.
17 982 634 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu. Šo priekšfinansējumu Komisija var izmaksāt ne vairāk kā divos maksājumos.
Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.”;
3) pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.5.2023
COM(2023) 265 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,
ar ko groza Padomes 2021. gada 3. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 12532/21 INIT; ST 1253221 ADD 1) par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2023) 142 final}
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU
1.Reformu un investīciju apraksts
A. 1. KOMPONENTS: Uzņēmumu digitālā pārveide
Šā Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt Igaunijas uzņēmumu digitālo pārveidi un to konkurētspēju, jo īpaši eksporta tirgos. Tas sniedz finansiālu atbalstu visu nozaru uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mikrouzņēmumiem, dažādos to digitālās pārveides posmos, kā arī konkrētus ieguldījumus digitālo risinājumu pieņemšanā un ieviešanā būvniecības un kravu autopārvadājumu nozarē. Turklāt komponents risina digitālo prasmju galveno jautājumu, palielinot MVU vadītāju informētību un atbalstot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju.
Darbības, kuru mērķis ir atbalstīt eksporta iespēju apzināšanu un Igaunijas uzņēmumu veicināšanu ārvalstīs, veic sinerģijā ar Enterprise Estonia darbībām.
Komponents atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu attiecībā uz investīcijām digitālajā pārejā (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un ieteikumiem par prasmju trūkumu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2019. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
1.1. Ieguldījums: Digitālā pārveide uzņēmumos
Pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmumu digitālo pārveidi, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mikrouzņēmumiem.
Pasākums ietver finansiāla atbalsta sniegšanu Igaunijā izvietotiem MVU un mikrouzņēmumiem no visām nozarēm darbībām un investīcijām, kas ir būtiskas to digitālajai pārveidei. Šis finansiālais atbalsts, ko papildina ar uzņēmumu pašu resursiem, attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:
-digitālo tehnoloģiju ieviešana,
-rūpniecisko datu mākoņu attīstība,
-rūpnieciskās pētniecības, izstrādes, testēšanas un eksperimentālās darbības,
-priekšizpēte, konsultāciju un atbalsta pakalpojumi,
-personāla apmācība.
Finansējumu piešķir, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus paredzētajos atbilstības kritērijos neiekļauj šādu darbību sarakstu: darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtoto izmantošanu 1 ; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 2 ; darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 3 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Nolikumā papildus paredz, ka var izvēlēties tikai tādas darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
1.2.Ieguldījums: E-būvniecības attīstība
Pasākuma mērķis ir veicināt būvniecības nozares digitālās pārveides paātrināšanu, lai palielinātu tās produktivitāti, samazinātu tās vidisko pēdu un uzlabotu ēku kvalitāti. Paredzams, ka šie ieguldījumi arī veicinās plašāku un efektīvāku datu apmaiņu starp ieinteresētajām personām.
Pasākums sastāv no trim dažādiem virzieniem:
(I)programmatūras saskarņu izstrāde starp valsts e-būvniecības platformu (par ko atbild Ekonomikas un sakaru ministrijas Būvniecības un mājokļu departaments) un nozarē izmantotajām esošajām publiskajām un privātajām informācijas sistēmām, lai cita starpā automatizētu pārbaudes par ēku atbilstību dažādām normatīvajām prasībām, kā arī sertifikātu un atļauju izsniegšanu; tas ietver e-būvniecības platformas lietotāju apmācību (tostarp mācību materiālu izstrādi);
(II)atbalstu starptautisku standartu un paraugprakses ieviešanai saistībā ar būvniecības un ēku uzturēšanas digitalizāciju, tostarp ieviešot būvniecības datu klasifikācijas sistēmu, izveidojot būvizstrādājumu un būvizstrādājumu datubāzi, ieviešot BIM (ēku informācijas modelēšanu) nekustamā īpašuma uzturēšanas jomā;
(III)atbalsts projektiem (atlasīti atklātos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus), kuru mērķis ir ieviest digitālos būvniecības rīkus un izstrādāt inovatīvus privātos un publiskos pakalpojumus (arī prototipu izstrādi), kas savienoti ar valsts e-būvniecības platformu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
1.3.Ieguldījums: Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde
Pasākuma mērķis ir atbalstīt informācijas apmaiņas digitalizāciju kravu autopārvadājumu jomā, ieviešot digitālas pavadzīmes saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI), tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.
Pasākums ietver atbalstu:
(I)pakalpojumu sniedzēji eFTI platformu izveidē, lai varētu izvietot digitālās pavadzīmes (eCMR — elektroniska pavadzīme),
(II)transporta un loģistikas uzņēmumi savu sistēmu un procesu mijiedarbībā ar eFTI platformām, ļaujot tiem izmantot digitālās pavadzīmes (eCMR).
Attiecīgos projektus atlasa divos atsevišķos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
1.4.Reforma: Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei
Reformas mērķis ir palīdzēt stiprināt uzņēmumu spēju vadības līmenī virzīt un veicināt digitālo pārkārtošanos, kā arī nodrošināt tādu IKT speciālistu pieejamību, kuriem ir aktuālas prasmes un zināšanas, lai Igaunijas uzņēmumi varētu pilnībā izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas. Tā mērķis ir arī piedāvāt jaunas karjeras iespējas gan darba ņēmējiem, gan bezdarbniekiem, pilnveidojot prasmes un pārkvalificējoties IKT jomā, kā arī labāk atzīstot prasmes, kas iegūtas ārpus formālās izglītības. Pasākuma mērķis ir arī palīdzēt palielināt sieviešu līdzdalību IKT apmācībā un IKT profesijās.
Pasākums sastāv no šādiem četriem virzieniem:
(I)uzņēmumu vadītāju (jo īpaši MVU) apmācību, lai uzlabotu viņu IKT prasmes un zināšanas un palielinātu viņu informētību par iespējamiem ieguvumiem no IKT izmantošanas,
(II)IKT ekspertu apmācības satura un organizācijas pārskatīšana, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, kiberdrošības pieaugošo nozīmi un uzņēmumu vajadzības,
(III)izmēģinājuma projekts IKT speciālistu kvalifikācijas sistēmas pārveidei,
(IV)IKT speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, tostarp kiberdrošības jomā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
1.5.Reforma: Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos
Pasākuma mērķis ir palielināt Igaunijas uzņēmumu, tostarp jo īpaši IKT nozares uzņēmumu, eksporta jaudu un konkurētspēju. Paredzams, ka pasākums būs īpaši svarīgs MVU. Tā izmanto arī iespējas, ko piedāvā digitālie rīki.
Pasākums sastāv no trim apakšpasākumiem:
(I)konkrētām valstīm vai reģioniem paredzētu eksporta stratēģiju izstrāde;
(II)uzņēmējdarbības centru izveide galvenajos eksporta tirgos;
(III)Igaunijas produktu un pakalpojumu (jo īpaši no IKT nozares) popularizēšana, izmantojot fiziskas, virtuālas vai hibrīda misijas un pasākumus.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
1.5.1.Apakšreforma: Valstu un reģionālās stratēģijas
Šī apakšreforma ietver vairāku visaptverošu eksporta stratēģiju izstrādi, kas paredzētas galvenajām mērķa valstīm un reģioniem, t. i., valstīm un reģioniem, kuriem Igaunijas uzņēmumiem ir liels izaugsmes potenciāls. Tajās iekļauj īpašas nodaļas par eksporta iespējām IKT nozarē un plašākā nozīmē par digitālajiem risinājumiem, kas izstrādāti dažādās lietojumu jomās (piemēram, pārvaldībā, izglītībā vai transportā).
Šo stratēģiju mērķis ir sniegt konsultācijas uzņēmumiem, kas ienāk vai jau darbojas attiecīgajos tirgos.
Valstis un reģionus, uz kuriem attiecas stratēģijas, nosaka, izmantojot analīzi, kas jāveic kā daļa no šā apakšpasākuma īstenošanas.
Šo pasākumu īsteno sinerģijā ar Igaunijas Uzņēmumu un citu partneru darbībām.
1.5.2.Apakšreforma: Inovatīvi uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos
Šī apakšreforma ietver uzņēmējdarbības centru izveidi septiņās ārvalstīs (Savienībā un/vai ārpus tās), ko uzskata par svarīgiem eksporta tirgiem. Šajos uzņēmējdarbības centros ir piemērots aprīkojums fiziskām, virtuālām, kā arī hibrīdsanāksmēm, pieņemšanām un prezentācijām, kuras Igaunijas uzņēmumi organizēs visās nozarēs, kas vērstas uz konkrēto tirgu. Šo aprīkojumu var izmantot arī ārpus notikumiem, lai iepazīstinātu ar jebkuru potenciālo klientu kopu vai konkrētu uzņēmumu Igaunijā. Uzņēmējdarbības centri sniedz ieguldījumu Igaunijas uzņēmumu popularizēšanā, atbalsta tos vietējā līmenī to eksporta darbībās un palīdz piesaistīt ārvalstu ieguldītājus. Uzņēmējdarbības centru darbības veic sinerģijā ar Igaunijas Uzņēmumu un citu partneru darbībām.
Uzņēmējdarbības centru atrašanās vietu nosaka pēc analīzes, kas jāveic kā daļa no šā apakšpasākuma īstenošanas.
1.5.3.Apakšreforma: Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi
Šī apakšreforma ietver gan publisko iestāžu, gan citu ieinteresēto personu, tostarp jo īpaši privāto uzņēmumu, pārstāvju grupu izveidi un atbalstu Igaunijas produktu un pakalpojumu (jo īpaši no IKT nozares) popularizēšanai, ko veic šīs grupas, izmantojot misijas un dalību fiziskos, virtuālos vai hibrīdpasākumos.
Šīs apakšreformas īstenošana ietver arī Igaunijas produktu un pakalpojumu veicināšanas pastiprināšanu lielos pasākumos, izmantojot digitālos rīkus. Tā sauktie “virtuālie posmi” Igaunijas ieinteresētajām personām radīs vairāk līdzdalības iespēju un demonstrēs Igaunijas digitālos risinājumus. Šie “virtuālie posmi” ietver tehniskus risinājumus, kuros apvienoti fiziskie un digitālie elementi, lai ar eksportu saistīts pasākums Igaunijā sasniegtu pasaules auditoriju vai Igaunijas eksportētāji varētu piedalīties pasaules mēroga pasākumos, kas tiek organizēti ārvalstīs.
Šo pasākumu īsteno sinerģijā ar Igaunijas Uzņēmumu un citu partneru darbībām.
A.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistīts Pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
1 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar piešķiršanas kritērijiem un piešķiršanas nosacījumiem |
Paziņojuma par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšana |
CET. |
2022 |
Ekonomikas un komunikāciju ministrija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus uzņēmumu digitālās pārveides atbalstam, kā arī piešķiršanas kritērijus. Novērtēšanas kritērijus un atbalsta piešķiršanas nosacījumus nosaka, pamatojoties uz Igaunijas uzņēmumu vajadzību un pasākuma paredzamās ietekmes analīzi. Atbilstības kritēriji arī nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
2 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķi |
Dotāciju piešķiršana |
To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirta dotācija |
0 |
110 |
Q4 |
2023 |
To uzņēmumu skaits, kuriem Ekonomikas un komunikāciju ministrija piešķir dotācijas, lai atbalstītu to digitālo pārveidi saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. |
|
|
3 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķi |
Dotāciju piešķiršana |
To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirta dotācija |
110 |
230 |
Q4 |
2025 |
To uzņēmumu skaits, kuriem Ekonomikas un komunikāciju ministrija piešķir dotācijas, lai atbalstītu to digitālo pārveidi saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. |
|
|
4 |
1.2. e-būvniecības attīstība |
Starpposma mērķis |
Starptautisko standartu un paraugprakses pieņemšana attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu būvniecībā |
Starptautisko standartu un paraugprakses pieņemšana |
Q4 |
2024 |
Darbu pie starptautisko standartu un paraugprakses pieņemšanas digitālo tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā un ēku apsaimniekošanā vada un koordinē Ekonomikas un komunikāciju ministrija, ieviešot būvniecības datu klasifikācijas sistēmu, izveidojot publiski pieejamu datubāzi būvmateriāliem un būvizstrādājumiem un ieviešot ēku informācijas modelēšanu nekustamā īpašuma uzturēšanas jomā. |
|||
|
5 |
1.2. e-būvniecības attīstība |
Starpposma mērķis |
Sabiedrisko pakalpojumu pieejamība e-būvniecības platformā |
Saskarņu starp e-būvniecības platformu un saistītajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem nodošana ekspluatācijā |
Q4 |
2025 |
E-būvniecības attīstības plānā paredzētos sabiedriskos pakalpojumus izstrādā, izmanto un publisko e-būvniecības platformā. Lietotājiem dara pieejamus arī mācību materiālus. Tas ietver pakalpojumus, kas saistīti ar apbūvēto vidi, piemēram, būvatļaujas un plānošanas atļaujas, ēku reģistru (grāmatu) un renovācijas pasi. |
|||
|
6 |
1.2. e-būvniecības attīstība |
Mērķi |
Izstrādes un prototipu izstrādes projektu pabeigšana |
Pabeigto projektu skaits |
0 |
102 |
Q4 |
2025 |
Pabeigto projektu skaits digitālo būvniecības rīku un inovatīvu digitālo risinājumu prototipu izstrādei un/vai īstenošanai, izmantojot e-būvniecības platformu. |
|
|
7 |
Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķi |
eFTI (elektroniska kravu pārvadājumu informācija) platformu izstrāde |
Uzsākto projektu skaits |
0 |
5 |
CET. |
2023 |
To projektu skaits, ar kuriem tiek izstrādāta eFTI platforma un par kuriem ir saņemts pozitīvs lēmums par dotāciju. |
|
|
8 |
Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķi |
ECMR (elektroniskā sūtījuma pavadzīme) saskarnes izstrāde |
Uzsākto projektu skaits |
0 |
200 |
Q4 |
2024 |
To projektu skaits, kas ļauj savienot transporta un loģistikas operatorus ar eFTI platformām un izmantot eCMR, par kuriem ir saņemts pozitīvs lēmums par dotāciju. |
|
|
9 |
Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķi |
Kopējais pabeigto projektu skaits |
Pabeigto projektu skaits |
0 |
205 |
Q4 |
2025 |
Pabeigto eFTI un eCMR projektu skaits, kas veicina digitālo pavadzīmju ieviešanu. |
|
|
10 |
Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Starpposma mērķis |
Digitālo pavadzīmju izstrādes un ieviešanas ex post novērtējums |
Ekonomikas un komunikāciju ministrijas ex post novērtējuma ziņojuma pieņemšana |
CET. |
2026 |
Ārēja struktūra analizē atbalsta pasākuma ietekmi uz kravu autopārvadājumu nozari un sagatavo novērtējuma ziņojumu, ko pieņem Ekonomikas un sakaru ministrija. |
|||
|
11 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Starpposma mērķis |
Tādu sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, kuros izklāstīti noteikumi par atbalstu digitālo prasmju attīstīšanai |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā |
CET. |
2022 |
Sekundārie tiesību akti, kas vajadzīgi atbalsta piemērošanai un piešķiršanai, stājas spēkā. Atbalsta nosacījumus nosaka ar ministrijas dekrētu, ko koordinē ar Finanšu ministriju un Valsts kopīgo pakalpojumu centru. Ministrijas dekrētā ietilpst šādi elementi: -pasākuma mērķis, -atbalstīto darbību apraksts, -atbalsta saņēmēji un mērķgrupas, -īstenošanas nosacījumi, -attiecināmās izmaksas un izmantotie vienkāršojumi, -maksājumu nosacījumi, ziņošanas un monitoringa nosacījumi. |
|||
|
12 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
Reģistrēšanās mācību pasākumos |
Dalībnieku skaits |
0 |
500 |
Q4 |
2023 |
To cilvēku skaits, kuri uzņemti saskaņā ar šo pasākumu atbalstītos apmācības pasākumos, kas ietver MVU vadītāju informētības palielināšanu un IKT speciālistu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Vismaz 35 % dalībnieku, kas piedalās šajos mācību pasākumos, ir sievietes. |
|
|
13 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
Mācību pasākumu pabeigšana |
Dalībnieku skaits |
0 |
2000 |
CET. |
2026 |
To cilvēku skaits, kuri pabeiguši apmācības kursus, izmantojot apmācības pasākumus, kas tiek atbalstīti saskaņā ar šo pasākumu, tostarp izpratnes veidošanu MVU vadītājiem un IKT speciālistu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Vismaz 35 % dalībnieku, kas pabeiguši šos mācību pasākumus, ir sievietes. |
|
|
14 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
Jaunu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits |
Igaunijas pieaugušo apmācības informācijas sistēmā reģistrēto mācību programmu skaits |
0 |
5 |
Q4 |
2024 |
To prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits, kas izstrādāti ar detalizētu apmācības saturu, struktūru un mācību materiāliem, lai nodrošinātu apmācību saistībā ar digitālajām prasmēm. Igaunijas pieaugušo apmācības informācijas sistēmā reģistrē jaunas mācību programmas, kas izstrādātas šiem moduļiem. |
|
|
15 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
IKT speciālistu kvalifikācijas standartu pārskatīšana. |
Pēc vajadzības analizēto un pielāgoto kvalifikācijas standartu skaits |
0 |
5 |
Q4 |
2024 |
To IKT speciālistu kvalifikācijas standartu skaits, kuri no valsts kvalifikācijas standartu reģistra ir analizēti un vajadzības gadījumā pielāgoti. |
|
|
16 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos Valstu un reģionālās stratēģijas |
Starpposma mērķis |
Stratēģiju izstrādes sagatavošana |
Sagatavošanas uzdevumu pabeigšana |
CET. |
2022 |
Pabeidz sagatavošanās uzdevumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu eksporta stratēģijas. Šie uzdevumi ir šādi: -analīze par to, kuri ārējie tirgi ir svarīgi stratēģiju izstrādei, -uzņēmumu interešu analīze, pārskats par eksportējošo uzņēmumu vajadzībām, lai palielinātu to konkurētspēju eksporta tirgos, vajadzību ranžējums. |
|||
|
17 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos Valstu un reģionālās stratēģijas |
Starpposma mērķis |
Pētījumu iepirkumi |
Līgumu parakstīšana |
CET. |
2024 |
Piedāvājumus stratēģiju un produktu pakešu izstrādei, lai iegūtu detalizētu tirgus informāciju par ārvalstu tirgiem, rīko Ārlietu ministrija. Attiecīgos līgumus paraksta. |
|||
|
18 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos Valstu un reģionālās stratēģijas |
Mērķi |
Valstu un reģionālo eksporta stratēģiju skaits |
Publicēto stratēģiju skaits |
0 |
13 |
CET. |
2026 |
Izstrādājamo valsts un/vai reģionālo eksporta stratēģiju skaits. Šīs stratēģijas ietver visaptverošu analīzi un sniedz proaktīvas un viedas konsultācijas uzņēmumiem, kas ienāk un darbojas ārvalstu tirgos. |
|
|
19 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos 1.5.2. Inovatīvi uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Starpposma mērķis |
Sagatavošanās analīze, lai noteiktu uzņēmējdarbības centru saturu un atrašanās vietu |
Sagatavošanās analīzes veikšana |
CET. |
2022 |
Ārlietu ministrija sagatavo sagatavošanās analīzi, kas ļauj noteikt uzņēmējdarbības centru saturu un atrašanās vietu. Analīzē atklāj, kur izveidot uzņēmējdarbības centrus, lai palielinātu pieprasījumu pēc Igaunijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem eksporta tirgos. |
|||
|
20 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos 1.5.2 Inovatīvi uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Mērķi |
Atvērto uzņēmējdarbības centru skaits |
Uzņēmējdarbības centru skaits |
0 |
7 |
CET. |
2026 |
Tādu uzņēmējdarbības centru skaits, kurus Ārlietu ministrija atvērusi, lai palīdzētu uzņēmumiem ienākt un darboties svarīgos eksporta tirgos, kā arī lai palīdzētu tiem popularizēt Igaunijā ražotus produktus un pakalpojumus, ņemot vērā vietējās uzņēmējdarbības vides un kultūras īpatnības. |
|
|
21 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos 1.5.3. Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Starpposma mērķis |
Ietekmes grupu izveide un globālo digitālo misiju galamērķu izvēle |
Lēmumi par ietekmes grupu sastāvu un globālo digitālo misiju galamērķiem |
CET. |
2022 |
Pamatojoties uz analīzi, Ārlietu ministrija atlasa globālos digitālo misiju galamērķus un ietekmes grupas, lai palielinātu Igaunijas digitālo pakalpojumu eksporta pievienoto vērtību, palielinātu Igaunijas uzņēmumu, tostarp jo īpaši IKT uzņēmumu, eksporta jaudu un piesaistītu papildu ārvalstu ieguldījumus inovācijai. |
|||
|
22 |
Uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšana ārvalstu tirgos 1.5.3. Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Mērķi |
Globālās ietekmes grupu veikto misiju skaits un lielo pasākumu skaits, kuros Igaunija bija pārstāvēta “virtuālos posmos” |
Veikto komandējumu un pasākumu kopējais skaits |
0 |
29 |
CET. |
2026 |
Ārlietu ministrijas izveidotās globālās ietekmes grupas veic vismaz 14 misijas, lai palielinātu Igaunijas digitālo pakalpojumu eksporta pievienoto vērtību, palielinātu Igaunijas uzņēmumu, tostarp jo īpaši IKT uzņēmumu, eksporta jaudu un piesaistītu papildu ārvalstu ieguldījumus inovācijai. Igaunija tiek pārstāvēta “virtuālos posmos” vismaz 15 pasākumos. |
|
B.KOMPONENTS: Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos Igaunijas uzņēmējdarbības nozarē un izmantot tā sniegtās uzņēmējdarbības iespējas. Komponents sastāv no divām reformām un sešām investīcijām, un tā mērķis ir atbalstīt zaļo tehnoloģiju izstrādi, palielināt zaļās pētniecības un izstrādes un inovācijas spējas un resursefektivitāti, ieviest jaunus uzņēmējdarbības modeļus un uzlabot prasmes un speciālās zināšanas jomās, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos. Šajā komponentā paredzēto pasākumu mērķis ir panākt visaptverošu pieeju pārejai uz zaļo ekonomiku, novēršot galvenās tirgus nepilnības un veicinot tehnoloģiskos un uzvedības sasniegumus, lai palielinātu uzņēmējdarbības nozares konkurētspēju. Pasākumi arī atbalsta kapitāla tirgus un uzņēmējdarbības vides turpmāku attīstību.
Komponents atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu par atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas spējai un investīciju koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos, pietiekamas piekļuves finansējumam nodrošināšanu (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), prasmju trūkumu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un atkarības no fosilajiem kurināmajiem samazināšanu (valstij adresētais ieteikums Nr. 4 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
2.1. Reforma: Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās
Reformas mērķis ir uzlabot zaļo pārkārtošanos uzņēmējdarbības nozarē, kas, paredzams, sniegs ekonomiskus, ekoloģiskus un sociālus ieguvumus, padarot esošos uzņēmumus efektīvākus un videi draudzīgākus (resursu efektivitāte, jauni zaļās pārkārtošanās sertifikāti un produktu tirgus atļaujas) un atbalstot jaunu zaļo tehnoloģiju uzņēmumu rašanos (zaļo tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, jaunas iespējas bioresursu valorizācijai).
Reformu veido plašas zaļās pārkārtošanās darba grupas izveide, lai veicinātu sadarbību starp zaļajām tehnoloģijām ieinteresētajām personām, un tādu tiesību aktu pieņemšana, kas vajadzīgi, lai īstenotu piecas papildu investīcijas: 1. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam; 2. Videi draudzīgu tehnoloģiju attīstības programmas; 3 Uzņēmējdarbības modeļu modernizācija ražošanas uzņēmumos; 4. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana; un 5. Zaļais fonds.
Reforma ir savstarpēji saistīta ar 1. komponentu, jo digitalizācija un automatizācija veicina zaļo tehnoloģiju attīstību un zaļo pārkārtošanos uzņēmējdarbības nozarē.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
2.2. Ieguldījums: Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam
Investīciju mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes speciālo zināšanu pieejamību, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos uzņēmumos. Investīcijas ietver mūsdienīgu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmu ieviešanu pieaugušajiem un studiju programmu modernizāciju augstākajā un profesionālajā izglītībā, kā arī elastīgāku apmācības programmu izstrādi un izmēģināšanu, piedāvājot mikroapliecinājumus, ņemot vērā zaļās ekonomikas nākotnes vajadzības.
Zaļās prasmes ir definētas kā prasmes, kas vajadzīgas darbvietām, kuras palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabo energoefektivitāti un resursefektivitāti un ietver aprites ekonomikas principu plašāku ieviešanu. Sadarbībā ar ieinteresētajām personām atjaunina profesionālos standartus un prasmju profilus un attiecīgā gadījumā izstrādā jaunus profilus, precizējot gaidāmos mācību rezultātus un izvēloties konkrētas jomas, kurām ir vislielākā ietekme uz zaļo pārkārtošanos. Nodrošina pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem, kas strādā nozarēs, kuras jau skar zaļā pārkārtošanās (enerģētika, transports, atkritumu apsaimniekošana; jaunas nozares un nozares, kurām ir potenciāls radīt darbvietas, kas izriet no zaļās pārkārtošanās vai ir saistītas ar to), un personām, kuras vēlas mainīt savu karjeru.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.3. Ieguldījums: Zaļo tehnoloģiju izstrādes programmas
Investīciju mērķis ir veicināt uzņēmumu zaļo pārkārtošanos, veicinot inovatīvu zaļo tehnoloģiju izstrādi un izplatīšanu. Paredzams, ka ieguldījumi palielinās to zaļo tehnoloģiju uzņēmumu skaitu tirgū, kuros ir intensīva pētniecība, un atbalstīs jaunuzņēmumu ekosistēmu. Investīcijas ietver atbalstu jaunuzņēmumiem un attīstības kopām, galveno uzmanību pievēršot integrētiem videi nekaitīgu tehnoloģiju risinājumiem, izmantojot dažādus attīstības pakalpojumus (tostarp paātrinātājus, inkubāciju, uzņēmējdarbības attīstību, prototipu izstrādi, izmēģinājuma projektus) un sadarbības uzlabošanu starp dažādu veidu organizācijām un dalībniekiem, kas jau aktīvi darbojas tirgū (akadēmija, uzņēmumi, citas ieinteresētās personas).
Investīcijas ir vērstas uz energoefektivitāti un resursefektivitāti, aprites ekonomikas, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, digitalizācijas un automatizācijas veicināšanu. Investīciju atbalstītie projekti palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt resursu produktivitāti Igaunijā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.4. Ieguldījums: Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija
Investīciju mērķis ir atbalstīt ražošanas uzņēmējdarbības modeļu maiņu, lai nodrošinātu Igaunijas produktu atbilstību vides un klimata mērķiem, tostarp aprites ekonomikas principiem, un palielinātu ražošanas uzņēmumu konkurētspēju. Ar pasākumu atbalsta projektus, ar kuriem modernizē ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļus saistībā ar klimata un vides mērķiem. Projektus atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzētajos atbilstības kritērijos neiekļauj šādu darbību sarakstu: darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtoto izmantošanu 5 ; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 6 ; darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 7 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Nolikumā papildus paredz, ka var izvēlēties tikai tādas darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
2.5. Ieguldījums: Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana
Ieguldījumu mērķis ir uzlabot uzņēmumu resursu efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami izmantoto bioresursu, piemēram, atlikumu un blakusproduktu, vērtības palielināšanai. Investīciju mērķis ir atbalstīt inovāciju ražošanas tehnoloģiju un produktu izstrādē uzņēmumos un veicināt aprites ekonomikas risinājumus.
Ar šo pasākumu atbalsta divu veidu ieguldījumus:
-veicināt resursu ziņā efektīvas videi nekaitīgas tehnoloģijas rūpnieciskām iekārtām;
-bioloģisko resursu valorizācija.
Projektus atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Galvenie kritēriji, pēc kuriem atlasa dotāciju saņemamos projektus, ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas efektivitāte, resursu efektivitāte, izmaksu lietderība, atlikumu un atkritumu rašanās samazināšana, pievienotā vērtība bioresursiem un izstrādājamo risinājumu novatorisms.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzētajos atbilstības kritērijos neiekļauj šādu darbību sarakstu: darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtoto izmantošanu 9 ; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 10 ; darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 11 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām 12 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Nolikumā papildus paredz, ka var izvēlēties tikai tādas darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.6. Ieguldījumi: Zaļais fonds
Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt kapitālu jaunu zaļo tehnoloģiju izstrādei tādās stratēģiskās jomās kā enerģētika, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, transports un loģistika, materiālu un ķīmiskā rūpniecība. Zaļais fonds nodrošina finansējumu uzņēmumiem un nozarēm, kuru produktiem, pakalpojumiem vai procesiem ir raksturīgas videi draudzīgas pētniecības tehnoloģijas un kuru darbība palīdz risināt vides problēmas, izstrādāt jaunus produktus, pakalpojumus vai tehnoloģijas, kas samazina vai uztver siltumnīcefekta gāzu emisijas vai ko virza ekodizaina prasības. Investīcijas veic ilgtspējīgos projektos, ņemot vērā ES Taksonomijas regulu.
Pasākumu īsteno kā finanšu instrumentu plašākas zaļo tehnoloģiju ieguldījumu programmas ietvaros, kas nodrošina kapitālieguldījumus uzņēmumiem tiešu kapitāla ieguldījumu veidā un izmantojot riska kapitāla fondus, kurus pārvalda publiskā fonda pārvaldnieks SmartCap.
Pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Starp Igauniju un SmartCap parakstītais juridiskais nolīgums un turpmākā zaļā fonda ieguldījumu politika:
I.pieprasīt, lai attiecībā uz fondu InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; kā arī
II.pieprasīt uzņēmumiem, kas vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no šādām darbībām un/vai aktīviem, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtota izmantošana 13 ; ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) darbībām un aktīviem, kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 14 ; darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 15 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām 16 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; kā arī
III.attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes, pieprasīt, lai SmartCap pārbaudītu saņēmēja juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.7. Ieguldījums: Iespēju radīšana uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai
Investīciju mērķis ir atbalstīt ūdeņraža integrētu vērtības ķēžu izvēršanu un izmēģināšanu no enerģijas ražošanas un piegādes risinājumiem līdz galapatēriņam dažādās lietojumu jomās.
Atbalstāmos projektus atlasa pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts projektiem no visām ekonomikas nozarēm. Ūdeņraža ražošanā izmantoto elektroenerģiju ražo no atjaunīgās enerģijas, un zaļā ūdeņraža patēriņš notiek Igaunijā.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzētajos atbilstības kritērijos neiekļauj šādu darbību sarakstu: darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtoto izmantošanu 17 ; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 ; darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 19 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Nolikumā papildus paredz, ka var izvēlēties tikai tādas darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.8. Ieguldījums: Piegādes drošības ieguldījumu atbalsts
Investīciju mērķis ir atbalstīt uzņēmumu pāreju no fosilās enerģijas avotiem uz alternatīviem energoapgādes avotiem. Atbilstīgie alternatīvie enerģijas piegādes avoti ir šādi:
·atjaunojamie energoresursi Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2011 (RED II) nozīmē;
·uzglabāšanas lietojumi aiz skaitītāja;
·elektrifikācija; kā arī
·pieslēgums efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES (Energoefektivitātes direktīva).
Atbalstītās darbības ietver iepriekš minēto iekārtu iegādi, uzstādīšanu un saistītos būvdarbus, kas vajadzīgi pārejai uz alternatīviem energoapgādes avotiem.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritēriji, kas iekļauti uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darba uzdevumā, nodrošina, ka tiek atbalstīti tikai iepriekš uzskaitītie alternatīvie energoapgādes avoti. Atbalstītie atjaunojamie energoresursi atbilst Direktīvai (ES) 2018/2011 un jo īpaši attiecībā uz bioenerģiju, ilgtspēju un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas izklāstīti 29.–31. pantā, un minētās direktīvas 26. pantā izklāstītajiem noteikumiem par pārtikas un barības bioenerģiju. Ģeotermālās darbības neietver naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi, kā arī šādiem nolūkiem izmantotā aprīkojuma izpēti vai ieguvi. Nodrošina, ka metāna noplūdes tiek samazinātas līdz minimumam un saglabājas krietni zem 20000 tonnu CO2 ekv. gadā robežvērtības. Atbilstībaskritērijos uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izslēdz darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas, bet joprojām zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Mērvienība |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
||
|
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
|||||||
|
23 |
Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Starpposma mērķis |
Zaļās pārkārtošanās darba grupas izveide zaļās pārkārtošanās īstenošanai un uzraudzībai |
Darba grupas un darba grupu izveide |
Q4 |
2021 |
Vides ministrija reformē esošo darba grupu zaļo tehnoloģiju jautājumos (izveidota 2020. gadā) par ANP Zaļās pārkārtošanās darba grupu, lai koordinētu uzņēmumu zaļās pārkārtošanās pasākumus un uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starp publisko sektoru, ieinteresētajām personām un interešu grupām. Izveido vajadzīgās darba grupas īpašiem pasākumiem. |
|||
|
24 |
Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Starpposma mērķis |
Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšana Zaļās pārkārtošanās darba grupā |
Pieņemts aprites ekonomikas rīcības plāns |
Q4 |
2022 |
Zaļās pārkārtošanās darba grupa pārskata pašreizējās aprites ekonomikas darbības un dažādos rīcības plānus vienotā aprites ekonomikas rīcības plānā, kas virzīs Igaunijas pāreju uz aprites ekonomiku. |
|||
|
25 |
“Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam” |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, kuros izklāstīti noteikumi par atbalstu zaļo prasmju attīstīšanai |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā |
CET. |
2022 |
Sekundārie tiesību akti, kas vajadzīgi atbalsta piemērošanai un piešķiršanai, stājas spēkā. Tajā ietver noteikumus, kas nodrošina, ka jebkura darbība, ko atbalsta saskaņā ar šo pasākumu, ir vērsta uz jomām, kuras veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
26 |
“Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam” |
Mērķi |
Prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits |
Moduļu skaits |
0 |
5 |
Q4 |
2024 |
Izstrādāto prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits, tostarp sīki izstrādāts mācību saturs, struktūra un mācību materiāli, lai nodrošinātu apmācību saistībā ar zaļajām prasmēm. |
|
|
27 |
“Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam” |
Mērķi |
Cilvēki, kas piedalās prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmās |
Dalībnieku skaits |
0 |
2830 |
CET. |
2026 |
To cilvēku skaits, kuri pabeiguši vienu no apmācību kursiem, ko atbalsta ar šo pasākumu. |
|
|
28 |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Starpposma mērķis |
Darba grupas izveide, lai plānotu un izveidotu attīstības programmu |
Projekta vadītāja pieņemšana darbā un darba grupas izveide |
Q4 |
2021 |
Lai koordinētu ieguldījumu plānošanu un īstenošanu, pieņem darbā projekta vadītāju un izveido plašu ieinteresēto personu grupu. Nosaka projekta vadītāja lomu, lai apkopotu informāciju no tirgus dalībniekiem un izstrādātu nepieciešamos atbalsta pasākumus un iepirkumu. Darba grupas sastāvā ir uzņēmējdarbības attīstībā iesaistītās puses, un tā apņemas tikties vismaz trīs reizes gadā, lai izvērtētu ar ieguldījumiem saistīto darbību attīstību un sniegtu ieteikumus turpmākai rīcībai. Darba grupa izstrādā noteikumus par attīstības programmā atbalstāmo darbību atlasi tā, lai tiktu nodrošināts, ka katra darbība tieši veicina vai nu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vai atbalstu pielāgošanās klimata pārmaiņām atbalstam. |
|||
|
29 |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Starpposma mērķis |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas izveide |
Parakstītie līgumi par visām attīstības kopām un atbalsta pasākumiem, kas izstrādāti un atvērti |
CET. |
2024 |
Publiskā iepirkuma procedūras attiecībā uz vismaz piecām attīstības kopām ir jāpabeidz un līgumu slēgšanas tiesības piešķir uzvarētājām pusēm. Atbalsta pasākumus izstrādā, un to pirmajās kārtās var piedalīties vismaz 10 jaunuzņēmumi. Atlases procesi nodrošina, ka katra atbalstītā darbība tieši palīdz vai nu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
30 |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Mērķi |
Ar Zaļo tehnoloģiju attīstības programmu atbalstīto kopu skaits |
Kopu skaits |
0 |
5 |
CET. |
2026 |
Attīstības programmas atbalstīto kopu skaits. |
|
|
31 |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Mērķi |
To jaunizveidoto uzņēmumu skaits, kuri saņēmuši atbalstu saskaņā ar Zaļo tehnoloģiju attīstības programmu un kuri ir saņēmuši privātus ieguldījumus |
Jaunuzņēmumu skaits |
0 |
10 |
CET. |
2026 |
To attīstības programmas atbalstīto jaunuzņēmumu skaits, kuri attīstības programmas laikā vai pēc tās ir saņēmuši līdzekļus no privātiem ieguldītājiem. |
|
|
32 |
2.4 Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija |
Starpposma mērķis |
Ministrijas dekrēta, kurā izklāstīti subsīdiju piešķiršanas noteikumi un nosacījumi, stāšanās spēkā |
Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā |
CET. |
2022 |
Atbalsta piešķiršanas nosacījumus nosaka ar atbildīgā ministra dekrētu. Noteiktās prasības ietver atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases/atbilstības kritērijos norāda, ka atbalstītās darbības un/vai uzņēmumi veicina klimatneitrālu ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp aprites ekonomikas mērķus, piemēram, aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā, uzņēmumu transporta un uzglabāšanas pārcelšanu uz jauniem pamatiem. |
|||
|
33 |
2.4 Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija |
Mērķi |
Atbalstīto projektu skaits |
Projektu skaits |
0 |
70 |
Q4 |
2025 |
Projekti, kas saņēmuši dotāciju izmaksu saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izklāstītajiem attiecināmības nosacījumiem, lai ieviestu uzņēmējdarbības modeļus, kas atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp aprites ekonomikas mērķus. |
|
|
34 |
Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par dotācijām publicēšana |
Paziņojuma par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par dotācijām publicēšana |
CET. |
2022 |
Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu resursu ziņā efektīvas zaļās tehnoloģijas un bioresursu valorizāciju, publicē un var iesniegt pieteikumus, tostarp atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases/atbilstības kritērijos norāda, ka atbalstītās darbības un/vai uzņēmumi veicina klimatneitrālu ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
35 |
Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķi |
To projektu skaits, kuriem piešķirtas dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus |
Projektu skaits |
0 |
36 |
Q4 |
2023 |
Dotāciju piešķiršana 36 projektiem, kas atlasīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, videi draudzīgām tehnoloģijām rūpnieciskām iekārtām un bioresursu valorizācijai saskaņā ar darba uzdevumiem. |
|
|
36 |
Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķi |
Pabeigto projektu skaits |
Projektu skaits |
0 |
36 |
CET. |
2026 |
To pabeigto projektu skaits, kuru mērķis ir uzlabot resursu efektivitāti, uzlabojot videi nekaitīgas tehnoloģijas un bioresursus, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un noteiktajiem atbilstības kritērijiem. |
|
|
37 |
2.6. Zaļais fonds |
Starpposma mērķis |
Līguma parakstīšana starp Ekonomikas un sakaru ministriju un SmartCap |
Līguma parakstīšana |
Q4 |
2021 |
Ekonomikas un sakaru ministrija un SmartCap paraksta līgumisku vienošanos par zaļā fonda pārvaldību, kurā ietver: -Investīciju mērķi ieguldīt uzņēmumos un darbībās, kas veicina klimatneitrālu ekonomiku un uzlabo noturību pret klimata pārmaiņām, tostarp izpratnes veicināšanas pasākumi, Atbilstības kritēriji atbalstīto saņēmēju atbilstībai tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
38 |
2.6. Zaļais fonds |
Starpposma mērķis |
Ieguldījumu politikas dokumenta pieņemšana, izmantojot SmartCap |
Ieguldījumu politikas dokuments, ko pieņēmusi SmartCap |
Q4 |
2021 |
SmartCap pieņem zaļā fonda ieguldījumu politiku saskaņā ar līgumisko vienošanos, kas parakstīta starp Ekonomikas un sakaru ministriju un SmartCap, tostarp ieguldījumu mērķus un atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas attiecas uz atbalsta saņēmējiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā un prasību atbalsta saņēmējiem, kuri iepriekšējā finanšu gadā no izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām vai aktīviem guvuši vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus. |
|||
|
39 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķi |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai pašu kapitāla ieguldījumi uzņēmumos |
Ieguldītā kapitāla apjoms (EUR) |
0 |
55 000 000 |
Q4 |
2024 |
Zaļais fonds vismaz EUR 55 miljonus (izņemot darbības izdevumus) iegulda riska kapitāla fondos vai uzņēmumos saskaņā ar ieguldījumu politiku. |
|
|
40 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķi |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai pašu kapitāla ieguldījumi uzņēmumos |
Ieguldītā kapitāla apjoms (EUR) |
55 000 000 |
90 000 000 |
CET. |
2026 |
Zaļais fonds vismaz EUR 90 miljonus (izņemot darbības izdevumus) iegulda riska kapitāla fondos vai uzņēmumos saskaņā ar ieguldījumu politiku. |
|
|
41 |
2.7. Izveidot iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Starpposma mērķis |
Ministrijas dekrēta, kurā izklāstīti atbalsta piešķiršanas noteikumi, stāšanās spēkā |
Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā |
Q4 |
2022 |
Projektu atlases kritēriju izstrāde un ministrijas dekrēta par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai projektiem, kas saistīti ar integrētām vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģijām, stāšanās spēkā. Šā atbalsta nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasīto projektu mērķi atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
42 |
2.7. Izveidot iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Starpposma mērķis |
Tehnoloģijas un aprīkojums zaļā ūdeņraža ražošanai |
Tehnoloģiju un aprīkojuma iepirkums, uzstādīšana un darbības uzsākšana |
Q3 |
2025 |
Zaļā ūdeņraža ražošanai nepieciešamo aprīkojumu iegādājas, uzstāda un nodod ekspluatācijā projektu virzītāji, kas atlasīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. |
|||
|
43 |
2.7. Izveidot iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Mērķi |
Dotācijas, kas piešķirtas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītām zaļā ūdeņraža tehnoloģijām vismaz 49,49 miljonu EUR apmērā |
EUR |
0 |
49 490 000 |
CET. |
2026 |
Dotācijas piešķir investīcijām uz atjaunojamiem energoresursiem balstītās zaļā ūdeņraža tehnoloģijās saskaņā ar investīciju politiku, kas ir vismaz 49,49 miljoni EUR. |
|
|
43.a |
Atbalsts ieguldījumiem piegādes drošības jomā |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par dotācijām publicēšana |
Paziņojuma par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz dotācijām publicēšana |
Q4 |
2023 |
Publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu investīciju projektus uzņēmumu pārejai no fosilajiem enerģijas avotiem uz alternatīviem energoapgādes avotiem, tostarp atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot prasības, kas saistītas ar atbalstītiem atbalsttiesīgiem alternatīviem enerģijas avotiem un atbalstītām darbībām, kā izklāstīts pasākuma aprakstā, un atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
43.b |
Atbalsts ieguldījumiem piegādes drošības jomā |
Mērķi |
To projektu skaits, kas piešķirti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus |
Piešķirtie projekti |
0 |
70 |
Q4 |
2024 |
Vismaz 70 projektiem tika piešķirts atbalsts investīcijām uzņēmumu pārejā no fosilās enerģijas avotiem uz alternatīviem energoapgādes avotiem. Projekti atbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajiem atbilstības kritērijiem. |
|
|
43c |
Atbalsts ieguldījumiem piegādes drošības jomā |
Mērķi |
Pabeigto projektu skaits |
Pabeigtie projekti |
0 |
70 |
CET. |
2026 |
Jāpabeidz vismaz 70 projekti, kas atbalsta investīcijas uzņēmumu pārejā no fosilajiem enerģijas avotiem uz alternatīviem energoapgādes avotiem. Projekti atbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajiem atbilstības kritērijiem. |
|
C.SASTĀVDAĻA: Digitālā valsts
Pamatojoties uz digitālo tehnoloģiju sekmīgo ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai Igaunijā pēdējo gadu laikā, šā Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk uzlabot digitālās pārvaldes pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz lietotāju orientāciju un noturību (tostarp ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības apdraudējumus). Komponents ietver pasākumus, kas ļauj izmantot iespējas, ko sniedz jaunākās tehnoloģijas, jo īpaši mākslīgais intelekts, kā arī būtiski pārveidot gan priekšgala, gan aizmugures pakalpojumus. Tie dod labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Ir paredzētas īpašas darbības, lai stiprinātu valsts spējas apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Paredzams, ka arī atbalsts ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai lauku apvidos nodrošinās plašāku piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un kopumā veicinās turpmāku valsts digitālo pārveidi.
Komponents atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu attiecībā uz investīcijām digitālajā pārejā (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2019. gadā un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 2020. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
3.1.Reforma: Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā
Pasākuma mērķis ir veicināt Igaunijas valsts iestāžu savākto un glabāto datu labāku pārvaldību. Tā mērķis ir uzlabot datu kvalitāti, palielināt to izmantošanu lēmumu pieņemšanā, kā arī to pieejamību atvērto datu veidā, lai tos varētu atkārtoti izmantot arī citas ieinteresētās personas.
Pasākums sastāv no:
-izcilības centra izveide Igaunijas Statistikas birojā (Igaunijas valdības aģentūra, kas atbild par oficiālās statistikas sagatavošanu), lai koordinētu un atbalstītu datu pārvaldības attīstību citās valsts iestādēs,
-datu pārvaldības un datu kopīgošanas rīku/informācijas sistēmu izstrāde,
-tādu projektu īstenošana, kuru mērķis ir uzlabot valsts iestāžu rīcībā esošo datu kvalitāti un palielināt atklāto datu pieejamību.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.2.Reforma: Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu izstrāde privātpersonām
Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem.
Pasākums ietver vairāku sabiedrisko pakalpojumu (un pamatā esošo IT sistēmu) pārveidošanu, lai nodrošinātu to automātisku un proaktīvu sniegšanu, pamatojoties uz iedzīvotāju dzīves vai uzņēmējdarbības notikumiem (piemēram, laulība, bērna piedzimšana vai uzņēmuma izveide). Tas jo īpaši ļauj labāk integrēt IT sistēmas dažādās valsts iestādēs un veicina vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.3.Reforma: Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izstrāde uzņēmējiem
Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un kvalitāti un samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.
Pasākums paredz izveidot vienu digitālo vārteju sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai uzņēmējiem un pārveidot virkni pakalpojumu (un pamatā esošās IT sistēmas), lai tos savienotu ar vārteju, atbalstot pakalpojumu lietotājdraudzīgumu, īstenojot vienreizējas iesniegšanas principu un, kad vien iespējams, dodot iespēju proaktīvi sniegt informāciju, pamatojoties uz notikumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi.
Tajā ņem vērā risinājumus, kas izstrādāti, īstenojot Regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.4.Ieguldījums: #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīga platforma un ekosistēma)
Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu lietotājdraudzīgumu un pieejamību Igaunijā.
Pasākums paredz izstrādāt uz runu un tekstu balstītu MI virtuālo asistentu piekļuvei tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem. Darba pamatā ir izmēģinājuma projekti, kas jau īstenoti 2020. un 2021. gadā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.5.Ieguldījums: Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru
Pasākuma mērķis ir palielināt Igaunijas valsts iestāžu IT sistēmu un pakalpojumu noturību, drošību un uzticamību, pārejot uz privātu mākoņdatošanu un veicot visaptverošu drošības testēšanu.
Pasākums sastāv no šādiem elementiem:
-jaunas publiskas struktūras izveidi, kas būtu atbildīga par valsts iestāžu IT pamatpakalpojumu un infrastruktūru centrālo pārvaldību,
-Jaunas drošības testēšanas spējas izveide Igaunijas Informācijas sistēmas iestādē (RIA),
-privāto mākoņdatošanas infrastruktūras resursu iepirkumu,
-esošo informācijas sistēmu migrācija uz privāto mākoni,
-publisko iestāžu izmantoto jauno mākoņdatošanas informācijas sistēmu, kā arī esošo informācijas sistēmu drošības visaptverošu testēšanu,
-datu vēstniecības spēju attīstīšana (t. i., ārvalstīs izveidotas IT mitināšanas spējas, lai katastrofu gadījumā nodrošinātu kritiski svarīgu datubāzu pieejamības nepārtrauktību), pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kas 2017.–2020. gadā tika īstenots Luksemburgā,
-privātā mākoņdatošanas paplašināšana, attiecinot to arī uz datu vēstniecību, lai sistēmas, kas migrē uz mākoni, varētu arī mitināt un ekspluatēt datu vēstniecībā,
-kritisko sistēmu migrācija uz datu vēstniecības infrastruktūru.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
3.6.Reforma: Ar ko izveido nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģisko analīzi Igaunijā
Reformas mērķis ir stiprināt finanšu ziņu vākšanas vienības spēju agrīnā posmā identificēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un kanālus.
Pasākums ietver stratēģiskās analīzes centra izveidi finanšu ziņu vākšanas vienībā. Paredzams, ka šis Stratēģiskās analīzes centrs ļaus operatīvāk un efektīvāk novērst un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Stratēģiskās analīzes centra komanda jo īpaši atbild par specifikāciju izstrādi jaunam IT rīkam, izmantojot datus, kas pieejami no dažādiem avotiem. Stratēģiskās analīzes centrs varētu arī noteikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
3.7.Ieguldījums: Informācijas sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas reāllaika stratēģiskai analīzei
Pamatojoties uz analīzi, kas veikta 3.6. reformas īstenošanas ietvaros, ieguldījuma mērķis ir nodrošināt finanšu ziņu vākšanas vienību ar jaunu īpašu IT sistēmu, kas ļauj reāllaikā izmantot no dažādām iestādēm pieejamos datus un identificēt iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un kanālus. Pasākums ietver jaunās IT sistēmas izstrādi.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
3.8.Ieguldījums: Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izbūve
Ieguldījumu mērķis ir uzlabot piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkliem (VHCN), kas piedāvā pieslēgumu vismaz 100 Mb/s apmērā mājsaimniecībām un sociālekonomiski nozīmīgām iestādēm, piemēram, slimnīcām, skolām, sabiedriskajiem dienestiem un uzņēmumiem.
Pasākums ietver finansiāla atbalsta sniegšanu ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izvēršanai tirgus nepilnību zonās (saskaņā ar Komisijas Regulas 651/2014 52. panta noteikumiem). Finansējuma piešķiršanai izmantotie atbilstības un atlases kritēriji nodrošina pienācīgu reģionālo līdzsvaru.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
44 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Starpposma mērķis |
Datu pārvaldības grupas izveide Statistikas birojā, Ekonomikas un komunikāciju ministrijā un Valsts informācijas sistēmas iestādē |
Nepieciešamās organizatoriskās struktūras izveide datu pārvaldības koordinēšanai |
Q4 |
2021 |
Datu pārvaldības grupas izveide Igaunijas statistikā, pieņemot darbā ekspertus, kuru uzdevums ir koordinēt datu pārvaldības sistēmu un atbalstīt citas publiskās iestādes. Turklāt tiks izveidotas amata vietas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā un Valsts informācijas sistēmas aģentūrā attīstības projektu īstenošanai. Līdz 2021. gada beigām visās trijās vienībās tiks pieņemti darbā vismaz pieci cilvēki. |
|||
|
45 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķi |
Datu kvalitātes uzlabošanas projektu pabeigšana |
Projektu skaits |
0 |
430 |
CET. |
2025 |
Pabeigto projektu skaits, kas palīdz nodrošināt publisko iestāžu datu labāku atkalizmantojamību, ar atjauninātiem un precīziem datubāzu un datu kopu aprakstiem. |
|
|
46 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķi |
Datu kopu publicēšana valsts atvērto datu portālā |
Publicēto datu kopu skaits |
707 |
2600 |
Q4 |
2025 |
To datu kopu skaitu, kas publiskoti valsts atvērto datu portālā un tādējādi pieejamas no ES atvērto datu portāla, palielina no 707 2021. gada 13. augustā līdz 2600. |
|
|
47 |
Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu izstrāde privātpersonām |
Mērķi |
Personīgās dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvu pakalpojumu sākšana |
Operatīvo pakalpojumu skaits |
0 |
2 |
Q4 |
2022 |
Tiešsaistē uzsākto iedzīvotāju dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvo pakalpojumu skaits. Attiecīgie IT risinājumi, kas ļauj sniegt pakalpojumus, darbojas vismaz attiecīgā pakalpojuma pamatdaļās un tiek pilnveidoti pasākuma īstenošanas laikā. Attiecīgos pakalpojumus izvēlas, pamatojoties uz personīgās dzīves notikumu un proaktīvu pakalpojumu attīstības plānu. |
|
|
48 |
Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu izstrāde privātpersonām |
Mērķi |
Personīgās dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvu pakalpojumu sākšana |
Operatīvo pakalpojumu skaits |
2 |
10 |
Q4 |
2025 |
Tiešsaistē uzsākto iedzīvotāju dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvo pakalpojumu skaits. Attiecīgie IT risinājumi, kas ļauj sniegt pakalpojumus, darbojas vismaz attiecīgā pakalpojuma pamatdaļās un tiek pilnveidoti pasākuma īstenošanas laikā. Attiecīgos pakalpojumus izvēlas, pamatojoties uz personīgās dzīves notikumu un proaktīvu pakalpojumu attīstības plānu. |
|
|
49 |
Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izstrāde uzņēmējiem |
Mērķi |
It izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
To projektu skaits, kuri ir sekmīgi izvērsuši jaunas norises tiešsaistē |
0 |
1 |
Q4 |
2022 |
To IT izstrādes projektu skaits, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu un kas ir sekmīgi izvērsuši jaunas norises tiešsaistē. Šie izstrādes projekti ir vai nu tieši saistīti ar digitālās vārtejas izstrādi uzņēmējiem vai uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu izstrādi, kas papildus ietver dažādu saistītu sistēmu izstrādi mijiedarbībai ar digitālo vārteju. Katra izstrādes projekta rezultātā tiek pabeigts vismaz minimāli funkcionāls IT risinājums (t. i., IT risinājums darbojas vismaz pamatdaļās galalietotājiem (uzņēmēji) un spēj nodrošināt atgriezenisko saiti par turpmākām attīstības vajadzībām reformas īstenošanas laikā vai pēc tam). |
|
|
50 |
Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izstrāde uzņēmējiem |
Mērķi |
It izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
To projektu skaits, kuri ir sekmīgi izvērsuši jaunas norises tiešsaistē |
1 |
10 |
Q4 |
2025 |
To IT izstrādes projektu skaits, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu un kas ir sekmīgi izvērsuši jaunas norises tiešsaistē. Šie izstrādes projekti ir vai nu tieši saistīti ar digitālās vārtejas izstrādi uzņēmējiem vai uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu izstrādi, kas papildus ietver dažādu saistītu sistēmu izstrādi mijiedarbībai ar digitālo vārteju. Katra izstrādes projekta rezultātā tiek pabeigts vismaz minimāli funkcionāls IT risinājums (t. i., IT risinājums darbojas vismaz pamatdaļās galalietotājiem (uzņēmēji) un spēj nodrošināt atgriezenisko saiti par turpmākām attīstības vajadzībām reformas īstenošanas laikā vai pēc tam). |
|
|
51 |
3.4 #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīgu platforma un ekosistēma) |
Mērķi |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
Ar virtuālā palīga starpniecību pieejamo publisko digitālo pakalpojumu skaits |
0 |
1 |
CET. |
2022 |
Virtuālā palīga platformā pieejamo digitālo publisko pakalpojumu skaits. |
|
|
52 |
3.4 #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīgu platforma un ekosistēma) |
Mērķi |
Bürokratt virtuālā asistenta ieviešana digitālo sabiedrisko pakalpojumu vidē |
Pakalpojumu vides skaits |
0 |
18 |
Q4 |
2025 |
To pakalpojumu vides skaits, kurās virtuālais palīgs darbojas. “Pakalpojumu vide” attiecas uz valsts iestāžu tīmekļa vietni. |
|
|
53 |
3.4 #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīgu platforma un ekosistēma) |
Mērķi |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
Ar virtuālā palīga starpniecību pieejamo publisko digitālo pakalpojumu skaits |
1 |
20 |
Q4 |
2025 |
Virtuālā palīga platformā pieejamo digitālo publisko pakalpojumu skaits. |
|
|
54 |
Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Centralizēti sniegtu/kopīgu IT bāzes pakalpojumu izstrāde |
Koplietošanas serveru mitināšanas un datordarbstaciju pakalpojumu atvēršana publiskām iestādēm |
Q3 |
2022 |
Centrāli sniegtie/dalītie IT pamatpakalpojumi ir atvērti jaunu lietotāju (ministriju un citu iestāžu) abonēšanai. |
|||
|
55 |
Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Mērķi |
Valsts privātā mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana, ko veic publiskās iestādes |
To informācijas sistēmu skaits, kas migrējušas uz valsts privāto mākoņdatošanu |
0 |
10 |
Q4 |
2023 |
To informācijas sistēmu skaits, kurām jāpabeidz pāreja uz privāto mākoņdatošanas infrastruktūru. |
|
|
56 |
Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana, iekļaujot tajā datu vēstniecību |
Valsts privātā mākoņdatošanas paplašināšanas pabeigšana attiecībā uz Igaunijas datu vēstniecības infrastruktūru |
Q4 |
2023 |
Kļūst iespējams mitināt un izmantot informācijas sistēmas, kas migrē no datu vēstniecības uz privāto mākoni. Šim nolūkam iegūst un izveido jaunu aparatūru un licences. |
|||
|
57 |
Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Mērķi |
Kritisko sistēmu migrācija uz datu vēstniecības valsts mākoņdatošanas infrastruktūru |
Kritisko sistēmu skaits |
0 |
10 |
Q4 |
2024 |
Kritiski svarīgo sistēmu skaits, kas migrējušas uz Valsts mākoņdatošanas datu vēstniecības infrastruktūru un platformu. Kritiskās sistēmas ir sistēmas, kas ir būtiskas valsts ilgtspējai. |
|
|
58 |
Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Mērķi |
Valsts iestāžu informācijas sistēmu centrālās drošības pārbaudes |
Veikto testu skaits |
0 |
16 |
Q4 |
2024 |
Informācijas sistēmas iestādes veikto visaptverošo drošības testu skaits — testu rezultātus apkopo ziņojumos. |
|
|
59 |
3.6. Igaunijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģiskās analīzes izveide |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā grozījums Likumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un citas leģislatīvas, administratīvas un līgumiskas izmaiņas, kas vajadzīgas Stratēģiskās analīzes centram |
Likuma norma, kurā norādīts grozītā tiesību akta spēkā stāšanās datums un citu normatīvo, administratīvo un līgumisko aktu spēkā stāšanās datums |
Q4 |
2024 |
Lai Stratēģiskās analīzes centrs varētu piekļūt datiem, kas ir būtiski nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas atklāšanai un novēršanai, un tos apstrādāt, veic šādus pasākumus: (1)grozījumus Likumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu publicē Riigi Teataja, un tie stājas spēkā, (2)grozījumi attiecīgo valsts datu kopu statūtos stājas spēkā, grozījumus finanšu izlūkošanas vienību datu apmaiņas līgumu noteikumos un nosacījumos paraksta līgumslēdzējas puses. |
|||
|
60 |
Informācijas sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas reāllaika stratēģiskai analīzei |
Starpposma mērķis |
Jaunas reāllaika IKT analīzes sistēmas izstrāde Stratēģiskās analīzes centram un nodošana finanšu ziņu vākšanas vienībai |
Jaunās IKT sistēmas nodošana finanšu ziņu vākšanas vienībai |
CET. |
2026 |
Tiek pabeigta IKT sistēmas izstrāde, kas ļauj veikt reāllaika analīzi, lai atklātu un novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sistēma darbojas un to izmanto finanšu izlūkošanas vienība. |
|||
|
61 |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība |
Mērķi |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
Objektu skaits |
0 |
4000 |
Q4 |
2024 |
Jaunu objektu (mājokļu, uzņēmumu, uzņēmumu) skaits, uz kuriem attiecas VHCN (un kuriem tādējādi ir iespēja pieslēgties vismaz 100 Mb/s apmērā), pateicoties pasākumam. |
|
|
62 |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība |
Mērķi |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
Objektu skaits |
4000 |
8097 |
Q4 |
2025 |
Papildu objektu (mājokļu, uzņēmumu, uzņēmumu) skaits, uz kuriem attiecas VHCN (un kuriem tādējādi ir iespēja pieslēgties vismaz 100 Mb/s apmērā), pateicoties pasākumam. |
|
D.KOMPONENTS: Energoefektivitāte un energoefektivitāte
Šis Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina enerģētikas nozares dekarbonizācijas problēmu. Komponenta mērķi ir samazināt atkarību no degslānekļa, stimulēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz energoinfrastruktūru un uz resursu un energoefektivitāti, veicinot pakāpenisku ekonomikas dekarbonizāciju (3. konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2019. un 2020. gadā). Atjaunināti un jauni pasākumi atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu par to, kā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajiem kurināmajiem, veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un palielinot energoefektivitāti (valstij adresētais ieteikums Nr. 4 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
4.1.Reforma: Energoefektivitātes veicināšana
Reformas mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus energoefektīvai renovācijai, konsultējot dzīvokļu apvienības, privātās mājsaimniecības un vietējās pašvaldības par tiesību aktiem, tehniskajiem aspektiem un renovācijas finansēšanu. Reforma arī atbalsta inovatīvu risinājumu izmantošanu, piemēram, renovāciju, izmantojot saliekamos elementus, lai palielinātu renovācijas spēju un samazinātu ēku fonda oglekļa pēdu (ekonomika uz materiāliem un kvalitātes nodrošināšana). Reformas mērķis ir palielināt renovācijas rādītājus teritorijās ar zemāku īpašuma vērtību.
Pasākums ietver reģionāla konsultāciju tīkla izveidi un tehnisko konsultantu apmācību, lai sniegtu nepieciešamo informāciju un stimulētu renovāciju. Piekļuvi informācijai, kas saistīta ar energoefektīvu renovāciju, nodrošina arī, izveidojot īpašu tīmekļa vietni un digitālos rīkus, kas atvieglo izpratni par renovācijas rezultātiem, izmaksām un ieguvumiem. Komponents ir saistīts ar būvniecības datu digitalizācijas pasākumu saskaņā ar Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna 1. komponentu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
4.2.Ieguldījums: Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai
Pasākuma mērķis ir veicināt daudzdzīvokļu ēku pilnīgu renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti, samazinātu enerģijas patēriņu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Mērķis ir arī palielināt renovācijas rādītājus teritorijās ar zemāku īpašuma vērtību.
Atbalstu sniedz daudzdzīvokļu apvienībām renovācijai, kas uzlabo vismaz vienu energoefektivitātes klasi vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energoefektivitātes klasi. Renovācijas atbilst vismaz vidējai pamatīgai renovācijai, kas atbilst vidējam primārās enerģijas ietaupījuma līmenim vismaz 30 % apmērā. Diferencētas reģionālā atbalsta likmes piemēro: 30 % Tallinā un Tartu, 40 % teritorijās ap Tallinu un Tartu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma cenu, un 50 % visās pārējās teritorijās. Ārpus Tallinas un Tartu dzīvokļu apvienības var veikt daļēju rekonstrukciju, lai novērstu ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, un tādā gadījumā atbalsta likme ir zemāka. Turklāt valsts ilgtermiņa stratēģiju ietvaros Igaunija plāno finansēt papildu renovācijas pasākumus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un REACT-EU.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.3.Ieguldījums: Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai
Pasākuma mērķis ir veicināt privāto mājokļu pilnīgu renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti, samazinātu enerģijas patēriņu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Mērķis ir arī palielināt renovācijas rādītājus teritorijās ar zemāku īpašuma vērtību.
Privātīpašniekiem sniedz atbalstu par renovāciju, kas uzlabo energoefektivitāti, vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energomarķējuma klasi. 30 % Tallinā un Tartu, 40 % teritorijās ap Tallinu un Tartu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma cenu, un 50 % visās pārējās teritorijās. Pasākuma vajadzībām mājoklis (mājoklis) ir definēts kā “mājoklis vai mājokļi vienā ēkā vai atsevišķā ēkā, kas paredzēta vienai mājsaimniecībai, lai dzīvotu visu gadu” (saskaņā ar Eurostat datiem).
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
4.4.Reforma: Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā
Šā pasākuma mērķis ir veicināt enerģijas ražošanas un patēriņa dekarbonizāciju Igaunijā, atjauninot Igaunijas enerģētikas politikas mērķus un darbības (tostarp tos, kas saistīti ar degslānekļa izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu) un likvidējot administratīvos šķēršļus atjaunojamās enerģijas iekārtām.
Enerģētikas nozares valsts attīstības plānu atjaunina, un tajā iekļauj mērķus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, energoefektivitāti un piegādes drošību. Plānā būs iekļauti arī pasākumi, lai samazinātu atkarību no degslānekļa Igaunijas enerģētikas nozarē, un mērķi pakāpeniski atteikties no degslānekļa izmantošanas enerģētikas nozarē kopumā.
Reforma ietver arī nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanu un vadlīniju materiālu sagatavošanu, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas uzstādīšanu, un darbības, lai mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus vēja parkiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
4.5.Ieguldījums: Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām)
Šā pasākuma mērķis ir veicināt Igaunijas elektroenerģijas ražošanas dekarbonizāciju, palielinot pārvades tīkla jaudu, kas ļaus savienot papildu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu.
Saskaņā ar šo pasākumu pārvades sistēmas operatora ieguldījumi pārvades tīklā:
līdzfinansē, lai pievienotu vismaz 310 MW papildu tīkla jaudu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.6.Ieguldījums: Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības apgabalos
Pasākuma mērķis ir padarīt elektroenerģijas sistēmu efektīvāku, stimulējot elektroenerģijas ražošanu tuvu patēriņam. Pasākums stimulē atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu rūpnieciskās teritorijās vai to tuvumā, līdzfinansējot nepieciešamo tīkla pieslēgumu. Saskaņā ar šo pasākumu investīcijas, ko uzņēmumi veic, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas savienotu ar tīklu, atbalsta ar dotācijām. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumos iesniegt projektus paredzētajos atbilstības kritērijos neiekļauj šādu darbību sarakstu: darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtoto izmantošanu 21 ; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 22 ; darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 23 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām 24 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Nolikumā papildus paredz, ka var izvēlēties tikai tādas darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.7.Ieguldījums: Eksperimentālā enerģijas uzglabāšanas programma
Lai papildinātu iepriekš minētos pasākumus, pakāpeniski pārtraukt degslānekļa izmantošanu un palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, tiek atbalstīti atjaunojamās enerģijas uzglabāšanas projekti.
Pasākuma mērķis ir īstenot izmēģinājuma programmu par atjaunojamo energoresursu enerģijas uzglabāšanu Igaunijā. Paredzams, ka šajā izmēģinājuma programmā iegūtās zināšanas būs pamats turpmākiem nulles subsīdiju ieguldījumiem glabātavās. Saskaņā ar šo pasākumu dotācijas piešķir uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus atjaunojamās enerģijas uzglabāšanas iekārtās.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.8.Ieguldījums: Atkrastes vējparku attīstības veicināšana
Šā pasākuma mērķis ir pasūtīt un nodot ekspluatācijā radaru un pasīvu radaru sistēmu/sensorus, kas ļauj atkrastes vējturbīnām neatkarīgi no to augstuma darboties Rīgas līcī un Igaunijas salās Hiiumaa, Saaremaa un Vormsi.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
63 |
Energoefektivitātes veicināšana |
Starpposma mērķis |
Sadarbības nolīguma noslēgšana, kas paredz UI sadarbības nosacījumus KredEx/Enterprise Estonia un grāfistes attīstības centri |
Sadarbības nolīguma noslēgšana starp SA KredEx/enterpise Estonia un grāfistes attīstības centriem |
Q4 |
2022 |
SA KredEx/enterpise Estonia ar apgabalu attīstības centriem noslēdz sadarbības līgumu, ar kuru katrā Igaunijas grāfistē SA KredEx/enterpise Estonia nodrošina vismaz vienu apmācītu speciālistu grāfistes attīstības centrā, kurš sniedz konsultācijas par renovāciju. |
|||
|
64 |
Energoefektivitātes veicināšana |
Starpposma mērķis |
Ir sākuši darboties digitālie rīki, kas atvieglo piekļuvi informācijai par renovāciju, tostarp renovācijas rezultātu vizualizācija un renovācijas izmaksu aplēse |
Lietotājdraudzīga renovācijas tīmekļa vietne un cenu noteikšanas modeļi |
Q4 |
2024 |
SA KredEx/Enterprise Estonia atjaunina Mājokļu mājas lapu, lai nodrošinātu ātru, atjauninātu un operatīvu informāciju tiem, kas ir ieinteresēti renovācijā, un pieteikumu iesniedzējiem. Tiešsaistes digitālos rīkus dara pieejamus, lai renovācijā ieinteresētās personas, pievienojot savas ēkas parametrus, varētu vizualizēt iespējamo iznākumu un aprēķināt iespējamās izmaksas ar atbalsta shēmām un bez tām. |
|||
|
65 |
Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas dotācijām publicēšana |
Mājokļu renovācijas dotāciju uzaicinājumu publicēšana |
CET. |
2022 |
SA KredEx/Enterprise Estonia publicē uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitāti. Atbalstu diferencē starp reģioniem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību, ar augstāku atbalsta likmi reģionos ar zemu vidējo īpašuma vērtību. Atbalstu piešķir renovācijas projektiem, kas uzlabo vismaz vienu energoefektivitātes klasi vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energoefektivitātes klasi. Renovācijas atbilst vismaz vidējai renovācijai, kas atbilst vidējam primārās enerģijas ietaupījuma līmenim vismaz 30 % apmērā, kā noteikts Eiropas Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786. Rezultātus apliecina ar ex ante un ex post energoefektivitātes sertifikātiem. |
|||
|
66 |
Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Mērķi |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
Mājokļu skaits |
0 |
2600 |
Q4 |
2024 |
Renovē vismaz 2600 mājokļus, un tie uzlabo vismaz vienu energoefektivitātes klasi vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energoefektivitātes klasi. Renovācijas atbilst vismaz vidējai pamatīgai renovācijai, kas atbilst vidējam primārās enerģijas ietaupījuma līmenim vismaz 30 % apmērā, kā noteikts Eiropas Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786. Rezultātus apliecina ar ex ante un ex post energoefektivitātes sertifikātiem. |
|
|
67 |
Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Mērķi |
Aplēstais ikgadējais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums |
NAV PIEMĒROJAMS |
tonnās CO2 ekv. gadā |
0 |
2200 |
CET. |
2026 |
Ir ietaupītas vismaz 2200 tonnas CO2 ekvivalenta gadā. Mērķrādītāju mēra kā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu kā visu līdz 2024. gadam pabeigto renovācijas projektu summu. Katras renovētās ēkas energoefektivitātes klasi mēra ne vēlāk kā 2025. gadā; un uz šā pamata aplēstās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Bāzlīnija attiecas uz aplēstajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ēkā pirms renovācijas. Novērtē, vai atbalsta pasākuma darbības ir veiktas un dzīvokļu asociācijas ir iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus (piemēram, energoefektivitātes sertifikātu, auditu). SEG emisiju aiztaupījumu aprēķina, pamatojoties uz SA Kredex/Enterprise Estonia modeli enerģijas patēriņam un citiem attiecīgiem datiem. Sasniegtos rezultātus sniedz atbalsta pasākumu beigās. |
|
68 |
Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Starpposma mērķis |
Publicētie uzaicinājumi uz renovācijas dotāciju |
Uzaicinājumu publicēšana |
CET. |
2022 |
SA KredEx/Enterprise Estonia publicē uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot privāto dzīvojamo ēku energoefektivitāti. Atbalstu diferencē starp reģioniem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību, ar augstāku atbalsta likmi reģionos ar zemu vidējo īpašuma vērtību. Atbalstu piešķir renovācijas projektiem, kas uzlabo energoefektivitāti, vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energoefektivitātes klasei. Rezultātus sertificē ar ex ante un ex post SA KredEx energoefektivitātes aprēķiniem. |
|||
|
69 |
Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Mērķi |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
Mājokļu skaits |
0 |
80 |
Q4 |
2024 |
Vismaz 80 mājokļus renovē un uzlabo energoefektivitāti vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energoefektivitātes klasi. Rezultātus sertificē ar ex ante un ex post KredEx energoefektivitātes aprēķiniem. |
|
|
69.a |
Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Mērķi |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
Mājokļu skaits |
80 |
900 |
Q1 |
2026 |
Vismaz 900 mājokļus renovē un uzlabo energoefektivitāti vai — pilnīgas renovācijas gadījumā — vismaz C energoefektivitātes klasi. Rezultātus sertificē ar ex ante un ex post KredEx energoefektivitātes aprēķiniem. |
|
|
70 |
Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Valdības lēmums par investīcijām, kas vajadzīgas, lai mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus vējparkiem |
Valdības lēmuma pieņemšana |
CET. |
2021 |
Valdība pieņem lēmumu par nepieciešamo ieguldījumu veikšanu, lai mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus vēja parkos. |
|||
|
71 |
Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Valdības lēmuma pieņemšana par enerģētikas nozares valsts attīstības plāna sagatavošanas procesa uzsākšanu, atbildīgo personu noteikšanu un termiņiem |
Valdības lēmuma pieņemšana |
Q4 |
2021 |
Valdības lēmumu sākt enerģētikas nozares valsts attīstības plāna sagatavošanas procesu apstiprina, nosakot atbildīgo(-ās) struktūru(-as) un attiecīgos termiņus. Attīstības plānā cita starpā pievēršas mērķiem palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, energoefektivitāti un saglabāt un uzlabot piegādes drošību, kā arī pārtraukt degslānekļa izmantošanu elektroenerģijas ražošanai 2035. gadā un pakāpeniski pārtraukt slānekļa eļļas ražošanu līdz 2040. gadam. |
|||
|
72 |
Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Attiecīgo primāro un/vai sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā un norādījumu publicēšana, lai mazinātu šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju uzstādīšanai |
Tiesību norma, kas norāda uz attiecīgo primāro tiesību aktu stāšanos spēkā un/vai sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā un norādījumu publicēšanu |
Q4 |
2024 |
Publicē vadlīniju materiālus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu un stimulētu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrāšanas ietaišu uzstādīšanu, un stājas spēkā attiecīgie primārie un/vai sekundārie tiesību akti, lai novērstu šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtu uzstādīšanai, piemēram, atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanu un citus būtiskus identificētos šķēršļus. |
|||
|
73 |
Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Valsts enerģētikas nozares attīstības plāna pieņemšana, ko veic valdība |
Valdības pieņemts dokuments |
Q4 |
2025 |
Valsts enerģētikas nozares attīstības plānu apstiprina valdība. Plānā iekļauj darbības, kas saistītas ar degslānekļa izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu elektroenerģijas ražošanai 2035. gadā un slānekļa eļļas ražošanas izbeigšanu līdz 2040. gadam. Tajā iekļauj arī mērķus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas jāaizstāj ar atjaunojamo enerģiju. |
|||
|
74 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām) |
Starpposma mērķis |
Tīkla investīciju līdzfinansēšanas līguma parakstīšana ar pārvades sistēmas operatoru |
Līguma parakstīšana ar pārvades sistēmas operatoru |
Q1 |
2022 |
Ekonomikas un sakaru ministrija un Elering AS noslēdz līdzfinansēšanas līgumu par ieguldījumiem elektrotīklā. Līgumā norāda paredzamos rezultātus un termiņus. |
|||
|
75 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, uzlabota noturība pret vētrām) |
Mērķi |
Papildu tīkla jauda, kas radīta, veicot ieguldījumus pārvades tīklā |
Tīkla papildu jauda (MW) |
0 |
310 |
CET. |
2026 |
Igaunijas elektroenerģijas pārvades tīkla jaudas palielināšana par vismaz 310 MW. |
|
|
76 |
Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības apgabalos |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana projektiem, kas veicina enerģijas ražošanu rūpniecības objektos |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus |
Q4 |
2022 |
Vides investīciju centrs publicē atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu tīkla pieslēguma izmaksas uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem rūpniecības objektos. Uzaicinājuma pamatā ir projektu atlases kritēriji un piešķiršanas nosacījumi, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
77 |
Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības apgabalos |
Mērķi |
Papildu savienojuma jauda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai rūpnieciskajos objektos vai to tuvumā, kas pieslēgti tīklam |
Radītā savienojuma jauda (MW) |
0 |
28 |
CET. |
2026 |
Papildu savienojuma jauda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai rūpnieciskās teritorijās vai to tuvumā, kas būvētas ar vismaz 28 MW jaudu. |
|
|
78 |
Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana eksperimentālai enerģijas uzglabāšanas programmai |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus |
Q4 |
2022 |
Vides investīciju centrs publicē atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu enerģijas uzkrāšanas projektus. Uzaicinājuma pamatā ir projektu atlases kritēriji un piešķiršanas nosacījumi, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases/atbilstības kritērijos norāda, ka atbalstītās darbības un/vai uzņēmumi veicina klimatneitrālu ekonomiku, klimatnoturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp aprites ekonomikas mērķus. |
|||
|
79 |
Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Mērķi |
Papildu siltuma uzkrāšanas jauda, kas izriet no investīciju atbalsta |
Uzstādītā jauda (m³) |
0 |
35 000 |
CET. |
2026 |
Ieguldījumu atbalsta shēmas rezultātā centralizētās siltumapgādes sistēmās tiek ierīkota siltuma uzkrāšana vismaz 35 000 m³ apjomā. |
|
|
80 |
Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Mērķi |
Papildu elektroenerģijas uzkrāšanas jauda, kas izriet no investīciju atbalsta |
Uzstādītā jauda (MW) |
0 |
4 |
CET. |
2026 |
Investīciju atbalsta shēmas rezultātā elektroenerģijas akumulēšanas jauda ir vismaz 4 MW. |
|
|
80.a |
4.8. Atkrastes vējparku attīstības veicināšana |
Starpposma mērķis |
Izraudzītie radara un pasīvā radara sistēmas/sensoru darbuzņēmēji un parakstītie līgumi |
Parakstītie līgumi |
Q4 |
2024 |
Parakstītie līgumi par detalizēto projektēšanu, gaisa novērošanas radaru, pasīvo radaru sistēmu/sensoriem, inženiertehniskajiem būvdarbiem un radaru būvdarbiem. Līgumslēdzējus atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. |
|||
|
80.b |
4.8. Atkrastes vējparku attīstības veicināšana |
Starpposma mērķis |
Radars un pasīvā radara sistēma/sensori sāk darboties |
Darbības sākuma datums |
Q1 |
2026 |
Radars un pasīvie radaru sistēma/sensori darbojas. |
|||
|
80c |
4.8. Atkrastes vējparku attīstības veicināšana |
Starpposma mērķis |
Augstuma ierobežojuma atcelšana atkrastes vējturbīnām Rīgas līcī un Igaunijas salās Hiiumaa, Saaremaa, Vormsi |
Paziņojums |
Q1 |
2026 |
Aizsardzības ministrijas izdots paziņojums, kas publicēts tās tīmekļa vietnē un kurā norādīts, ka Rīgas līcī un Igaunijas salās Hiiumaa, Saaremaa un Vormsi ir atcelti jūras vēja turbīnu augstuma ierobežojumi. |
|||
E.KOMPONENTS: Ilgtspējīgs transports
Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt transporta nozares dekarbonizācijas problēmu. Komponenta mērķi ir samazināt emisijas un stimulēt ilgtspējīgu transporta veidu ieviešanu.
Komponenta reforma un investīcijas atbalsta pārrobežu projekta “Rail Baltic” attīstību, savienojot trīs Baltijas galvaspilsētas un valstis ar Poliju un pārējo Savienību. Komponenta pasākumu mērķis ir savienot Rail Baltic ar citiem valsts dzelzceļiem un citiem TEN-T mezgliem (Tallinas lidostu un veco ostu) un atvieglot piekļuvi vietējām pieturām kājām vai ar velosipēdu.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēties uz resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu transportu, kas veicina ekonomikas dekarbonizāciju (2019. un 2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Jaunie pasākumi atbilst arī konkrētai valstij adresētajam ieteikumam pastiprinātcentienus uzlabot transporta sistēmas ilgtspēju, tostarp elektrificējot dzelzceļa tīklu un palielinot stimulus ilgtspējīga un mazāk piesārņojoša transporta veicināšanai (valstij adresētais ieteikums Nr. 4 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
5.1.Reforma: Izvērst drošu, zaļu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru
Reformas mērķis ir samazināt transporta nozares CO2 emisijas un stimulēt ilgtspējīgu transporta veidu ieviešanu.
Pasākums ietver jaunā transporta un mobilitātes attīstības plāna un ar to saistītā īstenošanas plāna pieņemšanu un īstenošanu. Plānā galvenā uzmanība ir pievērsta transporta sistēmu vidiskās pēdas samazināšanai, un tajā ietver pasākumus, lai attīstītu savstarpēji savienotu un koplietojamu mobilitāti pilsētu teritorijās uz privāto automobiļu rēķina un veicinātu visaptverošu vieglās mobilitātes sistēmu (kājām vai velosipēdiem) teritorijās ārpus lielākajiem pilsētu centriem. Plānā iekļauj dzelzceļa investīcijas, kas vērstas uz pārvadājumu ātruma un drošības palielināšanu un savienojumu pievienošanu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Galvenās darbības saskaņā ar šo plānu, kas jāīsteno Atveseļošanas un noturības mehānisma termiņā, ietver elektrificēta dzelzceļa izveidi un paplašināšanu no Tallinas līdz Tartu un sabiedriskā transporta sistēmas saskaņošanu Tallinas galvaspilsētas reģionā (biļešu sistēmas un cenas).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
5.2.[svītrots]
5.2.a Ieguldījums: Daudzfunkcionāls darba kuģis
Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt jūras transporta darbībai nepieciešamo ūdensceļu drošību un stāvokli, dot iespēju veikt piesārņojuma novēršanas darbības un palielināt pētniecības jaudu vides pētījumiem. Šajā nolūkā izveido zemas emisijas kuģi ar pētniecības spējām, boju uzstādīšanas spēju un piesārņojuma kontroles spēju.
Kuģis ir vai nu elektrisks, vai to darbina ar degvielām (ūdeņraža vai ūdeņraža sintētiskām degvielām vai ilgtspējīgu biometānu), kas atbilst šādām “nenodari būtisku kaitējumu” prasībām saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01):
a.Ūdeņradi un sintētiskās degvielas, kuru pamatā ir ūdeņradis, ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kas atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvai (ES) 2018/2001 (RED II) un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem, un tās panāk aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu 73,4 % apmērā ūdeņradim [tā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2] un 70 % attiecībā uz sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru 94 g CO2e/MJ pēc analoģijas ar pieeju, kas izklāstīta Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā;
b.Attiecībā uz biometānu tie atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29.–31. pantā, un noteikumiem par pārtikas un dzīvnieku barības biodegvielām, kas izklāstīti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 26. pantā un saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
5.3.[svītrots]
5.3.a Ieguldījums: Rail Baltic viaducts būvniecība
Pasākuma mērķis ir palielināt ilgtspējīgas mobilitātes īpatsvaru Igaunijā, sniedzot ieguldījumu projektā Rail Baltic, kas savieno trīs Baltijas valstis.
Ieguldījumu veido piecu viaduktu būvniecība Kangru krustojumā netālu no Tallinas: Kangru viaduct, Raudalu viaduct, Raku viaduct, Männiku gaismas cauruļvada un Männiku gaismas satiksmes tuneļa.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
5.4.Ieguldījums: Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība
Pasākuma mērķis ir palielināt ilgtspējīgas mobilitātes īpatsvaru Tallinas reģionā. Šajā nolūkā pasākuma mērķis ir savienot Rail Baltic ar jūras savienojumiem ar Ziemeļvalstīm caur Tallinas veco ostu.
Tallinas pilsētas transporta pārvaldei, kas ir atbildīga par sabiedriskā transporta nodrošināšanu Tallinā, sniedz atbalstu jaunas aptuveni 2 km garas tramvaja līnijas izbūvei, kas savieno Tallinas lidostu, Rail Baltic mezglu, pilsētas centru, veco ostu un reģionālo dzelzceļa staciju.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
5.5 Ieguldījums: Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un staigās
Pasākuma mērķis ir samazināt atkarību no automobiļiem un palielināt ilgtspējīgu mobilitāti teritorijās ārpus trim lielākajiem pilsētu centriem (Tallina, Tartu, Pērnu), kur pašvaldību finansiālās spējas ir šķērslis drošu un klimatam nekaitīgu velosipēdu un gājēju koridoru attīstībai.
Pašvaldībām sniedz atbalstu 24 km garas velosipēdu un gājēju infrastruktūras izbūvei, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp sabiedriskajam transportam, un darbavietām. Uzmanība tiks pievērsta arī Rail Baltic vietējām pieturvietām un savienojumam ar esošo velotransporta un gājēju tīklu.
Pasākums papildina līdzīgu pasākumu, ko paredzēts finansēt no ERAF un kas palīdz palielināt velosipēdu mobilitāti trijos galvenajos pilsētu centros — Tallinā, Tartu un Pērnu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistīts Pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
81 |
5.1. Drošas, zaļas, konkurētspējīgas, uz vajadzībām balstītas un ilgtspējīgas transporta un enerģētikas infrastruktūras ieviešana |
Starpposma mērķis |
Valdība pieņem Transporta un mobilitātes attīstības plānu 2021.–2035. gadam |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam pieņemšana |
Q1 |
2022 |
Valdība apstiprina transporta un mobilitātes attīstības plānu 2021.–2035. gadam. Tas ietver Tallinas galvaspilsētas reģiona kopējās transporta sistēmas izveidi, darbības vietējā biometāna izmantošanas veicināšanai, darbības ilgtspējīgas un aktīvas pilsētu mobilitātes attīstīšanai lielākās pilsētās, ievērojot integrētu transporta koridoru loģiku, multimodālas infrastruktūras plānošanu, savienojumu, ātruma un dzelzceļa drošības palielināšanu, jūras transporta nozares konkurētspējas un zaļāku un multimodālu savienojumu veidošanu, ātrāka un drošāka autotransporta attīstību. Plānā iekļauj mērķi samazināt CO2 emisijas par 700000 tonnām (jeb 30 %) salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni un līdz 2035. gadam panākt, ka transporta nozarē patērētajā enerģijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir 24 %. |
|||
|
82 |
5.1. Drošas, zaļas, konkurētspējīgas, uz vajadzībām balstītas un ilgtspējīgas transporta un enerģētikas infrastruktūras ieviešana |
Starpposma mērķis |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošanas plāna pieņemšana zaļā, ilgtspējīga sabiedriskā transporta attīstībai |
Īstenošanas plāna pieņemšana |
Q4 |
2022 |
Īstenošanas plānu apstiprina Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam koordinācijas komiteja. Tas ietver Tallinas galvaspilsētas reģiona kopējās transporta sistēmas izveidi, darbības vietējā biometāna izmantošanas veicināšanai, darbības ilgtspējīgas un aktīvas pilsētu mobilitātes attīstīšanai lielākās pilsētās, ievērojot integrētu transporta koridoru loģiku, multimodālas infrastruktūras plānošanu, dzelzceļa savienojumu, ātruma un drošības palielināšanu, jūras transporta nozares konkurētspējas palielināšanu, videi nekaitīgāku un multimodālu savienojumu veidošanu, ātrāka un drošāka autotransporta attīstību. Īstenošanas plānā paredz pienākumu atbildīgajam ministram ik gadu ziņot valdībai. |
|||
|
83 |
5.1. Drošas, zaļas, konkurētspējīgas, uz vajadzībām balstītas un ilgtspējīgas transporta un enerģētikas infrastruktūras ieviešana |
Starpposma mērķis |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošana |
Ir pabeigta vairāku transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam galveno pasākumu īstenošana |
CET. |
2026 |
Jāpabeidz Transporta un mobilitātes attīstības plāna galveno pasākumu īstenošana, tostarp elektrificēto dzelzceļa līniju būvniecība un paplašināšana no Tallinas līdz Tartu un sabiedriskā transporta sistēmas saskaņošana Tallinas galvaspilsētas reģionā (tostarp kopējas biļešu pārdošanas un cenu noteikšanas sistēmas). |
|||
|
84.a |
5.2.a Daudzfunkcionāls darba kuģis |
Starpposma mērķis |
Parakstīts līgums par kuģa būvi |
Parakstīts līgums |
Q1 |
2024 |
Līgumu par daudzfunkcionāla darba kuģa būvniecību paraksta līgumslēdzējs un Valsts flote (Riigilaevastik). Līgumā iekļauj norādi par degvielu, ko kuģis izmantos saskaņā ar ieguldījuma aprakstā izklāstītajām prasībām “nenodari būtisku kaitējumu”. |
|||
|
85.a |
5.2.a Daudzfunkcionāls darba kuģis |
Starpposma mērķis |
Piegādātais kuģis |
Piegādātais un pieņemtais kuģis |
CET. |
2026 |
Daudzfunkcionālo darba kuģi piegādā saskaņā ar aprakstu, kritērijiem un nosacījumiem, kas izklāstīti ieguldījuma aprakstā, un to pieņem valsts flote (Riigilaevastik). |
|||
|
86.a |
5.3.a Rail Baltic viaducts būvniecība |
Starpposma mērķis |
Būvdarbu līgumi Rail Baltic viaducts būvniecībai |
Parakstītie būvdarbu līgumi |
Q3 |
2023 |
Būvdarbu līgumi, kas parakstīti par šādiem Rail Baltic viaducts: Kangru viaduct, Raudalu viaduct, Raku viaduct, Männiku gaismas cauruļvada un Männiku gaismas satiksmes tuneļa. |
|||
|
87.a |
5.3.a Rail Baltic viaducts būvniecība |
Mērķi |
Pabeigti cauruļvadi |
Viaduktu skaits |
0 |
5 |
Q1 |
2026 |
Līgumslēdzēja iestāde ir pabeigusi un apstiprinājusi šādu Rail Baltic viaducts būvniecību: Kangru viaduct, Raudalu viaduct, Raku viaduct, Männiku gaismas cauruļvada un Männiku gaismas satiksmes tuneļa. |
|
|
89 |
Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Starpposma mērķis |
Tramvaju ceļa būvniecības projekta projekta pabeigšana |
Projekta koncepcijas apstiprināšana |
Q4 |
2021 |
Tallinas pilsētplānošanas un komunālo pakalpojumu padome pieņem tramvaju būvniecības projekta projektu. |
|||
|
90 |
Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Starpposma mērķis |
Būvdarbu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
Parakstīts līgums par tramvaja līnijas būvniecību |
CET. |
2022 |
Starp Tallinas pilsētplānošanas un komunālo pakalpojumu pārvaldi un darbuzņēmēju noslēgtais būvdarbu līgums par tramvaja līnijas būvniecību starp Gonsiori ielu un Põhja Puiestee |
|||
|
91 |
Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Mērķi |
Jauna tramvaja līnija ekspluatācijā |
Tramvaja līnijas skaitītāji |
0 |
2500 |
Q4 |
2025 |
Tramvaja ceļa posmu, kura garums ir 2500 metri, aizpilda un nodod ekspluatācijā saskaņā ar Tallinas pilsētas izdotu atļauju. |
|
|
92 |
5.5 Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un pārejas ceļos |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus dotācijām |
Paziņojuma par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz dotācijām publicēšana |
Q4 |
2022 |
Publicē atklātu uzaicinājumu pašvaldībām veikt ieguldījumus velosipēdos un staigās. |
|||
|
93 |
5.5 Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un pārejas ceļos |
Mērķi |
Pabeigta velosipēdu un gājēju infrastruktūra |
Velosipēda un pārejas km |
0 |
24 |
Q4 |
2025 |
Atbalsta shēmas rezultātā uzbūvē vismaz 24 kilometrus velosipēdu un gājēju celiņu. Parasti tie ir jauni veidi. Pamatotos gadījumos ir atļauta esošo velosipēdu un gājēju celiņu rekonstrukcija, piemēram, ja esošās pārejas platums neatbilst standartiem, kājāmgājējiem un riteņbraucējiem nav iespējams vienlaicīgi droši un bez traucējumiem pārvietoties. |
|
F.KOMPONENTS: Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība
Šā Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļuvi tai, sociālās drošības tīkla pietiekamību, sociālo pakalpojumu pieejamību un jauniešu bezdarbu. Komponentā iekļauto pasākumu mērķi ir šādi: novērst darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, stiprināt primāro un stacionāro aprūpi, pagarināt bezdarba apdrošināšanas pabalsta ilgumu augsta bezdarba periodos, uzlabot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, risināt jauniešu bezdarbaproblēmu un samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu par veselības aprūpes sistēmas piekļūstamības un noturības uzlabošanu, tostarp novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu, stiprinot primāro aprūpi un nodrošinot kritiski svarīgu zāļu piegādi (2020. gadā valstij adresētais ieteikums Nr. 1), par sociālās drošības tīkla uzlabošanu, integrētā veidā palielinot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem (valsts īpašais ieteikums Nr. 2 2019. gadā, konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2020. gadā un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2022. gadā) un par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšanu, tostarp uzlabojot algu pārredzamību (2019. gadā konkrētai valstij adresētais 2. ieteikums).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
6.1.Reforma: Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā
Reformas mērķis ir uzlabot Igaunijas veselības aprūpes sistēmas noturību, tostarp krīžu pārvarēšanā, tādējādi nodrošinot cilvēkiem piekļuvi kvalitatīvai un integrētai veselības aprūpei visā Igaunijā. Reforma sastāv no šādiem elementiem:
(I)Slimnīcu tīkla attīstības ceļvedi pieņem līdz 2024. gada 31. decembrim, kurā izklāsta konsolidētu slimnīcu tīklu, lai uzlabotu efektivitāti un infrastruktūru, un nosaka slimnīcu specializāciju, lai samazinātu neapmierināto medicīniskās aprūpes vajadzību augsto līmeni.
(II)Veselības aprūpes darbaspēka trūkumu risina ar trim pasākumiem:
a.Līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem stratēģisku satvaru, kurā izklāsta veselības pakalpojumu sniegšanu dažādās veselības aprūpes nozarēs, jo īpaši specializētās aprūpes jomā, fizisko resursu un cilvēkresursu piešķiršanu un finansēšanas mehānismu, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi visā valstī. Līdz 2023. gadam uzņemšanu medmāsu apmācībā palielina par 5 % salīdzinājumā ar 2020. gadu.
b.Ārstu un farmaceitu izdevumu atlīdzināšanas shēmu groza, lai stimulētu veselības aprūpes darbiniekus strādāt attālos apgabalos.
c.Lai stimulētu medmāsas strādāt attālos apgabalos, izveido atlīdzības shēmu medmāsām.
d.Sociālo lietu ministrijas un Tartu Universitātes nolīgumu groza, lai noteiktu prasības pakāpeniskai uzņemšanas palielināšanai noteiktās profesijās, kurās trūkst, jo īpaši ģimenes ārstu, psihiatru, iekšējo slimību jomā. Grozījums stājas spēkā līdz 2026. gada 30. jūnijam.
6.2.[svītrots]
6.2.a Ieguldījums: TERVIKUM būvniecība
Ieguldījuma mērķis ir palīdzēt uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kā arī veselības un sociālās aprūpes sniegšanu integrētā veidā.
Ieguldījumu veido jauna veselības centra būvniecība Viljandi pilsētā. Ieguldījumam ir divas daļas — vispārēja slimnīca un primārās veselības aprūpes centrs.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
6.3.Reforma: Primārās veselības aprūpes stiprināšana
Reformas mērķis ir nodrošināt piekļuvi vispārējai medicīniskajai aprūpei, uzlabot ārstēšanas nepārtrauktību un padarīt primārās veselības aprūpes sniegšanu elastīgāku un vairāk vērstu uz cilvēku. Reforma sastāv no trim apakšpasākumiem. Pirmkārt, lai uzlabotu piekļuvi specializētai aprūpei, 2020. gada 30. septembrī tika paplašināta e-konsultāciju izmantošana primārajā aprūpē, ļaujot pacientus konsultēt speciālists, neapspriežoties ar viņiem klātienē. Otrkārt, 2021. gada 31. martā stājās spēkā tiesību akti, kas uzlabo piekļuvi veselības aprūpei, palielinot atbalsta līmeni ģimenes ārstiem un mainot vispārējās medicīniskās aprūpes finansēšanas modeli, lai padarītu darbu primārās veselības centros attālākos reģionos pievilcīgāku. Treškārt, jāgroza Veselības pakalpojumu organizācijas likums attiecībā uz pacientu saraksta pārvaldību, nodrošinot primārās aprūpes nepārtrauktību un paplašinot medmāsu tiesības izrakstīt zāles pacientiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
6.4.Reforma: E-veselības pārvaldības atjaunošana
Reformas mērķis ir atjaunināt e-veselības pārvaldības sistēmu, lai labāk reaģētu uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un nodrošinātu digitālu risinājumu izstrādi ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas atbalstam Igaunijā. Reformas mērķis ir pieņemt pārskatītu valsts pārvaldības modeli attiecībā uz pašreizējās veselības aprūpes sistēmas informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai nodrošinātu uz nākotni vērstu jaunu e-veselības pārvaldības modeli un veicinātu partneru kopīgu izpratni par lomu un pienākumu sadalījumu e-veselības jomā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
6.5.[svītrots]
6.6.Ieguldījums: Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai
Ieguldījuma mērķis ir palīdzēt jauniešiem ar mazu darba pieredzi atrast darbu. Tiesību aktiem par atjaunoto shēmu “Mans pirmais darbs” (M1T) ir divi komponenti: algas subsīdija, ko maksā darba devējam, un jaunieša mācību izdevumu atlīdzināšana. Algas subsīdijas un mācību pabalstu (līdz EUR 2500) izmaksā darba devējam, kurš nodarbina jaunieti vecumā no 16 līdz 29 gadiem un kurš reģistrēts kā bezdarbnieks, kuram nav darba pieredzes vai ir tikai īstermiņa darba pieredze. M1T pasākumu integrē ar citiem dienestiem, jo īpaši ar turpmāku atbalstu jauniešiem un darba devējiem pēc darba attiecību sākuma. Mērķis it īpaši ir novērst darba attiecību priekšlaicīgu izbeigšanu un sadarbībā ar darba devēju un jaunieti noteikt jaunieša apmācības vajadzības. Pastiprinātas Garantijas jauniešiem rīcības plānu iesniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam, kas atbalsta investīciju īstenošanu ar papildu pasākumiem gados jaunu bezdarbnieku atbalstam. Jo īpaši tajā iekļauj pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu prasmes, nosaka darbības jauniešu bezdarba novēršanai un risināšanai, tostarp pasākumus NEET situācijas novēršanai un novēršanai, un nosaka galvenās puses un to lomu jauniešu bezdarba novēršanā un risināšanā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
6.7.Reforma: Bezdarba apdrošināšanas pabalstu termiņa pagarināšana
Reformas mērķis ir risināt ieilgušo problēmu — uzlabot sociālās drošības tīkla adekvātumu. Reforma ietver mehānisma izveidi, lai aktivizētu bezdarba apdrošināšanas pabalstu perioda pagarināšanu par 60 dienām,jo īpaši tad, ja reģistrētais bezdarba līmenis ievērojami pārsniedz nepaātrināto inflāciju/darba samaksas līmeni (NAIRU/NAWRU). Par pagarināšanas mehānismu un rezervi, kas nepārsniedz 2 %, vienojas dialogā ar sociālajiem partneriem. Pasākuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pārvarēt ilgāku bezdarba periodu sarežģītos darba tirgus apstākļos.
Reformu īsteno līdz 2023. gada 30. jūnijam.
6.8.Reforma: Ilgtermiņa aprūpe
Reformas mērķis ir uzlabot ilgtermiņa aprūpes sniegšanu. Reforma sastāv no šādiem elementiem:
(I)Sociālās labklājības likuma grozījumos nosaka ilgtermiņa aprūpes definīciju un nosaka, ka vietējām iestādēm ir jāņem vērā princips, ka personai jāspēj pēc iespējas ilgāk dzīvot savā mājoklī, parastajā vidē, nodrošinot pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus. Grozījumi stājas spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.
(II)Rīcības plānā par sociālās un veselības aprūpes integrētu sniegšanu paredz izveidot integrētu aprūpes modeli visā Igaunijā, nosaka iesaistīto dalībnieku uzdevumus un pienākumus un nosaka sistēmas finansēšanu. Rīcības plānu pieņem līdz 2022. gada 31. decembrim.
(III)Sociālās aizsardzības ministra dekrētā nosaka aprūpes pakalpojumu struktūru un iezīmes, ko vietējās iestādes sniedz cilvēkiem ar zemākām aprūpes vajadzībām, kā arī to īstenošanas nosacījumus. Tas jo īpaši ietver pienācīgus ieguldījumus un vietējo iestāžu pakalpojumu attīstību, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar zemākām aprūpes vajadzībām un cilvēkiem ar invaliditāti, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi. Sociālās aizsardzības ministra dekrēts līdz 2024. gada 31. decembrim.
(IV)Tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir uzlabot atbalsta sistēmu bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām, paredz modernizēt un integrēt pakalpojumus bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām. Jo īpaši ir jāintegrē pakalpojumi veselības, izglītības, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomā, lai sniegtu visaptverošu atbalstu ģimenēm, kurām ir aprūpes slogs. Pašreizējā atbalsta sistēma ir jāvienkāršo un jākonsolidē aprūpes vajadzību novērtējumi, lai vecākiem būtu drošs kontaktpunkts sākotnējo konsultāciju un atbalsta sniegšanai. Tiesību aktu grozījumi stājas spēkā līdz 2025. gada 31. martam.
6.9.Reforma: Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana
Reformas mērķis ir samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Reforma ietver Labklājības attīstības plāna 2023.–2030. gadam pieņemšanu un tā īstenošanu, kā arī digitāla vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību instrumenta ieviešanu.
Labklājības attīstības plānu pieņem līdz 2024. gada 31. martam, un tajā nosaka stratēģiskos mērķus samazināt sociālo nevienlīdzību un nabadzību, nodrošināt dzimumu līdztiesību un lielāku sociālo iekļaušanu un veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas pieder pie minoritāšu grupām. Attīstības plānā izklāsta pasākumus vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību mazināšanai, jo īpaši palielinot algu pārredzamību, samazinot dzimumu stereotipu izplatību un negatīvo ietekmi uz sieviešu un vīriešu dzīvi un lēmumiem, tostarp attiecībā uz izglītības un karjeras izvēli un aprūpes sloga uzņemšanos, un atbalstot Dzimumu līdztiesības likuma efektīvāku īstenošanu.
Līdz 2024. gada 31. martam ievieš digitālu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību rīku, kas darba devējiem piedāvā vienkāršu un vienkāršu rīku, ar ko saņemt un analizēt datus un informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un tās iespējamajiem iemesliem savās organizācijās, tādējādi palīdzot darba devējiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un efektīvi rīkoties, lai īstenotu vienādas darba samaksas principu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
94 |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Valdības rīkojuma par slimnīcu tīkla attīstības ceļvedi stāšanās spēkā |
Valdības rīkojuma stāšanās spēkā |
Q4 |
2024 |
Stājas spēkā Valdības rīkojums, kurā nosaka: - reģionālo, centrālo, vietējo un rehabilitācijas slimnīcu sarakstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; - prasības, mērķi un pasākumi, kas jāveic, lai konsolidētu slimnīcu tīklu; - nepieciešamās investīcijas slimnīcu sarakstā iekļauto slimnīcu būvniecībai, renovācijai un pārprofilēšanai. |
|||
|
95 |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Stratēģiskā satvara apstiprināšana veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai |
Veselības un darba ministrs apstiprina stratēģisko satvaru veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai |
Q4 |
2022 |
Stratēģiskajā satvarā veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai izklāsta: -pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanai dažādās veselības aprūpes nozarēs, jo īpaši specializētās aprūpes jomā, -fizisko resursu un cilvēkresursu piešķiršanu, lai nodrošinātu veselības aprūpes sniegšanu visā teritorijā, finansēšanas, pārvaldības un informācijas apmaiņas mehānismi, kas nodrošina rezultātus visā valstī. |
|||
|
96 |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Veselības un darba ministra dekrētu, ar ko groza ārstu un farmaceitu izdevumu atlīdzināšanas sistēmu, stāšanās spēkā |
Veselības un darba ministra dekrētu stāšanās spēkā |
Q1 |
2023 |
Stājas spēkā veselības un darba ministra dekrēti, kas uzlabo ārstu un farmaceitu izdevumu atlīdzināšanas sistēmu, lai stimulētu veselības aprūpes darbiniekus strādāt attālos apgabalos. |
|||
|
96.a |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā veselības un darba ministra dekrēts un grozījumi Veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju likumā, ar ko izveido atlīdzības sistēmu medmāsām |
Veselības un darba ministra dekrēta un Veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju likuma grozījumu stāšanās spēkā |
CET. |
2024 |
Stājas spēkā veselības un darba ministra dekrēts un grozījumi Veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju likumā, ar ko izveido atlīdzības sistēmu medmāsām, lai stimulētu tās strādāt attālos apgabalos. Šī izdevumu atlīdzināšanas sistēma attiecas uz vispārējās un progresīvās prakses māsām primārajā veselības aprūpē un slimnīcās. |
|||
|
97 |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Mērķi |
Piekļuve medmāsu apmācībai |
To personu skaita procentuālais pieaugums, kuras uzņemtas medmāsu apmācībā |
0 |
5 |
Q4 |
2023 |
Salīdzinājumāar 2020. gadu par 5 % ir palielinājusies personu uzņemšana medmāsu apmācībās. |
|
|
98 |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Ministrijas noteikumu, ar ko groza Sociālo lietu ministrijas un Tartu Universitātes nolīgumu par ārstu trūkumu dažās specialitātēs, stāšanās spēkā |
Ministrijas noteikumu stāšanās spēkā un vienošanās starp Sociālo lietu ministriju un Tartu Universitāti |
CET. |
2026 |
Stājas spēkā ministrijas noteikumi, ar ko groza Sociālo lietu ministrijas un Tartu Universitātes nolīgumu, ar ko nosaka prasības pakāpeniskai uzņemšanas palielināšanai noteiktās profesijās, kurās trūkst, jo īpaši ģimenes ārstu, psihiatru, iekšējo slimību jomā. |
|||
|
99.a |
6.2.a TERVIKUM būvniecība |
Starpposma mērķis |
Līguma par TERVIKUM būvniecību parakstīšana |
Līguma parakstīšana |
CET. |
2023 |
Riigi Kinnisvara AS (Viljandi Haigla pārstāvis) un darbuzņēmējs paraksta līgumu par TERVIKUM būvniecību, tostarp par ēkas inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanu, jo īpaši par apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma un elektroenerģijas ražošanas, mērīšanas, uzraudzības un kontroles sistēmu un iekšējo iekārtu uzstādīšanu. |
|||
|
100.a |
6.2.a TERVIKUM konstrukcija |
Starpposma mērķis |
Uzbūvēts TERVIKUM |
Uzbūvēts un aprīkots TERVIKUM |
Q4 |
2025 |
Pabeidz TERVIKUM būvniecību, kas sastāv no vispārējās slimnīcas un primārās veselības aprūpes centra, un ēku aprīko ar iekārtām, kas vajadzīgas TERVIKUM darbības nodrošināšanai. |
|||
|
106 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā valdības dekrēts, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu par piekļuvi specializētai medicīniskajai aprūpei |
Valdības dekrēta grozījumu stāšanās spēkā |
Q3 |
2020 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas uzlabo piekļuvi specializētai aprūpei, paplašinot e-konsultāciju izmantošanu primārajā aprūpē, ļaujot pacientiem saņemt padomu no speciālista, neapspriežoties ar viņiem klātienē. |
|||
|
107 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā grozījumi valdības dekrētā, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu attiecībā uz ģimenes ārstu izmaksām un pakalpojumiem |
Valdības dekrēta grozījumu stāšanās spēkā |
Q1 |
2021 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz finansējumu fiksētajām izmaksām un pakalpojumiem ģimenes ārstiem, lai palielinātu resursu piešķiršanu primārajai medicīnas praksei ārpus lielpilsētu teritorijām, jo īpaši attālos apgabalos, un lai palielinātu pacientu piekļuvi diagnostikas un skrīninga pakalpojumiem. |
|||
|
108 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Starpposma mērķis |
Veselības pakalpojumu organizācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā |
Q1 |
2023 |
Stājas spēkā grozījumi Veselības pakalpojumu organizācijas likumā, ar ko groza pacientu saraksta pārvaldību, nodrošina primārās aprūpes nepārtrauktību un paplašina medmāsu tiesības izrakstīt zāles arī pacientiem. |
|||
|
109 |
6.4. E-veselības pārvaldības atjaunošana |
Starpposma mērķis |
E-veselības pārvaldības satvara un tā īstenošanas ceļveža apstiprināšana |
“Eesti tervise ICT juhtimise raamistik” koordinācijas komiteja apstiprina priekšlikumu par e-veselības pārvaldības satvaru un īstenošanas ceļvedi |
CET. |
2023 |
Pārvaldības satvara un īstenošanas ceļveža priekšlikuma apstiprināšana, ar ko atjaunina e-veselības pārvaldības sistēmu un e-veselības pakalpojumu izstrādes koordināciju. |
|||
|
113 |
Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai |
Starpposma mērķis |
Veselības un darba ministra dekrēta stāšanās spēkā, lai stiprinātu shēmu “Mans pirmais darbs” |
Veselības un darba ministra dekrēta stāšanās spēkā |
Q1 |
2022 |
Stājas spēkā veselības un darba ministra dekrēts, kurā nosaka shēmas iezīmes un tās īstenošanas nosacījumus, tostarp finansējumu un mērķa grupu. Shēmas mērķis ir dot iespēju jauniešiem, kuriem nav darba pieredzes vai kuriem ir maza darba pieredze, iegūt darba pieredzi un uzlabot savas prasmes, lai viņi varētu piedalīties darba tirgū. |
|||
|
114 |
Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai |
Starpposma mērķis |
Garantija jauniešiem Rīcības plāns |
Valdības pastiprinātā Garantijas jauniešiem rīcības plāna pieņemšana |
CET. |
2022 |
Valdība pieņem grozītu Garantijas jauniešiem rīcības plānu, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību. Šajā rīcības plānā ietver pasākumus jauniešu prasmju uzlabošanai, nosaka darbības jauniešu bezdarba novēršanai un risināšanai, tostarp NEET situācijas apzināšanai un novēršanai. —nosakiet galvenās puses un to lomu jauniešu bezdarba novēršanā un risināšanā. |
|||
|
115 |
Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai |
Mērķi |
To jauniešu skaits, kuri piedalās programmā “Mans pirmais darbs” |
Dalībnieku skaits |
0 |
3178 |
Q4 |
2025 |
Vismaz 3178 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem ir piedalījušies programmā “Mans pirmais darbs” (kopējais dalībnieku skaits). |
|
|
116 |
Bezdarbnieka apdrošināšanas pabalstu ilguma pagarināšana |
Starpposma mērķis |
Grozījumu stāšanās spēkā Bezdarba pakalpojumu un pabalstu likums un Bezdarba apdrošināšanas likums |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
CET. |
2023 |
Stājas spēkā grozījumi likumā, ar ko nosaka pastāvīgu mehānismu, lai aktivizētu bezdarba apdrošināšanas pabalstu ilguma pagarināšanu par 60 dienām, jo īpaši, ja reģistrētais bezdarba līmenis ievērojami pārsniedz nepaātrinošo inflācijas/darba samaksas līmeni. Par pagarināšanas mehānismu un rezervi, kas nepārsniedz 2 %, vienojas dialogā ar sociālajiem partneriem. |
|||
|
117 |
Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Sociālās labklājības likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
CET. |
2022 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi Sociālās labklājības likumā, ar kuriem nosaka ilgtermiņa aprūpes jēdzienu un paredz, ka vietējām iestādēm ir jāņem vērā princips, ka personai ir jāspēj pēc iespējas ilgāk dzīvot savā dzīvesvietā, savā ierastajā vidē, nodrošinot pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus. |
|||
|
118 |
Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Integrētas aprūpes modeļa rīcības plāns |
Rīcības plāna pieņemšana |
Q4 |
2022 |
Sociālo lietu ministrija pieņem rīcības plānu, kas paredz izveidot integrētu aprūpes modeli visā Igaunijā un noteikt sistēmas turpmākajā finansēšanas modelī iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību. |
|||
|
119 |
Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Sociālās aizsardzības ministra dekrēta stāšanās spēkā |
Sociālās aizsardzības ministra dekrēta stāšanās spēkā |
Q4 |
2024 |
Sociālās aizsardzības ministra dekrētā nosaka to pakalpojumu struktūru un iezīmes, ko vietējās iestādes sniedz cilvēkiem ar zemākām aprūpes vajadzībām, kā arī to īstenošanas nosacījumus. Tas jo īpaši ietver ieguldījumus un vietējo iestāžu pakalpojumu attīstību, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar zemākām aprūpes vajadzībām un cilvēkiem ar invaliditāti, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi. |
|||
|
120 |
Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta sistēmu bērniem ar lielām aprūpes vajadzībām |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
Q1 |
2025 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz modernizēt un integrēt pakalpojumus bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām. Jo īpaši: veselības aprūpes, izglītības, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomas pakalpojumus integrē, lai sniegtu visaptverošu atbalstu ģimenēm, kurām ir aprūpes slogs, un pašreizējā atbalsta sistēma ir jāvienkāršo un jākonsolidē aprūpes vajadzību novērtējums, lai vecākiem būtu drošs kontaktpunkts sākotnējo konsultāciju un atbalsta sniegšanai. |
|||
|
121 |
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana |
Starpposma mērķis |
Valdība pieņem Labklājības attīstības plānu 2023.–2030. gadam |
Labklājības attīstības plāna pieņemšana |
Q1 |
2024 |
Plānā izklāsta pasākumus vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības mazināšanai. |
|||
|
122 |
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana |
Starpposma mērķis |
Digitāls rīks vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību instrumenta prototipa izstrāde |
Q4 |
2022 |
Darba devējiem izstrādā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību instrumenta prototipu, lai sniegtu tiem datus un informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un tās iespējamajiem iemesliem viņu organizācijās, tādējādi atbalstot apzinātu lēmumu pieņemšanu un efektīvu rīcību, lai īstenotu vienādas darba samaksas principu un samazinātu no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības. |
|||
|
123 |
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana |
Starpposma mērķis |
Digitāls rīks vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
Digitāla vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību rīka ieviešana |
Q1 |
2024 |
Digitālais vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību rīks ir pieejams darba devējiem, lai sniegtu tiem datus un informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un tās iespējamajiem iemesliem viņu organizācijās, tādējādi atbalstot apzinātu lēmumu pieņemšanu un efektīvu rīcību, lai īstenotu vienādas darba samaksas principu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. |
|||
G.REVĪZIJAS UN KONTROLE
G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reformas mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai un uzraudzībai. Tajā nosaka attiecīgo publisko struktūru lomu plāna īstenošanā un to, kā šīs struktūras veic savus uzdevumus.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
124 |
Plāna uzraudzība un īstenošana |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā Valdības regula par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības tiesisko regulējumu. |
Valdības noteikumu stāšanās spēkā |
Q4 |
2021 |
Stājas spēkā regula, ar ko izveido tiesisko regulējumu Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai un uzraudzībai pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Regulā nosaka vismaz Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītās iestādes un to uzdevumus, tostarp Finanšu ministrijas, nozaru ministriju un Valsts kopīgo pakalpojumu centra uzdevumus. |
|||
H.KOMPONENTS: REPowerEU
REPowerEU nodaļā ir aplūkota problēma samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajiem kurināmajiem. Komponenta mērķi ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu; veicināt atsevišķu ekonomikas nozaru dekarbonizāciju; palielināt elektroenerģijas sadales tīkla jaudu; veicināt ilgtspējīga biometāna ieviešanu un paātrināt atjaunīgo energoresursu integrāciju.
REPowerEU nodaļa atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un stiprinot iekšzemes elektroenerģijas tīklu (valstij adresētais ieteikums Nr. 4 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
Paredzams, ka atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšanas pasākuma īstenošana, pasākums, kura mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam, un pasākums, ar ko palielina ilgtspējīga biometāna ražošanu un ieviešanu, palīdzēs samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem. Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija, jo īpaši Baltijas reģionā un Somijā, jo tas palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā kopumā. Mazāka atkarība no importētā fosilā kurināmā arī radīs Eiropas pievienoto vērtību, jo tā atbrīvos piegādes citām dalībvalstīm pašreizējā dabasgāzes piegādes ierobežojumu situācijā un līdz brīdim, kad citām dalībvalstīm izdosies samazināt savu atkarību no fosilā kurināmā.
H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
8.1 Reforma: Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana
Šīs reformas mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu, jo īpaši vēja enerģijas, izmantošanu. Reforma sastāv no:
·Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai racionalizētu plānošanas, atļauju piešķiršanas un ietekmes uz vidi novērtēšanas procesus vēja enerģijas projektiem.
·Valdība nosaka vēja enerģijas ieguves prioritārās teritorijas, pamatojoties uz tehnisko ziņojumu, kurā norādītas prioritārās attīstības teritorijas, kuru kopējais aplēstais potenciāls var saražot 1 000 MW.
·Vietējās iestādes saņem atbalstu, lai uzlabotu administratīvās procedūras, tostarp atļauju izsniegšanu vēja enerģijas attīstībai.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
8.2. Ieguldījums: Programma, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam
Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt elektroenerģijas sadales tīkla jaudu. Elektroenerģijas sadales tīkla jaudas trūkums pašlaik ierobežo no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas elektroenerģijas izmantošanu. Investīcijas ietver darbus elektrotīklā, lai palielinātu tīkla jaudu par 160 MW.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
8.3. Ieguldījums: Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un izmantošanas palielināšana
Šā pasākuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna izmantošanu saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (AED II) un paātrināt atjaunīgo energoresursu integrāciju. Ieguldījums sastāv no apakšieguldījumiem.
Apakšieguldījums ir radīt nepieciešamos regulatīvos, organizatoriskos un finansiālos nosacījumus, lai palielinātu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu un izmantošanu. Apakšieguldījums sastāv no diviem elementiem:
1.Igaunija uzdod veikt neatkarīgu apsekojumu, kurā nosaka nepieciešamo regulatīvo, organizatorisko un finansiālo intervenci, kas jāuzsāk un jāīsteno, lai palielinātu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu un izmantošanu. Apsekojums sniedz novērtējumu par vēsturiskajiem un pašreizējiem dabasgāzes, biogāzes un biometāna patēriņa apjomiem un ceļvedi turpmākajam pieprasījumam, lai parādītu ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ilgtspējīgas ražošanas potenciālu laika gaitā aizstāt dabasgāzi. Galīgo ziņojumu par apsekojumu publicē Vides ministrijas tīmekļa vietnē.
2.Valdība apstiprina rīcības plānu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanai un ieviešanai. Rīcības plānā iekļauj sarakstu ar izmaiņām tiesību aktos un intervencēm, kas vajadzīgas, lai palielinātu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu un ieviešanu.
Divi apakšieguldījumi ir ēku ražotnes. Atbalsts no pasākuma palielina ilgtspējīga biometāna ražošanas jaudu vismaz par 4000000 kubikmetriem. Uzaicinājumā iesniegt pieteikumus dotācijām, lai atbalstītu biometāna ieviešanu, iekļauj atlases kritēriju, kas paredz līdz minimumam samazināt to kravas automobiļu satiksmi, kuri pārvadā bioatkritumus.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks |
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Finanšu gads |
||||||
|
125 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana vietējo pašvaldību atbalstam |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus: |
Q3 |
2023 |
Publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai palīdzētu vietējām iestādēm pieņemt darbā ekspertus vai iepirkt pakalpojumus, kuru mērķis ir uzlabot administratīvās procedūras, tostarp atļaujas piešķiršanu vēja enerģijas attīstībai. |
|||
|
126 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Starpposma mērķis |
Attiecīgo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, racionalizējot atļauju piešķiršanas, plānošanas un ietekmes uz vidi novērtēšanas procesus |
Grozījumu stāšanās spēkā |
CET. |
2024 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai racionalizētu atļauju piešķiršanas, plānošanas un ietekmes uz vidi novērtēšanas procesus vēja enerģijas projektiem. Tie ietver šādu tiesību aktu grozīšanu, ciktāl tas nepieciešams: būvniecības kodekss, Ūdens likums, Plānošanas likums, Ietekmes uz vidi novērtējuma un vides pārvaldības sistēmas likums, Likums par vides nodevām un Meža likums. |
|||
|
127 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Starpposma mērķis |
Valdības lēmums, ar ko nosaka vēja enerģijas prioritārās attīstības zonas |
Pieņemtais valdības lēmums |
Q3 |
2024 |
Valdība pieņem lēmumu, ar ko nosaka vēja enerģijas prioritārās attīstības zonas. Valdība pieņem lēmumu, pamatojoties uz tehnisko ziņojumu, kurā noteiktas prioritārās attīstības jomas ar kopējo aplēsto potenciālu saražot 1 000 MW. |
|||
|
128 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Mērķi |
Atbalsts vietējām iestādēm |
Atbalstīto vietējo pašvaldību skaits |
0 |
20 |
Q1 |
2025 |
20 vietējās iestādes ir saņēmušas atbalstu, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai nolīgtu ekspertus vai iepirktu pakalpojumus, vai izmantojot centralizēti iepirktus pakalpojumus, kuru mērķis ir uzlabot administratīvās procedūras, tostarp atļaujas piešķiršanu vēja enerģijas attīstībai. |
|
|
129 |
Programma, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam |
Starpposma mērķis |
Līdzfinansējuma nolīguma parakstīšana attiecībā uz elektroenerģijas sadales tīkla darbiem |
Parakstīts nolīgums |
Q1 |
2024 |
Līdzfinansējuma līguma parakstīšana starp Ekonomikas un sakaru ministriju un Elering AS par elektroenerģijas sadales tīkla darbiem, lai palielinātu elektroenerģijas sadales tīkla jaudu par 160 MW. |
|||
|
130 |
Programma, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam |
Mērķi |
Pabeigta būvniecība un pieejama papildu 160 MW jauda |
|
Pieejamās papildu jaudas MW |
0 |
160 |
Q1 |
2026 |
Elektroenerģijas sadales tīkla darbus pabeidz, un to rezultātā elektroenerģijas sadales tīkla jauda palielinās par 160 MW. |
|
131 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājums iesniegt pieteikumus dotācijām biometāna apguves atbalstam |
Publicēts uzaicinājums iesniegt pieteikumus |
CET. |
2024 |
Publicēts uzaicinājums iesniegt pieteikumus dotācijām, lai atbalstītu ilgtspējīga biometāna ieviešanu saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (AED II). Uzaicinājumā atlases kritēriju starpā iekļauj prasību, kas izklāstīta ieguldījuma aprakstā. |
|||
|
132 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Starpposma mērķis |
Neatkarīgs apsekojums, kurā noteikta nepieciešamā regulatīvā, organizatoriskā un finansiālā iejaukšanās |
Galīgā ziņojuma par apsekojumu publicēšana |
Q4 |
2024 |
Nobeiguma ziņojumu par neatkarīgo apsekojumu, kurā noteikti nepieciešamie regulatīvie, organizatoriskie un finansiālie pasākumi, kas jāuzsāk un jāīsteno, lai palielinātu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu un izmantošanu, publicē Vides ministrijas tīmekļa vietnē. Ziņojumā iekļauj aplēsi par ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna potenciālu laika gaitā aizstāt dabasgāzi, pamatojoties uz vēsturisko patēriņa apjomu un nākotnes pieprasījuma analīzi. |
|||
|
133 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Starpposma mērķis |
Rīcības plāna izstrāde biogāzes un biometāna ražošanai un ieviešanai |
Apstiprināts plāns |
CET. |
2025 |
Valdība apstiprina rīcības plānu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanai un ieviešanai. Rīcības plānā iekļauj sarakstu ar izmaiņām tiesību aktos un intervencēm, kas vajadzīgas, lai palielinātu ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna ražošanu un ieviešanu. |
|||
|
134 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Mērķi |
Jaunas biometāna ražošanas jaudas uzstādīšana |
Uzstādītās ilgtspējīgas biometāna ražošanas jaudas palielināšana kubikmetros |
0 |
4 000 000 |
CET. |
2026 |
Uzstādītā jauda ilgtspējīga biometāna ražošanai saskaņā ar atbalsta shēmu palielinās vismaz par 4000000 kubikmetriem. |
|
2.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas
Grozītā ANP, ieskaitot Igaunijas REPowerEU nodaļu, aplēstās kopējās izmaksas ir 953 330 000 EUR.
REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 90 040 000 EUR. Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/435 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 0 EUR, savukārt citu REPowerEU nodaļas pasākumu izmaksas ir 90 040 000 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finansiālais ieguldījums
Maksājumus, kas minēti 2. panta 2. punktā, organizē šādi:
Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
23 |
2.1. Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Starpposma mērķis |
Zaļās pārkārtošanās darba grupas izveide zaļās pārkārtošanās īstenošanai un uzraudzībai |
|
28 |
2.3. “Zaļo” tehnoloģiju attīstības programmas |
Starpposma mērķis |
Darba grupas izveide, lai plānotu un izveidotu attīstības programmu |
|
37 |
2.6. Zaļais fonds |
Starpposma mērķis |
Līguma parakstīšana starp Ekonomikas un sakaru ministriju un SmartCap |
|
38 |
2.6. Zaļais fonds |
Starpposma mērķis |
Ieguldījumu politikas dokumenta pieņemšana, izmantojot SmartCap |
|
44 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Starpposma mērķis |
Datu pārvaldības grupas izveide Statistikas birojā, Ekonomikas un komunikāciju ministrijā un Valsts informācijas sistēmas iestādē |
|
70 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Valdības lēmums par investīcijām, kas vajadzīgas, lai mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus vējparkiem |
|
71 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Valdības lēmuma pieņemšana par enerģētikas nozares valsts attīstības plāna sagatavošanas procesa uzsākšanu, atbildīgo personu noteikšanu un termiņiem |
|
74 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām) |
Starpposma mērķis |
Tīkla investīciju līdzfinansēšanas līguma parakstīšana ar pārvades sistēmas operatoru |
|
81 |
5.1. Izvērst drošu, zaļu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Valdība pieņem Transporta un mobilitātes attīstības plānu 2021.–2035. gadam |
|
89 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Starpposma mērķis |
Tramvaju ceļa būvniecības projekta projekta pabeigšana |
|
106 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā valdības dekrēts, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu par piekļuvi specializētai medicīniskajai aprūpei |
|
107 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā grozījumi valdības dekrētā, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu attiecībā uz ģimenes ārstu izmaksām un pakalpojumiem |
|
113 |
6.6. Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai |
Starpposma mērķis |
Veselības un darba ministra dekrēta stāšanās spēkā, lai stiprinātu shēmu “Mans pirmais darbs” |
|
124 |
Revīzija un kontrole |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā Valdības regula par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības tiesisko regulējumu. |
|
Iemaksas summa |
EUR 142977720 |
Otrā iemaksa (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
1 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar piešķiršanas kritērijiem un piešķiršanas nosacījumiem |
|
11 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Starpposma mērķis |
Tādu sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, kuros izklāstīti noteikumi par atbalstu digitālo prasmju attīstīšanai |
|
16 |
1.5.1. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — valstu un reģionālās stratēģijas |
Starpposma mērķis |
Stratēģiju izstrādes sagatavošana |
|
19 |
1.5.2. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — inovatīvi uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Starpposma mērķis |
Sagatavošanās analīze, lai noteiktu uzņēmējdarbības centru saturu un atrašanās vietu |
|
21 |
1.5.3. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Starpposma mērķis |
Ietekmes grupu izveide un globālo digitālo misiju galamērķu izvēle |
|
25 |
2.2. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, kuros izklāstīti noteikumi par atbalstu zaļo prasmju attīstīšanai |
|
32 |
2.4. Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija |
Starpposma mērķis |
Ministrijas dekrēta, kurā izklāstīti subsīdiju piešķiršanas noteikumi un nosacījumi, stāšanās spēkā |
|
34 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par dotācijām publicēšana |
|
51 |
3.4. #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīga platforma un ekosistēma) |
Mērķi |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
|
54 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Centralizēti sniegtu/kopīgu IT bāzes pakalpojumu izstrāde |
|
65 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas dotācijām publicēšana |
|
68 |
4.3. Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Starpposma mērķis |
Publicētie uzaicinājumi uz renovācijas dotāciju |
|
90 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Starpposma mērķis |
Būvdarbu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
|
114 |
6.6. Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai |
Starpposma mērķis |
Rīcības plāns “Garantija jauniešiem” |
|
117 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Sociālās labklājības likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
Iemaksas summa |
EUR 142977720 |
Trešā izpilde (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
7 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķi |
eFTI (elektroniska kravu pārvadājumu informācija) platformu izstrāde |
|
24 |
2.1. Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Starpposma mērķis |
Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšana Zaļās pārkārtošanās darba grupā |
|
41 |
2.7. Iespēju radīšana uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Starpposma mērķis |
Ministrijas dekrēta, kurā izklāstīti atbalsta piešķiršanas noteikumi, stāšanās spēkā |
|
47 |
3.2. Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu izstrāde privātpersonām |
Mērķi |
Personīgās dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvu pakalpojumu sākšana |
|
49 |
3.3. Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izstrāde uzņēmējiem |
Mērķi |
It izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
|
63 |
4.1. Energoefektivitātes veicināšana |
Starpposma mērķis |
Sadarbības nolīguma noslēgšana, kurā paredzēti sadarbības nosacījumi starp SA Kredex/Enterprise Estonia un apgabala attīstības centriem |
|
76 |
4.6. Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības apgabalos |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana projektiem, kas veicina enerģijas ražošanu rūpniecības objektos |
|
78 |
4.7. Eksperimentālā enerģijas uzglabāšanas programma |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana eksperimentālai enerģijas uzglabāšanas programmai |
|
82 |
5.1. Izvērst drošu, zaļu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošanas plāna pieņemšana zaļā, ilgtspējīga sabiedriskā transporta attīstībai |
|
92 |
5.5. Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un staigās |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus dotācijām |
|
95 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Stratēģiskā satvara apstiprināšana veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai |
|
96 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Veselības un darba ministra dekrēta, ar ko groza ārstu un farmaceitu izdevumu atlīdzināšanas sistēmu, stāšanās spēkā |
|
99.a |
6.2.a TERVIKUM konstrukcija |
Starpposma mērķis |
Līguma par TERVIKUM būvniecību parakstīšana |
|
108 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Starpposma mērķis |
Veselības pakalpojumu organizācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
109 |
6.4. E-veselības pārvaldības atjaunošana |
Starpposma mērķis |
E-veselības pārvaldības satvara un tā īstenošanas ceļveža apstiprināšana |
|
116 |
6.7. Bezdarba apdrošināšanas pabalstu termiņa pagarināšana |
Starpposma mērķis |
Bezdarba pakalpojumu un pabalstu likuma un Bezdarba apdrošināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
118 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Integrētas aprūpes modeļa rīcības plāns |
|
122 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana |
Starpposma mērķis |
Digitāls rīks vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
|
Iemaksas summa |
EUR 142977720 |
Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
2 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķi |
Dotāciju piešķiršana |
|
12 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
Reģistrēšanās mācību pasākumos |
|
17 |
1.5.1. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — valstu un reģionālās stratēģijas |
Starpposma mērķis |
Pētījumu iepirkumi |
|
29 |
2.3. “Zaļo” tehnoloģiju attīstības programmas |
Starpposma mērķis |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas izveide |
|
35 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķi |
To projektu skaits, kuriem piešķirtas dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus |
|
43.a |
Atbalsts ieguldījumiem piegādes drošības jomā |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par dotācijām publicēšana |
|
55 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Mērķi |
Valsts privātā mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana, ko veic publiskās iestādes |
|
56 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana, iekļaujot tajā datu vēstniecību |
|
84.a |
5.2.a Daudzfunkcionāls darba kuģis |
Starpposma mērķis |
Parakstīts līgums par kuģa būvi |
|
86.a |
5.3.a Rail Baltic viaducts būvniecība |
Starpposma mērķis |
Būvdarbu līgumi Rail Baltic viaducts būvniecībai |
|
96.a |
Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā veselības un darba ministra dekrēts un grozījumi Veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju likumā, ar ko izveido atlīdzības sistēmu medmāsām |
|
97 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Mērķi |
Piekļuve medmāsu apmācībai |
|
121 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana |
Starpposma mērķis |
Valdība pieņem Labklājības attīstības plānu 2023.–2030. gadam |
|
123 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana |
Starpposma mērķis |
Digitāls rīks vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
|
125 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana vietējo pašvaldību atbalstam |
|
126 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Starpposma mērķis |
Attiecīgo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, racionalizējot atļauju piešķiršanas, plānošanas un ietekmes uz vidi novērtēšanas procesus |
|
129 |
Programma, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam |
Starpposma mērķis |
Līdzfinansējuma nolīguma parakstīšana attiecībā uz elektroenerģijas sadales tīklu |
|
131 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Starpposma mērķis |
Uzaicinājums iesniegt pieteikumus dotācijām biometāna apguves atbalstam |
|
Iemaksas summa |
EUR 142977720 |
Piektā iemaksa (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
4 |
1.2. E-būvniecības attīstība |
Starpposma mērķis |
Starptautisko standartu un paraugprakses pieņemšana attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu būvniecībā |
|
8 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķi |
ECMR (elektroniskā sūtījuma pavadzīme) saskarnes izstrāde |
|
14 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
Jaunu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits |
|
15 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
IKT speciālistu kvalifikācijas standartu pārskatīšana. |
|
26 |
2.2. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Mērķi |
Prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits |
|
39 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķi |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai pašu kapitāla ieguldījumi uzņēmumos |
|
43.b |
Atbalsts ieguldījumiem piegādes drošības jomā |
Mērķi |
To projektu skaits, kas piešķirti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus |
|
57 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Mērķi |
Kritisko sistēmu migrācija uz datu vēstniecības valsts mākoņdatošanas infrastruktūru |
|
58 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņdatošanas infrastruktūru |
Mērķi |
Valsts iestāžu informācijas sistēmu centrālās drošības pārbaudes |
|
59 |
3.6. Ar ko izveido nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģisko analīzi Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā grozījums Likumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un citas leģislatīvas, administratīvas un līgumiskas izmaiņas, kas vajadzīgas Stratēģiskās analīzes centram |
|
61 |
3.8. Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izbūve |
Mērķi |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
|
64 |
4.1. Energoefektivitātes veicināšana |
Starpposma mērķis |
Ir sākuši darboties digitālie rīki, kas atvieglo piekļuvi informācijai par renovāciju, tostarp renovācijas rezultātu vizualizācija un renovācijas izmaksu aplēse |
|
66 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Mērķi |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
|
69 |
4.3. Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Mērķi |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
|
72 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Attiecīgo primāro un/vai sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā un norādījumu publicēšana, lai mazinātu šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju uzstādīšanai |
|
80.a |
4.8. Atkrastes vējparku attīstības veicināšana |
Starpposma mērķis |
Izraudzītie radara un pasīvā radara sistēmas/sensoru darbuzņēmēji un parakstītie līgumi |
|
94 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Valdības rīkojuma par slimnīcu tīkla attīstības ceļvedi stāšanās spēkā |
|
119 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Sociālās aizsardzības ministra dekrēta stāšanās spēkā |
|
120 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Starpposma mērķis |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta sistēmu bērniem ar lielām aprūpes vajadzībām |
|
127 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Starpposma mērķis |
Valdības lēmums, ar ko nosaka vēja enerģijas prioritārās attīstības zonas |
|
128 |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšana |
Mērķi |
Atbalsts vietējām iestādēm |
|
132 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Starpposma mērķis |
Neatkarīgs apsekojums, kurā noteikta nepieciešamā regulatīvā, organizatoriskā un finansiālā iejaukšanās |
|
Iemaksas summa |
EUR 142977720 |
Sestais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
3 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķi |
Dotāciju piešķiršana |
|
5 |
1.2. E-būvniecības attīstība |
Starpposma mērķis |
Sabiedrisko pakalpojumu pieejamība e-būvniecības platformā |
|
6 |
1.2. E-būvniecības attīstība |
Mērķi |
Izstrādes un prototipu izstrādes projektu pabeigšana |
|
9 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķi |
Kopējais pabeigto projektu skaits |
|
33 |
2.4. Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija |
Mērķi |
Atbalstīto projektu skaits |
|
42 |
2.7. Izveidot iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Starpposma mērķis |
Tehnoloģijas un aprīkojums zaļā ūdeņraža ražošanai |
|
45 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķi |
Datu kvalitātes uzlabošanas projektu pabeigšana |
|
46 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķi |
Datu kopu publicēšana valsts atvērto datu portālā |
|
48 |
3.2. Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu izstrāde privātpersonām |
Mērķi |
Individuālo pasākumu pakalpojumu un proaktīvu pakalpojumu sākšana |
|
50 |
3.3. Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izstrāde uzņēmējiem |
Mērķi |
It izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
|
52 |
3.4. #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīga platforma un ekosistēma) |
Mērķi |
Bürokratt virtuālā asistenta ieviešana digitālo sabiedrisko pakalpojumu vidē |
|
53 |
3.4. #Bürokratt programma (valsts virtuālā palīga platforma un ekosistēma) |
Mērķi |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
|
62 |
3.8. Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izbūve |
Mērķi |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
|
73 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Starpposma mērķis |
Valsts enerģētikas nozares attīstības plāna pieņemšana, ko veic valdība |
|
91 |
Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Mērķi |
Jauna tramvaja līnija ekspluatācijā |
|
93 |
5.5. Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un staigās |
Mērķi |
Pabeigta velosipēdu un gājēju infrastruktūra |
|
100.a |
6.2.a TERVIKUM konstrukcija |
Starpposma mērķis |
Uzbūvēts TERVIKUM |
|
115 |
6.6. Darba tirgus pasākumu nodrošināšana jauniešu bezdarba mazināšanai |
Mērķi |
To jauniešu skaits, kuri piedalās programmā “Mans pirmais darbs” |
|
133 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Starpposma mērķis |
Rīcības plāna izstrāde biogāzes un biometāna ražošanai un ieviešanai |
|
Iemaksas summa |
EUR 142977720 |
Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Starpposma mērķis/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
10 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Starpposma mērķis |
Digitālo pavadzīmju izstrādes un ieviešanas ex post novērtējums |
|
13 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķi |
Mācību pasākumu pabeigšana |
|
18 |
1.5.1. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — valstu un reģionālās stratēģijas |
Mērķi |
Valstu un reģionālo eksporta stratēģiju skaits |
|
20 |
1.5.2. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — inovatīvi uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Mērķi |
Atvērto uzņēmējdarbības centru skaits |
|
22 |
1.5.3. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos — Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Mērķi |
Globālās ietekmes grupu veikto misiju skaits un lielo pasākumu skaits, kuros Igaunija bija pārstāvēta “virtuālos posmos” |
|
27 |
2.2. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Mērķi |
Cilvēki, kas piedalās prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmās |
|
30 |
2.3. “Zaļo” tehnoloģiju attīstības programmas |
Mērķi |
Ar Zaļo tehnoloģiju attīstības programmu atbalstīto kopu skaits |
|
31 |
2.3. “Zaļo” tehnoloģiju attīstības programmas |
Mērķi |
To jaunizveidoto uzņēmumu skaits, kuri saņēmuši atbalstu no Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas un kuri ir saņēmuši privātus ieguldījumus |
|
36 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķi |
Pabeigto projektu skaits |
|
40 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķi |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai pašu kapitāla ieguldījumi uzņēmumos |
|
43 |
2.7. Iespēju radīšana uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Mērķi |
Dotācijas, kas piešķirtas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītām zaļā ūdeņraža tehnoloģijām vismaz 49,49 miljonu EUR apmērā |
|
43c |
Atbalsts ieguldījumiem piegādes drošības jomā |
Mērķi |
Pabeigto projektu skaits |
|
60 |
3.7. Informācijas sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas reāllaika stratēģiskai analīzei |
Starpposma mērķis |
Jaunas reāllaika IKT analīzes sistēmas izstrāde Stratēģiskās analīzes centram un nodošana finanšu ziņu vākšanas vienībai |
|
67 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Mērķi |
Aplēstais ikgadējais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums |
|
69.a |
Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Mērķi |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
|
75 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām) |
Mērķi |
Papildu tīkla jauda, kas radīta, veicot ieguldījumus pārvades tīklā |
|
77 |
4.6. Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības apgabalos |
Mērķi |
Papildu savienojuma jauda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai rūpnieciskajos objektos vai to tuvumā, kas pieslēgti tīklam |
|
79 |
4.7. Eksperimentālā enerģijas uzglabāšanas programma |
Mērķi |
Papildu siltuma uzkrāšanas jauda, kas izriet no investīciju atbalsta |
|
80 |
4.7. Eksperimentālā enerģijas uzglabāšanas programma |
Mērķi |
Papildu elektroenerģijas uzkrāšanas jauda, kas izriet no investīciju atbalsta |
|
80.b |
4.8. Atkrastes vējparku attīstības veicināšana |
Starpposma mērķis |
Radars un pasīvā radara sistēma/sensori sāk darboties |
|
80c |
4.8. Atkrastes vējparku attīstības veicināšana |
Starpposma mērķis |
Augstuma ierobežojuma atcelšana atkrastes vējturbīnām Rīgas līcī un Igaunijas salās Hiiumaa, Saaremaa, Vormsi |
|
83 |
5.1. Izvērst drošu, zaļu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru |
Starpposma mērķis |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošana |
|
85.a |
5.2.a Daudzfunkcionāls darba kuģis |
Starpposma mērķis |
Piegādātais kuģis |
|
87.a |
5.3.a Rail Baltic viaducts būvniecība |
Mērķi |
Pabeigti cauruļvadi |
|
98 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Starpposma mērķis |
Ministrijas noteikumu, ar ko groza Sociālo lietu ministrijas un Tartu Universitātes nolīgumu par ārstu trūkumu dažās specialitātēs, stāšanās spēkā |
|
130 |
Programma, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam |
Mērķi |
Pabeigta būvniecība un pieejama papildu 160 MW jauda |
|
134 |
Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un apguves palielināšana |
Mērķi |
Jaunas biometāna ražošanas jaudas uzstādīšana |
|
Iemaksas summa |
EUR 95318480 |
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:
Finanšu ministrija kā vadošā ministrija un Valsts kopīgo pakalpojumu centrs nodrošina atveseļošanas un noturības plāna vispārējo koordināciju, uzraudzību un īstenošanu. Valsts kopīgo pakalpojumu centrs veic vadošās iestādes funkcijas. Ar uzraudzību un novērtēšanu saistītos uzdevumus veic Finanšu ministrijas Valsts budžeta departaments sadarbībā ar Valsts kopīgo pakalpojumu centru.
Nozaru ministrijas un aģentūras pilda tām uzticētos pienākumus saistībā ar plāna īstenošanu. To dienesti arī atbalsta to kompetencē esošo projektu progresa uzraudzību un uztur ciešu sadarbību ar Valsts kopīgo pakalpojumu centru un Finanšu ministriju. Šim nolūkam izmanto esošo struktūrfondu darbības sistēmu (SFOS), lai reģistrētu visus datus, kas saistīti ar plāna īstenošanu un uzraudzību.
Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departaments, revīzijas iestāde, regulāri veic ieviesto vadības un kontroles sistēmu revīzijas. Tā arī sagatavo kopsavilkumu par revīzijām, kas veiktas saistībā ar maksājumu pieprasījumiem. Revīzijas iestādē atrodas arī Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests.
Visus valsts un ārējos avotus iekļauj budžetā nozaru programmās, kas ļauj pārredzami uzraudzīt nozaru finansējumu un ļauj noteikt riskus un novērst dubultu finansēšanu.
2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem
Valsts kopīgo pakalpojumu centrs kā vadošā iestāde ir atbildīgs par maksājumu pieprasījumu iesniegšanu Eiropas Komisijai un par pārvaldības deklarācijas sagatavošanu, ar kuru tas apliecina, ka līdzekļi ir izlietoti paredzētajam mērķim, ka informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka kontroles sistēma sniedz vajadzīgo pārliecību. Turklāt uzraudzību un novērtēšanu nodrošina arī Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kopīgo pakalpojumu centru.
Datus, kas saistīti ar plāna īstenošanu un uzraudzību, glabā esošajā integrētajā informācijas sistēmā — Struktūrfondu darbības sistēmā (SFOS). SFOS ir pielāgots Regulā (ES) 2021/241 noteiktajām prasībām par datu vākšanu, progresa ziņojumiem un maksājumu pieprasījumiem, tostarp par rādītāju un citas informācijas vākšanu, kas vajadzīga, lai pierādītu starpposma mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu un ziņotu par to. SFOS izmanto visi plāna īstenošanā iesaistītie dalībnieki. Informāciju SFOS pastāvīgi atjaunina par plāna virzību un rezultātiem, tostarp par konstatētajiem trūkumiem un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, pēc tam, kad Igaunija ir izpildījusi šā pielikuma 2.1. iedaļā noteiktos atskaites punktus un mērķrādītājus, tā iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Igaunija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.
Dokuments ir tulkots, izmantojot Eiropas Komisijas sistēmu eTranslation.