EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.4.2023

COM(2023) 228 final

2023/0115(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 230 final} - {SWD(2023) 225 final} - {SWD(2023) 226 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikuma konteksts

Krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) reforma un plašāka ietekme uz banku savienību

Kopā ar CMDI reformu pilnīga banku savienība, tostarp tās trešais pīlārs, ENAS, nodrošinātu ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem augstāku finanšu aizsardzības un paļāvības līmeni, palielinātu uzticēšanos un stiprinātu finanšu stabilitāti kā nepieciešamos nosacījumus izaugsmei, labklājībai un noturībai ekonomiskajā un monetārajā savienībā un ES kopumā. Kapitāla tirgu savienība papildina banku savienību, jo abas iniciatīvas ir būtiskas, lai finansētu divējādo (digitālo un zaļo) pārkārtošanos, palielinātu euro starptautisko nozīmi un stiprinātu ES atvērto stratēģisko autonomiju un konkurētspēju mainīgā pasaulē, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo sarežģīto ekonomisko un ģeopolitisko vidi 10 ,  11 .

2022. gada jūnijā Eurogrupa nepiekrita visaptverošākam darba plānam banku savienības izveides pabeigšanai, kas iekļautu ENAS. Tā vietā Eurogrupa aicināja Komisiju iesniegt mērķtiecīgākus tiesību aktu priekšlikumus nolūkā reformēt ES regulējumu banku krīzes pārvaldībai un valstu noguldījumu apdrošināšanai 12 .

Priekšlikuma pamatojums

Saskaņā ar NGSD 19. panta 6. punktā noteikto pilnvarojumu Komisija veica visaptverošu novērtējumu par to, kā darbojas NGSD. Tā secinājumā apstiprināja, ka NGSD galvenie komponenti, jo īpaši standarta seguma līmenis 100 000 EUR apmērā vienam noguldītājam uz banku, minimālais NGS finansējuma mērķapjoms un noguldītājiem pienākošās izmaksas īsie termiņi kopumā radīja pozitīvus ieguvumus noguldītājiem.

Tomēr praktiskā pieredze šīs sistēmas piemērošanā liecina, ka ir jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Šīs jomas attiecas uz noguldītāju aizsardzības tvērumu, NGS līdzekļu izmantošanas nosacījumu atšķirīgu interpretāciju intervencēm, kas nav segto noguldījumu izmaksas, darbības efektivitāti un lietderību NGS darbā, valstu plašu rīcības brīvību un iespējām un nepieciešamību uzlabot koordināciju starp noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas drošības tīkliem.

NGSD priekšlikums, kas ir neatņemama daļa no Komisijas CMDI tiesību aktu pārskatīšanas, lielā mērā ir balstīts uz sagatavošanās darbu un ieteikumiem, ko Eiropas Banku iestāde (EBI) izstrādājusi savos piecos atzinumos 15 par NGSD piemērošanu, un tajā ir ņemti vērā gadījumi, kad, to piemērojot praktiski, netika sasniegti daži svarīgi mērķi vai tie tika sasniegti tikai daļēji.

Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas (NGSD) grozījumu kopsavilkums krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) reformas ietvaros

(1)precizēt noguldītāju aizsardzības tvērumu, novēršot konstatētās neatbilstības, lai ES noguldītājiem piedāvātu saskaņotu un stabilu aizsardzības līmeni;

(2)saskaņot zemāku izmaksu pārbaudi visu veidu NGS intervencēm, kas nav segto noguldījumu izmaksa maksātnespējas gadījumā, lai uzlabotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu rezultātu konsekvenci, pārvaldot banku maksātnespēju;

(3)uzlabot NGS darbību, vienkāršojot administratīvās procedūras, vienlaikus uzlabojot to finansiālās stabilitātes un līdzekļu izmantošanas pārredzamību;

(4)palielināt konverģenci NGS praksē un starp iestādēm un

(5)uzlabot pārrobežu sadarbību starp NGS, veicot atmaksu noguldītājiem, kas atrodas citās ES dalībvalstīs, vai gadījumā, ja bankas maina saistību ar NGS.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

CMDI satvars tika izstrādāts, lai novērstu un pārvaldītu jebkāda lieluma vai darījumdarbības modeļa iestāžu maksātnespēju. Tas tika izstrādāts ar mērķi saglabāt finanšu stabilitāti, aizsargāt noguldītājus, līdz minimumam samazināt publiskā atbalsta izmantošanu, ierobežot bezrūpīgas rīcības risku un uzlabot finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Izvērtējumā secināts, ka kopumā CMDI satvars dažos aspektos būtu jāuzlabo.

Jo īpaši izvērtējums liecina, ka juridiskā noteiktība un paredzamība banku maksātnespējas pārvaldībā joprojām ir nepietiekama. Publisko iestāžu lēmums par to, vai izmantot noregulējuma vai maksātnespējas procedūru, dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Turklāt drošības tīkli, ko finansē nozare, ne vienmēr ir efektīvi, un joprojām pastāv atšķirīgi piekļuves nosacījumi finansējumam noregulējumā un ārpus noregulējuma. Tie ietekmē stimulus un rada regulējuma arbitrāžas iespējas, kad tiek pieņemti lēmumi par to, kādu krīzes pārvaldības instrumentu izmantot. Visbeidzot, vairākās jomās noguldītāju aizsardzība joprojām ir nevienmērīga un nekonsekventa starp dalībvalstīm.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija veica plašu informācijas apmaiņu, izmantojot dažādus apspriešanās rīkus, lai uzrunātu visas iesaistītās ieinteresētās personas, nolūkā labāk izprast, kā satvars darbojas un kādas ir iespējamās uzlabojumu iespējas.

2020. gadā Komisija sāka apspriešanos par apvienotu sākotnējo ietekmes novērtējumu un ceļvedi, kura mērķis ir sniegt detalizētu analīzi par ES līmenī veicamajām darbībām un dažādu politikas risinājumu iespējamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.

2021. gadā Komisija sāka divas apspriešanās: mērķorientēta un sabiedriska apspriešana ar mērķi iegūt ieinteresēto personu atsauksmes par to, kā tika piemērots CMDI satvars, un viedokļus par iespējamiem grozījumiem. Mērķorientētā apspriešana, kas ietvēra 39 vispārīgus un specifiskus tehniskus jautājumus, tika veikta tikai angļu valodā, un tā bija pieejama no 2021. gada 26. janvāra līdz 20. aprīlim. Sabiedriskajā apspriešanā bija ietverti 10 vispārīgi jautājumi, kas bija pieejami visās ES valodās un norisinājās atsauksmju periodā no 2021. gada 25. februāra līdz 20. maijam. 2021. gada 7. jūlijā tika publicēts kopsavilkuma ziņojums par atsauksmēm saistībā ar šo apspriešanu 20 . Apspriešanās parādīja, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka NGS būtu jāaizsargā arī publisko, tostarp vietējo pašvaldību, noguldījumi. Lielākā daļa banku un NGS uzskatīja, ka pašreizējā regulārā informācijas atklāšana ir pietiekama un ka izmaiņas nav vajadzīgas. Digitālā saziņa bieži tika uzskatīta par vispiemērotāko līdzekli izmaksu ietaupīšanai.

Komisijas darbinieki, izmantojot Komisijas ekspertu grupu banku, maksājumu un apdrošināšanas jautājumos, ir arī vairākkārt apspriedušies ar dalībvalstīm par CMDI satvara īstenošanu ES un par iespējamu BAND/VNMR un NGSD pārskatīšanu. Līdztekus diskusijām ekspertu grupā šajā priekšlikumā aplūkotie jautājumi tika apspriesti arī Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmēs, proti, Padomes Finanšu pakalpojumu un banku savienības jautājumu darba grupas un ENAS augsta līmeņa darba grupas sanāksmēs.

Turklāt tiesību aktu sagatavošanas posmā Komisijas darbinieki rīkoja arī vairākas sanāksmes (klātienē un virtuāli) ar banku nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai atbalstītu tās darbu NGSD pārskatīšanā, Komisija nāca klajā ar visaptverošu aicinājumu EBI sniegt ieteikumus 21 . EBI uz to atbildēja, sniedzot piecus atzinumus. Pirmais atzinums par noguldījumu atbilstību, seguma līmeni un sadarbību starp noguldījumu garantiju sistēmām tika iesniegts 2019. gada augustā 22 . Otrais atzinums par noguldījumu garantiju sistēmas izmaksām tika iesniegts 2019. gada oktobrī 23 . Trešais atzinums par noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanu un noguldījumu garantiju sistēmu līdzekļu izmantošanu tika iesniegts 2020. gada janvārī 24 . Ceturtais atzinums par pieeju klientu līdzekļiem tika iesniegts 2021. gada oktobrī 25 . Turklāt Komisija ņēma vērā EBI 2020. gada atzinumu par mijiedarbību starp ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un ES Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu 26 un EBI 2021. gada divgadu atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas ietekmē ES finanšu nozari 27 .

Turklāt Komisija noslēdza līgumu ar Eiropas politikas pētījumu centru (CEPS), lai tas sniegtu divus ziņojumus par noguldījumu apdrošināšanu ar nosaukumu “Maksātnespējas tiesību aktu saskaņošana eurozonā” 28 un “Izvēles iespējas un valstu rīcības brīvība saskaņā ar NGSD” 29 , kas tika publicēti attiecīgi 2016. gada decembrī un 2019. gada novembrī.

Papildus konsultācijām ar ieinteresētajām personām Komisija piedalījās diskusijās un viedokļu apmaiņā, sniedzot informāciju par darbu, ko veic EBI darba grupa noguldījumu garantiju sistēmu jautājumos un ekspertu grupa banku, maksājumu un apdrošināšanas jautājumos.

•Ietekmes novērtējums 30

Šā priekšlikuma ietekmes novērtējums (IN) attiecas arī uz priekšlikumiem pārskatīt BAND un VNMR, kuros ņemtas vērā no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes un nepieciešamība risināt dažādus savstarpēji saistītus jautājumus, kas aptver trīs dažādus juridiskos tekstus. Ietekmes novērtējuma 6. pielikumā ir aprakstīti jautājumi saistībā ar NGS pašreizējo darbību, izklāstīti iespējamie scenāriji tās uzlabošanai un pamatoti politikas risinājumi, kas saglabāti ierosinātajos grozījumos. Tajā secināts, ka NGSD kopumā ir efektīvi uzlabojusi noguldītāju aizsardzības līmeni visā ES. Tomēr NGSD aizsardzības pasākumu piemērošana dažādu valstu NGS joprojām ir nevienmērīga, uzsverot nepieciešamību pēc saskaņotiem noteikumiem, lai novērstu atšķirības, kas negatīvi ietekmē noguldītājus. Tajā arī uzsvērts, ka ir jāprecizē segums attiecībā uz konkrētiem noguldītāju veidiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātie grozījumi balstās uz NGS pilnvarām un tās precizē, lai labāk aizsargātu noguldījumus saistībā ar kompensāciju noguldītājiem. Tie arī pastiprina NGS lomu ārpus situācijām, kad NGS atmaksā noguldītājiem pēc bankas maksātnespējas banku krīzes pārvaldības nolūkā, lai saglabātu noguldītāju paļāvību un finanšu stabilitāti. Visbeidzot, ar tiem ir noteiktas īpašas prasības, lai vienkāršotu NGS ikdienas darbības un risinātu administratīvi sarežģītas situācijas.

Tiek ieviests jauns 16.a pants, lai precizētu noteikumus par ziņošanu un uzlabotu informācijas apmaiņu starp kredītiestādi un NGS un starp NGS un norīkotajām iestādēm un EBI. Ir svarīgi, lai NGS no savām saistītajām iestādēm jebkurā laikā un pēc pieprasījuma saņemtu informāciju par noguldījumiem, ko tā apdrošina. Tas ir nepieciešams, lai NGS efektīvi darbotos, kā prasīts šajā direktīvā. Šīs pārskatu sniegšanas prasības izriet no banku pašreizējiem pienākumiem nodrošināt noguldījumu tūlītēju identifikāciju vai no noguldītāju aizsardzības paplašināšanas, un tāpēc tās nav pretrunā vispārējam mērķim samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm. Turklāt ir svarīgi, lai EBI būtu pienācīgi informēta par situācijām, kuras rodas un kurās NGS var iejaukties saskaņā ar šo direktīvu, lai atbalstītu EBI tās uzdevumos pārraudzīt Eiropas banku sistēmas finanšu integritāti, stabilitāti un drošību. EBI būs pilnvarota izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu par šīs informācijas paraugu, procedūrām un saturu.

Dalībvalstīm šie grozījumi jātransponē divu gadu laikā pēc grozošās direktīvas stāšanās spēkā. Jaunie noteikumi par aizsardzības pasākumu piemērošanu attiecībā uz to, kā NGS izmanto preventīvus pasākumus saskaņā ar 11.a pantu, paredz, ka NGS un norīkotajām iestādēm ir jāveic organizatoriskas izmaiņas un pakāpeniski jāpalielina darbības spējas, kas attaisno ilgāku īstenošanas periodu. Ņemot vērā IAS iezīmes, kas atzītas par NGS, šo īstenošanas periodu var no jauna pagarināt.

2023/0115 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 33 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 34 ,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 35 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES 36 19. panta 5. un 6. punktu Komisija ir pārskatījusi minētās direktīvas piemērošanu un darbības jomu un secinājusi, ka mērķis aizsargāt noguldītājus Savienībā, izveidojot noguldījumu garantiju sistēmas (NGS), lielākoties ir sasniegts. Tomēr Komisija arī secināja, ka ir jānovērš atlikušie trūkumi noguldītāju aizsardzībā un jāuzlabo NGS darbība, vienlaikus saskaņojot noteikumus par NGS intervencēm, kas nav izmaksas procedūras.

(2)Ja netiek pildīts pienākums veikt iemaksas NGS vai sniegt informāciju noguldītājiem un NGS, tas varētu apdraudēt noguldītāju aizsardzības mērķi. NGS vai attiecīgā gadījumā norīkotās iestādes var piemērot finansiālas sankcijas par novēlotu iemaksu veikšanu. Ir svarīgi uzlabot koordināciju starp NGS, norīkotajām un kompetentajām iestādēm, lai veiktu izpildes pasākumus pret kredītiestādi, kas nepilda savus pienākumus. Lai gan uzraudzības un izpildes pasākumu piemērošanu, ko kompetentās iestādes veic attiecībā uz kredītiestādēm, reglamentē valstu tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES 37 , ir jānodrošina, ka norīkotās iestādes laikus informē kompetentās iestādes par jebkādiem kredītiestāžu pienākumu pārkāpumiem saskaņā ar noguldījumu aizsardzības noteikumiem.

(3)Lai atbalstītu NGS prakses turpmāku konverģenci un palīdzētu NGS pārbaudīt to noturību, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jāizdod pamatnostādnes par NGS sistēmu spriedzes testu veikšanu.

(4)Saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu noteiktu finanšu iestāžu, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrību, noguldījumi ir izslēgti no NGS seguma. Tomēr līdzekļi, ko šīs finanšu iestādes saņem no saviem klientiem un ko tās savu klientu vārdā nogulda kredītiestādē, sniedzot savus pakalpojumus, būtu jāaizsargā, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(5)Noguldītāju loku, kas pašlaik ir aizsargāts ar atmaksu, ko veic NGS, motivē vēlme aizsargāt neprofesionālos ieguldītājus, savukārt tiek uzskatīts, ka profesionāliem ieguldītājiem šāda aizsardzība nav vajadzīga. Šā iemesla dēļ publiskās iestādes ir izslēgtas no seguma tvēruma. Tomēr lielāko daļu publisko iestāžu (kas dažās dalībvalstīs ietver skolas un slimnīcas) nevar uzskatīt par profesionāliem ieguldītājiem. Tādēļ ir jānodrošina, ka visu neprofesionālo ieguldītāju, tostarp publisko iestāžu, noguldījumi var saņemt NGS piedāvāto aizsardzību.

(6)Noguldījumi, kas rodas konkrētu notikumu rezultātā, tostarp darījumi ar nekustamo īpašumu saistībā ar privātmājokļiem vai noteiktu apdrošināšanas pabalstu izmaksāšana, uz laiku var izraisīt lielus noguldījumus. Šā iemesla dēļ Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 2. punktā dalībvalstīm pašlaik ir noteikts pienākums nodrošināt, ka noguldījumi, kas rodas minēto notikumu rezultātā, tiek aizsargāti vairāk nekā EUR 100 000 apmērā vismaz trīs mēnešus, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no brīža, kad summa ir kreditēta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami. Lai saskaņotu noguldītāju aizsardzību Savienībā un mazinātu administratīvo sarežģītību un juridisko nenoteiktību saistībā ar šādu noguldījumu aizsardzības tvērumu, to aizsardzība ir jāsaskaņo vismaz EUR 500 000 apmērā attiecībā uz saskaņotu sešu mēnešu termiņu papildus seguma līmenim EUR 100 000 apmērā.

(7)Veicot darījumu ar nekustamo īpašumu, līdzekļus var pārskaitīt caur dažādiem kontiem pirms darījuma faktiskā norēķina. Tādēļ, lai aizsargātu noguldītājus, kas veic darījumus ar nekustamo īpašumu nepastarpinātā veidā, īslaicīgi lielu atlikumu aizsardzība būtu jāpiemēro ieņēmumiem no pārdošanas, kā arī līdzekļiem, kas noguldīti privātmājokļa iegādei īstermiņā.

(8)Lai nodrošinātu savlaicīgu NGS atmaksājamās summas izmaksu un vienkāršotu administratīvos un aprēķināšanas noteikumus, aprēķinot atmaksājamo summu, būtu jāatceļ rīcības brīvība ņemt vērā vēl neizpildītās saistības.

(9)Ir jāoptimizē NGS darbības spējas un jāsamazina to administratīvais slogs. Šā iemesla dēļ būtu jānosaka, ka attiecībā uz to noguldītāju identificēšanu, kuriem ir tiesības uz noguldījumiem saņēmēja kontos, vai novērtējumu par to, vai noguldītāji ir tiesīgi uz īslaicīgi liela atlikuma aizsardzības pasākumiem, noguldītāju un kontu turētāju pienākums ir ar saviem līdzekļiem pierādīt savas tiesības.

(10)Dažiem noguldījumiem var piemērot ilgāku atmaksas periodu, jo attiecībā uz tiem NGS ir jāpārbauda prasījums veikt atmaksu. Lai saskaņotu noteikumus visā Savienībā, atmaksas termiņš būtu jāierobežo līdz 20 darbdienām pēc attiecīgās dokumentācijas saņemšanas.

(11)Administratīvās izmaksas, kas saistītas ar neaktīvos kontos esošo nelielu summu atmaksu, var pārsniegt noguldītāja ieguvumus. Tādēļ ir jāprecizē, ka NGS nevajadzētu būt pienākumam veikt aktīvus pasākumus, lai atmaksātu šādos kontos turētos noguldījumus, ja tie ir mazāki par konkrētām robežvērtībām, kas būtu jānosaka valsts līmenī. Tomēr būtu jāsaglabā noguldītāju tiesības pieprasīt šādu summu. Turklāt, ja tam pašam noguldītājam ir arī citi aktīvi konti, NGS šī summa būtu jāiekļauj atmaksājamās summas aprēķinā.

(12)NGS izmanto dažādas metodes atmaksāšanai noguldītājiem, sākot ar naudas izmaksu un beidzot ar elektroniskiem pārvedumiem. Tomēr, lai nodrošinātu atmaksas procesa izsekojamību no NGS un lai saglabātu atbilstību Savienības regulējuma mērķiem attiecībā uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, noguldītāju atmaksājumiem, kurus veic, izmantojot kredīta pārvedumus, vajadzētu būt izmaksas metodei pēc noklusējuma, ja atmaksa pārsniedz EUR 10 000.

(13)Finanšu iestādes ir izslēgtas no noguldījumu aizsardzības. Tomēr dažas finanšu iestādes, tostarp e-naudas iestādes, maksājumu iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, arī no saviem klientiem saņemtos līdzekļus nogulda banku kontos, bieži vien uz laiku, lai izpildītu aizsardzības pienākumus saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/110/EK 38 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 39 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES 40 . Ņemot vērā šo finanšu iestāžu pieaugošo lomu, NGS būtu jāaizsargā šādi noguldījumi ar nosacījumu, ka šie klienti ir identificēti vai identificējami.

(14)Finanšu iestāžu klienti ne vienmēr zina, kurā kredītiestādē finanšu iestāde ir izvēlējusies noguldīt viņu līdzekļus. Tādēļ NGS šādus noguldījumus nedrīkst agregēt ar noguldījumu, kas tiem pašiem klientiem varētu būt tajā pašā kredītiestādē, kurā finanšu iestāde ir noguldījusi to noguldījumus. Kredītiestādes var nepazīt klientus, kuriem ir tiesības uz attiecīgā klienta kontos turēto summu, vai arī tās nevar pārbaudīt un reģistrēt šo klientu individuālos datus. Atkarībā no finanšu iestādes veida un darījumdarbības modeļa var būt apstākļi, kad atmaksāšana tieši klientam varētu apdraudēt konta turētāju. Tāpēc NGS būtu jāļauj atmaksāt summas klienta kontā, ko konta turētājs atvēris citā kredītiestādē, par labu katram klientam, ja ir izpildīti konkrēti kritēriji. Lai šādās situācijās izvairītos no dubulta maksājuma riska, jebkādi klientu prasījumi saistībā ar summām, ko konta turētājs tur viņu vārdā, būtu jāsamazina par summu, ko NGS atmaksā tieši šiem klientiem. Tādēļ EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu tehnisko informāciju, kas saistīta ar klientu identifikāciju atmaksas nolūkā, kritērijus atmaksai konta turētājam par labu katram klientam vai klientam tieši un noteikumus nolūkā izvairīties no vairākkārtējiem izmaksu prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam.

(15)Atmaksājot noguldītājiem, NGS var saskarties ar situācijām, kas rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tādēļ NGS būtu jāietur izmaksa noguldītājam, ja ir paziņots, ka finanšu ziņu vākšanas vienība ir apturējusi bankas vai maksājumu konta darbību saskaņā ar piemērojamajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem.

(16)Direktīvas 2014/49/ES 9. pantā ir noteikts, ka, ja NGS veic maksājumus saistībā ar noregulējuma procedūru, NGS vajadzētu būt prasījumam pret attiecīgo kredītiestādi par summu, kas vienāda ar tās veiktajiem maksājumiem, un ka minētajam prasījumam vajadzētu būt līdzvērtīgam ar segtajiem noguldījumiem. Minētajā noteikumā nav nošķirta NGS iemaksa, ja tiek izmantots atvērtas bankas iekšējās rekapitalizācijas instruments, un NGS iemaksa pārveduma stratēģijas finansēšanā (uzņēmuma pārdošana vai pagaidu iestādes instruments), kam seko atlikušās vienības likvidācija. Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību attiecībā uz NGS prasījuma esību un summu dažādos scenārijos, ir jāprecizē, ka tad, ja NGS palīdz atbalstīt uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta, vai alternatīvu pasākumu piemērošanu, ar kuriem kredītiestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums, tostarp noguldījumi, tiek pārvests saņēmējam, minētajai NGS vajadzētu būt prasījumam pret atlikušo vienību tās turpmākajā likvidācijas procesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā vienībā, efektīvi absorbē šīs kredītiestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā atmaksāt NGS, NGS prasījumam vajadzētu būt tādai pašai prioritātei kā noguldītāju prasījumam. Ja tiek piemērots atvērtās bankas iekšējās rekapitalizācijas instruments (t. i., kredītiestāde turpina savu darbību), NGS iemaksā summu, par kādu segtie noguldījumi tiktu norakstīti vai konvertēti, lai absorbētu zaudējumus minētajā kredītiestādē, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas tvērumā. Tāpēc NGS iemaksai nevajadzētu būt par pamatu prasījumam pret noregulējamo iestādi, jo tas likvidētu NGS iemaksas mērķi.

(17)Lai nodrošinātu NGS prakses konverģenci un juridisko noteiktību noguldītājiem savu noguldījumu pieprasīšanai un lai izvairītos no NGS darbības šķēršļiem, ir svarīgi noteikt pietiekami ilgu laikposmu, kurā noguldītāji var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu gadījumos, kad NGS nav atmaksājusi noguldītājiem Direktīvas 2014/49/ES 8. pantā noteiktajos termiņos izmaksas gadījumā.

(18)Saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2024. gada 3. jūlijam NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz mērķapjomu 0,8 % apmērā no tās dalībnieku segto noguldījumu summas. Lai objektīvi novērtētu, vai NGS atbilst šai prasībai, būtu jānosaka skaidrs atsauces periods, lai noteiktu segto noguldījumu summu un NGS pieejamos finanšu līdzekļus.

(19)Lai nodrošinātu NGS noturību, to līdzekļi būtu jāiegūst no stabilām un neatsaucamām iemaksām. Daži NGS finansējuma avoti, tostarp aizdevumi un gaidāmās atgūstamās summas, ir pārāk nepastāvīgi, lai tos uzskaitītu kā iemaksas nolūkā sasniegt NGS mērķapjomu. Lai saskaņotu NGS nosacījumus mērķapjoma sasniegšanai un nodrošinātu, ka NGS pieejamie finanšu līdzekļi tiek finansēti no nozares iemaksām, līdzekļi, kas atbilst mērķapjoma sasniegšanai, būtu jānošķir no līdzekļiem, kurus uzskata par papildu finansējuma avotiem. NGS līdzekļu izejošās plūsmas, tostarp paredzamas aizdevumu atmaksas, var plānot un ņemt vērā regulārās NGS dalībnieku iemaksās, un tāpēc tām nevajadzētu izraisīt pieejamo finanšu līdzekļu samazinājumu zem mērķapjoma. Tāpēc ir jāprecizē, ka pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, tikai tādam NGS pieejamo finanšu līdzekļu iztrūkumam, ko izraisījusi NGS intervence (izmaksa vai preventīvi, noregulējuma vai alternatīvi pasākumi), būtu jārosina sākt sešu gadu papildināšanas periodu. Lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā precizē metodiku tam, kā NGS aprēķina mērķapjomu.

(20)NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem vajadzētu būt nekavējoties izmantojamiem, lai reaģētu uz pēkšņu izmaksu vai citām intervencēm. Ņemot vērā dažādās prakses visā Savienībā, ir lietderīgi noteikt prasības NGS fondu ieguldījumu stratēģijai, lai mazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz NGS spēju pildīt savas pilnvaras. Ja NGS nav kompetenta noteikt ieguldījumu stratēģiju, iestādei vai struktūrai, vai vienībai dalībvalstī, kas ir atbildīga par ieguldījumu stratēģijas noteikšanu, izstrādājot minēto ieguldījumu stratēģiju, būtu jāievēro arī diversifikācijas principi un ieguldījumi zema riska aktīvos. Lai saglabātu NGS pilnīgu darbības neatkarību un elastību attiecībā uz piekļuvi tās līdzekļiem, ja NGS līdzekļi tiek noguldīti valsts kasē, šie līdzekļi būtu jārezervē un jānogulda atsevišķā kontā.

(21)Iespēja piesaistīt NGS pieejamos finanšu līdzekļus, izmantojot obligātās iemaksas, ko dalībiestādes veic esošajās obligāto iemaksu shēmās, kuras dalībvalsts izveidojusi ar sistēmisko risku saistīto izmaksu segšanai, nekad nav izmantota, un tāpēc tā būtu jādzēš.

(22)Ir jāuzlabo noguldītāju aizsardzība, vienlaikus izvairoties no NGS aktīvu ārkārtas pārdošanas un ierobežojot iespējamo negatīvo prociklisko ietekmi uz banku nozari, ko rada ārkārtas iemaksu iekasēšana. Tādēļ NGS būtu jāļauj izmantot alternatīvus finansēšanas mehānismus, kas ļauj tām jebkurā laikā saņemt īstermiņa finansējumu no avotiem, kas nav iemaksas, tostarp pirms tās izmanto pieejamos finanšu līdzekļus un līdzekļus, kas iekasēti no spapildu iemaksām. Tā kā kredītiestādēm galvenokārt būtu jāsedz NGS finansēšanas izmaksas un par to jāuzņemas atbildība, alternatīvi finansēšanas mehānismi no publiskajiem līdzekļiem būtu jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis.

(23)Lai nodrošinātu NGS līdzekļu pienācīgu diversifikāciju un saskaņotu praksi, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, ar ko sniedz NGS norādījumus šajā sakarā.

(24)Lai gan NGS primārā loma ir atmaksāšana segtajiem noguldītājiem, intervences ārpus izmaksas NGS var izrādīties rentablākas un nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi noguldījumiem, atvieglojot pārveduma stratēģijas. NGS var būt pienākums veikt iemaksu kredītiestāžu noregulējumā. Turklāt dažās dalībvalstīs NGS var finansēt preventīvus pasākumus, lai atjaunotu kredītiestāžu ilgtermiņa dzīvotspēju, vai alternatīvus pasākumus maksātnespējas gadījumā. Lai gan šādi preventīvi un alternatīvi pasākumi var būtiski uzlabot noguldījumu aizsardzību, šādiem pasākumiem ir jāpiemēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, tostarp saskaņota zemāku izmaksu pārbaude, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un šādu pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Šādi aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro tikai intervencēm, ko finansē no NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kurus reglamentē saskaņā ar šo direktīvu.

(25)Pasākumiem, ar ko novērš kredītiestādes maksātnespēju, izmantojot pietiekami agrīnus intervences pasākumus, var būt efektīva loma krīzes pārvaldības instrumentu nepārtrauktībā nolūkā saglabāt noguldītāju paļāvību un finanšu stabilitāti. Šie pasākumi var izpausties dažādos veidos — kapitāla atbalsta pasākumi, izmantojot pašu kapitāla instrumentus (tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus) vai citus kapitāla instrumentus, garantijas vai aizdevumus. NGS šos pasākumus ir izmantojušas neviendabīgi. Lai nodrošinātu krīzes pārvaldības instrumentu nepārtrauktību un preventīvu pasākumu izmantošanu saskaņā ar noregulējuma satvaru un valsts atbalsta noteikumiem, ir jāprecizē to piemērošanas termiņi un nosacījumi. Preventīvie pasākumi nav piemēroti radušos zaudējumu absorbēšanai, ja kredītiestāde jau kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un tie būtu jāizmanto laikus, lai novērstu bankas finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc norīkotajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai ir izpildīti šādas NGS intervences nosacījumi. Visbeidzot, minētajiem NGS pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanas nosacījumiem nebūtu jāskar kompetentās iestādes novērtējums par to, vai IAS atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 41 113. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(26)Lai nodrošinātu, ka preventīvie pasākumi sasniedz savu mērķi, būtu jāprasa kredītiestādēm sagatavot piezīmi, kurā izklāstīti pasākumi, ko tās apņemas veikt. Šādas piezīmes sagatavošana nedrīkstētu būt pārāk apgrūtinoša un laikietilpīga kredītiestādei, lai nodrošinātu iespēju NGS pietiekami agri iejaukties. Tāpēc piezīmei, kas papildina preventīvos pasākumus, vajadzētu būt pietiekami īsam skaidrojošam dokumentam. Šādā piezīmē būtu jāietver visi elementi, kuru mērķis ir novērst līdzekļu aizplūšanu un stiprināt kredītiestādes kapitāla un likviditātes pozīciju, ļaujot kredītiestādei nākotnē izpildīt visas attiecīgās prudenciālās un citas regulatīvās prasības. Tādēļ šādā piezīmē būtu jāietver kapitāla piesaistīšanas pasākumi, tostarp noteikumi par tiesību emisiju, subordinētā parāda instrumentu brīvprātīgu konversiju, saistību pārvaldības pasākumiem, kapitālu, ar ko veicina aktīvu pārdošanu, portfeļu vērtspapīrošanu un peļņas paturēšanu, tostarp dividenžu aizliegumiem un aizliegumiem iegādāties daļas uzņēmumos. Tā paša iemesla dēļ piezīmē paredzēto pasākumu īstenošanas laikā kredītiestādēm būtu arī jāstiprina savas likviditātes pozīcijas un jāatturas no agresīvas komercprakses, pašu akciju atpirkšanas vai hibrīdkapitāla instrumentu pirkšanas. Šādā piezīmē būtu jāiekļauj arī izejas stratēģija attiecībā uz visiem saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Kompetentās iestādes ir vislabākajā situācijā, lai ar tām apspriestos par piezīmē paredzēto pasākumu atbilstību un ticamību. Lai nodrošinātu, ka NGS norīkotās iestādes, kurām kredītiestāde pieprasa finansēt preventīvu pasākumu, var novērtēt, vai ir izpildīti visi preventīvo pasākumu nosacījumi, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar norīkotajām iestādēm. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju preventīvu pasākumu piemērošanai visā Savienībā, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes ar mērķi palīdzēt kredītiestādēm sagatavot šādu piezīmi.

(27)Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, kas saņem atbalstu no NGS preventīvo pasākumu veidā, pilda savas saistības, kompetentajām iestādēm būtu jāpieprasa sanācijas plāns no tām kredītiestādēm, kuras nav izpildījušas savas saistības. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sanācijas plānā paredzētie pasākumi nespēj nodrošināt kredītiestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, NGS nedrīkstētu sniegt turpmāku preventīvu atbalstu attiecīgajai kredītiestādei. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju preventīvu pasākumu piemērošanai visā Savienībā, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu kredītiestādēm sagatavot šādu sanācijas plānu.

(28)Lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz konkurenci un iekšējo tirgu, ir jānosaka, ka maksātnespējas procesā alternatīvu pasākumu gadījumā attiecīgajām struktūrām , kas pārstāv kredītiestādi saistībā ar valsts maksātnespējas procedūrām (likvidators, tiesu izpildītājs, administrators vai cits), būtu jāveic pasākumi kredītiestādes vai tās daļas darījumdarbības tirdzniecībai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procesā, vienlaikus cenšoties pēc iespējas palielināt pārdošanas cenu. Kredītiestādei vai jebkurai starpniekiestādei, kas rīkojas kredītiestādes vārdā, būtu jāpiemēro noteikumi, kuri ir piemēroti tādu aktīvu, tiesību un saistību tirdzniecībai, kurus nodod potenciālajiem pircējiem. Jebkurā gadījumā uz valsts līdzekļu izmantošanu attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina attiecīgie Līguma noteikumi par valsts atbalstu.

(29)Tā kā NGS galvenais mērķis ir aizsargāt segtos noguldījumus, NGS būtu jāatļauj finansēt intervences, kas nav izmaksu veikšana, tikai tad, ja šādas intervences ir lētākas nekā izmaksas. Pieredze, kas gūta, piemērojot minēto noteikumu (“zemāku izmaksu pārbaude”), ir atklājusi vairākus trūkumus, jo pašreizējā regulējumā nav sīki izklāstīts, kā noteikt šo intervenču izmaksas un atmaksāšanas izmaksas. Lai nodrošinātu zemāku izmaksu pārbaudes konsekventu piemērošanu visā Savienībā, ir jāprecizē minēto izmaksu aprēķins. Tajā pašā laikā ir jāizvairās no pārmērīgi stingriem nosacījumiem, kas faktiski liegtu NGS līdzekļu izmantošanu citām intervencēm, kas nav izmaksa. Veicot zemāku izmaksu novērtējumu, NGS vispirms jāpārbauda, vai atlasītā pasākuma finansēšanas izmaksas ir zemākas par segto noguldījumu izmaksāšanas izmaksām. Zemāku izmaksu novērtējuma metodikā būtu jāņem vērā naudas laikvērtība.

(30)Likvidācija var būt ilgstošs process, kura efektivitāte ir atkarīga no valsts tiesu efektivitātes, maksātnespējas režīmiem, atsevišķām banku iezīmēm un maksātnespējas apstākļiem. Attiecībā uz NGS intervencēm, kas ir daļa no alternatīviem pasākumiem, zemāku izmaksu pārbaudei būtu jābalstās uz kredītiestādes aktīvu un saistību novērtējumu, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktā, un uz minētās direktīvas 36. panta 8. punktā noteikto aplēsi. Tomēr precīzs likvidācijas atgūto summu novērtējums var būt problemātisks saistībā ar preventīvo pasākumu zemāku izmaksu pārbaudi, kas, domājams, notiek ilgi pirms jebkuras paredzamas likvidācijas. Tāpēc hipotētiskais scenārijs preventīvo pasākumu zemāku izmaksu pārbaudei būtu attiecīgi jākoriģē, un jebkurā gadījumā paredzamās atgūstamās summas būtu jāierobežo līdz saprātīgai summai, pamatojoties uz iepriekšējos izmaksāšanas gadījumos atgūtajām summām.

(31)Norīkotajām iestādēm būtu jāaplēš pasākuma izmaksas NGS, tostarp pēc aizdevuma atmaksāšanas, kapitāla iepludināšanas vai garantijas izmantošanas, atskaitot paredzamos ieņēmumus, darbības izdevumus un iespējamos zaudējumus, salīdzinājumā ar hipotētisku scenāriju, kura pamatā ir hipotētiski galīgie zaudējumi maksātnespējas procedūras beigās un kurā būtu jāņem vērā atgūtie līdzekļi no NGS bankas likvidācijas procedūras ietvaros. Lai sniegtu taisnīgu un vispusīgāku priekšstatu par noguldītāju atmaksas faktiskajām izmaksām, to zaudējumu, kas radušies segto noguldījumu atlīdzināšanas dēļ, aplēsē būtu jāietver izmaksas, kas netieši saistītas ar atlīdzināšanu noguldītājiem. Šādās izmaksās būtu jāiekļauj NGS papildināšanas izmaksas un izmaksas, kas NGS varētu rasties, ja tiktu izmantots alternatīvs finansējums. Lai nodrošinātu zemāku izmaksu pārbaudes konsekventu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts par metodiku dažādu NGS intervenču izmaksu aprēķināšanai. Lai nodrošinātu zemāku izmaksu novērtējuma metodikas saskaņotību ar NGS likumiskajām vai līgumiskajām pilnvarām attiecībā uz preventīviem pasākumiem, EBI, izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, izmaksu hipotētiskā scenārija aprēķināšanas metodikā būtu jāņem vērā preventīvo pasākumu nozīme.

(32)Lai uzlabotu noguldītāju saskaņotu aizsardzību un precizētu attiecīgos pienākumus visā Savienībā, piederības dalībvalsts NGS būtu jānodrošina izmaksa noguldītājiem, kuri atrodas dalībvalstīs, kurās kredītiestādes, kas ir NGS dalībnieces, pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus, piedāvājot pārrobežu noguldījumu pakalpojumus, taču nav iedibinātas uzņēmējā dalībvalstī. Lai atvieglotu izmaksas operācijas un informācijas sniegšanu noguldītājiem, uzņēmējas dalībvalsts NGS būtu jāļauj darboties par kontaktpunktu noguldītājiem kredītiestādēs, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(33)Sadarbība starp NGS visā Savienībā ir būtiska, lai nodrošinātu ātru un rentablu atmaksu noguldītājiem gadījumos, kad kredītiestādes sniedz banku pakalpojumus ar filiāļu starpniecību citās dalībvalstīs. Ņemot vērā tehnoloģisko progresu, kas veicina pārrobežu pārvedumu un attālinātas identifikācijas izmantošanu, piederības dalībvalsts NGS būtu jāļauj veikt atmaksājumus tieši noguldītājiem filiālēs, kas atrodas citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka administratīvais slogs un izmaksas ir mazākas nekā tad, ja atmaksu veiktu uzņēmējas dalībvalsts NGS. Šai elastībai būtu jāpapildina pašreizējais sadarbības mehānisms, pieprasot uzņēmējas dalībvalsts NGS atmaksāt līdzekļus noguldītājiem filiālēs piederības dalībvalsts NGS vārdā. Lai saglabātu noguldītāju paļāvību gan uzņēmējās, gan piederības dalībvalstīs, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu noguldījumu garantiju sistēmām šādā sadarbībā, cita starpā ierosinot nosacījumu sarakstu, saskaņā ar kuriem piederības dalībvalsts NGS varētu nolemt atmaksāt līdzekļus noguldītājiem filiālēs, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī.

(34)Kredītiestādes var pievienoties citai NGS, ja tās pārceļ savu galveno biroju uz citu dalībvalsti vai pārveido savu meitasuzņēmumu par filiāli vai otrādi. Direktīvas 2014/49/ES 14. panta 3. punktā ir noteikts, ka šīs kredītiestādes iemaksas, kas veiktas 12 mēnešu laikā pirms pārveduma, tiek pārskaitītas uz citu NGS proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai. Lai nodrošinātu, ka iemaksu pārskaitīšana saņēmējai NGS nav atkarīga no atšķirīgiem valstu noteikumiem par rēķinu izrakstīšanu vai no iemaksu veikšanas faktiskā datuma, izcelsmes NGS pārskaitāmā summa būtu jāaprēķina, pamatojoties uz veicamajām iemaksām, nevis veiktajām iemaksām.

(35)Ir jānodrošina vienāda noguldītāju aizsardzība visā Savienībā, ko nevar pilnībā garantēt noguldītāju aizsardzības līdzvērtības novērtēšanas režīms trešās valstīs. Šā iemesla dēļ tādas kredītiestādes filiālēm Savienībā, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī, būtu jāpievienojas NGS dalībvalstī, kurā tās veic noguldījumu pieņemšanu. Minētā prasība arī nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvām 2013/36/ES un 2014/59/ES, kuru mērķis ir ieviest stabilākus prudenciālos un noregulējuma režīmus trešo valstu grupām, kas sniedz banku pakalpojumus Savienībā. Savukārt būtu jāizvairās no tā, ka NGS ir pakļautas trešo valstu ekonomikas un finanšu riskiem. Tāpēc noguldījumi filiālēs, ko Savienības kredītiestādes izveidojušas trešās valstīs, nebūtu jāaizsargā.

(36)Standartizēta un regulāra informācijas atklāšana uzlabo noguldītāju informētību par noguldījumu aizsardzību. Lai informācijas atklāšanas prasības saskaņotu ar tehnoloģiju attīstību, minētajās prasībās būtu jāņem vērā jaunie digitālās saziņas kanāli, kuros kredītiestādes mijiedarbojas ar noguldītājiem. Noguldītājiem būtu jāiegūst skaidra un viendabīga informācija, kas izskaidro viņu noguldījumu aizsardzību, vienlaikus ierobežojot ar to saistīto administratīvo slogu kredītiestādēm vai NGS. EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai, no vienas puses, precizētu noguldītāja informācijas lapas saturu un formātu, ko katru gadu paziņotu noguldītājiem, un, no otras puses, veidnē ietveramo informāciju, kas NGS vai kredītiestādēm ir jāpaziņo noguldītājiem konkrētās situācijās, tostarp šādās: kredītiestāžu apvienošanās, konstatējums, ka noguldījumi nav pieejami, vai klientu līdzekļu noguldījumu atmaksāšana.

(37)Kredītiestādes apvienošana vai meitasuzņēmuma pārveidošana par filiāli vai otrādi varētu ietekmēt noguldītāju aizsardzības galvenās iezīmes. Lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz noguldītājiem, kuriem būtu noguldījumi abās bankās, kas apvienojas, un kuru tiesības uz noguldījumu segumu tiktu samazinātas sakarā ar izmaiņām saistībā ar pievienošanos NGS, visi noguldītāji būtu jāinformē par šādām izmaiņām, un viņiem vajadzētu būt tiesībām izņemt savus līdzekļus, nemaksājot soda naudu, līdz summai, kas vienāda ar zaudēto noguldījumu segumu.

(38)Lai saglabātu finanšu stabilitāti, izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās un ļautu noguldītājiem attiecīgā gadījumā izmantot savas tiesības pieprasīt noguldījumus, norīkotajām iestādēm, NGS un attiecīgajām kredītiestādēm būtu jāinformē noguldītāji par to, ka noguldījumi kļūst nepieejami.

(39)Lai palielinātu pārredzamību noguldītājiem un veicinātu finanšu stabilitāti un uzticēšanos starp NGS, kad tās pilda savas pilnvaras, būtu jāuzlabo pašreizējās pārskatu sniegšanas prasības. Pamatojoties uz pašreizējām prasībām, kas ļauj NGS pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no savām dalībiestādēm, lai sagatavotos izmaksai, NGS vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotos izmaksai pārrobežu sadarbības kontekstā. Pēc NGS pieprasījuma dalībiestādēm būtu jāsniedz vispārīga informācija par jebkuru būtisku pārrobežu darījumdarbību citās dalībvalstīs. Tāpat, lai EBI sniegtu piemērotu informācijas klāstu par NGS pieejamo finanšu līdzekļu attīstību un par šo līdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka NGS katru gadu informē EBI par segto noguldījumu summu un pieejamajiem finanšu līdzekļiem un paziņo EBI par apstākļiem, kuru dēļ NGS līdzekļi tika izmantoti vai nu izmaksāšanai, vai citiem pasākumiem. Visbeidzot, lai atspoguļotu NGS pastiprināto lomu banku krīzes pārvaldībā, kuras mērķis ir atvieglot NGS līdzekļu izmantošanu noregulējumam, NGS vajadzētu būt tiesībām saņemt kredītiestāžu noregulējuma plānu kopsavilkumu, lai palielinātu to vispārējo gatavību darīt pieejamus līdzekļus.

(40)Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jāatvieglo konsekventa saskaņošana un atbilstoša noguldītāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu lietderīgi un piemēroti uzticēt EBI kā struktūrai ar ļoti īpašām zināšanām izstrādāt regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas nav saistīts ar politikas izvēli, lai iesniegtu to pieņemšanai Komisijā.

(41)Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar deleģētiem aktiem būtu jāpieņem EBI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts atbilstīgi LESD 290. pantam un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 42 10. līdz 14. pantu, lai precizētu turpmāk minēto: a) tehniskos datus saistībā ar finanšu iestāžu klientu identificēšanu nolūkā klientiem izmaksāt noguldītos līdzekļus, kritērijus atmaksai konta turētājam par labu katram klientam vai klientam tieši un noteikumus nolūkā izvairīties no vairākkārtējiem izmaksu prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam; b) metodiku zemāku izmaksu pārbaudei un c) metodiku, kā aprēķināt pieejamos finanšu līdzekļus, kas atbilst mērķapjomam.

(42)Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem EBI izstrādātais īstenošanas tehnisko standartu projekts atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu nolūkā precizēt: a) noguldītāja informācijas lapas saturu un formātu, veidni informācijai, kas NGS vai kredītiestādēm jāpaziņo noguldītājiem; b) procedūras, kas kredītiestādēm jāievēro, sniedzot informāciju savām NGS, un NGS un norīkotajām iestādēm, sniedzot informāciju EBI, un veidnes minētās informācijas sniegšanai.

(43)Tāpēc Direktīva 2014/49/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(44)Lai ļautu tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Savienības un kuras nav Savienībā iedibinātas NGS dalībnieces, pievienoties Savienības NGS, minētajām filiālēm būtu jādod pietiekams laiks veikt vajadzīgos pasākumus minētās prasības izpildei.

(45)Ar Direktīvu 2014/49/ES ļauj dalībvalstīm IAS atzīt par NGS, ja tā izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktos kritērijus un atbilst Direktīvai 2014/49/ES. Lai ņemtu vērā minēto IAS īpašo darījumdarbības modeli, jo īpaši to, cik būtiski ir preventīvie pasākumi, kas ir to pilnvaru pamatā, ir lietderīgi paredzēt iespēju dalībvalstīm ļaut IAS sešu gadu laikā pielāgoties jaunajiem aizsardzības pasākumiem preventīvo pasākumu piemērošanai. Šajā, iespējams, ilgākā atbilstības periodā tiek ņemts vērā atsevišķi nodalīta fonda izveides grafiks IAS vajadzībām, kas nav noguldījumu apdrošināšana, par ko vienojušās Eiropas Centrālā banka, valsts kompetentā iestāde un attiecīgās IAS.

(46)Lai NGS un norīkotās iestādes varētu veidot vajadzīgās operatīvās spējas piemērot jaunos noteikumus par preventīvo pasākumu izmantošanu, ir lietderīgi paredzēt šo jauno noteikumu atliktu piemērošanu.

(47)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienādu noguldītāju aizsardzību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir paredzēti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/49/ES

Direktīvu 2014/49/ES groza šādi:

(1)direktīvas 1. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šī direktīva paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) izveidi un darbību, noguldījumu segumu un atmaksu un NGS līdzekļu izmantošanu pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt noguldītāju piekļuvi viņu noguldījumiem.”;

(b)panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) kredītiestādēm un kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības un kuras ir saistītas ar šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām sistēmām.”;

(2)direktīvas 2. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta 3) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3) “noguldījums” ir kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras izriet no parastiem banku darījumiem, ko kredītiestādes parasti veic, veicot savu darbību, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tostarp termiņnoguldījums un krājnoguldījums, bet izņemot kredīta atlikumu, ja:”;

(b)punkta 13) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“13) “maksājuma saistības” ir kredītiestādes neatsaucamas, pilnībā nodrošinātas saistības samaksāt NGS naudas summu pēc minētās NGS pieprasījuma un ja nodrošinājums:

(c)pantā pievieno šādu 19)–23) punktu:

19) “noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 18) punktā;

20) “klientu līdzekļu noguldījumi” ir līdzekļi, ko kontu turētāji, kuri ir finanšu iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, veicot darījumdarbību, kredītiestādē nogulda uz savu klientu rēķina;

21) “Savienības valsts atbalsta regulējums” ir regulējums, kas noteikts saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu, kā arī noteikumiem un visiem Savienības aktiem, tostarp pamatnostādnēm, paziņojumiem un skaidrojumiem, kuri izstrādāti vai pieņemti atbilstoši LESD 108. panta 4. punktam vai 109. pantam;

22) “nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā definēts [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final]* 2. panta 1) punktā;

23) “teroristu finansēšana” ir teroristu finansēšana, kā definēts [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final]. ** 2. panta 2) punktā”;

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Par noguldījumiem uzskata Īrijas celtniecības sabiedrību daļas, izņemot kapitāldaļas, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.”;

____________________________________________

*    [Lūdzu, ievietojiet pilnu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final].

**    [Lūdzu, ievietojiet pilnu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final].

(3)direktīvas 4. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde nepilda savus pienākumus kā NGS dalībniece, minētā NGS nekavējoties par to informē attiecīgās kredītiestādes kompetento iestādi. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde sadarbībā ar minēto NGS izmanto Direktīvā 2013/36/ES noteiktās uzraudzības pilnvaras un nekavējoties veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde pilda savus pienākumus, tostarp vajadzības gadījumā piemērojot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas pieņemti papildus Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 1. nodaļas IV iedaļas noteikumu īstenošanai.”;

(b)pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde neveic 10. pantā un 11. panta 4. punktā minētās iemaksas NGS noteiktajā termiņā, šī NGS par kavējuma laikposmu iekasē likumisko procentu likmi par maksājamo summu.”;

(c)panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS informē norīkoto iestādi, ja 4. un 4.a punktā minētie pasākumi neatjauno kredītiestādes atbilstību. Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotā iestāde novērtē, vai iestāde joprojām atbilst nosacījumiem, lai turpinātu dalību NGS, un informē kompetento iestādi par minētā novērtējuma rezultātiem.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kompetentā iestāde nolemj anulēt atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu, kredītiestāde vairs nav NGS dalībniece. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumus, kas tiek turēti dienā, kad kredītiestāde pārstāj būt NGS dalībniece, turpina segt minētā NGS.”;

(d)panta 8. punktu svītro;

(e)pantam pievieno šādu 13. punktu:

“13. Līdz... [PB — lūgums ievietot 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā] EBI izstrādā pamatnostādnes par 10. punktā minēto spriedzes testu tvērumu, saturu un procedūrām.”;

(4)direktīvas 5. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1. NGS neatmaksā turpmāk minēto:”

ii)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) noguldījumus, kas izriet no darījumiem, saistībā ar kuriem ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu;”;

iii)punkta e) apakšpunktu svītro;

iv)punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) noguldījumus, kuru turētājs nekad nav identificēts saskaņā ar Regulas (ES) [..] [lūdzu, ievietojiet īsu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final] 16. pantu, ja šie noguldījumi ir kļuvuši nepieejami, izņemot gadījumus, kad turētājs pieprasa izmaksu un pierāda, ka identifikācijas trūkumu nav izraisījusi viņa rīcība;”;

v)punkta j) apakšpunktu svītro;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Atkāpjoties no 1. punkta i) apakšpunkta, dalībvalstis var nolemt, ka mazo un vidējo uzņēmumu privāto pensiju plānu un arodpensiju shēmu noguldījumi tiek iekļauti līdz 6. panta 1. punktā noteiktajam seguma līmenim.”;

(5)direktīvas 6. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu groza šādi:

i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Papildus 1. punktam dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie noguldījumi tiek aizsargāti vismaz līdz EUR 500 000 apmērā sešus mēnešus pēc tam, kad minētā summa ir kreditēta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami:”;

ii)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) noguldījumi, kas izriet no darījumiem ar nekustamo īpašumu saistībā ar privātmājokļiem, un noguldījumi, kas paredzēti šādiem darījumiem, ar noteikumu, ka minētos darījumus īstermiņā noslēdz fiziska persona, un ar noteikumu, ka minētā fiziskā persona var iesniegt dokumentus, kas apliecina šādu darījumu;”;

(b)pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā noteiktais seguma līmenis papildina 1. punktā noteikto seguma līmeni.”

(6)direktīvas 7. pantu groza šādi:

(a)panta 5. punktu svītro;

(b)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā procentus par noguldījumiem, kas uzkrāti, bet nav kreditēti vai debetēti dienā, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu. Nedrīkst pārsniegt 6. panta 1. punktā noteikto seguma līmeni vai — 6. panta 2. punktā minētajos gadījumos — minētajā punktā noteikto seguma līmeni.”;

(7)direktīvā iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

Pierādīšanas pienākums attiecībā uz noguldījumu atbilstību un tiesībām uz noguldījumu

Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā minētajos gadījumos noguldītājs vai attiecīgā gadījumā konta turētājs pierāda vai nu attiecīgo noguldījumu atbilstību 6. panta 2. punkta nosacījumiem, vai arī tiesības uz noguldījumiem apstākļos, kas minēti 7. panta 3. punktā.”;

(8)direktīvas 8. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj NGS piemērot ilgāku atmaksas termiņu 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā un 8.b pantā minētajiem noguldījumiem, kas nepārsniedz 20 darbdienas no dienas, kad minētās NGS ir saņēmušas pilnīgu dokumentāciju, ko tās ir pieprasījušas noguldītājam, lai izskatītu prasījumus un pārbaudītu, vai ir izpildīti atmaksas nosacījumi.”;

(b)panta 5. punktu groza šādi:

i)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) atkāpjoties no 9. punkta, pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis darījuma saistībā ar noguldījumu (konts ir neaktīvs), izņemot gadījumus, kad noguldītājam ir noguldījumi arī citā kontā, kas nav neaktīvs;”;

ii)punkta d) apakšpunktu svītro;

(c)panta 8. punktu svītro;

(d)panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis darījuma saistībā ar noguldījumu, NGS var noteikt robežvērtību attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas šīm NGS rastos, veicot šādu atmaksu. NGS nav pienākuma aktīvi rīkoties, lai noguldītājiem atmaksātu līdzekļus, kas ir mazāki par minēto robežvērtību. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā noguldītājiem zem minētās robežvērtības, ja minētie noguldītāji to pieprasa.”;

(9)direktīvā iekļauj šādu 8.a, 8.b un 8.c pantu:

“8.a pants

Noguldījumu atmaksa, kas pārsniedz EUR 10 000

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atmaksājamās summas pārsniedz EUR 10 000, NGS atmaksā noguldītājiem, izmantojot kredīta pārvedumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/92/ES* 2. panta 20) punktā.

“8.b pants

Klientu naudas noguldījumu segums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS sedz klientu naudas noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)šādi noguldījumi tiek veikti tādu klientu vārdā un uzdevumā, kuri ir tiesīgi uz aizsardzību saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

(b)šādus noguldījumus veic, lai nošķirtu klientu līdzekļus saskaņā ar aizsardzības prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vienību darbības;

(c)panta a) apakšpunktā minētie klienti ir identificēti vai identificējami pirms dienas, kurā attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 1. punktā minētais seguma līmenis attiecas uz katru klientu, kas atbilst šā panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, nosakot atmaksājamo summu atsevišķam klientam, NGS neņem vērā kopējos fonda noguldījumus, ko šis klients noguldījis vienā un tajā pašā kredītiestādē.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā segtos noguldījumus vai nu konta turētājam par labu katram klientam, vai tieši klientam.

4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

(a)tehniskos parametrus, kas saistīti ar klientu identifikāciju atmaksai saskaņā ar 8. pantu;

(b)kritērijus un apstākļus, kādos jāveic atmaksa konta turētājam par labu katram klientam vai tieši klientam;

(c)noteikumus, kuru mērķis ir izvairīties no vairākkārtējiem izmaksu prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam.

Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā visu turpmāk minēto:

(a)5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto dažādo finanšu iestāžu veidu darījumdarbības modeļa specifiku;

(b)īpašās prasības piemērojamajos Savienības tiesību aktos, kas reglamentē 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto finanšu iestāžu darbības, attiecībā uz klientu naudas līdzekļiem piemērojamo režīmu.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz … [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.c pants

Atmaksu apturēšana, ja rodas bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu

1. Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotā iestāde informē NGS 24 stundu laikā no brīža, kad norīkotā iestāde saņēmusi [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 48. panta 4. punktā minēto informāciju par Regulas (ES) [..] [Lūdzu, ievietojiet īsu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final] 15. panta 4. punktā minēto klienta uzticamības pārbaudes pasākumu rezultātiem. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, ar kuru apmainās norīkotā iestāde un NGS, aprobežojas ar informāciju, kas ir absolūti nepieciešama NGS uzdevumu un pienākumu izpildei saskaņā ar šo direktīvu, un ka šāda informācijas apmaiņa atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/9/EK** noteiktajām prasībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur 8. panta 1. punktā minēto atmaksu, ja noguldītājs vai jebkura persona, kurai ir tiesības uz viņa kontā turētām summām, ir apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, kas radies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas rezultātā vai saistībā ar to, līdz ir pieņemts tiesas spriedumus

3. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur 8. panta 1. punktā minēto atmaksu uz tādu pašu termiņu, kāds noteikts [lūdzu, ievietojiet īsu atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 20. pantā, ja Direktīvas (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 32. pantā minētā finanšu ziņu vākšanas vienība tām ir paziņojusi, ka minētā vienība ir nolēmusi apturēt darījumu vai nesniegt piekrišanu turpināt šādu darījumu, vai apturēt bankas vai maksājumu konta darbību saskaņā ar Direktīvas (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 20. panta 1. vai 2. punktu.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).”;

(10)direktīvas 9. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Neskarot tiesības, kādas tām var būt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, NGS, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, likvidācijas vai reorganizācijas procedūrā ir regresa prasījuma tiesības saistībā ar noguldītāju tiesībām par summu, kas ir vienāda ar maksājumiem, ko NGS ir veikušas noguldītājiem. NGS, kas veic iemaksas saistībā ar noregulējuma instrumentiem, kuri minēti Direktīvas 2014/59/ES 37. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai saistībā ar pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 5. punktu, ir prasījums pret atlikušo kredītiestādi par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies saistībā ar jebkādām iemaksām noregulējumā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai pārvedumiem, kas veikti saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 5. punktu, saistībā ar zaudējumiem, kuri citādi būtu radušies noguldītājiem. Minētajai prasībai ir tāda pati prioritāte kā noguldījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastas maksātnespējas procedūru.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldītāji, kuru noguldījumus NGS nav atmaksājusi vai apstiprinājusi līdz 8. panta 1. un 3. punktā noteiktajiem termiņiem, var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu piecu gadu laikā.”;

(11)direktīvas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu groza šādi:

i)pēc pirmās daļas iekļauj šādas daļas:

“Lai aprēķinātu pirmajā daļā minēto mērķapjomu, pārskata periods ir laikposmā no 31. decembra, kas ir pirms datuma, līdz kuram jāsasniedz mērķapjoms, līdz minētajam datumam.

Nosakot, vai NGS ir sasniegusi minēto mērķapjomu, dalībvalstis ņem vērā tikai pieejamos finanšu līdzekļus, ko dalībnieki tieši iemaksājuši NGS vai atguvuši no tās, atskaitot administratīvās maksas un maksājumus. Šie pieejamie finanšu līdzekļi ietver ieguldījumu ienākumus, kas gūti no līdzekļiem, kurus dalībnieki iemaksājuši NGS, bet neietver atmaksas, ko atbilstīgie noguldītāji nav pieprasījuši izmaksāšanas procedūru laikā, un aizdevumus starp NGS.”;

ii)trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pēc tam, kad pirmajā daļā minētais mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi un pieejamie finanšu līdzekļi pēc NGS līdzekļu izmaksas saskaņā ar 8. panta 1. punktu un 11. panta 2., 3. un 5. punktu ir samazināti līdz mazāk nekā divām trešdaļām no mērķapjoma, NGS nosaka regulāro iemaksu tādā līmenī, kas ļauj sasniegt mērķapjomu sešu gadu laikā.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Pieejamie finanšu līdzekļi, ko NGS ņem vērā, lai sasniegtu 2. punktā minēto mērķapjomu, var ietvert maksājumu saistības. Šādu maksājumu saistību daļas kopapjoms nepārsniedz 30 % no to pieejamo finanšu līdzekļu kopsummas, kas piesaistīti saskaņā ar 2. punktu.

EBI izdod pamatnostādnes par maksājumu saistībām, nosakot šo saistību pieņemamības kritērijus;”

(c)panta 4. punktu svītro;

(d)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Dalībvalsts nodrošina, ka NGS, norīkotās iestādes vai kompetentās iestādes nosaka ieguldījumu stratēģiju NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem un ka minētā ieguldījumu stratēģija atbilst diversifikācijas principam un ieguldījumiem zema riska aktīvos.”;

(e)pantā iekļauj šādu 7.a punktu:

“7.a Dalībvalstis nodrošina, ka NGS visus savus pieejamos finanšu līdzekļus vai daļu no tiem var noguldīt valsts centrālajā bankā vai valsts kasē ar noteikumu, ka šie pieejamie finanšu līdzekļi tiek turēti nošķirtā kontā un ka tie ir viegli pieejami NGS lietošanai saskaņā ar 11. un 12. pantu.”;

(f)panta 10. punktu svītro;

(g)pievieno šādu 11., 12. un 13. punktu:

“11. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem NGS var izmantot līdzekļus, kas iegūti no 10. panta 9. punktā minētajiem alternatīvajiem finansēšanas mehānismiem un ko nefinansē no publiskiem līdzekļiem, pirms pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanas un pirms 10. panta 8. punktā minēto ārkārtas iemaksu iekasēšanas. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS izmanto alternatīvus finansēšanas mehānismus, ko finansē no publiskiem līdzekļiem, tikai kā galējo līdzekli.

12. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

(a)metodiku, ar ko aprēķina pieejamos finanšu līdzekļus, kas atbilst 2. punktā minētajam mērķapjomam, tostarp NGS pieejamo finanšu līdzekļu nodalīšanu un no iemaksātajiem līdzekļiem iegūto pieejamo finanšu līdzekļu kategorijas;

(b)sīku informāciju par procesu 2. punktā minētā mērķapjoma sasniegšanai pēc tam, kad NGS ir izmantojusi pieejamos finanšu līdzekļus saskaņā ar 11. pantu.

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB – lūgums ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

13. Līdz... [PB — lūgums ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] EBI izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu NGS dažādot to pieejamos finanšu līdzekļus, un par to, kā NGS varētu ieguldīt zema riska aktīvos, kas piemērojami NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem.”;

(12)direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Līdzekļu izlietošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS pieejamos finanšu līdzekļus, kas minēti 10. pantā, galvenokārt izmanto, lai atmaksātu noguldītājiem saskaņā ar 8. pantu, neskarot NGS iekasēto papildu finanšu līdzekļu izmantošanu, lai izpildītu pilnvaras, kas nav noguldītāju aizsardzība saskaņā ar šo direktīvu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS izmanto pieejamos finanšu līdzekļus, lai finansētu kredītiestāžu noregulējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes nosaka summu, kas NGS ir jāiemaksā kredītiestāžu noregulējuma finansēšanā, pēc tam, kad minētās noregulējuma iestādes ir apspriedušās ar NGS par šīs direktīvas 11.e pantā minētās zemāku izmaksu pārbaudes rezultātiem.

3. Dalībvalstis var atļaut NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus 11.a pantā minētajiem preventīvajiem pasākumiem kredītiestādes labā, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)nepastāv neviens apstāklis, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 4. punktā;

(b)NGS ir apstiprinājusi, ka konkrētā pasākuma izmaksas nepārsniedz atmaksāšanas izmaksas noguldītājiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 11.e pantu;

(c)ir izpildīti visi 11.a un 11.b pantā paredzētie nosacījumi.

4. Ja pieejamos finanšu līdzekļus izmanto 11.a pantā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, saistītās kredītiestādes nekavējoties sniedz NGS tos līdzekļus, ko izmanto šādiem pasākumiem, vajadzības gadījumā papildu iemaksu veidā, ja ir spēkā kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)rodas vajadzība veikt atmaksas noguldītājiem un pieejamo NGS finanšu līdzekļu apjoms ir mazāks par divām trešdaļām no mērķapjoma;

(b)NGS pieejamo finanšu līdzekļu apjoms samazinās zem 25 % no mērķapjoma.

5. Ja kredītiestāde tiek likvidēta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu, lai izietu no tirgus vai izbeigtu savas bankas darbības, dalībvalstis var atļaut NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus alternatīviem pasākumiem nolūkā saglabāt noguldītāju piekļuvi viņu noguldījumiem, tostarp aktīvu un saistību pārvešanai un noguldījumu portfeļa pārvedumam, ja NGS apstiprina, ka pasākuma izmaksas nepārsniedz izmaksas, kas saistītas ar atmaksu noguldītājiem, kuras aprēķinātas saskaņā ar šīs direktīvas 11.e pantu, un ja ir izpildīti visi šīs direktīvas 11.d pantā paredzētie nosacījumi.”;

(13)iekļauj šādu 11.a–11.e pantu:

“11.a pants

Preventīvi pasākumi

1. Ja dalībvalstis atļauj izmantot NGS līdzekļus 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, dalībvalstis nodrošina, ka NGS izmanto pieejamos finanšu līdzekļus 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)kredītiestādes pieprasījumam finansēt šādus preventīvus pasākumus pievieno piezīmi, kurā ietverti 11.b pantā minētie pasākumi;

(b)kredītiestāde ir apspriedusies ar kompetento iestādi par pasākumiem, kas paredzēti 11.b pantā minētajā piezīmē;

(c)tas, ka NGS izmanto preventīvus pasākumus, ir saistīts ar nosacījumiem, kas noteikti atbalstītajai kredītiestādei, ietverot vismaz stingrāku kredītiestādes riska uzraudzību un NGS lielākas pārbaudes tiesības;

(d)NGS preventīvos pasākumus izmanto ar nosacījumu, ka kredītiestāde apņemas nodrošināt piekļuvi segtajiem noguldījumiem;

(e)saistītās kredītiestādes var veikt papildu iemaksas saskaņā ar 11. panta 4. punktu;

(f)kredītiestāde pilda savas saistības saskaņā ar šo direktīvu un ir pilnībā atmaksājusi visus iepriekšējos preventīvos pasākumus.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviestas uzraudzības sistēmas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas ir piemērotas preventīvo pasākumu atlasei un īstenošanai un saistīto risku uzraudzībai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS var īstenot preventīvus pasākumus tikai tad, ja norīkotā iestāde ir apstiprinājusi, ka ir izpildīti visi 1. punktā paredzētie nosacījumi. Norīkotā iestāde par to paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS, kas izmanto tai pieejamos finanšu līdzekļus kapitāla atbalsta pasākumiem, savu līdzdalību atbalstītās kredītiestādes akcijās vai citos kapitāla instrumentos nodod privātajam sektoram, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

11.b pants

Piezīme, kas pievienota preventīvajiem pasākumiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas pieprasa NGS finansēt preventīvus pasākumus saskaņā ar 11. panta 3. punktu, iesniedz kompetentajai iestādei piezīmi par pasākumiem, kurus šīs kredītiestādes apņemas veikt, lai nodrošinātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, kas piemērojamas attiecīgajai kredītiestādei un kas noteiktas Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013.

2. Piezīmē, kas minēta 1. punktā, izklāsta darbības, ar ko mazina finanšu stabilitātes pasliktināšanās risku un stiprina kredītiestādes kapitāla un likviditātes pozīciju.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka kapitāla atbalsta pasākuma gadījumā 1. punktā minētajā piezīmē ir norādīti visi kapitāla piesaistīšanas pasākumi, ko var īstenot, tostarp aizsardzības pasākumi, kas novērš līdzekļu aizplūšanu, uz nākotni vērsts kapitāla pietiekamības novērtējums un vēlāka kapitāla nepietiekamības noteikšana, kas NGS ir jāsedz.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka likviditātes atbalsta pasākuma gadījumā 1. punktā minētajā piezīmē ir skaidri noteikts grafiks, kādā kredītiestāde atmaksā visus līdzekļus, kas saņemti kā daļa no preventīvajiem pasākumiem.

5. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajā piezīmē paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar kapitāla saglabāšanas plānu, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 142. pantā.

6. Ja ir piemērojams Savienības valsts atbalsta regulējums, dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajā piezīmē paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar pārstrukturēšanas plānu, kas kredītiestādei ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar minēto regulējumu.

 11.c pants

Sanācijas plāns

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde nepilda 11.b panta 1. punktā minētajā piezīmē izklāstītās saistības vai neatmaksā summu, kas iemaksāta saskaņā ar preventīvajiem pasākumiem termiņa beigās, NGS par to nekavējoties informē kompetento iestādi.

2. Šā panta 1. punktā minētajā situācijā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieprasa kredītiestādei iesniegt sanācijas plānu, kurā aprakstīti pasākumi, ko kredītiestāde veiks, lai nodrošinātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju un atmaksātu nesamaksāto summu, ko NGS iemaksājusi preventīvajā pasākumā, kā arī ar to saistīto grafiku.

3. Ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka sanācijas plāns ir ticams vai īstenojams, NGS šai kredītiestādei nepiešķir nekādus turpmākus preventīvus pasākumus.

4. Līdz... [PB — lūgums ievietot datumu, kas ir 42 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] EBI izdod pamatnostādnes, kurās nosaka elementus piezīmē, kas pievienota 11.b panta 1. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, un sanācijas plānā, kas minēts šā panta 1. punktā.

11.d pants

Tirdzniecības procesa pārredzamība alternatīvos pasākumos

1. Ja dalībvalstis atļauj izmantot NGS līdzekļus 11. panta 5. punktā minētajiem alternatīvajiem pasākumiem, tās nodrošina, ka tad, kad NGS finansē šādus pasākumus, kredītiestādes tirgo vai veic pasākumus tādu aktīvu, tiesību un saistību tirgošanai, ko šīs kredītiestādes plāno pārvest. Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, šāda tirdzniecība atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)tirdzniecība ir atklāta un pārredzama un tajā netiek nepareizi atspoguļoti pārvedamie aktīvi, tiesības un saistības;

(b)tirdzniecība neveicina un nediskriminē potenciālos pircējus un nerada priekšrocības potenciālajam pircējam;

(c)tirdzniecībā nav interešu konfliktu;

(d)tirdzniecībā ņem vērā vajadzību īstenot ātru risinājumu, ņemot vērā 3. panta 2. punkta otrajā daļā noteikto termiņu 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minētajai konstatācijai;

(e)tirdzniecības mērķis ir pēc iespējas palielināt attiecīgo aktīvu, tiesību un saistību pārdošanas cenu.

11.e pants

Zemāku izmaksu pārbaude

1. Apsverot NGS līdzekļu izmantošanu 11. panta 2., 3. vai 5. punktā minētajiem pasākumiem, dalībvalstis nodrošina, ka NGS salīdzina:

(a)aplēstās izmaksas NGS, ar ko finansē 11. panta 2., 3. vai 5. punktā minētos pasākumus;

(b)aplēstās izmaksas par atmaksu noguldītājiem saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

2. Attiecībā uz 1. punktā minēto salīdzinājumu piemēro turpmāk minēto:

(a)panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto izmaksu aplēsei NGS ņem vērā gaidāmos ieņēmumus, darbības izdevumus un iespējamos zaudējumus, kas saistīti ar konkrēto pasākumu;

(b)attiecībā uz 11. panta 2. un 5. punktā minētajiem pasākumiem NGS savu 1. punkta b) apakšpunktā minēto noguldītāju atmaksas izmaksu aplēsi balsta uz Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktā minēto kredītiestādes aktīvu un saistību novērtējumu un minētās direktīvas 36. panta 8. punktā minēto aplēsi;

(c)attiecībā uz 11. panta 2., 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem, aplēšot izmaksas par atmaksām noguldītājiem, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, NGS ņem vērā atgūstamo līdzekļu paredzamo attiecību, NGS papildināšanas izmaksas, kas jāsedz kredītiestādēm, kuras ir NGS dalībnieces, un NGS finansējuma iespējamās papildu izmaksas;

(d)attiecībā uz 11. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem, aplēšot izmaksas par atmaksām noguldītājiem, NGS reizina aplēsto atgūstamo summu attiecību, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku, ar 85 %.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka summa, ko izmanto, lai finansētu 11. panta 2. punktā minēto kredītiestāžu noregulējumu, 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem vai 11. panta 5. punktā minētajiem alternatīvajiem pasākumiem, nepārsniedz segto noguldījumu summu kredītiestādē.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sniedz NGS visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētajam salīdzinājumam. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestāde NGS sniedz NGS aplēstās izmaksas par iemaksu kredītiestādes noregulējumā, kā minēts 11. panta 2. punktā.

5. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

(a)metodiku 1. punkta a) apakšpunktā minēto aplēsto izmaksu aprēķināšanai, kurā ņem vērā attiecīgā pasākuma īpašās iezīmes;

(b)metodiku 1. punkta b) apakšpunktā minēto aplēsto izmaksu aprēķināšanai saistībā ar atmaksu noguldītājiem, tostarp aplēsto atgūstamo summu attiecību, kas minēta 2. punkta c) apakšpunktā;

(c)veidu, kā attiecīgā gadījumā, izmantojot a), b) un c) apakšpunktā minētās metodikas, uzskaitīt naudas vērtības izmaiņas, kas laika gaitā radušās sakarā ar potenciālo uzkrāto peļņu.

Lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētās aplēstās izmaksas par atmaksu noguldītājiem, preventīvu pasākumu gadījumā b) apakšpunktā minētajā metodikā ņem vērā preventīvo pasākumu nozīmi NGS statūtos vai līgumā noteiktajās pilnvarās, tostarp 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā IAS.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz … [PB – lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

(14)direktīvas 14. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS sedz noguldītājus filiālēs, ko izveidojušas to dalībnieces kredītiestādes citās dalībvalstīs, un noguldītājus, kas atrodas dalībvalstīs, kurās to dalībnieces kredītiestādes izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā.”;

(b)panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS var nolemt veikt atmaksu noguldītājiem filiālēs tieši, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)šādas atmaksas administratīvais slogs un izmaksas ir mazākas nekā uzņēmējas dalībvalsts NGS veiktā atmaksa;

ii)piederības dalībvalsts NGS nodrošina, ka noguldītāji nav sliktākā situācijā nekā tad, ja atmaksa būtu veikta saskaņā ar pirmo daļu.”;

(c)pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējas dalībvalsts NGS saskaņā ar līgumu ar piederības dalībvalsts NGS var darboties kā kontaktpunkts noguldītājiem kredītiestādēs, kuras izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā, un saņem kompensāciju par izmaksām, kas tām radušās.

2.b Šā panta 2. un 2.a punktā minētajos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts NGS ir noslēgušas vienošanos par izmaksāšanas noteikumiem, tostarp par jebkādu radušos izmaksu kompensāciju, noguldītāju kontaktpunktu, grafiku un maksāšanas metodi.”;

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde vairs nav NGS dalībniece un pievienojas citas dalībvalsts NGS vai ja dažas no kredītiestādes darbībām tiek pārvestas uz citas dalībvalsts NGS, izcelsmes NGS pārskaita saņēmējai NGS iemaksas, kas jāveic par pēdējiem 12 mēnešiem pirms NGS dalības maiņas, izņemot 10. panta 8. punktā minētās papildu iemaksas.”;

(e)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3 a. Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes NGS pārskaita minētajā punktā norādīto summu viena mēneša laikā pēc NGS dalības maiņas.”;

(f)pantam pievieno šādu 9. punktu:

“9. EBI izdod pamatnostādnes par to, kādi EBI skatījumā ir piederības valsts NGS un uzņēmējas valsts NGS attiecīgie uzdevumi, kā minēts 2. punkta pirmajā daļā, un ietver to apstākļu un nosacījumu sarakstu, saskaņā ar kuriem piederības dalībvalsts NGS vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu par atmaksu noguldītājiem filiālēs, kas atrodas citā dalībvalstī, kā noteikts 2. punkta trešajā daļā.”;

(15)direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Kredītiestāžu filiāles, kas ir iedibinātas trešās valstīs

Dalībvalstis pieprasa to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, pievienoties NGS to teritorijā, pirms tās atļauj šādām filiālēm pieņemt atbilstīgus noguldījumus minētajās dalībvalstīs.”;

(16)direktīvā iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Dalībnieces kredītiestādes, kurām ir filiāles trešās valstīs

Dalībvalstis nodrošina, ka NGS nesedz noguldītājus filiālēs, ko trešās valstīs izveidojušas to dalībnieces kredītiestādes, izņemot gadījumus, kad, saņemot norīkotās iestādes apstiprinājumu, minētās NGS piesaista attiecīgās iemaksas no attiecīgajām kredītiestādēm.”;

(17)direktīvas 16. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes faktiskiem un iespējamiem noguldītājiem sniedz informāciju, kas tiem vajadzīga, lai identificētu NGS, kuru dalībniece ir kredītiestāde un tās filiāles Savienībā. Kredītiestādes minēto informāciju sniedz informācijas lapas veidā, kas sagatavota datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) XX/XXXX [ESAP regula]*** 2. panta 3. punktā.

_______________________________________________

***    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XX/XXX (dd mm gg), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajā informācijas lapā ir visi šie elementi:

i)pamatinformācija par noguldījumu aizsardzību;

ii)kredītiestādes kā pirmā kontaktpunkta kontaktinformācija, lai saņemtu informāciju par informācijas lapas saturu;

iii)seguma līmenis noguldījumiem, kā minēts 6. panta 1. un 2. punktā, EUR vai attiecīgā gadījumā citā valūtā;

iv)piemērojamie izņēmumi no NGS aizsardzības;

v)aizsardzības maksimālais apjoms saistībā ar kopīgiem kontiem;

vi)atmaksas periods kredītiestādes maksātnespējas gadījumā;

vii)atmaksas valūta;

viii)par noguldījumu aizsardzību atbildīgās NGS identifikācija, tostarp atsauce uz tās tīmekļa vietni.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes iesniedz 1. punktā minēto informācijas lapu, pirms tās noslēdz līgumu par noguldījumu pieņemšanu, un pēc tam katru gadu. Noguldītāji apstiprina, ka ir saņēmuši minēto informācijas lapu.”;

(d)panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes savos noguldītāju konta izrakstos apstiprina, ka noguldījumi ir atbilstīgi noguldījumi, ietverot atsauci uz 1. punktā minēto informācijas lapu.”;

(e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu valodā, par kuru vienojušies noguldītājs un kredītiestāde, atverot attiecīgo kontu, vai tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā filiāle ir iedibināta.”;

(f)panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestāžu apvienošanas, kredītiestādes meitasuzņēmumu pārveidošanas filiālēs vai līdzīgu darbību gadījumā kredītiestādes par to paziņo saviem noguldītājiem vismaz vienu mēnesi pirms šīs darbības stāšanās spēkā, ja vien kompetentā iestāde neparedz īsāku termiņu, pamatojoties uz komercnoslēpumu vai finanšu stabilitāti. Minētajā paziņojumā paskaidro attiecīgās darbības ietekmi uz noguldītāju aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pirmajā daļā minēto darbību rezultātā samazinātā noguldījumu aizsardzība ietekmēs noguldītājus, kam ir noguldījumi šajās kredītiestādēs, attiecīgās kredītiestādes paziņos šiem noguldītājiem, ka tie var izņemt vai nodot citai kredītiestādei savus atbilstīgos noguldījumus, tostarp visus uzkrātos procentus un piemaksas, nemaksājot soda naudu līdz summai, kas vienāda ar to noguldījumu zaudēto segumu, trīs mēnešu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas vairs nav NGS dalībnieces, par to informē savus noguldītājus vismaz vienu mēnesi pirms šādas cesijas.”;

(g)pantā iekļauj šādu 7.a punktu:

“7.a Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās norīkotās iestādes, NGS un kredītiestādes informē noguldītājus, tostarp publicējot to tīmekļa vietnēs, par to, ka attiecīgā administratīvā iestāde ir veikusi 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde ir pieņēmusi 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.”;

(h)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad noguldītājs izmanto interneta bankas pakalpojumus, kredītiestādes informāciju, kas tām jāsniedz saviem noguldītājiem saskaņā ar šo direktīvu, sniedz elektroniski, ja vien noguldītājs nepieprasa minēto informāciju saņemt papīra formātā.”;

(i)pantam pievieno šādu 9. punktu:

“9. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)šā panta 1.a punktā minētās informācijas lapas saturu un formātu;

b)procedūru, kas jāievēro, lai sniegtu informāciju, kas jāsniedz norīkoto iestāžu, NGS vai kredītiestāžu paziņojumos noguldītājiem 8.b un 8.c pantā un šā panta 6., 7. un 7.a punktā minētajās situācijās, un tās saturu.

EBI šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz … [PB – lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(18)direktīvā iekļauj šādu 16.a pantu:

“16.a pants

Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un NGS un iestāžu ziņojumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS jebkurā laikā un pēc pieprasījuma saņem no savām saistītajām kredītiestādēm visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotos atmaksu veikšanai noguldītājiem saskaņā ar 5. panta 4. punktā noteikto identifikācijas prasību, tostarp informāciju 8. panta 5. punkta, 8.b un 8.c panta vajadzībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes pēc NGS pieprasījuma sniedz tai NGS, kuras dalībniece tās ir, informāciju par:

(a)noguldītājiem šo kredītiestāžu filiālēs;

(b)noguldītājiem, kuri saņem pakalpojumus, ko sniedz dalībiestādes, pamatojoties uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajā informācijā norāda dalībvalstis, kurās atrodas minētās filiāles vai noguldītāji.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu līdz 31. martam NGS informē EBI par segto noguldījumu apjomu savā dalībvalstī iepriekšējā gada 31. decembrī. Līdz tam pašam datumam NGS ziņo EBI arī par savu pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, tostarp par aizņemto līdzekļu daļu, maksājumu saistībām un termiņu mērķapjoma sasniegšanai NGS līdzekļu izmantošanas gadījumā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotās iestādes nekavējoties paziņo EBI par visu turpmāk minēto:

(a)nepieejamo noguldījumu noteikšanu saskaņā ar 2. panta 1. punkta 8) apakšpunktā minētajiem apstākļiem;

(b)to, vai ir piemērots kāds no 11. panta 2., 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem, un saskaņā ar 8. panta 1. punktu un 11. panta 2., 3. un 5. punktu izmantoto līdzekļu summu, un attiecīgā gadījumā un tiklīdz tie ir pieejami, atgūto līdzekļu summu, izrietošās NGS izmaksas un atgūšanas procesa ilgumu;

(c)alternatīvu finansēšanas mehānismu pieejamību un izmantošanu, kā minēts 10. panta 3. punktā;

(d)visām NGS, kas ir pārtraukušas darbību, vai jaunu NGS izveidi, tostarp apvienošanās rezultātā vai tāpēc, ka NGS ir sākusi darboties pārrobežu mērogā.

Pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj kopsavilkumu, kurā apraksta visu turpmāk minēto:

(a)kredītiestādes sākotnējo stāvokli;

(b)pasākumus, kuriem izmantoti NGS līdzekļi;

(c)izmantoto pieejamo finanšu līdzekļu paredzamo apjomu.

5. EBI nekavējoties publicē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 2. un 3. punktu, un 4. punktā minēto kopsavilkumu.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka to kredītiestāžu noregulējuma iestādes, kuras ir NGS dalībnieces, pēc pieprasījuma sniedz minētajai NGS kopsavilkumu par noregulējuma plānu galvenajiem elementiem, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 7. punkta a) apakšpunktā, ja šāda informācija ir nepieciešama, lai NGS un norīkotās iestādes varētu izpildīt 11. panta 2., 3. un 5. punktā un 11.e pantā minētos pienākumus.

7. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu procedūras, kas jāievēro, sniedzot 1.–4. punktā minēto informāciju, veidnes minētās informācijas sniegšanai, un lai sīkāk precizētu minētās informācijas saturu, ņemot vērā noguldītāju veidus.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EBI Komisijai iesniedz līdz ... [PB – lūgums ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(19)Direktīvas I pielikumu svītro.

2. pants

Pārejas noteikumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to kredītiestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības un kuras pieņem atbilstīgus noguldījumus dalībvalstī... [PB: lūgums ievietot datumu = spēkā stāšanās diena], un kuras minētajā datumā nav NGS dalībnieces, pievienojas NGS, kas darbojas to teritorijā līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 3 mēneši pēc stāšanās spēkā]. Šīs direktīvas 1. panta 15. punktu minētajām filiālēm nepiemēro līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 3 mēneši pēc stāšanās spēkā].

2.Atkāpjoties no 11. panta 3. punkta Direktīvā 2014/49/ES, kas grozīta ar šo direktīvu, un 11.a, 11.b, 11.c un 11.e panta attiecībā uz preventīviem pasākumiem, līdz [PB — lūgums ievietot datumu = 72 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis var atļaut 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām IAS ievērot valsts noteikumus, ar kuriem īsteno Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punktu, kas piemērojams [PB — lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu].

3. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstis vēlākais līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Tās piemēro minētos aktus no [PB: lūgums ievietot datumu = 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Tomēr aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 11. panta 3. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, un 11.a, 11.b, 11.c un 11.e pantu attiecībā uz preventīviem pasākumiem, tās piemēro no... [PB: lūgums ievietot datumu = 48 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(4)    Turklāt joprojām nav panākta vienošanās par reālistisku un stabilu mehānismu likviditātes nodrošināšanai noregulējuma jomā banku savienībā saskaņā ar starptautisko partneru noteikto standartu.

(5)    COM(2015) 0586 final.

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.).

(8)    Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Finanšu stabilitātes padome (FSP). Finanšu stabilitātes padome (2014. gada atjauninātā versija), Finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi un (2015. gads), Principi par globāli sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju noregulējumā, kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) nosacījumi .

(9)    Eurogrupa (2020. gada 30. novembris), Iekļaujošā sastāvā sanākušās Eurogrupas paziņojums par ESM reformu un paātrinātu atbalsta mehānisma ieviešanu vienotajam noregulējuma fondam .  Īstenošana notiks no 2022. līdz 2024. gadam. Tomēr Nolīgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu , vēl nav ratificēts.

(10)    Eiropas Komisija (2020. gads), Komisijas darba programma 2021. gadam , 2.3. iedaļa, 5. lpp.

(11)    Eiropas Komisija (2023. gads), ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada .

(12)    Eurogrupa (2022. gada 16. jūnijs), Eurogrupas paziņojums par banku savienības nākotni.

(13)    Eiropas Parlaments (2022. gads), 2021. gada ziņojums par banku savienību ; Eiropas Parlaments katru gadu, sākot no 2015. gada, ir publicējis ziņojumu par banku savienību.

(14)    Eurosamita sanāksme (2023. gada 24. marts), Eurosamita paziņojums, sanāksme iekļaujošā sastāvā .

(15)    Skatīt 3. iedaļu par speciālo zināšanu vākšanu un izmantošanu.

(16)    Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”) Dokuments attiecas uz EEZ (OV C 216, 30.7.2013., 1.–15.  lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 337, 23.12.2015., 35.–127. lpp.)

(18)    Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2017/593 (2016. gada 7. aprīlis), ar ko attiecībā uz finanšu instrumentu un klientiem piederošu līdzekļu aizsardzību, produktu pārvaldības prasībām un noteikumiem, kurus piemēro maksu, komisijas naudas vai jebkādus finansiālu vai nefinansiālu labumu sniegšanai vai saņemšanai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 87, 31.3.2017., 500.–517. lpp.).

(19)    Skatīt spriedumu, 2018. gada 21. jūnijs, Polija/Parlaments un Padome, C-5/16, EU:C:2018:483, 49. punkts., 69. punkts. un tajā minētā judikatūra.

(20)    Eiropas Komisija (2021), Banku savienība. Krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara pārskatīšana .

(21)    EBI (2021. gada oktobris), Aicinājums sniegt ieteikumus par finansējumu noregulējuma un maksātnespējas jomā .

(22)    EBI (2019. gada augusts), EBI atzinums par noguldījumu atbilstību, seguma līmeni un sadarbību starp noguldījumu garantiju sistēmām .

(23)    EBI (2019. gada oktobris) EBI atzinums par noguldījumu garantiju sistēmu izmaksām .

(24)    EBI (2020. gada janvāris), EBI atzinums par noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanu un noguldījumu garantiju fondu izmantošanu .

(25)    EBI (2021. gada oktobris), EBI atzinums par pieeju klientu līdzekļiem saskaņā ar NGSD .

(26)    EBI (2021. gada decembris), EBI atzinums par mijiedarbību starp ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un ES Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu .

(27)    EBI (2021. gada marts), EBI atzinums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas ietekmē ES finanšu nozari .

(28)    CEPS (2016. gada decembris) Tiesību aktu par maksātnespēju saskaņošana eurozonā . https://www.ceps.eu/ceps-publications/harmonising-insolvency-laws-euro-area-rationale-stocktaking-and-challenges/

(29)    CEPS (2019. gada novembris), Valstu izvēles iespējas un rīcības brīvība saskaņā ar NGSD un to režīms Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas kontekstā  

(30)    Skatīt atsauces uz SWD(2023)226 (IN kopsavilkums) un SEC(2023)230 (Regulējuma kontroles padomes pozitīvais atzinums).

(31)    Priekšlikumā prasīts, lai dalībvalstis savos tiesību aktos transponētu šo direktīvu 18 mēnešu laikā pēc šā priekšlikuma stāšanās spēkā.

(32)    Eiropas Komisija, (2021. gada jūlijs), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, COM(2021) 420 final .

(33)    OV C […], […], […]. lpp.

(34)    OV C […], […], […]. lpp.

(35)    OV C […], […], […]. lpp.

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).